Par Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.–2020. gadam

Par Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 287 Rīgā 2016. gada 5. maijā (prot. Nr. 21 35. §) Par Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam 1. Apstiprināt Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānu 2016.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Plāna starpposma un gala izvērtējumu ietvert Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas izvērtējumā. 4. Plānā noteiktās darbības, kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Sociālā fonda finansējumu, var precizēt atbilstoši Eiropas Sociālā fonda attiecīgo specifisko atbalsta mērķu plānošanas procesam, apstiprinot specifisko atbalsta mērķu projektu vērtēšanas kritērijus un ieviešanas nosacījumus. Ministru prezidents Māris Kučinskis Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Ministru kabineta 2016. gada 5. maija rīkojums Nr. 287) Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020. gadam Rīga, 2016 LIETOTIE SAĪSINĀJUMI AII - Augstākās izglītības iestādes AM - Aizsardzības ministrija ĀM - Ārlietu ministrija CEDEFOP - European Center for Development of Vocational Training (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs) CSP - Centrālā statistikas pārvalde DP - Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība" DPP -Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājums EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība ESF - Eiropas Sociālais fonds ET 2020 - Stratēģiska sistēma - "Izglītības un mācības 2020" IAP - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam IKP - iekšzemes kopprodukts IKT - Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas IT - informācijas tehnoloģijas IKVD - Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KM - Kultūras ministrija LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIKTA - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija LKC - Lauksaimniecības konsultāciju centri LLPA - Latvijas Lielo pilsētu asociācija LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte LM - Labklājības ministrija LPIA - Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība LPS - Latvijas Pašvaldību savienība LTRK - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LU - Latvijas Universitāte MK - Ministru kabinets MVK - sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti NAP - Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam NEP - Nozaru ekspertu padomes NIID - Nacionālā izglītības iespēju datu bāze NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - Nevalstiskās organizācijas PI - Pieaugušo izglītība PIC - Pieaugušo izglītības centrs, tālākizglītības un profesionālās pilnveides mācību īstenotāji PII - Profesionālās izglītības iestādes PIKC - Profesionālās izglītības kompetences centrs PIPP - Pieaugušo izglītības pārvaldības padome PR - Plānošanas reģions SAM - Specifiskais atbalsta mērķis TM - Tieslietu ministrija TMC - Tiesnešu mācību centrs VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VB - Valsts budžets VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra VK - Valsts kanceleja VM - Veselības ministrija WEF - World Economic Forum (Pasaules Ekonomikas forums) Lietotie termini Apguve - mērķtiecīgi organizēta pieaugušo mācību darbība, kurā mācību saturā iekļautās kompetences (zināšanas, prasmes, attieksmes) kļūst par pieaugušā ieguvumu. Formālā izglītība - hierarhiski un hronoloģiski strukturēta valsts izglītības sistēma, kuras galvenās pakāpes Latvijā ir pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā akadēmiskā un/vai augstākā profesionālā izglītība. Uzsākot un pabeidzot mācības, visās izglītības pakāpēs ir jāizpilda noteiktas prasības un noteikumi. Katrā pakāpē iegūto izglītību apliecina ar atbilstošu izglītības dokumentu. Informālā izglītība (ikdienējā) - izglītošanās process, kura ietvaros no ikdienas un darba pieredzes tiek apgūtas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību un, iespējams, darba prasmes, tomēr atšķirībā no neformālās izglītības ikdienējā (informālā) mācīšanās nav ietverta programmas vai kursa rāmjos, tā notiek, mācoties sabiedrībā, tajā skaitā ģimenē, kā arī darbā (piemēram, uzzinot jaunu informāciju no TV raidījumiem, bibliotēkās, apmeklējot muzejus un izstādes, pārņemot vecāku vai draugu pieredzi). Kompetence - nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā. Mūžizglītība - izglītība visas dzīves garumā, kas paver iespējas ikvienam sabiedrības loceklim iegūt un/vai pilnveidot zināšanas, prasmes un kompetences atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība aptver formālo un neformālo izglītību, ka arī ikdienējo (informālo) mācīšanos. Neformālā izglītība - ārpus formālās izglītības organizēta izglītojoša darbība; interešu izglītība, kursi, arī profesionālā pilnveide bez jaunas izglītības pakāpes iegūšanas. Uzsākot un pabeidzot piedalīšanos neformālās izglītības pasākumos, netiek izvirzītas formālas prasības. Pabeidzot pasākumus, var tikt izsniegta apliecība bet tā nav obligāta prasība. Neformālās izglītības pakalpojuma sniedzēji - organizācija, kura īsteno neformālās izglītības programmas. Pamata kompetences - zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas nepieciešams indivīdam personības pašpilnveidei, sekmētu sociālo iekļaušanos un nodarbinātību. Pieaugušo izglītība - personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū, Pedagogs - a) persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam jebkurā izglītības pakāpē un veidā; pedagoģijas speciālists, docētājs (augstākās izglītības iestādē), skolotājs, audzinātājs; b) persona, kurai ir izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē. Prasme - māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam; darbības izpildes priekšnosacījums. Tāda zināšanu, darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot mērķtiecīgā darbībā. Prasme veidojas daudzpusīgos, atkārtotos vingrinājumos un var pilnīgoties bezgalīgi. Avoti: Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, IZM Izglītības likums, IZM Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, Rīga, "Zvaigzne ABC", 2000 1. Plāna kopsavilkums Dokumentā "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam1", pieņemts Ministru kabinetā 2014.gada 22.maijā, noteikts izglītības attīstības galvenais mērķis 2020.gadam: kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Ņemot par pamatu izglītības politikā izvirzītos mērķus 2020.gadam, plānots pieaugušo izglītībā iesaistīto personu (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) īpatsvara pieaugums no 7% (2012.gadā) līdz 15% (2020.gadā). IAP uzsvērts, ka, lai sasniegtu minēto mērķi, nepieciešams paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, pilnveidot normatīvo regulējumu, kā arī nodrošināt efektīvu resursu (t.sk. finanšu) pārvaldi, izmantojot esošās infrastruktūras iespējas. Profesionālajā izglītībā viena no stratēģiskajām prioritātēm ir pieaugušo izglītības iespēju nodrošināšana. Diemžēl, ekonomiskās krīzes ietekmē pieaugušo iedzīvotāju piedalīšanās mūžizglītībā rādītāji pēdējos gados pasliktinās - no 2004. (8,4 %) līdz 2011. gadam iesaiste mūžizglītībā saruka par 3,4 procentpunktiem. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības procesā palielinājās, sasniedzot 6,9 %, savukārt jau 2014.gadā šis rādītājs saruka līdz 5,5 % (rādītājs tikai nedaudz pārsniedz tā zemāko līmeni - 5,1%, līdz kuram tas bija noslīdējis 2011.gadā). Tas skaidrojams ar Saskaņā ar Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem, 2011.gadā iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, kā kavējošus minēja šādu faktorus: pārāk lielas izmaksas - 53,3% nevarēja tās atļauties, 35,0% nevarēja savienot mācības ar darbu un 30,8% ģimenes apstākļus. Kopumā Latvija atpaliek par 5,2 % no Eiropas vidējā rādītāja vērtības (10,7 %)2, tādējādi apgrūtinot "ET 2020" noteiktā kopējā mērķa - 15% pieaugušo iedzīvotāju iesaistīti izglītības pasākumos līdz 2020.gadam - sasniegšanu. Eiropas Savienības Padome 2009.gadā pieņēma stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības jomā (ET 2020). Tā ir cieši saistīta ar stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktajiem mērķiem, un tajā ir noteikti Eiropas sadarbības mērķi un organizācija izglītības jomā līdz 2020.gadam. Četri stratēģiskie uzdevumi, par kuriem tika panākta vienošanās, ir šādi: • īstenot mūžizglītības stratēģijas un izvērst mobilitāti; • uzlabot izglītības sistēmu kvalitāti un efektivitāti; • dot iespēju visiem pilsoņiem iegūt pamatprasmes un kompetences, veicināt sociālo kohēziju un aktīvu pilsonību; • sekmēt radošumu, inovāciju un uzņēmējdarbību. ES Padomes Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (2011/C 372/01) atzīst, ka pieaugušajiem ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot savas personīgās un profesionālās prasmes un zināšanas, lai risinātu ekonomiskās krīzes īstermiņa un ilgtermiņa sekas. Ņemot vērā pašreizējo nestabilitāti darba tirgū un nepieciešamību mazināt sociālās atstumtības risku, tas jo īpaši attiecas uz darbiniekiem ar zemu prasmju un kvalifikācijas līmeni. Neskatoties uz to, visi pieaugušie - arī tie, kuriem ir augsta kvalifikācija, - var daudz iegūt no mūžizglītības. Eiropas Padomes dokumentā "Pamatprasmes mūžizglītībā - Eiropas standartu ietvars" (Key competences for Lifelong Learning - European Reference Framework) norādītas visām iedzīvotāju grupām nepieciešamās astoņas pamatprasmes, aptverot gan agrā bērnībā apgūstamās izglītības formas, gan vispārējo, profesionālo un augstāko izglītību, gan arī mūžmācīšanos: 1. Prasme sazināties dzimtajā valodā; 2. Prasme sazināties svešvalodā; 3. Matemātikas zināšanas un pamatkompetence dabaszinātnēs 4. Datorprasmes; 5. Prasme mācīties (learning to learn); 6. Sociālā un pilsoniskā (social and civic) kompetence; 7. Spēja uzņemties iniciatīvu un uzņēmēja "gars" (sense of initiative and entrepreneurship); 8. Kultūras izpratne un ar to saistītā pietāte (cultural awareness and expression). PI īsteno politiku, kas balstīta uz tādu mācību rezultātiem, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta neatkarīgam zināšanu ieguvējam, neatkarīgi no tā, vai viņš/viņa mācās darbā, mājās, vietējā pašvaldībā, brīvprātīgā darbā vai izglītības iestādēs. Līdz ar to tiek izstrādāts tam vajadzīgais daudzšķautņainais PI pārvaldības modelis. Lai panāktu to, ka PI nozare spēj atbalstīt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, jāveic virkne jaunievedumu attiecībā uz: • mērķorientētu un efektīvu finansējumu; • skaidru PI iesaistīto institūciju atbildību un funkciju sadalījumu; • "otrās iespējas" sniegšanu un tādu pamatprasmju kā rakstpratības un rēķināšanas prasmes, kā arī digitālo prasmju un kompetenču paplašināšanu; • profesionālās pilnveides un tālākizglītības pieejamības palielināšanu darbaspēka izaugsmei un konkurētspējai (spēju konkurēt darba tirgū un iekārtoties darbā); • īpašu mērķgrupu atbalstīšanu, piemēram, vecāka gadagājuma pieaugušajiem; • sadarbību ar darba devējiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Mācības, kuru mērķis ir atjaunot jau apgūtās un attīstīt jaunas prasmes, ir noteicošas, lai noturētos vai atgrieztos darba tirgū. Savukārt pieaugušajiem piemērotas mācību metodes ir nepieciešamas, lai veicinātu pieaugušo iesaistīšanos PI programmās. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030" viens no mērķiem ir mūžizglītības attīstība, tai skaitā - nodarbināto pieaugušo izglītošana. Iemaņas un kompetences ir pastāvīgi jāattīsta un jāpilnveido gan tāpēc, lai veicinātu cilvēkresursu produktivitāti un konkurētspēju, gan arī tāpēc, lai palīdzētu zemākas kvalifikācijas darbiniekiem izrauties no zemu ienākumu "slazda". Uzmanība ir jāpievērš tādiem šķēršļiem kā nepietiekama motivācija un tādu atbalsta iespēju trūkums, kas palīdzētu sievietēm un vīriešiem apvienot ģimenes un darba pienākumus ar mācībām. PI politikas īstenošana ir parādījusi arī to, cik sarežģīti pietiekamu statistikas datu trūkuma dēļ ir pienācīgi pārraudzīt PI nozari un izvērtēt politikas pasākumus. Uz faktiem balstītas politikas izstrādei PI jomā nepieciešami visaptveroši un savstarpēji salīdzināmi dati par visiem galvenajiem PI aspektiem, tātad, jāveido efektīvas pārraudzības sistēmas un jāveic kvalitatīvi pētniecības pasākumi. PI pārvaldības plāns 2016.-2020. gadam aptver PI esošās situācijas aprakstu, t.sk. SVID analīzi ar līdz šim PI īstenošanas procesā iesaistīto ministriju līdzšinējo lomu un pieredzi, kā arī sniedz priekšlikumus PI pārvaldības modelim un plānoto investīciju aprakstu pieaugušo nodarbināto atbalstam. Izvērtējot PI piedāvātās iespējas mācīties3, IZM secina, ka kopumā PI sniedzēju institucionālais tīkls Latvijas reģionos ārpus republikas nozīmes pilsētām ir vērtējams kā neviendabīgs. Paralēli PIC, pašvaldībām, privāto pakalpojumu sniedzējiem un nevalstiskajām organizācijām, izglītības piedāvājuma nodrošināšanā pieaugušajiem pieaug formālās izglītības iestāžu iesaiste, kas veicina konkurenci iesaistīto institūciju vidū. Vienlaikus esošais PI īstenotāju pārklājums liecina, ka trūkst savstarpējas sadarbības un koordinētas darbības īstenotāju vidū, kas nodrošinātu līdzvērtīgu piedāvājumu katrā reģionā. PI spēja nodrošināt kvalitatīvu un darba tirgus pieprasījumam atbilstošu pakalpojumu ir būtisks nosacījums darba vietu saglabāšanai, izveidošanai un konkurētspējas celšanai reģionos un pašvaldībās. Šobrīd PI tīklu Latvijā nav iespējams vērtēt kā efektīvi funkcionējošu - spējīgu aptvert visus PI pakalpojuma sniedzējus un piesaistīt visas sabiedrības mērķa grupas, informējot par pieejamajiem pakalpojumiem. Ir vērojama nozaru/sektoru darbība, kas nodrošina atsevišķu atbalsta pasākumu izpildi un mērķa grupu sasniegšanu, bet nedod ne mērķtiecīgu un sistēmisku atbalstu, ne kopējo redzējumu par PI. Minēto iemeslu dēļ tostarp nepieciešams stiprināt pašvaldību iesaisti un kapacitāti, lai tās atbilstoši Izglītības likuma deleģējumam varētu īstenot PI, nodrošinot tās pieejamību katram indivīdam. Pamatojoties uz esošās situācijas izvērtējumu un ministriju lomu un pieredzi, plāns paredz šādu prioritāro rīcības virzienu īstenošanu: • vienotas un ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveide; •dalītās un konkrētās atbildības un nozaru politiku mijiedarbības nodrošināšana; • pieaugušo izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem u.c. faktoriem. PI sistēmas pārvaldības modelis ir orientēts uz pārskatāmu un saskaņotu sistēmas darbību, ievērojot reģionālās vajadzības, vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tas veidos pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, izveidojot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi. PI politikas īstenošanā tiks iesaistītas vairākas puses: pašvaldības, nozares ministrijas, privātie uzņēmēji, izglītības iestādes, pieaugušo izglītības centri, NVO, īstenojot mācības noteiktām mērķa grupām. Lai novērstu atbildību un funkciju sadrumstalotību, piedāvātais PI modelis paredz PIPP izveidi, tajā ietverot pieaugušo izglītībā iesaistīto ministriju un organizāciju pārstāvjus, kas nodrošinās kopējo sistēmas pārraudzību. 2. Esošās situācijas raksturojums Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi. PI ir mūžizglītības posms, kas aptver pieaugušos no 25 gadu vecuma un ir nepieciešama pieaugušajiem visa mūža garumā. Latvijā PI regulē Izglītības likums4 7. panta 5.punktā, nosakot pieaugušos kā vienu no izglītības mērķa grupām. Mūsdienu daudznacionālajā vidē, strauji attīstoties tehnoloģijām un būtiski pieaugot vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaram visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumā, pieaugušo tālākizglītība kļūst īpaši aktuāla mūžizglītības kontekstā. Līdz ar tehnoloģiju attīstības paātrinājumu un ekonomikas globalizāciju mainās arī darba saturs, proti, aizvien vairāk tiek pieprasītas uz zināšanām balstītas prasmes, radoša pieeja un inovatīvi risinājumi, kā rezultātā gados vecāki nodarbinātie var nonākt situācijā, ka viņiem pietrūkst attiecīgajam darbam nepieciešamo kompetenču. Mūžizglītība ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietver gan mācīšanos, gan mācīšanu, gan formālo, gan neformālo izglītību, gan arī ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem apgūto iemaņu, prasmju un zināšanu krāšanu. No pieauguša cilvēka prasmēm jeb kompetencēm ir atkarīga ne tikai viņa spēja konkurēt darba tirgū, bet arī individuālās sociālās un pilsoniskās vērtības. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā pieaugušo izglītības sistēmas attīstības kontekstā tika uzsākta mūžizglītības stratēģijas izstrāde un apstiprināšana, pieaugušo izglītību iekļaujot kā tās organisku sastāvdaļu, un, to iestrādājot 2007. gada 23. februārī ar MK rīkojumu Nr.111 "Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013. gadam" apstiprinātajā politikas mūžizglītības plānošanas dokumentā, kā arī 2008.gada 9.maijā ar MK rīkojumu Nr.254 "Par Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013. gadam ieviešanai 2008.-2010. gadā" apstiprinātajā Programmā mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013. gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā. Saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un Augstskolu likumu, Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par pieaugušo izglītības politiku, nodrošina tās pārraudzību, nosaka finansējuma sadales principus, uztur datu bāzi un veicina ar pieaugušo izglītību saistītus pētījumus, lai: • izveidotu saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas mijiedarbības principus, vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai; • nodrošinātu PI pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem; • attīstītu pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā. Laika posmā no 2007.gada līdz 2013.gadam PI pārvaldību Latvijā savas kompetences ietvaros īstenoja vairākas ministrijas - IZM, LM, EM, KM, ZM un citas reglamentēto profesiju ministrijas - VM, AM, TM, kā arī VK, uzticot programmu administrēšanu padotības iestādēm un nodrošinot profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši nozares vajadzībām skaidri noteiktai mērķauditorijai atbilstoši ministriju darbības jomām. Piemēram TM 3.4.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai" ietvaros īstenoja tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, savukārt VK 3.2.4.specifiskā atbalsta mērķa " valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu jomā" ietvaros īstenoja valsts pārvaldē strādājošo profesionālās pilnveides izglītību labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās. Zemkopības nozarē ZM īstenojusi vairākus pasākumus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros. Piemēram, Interneta rīki un tālmācības (e-apmācības) programmu uzturēšana, atjaunošana" ietvaros tika koordinētas tālmācības (e-apmācības) programmas: "Uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstīšana", "LEADER", "Lauksaimniecības pamati". ZM organizēja četras reģionālās konferences lauksaimniekiem "Esi informēts un ražo laukos" - Saldū, Jelgavā, Cēsīs un Balvos. Aktivitāte "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai" tika īstenota 15 LLKC reģionālajās nodaļās - Ogrē, Krāslavā, Rēzeknē, Jelgavā, Cēsīs, Tukumā, Saldū, Balvos, Alūksnē, Limbažos, Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī un Valmierā. Jauniešiem, kas piedalījās šajā aktivitātē tika dota iespēja piedalīties biznesa plānu/projektu konkursā "Laukiem Būt!". Pasākuma "Arodapmācības un informācijas pasākumi" mācības notika 204 dienas, un tajās piedalījās 1 325 klausītāju, iesaistot 184 lektoru. Iekšlietu ministrija, strādājot pie interaktīvās elektroniskās vārdnīcas izveides, organizējusi seminārus par SIS II, SIRENE informācijas sistēmu, mācību braucienus uz ārvalstu SIRENE birojiem, kā arī nodrošinājusi profesionālo pilnveidi valodu apguvē. Veselības nozarē VM īstenojusi vairākus veselības aprūpes personāla profesionālās kompetences paaugstināšanas kursus aktivitātes 1.3.2.3. "Veselības aprūpes un veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla kompetences, prasmju un iemaņu līmeņa paaugstināšana" un 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa " Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla profesionālās kompetences paaugstināšana" ietvaros strādājusi pie ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla profesionālās kompetences paaugstināšanas, organizējot starpdisciplināras konferences un seminārus. Kultūras nozarē KM darbojas pieaugušo izglītības nozares profesionālās pilnveides vajadzību nodrošināšanā (pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas programmas, kultūras nozares darbinieku (muzeju, arhīvu, bibliotēku, kultūras centru u.c.) profesionālā pilnveide) atbilstoši nozares specifiskajām vajadzībām, īstenošanā iesaistoties Latvijas Nacionālajam kultūras centram, kultūras augstskolām, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un citām kultūras institūcijām. Katra ministrija ir uzkrājusi pieredzi PI administrēšanā un pārvaldīšanā, kuru ir nepieciešams integrēt gan vienotas dalībnieku datu bāzes veidošanā, gan atbalsta sistēmas izstrādē, gan pieaugušo izglītotāju kompetenču noteikšanā, veidojot kritērijus kvalitatīvām mācībām.5 Savukārt IZM, LM un EM loma PI nodrošināšanā ir vērtējama plašāk, jo to īstenotā PI aptver to auditoriju, kas neietilpst skaidri definētajās mērķgrupās. Šo ministriju kompetence PI īstenošanā ir vērsta uz nodarbināto un bezdarbnieku vai bezdarba riskam pakļauto iesaisti izglītības procesos. Izglītības likums nosaka arī pašvaldību kompetenci PI. Atbilstoši Izglītības likuma 17.panta 22.punktam6 pašvaldības īsteno politiku PI un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu. 2014.gadā IZM apkopoja 105 Latvijas pašvaldību sniegto informāciju par PI atbildīgo institūciju amatpersonu kontaktinformāciju. Apkopotā informācija liecina, ka pašvaldībās atbildība par PI politikas īstenošanu ir deleģēta vispārējās izglītības iestādēm, izglītības pārvaldēm, privātajiem mācību centriem un nevalstiskajām organizācijām. Atsevišķas pašvaldības veido vai atbalsta un sadarbojas ar PIC, kuri reģionos un, īpaši pašvaldībās, ir nozīmīgi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanā. PIC loma mūžizglītības pakalpojumu sniegšanā ir tieši saistīta ar pašvaldības, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām un vēlmi sadarboties. Pašvaldību loma PI ir jāstiprina turklāt tam ir jānotiek visās pašvaldībās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iedzīvotāju informētību un iesaisti. PIC ir nozīmīgi un vieni no pieredzes bagātākajiem PI dalībniekiem. To loma mūžizglītības pakalpojumu sniegšanā ir tieši saistīta ar pašvaldības, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām. Lielākā daļa PIC darbojas jau vismaz 10 un vairāk gadus. Tomēr PIC tīkls nav vienmērīgs, un tie nav katrā novadā. Tiem ir uzkrāta ievērojama pieredze, izveidota mācību sniegšanas bāze un resursi, ir izstrādātas pieaugušo izglītības programmas un izveidojusies sadarbība ar lektoriem. PIC darbība ir tiešā mērā atkarīga no sadarbības ar pašvaldību, valsts institūcijām, lai piesaistītu finansējumu pakalpojumu sniegšanai. PIC, pašvaldības un augstskolas bija nozīmīgākie plānošanas reģionu 2004.-2006.gada ES struktūrfondu programmēšanas perioda ietvaros īstenoto projektu partneri un sadarbības sistēmas dalībnieki. Lai arī PIC kapacitāte ir atšķirīga, un to tīkls nav visaptverošs, vērtējot PIC lomu, ir jāatzīst, ka tā ir nozīmīga novados. PI iesaistās arī citas institūcijas, tai skaitā nozīmīgi dalībnieki ir privātais sektors, kuru intervence pakalpojumu sniegšanā turpina palielināties, ko īpaši veicināja pēdējo septiņu gadu ES fondu finansējums, kas deva iespēju privātajiem pakalpojuma sniedzējiem saņemt salīdzinoši lielus pasūtījumus, kas ļāva iesaistīt arī tās mērķa grupas, kas nav gatavas maksāt par pakalpojumu vispār vai pilnu cenu. Zināma loma pieaugušo izglītībā tiek atvēlēta arī vakara (maiņu) vidusskolām, kuras darbojas republikas nozīmes pilsētās un lielākajos novados. Tiesa to loma šobrīd ir visai šaura, bet ir saskatāma perspektīva īpaši pamatprasmju attīstībā. Materiāltehniskās un cilvēkresursu kapacitātes vērtējumā visplašākās iespējas sniegt PI pakalpojumus ir profesionālās izglītības iestādēm, īpaši PIKC, un augstskolām. Šajās izglītības iestādēs ir mācībspēku resursi, pieeja zināšanu kapitālam, atbilstošas telpas, modernizēts mācību aprīkojums un pieeja klientiem. Profesionālās izglītības iestādēs un arī augstskolās ir vērojams būtisks intereses pieaugums par iesaistīšanos pieaugušo izglītībā un tā ir augoša tendence, kas skaidrojama ar ievērojamiem ieguldījumiem profesionālās izglītības infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizēšanā, kas ļauj piedāvāt pilnvērtīgu mācību pakalpojumu reģionos. Pamatā tās saistītas ar formālo izglītību, un pēdējā laikā to loma tiek novērtēta arī neformālajā izglītībā. Ikvienam pieaugušajam ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta mūsdienīga mācību vide, bibliotēka, datubāzes, e-vide, kvalitatīvi mācību kursi un profesionāli pasniedzēji, kā arī ar darbu savienojams mācību laiks un grafiks. Interesentam, kurš domā par formālās izglītības iegūšanu, būtu ļoti svarīgi izglītību turpināt profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā, kur programmu atsevišķi moduļi ļautu uzsākt formālās izglītības ceļu un uzlabot savas profesionālās kvalifikācijas, iejusties procesā, pierast pie prasībām, kā arī saprast tālākas izglītības būtību. PI sistēmas esošās situācijas SVID analīze ir atspoguļota tabulā Nr.1. Tabula Nr.1 Stiprās puses (Priekšrocības) Vājās puses (Trūkumi) • Saskaņā ar normatīvajiem aktiem (Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums) ir noteikta IZM atbildība par PI politiku, pašvaldību loma un kompetence PI īstenošanā, kā arī PI finansēšanas principi. • Profesionālās izglītības iestāžu tīkls nodrošina modernu un dažādu izglītības mērķa grupu vajadzībām piemērotu infrastruktūru. • Lielākā daļa pašvaldību īstenot tām likumā noteiktās funkcijas PI īstenošanā, deleģējot šo funkciju izglītības pārvaldēm vai citām institūcijām, vai paturot pašas pašvaldības ziņā, tādējādi institucionāli nodrošinot reģionālu pārklājumu PI īstenošanā. • 2004.-2006.gada plānošanas periodā 3.2.4.1.aktivitātes "Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana" ietvaros izveidota pieaugušo izglītības sistēma, nodrošināti koordinatori un pieaugušo izglītības tīkls. • IZM pakļautībā darbojas VIAA, kas saskaņā ar nolikumu īsteno valsts politiku augstākās izglītības un zinātnes attīstības, mūžizglītības sistēmas attīstības, profesionālās izglītības sistēmas attīstības un vispārējās izglītības sistēmas attīstības jomā. • NVA ir aprobēta pieaugušo izglītības programmu īstenošana ar kuponu metodi kā nodarbinātajiem, tā bezdarbniekiem, kas dod iespēju klientam brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju • Tiek nodrošināta ārpus formālās izglītības ceļā iegūtu zināšanu un prasmju atzīšana. • IZM ir iesaistījusies EPALE tīklā, kas nodrošina iespēju mācīties no profesionāļiem citās Eiropas valstīs un sadarboties, lai uzlabotu PI kvalitāti un pieejamību Eiropā. • No 2012. līdz 2015.gadam IZM īstenojusi divus EK projektus pieaugušo izglītības jomā7, veikta analīze par iepriekšējos periodos īstenoto PI procesu un rezultātiem, kā arī LM gūto pieredzi pieaugušo izglītošanā. • EM ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenojusi nodarbināto mācības komersantu konkurētspējas veicināšanai to darbinieku kvalifikācijas celšanai, kā rezultātā ir veikta analīze par īstenoto programmu rezultātiem. • Nepietiekams valsts finansējums nodarbināto PI nodrošināšanai. • Esošais PI piedāvājums nenodrošina pakāpenisku darbaspēka piedāvājuma pārstrukturēšanos no vidējās uz augstākās kvalifikācijas grupu. • Nepietiekama koordinējoša, vienota PI pārvaldība, iesaistot visas par PI īstenošanu atbildīgās ministrijas, nosakot sasniedzamos uzdevumus, prioritāros atbalsta virzienus, mērķa grupas, finansējuma sadali un proporciju. • Nav datu bāzes, kurā būtu pieejama vienota informācija par PI sniedzējiem un piedāvātajām programmām, kā arī par PI iesaistītajiem dalībniekiem. • Nepietiekama IZM IKVD kapacitāte PI kvalitātes uzraudzībai. • PI piedāvājuma veidošanā trūkst sasaistes ar vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, demogrāfisko tendenču prognozēm un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem. • PI pieprasījuma un piedāvājuma analīze nav pietiekami balstīta uz teritoriju specifiku un vajadzībām. • Nav izveidots mehānisms, kā fleksibli tiek reaģēts uz dažādu (nevis tikai atsevišķu) mērķa grupu vajadzībām, nodrošinot papildus atbalstu (piemēram, mobilitāte, atbalsts bērna pieskatīšanai utt.), tādējādi veicinot to iesaisti PI. • Iedzīvotāju vidū vērojama zema izpratne un pieredze par PI būtību un piedāvājumu. Iespējas Draudi (Riski) • Izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) vienotu pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas mijiedarbības principus, vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai. • Nodrošināt PI pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem, u.c. • Attīstīt pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā. • Tiks nodrošināta regulāra pakalpojumu pieprasījuma un kvalitātes analīze. • Modulāro programmu veidošana ar izvēles iespējām un pielāgošanos individuālajām vajadzībām. • Neīstenojot koordinētu pieaugušo izglītības politiku, nepalielināsies PI iesaistīto personu skaits. • Neizveidojot PI piedāvājumu, kas balstīts uz vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, netiks mazināta darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām. • Nesakārtojot pieaugušo izglītības datu ieguvi un normatīvo bāzi, netiks nodrošināta sistēmiska pieeja pieaugušo izglītībai. • Nesasaistot PI piedāvājumu, ar vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, netiks novērsta darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām. • Nepietiekami mobilizējot visus PI iesaistītos resursus un nesekmējot to sadarbību mērķa sasniegšanai, netiks novērsta PI sadrumstalotība un netiks nodrošināta izmaksu efektivitāte. • Neizveidojot ilgtspējīgu PI sistēmu, kas mērķēta uz kvalifikācijas iegūšanu, pārkvalifikāciju un nodarbināto tālākizglītību, netiks mazināti strukturālā bezdarba riski. • Neizstrādājot PI pārvaldības modeli, kas spēj reaģēt uz dažādu mērķa grupu vajadzībām, netiks nodrošināts pietiekams atbalsts sociālai atstumtībai pakļauto personu iesaistei PI. PI sistēmas koordinēšanai ir nepieciešams jauns un efektīvs PI pārvaldības modelis, kas ir orientēts uz pārskatāmu un saskaņotu sistēmas darbību, balstoties uz IZM īstenoto EK projektu "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" un "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā" secinājumiem, semināru un forumu diskusijās ar iesaistītajām ministrijām, PR, pašvaldībām, LTRK, LDDK diskutēto PI pārvaldības modeli 2016.-2020.gadam, kā arī, ņemot vērā citu ministriju līdzšinējo pieredzi PI īstenošanā. PI pārvaldības modelis 2016.-2020.gadam ir izveidots, lai novērstu PI sadrumstalotību, atsevišķo institūciju rīcības nesaskaņotību un kopējās situācijas novērtēšanai nepieciešamās informācijas nepietiekamību, kā arī izveidotu efektīvu PI sistēmu. 2.1. IZM loma un pieredze PI politikas īstenošanā ES fondu 2004.-2006. gada plānošanas periodā tika īstenota IZM pārziņā esoša 3.2.4.1.aktivitāte "Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana" - projektus īstenoja LPIA un plānošanas reģioni. Aktivitātes īstenošana sniedza būtisku ieguldījumu Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam un Programmā mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā (apstiprināta 09.05.2008.) izvirzīto mērķu sasniegšanā. Projektu īstenošanas rezultātā tika izveidoti un darbojas 6 mūžizglītības tīkli visos Latvijas reģionos (t.sk. piesaistīti un kompetenci pilnveidojuši PI koordinatori, attīstīta informācija par PI mācību iespējām, kā arī reģionos apmācīti 7 313 iedzīvotāji) un izstrādāti 6 rīcības plāni mūžizglītības stratēģijas ieviešanai reģionos. Papildus tam tika izstrādāti cilvēkresursu attīstības plāni Latgales, Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionos, savukārt Vidzemes reģionā izstrādāts mūžizglītības atbalsta sistēmas modelis. Rīgas un Kurzemes reģionos izstrādātas un aprobētas mācību programmas. 3.2.4.1.aktivitātes ietvaros tika nodrošināta vienkopus pieejama informācija par mūžizglītības iespējām visos Latvijas reģionos - izveidota datu bāze http://www.laea.lv, kas pieejama ikvienam interesentam. Aktivitātes ietvaros tika veikta arī plaša informācijas kampaņa par mūžizglītības iespējām Latvijas reģionos un Rīgā, t.sk. ar mācību un uzziņas literatūru nodrošinātas 98 profesionālās mācību iestādes visā Latvijā. 2007.-2013.gada plānošanas periodā IZM plānoja šo sistēmu ieviest un stiprināt. Ekonomiskās lejupslīdes periodā šiem mērķiem paredzētais finansējums tika pārdalīts situācijas risināšanai būtiskiem mērķiem - bezdarbnieku mācīšanai. Tādējādi finansējums un PI procesa koordinēšana nonāca LM pārziņā. Kaut arī tas bija nepieciešams risinājums īstermiņā, tas "attālināja" PI sistēmas ieviešanu. Atbalsts PI 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā 2007.-2013.gada plānošanas periodā PI sistēmas attīstībai tika uzsākta mūžizglītības sadaļas izstrāde un apstiprināšana, PI iekļaujot kā sastāvdaļu. Procesa juridisko pamatojumu veidoja ar MK 2007.gada 23.februāra rīkojumu Nr.111 "Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.-2013.gadam" apstiprinātās pamatnostādnes - pamata politikas plānošanas dokuments mūžizglītības politikas attīstības jomā, kā arī ar MK 2008.gada 9.maija rīkojumu Nr.254 "Par Programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā" apstiprinātā Programma mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.-2010.gadā, kā arī informatīvais ziņojums "Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007.-2013.gadam īstenošanas gaita 2011. un 2012.gadā"8. ES fondu 2007.-2013.gadam plānošanas periodā IZM īstenoja vairākas aktivitātes DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība" ietvaros, kā arī citus projektus saistītus ar pedagogu kompetenču paaugstināšanu, tālākizglītošanu un prasmju pilnveidošanu: 1.2.1.2.3.apakšaktivitātes "Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana" ietvaros atbalsts tika nodrošināts, lai paaugstinātu vispārējā izglītībā iesaistīto pedagogu profesionālo un pedagoģisko kompetenci, izstrādājot un īstenojot pedagogu studiju programmas un tālākizglītības programmas un kursus, īpaši saistībā ar modernizēto izglītības saturu, inovācijām un uz zināšanām balstītu sabiedrību, informācijas tehnoloģiju, e-resursu un e-mācību vides risinājumu izmantošanu mācību procesā. 1.2.1.1.2.apakšaktivitātes "Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana" ietvaros atbalsts tika nodrošināts, lai paaugstinātu sākotnējā profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā iesaistīto pedagogu un prakses vadītāju profesionālo un pedagoģisko kompetenci, izstrādājot un īstenojot kursus, sniedzot atbalstu pedagogu stažēšanās pasākumiem uzņēmumos un organizācijās, uzlabojot profesionālās izglītības pedagogu sagatavošanu, sniedzot atbalstu pedagoģiskās izglītības ieguvei un atbalstot inovatīvu risinājumu izstrādi un ieviešanu profesionālās izglītības procesā, tajā skaitā IKT, e-resursu un e-mācību vides risinājumu izmantošanai mācību procesā. 1.2.2.1.5.apakšaktivitātes "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ietvaros atbalsts tika nodrošināts pasākumu īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem izglītības sistēmas strukturālo pārmaiņu ietvaros, nodrošinot jaunajos apstākļos darbam izglītības iestādē nepieciešamo pārkvalifikāciju, zināšanu un prasmju pilnveidi profesionālās un sektorālās mobilitātes veicināšanai, tai skaitā komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, kā arī veicinot pedagogu novērtēšanas sistēmas attīstību un ieviešanu, tai skaitā nodrošinot mērķstipendijas pedagogiem par ieguldījumu novērtēšanas sistēmas ieviešanā. Tika uzsākts arī darbs pie izglītības programmu pārejas uz mācību rezultātiem. MK 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.149 "Profesiju standartu izstrādes kārtība" paredz noteikt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetenci. Izglītības iestādēm, izstrādājot jaunas profesionālās izglītības programmas vai veicot grozījumus iepriekš licencētajās profesionālās izglītības programmās, aktualizējot un uzlabojot profesiju standartu kvalitāti, uzlabojusies arī pēc profesiju standarta izstrādāto izglītības programmu kvalitāte, vairāk uzmanības pievēršot mācību rezultātiem. Kopš 2011.gada visām augstākās izglītības studiju programmām definēti studiju rezultāti zināšanu, prasmju un iemaņu izteiksmē atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpas veidošanas vadlīnijām. Uzsākts darbs pie kritēriju izstrādes studiju programmu grupēšanai pa studiju virzieniem (jomām), kritēriju izstrādes studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas novērtēšanai un vērtēšanas metodikas izstrāde. Vienlaikus, orientējot izglītības piedāvājumu uz darba tirgus vajadzībām, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā tiek stiprināta sadarbība ar sociālajiem partneriem, darba devējiem un nozaru asociācijām. Nodrošinot izglītības piedāvājuma elastīgumu un atbilstību darba tirgus prasībām, tika ieviesta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšana. Augstākās izglītības iestādes piedāvā papildināt zināšanas, apmeklējot dažādus kursus, pamazām atsākt pārtrauktas studijas, kļūstot par studiju klausītāju, kā arī citas tālākizglītības iespējas. 2010.gadā tika izstrādāti un iesniegti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kuros ir ietverta šāda norma: "(5) Vakara (maiņu) vidusskolas pamatuzdevums ir nodrošināt pieaugušo izglītību, īstenojot vispārējās izglītības programmas, dodot iespēju iegūt vispārējo izglītību personām, kuras nav ieguvušas vai neiegūst vispārējo izglītību citās vispārējās izglītības iestādēs (ģimenes apstākļu, sociālekonomisko, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ). Vakara (maiņu) vidusskolas var īstenot arī pamatizglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas". PI jomā īstenotie EK projekti, kas bija tiešs atbalsts pieaugušo iesaistei izglītībā: 1) EK finansētā projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" ietvaros (01.10.2012.-30.06.2014.) tika nodrošinātas individuālas (1020 pieaugušajiem) konsultācijas par mācību iespējām, tika izstrādāti sniegti ekspertu ziņojumi par nozīmīgiem PI jautājumiem. Balstoties uz projekta īstenoto reģionālo semināru un starpinstitucionālo forumu diskusijām un izstrādāto ziņojumu secinājumiem, izstrādāja PI pārvaldības plānu, uzsverot plānošanas reģionu lomu PI īstenošanā. 2) EK projekta "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītības jomā" ietvaros (2015.gada janvāris - novembris) turpināja darbu pie PI pārvaldības plāna, piedaloties IZM organizētajās starpinstitucionālajās sanāksmēs un projekta organizētajās sanāksmēs, kas veidots balstoties uz 2012.-2014. gada projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" ietvaros veikto analīzi par iepriekšējos periodos realizēto PI procesu un rezultātiem, kā arī LM gūto pieredzi pieaugušo izglītošanā.9 2.2. LM loma un pieredze PI jomā ES fondu 2007.-2013.gadam plānošanas periodā DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība" ietvaros LM ir īstenojusi vairākas atbalsta aktivitātes PI nodrošināšanai: 1.2.2.1.2.apakšaktivitātes "Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai" ietvaros atbalsts tika nodrošināts ar mērķi papildināt un pilnveidot bezdarba riskam pakļauto personu darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, nodrošinot iespēju pieaugušo iesaistei mūžizglītībā atbilstoši profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmām, nodarbinātām un pašnodarbinātām personām (izņemot valsts civildienestā nodarbinātos) no 25 gadu vecuma. 1.3.1.1.3.apakšaktivitātes "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība", mērķis bija cilvēkresursu attīstība, paaugstinot darba meklētāju un bezdarbnieku konkurētspēju, spēju pielāgoties mainīgajam darba tirgus pieprasījumam un palielinot iespēju integrēties darba tirgū. ESF projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" 2007-2013 rezultātu analīze liecina, ka visvairāk šajos pasākumos tika iesaistītas personas vecumā no 25-54 gadiem (90,6%) un vislielākais iesaistāmo personu skaits bija ar augstāko izglītību - 18 075 personas jeb 65%, kā arī projektā liels īpatsvars bija personām, kurām ir tikai vidusskolas izglītība - 8351 personas jeb 30% (attēls Nr.1). Tomēr saskaņā ar Latvijas 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem 7,4 procentiem pieaugušo iedzīvotāju (no tiem 2,9% vīriešu un 4,5% sieviešu) joprojām nav pamatizglītības. Iespējams, ka šis skaitlis ir vēl lielāks, jo 10 procenti iedzīvotāju aptaujas laikā nav norādījuši savu izglītību (Statistikas pārvalde, 2011, 20). Populārākās nozares, kurās strādājušas pieaugušo izglītībā aktīvāk iesaistījušās personas ir valsts pārvalde, aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts, izglītība.10 Šajā periodā NVA identificēja trīs būtiskākos bezdarba riska faktorus, kuru mazināšanai būtu nepieciešams pasākumā paredzētais atbalsts profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguvei: 1) personas zems izglītības līmenis; 2) darba tirgus prasībām neaktuāla (novecojusi) iegūtā izglītība; 3) personas vecums (Pielikums Nr.4) Tas nozīmē, ka pastiprināta valsts iesaiste nepieciešama pieaugušo izglītības nodarbināto ar zemāku izglītības un prasmju līmeni prasmju paaugstināšanā, kas nozīmē preventīvi novērst bezdarba riskus sociāli ekonomiskā vai darba tirgus pārstrukturēšanās procesu rezultātā vai krīzes situācijās, kad darba devēju motivācija nodarbināto papildus izglītošanā ir zema. Attēls Nr. 1 ESF projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām" iesaistīto bezdarba riskam pakļauto personu skaits sadalījumā pēc iegūtās izglītības. 2007.-2013.gada plānošanas periodā apmācības reģistrētajiem bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām tika finansētas Eiropas Sociālā fonda projektu ietvaros un arī no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta. Pārskata periodā tika īstenoti trīs ES fondu darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība"11 projekti: ‒ 1.3.1.1.3. "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība" (2009.-2015.gads) ietvaros atbalstītas 148 939 personas trīs NVA īstenoto projektu ietvaros: • Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā; • Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība - 3.kārta; • Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā - 2. ‒ 1.3.1.1.5. "Atbalsts bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai" (2009.-2010.gads) ietvaros atbalstītas 5887 personas NVA īstenotā projekta ietvaros: • Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām. ‒ 1.2.2.1.2. "Atbalsts Mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai" (2010.-2014.gads) ietvaros atbalstītas 27 983 personas NVA īstenotā projekta ietvaros: • Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām. Vienlaicīgi reģistrētajiem bezdarbniekiem papildus tika piedāvāta iespēja iesaistīties apmācību pasākumos, kas tika finansēti no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas "Nodarbinātības speciālais budžets" ((04.02.00): ‒ 2012.gadā apmācību pasākumos no speciālā budžeta tika iesaistīti 6974 bezdarbnieki, 2013.gadā - 9520, 2014.gadā - 7023, 2015.gadā - 1458 (profesionālās izglītības programmas, neformālās izglītības programmas, apmācība pie darba devēja, valsts valodas apguve). Pilnīgāks izvērtējums un secinājumi 2007.-2013.gada periodam skatāmi Pielikumā Nr.4. 2.3 EM loma un pieredze PI jomā EM atbildībā ir darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu izstrāde un darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmas uzturēšana, kā arī komercdarbības atbalsta instrumentu izstrāde un īstenošanas koordinēšana nodarbināto apmācību atbilstoši darba devēju vajadzībām sekmēšanai. EM reizi gadā sagatavo Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm. Ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas EM aktualizētās vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2020.gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2030.gadam. Darba tirgus prognozes balstās uz EM izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem un tās ir viens no instrumentiem, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Prognozes ir tikai viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības un struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citām iesaistītām pusēm, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. Ņemot to vērā, ziņojumā ir sniegts darba tirgus apsteidzošo pārkārtojuma sistēmas apraksts, kas paredz strukturētu ietvaru diskusijām par nākotnes darba tirgus izaicinājumiem un nepieciešamajām pārmaiņām. Darba tirgus prognozes tiek izskatītas Darba tirgus prognozēšanas konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir gan valsts pārvaldes institūciju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tā kā viens no EM uzdevumiem ir izstrādāt un īstenot politiku uzņēmumu un inovāciju attīstībai, kas ietver vairākus atbalsta instrumentus, būtiski ir nodrošināt iespēju komersantu darbiniekiem iesaistīties mācībās, kuru ietvaros izglītojamie iegūtu nepieciešamās specifiskās zināšanas un prasmes darbam ar jaunākajām ražošanas tehnoloģijām un metodēm, kā arī iegūt prasmes jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un pakalpojumu vai netehnoloģisko inovāciju (jaunas organizatoriskās metodes, jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes, jaunas mārketinga metodes) attīstīšanai uzņēmumā, tādējādi sniedzot ieguldījumu uzņēmuma inovācijas spējas palielināšanā, produktivitātē un konkurētspējas priekšrocību radīšanā. EM ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoja nodarbināto mācības komersantu konkurētspējas veicināšanai to darbinieku kvalifikācijas celšanai. Nodarbināto mācības tika īstenotas DP "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.3.1.1.aktivitātes "Darbaspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, tai skaitā nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi" ietvaros. Aktivitātes mērķis bija darbspējas vecuma iedzīvotāju konkurētspējas paaugstināšana darba tirgū, t.sk. nodarbināto pārkvalifikācija un aktīvie nodarbinātības pasākumi. Aktivitātē tika iekļautas piecas apakšaktivitātes, no kurām divas tiešā veidā ir saistītas ar jau nodarbināto personu mācībām: 1) 1.3.1.1.4.apakšaktivitāte "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām"; 2) 1.3.1.1.1.apakšaktivitāte "Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai - atbalsts partnerībās organizētām apmācībām", kuras mērķis bija veicināt investīcijas cilvēkresursos un saimnieciskās darbības veicēju un biedrību tiešo dalību tiem pieejamā darbaspēka kvalifikācijas celšanā, tādējādi sekmējot darba ražīgumu, veicinot darba tirgus un komercdarbības attīstību, kā arī ceļot ekonomikas konkurētspēju; celt mikro un mazo komersantu produktivitāti un darba efektivitāti, paaugstinot to darbinieku kvalifikāciju un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, tādējādi nodrošinot komersanta konkurētspējas pieaugumu un veicinot tautsaimniecības attīstību. Secinājumi par Apakšaktivitātes izvērtējumu iekļauti 1.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos" 1.2.2.1.pasākuma "Atbalsts nodarbināto apmācībām" un 1.2.2.3.pasākuma "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti" sākotnējā novērtējumā12. Kā ir atzinušas nozaru asociācijas, kas līdz šim ir bijušas Aktivitātes īstenotājas, pieprasījums pēc nodarbināto mācībām no komersantu puses joprojām ir augsts, ņemot vērā gan kopējo ekonomisko attīstību, gan tehnoloģiju dinamisko attīstību, kas komersantiem rada nepieciešamību pēc jaunu procesu, produktu, tehnoloģiju ieviešanas arī savā darbībā, lai saglabātu konkurētspēju un nenoliedzami arī ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtiski, jo ir nepieciešami nodarbinātie ar atbilstošu kvalifikāciju un prasmēm, kas spētu strādāt ar jaunajiem produktiem, tehnoloģijām un iekārtām. Ņemot to vērā, ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiek plānots turpināt šādu mācību programmu. Secinājumi par līdz šim paveikto Izvērtējot līdz šim paveikto PI jomā, IZM kā nozīmīgāko ieguldījumu sistēmas pilnvērtīgai darbībai uzskata strukturētāku atbildības koncentrāciju PI politikas veidošanā un pārvaldībā. Šobrīd IZM praktiski nav bijis iespēju veidot ilgtspējīgu PI pārraudzību un uzdevumu izpildes novērtējumu finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Valsts budžets nodarbināto pieaugušo izglītību atbalstījis tikai noteiktām nodarbināto kategorijām (pedagogiem, ierēdņiem), ES fondu atbalsts līdz šim bijis ekstensīvi fokusēts uz bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Tas ir radījis situāciju, kad nav izveidojusies homogēna un vienota PI politika, trūkst saskaņotas rīcības un regulāra rezultātu novērtējuma, kā arī pietiekošas koordinācijas un mērķa grupu informācijas par pieejamo pakalpojumu pašvaldībās, reģionos. PI pieprasījuma un piedāvājuma analīze nav balstīta uz teritoriju specifiku un vajadzībām; nav atrunāta kārtība un mehānisms, kā tiek reaģēts uz dažādu (nevis tikai atsevišķu) mērķa grupu vajadzībām. PI programmu piedāvājumam jābūt elastīgam, reaģējot uz situāciju teritorijās, kur tas tiek sniegts. Turpmāk IZM jāuzlabo darbs, lai nodrošinātu regulāru pakalpojumu pieprasījuma, piedāvājuma, pieaugušo izglītotāju un programmu kvalitātes analīzi. LM ir secinājusi, ka svarīgi ir radīt atbilstošus stimulus izglītības iestādēm, lai tās būtu ieinteresētas pilnveidot savu piedāvājumu un ieguldīt izglītības programmu kvalitātē. Izmantojot uz pieprasījumu vērstu mācību kuponu sistēmu, tiek sekmētas pieejamākas mācības, mazināts izglītības iestāžu administratīvais slogs mācību pasākumu īstenošanas uzsākšanai, t.sk. veicinātas elastīgākas iespējas izglītības iestādēm komplektēt mācību grupas. Kā ir atzinuši arī Pasaules Bankas eksperti pakalpojumu kuponu sistēma (pieprasījuma virzītu, nevis piedāvājuma virzītu) labāk un ātrāk reaģē uz darba tirgus izmaiņām, nodrošina pastāvīgu motivāciju pakalpojumu sniedzējam nodrošināt augstu kvalitāti un plašu piedāvājumu. Visbeidzot, lai mazinātu iedzīvotāju prasmju neatbilstības, pašreiz ES dalībvalstis arvien vairāk pieaugušo izglītības sistēmās izmanto tieši mācību kuponu sistēmas, jo tās piemērojas personas prasmju vajadzībām, mazinot to nesaderības un sekmējot katra indivīda produktivitātes pieaugumu.13 Mācību kuponu sistēmas piemērotību PI īstenošanā ir uzsvērusi arī Eiropas Komisija tās 2015.gada 18.septembra tikšanās reizē ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem no Latvijas par ESF ieviešanas jautājumiem. EK pauda atbalstu elastīgai mācību kuponu sistēmai, kuru īsteno NVA, tādējādi nodrošinot reģionālo pārklājumu un piedāvājot PI iesaistītajiem izglītības iestāžu brīvas izvēles iespējas pēc to vajadzībām. EM ir secinājusi, ka nepilnīgā nodarbināto apmācību projektu uzskaites sistēma ir viens no iemesliem tam, ka šobrīd nav iespējams izvērtēt izglītības ietekmi uz konkrēta uzņēmuma darbību un darbinieka produktivitātes izmaiņām. Šādam mērķim izmantojama LIKTA apmācību projekta pieredze EM 1.3.1.1.1.apakšaktivitātes projekta īstenošanā, kurā finansējuma saņēmējs ir izveidojis īpašu projekta informācijas reģistrēšanas un uzkrāšanas tiešsaistes platformu, kurā tiek uzkrāti visi dati par projektā iesaistītajiem komersantiem un izglītotajiem darbiniekiem dažādos griezumos, tostarp šo platformu var izmantot paši pieaugušie, piemēram, novērtējot mācību moduļus, kas nodrošina iespēju sekot līdzi mācību kvalitātei. Projektā iegūto pieredzi būtu vēlams izmantot arī citos mācību projektos, kurus īsteno nozaru asociācijas. Tas dotu iespēju savlaicīgāk novērtēt mācību projektu gaitu un ātrāk novērtēt sasniegtos rezultātus, jo līdz šim vērtēšanas process ir kļuvis par laikietilpīgu un sarežģītu procesu. Līdzās EM secinājumiem, arī LM novēro, ka 2013.gadā, kad tika sašaurināta pasākuma mērķa grupa, NVA identificēja trīs būtiskākos bezdarba riska faktorus, kuru mazināšanai būtu nepieciešams pasākumā paredzētais atbalsts profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu apguvei: 1) ja personai ir zems izglītības līmenis; 2) ja darba tirgus prasībām neaktuāla (novecojusi) iegūtā izglītība; 3) personas vecums. Ņemot vērā to, ka valstī nav vienota personu iegūtās izglītības reģistra, pirmos divus minētos kritērijus nav iespējams objektīvi izvērtēt, un NVA nebija iespējas šos kritērijus piemērot, ierobežojot dalību pasākumā. Tādēļ kā būtisks priekšnosacījums ir valstī vienotas personu iegūtās izglītības reģistra izveidošana. Šādu kritēriju piemērošana ir būtiska, taču vienota izglītības reģistra trūkuma dēļ NVA nebija šādas iespējas. Vienīgais iespējamais risinājums būtu bijis personas apliecinājums, taču tas netika piemērots, jo radītu būtiskus neatbilstošas mērķgrupas iesaistes un neatbilstošu izdevumu riskus (personas var noklusēt patieso iegūto izglītības līmeni). Galvenais piedāvājums bijis virzīts uz vispārējo prasmju apgūšanu, pārējās programmu jomas, kas saistītas ar profesijas iegūšanu, pārkvalificēšanos, papildu kvalifikācijas iegūšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu, atšķiras un ir saistītas ar katras konkrētas institūcijas darbības specifiku. Tikpat svarīgi ir nodrošināt plašu PI piedāvājuma spektru. PI iespējas un vajadzības nodrošina vispārējās un profesionālās izglītības iestādes (vispārējās un profesionālās kompetences), (PIKC), pašvaldību mācību centri (piemēram, pieaugušo izglītības centri), valodu mācību centri, privātie mācību centri, kā arī nepieciešamības gadījumā karjeras atbalstu, kas pieejams visās NVA filiālēs. Tas nozīmē, ka indivīds, pamatojoties uz savas darba karjeras attīstības vajadzībām (motivācija), var izvēlēties mācīties pats vai ar darba devēja atbalstu, saņemot valsts un ES struktūrfondu finansējumu, un apgūstot nepieciešamās kompetences pēc iespējas tuvāk viņa dzīves vietai. 2.4. Secinājumi par nodarbināto struktūru un iesaisti PI Atbalsta instrumenti nodarbināto iesaistei PI Latvijā ir visai ierobežoti. PI tiek izmantoti gan darba devēja, gan pašu nodarbināto, gan valsts finanšu līdzekļi. Pēdējo gadu laikā pieaugušo mācību atbalstam pamatā tiek novirzīts ārvalstu finanšu instrumentu atbalsts. Kā liecina attiecīgie rādītāji, Latvija pēc iedzīvotāju iesaistes mūžizglītības pasākumos ir vienā no zemākajām vietām ES. Vēl jo vairāk, šie rādītāji būtiski atšķiras atkarībā no vecuma grupas, proti, gados vecāki (pirmspensijas vecuma) iedzīvotāji mūžizglītības pasākumos iesaistās krietni retāk nekā 35 līdz 54 gadus veci iedzīvotāji (sk. tabulu Nr.2). Tabula Nr.2 Mūžizglītībā iesaistījušies iedzīvotāji pa vecuma grupām (Īpatsvars no attiecīgās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaita) 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 PAVISAM 6,8 6,9 6,6 5,4 5,1 5,1 6,9 6,5 5,5 25-34 11 11,8 11,8 9,8 9,9 9,3 12 11,6 10 35-54 6,6 6,4 5,8 4,7 4,2 4,3 5,7 5,4 4,8 55-64 1,9 2,1 2,1 1,6 1,6 2,3 4,2 3,4 2,2 Datu avots: CSP, NBG38 Salīdzinot iesaisti mūžizglītībā atspoguļojošos rādītājus attiecībā uz senioriem (55-74 gadi), jāsecina, ka Latvijas rādītāji ir vairāk nekā divas reizes zemāki par ES-28 vidējo līmeni un 2014. gadā bija viszemākie Baltijas valstīs (sk. tabulu Nr.3). Tabula Nr.3 Mūžizglītībā iesaistījušies iedzīvotāji (55-74 gadu vecuma grupa) 2011 2012 2013 2014 ES-28 6,8 6,9 8,3 8,4 Igaunija 7,2 7,8 6,6 7,0 Latvija 3,2 5,5 4,1 3,4 Lietuva 3,8 3,4 3,5 3,9 Datu avots: EUROSTAT, dalība pieaugušo izglītībā Saskaņā ar CEDEFOP prognozēm14 nākotnē gaidāms lielāks pieprasījums pēc vidējās un augstākās (1.līmeņa) kvalifikācijas speciālistiem. Tātad cilvēkiem, kuru zināšanu un iegūtās kvalifikācijas līmenis neatbildīs darba tirgus vajadzībām, gan darbu atrast būs ļoti grūti, gan viņi būs pirmie, kas darbu zaudēs. Ja viņiem netiks sniegts atbalsts vajadzīgās kvalifikācijas un prasmju iegūšanai, tad viņi darbu nevarēs atrast ilgstoši. Saskaņā ar EM 2015.gadā sagatavoto Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm iekļauto Tautsaimniecības attī …