Par Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Lauksaimniecības attīstības programmu 2003. gadam, nosakot Zemkopības ministriju par atbildīgo par tās īstenošanu. Programmas mērķis ir plānot nozaru attīstības pasākumus, prognozēt finansējumu un informēt lauksaimniekus par šiem pasākumiem.

Ko tas regulē

Lauksaimniecības attīstības pasākumus 2003. gadam.
Finansējuma sadali Zemkopības ministrijas prioritārajiem pasākumiem.
Valsts investīciju programmas projektus lauksaimniecībā.
Kredītpolitikas jautājumus lauksaimniecībā.

Kam tas attiecas

Zemkopības ministrijai.
Lauksaimniekiem un ar laukiem saistītajiem cilvēkiem.

Galvenie punkti

Programma apstiprināta ar Ministru kabineta 2003. gada 31. marta rīkojumu Nr. 191.
Par programmas īstenošanu atbildīga ir Zemkopības ministrija.
Zemkopības ministrijas 2003. gada budžeta prioritārajiem pasākumiem paredzēts finansējums Ls 7 127 949 apmērā.
Subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirts papildu finansējums Ls 3 265 482 apmērā.

Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr.191 Rīgā 2003.gada 31.martā (prot. Nr.17, 29.§) Par Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam 1. Apstiprināt Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam (turpmāk - programma). 2. Noteikt, ka par programmas īstenošanu ir atbildīga Zemkopības ministrija. Ministru prezidents E.Repše Zemkopības ministrs M.Roze Apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 31.marta rīkojumu Nr.191 Lauksaimniecības attīstības programma 2003.gadam Tekstā lietotie saīsinājumi BO VAS Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība BTL Brīvās tirdzniecības līgums cnt Centners CSP Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde DSIS Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija ES Eiropas Savienība EUR Eiro ha Hektārs IKP Iekšzemes kopprodukts KLP Kopējā lauksaimniecības politika KTO Koptirgus organizācijas LAD Lauku atbalsta dienests LHZB VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme LIZIKP Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma LLKC Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome LPCS Latvijas piensaimnieku centrālā savienība Ls Lati LTIA Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra LTVC Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs LVAEI Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts LZP Latvijas Zinātnes padome milj. Miljons MK Latvijas Republikas Ministru kabinets NUAP Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma OECD Starptautiskā ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija PTO Pasaules tirdzniecības organizācija PVD Pārtikas un veterinārais dienests PVN Pievienotās vērtības nodoklis SAPARD Speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SS Selekcijas stacija t Tonna tūkst. Tūkstotis VAAD Valsts augu aizsardzības dienests VCIDAC Valsts ciltsdarba datu apstrādes centrs VIP Valsts investīciju programma VLR Vislielākās labvēlības režīma likme ZM Latvijas Republikas Zemkopības ministrija Ievads Zemkopības ministrija saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 7. pantu ir izstrādājusi "Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam", kurā ir definēts mērķis katrai nozarei, kā arī uzdevumi triju turpmāko gadu periodam un konkrēti pasākumi 2003. gadā. Lauksaimniecības attīstības programmas mērķis ir plānot Zemkopības ministrijas un citu iesaistīto institūciju nozaru attīstības pasākumus 2003. gadā un prognozēt optimālo finansējumu, kā arī informēt lauksaimniekus un ar laukiem saistītos cilvēkus par šiem pasākumiem. Programma ir orientēta uz lauksaimniecisko ražošanu, nedaudz ir aplūkoti ar lauku vidi saistītie jautājumi, kuriem nākotnē būs nepieciešams veltīt vairāk uzmanības. Programmā, salīdzinot ar iepriekšējā gada programmu, ir vairākas būtiskas atšķirības, kuras gan neattiecas uz kādu atsevišķu nozari. Būtiska ir jaunas nodaļas "Lauku vides attīstība un uzņēmējdarbības dažādošana lauku apvidos" iekļaušana dokumentā. Nodaļā pagaidām ir tikai viena sadaļa "Lauku tūrisms", bet nākotnē neapšaubāmi tā būs plašāka. Ņemot vērā divas kreditēšanas programmas, kuras 2003. gadā kopā lauksaimniecībai var piesaistīt nozīmīgas investīcijas un kuras savu darbību ir uzsākušas 2002. gadā, atsevišķi ir izdalīta nodaļa par kredītpolitikas jautājumiem. 2003. gada programmā vairs nav sadaļas "Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes vadība", kurā galvenokārt tika runāts par institucionāliem un likumdošanas pasākumiem veterinārijas un pārtikas kontroles jomā. Tagad šie jautājumi ir iekļauti sadaļās "Pārtikas aprites uzraudzība un kontrole" un "Valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšana", kuras atbilst divām galvenajām Pārtikas un veterinārā dienesta pamatfunkcijām. Kā viens no nozīmīgākajiem lauksaimniecības politikas instrumentiem ir radīta sadaļa "Nodokļi", kura pagājušā gada programmā tika skatīta kopā ar makroekonomiskajiem indikatoriem. No būtiskākajām institucionālajām izmaiņām, kas skar Zemkopības ministriju un kas ir atspoguļota šajā dokumentā, ir jāpiemin Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras iekļaušanās Lauku atbalsta dienesta struktūrā. Līdz likuma "Par valsts budžetu 2003.gadam" pieņemšanai lauksaimniecības gada attīstības programmā tika iekļautas iepriekšējā perioda budžeta apropriācijas. Tas neattiecas uz prognozēto finansējumu, kura sadale ir ZM kompetencē. Gandrīz visās 2003. gada lauksaimniecības attīstības programmas sadaļās ir ievērota šāda struktūra: situācijas apraksts, mērķis, uzdevumi un pasākumi. Situācijas apraksts sniedz koncentrētu ieskatu par situāciju nozarē. Uzdevumi ir pakārtoti ilgtermiņa mērķa sasniegšanai. Tāpat arī pasākumu izpilde nozīmē uzdevumu realizēšanos. 2003. gada lauksaimniecības attīstības programma ir izstrādāta, sadarbojoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). HORIZONTĀLIE PASĀKUMI 1. Zemkopības ministrijas valsts budžeta programmu finansu nodrošinājums Lai nodrošinātu Zemkopības ministrijas prioritāro pasākumu realizāciju, likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" papildus ir paredzēts finansējums šādiem pasākumiem (izņemot prioritātēs iekļautos investīciju projektus): 1.tabula Zemkopības ministrijas izvirzītās 2003.gada budžeta prioritātes Prioritārie pasākumi Ls Kopā: 7 127 949 SUBSĪDIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKCIJAS RAŽOTĀJIEM 3 265 482 INTEGRĒTĀ ADMINISTRATĪVĀ KONTROLES SISTĒMA 2 021 767 ZIVSAIMNIECĪBAS DATU VĀKŠANAS PROGRAMMAS ISTENOŠANA 225 423 ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU DALĪBAI 82 191 EIROPAS KOMISIJAS KOMITEJĀS UN DARBA GRUPĀS LAUKU ATTĪSTĪBAS PLĀNA IZSTRĀDE UN IEVIEŠANA ES LĪDZEKĻU SAŅEMŠANAI, UN EX ANTE NOVĒRTĒJUMS 87 264 PAPILDUS EKSPERTU PIESAISTĪŠANA INTEGRĀCIJAI ES 37 102 LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS STABILIZĀCIJA, IEVIEŠOT ES KOPĒJĀS LAUKSAMNIECĪBAS POLITIKAS MEHĀNISMUS 618 562 TSE PROFILAKSES UN KONTROLES PROGRAMMA 257 897 AUGU PASU SISTĒMAS IEVIEŠANAS NODROŠINĀŠANA 47 394 MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS 45 000 PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS PILNVEIDOŠANA ATBILSTOŠI EIROPAS SAVIENĪBAS PRASĪBĀM 90 752 PĀRTIKAS VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES LABRATORISKĀS TESTĒŠANAS NODROŠINĀJUMA PAAUGSTINĀŠANA 189 000 NACIONĀLĀ ATLIEKVIELU KONTROLES PROGRAMMA (AUGU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTIEM) 45 000 LATVIJAS DABAS RESURSU AIZSARDZĪBA UN ILGTSPĒJĪGA IZMANTOŠANA 50 000 ES PRASĪBĀM ATBILSTOŠAS SĒKLU SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMAS ATTĪSTĪBA 65 115 Lai izpildītu Lauksaimniecības likuma 16.panta nosacījumu, ka subsīdijas lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai nedrīkst būt mazākas par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, šā gada budžetā ir piešķirts papildus finansējums Ls 3 265 482 apmērā. 2. Valsts investīcijas Situācijas apraksts 2003. gadā ir plānots turpināt 16 Zemkopības ministrijas Valsts investīciju programmas (VIP) projektus saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2002.gadam" apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām. Papildus iekļaušanai Valsts investīciju programmā 2004.-2008.gadam Ekonomikas ministrijai ir iesniegti 20 jauni VIP projekti. 2003.-2005. gadā investīciju stratēģijas jomā par prioritāriem uzskatāmi ar integrāciju Eiropas Savienībā saistītie projekti. Pie ES integrācijas projektiem pieskaitāmi 3 informātikas un sakaru projekti un standartizācijas un kvalitātes sistēmas (veterinārmedicīnas) projekts. Visu šo projektu specifika ir informatizācija un ar to saistītie realizējamie pasākumi, kas ir arī prioritāte valsts mērogā. Mērķis VIP mērķis lauksaimniecībā ir sniegt atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju ES, ražošanas ilgtspējas nodrošināšanai un infrastruktūras sakārtošanai, t.sk. izglītības un zinātnes sektorā. Uzdevumi1 1. Saskaņot infrastruktūras attīstībai nepieciešamo investīciju apjomus ar pieejamajiem iekšzemes un ārvalstu resursiem. 2. Nodrošināt finansējamo projektu atbilstību valdības un attiecīgo nozaru stratēģijai. 3. Paredzēt līdzekļus investīciju projektiem, kuru realizācija varētu radīt lielāko ieguvumu valsts ekonomikā. 4. Paredzēt uzturēšanas izdevumus pēc investīciju projektu realizācijas. 5. Atspoguļot valsts prioritātes valsts investīciju programmā, informēt par tām potenciālos finansētājus un novirzīt piesaistītos resursus prioritārajām nozarēm. 6. Uzlabot investīciju projektu sagatavotības kvalitāti, kā arī ievērot vienotus termiņus, kuros notiek investīciju projektu sagatavošana, novērtēšana, realizācija un kontrole. Pasākumi Likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" lielākā daļa iepriekšējos gados uzsākto investīciju projektu finansējums tika piešķirts no prioritārajiem pasākumiem paredzēta finansējuma. 2.tabula Prioritātēs iekļautie Valsts investīciju programmas ietvaros uzsāktie projekti Nr. p.k. Investīciju projekti Ls KOPĀ: 872 051 1. AG02 Zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos 155 769 AG05-01 Latvijas Lauksaimniecības universitāte: Jelgavas pils rekonstrukcija, katlumāju un siltumtrašu rekonstrukcija, Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas telpu rekonstrukcija un modernizācija 324 000 AGz08-08 Platspīļu vēžu pavairošanas centra izveidošana zivju audzētavā "Dole" 35 000 AGz08-01 Valsts uzņēmuma zivju audzētavas "Tome" ražošanas cehu rekonstrukcija 60 000 AGz08-02 Kārļu zivju audzētavas rekonstrukcija 22 000 AGz08-05 Braslas zivju audzētavas rekonstrukcija un ceha celtniecība 28 000 AG12 Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošana un ieviešana atbilstoši ES prasībām 215 282 AG05-02 BOV SIA Bulduru dārzkopības vidusskolas jumtu rekonstrukcija un ekspluatācijas izdevumu samazināšana 10 000 OP-19 Informācijas sistēma "Meža valsts reģistrs" 22 000 Kopumā Zemkopības ministrijas Valsts investīciju programma 2003.gadam pa apakšsektoriem sadalās šādi:

a)informātika un sakari - ietilpst 3 projekti, kuri ir vērsti uz to, lai izveidotu Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmu, Meža valsts reģistru un Zivsaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmu atbilstoši ES prasībām;
b)standartizācijas un kvalitātes sistēmā ir viens projekts - "Dzīvnieku izcelsmes pārtikas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošana un ieviešana atbilstoši ES prasībām", kas Zemkopības ministrijas VIP ir lielākais pēc finansējuma apjoma un kuru realizē Pārtikas un veterinārais dienests;
c)zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos, kuru galvenais mērķis ir uzturēt darba kārtībā valsts nozīmes meliorācijas būves, no kuru darbības ir atkarīga koplietošanas un liela skaita lauksaimniecības produkcijas ražotāju meliorācijas būvju darbība, veicot to rekonstrukciju, modernizāciju un atjaunošanu;
d)zivju atražošanas programmas ietvaros ir plānots realizēt piecu zivju audzētavu (Tome, Kārļi, Brasla,Pelči un Dole) projektus, kuru pasākumi tiek finansēti no valsts pamatbudžeta un/vai speciālā budžeta - Zivju fonda;
e)ēku rekonstrukcijas projekti ir četri, to realizētāji ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte un vidējās izglītības mācību iestādes. Izglītības materiālās bāzes attīstības projekti galvenokārt ir vērsti uz mācību iestāžu infrastruktūras sakārtošanu un atjaunošanu, Latvijas lauku kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un attīstību, kā arī uz mācību un audzēkņu sadzīves apstākļus normalizēšanu;
f)energoekonomikas apakšprogrammā ir viens projekts, un to realizē Smiltenes tehnikums;
g)piešķirts finansējums no VIP programmas ir projektam Uguns novērošanas torņu būve. Finansējums un finansēšanas avoti Valsts investīciju programmai apakšsektoru griezumā finansējums no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta tiek plānots saskaņā ar ministrijas prioritātēm un atbilstoši Valsts investīciju programmas projektā iekļautajiem projektiem. 3. tabula ZM pieprasītais finansējums Valsts investīciju programmai 2003.-2005.gadam finansējums no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta (tūkst. Ls) INVESTĪCIJAS 2003 Avots Informātika un sakari 1 424 Pamatbudžets un Zivju fonds Standartizācijas un kvalitātes sistēma 306 Pamatbudžets Zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos 156 Pamatbudžets Zivju atražošanas programma 177 Pamatbudžets un Zivju fonds Ēku rekonstrukcijas projekti 354 Pamatbudžets Zinātnes iestāžu materiālās bāzes attīstība 0 Pamatbudžets Energoekonomika 16 Pamatbudžets Projekts, kuram mainīts finansējuma avots pamatbudžetā 98 Pamatbudžets Kopā 2 531 Zemkopības ministrijai VIP ietvaros līdz šim piešķirtais finansējums nenodrošina reālo vajadzību pēc investīcijām, tāpēc ir iespējams realizēt tikai ierobežotu projektu skaitu. Tas diemžēl nevar garantēt ilgtspējīgu attīstību nozarē, jo atbalsts šobrīd ir vairāk vērsts uz prioritārajiem projektiem. 3. Valsts atbalsta pasākumi Situācijas apraksts Lauksaimniecībā subsīdiju maksājumiem ir 2 veidu funkcijas - atbalsta un stimulējošā jeb tiešais un netiešais atbalsts. Tiešais atbalsts ir valsts subsīdijas konkrētas produkcijas ražotājam par ražošanas vienību. Pie netiešā atbalsta pieskaitāmi ir nodokļu atvieglojumi, valsts subsīdiju programmas, kuras rada priekšnoteikumus efektīvai lauksaimnieciskai darbībai, preču produkcijas atpazīšanai. 1. Subsīdiju izmantošanas pamatprincipi:
a)subsīdiju sistēmas ilglaicīgums;
b)subsīdiju piešķiršana konkrētam mērķim - programmu realizēšanai;
c)subsīdijas - daļa no kopējā projekta finansējuma;
d)subsīdiju izmantošanas noteikumu publiskums, tās piešķir un kontrolē Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz ministrijas apstiprinātiem nolikumiem. Valsts atbalsta metode ir līdzfinansēšana. Programmas mērķu sasniegšanai subsidēti tiek 20-30% no projekta izmaksām. Tas neattiecas uz lauksaimniecības zemju ielabošanu, kur atbalsts ir līdz 70%. 2. Vispārējie noteikumi subsīdiju saņēmējiem:
a)iesniegts pieteikums saskaņā ar nolikumu prasībām;
b)reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs (neattiecas uz sadaļā "Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs" minētajām fiziskajām personām);
c)uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks. Subsīdijas tiek izmaksātas pēc līguma noslēgšanas, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Subsīdiju pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu tajā datumā, kad Lauku atbalsta dienestā iesniegti visi dokumenti atbilstoši nolikuma prasībām. 2003. gadā tiks turpināti maksājumi par noteiktas platības sējumiem un noteikta lieluma ganāmpulku un noteiktas produktivitātes slaucamajām govīm, kā arī papildus tiks realizēts lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts, bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts un tirgus veicināšanas pasākumi. Tā kā lauksaimniecībā ir saspringta situācija un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības samazinās, tad perspektīvā jāpalielina atbalsts lauku vides uzturēšanai un reģionālajai attīstībai. Par pamatu Lauku vides uzturēšanas atbalsta programmai izmantos Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu. Nevienā saimniecību specializācijas nozarē strādājošo ģimenes locekļu ienākumu līmenis nav tik augsts, lai nodrošinātu pilnvērtīgus sociālos apstākļus, tāpēc tā jānodrošina ar citām Zemkopības ministrijas izstrādātām lauku atbalsta programmām, kuru realizācija uzsākta 2002.gadā. Mērķis Iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas produkcijas, ar augstu pievienoto vērtību ražošana, vienlaicīgi nodrošinot lauku iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un nozares efektīvu integrāciju ES. Uzdevumi Šī mērķa sasniegšanai noteikti galvenie valsts atbalsta darbības virzieni: 1. sniegt atbalstu ražotājiem situācijā, kad ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas neatspoguļojas reālajā pievienotajā vērtībā; 2. stimulēt lopkopību, augkopību, modernizāciju, izglītojošos un informatīvos pasākumus; 3. veicināt produkcijas tirgus attīstību; 4. veicināt atbalstu lauksaimniecībai no nacionālā un SAPARD finansējuma2. Pasākumi Sagatavojot Latvijas pozīciju ES un Latvijas lauksamniecības likumdošanas salīdzināšanas procesam, visas nozares vēlreiz tiks analizētas, tomēr iepriekšējā gadā pieņemtās galvenās prioritātes netiks mainītas. Ekonomiskās iespējas lauksaimniecības sektoru attīstības veicināšanai ir ierobežotas, un tāpēc tiek noteiktas galvenās atbalstāmās prioritārās nozares, kas saistītas ar lauksaimniecības preču eksporta potenciāla un ražotāju ekonomiskās motivācijas palielināšanu. Līdz ar paredzamo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā lauksaimniecībā būs pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības līdzfinansētiem fondiem: 1. Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju daļas; 2. Strukturāliem fondiem: 2.1. Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Vadības daļas; 2.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda; 2.3. Eiropas Sociālā fonda; 2.4. Zivsaimniecības fonda. No Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda garantiju daļas būs pieejama Lauku attīstības plānā ietverto pasākumu finansēšana. No Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda vadības daļas būs pieejami Vienotajā programmdokumentā ietverto lauku attīstības pasākumu finansēšana. Šobrīd Latvijas puse izvēlas pasākumus, kurus virzīs apstiprināšanai Eiropas Savienības Komisijā, tāpēc vēl nevar precīzi pasākumus norādīt. Latvijas valstij būs jānodrošina Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums ne mazāk kā 25% no kopējā finansējuma apmēra. 4. tabula Subsīdiju programmu projekta realizācijas grafiks 2002. gadā un turpmāk Finansējums un finansēšanas avoti Subsīdiju programmu finansējuma apmēru nosaka likums "Par valsts budžetu 2003.gadam" un Lauksaimniecības likuma 16.pants, kurā noteikts, ka subsīdijas nedrīkst būt mazākas par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem. Subsīdiju programmu izstrādē un finansējuma sadalē aktīvi piedalās Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji. 5. tabula Valsts atbalsta pasākumu finansēšana 2001.-2003. gadā (tūkst. Ls) Programmas 2001.g. piešķirts 2002.g. izlietojums 2003.g tāme Piensaimniecības attīstība, t.sk. intervence 3168 4116 2548 Cūkkopība 663 936 825 Augkopības kompensācijas maksājumi 4717 6681 2450 Augļkopība un dārzeņkopība 716 476 513 Tirgus intervences pasākumi 1411 258 245 Tehniskā modernizācija 4280 2910 2115 SAPARD līdzfinansējums 886 4425 Lauksaimniecības nozares stabilizācija 6660 Citi pasākumi 5925 13867 7686 Kopējais subsīdiju apjoms 20880 30130 27467 Precizēts subsīdiju finansējuma projekts tika izstrādāts, LOSP sadarbojoties ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu 2002. gada rudenī. Izstrādājot atbalsta maksājumu finansējumu, nav paredzamas būtiskas izmaiņas ne subsīdiju apjomos, ne arī sadalījumā pa programmām. 2003. gada subsīdiju projektā ir jāņem vērā Latvijas un PTO vienošanās. Latvijas saistības valsts iekšējā atbalsta jomā ir noteiktas, Latvijai pievienojoties Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu protokola 109. punktā. Sākot ar 2003. gada 1. janvāri, Latvija drīkst piemērot tirdzniecību kropļojošās jeb "dzeltenās kastes" subsīdijas apjomā, kas nepārsniedz 5 % līmeni no ražošanas vērtības attiecīgajā gadā. Tirdzniecības kropļojošo subsīdiju apjoms 5 % līmenī (de minimis) ir atbrīvots no samazinājuma saistībām. Latvijas saistības jāpiemēro saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas Lauksaimniecības līguma 6.panta 4. (
a)punkta nosacījumiem, ka valstij nav jāiekļauj tirdzniecību kropļojošo subsīdiju kopējā aprēķinā (SKA) un nav jāsamazina:
a)konkrētā produkta atbalsts, kurš nepārsniedz 5 % līmeni no konkrētā lauksaimniecības pamatprodukta ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā;
b)vispārējais atbalsts (t.sk. hektāru maksājumi), kurš nepārsniedz 5 % līmeni no lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā. Tā kā 2001. gadā kopējās saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtība bija ~ Ls 358,7 milj., tad konkrētā produkta atbalsts un vispārējais atbalsts nedrīkst pārsniegt Ls 17,94 milj. katrs. 4. Sagatavošanās Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmai Situācijas apraksts Būtiska finansu palīdzība, kuru Eiropas Savienība (ES) sniedz Latvijai pirmsiestāšanās periodā, ir Speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD). Paredzams, ka no šīs palīdzības Latvija ik gadus laikā no 2000. līdz 2006. gadam no ES saņems Ls 12,9 milj. Papildus Latvijas puse nodrošina Ls 4,4 milj. sabiedriskā līdzfinansējuma no valsts subsīdiju līdzekļiem lauksaimniecībai. Lai saņemtu šīs programmas līdzekļus, Zemkopības ministrija izstrādāja SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmu, kuru apstiprināja Eiropas Komisijā jau 2000. gadā. Tomēr pilnīgu programmas ieviešanu varēja uzsākt tikai pēc Lauku atbalsta dienesta - SAPARD maksājumu aģentūras -akreditācijas. Komisārs F. Fišlers 2001. gada 6. decembrī apstiprināja lēmumu ( 2001/885/EC) par palīdzības līdzekļu pārvaldīšanas nodošanu Latvijas Republikai. Lēmums tika publicēts ES Oficiālajā žurnālā 2001. gada 12. decembrī (L327/45) un tas nozīmē, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) akreditācija ir atzīta arī no Eiropas Komisija. Šis lēmums deva tiesības LAD uzsākt projektu pieteikumu pieņemšanu, izvērtēšanu, apstiprināšanu un projektu īstenošanas uzraudzību. Kopumā ir akreditētas sešas apakšprogrammas: 1.1. "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija", 1.2. "Lauksaimniecības zemju apmežošana", 2.1. "Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana", 3.1. "Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus", 4.1. "Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana", Pavadošais pasākums 1. "Apmācības". Uz pirmo iesniegšanas termiņu 2001.gada 28.decembrī "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai" kopā tika iesniegti 25 projekti, savukārt "Lauku ekonomikas dažādošanai, veicinot alternatīvus ienākumu avotus" - 5 projekti. Kopējā iesniegto projektu summa uz pirmo projektu pieteikšanās kārtu attiecīgi pirmajā apakšprogrammā bija Ls 1301 tūkst., bet otrajā - Ls 175 tūkst. Uz 2002. gada 3. jūniju kopumā tika apstiprināti 175 projekti par kopsummu Ls 3,32 milj. Visaktīvākie līdz šim ir bijuši Ziemeļvidzemes, Zemgales un Lielrīgas reģioni, savukārt viszemākā projektu iesniedzēju aktivitāte novērojama Latvijas austrumdaļā. No apakšprogrammām visvairāk projektu akceptēts apakšprogrammā "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija" - 125, kopā par Ls 3,0 milj. Savukārt uz 2003. gada 1. februāri tika apstiprināti 486 projekti par kopsummu Ls 28,9 milj. Visvairāk realizētā apakšprogramma ir "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija" par Ls 12,3 milj. Lai programmas īstenošana norisinātos efektīvi un kvalitatīvi un lai pārliecinātos, ka tiek nodrošināta programmas konkrēto mērķu sasniegšana, ar Ministru kabineta 2001. gada 30. maija rīkojumu Nr. 286 tika izveidota SAPARD programmas uzraudzības komiteja. Komitejai var iesniegt priekšlikumus SAPARD programmas precizēšanai un pilnveidošanai. Mērķis Šajā programmā galvenie mērķi ir kopējās lauksaimniecības politikas un ar to saistītās likumdošanas kopuma ieviešana, konkurētspējīga un ilgtspējīga lauksaimniecība, spēcīgi un attīstīti lauki, daudzveidīga un ilgtspējīga lauku vide. Uzdevumi Turpināt iesākto programmu administrēšanu un realizāciju, kā arī 2003. gadā uzsākt šādas jaunas apakšprogrammas, kuras tiks realizētas arī turpmāk:
a)3.1. Zemes ierīcība;
b)5.1. Bioloģiskā lauksaimniecība;
c)5.2. Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana;
d)5.3. Lauksaimnieciskās noteces samazināšana;
e)pavadošais pasākums Nr.2 "Tehniskā palīdzība SAPARD programmai". Precizēt un pilnveidot SAPARD programmu, lai paplašinātu potenciālo atbalsta saņēmēju skaitu. 6. tabula 7. tabula SAPARD programmas finansējums 2002., 2003. gadam (tūkst. latu) Pasākumi 2002(izlietots) 2003 ES Latvija ES Latvija Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija 2341,6 780,5 3583,9 1199,8 Lauksaimniecības zemju apmežošana 53,6 17,9 398,2 133,3 Zemes ierīcība* Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana 22,2 7,4 3716,7 1244,3 Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvus ienākumu avotus 212 70,7 2657,8 888,8 Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana 24,8 8,3 1529,9 533,25 Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana* 154,9 51,9 Lauksaimniecības noteces samazināšana* 110,6 37 Apmācības 796,4 266,6 Tehniskā palīdzība* 265,5 88,9 Kopā: 2654,2 884,6 13273,9 4443,8 * Apakšprogrammas 2002.gadā netika akreditētas, to darbības sākums paredzams vēlāk Saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Daudzgadējā finansu līguma A sadaļas 10.pantu, maiņas kurss starp eiro un LR nacionālo valūtu ir Eiropas centrālās bankas valūtas maiņas kurss, kas noteikts priekšpēdējā Komisijas darba dienā mēnesī, kas ir pirms mēneša, kurā tiek veikti maksājumi. Valūtas svārstības rodas starp ECB noteikto valūtas kursu pēc augstāk minētā un Latvijas Bankas noteikto eiro kursu konkrētā maksājumu dienā. Likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" valūtas kursa svārstības ir paredzētas SAPARD programmas Latvijas līdzfinansējuma kontā un sastāda 19169 LVL. Līdz ar to Latvijas līdzfinansējums ir 4443,789 LVL. 3.nodaļas 5.tabulā uzrādītā summa Ls 886 tūkst. ir kopējā summa, ieskaitot valūtas kursa radītos zaudējumus, bet 4.nodaļas 7.tabulā uzrādītā summa Ls 884,6 tūkst. ir neto izmaksātā summa SAPARD saņēmējiem, jo Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Daudzgadējā finansu līguma A sadaļas 10.pants nosaka, ka tiek deklarēti tikai atbalsta saņēmējiem veiktie maksājumi. 5. Kredītpolitika Situācijas apraksts Ar 2001. gada 9. oktobra Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.48 32.§ tika apstiprināta Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma, kura savu darbību uzsāka 2002. gada aprīlī. Programmā bija nepieciešams sniegt skaidrojumus par terminu interpretāciju, kā arī veikt izmaiņas, kuras ieteica gan VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), gan arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Līdz 2002. gada jūnija vidum bija apgūti kredīti par kopējo summu Ls 160 tūkst. Zemo aktivitāti radīja citu banku neiesaistīšanās projekta realizācijā, kā tas bija sākotnēji plānots. Zemkopības ministrija 2002. gadā izstrādāja Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu, kura jau ir sākusi darboties un pamatā ir akceptēta Ministru kabinetā. 2003. gada finansējuma shēma būs zinām pēc atkārtotas šīs programmas skatīšanas MK. Šīs programmas realizācijas un funkcionēšanas mehānisms ir līdzīgs Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai, t.i., kā atvieglots komercstruktūru atbalsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei ar gada likmi 5% un īpaši atbalstāmajiem reģioniem - ar 4% likmi. Mērķis Veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecību veidošanos kapitālietilpīgajās lauksaimniecības nozarēs. Uzdevumi 1. Radīt lauku saimniecībām pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu. 2. Samazināt nākotnē nepieciešamos lauksaimniecības uzturēšanas izdevumus. 3. Iedarbināt mehānismus efektīvai lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus funkcionēšanai. 4. Sekmēt zemju konsolidāciju un paātrināt reformas darbaspēka struktūrā un sociālā sektorā lauku teritorijā, kā arī paātrināt investīciju piesaisti optimāla lieluma saimniecību veidošanai. 5. Veicināt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu. Pasākumi Abu iepriekšminēto programmu ietvaros ir paredzēti šādi pasākumi:
a)lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām nepieciešamās zemes un uz tās esošo būvju iegāde;
b)lauksaimniecības produkcijas ražošanas un zivkopībā licencētas uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju celtniecība;
c)lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo būvju rekonstrukcija;
d)tehnoloģiskās, ūdens un energoapgādes iekārtas jaunbūvēs un būvju rekonstrukcija. Finansējums un finansēšanas avoti Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmā un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā, lai varētu nodrošināt attiecīgi 6,8% un 5

(4)% likmi, iesaistītajām kredītiestādēm ir paredzēti kompensāciju maksājumi no lauksaimniecības subsīdijām. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmai

un
gadā izsniegtajiem aizdevumiem gadā ir Ls 150 tūkst. kompensācija, bet turpmākais finansējuma apjoms ir atkarīgs no MK akceptētā programmas varianta.
Nodokļi Situācijas apraksts Pašlaik Latvijas lauksaimnieku darbības procesus lielākā vai mazākā mērā ietekmē viss nodokļu likumu kopums, taču būtiskie no tiem ir trīs - "Par pievienotās vērtības nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" un "Par nekustamā īpašuma nodokli". Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa likme būs 1,5% no zemes kadastrālās vērtības un ēku un būvju bilances vai inventarizācijas vērtības. Ar 2004.gadu zeme un ēkas tiks apliktas ar nodokli pēc kadastrālās vērtības, piemērojot 1,0% likmi. Ar nekustamā īpašuma nodokli līdz 2003.gada 31.decembrim neapliks ēkas un būves, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai, dzīvojamās ēkas vai to daļas, kuras izīrē un izmanto dzīvošanai, kuras uztur par valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem u.c. Tas nozīmē, ka
gadā lauksaimniecības ražošanas ēkas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kuri bija paredzēti šī likuma
pantā. Ar 2003.gada 1.janvāri ieviesta samazinātā PVN likme atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Samazinātā likme 9% apmērā tiek piemērota tām precēm un pakalpojumiem, kas līdz 2002.gada 31.decembrim bija atbrīvoti no nodokļa. ES valstīs un kandidātvalstīs atsevišķām pārtikas precēm tiek piemērota samazinātā PVN likme. Latvijā samazinātā PVN likme no pārtikas produktiem ir piemērojama specializētajiem zīdaiņu produktiem. Joprojām tiek turpināta akcīzes nodokļa atmaksa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu, kuras normatīvs salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palicis nemainīgs. Zināmu atbalstu lauksaimniekiem sniedz grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā.
panta

(2)sadaļā ir sacīts, ka, ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas pienākas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedram. Mērķis Veicināt diferencētas, uz lauksaimniekiem attiecināmas fiskālās politikas attīstību. Uzdevumi Sekot līdzi tiem paredzētajiem grozījumiem nodokļu likumdošanā, kas skar lauksaimniecības sektoru, un savas kompetences ietvaros ierosināt iespējamos likumdošanas grozījumus, kas veicina konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstību. Pasākumi

a)Informēt lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas par aktualitātēm nodokļu jautājumos.
b)Organizēt darba grupas, kuras risinātu ar nodokļu administrēšanu saistītos jautājumus.
c)Rīkot seminārus un apspriedes ar LOSP par Zemkopības ministrijas nodokļu politikas veidošanu, kā to nosaka Lauksaimniecības likums. 7. Tirgus intervences pasākumu principi 7.1. Institucionālā sistēma tirgus intervences mehānismu nodrošināšanai Situācijas apraksts Tirgus intervence ir mērķtiecīga valsts iejaukšanās lauksaimniecības produktu tirgū, regulējot pieprasījuma - piedāvājuma attiecību, lai nodrošinātu noteiktu minimālo produkta cenu valsts iekšējā tirgū. Tirgus intervence var izpausties kā produktu iepirkums intervencei vai kā uzglabāšana intervencei. Līdz 1999. gadam tirgus intervence tika izmantota vienīgi pārtikas labības tirgū. 2000. gadā tika ieviests cukura tirgus intervences mehānisms, bet piena produktu, gaļas un dārzeņu sektorā tiek izstrādāti intervences mehānismi, sagatavojot atbilstošus normatīvos aktus. Pamatojoties uz Latvijas pozīcijas dokumenta tēzēm, Koptirgus organizācijas (KTO) administrēšanas sistēma tiks pilnībā ieviesta līdz ar Latvijas iestāšanās brīdi ES. Līdz ar to tiks nodrošināta intervences mehānisma darbība piena produktu un gaļas tirgū. Pašlaik tirgus intervences pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar Latvijas saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Latvijā pašreiz darbojas bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra". LTIA pašreiz nodarbojas ar labības un cukura tirgus intervenci un tuvākajā laikā uzsāks tirgus intervenci piena produktiem. Perspektīvā ir gaļas un arī augļu un dārzeņu tirgus intervence. Maksājumu aģentūras izveide notiks reorganizējot BO VAS "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra" un funkcijas tiks nodotas Lauku atbalsta dienestam. Paredzams, ka 2004. gada 1. pusē tiks akreditēta Vienotā maksājumu aģentūra. Mērķis Nodrošināt Vienotas maksājumu aģentūras izveidi, jo tā ir paredzēta Latvijas valsts iestāšanās Eiropas Savienības oficiālā dokumenta sadaļā "Lauksaimniecība". Uzdevumi Harmonizēt Latvijas Republikas un ES likumdošanu, kā arī veikt strukturālās izmaiņas LAD funkcionēšanas nodrošināšanai. Pasākumi Vienotās maksājumu aģentūras izveidošanai, kura uzsākta jau 2002. gadā un faktiski jāpabeidz līdz 2003. gada 30. decembrim, ir nepieciešama:
a)Lauku atbalsta dienesta restrukturizācija;
b)KLP vienkāršotās tiešo atbalsta maksājumu administrēšanas shēmas informācijas izstrāde;
c)pamatinformācijas izstrāde par tiešo atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumiem;
d)KLP tiešo atbalsta maksājumu administrēšanas kārtības un procedūru izstrāde atbilstoši IAKS;
e)importa-eksporta režīma pasākumu ieviešana. 7.2. Labības tirgus intervence Situācijas apraksts Lai regulētu pieprasījuma un piedāvājuma attiecību un nodrošinātu noteiktu minimālo produkta cenu iekšējā tirgū, valsts īsteno intervences pasākumus saskaņā ar labības ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot Latvijā audzētos kviešu un rudzu graudus no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar labības audzēšanu un labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām (turpmāk - labības pārdevēji). Intervencē kopējais viena labības pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais apjoms 2002.gadā ir 40 tonnu. Laika posmā no 2002.gada 1.augusta līdz 2003.gada 30.aprīlim tiek noteikta šāda intervences cena par vienu iepērkamo kviešu un rudzu graudu tonnu (bez PVN): 1) no 1.augusta līdz 30.septembrim - 64 lati; 2) no 1.oktobra līdz 31.oktobrim - 67 lati; 3) no 1.novembra līdz 30.aprīlim - 70 lati. Labības tirgus intervence Latvijā darbojas kopš 1998.gada. Ar intervenci saistītos pasākumus veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra". Visu labības intervences pasākumu darbību reglamentē 2002.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū 2002./2003.gadā". Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 10.panta trešo daļu "Cenu stabilitātes nodrošināšanai Ministru kabinets katru gadu nosaka tirgus intervences noteikumus". Mērķis Ņemot vērā Latvijas labības tirgus intervences nosacījumu īpatnības - termiņu un cenu atšķirības no ES vispārpieņemtiem principiem, viens no mērķiem ir optimizēt Labības tirgus intervences noteikumus līdz atbilstošai ES likumdošanas harmonizācijas pakāpei. Uzdevumi Tirgus intervences pasākumu realizācija turpmākajā periodā saistīta ar: 1. atbilstošas administratīvās sistēmas ieviešanu; 2. intervences pasākumu realizēšanas finansējuma avota izmaiņām; 3. jaunu minimālo kvalitātes rādītāju ieviešanu atbilstoši ES prasībām. Pasākumi Saskaņā ar esošo likumdošanu tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt un noteiktā kārtībā apstiprināt normatīvos aktus. 8. tabula 7.3. Intervences mehānisms gaļai Situācijas raksturojums Pašreiz intervence gaļai nav ieviesta. Eiropā cūkgaļai, aitu gaļai un no 2002.gada 1.jūlija arī liellopu gaļai intervence tiek veikta kā privātā uzglabāšana. Privātās uzglabāšanas būtība - juridiska persona pieņem gaļu uzglabāšanā uz savu risku un atbildību uz noteiktu laika periodu no 3 līdz 6 mēnešiem, par to saņemot atlīdzību. Līdz iestājai ES nepieciešams ieviest intervences mehānismu, jo Eiropas Savienībā intervenci izmanto, lai neradītu problēmas gaļas realizācijā un regulētu tirgus cenas. Eiropas intervences mehānisms darbojas pie noteiktas references un bāzes cenu starpības. Tā kā Latvijas liellopu gaļas un cūkgaļas ražotāji nenodrošina iekšējo tirgu un vietējā tirgū ienāk ievērojami apjomi importa gaļas, tad tirgus situācija ir sarežģīta. Tomēr ir grūti prognozēt, vai, iedarbinot intervences mehānismu pirms iestājas ES, tas būtu efektīvs solis cūkgaļas iepirkuma cena paaugstināšanai. Mērķis Novērst pārprodukcijas rašanos tirgū, kā arī novērst krīzes situāciju pie straujas iepirkuma cenas samazināšanās. Uzdevumi 1. Izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus intervences mehānisma ieviešanai. 2. Kautuvēm jānodrošina, ka visa gaļa, kuru paredzēts ievietot privātā uzglabāšanā, būs kauta saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem. Kautuvēm jānodrošina kvalitāte. Uzraudzību par normatīvo dokumentu ievērošanu nodrošina PVD. 3. Jāveic Intervences aģentūras funkciju nodošanu Lauku atbalsta dienestam, jāizstrādā plāns un jānodrošina pilnībā intervences mehānisma administrēšana. 4. Jānodrošina esošo saldētavu iespējas gaļas uzglabāšanas prasību izpildei. Saldētavai jāatbilst PVD prasībām. Būtiski, ka gaļa tiek pieņemta uzglabāšanā svaiga, bet uzglabāta sasaldēta. Svarīgi, lai gaļa arī līdz uzglabāšanas perioda beigām nezaudētu kvalitāti. Tā paredzēta tālākai realizācijai vietējā tirgū vai eksportam. Pirms novietošanas saldētavā jābūt iespējai gaļu atkaulot. Procesa uzraudzību veic PVD. Pasākumi
a)Jāizstrādā MK noteikumi "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" un jāievieš klasifikācijas sistēma kautuvēs. Atbalstu par privāto uzglabāšanu varēs noteikt un saņemt tikai par gaļu, kas atbildīs noteiktai kvalitātei pēc SEUROP skalas.
b)Jānosaka bāzes cena un jāizstrādā noteikumi "Lauksaimniecības produktu cenu ziņošana". Nepieciešamību uzsākt intervenci noteiks pēc bāzes un references (iepirkuma cenas kautuvēs) starpības. Vidējo references cenu noteiks aprēķinot vidējo no visām cenu ziņošanas vietām. Atbildīgs par pareizas informācijas sniegšanu būs katrs kautuves īpašnieks, bet par informācijas apkopošanu un tālāku informācijas nodošanu - LVAEI Tirgus veicināšanas centrs. 7.4. Piena tirgus intervence Situācijas apraksts Latvijas piena produktu konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus ietekmēšanas pasākumi. Īstenojot ES un Latvijas likumdošanas harmonizēšanu, viens no būtiskākajiem kopējā tirgus organizācijas (KTO) elementiem nozarē ir piena tirgus intervences mehānisms. Piena un piena produktu intervences mehānisms var tikt realizēts kā: 1. intervences iepirkums sviestam3 sausajam vājpiena pulverim4, garantējot ražotājam vismaz minimālo piena iepirkuma cenu, kas tiek uzsākts tad, ja piena produktu cenas tirgū divas nedēļas saglabājas zemākas par 92% no intervences cenas. Intervences iepirkums veic intervences aģentūra (pēc reorganizācijas Lauku atbalsta dienests), izsludinot atklātu konkursu; 2. intervences (privātā) uzglabāšana - sviestam, sausajam vājpienam un ilgstoši uzglabājamiem cietajiem sieriem, lai mazinātu piena un piena produktu piedāvājuma sezonālo svārstību ietekmi uz tirgus cenu, izņemot produktus uz laiku no tirgus aprites un uzglabājot ražotāja noliktavā. Intervences aģentūra (LAD) slēdz līgumu par uzglabāšanu, paredzot par to atlīdzību, kuras apmērus nosaka atbilstoši uzglabāšanas izmaksām un tirgus cenu tendencēm. Tirgus intervences pasākumus piena tirgus stabilizācijai jāīsteno valstij saskaņā ar piena ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot par noteiktu intervences cenu Latvijā saražotus iepriekšminētos piena produktus no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas nodarbojas ar piena produktu ražošanu, vai slēdzot līgumus par privāto uzglabāšanu. Tirgus intervences periodā par katru, noteiktiem kvalitātes rādītājiem atbilstošu iepērkamā piena produkta tonnu maksā garantētu cenu. Mērķis Izveidot Latvijā Eiropas Savienības prasībām atbilstošu tirgus intervences mehānismu piena tirgus stabilizācijai. Uzdevumi Piensaimniecības tirgus stabilizācijai un intervences mehānisma izveidošanai tuvāko gadu laikā izvirzāmi vairāki uzdevumi. 1. Izstrādāt normatīvo bāzi piena intervencei. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāapstiprina nepieciešamie normatīvie akti. 2. Izstrādāt piena intervences darbības mehānismu. Noteikt detalizētu kārtību pieteikuma iesniegšanai, darījuma noslēgšanai, noliktavu izvērtēšanai un apstiprināšanai, kā arī svara un kvalitātes novērtēšanai, pieņemot noteiktu piena produktu daudzumu intervences noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu. Ir nepieciešams noteikt arī intervences uzkrājumu uzraudzības un intervences pasākumu finansēšanas kārtību. 3. Izstrādāt piena intervences informācijas aprites mehānismu. Noteikt detalizētu kārtību intervences mehānisma iedarbināšanai, paredzot noteiktu informācijas aprites mehānismu, lai varētu lemt valdības līmenī par intervences uzsākšanu un tās izbeigšanu, pieņemot vai pārtraucot pieņemt noteiktu piena produktu daudzumu intervences noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu. Pasākumi Tirgus intervences pasākumus piena ražošanas nozarē būtu jāveic Lauku atbalsta dienestam sakarā ar valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra" pievienošanu Lauku atbalsta dienestam. 8. Lauksaimniecības produktu tirdzniecības politikas attīstība Situācijas apraksts Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus ir ierobežots tā patērētāju nelielā skaita ziņā. Lai panāktu pēc iespējas labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus un labvēlīgāku tirgus pieeju Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam:
a)Latvija ir noslēgusi 10 brīvās tirdzniecības līgumus (BTL) ar 28 valstīm un aktīvi iesaistās tirdzniecības liberalizācijas procesā spēkā esošo līgumu ietvaros;
b)kopš 1999.gada Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, un tas palielina Latvijas eksporta iespējas uz PTO dalībvalstīm ar stabilu tirdzniecības vidi, ko nodrošina PTO stingri noteiktie starptautiskās tirdzniecības pamatprincipi. Latvijai kā arī dalībvalstij ir iespējas piedalīties divpusējās sarunās ar PTO kandidātvalstīm, tādējādi panākot labvēlīgākus nosacījumus Latvijas produktu eksportam uz tām pēc pievienošanās PTO. Latvija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus, kas paredz atvieglojumus tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm. Līgums ar Ukrainu vēl nav stājies spēkā. Brīvās tirdzniecības līgumi paredz labvēlīgāku pieeju konkrētas valsts iekšējam tirgum, paredzot atvieglojumus galvenokārt samazinātu muitas tarifu un muitas tarifu kvotu veidā. Brīvās tirdzniecības līgumu nosacījumi nosaka arī atvieglojumus preču izcelsmes iegūšanā, tā īstenojot Paneiropas kumulācijas principu. Latvijas un Eiropas Savienības savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē Eiropas Līgums, kā arī Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas Vienošanās rezultātā izstrādātie un autonomi ieviesti likumdošanas akti: - no Latvijas puses - 2002.gada 20. jūnijā Saeimā pieņemtais likums "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildus kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm"; - no ES puses tā ir Padomes regula, kura nosaka noteiktu lauksaimniecības produktu tirdzniecības atvieglojumus tarifu kvotu veidā un nodrošina ieviešanu autonomu un pārejošu pasākumu veidā noteiktiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības atvieglojumiem, kā paredzēts Eiropas Līgumā ar Latviju. Eiropas Līguma ietvaros ir notikuši divi lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācijas sarunu raundi. Pēdējais uzsākts 2001.gada novembrī un noslēdzās 2002. gada 4.aprīlī, ar Vienošanās protokola "Par tirdzniecības liberalizācijas sarunām starp Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas Zemkopības ministriju par lauksaimniecības produktu jaunajiem tirdzniecības atvieglojumiem" parakstīšanu. Latvijas eksportam palielinātās un no jauna noteiktās muitas tarifu kvotas stājās spēkā 2002.gada 1.jūlijā. Ražotājiem būtisks ieguvums (skatīt 1.attēls) ir piešķirtās muitas tarifu kvotas piena produktu eksportam, it sevišķi sieram tā palielināta no 3000 t līdz 5000 t, kas ir 45% no Latvijas siera ražošanas apjoma. Graudus un to pārstrādes produktus uz ES var eksportēt kopumā 48000 t. Sarakstā papildus Latvijas eksportam uz ES tika iekļautas graudaugu pārslas, medus, kartupeļu ciete, ābolu sulas koncentrāts u.c. 1. attēls 1. attēls (turpinājums) Mērķis Veidot un attīstīt liberālas tirdzniecības attiecības ar ģeogrāfiski un vēsturiski svarīgām tirdzniecības partnervalstīm un valstiski atbalstīt dažādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus. Uzdevumi Ņemot vērā atsevišķu apakšnozaru salīdzinošās priekšrocības starptautiskajā kontekstā un pašreizējo tirgus nodrošinājumu, veicināt konkurētspējīgo nozaru attīstību, Latvijas produktu eksportu un Latvijā ražotu produktu tirgus daļas palielināšanu vietējā tirgū. Pasākumi 10. tabula Brīvās tirdzniecības līguma projekts ar Bulgāriju5 2003.gadā stāsies spēkā Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums. Līguma sagatavošana ilga kopš 1999.gada. Sarunas norisinājās trijos raundos, kuru rezultātā 2001. gada septembrī līguma projekts tika parafēts. Līgums ietver lauksaimniecības preču sarakstu, kuram puses piešķir muitas tarifu kvotas un muitas nodokļu atlaides. Latvijas puse ir ieguvusi izdevīgus nosacījumus saldēto un konservēto zivju, saldētas sulas eksportam. Pēc līguma stāšanās spēkā šie produkti tiks eksportēti par 0% tarifu likmi kvotas ietvaros. Jāmin, ka tieši šie produkti ir noteicošie Latvijas eksportā uz Bulgāriju 2000. gadā. Uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā pašreiz varēsim eksportēt sieru, graudu izstrādājumus, augļu sulas, gaļas konservus u.c. Lauksaimniecības precēm, kas tiks eksportētas ārpus muitas tarifu kvotas, piemēros vislielākās labvēlības režīma likmi. Līgums sekmēs Latvijas Republikas iekļaušanos Paneiropas kumulācijā - atvieglotu preču izcelsmes piešķiršanu Paneiropas kumulācijas dalībvalstīm. Brīvās tirdzniecības līgums ar Ungāriju 2001. gada novembrī tika uzsāktas lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācijas sarunas brīvās tirdzniecības līguma ietvaros, kuras noslēdzās 2002. gada otrajā pusē un kuru rezultāti stāsies spēkā 2003.gadā. Lauksaimniecības preču liberalizācijas sarunu pamatprincipu pamatā ir katras Puses eksporta intereses un Eiropas Savienībai sniegto atlaižu līmenis Eiropas Līguma ietvaros. Latvija iegūs atvieglotu pieeju Ungārijas lauksaimniecības preču tirgum un varēs eksportēt zivju produkciju ar 0% ievedmuitu 500 000 USD vērtībā, zivis ar 0% tarifu - neierobežoti, šokolādi ar 10% tarifu - 300 t, sieru ar 17,5% ievedmuitu - 120 t u.c. Ņemot vērā Ungārijas augsto tarifu līmeni, iepriekšminētie atvieglojumi sniegs ievērojamas priekšrocības mūsu ražotājiem un eksportētājiem. Atbalstāmie tirdzniecības veicināšanas pasākumi Tirdzniecības veicināšanas mērķis ir paaugstināt Latvijas lauksaimniecības produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā tirgū, veicināt to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī palielināt vietējās izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus daļu Latvijā. Pašreiz lauksaimniecības tirgus veicināšanas pasākumi ir vērsti divos virzienos: - atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs; - vietējās izcelsmes produktu atpazīstamības popularizēšana, ieviešot preču zīmi "Kvalitatīvs Latvijas produkts" un ar to saistītās aktivitātes (reklāmas kampaņas, izglītojošie semināri u.c.). Preču zīme darbojas jau kopš 2001. gada un ir ieguvusi plašu publicitāti pircēju vidū. Zīmes piešķiršanas kritēriju pamatā ir izejvielu Latvijas izcelsme (vismaz 75% jābūt Latvijas izcelsmes izejvielām) un produkta kvalitāte. Zīmes piešķiršanu konkrētam produktam regulē 2 nolikumi - vispārīgais nolikums un katras produktu grupas nolikums. 2003. gadā ir plānots turpināt preču zīmes "Kvalitatīvs Latvijas produkts" popularizēšanas kampaņu, lai mudinātu pircējus iegādāties kvalitatīvus, vietējās izcelsmes produktus. Plānots atbalstīt uzņēmēju līdzdalību starptautiskajās izstādēs un citās mārketinga aktivitātēs, kas ietekmē vietējās izcelsmes produktu tirgus daļas palielināšanos Latvijā un eksporta apjomu pieaugumu. Divpusējās tirdzniecības sarunas ar PTO Viens no nozīmīgākajiem lauksaimniecības produktu tirdzniecību veicinošiem pasākumiem arī 2003.gadā ir Latvijas divpusējās sarunas ar vairākām Pasaules tirdzniecības organizācijas kandidātvalstīm par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem. Latvijas mērķis ir panākt, lai attiecīgo PTO kandidātvalstu saistīto tarifu likmes6 nākotnē būtu zemākas par pašreiz piemērojamām tarifu likmēm7 un pašreiz piemērojamie saliktie tarifi tiktu aizstāti ar ad volerm8 tarifiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir pabeigt divpusējās sarunas par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem ar Kazahstānu un Krieviju. Sarunas ir ievirzījušās nobeiguma stadijā. Pastāv iespēja, ka 2003. gadā tiks pabeigtas divpusējās sarunas ar Krieviju - ja tiks panākta vienošanās par Latvijai izdevīgām ievedmuitas saistīto tarifu likmēm 20 lauksaimniecības produktiem, kas ir Latvijas prioritārie eksporta produkti: zivju konservi, piena produkti, auzu pārslas, kartupeļu ciete, alus, dzirkstošie vīni, Melnais balzams u.c.. Līdzšinējais sarunu rezultāts ir progresējis - sarunas noslēgtas par 98% lauksaimniecības produktu ievedmuitas saistītajām tarifu likmēm. 2003. gadā turpinās Latvijas divpusējās sarunas ar Kazahstānu PTO ietvaros. Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, sarunas ir noslēgtas par apmēram 80% produktu saistītajām tarifu likmēm. Līdzšinējais sarunu process ir virzījies lēni un paredzams, ka tuvākajā laikā nepaātrināsies. Attiecībā uz pakalpojumiem, Zemkopības ministrija ir iesniegusi savu pieprasījumu Kazahstānai savā pakalpojumu saistību grafikā iekļaut lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības un veterināros pakalpojumus, bet Kazahstānas pusei ir jāiegulda liels darbs turpmākai sekmīgai sarunu virzīšanai šajā sektorā. 2003. gadā turpinās divpusējās sarunas ar Baltkrieviju - ir iesniegts Latvijas lauksaimniecības prioritāro eksporta produktu vēlamo ievedmuitas saistīto likmju saraksts, kā arī iesniegts informācijas pieprasījums par Baltkrievijas likumdošanas nosacījumiem attiecībā uz Zemkopības ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem. Latvija ir ieinteresēta uzsākt divpusējās sarunas PTO ietvaros par preču tirdzniecību ar Azerbaidžānu, Dienvidslāviju un Uzbekistānu. 9. Ārējās tirdzniecības nosacījumi Situācijas apraksts Ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijas lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm ir izstrādāti jau iepriekšējos gados, bet katru gadu, ņemot vērā konkrētu produktu ražošanas iespējas un eksporta potenciālu, tie tiek papildināti un pilnveidoti. Pašreiz Latvijas lauksaimniecības produktu tirgu aizsargā 3 veidu ievedmuitas tarifi:
a)vislielākās labvēlības režīma likme (VLR) - piemēro importējot no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi VLR līgumus, un Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm;
b)brīvās tirdzniecības režīma likme - piemēro, importējot no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus;
c)pamatlikme. Mērķis Paaugstināt Latvijas lauksaimniecības produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā tirgū, veicināt to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī palielināt vietējās izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus daļu Latvijā. Uzdevumi Lauksaimniecības preču ārējās tirdzniecības uzdevumi ir veidot liberālus tirdzniecības nosacījumus, vienlaicīgi aizsargājot jūtīgo lauksaimniecības produktu tirgu. Pasākumi 11. tabula Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksporta nosacījumi Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā BTL - Slovēnija, EBTA valstis, Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Turcija - tiek piemērota VLR ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme. Tikai Eiropas Līguma ietvaros Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam uz ES ir noteikta muitas tarifu kvota 1500 t apjomā (01.07.2002.-30.06.2003.) ar 0% tarifu likmi kvotas ietvaros un ikgadējo kvotas pieaugumu 125 t apjomā. Ārpus kvotas Latvijas izcelsmes mājas šķirņu cūkgaļas eksportam tiek piemērota ES VLR tarifu likme 46,7 EUR/100 kg/net - 86,9 EUR/100 kg/net robežās. Latvijas eksportam uz Čehiju sālītas, kaltētas vai žāvētas gaļas produkcijai ir piešķirta abpusēja muitas tarifu kvota 200 t apjomā ar 0% tarifu likmi kvotas ietvaros, taču tā, paredzams, stāsies spēkā 2003. gadā. Latvijas izcelsmes piena produktu eksporta nosacījumi Latvijas piena produktu eksportam uz ārvalstīm ir paredzēti atvieglojumi galvenokārt muitas tarifu kvotu ietvaros, izņemot BTL ar Poliju, Čehiju, kur atsevišķu produktu eksportam paredzēts ievedmuitas tarifa samazinājums neierobežotam daudzumam. Latvijas izcelsmes graudaugu eksporta tirdzniecības nosacījumi Saskaņā ar nosacījumiem BTL, kurus Latvija noslēgusi ar Čehiju, Slovākiju, Poliju, Latvijas izcelsmes griķu eksportam tiek piemērota ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme 0%. Pret Latvijas graudu (kviešu, rudzu, miežu, auzu) eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme VLR likmes apmērā, izņemot Eiropas Līgumu, kurā kopš 2002. gada 1. jūlija tiek noteikti atvieglojumi muitas tarifu kvotu veidā graudu eksportam. 12. tabula Latvijas izcelsmes graudu eksporta nosacījumi uz Eiropas Savienību Preces apraksts %12 Kvota (
t)Kvieši 0 26000 Rudzi 0 3750 Mieži 0 7500 Auzas 0 2250 10. Pārtikas aprites uzraudzība un kontrole Situācijas apraksts Lai uzlabotu pārtikas aprites uzraudzības un kontroles sistēmu, uz agrākā Valsts veterinārā dienesta bāzes ir izveidots Pārtikas un veterinārais dienests, kurš no 2002.gada 1.janvāra kontrolē pārtikas apriti visos tās posmos. Papildus jau esošajām Valsts veterinārā dienesta funkcijām jaunā dienesta kompetences sfēra tika paplašināta ar tādām funkcijām kā augkopības produkcijas aprites uzraudzība un kontrole, uzņēmumu atbilstības novērtēšana, importa un eksporta kravu veterinārā, fitosanitārā un sanitārā kontrole uz valsts robežas un mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas institūciju uzraudzība un kontrole. Pārtikas un veterinārā dienesta struktūra ir dienesta pamatfunkciju un darbības mērķu nodrošināšanas mehānisms. Pārtikas un veterināro dienestu veido centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, laboratorijas, Sanitārā robežinspekcija un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs. Pēc informācijas uz 20.02.2003., Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 2188 pārtikas ražošanas uzņēmumi un 12604 pārtikas izplatīšanas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Mērķis Nodrošināt visu pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu profesionālu un konsekventu valsts uzraudzību un kontroli, lai pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika. Uzdevumi Ieviest Eiropas Savienības prasības pārtikas drošības un kvalitātes jomā. Pasākumi 13.tabula Tiks realizēta Pārtikas uzņēmumu informācijas sistēmas ieviešanas 1.kārta. Informācijas sistēma nodrošinās labāku informāciju par pārtikas uzņēmumu darbību un kontroles un inspekciju veikšanu šajos uzņēmumos. Tiks ieviesta arī Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto preču un produktu uzskaites un reģistrācijas informācijas sistēma. Tiks veikta Laboratoriju informācijas sistēmas "Unda" modernizācija. Finansējums un finansēšanas avoti 14. tabula Pasākumi 2002 piešķirts (tūkst. Ls) 2003 vajadzība (tūkst. Ls) Avots Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām - 91 Pamatbudžets Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas nodrošinājuma paaugstināšana - 189 Pamatbudžets Svaigu augļu, ogu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas valsts uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešana (iekšzeme) - 153,2 Pamatbudžets Nacionālās atliekvielu kontroles programmas pilnveidošana (papildinot to ar pesticīdu atlieku kontroli augu izcelsmes produktos) 50 45 Pamatbudžets 11. Valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšana Situācijas apraksts Valsts veterināro uzraudzību nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests, kurš, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām un valsts uzraudzības programmām, organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās jomās: 1) dzīvnieku infekcijas slimību profilakse un apkarošana: 2) dzīvnieku labturība; 3) dzīvnieku izcelsmes produktu aprite saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 4) dzīvnieku izcelsmes atkritumu aprite; 5) veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprite; 6) dzīvnieku barības un barības piedevu aprite; 7) dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšana, ganāmpulku apzīmēšana un dzīvnieku pārvietošana; 8) gaļas liemeņu klasifikācija; 9) citas normatīvajos aktos noteiktās jomas. Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 121 430 dzīvnieku novietnes, 3 mākslīgās apsēklošanas stacijas, 1 zooloģiskais dārzs, 3 suņu audzētavas, 22 suņu patversmes, 30 nebrīvē turētie savvaļas dzīvnieki, 148 transportlīdzekļi, kas pārvadā dzīvniekus, 4 vivāriji jeb eksperimenta dzīvnieku audzētavas, 11 veterināro zāļu ražotnes, 28 veterināro zāļu lieltirgotavas un to noliktavas, 148 veterinārās aptiekas, 6 humāno zāļu lietltirgotavas, kuras izplata veterinārās zāles, 165 humāno zāļu aptiekas, kuras izplata veterinārās zāles, 30 dzīvnieku barības ražotāji un citi uzraudzības objekti (specializētās tirdzniecības vietas jeb zooveikali) - 170. Mērķis Pasargāt valsts teritoriju no sevišķi bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem, veicināt drošas un nekaitīgas izejvielas pieejamību pārtikas rūpniecībai, kā arī nodrošināt Latvijas produkcijas eksporta iespējas. Uzdevumi 1. Ieviest Eiropas Savienības prasības dzīvnieku veselības un labturības, kā arī dzīvnieku barības un veterināro zāļu aprites jomā. 2. Nodrošināt dzīvnieku izcelsmes augsta un specifiska riska atkritumu produktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu. Pasākumi 15. tabula Vēl pasākumu ietvaros ir paredzēts realizēt pārtikas inspektoru, veterināro inspektoru, sanitāro robežinspektoru un laboratoriju darbinieku mācības. Pārtikas inspektori tiks nodrošināti ar jaunu un visām prasībām atbilstošu ekipējumu - vienu prioritāro instrumentu komplektu katrā pārvaldē. Visās PVD struktūrās tiks uzsākta kvalitātes vadības sistēmas ieviešana atbilstoši ISO 9001 standarta prasībām, savukārt iekšējā audita sistēma tiks izveidota atbilstoši ISO 10011 standarta prasībām. Visās PVD teritoriālajās struktūrvienībās tiks veikta inspekciju vadības sistēmas ieviešana atbilstoši EN 45004 standartam. Savukārt Sanitārās robežinspekcijas akreditācija tiks veikta atbilstoši LVS EN 45 004 standartam. Augu aizsardzības dienestā paredzēts ieviest Kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Augu karantīnas organismu diagnostikas laboratorijā un Sēklu kontroles laboratorijā. Paredzētas Valsts Augu aizsardzības dienesta darbinieku (inspektoru) mācības augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu aprites un fitosanitārās kontroles jomā, kā arī jomās, kas skar augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju un sēklu kvalitātes noteikšanu. ES augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas metožu ieviešanai līdz 2004.gadam tiks sagatavoti četri speciālisti. Tiks ieviesta inspektoru darbības izvērtēšanas sistēma. Līdz 2003.gada martam tiks izstrādāta informācijas sistēma reģistrācijas un informācijas apmaiņas procesu pilnveidošanai fitosanitārajā jomā, lai iekļautu to 2004. gada budžeta pieteikumā. Pie pasākumiem vēl var pieskaitīt dzīvnieku izcelsmes augsta un specifiska riska utilizācijas rūpnīcas celtniecību. Tās finansējums paredzēts no SAPARD līdzekļiem. Finansējums un finansēšanas avoti 16. tabula Pasākumi 2002 piešķirts (tūkst. Ls) 2003 vajadzība (tūkst. Ls) Avots Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses un kontroles programmas ieviešana (pilnā apmērā) - 258 Pamatbudžets Zaudējumu kompensācijas programmas ieviešana bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumā - 134,9 Pamatbudžets 12. Kooperācijas veicināšana Situācijas apraksts Kooperācija produkcijas pirmapstrādē un tās realizācijā nodrošina lauksaimniekiem iespējas ietekmēt tirgu, tādējādi nodrošinot izdevīgākus nosacījumus produkcijas realizācijai un lielākus ienākumus kooperatīva biedriem. 2001. gada 14. maijā Latvijā bija reģistrētas 1409 kooperatīvās sabiedrības, kuru darbības profils ir lauksaimniecība. Pēc šo kooperatīvo sabiedrību apsekošanas, kas tika veikta, sadarbojoties ar Lauku atbalsta dienestu, tika konstatēts, ka reāli no tām darbojas tikai 574. Īpašs atbalsts tiek sniegts Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Ir izveidota arī Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, kas stimulēs turpmāku kooperācijas attīstību pakalpojumu jomā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību likums. Saeimā tika iesniegti priekšlikumi grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā, kuri tika pieņemti 2002. gada 20. jūnijā un stājās spēkā 2002. gada 24. jūlijā. Tas tika darīts, lai radītu likumīgu pamatu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbībai Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības kooperatīvo sabiedrību tiesību principiem un panāktu, ka šāda veida kooperatīvās sabiedrības nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī reglamentētu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību dibināšanas, biedru izstāšanās un izslēgšanas kārtību, kā arī pārpalikuma izmantošanas kārtību. Kā galvenās problēmas kooperācijas jomā var minēt kvalificētas kooperatīvu vadības trūkumu, nepietiekamo zināšanu potenciālu par kooperatīvu vadīšanu un izpratni par kooperāciju, kā arī nepietiekami aktīvo biedru iesaistīšanu kooperatīva attīstības jautājumu risināšanā. Mērķis Veicināt kvalitatīvas un konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un eksporta attīstību. Uzdevumi 1. Sakārtot lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošo likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības kooperatīvo sabiedrību tiesību principiem. 2. Veicināt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanu, paplašināšanu. 3. Paplašināt lauku iedzīvotāju zināšanas par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbības principiem. Pasākumi 17. tabula 13. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas Situācijas apraksts Latvijā ir sešas horizontālās lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas - Zemnieku saeima, Latvijas Zemnieku federācija, Latvijas Lauku atbalsta asociācija, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, kā arī apmēram 60 nozaru asociācijas un citas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas. Šīs lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas aptver visu Latvijas teritoriju, nodrošinot vispārēju informācijas apmaiņu. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijās ir vairāk nekā 5000 biedri. Lai nodrošinātu atklātību lauksaimniecības nozaru būtisko problēmu risināšanā un lai veidotu un īstenotu kopēju lauksaimniecības politiku un uzņemtos kopīgu atbildību par lauku un lauksaimniecības - galvenās lauku sastāvdaļas - sakārtošanu, ir izveidota Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), kas apvieno nozaru asociāciju un horizontālo zemnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjus sadarbībai ar Zemkopības ministriju un citām institūcijām. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē darbojas 47 organizācijas, tai skaitā 6 daudznozaru asociācijas, 36 nozaru asociācijas un biedrības, 5 asociētās nozaru asociācijas un biedrības. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes darbības tiesiskais pamats ir Lauksaimniecības likuma 4.1 p. un 2000.gada 17.aprīlī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē apstiprinātais nolikums13. Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju problēma ir nepietiekama lauksaimnieku aktivitāte, iesaistoties sabiedriskajās organizācijās, nav nodrošināta pietiekama informācijas apmaiņa, nenotiek organizāciju koncentrēšanās un to darbība nav vienlīdz aktīva visā Latvijas teritorijā. Pašreiz ir izveidotas rajonu lauksaimnieku apvienības Jelgavā, Preiļos, Talsos, Valmierā un Cēsīs, 2003.gadā plānots izveidot vēl desmit centrus. Lauksaimnieku centri nodrošina tiešu informācijas apmaiņu starp rajona lauksaimniekiem un LOSP, kā arī rajona, valsts, pašvaldību institūcijām un paplašina lauku iedzīvotāju informētību par tos interesējošiem ekonomiskās un sociālās attīstības jautājumiem. Mērķis Ieņemt svarīgu lomu lauksaimniecības tirgus un ar to saistīto pasākumu regulēšanā un panākt pārtikas un pakalpojumu piegādi tirgū par pieņemamām cenām. Uzdevumi 1. Iesaistīt arvien lielāku lauku iedzīvotāju daļu aktuālo jautājumu risināšanā. 2. Paaugstināt lauku iedzīvotāju informētības līmeni par Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku un Latvijas integrāciju tajā. 3. Paplašināt lauksaimnieku savstarpējo sadarbību. Pasākumi 18. tabula 14.Zinātnes un izglītības attīstība 14.1. Zinātne Situācijas apraksts Lauksaimniecībā zinātniskos pētījumus (Latvijas Zinātnes padomes finansētos grantus) veic šādās institūcijās: 1. Latvijas Lauksaimniecības universitātē. 2. LLU integrētajos institūtos: 2.1. Skrīveru Zinātnes centrā (augkopība un selekcija); 2.2. Zinātnes centrā "Sigra" (lopkopība un veterinārmedicīna); 2.3. Ulbrokas Zinātnes centrā (lauksaimniecības mehanizācija); 2.4. Ūdenssaimniecības un zemes ierīcības zinātniskajā institūtā (ūdenssaimniecība, ekoloģija un vides zinātnes, zemes ierīcība, būvniecība). 3. Selekcijas un izmēģinājumu stacijās: 3.1. Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā (turpmāk -Dobeles DSIS); 3.2. Priekuļu selekcijas stacijā (turpmāk - Priekuļu SS); 3.3. Stendes selekcijas stacijā (turpmāk - Stendes SS); 3.4. SIA "Pūres dārzkopības pētījumu centrs" 3.5. SIA "Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs"; 4. Valsts Augu aizsardzības centrā; 5. Agroķīmisko pētījumu centrā; 6. Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centrā. Lauksaimniecības zinātnē, tāpat kā Latvijā zinātnē kopumā, situācija ir problemātiska, jo tā no valsts budžeta netiek pietiekami finansēta. No nacionālā iekšzemes kopprodukta (IKP) tiešajai pētniecībai tiek iedalīti 0,19 %, uz 1000 iedzīvotājiem ir 0,6 aktīvie zinātnieki, un to vidējais vecums pašreiz ir 58 gadi (Rietumvalstīs - aptuveni 40). Lai uzlabotu situāciju, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi u.c. izstrādā "Augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju attīstības vadlīnijas 2002.-2010.gadam". To mērķis ir pilnveidot augstāko izglītību, zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu. Mērķis Zinātnes, augstākās izglītības, konsultāciju un prakses (ražošanas) sasaiste vienotā ķēdē, vienlaikus veicinot zinātniskā potenciāla būtisku atjaunošanu un esošo aktīvo zinātnieku skaita palielināšanu. Uzdevumi Finansējuma piesaistes aktivizēšana zinātnes sektoram un tā racionāla izlietošana, kas ļautu saglabāt esošo un attīstīt zinātnisko potenciālu. Pasākumi Lai radītu priekšnoteikumus lauksaimniecības zinātnes un prakses vienotībai, lauksaimniecības zinātnes pēctecībai, ievērojot pamatnostādnes, kas ietvertas Lauksaimniecības likumā, laikā no 2002.-2004.gadam Zemkopības ministrija par perspektīviem un prioritāriem pētniecības virzieniem ir noteikusi šādus:
a)kultūraugu, mājdzīvnieku un putnu genofonda saglabāšana, izpēte un selekcija;
b)vidi saudzējošas kultūraugu audzēšanas, t.sk. bioloģiskās lauksaimniecības, tehnoloģiju pilnveidošana kvalitatīvas produkcijas ieguvei;
c)vietējo lopbarības resursu racionāla izmantošana;
d)mājdzīvnieku labturības un ēdināšanas sistēmu pilnveidošana;
e)lipīgo un nelipīgo dzīvnieku slimību izraisīto traucējumu novēršana;
f)mūsdienīgu diagnostisko metožu izstrāde, pilnveidošana un ieviešana;
g)augsnes auglības uzlabošanas, meliorācijas un augu aizsardzības līdzekļu pielietošanas iespējas ilgtspējīgas laukkopības apstākļos;
h)mežu zemju, kokaudžu ražības un purvu ekoloģiskais un tautsaimnieciskais izvērtējums;
i)uz noteiktām patērētāju grupām vērstu augu un dzīvnieku valsts produkcijas pārstrādes tehnoloģiju pilnveidošana;
j)pārtikas biotehnoloģijas metožu pielietošana pārtikas produktu saglabāšanā;
k)lauksaimniecības mehanizācijas sistēmas pilnveidošana videi draudzīgā izmantošanā. Finansējums un finansēšanas avoti Ievērojot to, ka nozares zinātnieki pētījumu veikšanai nepieciešamo līdzekļu minimumu (algas, infrastruktūras izdevumi) saņem konkursa kārtībā no LZP zinātnisko projektu (grantu) veidā, atbalsts zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes attīstībai (investīcijas, subsīdijas) tiek koncentrēts Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Dobeles DSIS, Stendes SS un Priekuļu SS. 19. tabula 2003.gadā turpinātie valsts investīciju projekti (tūkst. Ls) Pasākumi 2003 2004 2005 Avots Moderna augļu uzglabāšanas kompleksa izveide Dobeles DSIS pētījumu veikšanai par Latvijas augļu konkurētspējas paaugstināšanas iespējām vietējā un ārējā tirgū 34 - - Subsīdijas Stendes SS moderna laukaugu bāzes sēklas ražošanas centra izveide konkurētspējīgas produkcijas ieguvei 77 - - Pašu līdzekļi un subsīdijas Subsīdiju veidā lauksaimniecības zinātniskās institūcijas 2002.gadā tika atbalstītas galvenokārt nolikuma Nr.4 "Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana" I sadaļas "Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs, konferences" un IV sadaļas "Lauksaimniecībā pielietojamie zinātnes projekti" ietvaros. 2003.gadā ir paredzēts saglabāt iespējas pretendēt uz šādu atbalstu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.maija rīkojumu Nr.280 "Par valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektu finansēšanu 2001.gadā" Zemkopības ministrija finansēja tās darbam nepieciešamu zinātnisko pētījumu veikšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs. Pētījumu rezultāti ir izstrādnes, kas ir būtiskas sekmīgai minēto nozaru politikas realizācijai, tai skaitā veiksmīgai integrācijai Eiropas Savienībā. Finansējuma apjoms 2001.gadā - Ls 195 tūkst. 14.2. Izglītība 14.2.1.Augstākā izglītība (LLU) Situācijas apraksts Latvijas Lauksaimniecības universitāte nodrošina augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību tās kompetences jomās - lauksaimniecībā, mežu zinātnēs, veterinārmedicīnā, pārtikā, lauku sociāli ekonomiskajā attīstībā, inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās, vides apsaimniekošanā un uzņēmējdarbībā. Studējošo skaits LLU ievērojami palielinās. Par to liecina studējošo skaita dinamika laikā no 1998.-2001.gadam. 2001.gada 1.augustā kopējais studentu skaits LLU, ieskaitot jaunuzņemtos studentus, bija 9199. Pilna laika studentu skaits pamatstudijās pēdējos gados ir stabilizējies. Nepilna laika studējošo skaits pārsniedz pilna laika studentu skaitu. Arī maģistrantūrā studējošo skaits nepilna laika studijās ir lielāks par studējošo skaitu pilna laika studijās. Tas norāda uz augošo tendenci izglītību iegūt par maksu. Lai nodrošinātu zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunotni, augstskolai īpaši svarīgas ir zinātniskās studijas - doktorantūra. Pilna laika doktorantu skaits ir svārstījies - 1999.gadā tas bija 163, 2000.gadā - 145 un 2001.gadā - 146. Arī nepilna laika doktorantu skaits ir svārstījies - 1999.gadā bija 27, 2000.gadā - 32 un 2001.gadā - 28. 2001.gadā ir palielinājies aizstāvēto promocijas darbu skaits, un kopumā tika aizstāvēti 5 promocijas darbi, tomēr tas ir nepietiekoši, lai nodrošinātu zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunotni. Lai gan pēdējo 4 gadu laikā LLU ievērojami palielinājies studējošo skaits, tomēr tradicionālajās lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs vērojams studējošo un it īpaši absolventu skaita samazinājums, kas nākotnē varētu apgrūtināt šo nozaru attīstību. LLU kā universitāte 2001.gadā ir akreditēta, ieskaitot visas studiju programmas. Mācību un zinātnisko darbu realizē pedagogi, no kuriem vairāk nekā 42 % ir vecāki par 50 gadiem, bet no profesoru skaita 25 % ir jaunāki par 50 gadiem. Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem (45 un 18 %), situācija ir uzlabojusies, tomēr jāturpina darbs pie mācībspēku sastāva atjaunotnes. Mērķis Nodrošināt lauku reģionu iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo un augstāko izglītību un izglītību visa mūža garumā,. Tas ir darbaspēka konkurētspējas un ilgtspējīgas lauku attīstības pamats, tāpēc jāpanāk: i. izglītības un mācību kvalitātes atbilstība Eiropas Savienības prasībām; ii. iespēja absolventiem sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū. Uzdevumi 1. Nodrošināt universitātes statusam atbilstošas studijas. 2. Veicināt izglītības zinātnes un prakses integrāciju. 3. Palielināt patstāvīgo studiju jomu, radīt papildus iespējas apgūt zināšanas un prasmes akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās. 4. Sadarbībā ar darba devējiem pilnveidot studiju procesu, attīstīt materiāli tehnisko bāzi un nodrošināt studiju prakses iespējas. 5. Saistīt studijas ar nākotnē orientētām darba tirgus un sociālajām vajadzībām un prasībām. 6. Pilnveidot LLU akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanas sistēmu. 7. Attīstīt sadarbību un konkurētspēju Latvijas un starptautiskajā augstskolu vidē. 8. Izvērst sadarbību ar Latvijas profesionālajām izglītības iestādēm un citu valstu līdzīga profila augstskolām. Pasākumi
a)Maģistra un doktora studiju pilnveidošana.
b)Esošo akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveide un jaunu programmu izstrāde.
c)Studiju priekšmetu satura pilnveide atbilstoši zinātnes sasniegumiem un darba tirgus pieprasījumam.
d)Informācijas tehnoloģiju lietošana un tālmācības elementu ieviešana un izmantošana studijās.
e)Studiju orientācija pārejai no studiju gadu sistēmas uz studiju priekšmetu sistēmu un tālāk uz studiju moduļu izveidi.
f)Jaunu formu meklēšana jauniešu piesaistīšanai studijām.
g)Spējīgāko studentu stimulēšana, ieskaitot LLU vārdisko, kā arī komercstruktūru iedibināto stipendiju piešķiršanu.
h)Tālākizglītības realizēšana atbilstoši pieprasījumam.
i)Regulāra zinātnes nozaru starptautisku un valsts līmeņa konferenču rīkošana ar vadošo speciālistu un uzņēmēju piedalīšanos.
j)LLU zinātnisko pētījumu rezultātu popularizēšana presē, izstādēs, semināros u.c.
k)LLU zinātnisko laboratoriju modernizēšana, nodrošinot līdzekļu koncentrētu un mērķtiecīgu izmantošanu prioritāšu secībā.
l)Mācību un pētījumu saimniecību un fakultāšu sadarbības uzlabošana zinātnisko pētījumu realizēšanā.
m)Tādu darbības virzienu attīstīšana, kas ļautu papildus valsts noteiktajam budžeta finansējumam piesaistīt papildus finansējumu.
n)Likumdošanas sakārtošana par augstskolas īpašumtiesībām un saimniecisko patstāvību. 14.2.2. Vispārējā un profesionālā izglītība Situācijas apraksts Tiek prognozēts, ka 2003.gada 1.janvārī 33Zemkopības ministrijas pārziņā esošajās un 4 profesionālās izglītības iestādēs (2 - pašvaldību un 2 - ZM dibinātas BO SIA), kurās ZM finansē atsevišķas izglītības programmas, mācīsies 12 800 izglītojamie un kopumā apgūs 90 profesijas. Visas piedāvātās izglītības programmas ir licencētas. 2002.gada 1.septembrī Jēkabpils Agrobiznesa koledža uzsāks mācības 1.līmeņa augstākās izglītības programmā "Grāmatvedība un finanses". 2002.gadā uzsākts darbs pie 30 profesiju standartiem lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarē. Turpinājās izglītības iestāžu datorizācijas programma. Valsts finansētā Latvijas izglītības informācijas sistēmas projekta ietvaros tiks iegādāta datortehnika (37 printeri un 203 datori). Mērķis Profesionālajā izglītībā nodrošināt lauku reģionu iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo un augstāko izglītību un izglītību visa mūža garumā. Tas ir darbaspēka konkurētspējas un ilgtspējīgas lauku attīstības pamats, tāpēc jāpanāk: i. izglītības un mācību kvalitātes atbilstība Eiropas Savienības prasībām; ii. iespēja absolventiem sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū. Uzdevumi 1. Panākt izglītības un mācību kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības prasībām. 2. Panākt iespēju absolventiem sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū. Pasākumi Uzdevumu sasniegšanai 2003. gadā tiks veiktas šādas darbības:
a)tiks saglabātas esošās profesionālās izglītības iestādes, lai nodrošinātu lauku jauniešiem profesionālās izglītības pieejamību;
b)atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas gaitai tiks risināts jautājums par izglītības iestāžu pakāpenisku nodošanu pašvaldību pārziņā;
c)notiks jaunu, darba tirgus prasībām atbilstošu, profesionālās izglītības programmu ieviešana;
d)tiks veikta izglītības programmu satura pilnveidošana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam;
e)tiks turpināts darbs pie 10 profesiju standartu izstrādes lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas ražošanas nozarē;
f)notiks vispārizglītojošo mācību priekšmetu centralizēto eksāmenu ieviešana profesionālās izglītības programmās;
g)turpināsies izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija;
h)tiks piedāvātas pedagoģiskās korekcijas programmas ar ievirzi profesionālajā izglītībā;
i)tiks izstrādātas 1.līmeņa augstākās izglītības programmas Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā, Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, Smiltenes tehnikumā, Ogres Meža tehnikumā, BO valsts SIA "Bulduru dārzkopības vidusskola";
j)turpināsies informācijas tehnoloģiju ieviešana mācību procesā;
k)turpināsies izglītības iestāžu dalība ES finansētajās profesionālās izglītības atbalsta programmās (Leonardo da Vinci, Socrates, PHARE);
l)risināsies sadarbība ar Eiropas Savienības valstu profesionālās izglītības iestāžu asociāciju EUROPEA INTERNATIONAL.
m)notiks projektu realizēšana SAPARD pavadošā pasākuma "Apmācības" ietvaros. 2003.gadā paredzēts, ka tiks izveidotas 7 koledžas uz Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums, Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, Smiltenes tehnikums, Ogres Meža tehnikums, BO valsts SIA "Bulduru dārzkopības vidusskola" bāzes. Latvijas izglītības informācijas sistēmas ietvaros paredzēts uzlabot profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar datortehniku un interneta pieslēgumu, kas ļaus efektīvāk ieviest jaunas mācību metodes un radīs iespēju operatīvi apgādāt izglītības iestādes ar mācību metodiskajiem materiāliem. 2003. gadā paredzēts akreditēt vairākas izglītības programmas un izglītības iestādes. Finansējums un finansēšanas avoti14 2003.gada budžeta projektā lauksaimniecības izglītības finansēšanai paredzēti 19. tabulā iekļautie līdzekļi, taču svarīgi būtu finansēt arī tādu pasākumu kā lauksaimniecības ražošanas prakšu vietas. 20. tabula Prognozējamās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem (bez investīcijām)15 apjoms izglītībai un kultūrai 2003.gadam Programmas Prognozējamā dotācija (tūkst. Ls) Izglītība un kultūra: - Profesionālā izglītība 10 527 - Augstākā izglītība 3584 - Kultūra 61 kopā: 14 171 Pieaugušo tālākizglītība 711 Kopā: 14882 14.2.3. Pieaugušo izglītība Situācijas apraksts Latvijā ar pieaugušo izglītošanu nodarbojas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, skolas, sabiedriskās organizācijas, taču viena no noteicošajām lomām ir Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centram. Pieaugušo izglītošana tiek veikta, lai lauksaimniekiem palīdzētu sagatavot saimniecību biznesa plānus, sagatavotu pieteikumu formas iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā, konsultētu uzņēmuma grāmatvedības sakārtošanu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un informētu par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sagatavotu saimniecības SAPARD līdzekļu apgūšanā. Tāpēc ir uzsākts jauns darbs pie lauksaimnieku apmācības, lai izskaidrotu Latvijas lauksaimniecības struktūru integrācijai ES un nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic, lai darbs būtu sekmīgs un reizē tiktu saskaņots ar ES normatīvajiem aktiem. LLKC darbojas no 1991.gada un veic šādas valsts funkcijas (Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojums Nr.217, prot. Nr.24 05.07.1997.): 1. lauksaimniecības darbinieku profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšana; 2. lauku uzņēmējdarbības veicināšana; 3. Zemkopības ministrijas padotībā esošo organizāciju, iestāžu, uzņēmumu darbinieku, speciālistu tālākizglītība pēc valsts pasūtījuma; 4. jaunākās informācijas sagatavošana un izplatīšana laukos; 5. Zemkopības ministrijas pārziņā esošo mācību iestāžu skolotāju tālākizglītība, mācību programmu pilnveidošana, metodiskā darba koordinācija, mācību un metodiskās literatūras sagatavošana; 6. zemnieku (lauku uzņēmēju) tālākizglītība. Mērķis Radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai lauku uzņēmējdarbības attīstībai, nodrošinot izglītību un izglītošanos visa mūža garumā pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, informēt lauku iedzīvotājus par Latvijas un ES likumdošanas aktiem, ES strukturālajiem fondiem, Latvijas un ārvalstu finansu atbalsta iespējām, kā arī nodrošināt mācību metodisko darbu ZM profesionālās izglītības iestādēs. Uzdevumi Sniegt konsultācijas un zināšanas, kas radītu priekšnoteikumus lauku uzņēmējdarbības ilgtspējīgai attīstībai, nodrošinot izglītību un izglītošanos visa mūža garumā tuvāk dzīvesvietai. Informēt lauku iedzīvotājus par ES likumdošanas aktiem, ES strukturālajiem fondiem, finansu atbalsta iespējām. Pasākumi 1. Latvijas lauksaimnieku sagatavošana un palīdzība Eiropas Savienības speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai SAPARD apgūšanai. 2. Sabiedrības informēšana un izglītošana par Latvijas darbu ceļā uz integrāciju ES struktūrās un par kopējo ES lauksaimniecības politiku. 3. Efektīvas LLKC struktūras veidošana, lai būtu iespējams sagatavot lauksaimniekus kvalitatīvai ražošanas pārorientācijai (ražošanas praksei jānodrošina ainavas saglabāšana, apkārtējās vides aizsardzība un higiēnas standarts, dzīvnieku labturības noteikumu ievērošana, ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību attīstība). 4. Lauku iedzīvotāju nodarbinātību saglabāšana adekvāti ekonomiski pamatotam lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomam un kā būtiskai lauku vides sastāvdaļai (daba, sociālie faktori, kultūra). 5. Pieaugušo tālākizglītības sistēmas pilnveidošana lauku reģionos. 6. Lauku ekonomikas dažādošanas atbalsts, tādejādi samazinot migrāciju no laukiem uz pilsētu. 7. Pilnīgas informācijas (semināri, konsultācijas, apmācību kursi, informatīvie materiāli) sniegšana par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālo nostāju 7. sadaļā "Lauksaimniecība" visos Latvijas reģionos. 8. Informēšanas un konsultāciju sistēmas izveide - par lopu mītņu, kūtsmēslu krātuvju un skābbarības glabātavu celtniecību atbilstoši Labas lauksaimniecības prakses noteikumiem un ES normatīvajiem aktiem, ES Nitrātu direktīvai (ES 91/676/EEC). 9. "Piena kvalitātes" uzlabošanas plāna izstrāde, lai veicinātu veco ražošanas tehnoloģiju modernizāciju. 10. Priekšnoteikumi labas lauksaimniecības prakses kodeksa ieviešanai praksē ir zemnieku informēšana un apmācīšana, lai ražošanā varētu ieviest ES Nitrātu direktīvu (ES 91/676/EEC). 11. Lauku uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas: 11.1. individuālās profesionālās konsultācijas; 11.2. semināri (nacionālās subsīdijas, SAPARD, integrācija ES, ražošanas intensifikācija, nodokļu likumdošana u.c.); 11.3. lauku dienas; 11.4. interešu grupas; 11.5. demonstrējumi; 11.6. dažādu uzņēmumu ražošanas plānu izstrāde; 11.7. biznesa plānu izstrāde. Jānodrošina LLKC darbība Komerclikuma ietvaros, uzlabojot LLKC materiāli tehnisko bāzi, speciālistu sniegumu un kompetences līmeni. Šim nolūkam LLKC tiek ieviesta konsultantu apmācības un sertifikācijas programma. Programma paredz sertifikāciju pēc konsultanta kompetences augkopībā, lopkopībā, ekonomikā un grāmatvedībā ar iespējām specializēties kādā no šo nozaru apakšnozarēm. 2003.gadā tiks organizēta sertifikācija speciālista, vecākā speciālista un konsultanta sertifikāta iegūšanai. Lai samazinātu administratīvās izmaksas, 2003.gadā tiks pārskatīti biroju vadītāju pienākumi un funkcijas. Daļa no administratīvajām funkcijām tiks deleģēta LLKC reģionālajiem administratoriem. Šāda reģionālo administratoru izveide ļautu veiksmīgi koordinēt rajonu biroju darbu, optimizējot resursu patēriņu un uzlabojot LLKC sniegto pakalpojumu kvalitāti. 21. tabula Prognozējamie darbības indikatori 2003. gadā Darbības rādītāji Dažādos izglītības pasākumos piedalījušos uzņēmumu skaits (gab.) 15000 Kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu klausītāju stundu skaits (cilvēkstundas) 135000 Izglītības programmu izstrāde, pilnveidoto izglītības programmu skaits (gab.) 5 Izglītības centru metodiskā darba koordinēšana (gab.) 8 Interešu grupu skaits (gab.) 80 Sniegto bezmaksas konsultāciju skaits (gab.) 60000 Mācību literatūras sagatavošana (autorloksnes) 10 Zemniekiem paredzēto informatīvo materiālu sagatavošana (autorloksnes) 30 Pasākumi zemnieku sagatavošanai ES strukturālo fondu apgūšanai un integrācijai ES (cilvēkstundas) 15600 15. Vidi saudzējoša lauksaimniecība 15.1. Bioloģiskā lauksaimniecība Situācijas raksturojums Latvijā kopumā ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu nodarbojas pāri par 200 saimniecībām, kas ir aptuveni 0,2 % no saimniecību kopskaita un 0,57% no lauksaimniecībā izmantojamās platības. Galvenās bioloģiskās lauksaimniecības nozares, kurās ir attīstīta bioloģisko produktu ražošana, ir graudkopība un dārzeņkopība, piena lopkopība un biškopība. 22. tabula Sertificēto saimniecību skaits un platības Latvijā16 Gads Saimniecību skaits Sertificētā platība (
ha)1998 39 1426 1999 63 1628 2000 78 4400 2001 219 10549 Kopš 2001.gada bioloģiski saimniekojošie zemnieki var saņemt atbalstu no Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas par bioloģiski apsaimniekotām platībām un bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Arī SAPARD programmas Latvijas lauku attīstības plānā ir sadaļa par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai. Līdz šim bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu nav daudz. Tie ir SIA "Zelta kliņģeris" Kuldīgas rajonā un zemnieku saimniecība "Ķelmēni" Gulbenes rajonā, kuri cep rudzu maizi. "Zelta kliņģeris" šo produkciju eksportē uz Zviedriju, bet turpmāk - arī uz ASV. Mērķis Veicināt atbilstošus ienākumus zemniekiem, nodrošināt patērētājus ar kvalitatīvu produkciju un samazināt lauksaimniecības tehnoloģiju negatīvo ietekmi uz vidi. Uzdevumi 1. Izveidot bioloģiskās lauksaimniecības izglītības un konsultāciju sistēmu. 2. Attīstīt bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāju kooperāciju. 3. Informēt sabiedrību par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības produktiem. Pasākumi
a)Bioloģiskās lauksaimniecības mācību programmas izstrāde visiem izglītības līmeņiem.
b)Bioloģiskās lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību sistēmas veidošana.
c)Bioloģiskās lauksaimniecības konsultāciju sistēmas attīstīšana.
d)Bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstīšana.
e)Tirgus pētījumu veikšana, izstrādājot prognozi bioloģiskās lauksaimniecības produktu pieprasījuma pieauguma tendencēm (sortimentu, daudzumu) laikā līdz 2010. gadam.
f)Preču zīmes "Latvijas ekoprodukts" popularizēšana.
g)Informatīvo materiālu izdošana par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības produktiem.
h)Bioloģiskās lauksaimniecības zinātnisko pētījumu atbalstīšana. 15.2. Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana Situācijas apraksts Lauksaimniecības zemēm ir svarīga loma bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas uzturēšanā. Latvijai ir raksturīga mozaīkveida ainava, kurā sastopamas teritorijas ar zemu zemes izmantošanas intensitāti. Latvijas ainavu bagātina daudzveidīgie dabas apstākļi: paugurains reljefs, upju ielejas, ezeri un mitrāji. Daudzus gadsimtus iedzīvotāji mērķtiecīgi ir veidojuši savu apkārtni. Mēs esam mantojuši simtgadīgu koku alejas, lauku sētas ar novadiem raksturīgām vecām ēkām, ap mājām veidotajiem augļu koku dārziem. Kā pagātnes liecinieki ir saglabājušās apstādījumu saliņas un vietvārdi, kas liecina par bijušo apdzīvoto vietu klātbūtni. Vēl joprojām turpinās lauksaimniecības zemju pamešana un aizaugšana. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās notiek arī lauksaimnieciski intensīvi apsaimniekotajās platībās, kur bieži netiek ievērotas aizsargjoslas, samazinot iespēju saglabāties dabiskajai videi raksturīgajiem augiem. LR sugu un biotopu aizsardzības likumdošana ir sakārtota, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Biotopu direktīvas (92/43/EEC; 21.05.1992) un Putnu direktīvas (79/409/EEC; 0205.1979) noteikto biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību. Pašlaik norit darbs pie Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju noteikšanas (NATURA 2000), ko izveido atbilstoši likumam "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un 92/43/EEC, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības līguma projektam. NATURA 2000 teritorijas tiks izveidotas arī lauksaimniecības zemēs bioloģiski vērtīgu pļavu un dzīvnieku sugu aizsardzībai. Lai nodrošinātu to dabas vērtību aizsardzību, kuru dēļ teritorijas ir noteiktas, nepieciešama attiecīga apsaimniekošana. Mērķis Saglabāt kultūrvēsturisko lauku ainavu un lauksaimniecībai raksturīgo bioloģisko daudzveidību, kā arī nodrošināt Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju (NATURA 2000) apsaimniekošanu, kas labvēlīga aizsargājamām sugām un biotopiem. Uzdevumi Saskaņā ar Riodežaneiro konvencijas definīciju bioloģiskā daudzveidība ir ekosistēmu, sugu un ģenētiskā dažādība. Konvencijas būtisks elements ir savvaļas, mājdzīvnieku un kultūraugu saglabāšana. Augu un dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana var novērst vietējo selekcijas ceļā iegūto reto šķirņu izzušanu un radīt iespēju šo šķirņu saimnieciski noderīgo īpašību izmantošanai selekcijas darbā, izkopjot esošās un veidojot jaunas šķirnes. Veikt vērtīgo pļavu biotopu inventarizāciju un izmēģinājumu teritoriju izvēli, saskaņojot to ar perspektīvajām NATURA 2000 teritorijām. Izstrādāt atbalsta mehānismu, indikatorus un monitoringa sistēmu. Pasākumi 23. tabula 15.3. Lauksaimniecības piesārņojuma samazināšana Situācijas apraksts Intensīvo lauksaimniecības tehnoloģiju ietekme un Latvijas klimatiskie apstākļi sekmē augu barības vielu, pesticīdu u.c. savienojumu izskalošanos no augsnes. Kaut gan mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu pielietojums vēl joprojām Latvijā atpaliek no optimālā, pēdējos gados ir novērojams minerālā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu pielietojuma palielināšanās, kas nākotnē var radīt nozīmīgus augsnes un ūdens piesārņojumus. Kā piesārņojumu pastiprinošs apstāklis ir noplicinātās paskābinātās augsnes, kurām ir samazināta buferspēja. Mērķis Attīstīt lauksaimniecības metodes, kas mazinātu lauksaimniecības noteces radīto piesārņojumu. Uzdevumi 1. Mēslošanas un kaitēkļu kontroles optimizācijas metožu ieviešana lauksaimniecības barības vielu noteces samazināšanai. 2. Upju, ezeru un novadgrāvju aizsargjoslu ierīkošana un uzturēšana. 3. Dabīgo mitrzemju, mazo ezeru, dīķu un citu ūdenstilpju atjaunošana. Pasākumi 24. tabula 25. tabula Pasākums 2002. gads (piešķirts) 2003. gads (vajadzība) 2003. gads (plānots) tūkst. EUR Avots SAPARD 3.mērķprogramma "Vides uzlabošana" - - 2061 ES Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds 16. Augsnes auglības uzlabošana Situācijas apraksts Latvijā vidējais nokrišņu daudzums gadā pārsniedz summāro iztvaikošanu vidēji par 300 mm. Lai novadītu lieko mitrumu, valsts veikusi hidromelioratīvo būvniecību 1,56 milj. ha jeb 63% lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, tai skaitā 37 tūkst. ha plūdu apdraudētajās teritorijās saimnieciskajai darbībai nepieciešamo zemes mitruma režīmu nodrošināšanai - polderu sistēmas ar 45 valsts pārziņā esošām sūkņu stacijām. Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pirms 20-30 gadiem un to remontiem vai rekonstrukcijai nepieciešami ievērojami līdzekļi. Valsts budžeta iedalītie līdzekļi nenodrošina valsts pārziņā esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanu, lai gan no to darbības ir atkarīga zemes īpašniekiem nodoto meliorācijas sistēmu darbība un galvenā ražošanas līdzekļa - zemes - efektīva izmantošana. Vairāk nekā 230 tūkst. ha platībā meliorācijas sistēmas vairs nedarbojas projektētajā režīmā. Kā liecina Valsts zemes dienesta 2001.gada lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārraudzības dati, tad vairāk nekā 41 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir aizauguši ar krūmiem, 18 tūkst. ha piesārņoti ar nezālēm, bet 132 tūkst. ha platībā ir pārmitras, lauksaimnieciskā ražošanā neizmantojamas zemes. Arī lauksaimniecībā izmantotās zemes daudzos gadījumos netiek apsaimniekotas efektīvi, kas norāda uz valsts budžeta atbalsta nepieciešamību tādiem augsnes degradācijas procesu ierobežošanas pasākumiem - augsnes skābuma optimizēšanai, apstrādes veida, trūdvielu satura, augsekas un aizsargjoslu stādījumu nodrošināšanai, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) transformācijai citos lietošanas veidos. Valsts nepietiekamais atbalsts lauksaimniecībā izmantojamo zemju efektīvas apsaimniekošanas veicināšanai kā lauksaimniecībā izmantotajās produktīvajās zemēs (augsnes ielabošanā), tā mazvērtīgajās vai neizmantotajās zemēs (zemes transformācijā citos lietošanas veidos) sekmē šādu procesu attīstību laukos: 1. neapsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemju palielināšanos; 2. neapsaimniekoto platību pārpurvošanos, aizaugšanu ar nezālēm un krūmiem; 3. apbūvēto teritoriju, mežu un infrastruktūras objektu darbībai nepieciešamā zemes mitruma režīma neatbilstību; 4. uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības samazināšanos; 5. vietējo iedzīvotāju bezdarba un migrācijas palielināšanos; 6. ainavisko un kultūras mantojuma degradāciju. Mērķis Nodrošināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes ražotspēju un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Uzdevumi Ar paredzētajām valsts investīcijām meliorācijā, kā arī 20.04.1993. likumā "Par meliorāciju" noteikto meliorācijas darbu finansēšanu radīt priekšnoteikumus, lai paaugstinātu lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti un nodarbinātības nodrošināšanu lauku apvidos. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju efektīvas apsaimniekošanas mērķi plānots sasniegt nodrošinot valsts ūdensnoteku remontu (pārtīrīšanu) nepieciešamajā apjomā un periodiskumā, valsts meliorācijas sistēmu un upju hidrotehnisko būvju regulāru uzturēšanu, polderu sūkņu staciju modernizāciju, skābo augšņu samazināšanu, kā arī LAD meliorācijas speciālistu veiktu meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu inventarizāciju, iegūtos datus apkopojot digitālā veidā un izmantojot tos lauksaimniecībā izmantojamās zemes racionālas apsaimniekošanas prognozei. Šo iniciatīvu pastāvīgumam ir būtiska nozīme lauku dzīves vides un dabas resursu izmantošanā. Pasākumi 26. tabula 27. tabula Pasākumi 2002. gads (piešķirts tūkst. Ls) 2003. gads (vajadzība tūkst. Ls) 2003. gads (plānots tūkst. Ls) Avots Valsts ūdensnoteku kopšana, remonts un koplietošanas ūdensnoteku remonts 610 2000 1200 Pamatbudžets Nosusināšanas režīma nodrošināšana polderētajās zemēs 300 350 350 Pamatbudžets Meliorācijas kadastra informācijas uzturēšana, aktualizācija, datorizācija 40 40 40 Pamatbudžets Melioratīvās hidrometrijas darbu izpilde 20 20 20 Pamatbudžets Vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu nodošana zemes īpašniekiem īpašumā 10 10 10 Pamatbudžets Melioratīvo būvju rekonstrukcija 300 400 400 VIP 2002. gadā meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un sakārtošanai un skābo augšņu kaļķošanai kopumā no lauksaimniecības subsīdijām tika izmaksāti Ls 1,1 milj. Šādus pasākumus paredzams finansēt arī 2003. gadā Ls 1,2 milj. apjomā. 2003. gadā ir paredzēts finansēt arī tehnisko instrukciju izstrādi meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu inventarizācijai Ls 10 tūkst. apmērā, taču tam vēl nav atrasts finansējuma avots. 17. Sociālie pasākumi Situācijas apraksts Lai gan sociālo jautājumu risināšana saskaņā ar Zemkopības ministrijas nolikumu nav tās kompetencē, tomēr netieši tiek sniegts ievērojams atbalsts lauku teritorijas iedzīvotājiem. Sociālā sfēra ir ikvienas Zemkopības ministrijas izstrādātās programmas neatņemama sastāvdaļa, jo jebkuri finansu resursi, kuru mērķa teritorija ir Latvijas lauki, ir netieša investīcija sociālo jautājumu risināšanā. Par tādām programmām var uzskatīt tās, kuras risina arī infrastruktūras un vides jautājumus sakārtošanu: 1. SAPARD pasākums 3.1. "Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus"; 2. SAPARD pasākums 4.1. "Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana"; 3. Valsts atbalsta pasākumi; 4. Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma, kura rada jaunas darba vietas; 5. Valsts investīciju programma, kuras ietvaros:
h)ēku rekonstrukcijas projekti;
i)energoekonomikas apakšprogrammā ir viens projekts, un to realizē Smiltenes tehnikums; 6. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma, kura sekmē vides sakārtošanu; 2002.gada 17.septembra sēdē (Nr.39, 29.§) Ministru kabinets apstiprināja Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu, kura vistiešāk ietekmē sociālos pasākumus. Šī programma paredz radīt iespēju saņemt finansiālu atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai lauku teritorijā, tādējādi sekmējot lauku iedzīvotāju nodarbinātības problēmu risināšanu un ienākumu paaugstināšanu, kā arī sekmēt lauku iedzīvotāju iniciatīvas veidošanos un aktivizēšanos, lai veicinātu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos. Mērķis Veicināt ekonomisko attīstību laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabot infrastruktūru, pilnveidot lauku ainavu atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām un nodrošināt vides aizsardzības prasības. Uzdevumi Realizācijas rezultātā ir prognozējams, ka:
a)Bezdarbnieku skaits laukos samazināsies par 20 %;
b)Ienākumu līmenis vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli papildus pieaugs par 4 %;
c)Pieaugs neizmantotās LIZ platības par 3000 ha;
d)1,5 % no kopējā pašapgādes saimniecību skaita pārorientēsies uz komerciālo darbību. Pasākumi 28.tabula 29. tabula NUAP finansēšanas shēma un apjomi Atbalsta veids Finansējuma administrētājs Finansējuma (Ls milj. 7) sadalījums Ls Nodrošinājums kredītgarantijām kredīta saņemšanai no Hipotēku bankas Lauku attīstības fonds 1 400 000 Atbalsta maksājumi (granti) Hipotēku banka 2 800 000 Finansējums Hipotēku bankas pamatkapitāla palielināšanai Hipotēku banka 2 200 000 Finansējums LAD līgumu slēgšanai ar PRAA konsultatīvā atbalsta nodrošināšanai Plānošanas reģionu attīstības aģentūras 600 000 Lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi un ienākumu dinamika 18. Lauksaimniecības produkcijas ražošana, tās patēriņš Par dažādu produkcijas veidu saražotajiem apjomiem, patēriņu un nodrošinājumu var spriest pēc LAD Lauksaimniecības produkcijas ražošanas un patēriņa bilances. 30.tabula Nodrošinājums procentos atspoguļo Latvijas lauksaimnieku potenciālu nodrošināt vietējo tirgu ar pārtikas produktiem un izejvielām, taču šeit netiek atspoguļoti tādi rādītāji kā imports, eksports, patērētie izejmateriāli turpmākai ražošanai, t.sk. lopbarībā, uzkrājumi un zudumi, kuri tieši ietekmē tirgu un ražošanas apjomus. Patēriņa līmenis visās nozarēs pēdējos gados ir nostabilizējies un nav prognozējams, ka tuvākā laikā tas būtiski pieaugs, jo Latvijā ir negatīva demogrāfiskā situācija, kā arī labklājības līmenis nav augsts. Gandrīz visās nozarēs 1999. gadā bija vērojams saražotās produkcijas apjomu kritums, kam par iemeslu bija 1998. gada "Krievijas krīze". 2002. gadā cūkkopībā vēl figurē tāds termins kā "nenoteiktas izcelsmes gaļa" 9,8 tūkst. tonnas. 2. attēls Cūkgaļa Nenoteikta apjoma produkcija iepriekšējos gados ir bijusi arī citās nozarēs, taču, pilnveidojoties uzskaites un aprēķina mehānismiem, kā arī attīstoties noieta ķēdēm, no tās ir izdevies atbrīvoties. Vēl viena nozare, kurā ir saglabājusies, bet strauji samazinās, nenoteiktas izcelsmes produkcija, ir piensaimniecība. 2002. gadā tas bija 38,7 tūkstoši tonnu. 3. attēls Piens Par galvenajiem nenoteiktas produkcijas rašanās iemesliem var nosaukt nepilnības uzskaitē, sadrumstaloto ražošanu un kvalitatīvu realizācijas shēmu trūkumu, nevis kontrabandu. Liellopu gaļas patēriņš ir svārstīgs, taču ražotāji uz to reaģēja tikai pēc gada. 4. attēls Liellopu gaļa Liellopu gaļas ražošana un kartupeļu audzēšana ir tās nozares, kurās būtiski turpina samazināties gan ražošanas apjomi, gan patēriņš. Liellopu gaļai tas ir saistīts ar ārējā tirgus ietekmi. Ja liellopu gaļai galvenie bija tirgus faktori, tad kartupeļiem tas ir samazinājums dzīvnieku barības uzturā. 5. attēls Kartupeļi Nākotnē nav paredzama nozīmīga ražošanas un patēriņa apjomu krišanās. Visstiprāk krīze Krievijā ietekmēja vienu no prioritārajām nozarēm - laukaugu ražošanu, taču jau 2000. gadā tā bija stabilizējusies un jau sākusi eksportēt nozīmīgus apjomus ~ 10% no kopējā saražotā produkcijas apjoma. 6. attēls Graudaugi Kaut arī dažās nozarēs nodrošinājums sasniedz un pārsniedz 100%, taču apjomi ir vēl arvien niecīgi. Piemēram, Īrijā, aprēķinot pēc šādas metodikas, liellopu gaļas nodrošinājums 2000. gadā bija 1034%27, kas liecina par jebkuras valsts, t.sk. Latvijas, ražošanas un izaugsmes potenciālu. 19. Lauksaimniecības ienākumi un to dinamika Šajā nodaļā apkopotā informācija ir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā veidotās ražošanas, cenu un resursu patēriņa prognozes, kas apkopotas atbilstoši lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina (LEK) metodikai. Prognožu pamatā ir šādi pamatnosacījumi:
a)Latvijā turpinās līdzšinējā lauksaimniecības politika;
b)pasaules pārtikas tirgū nenotiek būtiskas izmaiņas;
c)Latvijā nenotiek būtiski satricinājumi, kas skar ražošanu vai tirgu. Izstrādātās prognozes uzdevums nav sniegt absolūti pareizu rezultātu, bet gan apkopot visas iespējamās attīstības tendences. 19.1. Produkcijas apjomi un cenas Prognozējams, ka, tāpat kā iepriekšējā periodā, lauksaimnieciskās ražošanas apjomi 2003. gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ievērojami nemainīsies. Ap 5% pieaugums paredzēts graudu ražošanā sakarā ar atbalsta palielināšanos šai nozarei un ražošanas samazinājumu 2002.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Nozīmīgs pieaugums plānots rapša ieguvē (40 tūkst. tonnu sēklu), bet neliels samazinājums - kartupeļu un dārzeņu ražošanā (pēc pieauguma 2002. gadā). Pārējās kultūras saglabās aptuveni iepriekšējo ražošanas līmeni. Lopkopības apjomi paredzēti kopumā iepriekšējā gada līmenī, ja nozīmīgi nemainās produktu cenas. Paredzēts, ka piena un gaļas cenas saglabāsies aptuveni 2002.gada līmenī: piens 90 Ls/t, liellopi dzīvsvarā 460 Ls/t, cūkas 655 Ls/t, kā arī stabila valsts atbalsta politika. Cenas pieaugums par 2-4% paredzēts lopbarības graudiem. Ņemts vērā arī iespējams tiešo valsts atbalsta maksājumu pieaugums par 3% augkopībā un lopkopībā. Tādējādi augkopības produkcijas vērtība pieaugtu kopumā par 1% pret 2002. gadu, bet lopkopības vērtība saglabātos iepriekšējā. Lopkopības sektoru vairāk ietekmē tendences pasaules tirgū, kur 2002.gadā stāvoklis nav tik labvēlīgs, kā gadu iepriekš. Visas lauksaimniecības izlaidē paredzēts palielinājums par 1%. Lauksaimniecības ienākumu aprēķinā atbilstoši LEK metodikai ir iekļauta arī lauku saimniecībās notiekošā nelauksaimnieciskā darbība, kurai netiek veikta atsevišķa izmaksu uzskaite. Te ietilpst galvenokārt koksnes ieguve, lauksaimniecības produktu pārstrāde u.c. Šīm darbībām paredzēts neliels pieaugums (novērtēts ar 7%). 19.2. Ražošanas izmaksas un citi faktori Starppatēriņa īpatsvara samazināšanās izskaidrojama ar nepārtrauktu ražošanas efektivitātes palielināšanos. Laika posmā no 1997. - 2001. gada katrā nākamajā gadā ir bijis nepieciešams par 4 - 5% mazāk ārpus lauksaimniecības iegādāto starppatēriņa resursu salīdzināmās cenās nekā iepriekšējā gadā. 30. tabula Lauksaimniecības nozares ienākumu veidošanās (svarīgākās pozīcijas) 2000.-2003. (prognoze) Rādītāji Vērtība milj. Ls bāzes cenās (ar produktu subsīdijām) Izmaiņas (+/-) 2000 2001 2002. (prognoze) 2003. (prognoze) 2002. pret 2001. 2003. pret 2002. Augkopība 115,2 122,4 121,9 122,6 0% 1% Graudaugi 52,1 48,7 47,3 49,5 -3% 5% Kartupeļi 17,0 25,7 26,3 23,1 2% -12% Cukurbietes 8,5 9,6 9,9 9,9 3% 0% Dārzeņi 10,3 10,6 12,0 11,6 13% -4% Lopkopība 127,5 153,2 142,1 141,6 -7% 0% Piens 56,7 65,8 65,6 65,2 0% -1% Liellopi 13,9 18,9 19,9 20,2 5% 1% Cūkas 28,5 35,3 24,1 23,3 -32% -3% Mājputni un olas 21,5 24,3 22,9 23,2 -6% 1% Pakalpojumi lauksaimniecībā 3,4 3,2 3,0 2,9 -5% -4% Lauksaimniecības izlaide 246,1 278,7 267,0 267,2 -4% 0% Neatdalāmās blakusdarbības 23,6 22,0 21,1 22,4 -4% 7% Lauksaimniecības "nozares" izlaide 269,7 300,7 288,1 289,6 -4% 1% Starppatēriņš 151,1 157,4 154,5 153,0 -2% -1% Starppatēriņa īpatsvars % "nozares "izlaidē Bruto pievienotā vērtība 118,6 143,3 133,7 136,6 -7% 2% Subsīdijas (izņemot produktu) 8,4 7,2 7,3 7,3 1% 0% Ar ražošanu saistītie nodokļi 13,7 14,0 14,1 14,3 0% 2% Pamatkapitāla patēriņš 26,4 29,1 28,3 28,3 -3% 0% Neto pievienotā vērtība (faktoru izmaksās) 86,9 107,3 98,6 101,4 -8% 3% Noma 0,8 1,1 1,2 1,5 17% 19% Kredītprocenti 3,8 3,5 4,6 4,6 30% 0% Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības 82,3 102,7 92,8 95,3 -10% 3% Nodokļi no ienākuma 5,2 5,1 4,9 4,8 -3% -2% Algoto darbinieku ienākumi 9,3 10,0 9,5 8,8 -5% -8% Ģimenes darbaspēka ienākumi 67,9 87,7 78,3 81,7 -11% 4% Nodarbināto skaits lauksaimniecībā (tūkst.) 136,1 136,1 125,2 115,2 -8% -8% Ienākumi uz vienu l/s nodarbināto (Ls) 567 718 702 785 - 2% 12% 2003. gadā sakarā ar ražošanas intensificēšanu un Eiropas Savienības prasību ieviešanu paredzēti papildus izdevumi 3% apjomā. Plānojot produkcijas apjoma pieaugumu salīdzināmās cenās par 0,6%, paredzēta starppatēriņa apjomu samazināšanās par 0,9% attiecībā pret 2002.gadu. Ārpus lauksaimniecības iegādāto starppatēriņa resursu cenu pieaugums paredzēts vidēji par 2,9% (2002.gadā par 1,2%). Šis pieaugums saistāms ar gaidāmo resursu cenu pakāpenisku tuvināšanos Eiropas Savienības līmenim. Turpinoties līdzšinējām tendencēm, par 10-15% varētu pieaugt minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņš, bet pārējo resursu apjoms nedaudz samazinātos (apmēram par 3-6%). Pamatkapitāla atjaunošanai nepieciešamā summa saglabājas iepriekšējā līmenī, paredzot nelielu ražošanas līmeņa (sējumu platības, lopu skaits) kritumu, bet pakāpenisku ražošanas intensificēšanu, kam nepieciešami lielāki kapitālieguldījumi. Paredzēts, ka valsts subsīdijas lauksaimniecībai saglabājas 3% apmērā no valsts budžeta izdevumiem (paredzēts to pieaugums par 3%) un to struktūra aptuveni atbilst 2002. gada struktūrai. 19.3. Lauksaimniecības ienākumi un to tendences Kopējie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības pie aprakstītajiem nosacījumiem nedaudz palielinātos no 2002. gadā prognozētajiem Ls 92,8 milj. līdz Ls 95,3 milj. 2003. gadā (par 3%). Ienākumi 2002.gadā gan ir mazāki, nekā tika prognozēts iepriekš, galvenokārt straujās cenu samazināšanās dēļ (par 21% pret 2001.gadu) cūkgaļai, kā arī sarežģījumiem piena sektorā. Galvenokārt šo iemeslu dēļ, kā arī sakarā ar mazāku gaidāmo graudaugu ievākumu (pagaidām par 3%) ienākumi 2002.gadā pašreiz tiek prognozēti par 10% mazāki nekā 2001.gadā., kad pieaugums bija 25%. Vērojama lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanās tendence (ar dažiem izņēmuma gadiem). Ņemot vērā vidējos rādītājus, nodarbināto skaita samazināšanās nākamajos gados novērtēta ar 8% gadā. Uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto personu 2003. gadā, izmantojot šo metodiku, tika prognozēti vidēji 785 Ls (mēnesī vidēji 65 Ls). Kaut arī tas ir par 12% vairāk nekā paredzēts 2001. gadā, tomēr ir pilnīgi nepietiekami, lai sektoram piesaistītu kvalificētu darbaspēku. Jāatzīmē, ka reāli netiek ieguldīti arī pamatkapitāla atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi, līdz ar to ražošanas ēkas, būves un tehniskais parks kopumā arvien novecos. Tādēļ tiek apdraudēta pati lauksaimniecības ienākumu gūšanas bāze. Aprēķini liecina, ka lauksaimnieki paši spēj ieguldīt aptuveni Ls 6 - 8 milj. gadā pamatlīdzekļu atjaunošanai, bet atlikušajiem Ls 18 - 20 milj. trūkst līdzekļu. Šāda summa būtu minimāli nepieciešama vienkāršai pamatlīdzekļu atjaunošanai. Būtiskākie faktori, kas pašreiz ietekmē lauksaimniecības ienākumus, ir:
a)stāvoklis ārējā tirgū, ciktāl tas skar iekšējo tirgu. Kopš 2001.gada beigām ir samazinājušās cenas vairākiem lopkopības produktiem, arī graudu cenas pēdējos gados nedaudz samazinās;
b)vietējās pārstrādes nozares attīstība un tās konkurētspēja. Tieši šis posms var kļūt par vājāko pārtikas ražošanas ķēdē. Nav atrisināts jautājums par Latvijas gaļas eksportu uz ES; pārstrādes uzņēmumi bieži konkurē savā starpā, un tas samazina kopējo konkurētspēju u.c. Šo faktoru rezultātā tiek pārstrādāts un realizēts mazāk produkcijas, neapgādājot pat vietējo tirgu, turklāt iepirkuma cena ir zemāka, nekā tā varētu būt pie optimālas pārstrādes organizācijas. Nozīmīga loma nozares attīstībā var būt arī mazās, privātās pārstrādes attīstībai, izejot tirgū ar specifiskiem, augstākas kvalitātes produktiem;
c)tuvākajā perspektīvā - būtiskas izmaiņas lauksaimniecības politikā sakarā ar iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai. Tas var izraisīt nozīmīgas strukturālas izmaiņas ne tikai sakarā ar cenu izmaiņām, ražošanas kvotām un tiešo maksājumu (ne)pieejamību, bet arī sakarā ar brīvu kapitāla plūsmu, kas var nozīmīgi palielināt citu valstu lielo pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu ietekmi Latvijā. Līdz ar to Latvijas ražotājiem, ja to produkcija nebūs pieejama par konkurētspējīgām cenām, var rasties būtiskas problēmas produkcijas realizācijā. Papildus problēma ir ES prasības, lai produkciju varētu realizēt. Turklāt līdz ar pievienošanos ES valstij zūd iespēja piešķirt nacionālo atbalstu lauksaimniecībai. Tādēļ ir nozīmīgi 2003.gadā veicināt ieguldījumus pirmām kārtām tajās nozarēs, kuru attīstība un stabilizācija visvairāk nepieciešama valsts interesēs. No šī atbalsta piešķiršanas lielā mērā var būt atkarīga sektora dzīvotspēja turpmāk. Jāatzīmē, ka lauksaimniecībā ienākumus ietekmē ļoti daudzi faktori, un pat viens faktors var tos būtiski mainīt. Tādēļ ienākumu prognoze ir relatīva. Iespējami arī ārkārtēji apstākļi, kas var izraisīt tajā būtiskas izmaiņas. LAUKSAIMNIECĪBAS PRIORITĀRO NOZARU ATTĪSTĪBA 20. Piensaimniecība Situācijas apraksts 1998.gada Lauksaimniecības attīstības koncepcijā piensaimniecība tika atzīta par prioritāru lauksaimniecības nozari ar lielām potenciālām iespējam ražošanas apjomu palielināšanā, eksporta attīstīšanā. Tomēr joprojām pastāv vairākas stratēģiskas problēmas, kas kavē nozares attīstību un potenciālo iespēju realizēšanos:
a)sadrumstalota piena ražošana;
b)ražošanas izmaksām neatbilstoša piena iepirkuma cena;
c)augstas piena pārstrādes un pārdošanas izmaksas;
d)nepietiekama piena un piena produktu kvalitāte;
e)apgrozāmo līdzekļu trūkums investīcijām piena ražošanā un pārstrādē. Mērķis Konkurētspējīgas un kvalitatīvas piena produkcijas ražošana atbilstoši Pasaules un Eiropas Savienības tirgus izvirzītajām prasībām, nodrošinot piena un piena produktu ražotājiem stabilu ieņēmumu līmeni. Uzdevumi Piensaimniecības attīstībā tuvāko gadu laikā izvirzāmi šādi uzdevumi: saimniecību līmenī

(1):

izveidot racionālu un efektīvu piena ražošanas saimniecību struktūru, kas būtu par pamatu pietiekošai piena ražošanas intensifikācijai, radītu pamatu produktivitātes kāpināšanai, ražošanas izmaksu pazemināšanai un piena kvalitātes uzlabošanai, sasniedzot ES standartus;
panākt piena ražošanas atbilstību ES sanitārajām, higiēnas un dzīvnieku labturības prasībām;
paaugstināt piena ražošanas un produktu kvalitāti;
palielināt govju produktivitāti, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu un sasniedzot vidējo govs ražību (izslaukumu) valstī vismaz 5500 kg/gadā;
paaugstināt piena ražošanas apjomus vismaz līdz 1 - 1,2 milj. tonnu piena gadā un palielināt piena pārstrādes apjomus līdz 75 - 80 % no kopējā piena ražošanas apjoma; pārstrādes līmenī

(2):

izveidot pilnvērtīgu informatīvo sistēmu par piena ražotājiem un viņu realizēto pienu (pārdoto pārstrādei un tiešā tirdzniecībā) piena kvotu mehānisma ieviešanai;
izveidot racionālu, ekonomiski pamatotu un efektīvu piena pārstrādes uzņēmumu struktūru atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un pārtikas drošuma noteiktajām prasībām;
atbalstīt kvalitatīvas, konkurētspējīgas produkcijas ražošanu Latvijas iekšējam un eksporta tirgum; institucionālā līmenī

(3):

kopīgi ar ražotājiem un pārstrādātājiem sakārtot iekšējo piena produktu tirgu un attīstīt eksporta tirgu;
nostiprināt stabilu līgumattiecību bāzi starp ražotājiem un pārstrādātājiem. Pasākumi Lai sasniegtu definēto nozares mērķi un izvirzītos uzdevumus, ir jāturpina nozares optimizācija, racionalizējot ražošanas un pārstrādes struktūras. Nozares atbalsta politika vēršama uz piena preču produkcijas ražotāju atbalstīšanu, piena tirgus stabilizēšanu, pārstrādes uzņēmumu sakārtošanu un piena produktu tirgus attīstīšanu. Šajā nolūkā paredzēts atbalstīt vairāku piensaimniecībai būtisku pasākumu īstenošanu.
Tiešie maksājumi piena ražotājiem Piena ražošanas un tirgus attīstīšanas nolūkos nepieciešams atbalstīt preču produkcijas ražotājus. Ražotāji varēs saņemt tiešos maksājumus (subsīdijas), ja tiks izpildīti šādi nosacījumi - pārraudzība uzsākta līdz 2002.gada 1.oktobrim un uz aprēķina mēneša 20 datumu atradusies ganāmpulkā un pēdējo trīs mēnešu laikā reģistrēti pārraudzības dati. Pasākuma likumisko pamatu nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija. Tiešo maksājumu piemērošana paredzēta vismaz līdz 2004.gadam.
Ciltsdarba attīstības pasākumi Šī pasākuma ietvaros tiks atbalstīta piena pārraudzības programmas attīstība, vaislas materiāla iegāde ārvalstīs, vaislas buļļu novērtēšana, buļļu māšu novērtēšana un augstražīga ganāmpulka izveidošana. Pasākumu likumisko pamatu un izpildi nodrošina Zemkopības ministrija. Ciltsdarba attīstības pasākumu īstenošana paredzēta arī turpmāk.
Piena ražotāju reģistra uzturēšana un attīstība Lai attīstītu piena tirgu Latvijā, jāizveido funkcionējoša informatīvā bāze par piena ražotājiem, piena ražošanas apjomiem, tiešo piena pārdošanu un realizāciju pārstrādes uzņēmumiem. Viena daļa no piena ražotājiem jau ir iekļauta Piena ražotāju reģistrā, uzskaitot katra ražotāja piegādātos piena apjomus. Turpmāk šajā reģistrā būtu jānonāk informācijai par visiem piena ražotājiem un to realizētajiem piena apjomiem pārstrādei vai tiešajai tirdzniecībai. Šis reģistrs ir veidots ciešā saistībā ar liellopu un ganāmpulku reģistru un piena pārraudzības programmu, lai nodrošinātu informācijas saskaņotību. Šādi būs iespējams iegūt un analizēt informāciju un kontrolēt ne tikai piena tirdzniecību, bet arī ražotā piena kvalitāti ganāmpulkā. Tuvākā nākotnē piena ražotāju reģistrs kļūs par pamatu ES piena kvotu sistēmas ieviešanai, piešķirot katram piena ražotājam ražošanas kvotu, atbilstoši iepriekšējo gadu piena pārdošanas rādītājiem pārstrādes uzņēmumiem un tiešās tirdzniecības. Reģistra likumisko pamatu nodrošina Zemkopības ministrija, bet ieviešanu un administrēšanu veiks Valsts ciltsdarba datu apstrādes centrs sadarbībā ar Latvijas piensaimnieku centrālo savienību.
Piena kvalitātes laboratorijas izveidošana Pasākuma likumisko pamatu nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares pašpārvaldes organizācijām. Pēc laboratorijas tehniskās izveidošanas, paredzama tās akreditācija, kā arī piena paraugu plūsmas nodrošināšana visiem Latvijas piena ražotājiem un informācijas sistēmas izveidošana par piena kvalitātes rādītājiem, panākot vienotu un neatkarīgu piena šķirošanas mehānismu.
Dzīvnieku veselības kontroles sistēmas uzturēšana un attīstība Pasākuma likumisko pamatu nodrošina un izpildes uzraudzību veic Zemkopības ministrija un PVD.
Piena produktu tirgus attīstīšana Latvijas piena produktu konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus ietekmēšanas pasākumi. Īpaši nozīmīga ir piena intervence, kas ietekmē sviesta un sausā vājpiena, kā arī cieto, ilgstoši uzglabājamo sieru tirgu. Šiem produktiem tiek noteiktas augstākas, ES pastāvošas kvalitātes prasības. Sasniedzot šīs kvalitātes prasības, Latvija jau no iestāšanās brīža varēs ieviest ES piena koptirgus organizācijas mehānismus.
Augkopība Viena no lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozarēm ir augkopība. Ražošanas apjomiem lauksaimniecībā ir tendence pieaugt, bet 2000.gadā tā sasniedza 37% no
gada apjoma. Salīdzinājumā ar
gadu, kad augkopības īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijā bija 34%,
gadā tas ir palielinājies līdz 48,5% (LVAEI, 2001). Prioritārās augkopības nozares ir graudkopība un rapša audzēšana. No augkopībā saražotās produkcijas apjoma un kvalitātes atkarīgs ne tikai pārtikas produktu un rūpniecības izejvielu pašnodrošinājuma līmenis, bet arī lopkopības nozaru attīstība. 21.
Graudkopība Situācijas apraksts Labības ražošana Latvijā ir sasniegusi pilnu pašapgādes līmeni ar vietējiem pārtikas graudiem un kopš
gadā tas bija augstāks par 100%. Eksporta apjomi 2001.gadā sasniedza 100 tūkst. tonnu. Līdz ar to Latvija no graudu importētājvalsts ir kļuvusi par graudu eksportētājvalsti. Graudu ražošanas apjoma pieaugums saistāms ar labības izmantošanas iespējām lopbarībā, iesala, bioetanola un citu nepārtikas produktu ražošanā un pārstrādi eksportējamos produktos ar augstāku pievienoto vērtību. Galvenās nozares problēmas ir:
zema darba un resursu produktivitāte (zema graudaugu vidējā ražība un augsta ražošanas pašizmaksa);
nepietiekams materiāli tehniskais un tehnoloģiskais nodrošinājums;
sēklkopības un selekcijas sistēmas optimizācijas trūkums;
graudaugu audzēšana monokultūrā, augsni noplicinošu tehnoloģiju izmantošana;
nespēja nodrošināt tirgu ar pārtikas rudziem, kuri pašlaik tiek importēti;
pilnveidojama kvalitātes nodrošinājuma sistēma. Mērķis Turpmāko 3-5 gadu laikā panākt pakāpenisku labības ražošanas apjomu pieauguma atjaunošanos līdz 1,0 milj. tonnu gadā. Uzdevumi
Specializēšanās labības ražošanā konkrētam tās izmantošanas mērķim (t.sk. lopbarības ražošanai, alus miežu, biodegvielas un spirta ražošanai).
Specializācijas mērķim pakļautas zemkopības sistēmas pielietošana.
Labas lauksaimniecības prakses nosacījumu ievērošana.
Augsnes degradācijas procesu novēršana, attīstot labībām neradniecisku kultūraugu - eļļas augu, griķu, pasējas tauriņziežu - iekļaušanu augsekā. Pasākumi
Tiešie maksājumi par sējplatību. Labības tirgus attīstīšanas nolūkos nepieciešams atbalstīt graudu audzētājus kā preču produkcijas ražotājus vai arī ražotājus pašpatēriņam, kā arī veicināt to sadarbību ar legāliem graudu iepircējiem. Uz tiešajiem maksājumiem par sējplatību pretendēs ražotāji, ja būs izpildīti šādi nosacījumi: a) kopējā graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platība saimniecībā ir 1 ha un vairāk (šis nosacījums var tikt mainīts); b) platība apsēta ar sertificētu sēklu vai noteiktām prasībām atbilstošu, VAAD pārbaudītu sēklu; c) ražotājs deklarējis iegūtās ražas apjomu un izmantošanas veidu;
Kultūraugu genofonda saglabāšana un izlases sēklas ražošana.
Tirgus intervences pasākumu nodrošināšana.
Pārstrādes graudu un eļļas augu sēklu iepirkšanai izlietotā kredīta procentu likmju daļēja dzēšana.
Augkopības nozaru riska mazināšana.
Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi - muitas kontroles un labības tirdzniecības licencēšana.
Valsts uzraudzības nodrošināšana kvalitātes prasību ievērošanā.
Labības ražotāju kooperācijas veicināšana. Paralēli nacionālā atbalsta programmām laikā līdz Latvijas iestājai ES graudkopībai paredzēts ES pirmsiestāšanās fondu atbalsts divu SAPARD apakšprogrammu ietvaros. "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijas" līdzekļus graudu ražotāji varēs saņemt ražošanas modernizācijai, konkurētspējas paaugstināšanai; "Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana"

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.