Zaudējis spēku - Grozījumi Alūksnes novada pašvaldības domes 2015. gada 27. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas pl

Alūksnes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8/2022 Alūksnē

1. gada
2. aprīlī Grozījumi Alūksnes novada pašvaldības domes
3. gada
4. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.-
5. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" APSTIPRINĀTI ar Alūksnes novada pašvaldības domes 05.04.
6. lēmumu Nr. 109 (prot. Nr. 8,
7. p.) Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
8. pantu, Ministru kabineta
9. gada
10. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 88.1.,
11. punktu,
12. Izdarīt grozījumus Alūksnes novada pašvaldības domes
13. gada
14. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.-
15. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa", izsakot III daļu "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" jaunā redakcijā (pielikumā un tīmekļa vietnē https://tapis.gov.lv/tapis/lv/downloads/130512).
16. Precīzu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu skatīt informācijas sistēmā "Mantojums", tīmekļa vietnē mantojums.lv. Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dz. Adlers
17. pielikums Alūksnes novada pašvaldības
18. gada
19. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 8/2022 "Grozījumi Alūksnes novada pašvaldības domes
20. gada
21. augusta saistošajos noteikumos Nr. 14/2015 "Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015.-
22. gadam, Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"" Alūksnes novada pašvaldība Reģistrācijas Nr. 90000018622 Dārza iela 11, Alūksne, Alūksnes nov., LV-4301 dome@aluksne.lv http://www.aluksne.lv Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.-
23. gadam grozījumi Redakcija 2.
24. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Saturs
25. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.
26. Noteikumu lietošana 1.
27. Definīcijas 1.
28. Vispārīgas prasības
29. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.
30. Visā teritorijā atļautā izmantošana 2.
31. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana 2.
32. Piekļūšanas noteikumi un vides pieejamības nodrošināšana 2.
33. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana 2.
34. Redzamības brīvlauki 2.
35. Prasības automašīnu, velosipēdu novietošanai un to novietnēm 2.
36. Prasības azartspēļu objektu izvietošanai 2.
37. Apstādījumi un koki
38. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.
39. Prasības transporta infrastruktūrai 3.
40. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.
41. Prasības apbūvei 3.
42. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.
43. Prasības vides risku samazināšanai 3.
44. Prasības reljefa un augsnes virskārtas aizsardzībai, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ierīkošanai un saglabāšanai 3.
45. Derīgo izrakteņu ieguve 3.
46. Prasības mākslīgo ūdenstilpju un grāvju ierīkošanai 3.
47. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai 3.
48. Noteikumi reklāmām, izkārtnēm 3.
49. Žogi
50. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā 4.
51. Savrupmāju apbūves teritorija 4.
52. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.
53. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija 4.
54. Publiskās apbūves teritorija 4.
55. Jauktas centra apbūves teritorija 4.
56. Rūpnieciskās apbūves teritorija 4.
57. Transporta infrastruktūras teritorija 4.
58. Tehniskās apbūves teritorija 4.
59. Dabas un apstādījumu teritorija 4.
60. Mežu teritorija 4.
61. Lauksaimniecības teritorija 4.
62. Ūdeņu teritorija
63. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem 5.
64. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem 5.
65. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums 5.
66. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums 5.
67. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija 5.
68. Ainaviski vērtīga teritorija 5.
69. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija 5.
70. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 5.
71. Degradēta teritorija
72. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība 6.
73. Teritorijas izmantošanas veida maiņa 6.
74. Prasības zemes vienībām, uz kurām iesāktā apbūve vai saimnieciskā darbība nav atbilstoša teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai 6.
75. Prasības detālplānojumiem 6.
76. Teritorijas plānojuma īstenošana un grozīšana
77. Citi nosacījumi/prasības 7.
78. Prasības īpaši aizsargājamām teritorijām un dabas pieminekļiem 7.
79. Vispārīgas prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai 7.
80. Prasības Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūvei 7.
81. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija 7.
82. Prasības ainaviski vērtīgajiem ceļu posmiem un skatu punktiem 7.
83. Aizsargjoslas un tauvas joslas 7.
84. Atkritumu savākšanas vietas 7.
85. Noslēguma jautājumi Pielikumi 1.pielikums. Redzamības brīvlauki 2.pielikums. Pagalmi 3.pielikums. Atkritumu konteineru iežogojuma risinājums 4.pielikums. Ietvju un autostāvvietu bruģējuma paraugi 5.pielikums. Kapsētas Alūksnes novadā 6.pielikums. Ielu sarkanās līnijas Alūksnes pilsētā 7.pielikums. Ielu un ceļu sarkanās līnijas ciemu teritorijās 8.pielikums. Valsts autoceļu aizsargjoslas 9.pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 10.pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas 11.pielikums. Aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts 12.pielikums. Novada nozīmes dabas un kultūrvēsturiskie objekti 13.pielikums. Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūves izvērtējums 14.pielikums. Piemērs skursteņa gala mūrējumam 15.pielikums. Valsts ģeodēziskā tīkla punkti 16.pielikums. Vietējā ģeodēziskā tīkla punkti
86. Noteikumu lietošana un definīcijas 1.
87. Noteikumu lietošana
88. Alūksnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas atļauto izmantošanu un izmantošanas ierobežojumus.
89. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Alūksnes novada pašvaldības administratīvo teritoriju, to prasības ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu, vai citu saimniecisku darbību. Noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un citu normatīvo aktu prasības.
90. Apbūves noteikumos netiek dublēts citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktais, t.sk. citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības un citu pašvaldības saistošo noteikumu prasības. Vispārīgās prasības teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Ministru kabineta
91. gada
92. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - Vispārīgie apbūves noteikumi).
93. Mainoties normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem, praksē jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja vien Apbūves noteikumos nav noteiktas īpašas stingrākas prasības. Tie nav klasificējami kā teritorijas plānojuma, kā arī Apbūves noteikumu grozījumi.
94. Tie Apbūves noteikumu punkti, kuros ir atsauces uz iespēju noteikt, detalizēt vai precizēt, veicot papildu plānošanas pasākumus, piemēram, izstrādājot detālplānojumu vai lokālplānojumu, uzskatāmi par nosacījumiem un nav klasificējami kā teritorijas plānojuma un Apbūves noteikumu grozījumi.
95. Lokālplānojuma teritorijā Pils ielā 3, Alūksnē, Alūksnes novadā (apstiprināts ar Alūksnes novada domes
96. gada
97. oktobra lēmumu Nr. 269 un pie tā izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2020 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-
98. gadam, nekustamajam īpašumam Pils iela 3, Alūksnē, Alūksnes novadā") ievēro minētajā lokālplānojumā noteikto.
99. Lokālplānojuma teritorijā "Lāčusils", Alūksnes novadā (apstiprināts ar Alūksnes novada domes
100. gada
101. aprīļa lēmumu Nr. 100 un pie tā izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 6/2019 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-
102. gadam, poligonā "Lāčusils", Alūksnes novadā") ievēro minētajā lokālplānojumā noteikto.
103. Lokālplānojuma teritorijā Jāņkalna ielā 17A, Alūksnē, Alūksnes novadā (apstiprināts ar Alūksnes novada domes
104. gada
105. novembra lēmumu Nr. 406 un pie tā izdotajiem saistošajiem noteikumiem Nr. 17/2018 "Lokālplānojums, kas groza Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-
106. gadam, nekustamajam īpašumam Jāņkalna iela 17A, Alūksne, Alūksnes novads") ievēro minētajā lokālplānojumā noteikto. 1.
107. Definīcijas
108. Apbūves noteikumos lietotie termini: 9.
109. ainava - apkārtējās vides uztveramā daļa, kas veidojusies dabas un cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā un atspoguļo cilvēku darbības materiālās un garīgās attīstības gaitu ģeogrāfiski noteiktā teritorijā; 9.
110. ainavisks ceļš - ceļš vai ceļa posms, kas šķērso ainaviski pievilcīgas teritorijas un pa kuru pārvietojoties paveras izcilas skatu perspektīvas uz Vidzemei raksturīgo dabisko vai kultūrainavu; 9.
111. ainavu aizsardzība - darbības, lai aizsargātu un saglabātu Vidzemei raksturīgās dabiskās un kultūrvēsturiskās ainavas vērtības; 9.
112. akmeņu krāvums - blīvs novietojums uz zemes vai ūdensobjekta grunts ar kopējo platību lielāku par 1 m2 vienā vai vairāk kārtās krasta nostiprināšanai. 9.
113. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - materiālu un produkcijas uzglabāšanas veids brīvā dabā vai būvju platībās, kas nav iekļautas ēkās (izņemot transportlīdzekļu novietni); 9.
114. autostāvvieta - teritorija automašīnu novietošanai, kas ietver šādus veidus: 9.6.
115. atklāta autostāvvieta - teritorija automašīnu novietošanai uz ielas vai laukumos marķētās novietnēs (arī nožogotās), paredzēta vienas vai vairāku automašīnu novietošanu uz laiku, 9.6.
116. garāža - šo noteikumu izpratnē ēka vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pastāvīgai automašīnu novietošanai. Tā var būt gan privāta, gan kopīpašums. Apbūves noteikumos garāža ar privātas garāžas nozīmi netiek lietota, ja tā ir ietverta savrupmājā vai tās saimniecības ēkā; 9.
117. azartspēļu objekts - ir izmantošana, kas ietver ēkas un būves, kā arī telpas ar tiesiski normatīvajos aktos noteiktā kārtībā īpaši izveidotām un iekārtotām atļauto izložu un azartspēļu organizēšanas vietām vai spēļu zāles ar vismaz 10 azartspēļu automātiem un kazino ar 5 spēļu galdiem; 9.
118. būvvalde - Alūksnes novada pašvaldības institūcija, kas pārzina un kontrolē būvniecību Alūksnes novada administratīvajā teritorijā; 9.
119. dīķis - mākslīgā ūdenstilpe, kas radīta cilvēka darbības rezultātā; 9.
120. kapsēta - teritorija mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem. Var ietvert arī ēkas un citas būves šo funkciju īstenošanai; 9.
121. karjers - teritorija derīgo izrakteņu (kūdras, smilts, grants u.c.) ieguvei ar atklāto paņēmienu; 9.
122. krastmalas laipa - paralēli krastam novietota laipa, aprīkota ar vienu vai vairākiem pieejas tiltiem, tā var būt neatkarīga vai veidota kā krasta stiprinājuma papildinājums; 9.
123. laipa - stacionāra vai peldoša, pastāvīga vai sezonas būve vai konstrukcija, kas paredzēta gājējiem ūdensobjekta šķērsošanai vai nokļūšanai līdz kuģošanas līdzekļiem. Laipa atrodas ūdenī uz pāļiem vai pontoniem, perpendikulāri vai paralēli krastam; 9.
124. mols - hidrotehniska būve, kas ierobežo un aizsargā kādu akvatoriju; 9.
125. neatbilstoša izmantošana - izmantošana, kas neatbilst plānotās izmantošanas kartē un Apbūves noteikumos noteiktajam izmantošanas veidam, bet likumīgi ir pastāvējusi vai uzsākta pirms plānojuma spēkā stāšanās; 9.
126. pagalms - zemes vienības daļa starp galveno būvi (ēku) un kādu no palīgēkām vai zemes vienības robežām: 9.16.
127. iekšpagalms - laukums, ko pilnībā vai daļēji pa perimetru norobežo ēkas vai to daļas, 9.16.
128. pagalma dziļums - mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības fronti (sarkano līniju vai robežu) un tuvāko jebkuras galvenās būves fasādi, 9.16.
129. priekšpagalms - zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai, 9.16.
130. sānpagalms - zemes vienības daļa no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai; 9.
131. piestātne - kuģošanas līdzekļu stāvēšanai piemērota piekrastes teritorija virszemes ūdensobjekta krasta joslā; 9.
132. pilsētvide - ainava, kas veidojusies dabas un cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā, un sevī ietver pilsētas un ciemu teritorijas, tajā esošas būves, infrastruktūras un vides elementus; 9.
133. zemes vienības fronte - horizontāls attālums pa ielas sarkano līniju starp zemes vienību sānu robežām; 9.
134. žogs - būve, kas norobežo teritoriju un parasti ir izvietota pie zemesgabala robežas vai pie ielu sarkanās līnijas. 1.
135. Vispārīgas prasības
136. Alūksnes novada apdzīvojuma struktūru veido: 10.
137. reģionālas nozīmes centrs - Alūksnes pilsēta, 10.
138. novada nozīmes centrs - Liepnas ciems, 10.
139. vietējas nozīmes centri ar ciema statusu, kuru robežas ir noteiktas Apbūves noteikumu Grafiskās daļas kartēs: Alsviķi, Anna, Jaunzemi, Kolberģis, Jaunanna, Jaunlaicene, Kalncempji, Brenci, Mālupe, Mārkalne, Pededze, Korneti, Māriņkalns, Zeltiņi, 10.
140. pārējās apdzīvotās vietas ar ciema statusu, kuru robežas ir noteiktas Apbūves noteikumu Grafiskās daļas kartēs: Strautiņi, Aizupītes, Pullans, Beja, Sofikalns, Ziemeri, 10.
141. lauku teritorijas apdzīvotās vietas, ko veido: 10.5.
142. vēsturiski izveidojošās viensētu grupas- vēsturiskie ciemi bez ciema statusa, 10.5.
143. atsevišķas viensētas.
144. Prasības visas teritorijas izmantošanai 2.
145. Visā teritorijā atļautā izmantošana
146. Visā novada teritorijā ir atļauta tāda izmantošana, kas nepieciešama esošo un plānoto funkciju nodrošināšanai atbilstoši attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, atļauta Vispārīgajos apbūves noteikumos, citos normatīvajos aktos kā arī: 11.
147. palīgēku izbūve zemes vienībā izvietoto ēku funkcionēšanas nodrošināšanai, 11.
148. lauku teritorijā - dīķu ierīkošana, ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,5 ha saskaņā ar būvprojektu ugunsdzēsības, teritorijas labiekārtošanas, sporta u.c. vajadzībām, nepārsniedzot 50 % no zemes vienības kopplatības un ja tas nav pretrunā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīviem aktiem. 11.
149. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas vai punkta ierīkošana.
150. Papildizmantošanai ir jābūt izvietotai tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana, ja tas nav atrunāts atsevišķi. 2.
151. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
152. Nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas rada augstāku iedzīvotāju apdraudējuma līmeni par maksimāli pieļaujamo vai būtisku piesārņojumu - nepieļaujami augstu risku un neatbilstību valsts vides aizsardzības un sabiedrības veselības institūciju vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām.
153. Visā Alūksnes novada teritorijā aizliegts: 14.
154. veikt būvdarbus vai cita veida saimniecisko darbību, kas ir pretrunā teritorijas plānojuma, detālplānojuma, Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām, 14.
155. izvietot būves aizsargjoslās un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, 14.
156. izstrādāt būvniecības ieceri ēku jaunbūvēm un pārbūvēm, ja palielinās ēkas apjoms pilsētas un ciemu teritorijā zemes vienībā ar ierādītām robežām, 14.
157. vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos sadzīves atkritumus, metāllūžņus, būvgružus un nelietojamus transporta līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai būves nav projektētas to savākšanai un uzglabāšanai. Šī prasība neattiecas uz atkritumu īslaicīgu savākšanu speciālās noteikta parauga pārvietojamās atkritumu tvertnēs, 14.
158. izmantot kā būves transportlīdzekļus, t.sk. kuģu, kravas automašīnu, autobusu, konteineru, vagonu korpusus, vai to daļas, 14.
159. izmantot ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošana ir projektēta tūristu vajadzībām, vai ja attiecīgajā teritorijā notiek mežistrādes darbi, 14.
160. patvaļīgi aizsprostot upes un strautus, pārveidot meliorācijas būves un ierīces, izmainīt upju, strautu, ezeru krastu līnijas, gultnes un hidroloģisko režīmu, izņemot pasākumus krasta nostiprināšanai, kas noteikti 4.
161. nodaļā, 14.
162. izmantot teritoriju, kas rada paaugstinātu risku vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml. un to nosaka konkrēti objektīvi nosakāmi izpētes dati, 14.
163. teritorijas uzbēršanai izmantot nepārstrādātus būvniecības atkritumus un sadzīves atkritumus, kā arī piesārņotu grunti un izdedžus. 2.
164. Piekļūšanas noteikumi un vides pieejamības nodrošināšana
165. Teritorijās, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, ēkām jāparedz piebrauktuves vai caurbrauktuves ugunsdzēsības, medicīnas un glābšanas tehnikai atbilstoši spēkā esošu normatīvo aktu prasībām.
166. Izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus un būvprojektus, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums) vides pieejamības nodrošināšanai (labiekārtojot teritorijas un laukumus, aprīkojot ceļus un ielas, nodrošinot iekļūšanu, pārvietošanos atbilstoši plānotai būves funkcijai, un izkļūšanu no tās) atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Esošajās publiskās ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt vides pieejamību, jānodrošina iespēja attiecīgās iestādes pakalpojumu saņemt citā veidā.
167. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku grupām, publiskām iestādēm, tirdzniecības un apkalpes centriem jāparedz piebrauktuves ar divām kustības joslām un ietvi vai, ja tas nav iespējams, jāparedz atsevišķas joslas gan iebraukšanai, gan izbraukšanai.
168. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumu minimālie attālumi no ielas un ceļu krustojumiem un sabiedriskā transporta pieturvietām jānosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
169. Uz ietvēm pie ieejām esošās ēkās pieļaujams izvirzīt ne vairāk kā divus pakāpienus vai pandusu, saglabājot ietves brīvo platumu 1,6 m, kopējais elementa izvirzījums ietvē nedrīkst pārsniegt 60 cm. Projektējot jaunas kāpnes, pandusus un citus elementus objekta funkciju nodrošināšanai, tos izvieto ārpus ietvēm un gājēju ceļiem. Pakāpieniem un pandusiem jābūt ar noapaļotām malām un neslīdošu virsmu.
170. Pie pagrabu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,4 m un ir pārklātas ar biezu stiklu (ar neslīdošu virsmu) vai metāla režģi vienā līmenī ar ietvi. Režģa stieņus neizvieto paralēli ēkai, spraugas starp tiem nedrīkst būt lielākas par 2 cm.
171. Ēku būvdarbus jaunās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ceļu (ielu) pirmās kārtas izbūves un galveno inženiertīklu izbūves, vai vienlaikus ar to.
172. Minimālais piebraucamā ceļa platums ir 4,5 m. Piebraucamo ceļu uztur kārtībā zemes vienības īpašnieks. 2.
173. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana
174. Jaunveidojamo zemesgabalu minimālās platības ir noteiktas atbilstošajās Apbūves noteikumu apakšnodaļās.
175. Jaunveidojamo zemesgabalu minimālais platums (zemesgabala fronte) pilsētā un ciemos ir noteikts atbilstošajās Apbūves noteikumu apakšnodaļās.
176. Noteiktās minimālās zemesgabalu platības neattiecas uz zemesgabalu apvienošanu un uz zemesgabaliem, kas paredzēti tikai inženiertīklu un objektu vai transporta būvju būvniecībai, to platību nosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
177. Tām funkcionālajām zonām, kurām Apbūves noteikumos nav noteiktas minimālās zemes vienības platības, tās jāpieņem atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
178. Veidojot jaunas zemes vienības, jāievēro šādi nosacījumi: 27.
179. visām zemes vienībām jānodrošina piekļūšanas iespējas no valsts vai pašvaldības autoceļa, ielas, servitūta vai laukuma, 27.
180. izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, jāņem vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, apkārtējās apbūves un zemes vienību robežu struktūra, kā arī dabiskie robežu elementi. Pieļaujama zemes vienību minimālās platības samazināšana, bet ne vairāk kā 10 % Lauksaimniecības teritorijās (L) un Mežu teritorijās (M) un ne vairāk kā 5 % Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) un Mazstāvu dzīvojamās teritorijās (DzM), 27.
181. minimālais jaunveidojamās zemes vienības robežas attālums no esošas ēkas ir 4 m, attālumu atļauts samazināt, pamatojoties uz abu zemes vienību īpašnieku vienošanos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tiek ievērotas būvnormatīvu un ugunsdrošības prasības.
182. Sadalot, apvienojot zemes vienības un pārkārtojot to robežas, ja zemes vienības atrodas Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās, nepieciešams par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums.
183. Zemes vienības minimālajā platībā neieskaita teritorijas daļu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās vai tauvas joslā.
184. Lauku teritorijās ārpus ciemu teritorijām jaunveidojamā un paliekošā zemes gabala konfigurācija jāveido kompakta. Nedrīkst veidot zemesgabalus ar šaurām, līdz 50 m platām joslām, šauriem (<45 grādiem) leņķiem, ja tāds jau nav zemesgabals pirms sadalīšanas.
185. Zemes vienību nedrīkst sadalīt: 31.
186. ja būves reāli nav iespējams sadalīt atbilstoši būvnormatīvu un ugunsdrošības prasībām, un kopīpašuma gadījumā, ja sadalei nepiekrīt visi īpašnieki, 31.
187. ja zemesgabala esošais apbūves blīvums vai intensitāte pārsniedz attiecīgajā teritorijā pieļaujamo, izņemot vēsturiskās apbūves teritorijas, kur šo prasību nav iespējams piemērot vai to pieļauj citi spēkā esošie normatīvie akti, 31.
188. ja ar to tiek apgrūtinātas piekļūšanas iespējas blakus esošajām zemes vienībām, 31.
189. ja sadalīšanas rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot, ja to pieļauj citi spēkā esošie normatīvie akti, 31.
190. ja plānots sadalīt kopīpašumā esošas daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai nepieciešamo zemi.
191. Zemes vienību sadalīšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jāveic atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
192. Sadalot zemesgabalu, nav nepieciešams paredzēt atsevišķu piekļuvi, ja tā vienu daļu pievieno blakus esošajam zemesgabalam, kuram šāda piekļūšana ir nodrošināta. 2.
193. Redzamības brīvlauki
194. Aizliegts būvēt, pārbūvēt vai ierīkot jebkādu ēku vai citu būvi teritorijā, ko veido apstāšanās redzamības attālumi uz abām pusēm no ceļu krustojuma vai pieslēguma ass uz galvenās ielas un redzamības attālums uz krustojošās ielas vai pieslēguma. Pārredzamības zonu saskaņo ar atbildīgo institūciju. Redzamības brīvlauki attēloti
195. pielikumā.
196. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem nosaka redzamības brīvlaukus, ievērojot Latvijas Valsts standartu prasības.
197. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas ierīcēm, citu tehnisku aprīkojumu un informatīvām ceļazīmēm. 2.
198. Prasības automašīnu, velosipēdu novietošanai un to novietnēm
199. Vienam objektam paredzēto nepieciešamo autostāvvietu skaitu nevar iekļaut auto novietnē, kas paredzēta citam objektam, izņemot gadījumus, kad nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un to lietošanas laiku iespējams savietot.
200. Minimālo autostāvvietu/velosipēdu novietņu skaitu un nepieciešamo platību auto/velosipēdu (arī mopēdu un motorolleru) novietnē pie jaunbūvējamiem daudzdzīvokļu namiem, publiskām iestādēm, publiskajā ārtelpā kā arī pie darījumu un ražošanas objektiem jānosaka detālplānojumos vai būvprojektos, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu un vides pieejamības prasības.
201. Ierīkojot jaunas auto novietnes un garāžas, jāievēro minimālais attālums - 4 m līdz esošās zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta kaimiņu zemes īpašnieka/-u rakstiska atļauja.
202. Atklātas pastāvīgas autostāvvietas no dzīvojamās apbūves, izglītības iestādēm vai veselības aprūpes iestādēm jānorobežo ar apstādījumu joslu. izbūvējot atsevišķu atklātu auto novietni daudzdzīvokļu māju pagalmos, tos labiekārto, paredzot norobežojošus stādījumus gar bērnu rotaļu laukumiem, sporta laukumiem vai atpūtas vietām.
203. Velosipēdu novietnes obligāti ierīko pie jaunbūvējamām publiskām ēkām.
204. Ja tiek mainīts ēku/būvju izmantošanas veids, palielinās to apjoms, pieaug nodarbināto vai dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi raksturojoši lielumi, jānodrošina nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai izmantošanai.
205. Projektējot jaunas autonovietnes un garāžas, jāņem vērā spēkā esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transporta piekļūšanas nodrošināšanu.
206. Ja būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem, un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējais nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits jānosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un jāsummē.
207. Attālums no iebrauktuves vai izbrauktuves transportlīdzekļu novietnē jāpieņem ne mazāks par: 45.
208. 50 m no krustojuma ar B vai C kategorijas ielu vai ceļu; 45.
209. 20 m no krustojuma ar pilsētas nozīmes, vietējās nozīmes ielu vai pašvaldības autoceļu; 45.
210. 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.
211. Autostāvvietas un velosipēdu novietnes jāizvieto uz tās pašas zemes vienības, kam šīs autostāvvietas paredzētas, izņemot gadījumus, ja: 46.
212. zemesgabals atrodas kultūras pieminekļa aizsargjoslā vai pilsētas vēsturiskajā centrā; 46.
213. ar tuvāko nekustamo īpašumu īpašniekiem ir panākta rakstiska vienošanās par autostāvvietu ierīkošanu.
214. Izbūvējot, atjaunojot vai pārbūvējot autostāvvietas, jāņem vērā
215. pielikumā norādītais autostāvvietu bruģējuma risinājums. Pieļaujamas atkāpes, ja bruģējums tiek veidots vienotā stilā ar labiekārtojumu un ēku arhitektūru, būvvalde katru gadījumu izvērtē atsevišķi.
216. Zemes platība vienai mašīnai autostāvvietā jāpieņem 25 m2, velosipēda stāvvietai - 3,75 m2, motocikla stāvvietai - 5 m2, tūristu autobusa stāvvietai - 75 m
217. Projektējot autostāvvietas autobusiem un kravas automašīnām, jāievēro automašīnu izmēri un paredzētā darbība autostāvvietā. 2.
218. Prasības azartspēļu objektu izvietošanai
219. Azartspēļu objektus nedrīkst izvietot: 49.
220. Alūksnes pilsētas teritorijā, kas ietver kvartālus sākot no Alūksnes ezera piekrastes, tālāk pa Pilssalas ielu līdz Ojāra Vācieša ielai, tālāk pa Ojāra Vācieša ielu līdz Dārza ielai, tālāk pa Dārza ielu līdz Helēnas ielai, tālāk pa Helēnas ielu līdz Baložu bulvārim, tālāk pa Baložu bulvāri līdz Alūksnes ezera krastam; 49.
221. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā un parkos; 49.
222. tuvāk par 100 m no pašvaldības un valsts iestādēm un dabas un apstādījumu teritorijās, kā arī vietās, kas rada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu.
223. Par būtisku iedzīvotāju interešu aizskāruma kritērijiem noteikt: 50.
224. iedzīvotāju publiskās apspriešanas rezultātā konstatēto pārsvarā negatīvu pamatotu viedokli; 50.
225. ēkās, kurās ir dzīvokļi, dzīvokļu īpašnieku pārsvarā negatīvu pamatotu viedokli par azartspēļu zāles atvēršanu konkrētā dzīvojamā mājā; 50.
226. kultūras, izglītības, reliģisko organizāciju iestāžu, bērnu rotaļu laukumu tuvumu (200 m no objekta); 50.
227. iedzīvotāju kustības intensitāti, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielināsies risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga ar citu organizāciju piedāvātajām vērtībām.
228. Pirms jebkura jauna azartspēļu objekta ierīkošanas veicama publiskā apspriešana. 2.
229. Apstādījumi un koki
230. Būvniecības, t.sk. rakšanas, darbu zonā esošiem saglabājamiem kokiem veic un ievēro šādus aizsardzības pasākumus: 52.
231. aizliegti jebkāda veida rakšanas darbi kritiskajā sakņu aizsardzības zonā (stumbra diametrs, metros, x koeficients 5), 52.
232. minimālajā sakņu aizsardzības zonā (stumbra diametrs, metros, x koeficients 10), koka stumbram uzstādāmi nožogojumi ar vismaz 2 m augstiem un 20-30 mm bieziem dēļu vairogiem, 52.
233. gar potenciālajiem dižkokiem, dižkokiem un vietējas nozīmes aizsargājamiem kokiem uzstādāms norobežojošs žogs vismaz 2 metru augstumā. Žogs uzstādāms ne tuvāk par optimālo sakņu aizsardzības zonu (stumbra diametrs, metros, x koeficients 20), 52.
234. nav pieļaujami koku stumbru mehāniskie bojājumi, darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, 52.
235. koka tuvumā (apdobē) jāsaglabā esošās reljefa atzīmes (zemes līmenis). Apdobē pieļaujama zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana ne vairāk kā 20 cm, 52.
236. optimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegta kravu, būvmateriālu, būvgružu nokraušana vai tehnikas, pagaidu būvju novietošana, nav pieļaujama ķīmiski vai bioloģiski aktīvu šķīdumu izliešana. Nav pieļaujama smagās tehnikas ilgstoša kustība, kas rada augsnes sablīvēšanos, 52.
237. ja būvdarbu laikā bojātas koka saknes, tās jāsaīsina, uzmanīgi nogriežot pie tuvākās sānu saknes, tad starp atraktajām saknēm piepildāms mēslojums, minerālvielas un auglīga augsne. Atraktās saknes ir sargājamas no izžūšanas, nepieļaujot augsnes izskalošanu, 52.
238. ja paredzama/veicama sakņu apjoma samazināšana, vainaga kopšana, zaru zāģēšana, darbi veicami profesionāla arborista uzraudzībā, 52.
239. nav pieļaujama koku vainagu vienpusēja izgriešana vai zaru izgriešana vairāk par 30 % no kopējā koka vainaga apjoma, koka galotņošana, lielu zaru griešana pie stumbra, stumbeņu atstāšana un kāpšana kokā ar radzēm, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
240. Jaunu koku stādījumiem paredz/nodrošina: 53.
241. vietas klimatiskajiem apstākļiem un ziemcietības zonai atbilstošus stādus ar derīgu augu pasi, 53.
242. augsnes kvalitātes prasības, tehnoloģiskos risinājumus laistīšanai, augsnes ventilācijai un sakņu sistēmas attīstībai, 53.
243. vidēji 50 cm lielāku stādbedri nekā koka stāda sakņu kamols, kas piepildīta ar minerālvielām un kompostu. Pēc stādīšanas sakņu kaklam jāatrodas vienā līmenī ar augsnes virskārtu, ap to izveidojams augsnes vilnis, kas aiztur ūdens aizvadīšanu no koka stāda, 53.
244. stumbra nostiprināšanu, to piesienot pie 3 mietiem, kuru garums ir 1/3 no koka augstuma. Dižstādiem augsnē nostiprina sakņu kamolu, 53.
245. apdobes mulčēšanu ar 5-15 cm biezu mulčas kārtu, neapberot koka stumbru.
246. Stādot kokus un krūmus ēku tuvumā, jāievēro nosacījumi, ka pieaugušā vecumā (par standartu pieņemot tās pašas koku un krūmu sugas pieauguša koka vainaga vidējos izmērus) tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu insolāciju, kā arī ēku apsaimniekošanu un ekspluatāciju.
247. Jaunu koku rindu, aleju, krūmu joslu stādījumi nav veidojami gar valsts autoceļiem tuvāk par LVS 190-3 "Ceļu projektēšanas noteikumi. Vienlīmeņa ceļu mezgli" noteikto sānu redzamības attālumu.
248. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei 3.
249. Prasības transporta infrastruktūrai 3.1.
250. Vispārējas prasības transporta tīkla plānošanai
251. Veicot autoceļu un ielu pārbūvi, projektējot jaunus autoceļus un ielas, jāparedz inženiertīklu izvietojums ārpus ceļu nodalījuma joslām, apdzīvotās vietās inženiertīklu izvietošana iespējama ceļu nodalījuma joslā un ielu sarkano līniju koridoros.
252. Pieslēgumus valsts autoceļiem jāveido ievērojot hierarhiju: māju vai komersantu ceļš/pašvaldības ceļš - valsts vietējais autoceļš - valsts reģionālais autoceļš - valsts galvenais autoceļš.
253. Pievienojumus pašvaldības ceļiem jāveido, ievērojot minimālos attālumus starp tiem un minimālo attālumu no krustojuma - 30 m.
254. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām.
255. Jaunbūvējamo ielu un piebrauktuvju, kā arī laukumu klātnēm Alūksnes pilsētā jābūt ar cieto segumu. Ierīkojot vai pārbūvējot ietves vai gājēju celiņus parku un pašizklaides teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami gan cieto, gan mīksto segumu veidi.
256. Ja brauktuve nav norobežota ar apmalēm, pagriezienos brauktuves platums abās pusēs jāpaplašina par 2 m. 3.1.
257. Prasības ielām Alūksnes pilsētā
258. Ielu uzskaitījums un kategorijas noteiktas
259. pielikumā.
260. Jaunveidojamām B un C kategorijas (maģistrālām un tranzīta) ielām noteikti šādi parametri: 63.
261. platums sarkanajās līnijās 20-45 m, 63.
262. brauktuves minimālais platums - 8 m, 63.
263. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 2 m vai, ja apvienota ar velosipēdu ceļu - 3 m, 63.
264. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis, 63.
265. jānodrošina apgaismojums, 63.
266. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.
267. Jaunveidojamām B kategorijas (maģistrālām) ielām pilsētas vēsturiskā centra apbūvē noteikti šādi parametri: 64.
268. platums sarkanajās līnijās - 28 m, 64.
269. brauktuves minimālais platums - 7 m, 64.
270. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m, 64.
271. jānodrošina apgaismojums, 64.
272. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.
273. Jaunveidojamām D kategorijas (pilsētas nozīmes) ielām noteikti šādi parametri: 65.
274. platums sarkanajās līnijās 16-22 m, 65.
275. brauktuves minimālais platums 7 m, 65.
276. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m, 65.
277. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis, 65.
278. jānodrošina apgaismojums, 65.
279. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.
280. Jaunveidojamām E kategorijas (vietējas nozīmes) ielām noteikti šādi parametri: 66.
281. platums sarkanajās līnijās 6 (esošajām ielām), 10-16 m jaunbūvējamām ielām, 66.
282. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m, 66.
283. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis, 66.
284. jānodrošina apgaismojums, 66.
285. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.
286. Piebrauktuvēm atsevišķām mājām noteikti šādi parametri: 67.
287. platums sarkanajās līnijās 6-12 m, 67.
288. brauktuves minimālais platums 4,5 m, 67.
289. ja nepieciešama ietve - minimālais platums 1,6 m, 67.
290. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis.
291. Iekškvartāla ceļiem noteikti šādi parametri: 68.
292. platums sarkanajās līnijās 4,5-6 m, 68.
293. brauktuves minimālais platums 4,5 m, 68.
294. Ja nepieciešama ietve - minimālais platums 1,6 m. 3.1.
295. Ielu sarkanās līnijas
296. Ielu sarkanās līnijas noteiktas atbilstoši katras ielas kategorijai (
297. pielikums).
298. Vienai ielai tās dažādos posmos var būt arī atšķirīgas kategorijas un tām atbilstošas sarkanās līnijas.
299. Teritorija, kas norobežota ar sarkanajām līnijām, ir publiskās ārtelpas daļa un nav iežogojama, izņemot šajos Apbūves noteikumos atrunātos gadījumos.
300. Jaunbūvējamām ielām attālums starp sarkanajām līnijām jāparedz ne mazāks par 12 m. 3.1.
301. Ietves un gājēju celiņi
302. Ietvju augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst pārsniegt 15 cm. Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves, ievērojot bērnu un invalīdu ratiņiem ar ielas apmales vertikālo augstumu ne lielāku par 2,5 cm.
303. Ietves platums jānosaka tā, lai, izvietojot uz ietves citas konstrukcijas (piemēram, pieturas, stabus, reklāmas), gājēju kustībai pieejamā daļa nebūtu mazāka par 1,6 m.
304. Ietvju izbūves, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā jāievēro
305. pielikumā norādītie bruģējuma risinājumi.
306. Gājēju celiņiem jāatbilst šādām vides pieejamības prasībām: 76.
307. gājēju celiņa platumam jābūt ne mazākam par 1,6 m, izmantojot bruģa segumu, jāņem vērā
308. pielikumā norādītos bruģējuma risinājumus, 76.
309. gājēju celiņa savienojuma vietu ar ielas vai ceļa brauktuvi jāveido brauktuves seguma līmenī. 3.1.
310. Velosipēdu ceļš
311. Grafiskajā daļā iezīmēti iespējamie velosipēdu ceļi, pārējā to infrastruktūras projektēšana jāveic pēc kompleksas pilsētas ielu tīkla un transporta kustības izpētes, pieaicinot atbilstošu speciālistu.
312. Velokustības infrastruktūras izvietošana Grafiskajā daļā neiezīmētajās teritorijās nav uzskatāma par teritorijas plānojuma grozījumiem. 3.
313. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem 3.2.
314. Vispārīgas prasības inženiertīklu būvniecībai, pārbūvei un uzturēšanai
315. Inženiertīklus un to objektus atļauts izbūvēt visā Alūksnes novada teritorijā - visās funkcionālajās zonās atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
316. Visās apbūves teritorijās Alūksnes pilsētā un ciemos jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti, ievērojot Apbūves noteikumus, detālplānojumu vai inženiertīklu attīstības plānus. Minimālā inženiertehniskā apgāde pilsētā un ciemos sevī ietver centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju, lietus ūdens novadīšanas sistēmas un elektroapgādi.
317. Apbūves teritorijās, kur iespējama pieslēgšanās jau esošajiem centralizētajiem inženiertīkliem un objektiem, tā ir jāizmanto. Šī prasība attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurās gar zemes vienības robežu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli.
318. Daudzdzīvokļu ēkās aizliegts atslēgt dzīvokļus no centralizētās apkures sistēmas.
319. Izbūvējot jaunus inženiertīklus vai plānojot pieslēgumus jau esošajiem tīkliem, aizliegts uzlauzt jebkura veida jaunizbūvētu ielu segumu 5 gadu laikā kopš nodošanas ekspluatācijā, izņemot avāriju likvidācijas darbus un gadījumus, kas īpaši saskaņoti ar pašvaldību. Citos gadījumos pieslēgumi vai ielas šķērsojums jāveic ar caurdures metodi.
320. Plānojot kompleksu teritorijas apbūvi, inženiertehniskās apgādes risinājumi un to tīklu izbūves shēmas jāiekļauj lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā.
321. Uzsākot būvniecības procesu iepriekš neapbūvētā teritorijā, vispirms jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana, kas var ietvert atsevišķus pasākumus (nosusināšanu, teritorijas uzbēršanu, grunts sanāciju vai nomaiņu, rekultivācijas darbus, maģistrālo inženierbūvju, kā arī ar piekļūšanas nodrošināšanu saistīto ielu vai ceļu izbūvi u.tml.).
322. Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība jānosaka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
323. Jauni inženiertīkli Alūksnes pilsētā un ciemos galvenokārt jāizvieto starp ielu sarkanajām līnijām, detālplānojumos noteiktajos inženiertīklu koridoros vai joslās starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.
324. Veicot autoceļu un ielu pārbūvi, projektējot jaunus autoceļus un ielas ārpus apdzīvotām vietām, inženiertīklu izvietojums jāparedz aiz ceļu nodalījuma joslas, apdzīvotās vietās inženiertīklu izvietošana iespējama valsts autoceļu nodalījuma joslā. 3.2.
325. Ūdensapgāde
326. Centralizēta, nepārtraukta ūdens apgāde ar dzeramo ūdeni jāparedz šādās teritorijās: 89.
327. mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās; 89.
328. publiskās apbūves teritorijās; 89.
329. jaukta centra apbūves teritorijās; 89.
330. savrupmāju apbūves teritorijās; 89.
331. jaunveidojamās savrupmāju apbūves teritorijās, kur paredzēta vairāk nekā 20 dzīvojamo māju (ar palīgēkām) būvniecība.
332. Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādei, jaunbūvējamas ēkas būvniecības iecerē jāietver šo pieslēgumu risinājumi. Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde.
333. Apbūves teritorijās, kur nav centralizētas ūdensapgādes, pieļaujama lokālu artēzisko urbumu vai aku ierīkošana. Būvniecība jāsaskaņo atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
334. Individuālo ūdensapgādi var ierīkot viensētās, kā arī savrupmāju apbūves teritorijā, kurā plānots mazāk nekā 20 dzīvojamo māju.
335. Jaunveidojamās savrupmāju apbūves teritorijās, kurās paredzēta vairāk nekā 20 dzīvojamo māju būvniecība, kā pagaidu risinājumu līdz centralizēto ūdensapgādes tīklu izbūvei, var ierīkot individuālo ūdensapgādi, paredzot pieslēgšanas iespējas centralizētajiem tīkliem.
336. Izbūvējot akas, tās maksimāli jāattālina no iespējamiem piesārņojuma avotiem (sausās tualetes, dzīvnieku novietnes u.tml.), tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalā esošajiem piesārņojuma avotiem. 3.2.
337. Notekūdeņu savākšana
338. Apbūves teritorijās, kurās ir vai tiek plānota centralizētā ūdensapgāde, jānodrošina notekūdeņu centralizēta savākšana un attīrīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības jomā.
339. Kanalizācijas sistēma ir jāierīko visos objektos, kur ir iekšējā ūdensapgāde. Katrs objekts kanalizācijas tīklam jāpievieno atsevišķi. Jaunveidojamās apbūves teritorijās jāparedz iespēja pieslēgties pie pilsētas vai ciema centralizētās kanalizācijas tīkla, ja objekts atrodas teritorijā ar esošu vai plānotu centralizēto kanalizācijas sistēmu. Ja tiek veikta ēku pārbūve vai jaunu ēku būvniecība zemes vienībā, gar kuru izbūvēti sadzīves kanalizācijas tīkli, jāveic pieslēgums pie esošajiem inženiertīkliem.
340. Dzīvojamās apbūves teritorijās, kurās nav izbūvēta centralizēta kanalizācijas sistēma, var ierīkot lokālus vai individuālus notekūdeņu savākšanas tīklus, paredzot iespēju pieslēgties centralizētai kanalizācijas sistēmai tās izbūves gadījumā, kā arī nodrošinot atbilstību vides normatīviem un citiem ar kanalizācijas tīklu būvniecību saistītiem spēkā esošiem normatīviem aktiem. Kā individuāli risinājumi ar notekūdeņu daudzumu līdz 5 m³/dnn pieļaujami: 97.
341. lokālas bioloģiskas attīrīšanas ietaises; 97.
342. krājrezervuāri (monobloki).
343. Notekūdeņi, kas izsūknēti no hermētiskiem krājrezervuāriem un pārvietojamām tualetēm, jānogādā attīrīšanai notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs, speciāli izsmeļamo krājtvertņu satura pieņemšanai izbūvētā akā.
344. Pirms izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs vai citas nozīmes kanalizācijas sistēmās jāparedz notekūdeņu attīrīšana, nodrošinot to atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
345. Veicot jaunu apbūvi iepriekš neapbūvētā teritorijā, dzīvojamo ēku grupai (sākot no 3 ēkām), kā pagaidu risinājums līdz centralizētas kanalizācijas sistēmas izbūvei, jāparedz kopējas slēgta tipa bioloģiskās attīrīšanas iekārtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
346. Ja izstrādājot būvprojektu ir nepieciešama informācija par tuvāk esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kanalizācijas sūkņu stacijām vai iespējamajām kanalizācijas pieslēguma vietām, pieprasīt informāciju atbildīgajai institūcijai, kura veic šo komunikāciju apsaimniekošanu, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. 3.2.
347. Lietus ūdeņu savākšanas sistēma
348. Visās apbūves teritorijās jānodrošina lietus un sniega ūdeņu novadīšanu no ielām, ceļiem, laukumiem un apbūves gabaliem, paredzot ūdeņu savākšanas sistēmas.
349. Nav pieļaujama virszemes un lietus ūdeņu novadīšana sadzīves kanalizācijas tīklā. Pirms lietus ūdeņu ievadīšanas vaļējās ūdenskrātuvēs, meliorācijas grāvjos, upēs, dīķos, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāveic lietus ūdeņu nostādināšana speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī.
350. Prasības lietus ūdeņu novadīšanas risinājumiem no projektējamām ielām, ceļiem un laukumiem jānosaka detālplānojumā vai jāparedz būvprojektā.
351. No privātīpašumiem lietus kanalizācija jānovada ielas teritorijā vai koplietošanas lietus kanalizācijas grāvī saskaņā ar kompetentās institūcijas izdotiem tehniskajiem noteikumiem.
352. Lietus ūdens caurvadīšanai un novadīšanai zemesgabalu īpašnieki drīkst ierīkot slēgtās drenāžas sistēmas saskaņā ar kompetentās institūcijas izdotiem tehniskajiem noteikumiem. 3.2.
353. Siltumapgāde
354. Alūksnes pilsētā un ciemos, veicot jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo vai publisko ēku projektēšanu, būves jānodrošina ar centralizēto siltumapgādi, ja tas ir tehniski iespējams. Šī prasība attiecas uz teritorijām, kuras robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā ir izbūvēti centralizētie siltumapgādes tīkli.
355. Lokālas katlu mājas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. 3.2.
356. Gāzes apgāde
357. Gāzes apgādes risinājumi, precizētas esošo un plānoto pārvades gāzesvadu un to iekārtu novietnes, kā arī ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas, jāparedz detālplānojumos, būvprojektos, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
358. Alūksnes novada teritorijā perspektīvā gāzes apgāde iespējama no esošā pārvades gāzesvada Pededzes pagastā.
359. Būvprojektiem un detālplānojumiem, kuros paredzēta gāzes apgāde no gāzes vada, tehniskos noteikumus izsniedz un saskaņo attiecīgā kompetentā institūcija. 3.2.
360. Elektroapgāde
361. Plānojot ielu/ceļu un ar tiem saistīto objektu novietojumu paralēli vai šķērsojumos ar 110 kV gaisvadu elektrolīniju un tuvošanos tām, jānovērtē nepieciešamība veikt šo elektrolīniju pārbūvi, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
362. 110kV elektrolīniju balstu novietojums jāiekļauj ārpus ielu sarkano līniju teritorijām.
363. Pārbūvējot esošās vai izbūvējot jaunas elektrolīnijas, izņemot līnijas ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV, to izbūvi paredz ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu gaisvadu izbūve ir pieļaujama gadījumos, ja to nosaka citi normatīvie akti vai tas attiecīgā teritorijā nav iespējams drošības iemeslu dēļ.
364. Ja jaunbūvējamu vai pārbūvējamu objektu nepieciešamās elektrības jaudas nodrošināšanai vajadzīga jauna transformatora apakšstacija, tā jānovieto ielu sarkano līniju robežās vai atsevišķā zemes vienībā.
365. Pie jaunām publiskām ēkām var paredzēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. 3.2.
366. Alternatīvā energoapgāde
367. Siltumsūkņu zemes kolektorus atļauts ierīkot ne tuvāk par 3 m no to ārējās kontūras līdz blakus zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstiska atļauja. Dziļurbumu kolektoru izbūvei jāsaņem Valsts vides dienesta licence.
368. Vēja elektrostaciju ar jaudu līdz 6 kW atļauts izvietot visās apbūves teritorijās, izņemot savrupmāju apbūves (DzS, DzS1), mazstāvu dzīvojamās apbūves (DzM) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves (DzD) teritorijās.
369. Vēja ģeneratoru ar jaudu līdz 1kW atļauts izvietot savrupmāju apbūves (DzS, DzS1), mazstāvu dzīvojamās apbūves (DzM) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves (DzD) teritorijās.
370. Vēja elektrostaciju uzstādīšanai uz ēkas sienas vai jumta jāsaņem sertificēta būvinženiera pozitīvs slēdziens par būvkonstrukciju drošību un slodzes nestspēju, kā arī būvvaldē saskaņots iekārtas tips.
371. Zemes vienībā lauku teritorijā atļauts izvietot vienu elektrostaciju ar maksimālo jaudu līdz 20 kW individuālai lietošanai, ja masta augstums (līdz rotora asij) nepārsniedz 12 m un tā paredzēta ne tuvāk par vēja elektrostacijas augstumu līdz pieguļošo zemes vienību robežām vai tuvāk, ja tam rakstiski piekritis skartās zemes vienības īpašnieks, kā arī ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.
372. Vēja elektrostacijas ar maksimālo jaudu virs 20 kW atļauts izvietot Rūpniecības teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Meža teritorijā (M), ievērojot Vispārīgajos apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
373. Saules baterijas un kolektorus atļauts izvietot ar jaudu līdz 10kW uz būvju jumtiem, fasādēm vai brīvstāvoši visās funkcionālajās zonās. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā paneļus aizliegts izvietot ielas fasādē. Ēkām un būvēm, kas noteiktas kā valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, paneļu izvietojums jāsaskaņo ar par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgo institūciju.
374. Saules baterijas ar kopējo jaudu vairāk kā 10 kW un saules kolektoru sistēmas ar kopējo jaudu vairāk kā 25 kW atļauts izvietot brīvstāvoši Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpniecības apbūves teritorijā (R), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M) atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
375. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas jāizvieto Tehniskās apbūves teritorijā (T) un Rūpniecības apbūves teritorijā (R) atbilstoši normatīvo aktu prasībām un, ja to tehnoloģiskās darbības rezultātā nerodas spēcīgas smakas vai citas negatīvas ietekmes, kas būtiski samazina iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti.
376. Izvietojot koģenerācijas stacijas lauku teritorijā, tiešā ciemu vai Alūksnes pilsētas tuvumā, jāņem vērā valdošo vēju virzieni.
377. Ja tuvāk kā 3 km no blīvi apdzīvotas teritorijas plānota vēja elektrostacijas (ar kopējo jaudu 50 kW un vairāk) būvniecība, ja tuvāk kā 400 m no blīvi apdzīvotas teritorijas plānota koģenerācijas stacijas būvniecība, pašvaldība piemēro būvniecības ieceres publisko apspriešanu. 3.2.
378. Elektronisko sakaru būves
379. Jaunu stacionāro sakaru tīkla komunikāciju, mastu un iekārtu izbūve un uzstādīšana atļauta visā novada teritorijā, iespēju robežās objektus paredzot esošo komunikāciju tuvumā. Brīvstāvošus sakaru pārraides torņus aizliegts uzstādīt Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā, Pilssalā, kultūras pieminekļu teritorijās, parkos, ainavisko ceļu un skatupunktu vizūrās.
380. Ierīkojot vai pārbūvējot telekomunikāciju un sakaru tīklus, jāīsteno pāreja no gaisvadu un iekārto kabeļu līnijām uz pazemes kabeļu līnijām. 3.
381. Prasības apbūvei 3.3.
382. Apbūves blīvuma, apbūves intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji
383. Teritorijas apbūves blīvuma, apbūves intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji jāaprēķina normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
384. Zemes vienības apbūves rādītāji nav attiecināmi uz inženierbūvēm.
385. Ja zemes vienības daļa atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā, tad aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās zaļās teritorijas un apbūves blīvuma rādītājus, to neieskaita zemes vienības platībā. 3.3.
386. Prasības ēkas un būves vai to daļu funkcionalitātes maiņai
387. Jebkuru ēku, būvju vai to daļu funkcionalitātes maiņu ir nepieciešams saskaņot būvvaldē normatīvo aktu noteiktā kārtībā. Ieplānotajai jaunajai funkcijai ir jāatbilst Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām un teritorijas plānojumam, kā arī citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.
388. Nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemesgabalos, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju vai pasliktina vides stāvokli. No jauna plānotā funkcija nedrīkst būt pretrunā ar Apbūves noteikumiem.
389. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt dzīvokļus ēku pirmajos stāvos.
390. Esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā (fasādē).
391. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt daudzstāvu daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas. 3.3.
392. Prasības pagalmiem
393. Galvenajai ēkai uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida, ir viens vai vairāki pagalmi - priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms (
394. pielikums).
395. Priekšpagalmu nedrīkst apbūvēt, izņemot Apbūves noteikumos noteiktos gadījumus.
396. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nav atļauts apbūvēt, izņemot žoga izbūvi, ar noteikumu, ka, veicot inženiertīklu vai cita veida būvniecību ielas sarkanajās līnijās, nekustamā īpašuma īpašnieks būvniecības ieceres organizētāja noteiktajā termiņā to nojauc. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks žoga nojaukšanu noteiktajā termiņā nav veicis, to dara būvniecības ieceres organizētājs, kuram ir tiesības vērsties pret nekustamā īpašuma īpašnieku tādējādi radīto izdevumu atlīdzināšanai.
397. Viena zemesgabala pagalmu vai tā daļu, kas nepieciešama jebkurai ēkai vai būvei, nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalmu vai tā daļu.
398. Apbūvējot, plānojot vai labiekārtojot daudzdzīvokļu māju pagalmus, jānodrošina brīva ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transporta piekļuve, kā arī netraucēta inženiertīklu un objektu apkalpe. 3.3.
399. Prasības būvju novietojumam zemes vienībā, būvlaide
400. Būvju izvietojumu zemesgabalā jānosaka atbilstoši ugunsdrošības, insolācijas, sanitāro un citu normatīvo aktu prasībām.
401. Pilsētas teritorijā galvenā ēka jānovieto pie iedibinātās būvlaides, esošas apbūves gadījumā, teritorijās, kur nav iedibinātās būvlaides, galvenā ēka jānovieto pie noteiktās būvlaides, ja vien tā neatrodas ielu sarkanajās līnijās.
402. Teritorijās, kur apbūve ir primārais zemes izmantošanas veids, ielai vai autoceļam tuvāk jānovieto galvenā ēka. Palīgēkas jānovieto aiz galvenās ēkas vai būves zemesgabala dziļumā. Ja zemesgabals atrodas starp divām ielām vai autoceļiem, galvenā ēka jānovieto pret augstākas kategorijas ielu vai autoceļu.
403. Viensētu apbūvei un pašizklaides objektu apbūvei var būt brīvs ēku izvietojums - jāizvērtē katra zemesgabala ainavas un stādījumu saglabāšanas iespējas pirms galvenās ēkas novietnes izvēles.
404. Nevienas būves neviena daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robežas, uz kuras tā atrodas, izņemot: 147.
405. ja iedibināta būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, tad būves daļa drīkst projicēties uz ielas pusi līdz 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3 m virs ietves līmeņa, 147.
406. ja ir saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišana.
407. Ja kaimiņi vienojas, ka ēka izvietojama tieši pie zemesgabala robežas, tad ēkas siena, kas atrodas uz robežas, jāveido kā ugunsdroša ar iespēju blakus zemes vienības īpašniekam piebūvēt pie tās ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz savas zemes vienības pusi.
408. Jaunās apbūves teritorijās pilsētā un ciemos, kur nav izveidots ielu tīkls vai iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi jāievēro šādi minimālie attālumi: 149.
409. gar B kategorijas (tranzīta) ielām - ne mazāk kā 6 m, 149.
410. gar C kategorijas (maģistrālās nozīmes) ielām - ne mazāk kā 6 m, 149.
411. gar D kategorijas (pilsētas nozīmes) ielām - ne mazāk kā 4 m, 149.
412. gar E kategorijas (vietējās nozīmes) ielām - ne mazāk kā 3 m.
413. Būvlaides gar autoceļiem un dzelzceļiem, ārpus pilsētas un ciemiem, piemēro atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
414. Minimālā būvlaide no servitūta ceļa ass pilsētu un ciemu teritorijās - 6 m, lauku teritorijās - 10 m.
415. Minimālie attālumi no mēslu krātuvēm, komposta kaudzēm, apkures katliem, sausajām tualetēm, t.i. objektiem, kas var būt pastāvīgu smaku avoti, līdz kaimiņu zemes vienības robežai jānosaka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
416. Būvējot ēku koku tuvumā, attālumam līdz ēkai jābūt koka vainaga platumā, vai tās pašas sugas pieauguša koka vainaga vidējā izmēra platumā.
417. Plānojot būvniecību meža tuvumā, aizliegts ēkas būvēt tuvāk mežam par attālumu, kas līdzinās attiecīgās koku sugas pieauguša koka augstumam.
418. Apbūve (izņemot esošās inženiertehniskās būves) aizliegta ne tuvāk kā 6 m no virszemes ūdenspobjektu aizsargjoslas. 3.3.
419. Prasības palīgēkām
420. Palīgēkas nedrīkst ierīkot: 156.
421. priekšpagalmā vai stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā, 156.
422. zemesgabala galvenās ēkas vizuālās uztveres priekšlaukumā un aizsegt skatu no ielas uz galveno ēku, ja galvenā ēka izvietota zemesgabala dziļumā,
423. Palīgēkā aizliegts ierīkot pastāvīgas dzīvojamās telpas. 3.3.
424. Prasības būvēm dzīvniekiem
425. Alūksnes pilsētā aizliegta jaunu būvju lauksaimniecības dzīvniekiem būvniecība, t.sk. esošu būvju lietošanas veida maiņa.
426. Ciemu teritorijās dzīvniekiem paredzētās ēkas vai būves (kūtis) atļauts izvietot tikai lauksaimniecības teritorijās (L), un to kopējā platība nedrīkst pārsniegt 60 m
428. Ciemu teritorijā, kur ir atļauta lauksaimniecības dzīvnieku turēšana, tiem paredzētu ēku vai būvi (kūti) nedrīkst ierīkot: 160.
429. priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, 160.
430. tuvāk par 4 m no zemesgabala robežas. Ar sānu, aizmugures vai, ja nepieciešams, abu kaimiņu rakstiski saskaņotu piekrišanu, minimālo attālumu līdz zemes vienības robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no saimniecības ēkas līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemes vienībās jābūt ne mazākam par 20 m.
431. Jaunas kūtis ar kopējo platību virs 60 m2, izņemot esošas rūpnieciskās ražošanas teritorijas (R), ar esošu (vēsturisku) kūts apbūvi, atļauts izvietot lauku teritorijās ārpus pilsētas un ciemiem, ja tiek nodrošinātas veterinārās, higiēniskās, vides un dzīvnieku labturības prasības, un veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām. Plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ievēro Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos minimālos attālumus un ievērot uz dzīvnieku novietnēm attiecināmos normatīvos dokumentus. 3.3.
432. Insolācija un apgaismojums
433. Insolācijas nodrošināšanai starp dzīvojamām ēkām jāievēro 8 m attālums. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta kaimiņa/-u rakstiska piekrišana.
434. Ielu, laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī laukuma vai skvēra robežās.
435. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.
436. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.
437. Izvietojot apgaismes ķermeņus sabiedriskās vietās, jāievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.
438. Saņemot rakstisku saskaņojumu not būves īpašnieka, atbilstošiem pilsētas dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu un gaisa vadu atsaites. 3.3.
439. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana
440. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta: 168.
441. priekšpagalmā vai stūra zemes vienības gadījumā - ārējā sānpagalmā, izņemot tirdzniecības objektos uz konkrētas lietas tirdzniecības laiku, 168.
442. tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas.
443. Lauku teritorijās atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana ir atļauta visās teritorijās, izņemot normatīvajos aktos noteiktajās vietās, kā arī teritorijās, kas īpaši norādītas detālplānojumā.
444. Būvmateriālu atklāta ārpustelpu uzglabāšana priekšpagalmā vai, stūra zemes vienības gadījumā - ārējā sānpagalmā, atļauta tikai būvlaukumā pēc tehniskās dokumentācijas saskaņošanas būvvaldē. 3.3.
445. Prasības ēku fasādēm, jumtiem, būvju konstruktīvajām daļām un elementiem
446. Katra zemesgabala un ēkas īpašniekam, lietotājam un apsaimniekotājam atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem ir jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules un teknes. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar būvvaldē saskaņotu krāsu pasi vai būvprojektā akceptēto krāsojumu.
447. Ja ēkā vai būvē atrodas valsts ģeodēziskā tīkla punkts, visi būvniecības darbi jāsaskaņo ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, ja būvē atrodas vietējā ģeodēziskā tīkla punkts - ar pašvaldību.
448. Katras ēkas, kura robežojas ar ietvi, ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens teknei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu gājēju kustību. Savāktie lietus ūdeņi nedrīkst tikt novadīti uz ietves.
449. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logu nomaiņu pret citāda dalījuma logiem jāveic atbilstoši mājas fasādes projektam (projekts satur mājas fasādes kopējo risinājumu).
450. Alūksnes pilsētā un ciemu teritorijās aizliegts gar esošu ēku fasādēm izbūvēt metāla skursteņus, dūmeņus. Veicot jaunu skursteņu izbūvi esošām ēkām, to apdarei pielietojama apmetuma vai ķieģeļu apdare. Jaunas būvniecības gadījumā tiem jābūt integrētiem ēkas arhitektūrā.
451. Virs skatlogiem - vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.
452. Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās ēkās.
453. Alūksnes pilsētā (izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) un tehniskās apbūves teritorijās(TA)) fasāžu apdarē aizliegts izmantot pusapaļu dēļu apdari (guļbūves imitāciju), kā arī neapšūtas apaļkoka guļbūves, plastmasas materiālu apdari, rūpnieciskām teritorijām paredzētos metāla apdares materiālus.
454. Alūksnes pilsētā, veicot logu nomaiņu iedibinātas (esošas) apbūves teritorijās, jāsaglabā logailu proporcijas un dalījums atbilstoši ēkas arhitektoniskajam veidolam. Nav pieļaujams esošos logus aizstāt vienlaidu loga iestiklojums bez dalījuma.
455. Veicot jumta nomaiņu Alūksnes pilsētā, jāievēro šādi nosacījumi: 180.
456. pieļaujamie jumtu toņi - pelēks, cinkota skārda, sarkans vai brūns, 180.
457. jumta segumos izmantot metāla ieseguma materiālus, izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijas, pieļaujams izmantot tikai klasisko valcprofilu vai cinkotā skārda loksnes, tās iestrādājot tradicionālā lokšņu dalījumā un locījumā ar dubultiem stāviem locījumiem vertikālajām šuvēm un dubultiem gulošiem ielokiem horizontālām šuvēm vai tam analogu rūpnieciski ražotu neprofilētu, krāsotu lokšņu skārda segumu.
458. Ja ēka ir kopīpašums un katrai ēkas daļai ir savs īpašnieks, veicot ēkas atjaunošanu, abu ēku daļām jābūt vienādiem apdares materiāliem un jumta segumam. 3.3.
459. Prasības kultūras pieminekļu (ēku) un kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai
460. Ēkas fasādes daļas pārveidošanai izstrādā būvprojektu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
461. Pārbūvējot, restaurējot vai atjaunojot ēkas, kurām noteikts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss, aizliegts vienkāršot fasāžu arhitektūru, pārveidot vai likvidēt redzamos arhitektoniskos veidojumus vai to daļas (rustikas, portālus, logu apmales, dzegas, jumta logus, slēģus u.c.).
462. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvtradīcijai, ievērojot šādas prasības: 184.
463. fasādes apdarēs aizliegts lietot plastmasas (PVC) un guļbūves imitāciju, 184.
464. nav pieļaujama ēku fasāžu vienkāršošana un vēsturisko arhitektonisko detaļu likvidēšana, kā arī logu un durvju ailu kompozicionālā dalījuma un proporciju izmaiņas, 184.
465. ēkām atjaunojams krāsojums atbilstoši mākslinieciski arhitektoniskās izpētes ieteikumiem un restaurācijas projektam. Pirms krāsošanas darbiem obligāta sākotnējās apdares fiksācija un krāsu pases izstrādāšana, 184.
466. ēkām aizliegts oriģinālos logus un durvis nomainīt ar citu materiālu izstrādājumiem.
467. Pie ēku fasādēm, kas vērstas pret ielu, aizliegts novietot elektrosadales un sakaru iekārtu kastes un redzamā vietā piestiprināt kabeļus, antenas, kondicionierus, ventilatorus, tehniskās iekārtas (vēdināšanas un dzesēšanas iekārtas un to daļas u. c.) un tml. elementus, kas maina fasādes raksturu vai ietekmē ēku siluetu un ielas ainavu.
468. Pirms restaurācijas vai pārbūves projekta izstrādes uzsākšanas, jebkurā ēkā, kas noteikta par valsts kultūras pieminekli, jānozīmē pirmsprojekta kultūrvēsturiskā novērtēšana, kuras apjomu un sastāvu nosaka būvniecības ieceres dokumentos. Atkarībā no konkrētas ēkas autentiskuma, tās kultūrvēsturiskajai novērtēšanai var tikt nozīmētas dažādas sarežģītības kultūrvēsturiskās izpētes pakāpes, visi darbi kultūrvēsturiskās ēkās jāsaskaņo ar uzraugošo institūciju.
469. Esošās kultūrvēsturiskās ēkas bojāejas gadījumā, apbūve atjaunojama vēsturiskajā vietā un būvapjomā. Jaunbūve jāprojektē pieskaņota kopējam apbūves mērogam, raksturam un tonalitātei, vēsturiskajai apbūvei raksturīgājā apjomā. 3.3.
470. Ēkas vai būves krāsu pases saskaņošanas kārtība
471. Ēkas/būves fasādes krāsošanu pilsētas un ciema teritorijā nevar uzsākt, pirms nav izstrādāta ēkas krāsu pase un saskaņota būvvaldē.
472. Vispārējās prasības ēkas/būves fasādes krāsojumam: 189.
473. izstrādājot ēkas/būves krāsojuma priekšlikumu, jāsaglabā konkrētās pilsētas daļas kā vienota pilsētbūvnieciskā ansambļa kultūrvēsturiskā vērtība, 189.
474. fasāžu apdarē ieteicams veidot ielas apbūves ainavā vizuāli integrētu, tonāli sabalansētu fasāžu krāsu salikumu, izvairoties no krasi atšķirīgiem, tonāli nesaderīgiem, agresīviem akcentiem, 189.
475. nav atļauts tāds krāsojums un apdares veids, kas kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo apbūvi, 189.
476. ēka/būve krāsojama atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām, 189.
477. fasāžu pamatplaknēm nav pieļaujams tīru toņu pielietojums, 189.
478. perimetrālās apbūves teritorijā ēku/būvju fasādēm jāveido harmonisks, tonāli sabalansēts krāsojums (blakus esošu ēku/būvju fasādēm nav pieļaujams krasi atšķirīgs, kontrastējošs, no konteksta izrauts, kā arī vienā tonī risināts krāsojums), 189.
479. iedibinātas apbūves situācijā fasādi krāso atbilstoši vēsturiskajai būvniecības tradīcijai un apkārtējās apbūves raksturam, 189.
480. aizliegts krāsot ēkas/būves fasādes fragmentu, jākrāso ēkas/fasādes daļa arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretugunsmūris u.c.).
481. Prasības vēsturiskās apbūves fasāžu krāsojumam: 190.
482. lietojams oriģinālajam krāsojumam atbilstošs vai līdzvērtīgs krāsu sastāvs, 190.
483. jāizmanto konkrētā vidē iederīgi tradicionālie materiāli, 190.
484. aizliegts krāsot dabisko akmeni, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdarē, kā arī veikt fasādes krāsošanu uz nesagatavotas pamatnes.
485. Ēkas/būves fasādes un (vai) jumta ieseguma krāsošanai persona būvvaldē iesniedz saskaņošanai krāsu pasi 2 eksemplāros. Būvvalde izskata un pieņem lēmumu par krāsu pases saskaņošanu vai par atteikumu saskaņot krāsu pasi.
486. Krāsu pase sastāv no: 192.
487. īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesību apliecinošu dokumentu kopijām, 192.
488. situācijas plāna ar norādi uz ēku, kurai tiek izstrādāta krāsu pase, 192.
489. ēkas/būves fasādes krāsu risinājuma: 192.3.
490. apkārtējās vides visaptverošas krāsainas fotofiksācijas, 192.3.
491. krāsainas ēkas/būves fasādes krāsojuma vizualizācijas vides kontekstā (datorsalikuma, fotomontāžas vai zīmējuma) ar krāsu izvilcēm, iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi - 50 m attālumā, 192.3.
492. krāsainiem krāsojuma paraugiem (izmērs 1,5 x 3 cm) ar numuriem pēc izvēlētā krāsu un apdares materiālu kataloga. Krāsojums norādāms jumta segumam, sienu apdarei, dekoratīvajiem elementiem, logu rāmjiem, durvīm, slēģiem, vārtiem, žogiem, margām, cokolam, cokolstāvam, metāla konstrukcijām un elementiem (RAL un NCS krāsu katalogs), 192.
493. citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem, ja to nosaka normatīvie akti. 3.3.
494. Prasības būvprojektu detalizācijai
495. Ēkām pilsētā, kuru fasādes redzamas no ielas, ēkām ainaviski vērtīgos skatu punktos vai ceļu posmos, lai tās iekļautos pilsētvidē vai ainavā, būvniecības dokumentācijā ēkas jaunbūvei vai pārbūvei, skarot ēkas būvapjomu un fasādes, dokumentācijā jānorāda - krāsu pase, izmantojamie apdares materiāli, logu dalījums un ēkas vizualizācija vides kontekstā.
496. Vizualizācija vides kontekstā vai ielas notinums ietver apkārtējo ielas telpu (iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi - 50 m attālumā). 3.
497. Prasības teritorijas labiekārtojumam 3.4.
498. Publiskā ārtelpa
499. Publiskās ārtelpas infrastruktūra jāveido atbilstoši universālā dizaina principiem, lai tajā būtu ievērotas vides pieejamības prasības dažādām sabiedrības grupām - personām ar funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem u.tml.
500. Publiskos objektus, tai skaitā publisko pasākumu vietas un atpūtas vietas dabā, jānodrošina ar tualetēm, kas iekārtotas, ievērojot vides pieejamības prasības un paredzot vietu papildu tualešu izvietošanu publisko pasākumu laikā.
501. Atpūtas vietas jāiekārto atbilstoši higiēnas un vides aizsardzības prasībām, kā arī jāparedz atkritumu savākšanas vietas. Publisku masu pasākumu vietās un atpūtas vietās dabā jāparedz iespēja īslaicīgai lielas ietilpības auto novietņu nodrošināšanai, ņemot vērā paredzamo apmeklētāju skaitu.
502. Autostāvvietu kases automātu, bankomātu, reklāmas stabu un citu objektu izvietojums nedrīkst traucēt gājēju, bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju pārvietošanos. Brīvās ietves platums nevar būt mazāks par 1,6 m.
503. Sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības nojumes, kioski un/vai āra kafejnīcas) tiešā saistībā ar esošiem tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem jāiekārto saskaņā ar pašvaldības atļauju un spēkā esošiem normatīviem aktiem. To novietojums nedrīkst traucēt gājēju, tai skaitā bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju, kustību, aizņemot visu gājēju kustībai paredzēto teritoriju, piemēram, ietvi, laukumu vai krastmalu.
504. Plānojot peldbūvju izvietojumu, jānodrošina brīva piekļuve publiskajiem ūdeņiem un jāparedz atbilstošs inženierinfrastruktūras nodrošinājums. 3.
505. Prasības vides risku samazināšanai 3.5.
506. Riska teritorijas
507. Paaugstināts riska objekts ir teritorija, kuras izmantošanas veids rada paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam.
508. Lai savlaicīgi izvairītos no iespējamām avāriju un dabas postījumu sekām ugunsnelaimju, katastrofu un dabas stihiju gadījumos, teritorijas plānojumā noteiktas riska teritorijas un objekti.
509. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas: 203.
510. piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrētas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, 203.
511. piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās teritorijās aizliegts plānot jaunu dzīvojamo apbūvi, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes un pašizklaides teritorijas, 203.
512. piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās pirms jaunas atļautās izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības veic augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēti un piesārņojuma līmeņa novērtējumu. Ja tiek konstatēts piesārņojums, veic teritorijas sanāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
513. Plūdu riska teritorijas: 204.
514. grafiskās daļas kartēs attēlotas applūstošās teritorijas ar applūduma atkārtošanās biežumu vismaz reizi desmit gados (ar 10 % applūduma varbūtību) Pededzes (Jaunannas, Malienas, Mālupes un Pededzes pagastos), Melnupes (Zeltiņu un Ilzenes pagastos) un Ievednes (Jaunannas pagastā) upēm pēc dabā konstatējamām regulāra applūduma pazīmēm un iedzīvotāju novērojumiem atbilstoši mēroga 1: 10 000 noteiktībai, 204.
515. tās apsaimnieko atbilstoši funkcionālajā zonā noteiktajam teritorijas izmantošanas veidam, cik tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, 204.
516. pārējo Alūksnes novadā esošo upju un ezeru applūstošo teritoriju robeža un, ja nepieciešams, virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas robeža, kas nav attēlota teritorijas plānojuma kartē, jānosaka lokālplānojumā, detālplānojumā, zemes ierīcības projektā vai būvprojektā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī saņemot kompetentu iestāžu atzinumu par applūšanas iespējamību. Pēc atzinuma saņemšanas, ja teritorija tiek noteikta kā applūstoša, tās turpmākā izmantošana veicama saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, 204.
517. ieteicamā applūstošo teritoriju izmantošana: publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma, lauksaimnieciska izmantošana, mežsaimnieciska izmantošana, kā arī pasākumi aizsardzībai pret applūšanu, 204.
518. applūstošo teritoriju robežas var precizēt detālplānojumā, zemes ierīcības projektā un būvprojektā, saņemot kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūduma varbūtības zemes virsmas augstuma atzīmi un veicot inženiertopogrofisko uzmērīšanu un pazīmju novērtēšanu dabā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
519. Ģeoloģiskā riska teritorijas: ģeoloģiskā riska teritorijas Alūksnes novadā nav konstatētas (noslīdeņi, nogruvumi, krasta erozija).
520. Rūpnieciskā riska objekti: 206.
521. saskaņā ar normatīvajiem aktiem Alūksnes novadā identificēti šādi rūpnieciskos riskus radoši objekti, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu noteiktas aizsargjoslas: 206.1.
522. valsts galvenais autoceļš A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža. Iespējamie riski - bīstamo kravu avārijas, 206.1.
523. maģistrālais gāzes vads Izborska - Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Pleskava - Inčukalna pazemes gāzes krātuve, 206.1.
524. gāzes mērīšanas stacija "Korneti". Iespējamie riski - gāzesvada plīsums, kam seko gāzes noplūde vidē, ja izveidojas sprādzienbīstama tvaiku koncentrācija, jebkurš neliels enerģijas avots var izraisīt sprādzienu, 206.
525. šiem objektiem izmantošanas aprobežojumus reglamentē normatīvie akti un Civilās aizsardzības plāni, 206.
526. Alūksnes novadā rūpnieciskā riska teritorija noteikta: 206.3.
527. kokogļu ražotne Zeltiņos. Iespējamais risks - ugunsgrēka gadījumā var aizdegties apkārt esošais mežu masīvs, 206.3.
528. īpašuma "Putni", Ziemera pagastā teritorija. Uzņēmumam izsniegta A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja.
529. Sprādzienbīstamās un ugunsgrēka riska teritorijas: 207.
530. maģistrālais gāzes vads Izborska - Inčukalna pazemes gāzes krātuve, Pleskava - Inčukalna pazemes gāzes krātuve. Iespējamie riski - gāzesvada plīsums, kam seko gāzes noplūde vidē, ja izveidojas sprādzienbīstama tvaiku koncentrācija, jebkurš neliels enerģijas avots var izraisīt sprādzienu, 207.
531. gāzes mērīšanas stacija "Korneti". Iespējamie riski - gāzesvada plīsums, kam seko gāzes noplūde vidē. Ja izveidojas sprādzienbīstama tvaiku koncentrācija, jebkurš neliels enerģijas avots var izraisīt sprādzienu, 207.
532. drošības aizsargjoslas ap paaugstināta riska objektiem - ap naftas produktu uzglabāšanas, pārkraušanas un transporta objektiem noteiktas šādas riska zonas: 207.3.
533. 8 kW/m² siltuma starojuma ietekmes zona - 120 m, 207.3.
534. 4 kW/m2 siltuma starojuma ietekmes zona - 180 m, 207.3.
535. 550 m sprādzienbīstamo koncentrāciju izplatības zona, benzīna tvaiku koncentrācija 35 mg/l, 207.
536. vietējas nozīmes paaugstinātas ugunsbīstamības teritorijas ir mežu un purvu teritorijas uz sausām minerālaugsnēm Liepnas un Mālupes mežos, kā arī Pededzes pagasta mežu teritorijas, kas robežojas ar Krievijas Federāciju, 207.
537. aizliegts apmežot tās teritorijas, kas atrodas sprādzienbīstamu objektu drošības joslās, 207.
538. plānojot apbūvi un veicot saimniecisko darbību, ugunsnedrošo teritoriju un sprādzienbīstamo objektu tuvumā jāievēro normatīvo aktu prasības. 3.5.
539. Aizsardzība pret trokšņiem, smakām un vibrāciju
540. Teritorijās, kur nepieciešama esošās dzīvojamās un publiskās apbūves vai atsevišķu objektu aizsardzība pret ražošanas uzņēmumu un transporta radītajiem trokšņiem un piesārņojumu, jāparedz prettrokšņa sienas ierīkošana. Prettrokšņa sienu drīkst izbūvēt kā atsevišķu konstrukciju vai žogu, ierīkot kā blīvu stādījumu joslu vai izveidot zemes uzbērumu tā īpašuma robežās, uz kura atrodas norobežojošais objekts.
541. Vietās, kur tehniskās un ražošanas apbūves teritorijas robežojas ar dzīvojamās apbūves vai publisko objektu teritorijām (publiskā apbūve un labiekārtota publiskā ārtelpa), piesārņojuma radītājam jānodrošina citās apbūves vai labiekārtotas publiskās ārtelpas teritorijās esošo zemes vienību aizsardzība pret troksni, smakām un vibrāciju, kā arī ainaviski nepievilcīgu skatu aizsegšana. Negatīvās ietekmes novēršanas pasākumi jāveic zemes vienībās, kur izvietots objekts.
542. Vietās un teritorijās ar paaugstinātu trokšņa līmeni un/vai paaugstinātu vibrāciju jāveic trokšņu un/vai vibrācijas samazināšanas pasākumi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 3.5.
543. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām
544. Projektējot, būvējot un ekspluatējot degvielas un sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas (DUS un GUS) un citus riska objektus, jāievēro normatīvo aktu prasības.
545. Servisa objekti, tai skaitā degvielas un gāzes uzpildes stacijas, jāparedz pie valsts un vietējas nozīmes autoceļiem ar ātruma ierobežojumu 50 km/h, pamatā bez tiešiem pieslēgumiem valsts autoceļiem, kur pēc transportbūvju projektēšanas normatīviem atrisināti visi ar satiksmes drošību saistītie jautājumi.
546. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas nav atļauts izvietot: 213.
547. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā, 213.
548. valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās, un kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās, 213.
549. plūdu riska teritorijās, 213.
550. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālās zonas, parku un mikroliegumu teritorijās, 213.
551. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
552. Degvielas uzpildes stacijās, izņemot pašapkalpošanās degvielas uzpildes stacijas, jāierīko publiski pieejamas tualetes.
553. Degvielas uzpildes staciju tvertnes un pildnes jāizvieto speciālos laukumos, ievērojot šādus minimālos attālumus no degvielas pildnēm vai degvielas pazemes rezervuāriem: 215.
554. ne mazāks par 25 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, 215.
555. ne mazāks par 25 m līdz mežu masīviem.
556. Degvielas uzpildes stacijās jāparedz lietus notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kā arī novērojumu tīkla izveide pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām. 3.
557. Prasības reljefa un augsnes virskārtas aizsardzībai, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ierīkošanai un saglabāšanai
558. Veicot būvdarbus un teritorijas labiekārtošanu, maksimāli jāsaglabā augsnes virskārta un dabiskais reljefs. Augsnes virskārta pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno.
559. Nav pieļaujamas patvaļīgas reljefa izmaiņas. Projektētās reljefa izmaiņas nedrīkst radīt apdraudējumu pieguļošajām zemes vienībām un apbūvei tajās, kā arī traucēt dabīgo noteci.
560. Projektētās nogāzes jānodrošina pret izskalošanu.
561. Ja tiek plānota meliorēto platību apbūve, tad lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā jāparedz meliorācijas sistēmas pārbūve vai pārkārtošana, kas jāveic pirms teritorijas apbūves.
562. Meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana jāveic atbilstoši Meliorācijas likuma prasībām.
563. Ierīkojot virszemes ūdeņu savākšanas sistēmas vai meliorācijas sistēmas tikai vienā īpašumā, jāievēro nosacījums, ka novadgrāvju augšmala nedrīkst atrasties tuvāk par 2 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska atļauja. Izņēmums - ja blakus esošo zemju īpašnieki vienojas izbūvēt kopīgu virszemes ūdeņu savākšanas sistēmu ar noteikumu, ka netiek iznīcinātas esošās robežzīmes.
564. Lai novērstu gruntsūdeņu līmeņa celšanos, zemes vienības īpašniekam jāsaglabā un jāuztur vienotā noteces sistēmā iekļautie esošie grāvji, hidrotehniskas būves un dabīgās ūdensteces.
565. Aizliegts aizbērt esošos novadgrāvjus, ja nav izbūvēta cita, normatīvo aktu prasībām atbilstoša ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēma.
566. Plānojot apbūvi lauku teritorijās, būves jāizvieto ne tuvāk par 10 m no ūdensnoteku un novadgrāvju krotes (augšmalas) un ne tuvāk par 8 m no segtas ūdensnotekas ass, ja tās diametrs ir 300 mm un vairāk, ja vien tās nav saistītas ar meliorācijas sistēmām.
567. Lai nodrošinātu vienotu meliorācijas sistēmu funkcionēšanu, zemes vienības īpašniekam ir jāsaglabā un jāattīra no apauguma savā īpašumā esošie meliorācijas grāvji.
568. Meliorācijas sistēmu aizliegts pārveidot, ja pārbūves rezultātā tiek pasliktināts blakus esošo zemju gruntsūdens režīms. Meliorācijas sistēmas pārveidojums, kas ietekmē blakus esošos zemesgabalus, jāsaskaņo ar šo blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.
569. Gadījumos, kad pāri atklātam grāvim vai ūdensnotekai tiek būvēta jauna iela vai piebraucamais ceļš, jāparedz pasākumi caurtekas grāvju un ūdensnoteku saglabāšanai vai to aizvietošanai ar caurulēm (caurtekām), ietverot risinājumu būvprojektā.
570. Teritorijās, kur novadgrāvju aizsargjoslas platumus nenosaka Aizsargjoslu likums, apbūvi zemes vienībā nedrīkst izvietot tuvāk par 4 m, pilsētā un ciemos - tuvāk par 3 m, bet blīvas savrupmāju apbūves teritorijās - tuvāk par 2 m no grāvja malas. Dzīvžogus drīkst stādīt 2 m no grāvja malas.
571. Aizliegts mākslīgi sašaurināt esošo grāvju platumus. Zemes īpašniekiem, kuru teritorijā atrodas virszemes ūdeņu noteces novadgrāvji, jānodrošina piekļuve šo grāvju tīrīšanas vai padziļināšanas darbu veikšanai. 3.
572. Derīgo izrakteņu ieguve
573. Derīgos izrakteņus Alūksnes novada teritorijā var iegūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz sauszemes vai ūdeņos teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajās funkcionālajās zonās.
574. Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta visās būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa, saldūdens kaļķiežu atradnēs, kur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir vai tiek akceptēti A un/vai N kategorijas krājumi (ja atradnes nav uzrādītas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, bet to pamato ar ģeoloģiskās izpētes datiem) un kas nav pretrunā ar citiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem.
575. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu ierīkošana vai esošo paplašināšana nav atļauta: 233.
576. tuvāk par 300 m no pilsētas un ciemu robežām. Pašvaldība var lemt par atļauju veikt jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas ierīkošanu, nosakot mazāku attālumu kā 300 m, pie nosacījuma, ja plānotā darbība nerada vides kvalitātes pasliktināšanos un tiek ievēroti visi noteiktie vides aizsardzības pasākumi, 233.
577. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to nosaka normatīvie akti, izņemot gadījumus, ja veikta ietekmes uz vidi procedūra un ir saņemts atbildīgās institūcijas saskaņojums, 233.
578. kultūras pieminekļu teritorijās vai aizsargjoslās, izņemot gadījumus, ja saņemts par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums, 233.
579. pie ainaviskajiem ceļiem un ainavisko skatu vērsuma līnijās to redzamības zonā, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, 233.
580. Alūksnes pilsētā un ciemu teritorijās, 233.
581. tuvāk par 50 m no citam īpašniekam piederošas zemes vienības robežas vai zemes vienībā esošas citam īpašniekam piederošas ēkas, izņemot, ja pieguļošās zemes vienības vai ēkas īpašnieks rakstiski piekrīt derīgo izrakteņu ieguvei mazākā attālumā no savā īpašumā esošās zemes vienības.
582. Derīgo izrakteņu iegūšanai jāizstrādā lokālplānojums šādos gadījumos: 234.
583. ja funkcionālās zonas izmantošanas veids neatbilst derīgo izrakteņu ieguvei, 234.
584. ja kopējā derīgo izrakteņu ieguves platība pārsniedz 20 ha.
585. Derīgo izrakteņu iegūšanai jāizstrādā detālplānojums šādos gadījumos: 235.
586. karjera pievadceļš pieslēdzas valsts autoceļam, 235.
587. karjera ierīkošanai nepieciešama inženiertehnisko apgādes tīklu un objektu izbūve.
588. Rekultivācijas darbus veic divu gadu laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas saskaņā ar projektu. Rekultivācijas veids - apmežošana, ūdenskrātuve vai lauksaimnieciska izmantošana (kultivēto ogu audzēšana purvos). Rekultivējot kūdras ieguves vietas, primāri izskata iespēju veikt renaturalizāciju (purvam raksturīgās vides atjaunošanu). Pēc rekultivācijas jānosaka izmantošana atbilstoši funkcionālajai zonai - Mežu teritorija (M), Lauksaimniecības teritorijas (L) vai Ūdeņu teritorijas (Ū).
589. Ūdenstilpju ierīkošana, kā arī to tīrīšanas darbi, paredzot dūņu un grunts izņemšanu, nav uzskatāma par derīgo izrakteņu iegūšanu, izņemot gadījumus, kad ūdenstilpju būvniecības rezultātā iegūtā grunts tiek iesaistīta saimnieciskā apritē un derīgo izrakteņu realizētie apjomi pārsniedz 20 000 m³.
590. Karjera ekspluatācijai nepieciešamās ēkas, būves un pievadceļi jāprojektē saskaņā ar derīgo izrakteņu ieguves projektu vai shēmu un jānodod ekspluatācijā saskaņā ar minēto objektu būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
591. Derīgo izrakteņu karjeru izstrādātāji nav tiesīgi pasliktināt kravu transportēšanā izmantojamo ceļu seguma kvalitāti neatkarīgi no ceļu īpašuma piederības.
592. Pie ezeriem pieguļošajās teritorijās atļauta iegūtā sapropeļa uzglabāšana un tehnoloģiskajā procesā nepieciešamo iekārtu vai rūpniecības uzņēmuma ārpus ezera aizsargjoslas izvietošana. 3.
593. Prasības mākslīgo ūdenstilpju un grāvju ierīkošanai
594. Pilsētā un ciemos mākslīgās ūdenstilpes nedrīkst ierīkot tuvāk par 6 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska atļauja, bet ne tuvāk kā 2 m. Izņēmums - ja blakus esošie zemes īpašnieki vienojas veidot kopēju dīķi, iepriekš rakstiski vienojoties.
595. Lauku teritorijā mākslīgās ūdenstilpes, kas lielākas par 0,1 ha, jāierīko ne tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska atļauja. Izņēmums - ja blakus esošie zemes īpašnieki vienojas veidot kopēju dīķi, iepriekš rakstiski vienojoties.
596. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis 4 gadu laikā nav piepildījies ar ūdeni, jāveic teritorijas rekultivācija.
597. Ja dīķa rakšanas laikā tiek iegūti derīgie izrakteņi, nav atļauta to drupināšana vai šķirošana, izņemot gadījumus, ja dīķis tiek ierīkots ražošanas objektu apbūves teritorijā.
598. Paredzot dīķa (vai vairāku dīķu vienā zemes vienībā) ierīkošanu ar izņemamās grunts apjomu vairāk par 20 000 m3, jāveic ieceres publiskās apspriešanas procedūra.
599. Ierīkojot vietējas nozīmes grāvjus, to augšmalas minimālais attālums līdz blakus zemes vienības robežai jābūt 4 m, izņemot gadījumus, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana vai, ja grāvi veido pa robežu kā robežgrāvi, abiem kaimiņiem rakstiski vienojoties.
600. Ūdens teritorijās jāievēro Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā un Gaujas upju baseina apsaimniekošanas plānā noteiktie Pamata pasākumi un Papildus pasākumi, kas īstenojami arī Alūksnes novada teritorijā. 3.
601. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai
602. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk - lauksaimniecības zemes) lietošanas veida maiņa un meža zemes atmežošana jāveic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
603. Mākslīgām ūdenstilpēm, kuru platība nepārsniedz 0,1 ha, lauksaimniecības zemes lietošanas mērķa maiņa nav nepieciešama.
604. Meža zemes atmežošana atļauta būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecības zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un parku izveidošanai.
605. Lauksaimniecības zemes apmežošana ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem: 251.
606. apmežojamā teritorija robežojas vai atrodas vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijā, 251.
607. lauksaimniecības zemēs, kurās lauksaimniecības zemesgabala kopējā vienlaidus platība (neņemot vērā zemes vienību robežas) ir lielāka par 10 ha (katru gadījumu izvērtējot atsevišķi), 251.
608. ja zeme atrodas vērtīgu ainavu teritorijās, kas noteiktas novada ainavu plānojumā, kā arī ap kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ja rezultātā tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs, 251.
609. ja lauksaimniecības zeme iegūta likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.¹ panta kārtībā, 251.
610. ja apmežojamā teritorija robežojas vai tajā atrodas īpaši aizsargājams biotops vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne, 251.
611. ja apmežošanai paredzēta platība ir lielāka par 2 ha un lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums ir 31 balle vai augstāks, 251.
612. ja zemes vienība atrodas ciemu teritorijā, 251.
613. ja apmežošana nav atļauta citos spēkā esošajos normatīvajos aktos.
614. Lauksaimniecības zemju apmežošana ir atļauta: 252.
615. ja zemesgabals atrodas atsevišķi no citiem lauksaimniecības zemes nogabaliem, tam nav tiešas piekļuves pašvaldības/valsts autoceļam vai to nenodrošina servitūta ceļš, vai tam ir apgrūtināta piekļuve, 252.
616. ja zemesgabals atrodas mežainā apvidū, vismaz 70 % no zemes vienībai pieguļošajām teritorijām ir meža zemes, vai ir jau sākusies meža ieaugšana ar pašizsēju, 252.
617. pārmitrās nemeliorētās platībās, 252.
618. mazauglīgās zemēs, kuru lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums ir mazāks par 31 balli.
619. Meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošana (tajā skaitā, zemes vienības robežu un situācijas plāna maiņa no meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz mežu) ir atļauta, ja ir ievērotas Meliorācijas likumā noteiktās prasības.
620. Minimālie attālumi no ierīkojamās jaunaudzes: 254.
621. līdz zemes vienības robežai, ja kaimiņu zemes gabals ir lauksaimniecības zeme - 10 m, 254.
622. līdz dzīvojamai mājai kaimiņu zemes gabalā - 50 m.
623. Pirms lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanas pašvaldībā jāsaņem izziņa par ieceres atbilstību teritorijas plānojumam. Zemes īpašnieks vai tā pilnvarotā persona pašvaldībā iesniedz: 255.
624. iesniegumu par plānoto darbību, norādot apmežošanai paredzēto platību un atrašanās vietu, 255.
625. kompetentās institūcijas izsniegtos tehniskos noteikumus, ja apmežošana plānota meliorētās zemēs un/vai ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, 255.
626. ja apmežošana plānota kultūras pieminekļu tiešā tuvumā vai to aizsardzības zonā, jāsaņem par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums, 255.
627. ja apmežošana plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, jāsaņem uzraugošās institūcijas saskaņojums. 3.
628. Noteikumi reklāmām, izkārtnēm
629. Izvietojot reklāmu, izkārtnes un citus informatīvos materiālus, to izvietošana jāsaskaņo atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
630. Jebkura reklāmas izvietošana jāveic saskaņā ar pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem. 3.
631. Žogi
632. Zemesgabalu drīkst iežogot: 258.
633. vispārējā gadījumā - pa zemes vienību robežām, 258.
634. stūra zemes vienībās - pa redzamības brīvlauku robežām, 258.
635. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības, 258.
636. pārējos gadījumos, t.sk. stādu audzētavas, savvaļas dzīvnieku turēšana iežogotās platībās, žogs jaunaudžu pasargāšanai no mežu zvēru postījumiem, u.c., atbilstoši objekta funkcionālajām prasībām, neierobežojot servitūta tiesības, 258.
637. gar atklātiem grāvjiem un ūdensnotekām - pa ekspluatācijas aizsargjoslu robežām, žogu konstrukcijām gar novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.
638. Žoga vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību.
639. Lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos jāveido "kabatas".
640. Ar žogu aizliegts noslēgt publisku pieeju publiskajiem ūdensobjektiem un servitūtiem, kā arī citas publiskas ārtelpas.
641. Žogu augstums un caurredzamība: 262.
642. priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā, jābūt no 0,5 m-1,6 m augstiem. Tiem jābūt vismaz 30 % caurredzamiem (skatā perpendikulāri pret žoga plakni) vai tie jāveido kā dzīvžogi (uz dzīvžogiem caurredzamības nosacījumi neattiecas), 262.
643. pieļaujams izbūvēt blīvus līdz 1,8 m augstus žogus, kas piekļaujas iekšējam sānpagalmam un aizmugures pagalmam, 262.
644. dzīvžogiem pret ielu jābūt ne augstākiem par 1,6 m, pret kaimiņa zemes vienību pieļaujami līdz 1,8 m augstumam. 262.
645. ražošanas iestāžu apbūves teritorijās žogus var veidot ne augstākus par 2,2 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai.
646. Žogos aizliegts izmantot dzeloņstiepļu (ja to nenosaka normatīvie akti) vai tām pielīdzinātu materiālu, kā arī koka, metāla, plastmasas atgriezumus.
647. Pilsētas teritorijā aizliegts izmantot lauksaimniecības žogus, zedeņu žogus un stiepļu žogus, kur stieples diametrs ir mazāks par 3 mm, skārda, betona plākšņu žogus, izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijas.
648. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, iebraucamo ceļu un laukumu teritorijā.
649. Žogos nedrīkst krāsot dabisko akmeni, keramiku un betonu.
650. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogos gar ielām un laukumiem stiepļu žogs jāizmanto tikai kombinācijā ar dzīvžogu.
651. Ja zemes vienības robeža ir tuvāk ielai kā sarkanā līnija vai pašvaldības autoceļa aizsargjosla, atļauts būvēt/stādīt žogu pa zemes gabala robežu ar nosacījumu, ka inženiertīklu izbūves vai citas būvniecības sarkanajās līnijās gadījumā, žogs īpašniekam jānojauc par saviem līdzekļiem.
652. Priekšpagalmos žogi jāuzstāda vienā joslā, vienādā attālumā no ceļa, lai veidotos vienota līnija. Ielas posma robežās žoga tonālais risinājums jāpieskaņo esošajai krāsu gammai.
653. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.
654. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
655. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators" 4.
656. Savrupmāju apbūves teritorija 4.1.
657. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) 4.1.1.
658. Pamatinformācija
659. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 4.1.1.
660. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
661. Savrupmāju apbūve