Par Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.–2020. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 287 Rīgā 2016. gada 5. maijā (prot. Nr. 21 35. §) Par Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam 1. Apstiprināt Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam (turpmāk - plāns).

Ministru prezidents Māris Kučinskis Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Ministru kabineta 2016. gada 5. maija rīkojums Nr. 287) Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020. gadam Rīga, 2016 LIETOTIE SAĪSINĀJUMI AII - Augstākās izglītības iestādes AM - Aizsardzības ministrija ĀM - Ārlietu ministrija CEDEFOP - European Center for Development of Vocational Training (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs) CSP - Centrālā statistikas pārvalde DP - Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība"

DPP -Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājums EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība ESF - Eiropas Sociālais fonds ET 2020 - Stratēģiska sistēma - "Izglītības un mācības 2020"

IAP - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam IKP - iekšzemes kopprodukts IKT - Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas IT - informācijas tehnoloģijas IKVD - Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KM - Kultūras ministrija LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIKTA - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija LKC - Lauksaimniecības konsultāciju centri LLPA - Latvijas Lielo pilsētu asociācija LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte LM - Labklājības ministrija LPIA - Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība LPS - Latvijas Pašvaldību savienība LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LU - Latvijas Universitāte MK - Ministru kabinets MVK - sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti NAP - Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NEP - Nozaru ekspertu padomes NIID - Nacionālā izglītības iespēju datu bāze NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - Nevalstiskās organizācijas PI - Pieaugušo izglītība PIC - Pieaugušo izglītības centrs, tālākizglītības un profesionālās pilnveides mācību īstenotāji PII - Profesionālās izglītības iestādes PIKC - Profesionālās izglītības kompetences centrs PIPP - Pieaugušo izglītības pārvaldības padome PR - Plānošanas reģions SAM - Specifiskais atbalsta mērķis TM - Tieslietu ministrija TMC - Tiesnešu mācību centrs VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VB - Valsts budžets VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra VK - Valsts kanceleja VM - Veselības ministrija WEF - World Economic Forum (Pasaules Ekonomikas forums) Lietotie termini Apguve - mērķtiecīgi organizēta pieaugušo mācību darbība, kurā mācību saturā iekļautās kompetences (zināšanas, prasmes, attieksmes) kļūst par pieaugušā ieguvumu.

Formālā izglītība - hierarhiski un hronoloģiski strukturēta valsts izglītības sistēma, kuras galvenās pakāpes Latvijā ir pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā akadēmiskā un/vai augstākā profesionālā izglītība. Uzsākot un pabeidzot mācības, visās izglītības pakāpēs ir jāizpilda noteiktas prasības un noteikumi. Katrā pakāpē iegūto izglītību apliecina ar atbilstošu izglītības dokumentu.

Informālā izglītība (ikdienējā) - izglītošanās process, kura ietvaros no ikdienas un darba pieredzes tiek apgūtas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību un, iespējams, darba prasmes, tomēr atšķirībā no neformālās izglītības ikdienējā (informālā) mācīšanās nav ietverta programmas vai kursa rāmjos, tā notiek, mācoties sabiedrībā, tajā skaitā ģimenē, kā arī darbā (piemēram, uzzinot jaunu informāciju no TV raidījumiem, bibliotēkās, apmeklējot muzejus un izstādes, pārņemot vecāku vai draugu pieredzi).

Kompetence - nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā.

Mūžizglītība - izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt un/vai pilnveidot zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība aptver formālo un neformālo izglītību, ka arī ikdienējo (informālo) mācīšanos.

Neformālā izglītība - ārpus formālās izglītības organizēta izglītojoša darbība; interešu izglītība, kursi, arī profesionālā pilnveide bez jaunas izglītības pakāpes iegūšanas.

Uzsākot un pabeidzot piedalīšanos neformālās izglītības pasākumos, netiek izvirzītas formālas prasības. Pabeidzot pasākumus, var tikt izsniegta apliecība bet tā nav obligāta prasība.

Neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji - organizācija, kura īsteno neformālās izglītības programmas.

Pamata kompetences - zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas nepieciešams indivīdam personības pašpilnveidei, sekmētu sociālo iekļaušanos un nodarbinātību.

Pieaugušo izglītība - personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū, Pedagogs -

Prasme - māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam; darbības izpildes priekšnosacījums. Tāda zināšanu, darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot mērķtiecīgā darbībā. Prasme veidojas daudzpusīgos, atkārtotos vingrinājumos un var pilnīgoties bezgalīgi.

Avoti:

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, IZM Izglītības likums, IZM Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, Rīga, "Zvaigzne ABC", 2000 1. Plāna kopsavilkums Dokumentā "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam1", pieņemts Ministru kabinetā 2014.gada 22.maijā, noteikts izglītības attīstības galvenais mērķis 2020.gadam: kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Ņemot par pamatu izglītības politikā izvirzītos mērķus 2020.gadam, plānots pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) īpatsvara pieaugums no 7% (2012.gadā) līdz 15% (2020.gadā). IAP uzsvērts, ka, lai sasniegtu minēto mērķi, nepieciešams paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, pilnveidot normatīvo regulējumu, kā arī nodrošināt efektīvu resursu (t.sk. finanšu) pārvaldi, izmantojot esošās infrastruktūras iespējas. Profesionālajā izglītībā viena no stratēģiskajām prioritātēm ir pieaugušo izglītības iespēju nodrošināšana.

Diemžēl, ekonomiskās krīzes ietekmē pieaugušo iedzīvotāju piedalīšanās mūžizglītībā rādītāji pēdējos gados pasliktinās - no 2004. (8,4 %) līdz 2011. gadam iesaiste mūžizglītībā saruka par 3,4 procentpunktiem. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības procesā palielinājās, sasniedzot 6,9 %, savukārt jau 2014.gadā šis rādītājs saruka līdz 5,5 % (rādītājs tikai nedaudz pārsniedz tā zemāko līmeni - 5,1%, līdz kuram tas bija noslīdējis 2011.gadā). Tas skaidrojams ar Saskaņā ar Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem, 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādu faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties, 35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu un 30,8% ģimenes apstākļus.

Kopumā Latvija atpaliek par 5,2 % no Eiropas vidējā rādītāja vērtības (10,7 %)2, tādējādi apgrūtinot "ET 2020" noteiktā kopējā mērķa - 15% pieaugušo iedzīvotāju iesaistīti izglītības pasākumos līdz 2020.gadam - sasniegšanu.

Eiropas Savienības Padome 2009.gadā pieņēma stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības jomā (ET 2020). Tā ir cieši saistīta ar stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktajiem mērķiem, un tajā ir noteikti Eiropas sadarbības mērķi un organizācija izglītības jomā līdz 2020.gadam. Četri stratēģiskie uzdevumi, par kuriem tika panākta vienošanās, ir šādi:

ES Padomes Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (2011/C 372/01) atzīst, ka pieaugušajiem ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot savas personīgās un profesionālās prasmes un zināšanas, lai risinātu ekonomiskās krīzes īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Ņemot vērā pašreizējo nestabilitāti darba tirgū un nepieciešamību mazināt sociālās atstumtības risku, tas jo īpaši attiecas uz darbiniekiem ar zemu prasmju un kvalifikācijas līmeni. Neskatoties uz to, visi pieaugušie - arī tie, kuriem ir augsta kvalifikācija, - var daudz iegūt no mūžizglītības.

Eiropas Padomes dokumentā "Pamatprasmes mūžizglītībā - Eiropas standartu ietvars" (Key competences for Lifelong Learning - European Reference Framework) norādītas visām iedzīvotāju grupām nepieciešamās astoņas pamatprasmes, aptverot gan agrā bērnībā apgūstamās izglītības formas, gan vispārējo, profesionālo un augstāko izglītību, gan arī mūžmācīšanos:

PI īsteno politiku, kas balstīta uz tādu mācību rezultātiem, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta neatkarīgam zināšanu ieguvējam, neatkarīgi no tā, vai viņš/viņa mācās darbā, mājās, vietējā pašvaldībā, brīvprātīgā darbā vai izglītības iestādēs.

Līdz ar to tiek izstrādāts tam vajadzīgais daudzšķautņainais PI pārvaldības modelis.

Lai panāktu to, ka PI nozare spēj atbalstīt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, jāveic virkne jaunievedumu attiecībā uz:

Mācības, kuru mērķis ir atjaunot jau apgūtās un attīstīt jaunas prasmes, ir noteicošas, lai noturētos vai atgrieztos darba tirgū. Savukārt pieaugušajiem piemērotas mācību metodes ir nepieciešamas, lai veicinātu pieaugušo iesaistīšanos PI programmās.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030" viens no mērķiem ir mūžizglītības attīstība, tai skaitā - nodarbināto pieaugušo izglītošana. Iemaņas un kompetences ir pastāvīgi jāattīsta un jāpilnveido gan tāpēc, lai veicinātu cilvēkresursu produktivitāti un konkurētspēju, gan arī tāpēc, lai palīdzētu zemākas kvalifikācijas darbiniekiem izrauties no zemu ienākumu "slazda". Uzmanība ir jāpievērš tādiem šķēršļiem kā nepietiekama motivācija un tādu atbalsta iespēju trūkums, kas palīdzētu sievietēm un vīriešiem apvienot ģimenes un darba pienākumus ar mācībām.

PI politikas īstenošana ir parādījusi arī to, cik sarežģīti pietiekamu statistikas datu trūkuma dēļ ir pienācīgi pārraudzīt PI nozari un izvērtēt politikas pasākumus. Uz faktiem balstītas politikas izstrādei PI jomā nepieciešami visaptveroši un savstarpēji salīdzināmi dati par visiem galvenajiem PI aspektiem, tātad, jāveido efektīvas pārraudzības sistēmas un jāveic kvalitatīvi pētniecības pasākumi.

PI pārvaldības plāns 2016.-2020. gadam aptver PI esošās situācijas aprakstu, t.sk. SVID analīzi ar līdz šim PI īstenošanas procesā iesaistīto ministriju līdzšinējo lomu un pieredzi, kā arī sniedz priekšlikumus PI pārvaldības modelim un plānoto investīciju aprakstu pieaugušo nodarbināto atbalstam.

Izvērtējot PI piedāvātās iespējas mācīties3, IZM secina, ka kopumā PI sniedzēju institucionālais tīkls Latvijas reģionos ārpus republikas nozīmes pilsētām ir vērtējams kā neviendabīgs. Paralēli PIC, pašvaldībām, privāto pakalpojumu sniedzējiem un nevalstiskajām organizācijām, izglītības piedāvājuma nodrošināšanā pieaugušajiem pieaug formālās izglītības iestāžu iesaiste, kas veicina konkurenci iesaistīto institūciju vidū. Vienlaikus esošais PI īstenotāju pārklājums liecina, ka trūkst savstarpējas sadarbības un koordinētas darbības īstenotāju vidū, kas nodrošinātu līdzvērtīgu piedāvājumu katrā reģionā. PI spēja nodrošināt kvalitatīvu un darba tirgus pieprasījumam atbilstošu pakalpojumu ir būtisks nosacījums darba vietu saglabāšanai, izveidošanai un konkurētspējas celšanai reģionos un pašvaldībās.

Šobrīd PI tīklu Latvijā nav iespējams vērtēt kā efektīvi funkcionējošu - spējīgu aptvert visus PI pakalpojuma sniedzējus un piesaistīt visas sabiedrības mērķa grupas, informējot par pieejamajiem pakalpojumiem. Ir vērojama nozaru/sektoru darbība, kas nodrošina atsevišķu atbalsta pasākumu izpildi un mērķa grupu sasniegšanu, bet nedod ne mērķtiecīgu un sistēmisku atbalstu, ne kopējo redzējumu par PI. Minēto iemeslu dēļ tostarp nepieciešams stiprināt pašvaldību iesaisti un kapacitāti, lai tās atbilstoši Izglītības likuma deleģējumam varētu īstenot PI, nodrošinot tās pieejamību katram indivīdam.

Pamatojoties uz esošās situācijas izvērtējumu un ministriju lomu un pieredzi, plāns paredz šādu prioritāro rīcības virzienu īstenošanu:

PI sistēmas pārvaldības modelis ir orientēts uz pārskatāmu un saskaņotu sistēmas darbību, ievērojot reģionālās vajadzības, vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tas veidos pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, izveidojot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi. PI politikas īstenošanā tiks iesaistītas vairākas puses: pašvaldības, nozares ministrijas, privātie uzņēmēji, izglītības iestādes, pieaugušo izglītības centri, NVO, īstenojot mācības noteiktām mērķa grupām. Lai novērstu atbildību un funkciju sadrumstalotību, piedāvātais PI modelis paredz PIPP izveidi, tajā ietverot pieaugušo izglītībā iesaistīto ministriju un organizāciju pārstāvjus, kas nodrošinās kopējo sistēmas pārraudzību.

Latvijā PI regulē Izglītības likums4 7. panta 5.punktā, nosakot pieaugušos kā vienu no izglītības mērķa grupām.

Mūsdienu daudznacionālajā vidē, strauji attīstoties tehnoloģijām un būtiski pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaram visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumā, pieaugušo tālākizglītība kļūst īpaši aktuāla mūžizglītības kontekstā. Līdz ar tehnoloģiju attīstības paātrinājumu un ekonomikas globalizāciju mainās arī darba saturs, proti, aizvien vairāk tiek pieprasītas uz zināšanām balstītas prasmes, radoša pieeja un inovatīvi risinājumi, kā rezultātā gados vecāki nodarbinātie var nonākt situācijā, ka viņiem pietrūkst attiecīgajam darbam nepieciešamo kompetenču.

Mūžizglītība ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver gan mācīšanos, gan mācīšanu, gan formālo, gan neformālo izglītību, gan arī ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem apgūto iemaņu, prasmju un zināšanu krāšanu. No pieauguša cilvēka prasmēm jeb kompetencēm ir atkarīga ne tikai viņa spēja konkurēt darba tirgū, bet arī individuālās sociālās un pilsoniskās vērtības.

Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā pieaugušo izglītības sistēmas attīstības kontekstā tika uzsākta mūžizglītības stratēģijas izstrāde un apstiprināšana, pieaugušo izglītību iekļaujot kā tās organisku sastāvdaļu, un, to iestrādājot 2007. gada 23. februārī ar MK rīkojumu Nr.111 "Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013. gadam" apstiprinātajā politikas mūžizglītības plānošanas dokumentā, kā arī 2008.gada 9.maijā ar MK rīkojumu Nr.254 "Par Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013. gadam ieviešanai 2008.-2010. gadā" apstiprinātajā Programmā mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013. gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā.

Saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un Augstskolu likumu, Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par pieaugušo izglītības politiku, nodrošina tās pārraudzību, nosaka finansējuma sadales principus, uztur datu bāzi un veicina ar pieaugušo izglītību saistītus pētījumus, lai:

Laika posmā no 2007.gada līdz 2013.gadam PI pārvaldību Latvijā savas kompetences ietvaros īstenoja vairākas ministrijas - IZM, LM, EM, KM, ZM un citas reglamentēto profesiju ministrijas - VM, AM, TM, kā arī VK, uzticot programmu administrēšanu padotības iestādēm un nodrošinot profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši nozares vajadzībām skaidri noteiktai mērķauditorijai atbilstoši ministriju darbības jomām. Piemēram TM 3.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai" ietvaros īstenoja tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, savukārt VK 3.2.4.specifiskā atbalsta mērķa " valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu jomā" ietvaros īstenoja valsts pārvaldē strādājošo profesionālās pilnveides izglītību labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās. Zemkopības nozarē ZM īstenojusi vairākus pasākumus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros. Piemēram, Interneta rīki un tālmācības (e-apmācības) programmu uzturēšana, atjaunošana" ietvaros tika koordinētas tālmācības (e-apmācības) programmas: "Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstīšana", "LEADER", "Lauksaimniecības pamati". ZM organizēja četras reģionālās konferences lauksaimniekiem "Esi informēts un ražo laukos" - Saldū, Jelgavā, Cēsīs un Balvos. Aktivitāte "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai" tika īstenota 15 LLKC reģionālajās nodaļās - Ogrē, Krāslavā, Rēzeknē, Jelgavā, Cēsīs, Tukumā, Saldū, Balvos, Alūksnē, Limbažos, Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī un Valmierā. Jauniešiem, kas piedalījās šajā aktivitātē tika dota iespēja piedalīties biznesa plānu/projektu konkursā "Laukiem Būt!". Pasākuma "Arodapmācības un informācijas pasākumi" mācības notika 204 dienas, un tajās piedalījās 1 325 klausītāju, iesaistot 184 lektoru.

Iekšlietu ministrija, strādājot pie interaktīvās elektroniskās vārdnīcas izveides, organizējusi seminārus par SIS II, SIRENE informācijas sistēmu, mācību braucienus uz ārvalstu SIRENE birojiem, kā arī nodrošinājusi profesionālo pilnveidi valodu apguvē. Veselības nozarē VM īstenojusi vairākus veselības aprūpes personāla profesionālās kompetences paaugstināšanas kursus aktivitātes 1.3.2.3. "Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana" un 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa " Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla profesionālās kompetences paaugstināšana" ietvaros strādājusi pie ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla profesionālās kompetences paaugstināšanas, organizējot starpdisciplināras konferences un seminārus. Kultūras nozarē KM darbojas pieaugušo izglītības nozares profesionālās pilnveides vajadzību nodrošināšanā (pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas programmas, kultūras nozares darbinieku (muzeju, arhīvu, bibliotēku, kultūras centru u.c.) profesionālā pilnveide) atbilstoši nozares specifiskajām vajadzībām, īstenošanā iesaistoties Latvijas Nacionālajam kultūras centram, kultūras augstskolām, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un citām kultūras institūcijām.

Katra ministrija ir uzkrājusi pieredzi PI administrēšanā un pārvaldīšanā, kuru ir nepieciešams integrēt gan vienotas dalībnieku datu bāzes veidošanā, gan atbalsta sistēmas izstrādē, gan pieaugušo izglītotāju kompetenču noteikšanā, veidojot kritērijus kvalitatīvām mācībām.5 Savukārt IZM, LM un EM loma PI nodrošināšanā ir vērtējama plašāk, jo to īstenotā PI aptver to auditoriju, kas neietilpst skaidri definētajās mērķgrupās. Šo ministriju kompetence PI īstenošanā ir vērsta uz nodarbināto un bezdarbnieku vai bezdarba riskam pakļauto iesaisti izglītības procesos.

Izglītības likums nosaka arī pašvaldību kompetenci PI.

Atbilstoši Izglītības likuma 17.panta 22.punktam6 pašvaldības īsteno politiku PI un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu. 2014.gadā IZM apkopoja 105 Latvijas pašvaldību sniegto informāciju par PI atbildīgo institūciju amatpersonu kontaktinformāciju. Apkopotā informācija liecina, ka pašvaldībās atbildība par PI politikas īstenošanu ir deleģēta vispārējās izglītības iestādēm, izglītības pārvaldēm, privātajiem mācību centriem un nevalstiskajām organizācijām. Atsevišķas pašvaldības veido vai atbalsta un sadarbojas ar PIC, kuri reģionos un, īpaši pašvaldībās, ir nozīmīgi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanā. PIC loma mūžizglītības pakalpojumu sniegšanā ir tieši saistīta ar pašvaldības, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām un vēlmi sadarboties.

Pašvaldību loma PI ir jāstiprina turklāt tam ir jānotiek visās pašvaldībās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iedzīvotāju informētību un iesaisti.

PIC ir nozīmīgi un vieni no pieredzes bagātākajiem PI dalībniekiem. To loma mūžizglītības pakalpojumu sniegšanā ir tieši saistīta ar pašvaldības, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām. Lielākā daļa PIC darbojas jau vismaz 10 un vairāk gadus. Tomēr PIC tīkls nav vienmērīgs, un tie nav katrā novadā.

Tiem ir uzkrāta ievērojama pieredze, izveidota mācību sniegšanas bāze un resursi, ir izstrādātas pieaugušo izglītības programmas un izveidojusies sadarbība ar lektoriem. PIC darbība ir tiešā mērā atkarīga no sadarbības ar pašvaldību, valsts institūcijām, lai piesaistītu finansējumu pakalpojumu sniegšanai. PIC, pašvaldības un augstskolas bija nozīmīgākie plānošanas reģionu 2004.-2006.gada ES struktūrfondu programmēšanas perioda ietvaros īstenoto projektu partneri un sadarbības sistēmas dalībnieki. Lai arī PIC kapacitāte ir atšķirīga, un to tīkls nav visaptverošs, vērtējot PIC lomu, ir jāatzīst, ka tā ir nozīmīga novados.

PI iesaistās arī citas institūcijas, tai skaitā nozīmīgi dalībnieki ir privātais sektors, kuru intervence pakalpojumu sniegšanā turpina palielināties, ko īpaši veicināja pēdējo septiņu gadu ES fondu finansējums, kas deva iespēju privātajiem pakalpojuma sniedzējiem saņemt salīdzinoši lielus pasūtījumus, kas ļāva iesaistīt arī tās mērķa grupas, kas nav gatavas maksāt par pakalpojumu vispār vai pilnu cenu.

Zināma loma pieaugušo izglītībā tiek atvēlēta arī vakara (maiņu) vidusskolām, kuras darbojas republikas nozīmes pilsētās un lielākajos novados. Tiesa to loma šobrīd ir visai šaura, bet ir saskatāma perspektīva īpaši pamatprasmju attīstībā.

Materiāltehniskās un cilvēkresursu kapacitātes vērtējumā visplašākās iespējas sniegt PI pakalpojumus ir profesionālās izglītības iestādēm, īpaši PIKC, un augstskolām. Šajās izglītības iestādēs ir mācībspēku resursi, pieeja zināšanu kapitālam, atbilstošas telpas, modernizēts mācību aprīkojums un pieeja klientiem.

Profesionālās izglītības iestādēs un arī augstskolās ir vērojams būtisks intereses pieaugums par iesaistīšanos pieaugušo izglītībā un tā ir augoša tendence, kas skaidrojama ar ievērojamiem ieguldījumiem profesionālās izglītības infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizēšanā, kas ļauj piedāvāt pilnvērtīgu mācību pakalpojumu reģionos. Pamatā tās saistītas ar formālo izglītību, un pēdējā laikā to loma tiek novērtēta arī neformālajā izglītībā. Ikvienam pieaugušajam ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta mūsdienīga mācību vide, bibliotēka, datubāzes, e-vide, kvalitatīvi mācību kursi un profesionāli pasniedzēji, kā arī ar darbu savienojams mācību laiks un grafiks. Interesentam, kurš domā par formālās izglītības iegūšanu, būtu ļoti svarīgi izglītību turpināt profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā, kur programmu atsevišķi moduļi ļautu uzsākt formālās izglītības ceļu un uzlabot savas profesionālās kvalifikācijas, iejusties procesā, pierast pie prasībām, kā arī saprast tālākas izglītības būtību.

PI sistēmas esošās situācijas SVID analīze ir atspoguļota tabulā Nr.1.

Tabula Nr.1 Stiprās puses (Priekšrocības) Vājās puses (Trūkumi)

Iespējas Draudi (Riski)

PI sistēmas koordinēšanai ir nepieciešams jauns un efektīvs PI pārvaldības modelis, kas ir orientēts uz pārskatāmu un saskaņotu sistēmas darbību, balstoties uz IZM īstenoto EK projektu "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" un "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā" secinājumiem, semināru un forumu diskusijās ar iesaistītajām ministrijām, PR, pašvaldībām, LTRK, LDDK diskutēto PI pārvaldības modeli 2016.-2020.gadam, kā arī, ņemot vērā citu ministriju līdzšinējo pieredzi PI īstenošanā. PI pārvaldības modelis 2016.-2020.gadam ir izveidots, lai novērstu PI sadrumstalotību, atsevišķo institūciju rīcības nesaskaņotību un kopējās situācijas novērtēšanai nepieciešamās informācijas nepietiekamību, kā arī izveidotu efektīvu PI sistēmu.

2.1. IZM loma un pieredze PI politikas īstenošanā ES fondu 2004.-2006. gada plānošanas periodā tika īstenota IZM pārziņā esoša 3.2.4.1.aktivitāte "Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana" - projektus īstenoja LPIA un plānošanas reģioni. Aktivitātes īstenošana sniedza būtisku ieguldījumu Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam un Programmā mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā (apstiprināta 09.05.2008.) izvirzīto mērķu sasniegšanā. Projektu īstenošanas rezultātā tika izveidoti un darbojas 6 mūžizglītības tīkli visos Latvijas reģionos (t.sk. piesaistīti un kompetenci pilnveidojuši PI koordinatori, attīstīta informācija par PI mācību iespējām, kā arī reģionos apmācīti 7 313 iedzīvotāji) un izstrādāti 6 rīcības plāni mūžizglītības stratēģijas ieviešanai reģionos. Papildus tam tika izstrādāti cilvēkresursu attīstības plāni Latgales, Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionos, savukārt Vidzemes reģionā izstrādāts mūžizglītības atbalsta sistēmas modelis. Rīgas un Kurzemes reģionos izstrādātas un aprobētas mācību programmas. 3.2.4.1.aktivitātes ietvaros tika nodrošināta vienkopus pieejama informācija par mūžizglītības iespējām visos Latvijas reģionos - izveidota datu bāze http://www.laea.lv, kas pieejama ikvienam interesentam. Aktivitātes ietvaros tika veikta arī plaša informācijas kampaņa par mūžizglītības iespējām Latvijas reģionos un Rīgā, t.sk. ar mācību un uzziņas literatūru nodrošinātas 98 profesionālās mācību iestādes visā Latvijā.

2007.-2013.gada plānošanas periodā IZM plānoja šo sistēmu ieviest un stiprināt. Ekonomiskās lejupslīdes periodā šiem mērķiem paredzētais finansējums tika pārdalīts situācijas risināšanai būtiskiem mērķiem - bezdarbnieku mācīšanai. Tādējādi finansējums un PI procesa koordinēšana nonāca LM pārziņā. Kaut arī tas bija nepieciešams risinājums īstermiņā, tas "attālināja" PI sistēmas ieviešanu.

Atbalsts PI 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā 2007.-2013.gada plānošanas periodā PI sistēmas attīstībai tika uzsākta mūžizglītības sadaļas izstrāde un apstiprināšana, PI iekļaujot kā sastāvdaļu. Procesa juridisko pamatojumu veidoja ar MK 2007.gada 23.februāra rīkojumu Nr.111 "Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam" apstiprinātās pamatnostādnes - pamata politikas plānošanas dokuments mūžizglītības politikas attīstības jomā, kā arī ar MK 2008.gada 9.maija rīkojumu Nr.254 "Par Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā" apstiprinātā Programma mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā, kā arī informatīvais ziņojums "Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanas gaita 2011. un 2012.gadā"8.

ES fondu 2007.-2013.gadam plānošanas periodā IZM īstenoja vairākas aktivitātes DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība" ietvaros, kā arī citus projektus saistītus ar pedagogu kompetenču paaugstināšanu, tālākizglītošanu un prasmju pilnveidošanu:

1.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros atbalsts tika nodrošināts, lai paaugstinātu vispārējā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālo un pedagoģisko kompetenci, izstrādājot un īstenojot pedagogu studiju programmas un tālākizglītības programmas un kursus, īpaši saistībā ar modernizēto izglītības saturu, inovācijām un uz zināšanām balstītu sabiedrību, informācijas tehnoloģiju, e-resursu un e-mācību vides risinājumu izmantošanu mācību procesā.

1.2.1.1.2.apakšaktivitātes "Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana" ietvaros atbalsts tika nodrošināts, lai paaugstinātu sākotnējā profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju profesionālo un pedagoģisko kompetenci, izstrādājot un īstenojot kursus, sniedzot atbalstu pedagogu stažēšanās pasākumiem uzņēmumos un organizācijās, uzlabojot profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanu, sniedzot atbalstu pedagoģiskās izglītības ieguvei un atbalstot inovatīvu risinājumu izstrādi un ieviešanu profesionālās izglītības procesā, tajā skaitā IKT, e-resursu un e-mācību vides risinājumu izmantošanai mācību procesā.

1.2.2.1.5.apakšaktivitātes "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ietvaros atbalsts tika nodrošināts pasākumu īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem izglītības sistēmas strukturālo pārmaiņu ietvaros, nodrošinot jaunajos apstākļos darbam izglītības iestādē nepieciešamo pārkvalifikāciju, zināšanu un prasmju pilnveidi profesionālās un sektorālās mobilitātes veicināšanai, tai skaitā komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī veicinot pedagogu novērtēšanas sistēmas attīstību un ieviešanu, tai skaitā nodrošinot mērķstipendijas pedagogiem par ieguldījumu novērtēšanas sistēmas ieviešanā.

Tika uzsākts arī darbs pie izglītības programmu pārejas uz mācību rezultātiem. MK 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.149 "Profesiju standartu izstrādes kārtība" paredz noteikt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetenci. Izglītības iestādēm, izstrādājot jaunas profesionālās izglītības programmas vai veicot grozījumus iepriekš licencētajās profesionālās izglītības programmās, aktualizējot un uzlabojot profesiju standartu kvalitāti, uzlabojusies arī pēc profesiju standarta izstrādāto izglītības programmu kvalitāte, vairāk uzmanības pievēršot mācību rezultātiem. Kopš 2011.gada visām augstākās izglītības studiju programmām definēti studiju rezultāti zināšanu, prasmju un iemaņu izteiksmē atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpas veidošanas vadlīnijām. Uzsākts darbs pie kritēriju izstrādes studiju programmu grupēšanai pa studiju virzieniem (jomām), kritēriju izstrādes studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas novērtēšanai un vērtēšanas metodikas izstrāde.

Vienlaikus, orientējot izglītības piedāvājumu uz darba tirgus vajadzībām, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā tiek stiprināta sadarbība ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un nozaru asociācijām. Nodrošinot izglītības piedāvājuma elastīgumu un atbilstību darba tirgus prasībām, tika ieviesta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšana. Augstākās izglītības iestādes piedāvā papildināt zināšanas, apmeklējot dažādus kursus, pamazām atsākt pārtrauktas studijas, kļūstot par studiju klausītāju, kā arī citas tālākizglītības iespējas.

2010.gadā tika izstrādāti un iesniegti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kuros ir ietverta šāda norma: "(5) Vakara (maiņu) vidusskolas pamatuzdevums ir nodrošināt pieaugušo izglītību, īstenojot vispārējās izglītības programmas, dodot iespēju iegūt vispārējo izglītību personām, kuras nav ieguvušas vai neiegūst vispārējo izglītību citās vispārējās izglītības iestādēs (ģimenes apstākļu, sociālekonomisko, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ). Vakara (maiņu) vidusskolas var īstenot arī pamatizglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas".

PI jomā īstenotie EK projekti, kas bija tiešs atbalsts pieaugušo iesaistei izglītībā:

Balstoties uz projekta īstenoto reģionālo semināru un starpinstitucionālo forumu diskusijām un izstrādāto ziņojumu secinājumiem, izstrādāja PI pārvaldības plānu, uzsverot plānošanas reģionu lomu PI īstenošanā.

1.2.2.1.2.apakšaktivitātes "Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai" ietvaros atbalsts tika nodrošināts ar mērķi papildināt un pilnveidot bezdarba riskam pakļauto personu darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, nodrošinot iespēju pieaugušo iesaistei mūžizglītībā atbilstoši profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmām, nodarbinātām un pašnodarbinātām personām (izņemot valsts civildienestā nodarbinātos) no 25 gadu vecuma.

1.3.1.1.3.apakšaktivitātes "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība", mērķis bija cilvēkresursu attīstība, paaugstinot darba meklētāju un bezdarbnieku konkurētspēju, spēju pielāgoties mainīgajam darba tirgus pieprasījumam un palielinot iespēju integrēties darba tirgū.

ESF projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" 2007-2013 rezultātu analīze liecina, ka visvairāk šajos pasākumos tika iesaistītas personas vecumā no 25-54 gadiem (90,6%) un vislielākais iesaistāmo personu skaits bija ar augstāko izglītību - 18 075 personas jeb 65%, kā arī projektā liels īpatsvars bija personām, kurām ir tikai vidusskolas izglītība - 8351 personas jeb 30% (attēls Nr.1). Tomēr saskaņā ar Latvijas 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem 7,4 procentiem pieaugušo iedzīvotāju (no tiem 2,9% vīriešu un 4,5% sieviešu) joprojām nav pamatizglītības. Iespējams, ka šis skaitlis ir vēl lielāks, jo 10 procenti iedzīvotāju aptaujas laikā nav norādījuši savu izglītību (Statistikas pārvalde, 2011, 20).

Populārākās nozares, kurās strādājušas pieaugušo izglītībā aktīvāk iesaistījušās personas ir valsts pārvalde, aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, izglītība.10 Šajā periodā NVA identificēja trīs būtiskākos bezdarba riska faktorus, kuru mazināšanai būtu nepieciešams pasākumā paredzētais atbalsts profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguvei: 1) personas zems izglītības līmenis; 2) darba tirgus prasībām neaktuāla (novecojusi) iegūtā izglītība; 3) personas vecums (Pielikums Nr.4) Tas nozīmē, ka pastiprināta valsts iesaiste nepieciešama pieaugušo izglītības nodarbināto ar zemāku izglītības un prasmju līmeni prasmju paaugstināšanā, kas nozīmē preventīvi novērst bezdarba riskus sociāli ekonomiskā vai darba tirgus pārstrukturēšanās procesu rezultātā vai krīzes situācijās, kad darba devēju motivācija nodarbināto papildus izglītošanā ir zema.

Attēls Nr. 1 ESF projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" iesaistīto bezdarba riskam pakļauto personu skaits sadalījumā pēc iegūtās izglītības.

2007.-2013.gada plānošanas periodā apmācības reģistrētajiem bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām tika finansētas Eiropas Sociālā fonda projektu ietvaros un arī no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

Pārskata periodā tika īstenoti trīs ES fondu darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība"11 projekti: ‒ 1.3.1.1.3. "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība" (2009.-2015.gads) ietvaros atbalstītas 148 939 personas trīs NVA īstenoto projektu ietvaros:

Vienlaicīgi reģistrētajiem bezdarbniekiem papildus tika piedāvāta iespēja iesaistīties apmācību pasākumos, kas tika finansēti no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas "Nodarbinātības speciālais budžets" ((04.02.00): ‒ 2012.gadā apmācību pasākumos no speciālā budžeta tika iesaistīti 6974 bezdarbnieki, 2013.gadā - 9520, 2014.gadā - 7023, 2015.gadā - 1458 (profesionālās izglītības programmas, neformālās izglītības programmas, apmācība pie darba devēja, valsts valodas apguve).

Pilnīgāks izvērtējums un secinājumi 2007.-2013.gada periodam skatāmi Pielikumā Nr.4.

2.3 EM loma un pieredze PI jomā EM atbildībā ir darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu izstrāde un darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmas uzturēšana, kā arī komercdarbības atbalsta instrumentu izstrāde un īstenošanas koordinēšana nodarbināto apmācību atbilstoši darba devēju vajadzībām sekmēšanai.

EM reizi gadā sagatavo Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas EM aktualizētās vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2020.gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030.gadam. Darba tirgus prognozes balstās uz EM izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem un tās ir viens no instrumentiem, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai.

Prognozes ir tikai viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības un struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citām iesaistītām pusēm, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. Ņemot to vērā, ziņojumā ir sniegts darba tirgus apsteidzošo pārkārtojuma sistēmas apraksts, kas paredz strukturētu ietvaru diskusijām par nākotnes darba tirgus izaicinājumiem un nepieciešamajām pārmaiņām. Darba tirgus prognozes tiek izskatītas Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir gan valsts pārvaldes institūciju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Tā kā viens no EM uzdevumiem ir izstrādāt un īstenot politiku uzņēmumu un inovāciju attīstībai, kas ietver vairākus atbalsta instrumentus, būtiski ir nodrošināt iespēju komersantu darbiniekiem iesaistīties mācībās, kuru ietvaros izglītojamie iegūtu nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes darbam ar jaunākajām ražošanas tehnoloģijām un metodēm, kā arī iegūt prasmes jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un pakalpojumu vai netehnoloģisko inovāciju (jaunas organizatoriskās metodes, jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes, jaunas mārketinga metodes) attīstīšanai uzņēmumā, tādējādi sniedzot ieguldījumu uzņēmuma inovācijas spējas palielināšanā, produktivitātē un konkurētspējas priekšrocību radīšanā.

EM ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoja nodarbināto mācības komersantu konkurētspējas veicināšanai to darbinieku kvalifikācijas celšanai. Nodarbināto mācības tika īstenotas DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība"

1.3.1.1.aktivitātes "Darbaspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, tai skaitā nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi" ietvaros. Aktivitātes mērķis bija darbspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, t.sk. nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi. Aktivitātē tika iekļautas piecas apakšaktivitātes, no kurām divas tiešā veidā ir saistītas ar jau nodarbināto personu mācībām:

Secinājumi par Apakšaktivitātes izvērtējumu iekļauti 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 1.2.2.3.pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" sākotnējā novērtējumā12.

Kā ir atzinušas nozaru asociācijas, kas līdz šim ir bijušas Aktivitātes īstenotājas, pieprasījums pēc nodarbināto mācībām no komersantu puses joprojām ir augsts, ņemot vērā gan kopējo ekonomisko attīstību, gan tehnoloģiju dinamisko attīstību, kas komersantiem rada nepieciešamību pēc jaunu procesu, produktu, tehnoloģiju ieviešanas arī savā darbībā, lai saglabātu konkurētspēju un nenoliedzami arī ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtiski, jo ir nepieciešami nodarbinātie ar atbilstošu kvalifikāciju un prasmēm, kas spētu strādāt ar jaunajiem produktiem, tehnoloģijām un iekārtām. Ņemot to vērā, ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek plānots turpināt šādu mācību programmu.

Secinājumi par līdz šim paveikto Izvērtējot līdz šim paveikto PI jomā, IZM kā nozīmīgāko ieguldījumu sistēmas pilnvērtīgai darbībai uzskata strukturētāku atbildības koncentrāciju PI politikas veidošanā un pārvaldībā.

Šobrīd IZM praktiski nav bijis iespēju veidot ilgtspējīgu PI pārraudzību un uzdevumu izpildes novērtējumu finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Valsts budžets nodarbināto pieaugušo izglītību atbalstījis tikai noteiktām nodarbināto kategorijām (pedagogiem, ierēdņiem), ES fondu atbalsts līdz šim bijis ekstensīvi fokusēts uz bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Tas ir radījis situāciju, kad nav izveidojusies homogēna un vienota PI politika, trūkst saskaņotas rīcības un regulāra rezultātu novērtējuma, kā arī pietiekošas koordinācijas un mērķa grupu informācijas par pieejamo pakalpojumu pašvaldībās, reģionos. PI pieprasījuma un piedāvājuma analīze nav balstīta uz teritoriju specifiku un vajadzībām; nav atrunāta kārtība un mehānisms, kā tiek reaģēts uz dažādu (nevis tikai atsevišķu) mērķa grupu vajadzībām.

PI programmu piedāvājumam jābūt elastīgam, reaģējot uz situāciju teritorijās, kur tas tiek sniegts. Turpmāk IZM jāuzlabo darbs, lai nodrošinātu regulāru pakalpojumu pieprasījuma, piedāvājuma, pieaugušo izglītotāju un programmu kvalitātes analīzi.

LM ir secinājusi, ka svarīgi ir radīt atbilstošus stimulus izglītības iestādēm, lai tās būtu ieinteresētas pilnveidot savu piedāvājumu un ieguldīt izglītības programmu kvalitātē.

Izmantojot uz pieprasījumu vērstu mācību kuponu sistēmu, tiek sekmētas pieejamākas mācības, mazināts izglītības iestāžu administratīvais slogs mācību pasākumu īstenošanas uzsākšanai, t.sk. veicinātas elastīgākas iespējas izglītības iestādēm komplektēt mācību grupas. Kā ir atzinuši arī Pasaules Bankas eksperti pakalpojumu kuponu sistēma (pieprasījuma virzītu, nevis piedāvājuma virzītu) labāk un ātrāk reaģē uz darba tirgus izmaiņām, nodrošina pastāvīgu motivāciju pakalpojumu sniedzējam nodrošināt augstu kvalitāti un plašu piedāvājumu. Visbeidzot, lai mazinātu iedzīvotāju prasmju neatbilstības, pašreiz ES dalībvalstis arvien vairāk pieaugušo izglītības sistēmās izmanto tieši mācību kuponu sistēmas, jo tās piemērojas personas prasmju vajadzībām, mazinot to nesaderības un sekmējot katra indivīda produktivitātes pieaugumu.13 Mācību kuponu sistēmas piemērotību PI īstenošanā ir uzsvērusi arī Eiropas Komisija tās 2015.gada 18.septembra tikšanās reizē ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem no Latvijas par ESF ieviešanas jautājumiem. EK pauda atbalstu elastīgai mācību kuponu sistēmai, kuru īsteno NVA, tādējādi nodrošinot reģionālo pārklājumu un piedāvājot PI iesaistītajiem izglītības iestāžu brīvas izvēles iespējas pēc to vajadzībām.

EM ir secinājusi, ka nepilnīgā nodarbināto apmācību projektu uzskaites sistēma ir viens no iemesliem tam, ka šobrīd nav iespējams izvērtēt izglītības ietekmi uz konkrēta uzņēmuma darbību un darbinieka produktivitātes izmaiņām. Šādam mērķim izmantojama LIKTA apmācību projekta pieredze EM 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes projekta īstenošanā, kurā finansējuma saņēmējs ir izveidojis īpašu projekta informācijas reģistrēšanas un uzkrāšanas tiešsaistes platformu, kurā tiek uzkrāti visi dati par projektā iesaistītajiem komersantiem un izglītotajiem darbiniekiem dažādos griezumos, tostarp šo platformu var izmantot paši pieaugušie, piemēram, novērtējot mācību moduļus, kas nodrošina iespēju sekot līdzi mācību kvalitātei. Projektā iegūto pieredzi būtu vēlams izmantot arī citos mācību projektos, kurus īsteno nozaru asociācijas. Tas dotu iespēju savlaicīgāk novērtēt mācību projektu gaitu un ātrāk novērtēt sasniegtos rezultātus, jo līdz šim vērtēšanas process ir kļuvis par laikietilpīgu un sarežģītu procesu.

Līdzās EM secinājumiem, arī LM novēro, ka 2013.gadā, kad tika sašaurināta pasākuma mērķa grupa, NVA identificēja trīs būtiskākos bezdarba riska faktorus, kuru mazināšanai būtu nepieciešams pasākumā paredzētais atbalsts profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguvei:

Ņemot vērā to, ka valstī nav vienota personu iegūtās izglītības reģistra, pirmos divus minētos kritērijus nav iespējams objektīvi izvērtēt, un NVA nebija iespējas šos kritērijus piemērot, ierobežojot dalību pasākumā. Tādēļ kā būtisks priekšnosacījums ir valstī vienotas personu iegūtās izglītības reģistra izveidošana. Šādu kritēriju piemērošana ir būtiska, taču vienota izglītības reģistra trūkuma dēļ NVA nebija šādas iespējas. Vienīgais iespējamais risinājums būtu bijis personas apliecinājums, taču tas netika piemērots, jo radītu būtiskus neatbilstošas mērķgrupas iesaistes un neatbilstošu izdevumu riskus (personas var noklusēt patieso iegūto izglītības līmeni).

Galvenais piedāvājums bijis virzīts uz vispārējo prasmju apgūšanu, pārējās programmu jomas, kas saistītas ar profesijas iegūšanu, pārkvalificēšanos, papildu kvalifikācijas iegūšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu, atšķiras un ir saistītas ar katras konkrētas institūcijas darbības specifiku.

Tikpat svarīgi ir nodrošināt plašu PI piedāvājuma spektru. PI iespējas un vajadzības nodrošina vispārējās un profesionālās izglītības iestādes (vispārējās un profesionālās kompetences), (PIKC), pašvaldību mācību centri (piemēram, pieaugušo izglītības centri), valodu mācību centri, privātie mācību centri, kā arī nepieciešamības gadījumā karjeras atbalstu, kas pieejams visās NVA filiālēs. Tas nozīmē, ka indivīds, pamatojoties uz savas darba karjeras attīstības vajadzībām (motivācija), var izvēlēties mācīties pats vai ar darba devēja atbalstu, saņemot valsts un ES struktūrfondu finansējumu, un apgūstot nepieciešamās kompetences pēc iespējas tuvāk viņa dzīves vietai.

2.4. Secinājumi par nodarbināto struktūru un iesaisti PI Atbalsta instrumenti nodarbināto iesaistei PI Latvijā ir visai ierobežoti. PI tiek izmantoti gan darba devēja, gan pašu nodarbināto, gan valsts finanšu līdzekļi. Pēdējo gadu laikā pieaugušo mācību atbalstam pamatā tiek novirzīts ārvalstu finanšu instrumentu atbalsts.

Kā liecina attiecīgie rādītāji, Latvija pēc iedzīvotāju iesaistes mūžizglītības pasākumos ir vienā no zemākajām vietām ES. Vēl jo vairāk, šie rādītāji būtiski atšķiras atkarībā no vecuma grupas, proti, gados vecāki (pirmspensijas vecuma) iedzīvotāji mūžizglītības pasākumos iesaistās krietni retāk nekā 35 līdz 54 gadus veci iedzīvotāji (sk. tabulu Nr.2).

Tabula Nr.2 Mūžizglītībā iesaistījušies iedzīvotāji pa vecuma grupām (Īpatsvars no attiecīgās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaita) 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 PAVISAM 6,8 6,9 6,6 5,4 5,1 5,1 6,9 6,5 5,5 25-34 11 11,8 11,8 9,8 9,9 9,3 12 11,6 10 35-54 6,6 6,4 5,8 4,7 4,2 4,3 5,7 5,4 4,8 55-64 1,9 2,1 2,1 1,6 1,6 2,3 4,2 3,4 2,2 Datu avots: CSP, NBG38 Salīdzinot iesaisti mūžizglītībā atspoguļojošos rādītājus attiecībā uz senioriem (55-74 gadi), jāsecina, ka Latvijas rādītāji ir vairāk nekā divas reizes zemāki par ES-28 vidējo līmeni un 2014. gadā bija viszemākie Baltijas valstīs (sk. tabulu Nr.3).

Tabula Nr.3 Mūžizglītībā iesaistījušies iedzīvotāji (55-74 gadu vecuma grupa) 2011 2012 2013 2014 ES-28 6,8 6,9 8,3 8,4 Igaunija 7,2 7,8 6,6 7,0 Latvija 3,2 5,5 4,1 3,4 Lietuva 3,8 3,4 3,5 3,9 Datu avots:

EUROSTAT, dalība pieaugušo izglītībā Saskaņā ar CEDEFOP prognozēm14 nākotnē gaidāms lielāks pieprasījums pēc vidējās un augstākās (1.līmeņa) kvalifikācijas speciālistiem. Tātad cilvēkiem, kuru zināšanu un iegūtās kvalifikācijas līmenis neatbildīs darba tirgus vajadzībām, gan darbu atrast būs ļoti grūti, gan viņi būs pirmie, kas darbu zaudēs. Ja viņiem netiks sniegts atbalsts vajadzīgās kvalifikācijas un prasmju iegūšanai, tad viņi darbu nevarēs atrast ilgstoši.

Saskaņā ar EM 2015.gadā sagatavoto Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm iekļauto Tautsaimniecības attīstības scenāriju, IKP pieauguma tempi sagaidāmi salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo izaugsmei galvenokārt jābalstās uz produktivitātes pieaugumu. Visvairāk tas attiecas uz apstrādes rūpniecību, kas darbojas atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kur izšķiroša nozīme ir konkurētspējai. Gandrīz 2/3 no visa darbaspēka pieprasījuma pieauguma līdz 2020.gadam veidos trīs nozares - apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Apstrādes rūpniecībā, strauji augot ražošanas apjomiem, palielināsies arī pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr, lai vidējā un ilgtermiņā nozare būtu konkurētspējīga, vairāk nekā 3/4 no kopējā nozares pieauguma ir jānodrošina produktivitātes kāpumam - tehnoloģiju pārnesei ražošanā, pētniecības attīstīšanai, inovācijai un darbinieku kvalifikācijas un prasmju celšanai.

Nodarbinātības iespējas ir cieši saistītas ar vispārējo ekonomisko situāciju un uzņēmējdarbības attīstību valstī. Kopš 2011.gada, pieaugot ekonomiskai aktivitātei, visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot lauksaimniecībā, nodarbināto skaits pieaug, tomēr to skaits ievērojami atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. 2014.gadā vecumgrupā no 15 līdz 74 gadiem bija 982,8 tūkst. ekonomiski aktīvie iedzīvotāji (49,1% no visiem iedzīvotājiem), ko veidoja 882,1 tūkst. nodarbinātie (89,7% no ekonomiski aktīvajiem) un 100,7 tūkst. darba meklētāju (11,3% no ekonomiski aktīvajiem)3.

Ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā un ilgtermiņā, sagaidāmas izmaiņas arī darbaspēka pieprasījumā pa profesiju grupām. Aizvien straujāk pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem. Sagaidāms, ka profesiju griezumā vidējā termiņā pieprasījums palielināsies pēc zinātnes un inženierzinātņu speciālistiem, kā arī IKT jomas speciālistiem.

Vērtējot nodarbināto izglītības atbilstību profesijas kvalifikācijai, darba tirgū ir vērojamas disproporcijas.

Salīdzinot nodarbināto iedzīvotāju sadalījumu pēc iegūtās izglītības līmeņiem pa profesiju kvalifikācijas grupām, redzams, ka nodarbināto skaits ar augstāko izglītību ir mazāks nekā nodarbināto skaits augstas kvalifikācijas profesijās, kurās pēc būtības jābūt cilvēkiem ar augstāko izglītību. Savukārt vidējas kvalifikācijas profesijās pieprasījums pēc nodarbinātajiem ar vidējo izglītību ir mazāks nekā piedāvājums.

Atsevišķās profesijās jau pašlaik ir grūtības apmierināt pieaugošo pieprasījumu ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku (piemēram - IT nozarē, programmētāji). Vienlaikus ir jomas, kur pastāv ievērojams darbaspēka pārpalikums (dažādu pakalpojumu jomu, pārvaldes/administrācijas darbinieki, personāla speciālisti, tirdzniecības aģenti u.tml.), tādējādi iedzīvotāji ar atbilstošu izglītību un pieredzi spiesti strādāt zemāka līmeņa darbos.

Saskaņā ar EM informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju vidējais bezdarba līmenis 2014.gadā iedzīvotājiem ar vidējo izglītību ir 11,7% un tas ir ievērojami augstāks nekā ar augstāko izglītību - 5,6%. Bezdarba līmenis iedzīvotājiem ar vidējo profesionālo izglītību ir zemāks nekā ar vidējo vispārējo izglītību - attiecīgi 10,5% iepretim 13,2%. Absolūtā izteiksmē visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo vispārējo izglītību - gandrīz puse no šī izglītības līmeņa bezdarbniekiem.

2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda pieredze liecina, ka valsts iesaiste nepieciešama PI nodarbināto ar zemāku izglītības un prasmju līmeni prasmju paaugstināšanā, kas nozīmē preventīvi novērst bezdarba riskus sociāli ekonomiskā vai darba tirgus pārstrukturēšanās procesu rezultātā vai krīzes situācijās, kad darba devēju motivācija nodarbināto papildus izglītošanā ir zema.

Iepriekšējā plānošanas periodā institūciju sniegtais atbalsts, īstenojot PI piedāvājumu, gandrīz 53% gadījumu bija orientēts uz personības pilnveides un vispārējo zināšanu un prasmju pilnveides programmu īstenošanu, 37% gadījumu atbalstu saņēma darbinieki savas profesionālās kompetences paaugstināšanai jau esošajā profesionālajā jomā un profesionālo kompetenču paaugstināšanai citā jomā - 32%. Procentuāli mazāk, tikai 26%, tika piedāvāti papildu kvalifikācijas iegūšanai un pārkvalifikācijai, citas profesijas iegūšanai 24%. Secināms, ka galvenais piedāvājums bijis virzīts uz vispārējo prasmju apgūšanu, pārējās programmu jomas, kas saistītas ar profesijas iegūšanu, pārkvalificēšanos, papildu kvalifikācijas iegūšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu, atšķiras un ir saistītas ar katras konkrētas institūcijas darbības specifiku.

Institūciju īstenoto programmu nodrošinājums profesijas iegūšanai iedalāms trīs grupās. Pirmā grupa, kas saistīta ar profesijas iegūšanas nodrošināšanu ir augstskolas/ koledžas un profesionālās izglītības iestādes, kas zināmā mērā atklāj šo institūciju darbības virzienus. Otrā grupa veidojas no privātajiem mācību centriem, kuru programmu īstenošana saistīta ar profesijas iegūšanu un vakara (maiņu) vidusskolām, kurām raksturīga pamatprasmju apguvei paredzēto programmu īstenošana.

Trešā grupa - PIC, kultūras iestādes, pašvaldību iestādes, NVO un vispārējās izglītības iestādes -, kuru programmas orientētas uz pamatprasmju apgūšanu.

Īstenotās programmas papildu kvalifikācijas iegūšanai vai pārkvalifikācijai atšķiras starp augstākās izglītības iestādēm/ koledžām, profesionālās izglītības iestādēm un NVO, privātajiem mācību centriem, kas praktiski īsteno šīs programmas, un pašvaldības kultūras un vispārējām izglītības iestādēm.

Vairākas pašvaldības iespēju robežās veicina pieaugušo izglītības attīstību savā teritorijā, dažādos veidos atbalstot tās īstenošanu:

ES fondu 2007. - 2013. g. perioda pieredze, kad PI pārsvarā tika izmantota kuponu sistēma, ir uzrādījusi vairākas nepilnības.

Nepietiekamā apmērā tika nodrošināta darba tirgū nepieciešamas kvalifikācijas ieguve nodarbinātajiem ar zemu izglītību un prasmēm. Pēc Apsekojuma "Pieaugušo izglītība" rezultāti (CSP, 2013) datiem 2011.gadā bija 1223,6 tūkst. iedzīvotāju vecumposmā no 25-64 gadiem. PI aktivitātēs iesaistījās tikai 10,6% no pieaugušajiem, kuru izglītība ir zemāka par vidējo vai nav formālās izglītības. Salīdzinājumam: PI iesaistījās 54,3% pieaugušo, kuriem ir augstākā izglītība un 24,7% pieaugušo, kuriem ir vidējā izglītība (skat. tabulu Nr.4).

Tabula Nr.4 Pieaugušo vecumā no 25-64 gadiem līdzdalība izglītībā 2011.gadā Datu avots:

CSP Pieaugušie ar zemu izglītību 2011.gadā ir iesaistījušies tikai neformālās izglītības aktivitātēs, formālajā izglītībā viņi nepiedalījās un kvalifikāciju neieguva. No tiem, kas piedalījās neformālajā izglītībā, 58,4% atzīmē, ka tās bija ar darbu saistītas mācības, un 41,6% - ar darbu nesaistītas.

Salīdzinājumam: 2007.gadā šie rādītāji attiecīgi bija 78,9% un 19,6%. Ir samazinājusies saistība starp pieaugušo ar zemām pamatprasmēm iesaistīšanos izglītībā un viņu nodarbināmības iespējām. Līdz ar to secināms, ka iepriekšējā plānošanas periodā programmu piedāvājums neatbilda šīs mērķa grupas izpratnei par labām nodarbinātības perspektīvām, kā rezultātā no šīs mērķa grupas krīzes apstākļos veidojās visvairāk bezdarbnieku, kuru izglītošanai tika novirzīti struktūrfondu līdzekļi, tādējādi radot ārēju motivāciju iesaistei izglītībā. Pieaugušajiem ar zemām pamatprasmēm ir aktualizējušās vajadzības integrācijai sabiedrībā un personības attīstībai, kas ir primāras attiecībā pret vajadzībām integrēties darba tirgū. Pēdējā faktora realitāti apstiprina arī iemeslu analīze, kāpēc pieaugušie ir iesaistījušies izglītībā. 2011.gadā 91,7% no tiem, kas ar zemām pamatprasmēm iesaistījās izglītībā kā iemeslu min - iegūt ikdienā noderīgas zināšanas un prasmes.

Pētījumā "Pieaugušo izglītības piedāvājums un pieprasījums" (R.Birziņa, 2014)15 konstatēts, ka vislielākos šķēršļus pieaugušo mācībām rada situatīvie faktori, kas ir saistīti ar PI dalībnieka spēju piekļūt un sasniegt mācību iespējas. Dalībnieki mācības nevar savienot ar darba grafiku (16%), mācības netiek piedāvātas sasniedzamā attālumā (13%), nav piedāvāts piemērots mācību pasākums (10%). No izglītības sniedzēju institūciju viedokļa šķēršļus izraisa tas, ka dalībnieki neapzinās savas izglītības vajadzības (10%), neuzskata mācīšanos par nepieciešamību (11%) un mācības nevar savienot ar darba grafiku (14%).

Minētie apstākļi liecina par neatbilstībām starp darba tirgus vajadzībām, programmu piedāvājumu un nodarbināto mācību vajadzību un iespēju sabalansētību, kā rezultātā samazinās veikto investīciju efektivitāte.

Starptautiskā salīdzinājumā, kas atspoguļots Apsekojuma "Pieaugušo izglītība" rezultātos (CSP, 2013)16 Latvija 2011.gadā no 19 pētījumā iekļautajām dalībvalstīm ieņem 15. vietu pēc pieaugušo piedalīšanās izglītībā. Pēc piedalīšanās formālajā izglītībā tā attiecīgi ir 12. vietā, bet pēc piedalīšanās neformālajā izglītībā - 15. vietā.

Līdz ar to viens no veidiem, lai padarītu PI ieguvi elastīgāku, ir veidot tā saucamās modulārās programmas - ar izvēles iespējām un elastīgu pielāgošanos individuālajām vajadzībām. Šādi pielāgota jaunas profesijas apguve sekmēs darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti darba tirgus mainīgajos apstākļos un nepārtrauktu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā.

Paralēli formālai izglītībai, kas ir strukturēta un sistēmiska izglītības programmu apguve, ko apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, sabiedrībai ir iespējas iesaistīties arī ārpus formālās (neformālās) izglītības organizētās interesēm un pieprasījumam atbilstošās izglītošanās aktivitātēs. Ārpus formālās izglītības apgūto profesionālo kompetenci veido arī personas dzīves un darba pieredzes laikā iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas.

Pretendenta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana notiek balstoties uz attiecīgā profesijas standarta noteikto prasību pārbaudi profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

Neformālās izglītības novērtēšanas procesā ir nodrošināti galvenie principi - personas tiesības, iesaistīto pušu pienākumi, uzticība un tiesiskums. Profesionālās kompetences novērtēšanu organizē akreditēta izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs, kam Izglītības kvalitātes valsts dienests ir deleģējis veikt šo uzdevumu (Pielikums Nr.3). Galvenais kritērijs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas tiesību iegūšanai ir izglītības iestādes vai eksaminācijas centra akreditācija, kas dod tiesības izsniegt valsts atzītu izglītības, tai skaitā arī profesionālās kvalifikācijas apliecinošu dokumentu.

Līdz 2015.gada 1.jūnijam 40 izglītības iestādes 130 profesionālajās kvalifikācijas (1-3 profesionālās kvalifikācijas līmenis) ir saņēmušas deleģējuma tiesības novērtēt pretendentu profesionālas kompetences, kas apgūtas ārpus formālās izglītības sistēmas.

Līdz 2015.gada 1.maijam ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā profesionālās kvalifikācijas apliecību ieguva 2113 personas. Ar mērķi apzināt pretendentu motivāciju un apmierinātību ar pakalpojuma kvalitāti, Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsācis plānveidīgu piedalīšanos profesionālās kvalifikācijas eksāmenu novērošanā un pretendentu anketēšanā, piedaloties astoņos profesionālās kvalifikācijas eksāmenos, kas ir viens no soļiem PI kvalitātes uzlabošanā.

Atbilstoši DPP noteiktajam mērķim, ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā atbilstoši 1.2.2. SAM "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" ietvaros plānots atbalsts nodarbināto personu mācību organizēšanai, lai celtu komersantu darbinieku kvalifikāciju, ar mērķi sekmēt darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. Apmācību programmai paredzēts 24,9.milj. euro liels finansējums un tās ietvaros plānots iesaistīt 1 300 komersantus un apmācīt 24 320 darbiniekus.

2.5. PI prioritārā mērķa grupa Latvijas bezdarba struktūra pakāpeniski mainās, sabiedrībai novecojot: arvien lielāks īpatsvars ilgstošo bezdarbnieku ir personas vecumā virs 50 gadiem. Tāpat, pieaug tādu personu īpatsvars, kuras iepriekš veikušas dažādus vienkāršākus un mazāk kvalificētus darbus, līdz ar to saņēmušas zemāku atalgojumu bez būtiskām iespējām ieguldīt savās prasmēs. Lai gan visi nodarbinātie ir pakļauti bezdarba riskam, tomēr pašreiz tieši minētās grupas un relatīvi zemāk kvalificētās personas tam ir pakļautas visvairāk, un mācību atbalsta sniegšana tām indivīda līmenī var dot augstāku produktivitātes pieaugumu, nekā citām - augstāk kvalificētām. Vecuma grupā 25-64 gadi ar zemu kvalifikāciju (pamata, pabeigts/nepabeigta vispārējā vidējā izglītība) ir 243 110 nodarbinātie jeb 31% no kopējā nodarbināto skaita (789 571) (sk. tabulu Nr.5). Lielākais nodarbināto īpatsvars (85%) ar pamata izglītību ir vecumā no 25-55 gadiem, savukārt 81% vecumā 25-55 gadi ir ar vidējo vispārējo izglītību (sk. Tabulu Nr.5).

Tabula Nr.5 Nodarbinātie pēc izglītības līmeņa (2014) Vecums Pamata Vid.visp.

Vid. prof.

Augst.

N/a Kopā Pa kohortām Skaits % Skaits % Kopā % Ar zemu izgl. (pamata+ vid.visp.) 25-29 10578 85% 30290 81% 22407 46382 0 109657 642971 81% 199603 82% 30-34 12079 24769 22013 45500 59 104421 35-39 12904 22433 29034 35221 218 99811 40-44 7440 25137 41162 37232 177 111149 45-49 3212 20711 46793 33862 205 104783 50-54 2999 27047 48996 33900 207 113149 55-59 5509 15% 23652 19% 41657 26974 122 97914 146599 19% 43507 18% 60-64 3270 11077 17950 16365 23 48685 Kopā:

789571 243110 EM dati, 2014.g.

Personām ar augstāko izglītību bezdarba risks turpina būtiski mazināties. Svarīgi uzsvērt, ka bezdarba riskam vairāk pakļauto personu iesaiste šāda veida aktivitātēs arī palielinās pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvaru, jo pašreizējo iesaisti lielā mērā veido tie nodarbinātie, kas PI aktivitātēs iesaistās regulāri un kuros būtisku ieguldījumu veic paši darba devēji no saviem līdzekļiem, ņemot vērā šo ieguldījumu atmaksāšanās iespējas. Lai uzlabotu darba tirgus situāciju pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, būtiski jau pietiekami savlaicīgi sniegt atbalstu prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai. Latvijas nodarbināto iedzīvotāju skaitu attiecīgi statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados pēc profesijas/ amata pamatdarbā, dzimuma un vecuma grupām skatīt pielikumā Nr.2.

Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu ir pakļautas paaugstinātam bezdarba riskam, ko izraisa arī nepietiekamas valsts valodas zināšanas. Svarīgi šīs grupas gan pēc iespējas ātri integrēt darba tirgū, gan ātra darba atrašanas gadījumā veicināt valsts valodas apguvi un pāreju uz stabilāku/labāk atmaksātu darba vietu.

Ievērojot minēto, atbalsts sniedzams pieaugušajiem no 25 gadu vecuma, sevišķi akcentējot pieaugušo grupu ar zemām prasmēm un zemu izglītību. Tomēr, neskatoties uz 5.tabulā minēto nodarbināto skaitu ar zemu izglītību vecumā no 55 gadiem un, ņemot vērā situāciju, kad ievērojami pieaug pieaugušo skaits, kuri strādā profesijās ar zemu atalgojumu, prioritāri atbalsts sniedzams šādām bezdarba riskam vairāk pakļautām personu grupām (vecumā virs 25 gadiem):

Mērķa grupu sadalījums un izglītības vajadzības, kā arī piedāvātāji skatāmi tabulā Nr. 6.

Tabula Nr.6 Personas vecumā no 25 gadiem ar profesionālo vidējo un augstāko izglītību (pēc DP sasniedzamais rādītājs 25 693) Personas vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu pamata vai vispārējo vidējo izglītību (pēc DP sasniedzamais rādītājs 12 934) Mērķa grupa 25+ Mērķa grupa 45+, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Mērķa grupa 25+ ar zemām prasmēm un zemu izglītību Mērķa grupa 45+, kas strādā profesijās ar zemiem ienākumiem, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Nodarbinātā izglītības vajadzības 1. uzņēmums uzsācis ražot jaunu produktu veidus, mainījušās tehnoloģijas (iekārtas, izmantojamie materiāli, u.c.), taču ne darba devējs, ne ņēmējs nevēlas pārtraukt darba attiecības;

Formālā izglītība:

PIKC;

Koledžas, augstskolas Atvasinātu publisku personu dibinātas izglītības iestādes;

PIC;

Formālā izglītība:

PIKC;

Koledžas, augstskolas Atvasinātu publisku personu dibinātas izglītības iestādes;

PIC;

Neformālā izglītība:

Visi PI piedāvātāji Neformālā izglītība:

Visi PI piedāvātāji Nosakot sociālās un darba tirgus atstumtības riskam pakļauto personu mērķa grupu, tiks ņemti vērā tādi kritēriji kā vecums, profesija, bēgļa/alternatīvais statuss, savukārt, lemjot par PI iesaistes finansēšanas atvieglojumiem, tiks ņemta vērā personu piederība noteiktai sociālās vai darba tirgus atstumtības riska grupai. Finansējuma sadalījums un pasākumi PI sistēmas pilnveidošanai skatāmi 9.un 10.tabulās.

Kopumā 2014. gadā 9.Profesiju klasifikatora pamatgrupas ("Vienkāršās profesijas") profesijās bija nodarbinātas 112,6 tūkst. personas, 8.Profesiju klasifikatora pamatgrupas ("Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri") profesijās 85,4 tūkst. personas, 7.Profesiju klasifikatora pamatgrupas ("Kvalificēti strādnieki un amatnieki") profesijās 115,2 tūkst. un 5.Profesiju klasifikatora pamatgrupas ("Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki") profesijās 136,1 tūkst. personas.

Par kritērijiem mērķgrupas pamatojumam izvēlēts bezdarba riska kritērijs. Aprēķina bezdarbnieku attiecību pret nodarbinātajiem attiecīgajā profesiju grupā17 (7.tabulas 4.kolonna) un izmanto VID datus par vidējo stundas tarifa likmi18 par katru no pamatgrupām (7.tabulas 5.kolonna) - sk. Tabulu Nr.7.

Tabula Nr.7 Nodarbinātie sadalījumā pēc profesijas, 2014.gads, tūkst.

Nodarbinātie iedzīvotāji skaits (tūkst.) Bezdarbnieki Skaits (tūkst.) Bezdarbnieki pret nodarbinātajiem (%) Vidējā stundas tarifa likme, EUR 1 2 3 4=3/2 5 1. Vadītāji 87.8 3.6 4.1% 8.1 2. Vecākie speciālisti 151 5.3 3.5% 6.7 3. Speciālisti 111.4 6.8 6.1% 5.8 4. Kalpotāji 50.3 3.3 6.6% 4.7 5. Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki 136.1 13 9.6% 3.3 6. Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki 30.1 3.5 11.6% 3.8 7. Kvalificēti strādnieki un amatnieki 115.2 16.2 14.1% 4.5 8. Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri 85.4 6.7 7.8% 4.5 9. Vienkāršās profesijas 112.6 24.6 21.8% 3.2 Datu avots:

CSP Rezultātā, jo lielāka bezdarbnieku attiecība pret nodarbinātajiem un jo mazāka vidējā stundas tarifa likme, jo lielāks bezdarba risks. 9., 8., 7., 6., 5.pamatgrupās bezdarba risks augstāks, stundas tarifa likmes zemākas. 6. pamatgrupu (lauksaimniecības darbinieki) neiekļaujam, jo tie saņem atbalstu ZM programmās. Kopējā pasākuma mērķa grupa (45+, kas strādā 5., 7., 8. un 9.pamatgrupas profesijās) provizoriski 201 tūkst. (sk.tabulu Nr.8).

Tabula Nr.8 Profesiju pamatgrupa Mācību vajadzības Provizoriskā mērķgrupa19 5. Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, t.sk. pavāri, viesmīļi, bārmeņi, frizieri, skaistumkopšanas darbinieki, namu apsaimniekotāji, plašs tirdzniecības profesiju spektrs, individuālās aprūpes darbinieki, arī apsargi.

Tiem, kam kvalifikācijas nav, tā ir novecojusi, vai neatbilst darba tirgus piedāvājumam, un cilvēki strādā zemāk kvalificētos darbos. Risinājums: kvalifikācijas ieguve, nepieciešamības gadījumā arī neformālā izglītība noteiktu prasmju ieguvei.

56 tūkst.

Kvalificētu strādnieku un amatnieku (7.) pamatgrupā ir kvalificēti būvniecības jomas nodarbinātie, metālapstrādes, elektrisko un elektrotehnisko iekārtu kvalificētie strādnieki, kā arī pārtikas nozares nodarbinātie (t.sk. zivju apstrādātāji, pēc kuriem ir pieprasījums). Šajā pamatgrupā atsevišķu profesiju, vai profesiju grupu gadījumā varētu būt runa par aplokšņu algām (būvniecības profesijās pēc VID datiem vidējā stundas tarifa likme ir 4,9 EUR).

Divas grupas:

Risinājums: profesionālā pilnveide un neformālā izglītība;

Risinājums: Kvalifikācijas ieguve, nepieciešamības gadījumā arī neformālā izglītība noteiktu prasmju ieguvei.

52 tūkst.

Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieru (8.) pamatgrupā pamatā ir dažādu iekārtu operatori, transportlīdzekļu un vilcienu vadītāju, arī celtņu utmldz iekārtu operatori.

Ar iekārtu operēšanu saistītās pamatgrupas profesijās pieprasītās prasmes ļoti cieši saistītas ar tehnoloģiju (iekārtu attīstību un modernizāciju). Šī grupa pakļauta bezdarba riskam situācijās, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā darba vietas tiek samazinātas, vai arī esošo darba vietu vietā rodas jaunas, kuras prasa papildus zināšanas.

Labāk būtu atbalstīt esošo nodarbināto profesionālo pilnveidi, nevis aizstāšanu ar jauniem darbiniekiem.

49 tūkst.

Vienkāršo profesiju pamatgrupā (9.) viens no paaugstinātā riska iemesliem ir augstā darbinieku rotācija - atbilstoši NVA datiem vakances šajās profesijās ir, taču vienlaikus arī bezdarbnieku, kuru pēdējā profesija ir 9.pamatgrupā, skaits ir liels.

Pieņemot, ka kvalifikācijas nav, tā ir novecojusi, vai neatbilst darba tirgus piedāvājumam, kā rezultātā cilvēki strādā zemāk kvalificētos darbos.

Risinājums: Kvalifikācijas ieguve, nepieciešamības gadījumā arī neformālā izglītība noteiktu prasmju ieguvei 44 tūkst.

Lielākajā daļā šo pamatgrupu profesijās parasti saņem zemu vai vidēji zemu atalgojumu, liedz pašiem cilvēkiem plānot līdzekļus izglītības iespējām, tāpat darba devēji neveic būtiskus ieguldījumus šo darbinieku izglītībā, jo tas nesniedz tik būtisku efektu uzņēmuma līmenī kā "atslēgas" personāla izglītošana. Citu ES valstu un Latvijas pieredze liecina, ka visvairāk mūžizglītības aktivitātēs iesaistās personas ar augstāko izglītību, iepriekš minētās profesiju grupas ietver personas20, kuru iesaiste mūžizglītībā līdz šim nav bijusi pietiekama.

Vecuma grupā virs 45 gadiem šo pamatgrupu profesijās nodarbināto darba un ģimenes pienākumi parasti neļauj iesaistīties pilna laika mācībās vai PI aktivitātēs vispār. Šāda iespēja sniegtu papildus iespējas karjeras izaugsmei, kvalitatīvākas, iespējams, arī labāk atalgotas, darba vietas atrašanā. Kopumā 2014. gadā šajās profesijās strādāja aptuveni 450 tūkstoši nodarbināto, vecuma grupā virs 45 gadiem ir aptuveni 50% no visiem Latvijā nodarbinātajiem. Līdz ar to, pieņemot, ka minētajās profesijās vairāk pārstāvēti ir gados vecāki cilvēki, aptuvenā plānotā iespējamā mērķa grupa šim pasākumam ir aptuveni 200 tūkstoši nodarbinātas personas.

Ievērojot Latvijas darba tirgus disproporcijas un to, ka PI īstenošanai ir pieejams ierobežots finansējuma apmērs, periodā no 2016.-2020.gadam par PI prioritāti nosakāms atbalsts, kura rezultātā pieaugušais nodarbinātais iegūst kvalifikāciju (apgūstot profesionālās pilnveides vai tālākizglītības programmas, ko pamatā piedāvā profesionālās izglītības iestādes un koledžas). Brīvās darba vietas NVA uzskaitē uz 18.01.2016 skatīt pielikumā Nr.1.

ES valstu, tai skaitā arī Latvijas, pieredze iepriekšējā ES fondu atbalsta programmās liecina, ka visvairāk PI iesaistās personas ar augstāko izglītību, savukārt mazāk iesaistās personas, kam darba un ģimenes pienākumi parasti neļauj iesaistīties PI, kā arī gadījumos, kad darbinieku izglītošanā nav ieinteresēts darba devējs.

IZM ieskatā attiecībā uz pieaugušo nodarbināto struktūru, indivīdiem, kam būs nepieciešams ne tikai atbalsts izglītības piedāvājuma jēgpilnai izvēlei, bet arī karjeras atbalsta pakalpojums, tas tiks nodrošināts. Informācija par pieaugušo nodarbināto struktūru pēc informatīvā vai karjeras pakalpojuma nepieciešamības skatāma pielikumā Nr.5.

PI politikas pārvaldībā tiek izdalīti trīs līmeņi - 1) stratēģiskais bloks, 2) operacionālais bloks un 3) PI programmu piedāvātāji.

PI politikas pārvaldības stratēģiskā daļa ietver struktūru PI politikas koordinācijai un īstenošanas uzraudzībai, stratēģisko lēmumu pieņemšanai PI politikas īstenošanā - Pieaugušo izglītības pārvaldības padomi (PIPP) - un definē tās sastāvu, funkcijas un darbības principus, kā arī IZM kompetenci un lomu PI likumdošanas, standartu, izglītības piedāvājuma attīstībā un tā kvalitātes pilnveidē. Plānots, ka PIPP nosaka un apstiprina PI mērķus un uzdevumus, nosaka prioritārās PI mērķa grupas, apstiprina īstenojamo mācību saturu, tostarp nodrošinot mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, lemj par finansējuma sadales principiem, veic regulāru PI īstenošanas rezultātu novērtējumu. PIPP sastāvā tiek ietvertas IZM, LM, EM, AM, KM, VM, ZM, TM, PKC, LDDK, LTRK, LPS, LLPA, LPIA, LBAS un plānošanas reģionu pārstāvji. PIPP sekretariāta un analītiskās vienības funkcijas nodrošina VIAA.

Modeļa operacionālais bloks atspoguļo nozares ministriju atbildības sadalījumu PI mācību īstenošanā un to sadarbības partneru tīklu:

Finansējums plānots 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" un provizoriski sākot ar 2018.gadu arī VB ietvaros.

Finansējums plānots 7.1.1. SAM "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām", SAM 7.2.1. "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros".

Finansējums plānots 1.2.2.1. SAM pasākumā "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 1.2.2.3.

SAM pasākumā "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti".

IZM, LM un EM mācību atbalsta PI programmu piedāvātāji ir gan formālajā izglītības tīklā, gan neformālās izglītības sniedzējinstitūcijas.

Pieaugušo mācību atbalsta īstenošanā nozīmīga loma ir IZM un VISC darbam modulāro izglītības programmu izstrādē, aprobācijā un ieviešanā, kas ir pieaugušo auditorijai piemērotāka mācību forma.

Atbalsts kursu un moduļu turpmākai attīstībai profesionālajā izglītībā plānots 8.5.2 SAM "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai (profesionālās izglītības satura pilnveide, t.sk. modulāro programmu izstrāde)" ietvaros.

Attēlā Nr.2 ietverts PI politikas pārvaldības shematisks atspoguļojums.

Attēls Nr.2 PIPP plānots sasaukt vismaz reizi pusgadā. PIPP izvērtē mācību pieprasījumu un piedāvājumu, veic korekcijas izglītības programmu, modulāro programmu piedāvājumā, balstoties uz prognozēm. PI piedāvājuma veidošana būs sasaistīta ar LM īstermiņa darba tirgus vajadzību izpēti un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, demogrāfisko tendenču prognozēm un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem.

Datus par PI pieprasījumu atbilstoši kompetencei iegūst saskaņā ar darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kā arī NVA darba tirgus īstermiņa prognozēm, t.sk. reģionālā griezumā, veicot darba devēju aptaujas. Pašvaldības nodrošina nodarbināto pieaugušo motivēšanu un informēšanu par mācību iespējām/piedāvājumu, sniedz atbalstu nodarbinātā pieaugušā mācību piedāvājuma un izglītības iestādes izvēlē, kā ari nodrošina atgriezenisko saisti ar izglītības piedāvājuma veidotājiem. PIPP apstiprina ikgadējo mācību plānu. VIAA sadarbībā ar izglītības iestādēm formē mācību piedāvājumu. Mācību piedāvājums tiek nodots pašvaldībai - nodarbinātajam vistuvākajā informācija punktā (mācību piedāvājums pieejams arī izglītības iestādēs un datu bāzē niid.lv).

Informācija par PI piedāvājumu sabiedrībai būs pieejama nacionālajā izglītības iespēju datu bāzē NIID, mājaslapā muzizglitiba.lv, kā arī to izplatīs pašvaldības un valsts institūcijas, publiskās izglītības, t.sk. profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādes, pieaugušo izglītības kompetenču centri, pieaugušo izglītības centri, privātie pakalpojuma sniedzēji u.c.

Lai nodrošinātu datu par pieaugušo iesaisti izglītībā uzkrāšanu un pārbaudi, tiks slēgta vienošanās ar VID un PMLP par datu izmantošanu mērķgrupas atbilstības pārbaudei. Pakāpeniski pilnveidojot Valsts izglītības informācijas sistēmu VIIS, tiks nodrošināta pieaugušo izglītojamo reģistrācija, kas atspoguļos pieaugušo nodarbināto iesaisti izglītībā un novērsīs dublēšanos.

Papildus tiks izmantota arī EM apsteidzošo darba tirgus pārkārtojumu sistēma, lai saistībā ar iegūtajiem datiem PIPP darbība būtu efektīva.

IZM pieaugušo-nodarbināto mācību atbalsta nodrošināšana tiek īstenota uz pašvaldību teritoriālās bāzes, kuru darbības pamatā ir sadarbības koordinācija un skaidri definēts atbildības dalījums starp iesaistītajām institūcijām gan politikas veidošanas, gan izpildes līmenī. Izpildes līmenī iesaistītās institūcijas - VIAA, pašvaldības, NVA, kas īsteno pasākumus katras mērķa grupas/grupu sasniegšanai, apzināšanai, informēšanai par izglītības iespējām.

Piedāvātā pieaugušo-nodarbināto mācību atbalsta modeļa efektivitāte tiks sasniegta, jo:

Pamatojoties uz LM Informatīvajā ziņojumā "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem mācību virzieniem"21 tika izvērtēta iespēja izmantot pieredzi, kas ir gūta īstenojot mācības ar kuponu metodi22, vienkāršojot administratīvās procedūras un radot iespēju operatīvāk reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu arī nodarbināto izglītībā. Līdz ar to tika izvērtētas iespējas ieviest vienības izmaksu (unit cost) metodi, kas nozīmē, ka izmaksu cena ir fiksēta, un visām izglītības iestādēm tiek maksāta vienāda fiksēta cena par noteiktu izglītības programmu, atkarībā no programmu stundu skaita, koeficientiem utt., kas būtu interpretējama kā jau esošā kuponu sistēma.

IZM piedāvātais pieaugušo izglītības sistēmas modelis ir balstīts LM/ NVA kuponu sistēmas modelī, nezaudējot tā priekšrocības, bet pilnveidojot noteiktus tā ieviešanas aspektus

Nodarbinātā persona izvēlas sev atbilstošu izglītības programmu no mācību piedāvājuma, kas sastādīts, ievērojot darba tirgus pieprasījumu. Par izglītības pakalpojumu tiek paredzēta fiksēta cena, līdzīgi kā NVA īstenotajās mācībās. Mācību sniedzēji ir gan valsts, gan privātie mācību sniedzēji.

Tabula Nr.9 LM/ NVA kuponu sistēma IZM/ VIAA pilnveidotā kuponu sistēma Stratēģiskais bloks + Apgūstamās profesijas un prasmes tiek noteiktas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm (nosaka Apmācību komisija) + Apgūstamās profesijas un prasmes tiek noteiktas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm (nosaka PIPP, balstoties uz LM īstermiņa un EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, kā arī ievērojot PIPP partneru ieteikumus + PIPP ir plašāka tvēruma komisija - plānots, ka tajā tiek izskatīti un saskaņoti ikgadējie izglītības programmu un apgūstamo prasmju plāni saistītajos pasākumos

Ieviešanas modelis + Fiksēta cena par izglītības pakalpojumu + Fiksēta cena par izglītības pakalpojumu (izmantojot izglītības programmu vienības izmaksas23 un izstrādājot formālās izglītības moduļu un kursu vienības izmaksas, balstoties uz profesionālo 1-1,5 gadīgo programmu izmaksu praksi). + Personai ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko apmācību veidu un mācību iestādi + Personai ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko apmācību veidu un mācību iestādi + Tiek veicināta konkurence starp mācību piedāvātājiem + Tiek veicināta konkurence starp mācību piedāvātājiem (mācību piedāvātāju lokā ir gan valsts izglītības iestādes, gan privātie mācību īstenotāji) + Tiek noteikti kvalitātes kritēriji mācību piedāvātājiem + Tiek noteikti kvalitātes kritēriji mācību piedāvātājiem (IZM ir apstiprināts EK projekts, kura ietvaros plānots izstrādāt pieaugušo izglītotāju un pieaugušo izglītības piedāvātāju kvalitātes kritērijus) + Apmācību kupons personai tiek izsniegts reģistrēšanās secībā + Prioritāri atbalsts tiek sniegts bezdarba riskam visvairāk pakļautajai grupai.

Lai to sekmētu, (a) pasākuma īstenošanā tiek iesaistītas pašvaldības, (b) mācību grupu komplektēšanā priekšroka tiks dota nodarbinātajiem (vecumā virs 25 gadiem) ar šādām pazīmēm:

Kuponu sistēmas priekšrocību apraksts iekļauts plāna pielikumā Nr.4.

8.4.1. SAM ieviešanas apraksts:

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri Atbilstoši DP finansējuma saņēmējs un projekta iesniedzējs ir VIAA. VIAA 8.4.1 SAM ievieš sadarbībā ar pašvaldībām, NVA un valsts, pašvaldību, privātajām un atvasinātu publisku personu dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm, PIC, koledžām un augstskolām. Sadarbības partneru atlasei tiek noteikti sekojoši kritēriji:

Privātā profesionālās izglītības iestāde programmu var īstenot sadarbībā (slēdzot līgumu) ar PIKC.

Mācību jomu noteikšana IZM izveidotā PIPP pieņem lēmumu par mācību jomām, kuru ietvaros 8.4.1 SAM mērķa grupai tiek piedāvātas profesionālās tālākizglītības, pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguves iespējas. Mācību jomu noteikšanā PIPP ņem vērā tautsaimniecības attīstības tendences, darba tirgus īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes. Mācību jomu noteikšanā un atbalsta īstenošanā piemēro principus, lai nodrošinātu atbalsta sabalansētu teritoriālo pārklājumu.

Mācību piedāvājuma sastādīšana VIAA informē sadarbības partnerus - Valsts, pašvaldību, privātās un atvasinātu publisku personu dibinātās profesionālās izglītības iestādes, Pieaugušo izglītības centrus, augstskolas un koledžas (turpmāk - mācību nodrošinātāji) par PIPP apstiprināto mācību jomu sarakstu.

Mācību nodrošinātāji atbilstoši PIPP sarakstam sagatavo un iesniedz VIAA profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālo izglītības programmu piedāvājumu (nepieciešamības gadījumā pielāgojot vai izstrādājot jaunas profesionālās programmas/moduļus, kā arī licencējot tās).

Atbilstoši PIPP apstiprinātajam mācību jomu sarakstam VIAA identificē un atlasa neformālās izglītības programmu īstenotājus, balstoties uz IZM noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

VIAA, apkopojot mācību nodrošinātāju sniegto informāciju un ņemot vērā neformālās izglītības pakalpojumu sniedzēju atlases rezultātus, sagatavo mācību piedāvājumu nodarbinātajiem (programma, mācību vieta, ilgums, iespējamie laiki), par ko informē PI koordinatorus pašvaldībās un NVA.

Mācību uzsākšana VIAA, neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji, PI koordinatori un NVA nodrošina pilnīgu un daudzpusīgu informācijas pieejamību nodarbinātajiem. Mācību piedāvājums nodarbinātajiem tiek publicēts VIAA tīmekļa vietnē niid.lv, mājaslapā muzizglitiba.lv24, kā arī informācija par nodarbināto mācībām tiek izplatīta, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

VIAA, PI koordinatori, NVA, neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji informāciju (saite uz niid.lv) par mācību piedāvājumu publicē savās tīmekļa vietnēs. PI koordinatori informāciju par mācību piedāvājumu pieejamību nodrošina arī pašvaldību bibliotēkās, pašvaldību administrācijās, reģionu laikrakstos utt.

Indivīds dodas uz pašvaldību vai atrod informāciju internetā, vai dodas uz tuvāko NVA. Saņem informāciju par savām izglītības vajadzībām (nepieciešamības gadījumā karjeras konsultāciju), izvēlas piedāvāto un sev noderīgo programmu un reģistrē savu mācību pieteikumu online vai klātienē.

Nodarbinātā persona, iepazīstoties ar mācību piedāvājumu, veic izvēli un reģistrējas mācībām pie izvēlētā neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēja. Nepieciešamības gadījumā nodarbinātais saņem karjeras konsultāciju.

Neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji sniedz informāciju VIAA par mācībām reģistrētajām personām.

Saņemot apstiprinājumu par atbilstību mērķa grupai, neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji veic mācību grupu komplektēšanu.

Mācību grupu komplektēšanas procesu koordinē VIAA un nepieciešamības gadījumā iesaista PI koordinatorus. Nodarbinātie uzsāk mācības.

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana PIPP nosaka profesionālās jomas, kurās 8.4.1. SAM ietvaros tiks sniegts atbalsts ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai. Atbalsta nodrošināšanai VIAA sadarbojas ar tām profesionālās izglītības iestādēm, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam ir deleģētas tiesības novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci.

Finansēšanas kārtība.

Mācību īstenošanai plānots 10% līdzfinansējums, ko var nodrošināt gan pats nodarbinātais, gan darba devējs vai pašvaldība. Atsevišķām personu grupām atbilstoši vienotiem kritērijiem, kas tiks noteikti 8.4.1. SAM ieviešanas nosacījumos, būs nodrošināts finansējums mācībām 100% apmērā.

Mācību programmu īstenošana tiks finansēta, izmantojot vienas vienības izmaksu metodi, kas tiks balstīta uz 2014.-2020.gada plānošanas perioda 7.2.1.SAM "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" 7.2.1.2. pasākuma "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros" ietvaros sekmīgi izmantotās vienas vienības izmaksu metodikas "Metodiku par viena izglītojamā izmaksu standarta likmes aprēķinu 1-gadīgu un 1,5-gadīgu profesionālās izglītības programmu īstenošanā otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa izglītības programmās "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana garantijas jauniešiem sistēmas ietvaros"" principiem, kā arī ņemot vērā labo praksi NVA kuponu metode pielietošanā25, unificējot neformālās izglītības programmu izmaksas.

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas nosaka Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi Nr.791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis" un tās ir standartizētas. Ņemot vērā, ka personas novērtēšanas izmaksas samazinās proporcionāli novērtējamo personu skaitam grupā, lai optimizētu izmaksas, izstrādājot atbalstāmās darbības ieviešanas nosacījumus, tiks izstrādāta metodika nodarbinātās personas ārpus formālā ceļā iegūto prasmju atzīšanai, nosakot minimālo atbalstāmās darbības ietvaros eksaminējamo personu skaitu izglītības tematiskās jomas programmu grupā.

Tiks nodrošināts papildus atbalsts maznodrošināto personu un invalīdu iesaistei PI - sniedzot finansiālu atbalstu ar transporta izmantošanu un nepieciešamā atbalsta personāla nodrošinājumu saistīto izdevumu kompensēšanai. Tiks izstrādāti noteikti kritēriji atbalsta saņemšanai, nosakot atbalsta piešķiršanas mehānismu un tā apmērus.

Shematisks PI nodrošinājums pieaugušajam vērojams attēlā Nr.3.

Attēls Nr.3 PIPP funkcijas:

Pārvaldības padome nosaka un apstiprina PI mērķus un uzdevumus, nosaka prioritārās grupas, sektorus, lemj par finansējuma sadales principiem, veic regulāru PI īstenošanas rezultātu novērtējumu.

Atbilstoši iesniegtajām atskaitēm analizē situāciju PI vajadzību pieprasījumā un piedāvājumā, nepieciešamības gadījumā veic korekcijas. Akceptē nozaru/ reģionu/ pašvaldību pieprasījumu profesiju apguvei un lemj par finansējumu, atbalsta apjomiem un prioritārajām mērķgrupām.

Atbalsta īstenošanā piemēro principu, lai nodrošinātu atbalsta sabalansētu teritoriālo pārklājumu.

PI pārvaldības padome ir atbildīga par kvalitatīvu PI īstenošanas procesu:

VIAA funkcijas:

Partneru funkcijas:

Neformālās izglītības pakalpojumu sniedzēju funkcijas:

PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāna netiešs stratēģiskais mērķis, ņemot vērā tā īstenošanas laiku (vismaz 5 gadi) un īstenošanai atvēlēto finansējuma apjomu, ir īstenot tādu ieviešanas scenāriju, kas institucionāli stiprina iesaistīto pakalpojuma sniedzēju kapacitāti, ļaujot valstij arī turpmāk izmantot attīstītu un teritoriāli optimāli izveidotu pakalpojumu sniedzēju tīklu PI nodrošināšanai arī pēc ES Struktūrfondu finansējuma piesaistes beigām.

Politikas rezultāts Sniegts atbalsts nodarbinātajiem pieaugušajiem ar zemu izglītības līmeni, kā arī jebkuram pieaugušajam pēc vajadzības.

Sniegts atbalsts darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā Izveidots PI pārvaldības modelis, kas nodrošina visu iesaistīto institūciju sadarbību pieaugušo izglītības jomā un apmierina visu Latvijas novadu un reģionu vajadzības pēc PI pasākumiem.

1.

Rīcības virziens:

Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem Nr. p.k.

Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) Indikatīvais finansēšanas avots un tā apmērs, euro 1.

PIPP izveide (darbības vadlīniju izstrāde); Normatīvā regulējuma pilnveidošana pieaugušo izglītības atbalsta nodrošināšanai Atbilstoši plānā paredzētajam, izveidot vadlīnijas PIPP darbībai.

Izveidota PIPP, izstrādātas darbības vadlīnijas IZM 30.06.2016.

Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos Normatīvā regulējuma izstrāde atbilstoši Izglītības likuma 14.panta 31., 34.punkta deleģējumam Izstrādāti MK noteikumi par atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai un finansēšanas kārtība 31.12.2017 Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču pielīdzināšanas nodrošināšana Nodrošināta koordinēta nodarbināto personu attiecīgās kompetences apguves iespējas konkrētā laikā; stiprināta starpreģionu sadarbība efektīvākam un daudzpusīgākam pieaugušo izglītības piedāvājumam; par 10% palielinājies personu skaits, kam veikts ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču pielīdzināšana IKVD VIAA 31.12.2016.

Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos • Salāgot centralizētu ar NVA un EM datubāzēm datubāzi to nodarbināto reģistrēšanai, kuri jau ir iesaistīti vai vēlas iesaistīties PI pasākumos, pilnveidojot VIIS datu bāzi;

Veikti grozījumi MK 17.08.2010.noteikumos Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība".

VARAM;

LM;

NVA:

EM;

LPS 30.09.2016.

Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos;

ESF finansējums26 • Papildināt NIID datubāzi ar PI piedāvātāju datiem Nodrošināta pieejama informācija par PI piedāvātājiem VIAA 2.

PI nodrošināšana nodarbināto personu profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveidei Nodarbināto personu no 25 gadu vecuma, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni, profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveide 25 693 nodarbinātas personas vecumā no 25 gadiem, izņemot ar zemu izglītības līmeni pilnveidojušas profesionālo kompetenci, pārkvalificējušās vai ieguvušas kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus vajadzībām, kā arī apguvušas neformālās izglītības programmas IZM VIAA;

Pašvaldības NVA:

LM 31.12.2022.

8.4.1. SAM finansējums Nodarbināto personu no 25 gadu vecuma, tai skaitā nodarbināto ar zemu izglītības līmeni, profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveide 12 934 nodarbinātas personas vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu pamata vai vidējo vispārējo izglītību (ar zemu izglītības līmeni) ieguvušas kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus vajadzībām, pilnveidojušas profesionālās zināšanas un prasmes, kā arī apguvušas neformālās izglītības programmas IZM VIAA;

Pašvaldības NVA:

LM 31.12.2022.

8.4.1. SAM finansējums Nodrošināt katrā pašvaldībā vai pašvaldību apvienībā informāciju par pieaugušo izglītības pasākumiem un attiecīgo piedāvājumu (publicējot pašvaldības mājas lapā), sniedzot atbalstu nodarbinātajiem pieaugušajiem Apzināti PI koordinatori; nodrošināta pieaugušo informēšana par izglītības iespējām, sniegts atbalsts mācību piedāvājuma izvēlē katrā pašvaldībā/pašvaldību apvienībā, publicējot pašvaldības mājas lapā (119 pašvaldībās) IZM, Pašvaldības LPS 31.12.2016.

Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos PI nodrošināšana atbilstoši reģiona vajadzībām (karjeras konsultantu kapacitātes nodrošināšana) Nodrošināts atbalsts karjeras konsultanta vai pedagoga - karjeras konsultanta pakalpojumiem atbilstoši nodarbinātā vajadzībām IZM;

LM;

NVA 31.12.2020.

Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos 3.

Profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana PI Sadarbība ar darba devējiem administratīvā un pedagoģiskā personāla kompetences pilnveidei mācību organizācijas, metodisko jautājumu un tehnoloģiju attīstības kontekstā Nodrošināta profesionālās kompetences pilnveide profesionālās izglītības iestāžu 700 pedagogiem sadarbībā ar darba devējiem IZM LDDK ESF finansējums27 4.

Pieaugušo izglītotāju (iestādes, organizācijas) starptautiskās sadarbības veicināšana Pieaugušo izglītotāju starptautiskās sadarbības īstenošana Erasmus+ stratēģisko partnerību projektu ietvaros.

Īstenoti starptautiski sadarbības projekti PI sektorā Finansējuma saņēmēji 31.12.2020.

Erasmus+ projekta finansējums28 2.

Rīcības virziens Apzināt, nodrošināt un atbalstīt tādu attīstītu kvalitatīvas PI piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgu darbam, pilsoniskajai līdzdalībai un personības izaugsmei nepieciešamo kompetenci un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību 5.

Pedagogu, akadēmiskā personāla, pieaugušo izglītotāju profesionālās pilnveides un starptautiskās pieredzes apmaiņas nodrošināšana pirmsskolas, vispārējās, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības iestādēs Personāla kompetences pilnveide un pieredzes apmaiņa 140 atbalstīto vispārējās izglītības pedagogu skaits gadā;

131 profesionālās izglītībā iesaistīto pedagogu skaits gadā;

29 pieaugušo izglītotāju skaits gadā; 1035 augstākās izglītības pedagogu skaits gadā, kā arī īstenoti sadarbības projekti Finansējums saņēmēji (Erasmus + finansējums) 31.12.2020.

Erasmus+ finansējums29 6.

PI iesaistīto pedagogu papildu prasmju un kompetenču aprakstu, kā arī attiecīgo pedagogu reģistru sadarbībā ar PI asociācijām Neformālo izglītības programmu īstenotāju kontrole un pārraudzība ar NVO (LPIA, LAKMA) palīdzību Informēšana un PI programmu nodrošinātāju profesionālās atbildības celšana IZM NVO (LPIA, LAKMA) EK projekta finansējums30 7.

PI vienotas datubāzes pilnveide Salāgot centralizētu datubāzi to nodarbināto reģistrēšanai, kuri jau ir iesaistīti vai vēlas iesaistīties PI pasākumos;

Papildināt NIID datubāzi ar PI piedāvātāju datiem, paredzot sasaistīt arī ar Valsts ieņēmumu dienesta datubāzi, kas nodrošinātu mērķgrupas atbilstības (nodarbinātā profesija) nepastarpinātu novērtēšanu Katrs pieaugušais izglītojamais tiek reģistrēts, lai no dažādiem avotiem finansētie PI pasākumi nepārklātos;

Pieejama informācija par PI piedāvātājiem VIAA;

VARAM;

LM;

EM LPS 31.12.2015. līdz 2020. gadam Piešķirtā VB ietvaros, nav aprēķināms, jo ietilpst amata pienākumos 8.

Izstrādāt kvalitātes pamatkritērijus, kam jāatbilst PI piedāvātājiem, un nodrošināt IKT lietojuma iekļaušanu mācību programmās Izstrādāt PI piedāvātāju kvalitātes kritērijus; noteikt kvalitātes prasības līdz PI programmām;

PI iesaistīto pedagogu pašnovērtēšanas un ārējā novērtēšanas mehānisma attīstība Pieaugušo izglītošanā iesaistīto pedagogu atbilstība noteiktiem kritērijiem; PI programmu kvalitātes nodrošinājums IZM IKVD, NEP 31.12. 2016 EK projekta finansējums31 Lai nodrošinātu, ka atbalsts projektu līmenī netiek piešķirts vieniem un tiem pašiem uzdevumiem, tiek nodrošināta demarkācija ar citiem ESF SAM.

Ņemot vērā, ka Plāna izstrāde ir saistīta ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanu, plāna starpposma un gala izvērtējums tiks ietverts pamatnostādņu ietekmes izvērtējumā.

Tabula Nr.11 Uzdevums Pasākums (pasākumu rīcības virziens saskaņā ar plāna 2.daļu) Budžeta programmas (apakšprogrammas kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

2016.

2017.

2018.

2019.

2020.

2021.

2022.

Turp-māk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta) Finansējums plāna realizācijai kopā 0 0 0 0 0 0 0 903 270 5 631 142 5 631 142 3 717 253 3 717 253 3 717 253 3 717 253 31.12.2022. tajā skaitā 15. budžeta resors Budžeta apakšprogramma 63.08.00 0 0 0 0 0 0 0 903 270 5 631 142 5 631 142 3 717 253 3 717 253 3 717 253 3 717 253 31.12.2022.

Pašvaldību budžets 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 2. PI nodrošināšana nodarbināto personu profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveidei, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni 0 0 0 0 0 0 621 446 3 874 204 3 874 204 2 557 455 2 557 456 2 557 456 2 557 456 31.12.2022.

5 Informatīvais ziņojums "Mūžizglītības pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanas gaita 2011.un 2012.gadā", 2013.gada 8.novembris, TA - 3104 6 Izglītības likums 29.10.1998.

7 No 2012. līdz 2014.gadam IZM ir īstenojusi EK projektu "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā", un no 2015.gada janvāra līdz 2015.gada 30.oktobrim īstenojusi EK projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā".

8 Informatīvais ziņojums "Mūžizglītības pamatnostādņu 2007. - 2013.gadam īstenošanas gaita 2011.un 2012.gadā", 2013.gada 8.novembris, TA - 3104 9 www.izm.gov.lv/muzizglitiba/pieauguso izglitiba/ 10 LMPamatn_100415; Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam 11 http://esfondi.lv/aktivitates# 12 http://kom.esfondi.lv/Lists/dkartiba/DispForm.aspx?ID=122&ContentTypeId=0x0100782499B3A35971418D11E4830B7B3BA3&SortField=Modified&InitialTabId=Ribbon%2EListForm%2EDisplay&VisibilityContext=WSSTabPersistence&View={ff663d3b-98df-4a71-bb6b-5da4d595d8ed}&FilterField1=kartiba&FilterValue1=122&FilterLookupId1=1&&SortField=Modified&SortDir=Desc 13 EK ikgadējais ziņojums "Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā" - http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=89&newsId= 2437&furtherNews=yes 14 http://www.cedefop.europa.eu/en/about-cedefop/projects/forecasting-skill-demand-and-supply/skills-forecasts.asp 15 4 R.Birziņa "Pieaugušo izglītības pieprasījums un piedāvājums "2014.g. 53. lpp.

16 Apsekojums "Pieaugušo izglītība" rezultāti (CSP, 2013) 17 2014.gada dati. Avots CSP 18 Vidējā stundas tarifa likme, dati par 2015.gada oktobri: https://vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=6864&hl=1.

19 Aprēķins veikts izmantojot 2011.gada Tautas skaitīšanas rezultātus, kas nodrošina detalizētu nodarbināto sadalījumu pa profesiju grupām. TS rezultātos atlasīts nodarbināto skaits vecumā 40-59 sadalījumā pa profesiju grupām.

Šis skaits pārnests uz 2015.gadu (ņemot vērā, ka 2016.gadā šī vecumgrupa atbilstīs projekta mērķgrupai (no 45 gadiem līdz pensijas vecumam).

20 http://www.lm.gov.lv/upload/darba_devejiem/1/profesiju_saraksta_kodu_augosa_seciba1.pdf) 21 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2013.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem" 15.04.2013.

22 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=1073&eventsId=937&furtherEvents=yes.

23 Ievērojot 2011. gada 25. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" noteiktās izmaksu likmes.

24 www.muzizglitiba.lv 25 Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un