← Latvija

Zaudējis spēku - Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai

Īsumā

Šis noteikums regulē tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai. Tas nosaka kārtību, kādā tiek apstiprināti transportlīdzekļu un to sastāvdaļu tipi.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.5 Rīgā 2001.gada 15.janvārī Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 4.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumu nr. 448 3., 24. un 28. punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumos lietotie termini: 1.1. ANO Noteikumi - Eiropas Ekonomiskās komisijas (Economic Commission for Europe - ECE) Iekšzemes transporta komitejas (Inland Transport Committee) Ženēvā 1958.gada 20.martā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas ietvaros noslēgtajam Nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem" pievienotie noteikumi (Regulations); 1.2. ES Direktīva - (turpmāk- direktīva) Eiropas Ekonomiskās Kopienas (European Economic Community - EEC) un Eiropas Kopienas (European Community - EC) pieņemtās Direktīvas, kas attiecas uz transportlīdzekļu konstrukciju; 1.3. informācijas mape - tehniskais apraksts kopā ar transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļas rasējumiem vai fotogrāfijām, ko izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz sertificēšanas institūcijai vai testēšanas laboratorijai nolūkā veikt to atbilstības novērtēšanu; 1.4. informācijas pakete - informācijas mape kopā ar testēšanas laboratoriju ziņojumiem un citiem dokumentiem (transportlīdzekļa sastāvdaļu tipa apstiprinājuma sertifikāti, citu sertificēšanas institūciju izsniegtie atbilstības apliecinājumi, u.tml.), ko izgatavotājs vai tā pārstāvis uzskata par nepieciešamu iesniegt sertificēšanas institūcijai vai testēšanas laboratorijai; 1.5. informācijas paketes satura rādītājs - dokuments, kurā skaidri un pārskatāmi norādīts informācijas paketes saturs un tajā izdarītās izmaiņas; 1.6. jauns transportlīdzekļa vai sastāvdaļu tips - transportlīdzekļu vai sastāvdaļu tips, kam nav veikta atbilstības novērtēšana atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām; 1.7. nepabeigts transportlīdzeklis - transportlīdzeklis, kura izgatavošana jāpabeidz vismaz vēl vienā izgatavošanas etapā un kas, ņemot vērā transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi, atbilst attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām; 1.8. tehniskais apraksts - transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apraksts, kas transportlīdzekļa tipa atbilstības novērtēšanas gadījumā atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktām prasībām, bet transportlīdzekļu sastāvdaļu tipa apstiprināšanas gadījumā- attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām; 1.9. tehniskie normatīvi- direktīvās, ANO noteikumos, Latvijas un starptautiskajos standartos un nacionālajos likumdošanas aktos ietvertās prasības, kas attiecas uz šo noteikumu darbības sfēru; 1.10. tipa apstiprinājuma marķējums ("type approval mark")- piešķirtā tipa apstiprinājuma apzīmējums, kas ir daļa no tipa apstiprinājuma numura un kas sastāv no tipa apstiprinājuma zīmes un papildu apzīmējumiem atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; 1.11. tipa apstiprinājuma numurs ("type approval number") - piešķirtā tipa apstiprinājuma apzīmējums (6.pielikums), kas sastāv no tipa apstiprinājuma zīmes, tehnisko normatīvu numura(-iem), tipa apstiprinājuma kārtas numura un, ja piemērojams, tipa apstiprinājuma pagarinājuma numura un papildu apzīmējumiem atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām; 1.12. tipa apstiprinājuma turētājs - izgatavotājs vai tā pārstāvis, kuram atbilstības novērtēšanas rezultātā izsniegts tipa apstiprinājuma sertifikāts; 1.13. transportlīdzekļa agregāts - (turpmāk- agregāts) detaļu, salikšanas vienību, mezglu, mehānismu vai ierīču noslēgta vienība, kas veic noteiktas vienotas funkcijas transportlīdzeklī, ir samontēts kopējā korpusā un kuru paredzēts uzstādīt tieši uz transportlīdzekļa šasijas, virsbūves, rāmja vai savienojumā ar citiem agregātiem (motors, pārnesumkārba). Agregāts neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav uzstādīts transportlīdzeklī, var veikt savas funkcijas; 1.14. transportlīdzekļa detaļa - (turpmāk- detaļa) neizjaucams viengabala izstrādājums, kas izgatavots no viena materiāla (metāla, plastmasas, kompozītmateriāliem), nepielietojot salikšanas operācijas (skrūve, vārpsta, virzulis). Šādi izstrādājumi par detaļām tiek uzskatīti arī tad, ja tiem ir pārklājums (luktura reflektors ar pārklājumu) vai arī tie izgatavoti pielietojot vietējo metināšanu, lodēšanu, līmēšanu u.tml. (izplūdes gāzu trokšņa slāpētāja korpuss). Detaļu nav iespējams demontēt to nesagraujot vai nedeformējot; 1.15. transportlīdzekļa iekārta - (turpmāk- iekārta) mehānismu, ierīču vai sistēmu kopums, kas veic vienotas funkcijas un kā augstākā montāžas vienība tiek uzstādīta transportlīdzeklī. Iekārtā var būt ietvertas sistēmas (piem., riteņu antibloķēšanas sistēma bremžu iekārtā). Iekārtai var būt pamatfunkciju raksturs (piem., stūres iekārta, bremžu iekārta) vai tehnoloģisku (speciālu darbu veikšanai) funkciju raksturs (piem., urbšanas iekārta, celšanas iekārta, saldēšanas iekārta u.tml.); 1.16. transportlīdzekļa ierīce - (turpmāk- ierīce) detaļu, salikšanas vienību, mezglu vai mehānismu kopums, kas veic noteiktas vienotas funkcijas transportlīdzeklī. Ierīce parasti nenodrošina transportlīdzekļa kustību, bet uzlabo komfortu un citas ekspluatācijas īpašības (apgaismes ierīces, apsildes ierīces, logu tīrīšanas ierīces, skaņas signalizācijas ierīces, pretaizbraukšanas ierīces); 1.17. transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana - tehniski administratīva atbilstības novērtēšanas procedūra atsevišķam (vienam) transportlīdzeklim, ko veic sertificēšanas institūcija, lai novērtētu tā atbilstību tehnisko normatīvu un šo noteikumu prasībām; 1.18. transportlīdzekļa mehānisms - (turpmāk- mehānisms) detaļu, salikšanas vienību vai mezglu savienojums kinemātiskā ķēdē, kuras uzdevums ir nodrošināt noteiktas kustības ķēdes locekļiem (kloķa - klaņa mehānisms, gāzu sadales mehānisms, stūres mehānisms, kravas platformas pacelšanas mehānisms, u.tml.); 1.19. transportlīdzekļa mezgls - (turpmāk- mezgls) detaļu vai salikšanas vienību savienojums, kas sastiprināts, veicot montāžas operāciju (-as) (virzulis komplektā ar gredzeniem, pirkstu un klani). Atkarībā no pielietotajām montāžas operācijām mezgls tāpat kā salikšanas vienība var būt izjaucams vai neizjaucams; 1.20. transportlīdzekļa salikšanas vienība - (turpmāk- salikšanas vienība) izstrādājums no vairākām detaļām, kas sastiprinātas veicot kādu no salikšanas operācijām (skrūvēšanu, kniedēšanu, presēšanu, metināšanu, lodēšanu u.tml.) (bremžu kluču komplekts, sailentbloks). Atkarībā no pielietotās salikšanas operācijas salikšanas vienība var būt izjaucama vai neizjaucama; 1.21. transportlīdzekļa sastāvdaļa (komponente) - (turpmāk- sastāvdaļa) ir salikšanas vienība, mezgls vai mehānisms, ierīce, agregāts, sistēma vai iekārta; 1.22. transportlīdzekļa sistēma - (turpmāk- sistēma) detaļu, salikšanas vienību, mezglu, mehānismu vai ierīču savstarpēji saistīts savienojums, kas veic noteiktas vienotas funkcijas transportlīdzeklī. Sistēma parasti ir saistīta ar transportlīdzekļa kustības nodrošināšanu (aizdedzes sistēma, dzeses sistēma, bremžu antibloķēšanas sistēma). Sistēmā var tikt ietvertas dažādas ierīces (piem., barošanas sistēmā var būt ietverta kloķvārpstas maksimālo apgriezienu ierobežotājierīce); 1.23. transportlīdzekļa tips - vienas kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras vismaz pēc galvenajiem parametriem, kas noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Vienam transportlīdzekļa tipam var būt vairāki varianti un versijas; 1.24. transportlīdzekļa vai sastāvdaļas prototips- (turpmāk-prototips) transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipa paraugs, kuru izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz testēšanai; 1.25. transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšana - (turpmāk-tipa apstiprināšana) administratīvi tehniska atbilstības novērtēšanas procedūra, ko veic sertificēšanas institūcija, lai, pamatojoties uz testēšanas laboratoriju sniegtajiem ziņojumiem, novērtētu transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa atbilstību tehnisko normatīvu un šo noteikumu prasībām; 1.26. transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa atzīšana - (turpmāk- tipa atzīšana) administratīva atbilstības novērtēšanas procedūra, ko veic sertificēšanas institūcija, lai apliecinātu, ka citās dalībvalstīs izsniegtie tipa apstiprinājuma sertifikāti un informācijas pakete atbilst šo noteikumu prasībām. Atzītā tipa transportlīdzeklis vai tā sastāvdaļas var tikt piedāvātas tirgū bez to pakļaušanas papildus atbilstības novērtēšanas procedūrām; 1.27. transportlīdzekļu daudzetapu tipa apstiprināšana - tipa apstiprināšanas procedūra, kad atkarībā no transportlīdzekļa pabeigtības stadijas tiek novērtēta nepabeigta vai vairākos etapos pabeigta transportlīdzekļa atbilstība šo noteikumu un attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām; 1.28. vairākos etapos pabeigts transportlīdzeklis - ir transportlīdzeklis, kas atbilst visām attiecīgās kategorijas un specializācijas transportlīdzeklim noteikto tehnisko normatīvu prasībām un kuram kādā no izgatavošanas etapiem veikta atbilstības novērtēšana kā nepabeigtam transportlīdzeklim; 1.29. vienā etapā pabeigts transportlīdzeklis - transportlīdzeklis, kas atbilst visām attiecīgās kategorijas un specializācijas transportlīdzeklim noteikto tehnisko normatīvu prasībām un kuram nav veikta atbilstības novērtēšana kā nepabeigtam vai vairākos etapos pabeigtam transportlīdzeklim. 2. Šie noteikumi nosaka tehnisko normatīvu prasības mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, autobusu, kravas automobiļu un šo transportlīdzekļu piekabju un puspiekabju (turpmāk- transportlīdzekļi) un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai, kas ietver transportlīdzekļu un to sastāvdaļu tipa apstiprināšanas un tipa atzīšanas kārtību, pielietojamo tehnisko normatīvu uzskaitījumu, kā arī atvieglojumus atsevišķu tehnisko normatīvu prasību izpildei. 3. Šie noteikumi neattiecas uz: 3.1. transportlīdzekļiem, kas nepieder kādai no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām transportlīdzekļu kategorijām (piem. sniega motocikli, ūdens motocikli, traktortehnika u.c.); 3.2. transportlīdzekļiem, kas noteiktā kārtībā pastāvīgi reģistrēti Latvijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim; 3.3. ārvalstīs iepriekš pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim (turpmāk- lietoti transportlīdzekļi); 3.4. no ārvalstīm uz laiku ievestiem transportlīdzekļiem; 3.5. transportlīdzekļiem, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar piedalīšanos ceļu satiksmē (piem. tricikliem un kvadricikliem, kurus paredzēts lietot izklaidei vai sacensībām slēgtās teritorijās un ārpus koplietošanas ceļiem); 3.6. lietotām transportlīdzekļu sastāvdaļām; 3.7. transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas nav pakļautas obligātai atbilstības novērtēšanai un kas nav uzskaitītas šo noteikumu 11.pielikumā. II. Tipa apstiprināšanas kārtība 4. Transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšanai transportlīdzekļa izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs (turpmāk- izgatavotājs vai tā pārstāvis) iesniedz bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijā (turpmāk- Inspekcija) iesniegumu, kuram noteiktā secībā pievieno: 4.1. informācijas paketi, kas ietver: 4.1.1. informācijas paketes satura rādītāju; 4.1.2. informācijas mapi, ka satur attiecīgu šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju un transportlīdzekļa prototipa rasējumus vai fotogrāfijas uz A4 formāta lapām vai salocītus šādā formātā, turklāt tādā mērogā un kvalitātē, lai sniegtu pietiekami daudz detalizētu informāciju (transportlīdzekļa tipam); 4.1.3. informācijas mapi atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām (transportlīdzekļa sastāvdaļu tipam); 4.2. testēšanas laboratoriju ziņojumus par M un N kategoriju transportlīdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 8.pielikuma prasībām; 4.3. citus testēšanas laboratoriju ziņojumus vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu pēc Inspekcijas pieprasījuma vai izgatavotāja vai tā pārstāvja ieskatiem; 4.4. daudzetapu tipa apstiprināšanas gadījumā: 4.4.1. pirmajā etapā- tās informācijas mapes daļas un atbilstības apliecinājumus, kas raksturo nepabeigta transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi; 4.4.2. otrajā un tam sekojošajos etapos- informācijas mapes daļas un atbilstības apliecinājumus, kas atbilst attiecīgajam izgatavošanas etapam, kā arī iepriekšējos tipa apstiprināšanas etapos izsniegto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu sertifikātu kopijas; 4.5. izgatavotāja izsniegtu pilnvaru, kurā norādīti to personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuri būs tiesīgi parakstīt atbilstības sertifikātus, kā arī šo personu parakstu paraugi; 4.6. izgatavotāja pilnvaru tā pārstāvim, ja izgatavotājs pilnvaro to izsniegt šo noteikumu 4.5.apakšpunktā minēto dokumentu. 5. Par katru transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu Inspekcijā iesniedzams atsevišķs iesniegums. 6. Ja šo noteikumu 4.punktā minētie dokumenti tiek iesniegti svešvalodā, Inspekcija nepieciešamības gadījumā var pieprasīt tiem pievienot šo dokumentu tulkojumu valsts valodā. 7. Tipa apstiprināšanas izdevumus sedz tā persona, kas Inspekcijā iesniegusi iesniegumu transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšanai. 8. Inspekcija 30 darba dienu laikā izskata izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu. Ja iesniegtā dokumentācija ir neprecīza, nepilnīga, vai Inspekcija uzskata, ka nepieciešams iesniegt papildus dokumentāciju, lēmums par tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu var tikt atlikts uz laiku līdz norādītās papildus dokumentācijas izskatīšanai. 9. Inspekcija var piešķirt šādus apstiprinājumus: 9.1. transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu: 9.1.1. transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 4.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām; 9.1.2. speciālo transportlīdzekļu tipiem, kas minēti šo noteikumu 9.pielikuma pirmajā un otrajā sadaļā un kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 4.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 9.pielikumā paredzētos atvieglojumus; 9.1.3. specifiskiem transportlīdzekļiem, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam, taču to konceptuālo, tehnoloģisko vai specifisko īpašību dēļ nevar nodrošināt atbilstību visu šo noteikumu 4.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām. Šādā gadījumā atvieglojumi nav attiecināmi uz tehnisko normatīvu prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar transportlīdzekļa specifiskajām ekspluatācijas īpašībām; 9.2. daudzetapu tipa apstiprinājumu nepabeigtu vai vairākos etapos pabeigtu transportlīdzekļu tipiem, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 4.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ņemot vērā transportlīdzekļu tipa pabeigtības pakāpi un ievērojot šo noteikumu 9.pielikumā paredzētos atvieglojumus; 9.3. tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz sastāvdaļu uzstādīšanu, ja tas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam šo noteikumu 4.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 9.pielikumā paredzētos atvieglojumus; 9.4. tipa apstiprinājumu transportlīdzekļu sastāvdaļu tipam, ja tas atbilst informācijas mapē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 4. un 11.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 9.pielikumā paredzētos atvieglojumus. 10. Inspekcija, pamatojoties uz objektīvi argumentētu izgatavotāja rakstisku lūgumu, jebkuru no 9.punktā minētajiem apstiprinājumiem var piešķirt uz laiku līdz 12 mēnešiem, ja atbilstība attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām tiek pierādīta nevis ar tipa apstiprinājuma sertifikātu vai marķējumu, bet ar cita veida atbilstības apliecinājumiem (testēšanas laboratoriju ziņojumiem, inspicēšanas protokoliem, u.tml.). 11. Ja Inspekcija konstatē, ka transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tips neatbilst šo noteikumu prasībām, Inspekcija pieņem lēmumu nepiešķirt tipa apstiprinājumu un 15 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē iesniedzēju, norādot atteikuma iemeslu. 12. Ja Inspekcija konstatē, ka transportlīdzeklis vai tā sastāvdaļa, kas atbilst šo noteikumu prasībām, tomēr var radīt draudus satiksmes drošībai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi, tā pieņem lēmumu nepiešķirt tipa apstiprinājumu un 30 darba dienu laikā informē izgatavotāju vai tā pārstāvi, pamatojot savu lēmumu. 13. Ja transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipam piešķirts apstiprinājums, tad Inspekcija apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu atbilstoši 5.pielikuma prasībām, bet apstiprinātajam sastāvdaļu tipam - atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām. Izsniedzot attiecīgi aizpildītu tipa apstiprināšanas sertifikātu, Inspekcija piešķir tipa apstiprinājuma numuru atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma prasībām. 14. Ja izgatavotājs vai tā pārstāvis lūdz piešķirt atvieglojumus transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipam saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikuma prasībām, tad iesniegtajā informācijas mapē jābūt attiecīgām norādēm. Piešķirot tipa apstiprinājumu, Inspekcija tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda šāda tipa transportlīdzekļu vai sastāvdaļu lietošanas ierobežojumus un piemērotos atvieglojumus, kā arī piešķir speciālu tipa apstiprinājuma numuru atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma prasībām. 15. Ja apstiprināmā tipa sastāvdaļas savas funkcijas var veikt tikai savienojumā ar citām transportlīdzekļa daļām, tad tas jānorāda informācijas mapē un tipa apstiprinājuma sertifikātā. 16. Inspekcija, ievērojot transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi, var aizliegt nepabeigta transportlīdzekļa pastāvīgu reģistrāciju un ekspluatācijas uzsākšanu līdz laikam, kad tas tiek pabeigts. III. Tipa apstiprinājumu grozījumu izdarīšanas kārtība 17. Ja tehniskajos normatīvos vai šajos noteikumos tiek izdarīti grozījumi un Inspekcijā piešķirtais tipa apstiprinājums kļūst nederīgs, Inspekcija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām par to rakstiski informē tipa apstiprinājuma turētāju. 18. Izgatavotājs vai tā pārstāvis ne vēlāk kā 30 darba dienu laikā pirms tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām rakstiski informē Inspekciju par katra tipa izgatavošanas procesā esošo, izgatavoto un realizēto transportlīdzekļu skaitu, norādot to identifikācijas (VIN) numurus, un datumu, kad izgatavots pēdējais transportlīdzeklis atbilstoši pēdējam tipa apstiprinājumam. 19. Iesniegums grozījumu izdarīšanai tipa apstiprinājumā iesniedzams tās dalībvalsts sertificēšanas institūcijā, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu. Iesniegumā tipa apstiprinājuma turētājs norāda grozījumu izdarīšanas iemeslu. 20. Iesniegums grozījumu izdarīšanai iesniedzams Inspekcijā šādos gadījumos: 20.1. ja izgatavotājs vai tā pārstāvis saņēmis šo noteikumu 17.punktā minēto informāciju un vēlas pagarināt tipa apstiprinājumu un saņemt jaunu tipa apstiprinājuma sertifikātu; 20.2. jebkurā citā gadījumā, kad izgatavotājs vai tā pārstāvis vēlas veikt tehniskas izmaiņas Inspekcijā apstiprinātajam tipam. 21. Ja mainās dati informācijas paketē, izgatavotājs vai tā pārstāvis Inspekcijā iesniedz jaunu informācijas paketes satura rādītāju un informācijas paketes daļu, kurā veiktas izmaiņas, uzskatāmi norādot izdarītos grozījumus. Ja grozījumu dēļ rodas būtiskas izmaiņas informācijas paketē, kā arī, ja grozījumi ir izdarīti vairākkārt, kā rezultātā informācijas pakete kļūst nepārskatāma, izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz visus grozījumus apkopojošu (konsolidējošu) informācijas paketi. 22. Ja grozījumu dēļ mainās dati tipa apstiprinājuma sertifikātā, Inspekcija izsniedz jaunu tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas tiek numurēts kā pagarinājums, norādot tipa apstiprinājuma pagarinājuma iemeslu. 23. Ja Inspekcija konstatē, ka grozījumu dēļ ir nepieciešams veikt papildu testus vai pārbaudes, tā informē par to izgatavotāju vai tā pārstāvi un jaunu tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniedz tikai pēc sekmīgas papildu testu vai pārbaužu veikšanas. IV. Tipa atzīšanas kārtība 24. Transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa atzīšanai izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz Inspekcijā iesniegumu, kuram noteiktā secībā pievieno: 24.1. transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tā kopiju; 24.2. informācijas paketi, kas ietver: 24.2.1. informācijas paketes satura rādītāju; 24.2.2. informācijas mapi, ka satur attiecīgu šo noteikumu 3.pielikumā minēto informāciju un transportlīdzekļa prototipa rasējumus vai fotogrāfijas uz A4 formāta lapām vai salocītus šādā formātā, turklāt tādā mērogā un kvalitātē, lai sniegtu pietiekami daudz detalizētu informāciju (transportlīdzekļa tipam); 24.2.3. informācijas mapi atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām (transportlīdzekļa sastāvdaļu tipam); 24.2.4. testēšanas laboratoriju ziņojumus par M1 kategorijas transportlīdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 8.pielikuma prasībām; 24.2.5. citus testēšanas laboratoriju ziņojumus vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu pēc Inspekcijas pieprasījuma vai izgatavotāja vai tā pārstāvja ieskatiem; 24.3. M1 un L kategorijas transportlīdzekļiem- attiecīgā atbilstības sertifikāta paraugu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikuma prasībām; 24.4. izgatavotāja izsniegtu pilnvaru, kurā norādīts to personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuras būs tiesīgas parakstīt atbilstības sertifikātus, kā arī šo personu parakstu paraugi. 25. Ja šo noteikumu 24.punktā minētie dokumenti tiek iesniegti svešvalodā, Inspekcija nepieciešamības gadījumā var pieprasīt tiem pievienot šo dokumentu tulkojumus valsts valodā. 26. Ja M1 kategorijas transportlīdzekļa tips dalībvalstīs ir apstiprināts atbilstoši direktīvas 70/156/EEC prasībām, ievērojot ar direktīvām 92/53/EEC, 93/81/EEC un 98/14/EEC izdarītos grozījumus, tad dalībvalstīs izsniegtās attiecīgās informācijas paketes tiek uzskatītas par atbilstošām šo noteikumu prasībām. 27. Inspekcija atzīst dalībvalstu sertificēšanas institūciju piešķirtos tipa apstiprinājumus: 27.1. M1 kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši direktīvas 70/156/EEC prasībām, ievērojot ar direktīvām 92/53/EEC, 93/81/EEC un 98/14/EC izdarītos grozījumus; 27.2. L kategoriju transportlīdzekļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši direktīvas 92/61/EEC prasībām; 27.3. sastāvdaļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām; 27.4. transportlīdzekļu tipiem attiecībā uz apstiprināta tipa sastāvdaļu uzstādīšanu, kas piešķirti atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām. 28. Par katru transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu Inspekcijā iesniedzams atsevišķs iesniegums. 29. Tipa atzīšanas izdevumus sedz tā persona, kas Inspekcijā iesniegusi iesniegumu transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa atzīšanai. 30. Inspekcija 30 darba dienu laikā izskata izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par tipa atzīšanu vai atteikumu. 31. Inspekcija reģistrē atzītos transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu tipa apstiprinājumus un izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību (10.pielikums). Informāciju par atzītajiem tipa apstiprinājumiem Inspekcija iesniedz Ekonomikas ministrijas Valsts sertifikātu reģistram. 32. Ja izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtā dokumentācija neatbilst šo noteikumu 24.punkta prasībām, Inspekcija pieņem lēmumu neatzīt transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu un 15 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē iesniedzēju, norādot iesniegtās dokumentācijas nepilnības vai trūkumus. 33. Ja Inspekcija konstatē, ka transportlīdzeklis vai tā sastāvdaļa, kam piešķirts tipa apstiprinājums, var radīt draudus satiksmes drošībai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi, tā pieņem lēmumu neatzīt tipa apstiprinājuma sertifikātu un 30 darba dienu laikā informē iesniedzēju un citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijas, pamatojot savu lēmumu. V. Atbilstības sertifikāts un tipa apstiprinājuma marķējums 34. Transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pārstāvis katra transportlīdzekļa atbilstību apstiprinātajam vai atzītajam tipam apliecina ar atbilstības sertifikātu (7.pielikums). M1 un L3, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļa atbilstību apstiprinātajam (atzītajam) transportlīdzekļa tipam izgatavotājs papildus apliecina ar tipa apstiprinājuma marķējumu. 35. Nepabeigta vai vairākos etapos pabeigta transportlīdzekļa gadījumā izgatavotājs vai tā pārstāvis, izsniedzot atbilstības sertifikātu, apliecina tikai to parametru atbilstību apstiprinātajam tipam, kas attiecas uz attiecīgo izgatavošanas etapu, kā arī pievieno iepriekšējos etapos izsniegtos atbilstības apliecinājumus. 36. Otrajā un tam sekojošos izgatavošanas etapos papildus obligātajai izgatavotāja plāksnītei katrs izgatavotājs pie transportlīdzekļa labi redzamā un pieejamā vietā uz daļas, kas nav paredzēta nomaiņai visā tā ekspluatācijas laikā, noturīgi piestiprina papildu plāksnīti, kas atbilst šo noteikumu 12.pielikumā noteiktajām prasībām. 37. Transportlīdzekļu sastāvdaļu izgatavotājs katras transportlīdzekļa sastāvdaļas atbilstību apstiprinātajam tipam apliecina ar tipa apstiprinājuma marķējumu. VI. Ražošanas atbilstības nodrošināšana 38. Inspekcija pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai izgatavotājs var veikt nepieciešamos pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu efektīvu kontroli pār ražošanā esošo transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu atbilstību apstiprinātajam tipam. Inspekcijai nav jāpārliecinās par izgatavotāja gatavību veikt šādus pasākumus un procedūras attiecībā uz sastāvdaļām, kam piešķirts tipa apstiprinājums citas dalībvalsts sertificēšanas institūcijā. 39. Pēc tipa apstiprinājuma saņemšanas izgatavotājs: 39.1. nodrošina katra transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļas atbilstību apstiprinātajam tipam; 39.2. veic efektīvu atbilstības kontroli transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu ražošanas procesā; 39.3. nodrošina pieejamību testēšanas aprīkojumam, lai varētu periodiski pārbaudīt ražošanā esošo transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu atbilstību apstiprinātajam tipam; 39.4. nodrošina testu rezultātu reģistrāciju un pieejamību laika posmā, kas saskaņots ar Inspekciju; 39.5. pastāvīgi veic testu rezultātu analīzi, lai pārbaudītu un nodrošinātu transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu parametru stabilitāti; 39.6. nodrošina, lai katra parauga vai paraugu sērijas testiem, kuros konstatēta neatbilstība apstiprinātajam tipam, sekotu jaunu paraugu atkārtoti testi līdz neatbilstības novēršanai; 39.7. iespējami īsā laikā nodrošina visu trūkumu novēršanu un ražošanas atbilstības atjaunošanu apstiprinātajam tipam. 40. Daudzetapu tipa apstiprināšanas gadījumā izgatavotājs nav atbildīgs par transportlīdzekļa iepriekšējos tipa apstiprināšanas etapos apstiprināto transportlīdzekļu sastāvdaļu un parametru atbilstību apstiprinātajam tipam, izņemot gadījumus, kad izgatavotājs attiecīgajā izgatavošanas etapā ir veicis izmaiņas tādā mērā, kad iepriekšējie tipa apstiprinājumi kļūst nederīgi. 41. Inspekcija periodiski pārbauda atbilstības kontroles metodes, ko izgatavotājs piemēro attiecībā uz katru apstiprinātā tipa transportlīdzekli vai tā sastāvdaļu, un, izmantojot nejaušās atlases paņēmienu, izvēlas paraugus, kuru atbilstību apstiprinātajam tipam pārbauda izgatavotāja vai testēšanas laboratorijā. 42. Pārbaudes laikā izgatavotājs nodrošina pieejamību dokumentācijai attiecībā uz testu rezultātiem un ražošanu, kā arī iespēju veikt ražošanas kontroli. VII. Rīcība neatbilstības gadījumos 43. Ja Inspekcija konstatē transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu neatbilstību tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē norādītajiem datiem, tiek uzskatīts, ka atbilstība apstiprinātajam tipam nav ievērota, izņemot gadījumus, kad atsevišķie tehniskie normatīvi nosaka atkāpes, un tās ir ievērotas. 44. Ja Inspekcija konstatē vai saņem informāciju par transportlīdzekļa neatbilstību apstiprinātajam tipam, tad atkarībā no neatbilstības rakstura veic kādu no šādām darbībām: 44.1. izsaka mutisku vai rakstisku aizrādījumu izgatavotājam vai tā pārstāvim par konstatētajiem pārkāpumiem un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš; 44.2. atzīst par nederīgiem atsevišķu transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus līdz brīdim, kad izgatavotājs vai tā pārstāvis pierāda transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām; 44.3. atzīst par nederīgiem visu attiecīgā tipa transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus līdz brīdim, kad izgatavotājs vai tā pārstāvis pierāda transportlīdzekļu atbilstību šo noteikumu prasībām; 44.4. atzīst par nederīgiem Inspekcijā izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību līdz neatbilstības novēršanai; 44.5. anulē Inspekcijā izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību. 45. Ja Inspekcija konstatē vai saņem informāciju par transportlīdzekļa sastāvdaļu neatbilstību apstiprinātajam tipam, tad atkarībā no neatbilstības rakstura veic kādu no šādām darbībām: 45.1. izsaka mutisku vai rakstisku aizrādījumu izgatavotājam vai tā pārstāvim par konstatētajiem pārkāpumiem un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš; 45.2. atzīst par nederīgiem Inspekcijā izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību līdz neatbilstības novēršanai; 45.3. anulē Inspekcijā izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību. 46. Šo noteikumu 43., 44. un 45.punktā minētajos gadījumos Inspekcija informē izgatavotāju vai tā pārstāvi. Pēc norādījuma saņemšanas izgatavotājs vai tā pārstāvis veic šo noteikumu 39.6. un 39.7.apakšpunktā minētos pasākumus. 47. Ja citas dalībvalsts sertificēšanas institūcija norāda, ka Latvijā apstiprinātā tipa transportlīdzekļi vai to sastāvdaļas, kam ir atbilstības sertifikāts vai kas ir atbilstoši marķēti, neatbilst apstiprinātajam tipam, Inspekcija veic nepieciešamās pārbaudes, par to rezultātiem informējot izgatavotāju. Ja konstatēta neatbilstība, izgatavotājs iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc norādījuma saņemšanas, veic pasākumus, lai atjaunotu atbilstību apstiprinātajam tipam. VIII. Transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana 48. Transportlīdzekļa individuālo apstiprināšanu var veikt: 48.1. vienā eksemplārā no ārvalstīm ievestiem L, M, N un O kategoriju transportlīdzekļiem, ja tiem Latvijā nav veikta tipa apstiprināšana vai tipa atzīšana; 48.2. Latvijā izgatavotiem O kategoriju transportlīdzekļiem. 49. Transportlīdzekļa īpašnieks Inspekcijā iesniedz šādus dokumentus sekojošā kārtībā: 49.1. iesniegumu transportlīdzekļa individuālai apstiprināšanai; 49.2. transportlīdzekļa tehnisko aprakstu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma trešās sadaļas prasībām; 49.3. pārbaudes protokolu atbilstoši šo noteikumu 13.pielikuma prasībām; 49.4. citus testēšanas laboratoriju ziņojumus vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekli pēc Inspekcijas pieprasījuma. 50. Tādu Latvijā izgatavotu O kategoriju transportlīdzekļu individuālai apstiprināšanai, par kuru normatīvtehniskās dokumentācijas atbilstību satiksmes drošības prasībām nav noteiktā kārtībā saņemts attiecīgs CSDD atzinums, transportlīdzekļa izgatavotājs papildus iesniedz šādus dokumentus: 50.1. sekojošus piekabes rasējumus: 50.1.1. kopsalikuma rasējumu ar norādītu gaismas un gaismas signalizācijas ierīču izvietojumu; 50.1.2. jūgstieņa un sakabes ierīces kopsalikuma rasējumu; 50.1.3. rāmja vai nesošās konstrukcijas rasējumu; 50.2. izturības aprēķinus statiskā slodzē šādiem piekabes elementiem: 50.2.1. rāmim vai nesošajai daļai (liecē); 50.2.2. jūgstieņa un rāmja savienojuma vietai (liecē un cirpē); 50.2.3. galveno stiprinājumu elementiem (cirpē); 50.3. metināto šuvju stiprības pārbaudes (ultraskaņas vai rentgena) protokolu pēc Inspekcijas norādījumiem. 51. Inspekcija piešķir individuāla transportlīdzekļa apstiprinājumu un izsniedz individuāla transportlīdzekļa apstiprināšanas sertifikātu (7.pielikuma trešā sadaļa), ja transportlīdzeklis atbilst iesniegtajam tehniskajam aprakstam un šo noteikumu 4.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām. 52. Transportlīdzekļa individuālo apstiprinājumu nevar piešķirt transportlīdzekļiem, kas izgatavoti no ekspluatācijā bijušu transportlīdzekļu sastāvdaļām un citu kategoriju transportlīdzekļu agregātiem. IX. Lēmumu pārsūdzēšana 53. Inspekcija lēmumu par tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu vai tipa atzīšanas atteikumu sniedz rakstiski, motivējot atteikuma iemeslu un norādot kārtību, kādā pieņemto lēmumu iespējams pārsūdzēt. 54. Izgatavotājs vai tā pārstāvis Inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktā kārtībā. X. Noslēguma jautājumi 55. Noteikumi stājas spēkā 2001.gada 1.februārī. 56. Noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļu sastāvdaļām stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. 57. Atzīt par spēku zaudējušiem: 57.1. Satiksmes ministrijas 1999.gada 30.augusta noteikumus Nr.30 "Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 1999, Nr.295/296); 57.2. Satiksmes ministrijas 2000.gada 15.februāra noteikumus Nr.3 "Par grozījumiem Satiksmes ministrijas 1999.gada 30.augusta noteikumos Nr.30 "Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai"" (Latvijas Vēstnesis, 2000, Nr. 55/57). 58. Šo noteikumu spēkā stāšanās neietekmē to Inspekcijā piešķirto tipa apstiprinājumu derīguma termiņu, kas piešķirti saskaņā ar Satiksmes ministrijas 1999.gada 30.augusta noteikumiem Nr.30 "Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai". 59. Tipu apstiprinājumu turētāji atbilstības sertifikātus atbilstoši Satiksmes ministrijas 1999.gada 30.augusta noteikumu Nr.30 "Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai" 7.pielikuma prasībām drīkst izsniegt tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru tipu atbilstības novērtēšana veikta atbilstoši minēto noteikumu prasībām. 60. Dokumentāciju, kas sagatavota atbilstoši Satiksmes ministrijas 1999.gada 30.augusta noteikumu Nr.30 "Tehnisko normatīvu prasības riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanai" prasībām, Inspekcija pieņem līdz 2001.gada 31.janvārim. Šādos gadījumos tipa apstiprinājums tiek piešķirts atbilstoši minēto noteikumu prasībām. Satiksmes ministrs A.Gorbunovs Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs 1.pielikums I. Riteņu transportlīdzekļu klasifikācija, kategoriju definīcijas un noteikšanas kritēriji 1. L kategorija - divu, trīs vai četru riteņu transportlīdzekļi: 1.1. L1 kategorija - divriteņu transportlīdzekļi (divriteņu mopēdi) ar motora darba tilpumu (iekšdedzes tipa motoriem) ne lielāku par 50 cm3 un maksimālo konstruktīvo ātrumu ne lielāku par 45 km/h; 1.2. L2 kategorija - trīsriteņu transportlīdzekļi (trīsriteņu mopēdi) ar jebkādu riteņu izvietojumu, kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) nav lielāks par 50 cm3 un kuru maksimālais konstruktīvais ātrums nepārsniedz 45 km/h. Pie šīs kategorijas pieskaitāmi arī četrriteņu transportlīdzekļi (vieglie kvadricikli), kuru pašmasa ir mazāka par 350kg, neskaitot elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru bateriju masu, kuru maksimālais konstruktīvais ātrums nav lielāks par 45 km/h un kuru motora darba tilpums nepārsniedz 50 cm3 (dzirksteļaizdedzes motora gadījumā) vai motora maksimālā lietderīgā jauda nepārsniedz 4 kW cita tipa motoriem; 1.3. L3 kategorija - divriteņu transportlīdzekļi (solo motocikli), kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm3 vai kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h; 1.4. L4 kategorija - trīsriteņu transportlīdzekļi (motocikli ar blakus vāģi) ar asimetrisku riteņu izvietojumu attiecībā pret tā garenasi, kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm3 vai maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h; 1.5. L5 kategorija - trīsriteņu transportlīdzekļi (tricikli) ar simetrisku riteņu izvietojumu attiecībā pret tā garenasi, kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm3 vai kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h. Pie šīs kategorijas pieskaitāmi arī četrriteņu transportlīdzekļi (kvadricikli), kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg (550 kg, ja tie paredzēti kravu pārvadāšanai), neskaitot elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru bateriju masu, un kuru motora maksimālā lietderīgā jauda nepārsniedz 15 kW. 2. M kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kam ir vismaz četri riteņi: 2.1. M1 kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi (vieglie automobiļi), kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kas aprīkoti ar ne vairāk kā deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāja sēdvietu). M1 kategorijas transportlīdzekļu veidi definēti šā pielikuma 7.punktā; 2.2. M2 kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi (autobusi), kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai, kas aprīkoti ar vairāk nekā deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāja sēdvietu) un kuru pilna masa nepārsniedz 5 tonnas; 2.3. M3 kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi (autobusi), kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai, kas aprīkoti ar vairāk nekā deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāja sēdvietu) un kuru pilna masa pārsniedz 5 tonnas. 3. N kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kam ir vismaz četri riteņi: 3.1. N1 kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi (kravas automobiļi), kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas; 3.2. N2 kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi (kravas automobiļi), kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, bet nepārsniedz 12 tonnas; 3.3. N3 kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi (kravas automobiļi), kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas. Piezīme : Ja velkošais transportlīdzeklis ir konstruēts tā, lai tas būtu savienojams ar puspiekabi vai piekabi ar centrāli novietotu asi, tad par pilnu masu, pēc kuras nosakāma tā kategorija, jāuzskata braukšanas kārtībā esoša velkošā transportlīdzekļa masu plus masu, kuru puspiekabe vai piekabe ar centrāli novietotu asi pārnes uz velkošo transportlīdzekli, un, kad to var attiecināt, paša velkošā transportlīdzekļa kravas masu. 4. O kategorija - mehānisko transportlīdzekļu piekabes un puspiekabes: 4.1. O1 kategorija - piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa nepārsniedz 0,75 tonnas; 4.2. O2 kategorija - piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa ir lielāka par 0,75 tonnām, bet nepārsniedz 3,5 tonnas; 4.3. O3 kategorija - piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, bet nepārsniedz 10 tonnas; 4.4. O4 kategorija - piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas. 5. G kategorija - paaugstinātas pārgājības mehāniskie transportlīdzekļi: Piezīme: Šīs transportlīdzekļu kategorijas apzīmējumā lieto kombinēto apzīmējumu t.i. simbolam "M" vai "N" pievieno simbolu "G". 5.1. M1G un N1G kategorija - N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 2,0 tonnas, un M1 kategorijas transportlīdzekļi, ja: 5.1.1. transportlīdzeklim ir paredzēta vismaz viena priekšējā un vismaz viena pakaļējā tilta vienlaicīga piedziņa, ieskaitot transportlīdzekļus, kuriem viena tilta piedziņa var tikt atslēgta; 5.1.2. transportlīdzeklim ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai ierīce ar līdzīgu iedarbību un transportlīdzeklis bez piekabes spēj pārvarēt 30% kāpumu. 5.1.3. šo kategoriju transportlīdzekļiem jāatbilst vismaz pieciem no šādiem nosacījumiem: 5.1.3.1. priekšējais pārkares leņķis ir vismaz 25°; 5.1.3.2. pakaļējais pārkares leņķis ir vismaz 20°; 5.1.3.3. garenpārgājības leņķis ir vismaz 20°; 5.1.3.4. klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 180 mm; 5.1.3.5. klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 180 mm; 5.1.3.6. garenpārgājības klīrenss ir vismaz 200 mm; 5.2. N1G; N2G; M2G un M3G kategorija - N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 2,0 tonnas, un N2, M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 12 tonnas, ja to konstrukcija paredz visu riteņu vienlaicīgu piedziņu, ieskaitot transportlīdzekļus, kuriem viena tilta piedziņa var tikt atslēgta, vai tiek izpildīti šādi trīs nosacījumi: 5.2.1. transportlīdzekļa konstrukcija paredz vismaz viena priekšējā tilta un vismaz viena pakaļējā tilta vienlaicīgu piedziņu, ieskaitot transportlīdzekļus, kuriem viena tilta piedziņa var tikt atslēgta; 5.2.2. transportlīdzeklim ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai ierīce ar līdzīgu iedarbību; 5.2.3. transportlīdzeklis bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu; 5.3. M3G un N3G kategorija - M3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, un N3 kategorijas transportlīdzekļi, ja to konstrukcija paredz riteņu vienlaicīgu piedziņu, ieskaitot transportlīdzekļus, kuriem viena tilta piedziņa var tikt atslēgta, vai tiek izpildīti šādi nosacījumi: 5.3.1. vismaz puse no riteņu skaita ir velkošie; 5.3.2. transportlīdzeklim ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai ierīce ar līdzīgu iedarbību; 5.3.3. transportlīdzeklis bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu; 5.3.4. transportlīdzeklis atbilst vismaz četriem no šādiem nosacījumiem: 5.3.4.1. priekšējais pārkares leņķis ir vismaz 25°; 5.3.4.2. pakaļējais pārkares leņķis ir vismaz 25°; 5.3.4.3. garenpārgājības leņķis ir vismaz 25°; 5.3.4.4. klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 250 mm; 5.3.4.5. garenpārgājības klīrenss ir vismaz 300 mm; 5.3.4.6. klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 250 mm; 5.4. G kategorijas transportlīdzekļu parametru noteikšanai tiek pielietoti šādi kritēriji un nosacījumi: 5.4.1. visu mērījumu laikā N1 kategorijas transportlīdzekļu, kuru pilnā masa nepārsniedz 2 tonnas, un M1 kategorijas transportlīdzekļu faktiskajai masai jāatbilst to pašmasai atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" nosacījumiem; 5.4.2. transportlīdzekļiem, kas nav minēti 5.4.1. punktā, jābūt noslogotiem līdz izgatavotāja noteiktajai transportlīdzekļa pilnai masai; 5.4.3. par spēju pārvarēt noteikto kāpumu (25% un 30%) var pārliecināties ar vienkāršas kalkulācijas palīdzību. Tomēr, atsevišķos gadījumos Inspekcija drīkst pieprasīt konkrētā tipa transportlīdzekļa faktiskas pārbaudes veikšanu; 5.4.4. mērot priekšējo un pakaļējo pārkares leņķus un garenpārgājības leņķi, nav jāņem vērā aizsargierīces; 5.4.5. priekšējā un pakaļējā pārkares leņķu, garenpārgājības leņķa, garenpārgājības klīrensa un klīrensa zem tilta definīcijas: 5.4.5.1. priekšējā un pakaļējā pārkares leņķu un garenpārgājības leņķa definīcija atbilstoši ISO Standartam 612 - 1978; 5.4.5.2. garenpārgājības klīrenss- īsākais attālums starp ceļa plakni un zemāko fiksēto transportlīdzekļa punktu garenvirzienā. Sapārotas asis tiek uzskatītas par vienu asi; 5.4.5.3. klīrenss zem viena tilta- attālums no ceļa plaknes līdz tāda segmenta augstākajam punktam, ko norobežo riņķa līnija, kas vilkta caur vienas ass riteņu (dubulto riteņu gadījumā- iekšējo riteņu) riepu kontaktlaukumu centriem un skar zemāko transportlīdzekļa fiksēto punktu starp asīm. 6. Speciālie transportlīdzekļi - M, N vai O kategoriju transportlīdzekļi, kas paredzēti speciālu darbu veikšanai un kam šim nolūkam ir īpaši pielāgota virsbūve un speciāls aprīkojums: 6.1. dzīvojamais vieglais automobilis - īpaši konstruēts M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai, to īslaicīgai dzīvošanai un kam ir vismaz šāds aprīkojums: 6.1.1. sēdekļi un galds; 6.1.2. guļvietas, kas var tikt pārveidotas par sēdvietām; 6.1.3. ierīce ēdiena gatavošanai; 6.1.4. ierīce pārtikas produktu ilgstošai uzglabāšanai; Piezīme: šo noteikumu 6.1.1. - 6.1.4. apakšpunktos minētajam aprīkojumam jābūt stacionāri nostiprinātam, tomēr galds var būt saliekams. 6.2. bruņots transportlīdzeklis - transportlīdzeklis, kas paredzēts pārvadājamo pasažieru vai kravas aizsardzībai un kam ir speciāls ložu necauršaujams aprīkojums; 6.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklis - M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts slimu vai ievainotu cilvēku pārvadāšanai un kam šim nolūkam ir speciāls aprīkojums; 6.4. katafalkautomobilis - mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai un kam šim nolūkam ir speciāls aprīkojums. II. M 1 kategorijas transportlīdzekļu virsbūvju veidi un to definīcijas 7. Visu M1 kategorijas pabeigtu transportlīdzekļu tehniskajos aprakstos (3.pielikuma Pirmās sadaļas 1.nodaļas 9.1.apakšpunktā) un atbilstības sertifikātā (7.pielikuma Pirmās sadaļas 1.nodaļas 37.punktā) izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs norāda kādu no šādiem virsbūvju veidiem: 7.1. vieglajiem pasažieru automobiļiem: 7.1.1. sedans (AA) - atbilstoši ISO Standarta 3833-1977 3.1.1.1.apakšpunkta prasībām, ieskaitot arī transportlīdzekļus ar vairāk nekā četriem sānu logiem; 7.1.2. hečbeks (AB) -sedans ar atveramu aizmugurējo daļu; 7.1.3. universāls (AC) - atbilstoši ISO Standarta 3833-1977 3.1.1.4.apakšpunkta prasībām; 7.1.4. kupeja (AD) - atbilstoši ISO Standarta 3833-1977 3.1.1.5.apakšpunkta prasībām; 7.1.5. kabriolets (AE) - atbilstoši ISO Standarta 3833-1977 3.1.1.6.apakšpunkta prasībām; 7.1.6. plašlietojuma transportlīdzeklis (AF) - transportlīdzeklis, kam virsbūve atšķiras no 7.1.1.- 7.1.5.apakšpunktos minētajām virsbūvēm un kas paredzēts pasažieru un viņu bagāžas vai kravas pārvadāšanai, turklāt pasažieru salons nav konstruktīvi atdalīts no kravas telpas. Tomēr, šāds transportlīdzeklis netiek uzskatīts par M1 kategorijas transportlīdzekli, ja izpildās abi turpmākie nosacījumi: 7.1.6.1. sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nav lielāks par sešām. Piezīme : 1. Sēdvietu uzskata par esošu, ja transportlīdzeklī ir sēdvietas stiprinājumu vietas. 2. Sēdvietas stiprinājuma vieta tiek uzskatīta par esošu, ja ar vienkāršiem instrumentiem (uzgriežņu atslēgu, skrūvgriezi u.tml.) un vienkāršiem stiprinājumiem (vītņsavienojumiem, skavām, āķiem u.tml.) ir iespējams sēdvietu uzstādīt un nostiprināt. 3. Sēdvietas stiprinājuma vieta netiek uzskatīta par esošu, ja tā ir likvidēta (aizmetināta, nogriezta, u.tml.). 7.1.6.2. P - (M + N  68) > N  68 kur: P - tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kg; M - masa braukšanas kārtībā, kg; N - sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja sēdvietu; 7.2. Speciālajiem vieglajiem automobiļiem: 7.2.1. dzīvojamais vieglais automobilis (SA) (s kat. 6.1.punktu); 7.2.2. bruņots transportlīdzeklis (SB) (skat. 6.2. punktu); 7.2.3. neatliekamā medicīniskā palīdzība (SC) (s kat. 6.3. punktu); 7.2.4. katafalks (SD) (s kat. 6.4. punktu). Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs 2.pielikums Transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas I. M1 kategorijas transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas 1. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 1.1. izgatavotājs; 1.2. izgatavotāja noteiktais tips; 1.3. nav fundamentālas konstruktīvas atšķirības šasijā; 1.4. motora veids (iekšdedzes/ elektrisks/ hibrīds). 2. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 2.1. virsbūves veids (sedans, kupeja, universālis u.tml.); 2.2.motora: 2.2.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes); 2.2.2. cilindru skaits un izvietojums; 2.2.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 30% (lielākā 1,3 reizes lielāka par mazāko); 2.2.4. tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākais 1,2 reizes lielāks par mazāko) 2.3. dzenošo tiltu skaits, izvietojums un savstarpējais savienojums; 2.4. vadāmo tiltu skaits un izvietojums. 3. Transportlīdzekļa varianta versija - viena varianta transportlīdzekļu grupa, kas identificē atšķirības transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā vai testu rezultātu protokolā un kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 3.1. pilnā masa; 3.2. motora darba tilpums; 3.3. motora maksimālā lietderīgā jauda; 3.4. pārnesumu kārbas tips un pārnesumu skaits; 3.5. sēdvietu skaits.  II. M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas 4. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 4.1. Izgatavotājs pēdējā etapā, t.i., transportlīdzekļa izgatavotājs, kurš, pamatojoties uz cita izgatavotāja izsniegto atbilstības sertifikātu nepabeigtam transportlīdzeklim, turpina transportlīdzekļa izgatavošanu nākamajā etapā un izsniedz tam pašam transportlīdzeklim atbilstības sertifikātu kā pabeigtam transportlīdzeklim; 4.2. transportlīdzekļa kategorija; 4.3. nav fundamentālas atšķirības autobusu konstrukcijā: 4.3.1. virsbūves veids (vienstāvu, divstāvu, posmainais, ar zemu grīdas novietojumu u.tml.); 4.3.2. tiltu skaits un savstarpējais izvietojums (priekšā/ vidū/aizmugurē); 4.3.3. motora veids (iekšdedzes/ elektrisks/ hibrīds); 4.3.4. transmisijas veids (mehāniska, hidromehāniska, elektromehāniska u.tml.). 5. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 5.1. autobusa klase (pilsētas, starppilsētu vai tūrisma autobuss); 5.2. pabeigtības pakāpe (izgatavošanas etaps); 5.3. motora: 5.3.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes); 5.3.2. cilindru skaits un izvietojums; 5.3.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākā 1,5 reizes lielāka par mazāko); 5.3.4. darba tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākais 1,5 reizes lielāks par mazāko); 5.3.5. izvietojums (priekšā/ vidū/ aizmugurē); 5.4. pilnas masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko); 5.5. dzenošo tiltu skaits, izvietojums un savstarpējais savienojums; 5.6. vadāmo tiltu skaits un izvietojums; 5.7. bremžu iekārtas tips (atbilstoši bremžu iekārtas tipa apstiprinājumam); 5.8. pasažieru ietilpības diapazons (£12; >12 un £22, >22 un £45; >45 un £50; >50 un £70; >70 un £100; >100 un £140; >140). 6. Transportlīdzekļa varianta versija - viena tipa varianta transportlīdzekļu grupa, kas identificē atšķirības transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā vai testu rezultātu protokolā.  III. N1, N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas 7. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 7.1. Izgatavotājs pēdējā etapā, t.i., transportlīdzekļa izgatavotājs, kurš, pamatojoties uz cita izgatavotāja izsniegto atbilstības sertifikātu nepabeigtam transportlīdzeklim, turpina transportlīdzekļa izgatavošanu nākamajā etapā un izsniedz tam pašam transportlīdzeklim atbilstības sertifikātu kā pabeigtam transportlīdzeklim; 7.2. transportlīdzekļa kategorija; 7.3. nav fundamentālas atšķirības automobiļa konstrukcijā: 7.3.1. automobiļi ar rāmi un automobiļi bez tā; 7.3.2. automobiļi ar nesošo virsbūvi un automobiļi bez tās; 7.3.3. automobiļi ar atsevišķu kabīni un automobiļi bez tās; 7.4. tiltu skaits un savstarpējais izvietojums (priekšā/ vidū/aizmugurē); 7.5. motora veids (iekšdedzes/ elektrisks/ hibrīds); 7.6. transmisijas veids (mehāniska, hidromehāniska, elektromehāniska u.tml.). 8. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 8.1. kravas automobiļa veids (seglu vilcējs vai kravas transporta) vai kravas automobiļa virsbūves veids (kravas kaste, furgons, cisterna, konteinervedējs, kokvedējs, autovedējs u.tml.); Piezīme : Ja transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pārstāvis kravas automobiļa veidu iekļauj varianta identifikācijā, tad virsbūves veids obligāti iekļaujams versijas identifikācijā, turklāt, šādā gadījumā, norādāmas arī visu pieļaujamo variantu un versiju kombinācijas. 8.2. pabeigtības pakāpe (izgatavošanas etaps); 8.3. motora: 8.3.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes); 8.3.2. cilindru skaits un izvietojums; 8.3.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākā 1,5 reizes lielāka par mazāko) ; 8.3.4. darba tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākais 1,5 reizes lielāks par mazāko); 8.4. pilnas masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko); 8.5. dzenošo tiltu skaits, izvietojums un savstarpējais savienojums; 8.6. vadāmo tiltu skaits un izvietojums; 8.7. bremžu iekārtas tips (atbilstoši bremžu iekārtas tipa apstiprinājumam); 9. Transportlīdzekļa varianta versija - viena tipa varianta transportlīdzekļu grupa, kas identificē atšķirības transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā vai testu rezultātu protokolā.  IV. O1, O2, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas 10. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 10.1. Izgatavotājs pēdējā etapā, t.i., transportlīdzekļa izgatavotājs, kurš, pamatojoties uz cita izgatavotāja izsniegto atbilstības sertifikātu nepabeigtam transportlīdzeklim, turpina transportlīdzekļa izgatavošanu nākamajā etapā un izsniedz tam pašam transportlīdzeklim atbilstības sertifikātu kā pabeigtam transportlīdzeklim; 10.2. transportlīdzekļa kategorija; 10.3. nav fundamentālas atšķirības transportlīdzekļa konstrukcijā: 10.3.1. velkamā transportlīdzekļa veids (piekabe/piekabe ar centrāli novietotu asi/ puspiekabe); 10.3.2 acīmredzamas un būtiskas atšķirības šasijas un nesošās daļas (rāmja) konstrukcijā; 10.3.3. tiltu skaits un savstarpējais izvietojums (priekšā/ vidū/aizmugurē); 10.3.4. bremžu iekārtas esamība un galvenie konstruktīvie elementi: 10.3.4.1. enerģijas uzkrāšanas veids (hidraulisks/ pneimatisks/ elektrisks/ kombinētais); 10.3.4.2. bremzēšanas spēka radīšanas veids (frikcijas/ elektromagnētisks/ hidraulisks); 10.3.4.3. darba bremžu sistēmas darbības tips (nepārtauktas darbības (continuous) / puspārtrauktas darbības (semi-continuous) / inerces (inertia or overrun)). 11. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 11.1. piekabes veids (kravas kaste, furgons, konteinervedējs, kokvedējs, cisterna, autovedējs u.tml.); 11.2. pabeigtības pakāpe (izgatavošanas etaps); 11.3. pilnas masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko) 11.4. bremžu iekārtas tips (atbilstoši bremžu iekārtas tipa apstiprinājumam); 11.5. vadāmo tiltu skaits un izvietojums. 12. Transportlīdzekļa varianta versija - viena tipa varianta transportlīdzekļu grupa, kas identificē atšķirības transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā.  V. L kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas 13. Transportlīdzekļa tips - transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes: 13.1. transportlīdzekļa kategorija; 13.2. izgatavotājs; 13.3. izgatavotāja noteiktais tips; 13.4. šasija. 14. Transportlīdzekļa tipa variants - viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem var būt atšķirīgas šādas pazīmes: 14.1. virsbūves (rāmja) forma; 14.2. pašmasa un tehniski pieļaujamā maksimālā masa (atšķirība vairāk par 20%); 14.3. motora veids (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes, elektrisks/ hibrīds); 14.4. motora darbības ciklu skaits (divtaktu vai četrtaktu); 14.5. cilindru darba tilpums (atšķiras vairāk par 30%); 14.6. cilindru skaits un izvietojums; 14.7. jauda (atšķiras vairāk par 30%); 14.8. darbības veids (tikai elektromotoriem); 14.9. vilkmes bateriju skaits un ietilpība. 15. Transportlīdzekļa varianta versija - viena tipa vai varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem var būt atšķirīgas šādas pazīmes: 15.1. transmisijas veids (automātiska vai neautomātiska pārnesumu kārba, pārnesumu skaitļi, pārnesumu pārslēgšanas metode, u.tml.); 15.2. cilindru darba tilpums (atšķirība mazāka par 30%); 15.3. jauda (atšķirība mazāka par 30%); 15.4. pašmasa un tehniski pieļaujamā maksimālā masa (atšķirība mazāka par 20%); 15.5. citas nebūtiskas atšķirības, kas neattiecas uz augstāk minētajām, bet ir minētas transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā. Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks J.Kancēvičs 3.pielikums Transportlīdzekļu tehniskie apraksti I. M, N un O kategoriju transportlīdzekļu tipa tehniskais apraksts (Ja tehniskais apraksts tiek iesniegts angļu valodā, tajā jābūt norādei par atbilstību direktīvas 70/156/EEC III.pielikuma prasībām.) 1.nodaļa 0. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA 0.1. Marka (izgatavotāja nosaukums): 0.2. Tips: 0.2.1. Komercnosaukums (-i) (ja ir): 0.3. Tipa identifikācijas veids (ja atrodas uz transportlīdzekļa) (a): 0.3.1. Šī apzīmējuma atrašanās vieta: 0.4. Transportlīdzekļa kategorija (b): 0.5. Izgatavotāja nosaukums un adrese: 0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-s): 1. VISPĀRĪGIE DATI UN KONSTRUKCIJAS PARAMETRI 1.1. Transportlīdzekļa prototipa fotogrāfijas vai rasējumi: 1.3. Asu un riteņu skaits: 1.3.2. Vadāmo asu skaits un izvietojums: 1.3.3. Dzenošās asis (skaits, izvietojums, savstarpējais savienojums): 1.6. Motora atrašanās vieta un novietojums: 1.8. Vadības puse: kreisā/ labā (1) 1.8.1. Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa labo/ kreiso (1) pusi 2. MASAS UN GABARĪTI (c) [kg un mm] 2.1. Garenbāze(-s) (pie pilnas masas) (d): 2.3.1. Vadāmo asu šķērsbāze (-s) (e): 2.3.2. Pārējo asu šķērsbāze (-s) (e): 2.4. …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.