Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-91 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2012.gada 30.novembrī (prot. Nr.57, 3.§) Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.2336/10/03.02/12 Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Eko Osta" darbībās Konkurences padome (turpmāk - KP) 04.10.2010. saņēma SIA "Corvus Company" (turpmāk - Iesniedzējs) 04.10.2010. iesniegumu (turpmāk - Iesniegums), kurā Iesniedzējs norāda, ka ir aizskartas tā tiesības un intereses, pārkāpjot Konkurences likuma (turpmāk - KL) 13.pantā noteikto. Iesniedzējs informē, ka līdz 31.12.2009. bija spēkā Iesniedzēja un SIA "Eko Osta" noslēgtais līgums Nr.12/23 - A par kuģu radīto naftas atkritumu pieņemšanu, atbilstoši kuram SIA "Eko Osta" apņēmās pieņemt no Iesniedzēja atkritumus uzglabāšanai un veikt utilizāciju SIA "Eko Osta" attīrīšanas iekārtu kompleksā Rīgā, Tvaika ielā 39. Iesniedzējs norāda, ka 2010.gadā vairākkārt (13.01.2010. vēstule Nr.2/8, 04.02.2010. vēstule Nr.2/25, 22.02.2010. vēstule Nr.2/30, 22.07.2010. vēstule Nr.2/104) ir vērsies pie SIA "Eko Osta" ar lūgumu pagarināt iepriekš minētā līguma darbības termiņu, uz ko SIA "Eko Osta" atbildējusi, ka jautājums par sadarbības līguma termiņa pagarināšanu tiks izskatīts pēc šķidro naftas produktu atkritumu pieņemšanas kritēriju izstrādāšanas un pieņemšanas, vai noslēgt jaunu sadarbības līgumu, uz ko SIA "Eko Osta" nav sniegusi nekādu atbildi, un tādējādi sadarbības līgums starp Iesniedzēju un SIA "Eko Osta" joprojām nav noslēgts. Iesniedzējs uzskata, ka ir pārkāpts KL 13.panta pirmās daļas 1.punkts. Iesniedzējs 19.04.2011. vēstulē Nr.2/267 papildus norādīja, ka SIA "Corvus Company" vēlas, lai SIA "Eko Osta" pieņem visus tos atkritumus, kurus var pārstrādāt SIA "Eko Osta" valdījumā esošajās iekārtās. Lietas izskatīšanas sākotnējā posmā SIA "Corvus Company" tostarp norādīja, ka vēlas, lai SIA "Eko Osta" pieņemtu ne tikai kuģu radītos naftas atkritumus, bet arī cita veida atkritumus. Pārbaudot lietā esošos pierādījumus, nav konstatēts, ka SIA "Corvus Company" būtu vērsusies pie SIA "Eko Osta" ar lūgumu noslēgt līgumu par cita veida atkritumu (ne kuģu radīto naftas atkritumu) pieņemšanu. Arī SIA "Eko Osta" 12.08.2011. vēstulē norāda, ka sadarbība ar SIA "Corvus Company" bija tikai attiecībā uz kuģu radītajiem naftas atkritumiem un SIA "Corvus Company" nav izteikusi SIA "Eko Osta" piedāvājumu sadarboties attiecībā uz cita veida atkritumiem. Papildus norādāms, ka SIA "Corvus Company" tās 14.12.2011. vēstulē Nr.14122011-p ir precizējusi, ka vēlas noslēgt līgumu ar SIA "Eko Osta" par 130403 klases atkritumu pieņemšanu pārstrādei, tā kā šīs klases atkritumi atbilst MARPOL 73/78 I pielikumā norādītajiem atkritumiem. Ievērojot minēto, šīs lietas ietvaros KP nav pamata papildus izvērtēt SIA "Eko Osta" rīcību ciktāl tas attiecas uz cita veida atkritumu (ne kuģu radīto naftas atkritumu) pieņemšanu. KP 02.12.2010., pamatojoties uz KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu, 23.panta pirmo daļu, trešās daļas 3.punktu, nolēma ierosināt lietu "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Eko osta" darbībās". KP 02.11.2012., pamatojoties uz KL 8.panta pirmās daļas 2.punktu un 27.panta trešo daļu, nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.2336/10/0302/12 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Eko Osta" darbībās" līdz 03.12.2012. Atbilstoši KL 26.panta sestajā daļā noteiktajam, 23.09.2011. un atkārtoti 28.09.2012. un 16.11.2012. Iesniedzējam un SIA "Eko Osta" tika paziņots, ka lietā Nr.2336/10/03.02/12 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Eko Osta" darbībās" ir iegūta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija, sniedzot lietā iegūtās informācijas apkopojumu un faktu izvērtējumu. Lietā papildus saņemta informācija no Iesniedzēja, SIA "Eko Osta", SIA "Vides Konsultāciju Birojs-Serviss", a/s "Ventbunkers", SIA "Cemex", SIA "Baltik Eko Group", SIA "Komandor", SIA "Vējdole", SIA "Sistematik", a/s "Ventbunkers", SIA "OVI Rīga", Rīgas, Ventspils, Liepājas un citu Latvijas ostu pārvaldēm, Valsts vides dienesta (turpmāk - VVD), VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC) u.c., kā arī publiski pieejamā informācija no LVĢMC un Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - VPVB) interneta vietnes. Izvērtējot Iesniedzēja sniegto un papildus iegūto informāciju, KP konstatēja: 1. Lietas dalībnieki 1.1. "Corvus Company" ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103138898, juridiskā adrese: Rūpniecības iela 52, Rīga. SIA "Corvus Company" ir uzņēmums, kas ir dibināts 1994.gadā un atbilstoši tai izsniegtajām atkritumu apsaimniekošanas atļaujām savāc, pārkrauj, šķiro un pārvadā, nepieciešamības gadījumā uzglabā noteikta veida bīstamos atkritumus noteiktā apjomā1. SIA "Corvus Company" pamata nodarbošanās ir kuģu radīto naftas atkritumu savākšana ostu teritorijās. Savāktos kuģu radītos atkritumu SIA "Corvus Company" nodod to tālākai attīrīšanai (pārstrādei) uzņēmumiem, kuriem pieder atkritumu attīrīšanas (pārstrādes) iekārtas. Saskaņā ar lietā esošo informāciju SIA "Corvus Company" no 2002.gada līdz 2009.gada 31.decembrim bija spēkā līgums ar SIA "Eko Osta" par savākto kuģu radīto naftas produktu atkritumu pieņemšanu tālākai attīrīšanai. 1.2. "Eko Osta" ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40003428805, juridiskā adrese: Tvaika iela 39, Rīga. SIA "Eko Osta" atbilstoši tai izsniegto atkritumu apsaimniekošanas atļauju nosacījumiem savāc, pārkrauj, šķiro, pārvadā, uzglabā noteikta veida bīstamos atkritumus noteiktā apjomā2. SIA "Eko Osta" pamata nodarbošanās ir kuģu radīto atkritumu (tostarp naftas produktus saturošo atkritumu) pieņemšana un attīrīšana. SIA "Eko Osta" kopš 2003.gadā ir noslēgts līgums ar Rīgas Brīvostas pārvaldi (turpmāk - RBP) par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un apsaimniekošanu. Līgums ir spēkā līdz 31.03.2025. SIA "Eko Osta" tās komercdarbības ietvaros no kuģiem pati savāc kuģu radītos atkritumus, kā arī pieņem tālākai attīrīšanai kuģu radītos naftas produktu atkritumus no citām komercsabiedrībām, t.sk. SIA "Corvus Company" (līdz 2009.gada 31.decembrim). Saskaņā ar SIA "Eko Osta" izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem, SIA "Eko Osta" ir šādas naftas produktu atkritumu pārstrādes jaudas: - naftas produktu utilizācija - 2280t/g (..); - ar naftas produktiem piesārņoto ūdeņu attīrīšana - 100 000 m3/g; - šķidro degošo atkritumu sadedzināšanas iekārta "Vihr" - 200 tonnas gadā (1000 h/g) u.c.3 2. Normatīvais regulējums Atkritumu apsaimniekošana tiek regulēta starptautiskā4 un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmenī5. Latvijā no starptautiskā un ES regulējuma izrietošās normas ir ietvertas Atkritumu apsaimniekošanas likumā un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumos. Izpētes lieta Nr.2336/10/0302/12 tika ierosināta 02.12.2010. (pēc jaunā "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" spēkā stāšanās 18.11.2010.). SIA "Eko Osta" un Iesniedzēja līgumattiecības tika pārtrauktas ar 01.01.2010., kad vēl bija spēkā iepriekšējais "Atkritumu apsaimniekošanas likums"6 un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. 2.1. Atkritumu apsaimniekošanas likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi 2.1.1. 14.12.2000. pieņemtais Atkritumu apsaimniekošanas likums7 Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 4.punktu atkritumu apsaimniekošana ir atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta 1.punkts nosaka, ka "bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām". Atkritumu apsaimniekošanas likuma 11.panta pirmā daļa nosaka - "komersants pirms attiecīgo darbību veikšanas saņem Valsts vides dienesta atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai. Atļauja, kas izsniegta atkritumu savākšanai un pārvadāšanai, ir derīga visā valsts teritorijā", bet minētā panta trešā daļa - "Ministru kabinets nosaka atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu apsaimniekošanas atļaujās izvirzāmās prasības (..)". Atkritumu apsaimniekošanas likuma 14.panta pirmās daļas 3. un 4.punkts nosaka, ka bīstamo atkritumu valdītājs vai radītājs "nogādā bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmusi atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu; sedz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas". Saskaņā ar minētā likuma 14.panta trešo daļu - "persona, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu: 1) saņem atļauju bīstamo atkritumu savākšanai, uzglabāšanai, pārkraušanai, pārstrādei vai apglabāšanai, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir izsniegta atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai; 2) saņem atļauju bīstamo atkritumu pārvadāšanai; 3) nodrošina bīstamo atkritumu uzskaiti, iepakošanu, marķēšanu un identifikāciju; 4) organizē speciāli aprīkotas bīstamo atkritumu savākšanas vietas". Saskaņā ar minētā likuma 16.pantu "ir aizliegts sajaukt bīstamos atkritumus, kas atbilst dažādām bīstamo atkritumu kategorijām, kā arī sajaukt bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem". 2.1.2. Ministru kabineta 29.07.2008. noteikumi Nr.613 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība" (Noteikumi Nr.613) 8: 2.punkts - Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauja personai nav jāsaņem, ja tai ir A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kurā noteikti atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas nosacījumi. 5.punkts - Lai saņemtu atkritumu savākšanas atļauju, pārkraušanas, šķirošanas, vai uzglabāšanas atļauju, atļaujas pieprasītājs iesniegumam pievieno šādu informāciju: 5.1. ziņas par atkritumu savākšanu: plānotais atkritumu savākšanas sistēmas veids un apraksts u.c. 5.2. ziņas par atkritumu pārkraušanu: t.sk. plānotie pārkraujamo atkritumu veidi un daudzums (m3 vai tonnas) gada laikā (norāda katrai pārkraušanas vietai); 5.3. ziņas par atkritumu uzglabāšanu: t.sk. plānotie uzglabājamo atkritumu veidi un daudzums (m3 vai tonnas) gada laikā (norāda katrai pārkraušanas vietai). 6.punkts - Lai saņemtu atkritumu pārvadāšanas atļauju, atļaujas pieprasītājs iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 6.1. ja tiek pārvadāti bīstamie atkritumi: t.sk. ar atkritumu saņēmējiem noslēgto līgumu kopijas. 2.1.3. Ministru kabineta 20.11.2004. noteikumu Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus"9 2.punkts nosaka, ka "atkritumi ir klasificējami (..) nodaļās, grupās un klasēs atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam (..)"10, bet šo noteikumu 3.punkts nosaka, ka "atkritumi uzskatāmi par bīstamiem, ja: 3.1.tiem piemīt vismaz viena no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām īpašībām un to sastāvā ir: (..) 3.1.10. eļļas, ogļūdeņražu un ūdens maisījumi, emulsijas (..)". Saskaņā ar minēto noteikumu 2.pielikumā norādīto: 2) 1304 bīstamo atkritumu grupa ir "kuģu tilpņu naftas produkti", ietverot šādas bīstamo atkritumu klases: "130401 - iekšējo ūdeņu navigācijas kuģu tilpņu naftas produkti, 130402 - molu notekcauruļu naftas produkti, 130403 - citu navigācijas kuģu tilpņu naftas produkti"11. 2.1.4. 28.10.2010. pieņemtais Atkritumu apsaimniekošanas likums12 Atkritumu apsaimniekošanas likumā pamatā pārņemts iepriekšējā Atkritumu apsaimniekošanas likumā esošais tiesiskais regulējums. Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktais regulējums sākotnējam atkritumu radītājam jeb atkritumu valdītājam atkritumu apsaimniekošanas procesā paredz izvēles iespējas. Atbilstoši minētā likuma 20.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta prasībām atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam tiek dotas izvēles iespējas, kādas tālākās darbības veikt ar radītajiem vai valdījumā esošajiem atkritumiem. Tādējādi atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs var: "1) pats veikt radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, ja ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu; 2) nodrošināt, ka radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu veic atkritumu apsaimniekotājs, kurš ir saņēmis attiecīgu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu; 3) nodrošināt, ka radīto vai valdījumā esošo atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu organizē atkritumu apsaimniekotāji, kuri veic atkritumu savākšanu un pārvadāšanu atbilstoši šā likuma (..) 17.panta nosacījumiem par bīstamajiem atkritumiem un ražošanas atkritumiem". Atkritumu apsaimniekošanas likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka bīstamo atkritumu eksportēšana reģenerācijai vai apglabāšanai uz valstīm, kuras pievienojušās 1989.gada 22.marta Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (turpmāk - Konvencija), ir atļauta, ievērojot Konvencijā noteikto procedūru13. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 14.punktu, atkritumu pārstrāde ir atkritumu reģenerācijas darbība, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās atbilstoši to sākotnējam vai citam izmantošanas veidam, ietverot organisko materiālu pārstrādi un izņemot atkritumos esošās enerģijas reģenerāciju un tādu materiālu izgatavošanu, kuri tiks izmantoti par kurināmo vai izrakto tilpju aizbēršanai. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 13.punktu atkritumu reģenerācija ir jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai. 2.1.5. Ministru kabineta 26.04.2011. noteikumu Nr.319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" 6.punkts nosaka: "ja attiecīgo atkritumu reģenerācijas darbību apzīmēšanai nav cita piemērotāka atkritumu reģenerācijas koda, ar kodu R12 apzīmē darbības, ko veic pirms atkritumu reģenerācijas, tajā skaitā atkritumu pirmapstrādes darbības (tajā skaitā (..) atdalīšanu (..)), pirms izmanto kādu no kodam R1, R2, R3, R4, R5, R6, R7, R8, R9, R10 vai R11 atbilstošajiem atkritumu reģenerācijas veidiem". Minēto noteikumu 1.pielikums nosaka atkritumu reģenerācijas veidus, kur ar kodu R12 raksturo atkritumu īpašību mainīšanu, lai ar tiem veiktu jebkuras darbības, kas apzīmētas ar kodu R1-R11. 2.1.6. Sniedzot skaidrojumu par atkritumu pārstrādes un attīrīšanas procesa atšķirībām, VVD pārstāvji 13.06.2012. sarunu protokolā norādīja: 1) normatīvajā regulējumā nav normas, kas attiecas uz atkritumu attīrīšanu, ir apglabāšana vai pārstrāde; 2) pārstrādes procesā izveidojas gala produkts, izejviela. Nodalot tikai ūdeni, nevar iegūt gala produktu. Tas, kas paliek pāri pēc ūdens atdalīšanas, nav izmantojams bez tālākas pārstrādes. Attīrīšanas procesā atdala tikai ūdeni, un tālāka pārstrāde ir nepieciešama, jo attīrot iegūst ūdeni un citu atkritumu klasi, kas tālāk jāapsaimnieko. Trūkst vienotas koncepcijas par to, kā atkritumu apsaimniekošanas procesā definēt attīrīšanu. Pārstrāde ir viens no reģenerācijas veidiem, kas ietver visas darbības no R1-R13. Vēl ir sagatavošana pārstrādei u.c., bet tāda termina, kā attīrīšana, nav. Atkritumu attīrīšana varētu būt sagatavošana tālākai pārstrādei. 2.1.7. Sniedzot skaidrojumu par SIA "Eko Osta" tiesībām veikt noteiktas atkritumu apsaimniekošanas darbības ar 130403 klases atkritumiem, VVD 07.08.2012. vēstulē Nr.2-01/985 norādīja: atbilstoši atļaujai SIA "Eko Osta" veic atkritumu klases 130403 priekšapstrādes darbības, kuras atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumiem Nr.319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" ir atkritumu reģenerācijas darbības. Statistiski visas atkritumu apsaimniekošanas darbības, kuras klasificē kā R kodam (R1-R13) atbilstošus atkritumu reģenerācijas veidus, ietver pie atkritumu pārstrādes darbībām. 2.2. Likums "Par piesārņojumu" Likuma "Par piesārņojumu" 1.panta 6.punkts nosaka - "piesārņojoša darbība - augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos". Minētā likuma 4.panta pirmās daļas 8.punkts nosaka, ka "operators, veicot piesārņojošo darbību, ievēro tās specifiku un izpilda šādas prasības: (..) 8) saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai vai paziņo par C kategorijas piesārņojošās darbības veikšanu (..)", savukārt 19.panta trešā daļa nosaka - "lai uzsāktu vai turpinātu A vai B kategorijas darbību vai būtisku izmaiņu gadījumā, operators saņem atļauju - reģionālās vides pārvaldes izsniegtu rakstveida lēmumu, kas attiecas uz ražotni, iekārtu vai tās daļu vai vairākām iekārtām, kuras atrodas vienā vietā un kurām ir viens operators, - veikt piesārņojošo darbību ar nosacījumu, ka iekārta funkcionē atbilstoši attiecīgajā lēmumā un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām". 22.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka "piesārņojošas darbības, kuru uzsākšanai, turpināšanai vai būtiskai izmaiņai nepieciešama B kategorijas atļauja, ir B kategorijas darbības; Ministru kabinets nosaka B kategorijas darbības, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu, iedarbību un risku, ko tas rada cilvēku veselībai vai videi, apstiprina B kategorijas darbības iesnieguma veidlapu un atļaujas veidlapu, kā arī nosaka kārtību, kādā atļauja pieprasāma un izsniedzama (..)". Pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 1.pielikumā "Piesārņojošās darbības (iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja" noteikto atkritumu saimniecībā A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja tiek izsniegta: "(5) Atkritumu saimniecībā: 1) iekārtas bīstamo atkritumu, arī naftas produktu atkritumu, apglabāšanai vai reģenerācijai14, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā; (..)". 2.2.1. Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A,B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai". Minēto noteikumu 1.pielikumā norādītas B kategorijas piesārņojošās darbības vairākās tautsaimniecības nozarēs, t.sk. atkritumu apsaimniekošanā. Uz B kategorijas piesārņojošām darbībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē attiecina: "5. Atkritumu apsaimniekošana: 5.1. iekārtas bīstamo atkritumu, t.sk. naftas produktu atkritumu, apglabāšanai un pārstrādei, kuru jauda nepārsniedz 10 tonnu dienā, (..), 5.12. iekārtas bīstamo atkritumu uzglabāšanai (tai skaitā radīšanas vietās) ilgāk par gadu, 5.13. iekārtas īslaicīgai (ne ilgāk par gadu) bīstamo atkritumu uzglabāšanai, piemēram, pārkraušanas stacijas un konteineru noliktavas,izņemot atkritumu uzglabāšanu tik īsu laiku vai tik nenozīmīgos daudzumos, ka tie nerada risku cilvēku veselībai vai videi, (..)". 2.2.2. Ņemot vērā iepriekš minēto, KP konstatē: 1) 1304 grupas un tajā ietilpstošo klašu atkritumi uzskatāmi par bīstamajiem naftas produktus saturošajiem atkritumiem; 2) lai komercsabiedrība varētu nodarboties ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu15, tai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pirms darbības uzsākšanas jāsaņem savai plānotajai darbībai (t.i., savākšanai, uzglabāšanai, pārkraušanai, pārstrādei vai apglabāšanai) atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja, pieteikumā tās saņemšanai norādot atkritumu veidus, apjomu, kādu plānots savākt, pārvadāt utt. Ja plānots pārvadāt bīstamos atkritumus, jānorāda komercsabiedrības, ar kurām noslēgts līgums par attiecīgā veida bīstamo atkritumu pieņemšanu; 3) veicot darbības ar bīstamajiem atkritumiem, piemēram, tos savācot, pārvadājot, uzglabājot tie nedrīkst tikt sajaukti. Bīstamie atkritumi, kas attiecas uz dažādām bīstamo atkritumu grupām, apsaimniekojami atsevišķi; 4) atkritumu apsaimniekošanas atļauja komercsabiedrībai nav nepieciešama16, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tā saņēmusi A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, kurā noteikti atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas nosacījumi. A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja tiek izsniegta noteikta operatora apsaimniekotajām stacionārajām iekārtām, izsniegtajā atļaujā tiek norādīts, kādas piesārņojošās darbības minētais operators drīkst veikt, piemēram, vai, izmantojot iekārtas, bīstamos atkritumus drīkst tikai uzglabāt kādu noteiktu laika periodu jeb veikt arī citas atļaujā noteiktās darbības, piemēram, bīstamo atkritumu pārstrādi u.c. darbības, 5) ne ES normatīvajos aktos, ne nacionālajā atkritumu apsaimniekošanas normatīvajā regulējumām nav definēta atkritumu attīrīšanas darbība. Izvērtējot minētajā normatīvajā regulējumā sniegto atkritumu reģenerācijas definējumu, kā arī VVD sniegto skaidrojumu, KP secina, ka atkritumu attīrīšana, tāpat kā atkritumu pārstrāde, uzskatāma par atkritumu reģenerācijas darbību. Atkritumu attīrīšanas rezultātā no atkritumiem tiek atdalīts ūdens un iegūti citas klases atkritumi, kuri tālāk var tikt izmantoti, piemēram, par kurināmo. Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas normatīvajā regulējumā esošo definējumu, VVD sniegto skaidrojumu par atkritumu attīrīšanas, pārstrādes un reģenerācijas procesiem, "Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānā Rīgas brīvostā", kā arī SIA "Eko Osta" sniegto informāciju, turpmāk šajā lēmumā attiecībā uz reģenerācijas darbībām, kas tiek veiktas ar kuģu radītiem naftas atkritumiem (130403 klases atkritumiem), tiek lietots termins "attīrīšana". 2.3. Kuģu radīto atkritumu normatīvais regulējums 2.3.1. 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu (turpmāk - MARPOL 73/78) Saskaņā ar MARPOL 73/78 1.panta 1.punktā noteikto konvencijas puses apņemas ieviest šīs konvencijas un tās pielikumu noteikumus, kuri tām ir saistoši, lai novērstu jūras vides piesārņošanu, kas ir pretrunā šai konvencijai un ko izraisa kaitīgu vielu noplūde vai noteču noplūde, kurās ir šādas vielas. Saskaņā ar MARPOL 73/78 2.panta 1.punktu - "ja vien nav noteikts citādi, šajā konvencijā: "noteikumi" ir šīs konvencijas pielikumu noteikumi". Tādējādi konstatējams, ka MARPOL 73/78 un tās pielikumi regulē kuģu radīto atkritumu nodošanu atkritumu savācējiem, lai netiktu piesārņota jūras vide. MARPOL 73/78 ir šādi pielikumi: I pielikums "Noteikumi par naftas izraisītā piesārņojuma novēršanu", II pielikums "Kontroles noteikumi attiecībā uz piesārņojumu, ko izraisījušas kaitīgas šķidrās vielas, kas tiek pārvadātas kā lejamkravas", III pielikums "Noteikumi, kas attiecas uz tāda piesārņojuma novēršanu, ko izraisījušas kaitīgas vielas, kuras pa jūru pārvadā iepakotas", IV pielikums "Noteikumi attiecībā uz kuģu notekūdeņu izraisītā piesārņojuma novēršanu", V pielikums "Noteikumi attiecībā uz kuģu atkritumu izraisītā piesārņojuma novēršanu". MARPOL 73/78 I pielikums: Minētā pielikuma 1.noteikums nosaka šādas definīcijas: 1. "Nafta" ir nafta jebkādā veidā, ietverot jēlnaftu, dīzeļdegvielu, nosēdumus, naftas atkritumus un rafinētus produktus (izņemot tos naftas ķīmijas produktus, uz kuriem attiecas šīs konvencijas II pielikuma noteikumi), un, neierobežojot iepriekš minētā vispārinājumu, ar jēdzienu "nafta" apzīmē vielas, kas uzskaitītas šā pielikuma 1. papildinājumā, 2. "Naftu saturošs maisījums" ir maisījums, kurā ir jebkāds daudzums naftas. 2.3.2. Ministru kabineta 08.10.2002. noteikumi Nr.455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" (Noteikumi Nr.455)17 Noteikumi Nr.455 izdoti saskaņā ar "Likuma par ostām" 7.panta otrās daļas 6.punktu, kurā noteikts, ka ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas: "kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu (..), organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās". Noteikumi Nr.455 nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību.18 Ostas pārvalde organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpumu, radīto atkritumu daudzumu un veidu, kā arī ostas ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā. Kuģu radītos atkritumus, piesārņotos ūdeņus un kravas pārpalikumus pieņem un turpmāk apsaimnieko ostas pārvalde vai komercsabiedrības.19 Kuģu radīto atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas izmaksas sedz ostā ienākošie kuģi, maksājot sanitāro maksu. Kuģi (izņemot zvejas kuģus un atpūtas kuģus, kuri drīkst pārvadāt ne vairāk kā 12 pasažierus), maksā sanitāro maksu neatkarīgi no tā, vai tie izmanto ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas vai neizmanto.20 Pieņemot kuģu radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus, pārvietojamo un stacionāro atkritumu pieņemšanas iekārtu operators aizpilda kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu (3.pielikums), kur kuģa nodotie atkritumi saskaņā ar MARPOL 73/78 I pielikumu (Naftas atkritumi) tiek iedalīti šādi: - naftu saturoši nosēdumi, - sateces ūdeņi, - kravas tilpņu mazgāšanas ūdens/netīrais balasts, - citi21. Noteikumu Nr.455 24.punkts nosaka, ka naftas atkritumus pieņem specializētos savācējkuģos, autocisternās vai atkritumu pieņemšanas iekārtās, izmantojot speciāli šim mērķim paredzētus cauruļvadus. Naftas atkritumu pieņemšanai aizliegts izmantot cauruļvadus, kuri ir paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai. 2.3.3. Atbilstoši iepriekš norādītajam normatīvajam regulējumam un lietas izpētē saņemtajiem skaidrojumiem22 konstatējams, ka: 1) MARPOL 73/78 attiecas uz piesārņojuma novēršanu uz kuģiem, tā I pielikums attiecas uz naftas un tās produktu izraisītā piesārņojuma novēršanu. MARPOL 73/78 I pielikums nosaka, ka par naftu saturošu maisījumu ir uzskatāms jebkurš maisījums, neatkarīgi no tajā esošā naftas daudzuma; 2) kuģu radītie atkritumi ir uzskatāmi par atkritumiem atkritumu apsaimniekošanas normatīvā regulējuma izpratnē. Dalībvalstīm jānodrošina minēto atkritumu apsaimniekošanas darbības atbilstoši iepriekš minētajam regulējumam; 3) kuģu radītie naftu un naftas produktus saturošie atkritumi netiek diferencēti pēc naftas vai naftas produktu īpatsvara tajos. Visi kuģu radītie atkritumi, kas pieņemti no kuģiem pēc MARPOL 73/78 I pielikuma un satur naftu jebkādā koncentrācijā, ir uzskatāmi par bīstamajiem atkritumiem23, 4) kuģi, nododot kuģu radītos atkritumus ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām, vadās no starptautiskajā un nacionālajā regulējumā noteiktā, proti, - 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu (MARPOL 73/78), noteikumiem, - 1992.gada 9.aprīļa Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) IV pielikuma 6.noteikumu B daļu, t.i., pirms ostas atstāšanas kuģim jānovada visi kuģu radītie atkritumi, kurus nav atļauts novadīt Baltijas jūras reģionā saskaņā ar MARPOL 73/78 un Helsinku konvenciju, ostas pieņemšanas iekārtās, - saskaņā ar Noteikumu Nr.455 8.punktu kuģa kapteinim ir jāaizpilda kuģa atkritumu deklarācija un jānosūta tajā esošā informācija ostas pārvaldei, - turpmāko kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas procesu, ko veic osta vai trešās personas, regulē 21.06.2011. Ministru kabineta noteikumos Nr.484 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr.484) un 19.04.2011. Ministru kabineta noteikumos Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" (turpmāk - Noteikumi Nr.302) noteiktās prasības. 2.4. Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāni "Likuma par ostām" 7.panta otrās daļas 6.punkts nosaka, ka ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura veic vairākas funkcijas, t.sk. izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās. Izvērtējot tādos dokumentos kā "Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plāns Rīgas brīvostā"24, "Ventspils brīvostas atkritumu apsaimniekošanas plāns"25, "Liepājas ostas atkritumu apsaimniekošanas plāns"26 sniegto terminu skaidrojumu, par atkritumiem, kas tiek saņemti no kuģiem, veicamās darbības un prasības šo darbību veikšanai, kā arī informāciju, kas attiecas uz katrā konkrētajā ostā esošajām iekārtām kuģu radīto atkritumu tālākai apsaimniekošanai, kā arī šajās iekārtās veicamajām darbībām ar kuģu radītajiem atkritumiem, KP konstatē: 1) kuģu radītie atkritumi no kuģiem tiek savākti saskaņā ar MARPOL 73/78 noteiktajām prasībām. Tālākās darbības, kas tiek veiktas ar šiem atkritumiem, t.sk. pārvadāšana, izmantojot autotransportu, uzglabāšana, atkritumu apstrāde u.c., jāveic saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajos nacionālajos normatīvajos aktos esošajām prasībām; 2) saskaņā ar MARPOL 73/78 par naftas atkritumiem tiek uzskatīti visi tie kuģa radītie atkritumi, kas ir atbilstoši MARPOL 73/78 I pielikumā norādītajiem atkritumiem: naftu saturoši nosēdumi, sateces ūdeņi, kravas tilpņu mazgāšanas ūdens un citi. MARPOL 73/78 netiek norādīts, kādā koncentrācijā kuģu nododamajos atkritumos, lai tos uzskatītu par atkritumiem, jābūt naftas produktiem (un kādā ūdenim), saskaņā ar MARPOL 73/78 I pielikumu par naftu saturošu maisījumu uzskatāms jebkurš maisījums, kurā ir jebkurš daudzums naftas. Tādējādi kuģu radītie atkritumi, kas jebkurā koncentrācijā satur naftas produktus, uzskatāmi par naftas atkritumiem, un attiecīgi arī par bīstamajiem atkritumiem27; 3) MARPOL 73/78 nosacījumi ir saistoši kuģu īpašniekiem, valdītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem, kas no kuģiem pieņem kuģu radītos atkritumus. Gadījumā, ja kuģu radītie atkritumi tiek pārvietoti pa sauszemi (tie no kuģu tilpnēm nonāk specializētā autotransporta cisternā un tiek transportēti pa sauszemi uz uzglabāšanas un/vai attīrīšanas vietām), atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām ir jāaizpilda pavadzīme, norādot bīstamo atkritumu nosūtītāju, pārvadātāju, saņēmēju, kā arī pārvadāto bīstamo atkritumu kodu. Lai arī ostu atkritumu apsaimniekošanas plānos kuģu radītie atkritumi tiek definēti arī kā ar naftu un naftas produktiem piesārņoti ūdeņi, atbilstoši MARPOL 73/78 I pielikuma klasifikācijai tie ir kuģu radītie naftas atkritumi, kas uzskatāmi par bīstamiem naftas produktu atkritumiem, 4) Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu teritorijās esošajās kuģu radīto atkritumu attīrīšanas iekārtās var attīrīt ar naftas produktiem piesārņotos ūdeņus, kas saņemti no kuģiem. Veicot to vairākkārtēju attīrīšanu, rezultātā tiek iegūti naftas produkti, ko var sadedzināt ar mērķi iegūt enerģiju, piemēram, ostas attīrīšanas iekārtu tehnoloģisko procesu nodrošināšanai. Iepriekš minētos procesus (gan attīrīšanu, gan sadedzināšanu) atbilstoši tai izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujai veic SIA "Eko Osta". Pēc kuģu radīto naftas atkritumu (130403 klases atkritumi) attīrīšanas tiek iegūts ūdens un naftas produktu atkritumi ar citu kodu. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk šajā lēmumā kuģu radītie atkritumi, kas tiek pieņemti saskaņā ar MARPOL 73/78 I pielikumu, tiek saukti par kuģu radītajiem naftas atkritumiem. 3. Konkrētais tirgus Lai piemērotu Konkurences likuma 13.panta pirmo daļu, ir jākonstatē konkrētais tirgus, tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. 3.1. Konkrētās preces tirgus Saskaņā ar KL 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Tādējādi konkrēto preces tirgu veido preces, kuras ir savstarpēji aizstājamas. Izvērtējot, vai prece ir aizstājama, ņem vērā pieprasījuma aizstājamību no patērētāju viedokļa un piedāvājuma aizstājamību no tirgus dalībnieku viedokļa. Lielākajā daļā gadījumu konkrētais preces tirgus tiek noteikts, pamatojoties uz preču pieprasījuma aizstājamību28. 3.1.1. Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties. Ievērojot šīs lietas apstākļus un būtību, lietā izvērtējami šķidro naftas produktu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošana ietver sevī šādas darbības: 1) atkritumu savākšana, 2) atkritumu uzglabāšana, 3) atkritumu pārvadāšana, 4) atkritumu reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), 5) no 1. līdz 4. punktā minēto darbību pārraudzība, 6) atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, 7) tirdzniecība ar atkritumiem, 8) starpniecība atkritumu apsaimniekošanā. No naftas produktu atkritumu radītāja viedokļa tam ir nepieciešams atbrīvoties no atkritumiem, tādēļ tam ir nepieciešams saņemt atkritumu savākšanas pakalpojumu. Ja atkritumu radītājam ir nepieciešams atkritumu savākšanas pakalpojums, tas nav aizvietojams ar citu pakalpojumu. Atkritumu savākšanas pakalpojumu var saņemt no komersantiem, kuri sniedz tikai atkritumu savākšanas pakalpojumu un tālāk nodod atkritumus citiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem vai no komersantiem, kuri sniedz dažādus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, piemēram, atkritumu pārvadāšanu. uzglabāšanu, attīrīšanu un/vai pārstrādi. Līdz ar to ne vienmēr atkritumu pakalpojumu pieprasījumu veido atkritumu radītājs, bet pakalpojuma pircējs var būt cits ar atkritumu apsaimniekošanu saistīts uzņēmums, piemēram, atkritumu pārstrādes (apglabāšanas) pakalpojumu iegādājas tirgus dalībnieks, kurš sniedz atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu. Atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumi no atkritumu attīrīšanas pakalpojuma ir nošķirami arī tā iemesla dēļ, ka, sniedzot naftas atkritumu savākšanas pakalpojumu, savāktie atkritumi nemaina savu sastāvu, savukārt pēc naftas produktu atkritumu attīrīšanas attīrīto atkritumu lietderīgo daļu var pārdot citu preču ražotājiem, piemēram, tālākai izmantošanai kā izejvielu vai sadedzināšanai siltumenerģijas ieguvei. Kuģu radīto naftas atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumu sniedzējam, kuram pašam nav atkritumu attīrīšanas iekārtas, galu galā ir nepieciešams saņemt naftas produktu atkritumu attīrīšanas pakalpojumu. Turklāt būtiski atšķiras laiks, ieguldījumu lielums, nepieciešamie resursi, lai uzsāktu un sniegtu naftas atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas un attīrīšanas pakalpojumu29. Lai arī naftas atkritumu savākšana ir cieši saistīta ar šo atkritumu pārvadāšanu, tomēr šie pakalpojumi ir nošķirami. Naftas atkritumu pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanai, atšķirībā no atkritumu savākšanas ir nepieciešama speciāla šo atkritumu pārvadāšanas tehnika, savukārt atkritumu savākšanas pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešamas speciālas atkritumu savākšanas iekārtas. Minētās iekārtas nav savstarpēji aizvietojamas. Turklāt naftas atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanas priekšnoteikums ir līguma esamības ar šo atkritumu pieņēmēju. Var pastāvēt gadījumi, kad naftas produktu atkritumu radītājam vai valdītājam ir nepieciešams atkritumus kādu laiku uzglabāt. Tādā gadījumā naftas produktu atkritumu radītājs vai savākšanas pakalpojumu sniedzējs var pirkt uzglabāšanas pakalpojumu no cita komersanta vai uzglabāt savās uzglabāšanas vietās. Tādējādi gadījumos, kuros uzglabāšanas pakalpojums tiek pirkts no cita komersanta, pastāv uzglabāšanas pakalpojuma tirgus. Ņemot vērā minēto secināms, ka dažādi iepriekš norādītie atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi ir nošķirami un nav savstarpēji aizvietojami. Iesniedzējs un SIA "Eko Osta"30 nav iebilduši šādam secinājumam. 3.1.2. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam komersantam, kurš vēlas sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, ir jāsaņem attiecīgas atļaujas. Saskaņā ar 29.07.2008. Ministru kabineta noteikumu Nr.61 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība" 1.punktu "noteikumi (..) apstiprina atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauju veidlapas", savukārt 2.punkts nosaka, ka "atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauja personai nav jāsaņem, ja tai ir A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, kurā noteikti atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas nosacījumi". Tādējādi, lai komercsabiedrība varētu veikt atkritumu apsaimniekošanas darbības, tai ir jāsaņem katrai atkritumu apsaimniekošanas darbībai atbilstoša atļauja, un katrai atsevišķai atkritumu apsaimniekošanas darbībai nepieciešama atsevišķa atļauja. Atļauja, kas izsniegta vienai atkritumu apsaimniekošanas ietvaros veicamai darbībai nav aizvietojama ar atļauju, kas izsniegta cita veida darbībai. Saskaņā ar iepriekš minētajos noteikumos noteikto, komercsabiedrībai nav jāsaņem atļauja atkritumu savākšanai, pārkraušanai, šķirošanai, uzglabāšanai, ja tā saņēmusi A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, kurā norādīti atkritumu savākšanas, šķirošanas, pārkraušanas, uzglabāšanas noteikumi. Gadījumā, ja komercsabiedrība veic atkritumu pārvadāšanu, tai jāsaņem atbilstoša atļauja, neatkarīgi no tā, vai tā ir saņēmusi kādas citas, ar atkritumu apsaimniekošanas darbībām saistītas atļaujas. Normatīvais regulējums izdala bīstamos atkritumus (atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus), nosakot to apsaimniekošanai īpašu kārtību - bīstamo atkritumu apsaimniekošanu nedrīkst veikt, nesaņemot atļauju bīstamo atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai. Savukārt tirgus dalībnieks, kam ir atļauja konkrēta bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanai nevar sniegt cita veida bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Līdz ar to, lai arī tirgus dalībnieki var piedāvāt vairākus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums, katrs pakalpojums ir uzskatāms par atsevišķu konkrētās preces tirgu, jo nav aizvietojams ar citu (lēmuma 3.1.1.punkts) un arī normatīvais regulējumsa izvirza atšķirīgas prasības. Atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas atļaujas izsniegšanas kārtībai, atļaujā norāda pārvadājamo atkritumu veidus un daudzumu. Atkritumu apsaimniekošanas atļaujās, kas izsniegtas komersantiem, kas veic atkritumu apsaimniekošanu, ir norādīts, kādus atkritumus (konkrēti kādas grupas, klases atkritumus atbilstoši klasifikatoram) tās drīkst savākt un/vai pārvadāt, un/vai šķirot, un/vai uzglabāt. Tādējādi atļaujas dažādām atkritumu apsaimniekošanas darbībām tiek izsniegtas uz konkrētas klases atkritumu apsaimniekošanu. Lai arī komersantiem, kas veic atkritumu apsaimniekošanu, parasti ir izsniegtas atļaujas vairāku veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiem jānodrošina katra atkritumu veida atsevišķa savākšana, pārvadāšana un uzglabāšana. Komersantam, kuram nav atļaujas konkrētas grupas/klases atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, uzglabāšanai, attīrīšanai u.c. nav tiesības veikt šādas apsaimniekošanas darbības ar konkrētās grupas/klases atkritumiem. Ievērojot prasības, kas izriet no iepriekš minētā regulējuma, kā nepamatots ir noraidāms SIA "Eko Osta" 12.08.2011. un 05.10.2012. vēstulē izteiktais arguments, ka dažādie naftas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi nav sīkāk sadalāmi pēc atkritumu klasēm. Ņemot vērā minēto var tikt nodalīta atsevišķu bīstamo atkritumu veidu (klases) apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana. 3.1.3. Kuģu radītie naftas atkritumi, kas no kuģiem pieņemti pēc MARPOL 73/78 I pielikuma, transportējot tos pa sauszemi, uzskatāmi par 130403 klases atkritumiem. Tādējādi kuģu radītie 130403 klases naftas atkritumi un kuģu radītie naftas atkritumi, kas pieņemti pēc MARPOL 73/78 I pielikuma, uzskatāmi par analogiem gan pēc izcelsmes, gan sastāva. Tas, ka transportējot kuģu radītos atkritumus pa sauszemi, tiem tiek piešķirts kods 130403, nepadara šos atkritumus atšķirīgus no tiem atkritumiem, kas radušies uz kuģa un pieņemti pēc MARPOL 73/78 I pielikuma. Gan kuģa radītie atkritumi, kas klasificēti pēc MARPOL 73/78 I pielikuma, gan 130403 klases atkritumi ir radušies uz kuģiem, tiek pieņemti no kuģiem saskaņā ar MARPOL 73/78 I pielikumā noteiktajām prasībām. Gadījumā, ja minētie atkritumi netiek nogādāti pa tiešo atkritumu attīrīšanas iekārtās, piemēram, tā iemesla dēļ, ka ostā nav šādu atkritumu attīrīšanas iekārtu, bet nonāk uz sauszemes, tiem piešķir kodu, lai tos varētu transportēt no savākšanas uz uzglabāšanas un/vai attīrīšanas vietām. Saskaņā ar iepriekš minēto, KP secina, ka arī kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas tehnoloģiskais process nemainās atkarībā no tā, vai minētie atkritumi attīrīšanas iekārtās nogādāti tieši no kuģa vai, izmantojot autotransportu. Lietā esošā informācija liecina, ka lielākajās Latvijas ostās (Rīga, Ventspils, Liepāja) esošo kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas iekārtu operatori saskaņā ar tiem izsniegto piesārņojošās darbības atļauju nosacījumiem ir tiesīgi attīrīt kuģu radītos naftas atkritumus, kas piegādāti gan pēc MARPOL 73/78 I pielikuma tieši no kuģa, gan no sauszemes, izmantojot autotransportu (kā 130403 klases atkritumi), vienās un tajās pašās attīrīšanas iekārtās. Kuģu radīto naftas atkritumu radītājiem vai savācējiem ir nepieciešams saņemt tieši kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas pakalpojumu. Šāds pakalpojums no pieprasījuma puses nav aizvietojams ar citu veidu atkritumu attīrīšanas pakalpojumiem. Kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanai nepieciešamas speciālas piemērotas iekārtas, kas paredzētas ievērojama apjoma naftas produktu pieņemšanai un attīrīšanai, kā arī šāda pakalpojuma sniedzējam ir jāizpilda atkritumu apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Pamats kuģu radīto naftas atkritumu nodalīšanai atsevišķā preces tirgū ir arī no normatīvajiem aktiem (lēmuma 2.3.punkts) izrietošais pienākums kuģim nodot un ostai nodrošināt kuģu radīto atkritumu (t.sk. naftas atkritumu) pieņemšanu un apsaimniekošanu, turklāt nodrošinot atbilstošas jaudas iekārtas, lai apmierinātu kuģu prasības un nepieļautu kuģu aizkavēšanos ostā. Šī iemesla dēļ lielākajās Latvijas ostās (Liepāja, Ventspils, Rīga), kurās ir pastāvīgi nozīmīgs pieprasījums pēc minēto atkritumu nodošanas, ir atkritumu pieņemšanas un attīrīšanas iekārtas, kuras tieši piemērotas kuģu radīto atkritumu pieņemšanai un attīrīšanai. Minētais apliecina, ka, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, kā arī šo atkritumu pazīmes un lietošanas īpašības, kuģu radīto naftas atkritumu, kas pieņemti pēc MARPOL 73/78 I pielikuma un kā 130403 klases atkritumi, attīrīšana uzskatāma par vienu konkrētās preces tirgu. Ievērojot iepriekš minētos apsvērumu, konkrētās lietas ietvaros kā konkrētās preces tirgus definējams kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas pakalpojuma tirgu. 3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Konkrēto ģeogrāfisko tirgu nosaka, galvenokārt pamatojoties uz patērētāju viedokli par dažādos reģionos pārdoto preču savstarpējo aizstājamību. Ja patērētāji uzskata, ka vienā reģionā pārdodamā prece aizstāj citā reģionā pārdodamo preci, šie abi reģioni ir konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. Nosakot minēto tirgu, būtiski ir arī citi faktori - tajā skaitā pieprasījuma īpatnības (patērētāju izvēles reģionālās atšķirības, kultūra, valoda un dzīves stils) un šķēršļi, kas ierobežo patērētāju iespējas iegādāties preces (ekonomiskie, tehnoloģiskie, administratīvie un citi šķēršļi)31. Konkrētajā lietā vērtētie kuģu radītie naftas atkritumi var rasties tikai un vienīgi ostās ienākošo kuģu apkalpošanas rezultātā. Minētie atkritumi nerodas iekšzemē, mazajās ostās kuģu radītie naftas atkritumi netiek nodoti vai tiek nodoti reti32. Kuģu radītie naftas atkritumi pamatā tiek nodoti lielākajās Latvijas ostās (Rīga, Ventspils, Liepāja), jo šajās ostās ienāk lielākais daudzums kuģu, kuru ekspluatācijas rezultātā rodas minētie atkritumi, turklāt šajās ostās pastāvīgi ienāk naftas produktus pārvadājošie kuģi. Novērtējot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ir nozīme pakalpojuma sniegšanas vietas un patērētāju (klientu) novietojumam, t.sk. kādus klientus teritoriāli aptver uzņēmuma sniegtie pakalpojumi. Plašākas ģeogrāfiskas teritorijas, piemēram, visas valsts ietvaros, ievērojot minētos kritērijus, var tikt noteikti reģionāli un pat lokāli tirgi, tiem, iespējams, daļēji pārklājoties. Katra tirgus izmērs tiek noteikts, ievērojot attālumu līdz pakalpojuma sniegšanas vietai, t.i., ģeogrāfiskā tirgus robežas ir atkarīgas no patērētāja (klienta) izvēles, cik plašā teritorijā tam ir izdevīgi saņemt konkrēto pakalpojumu. Iepriekš minētie apsvērumi ir tieši attiecināmi uz kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas pakalpojuma sniegšanu, ņemot vērāk tālāk konstatēto. Kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas pakalpojuma tirgus sastāv no ģeogrāfisko tirgu grupas, kas izvietoti apkārt dažādām attīrīšanas iekārtām, tiem iespējami pārklājoties. Katra tirgus izmērs un pārklāšanās pakāpe tiek noteikta ar attālumu no attīrīšanas iekārtām, kurā savāktie atkritumi var tikt attīrīti. Attīrīšanas pakalpojumu tirgus ģeogrāfiskās robežas ir atkarīgas no tā, cik plašā teritorijā savāktos atkritumus ir izdevīgi piegādāt konkrētajās attīrīšanas iekārtās. Atkritumu transportēšanas izmaksu īpatsvars atkritumu savākšanas pakalpojuma cenā ir faktors, kas nosaka attīrīšanas pakalpojuma aizvietojamību no pieprasījuma puses. 3.2.1. KP nekonstatē, ka kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas pakalpojumu sniegšanai ir pārrobežu raksturs, uz ko norādījusi SIA "Eko Osta", tālāk norādīto apsvērumu dēļ. Saskaņā ar "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" 42.panta pirmo daļu bīstamo atkritumu eksportēšana reģenerācijai vai apglabāšanai uz valstīm, kuras pievienojušās 1989.gada 22.marta Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (turpmāk - Bāzeles konvencija), ir atļauta, ievērojot minētajā konvencijā noteikto procedūru. Saskaņā ar Bāzeles konvencijā noteikto: 1) katra Puse33 aizliedz visām personām, kas atrodas tās nacionālajā jurisdikcijā, bīstamo vai citu atkritumu transportēšanu vai aizvākšanu, ja tikai šīs personas nav saņēmušas atļauju vai piekrišanu šādu operāciju veikšanai; pieprasa, lai bīstamie vai citi atkritumi, kas ir robežšķērsojošās transportēšanas objekti, tiktu iepakoti, apzīmēti un transportēti atbilstoši vispārpieņemtajiem un vispāratzītajiem starptautiskajiem noteikumiem un normām iepakošanas, apzīmēšanas un transportēšanas nozarē un lai tiktu ievērota atbilstošā starptautiski atzītā prakse (4.panta 7.punkta a),b)); 2) Puses veic attiecīgos pasākumus tā garantēšanai, lai bīstamo un citu atkritumu robežšķērsojošā transportēšana tiktu veikta tikai, ja: a) valstij eksportētājai nav tehnisko iespēju un nepieciešamo objektu, jaudu vai piemērotu vietu šādu atkritumu ekoloģiski pamatotai un efektīvai aizvākšanai; vai b) šādi atkritumi valstij importētājai ir nepieciešami kā izejvielas uzņēmumiem (..); vai c) šāda robežšķērsojoša transportēšana atbilst citiem kritērijiem, kurus noteiks Puses ar noteikumu, ka šādi noteikumi nav pretrunā ar šīs Konvencijas mērķiem (4.panta 9.punkts); 3) valsts eksportētāja neatļauj ražotājam vai eksportētājam sākt robežšķērsojošo transportēšanu līdz tam laikam, kamēr nesaņem rakstisku apstiprinājumu tam, ka: a) paziņotājs ir saņēmis no valsts importētājas piekrišanu rakstiskā veidā; b) paziņotājs ir saņēmis no valsts importētājas apstiprinājumu par kontrakta esamības faktu starp eksportētāju un par atkritumu aizvākšanu atbildīgo personu, kurā tiek atrunāta ekoloģiski pamatota šo atkritumu izmantošana (6.panta 3.punkts); 4) jebkura bīstamo vai citu atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu sedz apdrošināšana, ķīla vai cita garantija pēc valsts importētājas vai tranzīta valsts pieprasījuma, kura ir Puse (6.panta 11.punkts). Papildus viens no bīstamo atkritumu eksportēšanas nosacījumiem ir tehnisko iespēju, objektu, jaudu, piemērotu vietu neesamība attiecīgā atkritumu veida aizvākšanai34. Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu, bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanai ir augstas barjeras, tādējādi citā valstī savāktu atkritumu transportēšana uz Latviju attīrīšanai un otrādi ir ierobežota un pakārtota iepriekš minētajiem stingriem noteikumiem. Minētais attiecas uz jebkuriem bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadājumiem, t.sk. arī uz pārvadājumiem uz Lietuvu un Igauniju. Lietā konstatēts, ka kuģu radītie naftas atkritumi netiek importēti vai eksportēti (skatīt 1.tabulu). 1.tabula Kuģu radīto naftas produktu atkritumu savāktais, importētais, eksportētais apjoms 2009., 2010.gadā (t) Atkritumu kods/gads Savākts 2009.gadā Importēts 2009.gadā Eksportēts 2009.gadā Savākts 2010.gadā Importēts 2010.gadā Eksportēts 2010.gadā 130403 45 688,27 0 0 43 985,74 0 0 Avots: LVĢMC interneta vietne www.lvgmc.gov.lv No lietā esošās informācijas konstatējams, ka eksportēti tiek kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas rezultātā iegūtie naftas produkti un, ciktāl tas attiecas uz šādiem atkritumiem, var piekrist SIA "Eko Osta" viedoklim par plašāku tirgu. 3.2.2. LVĢMC 11.07.2011. vēstulē Nr.1-2/1064 sniedza informāciju par SIA "Eko Osta" un Iesniedzēja saņemtajiem bīstamajiem atkritumiem teritoriālā, atkritumu klašu un laika griezumā par 2009., 2010., 2011.gadu, kā arī SIA "Eko Osta", Iesniedzēja, a/s "Ventbunkers" saņemtajiem, pārvadātiem, nosūtītiem bīstamajiem atkritumiem laika un atkritumu klašu griezumā. Minētā informācija iegūta un apkopota no bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā reģistrētajiem bīstamo atkritumu pārvadājumiem un atspoguļota 2.tabulā. 2.tabula Latvijas teritorijas daļas (rajoni, novadi), no kuriem SIA "Eko Osta" un SIA "Corvus Company" saņemti kuģu radītie atkritumi 2009., 2010., 2011.gadā Reģioni no kuriem komercsabiedrības saņem bīstamos atkritumus/atkritumu klase SIA "Eko Osta" SIA "Corvus Company" 2009.gads 130403 Rīgas rajons* Rīgas rajons 2010.gads 130403 Rīgas rajons, Rīgas Rajoni: Rīgas, Liepājas. Rīgas pilsēta 2011.gads 130403 Rajoni: Rīgas, Rīgas pilsēta, Salacgrīvas novads Pilsētas: Rīga, Liepāja. Saulkrastu novads * dalījums rajonos un novados norādīts LVĢMC sniegtajā informācijā par saņemtajiem atkritumiem 2009., 2010., 2011.gadā No 2.tabulas datiem secināms, ka 2009.gadā gan SIA "Eko Osta", gan SIA "Corvus Company" kuģu radītos naftas atkritumus saņēma tikai no Rīgas brīvostā un Rīgas rajona ostās ienākušajiem kuģiem. Savukārt kopš 2010.gada, kad SIA "Eko Osta" nepagarināja līgumu par kuģu radīto naftas atkritumu pieņemšanu ar SIA "Corvus Company", SIA "Eko Osta" pieņem atkritumus attīrīšanai no plašāka reģiona un kuģu radītie naftas atkritumi SIA "Eko Osta" tiek piegādāti arī no Salacgrīvas ostā ienākušajiem kuģiem. Ir tikai loģiski saprotams, ka, nepastāvot iespējai savākt kuģu radītos atkritumus Rīgas brīvostā, Iesniedzējs ir paplašinājis savu darbību un arī tā apkalpotā teritorija, savācot kuģu radītos naftas atkritumus, kopš 2010.gada aptver plašāku teritoriju kā Rīgas pilsētas/rajona teritorija. 3.2.3. Iesniedzējs par tā sadarbības partneriem 3.2.3.1. 1) Iesniedzējs 19.04.2011. vēstulē Nr.2/267 norāda piecus klientus: - SIA "Vides Konsultāciju Birojs" (savāc kuģu radītos naftas atkritumus Rīgas brīvostā, Skultes un Salacgrīvas u.c. mazajās ostās), - SIA "Sistematik" (galvenokārt savāc kuģu radītos naftas atkritumus Rīgas brīvostas akvatorijā), - OU "Tank Clean" (savāc kuģu radītos naftas atkritumus Rīgas brīvostas akvatorijā), - SIA "Bunkering Liepāja Ltd", - Skultes ostas pārvalde, kurus SIA "Corvus Company" apkalpo, savācot no tiem kuģu radītos naftas atkritumus, vēršot uzmanību uz to, ka četru no minētajiem pieciem klientiem atrašanās vieta ģeogrāfiski ir tuvāka Rīgai vai atrodas Rīgā. Ievērojot to, ka atkritumus nodot pārstrādei Latvijā ir iespējams tikai divās vietās - Rīgā un Ventspilī, un to, ka šo pilsētu starpā attālums ir 201,5 km, kas uzskatāms par būtisku attālumu, Iesniedzējs secina, ka attālums uzskatāms par būtisku pazīmi konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā; 2) SIA "Corvus Company" norāda, ka šobrīd, bez jebkāda objektīva pamata, ir liegta iespēja savāktos atkritumus nodot pārstrādei Rīgā, SIA "Eko Osta". Vienīgā iespēja nodot atkritumus pārstrādei ir, vedot tos uz attīrīšanas iekārtām, kas atrodas Ventspilī jeb citā ģeogrāfiskā tirgū. SIA "Eko Osta" un SIA "Corvus Company" ir Rīgā bāzētas kompānijas, kas līdz sadarbības pārtraukšanai pārsvarā savu darbību veica tajā pašā teritorijā, savā starpā konkurējot atkritumu savākšanas tirgū. SIA "Eko Osta" atteikuma dēļ SIA "Corvus Company" pakalpojuma izmaksas sakarā ar nepieciešamību atkritumus nodot Ventspilī nesamērīgi pieauga35; 3) Iesniedzējs 07.06.2012. sarunu protokolā par komercdarbības veikšanu Liepājas ostā norādīja: "SIA "Corvus Company" no 2011.gada sāka darboties arī Liepājas ostā (*). 3.2.3.2. Iesniedzēja noslēgtie līgumi par tā savākto bīstamo atkritumu nodošanu citām komercsabiedrībām Iesniedzēja 22.03.2011. vēstulei Nr.2/248 pievienoti: 1) Iesniedzēja un SIA "OVI Rīga" 01.12.2008. noslēgtais līgums Nr.10/12-08 "Par naftas produktus saturošo ūdeņu pieņemšanu attīrīšanai", kura 1.punktā definēts tā priekšmets: (*). Līguma darbības termiņš noteikts tā 6.punktā: (*). 2) Iesniedzēja un a/s "Ventbunkers" 28.12.2009. noslēgtais līgums par rūpniecisko notekūdeņu pieņemšanas pārstrādei pakalpojumu sniegšanu, kura 1.punktā definēts tā priekšmets: (*). 3) līgumi ar: Vācijas komercsabiedrību "Baufeld-Oel GmbH" par atstrādāto eļļu pārdošanu (noslēgts 15.12.2008.)36, - Polijas komercsabiedrību "Port Service" par pie vairākām bīstamo atkritumu grupām (t.sk. 1302, 1305, 130403) piederošu bīstamo atkritumu pārdošanu (noslēgts 10.03.2010.)37. Iesniedzējs 16.11.2012. vēstulē Nr.2/187 informēja, ka 18.10.2012. Iesniedzējs ir noslēdzis sadarbības līgumu ar (*). 3.2.3.3. Ievērojot iepriekš minēto un lietā esošos pierādījumus, KP konstatē: 1) Iesniedzējs savāktos kuģu radītos naftas atkritumus saskaņā ar lietā esošā līguma nosacījumiem no 2010.decembra nodod attīrīšanai a/s "Ventbunkers". Iesniedzējs norādījis, ka bīstamo atkritumu transportēšana uz a/s "Ventbunkers" attīrīšanas iekārtām ir ekonomiski neizdevīga, būtisko transporta izmaksu, cilvēkresursu un laika patēriņa dēļ; 2) Iesniedzējs savāc bīstamos atkritumus: kuģu radītos naftas atkritumus Skultes ostas teritorijā, Salacgrīvas ostas teritorijā, arī no Liepājas ostas teritorijas38, 3) Iesniedzējs kuģu radītos naftas atkritumus SIA "OVI Rīga" nenodod39. Iesniedzējs saskaņā ar līguma nosacījumiem SIA "OVI Rīga" ir nodevis citu grupu (klašu) naftas produktus saturošos atkritumus; 4) Iesniedzējs naftas produktus saturošos atkritumus, t.sk. kuģu radītos naftas atkritumus, saskaņā ar lietā esošo līgumu nosacījumiem pārdod komercsabiedrībām citās valstīs (Vācija, Polija), saņemot par to samaksu. KP uzskata, ka naftas produktus saturošo atkritumu pārdošana nav uzskatāma par aizvietojamu ar pakalpojumu, kuru saskaņā ar līguma nosacījumiem Iesniedzējam sniedz (vai sniedza) SIA "Eko Osta" vai a/s "Ventbunkers" (minētās sabiedrības atkritumus pieņem, un Iesniedzējs par šo pakalpojumu - atkritumu pieņemšanu, samaksā). No lietā esošās informācijas secināms, ka pārdošanai ir derīgi tikai noteikta veida atkritumi, t.i., naftas produktu saturošie atkritumi ar augstu naftas koncentrāciju, turpretim attīrīšanai nodoti pamatā tiek kuģu radītie naftas atkritumi ar augstu ūdens koncentrāciju. 3.2.4. Citu personu sniegtā informācija par kuģu radīto naftas atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un attīrīšanas iespējām 1) VVD 13.06.2012. sarunu protokolā sniedza informāciju, ka Latvijā ir trīs attīrīšanas iekārtas (SIA "Eko Osta", a/s "Ventbunkers", Liepājas SEZ), kas var attīrīt naftu saturošos kuģu radītos atkritumus; 2) Liepājas SEZ pārstāvis 18.05.2012. sarunu protokolā sniedza šādu informāciju: - Liepājas SEZ teritorijā kuģu radītos atkritumus pieņem SIA "Marina Bunker" (iepriekš SIA "Bunkering Liepāja"). SIA "Corvus Company" no 04.07.2011. ir noslēgts līgums par komercdarbības veikšanu - naftu saturošo ūdeņu savākšanu no kuģiem. 2010.gadā Liepājas SEZ kuģu radītos naftas atkritumus savāca SIA "Liepāja Bunkering", SIA "Corvus Company" - 2011.gadā savāca kuģu radītos atkritumus, bet nenodeva Liepājas SEZ attīrīšanas iekārtās, - 2009., 2010.gadā Liepājas SEZ no citām ostām nav saņemti kuģu radītie naftas atkritumi, - SIA "Corvus Company" nav vērsusies 2009., 2010.gadā, lai noslēgtu līgumu par kuģu radīto naftas atkritumu pieņemšanu, kas savākti citās ostās, ir sāktas sarunas 2012.gadā par notekūdeņu nodošanu, - Liepājas SEZ nenodod Liepājas ostā savāktos kuģu radītos naftas atkritumus SIA "Eko Osta" un a/s "Ventbunkers". 3) Ventspils brīvostas pārvalde 15.02.2012. vēstulē Nr.A/VU/DP-3.1/252 snie …