Izvērtējums par Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam ieviešanu

Izvērtējums par Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam ieviešanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta informatīvais ziņojums Informatīvais ziņojums "Izvērtējums par Plāna personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam ieviešanu" Rīga 2025 Saturs Saīsinājumu saraksts Ievads Esošās situācijas apraksts Plāna 2021-2023 izpilde Secinājumi Saīsinājumu saraksts ANO Apvienoto Nāciju Organizācija APLP pakalpojums Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums ATD Autotransporta direkcija BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca CVK Centrālā vēlēšanu komisija DI Deinstitucionalizācija DP Darbības programma EK Eiropas Komisija EM Ekonomikas ministrija ES Eiropas Savienība ESF+ Eiropas Sociālais fonds Plus (Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā) GRT Garīga rakstura traucējumi IIS Invaliditātes informatīvā sistēma IL Inovācijas laboratorija IS Informācijas sistēma IZM Izglītības un zinātnes ministrija LabIS Labklājības informācijas sistēma LDZ Latvijas Dzelzceļš LM Labklājības ministrija LM Pamatnostādnes Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam LR Latvijas Radio LTV Latvijas Televīzija MK Ministru kabinets NAP 2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO Nevalstiskās organizācijas PB Pasaules Banka Plāns 2021-2023 Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam Plāns 2024-2027 Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam PV Pasažieru vilciens PVO Pasaules Veselības organizācija SAM Specifiskais atbalsta mērķis SEPLP Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome SFK Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija SIF Sabiedrības integrācijas fonds SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra SM Satiksmes ministrija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VDEĀVK Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VISC Valsts izglītības satura centrs VK Valsts kanceleja VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību WHODAS Pasaules Veselības Organizācijas Invaliditātes Novērtēšanas saraksts (World Health Organisation Disability Assessment Schedule) Ievads Ar MK 2021. gada 17. augusta rīkojuma Nr. 577 "Par Plānu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam" (turpmāk - rīkojums) 1. punktu tika apstiprināts LM izstrādātais īstermiņa politikas plānošanas dokuments "Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam" (turpmāk - Plāns 2021-2023). Rīkojuma 5.punkts paredz, ka LM sagatavo un labklājības ministrs līdz 2024. gada 1. septembrim iesniedz noteiktā kārtībā MK Plāna 2021-2023 ieviešanas izvērtējumu (turpmāk - Plāna 2021-2023 izvērtējums). Lai nodrošinātu rīkojuma 5. punktā doto uzdevumu, LM lūdza par Plāna 2021-2023 pasākumu izpildi atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes sniegt informāciju par noteikto pasākumu īstenošanu un sasniegtajiem rezultātiem, kas attiecīgi ir atspoguļoti šā ziņojuma sadaļā "Plāna 2021-2023 izpilde". Vienlaikus sākotnējā Plāna 2021-2023 izpilde jau tika vērtēta, izstrādājot īstermiņa politikas plānošanas dokumentu "Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam" (apstiprināts ar MK 2024. gada 21. maija rīkojumu Nr. 396) (turpmāk - Plāns 2024-2027), lai noteiktu, kuri no Plānā 2021-2023 ietvertajiem pasākumiem saglabā savu aktualitāti arī Plāna 2024-2027 īstenošanas periodā. Esošās situācijas apraksts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) invaliditāti definē kā "ilgstošus fiziskus, garīgus, intelektuālus vai maņu traucējumus, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Invaliditātes politikas virsmērķis ir atbilstošs ANO Konvencijā noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no ANO Konvencijas galvenajiem principiem. Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss un horizontālā atbildībā īstenojams pasākumu kopums, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, vides un pakalpojumu piekļūstamību un atbalstu visās dzīves jomās. Personu ar invaliditāti skaits un īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju skaitā turpina pieaugt ar katru gadu. 2014. gadā personu ar invaliditāti īpatsvars no kopējā valsts iedzīvotāju skaita bija 8,6%, 2016. gadā - 8,8%, bet 2024. gada sākumā jau apmēram 11% (statistiskā informācija par personu ar invaliditāti skaitu valstī, noteikto invaliditātes grupu, specifisko traucējumu veidu visā Plāna 2021-2023 izvērtējuma tekstā (ja nav atrunāts savādāk) izgūti no Labklājības informācijas sistēmas (LabIs)). 2024. gada sākumā starp pilngadīgām personām ar invaliditāti lielākā daļa bija darbspējas vecumā (50%), tomēr, sabiedrībai novecojot, būtiski pieaug personu ar invaliditāti skaits pensijas vecumā (46% no visām personām ar invaliditāti). Personu ar invaliditāti pieaugums vecuma grupā 64+ pēdējo desmit gadu laikā ir par 70%. Turpretim vecuma grupā no 18-63 šajā pašā laikā pieaugums ir par 2%. Bērnu ar invaliditāti īpatsvars starp personām ar invaliditāti jau vairākus gadus ir 4% ietvarā, tomēr arī bērnu ar invaliditāti skaitā ir novērojams pieaugums - desmit gadu periodā bērnu ar invaliditāti skaits ir pieaudzis par 10%. Lielākajai daļai personu (visās vecuma grupās) invaliditātes noteikšanas pamatā ir vispārēja saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumi (turpmāk - GRT)) pilngadīgām personām ar invaliditāti visbiežāk sastopami kustību traucējumi un GRT, savukārt bērniem ar invaliditāti - GRT. Ar plašāku statistisko informāciju par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā iespējams iepazīties Plānā 2024-2027 (https://likumi.lv/ta/id/352154), kā arī Atvērtajā datu portālā (https://data.gov.lv/dati/lv/group/veseliba?organization=labklajibas-ministrija). Latvija ir noteikusi skaidru virzību invaliditātes politikas attīstībā - no medicīniskā modeļa, kura centrā ir slimības esamība un tiek uzsvērta cilvēka nespēja un atkarība no līdzcilvēkiem, uz cilvēktiesību pieeju, kuras centrā tiek vērtētas cilvēka funkcionēšanas spējas, neraugoties uz slimības esamību un uzsvars ir likts uz personas aktīvu iesaisti sabiedriskajos procesos, dzīvot patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi. Tādējādi gan Plāna 2021-2023, gan Plāna 2024-2027 tvērums pamatā fokusējas uz invaliditātes noteikšanas sistēmisko pilnveidi, kuras ietvaros uzsvars tiek likts uz personas funkcionēšanas novērtējumu un spēju līdzdarboties dažādos sabiedriskajos procesos, kā arī uz tādu atbalsta pasākumu - gan finansiālo, gan pakalpojumu veidā - attīstīšanu un pilnveidi, kas sniedz papildu atbalstu personām ar invaliditāti dzīves kvalitātēs uzlabošanā un sekmē gan bērnu, gan pilngadīgu personu iekļaušanos sabiedrībā dažādās dzīves jomās jebkurā vecuma posmā. Plāna 2021-2023 izpilde Plāna 2021-2023 mērķis ir sekmēt integrētas un personu ar invaliditāti vajadzībām atbilstošas atbalsta sistēmas attīstību. Mērķa sasniegšanai Plāns 2021-2023 paredzēja kompleksu pasākumu kopumu starpnozaru līmenī, ņemot vērā horizontālās politikas principa ievērošanu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju sekmēšanai. Par Plāna 2021-2023 atbildīgajām vai līdzatbildīgajām institūcijām ir noteiktas gan valsts, gan nevalstiskās institūcijas. Plānā 2021-2023 tika izvirzīti pieci rīcības virzienu, kuru ietvaros noteikti vairāki pasākumi ar konkrētiem darbības un rezultatīvajiem rādītājiem: 1. Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana. 2. Uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas, t.sk. starpnozaru līmenī attīstīšana. 3. Iekļaujošas nodarbinātības stiprināšana. 4. Vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana. 5. Stereotipu un aizspriedumu mazināšana. Plāna 2021-2023 īstenošanas periods sakrita ar vairākiem būtiskiem starptautiskajiem notikumiem. Proti, gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas Federācijas uzsāktā karadarbība Ukrainā ir ietekmējusi arī invaliditātes rīcībpolitikas plānošanu un īstenošanu Latvijā, dažādu procesu organizēšanu, jaunu prioritāšu noteikšanu un īstenošanu. Vienlaikus invaliditātes rīcībpolitika arī Plāna 2021-2023 īstenošanas periodā tika balstīta uz tādu pasākumu attīstību un Plāna 2021-2023 pasākumu ieviešanu, kas rada pozitīvu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Plāna 2021-2023 pasākumu īstenošana tika nodrošināta gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan no ES fondu līdzekļiem. Ne visiem pasākumiem ir iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošana izrietējusi no lielāka pasākuma vai tika nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros) - šādos gadījumos finansējums pasākuma īstenošanai nav izdalāms vai finansējums pasākumam nav nodalāms no kopējā finansējuma budžeta programmā vai apakšprogrammā. Vērtējot Plāna 2021-2023 pasākumus, Plāna 2021-2023 izvērtējumā tiek noteiks, vai: 1) pasākumus ir ieviests - ja pasākums ir ieviests, bet šis pasākums saglabā savu aktualitāti arī turpmāk un tas ir iekļauts arī Plānā 2024-2027, tiek veikta atzīme - # Turpināms Plānā 2024-2027, norādot konkrēto Plāna 2024-2027 pasākumu; 2) pasākums ir daļēji ieviests - ja pasākums saglabā savu aktualitāti arī turpmāk un tas ir iekļauts arī Plānā 2024-2027, tiek veikta atzīme - # Turpināms Plānā 2024-2027, norādot konkrēto Plāna 2024-2027 pasākumu; 3) pasākums ir uzsākts - tiek noteikts pasākuma turpinājums Plānā 2024-2027, veicot atzīmi - # Turpināms ieviešanai Plānā 2024-2027, norādot konkrēto Plāna 2024-2027 pasākumu; 4) pasākums nav ieviests - ja tā ieviešana saglabā aktualitāti un ir paredzēts pasākumu īstenot Plānā 2024-2027, norādīta atsauce - # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, norādot konkrēto Plāna 2024-2027 pasākumu. Plāna 2021-2023 izvērtējums (skatīt tabulā zemāk) tiek balstīs uz informāciju, kas pieejama LM rīcībā atbilstoši Plāna 2021-2023 īstenošanā iesaistīto institūciju sniegtajam pasākumu izpildes novērtējumam. 1. Rīcības virziens: Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana Uzdevumi: pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, nodrošinot invaliditātes statusa sasaisti ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā un līdzatbildīgā institūcija Izpildes termiņš Informācija par pasākuma izpildi 1.1. Ieviest metodoloģiski pamatotu funkcionēšanas novērtēšanas anketu invaliditātes ekspertīzes procesā pilngadīgām personām Padarīts objektīvs un ar matemātisku algoritmu izskaitļojams novērtējums par personas veselības un funkciju traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanu Ieviesta jauna funkcionēšanas novērtēšanas anketa -1 Veikti grozījumi MK noteikumos Nr.805 LM VDEĀVK 2023. gada 2. pusgads Uzsākts Lai izstrādātu Latvijai vispiemērotāko invaliditātes noteikšanas sistēmu, LM laika periodā no 2019.-2022. gadam bija iesaistīta PB un EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta projektā "Invaliditātes politika un invaliditātes noteikšanas sistēma Latvijā" (angļu. val. "Disability Policy and Disability Assessment System in Latvia"), kura ietvaros PB eksperti veica visaptverošu Latvijas invaliditātes sistēmas novērtējumu un sniedza ieteikumus invaliditātes sistēmas uzlabošanai, ievērojot PVO principus un invaliditātes novērtēšanas instrumentus (ziņojums pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/media/19877/download?attachment ). PVO ieskatā invaliditātes novērtēšana ir tieši jāsaista ar funkcionēšanas ierobežojumu izvērtējumu invaliditātes ekspertīzes procesā, veidojot pieeju, kurā būtu iespējams precīzi novērtēt personas veselības traucējumu ietekmi uz personas funkcionēšanas spējām, kas attiecīgi reducētos invaliditātes smaguma pakāpē, nodrošinot mērķētu un individualizētu izvērtējumu atbilstoši personas faktiskajai situācijai. Projekta ietvaros tika izvērtēta iespēja invaliditātes ekspertīzes procesa ietvaros nostiprināt Pasaules Veselības organizācijas Invaliditātes novērtēšanas (WHODAS) instrumentu (personas funkcionālo spēju pašnovērtējuma ietvaros), lai iegūtu matemātisku algoritmu, kas ļautu izmantot maksimāli objektīvu, pēc vienotiem principiem aizpildītu informāciju par personu, ko varētu sekmīgi izmantot kvalitatīva lēmuma pieņemšanai. WHODAS ļautu iegūt vispārēju personas novērtējumu par funkcionēšanas ierobežojumu kādā noteiktā jomā (piemēram, mobilitāte, saziņa), tomēr padziļinātu funkcionēšanas izvērtējamu atbilstoši ierobežojumam konkrētā jomā WHODAS novērtējums pats par sevi nesniegtu. Diskusijās ar VDEĀVK speciālistiem LM ir nonākusi pie secinājuma, ka optimālākā un visaptverošākā pieeja invaliditātes novērtēšanas procesa pilnveidei būtu veidot sistēmu, kurā WHODAS instruments būtu kā sākumpunkts iespējami precīza vērtējuma izgūšanai par personas funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi konkrētā jomā. LM sadarbībā ar VDEĀVK ekspertiem turpina darbu pie priekšlikumu sagatavošanas invaliditātes novērtēšanas pieejas maiņai, kuras pamatā būtu funkcionēšanas novērtējuma nostiprināšana. Pasākuma īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, priekšlikumu sagatavošana tiek veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). #Turpināms ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma b. darbības rezultāts 1.2. Ieviest funkcionēšanas novērtēšanā balstītu invaliditātes noteikšanu bērniem a) Ieviesta SFK kritēriju izmantošana invaliditātes noteikšanas procesā bērniem Grozījumi normatīvajā regulējumā Veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 805 LM VDEĀVK 2022. gada 2. pusgads Daļēji ieviests VDEĀVK no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim īstenoja ES fonda līdzfinansēto projektu "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" (projekta ID Nr. 1DP/1.4.1.2.1/08/IPIA/NVA/001). Projekta mērķis bija pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu ērtāka klientiem un invaliditātes noteikšanas ekspertīzē iesaistītajiem speciālistiem. Jaunā invaliditātes noteikšanas kārtība stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, paredzot, ka invaliditātes noteikšanā tiek piemērota SFK, kas nozīmē, ka pilngadīgām personām invaliditātes statuss saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis ar konkrētu diagnozi. Tā ir vērtējama kā svarīga paradigmas maiņa, kas atbilst ANO Konvencijas prasībām par pieeju invaliditātei. Viens no uzdevumiem invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai ir piemērotākā risinājumu izvēle, lai salāgotu pieaugušo un bērna invaliditātes noteikšanas kritērijus, nodrošinot vienotu pieeju funkcionēšanas izvērtēšanā un neradītu pretrunas laikā, kad bērns sasniedz pilngadību un tiek pielietota atšķirīga pieeja invaliditātes noteikšanā. Ar MK 2024. gada 23. aprīļa rīkojumu Nr. 320 "Par konceptuālo ziņojumu "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" tika atbalstīts LM izstrādātais konceptuālais ziņojums "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" (turpmāk - Bērnu Ziņojums), kura mērķis bija sniegt priekšlikumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā un harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu. Bērnu Ziņojuma izstrādei papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, tā sagatavošana ir veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). Bērnu Ziņojuma izstrādes laikā (uzsākts 2023. gada 1. pusgadā) LM regulāri tikās gan ar jomas ekspertiem invaliditātes noteikšanā, gan nozaru ministriju un pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem, kuru kompetencē tostarp ir atbalsta pakalpojumu nodrošināšana bērniem ar invaliditāti, kā arī dažādām NVO pārstāvjiem un bērnu ar invaliditāti vecākiem u.c., skaidrojot Bērnu Ziņojumā ietverto piedāvājumu un tā ietekmi uz mērķa grupu. Tikšanās laikā tika uzklausīts iesaistīto pušu viedoklis, pēc iespējas to ņemot vērā, izstrādājot piedāvātos risinājumus. Bērnu Ziņojumā ietverti trīs risinājuma varianti: 1. invaliditātes noteikšanas sistēma paliek nemainīga; 2. pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, nemainot atbalsta sistēmu invaliditātes seku mazināšanai (ieviešana no 2025. gada 1. septembra); 3. pilnveidot invaliditātes novērtēšanas pieeju, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai (ieviešana no 2025. gada 1. septembra). MK konceptuāli atbalstīja Bērnu Ziņojuma 3.risinājuma ieviešana (turpmāk - 3. risinājums), kas nodrošinās ne tikai pakāpenisku pāreju uz vienotu pieeju invaliditātes novērtēšanas sistēmā bērniem un pilngadīgām personām, bet arī pilnveidos valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Pamatojoties uz MK konceptuālo atbalstu, LM sagatavoja un 2024. gada 28. jūnijā ar vēstuli Nr. 25-01/1077 Finanšu ministrijā iesniedza izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu, t.sk. horizontālo prioritāti "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai". 2025. gada budžeta veidošanas procesā minētais prioritārais pasākums netika ietverts. Ņemot vērā, ka Bērnu ziņojuma rīkojuma 5. punkts paredz, ka "Labklājības ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertā 3. risinājuma ieviešanai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pievienošanai valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru pavadošo likumprojektu paketei likumprojektu par grozījumiem Invaliditātes likumā un likumprojektu par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, ja šā rīkojuma 2. punktā noteiktajā kārtībā minētā risinājuma ieviešanai tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi" un to, ka papildu valsts budžeta līdzekļi 2025. gadam un turpmākajiem gadiem nav piešķirti, 3. risinājumu no 2025. gada 1.septembra nav iespējams ieviest. Tādējādi 2025. gada 1. pusgadā LM aktualizēs nepieciešamo informāciju un pietiks 3. risinājuma īstenošanu kopā ar citu nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu pieteikumu īstenošanai no 2026. gada. # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma a) darbības rezultāts b) Pilnveidota VDEĀVK IIS IIS sistēmas pilnveidojums - 1 Mācības par IIS sistēmas lietošanu - 1 LM VDEĀVK 2023. gada 2. pusgads Nav ieviests 3. risinājuma ietvaros bija paredzēts arī veikt nepieciešamos pilnveidojumus IIS, lai nodrošinātu normatīvajos aktos ieviesto izmaiņu ieviešanu saistībā ar invaliditātes noteikšanas pieejas maiņu bērniem, paredzot līdzekļus no ESF+ projekta Nr. 4.3.6.2/1/23/I/001. Ņemot vērā, ka šobrīd nav izmaiņas normatīvajā regulējumā, atbilstoši kuriem būtu veicama IIS pilnveide, pasākuma īstenošana nav veikta. # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.1. pasākuma a) darbības rezultāts 1.3. Sekmēt invaliditātes noteikšanas ietvaros veiktā personas funkcionēšanas novērtējuma atkalizmantošanu citās valsts iestādēs pakalpojumu piešķiršanai Sagatavoti priekšlikumi datu apmaiņai par funkcionēšanas novērtējuma informācijas lauka nodošanai, piemēram, SIVA un NVA Sagatavots piedāvājums - 1 LM VDEĀVK SIVA NVA 2023. gada 2. pusgads Nav ieviests LM, SIVA, VDEĀVK un NVA periodiski pārrunā nepieciešamību pilnveidot datu savstarpējo nodošanu tādā līmenī, lai tie būtu atkalizmantojami dažādu pakalpojumu piešķiršanā, tādejādi mazinot nepieciešamību atkārtoti pārvērtēt/izvērtēt personas individuālo situāciju gadījumos, kad tas jau ir veikts salīdzinoši nesenā laika posmā. Būtiskākais šķērslis ir atšķirīgās pieejas sistēmiskā līmenī informācijas uzkrāšanā. ES fonda projekts Nr. 9.1.4.2./16/I/001 "VSIA NRC "Vaivari" Funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas izveide un ieviešana un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības un pielietojuma Latvijas izglītības iestādēs izpēte", kura ietvaros tika veidota informācijas par personas funkcionēšanas novērtējumu uzkrāšanas sistēma, noslēdzās 2023.gada nogalē. Šobrīd tiek veikta projekta rezultātu analīze un datu uzkrāšana, līdz ar to uzsākt uzdevuma izpildi 2023.gada beigās nebija iespējams. Vienlaikus šobrīd uzdevuma ieviešanai nav identificēts finansējuma avots. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd SIVA, īstenojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzētos uzdevumus, lieto vairākas informācijas sistēmas un iegūst datus no citām informācijas sistēmām. Lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas jomā un nodrošinātu citu SIVA funkciju izpildi, SIVA veido un uztur Sociālās rehabilitācijas informācijas sistēmu (SRIS), Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma (PRIS), viesu reģistrēšanas un vadības sistēma 4Hotel (4Hotel) un Ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas sistēma 4Restaurant (4Restaurant). Informācijas apmaiņa starp sistēmām ir sadrumstalota, tā apgrūtina datu analīzi, glabāšanu, apmaiņu un atkalizmantošanu. Vairākos procesa posmos informācijas apstrāde ir manuāla, kas rada papildus administratīvo slogu un risku datu kvalitātei. SIVA nav iekļauta Datu apmaiņas nodrošināšanas pakalpojums (turpmāk - DAGR) I kārtas projektā kā sadarbības partneris. Ir definēta skaidra vajadzība noteiktu uzdevumu sasniegšanai kļūt par DAGR II kārtas sadarbības partneri, ņemot vērā, ka DAGR pilnveide ietvers iestāžu informāciju sistēmu aktuālo datu objektu publikāciju, kas tiek bieži pieprasītas dažādos e-pakalpojumos un ārējās informācijas sistēmās, un funkcionalitāti šo datu saņemšanai. Mērķis ir izveidot vienotu sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojuma saņēmēju datu uzkrāšanas, aprites, atkalizmantošanas digitālo risinājumu, kā iekļaut sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu saistīto nozaru un koplietošanas valsts pārvaldes pakalpojuma sistēmā, tomēr šobrīd nav rasts finanšu risinājums projekta īstenošanai. Tāpat datu apmaiņa ir jāskata sasaistē ar pieejas maiņu invaliditātes novērtēšanā gan bērniem, gan pilngadīgām personām, lai sekmētu, ka atbalsta pakalpojumi invaliditātes seku mazināšanai tiek organizēti un plānoti tā, lai maksimāli tiktu ņemtas vērā personas individuālās vajadzības, tādējādi nodrošinot gan mērķēta atbalsta saņemšanu, gan efektīvu budžeta līdzekļu plānošanu pakalpojumu nodrošināšanā. Attiecīgi šis pasākums ir uzskatāms kā aktuāls arī Plāna 2024-2027 kontekstā. # Pārcelts ieviešanai Plānā 2024-2027, 1.6. pasākums 1.4. Pilnveidot invaliditātes noteikšanas procesa kvalitāti un stiprināt VDEĀVK kapacitāti Sniegts metodiskais un skaidrojošais darbs par invaliditātes procesa efektīvu nodrošināšanu un darbu ar klientiem Mācību modeļu izstrāde un aprobācija - 3 Rokasgrāmata - 1 VDEĀVK LM 2023. gada 2. pusgads (turpinās arī pēc 2023. gada) Uzsākts ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 izstrādāti divas mācību programmas (moduļi) un īstenotas mācības: 1) VDEĀVK nodarbinātajiem, kuri tiešā veidā ikdienā nodrošina klientu apkalpošanu (vecākie klientu apkalpošanas speciālisti, klientu apkalpošanas speciālisti, pārvaldes referenti, pārvaldes vecākie referenti), par klientu apkalpošanu un efektīvu konsultēšanu, stresa vadību, lietišķo rakstību invaliditātes, tādējādi stiprinot nodarbināto kompetenču un profesionālo spēju pilnveidi ikdienas darbā. Mācības turpinājās arī 2024. gadā; 2) VDEĀVK nodarbinātajiem, kuri ikdienā nodrošina invaliditātes ekspertīžu veikšanu un lēmumu pieņemšanu (ārsti eksperti, vecākie ārsti eksperti, vadošie eksperti) par specifiskiem jautājumiem invaliditātes noteikšanas jomā ar desmit aktuālām tēmām. 2023. gadā uzsāktas mācību programmas īstenošanas, kas turpinājās arī 2024. gadā, tādējādi īstenojot mērķtiecīgu un profesionālu kompetenču attīstību. Tāpat 2023. gadā uzsākts darbs pie VDEĀVK rokasgrāmatas "Darbību, procesu un pakalpojumu standartu rokasgrāmata" izstrādes. Līdz 2023. gada 2. pusgadam izlietotais finansējums pasākuma īstenošanai - 14 913,26 euro (ar PVN) (ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 ietvaros) VDEĀVK Metodiskās vadības un kontroles nodaļa nodrošina administratīvo aktu pēcpārbaudi, kontroli un apmācību invaliditātes ekspertīzes jautājumos. Noris regulāra nodaļās veikto ekspertīžu kvalitātes analīze un atbilstoši gada plānam tiek organizētas katras nodaļas mācības rezultātu apspriešanai un pilnveidei. # Turpināms Plānā 2024-2027, 1.4. pasākums 1.5. Pilnveidot VDEĀVK sniegto pakalpojumu kvalitāti klientu apkalpošanā Izstrādāta vienota informācijas sniegšanas metode par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā Izstrādāta un aprobēta vienota metodika - 1 VDEĀV LM 2023. gada 2. pusgads (turpinās arī pēc 2023. gada) Uzsākts 2023. gadā uzsākts darbs pie metodikas vienotai informācijas sniegšanas par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā, tādējādi nodrošinot, ka VDEĀVK Klientu apkalpošanas nodaļas darbinieki vienlīdz kvalitatīvi sniedz informāciju VDEĀVK klientiem invaliditātes noteikšanas gadījumā. Līdz 2023. gada 2. pusgadam izlietotais finansējums pasākuma īstenošanai - 12 592,47 euro (t.sk. ar PVN) (ESF+ projekta Nr.4.3.6.2/1/23/I/001 ietvaros) # Turpināms Plānā 2024-2027, 1.5. pasākums Kopsavilkums par 1.rīcības virziena izpildi No pieciem pirmajā rīcības virzienā ietvertajiem pasākumiem trīs pasākumi ir uzsākti un ir vērojams pozitīvs ieguldījums invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidē, viens no pasākumiem ir daļēji ieviests un ir nepieciešams sekmēt pasākuma pilnu ieviešanu Plāna 2024-2027 periodā, savukārt viens pasākums nav izpildīts, bet tas nav zaudējis savu aktualitāti arī periodam no 2024.-2027. gadam. Šī rīcības virzienā ietvertie pasākumi tiek atkārtoti ietverti Plānā 2024-2027. 2. Rīcības virziens: Uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem vajadzībām mērķētas atbalsta pasākumu sistēmas, t.sk. starpnozaru līmenī, attīstīšana Uzdevumi: pilnveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumus, lai mazinātu invaliditātes sekas un sekmētu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija Izpildes termiņš Informācija par pasākuma izpildi 2.1. Pilnveidot atbalsta pakalpojumu ārpusmājas aktivitātēm personām ar invaliditāti Izstrādāti kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām un pavadoņa pakalpojumam bērniem ar invaliditāti Izstrādāti jauni kritēriji pakalpojuma nodrošināšanai - 2 Veikti grozījumi normatīvajos aktos - 2 LM Pašvaldības 2021. gada 1. pusgads Ir ieviests 2021. gadā tika veikta būtiska reforma asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanas kārtībā. Reformas gaitā tika izstrādāti jauni kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām, kā arī izstrādāti kritēriji jaunajam pavadoņa pakalpojumam bērniem ar invaliditāti. Kritēriji asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanai pilngadīgām personām ir noteikti Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 316) 1.pielikumā "Asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtēšana ārpus mājas vides un atbalsta intensitātes noteikšana" (turpmāk - Anketa). Kritēriju izstrādes gaitā priekšlikumus sniedza personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, un pirms Anketas ieviešanas tā tika testēta sešās pašvaldībās. Kritēriju piemērošana praksē sakās līdz ar MK noteikumu Nr. 316 spēkā stāšanos 2021. gada 1. jūlijā. Ar jauno kritēriju un Anketas ieviešanu ir novērstas identificētās nepilnības asistenta pakalpojuma nepieciešamības noteikšanas kārtībā, ka asistenta pakalpojumu ir iespējams saņemt arī personām, kurām asistenta atbalsts nav nepieciešams, bet, iespējams, ir nepieciešams cits atbalsta veids. Kritēriji pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai ir noteikti Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" 10. pielikumā "Kritēriji atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību", kuri izstrādāti sadarbībā ar VDEĀVK un ir spēkā no 2021. gada 1. jūlijā. Pavadoņa pakalpojums tika ieviests, lai pavadīšanas atbalstu ārpus mājokļa varētu saņemt arī tie bērni ar invaliditāti no piecu gadu vecuma, kuriem nav noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un tādejādi nav tiesības saņemt asistenta pakalpojumu, taču ir pārvietošanās grūtības ārpus mājokļa un ir nepieciešams citas personas atbalsts, lai nokļūtu no mājokļa uz izvēlēto galamērķi un atpakaļ. Kopš asistenta pakalpojuma reformas izlietotais finansējums asistenta un pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanai apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ir bijis - 2021. gadā (pilns gads) 23 milj. euro (salīdzinājumam asistenta pakalpojuma nodrošināšanai 2020. gadā tika izlietoti 16,6 milj. euro), 2022. gadā - 34,8 milj. euro un 2023. gadā - 49,1 milj. euro. Visa aktuālā informācija par asistenta pakalpojumu pašvaldībā un pavadoņa pakalpojumu ir pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/asistenta-pakalpojuma-pasvaldiba-un-pavadona-pakalpojuma-nodrosinasana-personam-ar-invaliditati 2.2. Sekmēt kvalificēta asistenta pakalpojuma sniedzēja nodrošināšanu personai ar invaliditāti Izstrādāts asistenta pakalpojuma sniedzēja amata apraksts Amata apraksts - 1 LM Pašvaldības 2022. gada 2. pusgads Uzsākts Lai kritiski izvērtētu un noteiktu personas ar invaliditāti asistenta profesijai nepieciešamo kvalifikāciju, kompetences, zināšanas un prasmes, tika atzīts, ka pirms asistenta amata apraksta izstrādāšanas ir nepieciešams izstrādāt personas ar invaliditāti asistenta profesijas standartu, atbilstoši kuram tiks veidota piemērota izglītības programma asistentiem. Ar SIVA direktores 2023. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 1-4/104 ir izveidota darba grupa profesijas standarta "Asistents personai ar invaliditāti" izstrādei. Darba grupas sastāvā iekļauti SIVA, Latvijas Universitātes 1.medicīnas koledžas, LM, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas Autisma apvienības, SIA "CareLat", biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi", biedrības "Cerību spārni", biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO (turpmāk - SUSTENTO) pārstāvji. Paredzēts, ka darba grupa profesijas standartu izstrādās 2025. gada 1. pusgadā, savukārt asistentu apmācību izglītības programma tiks izstrādāta 2026. gada 2. pusgadā. Profesijas standarta izstrādei papildu valsts budžeta līdzekļi netiek izlietoti. Tā izstrāde tiek veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.2. pasākums, kā arī skatāms sasaistē ar Plānā 2024-2027 2.3. pasākumu 2.3. Sniegt nepieciešamo atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai tās patstāvīgi īstenotu savu rīcībspēju Sagatavoti piedāvājumi atbalstītās lēmumpieņemšanas pakalpojuma ieviešanai no valsts budžeta līdzekļiem Ziņojums - 1 Piedāvāto risinājumu atbalsta gadījumā, tiks izstrādāts atbilstošs normatīvais regulējums LM 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests LM izstrādāja, un MK ar 2023. gada 10. janvāra rīkojumu Nr. 8 atbalstīja konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu", kura mērķis bija kā pastāvīgu sociālo pakalpojumu nostiprināt atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma (turpmāk - APLP pakalpojums). APLP pakalpojuma mērķa grupa ir pilngadīgas personas ar GRT, kurām noteikta invaliditāte. To tiesību nodrošināšanā īpaši būtisks ir ANO Konvencijas 12. pants "Vienlīdzīga tiesībspējas atzīšana", kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus paredzot valstīm pienākumu nodrošināt šīm personām tādu atbalstu, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi APLP pakalpojuma specifiskais mērķis ir nodrošināt personu ar GRT cilvēktiesību ievērošanu, ieviešot rīcībspējas ierobežošanai alternatīvu tiesību un interešu aizsardzības mehānismu - atbalstīto lemtspēju. Konceptuālais ziņojums paredzēja noteikt trīs iespējamos risinājuma variantus: 1. risinājuma variants - APLP pakalpojums netiek ieviests 2.A risinājuma variants - APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana no gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem valsts deleģētā uzdevuma pildīšanai 2.B risinājuma variants - APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana iepirkuma ietvaros MK 2023. gada 10. janvāra rīkojuma Nr. 8 "Par konceptuālo ziņojumu "Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu" 1.punkts paredz, ka tiek atbalstīts 2.A risinājums, kura ietvaros APLP pakalpojums primāri paredzēts nodrošināt personām ar GRT, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Pakāpeniski APLP pakalpojums tiks nodrošināts arī personām ar GRT, kurām noteikta III invaliditātes grupa. Attiecīgi līdz ar 2023. gada 28. septembra likumu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nostiprināts APLP pakalpojums, kuru nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. APLP pakalpojums personām ar GRT, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir pieejams no 2023. gada 1. novembra, savukārt personām ar III invaliditātes grupu tas būs pieejams no 2026. gada 1. janvāra. Minētie grozījumi tostarp paredz, ka APLP pakalpojumu valsts deleģētās funkcijas ietvaros nodrošina biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"". APLP pakalpojuma sniedzējs (atšķirībā no aizgādņa) nerīkojas personas vietā, taču sniedz personai ar GRT nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona ir tiesīga sniegt atbalstu juridisko jautājumu, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā. 2023. gadā APLP pakalpojumu saņēma 41 persona, savukārt 2024. gadā - 175 personas. Izlietotais valsts budžeta finansējums APLP pakalpojuma nodrošināšanai no apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" 2023. gadā bija 84,8 tūkst. euro, 2024. gadā- 230,2 tūkst. euro Plašāka informācija par APLP pakalpojumu pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/atbalsta-personas-lemumu-pienemsana-pakalpojums 2.4. Pilnveidot atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, izvērtējot nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesību Izvērtēt valsts sniegtā atbalsta pietiekamību personām ar invaliditāti un sniegt priekšlikumus personu ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, materiālās situācijas pilnveidošanai Ziņojums - 1 LM 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests MK 2024. gada 30. janvārī pieņēma LM izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par atbalsta pasākumiem vecākiem ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni" (Nr. 5/24.§),kura mērķis bija identificēt mērķa grupu - personas ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni - apkopot valsts un pašvaldību līmenī pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, kas sekmē personas ar invaliditāti iespējas īstenot sava vecāka pienākumus, kā arī piedāvāt turpmāk īstenojamu pasākumu kopumu, lai detalizēti vērtētu, vai personām ar invaliditāti ir nepieciešams papildu atbalsts esošajam atbalstam invaliditātes seku mazināšanai, lai sekmētu mērķa grupas iespējas veikt savu bērnu aprūpes pienākumus zaudētu vai ierobežotu darbspēju dēļ. Informatīvais ziņojums sākotnēji tika iesniegts MK izskatīšanai 2021. gada 26. martā. Pēc informatīvā ziņojuma iesniegšanas Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk - PKC) (no 2023. gada 1. marta iestādes funkcijas pārņēmusi Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas departaments) sniedza savu atzinumu par informatīvajā ziņojumā pausto un lūdza papildināt ziņojuma saturu ar vecāku ar invaliditāti, kuru apgādībā ir bērni, specifisko vajadzību izpēti un iespējamo atbalsta pasākumu izvērtēšanu. Lai precizētu un papildinātu informatīvo ziņojumu ar PKC atzinumā minēto, 2022. gadā SIA "AC Konsultācijas" pēc LM pasūtījuma veica pētījumu "Pētījums par nepieciešamajiem atbalsta pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, kurā vienam vai abiem vecākiem noteikta invaliditāte" (pētījuma izmaksas 23 700 euro bez PVN (apakšprogramma 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2022. gadam"), pētījums pieejams šeit:) https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/petijums-par-nepieciesamajiem-atbalsta-pakalpojumiem-gimenem-ar-berniem-kur-vienam-vai-abiem-vecakiem-ir-noteikta-invaliditate/). Pēc pētījumā iegūtajiem datiem un izdarītajiem secinājumiem, kas saskaņoti ar saistītajām nozaru ministrijām, institūcijām un biedrībām, informatīvais ziņojums tika papildināts un atkārtoti iesniegts MK. Pētījumā, apkopojot mērķa grupas interviju un fokusgrupu diskusiju ietvaros identificētos ierobežojumus, grūtības un izaicinājumus, tika secināts, ka tie ir saistīti ar vairāku nozaru sniegtajiem pakalpojumiem un to pieejamību, kā, piemēram, ir nepieciešams atbalsts un plašāka pieejamība gan sociālo, gan veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, gan pieaugušo, gan bērnu izglītības procesā, kā arī ir nepieciešami sabiedriskā transporta un vides piekļūstamības uzlabojumi. Tomēr nedrošības sajūtu par savu nākotni un spējām sniegt atbilstošu atbalstu bērniem ir saistīti arī ar kopējiem procesiem valstī, t.sk. vispārējo cenu pieaugumu un dzīves dārdzības paaugstināšanos, kas rada ietekmi uz jebkuru ģimeni. Kopumā, atbalsts no valsts un pašvaldības dažādās formās un veidos tiek piedāvāts diezgan plaši, tomēr šis atbalsts ir jāpilnveido, t.sk., uzlabojot sadarbību starp dažādām nozarēm un institūcijām, lai veicinātu uz personas vajadzībām fokusētu un atbilstošu pieeju. Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nav saskatāms pamatojums noteikt jaunu finansiālā atbalsta veidu, kas būtu konkrēti mērķēts uz vecāku ar invaliditāti spēju stiprināšanu aprūpēt savus bērnus. Atbalsts invaliditātes seku mazināšanai un atbalsta bērnu aprūpei ir savstarpēji nodalāmi valsts atbalsta veidi, tādēļ ieviest universālu finansiālo atbalstu vecāku ar invaliditāti gadījumā nebūtu mērķēti orientēts uz bērnu vajadzību nodrošināšanu. Lai sekmētu mērķa grupas iespējas rūpēties par saviem bērniem, nodrošinot bērnu labākās intereses, un par savu veselību un funkcionālo spēju uzlabošanu, kopumā ir jāpilnveido jau esošie valsts atbalsta mehānismi un vidējā un ilgtermiņa attīstības plānošanā īpaša uzmanība jāvērš mērķētāka atbalsta ģimenēm ar bērniem pilnveidei un attīstībai, attīstot neformālās atbalsta grupas vai attīstot bērnu īstermiņa un ilgtermiņa pieskatīšanas pakalpojumus, atbalsta sistēmas pilnveidei invaliditātes gadījumā, visaptverošas un uz personu fokusētas pieejas veicināšanai starpnozaru līmenī. 2.5. Apzināt mērķa grupas viedokli par Valsts kancelejas IL ietvaros izstrādātajiem risinājumiem atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērni ar smagu invaliditāti Veikta analīze par risinājumu ieviešanas iespējām Izstrādāts ziņojums ar priekšlikumiem - 1 LM VK Pašvaldības NVO 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests Visi inovāciju laboratorijā (IL) apskatītie jautājumi tika risināti sekojošos formātos: 1) ar ES fondu atbalstu 2021.-2027. gada plānošanas periodā Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (BKUS) īsteno projektu "Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām diagnozēm un viņu ģimenes locekļiem". Projektā no 2022. gada 1. ceturkņa līdz 2027. gada 2. ceturksnim tiek īstenots izmēģinājumprojekts - psihosociāla atbalsta pakalpojuma sniegšana bērniem līdz 18 gadiem (neieskaitot), saslimšanas brīdī nonākot BKUS stacionārā vai regulārā ambulatorā uzraudzībā dēļ smagās diagnozes, kā arī pēcterapijas periodā dzīvesvietā (informācija pie pasākuma 2.17. izpildes). Psihosociālais atbalsts ietver sevī konsultatīvo darbu, izglītošanu, grupas atbalstu un garīgo atbalstu, ko sniedz sociālais darbinieks, psihologs, kapelāns, pēc nepieciešamības piesaistot pirmās palīdzības mammas, līdzinieku mammas, aukles, NVO atbalstu utml. Izmēģinājumprojekta rezultāti tiks izmantoti vienota psihosociālā atbalsta sniegšanas sistēmas/mehānisma izveidei valstī bērniem ar smagu diagnozi un viņu ģimenes locekļiem. Projekta ietvaros tiks risinās arī IL izstrādāto prototipu jautājumus par gadījuma vadītāju un vienas pieturas aģentūras principa izveidi; 2) tiek turpināts darbs pie personu ar invaliditāti asistenta profesijas standarta izstrādes, un secīgi tiks strādāts pie atbilstošas mācību programmas izveides, kas risinās IL prototipu par asistentu koordinācijas dienesta izveidi daļā par asistentu apmācību, kā arī IL prototipu par asistentu amata aprakstu (skatīt sasaistē ar 2.2. pasākuma izpildi). Ņemot vērā iepriekš minēto, atsevišķs ziņojuma izstrāde ir zaudējusi savu aktualitāti, un tas netika sagatavots. 2.6. Nodrošināt apkopotas informācijas pieejamību par atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai Izstrādāts elektronisks katalogs par atbalsta pakalpojumu pieejamību un pakalpojumu sniedzējiem a) Organizēta domnīca jeb hakatons - 1 b) Elektroniskais katalogs (aplikācija) - 1 LM VK Nozaru ministrijas NVO a) 2021. gada 2. pusgads b) 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests Skatīt informāciju pie 1.5. pasākuma izpildes. Tāpat LM tīmekļa vietnē (https://www.lm.gov.lv/lv/invaliditate-1) regulāri tiek atjaunota informācija par pieejamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Vienlaikus ilgtermiņā ir nepieciešams meklēt risinājumu, t.sk.,vērtējot papildu finansējuma novirzīšanu šim mērķim, kā ieviest digitālu risināju informācijas iespējami individualizētai atlasei atbilstoši personai noteiktajai invaliditātes grupai, funkcionālā traucējuma veidam, izsniegtajiem atzinumiem, dzīvesvietai u.c. kritērijiem, lai sekmētu, ka personas ar invaliditāti saņemt visu nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai - kā monetārā veidā, tā arī pakalpojumu un atvieglojumu veidā. 2.7. Pilnveidot monitoringu par personām ar invaliditāti sniegto atbalstu Definēti monitoringa radītāji un veikta regulāra radītāju aktualizācija Publicēti monitoringa rādītāji - ikgadēji LM Katru gadu Ir ieviests Jau 2017. gadā tika izstrādāts saraksts ar vairāk nekā 100 indikatoriem, ar kuru palīdzību Latvija vērtē ANO Konvencijas prasību ievērošanas progresu. Izstrādātais indikatoru saraksts tika ietverts tabulā, kura periodiski ir tikusi atjaunota ar aktuālo informāciju par izvirzītajiem rādītājiem. Plānā 2021-2023 ietvertā pasākuma izpildei iepriekšminētais indikatoru saraksts un tajā -noteiktie indikatori tika pārskatīti un papildināti ar aktuālāko pieejamo informāciju un jaunākajiem pētījumu datiem atbilstoši. Noteikto indikatoru rādītāju informācija tabulā tiek regulāri atjaunota un papildināta arī šobrīd un ir paredzēts to īstenot arī turpmāk. Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu, tabula ar atjaunoto un papildināto informāciju ir publicēta LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/starptautiskie-tiesibu-akti-1. Tāpat LM tīmekļa vietnē tiek publicēta informācija par nozaru ietvaros izlietoto finansējumu atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai invaliditātes seku mazināšanai, lai tādējādi varētu vērtēt valsts sniegtā atbalsta apjomu starpnozaru līmenī kopsakarā ar kopējo valsts budžeta izlietojumu atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai (https://www.lm.gov.lv/lv/atvieglojumi-personam-ar-invaliditati). 2.8. Stiprināt latviešu zīmju valodas nozīmi bērna ar dzirdes traucējumiem audzināšanā Paaugstināta dzirdīgu vecāku izpratne par atbilstošas komunikācijas izvēles nozīmi ar bērnu, kuriem ir dzirdes traucējumi Informatīvi video materiāli dzirdīgiem vecākiem ar bērniem ar dzirdes traucējumiem - 5 LM NVO 2021. gada 2. pusgads Ir ieviests Izveidoti 5 videomateriāli (gan filmēti, gan animācija) dzirdīgiem vecākiem, kuriem ir bērni ar dzirdes traucējumiem, kuru mērķis ir stiprināt zīmju valodas lomu un nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā, iedrošināt vecākus lietot zīmju valodu saziņā ar saviem bērniem jau no mazotnes, sniegt vienkāršus ikdienas piemērus, kā saprasties ar bērniem, atpazīt un izstāstīt par lietām sev līdzās un svarīgāko, iemācīt viņiem alfabētu u.tml. Izlietots valsts budžeta finansējums 6655 euro (t.sk. ar PVN) no apakšprogrammas 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" Videomateriāli pieejami LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/dzirdigu-vecaku-pieredze-kuri-apguvusi-zimju-valodu https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/nedzirdigu-cilveku-kuri-augusi-dzirdigu-vecaku-gimene-pieredzes-stasti https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/kur-vecaki-var-apgut-zimju-valodu-resursi https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/zimju-valoda-no-ka-sastav-ka-atskiras-no-runatas https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/kapec-zimju-valoda-ir-svariga-nedzirdigu-bernu-audinasana 2.9. Izvērtēt iespēju apvienot īpašas kopšanas nepieciešamības un aprūpes mājā pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanas kritērijus pilngadīgām personām ar ļoti smagu invaliditāti Izstrādāti priekšlikumi īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšanas maiņai, salāgojot tos ar kritērijiem sociālas aprūpes pakalpojuma saņemšanai Domnīca - 1 LM Pašvaldības NVO 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests 2023. gadā LM veica pilotprojektu ar mērķi izvērtēt iespēju mainīt pieeju un kritērijus īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanai pilngadīgām personām, vērtējot iespēju īpašas kopšanas nepieciešamības novērtējumu salāgot ar pieeju un kritērijiem, kas tiek izmantoti aprūpes līmeņu noteikšanai sociālo pakalpojumu piešķiršanai pašvaldībā, un sagatavot piedāvājumu īpašas kopšanas novērtējuma kritēriju uzlabošanai, lai nodrošinātu personām ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem iespēju saņemt mērķētāku atbalstu pašaprūpes vajadzību nodrošināšanai (turpmāk - pilotprojekts). Pilotprojekta veikšanai papildu valsts budžeta finansējums nav izlietots, tā sagatavošana veikta ar esošajiem cilvēkresursiem tiem noteiktās mēnešalgas ietvaros (tiešo darba pienākumu ietvaros). Uzsākot pilotprojektu, tika izvirzīta hipotēze - personas, kurām ir noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība saskaņā ar šā brīža kritērijiem, lielākajā skaitā gadījumu atbilst 3. vai 4. aprūpes līmenim. Gan pirms pilotprojekta uzsākšanas, gan pilotprojekta ietvaros LM konsultējās ar sociālo dienestu speciālistiem un VDEĀVK ekspertiem, kā arī vērtēja iedzīvotāju sūdzības par īpašs kopšanas nepieciešamības izvērtēšanu un gadījumiem, kad atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību netiek izsniegts. Pilotprojekta datu analīze apstiprināja hipotēzi, ka personām, kurām bija noteikts 4.aprūpes līmenis, lielākajā skaitā gadījumu arī Bartela punktu skaits bija zem 7 punktiem. Attiecīgi pilotprojekta datu analīze ļauj secināt, ka aprūpes līmeņu novērtēšanas pieeja būtu piemērota un atbilstošs īpašas kopšanas nepieciešamības izvērtēšanā un tas ļautu veidot sistēmu ar gradētu kopšanas pabalsta ieviešanu atbilstoši faktiskās aprūpes intensitātei. Ņemot vērā iepriekš minēto, LM gatavo konceptuālo ziņojumu, ar kuru piedāvās izmaiņas kopšanas nepieciešamībās izvērtējama maiņai, kas secīgi ļautu arī gradēt pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, apmēru atbilstoši faktiskās aprūpes intensitātei. # Turpināms Plānā 2024-2027, 2.6. pasākums 2.10. Pārskatīt personām ar invaliditāti virzītā finansiālā atbalsta mērķētību Uzsākta esošā finansiālā atbalsta analīze, vērtējot katra atbalsta veida metodoloģisko pamatotību (saturs un mērķis) Izvērtējums - 1 LM Nozaru ministrijas NVO 2023. gada 1. pusgads Ir ieviests Lai gan atsevišķs izvērtējums nav veikts, tomēr Plāna 2021-2023 darbībās periodā ir veikta vairāku finansiālā atbalsta veidu pārskatīšana, vērtējot gan valsts finansiāls iespējas šo pabalstu paaugstināšanai (nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums, lai pārskatītu finansiālo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, ir pieejams attiecīgā normatīvā aktu grozījumu anotācijā), gan ieguvumus mērķa grupai no šo pabalstu paaugstināšanas, proti, Plāna 2021-2023 darbības periodā tik nodrošināta: 1) valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk - VSNP) un minimālās invaliditātes pensijas apmēra pārskatīšana, saistot minēto finansiālo atbalsta apmērus ar sociālekonomisku rādītāju - minimālo ienākumu mediānu - un nostiprinot regulāru (ikgadēju) minimālo invaliditātes pensiju un VSNP apmēra pārskatīšanu atbilstoši ienākumu mediānas apmēra izmaiņām, tādējādi veicinot iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem materiālās situācijas pastāvīgu uzlabošanos. Vairāk informācija par minimālo ienākumu sliekšņu reformu pieejama LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limenis; 2) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās - no 79,68 euro par pilnu sešu mēnešu periodu līdz 105 euro par pilnu sešu mēnešu periodu (no 2023. gada 1. jūlija) 3) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti no 106,72 euro mēnesī līdz 160 euro mēnesī (no 2024. gada 1. janvāra). Turklāt Bērnu Ziņojums paredz noteikt, ka piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti tiek pārskatīta regulāri (ne retāk kā reizīt trīs gados), balstoties uz makroekonomisku rādītāju - inflācijas izmaiņām; 4) atbilstoši valsts finansiālajām iespējām paaugstināts pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kurai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības - no 313,43 euro līdz 413,43 euro mēnesī (no 2024. gada 1. janvāra). 2.11. Sekmēt vienmērīgu pāreju no bērna ar invaliditāti statusa uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu Sagatavot priekšlikumus atbalsta pakalpojumu groza noteikšanai pārejas periodā no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgu personu ar invaliditāti Diskusijas - vismaz 1x gadā Izvērtējums ar priekšlikumiem -1 LM Nozaru ministrijas NVO 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests Atsevišķs izvērtējums netika gatavots, vienlaikus darbs tika ieguldīts pie normatīvā regulējuma pilnveides tajās jomās, kas ir būtiskas parejas posmā no bērna uz pilngadīgā vecumu. Kā viens no biežākajiem satraukuma iemesliem, ar ko saskaras ģimenes bērna ar invaliditāti pārejas posmā pilngadīgā vecumā, ir invaliditātes noteikšana un kartība, kādā ir veicama pieteikšanās invaliditātes ekspertīzei un secīgi arī atbalsta pakalpojumu saņemšanai, ja invaliditāte ir noteikta. LM 2021. gadā sagatavoja videomateriālu (videomateriāla sagatavošanas izmaksas - 2407,90 euro (ar PVN) no apakšprogrammas 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana"), lai sniegtu skaidrojumu gan par iesniedzamajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzei, sasniedzot pilngadību, gan par kartību atbalsta pakalpojumu saņemšanā. Videomateriāls pieejams LM tīmekļa vietnē: https://www.lm.gov.lv/lv/galerija/videomaterials-invaliditates-noteiksana-parejas-posma-no-berna-uz-pilngadigu-personu Tāpat 2023. gadā tika sagatavoti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (spēkā no 2024. gada 6. aprīļa, https://likumi.lv/ta/id/350993-grozijumi-valsts-socialo-pabalstu-likuma), kuru mērķis ir nodrošināt pilngadību sasniegušas personas ar ļoti smagu invaliditāti interešu aizstāvību valsts sociālo pabalstu saņemšanā, lai netiktu negatīvi ietekmēta personas finansiālā situācija, kas var radīt pēctecīgu ietekmi uz personas spējām saņemt nepieciešamo aprūpi un atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Proti, minētie grozījumi paredz noteikt speciālu regulējumu, nosakot, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus, kas noteikti Valsts sociālo pabalstu likuma 12., 12.1 un 13. panta pirmās daļas 2. punktā, par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti ar cēloni slimība no bērnības, ir personai, kura bija minētās personas likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tās aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti gadījumā, kad tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ. Savukārt, lai sekmētu bērnu un jauniešu ar ļoti smagu invaliditāti iespējas saņemt aprūpe mājās pakalpojumu, 2023. gadā tika sagatavoti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzība likumā (spēkā no 2024. gada 1. janvāra, https://likumi.lv/ta/id/348556-grozijums-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likuma), ar kuriem noteikts, ka valsts nodrošina pašvaldībām līdzfinansējumu (50% apmērā, Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumi Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti", 45.1 punkts) aprūpei mājās pakalpojumam bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem VDEĀVK noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Līdzfinansējums par bērnu tiek turpināts arī pēc pilngadības sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz bērna 24 gadu vecuma sasniegšanai. 2.12. Sekmēt iespēju bērniem ar invaliditāti saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu Nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 344 bērni ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināts sociālās aprūpes pakalpojums 650 bērniem ar invaliditāti, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kopumā 41 pašvaldībā (nepiedalījās Rīgas un Līvānu pašvaldības). Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 900 000 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros). 2.13. Nodrošināt bērniem ar invaliditāti dienas aprūpes centru pakalpojumus Nodrošināts pieejams dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem pēc skolas vai skolas brīvlaikos Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 45 bērni ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināts pieejams dienas aprūpes centra pakalpojums 270 bērniem pēc skolas vai skolas brīvlaikos. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas un Līvānu pašvaldības), to iepērkot vai nodrošinot savas pašvaldības infrastruktūrā. Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 337 500 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros). 2.14. Nodrošināt īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti Nodrošināta iespēja bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas nepieciešamība, viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem izmantot sociālās aprūpes pakalpojumu "Atelpas brīdis" psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 150 bērni ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināta iespēja 77 bērniem, kuriem noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, viņu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem izmantot sociālās aprūpes pakalpojumu "Atelpas brīdis" psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas pašvaldība un Līvānu pašvaldība) pie pieciem pakalpojumu sniedzējiem. Skatāms sasaistē ar 2.16. pasākumu. Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 803 880 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros). 2.15. Veicināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti Nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, kas dzīvo ģimenēs Pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 1 000 bērnu ar invaliditāti LM VARAM Plānošanas reģioni Pašvaldības 2023. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 1294 bērniem ar invaliditāti, kuri dzīvo ģimenēs. Pakalpojumu nodrošināja 41 pašvaldība (nepiedalījās Rīgas pašvaldība un Līvānu pašvaldība), to iepērkot vai nodrošinot savas pašvaldības infrastruktūrā. Pasākums ietvaros no 2021.-2023. gadam izlietots ES fondu finansējums 2 500 000 euro apmērā (DP 2014.-2020. gadam 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros). 2.16. Sekmēt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti, kurus nodrošina NVO Pilnveidotas bērnu sociālās prasmes un uzlabotas funkcionālās spējas Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņēmušo skaits - indikatīvi 800 bērnu LM NVO 2022. gada 2. pusgads Ir ieviests DP 2014.-2020. gadam 2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" ietvaros Plāna 2021-2023 darbības periodā pilnveidotas bērnu sociālās prasmes …