📄 Likuma teksts
Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam starpposma izvērtējums (par 2021.–2023. gadu)
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Ministru kabineta informatīvais
ziņojums
Attīstības
sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma
izvērtējums (par 2021.-2023. gadu)
Satura
rādītājs
Izmantoto saīsinājumu saraksts
Ievads
Finansējums
Sasniegtie rādītāji izvirzītajās prioritātēs
Latvijas iesaistes stiprināšana daudzpusējos attīstības
sadarbības projektos un
Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras izveide
Iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD)
Attīstības palīdzības komitejā (DAC)
Latvijas sabiedrības atbalsts
Secinājumi
Pielikums: Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs
2021.-2027. gadam noteikto uzdevumu un pasākumu izpilde
Izmantoto
saīsinājumu sarakts
Aģentūra
Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra CFLA ietvaros
ANO
Apvienoto Nāciju Organizācija
ANO DP
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome
ĀM
Ārlietu ministrija
CFLA
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Dienaskārtība 2030
ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada rezolūcija
"Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības
programma 2030. gadam"
EK
Eiropas Komisija
ES
Eiropas Savienība
IAM
Dienaskārtības 2030 Ilgtspējīgas attīstības mērķi
IZM
Izglītības un zinātnes ministrija
LAPAS
Biedrība "Latvijas Platforma attīstības
sadarbībai"
LPS
Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"
MK
Latvijas Republikas Ministru kabinets
NKI
Nacionālais kopienākums
MVU
Mazie un vidējie uzņēmumi
NMPD
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
NVO
Nevalstiskās organizācijas
OAP
Oficiālā attīstības palīdzība
OECD
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
OECD DAC
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības
palīdzības komiteja
PSO
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas
PTAC
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
UNDP
Apvienoto nāciju Attīstības programma
UNESCO
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras
organizācija
VARAM
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VAV
Vismazāk attīstītās valstis
VRS
Valsts robežsardze
VRK
Valsts robežsardzes koledža
VUGD
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Ievads
MK 2021. gada 14. aprīlī ar rīkojumu Nr. 245
"Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm
2021.-2027. gadam" apstiprināja Attīstības sadarbības
politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk -
Pamatnostādnes) - politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka gan
divpusēji, gan daudzpusēji īstenotos Latvijas attīstības
sadarbības politikas mērķus, prioritātes un pamatprincipus.
Papildus MK 2021. gada 18. maijā ar rīkojumu Nr.
337 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.-2023.
gadam" apstiprināja Attīstības sadarbības politikas plānu
2021.-2023. gadam (turpmāk - Plāns), kurā iekļauti konkrēti
pasākumi Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības
politikas mērķa sasniegšanai, īstenojot virkni pasākumu.
Pamatnostādņu un Plāna ieviešana notika ģeopolitiski
izaicinošā laikā. Latvijai prioritārais attīstības sadarbības
reģions piedzīvo ģeopolitiskus satricinājumus, kas nes līdzi arī
būtiskas ģeopolitiskās pārmaiņas. 2022. gada
24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga militāro agresiju
pret Ukrainu, nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus, iznīcinot tās
infrastruktūru un radot zaudējumus tās ekonomikai. Pasaule
turpināja cīņu ar Covid-19 globālo pandēmiju un tās radītajām
sekām. Krievijas rīcība padziļināja esošos drošības un
stabilitātes izaicinājumus un radīja jaunus, tostarp globālas
pārtikas krīzes draudus un energoresursu piegādes traucējumus.
Vienlaikus, turpinājās arī Baltkrievijas līdzatbildība agresijā
pret Ukrainu, kā arī Aleksandra Lukašenko režīma represijas pret
Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un medijiem. Ukraina un
Moldova ir kļuvušas par ES kandidātvalstīm, kur Latvijas reformu
pieredze iegūst pastiprinātu nozīmi atbalsta sniegšanā.
Nepieciešamība pēc noteikumos balstītas pasaules kārtības
stiprināšanas turpināja pieaugt. Turpinājās kampaņa Latvijas
kandidatūras uz ANO DP nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2025. gada
vēlēšanās uz 2026.-2027. gadu. Tāpat starptautiskās sabiedrības
dienaskārtībā saglabājās tie izaicinājumi, kas ir risināmi,
īstenojot ANO Dienaskārtību 2030.
Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir veicināt
ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un
labu pārvaldību attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas
prioritārajās partnervalstīs, sniedzot ieguldījumu ANO pieņemtās
Dienaskārtības 2030 ieviešanā.
Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet
no ANO IAM. Prioritāri tiek identificēti:
16. IAM Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un
iekļaujošas institūcijas;
5. IAM Dzimumu līdztiesība;
4. IAM Kvalitatīva izglītība;
8. IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme;
13. IAM Klimata rīcība;
17. IAM Sadarbība mērķu īstenošanai.
Tematisko prioritāšu īstenošanā tiek pievērsta īpaša uzmanība
digitalizācijai, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti,
sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko
iespēju radīšanā.
Latvijas ģeogrāfiskās
prioritātes ir ES Austrumu partnerības valstis, īpaši
Ukraina, Gruzija un Moldova, atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai
sabiedrībai ārpus Baltkrievijas, Centrālāzijas valstis, īpaši
Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna un atbalsts citām
attīstības un VAV, jo īpaši Āfrikā.
Šis informatīvais ziņojums sniedz pārskatu par Pamatnostādnēs
un Plānā izvirzīto uzdevumu rezultātiem līdz 2023. gada
nogalei.
1.
Finansējums
Pamatnostādnēs
definētais sagaidāmais politikas rezultāts Nr. 2: pildot
starptautiskās saistības, Latvija tiecas palielināt OAP
finansējuma apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030. gadam.
Latvijas OAP attīstības sadarbības finansējums tiek izlietots
daudzpusējos un divpusējos formātos īstenojamās aktivitātēs.
1. grafiks ilustrē attiecību, cik kopējais Latvijas
finansējuma proporcionāli tiek veltīts daudzpusējam un cik
divpusējam atbalstam.
1.1. OAP finansējuma galvenais rādītājs - OAP apjoms
no NKI. Attīstītās valstis ir apņēmušās sniegt 0,7% no NKI
ekonomiskās attīstības un labklājības veicināšanai attīstības
valstīs. ES valstīm, kas pievienojās ES pēc 2002. gada, šis
mērķis ir samazināts - jātiecas sasniegt 0,33% no NKI.
Pamatnostādnēs Latvija apstiprina apņemšanos līdz
2030. gadam OAP novirzīt 0,33% no NKI (līdz 2027. gadam
- 0,23%), no tā 0,15-0,20% no NKI atvēlot VAV.
Lai gan ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais OAP
sniedzējs pasaulē, Latvijai ilgstoši ir bijuši zemākie OAP
rādītāji ES, t.sk. salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu gan
valsts OAP kopapjomā, gan ĀM divpusējā attīstības sadarbības
finansējuma apjomā (skat. 1. tabulu un
2. tabulu).
Vienīgais izņēmums ir 2022. un 2023. gads, kuru laikā ļoti
nozīmīgi Latvijas attīstības sadarbības politikas aktivitātes ir
ietekmējis karš Ukrainā, daudz lielākā apjomā uzmanību un
resursus veltot Ukrainai nekā iepriekš tika plānots. Līdz ar
to 2022. gadā Latvijas kopējā OAP pieauga līdz 0,36% no NKI un
2023. gadā līdz 0,33% no NKI. Tas naudas izteiksmē ir attiecīgi
137.31 milj. EUR un 131.61 milj. EUR (skat.
2. tabulu). Būtiski pieauga arī valsts divpusējais atbalsts:
2022. gadā tika izlietoti 85,06 milj. EUR,
2023. gadā - 72,44 milj. EUR, kas lielākoties
novirzīts Ukrainai un Ukrainas bēgļu izmaksām Latvijā, kā arī
Covid-19 vakcīnu ziedojumiem.
Vienlaikus ĀM, kas ir vadošā institūcija attīstības sadarbības
politikā, divpusējais attīstības sadarbības budžets bija 1,36
milj. EUR 2022. gadā un 1,66 milj. EUR 2023. gadā (Lietuvai 2023.
gadā - 4,52 milj. EUR, Igaunijai - 14 milj.
EUR).
1. tabula: Latvijas OAP apjoms
% no NKI
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
2026
2027
% no NKI
Plānotais
0.09
0.10
0.12
0.14
0.17
0.11
0.13
0.15
0.17
0.19
0.21
0.23
Sasniegtais
0.11
0.11
0.10
0.10
0.12
0.12
0.36
0.33
2. tabula: Baltijas valstu OAP salīdzinājums*
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023 (sākotnējie dati)
% no NKI
Igaunija
0.16
0.16
0.16
0.17
0.17
0.28
0,28
Lietuva
0.13
0.12
0.13
0.13
0.13
0.28
0,28
Latvija
0.11
0.10
0.10
0.12
0.12
0.36**
0.33**
Kopējā OAP, milj. EUR
(attīstības sadarbība un humānā palīdzība)
Igaunija
38.15
41.31
43.32
43.81
50.93
191.06
103.90
Lietuva
52.54
55.01
60.45
63.20
73.05
231.32
181.30
Latvija
28.32
29.16
30.69
35.64
40.27
137.31
131.61
No tā divpusējais finansējums, milj.
EUR
Igaunija
18.02
18.37
15.05
14.64
20.95
148.8
56.48
Lietuva
13.54
10.22
10.73
10.44
16.32
133.75
93.93
Latvija
4.02
4.17
3.98
4.37
6.16
85.06
72.44
*OECD Statistics: https://stats.oecd.org/index.aspx?r=503578
**saskaņā ar OECD DAC vadlīnijām izmaksas bēgļu
atbalstam OAP var iekļaut pirmos 12 mēnešu, līdz ar to
paredzams, ka turpmāk procentu rādītājs no NKI
samazināsies.
Pamatnostādnes nosaka, ka līdz 2027. gadam Latvijai OAP
jānovirza vismaz 0,23% no NKI. Iepriekšējo 10-15 gadu pieredze
par piešķirtā finansējuma apjomu attīstības sadarbībai rāda, ka
OAP nākamajos gados drīzāk samazināsies finansējuma Ukrainai
samazināšanās dēļ (īpaši samazinās Ukrainas bēgļu Latvijā
izmaksas, ko saskaņā ar
vadlīnijām statistikā var iekļaut tikai pirmos 12 mēnešus) un
beidzoties Covid-19 vakcīnu ziedojumiem. Tādējādi Latvijas OAP
pieaugums 2022. un 2023. gadā jāskata nevis kā
mērķtiecīga rīcība un optimistiska iespēja sasniegt 0,23%
2027. gadā, bet drīzāk kā izņēmums OAP
statistikā.
Kas attiecas uz Latvijas atbalstu VAV, 2022. gadā tas
sasniedza 1,03 milj. EUR jeb 0,03% (no tā 975 378 EUR
COVID-19 vakcīnu ziedojumi, t.sk. vakcīnu transportēšanas
izmaksas; citām aktivitātēm - 51 282 EUR). Lai sasniegtu
0,15% mērķi 2022. gadā, būtu bijuši nepieciešami papildus
57,07 milj. EUR, starpība - 56,04 milj. EUR.
1.2. Daudzpusējos formātos īstenotās aktivitātes -
iemaksas. Daudzpusējais atbalsts, galvenokārt, ir
starptautiskās iemaksas ES budžetā, Eiropas Attīstības fondā, ANO
aģentūrās, Pasaules Bankas grupā un citās starptautiskajās
institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Šajos formātos ir
svarīgi aizstāvēt galvenās Latvijas prioritārās jomas un
reģionus, veicināt Latvijas intereses un redzamību.
Saskaņā ar Latvijas starptautiski izteikto apņemšanos gan ANO
(IAM un Adisabebas Rīcības programma par finansējumu attīstībai),
gan ES līmenī, kā arī nacionāli apstiprinātiem politikas
plānošanas dokumentiem Latvija sniedz ieguldījumu globālās
attīstības veicināšanā un attīstības valstu izaugsmē.
Iepriekšējos gados daudzpusējais atbalsts sasniedza pat 90% no
kopējās Latvijas OAP - 2021. gadā tas bija 88%. Bet, pieaugot
divpusējam atbalstam Ukrainai un Ukrainas bēgļiem Latvijā, 2022.
gadā tas proporcionāli samazinājās - vien 38%, bet 2023. gadā tas
atkal pieauga līdz 74%.
Daudzpusējais atbalsts lielākoties ir Latvijas iemaksas ES
budžetā. Tām seko iemaksas ANO aģentūrās, ANO misiju uzturēšanā
un dažādu konvenciju ievērošanā un trīs Pasaules Bankas grupas
institūcijās - Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības
bankā, Starptautiskajā Finanšu korporācijā un Starptautiskajā
Attīstības asociācijā.
Būtisku daļu no daudzpusējā atbalsta 2022.-2023. gadā veido
Latvijas sniegtais finanšu atbalsts Ukrainai caur
starptautiskajām finanšu institūcijām kopumā 36 milj. EUR apmērā.
Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atbalstīja
neatliekamu Ukrainas valdības budžeta vajadzību segšanu ar
Pasaules Bankas starpniecību, veicot iemaksas trijos mehānismos
(kopā 25 milj. EUR): 2022. g. - 5 milj. EUR granta iemaksa
Pasaules Bankas trasta fondā Ukrainas atbalstam un 10 milj. EUR
garantija Pasaules Bankas aizdevumam Ukrainas valdības budžeta
finansēšanai; 2023. g. - 8 milj. EUR granta iemaksa
Starptautiskās Attīstības asociācijas īpašajā Ukrainas un
Moldovas atbalsta programmā (SPUR) Ukrainas atbalstam un 2 milj.
EUR granta iemaksa Pasaules Bankas "Ukrainas Atjaunošanas,
rekonstrukcijas un reformu trasta fondā" (URTF). Tāpat
2023.gadā Latvija veica 7 milj. EUR granta iemaksu Eiropas
Investīciju bankas trasta fondā Ukrainas atbalstam
"EU4U", lai turpinātu sniegt atbalstu Ukrainas
ekonomikas atveseļošanai un rekonstrukcijai. Lai palīdzētu
stiprināt Ukrainas institucionālo kapacitāti virzībā uz
pievienošanos ES, Latvija 2023. gadā veica 2 milj. EUR granta
iemaksu Starptautiskā Valūtas fonda "Ukrainas Kapacitātes
attīstības fondā" un 2 milj. EUR granta iemaksu Eiropas
Rekonstrukcijas un attīstības bankas "Ukrainas
Stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes daudzpusējā donoru
kontā".
3. tabula: Daudzpusējais
atbalsts - starptautiskās iemaksas, EUR (2021.-2023.gads)
Starptautiskā organizācija
2021
2022
2023
ES
40 377 362.64
39 149 429.39
41 764 260.27
ANO aģentūras, misijas,
konvencijas u.c.
1 149 378.91
1 562 260.63
1 648 092.91
Starptautiskā Rekonstrukcijas
un attīstības banka
1 087 114.73
6 275 013.77
3 178 115.00
Starptautiskā Finanšu
korporācija
786 602.39
923 810.47
853 289.00
Starptautiskā Attīstības
asociācija
470 000.00
8 565 000.00
10 545 000.00
Pasaules Veselības
organizācija
164 508.55
195 853.16
198 909.10
Eiropas Padome
161 308.52
175 440.88
183 486.08
Starptautiskā Darba
organizācija
103 117.19
98 486.50
105 456.97
Eiropas Drošības un
sadarbības organizācija
98 495.07
100 354.39
96 397.00
Starptautiskā
Atomenerģijas aģentūra
90 518.65
107 008.76
249 643.89
OECD
34 494.65
34 703.00
2 458 600.50
Pasaules Muitas
organizācija
26 356.33
26 848.50
28 354.36
Eiropas un Vidusjūras Augu
aizsardzības organizācija
25 470.00
24 450.00
26 420.00
Starptautiskā Migrācijas
organizācija
24 434.54
25 174.00
34 549.78
Starptautiskā Frankofonijas
organizācija
11 661.00
11 661.00
11 661.00
Starptautiskā
telekomunikāciju savienība
6 662.63
Starptautiskā atjaunojamās
enerģijas aģentūra
5 489.94
5 871.03
Konvencija par starptautisko
tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu
sugām
2 454.35
Pasaules Meteoroloģijas
Organizācija
1 265.47
1 398.42
1 450.96
Vispasaules intelektuālā
īpašuma organizācija
326.91
346.99
347.00
Pasaules Bankas grupa
63 379.76
Sarkanais Krusts
152 365.74
Starptautiskā Jūras
organizācija
13 518.79
Eiropas Investīciju
banka
7 000 000.00
Starptautiskais Valūtas
fonds
4 435 828.00
Eiropas Rekonstrukcijas un
attīstības banka
2 000 000.00
Kopā:
44 627 022.47
57 283 110.89
75 049 126.11
1.3. Divpusējais ĀM attīstības
sadarbības finansējums
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības
virziens Nr. 1: Sniegt atbalstu prioritāro partnervalstu
ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo izaicinājumu
risināšanā, kas paredz:
- granta projektu konkursu
rīkošanu;
- ilgtermiņa attīstības
sadarbības projektu īstenošanu atbilstoši partnervalstu
izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei, arī projektu
īstenošanu, kur piesaistīti citi donori ar līdzfinansējumu vismaz
50% apmērā.
Latvijas divpusējais OAP finansējums ir visu valsts iestāžu
atbalsts attīstības valstīm, piemēram, tehniskās palīdzības
projekti, brīvprātīgās iemaksas, ad hoc veidā sniegtā
humānā palīdzība. Pastāvīgi prognozējamā daļa no šī divpusējā
finansējuma ir ĀM pārvaldībā esošais attīstības sadarbības
politikas budžets programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība", kas ir ikgadējā granta
konkursā atbalstīto projektu īstenošana, ilgtermiņa attīstības
sadarbības projektu īstenošana, priekšizpētes vizītes, atbalsts
nevalstiskajām organizācijām attīstības sadarbības politikas
aktivitātēm. Papildus kopš 2022. gada tiek piešķirti līdzekļi
Ukrainas rekonstrukcijai. Precīzu divpusējā attīstības sadarbības
finansējuma sadali nosaka attīstības sadarbības politikas
plāni. 4. tabulā redzams 2021.-2023. gada ĀM attīstības
sadarbības budžeta sadalījums un ar šo finansējumu īstenotie
pasākumi.
4. tabula: ĀM divpusējā
attīstības sadarbības budžeta sadalījums, EUR (2021.-2023.
gads)
2021. gads
2022. gads
2023. gads
1.
Projektu konkursi
1.1.
Granta projektu konkurss
partnervalstu atbalstam
240 013
924 410
1 173 813
1.2.
Granta projektu konkurss
atbalsta sniegšanai Baltkrievijas pilsoniskai
sabiedrībai
120 000
-
-
1.3.
Līdzfinansējuma konkurss PSO
globālās izglītības un attīstības sadarbības projektiem.
25 800
40 000
50 000
1.4.
Granta projektu konkurss
priekšizpētes vizīšu īstenošanai
0
15 000
20 000
2.
Politikas plānā iekļautie projekti, t.sk., projekti
ar donoru līdzfinansējuma piesaisti
177 500
342 403
378 000
3.
Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem un
sabiedrības informēšanas pasākumiem
14 000
30 000
30 000
4.
Tiešfinansējums PSO
6 500
12 000
12 000
4.1.
LAPAS (dalības maksa
starptautiskajās organizācijās (CONCORD, CIVICUS, Forus),
dalība starptautiski nozīmīgos forumos).
1 500
7 000
7 000
4.2.
Biedrība "Latvijas
Pašvaldību savienība" (LPS) (dalības maksa ES
pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas
pasākumu īstenošanai).
5 000
5 000
5 000
Kopā:
583
813
1 363
813
1 663
813
Ukrainas
rekonstrukcijas projekti
260 000
3 103 000
Neskatoties uz nelielo apjomu, šis ir vienīgais prognozējamais
Latvijas attīstības sadarbības finansējums. Nevienai citai valsts
vai pašvaldību institūcijai nav speciāla finansējuma attīstības
sadarbības aktivitāšu īstenošanai. To īstenotās divpusējās
attīstības sadarbības aktivitātes lielākoties tiek
finansētas ad hoc veidā no iestāžu budžetiem (ir
arī plānotas divpusējās aktivitātes un programmas, piemēram,
valsts stipendiju piešķiršana, dalība misijās, kas arī tiek
uzskaitītas OAP u.c.). Jaunām iniciatīvām iestādes nereti cenšas
piesaistīt ĀM finansējumu, t.sk. piedaloties ĀM granta projektu
konkursos. Jāatzīmē, ka Latvijā nav arī atsevišķas budžeta
līnijas un ikgadēja pastāvīga finansējuma humānās palīdzības
nodrošināšanai, kas arī tiek ieskaitīta divpusējā OAP.
Finansējums divpusējai attīstības sadarbībai iepriekšējos
pārskata periodos nekad nebija sasniedzis Pamatnostādnēs
nospraustos mērķus. Tomēr kopš 2021. gada un iepretim
iepriekšējiem gadiem divpusējai attīstības sadarbībai piešķirtais
finansējums ir palielinājies. Izrāviens budžeta palielināšanā
bija 2022. gads un kara sākums Ukrainā - lēciens par
780 000 EUR salīdzinājumā ar 2021. gadu (583 813 EUR).
2023. gadā ĀM divpusējais attīstības sadarbības finansējums
trīskāršojās salīdzinot ar 2021. gadu -
1 663 813 EUR. Papildus 2023. gadā
jāpieskaita 3 milj. EUR (2022. gadā - 260 000 EUR)
Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā, ko īstenoja ĀM.
1.3.1. ĀM granta projekti. Ik gadu ĀM rīko granta
projektu konkursu, atbalstot attīstības sadarbības projektus
Latvijas noteiktajās prioritārajās saņēmējvalstīs. Lai veicinātu
projektu ilgtspēju, no 2022. gada tika uzsākta divu gadu granta
projektu īstenošana. Granta projektu konkursā ĀM tiecas novirzīt
50% no finansējuma PSO, atbalstot arī starpsektoru (valsts,
pilsoniskās sabiedrības un/vai privātā sektora) projektus, kā arī
rīko atsevišķu līdzfinansējuma konkursu tieši PSO sektoram.
Pēdējos gados ir palielinājusies Latvijas attīstības
sadarbības īstenotāju interese un nostiprinājušās spējas īstenot
attīstības sadarbības projektus. Par to liecina pieaugošais
projektu iesniegumu skaits ĀM attīstības sadarbības projektu
granta konkursos un pieteikto projektu kvalitāte. Tomēr
ierobežotā finansējuma dēļ granta konkursos ir bijis iespējams
atbalstīt tikai nelielu daļu pieteikumu. 2023. gadā granta
konkursā tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits - 69, no
kuriem ĀM varēja atbalstīt tikai 16 (papildus bija 7 projekti,
kuri turpinājās no 2022. gada, kad tika ieviesti divu gadu
projekti).
5. tabula: iesniegto un
atbalstīto projektu skaits ĀM attīstības sadarbības granta
projektu konkursos
2016
2017
2018
2019
2020
2021*
2022
2023
Iesniegto projektu skaits
30
21
27
36
51
31
37
69
Kopējais projektos pieprasītais finansējums
(EUR)
968 021
662 646
896 768
1 215 814
2 636 212
1 072 158
1 890 599
3 285 802
Konkursam pieejamais finansējums (EUR)
331 000
157 000
213 013
213 013
445 253
360 013
924 410
759 777
Atbalstīto projektu skaits
11
5
7
7
9
12
20
16**
* divi konkursi norādīti kopā: granta konkurss un konkurss
Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības ārpus Baltkrievijas
atbalstam
**papildus 7 projekti tika turpināti no 2022. gada,
kad tika ieviesti divu gadu projekti
Secināms, ka potenciāls atbalsta sniegšanai attīstības valstīm
ir, tikai trūkst finansējuma, ko piešķirt granta projektu
īstenotājiem.
1.3.2. Ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti. Kopš
2021. gada tiek īstenoti virkne t.s. stratēģisko projektu,
kas ir vairāku gadu projekti, atsaucoties uz Latvijas prioritāro
saņēmējvalstu izteiktajām vajadzībām un ņemot vērā pieejamo
Latvijas ekspertīzi (līdz ar Latvijas budžeta trīs gadu plānošanu
stratēģiskie ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti tiek
atbalstīti trīs gadu termiņā). Daļēji tie tiek īstenoti ar kādas
citas valsts vai organizācijas līdzfinansējumu, piemēram, ASV,
Zviedrijas, ES, UNDP. Starp projektu īstenotājiem minama Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kamera, nododot uzņēmējdarbības
pieredzi, Rīgas Juridiskā augstskola un Latvijas Universitāte,
rīkojot mācību programmas Austrumu partnerības un Centrālāzijas
valstu pārstāvjiem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centrs, konsultējot mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmējus,
centrs MARTA, sniedzot atbalstu nevalstisko organizāciju darbā
sieviešu un citu ievainojamo iedzīvotāju grupu aizsardzībai,
CFLA, sniedzot atbalstu Uzbekistānai labas pārvaldības un likuma
varas jomās, un tādas valsts institūcijas kā Valsts kontrole,
Satversmes tiesa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, daloties ar savu
ekspertīzi reformu īstenošanā, t.sk. ES integrācijas
jautājumos.
Kā redzams 6. grafikā, ilgtermiņa attīstības sadarbības
projektu budžets pēdējo gadu laikā arī ir palielinājies līdz ar
pieaugumu ĀM piešķirto attīstības sadarbības politikas budžetu
programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un
starptautiskā palīdzība". Tas ļauj veiksmīgāk atsaukties
saņēmējvalstu vajadzībām, plānojot projektu aktivitātes
detalizētāk un ilgtermiņā, līdz ar to panākot ilgtspējīgākus
rezultātus.
1.3.3. Līdzfinansējums. Būtisks aspekts ir arī
līdzfinansējuma piesaiste Latvijas finansētajiem attīstības
sadarbības projektiem. Kopš 2005. gada līdz 2024. gadam
iepretim ĀM attīstības sadarbības divpusējam finansējumam
11 milj. EUR apmērā ir piesaistīts citu donoru
finansējumu vismaz 1,5 reizes lielākā apjomā (aptuveni
15,37 milj. EUR).
2022. gadā no ĀM 39 projektiem 23 partneri bija
piesaistījuši līdzfinansējumu; no tiem 10 nodrošināja tikai
savu līdzfinansējumu, bet 13 projektos bija piesaistīts
līdzfinansējums no citiem donoriem (EK, UNDP, ASV, Zviedrija).
Kopējais piesaistītā līdzfinansējuma apjoms 2022. gadā bija
352 013 EUR. 2023. gadā no noslēgtajiem
38 līgumiem līdzfinansējums bija paredzēts
25 projektos; no tiem 17 projektos tikai pašu
īstenotāju līdzfinansējums, bet 9 projektos līdzfinansējums
tika piesaistīts no citiem donoriem (ASV, Zviedrija, UNDP). 2023.
gadā Aģentūra piesaistīja gandrīz vienu miljonu EUR no Vācijas
Attīstības sadarbības aģentūras GIZ labas pārvaldības projektam
Uzbekistānā "Atbalsts Uzbekistānas valsts pārvaldes
administratīvās kapacitātes stiprināšanai". Kopējais
līdzfinansējuma apjoms 2023. gadā -
1 460 978 EUR.
6. tabula: Piesaistītais
līdzfinansējums (2005.-2023.gads)
Gads
Piešķirtais finansējums (EUR)
Piesaistītais līdzfinansējums (EUR)
2005
142 287.18
36 986.13
2006
213 430.77
119 999.32
2007
640 292.31
159 213.28
2008
825 265.65
587 650.51
2009
12 805.85
0.00
2010
1 148.26
0.00
2011
382.75
0.00
2012
71 526.34
193 267.58
2013
121 326.86
914 018.45
2014
463 813.00
5 788 125.16
2015
585 813.00
1 177 543.75
2016
592 400.00
786 965.21
2017
463 813.00
385 825.18
2018
463 813.00
1 321 791.20
2019
463 813.00
1 068 326.07
2020
696 053.00
442 314.10
2021
583 813.00
571 827.85
2022
1 363 813.00
352 013
2023
1 663 813.00
1 469 734.67
2024
1 863 813.00
Kopā
11 233 235.97
15 375 601.46
1.3.4. Rekonstrukcijas projekti Ukrainā. Pēc kara
sākuma Ukrainā no 2022. gada ĀM īsteno rekonstrukcijas
projektus Ukrainā. Šis finansējums ir palielinājis Latvijas
kopējo OAP, bet jāatzīmē, ka tie ir papildus līdzekļi, kas ir
terminēti līdz 2026. gadam.
Latvija kā prioritāti ir izvēlējusies Ukrainas Čerņihivas
apgabala sociālās infrastruktūras atjaunošanu, kara radīto traumu
pārvarēšanas un psiholoģiskā atbalsta projektus, kā arī atbalstu
teritoriālās plānošanas un ES jautājumu jomā1. 2023.
gadā Ukrainas rekonstrukcijai tika piešķirti 5 103 300
EUR, no kuriem 3 103 300 EUR tika piešķirti ĀM un
2 000 000 EUR Ekonomikas ministrijai. ĀM 2023. gada
projekti:
- UNDP 2 milj. EUR - 2 pirmskolas izglītības iestāžu, 2
vispārējās izglītības iestāžu un Čerņihivas Reģionālās bērnu
slimnīcas ēdināšanas bloka Čerņihivas pilsētā atjaunošana;
- "Uzņēmēji mieram" 477 354 EUR - 6 māju
atjaunošana un kopienas centra rekonstrukcijas plāna izstrāde
Jahidnes ciemā, Čerņihivas apgabalā;
- Centrs MARTA 336 309,46 EUR - atbalsta centru izveide
sievietēm Čerņihivas pilsētā;
- VARAM 27 889 EUR - metodisks atbalsts Čerņihivas
apgabala teritoriālā attīstības plāna izstrādei;
- ĀM 103 300 EUR - Latvijas sekondētā eksperta darbs EK
par Ukrainas rekonstrukcijas jautājumiem.
2023. gadā Ekonomikas ministrijai piešķirtais
2 000 000 EUR finansējums izmantots ciešā sadarbībā ar
Ukrainas partneriem, un atbilstoši Ukrainas puses identificētajām
vajadzībām tika piegādātas Latvijā ražotas 12 moduļu mājas, 88
inventāra vienības bērnu rotaļlaukumiem, 3300 mēbeļu vienības
pirmsskolas izglītības iestādēm. Tāpat tika veikta
32 ģeneratoru piegāde izglītības iestāžu darbības
nepārtrauktības nodrošināšanai.
Latvijas turpmākās iesaistes Ukrainas rekonstrukcijā
plānošanai saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam
un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 2024. gadā
un turpmākos divus gadus paredzēts finansējums
5 milj. EUR katru gadu. 2024. gadā 3 milj.
EUR projektu ieviešanai tika piešķirti Aģentūrai, 2 milj.
EUR līdzīgi kā 2023. gadā tika piešķirti Ekonomikas
ministrijai.
1.3.5. Humānā palīdzība. Humānās palīdzības vajadzības
pasaulē ir sasniegušas bezprecedenta apjomus. 2023. gadā 350
milj. iedzīvotājiem nepieciešama humānā palīdzība, kas ir par 20%
vairāk nekā 2022. gadā un par 40% vairāk nekā 2021. gadā.
Kopējais finansējuma apjoms pieaug, bet ne tik strauji kā
vajadzību apjoms - starpība palielinājusies līdz 41 miljardiem
2023. gadā. ES Padomē arvien biežāk izskan aicinājumi ES
dalībvalstīm palielināt humānās palīdzības budžetu. Lielākie
donori norāda, ka līdz ar Ukrainu, steidzami nepieciešams
saglabāt un palielināt atbalstu pārējām krīzēm. Krievijas
iebrukums Ukrainā pastiprinājis jau esošo negatīvo tendenci, kas
pēdējo gadu laikā radusies no klimata pārmaiņām, veselības
krīzēm, pieaugošā konfliktu skaita, valdības krīzēm un budžetu
ierobežojumiem, kā arī inflācijas. Diemžēl ES dalībvalstu sniegtā
humānās palīdzības finansējuma apskatos Latvija ilgstoši bijusi
statistikas pēdējās vietās (kopā ar Ungāriju, Rumāniju, Horvātiju
un Bulgāriju).
Latvijas humānās palīdzības sniegšana balstās uz kārtību, kas
noteikta 2017. gada 12. decembra MK noteikumos
Nr. 721 "Humānās palīdzības saņemšanas un
sniegšanas kārtība", 2011. gada 18. janvāra MK
noteikumu Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums"
3.6 punktu par iespējām sniegt palīdzību krīzes situācijā
nonākušajai valstij un Pamatnostādnēm.
Latvijas sniegtā humānā palīdzība visbiežāk tiek nodrošināta
ad hoc. Latvijā nav izstrādāta humānās palīdzības
sniegšanas stratēģija nacionālajā līmenī, nav paredzēta atsevišķa
budžeta līnija un ikgadējs pastāvīgs finansējums humānās
palīdzības nodrošināšanai. Līdz ar to humāno palīdzību pārsvarā
piešķir saskaņā ar MK lēmumu, atvēlot finansējumu no budžeta
programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Humānā palīdzība tiek sniegta gan tieši cietušajai valstij,
gan arī veicot iemaksas starptautiskās organizācijās, piemēram,
ANO aģentūrām vai Sarkanajam Krustam. Atsevišķos gadījumos tiek
sūtīta ekspertu komanda vai nosūtīta materiāla palīdzība no
Valsts materiālajām rezervēm. Šāda veida palīdzību koordinē
Iekšlietu ministrija, balstoties uz Krīzes vadības padomes sēdē
pieņemto lēmumu par palīdzības sniegšanu konkrētajā gadījumā.
Tāpat arī Latvijas nevalstiskās organizācijas ir iesaistījušās
akcijās ziedojumu vākšanā krīzes skartajās valstīs un humānās
palīdzības nosūtīšanā, piemēram, "Latvijas Sarkanais
Krusts", LAPAS, "Ziedot.lv", "Tavi
draugi", "Uzņēmēji mieram" un citas.
Neskatoties uz to, ka Latvijai nav plānota humānās palīdzības
budžeta, pēdējos gados saistībā ar karu Ukrainā Latvijas sniegtās
humānās palīdzības OAP apjoms ir ievērojami pieaudzis:
2021. gadā tas bija 7,98 milj. EUR (no tiem
bēgļiem - 1,54 milj. EUR), 2022. gadā
- 74,11 milj. EUR (no tiem bēgļiem -
63,76 milj. EUR) un 2023. gadā -
53,82 milj. EUR (no tiem bēgļiem -
40,76 milj. EUR).
Galvenokārt sniegts atbalsts:
• cilvēkiem, kas cietuši no karadarbības;
• bēgļiem,
• dabas stihiju izraisīto seku mazināšanai;
• civilās aizsardzības veicināšanai.
Ņemot vērā aizvien pieaugušo krīžu skaitu un nestabilo
situāciju pasaulē, būtu nepieciešams paredzēt ikgadēju plānotu
finansējumu humānajai palīdzībai, paredzot atsevišķu budžeta
līniju attīstības sadarbības budžeta līnijas ietvaros līdzīgi kā
Igaunijā (2023. gadā Igaunijas ĀM tika piešķirti 5 milj. EUR).
Kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā ir pieaudzis Latvijas
sabiedrības atbalsts humānās palīdzības sniegšanai, kā arī ir
palielinājies Latvijas humānās palīdzības sniedzēju NVO skaits,
kas lielākoties strādā ar palīdzību Ukrainai. Līdz ar to ir arī
palielinājusies interese un pieprasījums pēc humānās palīdzības
sistēmas izveides Latvijā, kā arī pēc informācijas par iespējām
iekļauties starptautiskajā humānās palīdzības sistēmā, t.sk. par
starptautisko akreditāciju, lai Latvijas NVO varētu ieviest ES un
ANO deleģēto humānās palīdzības finansējumu. Latvijas humānās
palīdzības stratēģijas nepieciešamības izstrāde bija arī
galvenais secinājums 2024. gada 21. februāra ĀM rīkotajā
konferencē ar Latvijas humānās palīdzības ieviesējiem. Atsevišķs
finansējums nepieciešams divpusējo humānās palīdzības projektu
īstenošanai (kas varētu būt arī ieguldījums ilglaicīgu krīžu
risināšanā, piemēram, Āfrikā, Sīrijā, Jemenā u.c.) un atbalstam
Latvijas humānās palīdzības organizācijām, lai tās palielinātu
savu kapacitāti. Tāpat var arī izvērtēt tiešfinansējumu kādai
Latvijas humānās palīdzības organizācijai vai to apvienībām, kas
strādā Ukrainā, jo novērojami aizvien pieaugoši ilgtspējas riski
un bažas par ilgtspējīga finansējuma trūkumu.
2. Sasniegtie
rādītāji izvirzītajās prioritātēs
2.1. Ģeogrāfiskās prioritātes. Jau vairākus plānošanas
posmus Latvija par sava sniegtā attīstības sadarbības atbalsta
prioritārajām saņēmējvalstīm ir noteikusi ES Austrumu partnerības
valstis, īpaši Ukrainu, Gruziju un Moldovu, sniegusi atbalstu
Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai (kopš 2022. gada tikai
ārpus Baltkrievijas), kā arī iegulda Centrālāzijas valstu
attīstībā, īpaši Kirgizstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
Pēdējos gados atbalsts mērķtiecīgi virzīts arī citām attīstības
valstīm un VAV, jo īpaši Āfrikā (Dienvidāfrikā, Kamerūnā,
Namībijā, Zambijā un Zimbabvē). Kopš Krievijas pilna mēroga
iebrukuma Ukrainā būtiski ir pieaudzis atbalsts Ukrainas
vajadzību apmierināšanai: par 26 reizēm jeb 96% (2021. pret 2023.
gada finanšu dati), ko īsteno ne tikai ĀM, bet arī citas valsts
institūcijas.
2.2. Tematiskās prioritātes -
Latvijas ieguldījums ANO IAM sasniegšanā.
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 6: Stiprināt visaptverošu un
saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai
pasaulē.
Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet
no ANO IAM. Prioritāri tiek identificēti:
16. IAM Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un
iekļaujošas institūcijas;
5. IAM Dzimumu līdztiesība;
4. IAM Kvalitatīva izglītība;
8. IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme;
13. IAM Klimata rīcība;
17. IAM Sadarbība mērķu īstenošanai.
Tematisko prioritāšu īstenošanā tiek pievērsta īpaša uzmanība
digitalizācijai, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti,
sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko
iespēju radīšanā.
3. Latvijas
iesaistes stiprināšana daudzpusējos attīstības sadarbības
projektos un Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras
izveide
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 2: Stiprināt Latvijas
attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās
sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG, OECD, veicinot
Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos
formātos;
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 3: Stiprināt Latvijas
attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru,
politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības
saskaņotību
Latvijas sadarbība ar citiem donoriem un iesaiste liela apjoma
projektos arvien pieaug, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka līdz 2024.
gadam ārējais finansējums ir apgūts minimāli, jo finansējums
Latvijas divpusējiem attīstības sadarbības projektiem ir bijis
konstanti nepietiekams. Ārējais finansējums ir pieejams gan ar ES
Kaimiņattiecību attīstības sadarbības un starptautiskās
sadarbības instrumenta "Eiropa pasaulē" (NDICI)
starpniecību, gan sadarbojoties ar tādiem tradicionālajiem
donoriem kā ASV, Vācija, Francija, Ziemeļvalstis, Šveice,
Luksemburga, Nīderlande un UNDP Uzbekistānā.
Viens no iemesliem ir bijis arī pārāk vājā Latvijas attīstības
sadarbības sistēma. Tika pētīti ES finansējuma sadales mehānismi,
vērtēti iemesli, kādēļ Latvijas projektu īstenotāji
nekvalificējas šī finansējuma saņemšanai un secināts, ka viens no
priekšnoteikumiem ir veikt institucionālas izmaiņas Latvijas
attīstības sadarbības sistēmā. Līdz ar to
2022. gada 1. janvārī tika izveidota
Aģentūra ar mērķi Latvijai veiksmīgāk iesaistīties ES
attīstības sadarbības finanšu instrumentu īstenošanā, kā arī
veicināt un radīt jaunas iespējas Latvijas attīstības sadarbības
projektu īstenotājiem iesaistīties liela apjoma projektos.
Plānots, ka Aģentūra saņems akreditāciju 2024. gadā,
kvalificējoties EK akreditācijas procesa 8 pīlāru sistēmai. Tas
dos iespēju Latvijai piedalīties projektos ES deleģētās
sadarbības ietvaros, kur Aģentūrai ir vadošā loma. Aģentūra kā
kontaktpunkts turpmāk sniegs konsultatīvu un administratīvu
atbalstu Latvijas institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm,
kas vēlēsies pieteikties dalībai ES projektos, tostarp lai ar
citiem sadarbības partneriem spētu nodrošināt atbilstību liela
apjoma projektu tehniskajiem un finanšu kritērijiem.
Līdz šim Latvijas iesaiste ES ārējā finansējuma instrumentu
ieviešanā galvenokārt notikusi ar vienu no grantu formas
starpniecību - ES finansētajiem mērķsadarbības (Twinning)
projektiem. Vērtējot Latvijas projektu īstenotāju iesaisti citās
ES ārējā finansējuma formās (piemēram, tehniskās palīdzības
projekti vai iepirkumi), jāsecina, ka tā ir bijusi minimāla. Tā
notikusi galvenokārt ekspertiem individuāli piedaloties citu ES
dalībvalstu īstenotajos ES finansētajos projektos vai valsts
institūcijām, komersantiem (piemēram, konsultāciju uzņēmumiem)
iesaistoties konsorcijos, kur kā vadošie ir citu ES dalībvalstu
partneri.
Jāatzīmē, ka Latvijas projektu īstenotājiem ir zināšanas,
pieredze un ekspertīze, ko novērtē partnervalstis. Latvijai ir
liels potenciāls izmantot ES attīstības sadarbības finansējumu,
veicinot Latvijas ekspertīzes un risinājumu "eksportu"
un stiprinot pozitīvu valsts tēlu. Ir vairāki Latvijas veiksmes
stāsti, Latvijas īstenotāji kā vadošie partneri īsteno ES
attīstības sadarbības projektus, piemēram:
- Latvijas VRS vadošā loma Robežu pārvaldības programmas
Centrālāzijā (Border Management Programma in Central Asia
(BOMCA)) 10. fāze (2020.-2025. gadam 21,75 milj.
EUR);
- Cleantech Latvia projekts Uzbekistānā un Kazahstānā
ūdens apsaimniekošanas jomā (2019.-2023. gadam 1 milj.
EUR);
- Twinning projekti (piemēram, Valsts augu aizsardzības
dienests - 1,5 milj. EUR Azerbaidžānā un Pārtikas un
veterinārais dienests - 1,45 milj. EUR Gruzijā).
Latvijas projektu īstenotājiem ilgtermiņa sadarbība ir
izveidojusies ar ASV Valsts departamenta Attīstības sadarbība
partnerības programmu (Development Cooperation Partnership
(DCP), iepriekš - Emerging Donors Challenge Program).
ASV DCP programma ir galvenais finansējuma avots Rīgas Juridiskās
augstskolas (RJA) programmai Centrālāzijā un ES Austrumu
partnerības valstīs: kopš 2014. gada ASV piesaistītais
līdzfinansējums ir apm. 1,3 milj. USD (Latvijas finansējums kopš
2021. gada - 70 000 EUR gadā); RJA programmu absolvējuši 627
profesionāļi no 20 partnervalstīm. DCP programmu Ukrainā pēdējos
gados ieviesis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
(2023. gadā - 40 000 USD apmērā); Nacionālais rehabilitācijas
centrs "Vaivari" (2023. gadā - 100 000 USD apmērā);
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (2021.-2022. gadā -
20 000 EUR).
2022. gada 14. martā tika parakstīts ĀM un UNDP biroja
Uzbekistānā sadarbības memorands par projekta
"Improved public service delivery and enhanced governance
in rural Uzbekistan" īstenošanu. Projekta īstenošana
uzsākta 2019. gadā un to paredzēts noslēgt 2024. gadā;
ieviesēji - Centrs MARTA, VARAM un Valsts kontrole.
Noteikti ir arī jāpiemin Baltijas valstu iesaiste ES
"Eiropas komandas" (Team Europe
Initiatives2)
(turpmāk - TEIs) iniciatīvā, ko EK pieteica 2020. gadā un
Globālās savienojamības (Global Gateway3) stratēģijā, ko EK izveidoja 2021. gada
decembrī. Igaunijai un Latvijai veiksmīgi iesaistījusies abu
iepriekš minēto iniciatīvu atbalsta platformā
"Digitalizācija attīstībai" (Digital for
Development4)
(turpmāk - D4D), kuras mērķis ir palīdzēt pārvarēt
digitālās plaisas un veicināt globālo digitālo sadarbību (īpaši
Āfrikā un Latīņamerikā). Latvija D4D pievienojās 2023. gada
oktobrī kā piecpadsmitā dalībvalsts. Darbība D4D platformā ļaus
Latvijai aizvien intensīvāk piedalīties ES digitālās sadarbības
projektos visā pasaulē.
4. Iestāšanās
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)
Attīstības palīdzības komitejā (DAC)
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 4: Stiprināt Latvijas
attīstības sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību
starptautiskajiem ziņošanas standartiem.
2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, Latvija automātiski
nepievienojās OECD DAC un pašlaik ir vienīgā ES dalībvalsts, kas
ir OECD, bet nav DAC. DAC ietilpst 31 valsts un ES. No OECD
dalībvalstīm DAC bez Latvijas nav iestājušās vēl 6 valstis:
Čīle, Kolumbija, Kostarika, Izraēla, Meksika un Turcija. Lietuva
pievienojās 2022. gada 16. novembrī, Igaunija -
2023. gada 4. jūlijā.
OECD DAC galvenie darba virzieni ir apkopot un analizēt
statistikas datus par attīstības palīdzības plūsmām, izstrādāt
rekomendācijas un vadlīnijas, kas nosaka donoru labo praksi,
analizēt donoru attīstības sadarbības sistēmas un veicināt
savstarpējo mācīšanos (peer reviews).
2024. gada 25. aprīlī Latvija ir iesniegusi vēstuli OECD,
izsakot interesi iestāties OECD DAC. Paredzams, ka iestāšanās
komitejā varētu notikt 2025. gada laikā.
Pievienošanās OECD DAC paredz noteiktu nosacījumu izpildi:
1. izveidota attīstības sadarbības politika un
institucionālais ietvars, tostarp izveidota attīstības sadarbības
uzraudzības un izvērtēšanas sistēma;
2. attīstības sadarbībai veltīti vismaz 0,2% no NKI vai
100 milj. USD vai politiska apņemšanās strādāt pie šāda
līmeņa sasniegšanas;
3. atbilstība visiem DAC juridiskajiem instrumentiem un
standartiem;
4. informācijas sniegšana par attīstības sadarbības
centieniem, tostarp ikgadēja statistika par OAP plūsmām vismaz
2 gadus pirms pievienošanās;
5. regulāra dalība DAC sanāksmēs un vismaz vienā no DAC
apakš-komitejām vismaz divus gadus pirms iestāšanās;
6. divu gadu laikā pēc iestāšanās veikt vidustermiņa
izvērtējumu (bez citu dalībvalstu iesaistes) un piecu gadu laikā
pēc iestāšanās veikt pilnu attīstības sadarbības sistēmas
izvērtēšanu (peer review) saskaņā ar DAC metodoloģiju, ja
tas nav veikts pirms iestāšanās DAC. Pēc tam šāda izvērtēšana būs
jāveic regulāri, kā arī Latvijai vajadzēs piedalīties citu DAC
valstu izvērtēšanā.
Pievienošanās OECD DAC jāizmanto kā izdevība, lai uzlabotu
Latvijas attīstības sadarbības institucionālo ietvaru, tostarp
iespēju izveidot attīstības sadarbības uzraudzības un
izvērtēšanas sistēmu. Jāizpēta, vai šim nolūkam ir iespējams
izmantot kādus ārējā finansējuma atbalsta mehānismus, piemēram,
EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta
(DG REFORM) ES Tehniskā atbalsta instrumenta (Technical
Support Instrument (TSI)) piedāvātās iespējas kā to darījusi
Lietuva.
Būtiski, ka par iestāšanos DAC Latvijai nebūtu papildus
dalības maksas, jo dalība šajā OECD komitejā jau tiek nosegta no
OECD dalībvalstu pamata iemaksām OECD budžetā. Tāpat arī nav
paredzēts, ka jāmaksā par peer-reviews veikšanu. DAC ir
tikai brīvprātīgās iemaksas pēc pašu DAC dalībvalstu
ieskatiem.
5. Latvijas
sabiedrības atbalsts
Pamatnostādnēs
definētais sagaidāmais politikas rezultāts Nr. 3: pieaugošs
Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas
īstenošanai.
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 5: veicināt sabiedrības
izpratni par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību,
līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai;
Viens no Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem ir
sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšana attīstības
sadarbības mērķiem un politikai. Viens no rezultatīvajiem
rādītājiem Latvijas attīstības sadarbības politikas izvērtēšanā
ir Latvijas sabiedrības atbalsta palīdzības sniegšanai valstīm
ārpus ES noteikta sliekšņa sasniegšana. Pamatnostādnēs ir
izvirzīts mērķis 2027. gadā sasniegt 85% iedzīvotāju
atbalsta - tādu, kas uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības
valstīm.
Saskaņā ar Eirobarometra sabiedrības aptauju datiem no
2015. līdz 2022. gadam secināms, ka Pamatnostādnēs
nospraustais mērķis jau šobrīd tiek sasniegts. Latvijas
sabiedrības daļa, kas uzskata, ka atbalsts iedzīvotājiem ārpus ES
ir svarīgs, palielinājās no 67% līdz 91%. Atbalsta līkne ir
konstanti pieaugusi. 2022. gadā Latvijas indikators pirmo
reizi apsteidza ES vidējo (tas arī bija vislielākais pieaugums
starp ES dalībvalstīm): ES - 89%;
Latvijā - 91%. Latvijas un Igaunijas indikatoriem ir
bijusi līdzīga attīstības tendence apskatītajā laika posmā.
Lietuvas indikators pārsvarā svārstījās līdzīgi, izņemot
2019. gadā, kad Latvijā un Igaunijā indikators palielinājās,
Lietuvā tas samazinājās.
7. tabula: Informācija par Baltijas valstu sabiedrības
viedokli par atbalstu attīstības valstīm5 6
% no sabiedrības, kas uzskata, ka
ir svarīgi palīdzēt iedzīvotājiem ārpus ES
Gads
Latvija
Igaunija
Lietuva
ES
2015
67%
75%
74%
89%
2016
77%
78%
87%
89%
2018
74%
68%
81%
89%
2019
78%
70%
80%
86%
2020
82%
81%
83%
88%
2022
91%
84%
89%
89%
Pētot detalizētāk, saskaņā ar 2022. gada Eirobarometra datiem
65% Latvijas respondentu uzskata, ka nabadzības apkarošanai
attīstības valstīs būtu jābūt vienai no ES galvenajām prioritātēm
(salīdzinājumā ar 80% ES vidēji). Lai arī šis rādītājs ir viens
no zemākajiem ES, vienlaikus tas Latvijā laika gaitā ir
pieaudzis, jo, piemēram, 2018. gadā tas bija tikai 49%
(salīdzinājumā ar 71% ES vidēji).
Latvijas respondenti kā galvenos partnervalstu izaicinājumus
min: mieru un drošību (46%), izglītību (45%) un veselību (42%).
73% uzskata, ka svarīga ir partnervalstu digitalizācija un 79% no
aptaujātajiem uzskata, ka ES pozitīvi var ietekmēt klimata
izmaiņas.7
Jāatzīmē, ka Latvijas sabiedrības viedokļa un Latvijas
sniegtās OAP % no NKI rādītāju svārstības no 2015. līdz 2022.
gadam bijušas sinhronas. Palielinoties % OAP no NKI, palielinājās
arī sabiedrības daļa, kas uzskata, ka atbalsts valstīm ārpus ES
ir svarīgs, un otrādi. Vienlaikus nevar galvot, ka starp šiem
rādītājiem ir tieša korelācija. Sabiedrības atbalsta tendenču
izvērtējumam būtu nepieciešams papildus pētījums.
Secinājumi
1. Attīstības sadarbība kā
ārpolitikas instruments.
Latvijas attīstības sadarbība ir svarīgs un praktisks
ārpolitikas instruments, kas kļuvis par neatņemamu Latvijas
ārpolitikas sastāvdaļu. Ar šo instrumentu Latvija atbalsta
pozitīvas pārmaiņas un ilgtspējīgu attīstību partnervalstīs.
Latvijas attīstības palīdzība ir vērsta uz atbalsta sniegšanu gan
partnervalstu publiskās pārvaldes stiprināšanai atbilstoši labas
pārvaldības principiem, gan privātā sektora un pilsoniskās
sabiedrības attīstībai. Latvijas drošībai un labklājībai ir
svarīga stabilitāte, drošība un paredzamība citviet pasaulē, jo
īpaši Eiropai tuvajos reģionos. Attīstības sadarbība rada
pozitīvu dienaskārtību divpusējās un daudzpusējās attiecībās,
palīdz tās stiprināt un sniedz iespēju pielietot pārejas un
reformu periodos gūto pieredzi un zināšanas, tādējādi pilnvērtīgi
izmantojot Latvijā uzkrātās zināšanas un ekspertīzi. Atbilstoši
Pamatnostādnēs noteiktajam pārskata periodā attīstības sadarbības
politikas plānošana ir balstījusies uz Latvijas ārpolitikas
prioritātēm, rezultātu ilgtspēju Latvijas ekspertīzes jomās,
atbilstību partnervalstu vajadzībām un Latvijas sniegtā atbalsta
redzamību. Latvija ir turpinājusi attīstīt savu ekspertīzi
Pamatnostādnēs noteiktajās prioritārajās jomās, kurās pēc
Latvijas sniegtās attīstības sadarbības ir skaidrs pieprasījums
no prioritāro partnervalstu puses.
Latvijas reformu pieredzes nodošana ir saņēmusi pozitīvu
novērtējumu no Pamatnostādnēs noteikto prioritāro ES Austrumu
partnerības, Centrālāzijas un Āfrikas valstu puses. Gan projektu
īstenotāju projektu atskaitēs ietvertā informācija, gan
partnervalstu atsauksmes ļauj secināt, ka Latvijas nodrošinātajai
attīstības sadarbībai ir pieprasījums partnervalstīs un pozitīva
ilgtermiņa ietekme uz partnervalsts ilgtspējīgu attīstību, līdz
ar to sniedzot ieguldījumu arī Dienaskārtības 2030 mērķu
sasniegšanā partnervalstīs.
2. Finansējuma trūkums attīstības
sadarbības aktivitātēm.
Lai gan 2022. un 2023. gadā Latvijas OAP sasniedzis 0,36% un
0,33% no NKI, tas tomēr jāskata kā izņēmums saistībā ar Latvijas
lielo, tomēr neplānoto atbalstu Ukrainai pēc Krievijas pilna
mēroga iebrukuma. Šis palielinājums nav mērķtiecīga rīcība un
diemžēl nevar tikt skatīta kā optimistiska iespēja sasniegt 0,23%
2027. gadā. Turklāt atvēlētais finansējums, piemēram, ĀM
granta projektu konkursam un ilgtermiņa projektiem neļauj pilnībā
īstenot Latvijas potenciālu attīstības sadarbības jomā.
Finansējuma palielināšana ļautu lielākā apjomā un
kvalitatīvākā un ilgtspējīgākā veidā nodot attīstības valstīm
Latvijas valsts pārvaldes institūciju un pilsoniskās sabiedrības
organizāciju pieredzi un labo praksi, kā arī privātā sektora
izstrādātus risinājumus, piemēram, digitalizācijas (t.sk.
e-pārvaldes) un tīro tehnoloģiju jomā. Tādējādi Latvija sniegtu
pieaugošu ieguldījumu attīstības valstu labklājības veicināšanā.
Privātajam sektoram tā būtu iespēja iepazīstināt ar savām
tehnoloģijām un potenciāli arī rast jaunas eksporta iespējas.
Tas, savukārt, veicinātu pozitīvu Latvijas tēlu un atpazīstamību
pasaulē. Kopumā Latvija kā stabils divpusējais donors stiprinātu
savas ārpolitiskās un ekonomiskās intereses.
3. Līdzfinansējuma palielināšana
Latvijas attīstības sadarbības aktivitātēm un Latvijas Attīstības
sadarbības aģentūras izveidošana.
2022. gadā izveidotā Aģentūra, kurai šogad plānots iegūt
akreditāciju, ir ļoti nozīmīgs solis līdzfinansējuma piesaistei
Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenošanā. Tas Latvijai
ļaus veiksmīgāk iesaistīties ES attīstības sadarbības finanšu
instrumentu īstenošanā, kā arī veicināt un radīt jaunas iespējas
Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem iesaistīties
liela apjoma projektos. Tādējādi Latvijas pārstāvji varēs īstenot
ilgtspējīgāku atbalstu saņēmējvalstīm lielākā apjomā un dažkārt
arī ilgākā laika posmā. Vienlaikus, lai izmantotu pilnvērtīgāk
Latvijas attīstības sadarbības sistēmas potenciālu, jāturpina
darbs pie attīstības sadarbības jomu regulējošo normatīvo aktu
pārskatīšanas un pilnveidošanas.
ĀM sadarbībā ar Aģentūru jāturpina rīkot vizītes uz
partnervalstīm sarunām ar potenciālajiem donoriem (īpaši ar ASV,
Vāciju, Franciju un Ziemeļvalstīm); par ES projektiem jātiekas ar
ES delegāciju partnervalstī un EK Briselē. Jārēķinās ar ilgu
procesu ES deleģētās sadarbības projekta sagatavošanai - no
idejas līdz līguma parakstīšanai vidēji paiet 2 gadi. Tāpat
Latvija ir plašāk jāiesaistās TEIs iniciatīvās sev prioritārajos
reģionos un valstīs. Ņemot vērā digitalizācijas horizontālo
prioritāti attīstības sadarbībā, jāturpina aktīvi darboties TEIs
platformā D4D. Latvijai galvaspilsētas līmenī jāuzlabo
starpnozaru koordinācija par TEIs Global Gateway
projektiem. Jāfokusē tematiskās darbības jomas, ap kurām veidot
Latvijas attīstības sadarbības projektu mārketingu un pulcināt
potenciālos ieviesējus, piemēram, laba pārvaldība, dzimumu
līdztiesība, Latvijas digitalizācijas piedāvājums,
lauksaimniecība un meži.
4. Attīstības sadarbības
informācijas apkopošana un sabiedrības informēšana
Kopš 2017. gada Attīstības sadarbības politikas plānā tiek
iekļauti arī citu nozaru ministriju attīstības sadarbības
aktivitātes, līdz ar to sniedzot plašāku un vispusīgu redzējumu
par Latvijas kopējo attīstības sadarbību, nesašaurinot attīstības
sadarbību tikai uz tām aktivitātēm, kas tiek īstenotas par ĀM
divpusējā attīstības sadarbības budžeta līdzekļiem. Šāda pieeja
ir jāturpina, pēc iespējas apzinot arī citu, piemēram, PSO
spēlētāju, attīstības sadarbības jomā īstenotās aktivitātes.
Nozaru ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu īstenotās
aktivitātes attīstības sadarbības prioritārajās valstīs sniedz
nozīmīgu ieguldījumu Latvijas atpazīstamības veicināšanā un
sadarbības stiprināšanā.
ĀM regulāri apkopo un sniedz informāciju (t.sk.
starptautiskajos formātos) par sasniegtajiem oficiālās attīstības
sadarbības rezultātiem, finansējuma izlietojumu un Latvijas
kopējo palīdzību Ukrainai, to savas kompetences ietvaros un par
savu finansējumu īstenoto aktivitāšu kontekstā aktīvi ir
darījušas arī citas publiskās pārvaldes iestādes un PSO.
Jāturpina uzlabot atskaitīšanās sistēmas digitālie rīki.
Vienlaikus komunikācijai ar sabiedrību, informēšanas
pasākumiem, izglītošanas jautājumiem, tostarp plašākā mērogā par
Dienaskārtību 2030, arī turpmāk jāpievērš liela uzmanība, lai
sekmētu Latvijas iedzīvotāju informētību, izpratni un atbalstu kā
globālajiem attīstības sadarbības mērķiem, tā Latvijas
īstenotajām attīstības sadarbības aktivitātēm.
Maksimāli jāizmanto 2024. gads kā Latvijas kā donora
25gades atzīmēšanai un Latvijas attīstības sadarbības 20gades
kopš iestāšanās ES atzīmēšanai. Tāpat jau laikus jāplāno un
jāizmanto nākamās Latvijas prezidentūras ES Padomē 2028. gadā
tuvošanās, kas var palīdzēt aktualizēt attīstības sadarbības
jautājumus un Dienaskārtību 2030. Jāturpina atbalsts LAPAS un LPS
dalībai starptautiskās PSO platformās un sabiedrības informēšanas
un globālās izglītības aktivitātēm. Var arī izvērtēt rīkot jaunus
formātus, kur tiktos attīstības sadarbības un humānās palīdzības
ieviesēji, eksperti un citi interesenti, piemēram, ĀM un
Aģentūras ikgadējās attīstības sadarbības dienas; atvērto durvju
pasākumus studentiem; rīkot neformālas regulāras
"kafijas" par aktualitātēm ar ĀM un Aģentūras
attīstības sadarbības projektu ieviesējiem.
Komunikācijai ar sabiedrību un partneriem nepieciešams
izveidot Latvijas attīstības sadarbības komunikācijas stratēģiju
un vienotu vizuālo identitāti, kas vairotu Latvijas attīstības
sadarbības atpazīstamību gan Latvijā, gan ārzemēs. Līdz šim
Latvijas attīstības sadarbības publicitātes pasākumos un
materiālos ticis izmantots Latvijas ģērbonis, tomēr tā lietošanai
ir ierobežojumi un atpazīstamība nav plaša. Jāizstrādā zīmols, ko
varētu izmantot visas Latvijas institūcijas un organizācijas, kas
ir iesaistītas Latvijas attīstības sadarbības politikas
īstenošanā.
5. Latvijas iestāšanās OECD
Attīstības palīdzības komitejā
Latvija kā OECD dalībvalsts pakāpeniski pārņem starptautiskos
attīstības sadarbības sniegšanas standartus ar mērķi integrēties
OECD attīstības sadarbības sniedzēju kopienā un pilnveidot
sniegtā atbalsta partnervalstīm ilgtspēju un efektivitāti, kā arī
īstenojot labās prakses principus sniegtās attīstības palīdzības
novērtēšanā. 2024. gada 25. aprīlī Latvija ir iesniegusi vēstuli
OECD, izsakot interesi iestāties OECD DAC. Paredzams, ka
iestāšanās komitejā varētu notikt 2025. gada laikā.
6. Nepieciešams izveidot humānās
palīdzības sistēmu
Pārskata periodā humānā palīdzība sniegta atbilstoši krīžu
skarto valstu vajadzībām (ad hoc). Latvija sniedza
humāno palīdzību dažādos veidos: kā 1) iemaksu mehānismā, 2)
iemaksas starptautiskajās organizācijās, 3) preču vai naudas
humāno palīdzību krīzes skartajai valstij, 4) cietušo medicīniskā
aprūpi Latvijā. ĀM regulāri apkopo un sniedz informāciju par
Latvijas sniegto starptautisko humāno palīdzību.
Jāveido Latvijas humānās palīdzības sistēma, lai izmantotu šīs
politikas potenciālu. Turklāt karš Ukrainā ir radījis šādu
pieprasījumu arī no Latvijas PSO. Būtu nepieciešams paredzēt
ikgadēju plānotu finansējumu humānajai palīdzībai, lai ne tikai
stiprinātu Latvijas sabiedrības solidaritāti ar krīžu un
konfliktu skartajām kopienām un stiprinātu izpratni par atbildīgu
rīcību, bet arī sniegtu paredzamu atbalstu Latvijas humānās
palīdzības NVO iniciatīvām, īpaši Ukrainā.
Pielikums:
Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam
noteikto uzdevumu un pasākumu izpilde
1. Pamatnostādņu rīcības
virziens
1. Sniegt atbalstu prioritāro
partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo
izaicinājumu risināšanā
1.1.uzdevums. Īstenot ĀM grantu projektu
konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, tiekties PSO
sektora īstenotajiem projektiem novirzīt 50% no grantu
projektu konkursa līdzekļiem
Nr. p.
k.
Pasākums
Darbības
rezultāts
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā
institūcija
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
1.
Granta projektu īstenošana atbilstoši
partnervalstu vajadzībām; tiecoties novirzīt 50% finansējuma
PSO
Rīkots
konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības
likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši Pamatnostādņu
1.2.sadaļā noteiktajām prioritārajām partnervalstīm un
jomām.
Īstenoti
6-10 granta projekti (20 000-60 000 EUR vienam
projektam).
ĀM
Atkarībā no projektu konkursa
rezultātiem
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads.
Informācija par pasākuma izpildi līdz 31.12.2023.:
ĀM rīkojusi granta projektu konkursus
katru gadu ar šādu pieteikumu un atbalstīto projektu
skaitu:
2021. gadā - 31 iesniegts projekts,
atbalstīti - 12,
2022. gadā - 37 iesniegts projekts,
atbalstīti - 20,
2023. gadā - 69 iesniegts projekts,
atbalstīti - 16 (papildus 7 projekti tika turpināti no
2022. gada, kad tika ieviesti divu gadu projekti).
2.
Granta projektu konkurss atbalsta sniegšanai
Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai
Rīkots
konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības
likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši likuma Par
valsts budžetu 2021. gadam
Īstenoti 4-5 granta
projekti (15 000 - 40 000 EUR vienam
projektam)
ĀM
Atkarībā
no projektu konkursa rezultātiem
2021.gada
2.pusgads
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Centra MARTA īstenots projekts:
"Atbalsts represētajiem un viņu ģimenēm"
21.
Granta projektu konkurss priekšizpētes vizīšu
īstenošanai
Rīkots
konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības
likuma 5.panta 1.punktu
Notikušas priekšizpētes vizītes
ĀM
Atkarībā
no projektu konkursa rezultātiem
2022.gada 2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2022.gadā tika noorganizētas 3
priekšizpētes vizītes: Latvijas Pašvaldību savienībai uz
Uzbekistānu, CatchSmart uz Keniju un "Paula Stradiņa
klīniskās universitātes slimnīcai" uz Gruziju.
2023.gadā tika noorganizētas 5
priekšizpētes vizītes: Latvijas Informācijas tehnoloģiju
klasterim uz Kirgizstānu, Valsts probācijas dienestam uz
Ukrainu, Bulduru Dārzkopības vidusskolai uz Uzbekistānu,
"Paula Stradiņa klīniskās universitātes
slimnīcai" uz Uzbekistānu un Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centram uz Ruandu.
1.3. uzdevums. Nodrošināt Latvijas divpusējās
attīstības sadarbības aktivitāšu sasaisti ar citu donoru
aktivitātēm, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju,
efektivitāti un redzamību
Nr.
P.k.
Pasākums
Darbības
rezultāts
Rezultatīvais rādītājs
Atbildīgā
institūcija
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
3.
Projekts Ukrainas atbalstam
"E-konsultanta" izveide Ukrainas lauksaimniecības
produkcijas eksportētājiem", ar līdzfinansējumu no ASV
atbalsta fonda jauno donoru projektiem.
Projekta
ietvaros tiks izveidota tiešsaistes mācību platforma Ukrainas
mazajiem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmējiem/ražotājiem
un lauku attīstības konsultantiem - "E-konsultants"
par tirgus nosacījumiem un noieta potenciālu ES tirgos, lai
palielinātu zināšanas un eksporta iespējas Ukrainas
lauksaimniecības nozarē.
Triju
mācību moduļu satura un mācību satura grafiskā dizaina
izveide. Projekta personāla (konsultantu) 4 dienu apmācība
darbam ar platformu (apmācīti vismaz 15 konsultanti).
Platformas tehniskā izstrāde un ieviešana darbībā, dalībnieku
reģistrēšana un ievadīšana mācību procesā (vismaz 200
dalībnieku). Rezultātu analīze.
ĀM
Latvijas
Lauku konsultāciju un izglītības centrs
2021.gada
1.pusgads
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Zemkopības
ministrija: Projekts realizēts 2020. gadā,
atskaite iesniegta 2020. gada 15. decembrī.
4.
Projekts "Atbalsts Ukrainas integrācijai
Eiropas vienotajā tirgū izmantojot Latviju kā izejas
punktu."
Projekta
galvenais mērķis ir Ukrainas integrāciju Eiropas vienotajā
tirgū, stiprinot izpratni un zināšanas par Latvijas tirgu
(importa regulējums, juridiskie aspekti, nodokļi), ES
regulējumu; veicināt efektīvu iesaistīšanos dialogā ar lēmumu
pieņēmējiem politiskā līmenī; veicināt eksportu un biznesa
attiecības starp Latvijas un Ukrainas nevalstiskajām
organizācijām, kā arī, maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Divu
tiešsaistes semināru sesiju organizēšanas par importa
noteikumiem, juridiskiem aspektiem, nodokļiem un par godīgu
un pārredzamu uzņēmējdarbības vides un tirdzniecības
ve …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.