Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam

Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.422 Rīgā 2003.gada 2.jūlijā (prot. Nr.38, 14.§) Par Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam 1. Apstiprināt Latvijas Nacionālo nodarbinātības plānu 2003.gadam (turpmāk - nodarbinātības plāns). 2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt nodarbinātības plāna izpildi tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. 3. Ekonomikas ministrijai koordinēt nodarbinātības plāna izpildi. 4. Atbildīgajām institūcijām iesniegt Ekonomikas ministrijā informāciju par nodarbinātības plānā paredzēto pasākumu izpildi šādos termiņos: 4.1. līdz 2003.gada 15.septembrim - par 2003.gada pirmajā pusgadā veiktajiem pasākumiem; 4.2. līdz 2004.gada 15.martam - par 2003.gadā veiktajiem pasākumiem. 5. Ekonomikas ministram: 5.1. līdz 2003.gada 20.jūlijam iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par vadības grupu Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2004.gadam projekta sagatavošanai; 5.2. apkopot un attiecīgi līdz 2003.gada 15.oktobrim un 2004.gada 15.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informāciju par nodarbinātības plāna izpildes gaitu. Ministru prezidents E.Repše Ekonomikas ministrs J.Lujāns Apstiprināts ar Ministru kabineta 2003.gada 2.jūlija rīkojumu Nr.422 Latvijas Nacionālais nodarbinātības plāns 2003.gadam Saturs Saīsinājumi Ievads 1. Ekonomiskā situācija un nodarbinātības tendences 1.1. Ekonomiskā attīstība 1.2. Nodarbinātība un bezdarbs 2. Nodarbinātības politika 2.1. Mērķi un prioritārie virzieni 2.2. NNP 2002. gadam īstenošanas rezultāti 2.3. Nacionālā nodarbinātības plāna galveno pasākumu 2003. gadam kopsavilkums un finansējums 3. Nacionālā nodarbinātības plāna 2003. gada pasākumi I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība un darbavietu radīšana III pīlārs. Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana IV pīlārs. Vienādu iespēju politikas nodrošināšana 4. Nodarbinātību veicinošo pasākumu reģionālais aspekts Pielikums Atbildīgās institūcijas par informācijas sniegšanu par Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna 2003. gadam pasākumu izpildi Saīsinājumi APSD - algotie pagaidu sabiedriskie darbi AM - Aizsardzības ministrija CSP - Centrālā statistikas pārvalde EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība EUR - eiro, oficiālā Eiropas savienības naudas vienība EIC - Eiropas informācijas centrs FM - Finanšu ministrija IeVP - Ieslodzījuma vietu pārvalde IKP - iekšzemes kopprodukts IT - informācijas tehnoloģija IZM - Izglītības un zinātnes ministrija LAA - Latvijas attīstības aģentūra LAD - Lauku atbalsta dienests LBAS - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LBKA- Latvijas Biznesa konsultantu asociācija LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija LHZB - Latvijas Hipotēku un zemes banka LIIS - Latvijas izglītības informācijas sistēma LM - Labklājības ministrija LLKC - Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs LOSP - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome LPIA - Latvijas Pieaugušo izglītības asociācija LPS - Latvijas Pašvaldību savienība MK - Ministru kabinets MVU - mazie un vidējie uzņēmumi NAP - Nacionālās attīstības plāns NNP - Nacionālais nodarbinātības plāns NTSP - Nacionālā trīspusējās sadarbības padome NVD - Nodarbinātības valsts dienests PHARE - Eiropas Savienības ekonomiskās palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm PIAPA - Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra PIC - Profesionālās izglītības centrs PINTSA - Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadome PITD - Profesionālās izglītības un tālākizglītības departaments PKIC - Profesionālās karjeras izvēles centrs RAPLM -Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija SAPARD - Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansu instruments, kas sniedz finansiālu atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai (Special Assistance Programme for Agricultural and Rural Development) SDO - Starptautiskā Darba organizācija TM - Tieslietu ministrija ZM - Zemkopības ministrija Ievads Parakstot Luksemburgā Eiropas līgumu 1995. gadā, Latvija ir apņēmusies uzņemties ES dalībvalsts saistības arī nodarbinātības jomā. Ministru kabineta 1999. gadā akceptētā koncepcija "Par nodarbinātības veicināšanu valstī" paredz ikgadēju Latvijas Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādi, kas atbilstu ES nodarbinātības politikai. Pirmais Latvijas NNP tika izstrādāts 2000. gadā. NNP 2003. gadam ir sagatavots, pamatojoties uz Lisabonas un Stokholmas ES valstu galotņu tikšanās laikā izvirzītajiem nodarbinātības politikas mērķiem 2005. līdz 2010. gadam, Ministru Padomes nodarbinātības vadlīnijām 2002.gadam, Latvijas valdības un Eiropas Komisijas Kopējo deklarāciju par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm, Attīstības plāna 2004.-2006.gadam (Vienotā Programmdokumenta) prioritātēm, kā arī uz iepriekšējo gadu NNP izpildes rezultātiem. Vērā ir ņemta arī ES valstu pieredze nodarbinātības plānu izstrādāšanā un īstenošanā. Nodarbinātības veicināšanas pasākumu izvēle 2003.gadam saistīta ar Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju un iepriekšējos plānos iezīmētiem pasākumiem nākotnei. Plānā lielākā daļa pasākumu skar iedzīvotāju darba spējas pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu. Nodarbinātības veicināšanas pasākumu izklāsts atbilst četru pīlāru struktūrai (darbaspējas pilnveidošana, uzņēmējdarbības attīstība un darba vietu radīšana, uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšana, vienādu iespēju politikas nodrošināšana). Saskaņā ar ES dalībvalstu praksi plānā atspoguļoti arī pasākumi, kas tiks īstenoti ne tikai gada laikā, bet arī ilgākā laika posmā. NNP 2003. gadam pirmo reizi parādīti arī pasākumi reģionālajā aspektā, jo valstī jāuzsāk darbs pie reģionālo nodarbinātības plānu izstrādes. Reģionālais aspekts ir ņemts vērā tikai daļēji, jo nav informācijas par visiem plānošanas reģioniem. Papildus informācija par nodarbinātību, to veicinošiem pasākumiem un citiem ar darba tirgu saistītiem jautājumiem atspoguļota NNP pielikuma 18 tabulās un 5 zīmējumos NNP 2003. gadam izstrādāja vadības grupa, kurā bija pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī no Nodarbinātības valsts dienesta, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas u.c. Plāna projekta izstrādi koordinēja Ekonomikas ministrija. 1. Ekonomiskā situācija un nodarbinātības tendences 1.1. Ekonomiskā attīstība Pēdējos gados Latvija atrodas to Eiropas valstu vidū, kurās attīstība norit visstraujāk. Laika periodā no 1996. gada līdz 2001. gadam IKP vidēji gadā palielinājies par 5,8% (tas ir aptuveni divas reizes straujāk nekā ES). Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas attīstības tempi 2001. - 2002.gadā būtiski palēninājās, Latvijā tie turpināja strauji pieaugt. 2001. gadā IKP valstī pieauga par 7,7 %, 2002. gadā - par 6,1%. IKP pieaugumu 2002. gadā visbūtiskāk ietekmēja apjomu kāpums tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, komercpakalpojumos un būvniecībā. Pakalpojumu nozaru attīstību veicina iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu palielināšanās, kredītu saņemšanas iespēju paplašināšanās u.c. Šīm pakalpojumu sfērām vēl ir lielas izaugsmes potences. Strauji aug eksporta apjomi. 2002. gadā tie pieauga par 12 %. Būtisks eksporta pieaugums ir vērojams gandrīz visās preču grupās, izņemot tekstilpreču. Visapjomīgāk eksports bija uz ES valstīm. Ekonomiskais pieaugums Latvijā ir sasniegts stabilā makroekonomiskā vidē. Inflācija Latvijā ir viena no zemākajām starp pārejas ekonomikas valstīm. Pēdējos gados gada vidējā inflācija ir bijusi 2-3% robežās. Ir sagaidāms, ka šādā līmenī tā saglabāsies arī turpmāk. Zemāka inflācija netiek prognozēta, jo turpināsies relatīvo cenu piemērošanās pasaules cenām. 2002. gadā patēriņa cenu vidējā inflācija bija 1,9 %. Lata kurss pret valūtu grozu SDR jau daudzus gadus ir nemainīgs. Tas samazina nenoteiktību, novērš valūtas risku un dod uzņēmējiem stabilu pamatu plānošanai un cenu noteikšanai. Latvijas Banka ir nolēmusi saglabāt nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtu grozam līdz Latvijas uzņemšanai ES. Valsts kopbudžeta fiskālais deficīts kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu, ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP. 2002. gadā fiskālais deficīts bija aptuveni 2,5% no IKP. 2003. gadam valdība ir pieņēmusi budžetu ar 3% lielu deficītu. Deficīta pieaugums 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir saistīts ar nepieciešamību finansēt no valsts budžeta jau uzsāktās reformas (integrācija NATO un ES, pedagogu un medicīnas darbinieku algas u.c.), arī citus jaunus pasākumus, lai īstenotu savas prioritātes kopumā par aptuveni 50 milj. latu. Ņemot vērā to, ka 2003. gadā tiek plānots samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, budžeta deficīts šajā gadā varētu samazināties tikai veiksmīgas budžeta izpildes gadījumā. Viena no galvenajām ekonomikas problēmām Latvijā ir relatīvi augstais tekošā konta deficīts. 2002. gadā tekošā konta deficīts 7,8% apmērā no IKP. Ir sagaidāms, ka strukturālo reformu un investīciju nodrošināts eksporta pieaugums samazinās vidēja termiņa periodā tekošā konta deficītu. Ekonomiskās izaugsmes iespējas vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Laika periodā no 1996. gada līdz 2001. gadam investīcijas pamatlīdzekļos (izdevumi kopējā pamatkapitāla veidošanai) vidēji katru gadu pieauga par 19,2%. Investīcijas īpaši strauji pieauga 1996.-1998. gadā sakarā ar privatizācijas procesa norisi. Arī 2000. gadā un 2001. gadā, kaut masveida privatizācija pamatā ir beigusies, investīciju apjoms turpināja pieaugt strauji - par aptuveni 18,5% gadā. 2002. gada deviņos mēnešos investīcijas pamatlīdzekļos Latvijā ir pieaugušas par 14 %. Investīciju pieauguma temps un tā īpatsvars IKP Latvijā ir viens no augstākajiem starp ES kandidātvalstīm. Investīcijas sekmē vairāki faktori: stabilā makroekonomiskā vide, ārvalstu investīciju ieplūdums, kredīta procentu likmju pazemināšanās un banku sektora nostiprināšanās, kopējo ekonomisko aktivitāšu pieaugums u.c. Ja nebūs ārējo satricinājumu, vidēja termiņa periodā var sagaidīt ikgadēju IKP pieaugumu 5-7% apmērā. 1.1. tabula Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji 1999 2000 2001 2002 2003 p (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos) Iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās cenās) 2,8 6,8 7,9 6,1 6,0 Privātais patēriņš 3,8 7,4 8,0 7,2 6,0 Valsts patēriņš 0,0 -1,9 -3,4 4,8 2,0 Kopējā pamatkapitāla veidošana -4,0 20,0 17,0 7,6 12,0 Patēriņa cenas 2,4 2,6 2,5 1,9 2,5 (procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts cits) Kopbudžeta fiskālais saldo -4,0 -2,8 -2,1 -2,5 -3,0 Valsts parāds 13,1 13,1 15,0 14,6 15,5 Maksājumu bilances tekošais konts -9,8 -6,9 -9,6 -7,8 -8,0 Gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas 5,2 5,7 2,3 5,1 5,0 Reģistrētais bezdarba līmenis (%, perioda beigās) 9,1 7,8 7,7 7,6 7,5 Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, gada vidējais) 14,3 14,4 13,1 12,0 11,5 Lata kurss pret SDR (perioda beigās) 0,7997 0,7997 0,7997 0,7997 0,7997 p - prognoze 1.2. Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā pēdējā laikā vērojamā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmēja nodarbinātības un bezdarba rādītājus, par ko liecina 2002.gada dati (skat. 1.2. tabulu). Valstī veidojas nodarbinātības efektīvs un elastīgs modelis, kuru sekmē strādājošo pārdales process starp tautsaimniecības sektoriem gan tirgus mehānismu darbības, gan valsts sociālekonomiskās politikas ietekmes rezultātā. Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par 1,7 procentpunktiem, tomēr joprojām tas atpaliek no ES vidējā līmeņa. 2002. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vērojams nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums, ko galvenokārt ir ietekmējis nodarbināto skaita pieaugums tādās nozarēs, kā mežsaimniecība, transports un sakari (skat. pielikuma 3.tabulu). 1.2. tabula Nodarbinātības un bezdarba galvenie rādītāji 2001 20021 Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji (tūkst.) 1082,0 1094,8 Nodarbināto skaits (tūkst.) 937,5 962,5 Nodarbinātības līmenis (%)* 58,8 60,5 Nestrādājošie darba meklētāji (tūkst.) 144,4 132,3 Bezdarba līmenis (%)** 13,3 12,1 Reģistrētie bezdarbnieki (gada beigās, tūkst.) 91,6 89,7 Reģistrētā bezdarba līmenis (gada beigās, %)*** 7,7 7,6  * nodarbināto īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotājos (15-64 gadi) ** darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos(15-64 gadi) ** reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos Kopumā gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs saglabājas tendence, kad nozares izaugsme maz ietekmē nodarbinātības pieaugumu tajā. Attīstoties un nostiprinoties privātajam sektoram pēc privatizācijas periodā, pastiprinās konkurence, kas uzņēmumiem liek meklēt veidus, kā samazināt izmaksas. Uzlabojoties uzņēmumu vadības stilam, daudzos gadījumos kā viens no galvenajiem izmaksu samazināšanas posteņiem ir izdevumu samazināšana nodarbinātībai, kas gala rezultātā nereti noved pie strādājošo skaita samazinājuma. Šie procesi Latvijas tautsaimniecībā ir objektīvi noteikti, ņemot vērā tās kopējo zemo produktivitātes līmeni. Tāpēc arī turpmākā tautsaimniecības izaugsme orientēta galvenokārt uz produktivitātes pieaugumu un mazāk - uz strādājošo skaita palielinājumu. Tomēr nepieciešamība paaugstināt nodarbinātības līmeni stimulēs pakalpojuma sfēras attīstību, kur atsevišķās nozares var aptvert vairāk cilvēku ar salīdzinoši zemu kvalifikāciju un līdz ar to ar zemākām darba izmaksām. Ņemot vērā tautsaimniecības nozaru struktūras izmaiņas, kad straujāk attīstās nozares, kurās tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars (piemēram, tirdzniecība, restorāni u.c. pakalpojumi), vērojama sieviešu nodarbinātības līmeņa palielināšanās, kas šobrīd pat nedaudz pārsniedz ES vidējo līmeni, turpretī vīriešu nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā līmeņa. Vērojams atšķirīgs nodarbinātības līmenis dažādos Latvijas reģionos. 2002. gadā visaugstākais tas ir Rīgas reģionā (64,0%), Vidzemē (62,1%) un Zemgalē (61,0%), bet zemāks - Kurzemē (57,7%) un Latgalē (52,0%). Pēdējā laikā situācija ir nedaudz mainījusies, jo Kurzemē un Latgalē manāms neliels nodarbinātības līmeņa kāpums, salīdzinot ar 2001.gadu, ekonomisko aktivitāšu pieauguma dēļ. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijā mazāks ir darba devēju (3,3%) un pašnodarbināto īpatsvars (6%). Tāpat relatīvi zems ir to nodarbināto skaits, kas strādā nepilnu darba laiku. Piemēram, tikai 9% no Latvijā strādājošiem ir nodarbināti nepilnā slodzē, ES valstīs tādu ir divas reizes vairāk. Nodarbinātības problēmas cieši saistītas ar demogrāfiskiem procesiem un ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņām. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 2001.gada vidējais skaits veidoja 67,9% no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem, un tas bija nedaudz zemāks par ES vidējā līmeņa (69,2%). Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2002.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieauga līdz 68,8% attiecīgajā vecumā iedzīvotāju kopskaitā. Pēc Darbaspēka apsekojuma datiem, vidējais darbaspēka izglītības līmenis ir samērā augsts. 2002.gadā 20,1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bija ar augstāko izglītību, 64,4% - ar vidējo izglītību, bet 15,5% ir tikai pamatskolas vai zemāka līmeņa izglītību. Ekonomiski aktīvo jauniešu īpatsvars ir salīdzinoši neliels un 2002.gadā veidoja 39% no jauniešu kopskaita, bet tajā paša laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 65 gadiem bija 46,6% iedzīvotāju vidū. Latvijā, līdzīgi daudzām citām Eiropas valstīm, turpina pieaugt iedzīvotāju virs darbspējīgā vecuma īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (skat. 1.3. tabulu), kas palielina darbaspējas vecuma cilvēku noslodzi, kā arī ietekmē pensiju, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmu. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, kad darba tirgū sāks ienākt 80.-tos gados dzimušie (dzimstība bija gandrīz divreiz augstāka nekā šobrīd), un pieaugošo dienas nodaļas studentu skaitu (apzinoties situāciju darba tirgū un pieprasījumu pēc augstākas kvalifikācijas darbaspēka jaunā paaudze ir motivēta mācīties), var prognozēt labi izglītota, jauna darbaspēka pieplūdumu tuvākajos gados. Demogrāfiskās prognozes liek secināt, ka darbaspēka skaits visumā saglabāsies stabils līdz 2010.gadam. Tomēr darbaspējīgo iedzīvotāju skaits varētu strauji kristies starp 2010. un 2020.gadu. Šo kritumu pavadīs būtiskas izmaiņas darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties 15-24 gadu vecu jauniešu skaitam, toties pieaugot 45-64 gadu vecu cilvēku skaitam. Lai Latvijā veidotos ES un globālā kontekstā konkurētspējīgs darbaspēks, ņemot vērā prognozējamo darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos (it īpaši laika periodā no 2010.-2020.gadam par 10%), Latvijā jāveido darba tirgus prasībām atbilstoša, sabalansēta un mūsdienīga izglītības sistēma, nodarbinātības politikas izstrāde un attīstība. 1.3. tabula Iedzīvotāju struktūra pa vecuma grupām 1989. un 2002. gadā Attiecīgās vecuma grupas īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, % Iedzīvotāju skaits 2002.gadā salīdzinājumā ar 1989 2002 1989.gadu, % Visi iedzīvotāji 100 100 -12,0 tai skaitā vecumā: 0 -14 gadi 21,4 15,6 -31,6 15-59 gadi 61,2 61,5 -11,6 >60 gadi 17,4 21,9 10,7 Slēptais bezdarbs pastāv stagnējošos vai daļēji darbojošos uzņēmumos, kur darbinieki strādā saīsinātu darba laiku vai dodas bezalgas atvaļinājumā tad, kad rodas nepieciešamība apturēt ražošanas procesu vai ražošanas procesa sezonālā rakstura dēļ, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. 2002. gadā dažādu iemeslu dēļ nepilnu laiku strādājošo bija 87,3 tūkst. cilvēku, no tiem 11,9% bija spiesti strādāt īsākas darba stundas darba trūkuma un citu iemeslu dēļ. Bezdarba līmenis atkarīgs galvenokārt no divu faktoru darbības: ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un nodarbināto skaita izmaiņām. Bezdarba līmeni Latvijā lielā mērā nosaka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņu tendence. Viszemākais bezdarba līmenis 2002.gadā bija Zemgales un Vidzemes reģionā, bet visaugstākais Latgalē (skat pielikuma 4. tabulu). Analizējot bezdarba struktūru un iemeslus, var atzīmēt, ka valstī viens no nodarbinātību bremzējošiem faktoriem ir vāja darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte. Šī faktora pētīšanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kas ļautu precīzāk plānot nodarbinātību veicinošos pasākumus un to sagaidāmo efektivitāti. Relatīvi augsts ir tādu bezdarbnieku īpatsvars, kuri nevar atrast darbu ilgāk par vienu gadu. 2002. gadā ilgstošo bezdarbnieku bija 46% no visiem bezdarbniekiem (CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti). Tāpat kā citās valstīs, bezdarba līmenis jauniešu vidū ir augstāks, nekā vecāku iedzīvotāju vidū. Latvijā 2002. gadā bezdarba līmenis jauniešiem vecumā 15-24 gadi bija 20,8%, kas ir par 1,4 procenta punktiem mazāk, salīdzinot ar 2001.gadu, tomēr 2 reizes augstāks nekā personām vecumā 55-64 gadi. Bezdarbs lielā mērā ir atkarīgs no izglītības līmeņa. Viszemākais bezdarba līmenis ir personām ar augstāko izglītību (5,4%). Darba meklētājiem ar pamatskolas izglītību tas ir 3,6 reizes augstāks. Reģistrētā bezdarba līmenis ir apmēram 1,6 reizes zemāks nekā bezdarba līmenis, kas novērtēts atbilstoši SDO metodoloģijai. Tam ir vairāki iemesli. Ne visiem ir iespējas iegūt bezdarbnieka pabalstu, jo nav veiktas (deklarētas) sociālās apdrošināšanas iemaksas; daudzi nav ieinteresēti vai nav spējīgi apgūt pārkvalifikācijas programmas, it īpaši pirmspensijas vecuma cilvēki; nereti ir apgrūtinoši izpildīt visus reģistrētā bezdarbnieka pienākumus. Jāņem vērā arī tas, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts personām ārpus likumdošanā noteiktā darba spējas vecuma. Detalizētus reģistrētā bezdarba rādītājus skatīt pielikuma 5., 7. un 8. tabulās. Analizējot nodarbināto darba samaksas attīstību, jāsecina, ka strādājošo neto darba samaksa 2002. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, pieaugusi par 41%. 2002. gada 4. ceturksnī neto darba samaksa bija par 9% augstāka nekā iepriekšējā gada 4. ceturksnī (bruto darba samaksa - par 9,5%). Sākot ar 2003. gada 1. janvāri, valstī ir paaugstināta minimālā darba alga no Ls 60 līdz Ls 70. Iepriekšējo reizi tā tika paaugstināta 2001. gada 1. jūlijā. Visaugstākā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2002. gadā bija gaisa transportā (Ls 541), finansu starpniecībā (Ls 446), elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes uzņēmumos (Ls 282). Manāmas atšķirības pastāv starp sabiedrisko un privāto sektoru. Lielā mērā tas saistīts ar nepilnīgu darba samaksas atspoguļojumu atskaites dokumentos privātā sektora uzņēmumos. Vairākās nozarēs atzīmējami arī augsti darba samaksas pieauguma tempi (sabiedriskajā sektorā strādājošiem algas pieaug straujāk nekā privātajā). 2002. gadā (pret 2001. gadu) vidējā mēneša bruto darba samaksa visstraujāk pieauga ūdens transportā (par 31,1%), gaisa transportā (par 20,5%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 16,0%). Joprojām veselībā un sociālajā aprūpē, lauksaimniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā, viesnīcas un restorāni un dažās citās nozarēs darba samaksa zemāka nekā vidēji valstī. 1.4. tabula Darba samaksas dinamika(vidēji mēnesī, latos) 1997 1998 1999 2000 2001 2002 Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa: - latos bruto 120 133 141 150 159 173 - latos neto 88 97 103 109 115 124 Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 78,78 82,15 83,18 84,47 86,93 88,76 Strādājošo reālās darba samaksas indekss (procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 103,6 105,3 102,9 103,0 103,5 106,0 Darba samaksas starpība dzimumu griezumā ir salīdzinoši stabila un sievietēm tā kopš 1994.gada ir aptuveni 80% no vīriešu vidējās darba samaksas. Nozīmīgākās Latvijas nodarbinātības un bezdarba tendences ir šādas: • Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomisko izaugsmi un to pozitīvo ietekmi uz nodarbinātības un darba tirgus procesiem, nodarbinātības līmenis ir zemāks par ES vidējo līmeni; • Samazinās strādājošo skaits rūpniecībā un lauksaimniecībā, bet pieaug pakalpojuma sfērā; • Izteiktas nodarbinātības līmeņa atšķirības dažādos Latvijas reģionos; • Augsts ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, augstāks bezdarba līmenis ir mazāk izglītoto cilvēku un jaunatnes vidū; • Darbaspēka kvalifikācija ir samērā augsta, tomēr daudzos gadījumos neatbilst mūsdienas prasībām un nepietiekoši elastīga ātram strukturālām pārmaiņām darba tirgū; • Neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis sieviešu vidū ir zemāks nekā vīriešiem, citi rādītāji (piemēram, zemāks sieviešu nodarbinātības līmenis, algu atšķirība starp dzimumiem) liecina, ka nepieciešama sieviešu līdzdalības darba tirgū veicināšana; • Visas valsts mērogā darba samaksas pieaugums pēdējo gadu laikā pārsvarā ir noticis paralēli darba ražīguma pieaugumam. Ņemot vērā nepieciešamību paplašināt nodarbinātību, ir svarīgi, lai darba samaksas pieaugums turpinātu būt "nodarbinātībai draudzīgs". 1 Lai panāktu atbilstību ES prasībām, sākot ar 2002.gadu, CSP Darbaspēka apsekojuma organizēšanā veica dažādas izmaiņas, tai skaitā, respondentu vecumā: vecums noteikts 15-74 gadi, līdz šim respondentu vecums bija 15 gadi un vairāk. Veicot nodarbinātības un darba tirgus tendenču analīzi, apskatītas personas vecumā 15-64 gadi, kas atbilst ES praksei. 2. Nodarbinātības politika 2.1. Mērķi un prioritārie virzieni Ekonomiskās politikas galvenais mērķis ir labklājība, kas ir balstīta uz sekmīgu ekonomisko izaugsmi un pilnu nodarbinātību. Nodarbinātības politika ir neatņemama valsts ekonomiskās un sociālās politikas sastāvdaļa un ir cieši saistīta ar darba tirgus stāvokļa izmaiņām un sociālās kohēzijas procesiem. Pareizi izvēlēta pieeja nodarbinātības politikas noteikšanā stimulēs darba tirgus darbību un darbspējīgo iedzīvotāju mērķtiecīgāku darbību darba tirgū. Veicinot nodarbinātību, ir svarīgi atbalstīt personīgo iniciatīvu mainīt savu statusu darba tirgū. Aktuālas nodarbinātības problēmas Latvijā ir: • Samērā augsts bezdarba līmenis (būtisks ilgtermiņa bezdarbs, īpaši augsts bezdarba līmenis mazāk izglītoto cilvēku vidū; augsts jaunatnes bezdarba līmenis, lielas bezdarba līmeņa atšķirības reģionos); • Salīdzinoši zems nodarbinātības līmenis, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa; • Darba vietu samazinājums atsevišķās nozarēs; • Jauno kvalitatīvo darba vietu radīšana; • Nodarbinātībai "draudzīgas" darba samaksu sistēmas (ieskaitot nodokļu un pabalstu jautājumus) nodrošināšana; • Darbaspēka kvalitātes atbilstība darba tirgus prasībām. Nodarbinātības politikas aspekti ir atspoguļoti vairākos stratēģiskos dokumentos. Koncepcija "Par nodarbinātības veicināšanu valstī", Attīstības plāns, valdības deklarācija ietver prioritātes, mērķus un uzdevumus nodarbinātības jomā, kuri lielā mērā orientēti uz ES nodarbinātības stratēģiju. Valdības deklarācija nodarbinātības jautājumos galveno akcentu liek uz uzdevumiem bezdarba līmeņa samazināšanas un jaunu darba vietu radīšanas jomā. Arī Attīstības plānā kā viens no valsts pamatuzdevumiem laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam atzīmēta cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana. Latvija kā ES kandidātvalsts apņēmusies risināt nodarbinātības problēmas vienotas Eiropas prasību kontekstā. 2003.gada 6. februārī Briselē parakstīta Latvijas un Eiropas Komisijas kopējā deklarācija par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm. Valsts mērķiem un uzdevumiem nodarbinātības jomā jātiecas tuvināties ES izvirzītiem mērķiem un uzdevumiem 2005. un 2010. gadam un jāpielāgojas tā saucamajam Lisabonas nodarbinātības scenārijam "No cīņas ar bezdarbu līdz ekonomiski neaktīvo resursu aktivizēšanai", kas ir izstrādāts laika periodam līdz 2015. gadam. ES Padome Stokholmā, atbalstot Lisabonā izvirzītos mērķus 2010. gadam (nodarbinātības līmenis 70%, t.sk., sievietēm 60%), piedāvāja ieviest starpposma uzdevumus 2005. gadam - kopējās nodarbinātības līmenis 67%, t.sk. sievietēm - 57%, kā arī uzdevumu sasniegt 2010.gadā 50% nodarbinātības līmeni personām vecuma grupā 55-64 gadi. Ievērojot augšminēto, Latvijas nodarbinātības politikas mērķis ir definējams ES mērķu kontekstā. Tādēļ par galveno nodarbinātības politikas uzdevumu būtu uzskatāma nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, perspektīvā sasniedzot ES noteiktos rādītājus, kā arī bezdarba problēmu risināšana. Nodarbinātības politiku realizējošiem pasākumiem jābūt pakārtotiem Kopējā deklarācijā noteiktajām nodarbinātības politikas prioritāšu jomām turpmākos gados: • Darba tirgus pētījumi, analīzes, informācijas sistēmu nepieciešamība; • Izglītības, tālākizglītības un profesionālās pilnveides kvalitātes un pieejamības uzlabošana saistībā ar skaidru mūžizglītības stratēģiju un atbilstošu likumdošanas bāzi; • "Nodarbinātībai draudzīgas" darba samaksu struktūras veidošana; • Nodokļu sloga samazināšana; • Bezdarbnieku pabalstu struktūras pilnveidošana; • Aktīvas darba meklēšanas veicināšana, aktīvo darba tirgus programmu paplašināšana; • Dzimumu līdztiesības koncepcijas ieviešana; • Īpašs atbalsts attīstībai bezdarba visvairāk skartajos reģionos. 2.2. NNP 2002. gadam īstenošanas rezultāti Nacionālā nodarbinātības plāna 2002. gadam pasākumi vērsti galvenokārt uz darbaspējas pilnveidošanu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu. Darbaspējas pilnveidošanas pasākumu izpildes gaita rāda, ka 2002. gadā NVD sekmīgi veica aktīvos nodarbinātības pasākumus. Algotos pagaidu sabiedriskos darbos bija iesaistīti 16809 bezdarbnieki, un tas ir par 10,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā bija iesaistīti 4830 bezdarbnieki, kas ir 2,1 reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā. Valsts finansējums šim nolūkam 2002.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies gandrīz 2 reizes, tādēļ NVD varēja iesaistīt bezdarbnieku apmācībā ne vairāk par piekto daļu no vēlmi mācīties izteikušajiem bezdarbniekiem. Darba meklētāju klubu aktivitātēs piedalījās 29437 bezdarbnieku, kas ir par 19,3% vairāk nekā 2001. gadā. Augusi pasākumu veikšanas efektivitāte. Pēc apmācībām vai pārkvalifikācijas darbā iekārtojušies 79,7% no kursus pabeigušajiem (iepriekšējā gadā -67,8%), kas liecina par speciālistu sagatavošanas kvalitātes paaugstināšanu un specialitāšu struktūras pārskatīšanu atbilstoši darba tirgus prasībām. Par Darba meklētāju kluba efektivitāti liecina bezdarbnieku skaits, kas iekārtojušies darbā pēc to apmeklēšanas. 2001.gadā pēc piedalīšanās Darba meklētāju kluba aktivitātēs darbā iekārtojās 31,3% no to apmeklējušiem bezdarbniekiem (iepriekšējā gadā - 29,1%). Ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos deva tiem iespēju iekārtoties darbā. 2002. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 22,7 %. 2002. gadā jauniešu īpatsvars darbā iekārtojušos bezdarbnieku kopskaitā veidoja 14,4%. Jauniešu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā samazinājies no 14,6% 2002.gada sākumā līdz 13,9 procentiem 2002.gada beigās. Lai sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū 2002. gadā NVD pilotprojekta veidā turpināja iepriekšējā gadā uzsāktā jaunā aktīvās nodarbinātības pasākuma "Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja" īstenošanu, sadarbībā ar devējiem 2002.gada laikā izveidojot 264 jauniešu darba prakses vietas. Pirmie darba prakses rezultāti liecina, ka pēc 6 mēnešu ilgas darba prakses pie darba devēja 70% no darba praksi pabeigušajiem jauniešiem-bezdarbniekiem iekārtojās pastāvīgā darbā. 2002. gadā paplašinājās profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, ko realizē PKIC: iekārtoti 6 jauni profesijas izvēles konsultāciju kabineti valsts rajonos (pavisam šādi kabineti iekārtoti 21 rajonā), konsultācijas izglītības un profesijas izvēlē saņēmuši 30442 cilvēki, kas ir par 38,6% vairāk nekā 2001. gadā. Veikti pasākumi jauniešu nodrošināšanai ar darba tirgus prasībām atbilstošu amata prasmi un zināšanām. 2002. gadā bija izstrādāti vairāki izglītības programmu projekti, apstiprināti 102 profesiju (2.-5.līmeņa) standarti, akreditētas 264 arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un tālākizglītības programmas, 76 profesionālās izglītības iestādes. Ievērojams darbs veikts izglītības attīstības IT jomā, līdzdalībā Leonardo da Vinci, Socrates, Youth for Europe programmās, profesionālās orientācijas informācijas un citos pasākumos. 2002.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts veica darba tirgus pieprasījuma izpēti valsts pasūtījuma noteikšanai profesionālajā izglītībā. 2002. gadā bija veiktas aktivitātes saistībā ar konsultāciju un apmācību lauku uzņēmējiem, lauku speciālistu tālākizglītības nodrošināšanai. Pievērsta nopietna uzmanība aktivitātēm sociālo grupu ar īpašām vajadzībām iesaistīšanai darba tirgū, tajā skaitā - aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanai invalīdiem un no ieslodzījuma atbrīvotām personām, notiesāto izglītības un nodarbinātības veicināšanai u.c. Uzņēmējdarbības attīstības jomā 2002. gadā īpašs akcents bija likts uz pasākumiem, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, kā arī uz efektīva dialoga izveidošanu starp Latvijas valdību un jau esošajiem ārvalstu investoriem. Aktivitātes veiktās nodokļu maksātāju apkalpošanas tālākā pilnveidošanā, vienotas nodokļu normatīvo aktu piemērošanas nodrošināšanā, pasākumu plāna uzņēmējdarbības vides uzlabošanai papildināšanā ar jauniem pasākumiem, MVU Daudzgadējā uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā paredzēto projektu izstrādē un realizācijā. Panākts administratīvo šķēršļu un nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu skaita samazinājums. Pakāpeniski tiek samazināta līdz šim spēka esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 25% apmērā. 2002. gadā nodokļa likmes samazinājums bija par 3 procentpunktiem un taksācijas periodā sastāda 22%. Veiktais nodokļa likmes samazinājums stimulēs uzņēmējdarbību, netieši veicinot arī jaunu darbavietu veidošanos Lai uzsāktu risināt sarežģīto problēmu saistībā ar nelegālās nodarbinātības plašu izplatību valstī un citus ēnu ekonomikas jautājumus, 2002.gada izveidota starpinstitucionālā darba grupa pasākumu nelegālās nodarbinātības samazināšanai un nodokļu ieņēmumu palielināšanas izstrādāšanai. Darba grupa izstrādāja koncepcijas projektu par piedāvātiem pasākumiem nelegālās nodarbinātības samazināšanai un ar to saistītajam nodokļu ieņēmumu palielinājumam. Vietējā līmenī nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādē sadarbībā ar NVD 2002.gadam piedalījās 492 pagasti, 74 pilsētu pašvaldības. Plāni tika apkopoti un analizēti sadalījumā pa reģioniem, iezīmējot kopīgas problēmas un to risināšanas ceļus nodarbinātības jomā. 2002.gada laikā NVD datu bāzē atjaunota informācija par 13492 darba devējiem, reģistrētas 48476 darba vietas, apmeklēti 12044 darba devēji, uzsākta NVD sadarbība ar 2249 jauniem darba devējiem. Jaunu uzņēmumu un darba vietu veidošanu sekmēs arī programmas "Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus" atbalsta pasākumi (apstiprināti 96 projekti, realizēti 22 projekti, no tiem 7 lauku tūrismā, 9 tehniskiem pakalpojumiem u.c.), lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsta programmas realizācija u.c. Uzņēmumu un darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas aktivitātes veiktas PHARE projekta "Darba vides uzlabošana privātajos un privatizētājos uzņēmumos" ietvaros kā: sociālās sadarbības realizēšana uzņēmumu līmenī; darba drošības un veselības aizsardzības dienesta realizēšana; institūcijas izveidošana darbinieku aizsardzībai to darba devēju maksātnespējas gadījumā u.c. LDDK kopīgi ar LBAS un Labklājības ministriju izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kuru mērķis bija padarīt likumu vienkāršāk un ērtāk piemērojamu un kuri tika pieņemti Saeimā. NNP 2002. gadam noteikto pasākumu izpilde liecina, ka pasākumu realizēšana stimulē nodarbinātību, kaut arī ne visiem tiem ir paredzami tūlītēji rezultāti. Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ienesa savu ieguldījumu nodarbinātības līmeņa pieaugumā un bezdarba līmeņa samazināšanā. Iedzīvotāju vecumā 15-64 gadi nodarbinātības līmenis 2002.gadā pieauga par 1,7 procenta punktiem, sasniedzot 60,5%. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā 2002. gadā bija 12,1%, kas ir par 1,2 procenta punktu mazāk, nekā 2001.gadā. Nedaudz saruka reģistrētā bezdarba līmenis - no 7,7% 2002. gada sākumā līdz 7,6% gada beigās (reģistrētā bezdarba līmeņa dinamiku skat. pielikuma 5. tabulu). Kā rāda pasākumu izpildes rezultāti, joprojām galvenā problēma, kura bremzē pasākumu realizāciju pilnā mērā, ir finansu līdzekļu nepietiekamība un to nelietderīga izmantošana. Veiksmīgāk jāveic sadarbību ar sociāliem partneriem prioritāro nodarbinātību veicinošo pasākumu noteikšanā un īstenošanā. Plāna izstrādes un īstenošanas analīze parādīja nepieciešamību arī tālāk turpināt nodarbinātības veicināšanas pasākumu loka izvēli pēc prioritāšu rūpīgas izvērtēšanas. 2.3. Nacionālā nodarbinātības plāna galveno pasākumu 2003. gadam kopsavilkums un finansējums NNP 2003. gadam paredzēti nodarbinātību veicinoši pasākumi, kas cieši saistīti ar Eiropas Komisijas kopējās deklarācijas par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm un Attīstības plānu 2004.-2006.gadam (Vienoto Programmdokumentu). Darbaspējas pilnveidošanas jomā • Aktīvie nodarbinātības pasākumi*: pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai, bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana u.c.; • Aktīvie nodarbinātību veicinošie pasākumi noteiktām personu grupām: personām no 15 līdz 25 gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk par gadu, personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu; • Valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās optimizēšana (palielināt profesionālo studiju programmu, 1.profesionālā līmeņa programmu īpatsvaru, palielināt studiju vietu skaitu inženierzinātņu un tehnoloģiju, IT jomā, samazināt studiju vietu skaitu sociālo zinātņu un skolotāju izglītības jomā, palielināt studiju vietu skaitu doktorantūrā visās studiju jomās); • Profesionālās izglītības teritoriālās padomes izveidošana; • Paredzēts atbalstīt tirgus orientēto pētījumu projektu veidā institūtu, laboratoriju un firmu praktiski pielietojamos pētījumus un izstrādnes, kas veicina zinātņietilpīgas produkcijas ražošanu un moderno tehnoloģiju attīstību; • Profesionālā orientācijas un konsultēšanas plašāka izplatīšana; • Kvalifikācijas celšanas pasākumi zemniekiem un lauku uzņēmējiem; • Profesionālās izglītības programmu piedāvājumu palielināšana riska mērķgrupām - personām ar nepabeigtu pamatizglītību. personām ar īpašām vajadzībām, ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās. Uzņēmējdarbības attīstības un jauno darba vietu radīšanas jomā • Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi; • Pētījumu veikšana par administratīvajām procedūrām Latvijā; • MVU attīstības kreditēšanas programmas (otrais posma)īstenošana; • Garantiju aģentūras darbības pilnveidošana atbilstoši tirgus nosacījumiem; • Konsultācijas uzņēmējdarbības uzsācējiem nodrošināšana; • Uzņēmumu atbalsta pasākumu un iniciatīvu datubāzes izveidošana (ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas (2001.- 2005.) ietvaros; • "Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu" īstenošana; • Zinātnes un Tehnoloģiju parka (ZTP) izveide un darbības uzsākšana; • Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas ietvaros projektu realizācijas turpināšana un uzsākšana; • Rajonu (pilsētu) Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana. Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas jomā • Phare projekta "Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā" realizācija; • Elastīgāku darba līguma formu ieviešanas iespēju izvērtēšana. Vienādu iespēju politikas nodrošināšanas jomā • Pasākumu noteiktām personu grupām (vīriešiem, sievietēm, bezdarbniekiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma u.c.) darbaspējas uzlabošanai un konkurētspējas paaugstināšanai veicināšana. NNP 2003. gadam ir 52 nodarbinātību veicinošo pasākumu un aktivitāšu. Pasākumiem, kuriem tieši izdalīti finansu līdzekļi, kopumā ir plānots izlietot 22,5 milj. Ls (skat. pielikuma 17.tabulu). Tas ir apmēram par 20,2% līdzekļu mazāk, nekā bija paredzēts NNP 2002.gadam. Pasākumu finansējumu no NVD nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem skatīt pielikuma 15. tabulā. Nacionālā nodarbinātības plāna pasākumu finansējuma perspektīva ir saistīta ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), kas ir galvenais ES finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus funkcionēšanas pilnveidošanai. ESF līdzekļus paredzēts piesaistīt izvirzītās prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana" finansēšanai. Tās ietvaros realizējamie pasākumi ir saskaņoti ar ES nodarbinātības politikas vadlīnijām un Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējā deklarācijā par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm un noteikti prioritārie virzieni nodarbinātības veicināšanai, izglītības un tālākizglītības attīstībai un sociālās izstumtības mazināšanai. Ņemot vērā, ka Latvijai programmēšanas periods ilgst tikai no 2004. līdz 2006.gadam, līdzekļu efektīvākai izmantošanai tiek iezīmēti sekojoši prioritārie ESF intervences galvenie virzieni cilvēkresursu jomā: • Informācijas sabiedrības veidošana, visu sabiedrības locekļu iesaistīšana efektīvā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā; • Darba tirgus prasībām atbilstošas, sabalansētas un mūsdienīgas izglītības sistēmas veidošana; • Atbalsts vadošo un perspektīvo, un tām saistīto nozaru integrētai attīstībai; • Atbalsts nodarbinātības veidu dažādošanai un to konkurētspējas paaugstināšanai lauku teritorijās; • Atbalsts kvalifikācijas paaugstināšanai, pārkvalifikācijai un konsultēšanai biznesa uzsācējiem, un MVU personālam. * Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikti aktīvie nodarbinātības pasākumi 3. Nacionālā nodarbinātības plāna 2003. gada pasākumi I pīlārs. Darbaspējas pilnveidošana 1. vadlīnija. Jauniešu bezdarba problēmu risināšana un ilgstoša bezdarba novēršana 1.1. Situācijas raksturojums Darbaspēka apsekojumu rezultāti 2002. gadā rāda, ka darba meklētāju vecumā 15 līdz 25 gadiem bezdarba līmenis bija 20,8%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar 2001.gadu. NVD dati liecina, ka jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā pēdējo četru gadu laikā ir nedaudz samazinājies no 16,4% 1999.gada 1.janvārī līdz 13,9 % 2003.gada 1.janvārī (skat. pielikuma 1. zīmējumu), un to skaits bija 12507. Analizējot jauniešu-bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, ir konstatējamas 3 nozīmīgas problēmas: • ievērojama daļa jeb 66,2% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita 2002.gada beigās, bija jaunieši bez profesionālās izglītības; • liels ir to jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuri ir ieguvuši tikai pamatizglītību vai kuriem ir nepabeigta pamatizglītība. 2002.gada beigās šādu jauniešu bija 40,2% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita; • liels ir to jauniešu-bezdarbnieku skaits, kuru konkurētspēju darba tirgū apdraud darba pieredzes trūkums. 2002.gada beigās 1520 jauniešiem-bezdarbniekiem darba pieredze bija mazāka par gadu, bet 5843 jauniešiem jeb 46,7% no kopējā jauniešu-bezdarbnieku skaita vispār nebija darba pieredzes. Ar katru gadu pieaug profesionālās izglītības iestādēs uzņemto audzēkņu ar nepietiekamu vērtējumu skaits. 2002.gadā valsts profesionālās izglītības iestādēs no uzņemto audzēkņu skaita ar zināšanu vērtējumu līdz 3 ballēm piecos un vairāk priekšmetos ir uzņemti no 13 līdz 20% audzēkņu. Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības iestādēs no uzņemto audzēkņu ar nepabeigtu pamatizglītību kopējā skaita ar zināšanu vērtējumu līdz trijām ballēm piecos un vairāk priekšmetos ir uzņemti vairāk nekā 70 % audzēkņu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veidoja 7 %). 2001./2002.mācību gadā atskaitīto audzēkņu īpatsvars nav mainījies un veidoja 14,0 %. Par 2 % ir samazinājies no pirmā kursa atskaitīto audzēkņu skaits. Par 7 % ir samazinājies nesekmības dēļ atskaitīto audzēkņu skaits, bet par 5 % ir pieaudzis par izglītības iestādes neapmeklēšanu atskaitīto audzēkņu skaits. Izglītības iestāžu absolventiem ir nepilnīgs priekšstats par darba tirgu, darba likumdošanu un sociālo partnerību. Vispārizglītojošo skolu skolēniem ir aktuāli jautājumi par tālākās izglītības un profesijas izvēli. Kā liecina PKIC aptaujas skolās, tikai nepilna trešā daļa izlaidumu klašu skolēnu ir izvēlējušies savu nākamo profesiju, pārējie šaubās un nevar izšķirties par profesiju alternatīvām vai nav izvēlējušies profesiju. Tādēļ 61% devīto klašu un 48% divpadsmito klašu skolēnu vēlas saņemt palīdzību profesijas izvēlē un 84% nepieciešama papildus informācija par izglītības iestādēm. Tajā pat laikā gadu no gada palielinās to jauniešu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno strādāt vai apvienot darbu ar mācībām un tas veicina risku ar laiku nokļūt bezdarbnieku statusā, jo mūsdienu darba tirgus pieprasa ne tikai vispārēju izglītību, bet arī profesionālas zināšanas, prasmi un pieredzi. Pieprasījums pēc palīdzības profesijas izvēlē no skolēnu puses ir lielāks nekā pašreizējās iespējas to sniegt: ar PKIC konsultācijām 2002. gadā tika aptverti 35% no 9. klašu skolēnu kopskaita un 30% no 12. klašu skolēnu kopskaita. Nepieciešams straujāk attīstīt profesionālās orientācijas pakalpojumus kā pieaugušajiem mūžizglītības kontekstā, tā īpaši jauniešiem, palīdzot adekvāti veidot savus profesionālos mērķus, kamēr viņi vēl atrodas izglītības sistēmā un nav kļuvuši par bezdarbniekiem. 2002. gadā PKIC sniedza konsultācijas izglītības un profesijas izvēlē 30442 personām no tiem 71% veidoja vispārizglītojošo skolu skolēni, 4% - skolēnu vecāki, 3% - izglītības iestāžu audzēkņi un 22% pieaugušie, tai skaitā 13% NVD reģistrētie bezdarbnieki. Dinamika pa gadiem absolūtā izteiksmē atspoguļota pielikuma 16. tabulā. Šie dati lielā mērā liecina par pieprasījuma pieaugumu pēc profesionālās orientācijas un konsultatīvās palīdzības dažādās iedzīvotāju grupās NVD pievērš pastiprinātu uzmanību darbam ar jauniešiem-bezdarbniekiem. 2002.gadā 5485 jaunieši ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā. 782 jaunieši-bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības noteikšanai. NVD ir iesaistījis jauniešus-bezdarbniekus dažādos aktīvajos nodarbinātības pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu). Mācību kursus 2002.gadā ir pabeiguši 1332 jaunieši-bezdarbnieki un 69% jauniešu pēc mācību kursu pabeigšanas ir iekārtojušies pastāvīgā darbā. Pēdējo divu gadu laikā NVD attīsta jaunu darbības virzienu - sniegto pakalpojumu dažādošanu atbilstoši bezdarbnieka vajadzībām, novērtējot katra indivīda spējas iesaistīties konkrētajā pasākumā. Jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu izstrādāšanas un ieviešanas mērķis ir sniegt bezdarbniekiem atbilstošus pakalpojumus, veicināt bezdarbnieku iepriekš apgūto darba iemaņu saglabāšanu un/vai jaunu darba iemaņu apgūšanu, tādējādi paaugstinot bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū un iespēju atrast pastāvīgu darbu. 2002. gadā NVD pilotprojekta veidā turpināja iepriekšējā gadā uzsāktā jaunā aktīvās nodarbinātības pasākuma "Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja" īstenošanu, sadarbībā ar darba devējiem 2002.gada laikā izveidojot 264 jauniešu darba prakses vietas. Pirmie darba prakses rezultāti liecina, ka pēc 6 mēnešu ilgas darba prakses pie darba devēja 70% no darba praksi pabeigušajiem jauniešiem-bezdarbniekiem iekārtojās pastāvīgā darbā. Pēc NVD datiem laikā no 2000.gada sākuma līdz 2003.gada sākumam ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram kopējā bezdarbnieku skaitā ir tendence samazināties, šai laika periodā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies no 31,1% līdz 26,4% (skat. pielikuma 2. zīmējumu). Tomēr valstī ir vērojams samērā augsts viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums, kas 2003.gada sākumā vidēji valstī sastādīja 12,5 mēneši. Tāpat kā bezdarba līmenis arī viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums dažādos valsts rajonos ir atšķirīgs - Rīgas pilsētā tas 4,3 mēneši, turpretim valsts austrumu rajonos bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums pārsniedz pat 24 mēnešus. Visaugstākais viena bezdarbnieka vidējais bezdarba ilgums 27,4 mēneši bija konstatēts 2003.gada 1.janvārī NVD Balvu filiālē. 2002. gada beigās NVD bija reģistrēti 23,7 tūkst. ilgstošo bezdarbnieku jeb 26,4% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Analizējot ilgstošo bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, redzams, ka 10,9 tūkst. jeb 46% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita ir ieguvuši profesionālo izglītību. Lielākais ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir vecuma grupā no 40 līdz 54 gadiem - 50,6% no kopējā ilgstošo bezdarbnieku skaita. Līdz ar to var secināt, ka lielākai daļai ilgstošo bezdarbnieku profesionālās prasmes ir šodienas darba tirgū neaktuālas: vai pagājis ilgs laiks no profesionālās izglītības iegūšanas, vai bezdarba ilguma dēļ. Pēdējo divu gadu laikā NVD par vienu no mērķiem izvirzīja ilgstošā bezdarba īpatsvara samazināšanu. 2002.gadā 8834 ilgstošie bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā un 180 ilgstošie bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002.gadā ilgstošo bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū kā mērķa grupai tika piešķirta prioritāte iesaistīšanā aktīvās nodarbinātības pasākumos. Nodarbinātības pasākumos iesaistīto ilgstošo bezdarbnieku skaitu skatīt pielikuma 14. tabulā. 1.2. Mērķi • Uzlabot jauniešu-bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū. • Mazināt ilgstošā bezdarba pieauguma risku valstī, samazināt bezdarba ilgumu. • Nodrošināt profesionālo vidējo un arodizglītības iestāžu audzēkņiem iespējas iegūt zināšanas par darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības jautājumiem. • Veicināt jauniešu, t.sk., izglītības iestāžu audzēkņu, integrāciju tālākajā izglītībā un darba tirgū. 1.3. Darbības rezultāti • Jauniešu bezdarba problēmu risināšana, iesaistot jauniešus aktīvās nodarbinātības pasākumos pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā (LM, NVD). • Ilgstošā bezdarba profilakse, iesaistot pieaugušos bezdarbniekus (vecumā virs 25 gadiem) aktīvajos nodarbinātības pasākumos pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā (LM, NVD). • Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu attīstība, aptverot ar tiem kā pieaugušos, tā jauniešus (LM, PKIC, IZM). 1.4. Rezultatīvie rādītāji • Iesaistīti aktīvajos nodarbinātības pasākumos 9000 jauniešus- bezdarbniekus, no tiem 70% pirmo 6 bezdarba mēnešu laikā. • Iesaistīti aktīvajos nodarbinātības pasākumos 36000 pieaugušos bezdarbniekus, no tiem 68% pirmo 12 bezdarba mēnešu laikā. • Nodrošināta profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu pieejamība PKIC pieaugušajiem un jauniešiem, sniedzot konsultācijas 30000 iedzīvotājiem, no tiem 6000 pieaugušajiem, t.sk., bezdarbniekiem, un 24000 jauniešiem. 1.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas Nr.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana 2003 2,5018 2,5015 Nav aprēķināti LM, NVD, IZM, LDDK, Izglītības iestādes 2. Algotie pagaidu sabiedriskie darbi 2003 2,366 3,192 Nav aprēķināti LM, NVD, pašvaldības, darba devēji 3. Pasākumi konkurētspējas uzlabošanai* 2003 0,295 0,295 Nav aprēķināti LM, NVD 4. Profesionālā orientācija un konsultēšana Katru gadu 0,216 0,216 0,588 LM, PKIC 5. Pasākumi noteiktām personu grupām* 2003 - 0,475 Nav aprēķināti LM, NVD, darba devēji 6. Mācību kursi par darba tiesību, sociālās drošības un sociālās partnerības jautājumiem 2003 - ** - IZM, LM, (LDDK) * 2002.gada 1.jūlijā spēkā stājās "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums", kurā paredzēti sekojoši aktīvās nodarbinātības pasākumi: profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana; algotie pagaidu sabiedriskie darbi; pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai; pasākumi noteiktām personu grupām, jo īpaši personām no 15 līdz 25 gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu jeb ilgstošie bezdarbnieki; personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu. Pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai ietver profesionālās piemērotības noteikšanas, informatīvi - psiholoģiskā atbalsta un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguves nodarbības, seminārus, lekcijas un individuālās konsultācijas, kas veicina bezdarbnieku sociālo mobilitāti, orientē viņus darba tirgus aktuālajās prasībās un palīdz tālākizglītības izvēlē. ** Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums. 2. vadlīnija. Nodarbinātībai draudzīga pieeja: pabalstu, nodokļu un apmācības sistēmu pilnveidošana 2.1. Situācijas raksturojums NVD organizētajos bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos bezdarbnieki var apgūt profesionālās tālākizglītības programmu, kas bezdarbniekiem ar iepriekš iegūtu izglītību vai profesionālo pieredzi dod iespēju iegūt otrā vai trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Bezdarbnieki var iesaistīties arī profesionālās pilnveides programmu vai citu izglītības programmu apgūšanā, kas bezdarbniekiem dod iespēju paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt mainīgajām tirgusprasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. 2002.gada laikā bezdarbnieku profesionālās apmācības kursos nosūtīti 4830 bezdarbnieki. Mācības profesionālās apmācības kursos ir pabeiguši 5680 bezdarbnieki un iekārtojušies pastāvīgā darbā pēc mācību kursu beigšanas 79,7% bezdarbnieku. Phare 2001.gada programmas projekta "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" ietvaros NVD 2002.gadā, ieguldot Phare programmas projektam paredzēto līdzfinansējuma daļu, nosūtīja 77 bezdarbniekus, kuriem bija konstatēta zema valsts valodas prasme, uz bezdarbnieku profesionālās apmācības programmu apguvi ar vienlaicīgu valsts valodas prasmes papildus apmācību profesionālo darba pienākumu pildīšanai nepieciešamajā apmērā. Bezdarbnieku profesionālajai apmācībai tika nokomplektētas 5 mācību grupas, tādējādi, vienlaicīgi ar bistro, servisa darbinieka, pārdevēja, grāmatveža profesijas apgūšanu, bezdarbniekiem nodrošinot arī iespēju uzlabot latviešu valodas prasmi. Nozīmīga problēma bezdarbnieku profesionālās apmācības organizēšanā ir nepietiekamais finansējums. Likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" norma par aktīvo nodarbinātības pasākumu finansēšanu paredz, ka no 2002.gada 1.janvāra tiem var tikt novirzīti ne vairāk kā 10% no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra. Līdz ar to bezdarbnieku apmācībai piešķirtais valsts finansējums 2002.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinājies gandrīz 2 reizes. Šādā kontekstā NVD varēja iesaistīt bezdarbnieku apmācībā ne vairāk par piekto daļu no vēlmi mācīties izteikušajiem bezdarbniekiem. Nav paredzēts 2003.gadā noteikt īpašus nodokļu stimulus bezdarbnieku iesaistīšanai darbā, tomēr viņi var izmantot vispārējos nodokļu stimulus darba ņēmēju izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai (skat. 12.vadlīniju). Jāatzīmē arī, ka bezdarbnieku pabalsti netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 2.2. Mērķi • Veicināt bezdarbnieku integrēšanos darba tirgū, iesaistot profesionāli nesagatavotos bezdarbniekus profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā. 2.3. Darbības rezultāti • Bezdarbnieku iesaistīšana bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā (LM, NVD). 2.4. Rezultatīvie rādītāji • Iesaistīti (nosūtīti) bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā 4500 bezdarbnieki. • Phare projekta "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" ietvaros: • Bezdarbnieku valodas apmācību programmu izstrāde un veikti sagatavošanās darbi šai apmācībai. 2.5. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas N.p.k. Pasākum nosaukums Izpildes laiks Resursi (milj. Ls) Atbildīgās institūcijas (sadarbības partneri) 2002 2003 Aprēķināti 2004 1. Phare programmas projekts "Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" 2003 0,014 0,128 - LM, NVD Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana tiek veikta 1.vadlīnijas 1.5.1.pasākuma ietvaros. 3. vadlīnija. Aktīva darba mūža paildzināšana 3.1. Situācijas raksturojums Latvijas darba tirgum ir raksturīgi, ka tajā maz pieprasīti ir gados vecāki bezdarbnieki- sievietes vecumā no 50 gadiem un vīrieši vecumā no 55 gadiem līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai (turpmāk tekstā - gados vecāki bezdarbnieki). Šīs vecuma grupas bezdarbnieku kopējais skaits 2003.gada 1.janvārī sastādīja 14,8 tūkst. cilvēku, kas veidoja 16,5% no kopējā bezdarbnieku skaita. Analizējot bezdarbnieku kvantitatīvo sastāvu pēdējo četru gadu laikā, ir konstatējama gados vecāku sieviešu -bezdarbnieču skaita un īpatsvara kopējā bezdarbnieku skaitā pieauguma tendence, turpretim gados vecāku vīriešu - bezdarbnieku skaits ir nedaudz stabilizējies un viņu īpatsvars ap 5,5 % no kopējā bezdarbnieku skaita (skat. pielikuma 3. un 4. zīmējumus). Analizējot gados vecāku bezdarbnieku kvalitatīvo sastāvu, ir konstatējamas 2 problēmas: • lielākā daļa no NVD reģistrētajiem gados vecākajiem bezdarbniekiem nav ieguvusi profesionālo izglītību un savu darba prasmi ir ieguvuši strādājot savā darba vietā. 2003.gada 1.janvārī no kopējā reģistrētā gados vecāku bezdarbnieku skaita 8,3 tūkst. jeb 55,8% nav ieguvuši profesionālo izglītību; • no kopējā gados vecāko bezdarbnieku skaita 37,6 % ir bez darba ilgāk par gadu. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz, ka personām, kurām līdz pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi ir tiesības iesaistīties jaunā aktīvās nodarbinātības pasākumā "Pasākumi noteiktām personu grupām". 2002.gada divpadsmit mēnešos 5002 gados vecāki bezdarbnieki ar NVD palīdzību ir iekārtojušies pastāvīgā darbā un 59 bezdarbnieki ir nosūtīti uz PKIC padziļinātai profesionālajai orientēšanai vai profesionālās piemērotības noteikšanai. 2002.gadā iepriekšminētās vecuma grupas bezdarbniekus NVD iesaistīja aktīvās nodarbinātības pasākumos (skat. pielikuma 14. tabulu). 2002.gada laikā NVD pilotprojektu veidā ir uzsācis vairākus jaunus pasākumus gados vecāku bezdarbnieku konkurētspējas darba tirgū uzlabošanai un viņu integrēšanas darba tirgū veicināšanai. Sadarbojoties ar darba devējiem, 2002.gada vidū pilotprojekta veidā tika uzsākts aktīvās nodarbinātības pasākums "Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem", kura īstenošanai darba devēji valstī ir izveidojuši 134 darba vietas. 2001.gada beigās un 2002.gada sākumā lielu juridisko personu interesi piesaistīja jaunais pilotprojekts "Sociālie uzņēmumi". Pasākums bija paredzēts gados vecāku bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku (bez darba ilgāk kā 12 mēnešus) nodarbināšanai speciāli šim mērķim izveidotajās darba vietās. Pasākuma īstenošana tiek veikta uz NVD izsludinātā biznesa plānu konkursa pamata. Diemžēl iesniegtajos biznesa plānos konkursa komisija konstatēja ļoti daudz nepilnību un kļūdu, tādēļ no iesniegtajiem 34 pieteikumiem NVD varēja atbalstīt tikai 2 pretendentu biznesa plānus. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka NVD plānoja līdzfinansēt 50 darba vietu izveidošanu gados vecākiem b …