Par tiesu varu

Par tiesu varu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Par tiesu varu I SADAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. nodaļa TIESU VARA 1. pants. Tiesu vara (1) Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. (2) Tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. (3) Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stāvokļa vai kara laikā — arī karatiesām. (4) Katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. (5) Nav pieļaujama speciālu (ārkārtēju) tiesu izveidošana, kuras neievēro ar likumu noteiktās procesuālās normas un aizstāj šā panta trešajā daļā minētās tiesas. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 31.10.2002. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.) 2. pants. Likumi, kas regulē tiesu varu (1) Tiesu iekārtu Latvijas Republikā nosaka šis likums. (2) Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". (3) Zemesgrāmatu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Zemesgrāmatu likums un citi likumi, kas regulē nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās. (4) Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums. (5) Karatiesu darbību regulē Karatiesu likums. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 29.01.1997., 17.03.2005., 22.09.2005., 21.07.2011. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 95. punktu) 3. pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību (1) Personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem. (2) Katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības. 4 4. pants. Personu vienlīdzība likuma un tiesas priekšā (1) Visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. (2) Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem. 5 5. pants. Tiesas spriešana civillietās Civillietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par strīdiem, kas saistīti ar fizisko un juridisko personu civiltiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu. 6 6. pants. Tiesas spriešana krimināllietās Krimināllietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.) 7. pants. Tiesas spriešana administratīvajās lietās (1) Administratīvajās lietās tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības. (2) Administratīvo pārkāpumu lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem. 8 (04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.) 8. pants. Tiesas spriešana saimnieciskajos strīdos 9 (Izslēgts ar 28.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1995.) 9. pants. Tiesas spriešana konstitucionālās uzraudzības jautājumos 10 (Izslēgts ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.) 2. nodaļa TIESU NEATKARĪBAS PRINCIPI UN GARANTIJAS 10. pants. Tiesu neatkarība un pakļautība tikai likumam (1) Spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. (2) Tiesu neatkarību garantē valsts. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 11. pants. Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā (1) Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. (2) Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā. (3) Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 12. pants. Atbildība par necieņu pret tiesu Par nepakļaušanos tiesai, izvairīšanos no ierašanās tiesā, tiesneša goda aizskaršanu sakarā ar tiesas spriešanu, kā arī par citām darbībām, ar kurām izrādīta necieņa pret tiesu, vainīgās personas sodāmas likumā noteiktajā kārtībā. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 13. pants. Tiesneša neaizskaramība (1) Tiesnesis ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams. (2) Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors. (3) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.) (4) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 101. punktu) (5) Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts. (6) Persona, kas uzskata, ka tiesas nolēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997., 22.09.2005., 16.06.2009. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 14. pants. Tiesneša noraidījums (1) Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos. (2) Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata. (3) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim. (4) Tiesneša noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums. 15 (16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 15. pants. Nepieļaujamība tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā (1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā, nevar piedalīties šīs lietas atkārtotā izskatīšanā. (2) Izņēmumus attiecībā uz šā panta pirmās daļas nosacījumu var noteikt vienīgi likums. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 16. pants. Tiesas sprieduma likumīgais spēks (1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts vai arī augstāka tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to grozījusi, spriedumu neatceļot. (2) Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms. (3) Likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu. (4) Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. 17 3. nodaļa LIETU IZSKATĪŠANAS PAMATPRINCIPI 17. pants. Patiesība (1) Tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību. (2) Tiesa, izskatot lietu, konstatē faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem. (3) Tiesas spriedumu var pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā. (4) Pierādīšanas līdzekļus nosaka likums. 18 18. pants. Likumība Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā. Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus. 19 19. pants. Atklātums (1) Visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus. (2) Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski. 20 20. pants. Koleģialitāte (1) Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā noteiktos gadījumos, kad tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski. (2) Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus. (3) Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, jautājumu izlemj priekšsēdētājs. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 21. pants. Tiesvedības valoda (1) Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. (2) Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2008.) 22. pants. Aizstāvība Tiesājamajam ir tiesības uz aizstāvību. Šīs tiesājamā tiesības lietas izskatīšanā nodrošina tiesa un garantē valsts. Aizstāvis lietas izskatīšanā var būt tikai advokāts. 23 23. pants. Nevainīguma prezumpcija (1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. (2) Tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums. (3) Visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai jāvērtē par labu tiesājamajam. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.) 24. pants. Pušu līdztiesība (1) Pusēm procesā ir vienādas tiesības. (2) Likums nosaka un tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai. 25 25. pants. Sacīkste (1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās. (2) Sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2003.) 25.1 pants. Objektīvās izmeklēšanas princips Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus. 27 (04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.) 26. pants. Nepārtrauktība 28 (Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.) 27. pants. Tiešums un mutiskums (1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā. (2) Uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski. Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiesas sēdē tiek nolasīti un apspriesti mutiski. 29 27.1 pants. Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība tiesā (1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts). (2) Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. (3) Tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1. februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē. (4) Lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā pārrauga tiesas priekšsēdētājs. 30 (13.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 28. pants. Procesuālā ekonomija (1) Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams. (2) Personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.) 28.1 pants. Lietu sadale (1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu. (2) Tiesas priekšsēdētājs var grozīt lietu sadales plānu kalendāra gada laikā: 1) tiesneša pārslodzes dēļ; 2) tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ; 3) sakarā ar tiesnešu maiņu; 4) sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus. (3) Lietu sadalē var ņemt vērā: 1) tiesneša slodzi, pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, gatavojot un vadot mācību pasākumus tiesnešiem un prokuroriem, kā arī veicot pienākumus saistībā ar jauno tiesnešu ievadīšanu darbā; 2) laiku, kāds nepieciešams, lai tiesnesis apgūtu jauno tiesnešu mācību kursu. 32 (31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2024.) 3.1 nodaļa INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA(Nodaļa 22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.) 28.2 pants. Tiesas nolēmumu pieejamība (1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, — ar tā pieņemšanas brīdi. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija. (3) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, tajā ietver norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti. (4) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja tiesas nolēmumu izsniedz saskaņā ar procesuālajiem likumiem. (5) Lietā, kas izskatīta atklātā procesā, spēkā stājušos galīgo tiesas spriedumu kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā publicē mājaslapā internetā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008., 13.06.2013. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.) 28.3 pants. Lietas materiālu pieejamība (1) Atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu vai Kriminālprocesa likumu. (2) Lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. (3) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tai likumā paredzēto aizsardzību. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 28.4 pants. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiālu pieejamība (1) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.3panta trešajā daļā. Pēc šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu izbeigšanās attiecīgie lietas materiāli ir pieejami kā ierobežotas pieejamības informācija. (2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, kad pagājuši 20 gadi pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. (3) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam. (4) Slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, kad pagājuši 75 gadi pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2013.) 28.5 pants. Informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība (1) Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. (2) Tiesa, izsniedzot informāciju, ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā. 36 28.6 pants. Tiesu informatīvā sistēma (1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts. (2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta. (3) Tiesu informatīvās sistēmas pārzine un turētāja ir Tiesu administrācija. (4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi. (5) Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (51) Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā. (6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. (7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datubāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2013.) 28.7 pants. Kārtība, kādā informācija publicējama mājaslapā internetā Ar tiesu darbu saistīto informāciju, kas publicējama mājaslapā internetā, kā arī kārtību, kādā publicē šādu informāciju, nosaka Ministru kabinets. 38 (03.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2008.) II SADAĻA TIESU SISTĒMA 4. nodaļa RAJONA (PILSĒTAS) TIESA 29. pants. Rajona (pilsētas) tiesas izveidošana (1) Latvijas Republikā katras apgabaltiesas darbības teritorijā tiek izveidota vismaz viena rajona (pilsētas) tiesa. (11) Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktu lietu izskatīšanai pirmajā instancē tiek izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kura atrodas Rīgā un kuras darbības teritorija ir visa Latvijas Republikas teritorija. (2) Rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības — tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā. (21) (Izslēgta no 01.06.2019. ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 95. punktu) (3) Rajona (pilsētas) tiesas, to tiesu namus, kā arī rajona (pilsētas) tiesu, to tiesu namu darbības teritorijas un atrašanās vietas nosaka Tieslietu padome un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (4) Lai nodrošinātu tiesas pieejamību, rajona (pilsētas) tiesas darbs var tikt organizēts dažādās atrašanās vietās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijas ietvaros. 39 (01.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003., 22.09.2005., 03.04.2008., 30.04.2009., 21.07.2011., 30.10.2014., 18.06.2015., 18.01.2018., 25.10.2018. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 30. pants. Rajona (pilsētas) tiesas kompetence (1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi, un izskata zemesgrāmatu lietas. (11) (Izslēgta no 01.06.2019. ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Sk. Pārejas noteikumu 95. punktu) (2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai. Zemesgrāmatu likums nosaka zemesgrāmatu lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai." 40 (04.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2011., 13.06.2013. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 95. punktu) 31. pants. Rajona (pilsētas) tiesas sastāvs (1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli — triju tiesnešu sastāvā. (2) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.) (3) Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski. 41 (29.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 32. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneši (1) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs un tiesneši. (2) Rajona (pilsētas) tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki. (3) Tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās un Ekonomisko lietu tiesā, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma. (4) Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai neskata krimināllietas. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 28.09.2005., 23.02.2006., 03.06.2010., 13.06.2013. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 33. pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs (1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā Tieslietu padome. Tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību nosaka Tieslietu padome. Tieslietu padome var atbrīvot tiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra priekšlikuma, ja tiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību. (21) Viena un tā pati persona var būt par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. (3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs: 1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem; 2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus; 3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atsauksmju sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai); 31) organizē jauno tiesnešu iepazīstināšanu ar amata pienākumiem un sniedz atbalstu, ievadot darbā; 4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem; 41) organizē tiesas darbu; 42) veicina vienotu tiesu praksi tiesā, organizē aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumu apspriešanu un tiesu prakses analīzi; 43) nodrošina tiesas darba atklātumu; 44) uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā; 45) veicina profesionālās ētikas normu ievērošanu un to vienotu izpratni tiesā; 5) iesniedz Tiesu administrācijai pieprasījumus tiesas iestādes darbības materiāltehniskajai nodrošināšanai; 6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu; 7) organizē tiesas darbinieku ikgadējo novērtēšanu; 8) (izslēgts no 01.06.2019. ar 25.10.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 95. punktu); 9) saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu norīko tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uz laiku līdz trim gadiem; 10) saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu norīko tiesnesi, kurš lems par akceptu saglabājamo datu iegūšanai no elektronisko sakaru komersantiem saskaņā ar Operatīvās darbības likumu. (4) Rajona pilsētas tiesas priekšsēdētājs var: 1) pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesneša tiesvedībā esošajās lietās, kā arī lietu kārtošanas atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā tiesu lietvedības noteikumu, prasībām; 2) pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par tiesneša darba organizācijas un citiem jautājumiem šajā pantā noteiktās kompetences ietvaros; 3) dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei; 4) ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Priekšlikumā norādāmi priekšsēdētāja konstatētie tiesneša profesionālās darbības apstākļi, kas saistīti ar būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas ir šķērslis tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei. (5) Ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī gadījumos, kad tiesneša plānotais termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tiesas priekšsēdētājs var: 1) uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kurā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība; 2) pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu. 43 (22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010., 09.06.2011., 21.07.2011., 13.06.2013., 18.01.2018., 06.09.2018., 25.10.2018., 14.05.2020. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2024.) 33.1 pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks (1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. (11) Rajona (pilsētas) tiesā, kurā ir vairāk nekā desmit tiesnešu, tiesas priekšsēdētājam var būt viens vai vairāki vietnieki. (2) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var būt arī tiesu nama priekšsēdētājs. 44 (22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009., 03.06.2010. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 33.2 pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājs (1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesu namā no attiecīgās tiesas tiesnešu vidus var iecelt tiesu nama priekšsēdētāju. Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. (2) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu) (3) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu) 45 (30.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 33.3 pants. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks un priekšnieka vietnieks 46 (Izslēgts no 01.06.2019. ar 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Sk. pārejas noteikumu 95. punktu) 33.4 pants. Rajona (pilsētas) tiesu reorganizācija (1) Rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, ja Tieslietu padome tam piekritusi. Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina rajona (pilsētas) tiesas reorganizācijas plānu. (2) Lietas, kuru izskatīšana pēc būtības ir uzsākta reorganizētajā tiesā pirms rajona (pilsētas) tiesas pievienošanas pabeigšanas, pēc tiesneša pārcelšanas darbā citā rajona (pilsētas) tiesā turpina izskatīt tas pats tiesnesis. Lietas, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nodod tai rajona (pilsētas) tiesai, kurai pievieno rajona (pilsētas) tiesu. (3) Reorganizētajā rajona (pilsētas) tiesā izskatītu lietu, kurā apelācijas vai kasācijas instance ir atcēlusi nolēmumu, nodod jaunai izskatīšanai tai rajona (pilsētas) tiesai, kurai pievienota reorganizētā rajona (pilsētas) tiesa, ja likumā nav noteikts citādi. (4) Ja reorganizētajā rajona (pilsētas) tiesā izskatītajā lietā ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos nosūta izskatīšanai tai rajona (pilsētas) tiesai, kurai pievienota reorganizētā rajona (pilsētas) tiesa, ja likumā nav noteikts citādi. (5) Reorganizētās rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras izbeidzas līdz ar tiesas reorganizācijas pabeigšanu. 47 (18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2015.) 34. pants. Administratīvie tiesneši 48 (Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.) 5. nodaļa APGABALTIESA 35. pants. Apgabaltiesas izveidošana (1) Latvijas Republikā tiek izveidotas sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa. (2) Apgabaltiesu darbības teritorijas nosaka Tieslietu padome un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (3) Apgabaltiesai var būt struktūrvienības — apgabaltiesas tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā. Apgabaltiesu tiesu namus un to darbības teritorijas nosaka Tieslietu padome un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". 49 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 04.12.2003., 30.04.2009., 18.06.2015. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 36.pants. Apgabaltiesas kompetence Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi. 50 (13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2013. Grozījumi pantā, kas attiecas uz Augstākās tiesas reorganizāciju, stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 73.punktu) 37. pants. Apgabaltiesas sastāvs pirmās instances tiesas sēdēs 51 (Izslēgts no 01.01.2014. ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2013. Sk. pārejas noteikumu 73.punktu) 38. pants. Apgabaltiesas sastāvs apelācijas instances tiesas sēdēs Apgabaltiesa apelācijas instancē civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas izskata koleģiāli trīs apgabaltiesas tiesnešu sastāvā. 52 39. pants. Apgabaltiesas tiesneši (1) Apgabaltiesas tiesneši ir tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un tiesneši. (2) Tiesnešu kopskaitu apgabaltiesās, kā arī Administratīvajā apgabaltiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma. 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.) 40. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs (1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā Tieslietu padome. Tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību nosaka Tieslietu padome. Tieslietu padome var atbrīvot apgabaltiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra priekšlikuma, ja apgabaltiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību. (21) Viena un tā pati persona var būt par apgabaltiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. (3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktās funkcijas. (4) Apgabaltiesas priekšsēdētājs attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka tās rajona (pilsētas) tiesas, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, kā arī izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā. (5) Apgabaltiesas priekšsēdētājs attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka rajona (pilsētas) tiesu, kurā norīkojams tiesnesis, kurš lems par akceptu saglabājamo datu iegūšanai no elektronisko sakaru komersantiem saskaņā ar Operatīvās darbības likumu. (6) Apgabaltiesas priekšsēdētājs var ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša vai apgabaltiesas tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Priekšlikumā norādāmi priekšsēdētāja konstatētie tiesneša profesionālās darbības apstākļi, kas saistīti ar būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas ir šķērslis tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei. 54 (22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010., 13.06.2013., 18.01.2018., 06.09.2018., 25.10.2018. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 41. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki (1) Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus izpilda arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var būt arī apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs. (11) Ja apgabaltiesā ir vairāk nekā piecdesmit tiesnešu, apgabaltiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks, kurš vienlaikus nepilda tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus. (2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 40.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. 55 (03.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2011.) 41.1 pants. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs (1) Apgabaltiesas tiesu namā no attiecīgās apgabaltiesas tiesnešu vidus var iecelt apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. (2) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu) (3) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu) 56 (30.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 42. pants. Apgabaltiesas tiesu kolēģijas (1) Apgabaltiesā var būt kolēģijas. (2) Tiesu kolēģijas vada to priekšsēdētāji, kas vienlaikus ir apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki, un šo kolēģiju sastāvā ietilpst tiesneši. (3) Apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprina apgabaltiesas priekšsēdētājs. (4) Ja apgabaltiesas tiesu kolēģijā ir vairāk par 12 tiesnešiem, var izveidot divas vai vairākas attiecīgā nosaukuma tiesu kolēģijas. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.1995., 31.10.2002., 04.12.2003., 03.06.2010., 18.01.2018. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2020.) 42.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas 58 (Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 6. nodaļa AUGSTĀKĀ TIESA 43. pants. Augstākās tiesas struktūra Augstākās tiesas (turpmāk arī — Senāts) sastāvā ir Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments. 59 (25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 44. pants. Senāts (1) Senāts ir kasācijas instance, ja likumā nav noteikts citādi. (2) Senāta tiesnešu (turpmāk arī — senatori) kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. (3) Senātā lietas izskata koleģiāli triju senatoru sastāvā. Likumā noteiktajos gadījumos lietas var izskatīt paplašinātā sastāvā vai kopsēdē. 60 (25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 45. pants. Tiesu palāta un tās kompetence 61 (Izslēgts no 01.01.2014. ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2013. Sk. pārejas noteikumu 73.punktu) 46. pants. Tiesu palātas sastāvs 62 (Izslēgts no 01.01.2014. ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2013. Sk. pārejas noteikumu 73.punktu) 47. pants. Senāts un tā kompetence 63 (Izslēgts no 01.01.2014. ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2013. Sk. pārejas noteikumu 73.punktu) 48. pants. Senāta departaments (1) Senatoru kopskaitu departamentos nosaka Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. (2) Senāta departamentu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums uz pieciem gadiem. 64 (25.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 48.1 pants. Disciplinārtiesa (1) Šajā un citos likumos noteiktajos gadījumos lēmumu tiesiskumu izvērtē Disciplinārtiesa. Disciplinārtiesas sastāvu un darbības kārtību nosaka Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. (2) Disciplinārtiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā pārbauda tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskumu. 65 (03.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 49. pants. Plēnums un tā kompetence (1) Plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce, kuru sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (2) Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus. (3) (Izslēgta ar 03.04.2008. likumu.) (4) Plēnums dod atzinumu par to, vai ir pamats Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata. (5) Plēnums Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus. (6) Plēnums ievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus. (7) Plēnums ievēlē vienu Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus. (8) Plēnums uz pieciem gadiem ievēlē sešus Disciplinārtiesas locekļus un no viņu vidus apstiprina Disciplinārtiesas priekšsēdētāju. 66 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 31.10.2002., 03.04.2008., 30.04.2009., 03.06.2010. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 49.1 pants. Senāta departamenta senatoru kopsapulce (1) Senāta departamenta senatoru kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (2) Senāta departamenta senatoru kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā. (3) Senāta departamenta senatoru kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kuru publicē mājaslapā internetā. (4) (Izslēgta ar 25.10.2018. likumu) (5) Senāta departamenta senatoru kopsapulce sniedz atzinumu par Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu vai tiesnesi, kurš pretendē aizstāt Augstākās tiesas tiesnesi. Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma apstiprina atzinuma sagatavošanā izmantojamos kritērijus. 67 (13.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2015., 18.01.2018. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.) 50.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1) Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par Augstākās tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. (2) Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā. (3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs īsteno Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora atbrīvošanu vai atlaišanu no amata. (4) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā nosaka Senāta departamentu, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus. (41) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc attiecīgā Senāta departamenta senatoru kopsapulces priekšlikuma pārceļ senatoru uz citu departamentu. (5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un vada tās. (6) Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir arī šā likuma 33.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās funkcijas. (7) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, beidzis pildīt amata pienākumus, turpina pildīt tiesneša amata pienākumus kādā no Senāta departamentiem. (8) Augstākās tiesas priekšsēdētājs var ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša, apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Priekšlikumā norādāmi priekšsēdētāja konstatētie tiesneša profesionālās darbības apstākļi, kas saistīti ar būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas ir šķērslis tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei. 68 (13.06.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018., 27.02.2020. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 50.1 pants. Augstākās tiesas Administrācija (1) Augstākās tiesas Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un nodrošina tiesas administratīvo darbu. (2) Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs. (3) Augstākās tiesas Administrācija: 1) veic finanšu vadību; 2) gādā par materiāltehnisko nodrošinājumu; 3) kārto lietvedību; 4) organizē personālvadību un mācības; 5) nodrošina saziņu ar sabiedrību; 6) veic starptautisko sadarbību. 69 (22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.) 6.1 nodaļa TIESU SISTĒMAS NODROŠINĀJUMS(Nodaļa 16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 50.2 pants. Tiesu sistēmas finansēšana (1) Tiesu sistēmu finansē no valsts budžeta. (2) Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, garantē tiesnešu neatkarību un efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā. (3) Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu projektu sagatavo Tiesu administrācija un iesniedz Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija budžeta pieprasījumu apkopojumu iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Tieslietu ministrija pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumus, pievienojot tiem Tieslietu padomes viedokli, iesniedz Finanšu ministrijai. (4) Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu Augstākā tiesa iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu, pievienojot tam Tieslietu padomes viedokli, Augstākā tiesa iesniedz Finanšu ministrijai. (5) Tieslietu padomes atšķirīgais viedoklis par iesniegto budžeta pieprasījumu neaptur tā iesniegšanu Finanšu ministrijai. 70 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 50.3 pants. Tiesu materiāltehniskais nodrošinājums Valsts nodrošina tiesas ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu tiesas funkciju veikšanai. 71 III SADAĻA LATVIJAS REPUBLIKAS TIESNEŠI 7. nodaļa TIESNEŠA KANDIDĀTS(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 51. pants. Tiesnesim izvirzāmās prasības (1) Par tiesnesi var būt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām: 1) tā ir Latvijas pilsonis; 2) tā prot valsts valodu augstākajā līmenī; 3) tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu; 4) tai ir nevainojama reputācija; 5) tā ir sasniegusi 30 gadu vecumu. (2) Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu. (3) Tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā. Konkursa nolikumu pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma apstiprina Tieslietu padome. 72 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997., 09.06.2011. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 52. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāts Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura: 1) vismaz piecus gadus darbojusies juridiskajā specialitātē pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas vai vismaz piecus gadus strādājusi tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga amatā; 2) iekļauta tiesneša amata kandidātu sarakstā; 3) atbilst šā likuma 51. panta pirmās daļas prasībām. 73 (18.01.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 53. pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts (1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, kuram ir vismaz sešu gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. (11) Izņēmuma gadījumā uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un kurš tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu. (2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir iekļauta tiesneša amata kandidātu sarakstā. (3) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā. 74 (19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008., 30.04.2009., 09.06.2011., 18.01.2018., 25.10.2018. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 54. pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts (1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu kopējais darba stāžs tiesneša amatā un kurš saņēmis pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. (11) Izņēmuma gadījumā uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprināts rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir maģistra vai doktora grāds un kurš saņēmis pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. (2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, kā arī saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. (3) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. (4) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura sasniegusi 40 gadu vecumu. 75 (19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008., 30.04.2009., 03.06.2010., 09.06.2011. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 54.1 pants. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta atlases kārtība (1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību nosaka Tieslietu padome un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (2) Pretendents, kurš nav iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā, atkārtoti piedalīties rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasē var ne agrāk kā pēc gada no dienas, kad saņemts atteikums pielaist pie nākamās atlases kārtas vai atteikums iekļaut tiesneša amata kandidātu sarakstā. 76 (18.01.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 54.2 pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība (1) Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Tieslietu padome un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (11) Šā panta pirmajā daļā noteiktā atlase tiek rīkota, ja šā likuma 54. panta trešajā daļā minētās personas nav izteikušas vēlmi pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu vai ir izteikušas vēlmi pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, bet nav saņēmušas pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. (2) Kandidāts, kas nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras virzīšanu tiesneša amatam. 77 (18.01.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.) 55. pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu (1) Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas: 1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu; 2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu; 3) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu; 4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana; 5) kurām pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi; 6) kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu; 7) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji; 8) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas; 9) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi. (2) Tieslietu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktie ierobežojumi un kura aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, piedalīties tiesneša amata kandidātu atlasē, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta. (3) Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no tiesnešu un prokuroru biedrībām, komisijas, kas veic rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasi, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas. Komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. (4) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu. Komisija, lemjot par atļauju piedalīties atlases procesā, izvērtē: 1) personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz amata pienākumu veikšanu; 2) personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai; 3) iespējamos riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. (5) Komisija var pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai veiktu šā panta ceturtajā daļā noteikto izvērtējumu. Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību. (6) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 78 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 22.09.2005., 03.04.2008., 30.04.2009., 09.06.2011., 18.01.2018. likumu, Satversmes tiesas 15.12.2022. spriedumu un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.) 56. pants. Tiesas piesēdētāja kandidāts 79 (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 8. nodaļa KANDIDĀTA IZVIRZĪŠANA TIESNEŠA AMATAM 57. pants. Kandidāta izvirzīšana rajona (pilsētas) tiesas tiesneša un apgabaltiesas tiesneša amatam Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu, kas izraudzīts šā likuma 54.1 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ieguvis augstāko punktu skaitu starp tiesneša amata kandidātu sarakstā iekļautajām personām un piekritis ieņemt vakanto tiesneša amata vietu, iecelšanai vai apstiprināšanai amatā izvirza tieslietu ministrs. 80 (14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 58. pants. Kandidāta izvirzīšana apgabaltiesas tiesneša amatam 81 (Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.) 59. pants. Kandidāta izvirzīšana Augstākās tiesas tiesneša amatam Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu apstiprināšanai amatā izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz pozitīvu attiecīgā departamenta atzinumu. 82 (18.01.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 9. nodaļa TIESNEŠA IECELŠANAS UN APSTIPRINĀŠANAS KĀRTĪBA UN PILNVARU LAIKS(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 60. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtība (1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša iecelšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu rajona (pilsētas) tiesu vai tās tiesu namu ar attiecīgu tiesneša amata pienākumu izpildes vietu tiesas darbības teritorijas ietvaros. (2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad tiesnesis attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē, kas pārsniedz sešus mēnešus. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. (3) Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu, tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza. (4) Ja rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis netiek virzīts apstiprināšanai amatā, šā tiesneša pilnvaras beidzas līdz ar termiņu, uz kādu viņš iecelts amatā. 83 (15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009., 03.06.2010., 09.06.2011. un 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 61. pants. Apgabaltiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība Apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pamatojoties uz Saeimas lēmumu par tiesneša apstiprināšanu apgabaltiesas tiesneša amatā, Tieslietu padome nosaka konkrētu apgabaltiesu vai tās tiesu namu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi. 84 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.) 62. pants. Augstākās Tiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība Augstākās Tiesas tiesnesi pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. 85 63.pants. Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi. 86 (13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2013.) 64. pants. Tiesas piesēdētāju ievēlēšanas kārtība 87 (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 65. pants. Tiesas piesēdētāju uzaicināšana uz tiesu 88 (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 66. pants. Goda tiesneša nosaukuma piešķiršana Tieslietu padome var piešķirt Goda tiesneša nosaukumu tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību. 89 (03.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.01.2018. likumu, kas stājas spēkā 12.02.2018.) 9.1 nodaļa TIESNEŠU ATLĪDZĪBA UN IZDIENAS PENSIJAS(Nodaļa 16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 66.1 pants. Tiesnešu atlīdzība Tiesnešu atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. 90 66.2 pants. Tiesnešu izdienas pensijas Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu, kā arī izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums. 91 10. nodaļa TIESU VARAS SIMBOLI 67. pants. Tiesu varas simboli Tiesu varas simboli ir tiesneša zvērests (svinīgais solījums), mantija un amata zīme. 92 (16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2011.) 68. pants. Tiesneša zvērests (svinīgais solījums) (1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod zvērestu (svinīgo solījumu): “Es,___, uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem.” (2) Tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu) pieņem valsts prezidents. (3) Tiesnesis stājas …