Izvērtējums par Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam ieviešanu

Ministru kabineta informatīvais ziņojums Informatīvais ziņojums "Izvērtējums par Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam ieviešanu" Rīga 2025 Saturs Saīsinājumu saraksts Ievads Esošās situācijas apraksts Plāna 2021-2023 izpilde Secinājumi Saīsinājumu saraksts ANO Apvienoto Nāciju Organizācija APLP pakalpojums Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums ATD Autotransporta direkcija BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca CVK Centrālā vēlēšanu komisija DI Deinstitucionalizācija DP Darbības programma EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija ES Eiropas Savienība ESF+ Eiropas Sociālais fonds Plus (Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā) GRT Garīga rakstura traucējumi IIS Invaliditātes informatīvā sistēma IL Inovācijas laboratorija IS Informācijas sistēma IZM Izglītības un zinātnes ministrija LabIS Labklājības informācijas sistēma LDZ Latvijas Dzelzceļš LM Labklājības ministrija LM Pamatnostādnes Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam LR Latvijas Radio LTV Latvijas Televīzija MK Ministru kabinets NAP 2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskās organizācijas PB Pasaules Banka Plāns 2021-2023 Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam Plāns 2024-2027 Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam PV Pasažieru vilciens PVO Pasaules Veselības organizācija SAM Specifiskais atbalsta mērķis SEPLP Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome SFK Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija SIF Sabiedrības integrācijas fonds SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra SM Satiksmes ministrija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VDEĀVK Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VISC Valsts izglītības satura centrs VK Valsts kanceleja VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību WHODAS Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes Novērtēšanas saraksts (World Health Organisation Disability Assessment Schedule) Ievads Ar MK 2021. gada 17. augusta rīkojuma Nr. 577 "Par Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam" (turpmāk - rīkojums) 1. punktu tika apstiprināts LM izstrādātais īstermiņa politikas plānošanas dokuments "Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam" (turpmāk - Plāns 2021-2023). Rīkojuma 5.punkts paredz, ka LM sagatavo un labklājības ministrs līdz 2024. gada 1. septembrim iesniedz noteiktā kārtībā MK Plāna 2021-2023 ieviešanas izvērtējumu (turpmāk - Plāna 2021-2023 izvērtējums). Lai nodrošinātu rīkojuma 5. punktā doto uzdevumu, LM lūdza par Plāna 2021-2023 pasākumu izpildi atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes sniegt informāciju par noteikto pasākumu īstenošanu un sasniegtajiem rezultātiem, kas attiecīgi ir atspoguļoti šā ziņojuma sadaļā "Plāna 2021-2023 izpilde". Vienlaikus sākotnējā Plāna 2021-2023 izpilde jau tika vērtēta, izstrādājot īstermiņa politikas plānošanas dokumentu "Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam" (apstiprināts ar MK 2024. gada 21. maija rīkojumu Nr. 396) (turpmāk - Plāns 2024-2027), lai noteiktu, kuri no Plānā 2021-2023 ietvertajiem pasākumiem saglabā savu aktualitāti arī Plāna 2024-2027 īstenošanas periodā. Esošās situācijas apraksts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) invaliditāti definē kā "ilgstošus fiziskus, garīgus, intelektuālus vai maņu traucējumus, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Invaliditātes politikas virsmērķis ir atbilstošs ANO Konvencijā noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no ANO Konvencijas galvenajiem principiem. Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, vides un pakalpojumu piekļūstamību un atbalstu visās dzīves jomās. Personu ar invaliditāti skaits un īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju skaitā turpina pieaugt ar katru gadu. 2014. gadā personu ar invaliditāti īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita bija 8,6%, 2016. gadā - 8,8%, bet 2024. gada sākumā jau apmēram 11% (statistiskā informācija par personu ar invaliditāti skaitu valstī, noteikto invaliditātes grupu, specifisko traucējumu veidu visā Plāna 2021-2023 izvērtējuma tekstā (ja nav atrunāts savādāk) izgūti no Labklājības informācijas sistēmas (LabIs)). 2024. gada sākumā starp pilngadīgām personām ar invaliditāti lielākā daļa bija darbspējas vecumā (50%), tomēr, sabiedrībai novecojot, būtiski pieaug personu ar invaliditāti skaits pensijas vecumā (46% no visām personām ar invaliditāti). Personu ar invaliditāti pieaugums vecuma grupā 64+ pēdējo desmit gadu laikā ir par 70%. Turpretim vecuma grupā no 18-63 šajā pašā laikā pieaugums ir par 2%. Bērnu ar invaliditāti īpatsvars starp personām ar invaliditāti jau vairākus gadus ir 4% ietvarā, tomēr arī bērnu ar invaliditāti skaitā ir novērojams pieaugums - desmit gadu periodā bērnu ar invaliditāti skaits ir pieaudzis par 10%. Lielākajai daļai personu (visās vecuma grupās) invaliditātes noteikšanas pamatā ir vispārēja saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumi (turpmāk - GRT)) pilngadīgām personām ar invaliditāti visbiežāk sastopami kustību traucējumi un GRT, savukārt bērniem ar invaliditāti - GRT. Ar plašāku statistisko informāciju par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā iespējams iepazīties Plānā 2024-2027 (https://likumi.lv/ta/id/352154), kā arī Atvērtajā datu portālā (https://data.gov.lv/dati/lv/group/veseliba?organization=labklajibas-ministrija). Latvija ir noteikusi skaidru virzību invaliditātes politikas attīstībā - no medicīniskā modeļa, kura centrā ir slimības esamība un tiek uzsvērta cilvēka nespēja un atkarība no līdzcilvēkiem, uz cilvēktiesību pieeju, kuras centrā tiek vērtētas cilvēka funkcionēšanas spējas, neraugoties uz slimības esamību un uzsvars ir likts uz personas aktīvu iesaisti sabiedriskajos procesos, dzīvot patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi. Tādējādi gan Plāna 2021-2023, gan Plāna 2024-2027 tvērums pamatā fokusējas uz invaliditātes noteikšanas sistēmisko pilnveidi, kuras ietvaros uzsvars tiek likts uz personas funkcionēšanas novērtējumu un spēju līdzdarboties dažādos sabiedriskajos procesos, kā arī uz tādu atbalsta pasākumu - gan finansiālo, gan pakalpojumu veidā - attīstīšanu un pilnveidi, kas sniedz papildu atbalstu personām ar invaliditāti dzīves kvalitātēs uzlabošanā un sekmē gan bērnu, gan pilngadīgu personu iekļaušanos sabiedrībā dažādās dzīves jomās jebkurā vecuma posmā. Plāna 2021-2023 izpilde Plāna 2021-2023 mērķis ir sekmēt integrētas un personu ar invaliditāti vajadzībām atbilstošas atbalsta sistēmas attīstību. Mērķa sasniegšanai Plāns 2021-2023 paredzēja kompleksu pasākumu kopumu starpnozaru līmenī, ņemot vērā horizontālās politikas principa ievērošanu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju sekmēšanai. Par Plāna 2021-2023 atbildīgajām vai līdzatbildīgajām institūcijām ir noteiktas gan valsts, gan nevalstiskās institūcijas. Plānā 2021-2023 tika izvirzīti pieci rīcības virzienu, kuru ietvaros noteikti vairāki pasākumi ar konkrētiem darbības un rezultatīvajiem rādītājiem: 1. Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana. 2. Uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas, t.sk. starpnozaru līmenī attīstīšana. 3. Iekļaujošas nodarbinātības stiprināšana. 4. Vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana. 5. Stereotipu un aizspriedumu mazināšana. Plāna 2021-2023 īstenošanas periods sakrita ar vairākiem būtiskiem starptautiskajiem notikumiem. Proti, gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas Federācijas uzsāktā karadarbība Ukrainā ir ietekmējusi arī invaliditātes rīcībpolitikas plānošanu un īstenošanu Latvijā, dažādu procesu organizēšanu, jaunu prioritāšu noteikšanu un īstenošanu. Vienlaikus invaliditātes rīcībpolitika arī Plāna 2021-2023 īstenošanas periodā tika balstīta uz tādu pasākumu attīstību un Plāna 2021-2023 pasākumu ieviešanu, kas rada pozitīvu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Plāna 2021-2023 pasākumu īstenošana tika nodrošināta gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan no ES fondu līdzekļiem. Ne visiem pasākumiem ir iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošana izrietējusi no lielāka pasākuma vai tika nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros) - šādos gadījumos finansējums pasākuma īstenošanai nav izdalāms vai finansējums pasākumam nav nodalāms no kopējā finansējuma budžeta programmā vai apakšprogrammā. Vērtējot Plāna 2021-2023 pasākumus, Plāna 2021-2023 izvērtējumā tiek noteiks, vai: 1) pasākumus ir ieviests - ja pasākums ir ieviests, bet šis pasākums saglabā savu aktualitāti arī turpmāk un tas ir iekļauts arī Plānā 2024-2027, tiek veikta atzīme - # Turpināms Plānā 2024-2027, norādot konkrēto Plāna 2024-2027 pasākumu; 2) pasākums ir daļēji ieviests - ja pasākums saglabā savu aktualitāti arī turpmāk un tas ir iekļauts arī Plānā 2024-2027, tiek veikta atzīme - # Turpināms Plānā 2024-2027, norādot konkrēto Plāna 2024-2027 pasākumu; 3) pasākums ir uzsākts - tiek noteikts pasākuma turpinājums Plānā 2024-2027, veicot atzīmi - # Turpināms ieviešanai Plānā 2024-2027, norādot konkrēto Plāna 2024-2027 pasākumu; 4) pasākums nav ieviests - ja tā ieviešana saglabā aktualitāti un ir paredzēts pasākumu īstenot Plānā 2024-2027, norādīta atsauce - # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, norādot konkrēto Plāna 2024-2027 pasākumu. Plāna 2021-2023 izvērtējums (skatīt tabulā zemāk) tiek balstīs uz informāciju, kas pieejama LM rīcībā atbilstoši Plāna 2021-2023 īstenošanā iesaistīto institūciju sniegtajam pasākumu izpildes novērtējumam. 1. Rīcības virziens: Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana Uzdevumi: pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, nodrošinot invaliditātes statusa sasaisti ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā un līdzatbildīgā institūcija Izpildes termiņš Informācija par pasākuma izpildi 1.1. Ieviest metodoloģiski pamatotu funkcionēšanas novērtēšanas anketu invaliditātes ekspertīzes procesā pilngadīgām personām Padarīts objektīvs un ar matemātisku algoritmu izskaitļojams novērtējums par personas veselības un funkciju traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanu Ieviesta jauna funkcionēšanas novērtēšanas anketa -1 Veikti grozījumi MK noteikumos Nr.805 LM VDEĀVK 2023. gada 2. pusgads Uzsākts Lai izstrādātu Latvijai vispiemērotāko invaliditātes noteikšanas sistēmu, LM laika periodā no 2019.-2022. gadam bija iesaistīta PB un EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta projektā "Invaliditātes politika un invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā" (angļu. val. "Disability Policy and Disability Assessment System in Latvia"), kura ietvaros PB eksperti veica visaptverošu Latvijas invaliditātes sistēmas novērtējumu un sniedza ieteikumus invaliditātes sistēmas uzlabošanai, ievērojot PVO principus un invaliditātes novērtēšanas instrumentus (ziņojums pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/media/19877/download?attachment ). PVO ieskatā invaliditātes novērtēšana ir tieši jāsaista ar funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumu invaliditātes ekspertīzes procesā, veidojot pieeju, kurā būtu iespējams precīzi novērtēt personas veselības traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanas spējām, kas attiecīgi reducētos invaliditātes smaguma pakāpē, nodrošinot mērķētu un individualizētu izvērtējumu atbilstoši personas faktiskajai situācijai. Projekta ietvaros tika izvērtēta iespēja invaliditātes ekspertīzes procesa ietvaros nostiprināt Pasaules Veselības organizācijas Invaliditātes novērtēšanas (WHODAS) instrumentu (personas funkcionālo spēju pašnovērtējuma ietvaros), lai iegūtu matemātisku algoritmu, kas ļautu izmantot maksimāli objektīvu, pēc vienotiem principiem aizpildītu informāciju par personu, ko varētu sekmīgi izmantot kvalitatīva lēmuma pieņemšanai. WHODAS ļautu iegūt vispārēju personas novērtējumu par funkcionēšanas ierobežojumu kādā noteiktā jomā (piemēram, mobilitāte, saziņa), tomēr padziļinātu funkcionēšanas izvērtējamu atbilstoši ierobežojumam konkrētā jomā WHODAS novērtējums pats par sevi nesniegtu. Diskusijās ar VDEĀVK speciālistiem LM ir nonākusi pie secinājuma, ka optimālākā un visaptverošākā pieeja invaliditātes novērtēšanas procesa pilnveidei būtu veidot sistēmu, kurā WHODAS instruments būtu kā sākumpunkts iespējami precīza vērtējuma izgūšanai par personas funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi konkrētā jomā. LM sadarbībā ar VDEĀVK ekspertiem turpina darbu pie priekšlikumu sagatavošanas invaliditātes novērtēšanas pieejas maiņai, kuras pamatā būtu funkcionēšanas novērtējuma nostiprināšana. Pasākuma īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, priekšlikumu sagatavošana tiek veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). #Turpināms ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma b. darbības rezultāts 1.2. Ieviest funkcionēšanas novērtēšanā balstītu invaliditātes noteikšanu bērniem

1. a)Ieviesta SFK kritēriju izmantošana invaliditātes noteikšanas procesā bērniem Grozījumi normatīvajā regulējumā Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 805 LM VDEĀVK 2022. gada 2. pusgads Daļēji ieviests VDEĀVK no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim īstenoja ES fonda līdzfinansēto projektu "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (projekta ID Nr. 1DP/1.4.1.2.1/08/IPIA/NVA/001). Projekta mērķis bija pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka klientiem un invaliditātes noteikšanas ekspertīzē iesaistītajiem speciālistiem. Jaunā invaliditātes noteikšanas kārtība stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, paredzot, ka invaliditātes noteikšanā tiek piemērota SFK, kas nozīmē, ka pilngadīgām personām invaliditātes statuss saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis ar konkrētu diagnozi. Tā ir vērtējama kā svarīga paradigmas maiņa, kas atbilst ANO Konvencijas prasībām par pieeju invaliditātei. Viens no uzdevumiem invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai ir piemērotākā risinājumu izvēle, lai salāgotu pieaugušo un bērna invaliditātes noteikšanas kritērijus, nodrošinot vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā. Ar MK 2024. gada 23. aprīļa rīkojumu Nr. 320 "Par konceptuālo ziņojumu "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" tika atbalstīts LM izstrādātais konceptuālais ziņojums "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" (turpmāk - Bērnu Ziņojums), kura mērķis bija sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā un harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu. Bērnu Ziņojuma izstrādei papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, tā sagatavošana ir veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). Bērnu Ziņojuma izstrādes laikā (uzsākts 2023. gada 1. pusgadā) LM regulāri tikās gan ar jomas ekspertiem invaliditātes noteikšanā, gan nozaru ministriju un pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem, kuru kompetencē tostarp ir atbalsta pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar invaliditāti, kā arī dažādām NVO pārstāvjiem un bērnu ar invaliditāti vecākiem u.c., skaidrojot Bērnu Ziņojumā ietverto piedāvājumu un tā ietekmi uz mērķa grupu. Tikšanās laikā tika uzklausīts iesaistīto pušu viedoklis, pēc iespējas to ņemot vērā, izstrādājot piedāvātos risinājumus. Bērnu Ziņojumā ietverti trīs risinājuma varianti: 1. invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīga; 2. pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanai (ieviešana no 2025. gada 1. septembra); 3. pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai (ieviešana no 2025. gada 1. septembra). MK konceptuāli atbalstīja Bērnu Ziņojuma 3.risinājuma ieviešana (turpmāk - 3. risinājums), kas nodrošinās ne tikai pakāpenisku pāreju uz vienotu pieeju invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem un pilngadīgām personām, bet arī pilnveidos valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Pamatojoties uz MK konceptuālo atbalstu, LM sagatavoja un 2024. gada 28. jūnijā ar vēstuli Nr. 25-01/1077 Finanšu ministrijā iesniedza izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu, t.sk. horizontālo prioritāti "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai". 2025. gada budžeta veidošanas procesā minētais prioritārais pasākums netika ietverts. Ņemot vērā, ka Bērnu ziņojuma rīkojuma 5. punkts paredz, ka "Labklājības ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma ieviešanai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pievienošanai valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru pavadošo likumprojektu paketei likumprojektu par grozījumiem Invaliditātes likumā un likumprojektu par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, ja šā rīkojuma 2. punktā noteiktajā kārtībā minētā risinājuma ieviešanai tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi" un to, ka papildu valsts budžeta līdzekļi 2025. gadam un turpmākajiem gadiem nav piešķirti, 3. risinājumu no 2025. gada 1.septembra nav iespējams ieviest. Tādējādi 2025. gada 1. pusgadā LM aktualizēs nepieciešamo informāciju un pietiks 3. risinājuma īstenošanu kopā ar citu nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu pieteikumu īstenošanai no 2026. gada. # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma
2. a)darbības rezultāts
3. b)Pilnveidota VDEĀVK IIS IIS sistēmas pilnveidojums - 1 Mācības par IIS sistēmas lietošanu - 1 LM VDEĀVK 2023. gada 2. pusgads Nav ieviests 3. risinājuma ietvaros bija paredzēts arī veikt nepieciešamos pilnveidojumus IIS, lai nodrošinātu normatīvajos aktos ieviesto izmaiņu ieviešanu saistībā ar invaliditātes noteikšanas pieejas maiņu bērniem, paredzot līdzekļus no ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001. Ņemot vērā, ka šobrīd nav izmaiņas normatīvajā regulējumā, atbilstoši kuriem būtu veicama IIS pilnveide, pasākuma īstenošana nav veikta. # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma
4. a)darbības rezultāts 1.3. Sekmēt invaliditātes noteikšanas ietvaros veiktā personas funkcionēšanas novērtējuma atkalizmantošanu citās valsts iestādēs pakalpojumu piešķiršanai Sagatavoti priekšlikumi datu apmaiņai par funkcionēšanas novērtējuma informācijas lauka nodošanai, piemēram, SIVA un NVA Sagatavots piedāvājums - 1 LM VDEĀVK SIVA NVA 2023. gada 2. pusgads Nav ieviests LM, SIVA, VDEĀVK un NVA periodiski pārrunā nepieciešamību pilnveidot datu savstarpējo nodošanu tādā līmenī, lai tie būtu atkalizmantojami dažādu pakalpojumu piešķiršanā, tādejādi mazinot nepieciešamību atkārtoti pārvērtēt/izvērtēt personas individuālo situāciju gadījumos, kad tas jau ir veikts salīdzinoši nesenā laika posmā. Būtiskākais šķērslis ir atšķirīgās pieejas sistēmiskā līmenī informācijas uzkrāšanā. ES fonda projekts Nr. 9.1.4.2./16/I/001 "VSIA NRC "Vaivari" Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte", kura ietvaros tika veidota informācijas par personas funkcionēšanas novērtējumu uzkrāšanas sistēma, noslēdzās 2023.gada nogalē. Šobrīd tiek veikta projekta rezultātu analīze un datu uzkrāšana, līdz ar to uzsākt uzdevuma izpildi 2023.gada beigās nebija iespējams. Vienlaikus šobrīd uzdevuma ieviešanai nav identificēts finansējuma avots. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd SIVA, īstenojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzētos uzdevumus, lieto vairākas informācijas sistēmas un iegūst datus no citām informācijas sistēmām. Lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas jomā un nodrošinātu citu SIVA funkciju izpildi, SIVA veido un uztur Sociālās rehabilitācijas informācijas sistēmu (SRIS), Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma (PRIS), viesu reģistrēšanas un vadības sistēma 4Hotel (4Hotel) un Ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas sistēma 4Restaurant (4Restaurant). Informācijas apmaiņa starp sistēmām ir sadrumstalota, tā apgrūtina datu analīzi, glabāšanu, apmaiņu un atkalizmantošanu. Vairākos procesa posmos informācijas apstrāde ir manuāla, kas rada papildus administratīvo slogu un risku datu kvalitātei. SIVA nav iekļauta Datu apmaiņas nodrošināšanas pakalpojums (turpmāk - DAGR) I kārtas projektā kā sadarbības partneris. Ir definēta skaidra vajadzība noteiktu uzdevumu sasniegšanai kļūt par DAGR II kārtas sadarbības partneri, ņemot vērā, ka DAGR pilnveide ietvers iestāžu informāciju sistēmu aktuālo datu objektu publikāciju, kas tiek bieži pieprasītas dažādos e-pakalpojumos un ārējās informācijas sistēmās, un funkcionalitāti šo datu saņemšanai. Mērķis ir izveidot vienotu sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma saņēmēju datu uzkrāšanas, aprites, atkalizmantošanas digitālo risinājumu, kā iekļaut sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu saistīto nozaru un koplietošanas valsts pārvaldes pakalpojuma sistēmā, tomēr šobrīd nav rasts finanšu risinājums projekta īstenošanai. Tāpat datu apmaiņa ir jāskata sasaistē ar pieejas maiņu invaliditātes novērtēšanā gan bērniem, gan pilngadīgām personām, lai sekmētu, ka atbalsta pakalpojumi invaliditātes seku mazināšanai tiek organizēti un plānoti tā, lai maksimāli tiktu ņemtas vērā personas individuālās vajadzības, tādējādi nodrošinot gan mērķēta atbalsta saņemšanu, gan efektīvu budžeta līdzekļu plānošanu pakalpojumu nodrošināšanā. Attiecīgi šis pasākums ir uzskatāms kā aktuāls arī Plāna 2024-2027 kontekstā. # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.6. pasākums 1.4. Pilnveidot invaliditātes noteikšanas procesa kvalitāti un stiprināt VDEĀVK kapacitāti Sniegts metodiskais un skaidrojošais darbs par invaliditātes procesa efektīvu nodrošināšanu un darbu ar klientiem Mācību modeļu izstrāde un aprobācija - 3 Rokasgrāmata - 1 VDEĀVK LM 2023. gada 2. pusgads (turpinās arī pēc 2023. gada) Uzsākts ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 izstrādāti divas mācību programmas (moduļi) un īstenotas mācības: 1) VDEĀVK nodarbinātajiem, kuri tiešā veidā ikdienā nodrošina klientu apkalpošanu (vecākie klientu apkalpošanas speciālisti, klientu apkalpošanas speciālisti, pārvaldes referenti, pārvaldes vecākie referenti), par klientu apkalpošanu un efektīvu konsultēšanu, stresa vadību, lietišķo rakstību invaliditātes, tādējādi stiprinot nodarbināto kompetenču un profesionālo spēju pilnveidi ikdienas darbā. Mācības turpinājās arī 2024. gadā; 2) VDEĀVK nodarbinātajiem, kuri ikdienā nodrošina invaliditātes ekspertīžu veikšanu un lēmumu pieņemšanu (ārsti eksperti, vecākie ārsti eksperti, vadošie eksperti) par specifiskiem jautājumiem invaliditātes noteikšanas jomā ar desmit aktuālām tēmām. 2023. gadā uzsāktas mācību programmas īstenošanas, kas turpinājās arī 2024. gadā, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu un profesionālu kompetenču attīstību. Tāpat 2023. gadā uzsākts darbs pie VDEĀVK rokasgrāmatas "Darbību, procesu un pakalpojumu standartu rokasgrāmata" izstrādes. Līdz 2023. gada 2. pusgadam izlietotais finansējums pasākuma īstenošanai - 14 913,26 euro (ar PVN) (ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 ietvaros) VDEĀVK Metodiskās vadības un kontroles nodaļa nodrošina administratīvo aktu pēcpārbaudi, kontroli un apmācību invaliditātes ekspertīzes jautājumos. Noris regulāra nodaļās veikto ekspertīžu kvalitātes analīze un atbilstoši gada plānam tiek organizētas katras nodaļas mācības rezultātu apspriešanai un pilnveidei. # Turpināms Plānā 2024-2027, 1.4. pasākums 1.5. Pilnveidot VDEĀVK sniegto pakalpojumu kvalitāti klientu apkalpošanā Izstrādāta vienota informācijas sniegšanas metode par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā Izstrādāta un aprobēta vienota metodika - 1 VDEĀV LM 2023. gada 2. pusgads (turpinās arī pēc 2023. gada) Uzsākts 2023. gadā uzsākts darbs pie metodikas vienotai informācijas sniegšanas par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā, tādējādi nodrošinot, ka VDEĀVK Klientu apkalpošanas nodaļas darbinieki vienlīdz kvalitatīvi sniedz informāciju VDEĀVK klientiem invaliditātes noteikšanas gadījumā. Līdz 2023. gada 2. pusgadam izlietotais finansējums pasākuma īstenošanai - 12 592,47 euro (t.sk. ar PVN) (ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 ietvaros) # Turpināms Plānā 2024-2027, 1.5. pasākums Kopsavilkums par 1.rīcības virziena izpildi No pieciem pirmajā rīcības virzienā ietvertajiem pasākumiem trīs pasākumi ir uzsākti un ir vērojams pozitīvs ieguldījums invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidē, viens no pasākumiem ir daļēji ieviests un ir nepieciešams sekmēt pasākuma pilnu ieviešanu Plāna 2024-2027 periodā, savukārt viens pasākums nav izpildīts, bet tas nav zaudējis savu aktualitāti arī periodam no 2024.-2027. gadam. Šī rīcības virzienā ietvertie pasākumi tiek atkārtoti ietverti Plānā 2024-2027. 2. Rīcības virziens: Uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas, t.sk. starpnozaru līmenī, attīstīšana Uzdevumi: pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus, lai mazinātu invaliditātes sekas un sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija Izpildes termiņš Informācija par pasākuma izpildi 2.1. Pilnveidot atbalsta pakalpojumu ārpusmājas aktivitātēm personām ar invaliditāti Izstrādāti kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām un pavadoņa pakalpojumam bērniem ar invaliditāti Izstrādāti jauni kritēriji pakalpojuma nodrošināšanai - 2 Veikti grozījumi normatīvajos aktos - 2 LM Pašvaldības 2021. gada 1. pusgads Ir ieviests 2021. gadā tika veikta būtiska reforma asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanas kārtībā. Reformas gaitā tika izstrādāti jauni kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām, kā arī izstrādāti kritēriji jaunajam pavadoņa pakalpojumam bērniem ar invaliditāti. Kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām ir noteikti Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 316) 1.pielikumā "Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšana" (turpmāk - Anketa). Kritēriju izstrādes gaitā priekšlikumus sniedza personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, un pirms Anketas ieviešanas tā tika testēta sešās pašvaldībās. Kritēriju piemērošana praksē sakās līdz ar MK noteikumu Nr. 316 spēkā stāšanos 2021. gada 1. jūlijā. Ar jauno kritēriju un Anketas ieviešanu ir novērstas identificētās nepilnības asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtībā, ka asistenta pakalpojumu ir iespējams saņemt arī personām, kurām asistenta atbalsts nav nepieciešams, bet, iespējams, ir nepieciešams cits atbalsta veids. Kritēriji pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai ir noteikti Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" 10. pielikumā "Kritēriji atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību", kuri izstrādāti sadarbībā ar VDEĀVK un ir spēkā no 2021. gada 1. jūlijā. Pavadoņa pakalpojums tika ieviests, lai pavadīšanas atbalstu ārpus mājokļa varētu saņemt arī tie bērni ar invaliditāti no piecu gadu vecuma, kuriem nav noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un tādejādi nav tiesības saņemt asistenta pakalpojumu, taču ir pārvietošanās grūtības ārpus mājokļa un ir nepieciešams citas personas atbalsts, lai nokļūtu no mājokļa uz izvēlēto galamērķi un atpakaļ. Kopš asistenta pakalpojuma reformas izlietotais finansējums asistenta un pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanai apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ir bijis - 2021. gadā (pilns gads) 23 milj. euro (salīdzinājumam asistenta pakalpojuma nodrošināšanai 2020. gadā tika izlietoti 16,6 milj. euro), 2022. gadā - 34,8 milj. euro un 2023. gadā - 49,1 milj. euro. Visa aktuālā informācija par asistenta pakalpojumu pašvaldībā un pavadoņa pakalpojumu ir pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/asistenta-pakalpojuma-pasvaldiba-un-pavadona-pakalpojuma-nodrosinasana-personam-ar-invaliditati 2.2. Sekmēt kvalificēta asistenta pakalpojuma sniedzēja nodrošināšanu personai ar invaliditāti Izstrādāts asistenta pakalpojuma sniedzēja amata apraksts Amata apraksts - 1 LM Pašvaldības 2022. gada 2. pusgads Uzsākts Lai kritiski izvērtētu un noteiktu personas ar invaliditāti asistenta profesijai nepieciešamo kvalifikāciju, kompetences, zināšanas un prasmes, tika atzīts, ka pirms asistenta amata apraksta izstrādāšanas ir nepieciešams izstrādāt personas ar invaliditāti asistenta profesijas standartu, atbilstoši kuram tiks veidota piemērota izglītības programma asistentiem. Ar SIVA direktores 2023. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 1-4/104 ir izveidota darba grupa profesijas standarta "Asistents personai ar invaliditāti" izstrādei. Darba grupas sastāvā iekļauti SIVA, Latvijas Universitātes 1.medicīnas koledžas, LM, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas Autisma apvienības, SIA "CareLat", biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi", biedrības "Cerību spārni", biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO (turpmāk - SUSTENTO) pārstāvji. Paredzēts, ka darba grupa profesijas standartu izstrādās 2025. gada 1. pusgadā, savukārt asistentu apmācību izglītības programma tiks izstrādāta 2026. gada 2. pusgadā. Profesijas standarta izstrādei papildu valsts budžeta līdzekļi netiek izlietoti. Tā izstrāde tiek veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.2. pasākums, kā arī skatāms sasaistē ar Plānā 2024-2027 2.3. pasākumu 2.3. Sniegt nepieciešamo atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai tās patstāvīgi īstenotu savu rīcībspēju Sagatavoti piedāvājumi atbalstītās lēmumpieņemšanas pakalpojuma ieviešanai no valsts budžeta līdzekļiem Ziņojums - 1 Piedāvāto risinājumu atbalsta gadījumā, tiks izstrādāts atbilstošs normatīvais regulējums LM 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests LM izstrādāja, un MK ar 2023. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 8 atbalstīja konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu", kura mērķis bija kā pastāvīgu sociālo pakalpojumu nostiprināt atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma (turpmāk - APLP pakalpojums). APLP pakalpojuma mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar GRT, kurām noteikta invaliditāte. To tiesību nodrošināšanā īpaši būtisks ir ANO Konvencijas 12. pants "Vienlīdzīga tiesībspējas atzīšana", kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus paredzot valstīm pienākumu nodrošināt šīm personām tādu atbalstu, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi APLP pakalpojuma specifiskais mērķis ir nodrošināt personu ar GRT cilvēktiesību ievērošanu, ieviešot rīcībspējas ierobežošanai alternatīvu tiesību un interešu aizsardzības mehānismu - atbalstīto lemtspēju. Konceptuālais ziņojums paredzēja noteikt trīs iespējamos risinājuma variantus: 1. risinājuma variants - APLP pakalpojums netiek ieviests 2.A risinājuma variants - APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana no gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem valsts deleģētā uzdevuma pildīšanai 2.B risinājuma variants - APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana iepirkuma ietvaros MK 2023. gada 10. janvāra rīkojuma Nr. 8 "Par konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu" 1.punkts paredz, ka tiek atbalstīts 2.A risinājums, kura ietvaros APLP pakalpojums primāri paredzēts nodrošināt personām ar GRT, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Pakāpeniski APLP pakalpojums tiks nodrošināts arī personām ar GRT, kurām noteikta III invaliditātes grupa. Attiecīgi līdz ar 2023. gada 28. septembra likumu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nostiprināts APLP pakalpojums, kuru nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. APLP pakalpojums personām ar GRT, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir pieejams no 2023. gada 1. novembra, savukārt personām ar III invaliditātes grupu tas būs pieejams no 2026. gada 1. janvāra. Minētie grozījumi tostarp paredz, ka APLP pakalpojumu valsts deleģētās funkcijas ietvaros nodrošina biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"". APLP pakalpojuma sniedzējs (atšķirībā no aizgādņa) nerīkojas personas vietā, taču sniedz personai ar GRT nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona ir tiesīga sniegt atbalstu juridisko jautājumu, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā. 2023. gadā APLP pakalpojumu saņēma 41 persona, savukārt 2024. gadā - 175 personas. Izlietotais valsts budžeta finansējums APLP pakalpojuma nodrošināšanai no apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 2023. gadā bija 84,8 tūkst. euro, 2024. gadā- 230,2 tūkst. euro Plašāka informācija par APLP pakalpojumu pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/atbalsta-personas-lemumu-pienemsana-pakalpojums 2.4. Pilnveidot atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, izvērtējot nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesību Izvērtēt valsts sniegtā atbalsta pietiekamību personām ar invaliditāti un sniegt priekšlikumus personu ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, materiālās situācijas pilnveidošanai Ziņojums - 1 LM 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests MK 2024. gada 30. janvārī pieņēma LM izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par atbalsta pasākumiem vecākiem ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni" (Nr. 5/24.§),kura mērķis bija identificēt mērķa grupu - personas ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni - apkopot valsts un pašvaldību līmenī pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, kas sekmē personas ar invaliditāti iespējas īstenot sava vecāka pienākumus, kā arī piedāvāt turpmāk īstenojamu pasākumu kopumu, lai detalizēti vērtētu, vai personām ar invaliditāti ir nepieciešams papildu atbalsts esošajam atbalstam invaliditātes seku mazināšanai, lai sekmētu mērķa grupas iespējas veikt savu bērnu aprūpes pienākumus zaudētu vai ierobežotu darbspēju dēļ. Informatīvais ziņojums sākotnēji tika iesniegts MK izskatīšanai 2021. gada 26. martā. Pēc informatīvā ziņojuma iesniegšanas Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk - PKC) (no 2023. gada 1. marta iestādes funkcijas pārņēmusi Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas departaments) sniedza savu atzinumu par informatīvajā ziņojumā pausto un lūdza papildināt ziņojuma saturu ar vecāku ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, specifisko vajadzību izpēti un iespējamo atbalsta pasākumu izvērtēšanu. Lai precizētu un papildinātu informatīvo ziņojumu ar PKC atzinumā minēto, 2022. gadā SIA "AC Konsultācijas" pēc LM pasūtījuma veica pētījumu "Pētījums par nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, kurā vienam vai abiem vecākiem noteikta invaliditāte" (pētījuma izmaksas 23 700 euro bez PVN (apakšprogramma 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2022. gadam"), pētījums pieejams šeit:) https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/petijums-par-nepieciesamajiem-atbalsta-pakalpojumiem-gimenem-ar-berniem-kur-vienam-vai-abiem-vecakiem-ir-noteikta-invaliditate/). Pēc pētījumā iegūtajiem datiem un izdarītajiem secinājumiem, kas saskaņoti ar saistītajām nozaru ministrijām, institūcijām un biedrībām, informatīvais ziņojums tika papildināts un atkārtoti iesniegts MK. Pētījumā, apkopojot mērķa grupas interviju un fokusgrupu diskusiju ietvaros identificētos ierobežojumus, grūtības un izaicinājumus, tika secināts, ka tie ir saistīti ar vairāku nozaru sniegtajiem pakalpojumiem un to pieejamību, kā, piemēram, ir nepieciešams atbalsts un plašāka pieejamība gan sociālo, gan veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, gan pieaugušo, gan bērnu izglītības procesā, kā arī ir nepieciešami sabiedriskā transporta un vides piekļūstamības uzlabojumi. Tomēr nedrošības sajūtu par savu nākotni un spējām sniegt atbilstošu atbalstu bērniem ir saistīti arī ar kopējiem procesiem valstī, t.sk. vispārējo cenu pieaugumu un dzīves dārdzības paaugstināšanos, kas rada ietekmi uz jebkuru ģimeni. Kopumā, atbalsts no valsts un pašvaldības dažādās formās un veidos tiek piedāvāts diezgan plaši, tomēr šis atbalsts ir jāpilnveido, t.sk., uzlabojot sadarbību starp dažādām nozarēm un institūcijām, lai veicinātu uz personas vajadzībām fokusētu un atbilstošu pieeju. Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nav saskatāms pamatojums noteikt jaunu finansiālā atbalsta veidu, kas būtu konkrēti mērķēts uz vecāku ar invaliditāti spēju stiprināšanu aprūpēt savus bērnus. Atbalsts invaliditātes seku mazināšanai un atbalsta bērnu aprūpei ir savstarpēji nodalāmi valsts atbalsta veidi, tādēļ ieviest universālu finansiālo atbalstu vecāku ar invaliditāti gadījumā nebūtu mērķēti orientēts uz bērnu vajadzību nodrošināšanu. Lai sekmētu mērķa grupas iespējas rūpēties par saviem bērniem, nodrošinot bērnu labākās intereses, un par savu veselību un funkcionālo spēju uzlabošanu, kopumā ir jāpilnveido jau esošie valsts atbalsta mehānismi un vidējā un ilgtermiņa attīstības plānošanā īpaša uzmanība jāvērš mērķētāka atbalsta ģimenēm ar bērniem pilnveidei un attīstībai, attīstot neformālās atbalsta grupas vai attīstot bērnu īstermiņa un ilgtermiņa pieskatīšanas pakalpojumus, atbalsta sistēmas pilnveidei invaliditātes gadījumā, visaptverošas un uz personu fokusētas pieejas veicināšanai starpnozaru līmenī. 2.5. Apzināt mērķa grupas viedokli par Valsts kancelejas IL ietvaros izstrādātajiem risinājumiem atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērni ar smagu invaliditāti Veikta analīze par risinājumu ieviešanas iespējām Izstrādāts ziņojums ar priekšlikumiem - 1 LM VK Pašvaldības NVO 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests Visi inovāciju laboratorijā (IL) apskatītie jautājumi tika risināti sekojošos formātos: 1) ar ES fondu atbalstu 2021.-2027. gada plānošanas periodā Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (BKUS) īsteno projektu "Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām diagnozēm un viņu ģimenes locekļiem". Projektā no 2022. gada 1. ceturkņa līdz 2027. gada 2. ceturksnim tiek īstenots izmēģinājumprojekts - psihosociāla atbalsta pakalpojuma sniegšana bērniem līdz 18 gadiem (neieskaitot), saslimšanas brīdī nonākot BKUS stacionārā vai regulārā ambulatorā uzraudzībā dēļ smagās diagnozes, kā arī pēcterapijas periodā dzīvesvietā (informācija pie pasākuma 2.17. izpildes). Psihosociālais atbalsts ietver sevī konsultatīvo darbu, izglītošanu, grupas atbalstu un garīgo atbalstu, ko sniedz sociālais darbinieks, psihologs, kapelāns, pēc nepieciešamības piesaistot pirmās palīdzības mammas, līdzinieku mammas, aukles, NVO atbalstu utml. Izmēģinājumprojekta rezultāti tiks izmantoti vienota psihosociālā atbalsta sniegšanas sistēmas/mehānisma izveidei valstī bērniem ar smagu diagnozi un viņu ģimenes locekļiem. Projekta ietvaros tiks risinās arī IL izstrādāto prototipu jautājumus par gadījuma vadītāju un vienas pieturas aģentūras principa izveidi; 2) tiek turpināts darbs pie personu ar invaliditāti asistenta profesijas standarta izstrādes, un secīgi tiks strādāts pie atbilstošas mācību programmas izveides, kas risinās IL prototipu par asistentu koordinācijas dienesta izveidi daļā par asistentu apmācību, kā arī IL prototipu par asistentu amata aprakstu (skatīt sasaistē ar 2.2. pasākuma izpildi). Ņemot vērā iepriekš minēto, atsevišķs ziņojuma izstrāde ir zaudējusi savu aktualitāti, un tas netika sagatavots. 2.6. Nodrošināt apkopotas informācijas pieejamību par atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai Izstrādāts elektronisks katalogs par atbalsta pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu sniedzējiem
5. a)Organizēta domnīca jeb hakatons - 1
6. b)Elektroniskais katalogs (aplikācija) - 1 LM VK Nozaru ministrijas NVO
7. a)2021. gada 2. pusgads
8. b)2023. gada 2. pusgads Ir ieviests Skatīt informāciju pie 1.5. pasākuma izpildes. Tāpat LM tīmekļa vietnē (https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1) regulāri tiek atjaunota informācija par pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Vienlaikus ilgtermiņā ir nepieciešams meklēt risinājumu, t.sk.,vērtējot papildu finansējuma novirzīšanu šim mērķim, kā ieviest digitālu risināju informācijas iespējami individualizētai atlasei atbilstoši personai noteiktajai invaliditātes grupai, funkcionālā traucējuma veidam, izsniegtajiem atzinumiem, dzīvesvietai u.c. kritērijiem, lai sekmētu, ka personas ar invaliditāti saņemt visu nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai - kā monetārā veidā, tā arī pakalpojumu un atvieglojumu veidā. 2.7. Pilnveidot monitoringu par personām ar invaliditāti sniegto atbalstu Definēti monitoringa radītāji un veikta regulāra radītāju aktualizācija Publicēti monitoringa rādītāji - ikgadēji LM Katru gadu Ir ieviests Jau 2017. gadā tika izstrādāts saraksts ar vairāk nekā 100 indikatoriem, ar kuru palīdzību Latvija vērtē ANO Konvencijas prasību ievērošanas progresu. Izstrādātais indikatoru saraksts tika ietverts tabulā, kura periodiski ir tikusi atjaunota ar aktuālo informāciju par izvirzītajiem rādītājiem. Plānā 2021-2023 ietvertā pasākuma izpildei iepriekšminētais indikatoru saraksts un tajā -noteiktie indikatori tika pārskatīti un papildināti ar aktuālāko pieejamo informāciju un jaunākajiem pētījumu datiem atbilstoši. Noteikto indikatoru rādītāju informācija tabulā tiek regulāri atjaunota un papildināta arī šobrīd un ir paredzēts to īstenot arī turpmāk. Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu, tabula ar atjaunoto un papildināto informāciju ir publicēta LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/starptautiskie-tiesibu-akti-1. Tāpat LM tīmekļa vietnē tiek publicēta informācija par nozaru ietvaros izlietoto finansējumu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai invaliditātes seku mazināšanai, lai tādējādi varētu vērtēt valsts sniegtā atbalsta apjomu starpnozaru līmenī kopsakarā ar kopējo valsts budžeta izlietojumu atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai (https://www.lm.gov.lv/lv/atvieglojumi-personam-ar-invaliditati). 2.8. Stiprināt latviešu zīmju valodas nozīmi bērna ar dzirdes traucējumiem audzināšanā Paaugstināta dzirdīgu vecāku izpratne par atbilstošas komunikācijas izvēles nozīmi ar bērnu, kuriem ir dzirdes traucējumi Informatīvi video materiāli dzirdīgiem vecākiem ar bērniem ar dzirdes traucējumiem - 5 LM NVO 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests Izveidoti 5 videomateriāli (gan filmēti, gan animācija) dzirdīgiem vecākiem, kuriem ir bērni ar dzirdes traucējumiem, kuru mērķis ir stiprināt zīmju valodas lomu un nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā, iedrošināt vecākus lietot zīmju valodu saziņā ar saviem bērniem jau no mazotnes, sniegt vienkāršus ikdienas piemērus, kā saprasties ar bērniem, atpazīt un izstāstīt par lietām sev līdzās un svarīgāko, iemācīt viņiem alfabētu u.tml. Izlietots valsts budžeta finansējums 6655 euro (t.sk. ar PVN) no apakšprogrammas 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" Videomateriāli pieejami LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/dzirdigu-vecaku-pieredze-kuri-apguvusi-zimju-valodu https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/nedzirdigu-cilveku-kuri-augusi-dzirdigu-vecaku-gimene-pieredzes-stasti https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/kur-vecaki-var-apgut-zimju-valodu-resursi https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/zimju-valoda-no-ka-sastav-ka-atskiras-no-runatas https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/kapec-zimju-valoda-ir-svariga-nedzirdigu-bernu-audinasana 2.9. Izvērtēt iespēju apvienot īpašas kopšanas nepieciešamības un aprūpes mājā pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanas kritērijus pilngadīgām personām ar ļoti smagu invaliditāti Izstrādāti priekšlikumi īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšanas maiņai, salāgojot tos ar kritērijiem sociālas aprūpes pakalpojuma saņemšanai Domnīca - 1 LM Pašvaldības NVO 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests 2023. gadā LM veica pilotprojektu ar mērķi izvērtēt iespēju mainīt pieeju un kritērijus īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanai pilngadīgām personām, vērtējot iespēju īpašas kopšanas nepieciešamības novērtējumu salāgot ar pieeju un kritērijiem, kas tiek izmantoti aprūpes līmeņu noteikšanai sociālo pakalpojumu piešķiršanai pašvaldībā, un sagatavot piedāvājumu īpašas kopšanas novērtējuma kritēriju uzlabošanai, lai nodrošinātu personām ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem iespēju saņemt mērķētāku atbalstu pašaprūpes vajadzību nodrošināšanai (turpmāk - pilotprojekts). Pilotprojekta veikšanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, tā sagatavošana veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). Uzsākot pilotprojektu, tika izvirzīta hipotēze - personas, kurām ir noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība saskaņā ar šā brīža kritērijiem, lielākajā skaitā gadījumu atbilst 3. vai 4. aprūpes līmenim. Gan pirms pilotprojekta uzsākšanas, gan pilotprojekta ietvaros LM konsultējās ar sociālo dienestu speciālistiem un VDEĀVK ekspertiem, kā arī vērtēja iedzīvotāju sūdzības par īpašs kopšanas nepieciešamības izvērtēšanu un gadījumiem, kad atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību netiek izsniegts. Pilotprojekta datu analīze apstiprināja hipotēzi, ka personām, kurām bija noteikts 4.aprūpes līmenis, lielākajā skaitā gadījumu arī Bartela punktu skaits bija zem 7 punktiem. Attiecīgi pilotprojekta datu analīze ļauj secināt, ka aprūpes līmeņu novērtēšanas pieeja būtu piemērota un atbilstošs īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšanā un tas ļautu veidot sistēmu ar gradētu kopšanas pabalsta ieviešanu atbilstoši faktiskās aprūpes intensitātei. Ņemot vērā iepriekš minēto, LM gatavo konceptuālo ziņojumu, ar kuru piedāvās izmaiņas kopšanas nepieciešamībās izvērtējama maiņai, kas secīgi ļautu arī gradēt pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, apmēru atbilstoši faktiskās aprūpes intensitātei. # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.6. pasākums 2.10. Pārskatīt personām ar invaliditāti virzītā finansiālā atbalsta mērķētību Uzsākta esošā finansiālā atbalsta analīze, vērtējot katra atbalsta veida metodoloģisko pamatotību (saturs un mērķis) Izvērtējums - 1 LM Nozaru ministrijas NVO 2023. gada 1. pusgads Ir ieviests Lai gan atsevišķs izvērtējums nav veikts, tomēr Plāna 2021-2023 darbībās periodā ir veikta vairāku finansiālā atbalsta veidu pārskatīšana, vērtējot gan valsts finansiāls iespējas šo pabalstu paaugstināšanai (nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums, lai pārskatītu finansiālo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, ir pieejams attiecīgā normatīvā aktu grozījumu anotācijā), gan ieguvumus mērķa grupai no šo pabalstu paaugstināšanas, proti, Plāna 2021-2023 darbības periodā tik nodrošināta: 1) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk - VSNP) un minimālās invaliditātes pensijas apmēra pārskatīšana, saistot minēto finansiālo atbalsta apmērus ar sociālekonomisku rādītāju - minimālo ienākumu mediānu - un nostiprinot regulāru (ikgadēju) minimālo invaliditātes pensiju un VSNP apmēra pārskatīšanu atbilstoši ienākumu mediānas apmēra izmaiņām, tādējādi veicinot iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas pastāvīgu uzlabošanos. Vairāk informācija par minimālo ienākumu sliekšņu reformu pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limenis; 2) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās - no 79,68 euro par pilnu sešu mēnešu periodu līdz 105 euro par pilnu sešu mēnešu periodu (no 2023. gada 1. jūlija) 3) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti no 106,72 euro mēnesī līdz 160 euro mēnesī (no 2024. gada 1. janvāra). Turklāt Bērnu Ziņojums paredz noteikt, ka piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti tiek pārskatīta regulāri (ne retāk kā reizīt trīs gados), balstoties uz makroekonomisku rādītāju - inflācijas izmaiņām; 4) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināts pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības - no 313,43 euro līdz 413,43 euro mēnesī (no 2024. gada 1. janvāra). 2.11. Sekmēt vienmērīgu pāreju no bērna ar invaliditāti statusa uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu Sagatavot priekšlikumus atbalsta pakalpojumu groza noteikšanai pārejas periodā no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgu personu ar invaliditāti Diskusijas - vismaz 1x gadā Izvērtējums ar priekšlikumiem -1 LM Nozaru ministrijas NVO 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests Atsevišķs izvērtējums netika gatavots, vienlaikus darbs tika ieguldīts pie normatīvā regulējuma pilnveides tajās jomās, kas ir būtiskas parejas posmā no bērna uz pilngadīgā vecumu. Kā viens no biežākajiem satraukuma iemesliem, ar ko saskaras ģimenes bērna ar invaliditāti pārejas posmā pilngadīgā vecumā, ir invaliditātes noteikšana un kartība, kādā ir veicama pieteikšanās invaliditātes ekspertīzei un secīgi arī atbalsta pakalpojumu saņemšanai, ja invaliditāte ir noteikta. LM 2021. gadā sagatavoja videomateriālu (videomateriāla sagatavošanas izmaksas - 2407,90 euro (ar PVN) no apakšprogrammas 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"), lai sniegtu skaidrojumu gan par iesniedzamajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzei, sasniedzot pilngadību, gan par kartību atbalsta pakalpojumu saņemšanā. Videomateriāls pieejams LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/videomaterials-invaliditates-noteiksana-parejas-posma-no-berna-uz-pilngadigu-personu Tāpat 2023. gadā tika sagatavoti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (spēkā no 2024. gada 6. aprīļa, https://likumi.lv/ta/id/350993-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma), kuru mērķis ir nodrošināt pilngadību sasniegušas personas ar ļoti smagu invaliditāti interešu aizstāvību valsts sociālo pabalstu saņemšanā, lai netiktu negatīvi ietekmēta personas finansiālā situācija, kas var radīt pēctecīgu ietekmi uz personas spējām saņemt nepieciešamo aprūpi un atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Proti, minētie grozījumi paredz noteikt speciālu regulējumu, nosakot, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus, kas noteikti Valsts sociālo pabalstu likuma 12., 12.1 un 13. panta pirmās daļas 2. punktā, par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti ar cēloni slimība no bērnības, ir personai, kura bija minētās personas likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tās aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti gadījumā, kad tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ. Savukārt, lai sekmētu bērnu un jauniešu ar ļoti smagu invaliditāti iespējas saņemt aprūpe mājās pakalpojumu, 2023. gadā tika sagatavoti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzība likumā (spēkā no 2024. gada 1. janvāra, https://likumi.lv/ta/id/348556-grozijums-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likuma), ar kuriem noteikts, ka valsts nodrošina pašvaldībām līdzfinansējumu (50% apmērā, Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti", 45.1 punkts) aprūpei mājās pakalpojumam bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem VDEĀVK noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējums par bērnu tiek turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz bērna 24 gadu vecuma sasniegšanai. 2.12. Sekmēt iespēju bērniem ar invaliditāti saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu Nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 344 bērni ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums 650 bērniem ar invaliditāti, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kopumā 41 pašvaldībā (nepiedalījās Rīgas un Līvānu pašvaldības). Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 900 000 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros). 2.13. Nodrošināt bērniem ar invaliditāti dienas aprūpes centru pakalpojumus Nodrošināts pieejams dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem pēc skolas vai skolas brīvlaikos Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 45 bērni ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināts pieejams dienas aprūpes centra pakalpojums 270 bērniem pēc skolas vai skolas brīvlaikos. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas un Līvānu pašvaldības), to iepērkot vai nodrošinot savas pašvaldības infrastruktūrā. Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 337 500 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros). 2.14. Nodrošināt īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti Nodrošināta iespēja bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas nepieciešamība, viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem izmantot sociālās aprūpes pakalpojumu "Atelpas brīdis" psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 150 bērni ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināta iespēja 77 bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem izmantot sociālās aprūpes pakalpojumu "Atelpas brīdis" psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas pašvaldība un Līvānu pašvaldība) pie pieciem pakalpojumu sniedzējiem. Skatāms sasaistē ar 2.16. pasākumu. Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 803 880 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros). 2.15. Veicināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti Nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, kas dzīvo ģimenēs Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 1 000 bērnu ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 1294 bērniem ar invaliditāti, kuri dzīvo ģimenēs. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas pašvaldība un Līvānu pašvaldība), to iepērkot vai nodrošinot savas pašvaldības infrastruktūrā. Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 2 500 000 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros). 2.16. Sekmēt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti, kurus nodrošina NVO Pilnveidotas bērnu sociālās prasmes un uzlabotas funkcionālās spējas Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 800 bērnu LM NVO 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā pilnveidotas bērnu sociālās prasmes un uzlabotas funkcionālās spējas, īstenojot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus (sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, "atelpas brīža", dienas aprūpes pakalpojumu) 1670 bērniem ar invaliditāti. Pasākumā tika īstenoti 36 projekti. Pasākums ietvaros no 2021.-2023.gadam izlietots ES fondu finansējums 5 557 450 euro (t.sk. PVN) apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.3. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana"). 2.17. Izveidot starpdisciplināra psihoemocionāla atbalsta nodrošināšanu bērniem ar smagu medicīnisko diagnozi un viņu likumiskajiem pārstāvjiem Sniegts holistisks psihoemocionālais atbalsts ģimenēm un bērniem Sniegtie pakalpojumi - indikatīvi 2000 gadījumu gadā BKUS Sociālie dienesti 2023. gada 2. pusgads (turpinās arī pēc 2023. gada) Uzsākts DP 2021.-2027. gadam 4.3.6.3. pasākuma "Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā sniegts psihosociālā atbalsta pakalpojums 625 bērniem līdz 18 gadiem (neieskaitot), nonākot BKUS stacionārā vai regulārā ambulatorā uzraudzībā dēļ smagās diagnozes, kā arī pēcterapijas periodā dzīvesvietā. Pēc izstāšanās no BKUS turpinās atbalsts dzīvesvietā, atbilstoši sagatavotajām rekomendācijām. Rekomendāciju sagatavošanā piedalās gan BKUS speciālisti, gan pašvaldību sociālie darbinieki. Projektā kā sadarbības partneri piedalās 36 pašvaldības, uz pašvaldībām novirzītas 60 rekomendācijas. Galvenie identificētie trūkumi projekta īstenošanas laikā- ģimeņu nevēlēšanās sadarboties ar pašvaldību sociālo dienestu, pašu ģimeņu motivācijas trūkums utml. Lai novērstu minētos trūkumus, projekta ietvaros paredzēts jau preventīvi informēt ģimenes par pašvaldību sociālo dienestu atbalstu, sadarbības priekšrocībām, ieguvumiem utt., izveidot BKUS un pašvaldību sociālo dienestu ciešāku sadarbību un stiprinot pārliecību par sniegto pakalpojumu daudzveidību, pieejamību un kvalitāti. Pasākuma ietvaros no 2022.-2023. g. izlietots ES fondu finansējums 786 250 euro apmērā (t.sk. ar PVN) (ESF+ projekta Nr. 4.3.6.3/1/23/I/001 ietvaros) # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.9. pasākums 2.18. Izvērtēt optimālākos risinājumus, kā nodrošināt surdotulka kompetenču apgūšanu pedagogiem (piemēram, tālākizglītības iespējas) Noteikti optimālākie risinājumi, kā nodrošināt surdotulka kompetenču apgūšanu pedagogiem (piem., tālākizglītības iespējas) Risinājumu skaits, kā nodrošināt surdotulka kompetenču apgūšanu pedagogiem - vismaz 1 IZM LM 2023. gada 1. pusgads Ir ieviests Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā studiju programmas "Speciālā izglītība" (skolotāja profesionālā kvalifikācija) viens no studiju kursiem ir "Latviešu zīmju valoda". Surdotulka klātienes studiju programmu bija iespējams apgūt arī SIVA Koledžas izglītības programmā "Surdotulks". Tāpat Rīgas Stradiņa universitātē studiju programmas Audiologopēdija ietvaros var apgūt zīmju valodu. 2.19. Stiprināt komunikācijas prasmes ikdienas darbā ar bērniem ar dzirdes traucējumiem Nodrošināta latviešu zīmju valodas un surdopedagoģijas pamatprasmju apgūšanu pedagogiem, vecākiem un skolu darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem ar speciālām vajadzībām Vidēji 20 personas katru gadu IZM Valmieras Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs Katru gadu līdz 2023. gada 2. pusgadam Ir ieviests "Valmieras Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs" īstenoja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus "Latviešu zīmju valoda" (IZM finansējums, apakšprogramma 01.11.00) (20 dalībnieki - katru gadu). Gaujas krasta vidusskola - attīstības centrs organizēja zīmju valodas kursus, lai sniegtu atbalstu: 1) dzirdīgiem vecākiem un pārējiem nedzirdīgā bērna ģimenes locekļiem, lai viņi varētu komunicēt ar savu bērnu, 2) pedagogiem un skolu administrācijai, ja nedzirdīgs bērns tiek integrēts vispārizglītojošā skolā, 3) valsts iestāžu, piemēram, pašvaldību, darbiniekiem, lai viņu sniegtie pakalpojumi būtu pieejami klientam maksimāli ērtā un saprotamā veidā, 4) visiem interesentiem, kuriem ir nepieciešamība, interese un vēlme sazināties zīmju valodā. # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.13. pasākums 2.20. Veicināt vecāku izpratni par bērnu ar speciālām vajadzībām izglītības procesu un vecāku lomu tajā Nodrošinātas konsultācijas vecākiem, kuru bērni ar speciālām vajadzībām apgūst vispārējo izglītību Vecākiem sniegto individuālo konsultāciju skaits (apmēram 500 konsultācijas katru gadu) IZM Speciālās izglītības iestādes - attīstības centri Katru gadu līdz 2023. gada 2. pusgadam Ir ieviests Viens no speciālās izglītības attīstības centru darbības mērķiem ir nodrošināt konsultatīva un metodiska atbalsta sniegšanu vecākiem, bērniem un pedagogiem. Savukārt viena no darbības jomām ir konsultāciju nodrošināšana izglītības iestāžu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem neatkarīgi no izglītojamo izglītības ieguves vietas. No 2021. gada atskaitēm par kritēriju izpildi secināms, ka laika periodā no 2020. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31.maijam speciālās izglītības attīstības centri ir nodrošinājuši 927 individuālās konsultācijas, bet laika 2022. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. maijam - 1037 individuālās konsultācijas. No 2021. līdz 2022. gada 1. septembrim darbojās 11 speciālās izglītības iestādes attīstības centri, bet no 2023. gada 1. septembra darbojas 10 speciālās izglītības iestādes attīstības centri, kuru darbība tiek regulēta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumiem Nr. 187 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu". # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.14. pasākums 2.21. Veicināt pedagogu zināšanas un prasmes darbā ar bērniem ar speciālām izglītības vajadzībām
9. a)Nodrošināti pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi "Speciālās izglītības saturs un didaktika"
10. a)Pedagogu skaits, kuri apguvuši attiecīgos kursus (vismaz 30 pedagogi) IZM Speciālās izglītības iestādes - attīstības centri 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus "Speciālās izglītības saturs un didaktika" apmeklēja: 2021. gadā -55 pedagogi; 2022. gadā -24 pedagogi (īstenots IZM apakšprogrammas 01.11.00. ietvaros) Tika organizēti arī dažādi informatīvi izglītojoši pasākumi par iekļaujošo izglītību un palīdzības iespējām izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (semināri/kursi). Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus apmeklēja: 2021. gadā -1481 pedagogi; 2022. gadā -1574 pedagogi, 2023. gadā - 1434 pedagogi. # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.15. pasākums
11. b)Nodrošināta metodiska palīdzība un konsultācijas pedagogiem par bērnu ar speciālām vajadzībām sekmīgu iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēs
12. b)Pedagogu skaits, kuriem sniegta metodiska palīdzība un konsultācijas (apmēram 1300 pedagogi katru gadu) katru gadu līdz 2023. gada 2. pusgadam Ir ieviests Speciālās izglītības attīstības centru darbības mērķis ir nodrošināt konsultatīva un metodiska atbalsta sniegšanu vecākiem, bērniem un pedagogiem. Viena no darbības jomām ir sniegt individuālu metodisku un pedagoģisku palīdzību izglītības iestāžu pedagogiem jautājumos par atbalsta pasākumu piemērošanu, individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi un mācību sasniegumu dinamikas izvērtējumu izglītojamam ar speciālām vajadzībām. No 2021. gada atskaitēm par kritēriju izpildi secināms, ka laika periodā no 2020. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam speciālās izglītības attīstības centri ir nodrošinājuši 780 individuālās konsultācijas, bet laika 2022. gada 1. jūnija līdz 2023. gada 31. maijam - 871 individuālās konsultācijas. # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.15. pasākums 2.22. Veicināt atbalsta personāla pieejamību bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanas vispārējās izglītības vispārizglītojošajā klasē sekmēšanai Palielināts atbalsta personāla likmju skaits Nodrošināts nepieciešamais atbalsta personāls IZM Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests Pakāpeniski palielināts atbalsta personāla likmju skaits, veicinot atbalsta personāla pieejamību bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanas vispārējās izglītības vispārizglītojošajā klasē sekmēšanai. MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" cita starpā nosaka, ka ne mazāk kā septiņus procentus no piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai izlieto atbalsta personāla (izglītības iestādes bibliotekārs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, pedagoga palīgs) darba samaksai. 2020./2021. mācību gadā vispārizglītojošajās skolās kopēja atbalsta personāla slodze likmēs bija 1830,39 likmes, 2021./2022. mācību gadā - 1862,98 likmes, 2022./2023. mācību gadā - 2216,163 likmes. 2.23. Sekmēt iespēju bērniem ar dzirdes traucējumiem apgūt kvalitatīvu izglītību Pilnveidoti mācību materiāli bērniem ar dzirdes traucējumiem Pilnveidoti mācību līdzekļi - 9 VISC IZM 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests ESF projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā" ir sagatavoti visi ieplānotie mācību līdzekļi skolēniem ar dzirdes traucējumiem: • Programmas paraugs "Latviešu valoda 1.-9.kl. skolēniem ar dzirdes traucējumiem", pieejams: https://mape.skola2030.lv/resources/10636 • Mācību līdzekļi latviešu valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem 1.-6. klasē, pieejami https://mape.gov.lv/catalog/materials/510D0FD2-FC25-40F2-8D40-6943ACA54C0D/view?preview=510D0FD2-FC25-40F2-8D40-6943ACA54C0D E-video piemēri, t.sk. 910 piemēri ar surdotulkojumu, pieejami: https://www.tavaklase.lv/ 2.24. Veicināt savlaicīgu speciālo vajadzību identificēšanu izglītības procesā agrīnā vecumā Izveidota piecus gadus vecu izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēm Ministru kabineta noteikumi "Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs" VISC IZM 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests Izstrādāti MK 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 453 "Izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs". MK noteikumos ietvertā metodika dod iespēju izvērtēt 5 gadus vecu bērnu pamatprasmes pa mācību jomām, kā arī savlaicīgi noteikt atbalsta pasākumus mācību satura apguvē. Šī metodika būs spēkā līdz brīdim, kad valstī tiks ieviests vienotais bērnu agrīnās attīstības skrīninga metodisko instrumentu komplekts (BAASIK). 2.25. Veikt monitoringu par izglītojamo ar invaliditāti līdzdalību izglītībā Sagatavots statistikas datu apkopojums par izglītojamajiem ar invaliditāti dalījumā pēc izglītības iestādes vai izglītības programmas (vispārējā vai speciālā), līmeņiem, (sākumskola, pamatskola, vidusskola, profesionālā izglītība), dzimuma, pilsētas/lauki utml. Statistikas datu apkopojums - 1 IZM VISC 2022. gada 1. pusgads Ir ieviests Tika veikts statistikas datu apkopojums par izglītojamajiem ar invaliditāti (pēc izglītības pakāpes, izglītības iestādes tipa, izglītības programmas, dzimuma, apdzīvotības). 2.26. Veicināt jauniešu ar invaliditāti iesaisti profesionālās izglītības iegūšanā
13. a)Nodrošināti atbalsta pasākumi profesionālās izglītības iestādēs, t.sk. vides pielāgošana izglītības iestādēs, speciālo mācību līdzekļu attīstība un nodrošināšana, citi atbalsta pasākumi jauniešiem ar invaliditāti un speciālām vajadzībām Profesionālo izglītības iestāžu skaits, kuras nodrošinājušas atbalsta pasākumus - vides pielāgošana divās profesionālās izglītības iestādēs Profesionālās izglītības iestādes IZM 2022. gada 1. pusgads Uzsākts Rezultatīvais rādītājs "Profesionālo izglītības iestāžu skaits, kuras nodrošinājušas atbalsta pasākumus - vides pielāgošana divās profesionālās izglītības iestādēs" līdz 2023. gada beigām tika sasniegts daļēji, pilnībā tas tiks sasniegts 2024. gada 15. augustā. Viens no objektiem, kura ietvaros tika plānota vides pielāgošana - Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma Tehnoloģiju centra pārbūve, tika nodots ekspluatācijā 2024. gada 7. maijā, savukārt otrs objekts - Rīgas Stila un modes tehnikuma dienesta viesnīcas pārbūve, tiks nodots ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. augustam, līdz ar to pasākums būs izpildīts pilnībā. Būvdarbu izpildes termiņi tika pagarināti dažādu objektīvu apstākļu dēļ, kā galvenais no tiem bija tas, ka būvmateriālu cenas kopš 2022. gada februāra Krievijas Federācijas pret Ukrainu uzsāktā kara un piemēroto sankciju dēļ piedzīvoja strauju kāpumu un būvmateriāliem bija ierobežota pieejamība tirgū, kas ietekmēja visu būvniecības nozari. # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.16. pasākums
14. b)Nodrošinātas karjeras konsultācijas pirms izglītības programmas uzsākšanas, t.sk. profesionālās izglītības programmas, un profesionālās izglītības programmās iesaistītajiem izglītojamiem, nodrošinot viņiem papildu informāciju par izvēlēto specialitāti, darba un karjeras izaugsmes iespējām, tādējādi mazinot atbirumu no programmām Visas projektā iesaistītās izglītības iestādes, tai skaitā profesionālās izglītības kompetenču centri VIAA IZM 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests Visās projekta (DP 2014.-2020.gadam, "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem) izglītības iestādēs tika nodrošināta karjeras informācija, karjeras pasākumi un karjeras konsultācijas atbilstoši izglītojumā vecuma grupai, individuālām interesēm un vajadzībām. Kopā projekta laikā individuālu atbalstu saņēmuši vairāk nekā 14 tūkstoši izglītojamo un īstenotas vairāk nekā 25 tūkstoši individuālo karjeras konsultāciju. Īpaši netika uzskaitīti izglītojamie ar invaliditāti, jo šādus datus par izglītojamajiem projekts neuzkrāja.
15. c)Nodrošināti karjeras attīstības atbalsta pasākumi izglītojamiem, viņu vecākiem, kā arī grupu un individuālas karjeras konsultācijas. Izstrādāts metodiskais materiāls "Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna paraugs darbam ar izglītojamajiem speciālās izglītības programmās" karjeras attīstības atbalsta darba plānošanai un organizēšanai Iestāžu skaits -visas projektā iesaistītās izglītības iestādes, kuras īsteno speciālās izglītības programmas (t.sk. speciālās izglītības attīstības centri) VIAA IZM 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests Karjeras attīstības atbalsta pasākumi tika nodrošināti visās projektā (DP 2014.-2020. gadam, "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" īstenošanas noteikumiem) iesaistītās izglītības iestādēs, kuras īstenoja speciālās izglītības programmas (t.sk. speciālās izglītības attīstības centros). Ar projekta finansējumu notika 63 tiešsaistes pasākumi par vecāku lomu bērna karjeras attīstībā, kuros piedalījās vairāk nekā 3000 vecāki. Izstrādāts metodiskais līdzeklis karjeras atbalsta darba plānošanai, īstenošanai un uzraudzībai: "Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāna paraugs darbam ar izglītojamajiem speciālās izglītības programmās"
16. d)Īstenota labās prakses pieredzes apmaiņa starp profesionālās izglītības iestādēm par bērnu ar speciālajām vajadzībām/ funkcionāliem traucējumiem izglītošanu/iesaisti mācību procesā Video konference - 1 Profesionālās izglītības iestādes IZM 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests Video konferences "Īstenota labās prakses pieredzes apmaiņa starp profesionālās izglītības iestādēm par bērnu ar speciālajām vajadzībām/ funkcionāliem traucējumiem izglītošanu/iesaisti mācību procesā" ietvaros 2022. gada 31. maijā "Labās prakses pieredzes apmaiņa starp profesionālās izglītības iestādēm: izglītojamā ar speciālajām vajadzībām/ funkcionāliem traucējumiem izglītošana/iesaiste mācību procesā" ar labās prakses piemēriem dalījās izglītības iestādes: profesionālās, speciālās izglītības iestādes, SIVA, kā arī LM atkārtoti informēja visas izglītības iestādes par LM, NVA atbalsta pasākumiem. Izglītības iestādes dalījās pieredzē par izglītojamo iesaisti praksē, darba vidē balstītajās mācībās, darba devēju pasākumos un projektos, demonstrēja portfolio mapi, ko jaunietis var uzrādīt NVA vai potenciālajam darba devējam kā pierādījumu savām spējām un prasmēm, aicinot šādu praksi pārņemt arī citām izglītības iestādēm, tādējādi sniedzot informāciju par jauniešu nodarbinātības un prakses iespējām, kā arī iesaisti darba vidē balstītās mācībās. LM sniedza informāciju izglītības iestādēm par personu ar speciālām vajadzībām un invaliditāti pēc izglītības ieguves atbalsta iespējām un potenciālo darba devēju uzrunāšanas pasākumiem nodarbinātības veicināšanai, kuri šīm mērķa grupām ir gatavi piedāvāt darbu, kā arī tika norādīti saziņas avoti, lai jaunieši gūtu atbalstu darba vietas atrašanā vai sadarbībā ar NVA un sociālo dienestu darba gaitu un patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Pasākums ieviests 2022. gada 1. pusgadā, lai izglītības iestāžu absolventi savlaicīgi saņemtu nepieciešamo informāciju par jauniešu nodarbinātības un prakses iespējām, t.sk. izglītības iestādi absolvējot. Kopsavilkums No 26 otrajā rīcības virzienā ietvertajiem pasākumiem pilnībā ieviesti ir 24 pasākumi jeb 92%. Tādējādi kopumā ir vērtējams, ka 2. rīcības virziena pasākumi ir izsvērti un orientēti uz atbalsta pakalpojumu pilnveidi invaliditātes seku mazināšanai 3. Rīcības virziens: Darbs un nodarbinātība Uzdevumi: pilnveidot individualizētu atbalstu darba meklējumos personām ar invaliditāti, ņemot vērā personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidu un funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija Izpildes termiņš Informācija par pasākuma izpildi 3.1. Subsidējot darba vietas, veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību Īstenoti subsidētās nodarbinātības pasākumi, kā arī ieviesta subsīdiju diferencēšana atkarībā no invaliditātes smaguma Darbavietu skaits - 597 darba vietas LM NVA 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests Pasākuma mērķis bija personu ar invaliditāti nodarbināšana subsidētajās vai valsts līdzfinansētajās darba vietās, lai palīdzētu izprast darba tirgus prasības, veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā. Plāna 2021-2023 darbības periodā izveidotas 1117 darba vietas personām ar invaliditāti. Tāpat 2021. gada 23. novembrī pieņemti grozījumi MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kas paredz diferencēt personu ar invaliditāti dalības subsidētās nodarbinātības pasākumā ilgumu atkarībā no invaliditātes grupas - personas, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa tiek iesaistītas līdz 18 mēnešiem, savukārt personas, kurām ir noteikta III invaliditātes grupa, līdz 12 mēnešiem. Šādas izmaiņas ļaus sniegt mērķētu un lielāku atbalstu tām personām ar invaliditāti, kurām ir smagi un ļoti smagi funkcionēšanas ierobežojumi, tādējādi viņi saskaras ar lielākiem ierobežojumiem iekļauties brīvajā darba tirgū nekā personas ar III invaliditātes grupu (mēreni funkcionēšanas ierobežojumi). Pasākuma ieviešanai izlietotais finansējums no 2021.-2023. gadam: ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 pasākuma "Pasākumi noteiktām personu grupām" ietvaros - 16 984 770 euro; Nodarbinātības speciālā budžeta pasākuma "Pasākumi noteiktām personu grupām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai uz nenoteiktu laiku" ietvaros 10 964 euro. # Turpināms Plānā 2024-2027, 3.7. pasākums 3.2. Pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos atbalsta instrumentus par sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām, tostarp personām ar invaliditāti Veicināts atbalsts sociālajiem uzņēmumiem ilgtspējīgu darba vietu radīšanai personām ar invaliditāti Veikti grozījumi normatīvajos aktos - 1 LM 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests 2021. gada 7. janvārī MK pieņēma noteikumus Nr. 10 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi"". Noteikumi paredz papildināt sociālo uzņēmumu atbalsta pasākumus ar jaunu pasākumu - VSAOI darba devēja daļas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai GRT Pasākums nodrošināja nelielu, bet pastāvīgu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti vai GRT. Šādam atbalstam iegūstot pastāvīgu raksturu, tas veicina sociālos uzņēmumus pieņemt darbā jaunus darbiniekus ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem. Ievērojot, ka valsts budžeta ievaros šādu atbalstu šobrīd nav iespējams finansēt, ilgtspējīga rezultāta sasniegšanai atbalsts iekļauts jaunajā 2024.-2029. gada ESF+ projektā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbība". Turklāt tika nodrošināta VSAOI kompensāciju nepārtrauktība, uzsākot to izmaksu par 2023. gada 4. ceturksni. Jaunajā periodā papildu VSAOI kompensācijām šai nodarbināto grupai tiek kompensēta arī darba devēja apmaksātā slimības nauda. Pasākuma ieviešanai izlietotais finansējums 2021.-2023. gadam - ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ietvaros kompensāciju izmaksai izlietoti 179 129 euro. # Turpināms Plānā 2024-2027, 3.16., 3.17. un 3.18. pasākums 3.3. Pilnveidot līdzšinējo NVA darbā ar klientiem pielietoto profilēšanas metodi un attīstīt individualizēto pieeju Izstrādāts un ieviests individualizētās pieejas modelis NVA darbā ar personām ar invaliditāti Izveidots individualizēts atbalsta pakalpojumu grozs atbilstoši personas ar invaliditāti spējām un vajadzībām NVA izglītots un specializēts personāls darbam ar personām ar invaliditāti Personas ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti, kuras saņēmušas individuālu ieteikumu profesionālās piemērotības noteikšanas pasākumā - 396 (unikālās personas) LM NVA SIVA 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests Kā papildinājums profilēšanai izveidota aptauja personām ar invaliditāti, lai noskaidrotu informāciju piemērotam darba meklēšanas atbalstam. Profilējot klientu pirmās konsultācijas laika, no personām ar invaliditāti tiek iegūta informācija par darba apstākļiem, kuru nevar veikt. Informācija tiek ņemta vērā, piedāvājot piemērotu darbu. Lai pilnveidotu NVA filiāļu darbinieku zināšanas par atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, organizēts tiešsaistes semināru cikls nevalstisko organizāciju iepazīšanai, kuras pārstāv personas ar invaliditāti. Kopā noorganizēti 6 tiešsaistes semināri ar NVO - biedrība PINS (Palīdzība integrācijā, nodarbinātībā, socializācijā), Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA", Latvijas Autisma apvienība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, biedrība "Dauna sindroms", Latvijas Neredzīgo biedrība. Semināros piedalījās karjeras konsultanti un filiāļu atbildīgie darbinieki par darbu ar personām ar invaliditāti. Darbinieki ieguva papildus zināšanas par dažādiem invaliditātes veidiem un to kā labāk sadarboties ar personām ar invaliditāti. Darbam ar personām ar invaliditāti apmācīti 50 NVA darbinieki. Sadarbībā ar SIVA NVA klientiem, kuriem ir noteikta invaliditāte vai prognozējamā invaliditāte, nodrošināta profesionālās piemērotības noteikšana. Klientam tiek noteikta profesionālās rehabilitācijas programma, izvērtējot klienta interesi par profesionālās darbības jomām un konkrētām profesijām, vēlmi un motivāciju mācīties, iepriekšējās zināšanas un pieredzi, kā arī veselības stāvokļa, intelektuālo spēju un individuālo īpašību atbilstību personas izraudzītajai profesijai un nepieciešamos aktīvos nodarbinātības un atbalsta pasākumus. Personas ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti, kuras saņēmušas individuālu ieteikumu profesionālās piemērotības noteikšanas pasākumā - kopā piedalījušies 319 dalībnieki. Pasākuma ieviešanai izlietotais finansējums 2021.-2023.gadam - ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 pasākuma "Profesionālās piemērotības noteikšana" ietvaros 54 703 euro. # Turpināms Plānā 2024-2027, 3.3. pasākums 3.4. Uzlabot NVA speciālistu un sadarbības partneru zināšanas par darbu ar personām ar invaliditāti, tostarp aktualizējot esošo darba metodiku un zināšanas par funkcionēšanas ierobežojumu ietekmi uz personas spēju iekļauties darba tirgū Pilnveidotas NVA personāla un sadarbības partneru prasmes darbam ar personām ar invaliditāti 86 grupu konsultācijas darba devējiem un NVA darbiniekiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanu (3-15 dalībnieki katrā grupā) LM NVA Katru gadu Ir ieviests 2021. gadā tika noslēgti 3 līgumi ar 3 pakalpojuma sniedzējiem, kuri pakalpojumu nodrošināja 2021. un 2022. gadā, sniedzot visaptverošu informāciju darba devējiem un NVA darbiniekiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanu. SIA Sertifikācijas centrs (2021. gada 3. septembra līgums "Par konsultācijām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai" Nr. 1.1-11.5/4_2021) pakalpojumu sniedza Vidzemes un Rīgas reģionam. BDR Gaišo domu platforma (2021. gada 27. augusta līgums "Par konsultācijām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai" Nr. 1.1-11.5/3_2021) pakalpojumu sniedza Zemgales un Kurzemes reģionam. FIBRA (2021. gada 27. augusta līgums "Par konsultācijām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai" Nr. 1.1-11.5/2_2021) pakalpojumu sniedza Latgales reģionam. 2022. gada 27. oktobrī tika noslēgts līgums Nr. 1.1-11/42-2022 ar BDR Gaišo domu platformu (vēlāk tika mainīts nosakums uz Biedrība Atbalsta un izaugsmes centrs Alendum), pakalpojumu sniedza visā Latvijas teritorijā. Pakalpojums tika sniegts 2023. gadā. Galvenais ieguvums ir paplašināts redzesloks par personu ar invaliditāti, kliedēti mīti par šo personu nodarbināšanu un komunikāciju ikdienā. Kopā piedalījušies 996 dalībnieki. Pasākuma ieviešanai izlietotais finansējums 2021.-2023. gadam - ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" ietvaros nodrošinātas konsultācijas darba devējiem par bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanu 30 502 euro apmērā. # Turpināms Plānā 2024-2027, 3.2. pasākums 3.5. Izvērtēt esošo atbalsta pakalpojumu efektivitāti bezdarbnieku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū Veikts izvērtējums par motivācijas programmas ar mentoru efektivitāti Izvērtējuma ziņojums - 1 LM NVA 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests Apzinoties, ka personas ar GRT ir viena no nelabvēlīgā situācijā esošām bezdarbnieku grupām, kuru iekļaušanai darba tirgū ir nepieciešams īpašs papildu atbalsts, 2023. gada februārī tika uzsākts pilotprojekts(Normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteiktajā kārtībā ar biedrību "PINS" noslēgts līgums par pilotprojekta īstenošanu), kura ietvaros bezdarbniekiem ar GRT tika nodrošināti mentora pakalpojumi darba meklēšanas posmā, kā arī 3 mēnešu laikā pēc iekārtošanas darbā. Sadarbībā ar klientu mentors sagatavoja veicamo darba meklēšanas plānu, palīdzēja sagatavot pieteikumu vakancēm, sniedza atbalstu un konsultācijas individuālo sociālo problēmu risināšanā, t.sk. komunikācijā ar darba devējiem, palīdzēja attīstīt sociālās prasmes (komunikācijas, konfliktu risināšanas, mācīšanās prasmes, adaptēšanos jaunos apstākļos u.c.), kā arī nodrošināja atbalstu nodarbinātības sākumposmā. Pilotprojekts noslēdzās 2023. gada nogalē. NVA sagatavoja izvērtējumu (nav publiski paejams, tā sagatavošana tiek veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros)) par pakalpojuma efektivitāt, kas ļāvis secināt, ka pilotprojekta ietvaros personām ar GRT sniegtie mentora pakalpojumi veicinājuši pastāvīgu darba attiecību nodibināšanu, līdz ar to mentora pakalpojumus nepieciešams turpināt nodrošināt pastāvīgi ESF Plus projekta "Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai" Nr. 4.3.3.2/1/24/I/002 ietvaros. Savukārt, lai pilnveidotu pasākuma īstenošanu, secināts, ka efektīvākai dalībnieku atlasei pirms iesaistes pasākumā potenciālajiem dalībniekiem būtu jānodrošina profesionālās piemērotības noteikšana, atsevišķos gadījumos funkcionālā traucējumu veida noteikšanai nepieciešams uzlabot informācijas apmaiņu ar VDEĀK, kā arī komunikācijas uzlabošanai organizēt mentora un karjeras konsultanta tikšanos. # Turpināms Plānā 2024-2027, 3.4, 3.6. un 3.6. pasākums 3.6. Sekmēt mērķēta atbalsta sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem darba vietā Izstrādāti priekšlikumi atbalsta personas (mentora) ieviešanai darba vietā personām ar garīga rakstura traucējumiem Grozījumi tiesību aktos Uzsākta atbalsta pasākuma īstenošana LM NVA 2023. gada 1. pusgads Ir ieviests 2021. gada 23. novembrī veikti grozījumi MK 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kas paredz nodrošināt kompleksu atbalstu kopumu, t.sk. mentoringu, personām ar invaliditāti, ievērojot funkcionālo traucējumu veidu. 2022. gadā NVA Rīgas reģionālās filiāles telpās tika izveidots Nodarbinātības atbalsta centrs personām ar invaliditāti (NACPI), kur kompetenti nodarbinātības organizatori darbā ar personām ar invaliditāti sniedz konsultācijas piealgotās telpās. NACPI ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" ietvaros no 2023. gada 1. februāra līdz 2023. gada 30. novembrim tika nodrošināta pilotprojekts Mentora pakalpojumi darba meklēšanas un darba uzsākšanas posmā. NVA veiktās tirgus izpētes rezultātā tika noslēgts līgums par Mentora pakalpojumu nodrošināšana NVA klientiem ar GRT. Kopumā mentora atbalstu, lai iekļautos sabiedrībā un iekārtotos piemērotā pastāvīgā darbā, saņēma 29 NVA Klienti (finansējums 2023. gadam ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 komplekss atbalsta centrs personu ar invaliditāti iekļaušanai nodarbinātībā mentora pakalpojums - 42 643 euro). # Turpināms Plānā 2024-2027, 3.1. pasākums 3.7. Sekmēt nodarbinātu personu ar invaliditāti, kuri pakļauti bezdarba riskam, noturību darba tirgū Izstrādāti priekšlikumi un veikti grozījumi tiesību aktos, nosakot preventīvo pakalpojumu apjomu (darba vietu pielāgojumi u.c.) nodarbinātām personām (ar invaliditāti un ilgstošu darbnespēju) darbspēju saglabāšanai un konkurētspējai darba tirgū Grozījumi tiesību aktos Uzsākta atbalsta pasākuma īstenošana LM NVA 2023. gada 1. pusgads Ir ieviests No 2022. gada 7. oktobra NVA uzsāka darba devēju (individuālie komersanti, komercsabiedrības - personālsabiedrības un kapitālsabiedrības) pieteikumu pieņemšanu, lai nepieciešamības gadījumā pielāgotu darba vietu nodarbinātai personai ar invaliditāti, tādejādi darba vietu nodrošināja ar egroterapeita pakalpojumu, lai sekmētu bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu ar invaliditāti darbspēju saglabāšanu, preventīvi novērstu bezdarba iestāšanās risku un veicinātu ilgtspējīgas darba vietas saglabāšanu. Pasākuma popularizēšanai 2023.gada 16.jūnijā tika izveidota preses relīze, kurā darba devēji tika aicināti iesniegt pieteikumus finansējumam, darbinieku ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai. Izstrādāti priekšlikumi un 2021. gada 23. novembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", nosakot preventīvo pakalpojumu apjomu (darba vietu pielāgojumi u.c.) nodarbinātām personām (ar invaliditāti un ilgstošu darbnespēju) darbspēju saglabāšanai un konkurētspējai darba tirgū. ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 pasākums "Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti" Pielāgotas 125 darba vietas nodarbinātām personām ar invaliditāti, laika periodā no 2022. gada 7. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim (izlietotais finansējums ES fonda projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr. 9.1.1.1./15/I/001 pasākums "Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti" 105 737 euro) # Turpināms Plānā 2024-2027, 3.9. pasākums 3.8. Pilnveidot valsts atbalstu darba devējiem, nodarbinot personas ar invaliditāti, tostarp ar garīga rakstura traucējumiem Veikts izvērtējums par pilotprojekta rezultātiem darba devēja VSAOI kompensāciju izmaksām sociālajos uzņēmumos Izvērtējums - 1 LM NVA 2022.gada 2. pusgads Ir ieviests 2022. gadā sagatavots Informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim" (https://polsis.mk.gov.lv/documents/7422), kuru izskatīja Ministru kabinetā 21.06.2022 (protokols Nr.33, 75. §). Ziņojumā cita starpā sniegta informācija par VSAOI darba devēja daļas kompensāciju sociālajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Lai vairāk motivētu darba devējus pieņemt darbā personas ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, kuri līdz šim nav nodarbināti, jau 2021. gada jūlijā tika veikti MK noteikumu Nr. 467 grozījumi, kas paredz vienreizēju algas kompensāciju (nepārsniedzot valstī noteikto vidējo algu attiecīgajā profesijā) par šiem nodarbinātajiem, ja persona pirms darba attiecību uzsākšanas sociālajā uzņēmumā ir bijusi bez darba un reģistrējusies NVA. # Turpināms Plānā 2024-2027, 3.16., 3.17. un 3.18. pasākums 3.9. Veicināt izglītības procesa piekļūstamību pieaugušajiem ar invaliditāti darba tirgū aktuālu prasmju un profesiju apgūšanai Nodrošināta izglītības iestāžu informēšana par sagatavošanos piekļūstamības nodrošināšanai atbilstoši personai piemītošo dažādo funkcionālo traucējumu veidiem Iestāžu skaits, kurām sniegta informācija par apstiprinātājām vadlīnijām/ standartu - līdz 100 izglītības iestāžu NVA VIAA LM IZM 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests No 2022. gada 1. janvāra izglītības iestādēs, kuras īsteno bezdarbnieku mācības profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmās, ir jānodrošina vides pieejamība personām ar invaliditāti. LM un NVA 2021. gada 6. maijā visām izglītības iestādēm, kas īsteno bezdarbnieku mācības profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmās, rīkoja semināru "Vides un informācijas pieejamība (piekļūstamība)" (semināri nodrošināti ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros)). Seminārā skaidroja, kā veikt vides pieejamības pašnovērtējumu izglītības iestādēs. Vides pieejamības pašnovērtējuma anketa izstrādāta saskaņā ar MK 2019. gada 12. marta rīkojumā Nr. 113 "Par Plānu pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021. gadam" noteikto. 3.10. Izvērtēt papildu atbalsta mehānismu ieviešanu personu ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū Izvērtēt kvotu ieviešanas priekšnosacījumus personu ar invaliditāti iesaistīšanai nodarbinātībā Domnīca - 1 LM Nozaru ministrijas NVO 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests 2020. gadā PB eksperti veica pētījumu par invaliditātes politikas un invaliditātes novērtēšanas sistēmu Latvijā ("Disability Policy and Disability Assessment System" ), kura ietvaros izvērtēta kvotu sistēmas ieviešanas lietderība Latvijā. Invaliditātes lietu nacionālajā padomes 2021. gada 13. okrobra sēdē (https://www.lm.gov.lv/lv/protokoli-1) LM prezentēja Pasaules Bankas ekspertu secinājumus par kvotu sistēmas ieviešanas lietderīgumu. Diskusijas rezultātā padomes locekļi pieņēma lēmumu pieņemt zināšanai, ka kvotu sistēmas ieviešana Latvijas darba tirgū ir atzīta kā nepiemērota. Kopsavilkums Visi desmit trešā rīcības virziena pasākumi ir ieviesti pilnā apjomā. Tāpat, izstrādājot Plānu 2024-2027 gadam, uzsvars tiek likts uz pakalpojumu ilgtspēju un mērķēta atbalsta sniegšanu gan personai ar invaliditāti darba meklējumos, gan darba devējiem, nodarbinot personu ar invaliditāti. 4. rīcības virziens: Vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana Uzdevumi: sekmēt vides un pakalpojumu piekļūstamību, tostarp paplašinot sabiedrības izpratni par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi iekļaujošas sabiedrības veidošanai Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija Izpildes termiņš Informācija par pasākuma izpildi 4.1. Izvērtēt valsts un pašvaldību ēku un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamību personām ar funkcionāliem traucējumiem Veikts izvērtējums par valsts un pašvaldību institūciju ēku, t.sk. ēku, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi, un sabiedriskā transporta infrastruktūras piekļūstamību Valsts un pašvaldību institūciju īpatsvars, kuras ir piedalījušās publisko ēku vides piekļūstamības pašnovērtējumā - 70% 2023. gadā LM 2023. gada 2. pusgads Nav ieviests Pasākums netika ieviests un tika iekļauts Plānā 2024-2027, ņemot vērā, ka ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā ir plānoti ieguldījumi publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna 2021-2026. gadam ietvaros ir paredzēti ieguldījumi publiskās infrastruktūras attīstībā, tostarp 3. komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" investīcijas 3.1.2.1.i ietvaros tiks veikta vides piekļūstamības nodrošināšana ēkās, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi. Attiecīgi nolemts veikt pašnovērtējumu 2026. gadā, kad lielākā daļa investīciju tiks pabeigtas un piekļūstamības progress tiks novērtēts par sešu gadu periodu, proti, no 2020. gadā veiktā pašnovērtējuma. # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 4.1. pasākums 4.2. Nodrošināt atbalstu personām ar invaliditāti viena mājokļa pielāgošanai Nodrošināts atbalsts personām ar invaliditāti mājokļu vides piekļūstamības nodrošināšanai Atbalstu saņēmušo personu ar invaliditāti skaits - 253 LM Plānošanas reģioni 2023. gada 2. pusgads Uzsākts Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" otrās kārtas "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi") ir paredzēts atbalsts 259 personām ar invaliditāti mājokļu vides piekļūstamības nodrošināšanai. Līdz 2023. gada beigām pasākuma īstenošanas ietvaros 39 pašvaldībās (nepiedalās Ķekavas, Jūrmalas, Varakļānu un Valkas pašvaldības) notiek mērķa grupas iesniegumu pieņemšana, mērķa grupas personu un mājokļu izvērtēšanas process. # Turpināms Plānā 2024-2027, 4.2. pasākums 4.3. Veicināt vides piekļūstamību valsts un pašvaldību institūcijās Nodrošināta vides piekļūstamība valsts un pašvaldību institūcijās, kas sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti Institūciju skaits, kurās ir nodrošināta vides piekļūstamība - 63 LM Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu/ Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Uzsākts Pasākuma ietvaros paredzēts nodrošināt 63 valsts un pašvaldību institūciju ēku vides piekļūstamību, kurās tiek sniegti labklājības nozares vai pašvaldības sociālie pakalpojumi, sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti. Līdz 2023. gada beigām pielāgota viena sociālo pakalpojumu sniegšanas ēka Daugavpils valstspilsētā. Turpinās vides pielāgojumu nodrošināšanas pasākumu īstenošana 62 ēkās, piedaloties 19 pašvaldībām un divām valsts institūcijām. # Turpināms Plānā 2024-2027,4.3. pasākums 4.4. Nostiprināt vides piekļūstamības prasības publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai Aktualizētas Vides piekļūstamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai (standarta projekts) atbilstoši jaunajam normatīvajam regulējumam Nodrošināts metodisks atbalsts arhitektiem, inženieriem, celtniekiem, būvdarbu vadītājiem, ēku īpašniekiem, politikas veidotājiem, piekļūstamas apkārtējās vides izveidi Standarta projekts - 1 Standarta projekta iesniegšana Standartizācijas tehniskajā komitejā (STK 30) Standarts - 1 LM - aktualizē vadlīnijas (standarta projekts) EM - nodrošina standarta projekta iesniegšanu STK 30 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests Ņemot vērā, ka 2023. gada janvārī Standartizācijas tehniskajā komitejā tika apstiprināts EK izstrādātais standarts "Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības" (LVS EN 17210:2021 L), LM vadlīniju "Vides piekļūstamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai" aktualizācija nebija nepieciešama. 4.5. Veicināt sabiedrības izpratni par vides piekļūstamības nodrošināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamo mājās un piekļūstamu autostāvvietu ierīkošanu personām ar invaliditāti Sniegta informācija par vides piekļūstamības nodrošināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās saistībā ar veiktajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā Informatīvo materiālu kopums - 1 EM 2021.gada 2.pusgads Ir ieviests Lai informētu iedzīvotājus par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, t.sk. par autostāvvietas ierīkošanu un piekļūstamībs prasību nodrošināšanu koplietošanas telpās, EM sagatavoja informatīvo materiālu, kas publicēts EM tīmekļa vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/vides-pieejamiba 4.6. Paaugstināt arhitektu un pašvaldību būvniecības speciālistu kompetenci par piekļūstamības un universālā dizaina jautājumiem Paaugstināta arhitektu un pašvaldību būvniecības speciālistu kompetence par vides piekļūstamības jautājumiem Web seminārs - 1 EM 2022. gada 2. pusgads (pieejams publiski arī turpmākos gadus, pie nepieciešamības veikta semināra satura aktualizēšana) Ir ieviests 2022. gada 15. jūnijā EM organizēja tiešsaiste semināru par vides piekļūstamības labās prasmes piemēriem. Semināra ieraksts ir pieejams jebkuram interesantam: https://www.youtube.com/watch?v=LHOIZoY1LTs 4.7. Veikt gadījumu izvērtējumu par būvnormatīvu prasību ievērošanu DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros izveidotajos grupu dzīvokļos Izvērtēta vides piekļūstamības prasību ievērošana grupu dzīvokļos, sniedzot rekomendācijas/ieteikumus par vides piekļūstamības prasību ievērošanu Gadījumu izvērtējumi - 20 grupu dzīvokļi Rekomendācijas -1 EM LM 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests EM par būvnormatīvu un vides pieejamības labās prakses ievērošanu DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros informēja Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons". Ņemot vērā šīs apvienības sagatavoto informāciju, papildus izvērtējums no EM puses nav lietderīgs. Saņemtā informācija, saskaņojot būvnormatīvu izmaiņas ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons", ir ņemta vērā, izstrādājot grozījumus Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21. 4.8. Nodrošināt starptautisko saistību pārņemšanu produktu un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanai Izveidots normatīvais regulējums, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 prasības (turpmāk - Direktīva) Izstrādāts jauns likums un pēc nepieciešamības veikti grozījumi nozaru normatīvajos aktos LM nozaru ministrijas 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests Jau 2020. gada 20. augustā tika izdots LM rīkojums par starpinstitūciju darba grupas izveidi direktīvas saistību pārņemšanai (darba grupā iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, EM, SM, Kultūras ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, ATD, Valsts dzelzceļa administrācijas, Civilās aviācijas aģentūras u.c.). 2020.-2023.gadam norisinājās LM darbs pie tiesību aktu izstrādes, kuros transponē direktīvas prasības. Tāpat tika nodrošināti informēšanas pasākumi komersantiem un ieinteresētajām personām, personu ar invaliditāti pārstāvošajām NVO. LM eksperti piedalījās regulārās EK organizētajās darba grupas par Direktīvas pārņemšanu (aktivitāšu nodrošināšanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, to īstenošana tika nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros)). Tāpat LM papildus organizēja apspriedes un diskusijas par likumprojekt "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" šādos veidos: Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēde 2021. gada 24. novembrī, Rīgas domes Personu ar invaliditāti Nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēde 2022. gada 10. februārī, sanāksmes ar Finanšu nozares asociāciju 2021. gada 7. decembrī un 2022. gada 7. martā, sanāksme ar Latvijas Darba devēju konfederāciju 2022. gada 24. februārī, sanāksme ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un uzņēmēju asociācijām 2022. gada 7. aprīlī, sanāksme ar Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju 2021. gada 3. jūnijā. Papildus tika organizēti semināri un konsultācijas tiesību aktu izstrādes gaitā notikušas ar tādiem uzņēmējiem, kuri sniedz likuma darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus - elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA "Bite Latvija", "Tele2", "Latvijas Mobilais Telefons", audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, SIA "Tet"), finanšu pakalpojumu sniedzēji (piem., Swedbank Latvija, SEB banka, kā arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuru intereses likumprojekta tapšanas gaitā pārstāvēja Finanšu nozares asociācija). Direktīvas pilnīgai transponēšanai izstrādāti un pieņemti sekojoši normatīvie akti: • 16.03.2023. Saeima pieņem likumu "Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums" - stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā • 27.02.2024. Ministru kabinets pieņem noteikumus Nr. 128 "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības" - stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā • Veikti atsevišķi grozījumi nozaru tiesību aktos - 2) Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.) 3) Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemts 16.03.2023.) 4) Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemts 16.02.2023.) 5) Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.) Līdz ar to no minētā datuma ES iekšējā tirgū, t.sk. Latvijā, noteiktās jomās varēs izplatīt un sniegt tikai piekļūstamas preces un pakalpojumus (t.i., lietojami vairāk kā ar vienu sensoro kanālu): • Universāldatori (piem., datori, planšetes, viedtālruņi) un to operētājsistēmas; • Pašapkalpošanās termināļi (piem., bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.); • Elektroniskās grāmatas un to Elektroniskie lasītāji; • Finanšu pakalpojumi; • Elektroniskā tirdzniecība; • 112 tālrunis; • Publiskie iepirkumi; • Gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu elementi (piem., tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, elektroniskās biļetes, pārvadājumu pakalpojumu informācija (tostarp reāllaika ceļošanas informācijas), interaktīvi pašapkalpošanās termināļi); • Patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumiem (piem., rūteri, modemi) un elektronisko sakaru pakalpojumi; • Patērētāju galiekārtas audiovizuālo mediju pakalpojumiem un audiovizuālo mediju pakalpojumi (piem., elektroniskie raidījumu apraksti, subtitri, audioapraksti, hibrīdtelevīzija, tīmekļvietnes u.c.). Ar vairāk informācija par uzraudzības un sūdzību izskatīšanas kartību iespējams iepazīties LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/pieklustamibas-direktiva. 4.9. Veikt izvērtējumu par Direktīvas 2019/882 ieviešanas ietekmi uz produktu ražotājiem un pakalpojumus sniedzējiem dažādās jomās Iegūta informācija par Direktīvas ietekmi uz produktu ražotāju un pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrības iespējām piekļūt Direktīvas tvērumā esošajiem produktiem un pakalpojumiem Izvērtējums - 1 LM EM 2023. gada 2. pusgads Nav ieviests Ņemot vērā, ka Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums pieņemts 2023. gada 16. martā un tā spēkā stāšanās ir 2025. gada 28. jūnijs, Plāna 2021-2023 īstenošanas periodā šāda izvērtējuma veikšana nav atzīta par lietderīgu. Izvērtējuma veikšana tiks nodrošināta Plāna 2024-2027 īstenošanas periodā. # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 4.4. pasākums 4.10. Sekmēt informācijas un pakalpojumu piekļūstamību personām ar dzirdes traucējumiem Apzināts teksta pierakstītāja pakalpojuma ietvars personām ar dzirdes traucējumiem Domnīca - 1 LM NVO 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests 2021. gada 28. oktobrī norisinājās tiešsaistes diskusija par informācijas un pakalpojumu piekļūstamību personām ar dzirdes traucējumiem. Tika pārrunāti iespējamie risinājumi, lai sekmētu personu ar dzirdes traucējumiem iespēju iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos. Diskusijas organizēšanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, tās organizēšana tika nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). 4.11. Veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantotās infrastruktūras piekļūstamību:
17. a)Nodrošināta modernizēta pasažieru staciju dzelzceļa infrastruktūra, nodrošinot piekļūstamību personām ar kustību traucējumiem, izbūvējot paaugstinātās platformas ar uzejām (pandusiem) un aprīkojumu, kas ir piemērotas visām pasažieru grupām, t.sk. personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām 1) Dzelzceļa stacijas, kur nodrošinātas vides piekļūstamības prasības un uzlabota drošība - kopā 73 dzelzceļa stacijas 2) Audio/vizuālās pasažieru apziņošanas sistēmas ierīkošana un displeju nomaiņa dzelzceļa stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas - 23 stacijās SM 2023. gada 2. pusgads Uzsākts Sakarā ar projektu "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai"(https://www.ldz.lv/lv/dzelzcela-infrastrukturas-modernizacija-vilcienu-kustibas-atruma-paaugstinasanai) un "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija" (https://www.ldz.lv/lv/dzelzcela-pasazieru-infrastrukturas-modernizacija) būvniecības līgumu termiņu pagarinājumu saistībā ar būtiskiem materiālu ražošanas un piegāžu sarežģījumiem ģeopolitiskās situācijas dēļ, projektu īstenošana noris pakāpeniski divos ES fondu plānošanas periodos, t.i. 2014.-2020. gada un turpinās arī 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Tādējādi ir nodrošināta ES fondu līdzekļu pieejamība arī pēc 2023.gada beigām atbilstoši 2023. gada 19. decembra pieņemtajam grozījumam MK 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 404 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. SAM "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2. pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" īstenošanas noteikumi" 4. punktam. Sasniegtais rezultāts uz 2023. gada 31. decembri: 1) dzelzceļa stacijas, kur nodrošinātas vides piekļūstamības prasības un uzlabota drošība - kopā 27 dzelzceļa stacijas; 2) audio/vizuālās pasažieru apziņošanas sistēmas ierīkošana un displeju nomaiņa dzelzceļa stacijās, kurās jau ir izbūvētas paaugstinātas pasažieru platformas - 23 stacijās. Izlietotais finansējums pasākuma ieviešanai līdz 2023. gada 31. decembrim - 4401609,60 euro. # Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9.
18. a)pasākums
19. b)Atjaunots elektrovilcienu ritošais sastāvs, nodrošinot dzelzceļa piekļūstamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām 32 jauni elektrovilcieni, kas pielāgoti personām ar invaliditāti un personām ar kustību traucējumiem SM PV 2023. gada 2. pusgads Uzsākts Ieviešot pasākumu, uzlabota dzelzceļa piekļūstamība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Jaunajos elektrovilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no pasažieru platformām (saistāms ar 4.11. a pasākuma ieviešanu), nodrošinot pakalpojuma pieejamību ikvienam un saīsinot pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Vilcienos ir klimata kontrole, ergonomiski sēdekļi, mūsdienu prasībām atbilstošas, plašas labierīcības, kas ir piemērotas arī pasažieriem ar ierobežotu mobilitāti. Iekāpšanas un izkāpšanas ātrumu veicina arī 1,3 metru platas divviru durvis. Tie ir aprīkoti ar video un audio informēšanas sistēmām, jaudīgu WiFi pieslēgumu. Vilcienu gaita vienmērīgāka un trokšņu līmenis salonos zemāks. Elektrovilcienu eksterjeru veido trīs krāsu kombinācija - signāla dzeltenā, antracīta pelēkā un tumši pelēkā. Dzeltenā izvēlēta kā akcenta krāsa, jo tā atbilst satiksmes nozares specifikai un ir vizuāli visnoturīgākā krāsa: 80% daltonisma un tā paveidu redzes traucējumu gadījumos dzeltenā krāsa saglabā izteiksmīgumu un pamanāmību. Tā jau no pagājušā gadsimta vidus tiek izmantota transporta nozarē drošības un redzamības nodrošināšanas nolūkos. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas un Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā, jaunu elektrovilcienu piegādes kavējās, tādēļ pasākuma izpilde nebija iespējama sākotnēji plānotajā termiņā. Sasniegtais rezultāts uz 2023. gada 31. decembri: 17 jauni elektrovilcieni, kas pielāgoti personām ar invaliditāti un personām ar kustību traucējumiem. Izlietotais finansējums pasākuma ieviešanai līdz 2023. gada 31. decembrim 126 479 070 euro. # Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9.
20. b)pasākums
21. c)Uzlabota autobusu pieturās uzstādītajos autobusu kustības sarakstos attēlotā informācija Nomainītas kustību sarakstu plāksnes reģionālās nozīmes maršrutos - 100% SM ATD 2022. gada 1. pusgads Ir ieviests Pasažieriem visās pieturvietās reģionālas nozīmes maršrutos pieejami jaunā parauga kustības saraksti (sagatavoti ATD budžeta ietvaros). Kustības sarakstos informāciju attēlo skaidri un saprotami, tā, lai burti un cipari būtu treknrakstā un kontrastētu ar pamatni. Savukārt, elektroniski - tīmekļvietnēs, mobilajās aplikācijās - uzlabotas iespējas saņemt informāciju par gaidāmajām izmaiņām reģionālās nozīmes pārvadājumu kustības sarakstos konkrētajā dienā un/vai nākamajām dienām.
22. d)Uzlabota sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistīto transportlīdzekļu piekļūstamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām Pieejami pielāgotie transportlīdzekļi • reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 85%; • reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 100% SM ATD NVO (konsultatīvi) • Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 2023. gada 1. pusgads • Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem -2024.gada 1.pusgads Uzsākts Skatāms saistībā arī ar 4.11.
23. a)un
24. b)pasākumu izpildi. Spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi dažādām pasažieru grupām sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu līgumos noteiktajā apjomā. Uzlabota sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistīto transportlīdzekļu piekļūstamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (https://www.atd.lv/en/node/20314). Sasniegtais rezultāts uz 2023. gada 31. decembri (ATD piešķirtās dotācijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai ietvaros (valsts budžeta apakšprogramma 31.06.00): Pieejami pielāgotie transportlīdzekļi: • reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 86 %; • reģionālas nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 42 % (neietverot vilcienu sastāvus, kuros ir riteņkrēslu vietas, taču tie nav aprīkoti ar iekāpšanas palīglīdzekļiem) # Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9.
25. c)pasākums
26. e)Nodrošināta cilvēku riteņkrēslā pārvadāšana Izvirzīts prasības pakalpojumu sniedzējiem -pielāgotajos sabiedriskajos transportlīdzekļos vismaz vienai vietai, kura paredzēta cilvēkiem riteņkrēslos SM ATD Valstspilsētas pašvaldības Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas NVO Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 2023. gada 1. pusgads Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem -2024. gada 1. pusgads Uzsākts Spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi dažādām pasažieru grupām sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu līgumos noteiktajā apjomā. Visi jaunie Škodas elektrovilcieni ir aprīkoti ar speciālām rampām cilvēku ratiņkrēslā iebraukšanai un izbraukšanai no vilciena. Vilcienā ir paredzētas speciālas vietas brauciena laikā. Pakalpojums ir pieejams praktiski visos modernizētajos peronos elektrozonā, izņemot Ziemeļblāzmu, kā arī atsevišķos peronos/ceļos Rīgas centrālajā stacijā. AC tipa (modernizētajos) dīzeļvilcienos ir 6 speciāli ierīkoti pacēlāji un arī speciālas sēdvietas. Pakalpojums pieejams konkrētos pieturas punktos, kuru apkārtējā infrastruktūra ir paredzēta cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, piesakot to 24 h iepriekš, lai varētu garantēt šī vilciena tipa nodrošināšanu pieteiktajam reisam. Tādējādi ir nodrošināts izvirzītais rezultatīvais radītājs - izvirzītas prasības pakalpojumu sniedzējiem - pielāgotajos sabiedriskajos transportlīdzekļos vismaz vienai vietai, kura paredzēta cilvēkiem riteņkrēslos. Pasākuma izpilde turpinās, ņemot vērā, kā arī pēc 2023. gada 31. decembra turpinās elektrovilcienu piegādes. # Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9.
27. d)pasākums
28. f)nodrošināta informācijas paziņošana par pieturvietām audiālā vai vizuālā formātā Informācijas paziņošana par pieturvietām audiālā un vizuālā formātā: reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 100%; reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 100% SM ATD •Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - līdz 2023. gada 1. pusgadam. •Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - līdz 2024. gada 1. pusgadam Ir ieviests Pasākuma izpilde nodrošina ērtāku, vieglāk uztveramu informācijas atspoguļošanu. Spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" visos autobusos tiek nodrošināts, ka informācija par pieturvietām ir atskaņojama un attēlojama gan audiālā formātā, gan vizuālā formātā. Visos elektrovilcienos, kā arī modernizētajos dīzeļvilcienos tiek nodrošināta informācijas paziņošana par pieturvietām gan audiālā, gan vizuālā formātā. # Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9.
29. e)pasākums
30. g)Nodrošināts, ka sabiedriskie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar elektronisko maršruta zīmi Visi sabiedriskie transportlīdzekļ, kas tiek izmantoti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, aprīkoti ar elektronisko maršruta zīmi, kas izvietota autobusa priekšpusē. Maršruta zīme izvietota sānā pie priekšējām ieejas durvīm vai uz priekšējām ieejas durvīm SM ATD Valstspilsētas pašvaldības Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas NVO • Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar autobusiem - 100% - 2023. gada 1. pusgads • Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem - 2024. gada 1. pusgads Ir ieviests ATD ar nolūku nodrošināt augstāko pasažieriem vai konkrētām to grupām sniedzamā pārvadājuma pakalpojuma kvalitāti, atklāta konkursa "Par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos ar autobusiem" nolikumā paredzēja augstāku prasības izpildes līmeni attiecībā uz autobusa aprīkojuma prasībām - autobusam jābūt aprīkotam ar elektronisko maršruta zīmi. Spēkā esošo sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu līgumu (ilgtermiņa) maršruta tīkla daļās "Pierīga", "Liepāja", "Daugavpils, Krāslava", "Kuldīga, Saldus", "Bauska", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni" transportlīdzekļi aprīkoti ar elektroniskām maršruta zīmēm. Visi 17 līdz 31.12.2023. gadam piegādātie jaunie Škodas elektrovilcieni ir aprīkoti ar elektronisko maršruta zīmi reģionālās nozīmes maršrutos, kuros pakalpojums tiek sniegts ar elektrovilcieniem. # Turpināms Plānā 2024-2027, 4.9.
31. f)pasākums 4.12. Informēt sabiedrību par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanu sabiedriskajā transportā Sabiedrība informēta par e-ID kartes izmantošanu sabiedriskajā transportā personām, kurām ir noteikti atvieglojumi pakalpojuma izmantošanai Informatīvā kampaņa - 1 SM ATD 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests Laika posmā no 2022. gada novembra līdz 2023. gada martam informatīvas kampaņas (https://www.atd.lv/lv/brauk%C5%A1anas-maksas-atvieglojumi ) ietvaros veiktās aktivitātes: - tiešā komunikācija ar iesaistītajām pusēm (NVO, pašvaldībām; - preses relīze un infografika par gaidāmajām izmaiņām braukšanas atlaižu saņemšanai sabiedriskajā transportā; - aktivitātes sociālajos medijos; - informatīva raksta sagatavošana nacionālā līmeņa medijiem, reģionālajiem portāliem un avīzēm pašvaldību portāliem; - proaktīva saziņa ar medijiem - interviju un rakstu iniciēšana, lai skaidrotu gaidāmās izmaiņas un mudinātu cilvēkus neatlikt eID kartes saņemšanu, aktivizēšanu vai nomaiņu uz pēdējo brīdi; - informatīva audio klipa izstrāde un izplatīšana medijiem un kampaņas partneriem; - informatīvo plakātu izstrāde un nosūtīšana (digitālā formā un drukātā pēc nepieciešamības) uz valsts un pašvaldību iestāžu (kas apkalpo mērķa grupas) klientu apkalpošanas centriem, NVO, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem; - skaidrojošs video klips ar subtitriem; - radio reklāmas kampaņa Radio Skonto, Skonto Plus un Radio TEV; - sociālā reklāma LTV. Izlietotais finansējums informatīvās kampaņas nodrošināšanai - 18 200 euro (bez PVN) no apakšprogrammas 31.05. "Dotācija Autotransporta direkcijai sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai". 4.13. Veicināt personām ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām piemērotu sabiedriskā transporta nodrošināšanu Uzlabota biļešu tirdzniecība internetā Izvirzītas prasības biļešu tirgotājiem, nodrošinot, ka biļeti internetā var iegādāties arī neredzīgās personas SM ATD Valstspilsētas pašvaldības Novadu pašvaldības, kurās ir valstspilsētas NVO Pakalpojumu sniedzēji 2023. 2. pusgads Ir ieviests Izstrādājot biļešu tirdzniecības vietni www.vivi.lv, iekļauta funkcionalitāte mainīt gan fonta izmēru, gan kontrastu, kas atvieglo biļešu iegādi vājredzīgām personām. ATD ir izveidojusi un uztur vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu (VSTBS) (https://www.atd.lv/lv/tag/vbn)