Par konceptuālo ziņojumu "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu"

Par konceptuālo ziņojumu "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 105 Rīgā 2022. gada 15. februārī (prot. Nr. 8 43. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) piedāvātos risinājumus: 1.1. bāzes finansējuma pakāpeniskai palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai; 1.2. valsts finansēto vietu skaita pakāpeniskai palielināšanai profesionālās izglītības programmās, tai skaitā valsts budžeta finansējuma piešķiršanai pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā noteiktajiem kvalitātes, pieprasījuma, nodarbinātības, stratēģiskajam un caurviju kritērijiem; 1.3. profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva nodrošinājumam; 1.4. mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā. 2. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 3. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar konceptuālā ziņojuma rīcības plānā minētajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot šā rīkojuma 1. punktā minētos risinājumus atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par prioritāro pasākumu īstenošanu un tam nepieciešamo finansējumu. 4. Ja tiek piešķirts šā rīkojuma 2. punktā minētais finansējums, Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 31. decembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo": 4.1. nosakot bāzes finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai; 4.2. izstrādājot kritērijus un kārtību, kādā valsts budžeta finansējumu piešķir pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai (tai skaitā stipendijām). Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece  (Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra rīkojums Nr. 105) Konceptuālais ziņojums "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu" Rīgā, 2021 Satura rādītājs 1. Kopsavilkums 2. Esošās situācijas apraksts 2.1. Profesionālās izglītības programmu īstenošana un finansēšana 2.2. Izglītojamo uzņemšanas plānošana profesionālās izglītības programmās 2.3. Izmaiņu nepieciešamība profesionālās izglītības programmu finansēšanā 3. Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei 3.1. Bāzes finansējuma noteikšana profesionālās izglītības programmu īstenošanai 3.2. Profesionālās izglītības programmu finansēšana pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs 3.3. Prakses un DVB mācību īstenošanas izmaksu nodrošināšana 4. Ieteikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai attīstībai 4.1. Normējamo un nenormējamo izmaksu struktūras pārskatīšana 4.2. Izglītības programmu izmaksu koeficientu piemērošanas metodikas pārskatīšana 4.3. Izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšana 4.4. Modulāro izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas izveide 4.5. Īsā cikla profesionālās izglītības programmu īstenošana 4.6. Kopīgu profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās izglītības iestādēs 4.7. Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšana 4.8. Absolventu nodarbinātības monitoringa ieviešana 4.9. Profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas centru izveide 4.10. Snieguma finansējama ieviešana 5. Ietekme uz problēmas risināšanu un riski, ja situācija nemainās 6. Risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums 7. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu 8. Profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveides laika grafiks Pielikumi 1. Kopsavilkums Konceptuālais ziņojums "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu" (turpmāk - ziņojums) sagatavots, lai īstenotu ar Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr. 210 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk - IZM) noteikto pasākumu Nr.123.1. pārskatīt profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtību. Saskaņā ar Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2021.gada vienošanās un domstarpību protokola II daļas 5.sadaļā noteikto, IZM līdz 2020.gada 31.oktobrim jāsagatavo konceptuālais ziņojums par profesionālās izglītības programmu finansēšanu un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk - MK)1. Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdes protokola Nr.26 39.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2017.gadam" izstrādes procesā", 6.9.apakšpunktā dotais uzdevums (Nr.2016-UZD-1353) Izglītības un zinātnes ministrijai profesionālās izglītības reformas ietvaros sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā profesionālās izglītības programmu finansēšanas modeli, tajā skaitā finansēšanas principus citu dibinātāju profesionālajām izglītības iestādēm2. Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta sēdes protokola Nr.42 45.§ Informatīvais ziņojums "Par darba grupas, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2017.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.106 "Par darba grupu" rezultātiem" 4.punktā dotais uzdevums (Nr.2017-UZD- 2375) Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par snieguma finansējuma ieviešanas iespējām un nosacījumiem valsts profesionālās izglītības iestādēs3. Ziņojumā izvērtēta esošā profesionālās izglītības programmu īstenošanas un finansēšanas kārtība, ņemot vērā profesionālās izglītības specifiku un to, ka profesionālās vidējās izglītības nodrošināšanā iesaistītas vairākas institūcijas. Ziņojumā sniegts ieskats izglītojamo uzņemšanas plānošanas procesā profesionālās izglītības programmās gan IZM padotības, gan citu valsts dibinātāju padotībā esošās iestādēs, tāpat arī apskatīti principi, kas nosaka IZM valsts budžeta piešķīrumu Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu (turpmāk - profesionālās izglītības programmas) īstenošanas finansēšanai. Ziņojumā pamatota izmaiņu nepieciešamība profesionālās izglītības programmu finansēšanā, izstrādāti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, kā arī sniegti ieteikumi tās turpmākajai attīstībai. Ziņojuma 3.nodaļā sniegti priekšlikumi, kuru īstenošanai ir skaidrs turpmākais rīcības plāns un apzināts pasākumu īstenošanai nepieciešamais valsts budžeta finansējums, savukārt 4.nodaļā sniegti ieteikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei nākotnē, kuru īstenošanai konkrēts rīcības plāns, tāpat arī plānoto pasākumu ietekmes uz valsts budžetu izvērtējums būtu jāizstrādā. Ziņojuma izstrādei 2019.gadā tika izveidota IZM darba grupa, kurā bija iesaistīti pārstāvji no Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija", Biedrības "Latvijas koledžu asociācija", Profesionālās izglītības biedrības, Valsts izglītības satura centra, Rīgas Tehniskās universitātes, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības. Par konceptuālajā ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem tika panākta vienošanās ar profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajām pusēm. Konceptuālais ziņojums 2020.gada 19.oktobrī nodots sabiedriskajai apspriešanai, iespējas iepazīties ar tajā sniegtajiem priekšlikumiem bija plašākai sabiedrībai un sniegt viedokli varēja jebkurš interesents4. Tika saņemti atzinumi no Kultūras ministrijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības. Ministrija izvērtēja visus iebildumus un daļa no tiem tika ņemti vērā, attiecīgi precizējot konceptuālo ziņojumu. Vairāki sniegtie iebildumi netika ņemti vērā, par tiem diskusiju plānots turpināt starpinstitūciju sanāksmē līdztekus visiem apkopotajiem iesaistīto pušu sniegtajiem viedokļiem, kas tika saņemti pēc konceptuālā ziņojuma izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē 2020.gada 12.novembrī5. 2021.gadā tika turpināts darbs pie konceptuālā ziņojuma pilnveides, ziņojums tika precizēts un papildināts atbilstoši saņemtajiem institūciju iebildumiem, t.sk. paustajiem viedokļiem 2021.gada 8.jūlija starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē. 2. Esošās situācijas apraksts 2.1. Profesionālās izglītības programmu īstenošana un finansēšana 2020./2021.mācību gada sākumā profesionālo izglītību valstī īstenoja 54 izglītības iestādes, t.sk. 43 profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes (18 profesionālās vidējās izglītības iestāde, 22 profesionālās izglītības kompetences centri, viena arodizglītības iestāde un divas vispārējās izglītības iestādes). Iespēja apgūt profesionālās izglītības programmas tiek piedāvāta arī 10 koledžās (izglītības iestādes, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas), kas atrodas IZM, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, kā arī augstskolu padotībā. Profesionālās izglītības programmas iespējams apgūt arī Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolā, kas ir juridiskas personas dibināta izglītības iestādes struktūrvienība. Profesionālās izglītības iestādes var iedalīt pēc to dibinātāja, valsts tiešās pārvaldes iestāžu padotībā darbojas 33 profesionālās izglītības iestādes (t.sk. IZM - 21, Kultūras ministrijas - 10, Labklājības ministrijas - viena un Zemkopības ministrijas padotībā - viena izglītības iestāde). Vienlaikus valstī profesionālo izglītību nodrošina arī trīs fizisku personu dibinātas profesionālās izglītības iestādes, kā arī piecas pašvaldību dibinātas profesionālās izglītības iestādes. Profesionālās izglītības programmas īsteno arī divas pašvaldības vispārējās izglītības iestādes Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola un Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola (izglītības iestāžu sarakstu, kas īsteno profesionālās izglītības programmas skatīt 1.pielikumu). Saskaņā ar Izglītības likuma 59.pantu izglītības iestādes finansē to dibinātāji, savukārt Izglītības likuma 29.pants nosaka, ka izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 31.panta otrajai daļai IZM un nozaru ministrijas var noteikt valsts finansēto vietu skaitu izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmās, tas attiecas arī uz profesionālās izglītības programmu īstenošanu augstākās izglītības iestāžu struktūrvienībās un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs. Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem, privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji - fiziskas vai juridiskas personas. Atbilstoši Izglītības likuma 60.pantam izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina Ministru kabineta noteikto izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, t.sk. saimnieciskā personāla darba algas, kā arī ar starptautisko sadarbību saistītos izdevumus un izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē. Izglītības likuma 60.panta trešā daļa nosaka, ka pedagogu darba samaksa valsts izglītības iestādēs tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt pašvaldības izglītības iestādēs - no valsts budžeta mērķdotācijām. 2015.gada 18.jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Izglītības likuma 59.panta otrajā daļā paredz, ka no 2023.gada 1.janvāra privātās izglītības iestādes varēs saņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai, ja privātās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas. 2020.gada valsts budžetā (administrē IZM) mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestādēm veidoja 387,2 milj. EUR, no tiem pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sastādīja 287,0 milj. EUR, tajā skaitā mērķdotācijas pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai veidoja 1,3 milj. EUR. Profesionālās izglītības programmu īstenošanai IZM resora valsts budžeta dotācija 2020.gadā veidoja 73,0 milj. EUR, bet 2021.gadā - 76,1 milj. EUR. Plānotais valsts finansēto izglītojamo gada vidējais skaits - 20 302, attiecīgi viena izglītojamā vidējās izmaksas 3 714 EUR (normējamās un nenormējamās izmaksas). Līdz 2017.gada 31.augustam valsts finansējums 683 tūkst. EUR apmērā tika piešķirts piecu pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai - Cēsu Profesionālā vidusskola (šobrīd Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina tehnikums), Vecbebru Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola (2017.gadā likvidēta), Mālpils Profesionālā vidusskola (2017.gadā likvidēta), Apguldes Profesionālā vidusskola (šobrīd - Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas struktūrvienība Apguldē), Zaļenieku Profesionālā vidusskola (šobrīd integrēta izglītības iestāde - Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola). Šobrīd profesionālās izglītības programmas tiek īstenotas septiņās pašvaldību izglītības iestādēs - Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā, Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā, Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā, Jelgavas Amatu vidusskolā, Balvu profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā. Mākslas jomas profesionālās izglītības programmas īsteno arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola un Profesionālās izglītības kompetences centrs "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"". Lai arī izglītības iestādes finansē to dibinātāji, pastāv izņēmumi, kas bieži saistīti ar izglītības iestāžu reorganizāciju. Tā tas bija gadījumā ar Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", kas līdz 2019.gada 1.jūlijam bija IZM padotībā esoša iestāde (Rīgas 1.medicīnas koledža), bet šobrīd tā ir atvasinātas publiskas personas dibināta izglītības iestāde. Vienlaikus izdevumus, kas saistīti ar profesionālās izglītības programmu īstenošanu, tiek turpināts segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Profesionālās izglītības mācību iestādes" apakšprogrammas 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" līdzekļiem. Finansējums tiek piešķirts kā transferts atvasinātai publiskai personai, atbilstoši līgumam ar Latvijas Universitāti par IZM valsts budžeta dotācijas piešķiršanu, lai koledža nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanu. Tāpat arī Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" līdz 2019.gada 1.jūlijam (Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža) un Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" līdz 2018.gada 1.martam (Daugavpils medicīnas koledža) darbojās IZM padotībā. Attiecīgi, lai arī visas izglītības iestādes var iedalīt pēc to dibinātāja, vienlaikus jāņem vērā arī gadījumi, kad viena izglītības iestāde var īstenot gan vairākus izglītības veidus, gan izglītības programmas vairākās izglītības pakāpēs, attiecīgi finansējuma avots var būt atšķirīgs. Profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.655 "Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk - MK noteikumi Nr.655). Latvijas profesionālas izglītības finansēšanas programmu pašreizējais modelis paredz profesionālās izglītības iestādei finansējumu piešķirt pēc viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās, diferencējot normējamās izmaksas ar katrai izglītības programmu grupai noteikto izmaksu minimālo koeficientu. MK noteikumos Nr.655. noteiktās izglītības programmas izmaksas veido normējamās izmaksas un nenormējamās izmaksas, kas ietver arī stipendijas. Kārtību, kādā izglītojamiem tiek piešķirtas stipendijas nosaka Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām", paredzot, ka stipendijas audzēkņiem valsts dibinātajās izglītības iestādēs tiek izmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem - no izglītības iestādes stipendiju fonda, kuru izveido no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, pašvaldību izglītības iestādēs no pašvaldību budžeta līdzekļiem, savukārt citas juridisko vai fizisko personu dibinātās izglītības iestādes stipendijas izmaksā no sava budžeta. Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteiktais mērķis paredz palielināt izglītojamo skaita proporciju profesionālās vidējās izglītības pakāpē līdz 50%6, vienlaikus profesionālās izglītības programmu īstenošanai 2021.gadā, IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un IZM līgumiestādēm, netiek nodrošināts MK noteikumos Nr.655 noteiktais izmaksu minimums - normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas izmaksas tiek nodrošinātas 83,9% apmērā esošās budžeta finansējuma ietvaros (apakšprogramma 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"). Attiecīgi, IZM padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes un IZM līgumiestādes, profesionālās izglītības programmu īstenošanai, salīdzinot ar 2020.gadu, saņem ievērojami mazāku finansējumu. Profesionālās izglītības īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums ir saistīts ar izglītojamo skaita pieaugumu 2021.gadā, jo 2020.gadā būtiski samazinājies atskaitīto audzēkņu skaits pret 2019.gadu. Valsts budžeta finansējuma apmēru IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm aprēķina saskaņā ar normatīvu atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam (izglītojamo skaitam vidēji gadā) profesionālās izglītības programmās. Valsts finansēto vietu skaits ir izglītojamo skaits vidēji gadā, ko aprēķina pēc formulas, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 655 1.pielikuma 5.1.apakšpunktu (saskaņā ar IZM 2016.gada 16.maija kārtību Nr.24 "Kārtība, kādā Izglītības un zinātnes ministrija plāno un aprēķina plānojamam budžeta gadam valsts finansēto vietu skaitu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās"). Līdz ar to valsts finansēto vietu skaits (izglītojamo skaits vidēji gadā) plānojamam 2022.budžeta gadam palielinājies par 1 301 vietu pret 2020.gadu (no 19 301 vietām 2020.gadā uz 20 602 vietām 2022.gadā). Kā viens no valsts finansēto vietu skaita aprēķina rādītājiem plānojamam budžeta gadam ir no iestādes atskaitīto izglītojamo skaits pēc iestāžu pārskatos (PROF-2) norādītās informācijas iepriekšējā periodā. Attiecīgi, lai arī kopējais IZM resora valsts budžeta finansējums profesionālajai izglītībai ik gadu pieaug, ņemot vērā izglītojamo skaita pieaugumu, 2021.gadā uz vienu izglītojamo tas ir samazinājies. Kultūras ministrijas valsts budžeta ietvaros tiek finansēta profesionālās izglītības programmu īstenošana Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs, tāpat arī pedagogu darba samaksa divās pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs (Profesionālās izglītības kompetences centrs "Daugavpils Mākslas un dizaina vidusskola "Saules skola"" un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola), par kopējo finansējumu 2020.gadā - 26 530 202 EUR un 2021.gadā - 27 596 182 EUR apmērā. Veselības ministrijas resora valsts budžeta finansējums Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas profesionālās izglītības programmu īstenošanai 2020.gadā bija 253 404 EUR, 2021.gadā plānots - 266 806 EUR. Profesionālo izglītību piedāvā apgūt arī Labklājības ministrijas pakļautībā esošās Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk - SIVA) struktūrvienība "Jūrmalas profesionālā vidusskola" (turpmāk - JPV), savukārt 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas piedāvā SIVA Koledža. JPV īsteno komplicētu pakalpojumu - profesionālā rehabilitācija, kas ietver profesionālas izglītības apguvi un profesionālās rehabilitācijas atbalsta pakalpojumus. JPV tiek sniegts profesionālās rehabilitācijas pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem - nodrošinot profesionālās vidējās izglītības programmu, profesionālās pamatizglītības programmu, profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības un arodizglītības programmu īstenošanu personām ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti darbspējas vecumā. Iepriekšminētajai mērķa grupai gan vecuma, gan veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama komplicētāka pieeja un nodrošinātie atbalsta pakalpojumi, kas saistīti ar JPV apjomīgu mācībspēku darbu, gan lai sagatavotos nodarbībām, gan organizējot mācību procesu un gatavojot mācību materiālus, ņemot vērā katras audzēkņa individuālās vajadzības. Tāpat arī mācību laikā izglītojamiem tiek nodrošināti dienesta viesnīcas, ēdināšanas un transporta pakalpojumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, SIVA nodrošinātā pakalpojuma faktiskās izmaksas uz vienu izglītojamo ir ievērojami lielākas par to finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēts MK noteikumos Nr. 655, attiecīgi saskaņā ar Labklājības ministrijas norādīto, lai arī izmaksās ir iekļauti visi izdevumi, kas minēti MK noteikumos Nr. 655, SIVA izmaksas uz vienu izglītojamo ir lielākas (ņemot vērā pakalpojuma specifiku) un pašizmaksā papildus tiek ietverti vēl citi, MK noteikumos neminēti izdevumi (piem. zemes noma, nekustamā īpašuma apdrošināšana u.c.). Attiecīgi Labklājības ministrija plāno izstrādāt grozījumus šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu SIVA īstenoto profesionālās izglītības programmu izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, vienlaikus veicot detalizētus aprēķinus par šim mērķim papildus nepieciešamo finansējuma apmēru. SIVA profesionālajai rehabilitācijai, nodrošinot izglītības pakalpojumu, profesionālas rehabilitācijas atbalsta pakalpojumus, dienesta viesnīcas pakalpojumu u.c. (bez profesionālās piemērotības pakalpojuma) 2020.gadā izlietoja - 1 723 785 EUR, 2021.gadam piešķirtais valsts budžeta finansējums - 1 692 587 EUR. Zemkopības ministrijas padotībā esošās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bulduru Dārzkopības vidusskolas profesionālās izglītības programmu īstenošanai valsts budžeta finansējums 2020.gadā - 666 075 EUR, 2021.gadā - 682 056 EUR. MK noteikumi Nr. 655 neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām. Iekšlietu ministrijas koledžu finansēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi". Tāpat uz Iekšlietu ministrijas koledžu finansēšanu attiecas tie normatīvie akti, kas tiek attiecināti uz valsts pārvaldes iestāžu finansēšanu - Likums par budžetu un finanšu vadību un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi, gadskārtējais valsts budžeta likums un vidēja termiņa budžeta ietvara likums, Iekšlietu ministrijas un attiecīgo iestāžu izdotie iekšējie noteikumi budžeta un finanšu vadības jomā. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu - Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta padotībā esošajās izglītības iestādēs (Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža, Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledža) tiek īstenotas arodizglītības, tālākizglītības, profesionālās pilnveides, pieaugušo neformālās izglītības programmas un īsā cikla augstākās izglītības programmas. Iekšlietu ministrijas padotībā esošo koledžu izdevumi 2020.gadā bija 10,9 milj. EUR, bet 2021.gadā plānoti izdevumi 10,4 milj. EUR apmērā, t.sk. izdevumi visu iepriekšminēto izglītības programmu īstenošanai. 2.2. Izglītojamo uzņemšanas plānošana profesionālās izglītības programmās Profesionālās izglītības programmu piedāvājuma veidošanā, IZM padotībā esošajās izglītības iestādēs, iesaistītas vairākas institūcijas. Ziņojumā sniegts ieskats izglītojamo uzņemšanas plānošanas procesā profesionālās izglītības programmās IZM un citu valsts dibinātāju padotībā esošajās izglītības iestādēs. Valsts finansēto izglītojamo vietu skaita plānošana uzņemšanai profesionālās izglītības programmās notiek saskaņā ar noteiktu mehānismu, kas ietver vairākus nosacījumus: - Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas izstrādātās darba tirgus pieprasījuma prognozes. - Nozaru ekspertu padomju (turpmāk - NEP) priekšlikumi par speciālistu pieprasījuma tendencēm. - Koledžu īstenoto profesionālās izglītības programmu un augstākās izglītības līmeņa studiju programmu piedāvājuma izvērtējums. - Atbilstība attīstības un investīciju stratēģijai - materiāltehniskā bāze, veiktās un plānotās investīcijas infrastruktūras uzlabošanai, izglītības programmu modernizācijai, izglītības programmu reģionālais pārklājums. - Izglītojamo uzņemšanas rezultāti iepriekšējā mācību gadā. - Atskaitīto izglītojamo skaita izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu. - Izglītības programmas saturs - atbilstība Nozaru kvalifikāciju struktūrai, modulāro izglītības programmu piedāvājums, DVB mācību īstenošana, atbilstība izglītības iestādei noteiktajām metodiskajām jomām un specializācijai. - Izglītības programmas akreditācijas vērtējums. Lai sekmētu attiecīgās nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu un veicinātu profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, ir izveidotas un darbojas NEP. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12.panta otrās daļas 1.punktu NEP sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības programmās. IZM apkopo NEP saskaņoto izglītojamo vietu skaita pieprasījumu speciālistu sagatavošanai IZM padotībā esošajās izglītības iestādēs un saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, Labklājības ministrijas īstermiņa darba tirgus prognozēm, NEP priekšlikumiem, izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijām, ieguldījumiem infrastruktūras un izglītības programmu modernizēšanā, iepriekšējā budžeta gada uzņemšanas rezultātiem, atskaitīto izglītojamo skaita izmaiņām, Nozaru kvalifikāciju struktūru, modulāro izglītības programmu piedāvājumu, DVB mācībām, profesionālās izglītības satura aktualitātēm, IZM noteiktajām izglītības iestāžu metodiskajām jomām un izglītības iestāžu specializācijai izvērtē un analizē NEP sniegtos priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs. Veidojot profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, tiek vērtēts arī koledžu īstenoto profesionālās izglītības programmu piedāvājums, ņemot vērā to, ka koledžas īsteno arī augstākās izglītības līmeņa studiju programmas. Tāpat arī tiek ņemts vērā akreditācijas ietvaros veiktais profesionālās izglītības programmu novērtējums, kas atspoguļo izglītības iestādes iespējas un sniegumu kvalitatīvai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, t.sk. kompetences un sasniegumi, infrastruktūra un resursi, pedagogu profesionālā kapacitāte, drošība un psiholoģiskā labklājība, atbalsts un sadarbība u.c. Tiek vērtēts arī profesionālās izglītības programmu reģionālais pārklājums, svarīgi nodrošināt profesionālas izglītības programmu piedāvājuma nepārklāšanos, profesionālas izglītības iestādēm nedublējot līdzīgas profesionālās izglītības programmas. Izglītības iestādes izvērtē nākamā budžeta gada uzņemšanas plānus profesionālās izglītības programmās un attiecīgo nozaru speciālistu nepieciešamību darba tirgū. Izvērtējot iepriekšējā un esošā mācību gada izglītojamo uzņemšanas gaitu un rezultātus, kā arī NEP un IZM sniegtos priekšlikumus, izglītības iestādes prognozē nākamajā mācību gadā plānoto izglītojamo uzņemšanu valsts finansētajās izglītības programmās. IZM izvērtē attiecīgo nozaru speciālistu nepieciešamību darba tirgū un izglītības iestāžu nākamā gada uzņemšanas plānus profesionālās izglītības programmās un tos atkārtoti iesniedz saskaņošanai NEP, kas sniedz atzinumu un priekšlikumus profesionālās izglītības pasūtījumam atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Saskaņā ar NEP atzinumiem tiek sagatavots no valsts budžeta finansēto izglītojamo skaita uzņemšanas plāns profesionālās izglītības programmās. Saskaņā ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes nolikuma (apstiprināts ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2016.gada 21.aprīļa sēdes lēmumu - Protokola Nr.1. 2.punktu) 4.4.apakšpunktu Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (turpmāk - PINTSA) saskaņo valsts budžeta finansēto izglītojamo skaitu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās valstī kopumā un katrā reģionā (IZM padotības izglītības iestādēs). IZM izdod rīkojumu par valsts finansēto izglītojamo vietu skaitu uzņemšanai nākamajam gadam. Pamatojoties uz IZM rīkojumu un MK noteikumos Nr.655 norādīto gada vidējā izglītojamo skaita aprēķina formulu izglītības iestādēm tiek noteikts valsts finansēto vietu skaits profesionālās izglītības programmās attiecīgajam budžeta gadam. Aprakstītā izglītojamo uzņemšanas plānošana valsts budžeta finansētās profesionālās izglītības programmās shematiski attēlota zemāk attēlā (skat. Attēls Nr. 1). Attēlā redzamā shēma attiecināma uz IZM padotībā esošajām izglītības iestādēm un tām iestādēm, ar kurām noslēgts līgums par profesionālās izglītības īstenošanu. Kārtību, kādā IZM plāno un aprēķina plānojamam budžeta gadam valsts finansēto vietu skaitu profesionālās izglītības programmās nosaka IZM 2016.gada 15.maija iekšējie noteikumi Nr.24 "Kārtība, kādā Izglītības un zinātnes ministrija plāno un aprēķina plānojamam budžeta gadam valsts finansēto vietu skaitu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās". Attēls Nr. 1. Valsts finansēto izglītojamo vietu skaita plānošana uzņemšanai profesionālās izglītības programmās Profesionālās izglītības likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos ietvertais regulējums paredz mehānismu, kā tiek izvērtēts nozarēs nepieciešamais speciālistu skaits darba tirgū un sniegti priekšlikumi valsts budžeta finansējuma piešķiršanai profesionālas izglītības programmu īstenošanai. Jāņem vērā arī kultūras un radošo industriju nozaru specifika, kurām nav izveidota NEP. Izglītības tematiskās jomas "Mākslas" programmu mākslas, dizaina, mūzikas un dejas nozarēs izvērtējumu sniedz Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Kultūras ministrijas izveidota Kultūrizglītības padome. Tāpat arī veselības aprūpes jomā nav izveidota Nozaru ekspertu padome, vienlaikus virkne reglamentētās profesijas7 veselības aprūpes jomā, piem. māsas palīgs, zobārsta asistents, zobu tehniķis un kosmētiķis, tiek apgūtas arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās. Kultūras ministrijas padotībā esošajās u.c. dibinātāju izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas izglītības programmas mākslas, dizaina, mūzikas un dejas nozarēs, izglītojamo uzņemšanas plānošanas process profesionālās izglītības programmās tiek organizēts līdzīgi kā IZM. Vispirms tiek apkopota informācija no Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības vidusskolām par plānoto izglītojamo uzņemšanu valsts finansētajās izglītības programmās. Priekšlikumus Kultūras ministrijai par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu valsts finansēto vietu skaitu, atbilstoši iekšējiem noteikumiem, sniedz Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Valsts budžeta finansēto vietu skaits tiek noteikts, vispirms pieprasot informāciju no izglītības iestādēm par plānoto izglītojamo skaitu uzņemšanai nākamajā mācību gadā 1.kursā, norādot sadalījumu pa kvalifikācijām, kā arī iepriekšējā mācību gada absolventu skaitu, iestāšanos augstskolā un iekļaušanos darba tirgū. Pēc informācijas saņemšanas Latvijas Nacionālais kultūras centrs apkopo iepriekšējā mācību gada izglītojamo sasniegumus valsts pārbaudes darbos un profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un kopumā izglītības iestāžu iesniegto informāciju par absolventiem, un tad izvērtē katras izglītības iestādes izglītības programmu rezultativitāti. Latvijas Nacionālā kultūras centra izveidota Ekspertu komisija sniedz priekšlikumus par valsts finansēto vietu skaitu. Ekspertu komisijā tiek iekļauti pārstāvji no kultūras un radošās industrijas jomas darba tirgus, mākslas augstskolām un Kultūras ministrijas. Vēlāk katrai vidusskolai tiek sagatavots un nosūtīts kultūras ministra parakstīts rīkojums par izglītojamo uzņemšanu valsts finansētajās izglītības programmās kārtējā mācību gadā 1.kursā, norādot sadalījumu pa kvalifikācijām. Pēc uzņemšanas, ja nepieciešams, rīkojums tiek precizēts atbilstoši faktiskās uzņemšanas rezultātiem. Vērtējot izglītojamo skaitu uzņemšanai kārtējā mācību gadā, viens no kritērijiem ir optimāls izglītojamo skaits vispārizglītojošo priekšmetu grupās katrā skolā, jo šīs grupas veido dažādu kvalifikāciju izglītojamie. Tā kā katrā Kultūras ministrijas skolā šī telpu ietilpība atšķiras, individuāli tiek vērtēts optimālais uzņemamo izglītojamo skaits katrā skolā. Veselības ministrijas padotībā esošā Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (turpmāk - SKMK) īsteno arodizglītības programmu "Māszinības" ar kvalifikāciju māsas palīgs un profesionālās vidējās izglītības programmu "Zobārstniecība" ar kvalifikāciju zobārsta asistents. Veselības ministrija ik gadu slēdz trīspusējo vienošanās protokolu ar IZM un Rīgas Stradiņa universitāti par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu un zinātniskās darbības finansējumu no zinātnes bāzes finansējuma līdzekļiem. Vienošanās protokolā ir norādīts studiju vietu skaits (vidēji gadā) SKMK arodizglītības un profesionālā vidējā izglītības programmā. Savukārt SKMK nepieciešamo budžeta vietu skaitu arodizglītības un profesionālās vidējās programmā plāno gan īstermiņā (uz nākošo studiju gadu), gan vidējā termiņā. SKMK iepriekš minētajās profesionālās izglītības programmās nepieciešamo budžeta vietu skaitu prognozē, ņemot vērā stratēģiskās plānošanas dokumentos noteikto. SKMK programmu finansēšanas plānošanā tiek ņemti vērā MK noteikumi Nr. 655, Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra instrukcija Nr. 8 "Instrukcija par valsts budžeta tāmēm", SKMK nolikums un SKMK izdotie Norādījumi plānoto studiju vietu noteikšanai. SKMK valsts budžeta plānus izglītojamo uzņemšanai saskaņo ar dibinātāju - Rīgas Stradiņa universitāti, kas tālāk tiek saskaņoti ar Veselības ministriju. Labklājības ministrijas SIVA īstenotās programmas tiek veidotas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam (darba tirgus prognozēm), tāpat arī ievērojot dažādās SIVA mērķgrupas vajadzības - profesijas, kurās personas ar invaliditāti kvalitatīvi var veikt darba pienākumus. Izglītības programmas regulāri tiek pārskatītas un pilnveidotas, atbilstoši gan tehnoloģiju jauninājumiem, gan darba devēju pieprasījumam. Uzņemšana izglītības programmās tiek plānota ievērojot pieejamo budžetu, audzēkņu skaits un grupu skaits izglītības iestādē tiek saskaņots ar SIVA atbilstoši noteiktajam rezultatīvajam rādītājam, izglītības programmas izmaksu aprēķinu nodrošina SIVA. Katru mācību gadu izglītības iestāde gatavo uzņemšanas noteikumus un organizē audzēkņu uzņemšanu programmās. Veidojot izglītības piedāvājumu un komplektējot mācību grupas tiek ņemti vērā šādi kritēriji: piešķirtais valsts budžeta finansējums (Labklājības ministrijas resora) pakalpojuma nodrošināšanai; plānotie rezultatīvie rādītāji attiecīgajam gadam; pieprasījums mācībām konkrētā izglītības programmā; izglītības programmas izmaksas; darbā iekārtošanās rezultāti pēc izglītības ieguves. Ar SIVA rīkojumu, kas iepriekš saskaņots ar LM, ir apstiprināti profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma grozi, kur noteiktas katra pakalpojuma, t.sk. izglītības programmas izmaksas, pieņemot, ka grupā ir desmit personas, izmaksas tiek aprēķinātas pamatojoties uz Pašizmaksas aprēķina metodiku. Katru gadu SIVA izdod rīkojumu par Finanšu vadību, kurā sadalīti SIVA realizēto pasākumu plānotie apjomi (rezultatīvie rādītāji), ņemot vērā piešķirto valsts budžeta finansējumu. Zemkopības ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu izglītojamo vietu skaita finansēšana un speciālistu sagatavošana profesionālās izglītības programmās par valsts budžeta līdzekļiem tiek noteikta noslēgtā līguma un vienošanās protokolā starp Zemkopības ministriju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Plānojot ikgadējo budžeta vietu skaitu, notiek trīspusējas sarunas, kurās tiek ņemti vērā iepriekšējā gada izpildes rezultāti, darba tirgus aktualitātes, materiālās bāzes pilnveidošana u.c. Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Bulduru Dārzkopības vidusskola, gatavojot piedāvājumu, konsultējas ar Nozaru ekspertu padomēm. Iekšlietu ministrijas koledžās un augstskolās, ar kurām noslēgts līgums, sagatavojamo speciālistu skaita prognozi vidējam termiņam izstrādā Iekšlietu ministrijas darba grupa un iekļauj resora politikas plānošanas dokumentā - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālās izglītības attīstības rīcības plānā 2018.-2021.gadam. Katram kalendārajam gadam precīzu Iekšlietu ministrijas koledžās un augstskolās, ar kurām noslēgts līgums, izglītojamo skaitu apstiprina Iekšlietu ministrija pēc padotības iestāžu iesniegtās informācijas, kuru sagatavo iestādes personālvadības struktūrvienība, atbilstoši personālsastāva mainības prognozei, karjeras attīstības plāniem un plānotajām reformām, izdodot attiecīgu rīkojumu. Iepriekšējā gada izglītojamo uzņemšanas rezultātus un citu rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanas progresu Iekšlietu ministrijas darba grupa analizē katra gada beigās, ministrijas vadībai iesniedzot rakstisku pārskatu. 2.3. Izmaiņu nepieciešamība profesionālās izglītības programmu finansēšanā Piešķirot finansējumu atbilstoši viena izglītojamā izglītošanas izmaksām konkrētā izglītības programmā, tiek atvieglota valsts pasūtījuma veidošana profesionālajā izglītībā, nosakot, kāda apmēra valsts finansējums, kādās izglītības programmās un kādam izglītojamo skaitam tiks piešķirts. Finansējuma apjoms, kas balstīts uz izglītojamo skaitu, ļauj profesionālās izglītības iestādēm savus ienākumus plānot tik ilgi, kamēr tās sagatavo noteiktu speciālistu skaitu, attiecīgi šī pieeja izglītības iestādēm ļauj plānot savus resursus ilgākā laika periodā. Tiek nodrošināti vienlīdzīgi, skaidri finansēšanas nosacījumi visām profesionālās izglītības iestādēm. Esošā pieeja dod iespēju arī operatīvi reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām, veidojot ikgadējo valsts budžeta finansēto izglītojamo vietu skaitu, tādā veidā efektīvi īstenojot valsts politiku profesionālajā izglītībā. Latvijas profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas - sakārtots profesionālās izglītības iestāžu tīkls, veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras modernizācijai, materiālās un tehniskās bāzes uzlabošanai, izveidotas jaunas sadarbības formas ar sociālajiem partneriem un privāto sektoru, izstrādāta Nozaru kvalifikāciju struktūra, profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, uzsākta modulāro izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrāde. Šīs pārmaiņas paredz plašas iespējas sagatavot jauniešus atbilstoši profesiju standartiem, kā arī nodrošināt iegūto kvalifikāciju atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, vienlaikus nodrošinot sasaisti ar Eiropas profesionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru. Atbilstoši 2015.gada 18.jūnija grozījumiem Izglītības likumā, ieviešot Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeņus, nacionālā kvalifikāciju sistēma un to profesionālās kvalifikācijas balstās uz nozares kvalifikāciju struktūrām, kuras tiek veidotas izmantojot kompetences. Savukārt modulārās profesionālās izglītības programmas tiek veidotas ievērojot ECVET (Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām) principus, tas nozīmē sasniedzamos mācīšanās rezultātus, kas nosaka, ko izglītības procesā iesaistītais spēj darīt, zina un izprot pēc attiecīgu mācību pabeigšanas, un tas ir definēts zināšanu, prasmju un kompetenču izteiksmē. Uzsākta modulārās pieejas īstenošana profesionālās izglītības satura izveidošanai un programmu īstenošanai, kas ļauj jauniešiem un pieaugušajiem izvēlēties apgūt ne tikai pilnu profesionālo kvalifikāciju bez laika ierobežojuma, bet arī atsevišķi apgūt profesionālās izglītības programmu moduļus, tādējādi paplašinot savas iespējas darba tirgū. Tiek īstenotas jaunas pieejas pedagogu kompetences un darba kvalitātes uzlabošanai, t.sk. digitālas mācību vides izveidošana un digitālu mācību līdzekļu ieviešana u.c. Turklāt profesionālās izglītības sistēmā kopš 2016.gada ieviesta jauna izglītības ieguves forma - darba vidē balstītas mācības (turpmāk - DVB mācības), kurai no tradicionālajām izglītības programmām ir atšķirīga pieeja mācību procesa organizēšanā, t.sk. mācību grupām ar nelielu izglītojamo skaitu, tāpat arī atšķiras mācību īstenošanas vieta, mācību ilgums, kas attiecīgi var ietekmēt profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā finansējuma aprēķinu. Modulāro profesionālas izglītības programmu kontekstā jāņem vērā grupas lielums, nodrošinot optimālu izglītojamo skaitu modulārās programmas daļu (moduļa vai vairākus moduļu), apguvē. Ja vispārējo mācību priekšmetu apguvē iespējams nodrošināt sekmīgu mācību procesu grupās ar izglītojamo skaitu, kas lielāks par 30, tad profesionālo kompetenču apguvē, kas saistīta ar praktiskām mācībām konkrētu prasmju apguvei, būtu nepieciešams nodrošināt grupas ar izglītojamo skaitu 16 līdz 20. Gadījumos, kad izglītojamo skaits pārsniedz ieteicamo skaitu grupā, izglītojamie būtu jādala vairākās grupās, kas attiecīgi ietekmēs izglītības programmu īstenošanas izmaksas, piem. pedagoga algas, uzturēšanas u.c. izmaksas. Moduļa satura pamatā ir konkrēti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas nosaka profesionālo kompetenču apguvi un tādējādi ietver sevī teorētiskās zināšanas, praktiskās mācības un praksi, ko apgūstot izglītojamais var veikt konkrētus darbus no apgūstamās profesionālās kvalifikācijas darba tirgū. Tas nozīmē, ka modulārā pieeja profesionālās izglītības programmu īstenošana pēc būtības pieprasa lielāku praktisko iemaņu un prasmju apguvi, t.sk. iegūstot visas attiecīgajā profesijas standartā vai profesionālās kvalifikācijas prasībās ierakstītās apliecības, sertifikātus un tiesības. Piemēram, ja izglītojamais iegūst profesionālo kvalifikāciju "Lopkopības tehniķis", bet izglītības procesā nav ieguvis "Traktortehnikas vadītāja apliecību", praktiski darba tirgū nevar strādāt iegūtajā profesijā. Mācību grupas lielums svarīgs ne tikai modulārajās izglītības programmās, bet arī citās profesionālās izglītības programmās. Profesionālās izglītības programmu mācību grupu veidi ir noteikti MK noteikumos Nr. 655, kur noteikts arī izglītojamo skaits mācību grupā katrā no mācību grupu veidiem. Profesionālās izglītības programmās izglītojamo skaits mācību grupā ir 25 līdz 30 izglītojamie. Mākslas un mūzikas izglītības programmu apguvē nepieciešama lielāka individuālā pieeja izglītības procesā. Ņemot vērā šo mākslas un mūzikas jomas specifiku, attiecīgajās izglītības programmās tiek veidotas grupas ar mazāku izglītojamo skaitu - 5 līdz 16 izglītojamie. Līdz ar to arī izglītības programmu īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo ir augstākas, saskaņā ar Kultūras ministrijas sniegto informāciju vidējais programmu izmaksu koeficients - 2,52. Tāpat arī MK noteikumi Nr. 655 nosaka izglītojamo skaitu mācību grupā izglītojamiem ar speciālām vajadzībām - 8 līdz 12 izglītojamo, mācību grupā pedagoģiskās korekcijas programmās ir 16 līdz 18 izglītojamo un mācību grupā ieslodzījuma vietās ir 16 līdz 18 izglītojamo. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju par optimālo izglītojamo skaitu mācību grupā, ņemot vērā to padotībā esošo izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu specifiku, MK noteikumos Nr. 655 būtu jāpārskata definētie mācību grupu veidi un izglītojamo skaits attiecīgajās mācību grupās. Veselības aprūpes studiju programmās būtiska ir klīniskās prakses daļa, kas tiek apgūta ārstniecības iestādē. Pirms tam praktiskās iemaņas apgūstot praktiskajās nodarbībās izglītības iestādē. SKMK ievēro Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumus Nr. 610 "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas", kuros ir noteikta minimālā platība viena izglītojamā vietai mācību telpā - 2 m2. Saskaņā ar SKMK sniegto informāciju profesionālās vidējās izglītības programmās un arodizglītības programmās minimālais izglītojamo skaits lekcijās ir 15 - 30 audzēkņi, praktiskajās nodarbībās ir 8-10 audzēkņi, bet profesionālajās praktiskajās nodarbībās ir 8 - 10 audzēkņi. SIVA aprēķinos tiek ņemts vidējais rādītājs - 10 personas, saskaņā ar atskaitēs sniegto informāciju faktiskais izglītojamo skaits grupā ir 4 - 8. Izglītojamo skaits grupā netiek noteikts ar iekšējiem noteikumiem. Izvērtējot darba tirgus pieprasījumu un izglītības programmu popularitāti, Zemkopības ministrijas un Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības Nozaru ekspertu padomes ieskatā Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgajā lauksaimniecības nozarē un tās apakšnozarēs, kā arī pārtikas nozarē, kur speciālisti ir nepieciešami, bet izglītojamo interese nav tik liela, būtu jākomplektē grupas sākot ar 10 izglītojamiem. Neliela izglītojamo interese par mācībām konstatēta arī citās Latvijas tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, piemēram, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozarēs (vides inženierzinātnes, ķīmijas, biotehnoloģijas izglītības programmas). Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās koledžās optimālais izglītojamo skaits mācību grupās netiek reglamentēts, vidēji tās ir 20-25 personas, bet minimālais izglītojamo skaits grupā nedrīkst būt mazāks par 18, izņemot profesionālās specializācijas mācību grupas. Minētais nosacījums ir iekļauts Iekšlietu ministrijas iekšējos noteikumos. 2016.gadā tika izveidota IZM darba grupa (Rīkojums Nr.117, 21.03.2016.), kas konstatēja, ka nepieciešams nodrošināt piešķirtā valsts finansējuma atbilstību profesionālas izglītības programmu īstenošanas faktiskajām izmaksām, kā arī izvērtēt profesionālās izglītības programmu finansēšanu gadījumos, kad tās īsteno pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes. Profesionālās izglītības iestādes arvien vairāk iesaistās pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanā, tādējādi paplašinot izglītības iespējas pieaugušajiem, kā arī nodrošinot tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu mācību piedāvājumu. Profesionālās izglītības programmas saturiski tiek pārstrukturizētas ar mērķi izveidot elastīgu profesionālās izglītības piedāvājumu, kas nodrošinātu iespēju ātri reaģēt uz darbaspēka pieprasījuma izmaiņām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Profesionālās izglītības sistēmā tiek ieviests uz profesionālajām kompetencēm balstīts izglītības process un uz sasniedzamiem rezultātiem vērsta pieeja. Modulāro profesionālās izglītības programmu ieviešana dod iespēju profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajiem efektīvi pārvaldīt pārmaiņas un pielāgoties jaunajām attīstības tendencēm, savukārt izglītojamiem ļauj elastīgi veidot savus izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ceļus. Ņemot vērā kompetenču apguves lomu mūžizglītības kontekstā, lai pielāgotos darba tirgus prasībām, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā un tālākizglītības iespēju nodrošināšanā mūža garumā, ļoti svarīgi katram dot iespēju tās apgūt jebkurā izglītības posmā gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan pieaugušo izglītībā. Tāpēc profesionālā satura reformas rezultātā tiek veidotas Nozaru kvalifikāciju sistēmas, lai sistēmiski varētu apgūt nozares darbiniekiem nepieciešamās kompetences, un darbinieks varētu tās kombinēt apgūstot profesionālajās izglītības programmās, vai DVB mācībās, vai tās atzīstot ārpus formālā ceļā. Neatkarīgi no kompetences apguves veida, un novērtēšanas vai atzīšanas gan darbiniekiem gan darba devējiem ir saprotams nepieciešamais kompetenču apjoms visos LKI līmeņos, tāpat arī ir skaidras izaugsmes iespējas darbiniekam, pārejot izglītoties uz nākošo LKI līmeni (ko var atzīt un nav jādublē, tā saīsinot izglītības ilgumu), kas attiecīgi veicina pieaugušo tālākizglītību. Tādēļ ilgtermiņā jāveicina valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana, profesionālās izglītības programmu īstenošanu nodrošinot atbilstoši īstenošanas faktiskajām izmaksām un pieejamam finansējumam gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan tālākizglītībā, apgūstot iztrūkstošās prasmes/moduļus, atbikstoši vienas nozares kvalifikācijas sistēmai. Tas nozīmē, ka darba tirgū vienas nozares profesija un specializācija ir kā atsevišķas, neatkarīgas profesijas, taču profesijai un specializācijai kopīgās zināšanas, prasmes un attieksmes/vai kompetences (kas ir līdz 80%) būtu iespējams mācīt vienreiz un pēctecīgi tālākizglītībā apgūstot tikai specializāciju, tā nedublējot izglītības procesā vienādās kompetences, optimizējot finanšu resursus un ātri un elastīgi nodrošinot pieaugušā atgriešanos darba tirgū. Atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" profesionālās vidējās izglītības standarta un valsts arodizglītības standarta saturs tiek veidots pēc jauniem principiem - obligāto saturu sadalot pamatdaļā un mainīgajā daļā, kas savstarpēji integrē profesiju standartos vai profesionālās kvalifikāciju prasībās noteiktās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences atbilstoši profesijai un mūžizglītības kompetenču moduļos iekļauto saturu, t.sk. nodrošinot satura teorijas un prakses caurviju apguvi DVB mācībās kā veselumu. Saistībā ar iepriekšminētajām pārmaiņām profesionālajā izglītībā, t.sk. izglītības programmu modularizāciju, DVB mācību īstenošanu, infrastruktūras modernizāciju u.c., IZM darba grupa secināja, ka nepieciešams veikt padziļinātu izpēti par profesionālās izglītības programmu izmaksām un to finansēšanu. Tika organizēts iepirkums pētījuma veikšanai par aprēķiniem profesionālās izglītības programmu izmaksām, kura izpildītājs ir Rīgas Tehniskā universitāte. Pētījuma "Par profesionālās vidējās izglītības finansēšanu Latvijā, izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšanu, starptautiskā praksē un akadēmiskajā vidē teorētiski pamatotu profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas modeli un priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos" (turpmāk - pētījums) mērķis - veikt padziļinātas ekspertīzes pētījumu par profesionālās vidējās izglītības finansēšanu Latvijā, sniegt priekšlikumus izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšanai un snieguma finansējuma ieviešanai profesionālajā izglītībā, kā arī izstrādāt starptautiskā praksē un akadēmiskajā vidē teorētiski pamatotu profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas modeli, kā arī sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Ar veikto pētījumu var iepazīties Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datu bāzē8. Profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei izstrādāti priekšlikumi ar mērķi nodrošināt to pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, izvērtējot izglītības programmu izmaksu atbilstību faktiskajām izmaksām un aktualizējot izglītības programmu izmaksas, tāpat arī izvērtēta nepieciešamība noteikt IZM valsts budžeta piešķīrumu profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanai valsts, pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs. Vienlaikus ziņojumā ietvertie priekšlikumi izstrādāti, ņemot vērā priekšnosacījumus efektīvākai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai profesionālās izglītības jomā. Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas pilnveidei neparedz izmaiņas pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtībā, vienlaikus, ņemot vērā, ka pedagogu darba samaksas aprēķinu ietekmē izglītojamo skaits, iespējamas pedagogu darba samaksai piešķiramā finansējuma apmēra izmaiņas, piem. īstenojot modulārās izglītība programmas, kur svarīgi nodrošināt optimālu izglītojamo skaitu grupā. Tāpat svarīgi ir samērot profesionālās izglītības iestādēs strādājošo pedagogu noslodzi ar vispārējās izglītības iestādēs strādājošo pedagogu noslodzi mācību gada ietvaros. Laikā, kad vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie atrodas brīvlaikos, pedagogi var pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, veidot mācību materiālus nākamajam mācību semestrim/gadam utt., kamēr profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem turpinās darbs ar izglītojamiem. Attiecīgi būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas saņemt līdzvērtīgu un atbilstošu darba samaksu par vienāda apjoma pedagoga pienākumu veikšanu, kā arī nodrošinot visiem pedagogiem vienlīdzīgas iespējas mācību satura un profesionālajai pilnveidei. Pedagogu noslodzes jautājums tāpat kā jaunu pedagogu piesaiste vispārējās izglītības mācību priekšmetu pasniegšanai aktuāls arī jaunā kompetencēs balstītā mācību satura vispārējā izglītībā kontekstā, kas jāievieš arī profesionālās izglītības programmās. Tikpat svarīga ir izglītības iestāžu spēja piesaistīt nozares speciālistus profesionālās izglītības mācību priekšmetu pasniegšanai, t.sk. modulāro izglītības programmu un DVB mācību īstenošanai. Profesionālās izglītības pedagogu noslodzes, darba samaksas, kā arī profesionālās pilnveides jautājumi tiks risināti pedagogiem plānoto atbalsta pasākumu un normatīvo aktu ietvaros. Ziņojumā iekļauti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, pamatojoties uz IZM darba grupas un pētījuma rezultātiem, kā arī IZM veikto normējamo izmaksu un nenormējamo izmaksu (dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas) aktualizāciju. 3. Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei Šajā nodaļā sniegti priekšlikumi, kuru īstenošanai ir izstrādāts turpmākais rīcības plāns un apzināts pasākumu īstenošanai nepieciešamais valsts budžeta finansējums. Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei ietver: profesionālās izglītības programmu bāzes finansējuma paaugstināšanu un normatīva nodrošinājumu; profesionālās izglītības programmu finansēšanu pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs; mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanu. 3.1. Bāzes finansējuma noteikšana profesionālās izglītības programmu īstenošanai Esošais finansēšanas modelis paredz, ka izglītības programmu izmaksas veido normējamās izmaksas un nenormējamās izmaksas. Modelis nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā. Priekšlikums bāzes finansējuma noteikšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai paredz pārskatīt un atbilstoši faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām aktualizēt izglītības programmu izmaksas, kā arī noteikt bāzes finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai uz vienu izglītojamo gadā, nemainot principu, ka valsts budžeta finansējums izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, tiek piešķirts uz vienu izglītojamo. Tāpat netiek mainīts izglītības programmu normējamo izmaksu aprēķins, kas paredz izglītības programmu grupas  "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas reizināt ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu. Priekšlikuma īstenošanai nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 655, nosakot bāzes finansējumu profesionālas izglītības programmu īstenošanai uz vienu izglītojamo. IZM 2020.gada sākumā ir veikusi MK noteikumu Nr. 655 2.pielikumā noteikto izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamo izmaksu un nenormējamo izmaksu (dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas) aktualizāciju. Spēkā esošais regulējums nosaka, ka attiecīgās izglītības programmas normējamās izmaksas aprēķina, reizinot izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas ar attiecīgo koeficientu (MK noteikumu Nr. 655 3.pielikums). Izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā ir 425,15 EUR. Piemēram, izglītības programmas "Autotransports" īstenošanai nepieciešamās normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā tiks aprēķinātas ņemot vērā izglītības programmu grupai "Mehānika, mašīnzinības un metālapstrāde" noteikto koeficientu 1,35. Saskaņā ar IZM veikto izmaksu aktualizāciju, normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai "Vadība un administrēšana", kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655 veido bāzes izmaksas, būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 624,86 EUR. Attiecīgi izglītības programmas "Autotransports" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā pieaugtu no 573,95 līdz 843,56 EUR. Tāpat arī normējamās izmaksas piedāvāts papildināt ar divām jaunām pozīcijām "Transporta izmaksas" un "Informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas", kā arī vienai pozīcijai precizēt nosaukumu no "remonta izmaksas" uz "remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi" (skatīt Tabula Nr. 1). Izmaksu pozīcijā "Transporta izmaksas" tiktu iekļautas izmaksas, kas saistītas ar izglītības iestāžu autoparku uzturēšanu, t.sk. transportlīdzekļu tehniskā apkope un …