Par Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam

Par Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.191 Rīgā 2003.gada 31.martā (prot. Nr.17, 29.§) Par Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam 1. Apstiprināt Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam (turpmāk - programma). 2. Noteikt, ka par programmas īstenošanu ir atbildīga Zemkopības ministrija. Ministru prezidents E.Repše Zemkopības ministrs M.Roze Apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 31.marta rīkojumu Nr.191 Lauksaimniecības attīstības programma 2003.gadam Tekstā lietotie saīsinājumi BO VAS Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība BTL Brīvās tirdzniecības līgums cnt Centners CSP Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde DSIS Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija ES Eiropas Savienība EUR Eiro ha Hektārs IKP Iekšzemes kopprodukts KLP Kopējā lauksaimniecības politika KTO Koptirgus organizācijas LAD Lauku atbalsta dienests LHZB VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma LIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme LIZIKP Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma LLKC Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome LPCS Latvijas piensaimnieku centrālā savienība Ls Lati LTIA Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra LTVC Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs LVAEI Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts LZP Latvijas Zinātnes padome milj. Miljons MK Latvijas Republikas Ministru kabinets NUAP Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma OECD Starptautiskā ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija PTO Pasaules tirdzniecības organizācija PVD Pārtikas un veterinārais dienests PVN Pievienotās vērtības nodoklis SAPARD Speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SS Selekcijas stacija t Tonna tūkst. Tūkstotis VAAD Valsts augu aizsardzības dienests VCIDAC Valsts ciltsdarba datu apstrādes centrs VIP Valsts investīciju programma VLR Vislielākās labvēlības režīma likme ZM Latvijas Republikas Zemkopības ministrija Ievads Zemkopības ministrija saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 7. pantu ir izstrādājusi "Lauksaimniecības attīstības programmu 2003.gadam", kurā ir definēts mērķis katrai nozarei, kā arī uzdevumi triju turpmāko gadu periodam un konkrēti pasākumi 2003. gadā. Lauksaimniecības attīstības programmas mērķis ir plānot Zemkopības ministrijas un citu iesaistīto institūciju nozaru attīstības pasākumus 2003. gadā un prognozēt optimālo finansējumu, kā arī informēt lauksaimniekus un ar laukiem saistītos cilvēkus par šiem pasākumiem. Programma ir orientēta uz lauksaimniecisko ražošanu, nedaudz ir aplūkoti ar lauku vidi saistītie jautājumi, kuriem nākotnē būs nepieciešams veltīt vairāk uzmanības. Programmā, salīdzinot ar iepriekšējā gada programmu, ir vairākas būtiskas atšķirības, kuras gan neattiecas uz kādu atsevišķu nozari. Būtiska ir jaunas nodaļas "Lauku vides attīstība un uzņēmējdarbības dažādošana lauku apvidos" iekļaušana dokumentā. Nodaļā pagaidām ir tikai viena sadaļa "Lauku tūrisms", bet nākotnē neapšaubāmi tā būs plašāka. Ņemot vērā divas kreditēšanas programmas, kuras 2003. gadā kopā lauksaimniecībai var piesaistīt nozīmīgas investīcijas un kuras savu darbību ir uzsākušas 2002. gadā, atsevišķi ir izdalīta nodaļa par kredītpolitikas jautājumiem. 2003. gada programmā vairs nav sadaļas "Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes vadība", kurā galvenokārt tika runāts par institucionāliem un likumdošanas pasākumiem veterinārijas un pārtikas kontroles jomā. Tagad šie jautājumi ir iekļauti sadaļās "Pārtikas aprites uzraudzība un kontrole" un "Valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšana", kuras atbilst divām galvenajām Pārtikas un veterinārā dienesta pamatfunkcijām. Kā viens no nozīmīgākajiem lauksaimniecības politikas instrumentiem ir radīta sadaļa "Nodokļi", kura pagājušā gada programmā tika skatīta kopā ar makroekonomiskajiem indikatoriem. No būtiskākajām institucionālajām izmaiņām, kas skar Zemkopības ministriju un kas ir atspoguļota šajā dokumentā, ir jāpiemin Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras iekļaušanās Lauku atbalsta dienesta struktūrā. Līdz likuma "Par valsts budžetu 2003.gadam" pieņemšanai lauksaimniecības gada attīstības programmā tika iekļautas iepriekšējā perioda budžeta apropriācijas. Tas neattiecas uz prognozēto finansējumu, kura sadale ir ZM kompetencē. Gandrīz visās 2003. gada lauksaimniecības attīstības programmas sadaļās ir ievērota šāda struktūra: situācijas apraksts, mērķis, uzdevumi un pasākumi. Situācijas apraksts sniedz koncentrētu ieskatu par situāciju nozarē. Uzdevumi ir pakārtoti ilgtermiņa mērķa sasniegšanai. Tāpat arī pasākumu izpilde nozīmē uzdevumu realizēšanos. 2003. gada lauksaimniecības attīstības programma ir izstrādāta, sadarbojoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). HORIZONTĀLIE PASĀKUMI 1. Zemkopības ministrijas valsts budžeta programmu finansu nodrošinājums Lai nodrošinātu Zemkopības ministrijas prioritāro pasākumu realizāciju, likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" papildus ir paredzēts finansējums šādiem pasākumiem (izņemot prioritātēs iekļautos investīciju projektus): 1.tabula Zemkopības ministrijas izvirzītās 2003.gada budžeta prioritātes Prioritārie pasākumi Ls Kopā: 7 127 949 SUBSĪDIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKCIJAS RAŽOTĀJIEM 3 265 482 INTEGRĒTĀ ADMINISTRATĪVĀ KONTROLES SISTĒMA 2 021 767 ZIVSAIMNIECĪBAS DATU VĀKŠANAS PROGRAMMAS ISTENOŠANA 225 423 ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU DALĪBAI 82 191 EIROPAS KOMISIJAS KOMITEJĀS UN DARBA GRUPĀS LAUKU ATTĪSTĪBAS PLĀNA IZSTRĀDE UN IEVIEŠANA ES LĪDZEKĻU SAŅEMŠANAI, UN EX ANTE NOVĒRTĒJUMS 87 264 PAPILDUS EKSPERTU PIESAISTĪŠANA INTEGRĀCIJAI ES 37 102 LAUKSAIMNIECĪBAS TIRGUS STABILIZĀCIJA, IEVIEŠOT ES KOPĒJĀS LAUKSAMNIECĪBAS POLITIKAS MEHĀNISMUS 618 562 TSE PROFILAKSES UN KONTROLES PROGRAMMA 257 897 AUGU PASU SISTĒMAS IEVIEŠANAS NODROŠINĀŠANA 47 394 MEŽA ATTĪSTĪBAS FONDS 45 000 PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES SISTĒMAS PILNVEIDOŠANA ATBILSTOŠI EIROPAS SAVIENĪBAS PRASĪBĀM 90 752 PĀRTIKAS VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES LABRATORISKĀS TESTĒŠANAS NODROŠINĀJUMA PAAUGSTINĀŠANA 189 000 NACIONĀLĀ ATLIEKVIELU KONTROLES PROGRAMMA (AUGU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTIEM) 45 000 LATVIJAS DABAS RESURSU AIZSARDZĪBA UN ILGTSPĒJĪGA IZMANTOŠANA 50 000 ES PRASĪBĀM ATBILSTOŠAS SĒKLU SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMAS ATTĪSTĪBA 65 115 Lai izpildītu Lauksaimniecības likuma 16.panta nosacījumu, ka subsīdijas lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai nedrīkst būt mazākas par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, šā gada budžetā ir piešķirts papildus finansējums Ls 3 265 482 apmērā. 2. Valsts investīcijas Situācijas apraksts 2003. gadā ir plānots turpināt 16 Zemkopības ministrijas Valsts investīciju programmas (VIP) projektus saskaņā ar likumā "Par valsts budžetu 2002.gadam" apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām. Papildus iekļaušanai Valsts investīciju programmā 2004.-2008.gadam Ekonomikas ministrijai ir iesniegti 20 jauni VIP projekti. 2003.-2005. gadā investīciju stratēģijas jomā par prioritāriem uzskatāmi ar integrāciju Eiropas Savienībā saistītie projekti. Pie ES integrācijas projektiem pieskaitāmi 3 informātikas un sakaru projekti un standartizācijas un kvalitātes sistēmas (veterinārmedicīnas) projekts. Visu šo projektu specifika ir informatizācija un ar to saistītie realizējamie pasākumi, kas ir arī prioritāte valsts mērogā. Mērķis VIP mērķis lauksaimniecībā ir sniegt atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar integrāciju ES, ražošanas ilgtspējas nodrošināšanai un infrastruktūras sakārtošanai, t.sk. izglītības un zinātnes sektorā. Uzdevumi1 1. Saskaņot infrastruktūras attīstībai nepieciešamo investīciju apjomus ar pieejamajiem iekšzemes un ārvalstu resursiem. 2. Nodrošināt finansējamo projektu atbilstību valdības un attiecīgo nozaru stratēģijai. 3. Paredzēt līdzekļus investīciju projektiem, kuru realizācija varētu radīt lielāko ieguvumu valsts ekonomikā. 4. Paredzēt uzturēšanas izdevumus pēc investīciju projektu realizācijas. 5. Atspoguļot valsts prioritātes valsts investīciju programmā, informēt par tām potenciālos finansētājus un novirzīt piesaistītos resursus prioritārajām nozarēm. 6. Uzlabot investīciju projektu sagatavotības kvalitāti, kā arī ievērot vienotus termiņus, kuros notiek investīciju projektu sagatavošana, novērtēšana, realizācija un kontrole. Pasākumi Likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" lielākā daļa iepriekšējos gados uzsākto investīciju projektu finansējums tika piešķirts no prioritārajiem pasākumiem paredzēta finansējuma. 2.tabula  Prioritātēs iekļautie Valsts investīciju programmas ietvaros uzsāktie projekti Nr. p.k. Investīciju projekti Ls KOPĀ: 872 051 1. AG02 Zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos 155 769 AG05-01 Latvijas Lauksaimniecības universitāte: Jelgavas pils rekonstrukcija, katlumāju un siltumtrašu rekonstrukcija, Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas telpu rekonstrukcija un modernizācija 324 000 AGz08-08 Platspīļu vēžu pavairošanas centra izveidošana zivju audzētavā "Dole" 35 000 AGz08-01 Valsts uzņēmuma zivju audzētavas "Tome" ražošanas cehu rekonstrukcija 60 000 AGz08-02 Kārļu zivju audzētavas rekonstrukcija 22 000 AGz08-05 Braslas zivju audzētavas rekonstrukcija un ceha celtniecība 28 000 AG12 Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošana un ieviešana atbilstoši ES prasībām 215 282 AG05-02 BOV SIA Bulduru dārzkopības vidusskolas jumtu rekonstrukcija un ekspluatācijas izdevumu samazināšana 10 000 OP-19 Informācijas sistēma "Meža valsts reģistrs" 22 000 Kopumā Zemkopības ministrijas Valsts investīciju programma 2003.gadam pa apakšsektoriem sadalās šādi: a) informātika un sakari - ietilpst 3 projekti, kuri ir vērsti uz to, lai izveidotu Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmu, Meža valsts reģistru un Zivsaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmu atbilstoši ES prasībām; b) standartizācijas un kvalitātes sistēmā ir viens projekts - "Dzīvnieku izcelsmes pārtikas uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošana un ieviešana atbilstoši ES prasībām", kas Zemkopības ministrijas VIP ir lielākais pēc finansējuma apjoma un kuru realizē Pārtikas un veterinārais dienests; c) zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos, kuru galvenais mērķis ir uzturēt darba kārtībā valsts nozīmes meliorācijas būves, no kuru darbības ir atkarīga koplietošanas un liela skaita lauksaimniecības produkcijas ražotāju meliorācijas būvju darbība, veicot to rekonstrukciju, modernizāciju un atjaunošanu; d) zivju atražošanas programmas ietvaros ir plānots realizēt piecu zivju audzētavu (Tome, Kārļi, Brasla,Pelči un Dole) projektus, kuru pasākumi tiek finansēti no valsts pamatbudžeta un/vai speciālā budžeta - Zivju fonda; e) ēku rekonstrukcijas projekti ir četri, to realizētāji ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte un vidējās izglītības mācību iestādes. Izglītības materiālās bāzes attīstības projekti galvenokārt ir vērsti uz mācību iestāžu infrastruktūras sakārtošanu un atjaunošanu, Latvijas lauku kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un attīstību, kā arī uz mācību un audzēkņu sadzīves apstākļus normalizēšanu; f) energoekonomikas apakšprogrammā ir viens projekts, un to realizē Smiltenes tehnikums; g) piešķirts finansējums no VIP programmas ir projektam Uguns novērošanas torņu būve. Finansējums un finansēšanas avoti Valsts investīciju programmai apakšsektoru griezumā finansējums no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta tiek plānots saskaņā ar ministrijas prioritātēm un atbilstoši Valsts investīciju programmas projektā iekļautajiem projektiem. 3. tabula ZM pieprasītais finansējums Valsts investīciju programmai 2003.-2005.gadam finansējums no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta (tūkst. Ls) INVESTĪCIJAS 2003 Avots Informātika un sakari 1 424 Pamatbudžets un Zivju fonds Standartizācijas un kvalitātes sistēma 306 Pamatbudžets Zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos 156 Pamatbudžets Zivju atražošanas programma 177 Pamatbudžets un Zivju fonds Ēku rekonstrukcijas projekti 354 Pamatbudžets Zinātnes iestāžu materiālās bāzes attīstība 0 Pamatbudžets Energoekonomika 16 Pamatbudžets Projekts, kuram mainīts finansējuma avots pamatbudžetā 98 Pamatbudžets Kopā 2 531 Zemkopības ministrijai VIP ietvaros līdz šim piešķirtais finansējums nenodrošina reālo vajadzību pēc investīcijām, tāpēc ir iespējams realizēt tikai ierobežotu projektu skaitu. Tas diemžēl nevar garantēt ilgtspējīgu attīstību nozarē, jo atbalsts šobrīd ir vairāk vērsts uz prioritārajiem projektiem. 3. Valsts atbalsta pasākumi Situācijas apraksts Lauksaimniecībā subsīdiju maksājumiem ir 2 veidu funkcijas - atbalsta un stimulējošā jeb tiešais un netiešais atbalsts. Tiešais atbalsts ir valsts subsīdijas konkrētas produkcijas ražotājam par ražošanas vienību. Pie netiešā atbalsta pieskaitāmi ir nodokļu atvieglojumi, valsts subsīdiju programmas, kuras rada priekšnoteikumus efektīvai lauksaimnieciskai darbībai, preču produkcijas atpazīšanai.  1. Subsīdiju izmantošanas pamatprincipi: a) subsīdiju sistēmas ilglaicīgums; b) subsīdiju piešķiršana konkrētam mērķim - programmu realizēšanai; c) subsīdijas - daļa no kopējā projekta finansējuma; d) subsīdiju izmantošanas noteikumu publiskums, tās piešķir un kontrolē Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz ministrijas apstiprinātiem nolikumiem. Valsts atbalsta metode ir līdzfinansēšana. Programmas mērķu sasniegšanai subsidēti tiek 20-30% no projekta izmaksām. Tas neattiecas uz lauksaimniecības zemju ielabošanu, kur atbalsts ir līdz 70%. 2. Vispārējie noteikumi subsīdiju saņēmējiem: a) iesniegts pieteikums saskaņā ar nolikumu prasībām; b) reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs (neattiecas uz sadaļā "Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs" minētajām fiziskajām personām); c) uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks. Subsīdijas tiek izmaksātas pēc līguma noslēgšanas, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Subsīdiju pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu tajā datumā, kad Lauku atbalsta dienestā iesniegti visi dokumenti atbilstoši nolikuma prasībām. 2003. gadā tiks turpināti maksājumi par noteiktas platības sējumiem un noteikta lieluma ganāmpulku un noteiktas produktivitātes slaucamajām govīm, kā arī papildus tiks realizēts lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts, bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts un tirgus veicināšanas pasākumi. Tā kā lauksaimniecībā ir saspringta situācija un lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības samazinās, tad perspektīvā jāpalielina atbalsts lauku vides uzturēšanai un reģionālajai attīstībai. Par pamatu Lauku vides uzturēšanas atbalsta programmai izmantos Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu. Nevienā saimniecību specializācijas nozarē strādājošo ģimenes locekļu ienākumu līmenis nav tik augsts, lai nodrošinātu pilnvērtīgus sociālos apstākļus, tāpēc tā jānodrošina ar citām Zemkopības ministrijas izstrādātām lauku atbalsta programmām, kuru realizācija uzsākta 2002.gadā. Mērķis Iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas produkcijas, ar augstu pievienoto vērtību ražošana, vienlaicīgi nodrošinot lauku iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un nozares efektīvu integrāciju ES. Uzdevumi Šī mērķa sasniegšanai noteikti galvenie valsts atbalsta darbības virzieni: 1. sniegt atbalstu ražotājiem situācijā, kad ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas neatspoguļojas reālajā pievienotajā vērtībā; 2. stimulēt lopkopību, augkopību, modernizāciju, izglītojošos un informatīvos pasākumus; 3. veicināt produkcijas tirgus attīstību; 4. veicināt atbalstu lauksaimniecībai no nacionālā un SAPARD finansējuma2. Pasākumi Sagatavojot Latvijas pozīciju ES un Latvijas lauksamniecības likumdošanas salīdzināšanas procesam, visas nozares vēlreiz tiks analizētas, tomēr iepriekšējā gadā pieņemtās galvenās prioritātes netiks mainītas. Ekonomiskās iespējas lauksaimniecības sektoru attīstības veicināšanai ir ierobežotas, un tāpēc tiek noteiktas galvenās atbalstāmās prioritārās nozares, kas saistītas ar lauksaimniecības preču eksporta potenciāla un ražotāju ekonomiskās motivācijas palielināšanu. Līdz ar paredzamo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā lauksaimniecībā būs pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības līdzfinansētiem fondiem: 1. Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju daļas; 2. Strukturāliem fondiem: 2.1. Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Vadības daļas; 2.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda; 2.3. Eiropas Sociālā fonda; 2.4. Zivsaimniecības fonda. No Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda garantiju daļas būs pieejama Lauku attīstības plānā ietverto pasākumu finansēšana. No Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda vadības daļas būs pieejami Vienotajā programmdokumentā ietverto lauku attīstības pasākumu finansēšana. Šobrīd Latvijas puse izvēlas pasākumus, kurus virzīs apstiprināšanai Eiropas Savienības Komisijā, tāpēc vēl nevar precīzi pasākumus norādīt. Latvijas valstij būs jānodrošina Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums ne mazāk kā 25% no kopējā finansējuma apmēra. 4. tabula  Subsīdiju programmu projekta realizācijas grafiks 2002. gadā un turpmāk Finansējums un finansēšanas avoti Subsīdiju programmu finansējuma apmēru nosaka likums "Par valsts budžetu 2003.gadam" un Lauksaimniecības likuma 16.pants, kurā noteikts, ka subsīdijas nedrīkst būt mazākas par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem. Subsīdiju programmu izstrādē un finansējuma sadalē aktīvi piedalās Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji. 5. tabula Valsts atbalsta pasākumu finansēšana 2001.-2003. gadā (tūkst. Ls) Programmas 2001.g. piešķirts 2002.g. izlietojums 2003.g tāme Piensaimniecības attīstība, t.sk. intervence 3168 4116 2548 Cūkkopība 663 936 825 Augkopības kompensācijas maksājumi 4717 6681 2450 Augļkopība un dārzeņkopība 716 476 513 Tirgus intervences pasākumi 1411 258 245 Tehniskā modernizācija 4280 2910 2115 SAPARD līdzfinansējums 886 4425 Lauksaimniecības nozares stabilizācija 6660 Citi pasākumi 5925 13867 7686 Kopējais subsīdiju apjoms 20880 30130 27467 Precizēts subsīdiju finansējuma projekts tika izstrādāts, LOSP sadarbojoties ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu 2002. gada rudenī. Izstrādājot atbalsta maksājumu finansējumu, nav paredzamas būtiskas izmaiņas ne subsīdiju apjomos, ne arī sadalījumā pa programmām. 2003. gada subsīdiju projektā ir jāņem vērā Latvijas un PTO vienošanās. Latvijas saistības valsts iekšējā atbalsta jomā ir noteiktas, Latvijai pievienojoties Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu protokola 109. punktā. Sākot ar 2003. gada 1. janvāri, Latvija drīkst piemērot tirdzniecību kropļojošās jeb "dzeltenās kastes" subsīdijas apjomā, kas nepārsniedz 5 % līmeni no ražošanas vērtības attiecīgajā gadā. Tirdzniecības kropļojošo subsīdiju apjoms 5 % līmenī (de minimis) ir atbrīvots no samazinājuma saistībām. Latvijas saistības jāpiemēro saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas Lauksaimniecības līguma 6.panta 4. (a) punkta nosacījumiem, ka valstij nav jāiekļauj tirdzniecību kropļojošo subsīdiju kopējā aprēķinā (SKA) un nav jāsamazina: a) konkrētā produkta atbalsts, kurš nepārsniedz 5 % līmeni no konkrētā lauksaimniecības pamatprodukta ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā; b) vispārējais atbalsts (t.sk. hektāru maksājumi), kurš nepārsniedz 5 % līmeni no lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā. Tā kā 2001. gadā kopējās saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtība bija ~ Ls 358,7 milj., tad konkrētā produkta atbalsts un vispārējais atbalsts nedrīkst pārsniegt Ls 17,94 milj. katrs. 4. Sagatavošanās Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmai Situācijas apraksts Būtiska finansu palīdzība, kuru Eiropas Savienība (ES) sniedz Latvijai pirmsiestāšanās periodā, ir Speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD). Paredzams, ka no šīs palīdzības Latvija ik gadus laikā no 2000. līdz 2006. gadam no ES saņems Ls 12,9 milj. Papildus Latvijas puse nodrošina Ls 4,4 milj. sabiedriskā līdzfinansējuma no valsts subsīdiju līdzekļiem lauksaimniecībai. Lai saņemtu šīs programmas līdzekļus, Zemkopības ministrija izstrādāja SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmu, kuru apstiprināja Eiropas Komisijā jau 2000. gadā. Tomēr pilnīgu programmas ieviešanu varēja uzsākt tikai pēc Lauku atbalsta dienesta - SAPARD maksājumu aģentūras -akreditācijas. Komisārs F. Fišlers 2001. gada 6. decembrī apstiprināja lēmumu ( 2001/885/EC) par palīdzības līdzekļu pārvaldīšanas nodošanu Latvijas Republikai. Lēmums tika publicēts ES Oficiālajā žurnālā 2001. gada 12. decembrī (L327/45) un tas nozīmē, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) akreditācija ir atzīta arī no Eiropas Komisija. Šis lēmums deva tiesības LAD uzsākt projektu pieteikumu pieņemšanu, izvērtēšanu, apstiprināšanu un projektu īstenošanas uzraudzību. Kopumā ir akreditētas sešas apakšprogrammas: 1.1. "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija", 1.2. "Lauksaimniecības zemju apmežošana", 2.1. "Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana", 3.1. "Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus", 4.1. "Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana", Pavadošais pasākums 1. "Apmācības". Uz pirmo iesniegšanas termiņu 2001.gada 28.decembrī "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācijai" kopā tika iesniegti 25 projekti, savukārt "Lauku ekonomikas dažādošanai, veicinot alternatīvus ienākumu avotus" - 5 projekti. Kopējā iesniegto projektu summa uz pirmo projektu pieteikšanās kārtu attiecīgi pirmajā apakšprogrammā bija Ls 1301 tūkst., bet otrajā - Ls 175 tūkst. Uz 2002. gada 3. jūniju kopumā tika apstiprināti 175 projekti par kopsummu Ls 3,32 milj. Visaktīvākie līdz šim ir bijuši Ziemeļvidzemes, Zemgales un Lielrīgas reģioni, savukārt viszemākā projektu iesniedzēju aktivitāte novērojama Latvijas austrumdaļā. No apakšprogrammām visvairāk projektu akceptēts apakšprogrammā "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija" - 125, kopā par Ls 3,0 milj. Savukārt uz 2003. gada 1. februāri tika apstiprināti 486 projekti par kopsummu Ls 28,9 milj. Visvairāk realizētā apakšprogramma ir "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija" par Ls 12,3 milj. Lai programmas īstenošana norisinātos efektīvi un kvalitatīvi un lai pārliecinātos, ka tiek nodrošināta programmas konkrēto mērķu sasniegšana, ar Ministru kabineta 2001. gada 30. maija rīkojumu Nr. 286 tika izveidota SAPARD programmas uzraudzības komiteja. Komitejai var iesniegt priekšlikumus SAPARD programmas precizēšanai un pilnveidošanai. Mērķis Šajā programmā galvenie mērķi ir kopējās lauksaimniecības politikas un ar to saistītās likumdošanas kopuma ieviešana, konkurētspējīga un ilgtspējīga lauksaimniecība, spēcīgi un attīstīti lauki, daudzveidīga un ilgtspējīga lauku vide. Uzdevumi Turpināt iesākto programmu administrēšanu un realizāciju, kā arī 2003. gadā uzsākt šādas jaunas apakšprogrammas, kuras tiks realizētas arī turpmāk: a) 3.1. Zemes ierīcība; b) 5.1. Bioloģiskā lauksaimniecība; c) 5.2. Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana; d) 5.3. Lauksaimnieciskās noteces samazināšana; e) pavadošais pasākums Nr.2 "Tehniskā palīdzība SAPARD programmai". Precizēt un pilnveidot SAPARD programmu, lai paplašinātu potenciālo atbalsta saņēmēju skaitu. 6. tabula 7. tabula SAPARD programmas finansējums 2002., 2003. gadam (tūkst. latu) Pasākumi 2002(izlietots) 2003 ES Latvija ES Latvija Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija 2341,6 780,5 3583,9 1199,8 Lauksaimniecības zemju apmežošana 53,6 17,9 398,2 133,3 Zemes ierīcība* Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana 22,2 7,4 3716,7 1244,3 Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvus ienākumu avotus 212 70,7 2657,8 888,8 Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana 24,8 8,3 1529,9 533,25 Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana* 154,9 51,9 Lauksaimniecības noteces samazināšana* 110,6 37 Apmācības 796,4 266,6 Tehniskā palīdzība* 265,5 88,9 Kopā: 2654,2 884,6 13273,9 4443,8 * Apakšprogrammas 2002.gadā netika akreditētas, to darbības sākums paredzams vēlāk Saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Daudzgadējā finansu līguma A sadaļas 10.pantu, maiņas kurss starp eiro un LR nacionālo valūtu ir Eiropas centrālās bankas valūtas maiņas kurss, kas noteikts priekšpēdējā Komisijas darba dienā mēnesī, kas ir pirms mēneša, kurā tiek veikti maksājumi. Valūtas svārstības rodas starp ECB noteikto valūtas kursu pēc augstāk minētā un Latvijas Bankas noteikto eiro kursu konkrētā maksājumu dienā. Likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" valūtas kursa svārstības ir paredzētas SAPARD programmas Latvijas līdzfinansējuma kontā un sastāda 19169 LVL. Līdz ar to Latvijas līdzfinansējums ir 4443,789 LVL. 3.nodaļas 5.tabulā uzrādītā summa Ls 886 tūkst. ir kopējā summa, ieskaitot valūtas kursa radītos zaudējumus, bet 4.nodaļas 7.tabulā uzrādītā summa Ls 884,6 tūkst. ir neto izmaksātā summa SAPARD saņēmējiem, jo Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Daudzgadējā finansu līguma A sadaļas 10.pants nosaka, ka tiek deklarēti tikai atbalsta saņēmējiem veiktie maksājumi. 5. Kredītpolitika Situācijas apraksts Ar 2001. gada 9. oktobra Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.48 32.§ tika apstiprināta Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma, kura savu darbību uzsāka 2002. gada aprīlī. Programmā bija nepieciešams sniegt skaidrojumus par terminu interpretāciju, kā arī veikt izmaiņas, kuras ieteica gan VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB), gan arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Līdz 2002. gada jūnija vidum bija apgūti kredīti par kopējo summu Ls 160 tūkst. Zemo aktivitāti radīja citu banku neiesaistīšanās projekta realizācijā, kā tas bija sākotnēji plānots. Zemkopības ministrija 2002. gadā izstrādāja Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu, kura jau ir sākusi darboties un pamatā ir akceptēta Ministru kabinetā. 2003. gada finansējuma shēma būs zinām pēc atkārtotas šīs programmas skatīšanas MK. Šīs programmas realizācijas un funkcionēšanas mehānisms ir līdzīgs Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai, t.i., kā atvieglots komercstruktūru atbalsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei ar gada likmi 5% un īpaši atbalstāmajiem reģioniem - ar 4% likmi. Mērķis Veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecību veidošanos kapitālietilpīgajās lauksaimniecības nozarēs. Uzdevumi 1. Radīt lauku saimniecībām pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu. 2. Samazināt nākotnē nepieciešamos lauksaimniecības uzturēšanas izdevumus. 3. Iedarbināt mehānismus efektīvai lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus funkcionēšanai. 4. Sekmēt zemju konsolidāciju un paātrināt reformas darbaspēka struktūrā un sociālā sektorā lauku teritorijā, kā arī paātrināt investīciju piesaisti optimāla lieluma saimniecību veidošanai. 5. Veicināt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu. Pasākumi Abu iepriekšminēto programmu ietvaros ir paredzēti šādi pasākumi: a) lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām nepieciešamās zemes un uz tās esošo būvju iegāde; b) lauksaimniecības produkcijas ražošanas un zivkopībā licencētas uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju celtniecība; c) lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo būvju rekonstrukcija; d) tehnoloģiskās, ūdens un energoapgādes iekārtas jaunbūvēs un būvju rekonstrukcija. Finansējums un finansēšanas avoti Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmā un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmā, lai varētu nodrošināt attiecīgi 6,8% un 5 (4)% likmi, iesaistītajām kredītiestādēm ir paredzēti kompensāciju maksājumi no lauksaimniecības subsīdijām. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmai 2002. un 2003. gadā izsniegtajiem aizdevumiem gadā ir Ls 150 tūkst. kompensācija, bet turpmākais finansējuma apjoms ir atkarīgs no MK akceptētā programmas varianta. 6. Nodokļi Situācijas apraksts Pašlaik Latvijas lauksaimnieku darbības procesus lielākā vai mazākā mērā ietekmē viss nodokļu likumu kopums, taču būtiskie no tiem ir trīs - "Par pievienotās vērtības nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" un "Par nekustamā īpašuma nodokli". Saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa likme būs 1,5% no zemes kadastrālās vērtības un ēku un būvju bilances vai inventarizācijas vērtības. Ar 2004.gadu zeme un ēkas tiks apliktas ar nodokli pēc kadastrālās vērtības, piemērojot 1,0% likmi. Ar nekustamā īpašuma nodokli līdz 2003.gada 31.decembrim neapliks ēkas un būves, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai, dzīvojamās ēkas vai to daļas, kuras izīrē un izmanto dzīvošanai, kuras uztur par valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzekļiem u.c. Tas nozīmē, ka 2004. gadā lauksaimniecības ražošanas ēkas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kuri bija paredzēti šī likuma 1. pantā. Ar 2003.gada 1.janvāri ieviesta samazinātā PVN likme atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Samazinātā likme 9% apmērā tiek piemērota tām precēm un pakalpojumiem, kas līdz 2002.gada 31.decembrim bija atbrīvoti no nodokļa. ES valstīs un kandidātvalstīs atsevišķām pārtikas precēm tiek piemērota samazinātā PVN likme. Latvijā samazinātā PVN likme no pārtikas produktiem ir piemērojama specializētajiem zīdaiņu produktiem. Joprojām tiek turpināta akcīzes nodokļa atmaksa lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu, kuras normatīvs salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palicis nemainīgs. Zināmu atbalstu lauksaimniekiem sniedz grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. 33. panta (2) sadaļā ir sacīts, ka, ievērojot nodokļu likumos noteikto kārtību, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no pārpalikuma daļas, kas pienākas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedram. Mērķis Veicināt diferencētas, uz lauksaimniekiem attiecināmas fiskālās politikas attīstību. Uzdevumi Sekot līdzi tiem paredzētajiem grozījumiem nodokļu likumdošanā, kas skar lauksaimniecības sektoru, un savas kompetences ietvaros ierosināt iespējamos likumdošanas grozījumus, kas veicina konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstību. Pasākumi a) Informēt lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas par aktualitātēm nodokļu jautājumos. b) Organizēt darba grupas, kuras risinātu ar nodokļu administrēšanu saistītos jautājumus. c) Rīkot seminārus un apspriedes ar LOSP par Zemkopības ministrijas nodokļu politikas veidošanu, kā to nosaka Lauksaimniecības likums. 7. Tirgus intervences pasākumu principi 7.1. Institucionālā sistēma tirgus intervences mehānismu nodrošināšanai Situācijas apraksts Tirgus intervence ir mērķtiecīga valsts iejaukšanās lauksaimniecības produktu tirgū, regulējot pieprasījuma - piedāvājuma attiecību, lai nodrošinātu noteiktu minimālo produkta cenu valsts iekšējā tirgū. Tirgus intervence var izpausties kā produktu iepirkums intervencei vai kā uzglabāšana intervencei. Līdz 1999. gadam tirgus intervence tika izmantota vienīgi pārtikas labības tirgū. 2000. gadā tika ieviests cukura tirgus intervences mehānisms, bet piena produktu, gaļas un dārzeņu sektorā tiek izstrādāti intervences mehānismi, sagatavojot atbilstošus normatīvos aktus. Pamatojoties uz Latvijas pozīcijas dokumenta tēzēm, Koptirgus organizācijas (KTO) administrēšanas sistēma tiks pilnībā ieviesta līdz ar Latvijas iestāšanās brīdi ES. Līdz ar to tiks nodrošināta intervences mehānisma darbība piena produktu un gaļas tirgū. Pašlaik tirgus intervences pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar Latvijas saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Latvijā pašreiz darbojas bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra". LTIA pašreiz nodarbojas ar labības un cukura tirgus intervenci un tuvākajā laikā uzsāks tirgus intervenci piena produktiem. Perspektīvā ir gaļas un arī augļu un dārzeņu tirgus intervence. Maksājumu aģentūras izveide notiks reorganizējot BO VAS "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra" un funkcijas tiks nodotas Lauku atbalsta dienestam. Paredzams, ka 2004. gada 1. pusē tiks akreditēta Vienotā maksājumu aģentūra. Mērķis Nodrošināt Vienotas maksājumu aģentūras izveidi, jo tā ir paredzēta Latvijas valsts iestāšanās Eiropas Savienības oficiālā dokumenta sadaļā "Lauksaimniecība". Uzdevumi Harmonizēt Latvijas Republikas un ES likumdošanu, kā arī veikt strukturālās izmaiņas LAD funkcionēšanas nodrošināšanai. Pasākumi Vienotās maksājumu aģentūras izveidošanai, kura uzsākta jau 2002. gadā un faktiski jāpabeidz līdz 2003. gada 30. decembrim, ir nepieciešama: a) Lauku atbalsta dienesta restrukturizācija; b) KLP vienkāršotās tiešo atbalsta maksājumu administrēšanas shēmas informācijas izstrāde; c) pamatinformācijas izstrāde par tiešo atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumiem; d) KLP tiešo atbalsta maksājumu administrēšanas kārtības un procedūru izstrāde atbilstoši IAKS; e) importa-eksporta režīma pasākumu ieviešana. 7.2. Labības tirgus intervence Situācijas apraksts Lai regulētu pieprasījuma un piedāvājuma attiecību un nodrošinātu noteiktu minimālo produkta cenu iekšējā tirgū, valsts īsteno intervences pasākumus saskaņā ar labības ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot Latvijā audzētos kviešu un rudzu graudus no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar labības audzēšanu un labības audzētāju kooperatīvajām sabiedrībām (turpmāk - labības pārdevēji). Intervencē kopējais viena labības pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais apjoms 2002.gadā ir 40 tonnu. Laika posmā no 2002.gada 1.augusta līdz 2003.gada 30.aprīlim tiek noteikta šāda intervences cena par vienu iepērkamo kviešu un rudzu graudu tonnu (bez PVN): 1) no 1.augusta līdz 30.septembrim - 64 lati; 2) no 1.oktobra līdz 31.oktobrim - 67 lati; 3) no 1.novembra līdz 30.aprīlim - 70 lati. Labības tirgus intervence Latvijā darbojas kopš 1998.gada. Ar intervenci saistītos pasākumus veic bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra". Visu labības intervences pasākumu darbību reglamentē 2002.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū 2002./2003.gadā". Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 10.panta trešo daļu "Cenu stabilitātes nodrošināšanai Ministru kabinets katru gadu nosaka tirgus intervences noteikumus". Mērķis Ņemot vērā Latvijas labības tirgus intervences nosacījumu īpatnības - termiņu un cenu atšķirības no ES vispārpieņemtiem principiem, viens no mērķiem ir optimizēt Labības tirgus intervences noteikumus līdz atbilstošai ES likumdošanas harmonizācijas pakāpei. Uzdevumi Tirgus intervences pasākumu realizācija turpmākajā periodā saistīta ar: 1. atbilstošas administratīvās sistēmas ieviešanu; 2. intervences pasākumu realizēšanas finansējuma avota izmaiņām; 3. jaunu minimālo kvalitātes rādītāju ieviešanu atbilstoši ES prasībām. Pasākumi Saskaņā ar esošo likumdošanu tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt un noteiktā kārtībā apstiprināt normatīvos aktus. 8. tabula 7.3. Intervences mehānisms gaļai Situācijas raksturojums Pašreiz intervence gaļai nav ieviesta. Eiropā cūkgaļai, aitu gaļai un no 2002.gada 1.jūlija arī liellopu gaļai intervence tiek veikta kā privātā uzglabāšana. Privātās uzglabāšanas būtība - juridiska persona pieņem gaļu uzglabāšanā uz savu risku un atbildību uz noteiktu laika periodu no 3 līdz 6 mēnešiem, par to saņemot atlīdzību. Līdz iestājai ES nepieciešams ieviest intervences mehānismu, jo Eiropas Savienībā intervenci izmanto, lai neradītu problēmas gaļas realizācijā un regulētu tirgus cenas. Eiropas intervences mehānisms darbojas pie noteiktas references un bāzes cenu starpības. Tā kā Latvijas liellopu gaļas un cūkgaļas ražotāji nenodrošina iekšējo tirgu un vietējā tirgū ienāk ievērojami apjomi importa gaļas, tad tirgus situācija ir sarežģīta. Tomēr ir grūti prognozēt, vai, iedarbinot intervences mehānismu pirms iestājas ES, tas būtu efektīvs solis cūkgaļas iepirkuma cena paaugstināšanai. Mērķis Novērst pārprodukcijas rašanos tirgū, kā arī novērst krīzes situāciju pie straujas iepirkuma cenas samazināšanās. Uzdevumi 1. Izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus intervences mehānisma ieviešanai. 2. Kautuvēm jānodrošina, ka visa gaļa, kuru paredzēts ievietot privātā uzglabāšanā, būs kauta saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem. Kautuvēm jānodrošina kvalitāte. Uzraudzību par normatīvo dokumentu ievērošanu nodrošina PVD. 3. Jāveic Intervences aģentūras funkciju nodošanu Lauku atbalsta dienestam, jāizstrādā plāns un jānodrošina pilnībā intervences mehānisma administrēšana. 4. Jānodrošina esošo saldētavu iespējas gaļas uzglabāšanas prasību izpildei. Saldētavai jāatbilst PVD prasībām. Būtiski, ka gaļa tiek pieņemta uzglabāšanā svaiga, bet uzglabāta sasaldēta. Svarīgi, lai gaļa arī līdz uzglabāšanas perioda beigām nezaudētu kvalitāti. Tā paredzēta tālākai realizācijai vietējā tirgū vai eksportam. Pirms novietošanas saldētavā jābūt iespējai gaļu atkaulot. Procesa uzraudzību veic PVD. Pasākumi a) Jāizstrādā MK noteikumi "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" un jāievieš klasifikācijas sistēma kautuvēs. Atbalstu par privāto uzglabāšanu varēs noteikt un saņemt tikai par gaļu, kas atbildīs noteiktai kvalitātei pēc SEUROP skalas. b) Jānosaka bāzes cena un jāizstrādā noteikumi "Lauksaimniecības produktu cenu ziņošana". Nepieciešamību uzsākt intervenci noteiks pēc bāzes un references (iepirkuma cenas kautuvēs) starpības. Vidējo references cenu noteiks aprēķinot vidējo no visām cenu ziņošanas vietām. Atbildīgs par pareizas informācijas sniegšanu būs katrs kautuves īpašnieks, bet par informācijas apkopošanu un tālāku informācijas nodošanu - LVAEI Tirgus veicināšanas centrs. 7.4. Piena tirgus intervence Situācijas apraksts Latvijas piena produktu konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst tirgus ietekmēšanas pasākumi. Īstenojot ES un Latvijas likumdošanas harmonizēšanu, viens no būtiskākajiem kopējā tirgus organizācijas (KTO) elementiem nozarē ir piena tirgus intervences mehānisms. Piena un piena produktu intervences mehānisms var tikt realizēts kā: 1. intervences iepirkums sviestam3 sausajam vājpiena pulverim4, garantējot ražotājam vismaz minimālo piena iepirkuma cenu, kas tiek uzsākts tad, ja piena produktu cenas tirgū divas nedēļas saglabājas zemākas par 92% no intervences cenas. Intervences iepirkums veic intervences aģentūra (pēc reorganizācijas Lauku atbalsta dienests), izsludinot atklātu konkursu; 2. intervences (privātā) uzglabāšana - sviestam, sausajam vājpienam un ilgstoši uzglabājamiem cietajiem sieriem, lai mazinātu piena un piena produktu piedāvājuma sezonālo svārstību ietekmi uz tirgus cenu, izņemot produktus uz laiku no tirgus aprites un uzglabājot ražotāja noliktavā. Intervences aģentūra (LAD) slēdz līgumu par uzglabāšanu, paredzot par to atlīdzību, kuras apmērus nosaka atbilstoši uzglabāšanas izmaksām un tirgus cenu tendencēm. Tirgus intervences pasākumus piena tirgus stabilizācijai jāīsteno valstij saskaņā ar piena ražošanas un patēriņa bilanci, iepērkot par noteiktu intervences cenu Latvijā saražotus iepriekšminētos piena produktus no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas nodarbojas ar piena produktu ražošanu, vai slēdzot līgumus par privāto uzglabāšanu. Tirgus intervences periodā par katru, noteiktiem kvalitātes rādītājiem atbilstošu iepērkamā piena produkta tonnu maksā garantētu cenu. Mērķis Izveidot Latvijā Eiropas Savienības prasībām atbilstošu tirgus intervences mehānismu piena tirgus stabilizācijai. Uzdevumi Piensaimniecības tirgus stabilizācijai un intervences mehānisma izveidošanai tuvāko gadu laikā izvirzāmi vairāki uzdevumi. 1. Izstrādāt normatīvo bāzi piena intervencei. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāapstiprina nepieciešamie normatīvie akti. 2. Izstrādāt piena intervences darbības mehānismu. Noteikt detalizētu kārtību pieteikuma iesniegšanai, darījuma noslēgšanai, noliktavu izvērtēšanai un apstiprināšanai, kā arī svara un kvalitātes novērtēšanai, pieņemot noteiktu piena produktu daudzumu intervences noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu. Ir nepieciešams noteikt arī intervences uzkrājumu uzraudzības un intervences pasākumu finansēšanas kārtību. 3. Izstrādāt piena intervences informācijas aprites mehānismu. Noteikt detalizētu kārtību intervences mehānisma iedarbināšanai, paredzot noteiktu informācijas aprites mehānismu, lai varētu lemt valdības līmenī par intervences uzsākšanu un tās izbeigšanu, pieņemot vai pārtraucot pieņemt noteiktu piena produktu daudzumu intervences noliktavā vai piemērojot tiem privāto uzglabāšanu. Pasākumi Tirgus intervences pasākumus piena ražošanas nozarē būtu jāveic Lauku atbalsta dienestam sakarā ar valsts bezpeļņas akciju sabiedrības "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra" pievienošanu Lauku atbalsta dienestam. 8. Lauksaimniecības produktu tirdzniecības politikas attīstība Situācijas apraksts Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus ir ierobežots tā patērētāju nelielā skaita ziņā. Lai panāktu pēc iespējas labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus un labvēlīgāku tirgus pieeju Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportam: a) Latvija ir noslēgusi 10 brīvās tirdzniecības līgumus (BTL) ar 28 valstīm un aktīvi iesaistās tirdzniecības liberalizācijas procesā spēkā esošo līgumu ietvaros; b) kopš 1999.gada Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, un tas palielina Latvijas eksporta iespējas uz PTO dalībvalstīm ar stabilu tirdzniecības vidi, ko nodrošina PTO stingri noteiktie starptautiskās tirdzniecības pamatprincipi. Latvijai kā arī dalībvalstij ir iespējas piedalīties divpusējās sarunās ar PTO kandidātvalstīm, tādējādi panākot labvēlīgākus nosacījumus Latvijas produktu eksportam uz tām pēc pievienošanās PTO. Latvija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus, kas paredz atvieglojumus tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm. Līgums ar Ukrainu vēl nav stājies spēkā. Brīvās tirdzniecības līgumi paredz labvēlīgāku pieeju konkrētas valsts iekšējam tirgum, paredzot atvieglojumus galvenokārt samazinātu muitas tarifu un muitas tarifu kvotu veidā. Brīvās tirdzniecības līgumu nosacījumi nosaka arī atvieglojumus preču izcelsmes iegūšanā, tā īstenojot Paneiropas kumulācijas principu. Latvijas un Eiropas Savienības savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē Eiropas Līgums, kā arī Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas Vienošanās rezultātā izstrādātie un autonomi ieviesti likumdošanas akti: - no Latvijas puses - 2002.gada 20. jūnijā Saeimā pieņemtais likums "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildus kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm"; - no ES puses tā ir Padomes regula, kura nosaka noteiktu lauksaimniecības produktu tirdzniecības atvieglojumus tarifu kvotu veidā un nodrošina ieviešanu autonomu un pārejošu pasākumu veidā noteiktiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības atvieglojumiem, kā paredzēts Eiropas Līgumā ar Latviju. Eiropas Līguma ietvaros ir notikuši divi lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācijas sarunu raundi. Pēdējais uzsākts 2001.gada novembrī un noslēdzās 2002. gada 4.aprīlī, ar Vienošanās protokola "Par tirdzniecības liberalizācijas sarunām starp Eiropas Komisiju un Latvijas Republikas Zemkopības ministriju par lauksaimniecības produktu jaunajiem tirdzniecības atvieglojumiem" parakstīšanu. Latvijas eksportam palielinātās un no jauna noteiktās muitas tarifu kvotas stājās spēkā 2002.gada 1.jūlijā. Ražotājiem būtisks ieguvums (skatīt 1.attēls) ir piešķirtās muitas tarifu kvotas piena produktu eksportam, it sevišķi sieram tā palielināta no 3000 t līdz 5000 t, kas ir 45% no Latvijas siera ražošanas apjoma. Graudus un to pārstrādes produktus uz ES var eksportēt kopumā 48000 t. Sarakstā papildus Latvijas eksportam uz ES tika iekļautas graudaugu pārslas, medus, kartupeļu ciete, ābolu sulas koncentrāts u.c. 1. attēls 1. attēls (turpinājums) Mērķis Veidot un attīstīt liberālas tirdzniecības attiecības ar ģeogrāfiski un vēsturiski svarīgām tirdzniecības partnervalstīm un valstiski atbalstīt dažādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus. Uzdevumi Ņemot vērā atsevišķu apakšnozaru salīdzinošās priekšrocības starptautiskajā kontekstā un pašreizējo tirgus nodrošinājumu, veicināt konkurētspējīgo nozaru attīstību, Latvijas produktu eksportu un Latvijā ražotu produktu tirgus daļas palielināšanu vietējā tirgū. Pasākumi 10. tabula Brīvās tirdzniecības līguma projekts ar Bulgāriju5 2003.gadā stāsies spēkā Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums. Līguma sagatavošana ilga kopš 1999.gada. Sarunas norisinājās trijos raundos, kuru rezultātā 2001. gada septembrī līguma projekts tika parafēts. Līgums ietver lauksaimniecības preču sarakstu, kuram puses piešķir muitas tarifu kvotas un muitas nodokļu atlaides. Latvijas puse ir ieguvusi izdevīgus nosacījumus saldēto un konservēto zivju, saldētas sulas eksportam. Pēc līguma stāšanās spēkā šie produkti tiks eksportēti par 0% tarifu likmi kvotas ietvaros. Jāmin, ka tieši šie produkti ir noteicošie Latvijas eksportā uz Bulgāriju 2000. gadā. Uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā pašreiz varēsim eksportēt sieru, graudu izstrādājumus, augļu sulas, gaļas konservus u.c. Lauksaimniecības precēm, kas tiks eksportētas ārpus muitas tarifu kvotas, piemēros vislielākās labvēlības režīma likmi. Līgums sekmēs Latvijas Republikas iekļaušanos Paneiropas kumulācijā - atvieglotu preču izcelsmes piešķiršanu Paneiropas kumulācijas dalībvalstīm. Brīvās tirdzniecības līgums ar Ungāriju 2001. gada novembrī tika uzsāktas lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācijas sarunas brīvās tirdzniecības līguma ietvaros, kuras noslēdzās 2002. gada otrajā pusē un kuru rezultāti stāsies spēkā 2003.gadā. Lauksaimniecības preču liberalizācijas sarunu pamatprincipu pamatā ir katras Puses eksporta intereses un Eiropas Savienībai sniegto atlaižu līmenis Eiropas Līguma ietvaros. Latvija iegūs atvieglotu pieeju Ungārijas lauksaimniecības preču tirgum un varēs eksportēt zivju produkciju ar 0% ievedmuitu 500 000 USD vērtībā, zivis ar 0% tarifu - neierobežoti, šokolādi ar 10% tarifu - 300 t, sieru ar 17,5% ievedmuitu - 120 t u.c. Ņemot vērā Ungārijas augsto tarifu līmeni, iepriekšminētie atvieglojumi sniegs ievērojamas priekšrocības mūsu ražotājiem un eksportētājiem. Atbalstāmie tirdzniecības veicināšanas pasākumi Tirdzniecības veicināšanas mērķis ir paaugstināt Latvijas lauksaimniecības produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā tirgū, veicināt to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī palielināt vietējās izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus daļu Latvijā. Pašreiz lauksaimniecības tirgus veicināšanas pasākumi ir vērsti divos virzienos: - atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs; - vietējās izcelsmes produktu atpazīstamības popularizēšana, ieviešot preču zīmi "Kvalitatīvs Latvijas produkts" un ar to saistītās aktivitātes (reklāmas kampaņas, izglītojošie semināri u.c.). Preču zīme darbojas jau kopš 2001. gada un ir ieguvusi plašu publicitāti pircēju vidū. Zīmes piešķiršanas kritēriju pamatā ir izejvielu Latvijas izcelsme (vismaz 75% jābūt Latvijas izcelsmes izejvielām) un produkta kvalitāte. Zīmes piešķiršanu konkrētam produktam regulē 2 nolikumi - vispārīgais nolikums un katras produktu grupas nolikums. 2003. gadā ir plānots turpināt preču zīmes "Kvalitatīvs Latvijas produkts" popularizēšanas kampaņu, lai mudinātu pircējus iegādāties kvalitatīvus, vietējās izcelsmes produktus. Plānots atbalstīt uzņēmēju līdzdalību starptautiskajās izstādēs un citās mārketinga aktivitātēs, kas ietekmē vietējās izcelsmes produktu tirgus daļas palielināšanos Latvijā un eksporta apjomu pieaugumu. Divpusējās tirdzniecības sarunas ar PTO Viens no nozīmīgākajiem lauksaimniecības produktu tirdzniecību veicinošiem pasākumiem arī 2003.gadā ir Latvijas divpusējās sarunas ar vairākām Pasaules tirdzniecības organizācijas kandidātvalstīm par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem. Latvijas mērķis ir panākt, lai attiecīgo PTO kandidātvalstu saistīto tarifu likmes6 nākotnē būtu zemākas par pašreiz piemērojamām tarifu likmēm7 un pašreiz piemērojamie saliktie tarifi tiktu aizstāti ar ad volerm8 tarifiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir pabeigt divpusējās sarunas par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un pakalpojumiem ar Kazahstānu un Krieviju. Sarunas ir ievirzījušās nobeiguma stadijā. Pastāv iespēja, ka 2003. gadā tiks pabeigtas divpusējās sarunas ar Krieviju - ja tiks panākta vienošanās par Latvijai izdevīgām ievedmuitas saistīto tarifu likmēm 20 lauksaimniecības produktiem, kas ir Latvijas prioritārie eksporta produkti: zivju konservi, piena produkti, auzu pārslas, kartupeļu ciete, alus, dzirkstošie vīni, Melnais balzams u.c.. Līdzšinējais sarunu rezultāts ir progresējis - sarunas noslēgtas par 98% lauksaimniecības produktu ievedmuitas saistītajām tarifu likmēm. 2003. gadā turpinās Latvijas divpusējās sarunas ar Kazahstānu PTO ietvaros. Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, sarunas ir noslēgtas par apmēram 80% produktu saistītajām tarifu likmēm. Līdzšinējais sarunu process ir virzījies lēni un paredzams, ka tuvākajā laikā nepaātrināsies. Attiecībā uz pakalpojumiem, Zemkopības ministrija ir iesniegusi savu pieprasījumu Kazahstānai savā pakalpojumu saistību grafikā iekļaut lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības un veterināros pakalpojumus, bet Kazahstānas pusei ir jāiegulda liels darbs turpmākai sekmīgai sarunu virzīšanai šajā sektorā. 2003. gadā turpinās divpusējās sarunas ar Baltkrieviju - ir iesniegts Latvijas lauksaimniecības prioritāro eksporta produktu vēlamo ievedmuitas saistīto likmju saraksts, kā arī iesniegts informācijas pieprasījums par Baltkrievijas likumdošanas nosacījumiem attiecībā uz Zemkopības ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem. Latvija ir ieinteresēta uzsākt divpusējās sarunas PTO ietvaros par preču tirdzniecību ar Azerbaidžānu, Dienvidslāviju un Uzbekistānu. 9. Ārējās tirdzniecības nosacījumi Situācijas apraksts Ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijas lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm ir izstrādāti jau iepriekšējos gados, bet katru gadu, ņemot vērā konkrētu produktu ražošanas iespējas un eksporta potenciālu, tie tiek papildināti un pilnveidoti. Pašreiz Latvijas lauksaimniecības produktu tirgu aizsargā 3 veidu ievedmuitas tarifi: a) vislielākās labvēlības režīma likme (VLR) - piemēro importējot no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi VLR līgumus, un Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm; b) brīvās tirdzniecības režīma likme - piemēro, importējot no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus; c) pamatlikme. Mērķis Paaugstināt Latvijas lauksaimniecības produktu un pārtikas preču konkurētspēju iekšējā tirgū, veicināt to noietu iekšējā un ārējā tirgū, kā arī palielināt vietējās izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus daļu Latvijā. Uzdevumi Lauksaimniecības preču ārējās tirdzniecības uzdevumi ir veidot liberālus tirdzniecības nosacījumus, vienlaicīgi aizsargājot jūtīgo lauksaimniecības produktu tirgu. Pasākumi 11. tabula Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksporta nosacījumi Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā BTL - Slovēnija, EBTA valstis, Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Turcija - tiek piemērota VLR ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme. Tikai Eiropas Līguma ietvaros Latvijas izcelsmes cūkgaļas eksportam uz ES ir noteikta muitas tarifu kvota 1500 t apjomā (01.07.2002.-30.06.2003.) ar 0% tarifu likmi kvotas ietvaros un ikgadējo kvotas pieaugumu 125 t apjomā. Ārpus kvotas Latvijas izcelsmes mājas šķirņu cūkgaļas eksportam tiek piemērota ES VLR tarifu likme 46,7 EUR/100 kg/net - 86,9 EUR/100 kg/net robežās. Latvijas eksportam uz Čehiju sālītas, kaltētas vai žāvētas gaļas produkcijai ir piešķirta abpusēja muitas tarifu kvota 200 t apjomā ar 0% tarifu likmi kvotas ietvaros, taču tā, paredzams, stāsies spēkā 2003. gadā. Latvijas izcelsmes piena produktu eksporta nosacījumi Latvijas piena produktu eksportam uz ārvalstīm ir paredzēti atvieglojumi galvenokārt muitas tarifu kvotu ietvaros, izņemot BTL ar Poliju, Čehiju, kur atsevišķu produktu eksportam paredzēts ievedmuitas tarifa samazinājums neierobežotam daudzumam. Latvijas izcelsmes graudaugu eksporta tirdzniecības nosacījumi Saskaņā ar nosacījumiem BTL, kurus Latvija noslēgusi ar Čehiju, Slovākiju, Poliju, Latvijas izcelsmes griķu eksportam tiek piemērota ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme 0%. Pret Latvijas graudu (kviešu, rudzu, miežu, auzu) eksportam valstīs, ar kurām Latvijai ir spēkā VLR vai BTR režīms, tiek piemērota ievedmuitas nodokļa (tarifa) likme VLR likmes apmērā, izņemot Eiropas Līgumu, kurā kopš 2002. gada 1. jūlija tiek noteikti atvieglojumi muitas tarifu kvotu veidā graudu eksportam. 12. tabula Latvijas izcelsmes graudu eksporta nosacījumi uz Eiropas Savienību Preces apraksts %12 Kvota (t) Kvieši 0 26000 Rudzi 0 3750 Mieži 0 7500 Auzas 0 2250 10. Pārtikas aprites uzraudzība un kontrole Situācijas apraksts Lai uzlabotu pārtikas aprites uzraudzības un kontroles sistēmu, uz agrākā Valsts veterinārā dienesta bāzes ir izveidots Pārtikas un veterinārais dienests, kurš no 2002.gada 1.janvāra kontrolē pārtikas apriti visos tās posmos. Papildus jau esošajām Valsts veterinārā dienesta funkcijām jaunā dienesta kompetences sfēra tika paplašināta ar tādām funkcijām kā augkopības produkcijas aprites uzraudzība un kontrole, uzņēmumu atbilstības novērtēšana, importa un eksporta kravu veterinārā, fitosanitārā un sanitārā kontrole uz valsts robežas un mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas institūciju uzraudzība un kontrole. Pārtikas un veterinārā dienesta struktūra ir dienesta pamatfunkciju un darbības mērķu nodrošināšanas mehānisms. Pārtikas un veterināro dienestu veido centrālais aparāts, teritoriālās struktūrvienības, laboratorijas, Sanitārā robežinspekcija un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs. Pēc informācijas uz 20.02.2003., Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 2188 pārtikas ražošanas uzņēmumi un 12604 pārtikas izplatīšanas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Mērķis Nodrošināt visu pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu profesionālu un konsekventu valsts uzraudzību un kontroli, lai pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai droša, nekaitīga un kvalitatīva pārtika. Uzdevumi Ieviest Eiropas Savienības prasības pārtikas drošības un kvalitātes jomā. Pasākumi 13.tabula Tiks realizēta Pārtikas uzņēmumu informācijas sistēmas ieviešanas 1.kārta. Informācijas sistēma nodrošinās labāku informāciju par pārtikas uzņēmumu darbību un kontroles un inspekciju veikšanu šajos uzņēmumos. Tiks ieviesta arī Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto preču un produktu uzskaites un reģistrācijas informācijas sistēma. Tiks veikta Laboratoriju informācijas sistēmas "Unda" modernizācija. Finansējums un finansēšanas avoti 14. tabula Pasākumi 2002 piešķirts (tūkst. Ls) 2003 vajadzība (tūkst. Ls) Avots Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveidošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām - 91 Pamatbudžets Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles laboratoriskās testēšanas nodrošinājuma paaugstināšana - 189 Pamatbudžets Svaigu augļu, ogu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas valsts uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešana (iekšzeme) - 153,2 Pamatbudžets Nacionālās atliekvielu kontroles programmas pilnveidošana (papildinot to ar pesticīdu atlieku kontroli augu izcelsmes produktos) 50 45 Pamatbudžets 11. Valsts veterinārās uzraudzības nodrošināšana Situācijas apraksts Valsts veterināro uzraudzību nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests, kurš, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām un valsts uzraudzības programmām, organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās jomās: 1) dzīvnieku infekcijas slimību profilakse un apkarošana: 2) dzīvnieku labturība; 3) dzīvnieku izcelsmes produktu aprite saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 4) dzīvnieku izcelsmes atkritumu aprite; 5) veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprite; 6) dzīvnieku barības un barības piedevu aprite; 7) dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšana, ganāmpulku apzīmēšana un dzīvnieku pārvietošana; 8) gaļas liemeņu klasifikācija; 9) citas normatīvajos aktos noteiktās jomas. Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā atrodas 121 430 dzīvnieku novietnes, 3 mākslīgās apsēklošanas stacijas, 1 zooloģiskais dārzs, 3 suņu audzētavas, 22 suņu patversmes, 30 nebrīvē turētie savvaļas dzīvnieki, 148 transportlīdzekļi, kas pārvadā dzīvniekus, 4 vivāriji jeb eksperimenta dzīvnieku audzētavas, 11 veterin …