Par konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"

Par konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 94 Rīgā 2020. gada 4. martā (prot. Nr. 7 30. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) piedāvāto risinājumu. 2 2. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar konceptuālā ziņojuma rīcības plānā minētajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot piedāvāto risinājumu. 3 3. (Svītrots ar MK 15.11.2023. rīkojumu Nr. 749) 4 4. Izglītības un zinātnes ministrijai un Iekšlietu ministrijai līdz 2020. gada 15. aprīlim izstrādāt risinājumu par turpmāko rīcību saistībā ar iekšlietu sistēmas koledžu statusu izglītības iestāžu sistēmā. 5 5. Uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" pieejamā finansējuma atlikuma novirzīšanu augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanas atbalstam un informēt universitātes, augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas par finansējuma iegūšanas nosacījumiem. 6 6. Atbalstīt akadēmiskā personāla jauna karjeras modeļa ieviešanu, kas balstās uz akadēmiskā un zinātniskā darba vienotību un nosaka vienu akadēmiskā personāla ievēlēšanas vietu un integrētu darba slodzi, un ietvert to Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. 7 7. Atbalstīt rīcības plāna izstrādi par augstākās izglītības institucionālo konsolidāciju un ietver to Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. 8 8. Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai un Aizsardzības ministrijai šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu ieviest piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa īstenošanai un augstskolu padomju darba nodrošināšanai 2021. gadā un turpmāk izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 9 Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska (Ministru kabineta 2020. gada 4. marta rīkojums Nr. 94) Konceptuālais ziņojums "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" 2020SATURSLIETOTIE SAĪSINĀJUMII. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMSII. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS2.1. Globālās tendences2.2. Latvija starptautiskajā kontekstā2.2.1. Globalizācija2.2.2. Tehnoloģiju attīstība2.2.3. Strauji mainīgs darba tirgus pieprasījums2.2.4. Augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas kā inovāciju ekosistēmu galvenie virzītāji2.2.5. Institūciju un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, efektivitāte un atbildība2.2.6. Augstākās izglītības un zinātnes finansējuma diversifikācija2.3. Latvijas augstskolu pārvaldības situācijas izvērtējumsIII. RISINĀJUMS3.1. Pārvaldība3.1.1. Valsts universitāšu iekšējās pārvaldības modelis3.1.2. Valsts augstskolu un valsts mākslas un kultūras augstskolu pārvaldības modelis3.1.3. Augstākās izglītības sektora pārvaldības racionalizācija3.2. Finansējums3.2.1. Augstākās izglītības institūciju tipoloģija3.2.2. Resursu koplietošana un konsolidācija3.3. CilvēkresursiIV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANUV. RISKI, JA SITUĀCIJA NEMAINĀSVI. FINANSĒJUMS JAUNĀ AUGSTSKOLU PĀRVALDĪBAS MODEĻA IEVIEŠANAIVII. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETUVIII. TURPMĀKĀS RĪCĪBAS PLĀNSPIELIKUMILIETOTIE SAĪSINĀJUMIAIC – Akadēmiskās informācijas centrsAII – augstākās izglītības institūcijas (universitātes un augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas) konceptuālā ziņojuma ietvarosAIKA – Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūraAIP – Augstākās izglītības padomeAL – Augstskolu likumsCERN –European Organization for Nuclear Research (Eiropas Kodolpētījumu organizācija)DESI – Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekssEAIT – Eiropas Augstākās izglītības telpaECTS – European Credit Transfer System (Eiropas Kredītu pārneses sistēma)EDSO – Eiropas Drošības un sadarbības organizācijaES – Eiropas SavienībaESG – Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpāFM – Finanšu ministrijaIKVD – Izglītības kvalitātes valsts dienestsIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaKM – Kultūras ministrijaKNAB – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojsLKI – Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūraLLU – Latvijas Lauksaimniecības universitāteLU – Latvijas UniversitāteMākslas un kultūras augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmija, Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijaMIT – Massachusetts Institute of Technology (Masačūsetas Tehnoloģiju institūts)NAP – Nacionālais attīstības plānsOECD – Organisation for Economic Co-operation and Development (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija)P&A – pētniecības un attīstībaPB – Pasaules Banka (Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka)PKC – Pārresoru koordinācijas centrsPIL – Profesionālās izglītības likumsPMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldeQH-EHEA – Qualification Framework European Higher Education Area (Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra)RSU – Rīgas Stradiņa universitāteRTU – Rīgas Tehniskā universitāteSTEM – Science, technology, engineering and mathematics (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika)SVID – Stiprās puses, vājās puses, iespējas, draudiVM – Veselības ministrijaVSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksaZDL – Zinātniskās darbības likumsZM – Zemkopības ministrijaI. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMSValsts institūcijas savas kompetences ietvaros izstrādā attīstības plānošanas dokumentu, izpildot augstākas institūcijas uzdevumu, ievērojot, ka attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde, lai īstenotu politiski noteiktas prioritātes un nodrošinātu sabiedrības attīstību.1 Konceptuālu ziņojumu izstrādā, ja nepieciešams izšķirties par rīcību iepriekš noteiktu nozaru politiku īstenošanā.2Ievērojot minēto un pamatojoties uz Ministru kabineta 2019.gada 20.augusta sēdes (prot. Nr.35 16.§) protokollēmuma 2.punktu3, IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" (turpmāk – ziņojums).Ziņojuma izstrādē IZM konsultējās ar IZM izveidoto augstākās izglītības ekspertu darba grupu, kurā bija pārstāvēti studējošie, zinātnieki, augstskolu un zinātnisko institūciju vadība, uzņēmēji (pilns ekspertu darba grupas sastāvs 1.pielikumā) un izmantoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izveidotās darba grupas (darba grupas sastāvs 1.pielikumā) materiālus par augstskolu tipoloģiju. 2019.gada 25.septembra līdz 2019.gada 20.decembrim IZM organizēja piecu diskusiju ciklu "Drosme mainīties" (vairāk informācijas ziņojuma 2.pielikumā). Diskusiju cikla noslēgumā Valsts prezidents pauda atbalstu AII iekšējās pārvaldības modeļa maiņai, aicinot turpināt diskusijas par Latvijai piemērotu modeli.4 Priekšlikumus par ziņojuma koncepciju sniedza: Akadēmiskās informācijas centrs, Augstākās izglītības padome, Ārvalstu investoru padome, Biznesa vadības koledža, Daugavpils Universitāte, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Jūras administrācija, Latvijas Koledžu asociācija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Absolventu klubs, Latvijas Zinātnes padome, Liepājas Universitāte, Neatkarīgā izglītības biedrība, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Pārresoru koordinācijas centrs, Rektoru padome, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Stradiņa universitātes, Absolventu asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Tehniskās universitātes Absolventu asociācija, Satiksmes ministrija, Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Tieslietu ministrija, Ventspils Augstskola, Veselības ministrija, Vidzemes Augstskola, Zemkopības ministrija.Latvijas valsts, izdarot izvēli pievienojoties starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām organizācijām (Eiropas Savienība, OECD, EDSO u.c.), kā arī augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas, iesaistoties starptautiskajās organizācijas un aliansēs (Eiropas Universitāšu asociācija, CERN, Eiropas Kosmosa aģentūra u.c.), apliecināja savas ambīcijas un spējas kļūt par konkurētspējīgiem spēlētājiem attīstīto valstu saimē.Latvijā ir vairāki priekšnoteikumi, lai attīstītu konkurētspējīgu augstākās izglītības un zinātnes sistēmu: sociālekonomiskā stabilitāte, piekļuve Eiropas Savienības finansējumam, augsts drošības līmenis, nostiprinātas attiecības ar pasaules turīgākajām valstīm, attīstīta fiziskā un digitālā infrastruktūra, multikulturāla sabiedrība u.c.Pasaulē augstākā izglītība un zinātne ir kļuvusi par vienu no visdinamiskākajām nozarēm, kuras attīstību lielā mērā nosaka šādas tendences:1) globalizācija (akadēmiskā personāla, studējošo, kā arī zināšanu un informācijas brīva aprite un globāla konkurence);2) tehnoloģiju attīstība (studiju procesa un pētnieciskās darbības digitalizācija un intensifikācija);3) strauji mainīgs darba tirgus pieprasījums (starpdisciplinaritāte, modularitāte, mūžizglītības nozīmes pieaugums, neformālā izglītība, elastīgums);4) augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas ir kļuvušas par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas galveno virzītāju;5) pieaugošs institūciju un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, efektivitāte un atbildība;6) augstākās izglītības un zinātnes finansējuma diversifikācija (publiskais, privātais, starptautiskais).Ņemot vērā minētās tendences un pieejamos līdzekļus, Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas (AII) ir sasniegušas vērā ņemamu progresu. Tomēr vietējo (piemēram, AII, Valsts kontrole, atbildīgās ministrijas, Latvijas Studentu apvienība, sociālie un sadarbības partneri) un starptautisko (piemēram, Pasaules Bankas, OECD, Eiropas Komisija, starptautiskās augstākās izglītības un zinātnes organizācijas) ekspertu analīze un secinājumi parāda, ka, neskatoties uz atsevišķu jomu sasniegumiem, sistēmiski netiek pilnībā izmantots AII potenciāls.Lai paaugstinātu nozares starptautisko konkurētspēju ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi, kas fokusējas uz trīs pīlāriem: pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.Atbilstoši pasaules labajai praksei AII pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci. Analizējot kaimiņvalstu un reģiona AII pārvaldības tendences, padomes sastāvā vairākums būtu ārējie locekļi.Finansējuma jomā ir jāparedz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un AII tipoloģijas mērķiem. Papildus jāparedz garantēts līdzfinansējums AII piesaistītājiem līdzekļiem no ārējiem avotiem. Tas ļaus padomēm un AII vadībai efektīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, tādējādi dažādot AII finansējuma avotus un nodrošināt stratēģisku ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas.Cilvēkresursu jomā nepieciešams attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli, kas tiks izstrādāts, ņemot vērā labāko pasaules praksi, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā. Tas ļaus paaugstināt augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju un nodrošinās jauno talantu attīstību tieši Latvijā.Ziņojumā ieteiktos risinājumus paredzēts 2020.gada laikā iestrādāt atbilstošos ārējos un iekšējos tiesību aktos. Valsts dibināto AII pārvaldības modeļa maiņa ir plānota pakāpeniski – vispirms universitātēs (2020.–2022.g) un pēc tam augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās (2022.–2023.g.). Nevilcināšanās reformu īstenošanā ļaus ieraudzīt pirmos sistēmiskos rezultātus 2025.–2027.gadā, kas ļaus pilnvērtīgi sagatavoties 2028+ plānošanas periodam.Ziņojums izstrādāts, ievērojot šādos politikas plānošanas dokumentos noteiktās politikas prioritātes un rīcības virzienus:1. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam. Rīcības virziena "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" [190] uzdevums "Augstākās izglītības konkurētspēja un konsolidācija, materiāltehniskās bāzes (aprīkojums) attīstība, augstskolu un koledžu iekšējās kvalitātes sistēmas pilnveide, augstskolu personāla zinātnisko publikāciju skaita pieauguma motivēšana, starptautisko zinātnisko žurnālu izveide, pārvaldības sistēmas efektivitātes palielināšana".52. Latvijas nacionālā reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 34.§))61) kas augstākās izglītības modernizācijas7 ietvaros paredz:– paaugstināt studiju un pētniecības efektivitāti, kvalitāti un starptautisko konkurētspēju un nodrošināt iegūto kvalifikāciju un prasmju pilnīgāku atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī atbalstīt starpaugstskolu sadarbības projektus programmu uzlabošanai, tajā skaitā – sniedzot atbalstu Rīgas augstākās izglītības institūciju filiāļu integrēšanai reģionālajās augstskolās vai koledžās, vai jaunu koledžu izveidei reģionos;– uzlabot studiju kvalitāti, attīstot un ieviešot inovatīvu pieredzi, tajā skaitā – piesaistot ārvalstu pasniedzējus, attīstot e-studiju risinājumus, modernizējot un palielinot studiju intelektuālos resursus, kā arī stiprinot studiju darba (prakses ietvaros) saikni ar nozares uzņēmumiem;– pilnveidot akadēmiskā personāla kvalifikāciju;– piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai kvalitatīvām programmām, īstenojot principu – "nauda seko kvalitātei";2) zinātniskās darbības potenciāla attīstības ietvaros8 paredz izveidot konkurētspējīgas zinātniskās institūcijas ar modernu materiāltehnisko nodrošinājumu, konsolidējot valsts zinātniskās institūcijas un stiprinot to infrastruktūru, veicinot cilvēkresursu piesaisti zinātnei un sekmējot zinātnieku konkurētspēju.3. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam9, kas paredz šādas darbības:1) zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovāciju konkurētspējas palielināšanu attīstot nozares cilvēkkapitālu attīstību, mazinot fragmentāciju, veicinot zinātnes internacionalizāciju un starptautisko sadarbību;2) zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovāciju efektīvu pārvaldību, uzlabojot koordināciju un ieguldījumu efektivitāti, attīstot pētniecību augstākajā izglītībā un ieviešot monitoringa sistēmu.104. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam11, kas paredz sekmēt augstākās izglītības internacionalizāciju un nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem, tai skaitā stiprinot gan Latvijas akadēmiskā personāla kapacitāti, gan iesaistot ārvalstu mācībspēkus.5. Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai12 paredz:1) paaugstināt augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veikt nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko institūciju darbībā un izveidot ar augstskolu attīstības stratēģijām saistītu publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas monitoringu (60.3);2) spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu (132.1.);3) pilnveidot izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā, izveidojot grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmējot internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā (125.4.);4) nodrošināt valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā (130.3).II. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS2.1. Globālās tendencesAugstākās izglītības institūciju uzdevumi un loma pēdējās desmitgadēs ir būtiski mainījušies un kļuvuši ievērojami plašāki:1) globalizācija (akadēmiskā personāla, studējošo, kā arī zināšanu un informācijas brīva aprite un globāla konkurence);2) tehnoloģiju attīstība (studiju procesa un pētnieciskās darbības digitalizācija un intensifikācija);3) strauji mainīgs darba tirgus pieprasījums (starpdisciplinaritāte, modularitāte, mūžizglītības nozīmes pieaugums, neformālā izglītība, elastīgums);4) augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas ir kļuvušas par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas galveno virzītāju;5) pieaugošs institūciju un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, efektivitāte un atbildība;6) augstākās izglītības un zinātnes finansējuma diversifikācija (publiskais, privātais, starptautiskais).2.2. Latvija starptautiskajā kontekstāLatvijas valsts, izdarot izvēli pievienojoties starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām organizācijām (Eiropas Savienība, OECD, EDSO u.c.), kā arī augstākās izglītības un zinātniskām institūcijām, iestājoties organizācijas un aliansēs (Eiropas universitāšu asociācija, CERN, Eiropas Kosmosa aģentūra u.c.), Latvijas sabiedrība apliecinājusi savu ambīciju kļūt par konkurētspējīgu spēlētāju attīstīto valstu saimē. Lai arī pēdējās desmitgadēs ir daudz sasniegts, ziņojums parāda Latvijas AII iespējas tālākai attīstībai.2.2.1. GlobalizācijaAugstākā izglītība un zinātne šobrīd ir viena no visvairāk globālajām nozarēm, kas nozīmē, ka akadēmiskā un zinātniskā personāla, studējošo un absolventu pārrobežu mobilitāte neatņemama tās sastāvdaļa. Šajā kontekstā jebkuras valsts globālās konkurētspējas prioritāte ir nodrošināt šo mobilitātes plūsmu tādā veidā, lai spētu noturēt/atgriezt savas valsts cilvēkresursus un vienlaikus piesaistītu talantus no ārpuses. Augstākās izglītības un zinātnes institūcijas ir tās, kas nodrošina šīs misijas īstenošanu ar savu izglītības un zinātnes kvalitāti un vidi.Studējošo mobilitātes jomā Latvija ir jaunpienācēja (Latvijā izbrauc 6,4% studējošo, bet iebrauc – 12%) un konkurē ar klasiskajiem studējošo piesaistes mērķiem ASV, Lielbritāniju, kā arī prognozētajām jaunajām mērķvalstīm (Austrālija, Dienvidkoreja, Japāna u.c. Dienvidaustrumāzijas valstis) (1.att.). Savukārt mācībspēku un zinātnieku piesaistē Latvijas institūcijām ir liels izaicinājums.Šobrīd diasporā ir identificēti vismaz 60013 latviešu izcelsmes zinātnieku un augstskolu mācībspēku, kas ir apliecinājuši savu gatavību iesaistīties Latvijas augstākās un zinātnes norisēs gan tepat Latvijā, gan neklātienē. Līdz ar to svarīgi šo potenciālu izmantot.1.att. 14 Prognoze – 10 galvenās augstākās izglītības plūsmas 2024.gadā pasaulē (tūkstošos)2.2.2. Tehnoloģiju attīstībaAugstākās izglītības un zinātniskās institūcijas ir būtiski tehnoloģijas izmantošanas katalizatori sabiedrībā – gan sagatavojot studējošos, gan veicot pētniecisko darbu un piedāvājot risinājumus vietējās tautsaimniecības vajadzībām. Kopš 2015.gada ES dalībvalstu sasniegumus šajās jomās monitorē un analizē, izmantojot Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI indekss)15 (2.att.).2.att. Digitālās ekonomikas un sabiedrības (DESI) indekss,16 2019.gada sarindojumsLatvijas uzņēmējdarbības nozare joprojām atpaliek no ES vidējiem rādītājiem ne tikai digitālo tehnoloģiju integrācijas aspektā, bet arī cilvēkkapitāla jomā. Gandrīz pusei iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, un sagatavoto IKT speciālistu skaits atpaliek no augošā pieprasījuma darba tirgū. Arī digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumu vidū ļoti atpaliek, jo Latvijas uzņēmumi neizmanto iespējas, ko piedāvā e-komercija. Arī sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanā Latvijas uzņēmumu rādītāji ir ievērojami zemāki par ES vidējiem rādītājiem (3.att.).3.att. DESI 2019 – relatīvais sniegums katrā jomāLīdz ar to Latvijas augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām ir nopietns izaicinājums un iespējas gan sagatavot konkurētspējīgu piedāvājumu, gan gūt papildus ienākumus (4. un 6.att.).4.att.17 Globālie izdevumi digitālajai izglītībai 2018.gadā un prognoze 2025.gadam2.2.3. Strauji mainīgs darba tirgus pieprasījumsPasaules Ekonomikas foruma18 un OECD pētījumi demonstrē, ka nākotnes darba tirgus pieprasījumu noteiks tehnoloģiju izmantošana. Līdz ar to, lai saglabātu nodarbinātību, aizvien vairāk būs nepieciešamas tādas prasmes, kas ļauj elastīgi pielāgoties mainīgiem apstākļiem un nepārtraukti mācīties. Līdz ar to, sadarbojoties ar darba devējiem, augstākās izglītības institūcijām ir iespēja pielāgot savu piedāvājumu gan formālajai izglītībai, gan tālākizglītībai (5. un 6.att.).5.att. Automatizācijas pakāpe. Darbaspēka sadalījums kā daļa no pavadītā laika, %. Esošā situācija un prognoze196.att.20 Līdzdalība mūžizglītībā, 25 – 64 gadus veci cilvēki, 2017OECD pētījumā21 ES valstu vidū Latvijas jaunatnes prasmju līmeņa vērtējums ir zem vidējā, lai gan ir atzīmēta diezgan strauja tendence tam uzlaboties. Bažas rada prasmju atbilstība darba tirgus prasībām, kas ir vērtēta zem vidējā ES valstu līmeņa. Pie tam, darbam nepieciešamo prasmju līmenis vērtēts ļoti zemu: Latvija ierindojas starp 20% ES valstu, kurām darbinieku prasmes novērtētas viszemāk.2.2.4. Augstākās izglītības un zinātniskās institūcijas kā inovāciju ekosistēmu galvenie virzītājiVēsturiski universitātes ir bijušas nozīmīgi reģionālās attīstības centri. Mūsdienās to loma ir paplašinājusies ārpus tradicionālās izglītības un zinātnes. Ka parāda Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) pētījums, universitātes darbojas kā integrators un uzticams starpnieks ekosistēmu attīstīšanā. Lai pilnvērtīgi pildītu šo lomu, augstākās izglītības institūcijām ir jādemonstrē uzņēmība un līderība sadarbībā ar visiem pārējiem ekosistēmas dalībniekiem: valsti, lielajiem uzņēmumiem, uzņēmējiem un riska kapitālistiem, 22 kā tas parādīts 7.attēlā.7.att.23 Ieinteresēto pušu iesaiste inovāciju ekosistēmā jeb MIT modelisLai gan augstākās izglītības iestādes spēlē galveno lomu izglītības un zinātnes attīstībā, Latvijā to darbībai ir iespēja uzlaboties. OECD pētījumā24 augstākās izglītības kvalitātes ziņā Latvija ierindojas zem vidējā līmeņa ES valstu grupā.Inovācijas nav īstenojamas bez produktīvas sadarbības starp augstākās izglītības un zinātnes institūcijām un industriju. Pētījumā par studiju procesa un industrijas sadarbības veicināšanu25 uzsvērts, ka inovāciju ekosistēmā šāda sadarbība ieņem vadošo lomu. Vairākās Latvijas AII jau ir tehnoloģiju pārneses punkti un iestrādnes inovāciju projektu īstenošanā, kur iesaistās arī attiecīgo nozaru uzņēmumi. No AII viedokļa, šāda modeļa tālākai attīstībai ir gan stimuli, gan barjeras. No vienas puses, AII ir ieinteresētas gan studējošo, gan mācību spēku praktisku iemaņu un kompetenču attīstīšanā, papildus finansējuma iegūšanā, kontaktu ar industriju tālākā attīstīšanā, AII prestiža celšanā, potenciālu darba vietu nodrošināšanā studējošiem, kā arī zinātnisko pētījumu komercializēšanā. No otras puses, ir virkne risināmu jautājumu, pirms sadarbības modeli paplašināt vai sākt ieviest visās AII. Ir jādomā par tādiem aspektiem kā finansiāla atbalsta un infrastruktūras trūkums, sarežģīts organizatoriskais process un birokrātija, nevienlīdzīgi noteikumi valsts un privātajām AII, iesaistīto pušu motivācijas un kompetenču trūkums, neskaidrības par sadarbības norisi un intelektuālo īpašumu, inovācijas projektu atrautība no studiju procesa, iesaistīto pušu savstarpējā neuzticēšanās un neefektīva komunikācija, un veiksmes stāstu trūkums. Daži no risinājumiem varētu būt attiecīgo struktūrvienību atbalsta nodrošināšana, kāda veida granti studējošiem, kas piedalās inovāciju projektos, akadēmiskā personāla apmācības, speciālu studiju programmu izstrādāšana, utt.2.2.5. Institūciju un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, efektivitāte un atbildībaMūsdienās sabiedrība pieprasa caurspīdīgumu un lēmumu pieņemšanas pamatojumu jebkura līmeņa organizācijās. Tas ietver finanšu un naudas izcelsmes informāciju, personas datu aizsardzību, preču un pakalpojumu izejmateriālu izcelsmes atšifrējumu utt. Caurspīdīgums veicina lēmumu pieņemšanas kvalitāti un ātrumu, tādējādi palielinot efektivitāti un augstāku rezultātu sasniegšanu.Pārskatatbildība (accountability) ir arī arvien svarīgāks elements augstākās izglītības sistēmu pārvaldībā. Saistībā ar valsts finansētām augstākās izglītības sistēmām [..] plaši izplatīta ir vērtības demonstrēšana attiecībā uz efektīvu publisko līdzekļu izlietojumu. Šī tendence panākt lielākas pārredzamības un atbildību sabiedrības priekšā paralēli attīsta lielāku augstākās izglītības institūciju autonomiju.26Būtisks faktors augstākās izglītības institūcijas pārskatatbildības nodrošināšanā ir ārējo ekspertu iesaiste institūcijas pārvaldībā. Latvija ir pēdējā valsts ES, kurā tas nav nodrošināts27 (3.pielikums).Eiropas Universitāšu Asociācijas pētījumā28 norādīts, ka Eiropas universitātēs ir tendence aizvien vairāk pāriet uz divlīmeņu pārvaldības struktūru, kur vara ir sadalīta starp senātu un padomi, un katrai struktūrvienībai ir noteikti savi pienākumi un atbildība. Kamēr senāts vairāk nodarbojas ar akadēmiskiem jautājumiem (piem., mācību programmas, grādu piešķiršana, amata paaugstinājumu piešķiršana), padome atbild par ilgtermiņa stratēģiskiem lēmumiem (piem., statūti, stratēģiskie plāni, rektoru un vice-rektoru izvēle, budžets). Turklāt vairumā gadījumu padomēs ir iesaistīti ārējie dalībnieki, kas piedalās vissvarīgāko lēmumu pieņemšanā. Pie tam, daudzās universitātēs tā ir obligāta prasība.2.2.6. Augstākās izglītības un zinātnes finansējuma diversifikācijaPasaules tendences augstākās izglītības institūciju P&A finansējumā rāda, ka publiskā finansējuma daļa vai nu stagnē vai samazinās. Tas ir īpaši izteikts valstīs ar augsti attīstītu augstākās izglītības sistēmu. Tas liecina par to, ka aizvien vairāk tendences norāda uz AII finansējuma diversifikāciju, kas vienlaikus ir arī izaicinājums AII vadībai.8.att. P&A finansējums augstākās izglītības institūcijās292.3. Latvijas augstskolu pārvaldības situācijas izvērtējumsPēdējos gados Latvijas augstākās izglītības sektorā ir veikti vairāki sistēmiski pētījumi: IZM pasūtītie Pasaules Bankas pētījumi, OECD Education at a Glance analīze, Eiropas Komisijas Eiropas Semestra ziņojumi, kā arī Valsts Kontroles revīzijas ziņojumi.Kā apliecina Pasaules Bankas pētījumi30, līdzšinējais AII iekšējās pārvaldības modelis nav spējis nodrošināt pietiekami efektīvu institūciju pārvaldību, kas ir īpaši nozīmīgi ierobežota finansējuma apstākļos. Turklāt, kā norādīts 2017.gada Valsts kontroles revīzijas ziņojumā,31 problēmas nav būtiski mainījušās kopš Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013. gadam izstrādes. Pasaules Bankas pētījumā, kā arī citos pētījumos, ko veikuši ārējie eksperti32, norādīti vairāki pārvaldības aspekti, kas būtu jāuzlabo.1. Ārējo ieinteresēto pušu īpatsvars vairumā institūciju ir zems un to iesaistīšana ir neformāla un virspusēja, piemēram, padomdevēju statusā bez oficiālām tiesībām un pienākumiem. Institūcijas nav izmantojušas potenciālu, ko sniedz ārējo ieinteresēto pušu iesaistīšana.2. Trūkst mērķtiecīgu, precīzu un institucionālajām īpatnībām pielāgotu stratēģiju ar konkrētiem rīcības plāniem un skaidri definētiem, izmērāmiem rezultātiem. Uzsverot, ka stratēģiskie un pārvaldības uzdevumi ne vienmēr ir skaidri nodalīti.3. Novērojamas problēmas ar pārvaldības procesu efektivitāti. Struktūrvienību sadrumstalotība, lielais iesaistīto struktūru skaits un neformālie sarunu procesi padara lēmumu pieņemšanu sarežģītu un laikietilpīgu, kā arī mazina procesu un struktūru pārredzamību. Ir šaubas arī par to, vai iesaistīto pušu tiesības un pienākumi ir pietiekami labi definēti un skaidri. Pasaules Bankas pētījumā arī norādīts, ka iestāžu struktūrvienību autonomijas līmenis ir zems, bet satversmes sapulce vai senāts dažās iestādēs ir ļoti lieli vai paplašināti. Tāpēc pārvaldības struktūras un procesus vajadzētu racionalizēt un uzlabot iekšējās un ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.4. Ir vērojamas nepilnības AII darba uzraudzībā pārvaldības informācijas sistēmas trūkumu dēļ. Nav pietiekami labi attīstīta snieguma rādītāju sistēma ar noteiktām prioritātēm un efektīvas datu vākšanas metodes, kas kavē uzraudzību. Joprojām pastāv problēmas ar iestādēm pieejamo informāciju un datiem.5. Vairumā iestāžu ir maz sistemātisku cilvēkresursu attīstības iniciatīvu augstākās izglītības vadībai, administrācijai un akadēmiskajam personālam, jo trūkst cilvēkresursu attīstības stratēģijas. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam pedagogu motivācija un profesionālā pilnveide, un darba samaksas sistēmas sakārtošana ir norādīti kā līdz šīm vēl neatrisināti jautājumi, turpretī 2017.gada Valsts kontroles revīzijas ziņojumā uzsvērts, ka AII personāla politika nav sasaistīta ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktajiem mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem.6. Vairumā AII uzmanība jāpievērš studiju programmu saturam, lai nodrošinātu to atbilstību mūsdienu darba tirgus un tautsaimniecības prasībām, kā arī veicinātu to konkurētspēju un studējošo piesaisti no Eiropas Savienības valstīm. Studiju mērķtiecību var sekmēt programmu stratēģiska prioritizēšana. Līdz ar to arī jāpilnveido izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas sistēmas.337. Augstākās izglītības jomas zema finansējuma apstākļos (finansējums uz vienu studējošo Latvijā ir viens no zemākajiem ES34) institūcijām vairāk jāplāno un jāuzrauga ierobežotā budžeta resursu racionāla un piemērota izmantošana, lai uzlabotu studiju un pētniecības materiāli tehnisko nodrošinājumu un personāla atalgojumu. Pasaules Bankas pētījumā norādīta nepieciešamība finansiāli atbalstīt topošos pētniekus, tādējādi veicinot arī akadēmiskā personāla ataudzi. Tikpat stratēģiski svarīgi ir domāt par sadarbību un resursu koplietošanu, tajā skaitā starpdisciplīnu un starpaugstskolu programmām.Ar līdzīgām problēmām saskaras arī kultūras nozares AII. Ir trūkumi institūciju stratēģiju izstrādē, pašreizējai situācijai atbilstošu rezultatīvo rādītāju sistēmas izveidošanā, mūsdienu darba tirgum atbilstoša izglītības satura nodrošināšanā, attīstības plānošanas dokumentu saskaņotībā un personāla politikas veidošanā, lai piesaistītu jaunos speciālistus un palīdzētu tiem profesionāli pilnveidoties.35 Šo institūciju specifika prasa radošuma veicināšanu un sasaisti starp izglītības un kultūras procesiem, kam nepieciešama lielāka materiāli tehniskā bāze. Taču radošā potenciāla komercializācija bieži ir sarežģīta. Ir vajadzīgs arī lielāks atbalsts kultūras un mākslas pētniecības darbam. Inovāciju veicināšanai kultūrizglītības iestādēm nepieciešams veidot saiknes ar citām AII un uzņēmējiem Latvijā un ārvalstīs un izstrādāt inovatīvas starpaugstskolu un starpnozaru programmas un prakses. Kultūrizglītības sistēmā ir būtiski sekmēt pētniecības, zinātnisko inovāciju un radoši mākslinieciskās darbības sasaisti.36Latvijas augstākās izglītības sistēmas būtiska iezīme ir liels skaits salīdzinoši maza izmēra AII, kuru loma un uzdevumi pēdējo 20 gadu laikā nav pārskatīti un aktualizēti. Uzsākto reformu kontekstā ir nepieciešams pārdefinēt prasības AII, t. sk. precizējot AII tipoloģiju. Tāpēc, kontekstā ar AII iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, ir būtiski skaidri iezīmēt katra AII segmenta lomu un prasības institucionālajam sniegumam. Tas ir būtiski arī kontekstā ar plānoto virzību augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanā, īstenojot pakāpenisku pāreju uz AII ciklisku institucionālo akreditāciju, sākot ar 2024.g.9.att.37 Augstākās izglītības iestāžu skaits uz 1 milj. iedzīvotāju skaitu dažādās valstīsKopsavilkums par esošā pārvaldības modeļa trūkumiem:• AII augstāko amatpersonu izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūras uztur AII kā slēgtas sistēmas, jo vairumā gadījumu uz šīm amata pozīcijām var kandidēt tikai AII personāla pārstāvji; pārvaldības sistēma, kas balstās tikai uz iekšējo struktūrvienību izvirzītiem amatu kandidātiem, veicina organizācijas iekšējo polarizāciju, piemēram, rektora amata pretendentus var izvirzīt tikai AII personāls;• AII iekšējie normatīvie akti daudzos gadījumos netiek ilgstoši aktualizēti, tajos noteiktās normas nereti netiek ievērotas, radot augstus riskus lēmumu leģitimitātei;38• daudzos gadījumos AII netiek veicināta akadēmiskā un zinātniskā personāla sadarbība ar AII vadību, kas kavē akadēmiskā un zinātniskā personāla attīstības politiku veidošanu,39 kas negatīvi ietekmē akadēmiskā un zinātniskā darba kvalitāti;• AII darbība līdz šim ir bijusi ārējos normatīvajos aktos detalizēti reglamentēta. Lai mazinātu ārējā un iekšējā regulējuma slogu, ir nepieciešams ieviest un nostiprināt profesionālu iekšējās pārvaldības institūciju – padomi. Padomei jānodrošina uz labas pārvaldības principiem balstīta AII iekšējā pārvaldības sistēma un saimnieciski pamatotu lēmumu pieņemšana.Ieteikumi tālākai rīcībai akcentē nepieciešamību attīstīt iekšējās pārvaldības struktūras, līdzsvarot akadēmisko un administratīvo pārvaldības procesu vadību, izstrādāt vienkāršāku un caurskatāmāku pārvaldības struktūru, skaidri nodalīt atbildības, kā arī izstrādāt skaidri noteiktas funkcijas, pienākumus un tiesības saistībā ar ārējo ekspertu iesaisti iekšējā pārvaldībā.ES struktūrfondu investīcijas iekšējās pārvaldības uzlabošanai, akadēmiskā personāla stiprināšanai un studiju programmu fragmentācijas mazināšanai, stiprinot resursu koplietošanu projektu īstenošana beigsies 2022.–2023.gadā, tādēļ atdevi pašreiz nav iespējams novērtēt, bet jāņem vērā, ka ziņojumā iekļautie risinājumi nav pretrunā ar iepriekš uzsāktajiem reformu virzieniem un investīcijām. Šie risinājumi pēc būtības paredz stimulus uzsākto izmaiņu tālākai attīstībai.III. RISINĀJUMSZiņojums paredz savstarpēji saistītus risinājumus, tālākās darbības virzienus un to pamatprincipus, lai nodrošinātu kvalitatīvas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā. Balstoties uz pasaules pieredzi40, risinājumi tiek sadalīti trīs daļās: pārvaldība, finansējums un cilvēkresursi.3.1. PārvaldībaAugstākās izglītības un zinātnes efektīvai pārvaldībai ir svarīga visu ieinteresēto pušu (stakeholders) sabalansēta iesaiste. AIP izstrādātajā Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcijā 2013.–2020.gadam arī ticis norādīts, ka Latvijas augstākās izglītības pārvaldības modernizācija būtu jāveido, nodrošinot visu trīs pušu – publiskās, privātās un akadēmiskās vides iesaisti un vienlīdzīgu sadarbību.41 Atbilstoši pasaules labajai praksei AII pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Lai to īstenotu, iekšējās AII pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt AII autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci. Analizējot kaimiņvalstu un reģiona AII pārvaldības tendences, padomes sastāvā vairākums būtu ārējie locekļi (3.pielikums). Arī AIP pievērsusi uzmanību AII pārvaldes profesionalizācijai, izsverot nepieciešamo līdzsvaru starp akadēmisko aprindu pārstāvjiem un profesionāliem menedžeriem augstskolu vadībā, ja tas ir nepieciešams, un izstrādātajā Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcijā 2013.–2020.gadam, piedāvājot trīs augstskolu pārvaldības modeļus, kur viens no tiem ietver augstskolas (universitātes, akadēmijas, institūta) padomes izveidi42.3.1.1. Valsts universitāšu iekšējās pārvaldības modelisAII augstākās vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātājs.43 Vienlaikus iekšējam pārvaldības modelim jānodrošina valsts augstākās izglītības politikas mērķu un uzdevumu īstenošana.Ekspertu grupas darba rezultātā, kā arī diskusijās ar iesaistītajām pusēm un analizējot saņemtos priekšlikumus no sociālajiem partneriem un AII, ir izstrādāti šādi priekšlikumi universitāšu pārvaldības modeļa maiņai (tostarp priekšlikumi par padomēm, senātu, rektoru):1.alternatīva:– vienkāršot pārvaldības modeli, atsakoties no satversmes sapulces (funkcijas pārdalot starp padomi un senātu) un atsakoties no akadēmiskās šķīrējtiesas (šķīrējtiesas kompetences jautājumi izskatāmi administratīvā procesa kārtībā vai senāta apstiprinātu universitātes iekšējo noteikumu kārtībā);– noteikt, ka universitātes senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata kandidātu atlase un izvirzīšana;– universitātes ikdienas vadība, saskaņā ar padomes pilnvarojumu īsteno universitātes rektors;– universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.2.alternatīva:– noteikt, ka universitātes senāta kompetencē ir studiju un zinātnes jautājumi, bet universitātes padomes kompetencē ir stratēģiskā attīstība, budžets un rektora amata pretendentu atlase un izvirzīšana vēlēšanām;– universitātes ikdienas vadība, saskaņā ar padomes pilnvarojumu īsteno universitātes rektors;– universitātēm var būt padomnieku konvents, kas nodrošina universitātes darbības sasaisti ar tautsaimniecības attīstības jautājumiem.Padomes pamatfunkcijas:– atbild par universitātes stratēģisko vadību: nosaka un apstiprina stratēģiskos rīcības virzienus universitātes attīstības stratēģijā, seko tās ieviešanas progresa un kvalitātes monitoringam;– atbild par universitātes administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību: apstiprina un seko līdzi budžeta izpildei; apstiprina nekustamo īpašumu plānu44; apstiprina atalgojuma un motivācijas politiku; pieņem lēmumus par investīciju piesaisti; veic risku pārvaldību un nodrošina iekšējā un ārējā audita darbu risku pārraudzībai un kontrolei; pārrauga universitātes darbības atbilstību ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem; pārrauga rektora un administratīvās vadības komandas darbu;– veic rektora kandidātu atlasi saskaņā ar iekšējo kārtību, nosaka rektora darba pienākumus, atalgojumu un slēdz darba līgumu, veic rektora darbības novērtēšanu;– stiprina starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju.Padomes sastāvs: 11 locekļi un tiek nodrošināts ārējo pārstāvju (t.i., nav universitātes akadēmiskā personāla vai studējošo pārstāvji) vairākums padomes sastāvā.Prasības padomes locekļiem: likumā padomes locekļiem nosaka minimālās prasības (piem., izglītībai, darba pieredzei). Katram padomes loceklim ir jānodrošina noteikta kompetence, lai visi padomes locekļi kopā aptvertu visas tās kompetences, kas nepieciešamas universitātes attīstībai un stratēģiskajai pārvaldībai:a) zināšanas un kompetence augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju jomā;b) augstākās izglītības iestāžu vadībā; organizāciju stratēģiskajā vadībā, finanšu vadībā, risku vadībā, stratēģiskajā komunikācijā, investīciju piesaistē;c) AII stratēģiskās specializācijas jomā;d) nevainojama reputācija.45Izslēdzošie kritēriji:– interešu konflikts,46– domājot par politiskās ietekmes risku mazināšanu, pēdējo divu gadu laikā nav ieņemts politisks amats.47Padomes atlases procesa organizācijas principi:– jānodrošina skaidra un caurskatāma visu padomes locekļu izvēle, nepieļaujot atlases procesā politiskās ietekmes risku;– padomes atlasei organizējams atklāts konkurss (gan universitātes, gan sabiedrības pārstāvju izvēlei);– labas pārvaldības principu nodrošināšanai centralizētu sabiedrības pārstāvju padomes locekļu atlasi un izvērtēšanu veic Pārresoru koordinācijas centra sadarbībā ar dibinātāju izveidota nominācijas komisija, kuras sastāvā iekļauj gan dibinātāja pārstāvi, gan attiecīgās nozares ekspertus un var tikt iekļauti novērotāji bez balsstiesībām;– Ievēro vienu no tālāk uzskaitītām padomes izvirzīšanas alternatīvām.Padomes locekļu izvirzīšanas alternatīvas:1.alternatīva:a) Universitātes nominācijas komisija atklāta konkursa kārtībā izvēlas piecus pārstāvjus šādā kārtībā:– senāta noteiktā kārtībā tiek atlasīti 4 pārstāvji no akadēmiskā personāla (jābūt doktora grādam, nevar būt universitātes vadības, fakultāšu un institūtu vadītāji) vai pārstāvji, kam ir akadēmiskā darba pieredze (jābūt doktora grādam) Latvijā vai ārvalstīs;– universitātes senāta ievēlētiem padomes locekļiem tiek noteikti minimālie kritēriji un katram padomes loceklim nepieciešamās kompetences;– viens universitātes pārstāvis ir universitātes studējošo pašpārvaldes pārstāvis.b) Pārresoru koordinācijas centra izveidota nominācijas komisija izvēlas piecus profesionāļus (sabiedrības pārstāvjus) darbam padomes locekļu amatā šādā kārtībā:– Pārstāvji izvēlēti atvērta konkursa kārtībā– Padomes locekļiem tiek noteikti minimālie kritēriji un katram padomes loceklim nepieciešamās kompetences– viens profesionālis izvēlēts no absolventiemc) vienu pārstāvi darbam universitātes padomē izvirza Valsts prezidents vai dibinātājs (nozares ministrija).2.alternatīva:a) piecus pārstāvjus atklāta konkursa kārtībā nominē universitātes stratēģiskajai specializācijai atbilstošās nozaru organizācijas (nosakot padomes locekļiem minimālos kritērijus un nepieciešamās kompetences);b) četrus atklāta konkursa kārtībā nominē universitātes senāts (nosakot padomes locekļiem minimālos kritērijus un nepieciešamās kompetences);c) viens pārstāvis ir studējošo pašpārvaldes vadītājs;d) atklāta konkursa kārtībā vienu neatkarīgu pārstāvi izvirza dibinātājs (nozares ministrija).Padomes apstiprināšanas kārtība: Ministru kabineta noteiktā kārtībā.Padomes darbības modelis:a) padomes priekšsēdētāju ievēlē no padomes locekļiem, padomes priekšsēdētājs nevar būt universitātes pārstāvis;b) padomes priekšsēdētāja darbs tiek apmaksāts;c) par padomes darba organizēšanas kārtību atbild padomes priekšsēdētājs, administratīvo atbalstu padomes darbībai nodrošina universitāte;d) padomes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, organizē padomes darba sanāksmes, ārvalstu pārstāvji var piedalīties attālināti, bet vismaz reizi gadā piedalās sanāksmē arī klātienē;e) universitāte var noteikt atlīdzību padomes locekļiem, kas nav darba attiecībās ar universitāti, atbilstoši ārējā normatīvā akta regulējumam, kā arī var noteikt transporta un uzturēšanās izdevumu kompensāciju;f) padomes reglaments nosaka padomes darba principus, lēmumu pieņemšanas principus un procedūras, t.sk. sadarbības modeli ar senātu;g-1) padomes sastāva atjaunošana notiek pakāpeniski, katru trešo gadu mainot vienu trešdaļu no padomes sastāva un ik reizi organizējot padomes priekšsēdētaja vēlēšanas. Padomes priekšsēdētājs var tikt pārvēlēts, bet ne vairāk kā vienu reizi;g-2) padomes locekļus apstiprina uz 5 gadiem. Ja kāds padomes loceklis atstāj amatu, tad viņa vietā tiek apstiprināts cits padomes loceklis, kas atlasīts analogā kārtībā kā aizgājušais padomes loceklis, uz 5 gadu termiņu (neskatoties, cik ilgu laiku amatā pavadījis aizgājušais padomes loceklis)h) padomes locekļi ir valsts amatpersonas, nosakot atvieglojumus saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".48Senāts1.alternatīva: senātu ievēlē atbilstoši Augstskolu likumā līdz šim noteiktajai kārtībai.2.alternatīva: senātā visas pozīcijas ir atvērtas atklātām vēlēšanām. Senāta sastāva nomaiņa notiek pakāpeniski, katru otro gadu pārvēlot vienu trešdaļu senatoru. Senatora amatā nevar būt ilgāk kā divus secīgus termiņus. Pēc viena vēlēšanu cikla pārtraukuma ir iespējama atkārtota kandidēšana.3.alternatīva: senāta sastāvs tiek paplašināts ar absolventu un konventa ievēlētiem senatoriem.RektorsRektora atlases alternatīvas:1.alternatīva: Rektora amata pretendentus padome atlasa atklātā starptautiskā konkursā; rektora amatu nevar ieņemt vairāk kā divus termiņus (secīgi vai pēc pārtraukuma).2.alternatīva: Rektora amata pretendentus atlasa padome un senāts kopīgi izveidotā procesā, izveidojot rektora nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir padomes, senāta un studējošo pārstāvji. Rektoru kandidātu atlasa atklātā starptautiskā konkursā; rektora amatu nevar ieņemt vairāk kā divus termiņus (secīgi vai pēc pārtraukuma).Rektora ievēlēšanas alternatīvas:1.alternatīva: rektoru ievēlē satversmes sapulce. Rektora amata pretendentus atlasa un nominē padome.2.alternatīva: rektoru ievēlē viss universitātes personāls, ievērojot balsu procentuālā sadalījuma principus. Rektora amata pretendentus atlasa un nominē padome.3.alternatīva: rektoru ievēlē senāts. Rektora amata pretendentus atlasa un nominē padomes un senāta kopīgi izveidotā procesā.Rektora apstiprināšanas amatā un atcelšanas no amata pamatprincipi:a) rektoru amatā apstiprina Ministru kabinets vai nozares ministrs;b) rektoru no amata atceļ Ministru kabinets vai nozares ministrs pēc universitātes padomes, senāta vai nozares ministra pamatota ierosinājuma, kura pamatotību izvērtē Ministru kabineta noteiktā kārtībā izveidota komisija vai ja šo lēmumu atbalsta 2/3 padomes un 2/3 senāta pārstāvju;c) atbrīvojot rektoru no amata pirms līguma darbības termiņa beigām, padomes priekšsēdētājs noslēdz līgumu līdz vienam gadam ar rektora pienākumu izpildītāju.Pēc rektora ievēlēšanas rektors rekomendē prorektorus apstiprināšanai padomē, saskaņojot prorektorus ar senātu. Padome var noraidīt prorektoru amatu kandidātus, bet nevar iecelt tos amatā bez rektora rekomendācijas. Pārējiem administratīvo struktūrvienību vadītājiem attiecībā uz to iecelšanu un maksimālajiem darbības termiņiem ierobežojumu nav. Universitātes administratīvo struktūrvienību vadītāju pretendentu atlase jāveic atklātā konkursā, atbilstoši amata specifikai ir jānosaka amata termiņš (3–5 gadi) un jāievēro nosacījums, ka amatu nevar ieņemt vairāk kā divus termiņus (secīgi vai pēc pārtraukuma).3.1.2. Valsts augstskolu un valsts mākslas un kultūras augstskolu pārvaldības modelisAugstskolu un Mākslas un kultūras augstskolu pārvaldības modelis ir identisks universitāšu pārvaldības modelim, ievērojot, ka padomes sastāvā ir ne vairāk kā 11 padomes locekļi un saglabāta noteiktā padomes locekļu kategoriju proporcija. Augstskolas un Mākslas un kultūras augstskolas var veidot kopīgas padomes.Alternatīvas, kas ir formulētas Augstskolu un Mākslas un kultūras augstskolu pārvaldības modeļa maiņai, ir jāvērtē, ņemot vērā universitāšu pārvaldības modeļa maiņas pieredzi.Pārvaldības modeļa ar padomēm ieviešanas mehānismiMinistrija, izvērtējot augstākās izglītības sektora, nozaru ministriju un augstākās izglītības ekspertu piedāvātās alternatīvas AII iekšējās pārvaldības modelim, kas paredz padomju izveidi un to kompetenci, ir izstrādājusi risinājumu, kas paredz AII padomju institucionalizēšanai divus īstenošanas mehānismus. (skat. 1.tabulu).Augstskolu likuma pārejas noteikumi paredzēs, ka AII noteiktā termiņā izstrādās priekšlikumu iekšējās pārvaldības īstenošanas mehānismam (A vai B, 1.tabula). Īstenošanas mehānisms saskaņojams ar nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, un to apstiprina Ministru kabinets kā AII dibinātājs. AII padomju ieviešanas atbalstam tiks izveidota neatkarīga, stratēģiska pārvaldības modeļa ieviešanas komiteja, kuras galvenais uzdevums ir izstrādāt labas pārvaldības vadlīnijas un konsultēt AII jaunā pārvaldības modeļa ieviešanā.1.tabula Piedāvātā risinājuma īstenošanas mehānismiĪstenošanas mehānisms AĪstenošanas mehānisms BSaeimaAugstskolu likums nosaka pamatprincipus:• AII satversmes saturam• Prasības padomes locekļiem, padomes izveidei un darbības pamatprincipiem• Prasības rektoram, rektora apstiprināšanai un atcelšanaiZinātniskās darbības likums nosaka pamatprincipus AII darbībai kā zinātniskajām institūcijām.Ikgadējais budžets un vidēja termiņa budžets paredz ikgadējo finansējumu AII.Ministru kabinetsNosaka nozares attīstības mērķus un uzdevumus:• Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnes• Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnes• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnesApstiprina AII iekšējās pārvaldības modeliNosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ padomes locekļusNosaka kārtību, kādā atlasa, ieceļ, atceļ rektoruApstiprina nekustamo īpašumu plānu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumosNozaru ministrijas• Pēc apstiprināšānas padomē, saskaņo AII attīstības stratēģiju;• Atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai piedalās padomes locekļu un rektora atlasē, iecelšanā un atcelšanāAII satversmes sapulce• Izstrādā, apstiprina un groza AII satversmi• Apstiprina senāta nolikumu• Apstiprina padomes nolikumu• Ievēlē senātu un rektoru• Tiesības iniciēt rektora atcelšanu• Satversmes sapulces funkcijas sadala starp padomi un senātuPadomeSenātsPadomeSenātsNodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbu.Veic rektora amata pretendentu atlasi, slēdz darba līgumu ar rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu.Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Pieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus.Izstrādā un groza AII satversmi padomes un senāta kopīgi izveidotā procesā.Nodrošina AII darbības autonomiju un labas pārvaldības principu īstenošanu.Apstiprina AII satversmi.Nodrošina akadēmisko brīvību un studējošo un akadēmiskā personāla tiesību aizsardzību un ierobežojumu novēršanu.Veicina zinātnes un izglītības izcilību.Senātu ievēlē atbilstoši AII satversmei.Saskaņo satversmi un tās grozījumus.Izstrādā satversmi un tās grozījumus, saskaņojot ar padomi.Izstrādā un apstiprina padomes nolikumu.Saskaņo padomes nolikumu.Saskaņo senāta nolikumu.Izstrādā un apstiprina senāta nolikumu.Rektora amata pretendentus atlasa padomes un senāta kopīgi izveidotā procesā, izveidojot rektora nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir padomes, senāta un studējošo pārstāvji.Padome apstiprina nominācijas komisijas atlasītos kandidātus un virza uz senātu vēlēšanām.Ievēlē rektoru.Tiesības iniciēt rektora atcelšanu.Apstiprina rektora vadībā izstrādātu budžetu, uzrauga tā izpildi.Apstiprina AII attīstības stratēģiju.Pārrauga AII darbības atbilstību normatīviem aktiem.Pārrauga rektora un administratīvās vadības darbuPieņem lēmumus akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, t.sk. atbild par akadēmisko un zinātnisko personālu.Izvirza 5 padomes locekļus, t.sk. studējošo pārstāvi, ar nosacījumu, ka persona nevar ieņemt senatora un padomes locekļa amatus vienlaikus.Rektors• AII augstākā amatpersona• AII vispārējā administratīvā vadība• AII pārstāvība bez īpaša pilnvarojuma3.1.3. Augstākās izglītības sektora pārvaldības racionalizācijaPildot Valsts kontroles uzdevumu49 IZM kā atbildīgai par valsts politiku augstākās izglītības jomā [Augstskolu likuma 2.panta 3.daļa] sadarbībā ar AIP izvērtēt tai noteiktās kompetences un uzdevumus, nepieciešamības gadījumā ierosinot attiecīgas izmaiņas tiesību aktos, IZM ir izvērtējusi AIP darbību, tās rezultātus un piedāvā racionalizēt augstākās izglītības pārvaldību, likvidējot AIP un tai noteiktās funkcijas, kuru īstenošanai jānodrošina pēctecība, pārdalīt citām institūcijām.Augstskolu likuma 35.pantā AIP noteiktās funkcijas attiecībā uz profesoru padomju apstiprināšanu un to darbības pārraudzību ir nododamas Latvijas Zinātnes padomei, kas ar šī gada 1.jūliju tiks reorganizēta kā vadošā zinātnes politikas īstenošanas iestāde.50Augstskolu likuma 70.panta devītajā daļā noteiktā atbildība pieņemt lēmumu par augstskolu akreditāciju būtu nododama Studiju kvalitātes komisijai, kuras darbību nodrošina AIC, kurš kopš 2018.gada beigām ir iekļauts Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā (EQAR). Valsts uzdevums ir stiprināt AIC kapacitāti augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai. Ņemot vērā, ka laika posmā līdz 2027.gadam ir jānodrošina gan kārtējais studiju virzienu akreditāciju cikls, gan jāsagatavo un jāuzsāk pāreja uz ciklisku institucionālo akreditāciju, AIC darba apjoms ievērojami palielināsies un būs nepieciešams papildu finansējums.Citi Augstskolu likuma 70.pantā noteiktie pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas galvenokārt saistās politikas plānošanas darbībām. Kopš Augstskolu likuma pieņemšanas 1995.gadā, kad AIP tika noteikti šie uzdevumi politikas plānošanas sistēma Latvijā ir būtiski mainījusies, līdz ar to pašreiz ir izveidojusies situācija, kad AIP iegulda resursus darbībās, kas dublē politikas plānošanas dokumentu izstrādi.No Augstskolu likuma ir jāizslēdz tās AIP funkcijas, kuras rada lieku administratīvo slogu augstskolām, respektīvi jāveic grozījumi Augstskolu likuma 46.panta trešajā daļā, 46.panta ceturtajā daļā, 55.panta otrajā daļā.Pašreizējā AIP sastāva51 pilnvaru termiņš ir 2020.gada 31.decembris. Pēc šī termiņa AIP darbība vairs netiek turpināta.3.2. FinansējumsNeatkarīgi no augstākās izglītības institūcijas tipa, galvenais publiskā finansējuma piešķiršanas kritērijs ir institūcijas spēja nodrošināt studiju programmu un zinātniskā darba kvalitāti un tās kapacitāte piesaistīt ārējo finansējumu. Finansējums ir pakārtots institūcijām izvirzīto mērķu sasniegšanai, līdz ar to tipoloģija noteiktam institūcijas tipam izvirza noteiktus mērķus.Pasaules Bankas pētījuma ietvaros52 tika izvirzīti trīs scenāriji augstākās izglītības reformai:1) zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs (Knowledge Society Model);2) ierobežotas izaugsmes scenārijs (Limited Expansion Model);3) nepietiekamības scenārijs (Scarcity Model).Saskaņā ar minētajiem scenārijiem jeb finansējuma pieauguma prognozēm sniegumā balstītu finansēšanas instrumentu ieviešana notiek proporcionāli finansējuma līmeņa pieaugumam. Visi scenāriji piedāvā iespēju padarīt sistēmu konkurētspējīgāku un orientētu uz kvalitāti, tomēr nepietiekama finansējuma gadījumā, pat saglabājot stabilu bāzes finansējumu, konkurētspējas un kvalitātes pieaugums notiek ar ievērojamu laika nobīdi.Līdz šim Latvijā augstākās izglītības sektors ir finansēts pēc nepietiekamības scenārija. Lai to mainītu, Pasaules Bankas eksperti kā būtisku priekšnoteikumu finansējuma palielināšanai rekomendē veikt atbilstošas izmaiņas AII iekšējās pārvaldības modelī, lai nodrošinātu caurspīdīgu, atbildīgu un uz rezultātu vērstu resursu izmantošanu.Eiropas Universitāšu asociācija ir norādījusi uz šādiem vairākiem faktoriem saistībā ar pārvaldību, kas ietekmē augstākās izglītības iestādes sniegumu:– stratēģiskajā attīstībā vērsta finansēšana un atbildība par to;– stratēģiskā specializācija un pozicionēšanās;– atbilstoša pārvaldības īstenošana;– stratēģiska cilvēkresursu atlase;– augstākās izglītības iestāžu konkurētspējas nodrošināšana;– sadarbības, tīklošanās un konsolidācijas nodrošināšana.Eiropas Universitāšu asociācijas pētījums53 par universitāšu autonomiju Eiropā norāda, ka Latvija pēc 2016.gada datiem ir viena no trim valstīm, kurās regulējums neparedz ārējo iesaistīto pušu līdzdalību institūcijas pārvaldībā. Kopš šī ziņojuma publicēšanas Polija ir mainījusi regulējumu un iekļāvusi prasību ārējo ekspertu iesaistei augstskolu pārvaldībā. Līdz ar to Latvija ir palikusi pēdējā valsts Eiropas augstākās izglītības telpā, kur ārējās puses nav iesaistītas iekšējās pārvaldības institūcijās. Atbilstoši Augstskolu likumam Latvijā esošie padomnieku konventi nav iesaistīti iekšējās pārvaldības struktūrās, jo tiem ir konsultatīvs raksturs.Bez publiskā finansējuma augstākai izglītībai pastāv arī iespējas piesaistīt ārpusbudžeta resursus. AII stratēģiskajai attīstībai 2021.–2027.gada plānošanas periodā papildus Kohēzijas politikas instrumentiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, tostarp Eiropas teritoriālā sadarbības Interreg, Eiropas Sociālais fonds Plus) būs iespējas piesaistīt finansējumu arī no citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem – primāri ES pamatprogrammas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+ (turpmāk – Erasmus+), ES pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis Eiropa (turpmāk – Apvārsnis Eiropa) un programmas "Digitālā Eiropa".Saskaņā ar aktuālo ES daudzgadu budžeta projektu Erasmus+ finansējumu paredzēts divkāršot, sasniedzot 30 miljardus eiro. Programmas galvenie mērķi ir sekmēt dalībvalstu izglītības un mācību sistēmu un organizāciju modernizēšanu, veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, veicināt Eiropas Izglītības telpas (Euroepan Education Area) izveidi, tostarp attīstīt prasmju un kompetenču kvalitāti, caurskatāmību un atzīšanu. Kompleksus ieguldījumus AII attīstībai (studiju satura internacionalizācija un modernizācija, sadarbības projekti inovāciju veicināšanai) sniegtu finansējuma piesaiste Stratēģisko partnerību un Zināšanu apvienību projektu ietvaros, kuras plānots turpināt un kas paredz atbalstu inovatīvas prakses attīstībai, ļauj īstenot starpvalstu pieredzes un prakses apmaiņu aktuālos izglītības jautājumos un nostiprina starptautiskos sadarbības tīklus.Programmai Apvārsnis Eiropa paredzēts novirzīt 100 miljardus eiro, un tās fokusā būs Eiropas integritātes stiprināšana, klimata pārmaiņu jautājumu risināšana un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, un Eiropas globālās konkurētspējas sekmēšana. Īpaša uzmanība pievēršama programmai "Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana" Eiropas pētniecības telpas stiprināšanai, kurai paredzēts novirzīt līdz 816 miljoniem eiro un kas paredz dalības paplašināšanu un izcilības izplatīšanu un Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšanu un pilnveidošanu.Ar 2021.gadu paredzēts uzsākt jaunu ES finansēšanas programmu "Digitālā Eiropa", lai atbalstītu Eiropas sabiedrību un ekonomiku digitālo pārveidi. Programma "Digitālā Eiropa" sniegs finansējumu projektiem piecās jomās: augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdošība, padziļinātas digitālās prasmes, un plašas digitālo spēju izmantošanas nodrošināšana ekonomikā un sabiedrībā. Latvijas AII būtu jāizmanto iespēja piesaistīt finansējumu apmācībām padziļinātu digitālo prasmju jomā pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, lai veicinātu Latvijas un reģionāla līmeņa digitālo transformāciju un Latvijas unikālo priekšrocību attīstību. Programmai "Digitālā Eiropa" plānots n …