Par programmu "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)"

Ministru kabineta rīkojums Nr.338 Rīgā 2003.gada 28.maijā (prot. Nr.29, 6.§) Par programmu "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)"

1. Apstiprināt programmu "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)".
2. Iekšlietu ministrijai: 2.
3. kopīgi ar Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2003.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas sadarbību valsts robežas drošības jautājumos; 2.
4. izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2003.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Latvijas valsts robežas drošības un koordinācijas vadības padomes izveidošanu un padomes nolikuma projektu. Ministru prezidents E.Repše Iekšlietu ministrs M.Gulbis Apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 28.maija rīkojumu Nr.338 Programma "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)"
5. IEVADS Saskaņā ar Twinning projekta LV00/IB/JH-01 Kovenanti projekts ir sadalīts četros apakškomponentos. Galvenais otrā apakškomponenta mērķis ir izveidot robežu vadības stratēģiju, kas aptvertu visus ar robežu drošību saistītos svarīgākos jautājumus. Robežu vadības stratēģija ir izveidota izmantojot četru līmeņu robežu vadības stratēģijas koncepciju. Apakšprogrammā iekļautie rīcības virzieni ir izvērtēti saistībā ar jau Ministru kabinetā akceptēto Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001.-2005.gadam, kurā ir norādīti konkrēti nepieciešamie finansu resursi. Apakšprogrammā minētie pasākumi tiek finansēti katras apakšprogrammā iesaistītās iestādes budžeta ietvaros, kā arī jaunu projektu ieviešanai tiks ierosināts piesaistīt EK finansu līdzekļus. Latvijas un citu Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā, iespējams jau
6. gadā, ir izmantota kā galvenais pieņēmums. Šī iemesla dēļ principiālajiem risinājumiem, kas ir saistīti ar Latvijas robežu drošību, ir labi jāfunkcionē un jāatbilst ES prasībām jau pirms pievienošanās ES, bet it īpaši ES vidē. Principiālajiem risinājumiem ir jāatbalsta arī elastīgs pārejas periods ceļā uz ES vidi. Pēc tam, kad Baltijas valstis pievienosies ES, ārējo robežu kaimiņvalstis Latvijai būs Krievija un Baltkrievija. Iekšējo robežu kaimiņvalstis savukārt būs Igaunija un Lietuva. Vairākums no risinājumiem, kas ir ietverti robežu vadības stratēģijā kalpo Latvijas nacionālajām interesēm neatkarīgi no risinājuma un laika attiecībā uz Baltijas valstu pievienošanos ES. Par pamatu robežu vadības stratēģijai šī projekta pirmajā posmā tika izveidots detalizēts Latvijas robežu situācijas novērtējums. Arī robežu situācijas novērtējuma uzbūvē tika izmantota četru līmeņu robežu vadības stratēģijas koncepcija, nodrošinot labu un skaidru pamatu robežu vadības stratēģijas izveidei. Par patreizējo sadarbības kārtību starp tām iestādēm, kas ir saistītas ar robežu drošību, un par to, kā šo sadarbības kārtību uzlabot, ir izveidots atsevišķs ziņojums. Šis ziņojums veido daļu no pamatojuma robežu vadības stratēģijai, bet īpaši šī projekta otrajam un ceturtajam apakškomponentam. Šo divu apakškomponentu ietvaros tiek apskatīti detalizētāki sadarbības modeļi starp iestādēm, kas ir saistītas ar robežu drošību. Robežu vadības stratēģijas uzbūve ir izveidota tā, ka pēc ievada seko īss Latvijas drošības vides un svarīgāko robežu drošību ietekmējošo draudu faktoru apraksts. Ievadam seko nākotnes vīzija un darbības ideja ceļā uz vīziju. Galvenā nodaļa ar darbības vadlīnijām seko pēc darbības idejas. Galvenā nodaļa saskaņā ar četru līmeņu robežu vadības stratēģijas koncepciju ir sadalīta sekojoši: -
7. līmenis apskata galvenos risinājumus tam, kā iestādes izveidos un atjauninās to rīcībā esošo informāciju par draudu faktoriem, robežu šķērsojošās satiksmes apjomiem un tās raksturu, kā arī Latvijas iestāžu ar robežu drošību saistīto darbību ārvalstīs; -
8. līmenis apskata ar robežu drošību saistīto kaimiņvalstu iestāžu darbību kā arī svarīgākos risinājumu sadarbības organizēšanai un realizācijai; -
9. līmenis apskata svarīgākos risinājumus Latvijas ar robežu drošību saistīto iestāžu darbībā un lomās, darbojoties uz robežas un tās tuvumā; -
10. līmenis apskata attīstības projektus, organizāciju iekšzemē, kā arī sadarbību ar Eiropas Savienības un citu ar robežu drošību saistīto starptautisko sadarbību. Robežu drošība šajā projektā ir izskatīta kā plaša joma. Kā galvenais robežu drošības faktors, protams, ir pasākumi, kuru mērķis ir novērst personu nelegālu robežu šķērsošanu. Papildus tam robežu drošība sevī ietver arī pasākumus pret draudiem sabiedriskajai drošībai, cik tas saistīts ar robežu šķērsošanu. Šādi draudi ir, piemēram, narkotisko vielu kontrabanda, robežu šķērsojoši noziedznieki un teroristi (lai arī tiem būtu derīgi ceļošanas dokumenti), bīstamu preču un vielu kontrabanda, pāri robežai transportējami zagti transporta līdzekļi, kā arī bīstamas dzīvnieku slimības un draudi cilvēku veselībai. Augstāk minētā plašā robežu drošības definīcija papildus Valsts robežsardzes lomai uzsver arī muitas, policijas, imigrācijas, vīzu un sanitārās kontroles iestāžu, kā arī uz jūras darbojošos iestāžu lomu. Tā kā ar robežu drošību ir saistītas tik daudzas Latvijas iestādes, ļoti liela nozīme ir to sadarbības kārtībai. Lielākai daļai no draudiem Latvijas robežu drošībai ir arī starptautisks raksturs, tāpēc starptautiskajai sadarbībai ir jābūt neatņemamai darbības sastāvdaļai. Latvijas pusei, it īpaši stratēģijas darba grupai, ir bijusi centrālā loma Latvijas robežu vadības stratēģijas (2003.-2007.gadam) izveidē. Vissvarīgākās institūcijas ir bijušas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardze, Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde (Muita), Iekšlietu ministrijas Valsts policija, Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments un Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardze. Somu un zviedru eksperti ir atbalstījuši savus Latvijas partnerus mērķu un darbības vadlīniju plānošanā svarīgākajos atrisināšanai izvēlētajos stratēģiskajos jautājumos, kā arī raudzījušies, lai risinājumi atbilstu ES prasībām. Pirmsuzņemšanas padomdevējs (PAA) kopā ar Latvijas puses projekta vadību ir plānojis robežu vadības stratēģijas galvenās satura daļas, darba metodes, kā arī vadījis plānošanas procesu. PAA uz apkopoto materiālu pamata izveidoja dokumenta teksta projektu, kuru izskatot stratēģijas darba grupā, radās robežu vadības stratēģija. Starpministriju komisija robežu vadības stratēģiju ir atbalstījusi
11. gada
12. maijā notikušajā sēdē un saskaņā ar
13. gada
14. decembrī izdarītajām izmaiņām Ministru kabineta rīkojumā Nr. 430, iesniedza to iekšlietu ministram, kas to savukārt nodos Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.
15. LATVIJAS DROŠĪBAS VIDE NO ROBEŽU DROŠĪBAS SKATUPUNKTA Latvijas drošības vidi stipri ietekmē starptautiskās situācijas attīstība. Līdz ar Aukstā kara beigām plaša mēroga militāra konflikta iespējas ir ievērojami samazinājušās. Tieši militāri draudi Latvijai pārredzamā nākotnē izskatās mazticami. Tai pašā laikā, pastāv vairāki jauni, nemilitāri draudi drošībai, kas var destabilizēt starptautisko situāciju un tādā veidā tieši vai netieši ietekmēt Latviju. Reģionāla, vietēja krīze vai konflikti var izcelties no robežu strīdiem, etniskiem vai reliģiskiem konfliktiem, ekonomikas recesijas vai nedemokrātisku procesu attīstības. Nesenā notikumu attīstība parāda, ka terorisma izplatīšanās ir kļuvusi par ļoti skaidru draudu drošībai un apdraud demokrātisko sabiedrību un personas brīvības. Terorisms, ņemot vērā iespējamo pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem vai kodolieročiem, var novest pie postošām sekām. Labi plānotas, finansiāli un tehniski atbalstītas teroristu aktivitātes kopā ar globālo tīklu attīstību un vadības decentralizāciju padara terorismu par parādību, pret kuru ir grūti cīnīties. Ir grūti paredzēt kādi blakusefekti, ko izsauks karš pret terorismu, skars Latviju. Starptautiskās organizētās noziedzības tendences ir cieši saistītas ar cilvēku, ieroču, narkotiku kontrabandu un naudas atmazgāšanu. Visi augstāk minētie faktori parāda, ka Latvijas robežu drošība ir cieši saistīta ar starptautisko situāciju un starptautisko organizēto noziedzību. Tas nozīmē, ka starptautiskā sadarbība, it īpaši ar kaimiņvalstīm, ir ļoti būtisks jautājums, plānojot un veicot ar robežu drošību saistītus pasākumus. Latvijas drošības vide reģionā, no robežu drošības skatupunkta raugoties, patlaban ir stabila. Pievienošanās Eiropas Savienībai tuvākajos gados turpinās paaugstināt stabilitāti un uzlabot sadarbību, kā arī veidot ciešākas attiecības starp Baltijas jūras reģiona valstīm. Latvijas un citu Baltijas valstu iespējamā dalība NATO būs ilgtermiņa stabilitātes garants reģionā. Neskatoties uz vispārējo pozitīvo situāciju ir jāapsver iespēja, ka Latvijas drošības vide no robežu drošības skatupunkta raugoties, varētu arī izmainīties nelabvēlīgā veidā. Latvija nav ne cilvēku kontrabandas mērķa valsts, ne arī nozīmīga tranzīta valsts. Iepriekšējos gados tikai vairāki simti personu ik gadu ir ieceļojuši Latvijā nelegāli un patvēruma meklētāju skaits ir bijis tikai ap trīsdesmit vai četrdesmit gadā.
16. gadā bija tikai pieci patvēruma meklētāji. Tai pašā laikā Latvija ir diezgan nozīmīga sieviešu tirdzniecības izcelsmes valsts Rietumu seksa industrijas vajadzībām. Kad Latvija pievienosies ES, tā kļūs par pievilcīgāku tranzīta valsti iekļūšanai citās ES valstīs. Dublinas konvencijas ieviešana un tās "pirmās valsts princips" palielinās to patvēruma meklētāju skaitu, par kuriem atbildīgā būs Latvija. Tomēr varētu tikt uzskatīts, ka tikai nopietna dabas vai kodolkatastrofa, politiski, vai militāri nemieri tuvākajos reģionos varētu būtiski palielināt patvēruma meklētāju plūsmu uz Latviju. Kaut arī šādas situācijas nav pārāk iespējamas, pastāv nepieciešamība gatavoties arī šāda veida potenciālajiem draudiem. No narkotiskajām vielām atkarīgo skaits Latvijā un apkārtējā reģionā ir strauji pieaudzis un izskatās, ka pieaugums turpinās. Papildus Latvijas narkotisko vielu lietotāju skaita pieaugumam, satraucošs ir arī lielais heroīna lietotāju īpatsvars. Heroīns Latvijā un cauri Latvijai plūst no Austrumiem, cauri Eiropas Savienības nākotnes ārējo robežu šķērsošanas vietām. Uz robežām konfiscētie narkotisko vielu apjomi Latvijā ir diezgan mazi un par spīti pieaugošajam no narkotiskajām vielām atkarīgo skaitam, konfiscētais apjoms nav būtiski pieaudzis. Kontroles sistēmas efektivitāte vismaz robežas šķērsošanas vietās ir vāja un nav bijusi spējīga reaģēt uz pieaugošo narkotisko vielu importu. Katru gadu Latvijā tiek nozagti apmēram 3000 transporta līdzekļu. Pēdējo gadu laikā atklāto gadījumu skaits vidēji ir ap 400 gadā. Saskaņā ar novērtējumu, ievērojama nozagto automašīnu daļa tiek izvesta uz Krieviju. Papildus tam Latvija ir arī viena no tranzīta valstīm Centrāleiropā zagto transporta līdzekļu ceļā uz Krieviju. Tiek uzskatīts, ka līdz ar informācijas sistēmu attīstību risks tikt aizturētam robežas šķērsošanas vietās skaidri pieaugs un maršruts cauri Latvijai uz Krieviju kļūs nepievilcīgāks. Robežas šķērsošanas vietās atklāto kontrabandas preču daudzums un to veids uz dažādām Latvijas robežām galvenokārt ir atkarīgs no cenu starpības kaimiņvalstīs. Pāri ES nākotnes ārējām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju parasti kontrabandā tiek ievesti naftas produkti, cigaretes, alkohols un mājsaimniecības preces. Arī narkotiskās vielas, it īpaši heroīns, kontrabandas ceļā tiek ievestas caur austrumu robežas šķērsošanas vietām. Šaujamieroču, auksto ieroču vai bīstamu vielu kontrabandas atklāšanas gadījumi ir reti. Nelielais kopējais atklāto muitas pārkāpumu skaits, it īpaši uz robežas ar Krieviju, piesaista īpašu uzmanību.
17. gadā pirmo desmit mēnešu laikā atklāto muitas noteikumu pārkāpumu skaits bija tikai ap 200, ieskaitot dzelzceļa satiksmi un tos gadījumus, kurus ir atklājusi Valsts robežsardze. Vidēji tas nozīmē mazāk kā četrus atklātus pārkāpumus nedēļā. Patlaban Latvijai nepastāv īpaši dzīvnieku un augu slimību draudi. Nesenie BSE slimības gadījumi Eiropā ārpus Latvijas tomēr ir parādījuši, ka papildus labam ikdienas kontroles līmenim ir nepieciešama arī spēja reaģēt uz ātri mainīgu situāciju. Par visskaidrāk saskatāmo riska faktoru tiek uzskatīti trūkumi kontroles telpās un aprīkojumā, ieskaitot lidostas un ostas un draudi, ka dzīvnieku un augu slimības varētu izplatīties šo trūkumu dēļ.
18. VĪZIJA Latvijas robežu drošība nākotnē veidos efektīvi funkcionējošu iekšējās drošības sistēmas daļu. Ar savu darbību Latvija vienlaicīgi nodrošinās daļu no paplašinošās ES ārējās robežas un atbalstīs tās kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas iekšējo drošību. Latvijas robežu uzraudzība un kontrole uz ES ārējām robežām arī nākotnē nevilinās izmantot Latvijas teritoriju kā tranzīta maršrutu nelegālai ieceļošanai ES teritorijā. Ar robežu drošību saistītajām iestādēm būs skaidrs pienākumu sadalījums un cieša sadarbība gan Latvijas iekšienē, gan ar visām kaimiņvalstīm, gan starptautiski. Pastāvēs gatavība novērst robežu drošības draudu faktorus, kas bieži iesniedzas vairāku iestāžu atbildības sektoros un sniedzas pāri valsts robežai. Iestāžu uzdevumus nākotnē pildīs sadarboties spējīgi un prasmīgi cilvēki, kuru rīcībā būs tāds aprīkojums un darba vide, kas padara iespējamu modernu darbības metožu izmantošanu. Personāla kvalitāte un tā spējas strādāt, izmantojot modernas, efektīvas metodes, plaši sadarboties kā nacionāli, tā starptautiski, kļūs svarīgāks faktors par personāla skaita palielināšana. Personu un preču robežkontroles atcelšana uz ES nākotnes iekšējām robežām tiks kompensēta ar ciešu sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, ar sadarbību ES iekšienē, un jaunām darbības metodēm. Darbības metodes un attīstība nākotnē vēl vairāk pamatosies uz uzturētu daudzpusīgu riska analīzi, kurā būs pievērsta uzmanība visiem draudiem robežu drošībai. Latvija būs tik dziļi specializējusies to robežu drošības draudu faktoru novērtēšanā, kas ir orientēti uz Latviju un cauri Latvijai uz ES teritoriju, ka labums no šīm zināšanām būs arī citām ES valstīm. Robežu drošības uzturēšanā nākotnē pastāvēs arī gatavība ārkārtējiem notikumiem. Šāds notikums var būt, piemēram, plaša nelegālā imigrācija, ko izraisa kodolkatastrofa, dabas katastrofa vai iekšēji nemieri citās valstīs. Svarīgākās atbildīgās institūcijas robežu drošības sektorā Latvijā būs Iekšlietu ministrija un tās pārraudzībā esošās Valsts robežsardze, Valsts policija, Drošības policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Finanšu ministrijas padotībā esošās muitas iestādes, Zemkopības ministrijā ietilpstošā Sanitārā robežinspekcija, un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Nacionālo bruņoto spēku loma robežu drošības nodrošināšanā būs saistīta ar Valsts robežsardzes atbalstīšanu jūras teritorijās un robežu drošības atbalstīšanu ārkārtējos notikumos. Šīs iestādes veidos robežu drošības tīklu un šajā tīklā visi sektori kopīgi veidos pilnīgu un balansētu kompleksu.
19. DARBĪBAS IDEJA Robežu drošība un robežu vadības stratēģija, kurā noteiktas galvenās vadlīnijas par robežu drošības uzturēšanu un attīstīšanu, tiks ietverta Latvijas iekšējās drošības jautājumu terminoloģijā. Ar robežu vadības stratēģijas palīdzību tiks vadīti nacionālie principiālie risinājumi, koordinēti pasākumi un sadarbība starp iestādēm. Tiks arī nodrošināts tas, ka robežu drošības sektorā nepaliks neatrisinātu principiālo risinājumu. Ar robežu drošību saistītās iestādes plānos savu darbību saskaņā ar nacionālo robežu vadības stratēģiju. Latvija savu robežu vadības stratēģiju veidos saskaņā ar prasībām, kas tiek noteiktas ES ārējo robežu valstīm. Papildus tam Latvija ņems vērā nacionālās papildprasības, kas būs harmonizētas ar iepriekš minētajām prasībām. Latvijai kā valstij starp divām citām Baltijas valstīm ir īpaša atbildība nākt ar iniciatīvām, lai panāktu, ka visu Baltijas valstu robežu drošības stratēģijas veidotu savstarpēji atbalstošu un funkcionējošu kompleksu. Apsverot savus risinājumus Latvija ņems vērā arī Lietuvas un Igaunijas viedokļus. Ar robežu drošību saistītā darbība tiks skaidri fokusēta uz ES nākotnes ārējām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, it īpaši uz starptautiskajiem robežkontroles punktiem. Robežkontroles plānošanā lidostās un ostās tiks ņemtas vērā personu un preču kontroles apjoma un rakstura izmaiņas, kuras parādīsies pēc pievienošanās ES. Jūras teritoriju uzraudzību un tās veikšanas veidu ietekmēs Baltijas jūras valstu (izņemot Kaļiņingradas apgabalu) pievienošanās ES. Īpaši cieša sadarbība jūras teritorijās tiks organizēta ar Lietuvu un Igauniju. Uz robežām ar Lietuvu un Igauniju (ES nākotnes iekšējās robežas) Valsts robežsardzes, Muitas iestāžu un Sanitārās robežinspekcijas darbība tiks pielāgota un sadarbības kārtība tiks pārskatīta ņemot vērā to, ka pēc pievienošanās ES nekavējoties tiks izbeigta Muitas kontrole (izņemot to kontroli, kas tiks veikta ar īpašu nolūku) un Sanitārās robežinspekcijas veiktā kontrole. Valsts robežsardzes veiktās personu kontroles izbeigšana sāksies ar datumu, par kuru izlems ES, tomēr ne agrāk kā
20. gadā. Plānošanā ir jāņem vērā iespējamā personu robežkontroles pagaidu atjaunošana. Pēc pēdējām nozīmīgajām izmaiņām ar robežu drošību saistīto iestāžu funkciju sadalē, kas attiecas uz jūras robežapsardzību, patvēruma jautājumiem un ārvalstnieku uzraudzību, patlaban nepastāv vajadzība uzsākt jaunas nozīmīgas strukturālas izmaiņas. Valsts robežsardzes, Muitas un Sanitārās robežinspekcijas iekšējās organizācijas tiks pārskatītas, vadoties pēc prasībām, kas saistās ar izmaiņām uz ES nākotnes iekšējām robežām. Daļa no personāla, kas tiks noņemta no ES nākotnes iekšējām robežām, tiks izmantota, lai pastiprinātu uzraudzību un kontroli uz ES nākotnes ārējām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Lai padarītu skaidrākus Policijas, Muitas un Robežsardzes sadarbības likumdošanas pamatus, tiks uzsākta jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošana. Sadarbības līgumi tiks uzturēti aktualizētā veidā. Lai padziļinātu sadarbību starp iestādēm un pietiekoši izprastu sadarbības vajadzības, iestāžu sadarbība tiks ievērojami pastiprināta gan pamatapmācībā, gan kvalifikācijas celšanas apmācībā. Apmācību programmas tiks pārskatītas tā, ka sadarbības pamati starp iestādēm un praktiskā sadarbības veikšana būtu pietiekoši akcentēta. Sadarbības mācību un kopējo kontroles kampaņu skaits pieaugs. Sadarbībā, kas ir orientēta ārpus ES un Baltijas valstīm, uzsvars tuvākajā nākotnē tiks likts uz Muitas un Sanitārās robežinspekcijas funkcionējošas oficiālās sadarbības izveidi ar attiecīgajām Krievijas iestādēm un sadarbības attīstīšanu ar Baltkrievijas attiecīgajām iestādēm. Valsts policijas un Valsts robežsardzes sadarbība ar minēto valstu attiecīgajām iestādēm tiks padarīta ciešāka. Darbība uz robežām ar Lietuvu un Igauniju tiks plānota, harmonizēta un arī, cik vien iespējams veikta kopīgi. Tas prasa izmaiņas līgumos un pastāvošo šķēršļu likvidēšanu (piemēram to šķēršļu, kas attiecas uz sakaru nodrošināšanu un amatpersonu pilnvarām) ar savstarpēju sarunu un līgumu palīdzību. Izmantotajās metodēs tiks ņemts vērā tas, ka laikā starp iestāšanos ES un to ES lēmumu, ar kuru tiks atcelta robežkontrole, robežas ar Lietuvu un Igauniju būs ES pagaidu ārējās robežas. Tāpat tiks ņemtas vērā ar šo laika periodu saistītās prasības. Daudzpusīgai un pastāvošajai situācijai atbilstošu robežu drošības riska analīžu uzturēšanai tiks nozīmētas konkrētas iestādes. Lai izmantotu minētās riska analīzes katras iestādes vajadzībām, noteiktas informācijas atjaunināšanas un nodošanas metodes. Robežu drošības jautājumu vadīšanai, koordinēšanai un pārraudzībai tiks nozīmēta, piemēram, valsts līmeņa sadarbības padome.
21. RĪCĪBAS VADLĪNIJAS 5.
23. līmenis 5.1.
24. Robežu drošības riska analīžu uzturēšana Ar robežu drošību saistītās plānošanas un praktiskās darbības pareizai virzīšanai ir nepieciešamas aktualizētas riska analīzes par draudiem, kas vērsti uz Latvijas robežu drošību un šo draudu iespējamo praktisko realizēšanos. Minētās riska analīzes ir nepieciešamas arī darbības metožu attīstīšanai. Šī iemesla dēļ tiks noteiktas nacionālā līmenī oficiāli veidojamās un uzturamās riska analīzes. Šīs nacionālā līmeņa riska analīzes nodrošinās kopēju pamatu lēmumu pieņēmējiem un plānošanai nacionālā līmenī, kā arī kopīgu izejas punktu detalizētāku riska analīžu izveidei katras iestādes visu līmeņu darbībai. Nacionālās riska analīzes tiks uzturētas sadalījumā par sekojošajiem jautājumu kompleksiem un izmantojot atbildības sadalījumu: Potenciālā nelegālā imigrācija: - ietvers izvērtējumu par potenciālajiem nelegālajiem imigrantiem, raugoties uz šo problēmu no Latvijas skatupunkta (cita starpā - izcelsmes reģioni, patreizējās dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, aptuveno potenciālo nelegālo imigrantu skaits dažādās vietās pa nacionalitātēm, patreizējā izcelsmes reģionus ietekmējošā, imigrāciju veicinošā situācija un tās attīstības prognoze, prognozētie maršruti uz Rietumiem); - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts robežsardze. Cilvēku kontrabanda un citi nelegālās imigrācijas veidi: - ietver vispārēju izvērtējumu par cilvēku kontrabandu un citiem nelegālās imigrācijas veidiem un šīs parādības organizēšanu, koncentrējoties uz personām, kas ierodas no Austrumiem un izmantotajām metodēm; - ietvers detalizētu analīzi par tendencēm cilvēku kontrabandā un citos nelegālās imigrācijas veidos, izmantotajām metodēm un maršrutiem Latvijas virzienā un līdzīgu diezgan detalizētu analīzi par citām Baltijas valstīm un prognozi par iespējamo situācijas attīstību nākotnē (ieskaitot tranzītu); - ietvers arī analīzi par robežas šķērsojošajām, no Latvijas nelikumīgi izbraucošajām, it sevišķi ar seksa biznesu saistītajām personām; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts robežsardze. Pārrobežu noziedzība un terorisms: - ietvers vispārēju analīzi par pārrobežu noziedzību un terorismu Baltijas jūras reģionā, it īpaši uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī gaisa satiksmē; - ietvers detalizētu analīzi par Latvijas robežas šķērsojošajiem noziedzniekiem un teroristiem, un līdzīgu diezgan detalizētu analīzi par Baltijas valstu robežas šķērsojošajiem noziedzniekiem un teroristiem, un īpaši uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī caur lidostām un iespējamo situācijas attīstību nākotnē; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīgas Valsts policija un Drošības policija (par terorismu). Ceļošanas dokumentu viltošana, zagšana un nelikumīga izmantošana - ietvers vispārēju analīzi par ceļošanas dokumentu viltošanā un nelikumīgā izmantošanā izmantotajām metodēm, it īpaši ceļošanai no Krievijas un Baltkrievijas uz ES valstu teritoriju; - ietvers detalizētu analīzi par Latvijā atklātajiem viltošanas gadījumiem, citu nelikumīgu dokumentu izmantošanu, un līdzīgu diezgan detalizētu analīzi par tādiem pašiem jautājumiem citās Baltijas valstīs un iespējamo situācijas attīstību nākotnē; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts robežsardze. Narkotisko vielu kontrabanda - ietvers vispārēju analīzi par izmantotajiem narkotiku kontrabandas maršrutiem un metodēm Baltijas jūras reģionā un iespējamo situācijas attīstību nākotnē; - ietvers detalizētu analīzi par narkotiku kontrabandas maršrutiem un izmantotajām metodēm uz Latviju un caur to uz citām valstīm, kā arī diezgan detalizētu analīzi par tādiem pašiem jautājumiem citās Baltijas valstīs; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts policija. Preču kontrabanda - ietvers vispārēju analīzi par preču un vielu kontrabandas maršrutiem uz ES un izmantotajām metodēm, it īpaši no Krievijas un Baltkrievijas; - ietvers detalizētu analīzi par maršrutu un metožu attīstību preču kontrabandā uz Latviju, it sevišķi pāri robežām ar Krieviju un Baltkrieviju; - īpaša uzmanība tiks pievērsta bīstamu priekšmetu (piemēram, ieroču) un bīstamu vielu (piemēram, radioaktīvu) kontrabandai; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Muita. Zagto transporta līdzekļu kontrabanda - ietvers vispārēju analīzi par zagto transporta līdzekļu kontrabandu uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī caur Baltijas valstīm uz citām valstīm; - ietvers detalizētu analīzi par transporta līdzekļu kontrabandā izmantotajiem maršrutiem un metodēm uz Latvijas robežām; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts policija. Dzīvnieku un augu slimību draudi un citi draudi sabiedrības, dzīvnieku un augu veselībai - ietvers vispārēju analīzi par starptautisko situāciju no Latvijas skatupunkta; - ietvers detalizētu analīzi un attīstības prognozi par dzīvnieku un augu slimībām, un citiem draudiem veselībai robežu šķērsojošajā satiksmē uz Latviju; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Sanitārā robežinspekcija. Ar robežu drošību saistīti ārkārtēji notikumi - ietvers vispārēju analīzi par tādiem ar robežu drošību saistītiem ārkārtējiem notikumiem, kas var ietekmēt Latviju; - ietvers detalizētu analīzi par notikumiem (notikumu modeļiem), kam Latvijai ir jāgatavojas; - riska analīze neapskata notikumus, kas pieder pie nacionālās aizsardzības; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija. Atbildīgās iestādes minēto valsts līmeņa riska analīžu saturu, uzturēšanu un izplatīšanu precīzāk izplānos līdz
25. gada beigām, izmantojot pastāvošās analīzes. Pamatorganizāciju akceptēs Ministru kabinets vai plānotā robežu drošības sadarbības padome. Ar robežu drošību saistītas iestādes precizēs savas riska analīzes visos līmeņos līdz
26. gada beigām, ņemot vērā nacionālās riska analīzes. Atbildīgās iestādes riska analīžu sastādīšanai un uzturēšanai rūpēsies par nepieciešamās starptautiskās sadarbības organizēšanu un attīstīšanu pastāvošo starptautisko līgumu ietvaros un vajadzības gadījumos ieteiks to tālāku attīstīšanu. Ārvalstīs izvietotās kontaktpersonas ir cieši jāiesaista šajā procesā. Atbildīgās iestādes rūpēsies arī par nepieciešamās sadarbības organizēšanu starp iestādēm Latvijas iekšienē, analīžu izstrādi un izmantošanu. Citām ar robežu drošību saistītajām iestādēm ir jāsniedz par katras analīzes izveidi atbildīgajai iestādei nepieciešamās ziņas. Iepriekš minēto robežu drošības sadarbības padomi, kas koordinēs un vadīs nacionālā līmeņa riska analīžu sagatavošanu un uzturēšanu, atbildīgās iestādes vismaz reizi gadā iepazīstinās ar savām nacionālā līmeņa analīzēm. Citādi par analīžu kontroli un to aktualitāti atbildēs attiecīgās iestāde vadība un attiecīgā ministrija. Ar robežu drošību saistītajai situācijas kontroles sistēmai un visām iepriekš minētajām analīzēm ir jābūt gatavām līdz
27. gada beigām. 5.1.
28. Robežu šķērsojošā satiksme Aviosatiksme
29. gadā izkontrolēto avioreisu skaits bija 18
30. Aviosatiksmes apjoms
31. gada laikā ir nedaudz pieaudzis un 2001.gadā sasniedza 622
32. No 130 iknedēļas avioreisiem
33. gadā tikai 30 lidoja ārpus ES un arī no šiem avioreisiem apmēram 20 bija uz ES kandidātvalstīm (Poliju, Ungāriju, Čehiju). Lidostu, kas nākotnē atradīsies ārpus nākotnes ES un no kurām būs regulāri lidojumi uz Latviju, skaits mainīsies. Kontrolējamo pasažieru skaits Rīgas lidostā pēc pievienošanās ES (kad pilnā apjomā sāks piemērot Šengenas noteikumus - agrākais
34. gadā) būtiski samazināsies. Tas ir jāņem vērā nosakot lidostā funkcionējošās Valsts robežsardzes struktūrvienības lielumu un plānojot šai struktūrai nepieciešamo darbības vidi. Citām Latvijas lidostām pastāvīgas Valsts robežsardzes struktūras nav nepieciešamas.
35. gadā paplašinātais Rīgas lidostas komplekss, padara iespējamu ES iekšējās un ārējās satiksmes atdalīšanu, kā to prasa ES prasības. Saskaņā ar "Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 9.pielikumu" lidmašīnas komandierim vai aviokompānijai, kas ir atvedusi pasažieri bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, ir jāuzņem pasažieris atpakaļ uz borta un jātransportē uz valsti, no kuras pasažieris ieradās. Šīs konvencijas normas ir iekļautas arī Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu". Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gadījumos, kad pasažieris bez derīgiem ceļošanas dokumentiem ir ievests valstī, tiek noteikta administratīvā atbildība. Maksimālais naudas sods aviokompānijai ir 250 Ls. Sakārtotās pamatsistēmas funkcionalitāte ir jākontrolē un tā vajadzības gadījumā jāprecizē. Valsts robežsardze un Muita, sadarbības ar aviokompānijām ietvaros, veidos riska analīzi. Kuģu satiksme Kuģu satiksmes kopējais apjoms Latvijas ostās
36. gada laikā joprojām samazinājās un ir apmēram 16 000 kuģu gadā. Regulāra pasažieru kuģu satiksme ir bijusi sekojošajos maršrutos: Rīga-Ķīle (Vācija), Rīga-Lībeka (Vācija), Ventspils-Vestervīka (Zviedrija), Liepāja-Rostoka (Vācija), Liepāja-Karlshamna (Zviedrija), Pāvilosta - Visbija (Zviedrija). Neskatoties uz kuģu līniju skaitu, ievērojamas pasažieru plūsmas pieauguma tendences nav un šīs kuģu līnijas nav populāras. Pasažieru kuģu satiksmē skaidrs uzsvars ir uz vasaras periodu. Rīgas ostā
37. gadā darbojās 37 kompānijas, kas piedāvāja gandrīz visus kravas un pasažieru pārvadājumu veidus. Liepājas ostā darbojās trīs kompānijas, kas regulāri veica pasažieru un kravas pārvadājumus. Vienīgā pasažieru un kravas pārvadājumus veicošā kompānijā Ventspils ostā bija VV LINE LV. Latvijas ostās iebraucošie kuģi parasti pārvadā naftu, naftas produktus, kāliju, amonjaku, tēraudu, dzelzs sakausējumus, vispārējās kravas un kokmateriālus. Nekādu ievērojamu izmaiņu nav bijis. Regulāra pasažieru satiksme pa jūru pastāvēs tikai starp Latviju un ES valstīm. Šis apstāklis un nelielais pasažieru skaits rada nepieciešamību sākt Valsts robežsardzes personāla skaita un kontroles darbībā nepieciešamo celtņu un aprīkojuma plānošanu darbībai nākotnes ES vidē un apsvērt pārejas perioda organizāciju. Šajā pat kontekstā ir nepieciešams pārskatīt kravas kuģu apkalpju kontroles metodes un Valsts robežsardzes un Muitas patreizējo pienākumu sadalījumu. Jānovērš iespējamā darbību pārklāšanās. Par valstī nelegāli iebraukušo personu atpakaļtransportēšanu, tāpat kā attiecībā uz aviosatiksmi, papildus starptautiskiem līgumiem pastāv arī Ministru kabineta noteikumi un šis jautājums ir iekļauts arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Nekādas problēmas nelegāli ieceļojošo atpakaļtransportēšanā nav bijušas. Valsts robežsardze uzturēs informāciju par pasažieru satiksmi un uzņēmumiem, kas regulāri veic pārvadājumus ar kuģiem, ar mērķi attīstīt sadarbību un veidot riska analīzes. Sadarbībai ar kuģu kompānijām ir tādi paši mērķi, kā sadarbībai ar aviokompānijām. Autoceļu un dzelzceļu satiksme Katru gadu vairāk nekā 6 000 000 personu šķērso valsts robežas ar Lietuvu un Igauniju. Gadā tikai 2 000 000 personu šķērso robežas ar Krieviju un Baltkrieviju (ES nākotnes ārējās robežas). Vismaz būtisks pieaugums robežas šķērsošanas apjoma ziņā uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju nav paredzams. Tas nozīmē ļoti būtisku robežkontroles apjoma kritumu sākot no brīža, kad robežkontrole uz robežām ar Igauniju un Lietuvu tiks izbeigta. Tas tomēr notiks ne agrāk kā 2006.gadā. Regulārais robežas šķērsojošo autobusu satiksmes apjoms ir diezgan ievērojams. Transporta pakalpojumus piedāvājošo firmu skaits ir virs
38. Lielākā daļa maršrutu ir vērsti uz teritorijām, kas atrodas ārpus ES un Baltijas valstīm. Kā lēts transporta līdzeklis, kurā nelegālais imigrants var noslēpties lielā ceļotāju pūlī un kontrabandā vestas preces var tikt noslēptas bagāžā, autobusi veidojas par svarīgu objektu gan no nelegālas imigrācijas, gan kontrabandas atklāšanas viedokļa. Sadarbība ar autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem (it sevišķi ar tiem, kuru autobusi apkalpo maršrutus no riska reģioniem) un ar autobusu personālu ir svarīgs attīstības virziens. Dzelzceļa satiksmē ir saskatāmi divi attīstības virzieni. Pasažieru skaits samazināsies, vai vismaz nozīmīgi nepieaugs. Tai pašā laikā preču apjoms tomēr ir pieaudzis, un, iespējams, pieaugs arī nākotnē. Dzelzceļa kompānijas, kas sniedz transporta pakalpojumus Latvijas virzienā, ir Latvijas Dzelzceļš, Lietuvas Dzelzceļš, Krievijas Oktobra Dzelzceļš, Krievijas Dienvidaustrumu Dzelzceļš un Ukrainas Dzelzceļš. Robežkontrole tranzīta pasažieru vilcieniem Latvijas teritorijā tiek veikta iekšzemes stacijās "Daugavpils" un "Rēzekne 1". Tiek veikta robežkontrole vilcienā iekāpjošajām un no tā izkāpjošajām personām. Latvijas teritorijā tiek veikta kustībā esošu tranzīta vilcienu pavadīšana, personu dokumentu pārbaude un vilciena uzraudzība. Kad citi pasažieru vilcienu veidi izbrauc no Latvijas vai iebrauc tajā, robežkontrole tiek veikta robežstacijās, vilcienam stāvot (30-35 min). Robežas stacijā "Meitene" uz robežas ar Lietuvu robežkontrole tiek veikta tikai iebraucošajiem vilcieniem (apstājas uz 30 min). No Latvijas izbraucošos vilcienus kontrolē Lietuvas robežsargi Jonišķu stacijā. Kravas vilcienus pārbauda, tikai tiem iebraucot Latvijā. Tā kā vilcienu kontrole tiek pa daļai veikta iekšzemē, īpaša uzmanība ir jāpievērš vilciena uzraudzībai starp robežu un kontroles veikšanas vietu ar mērķi atklāt personu nelikumīgu izkāpšanu no vilciena un dažādu objektu izsviešanu. Gan attiecībā uz autobusu, gan dzelzceļu satiksmi pastāv nacionālā likumdošana par pārvadātāju atbildību nelegāli iebraucošo atpakaļtransportēšanā un problēmu nav bijis. 5.1.
39. Vīzu izsniegšana Vīzu politika un vīzu izsniegšana robežu drošībā spēlē centrālo lomu, jo, ja veikta efektīvi, nodrošina to, ka personas, kurām nepieciešamas vīzas, nesaņem šo valstī iebraukšanas atļauju bez attiecīgu priekšnoteikumu izpildīšanas. Pēc pievienošanās ES, kad Latvija saskaņā ar īpašu lēmumu saņems tiesības izsniegt Šengenas vīzas, Latvijas atbildība visu Šengenas valstu priekšā pieaugs. Ar vīzām saistītie jautājumi, ar kuriem tiek strādāts ārvalstīs atrodošajās vēstniecībās un konsulātos (un tikai īpaša iemesla dēļ - uz robežas) veido skaidru robežu drošības ārēja sektora daļu (
40. līmenis). Ārvalstīs atrodas 26 Latvijas vēstniecības, 1 ģenerālkonsulāts, 2 konsulāti, 1 goda ģenerālkonsulāts un 1 goda konsulāts, kuros tiek izsniegtas vīzas. Kārtība, uz kuras pamata vīzas izsniedz goda konsuli, saskaņā ar acquis prasībām drīzumā tiks izbeigta. Papildus tam uz īpaša pamata vīzas izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas Rīgas lidostā un Terehovas RKP uz robežas ar Krieviju. Terehovas RKP vīzas tiek izsniegtas tikai Krievijas Federācijas starptautiskajiem kravu pārvadātājiem, kas iebrauc Latvijā ar nolūku piegādāt/saņemt kravu vai brauc tranzītā.
41. gadā stājoties spēkā jaunajam Imigrācijas likumam, vīzu izsniegšanas tiesības uz robežām tiks nodotas Valsts robežsardzei. Pēc jaunā likuma stāšanās spēkā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sešu mēnešu laikā sagatavos šim likumam pakārtotus Ministru kabineta noteikumus. Vīzu izsniegšanas pamatojums un metodes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadībā tiks pilnībā harmonizētas ar ES prasībām. Valsts robežsardzes personāls, kas strādās ar vīzu izsniegšanu tiks apmācīts šim uzdevumam un nodrošināts ar pietiekošu pieeju reģistriem, kuri ir nepieciešami vīzu izsniegšanā. Vīzu izsniegšana notiks ārējo robežu starptautiskajos autoceļu RKP un Rīgas lidostā ES un Šengenas acquis paredzētajos gadījumos. Iespēja saņemt vīzu, ierodoties caur citiem ārējo robežu starptautiskajiem RKP, tiks organizēta arī tām personām, attiecībā uz kurām izpildās vīzu izsniegšanas priekšnoteikumi. It sevišķi, kas attiecas uz šiem citiem ārējo robežu RKP, ir nepieciešama darbības metožu tālāka plānošana. Pagājušajos gados, katru gadu ir tikušas izsniegtas apmēram 110 000 vīzas. Vairāk nekā 80 % no tām ir izsniegtas NVS valstīs izvietotajās vēstniecībās un konsulātos. Atteikto Latvijas vīzu vidējais skaits ir salīdzinoši zems - 0,04 %. Piemēram,
42. gadā 17 diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās netika atteikta neviena vīza.
43. gada
44. pusē Latvijas vēstniecībā Krievijā no 19 439 vīzu pieteikumiem tika atteikti 3 (0,03 %). St. Pēterburgā izvietotajā ģenerālkonsulātā no 7240 pieteikumiem tika atteikti 10 (0,14 %) un Pleskavā izvietotajā konsulātā no 2698 pieteikumiem tika atteikti 2 (0,07 %). Nelielā vīzu atteikuma skaita dēļ (it sevišķi NVS valstīs), Latvijas Ārlietu ministrija ir uzstādījusi mērķi līdz
45. gada jūlijam pārbaudīt, vai visās vēstniecībās un konsulātos vīzu izsniegšanas procedūra tiek pildīta saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Inspekcijas braucieni jau ir uzsākti. Vēstniecību un konsulātu personālam organizētajos apmācību kursos
46. gada martā tika apskatīta vīzu pieteikumu izskatīšana un tika arī sniegta apmācība par jautājumiem, kas saistīti ar dokumentu viltošanu. Iekšlietu ministrija izveidos ielūgumu datu bāzi, kas
47. gadā tiks iekļauta vienotajā vīzu informācijas sistēmā. Pamatojoties uz analīzi, kas veikta uz uzsākto pasākumu pamata, kā arī Šengenas valstu un citu Baltijas valstu pieredzes, ir jāapsver tālākie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vīzu pieteikumi visās Latvijas vēstniecībās un konsulātos tiktu izskatīti saskaņā ar vienotiem kritērijiem. Tāpat ir arī jānodrošina, ka visa nepieciešamā pamatinformācija, kas ir nepieciešama vīzu pieteikumu apstrādei un ir saņemama no citām uzraudzības iestādēm (Drošības policija, Valsts policija, Valsts robežsardze, Muita), ir pieejama vīzu pieteikumus apstrādājošajām amatpersonām, cik vien tas ir iespējams saskaņā ar šīs informācijas konfidencialitātes līmeni. Kad jaunais Imigrācijas likums un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā, vīzu izsniegšanas instrukcijas tiks izstrādātas no jauna un tiks vēlreiz pārbaudīts, vai visas metodes un instrukcijas pilnībā atbilst ES noteiktajām prasībām. Instrukcijām ir jābūt gatavām līdz
48. gada beigām, tas prasa to, ka jaunais likums un Ministra kabinetu noteikumi tiek pieņemti saskaņā ar minētajiem termiņiem. Pēc pievienošanās ES, vīzu jautājumi tiks ātri pārskatīti, lai tie pilnībā atbilstu Šengenas prasībām. Sadarbība starp Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministriju ir efektīva. Tomēr pastāv nepieciešamība ciešā sadarbībā iesaistīt Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Drošības policiju, Satiksmes ministriju un Labklājības ministriju. Šī iemesla dēļ ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota regulāri sanākoša vīzu jautājumu darba grupa. Vīzu darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, ir tiesīgs pieaicināt citus speciālistus un ekspertus attiecīgu jautājumu risināšanā. 5.
50. līmenis 5.2.
51. Sadarbības kārtība ar Krieviju un Baltkrieviju uz ES nākotnes ārējām robežām Sadarbojoties ar Krieviju un Baltkrieviju Latvijas ar robežu drošību saistītās iestādes ievērojami uzlabos gan robežu drošību, gan satiksmes plūstamību uz nākotnes ES ārējām robežām. Svarīgākās Latvijas iestādes ir Valsts robežsardze, Muita, Valsts policija un Sanitārā robežinspekcija. Katrai no šīm iestādēm ir jābūt funkcionālai divpusējai sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas attiecīgajām iestādēm. Sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas iestādēm ir jāorganizē tā, ka tā padara iespējamas arī vairāku ar robežu drošību saistītu iestāžu kopīgas tikšanās. Daudzējādā ziņā Latvijas sadarbības metodes ar Krieviju un Baltkrieviju var būt līdzīgas. Latvijas Valsts robežsardzes sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju galvenokārt ir balstīta uz robežpilnvarotajiem. Šāds risinājums ir izrādījies funkcionāls, un tas Latvijai, Krievijai un Baltkrievijai dod pastāvīgi funkcionējošu sadarbības struktūru. Robežpilnvarotie darbojas saskaņā ar līgumiem un kopīgi atrunātām metodēm, izskata robežas pārkāpumus, kas ir piekritīgas robežapsardzības iestādēm un arī, cik iespējams, novērš pārkāpumus. Tas ir efektīvs forums arī ar personu robežkontroles elastīgumu saistītu jautājumu izskatīšanai. Abām pusēm tas dod arī iespēju apskatīt ar robežu drošību saistīto situāciju un iespējas atbildēt uz paredzamajiem draudiem. Robežpilnvaroto darbība veido sadarbības struktūru, it īpaši reģionālajam un vietējam līmenim. Sadarbības attīstīšana starp Valsts robežsardzi un Krievijas un Baltkrievijas robežapsardzības iestādēm arī nākotnē jāpamato galvenokārt uz robežpilnvaroto darbību. Darbības metodes tiks izstrādātas sadarbībā un sadarbība tiks padziļināta saskaņā ar situācijām un pušu kopīgajiem uzskatiem. Valsts līmeņa divpusējo sadarbību mēģinās padarīt regulārāku valstu robežapsardzības iestāžu augstākās vadības līmenī. Latvijas Muitai līdz šim nebija oficiālas sadarbības ar Krievijas muitu, bet pastāvēja neoficiāla sadarbība reģionālajā un valsts līmenī. Savstarpēji tika sūtīti informācijas pieprasījumi, bet tā kā nebija starpvalstu līguma, šī informācija nebija saistoša. Abas valstis bija vienojušās par līguma "Divpusējā palīdzība muitas jautājumos" teksta galīgo versiju jau pirms vairākiem gadiem un
52. gadā Latvija informēja Krieviju par gatavību parakstīt šo līgumu. Šis ļoti svarīgais līgums tika parakstīts
53. gada aprīlī. Sadarbības organizācijas pamati starp Latvijas un Krievijas muitas iestādēm līdz šim nav atbilduši patreizējām prasībām. Nevienā sadarbības līmenī nav tā ciešuma un funkcionalitātes, kas nepieciešama muitas iestāžu sadarbībā sevišķi uz ES ārējām robežām. Ir steidzami jāuzsāk izskatīt Latvijas un Krievijas muitas iestāžu oficiālās sadarbības metožu attīstīšanu uz jaunā līguma pamata. Muitas sadarbība ar Baltkrieviju pamatojas uz divpusējiem līgumiem un ņemot vērā patreizējās vajadzības, ir bijusi diezgan funkcionāla. Sadarbība var tikt turpināta uz pastāvošā pamata, uzlabojot zināšanas par otras puses darbību un izskatot iespējas padziļināt sadarbību. Valsts policijas sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas milicijām vispirmām kārtām pamatojas uz darbību starptautiskās darba grupās, tikšanos starptautiskās konferencēs, personiskajiem kontaktiem un informācijas apmaiņu. Krievijai un Baltkrievijai ir svarīga loma cīņā pret starptautisko noziedzību Latvijā un šīs noziedzības izplatību pāri Latvijas robežām Baltijas un ES teritorijās. Ir nepieciešama ciešas divpusējās sadarbības attīstīšana starp Valsts policiju un Krievijas un Baltkrievijas milicijām. Lai divpusējo sadarbību padarītu ciešāku, Valsts policijai ir jānāk ar iniciatīvu, lai plānotu un vienotos par skaidru sadarbības organizēšanu gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju. Pirmais praktiskais uzdevums būtu nodibināt ikgadējas nacionālā līmeņa tikšanās. Šajās tikšanās reizēs tiktu izskatīti pagājušā gada notikumi, robežu drošības situācija un aktuālie, ar robežu drošību saistītie, jautājumi. Īpaši svarīga ikgadējo tikšanās reižu daļa būs vienošanās par divpusējo sadarbību nākamajam gadam. Valsts policijas reģionālajām struktūrām ir jābūt iesaistītām sadarbībā. Sanitārajai robežinspekcijai sadarbība ar attiecīgajām Krievijas iestādēm nav. Arī zināšanas par šo iestāžu darbību ir vājas. Ir ļoti nepieciešams uzsākt steidzamus pasākumus sadarbības organizēšanai. Zemkopības ministrijai ir jāatbalsta Sanitārā robežinspekcija sadarbības sistēmas izstrādāšanā. Sanitārajai robežinspekcijai ir sadarbība ar Baltkrievijas veterinārajām iestādēm. Uz pastāvošās sadarbības pamata tās attīstīšana var tikt turpināta un var tik izveidota skaidras sadarbības sistēma ar kopīgi atrunātām darbības metodēm. Citos Sanitārās robežinspekcijas atbildības sektoros sadarbības ar Baltkrieviju nav un sadarbības veidošana ar Zemkopības ministrijas atbalstu būs jāsāk no paša sākuma tāpat kā ar Krieviju. Papildus Valsts robežsardzes, Muitas, Valsts policijas un Sanitārās robežinspekcijas divpusējai sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas attiecīgajām iestādēm, ir nepieciešama vairāku iepriekš minēto iestāžu kopīgu tikšanos iespēja. Sākuma stadijā jau patlaban ļoti regulāri funkcionējošais robežpilnvaroto institūts var kalpot kā forums, uz kuru kā eksperti (atkarībā no izskatāmā jautājuma) var tikt ielūgti arī citu ar robežu drošību saistīto iestāžu pārstāvji. Veidojot Muitas, Valsts policijas un Sanitārās robežinspekcijas sadarbības kārtību ar Krieviju un Baltkrieviju, tiks paredzēta arī iespēja tikšanās reizēm piesaistīt citu iestāžu pārstāvjus. Tiks noskaidrotas arī trīspusējās sadarbības iespējas (Latvija/Igaunija/Krievija un Latvija/Lietuva/Baltkrievija). Organizējot un realizējot sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijai ir jāņem vērā ar robežu drošību saistītā situācija un minēto kaimiņvalstu robežapsardzības dienestu, muitu, miliciju un sanitārajai robežinspekcijai radniecīgo iestāžu darbības metodes un darbības efektivitāte. Tas kalpos arī citu Baltijas valstu un ES vajadzībām. 5.2.
54. Sadarbības kārtība ar Lietuvu un Igauniju uz ES nākotnes iekšējām robežām (sauszemes robežas) Valsts robežsardzei, Muitai, Valsts policijai un Sanitārajai robežinspekcijai ir izveidojusies cieša un diezgan labi funkcionējoša sadarbība ar attiecīgajām Lietuvas un Igaunijas iestādēm. Labs piemērs ir kopējie starptautiskie robežkontroles punkti, kuros katras valsts iestādes galvenokārt kontrolē tikai pašu valstī iebraucošo satiksmi. Turklāt visos uz Lietuvas robežas izvietotajos divpusējos robežpārejas punktos par visu kontroli atbild tikai vienas vai otras valsts robežsardzes amatpersonas. Robežām ar Igauniju un Lietuvu kļūstot par ES iekšējām robežām, ļoti būtiskas izmaiņas skars Valsts robežsardzes, Muitas un Sanitārās robežinspekcijas darbību. Izmaiņas Muitu un Sanitāro robežinspekciju var skart jau
55. gadā, bet Valsts robežsardzi -
56. gadā. Šī iemesla dēļ un tā kā patreizējā sadarbība diezgan labi apmierina patreizējās prasības, uzsvars sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju ir ātri jāpārnes uz nākotnes sadarbības gatavošanu. Tādas sadarbības attīstīšana, kas kalpos tikai īsam pārejas periodam ir rūpīgi jāapsver. Īpaši gadījumos, kuros metožu izmantošanas uzsākšana (piemēram, jauni kopējie RKP) prasa investīcijas, ar skaidriem aprēķiniem ir jāpierāda, ka investīcijas atpelnīsies pirms tās kļūst nevajadzīgas vai tikai daļēji izmantotas. Attīstot sadarbības metodes būs jāņem vērā arī tas, ka robežas ar Igauniju un Lietuvu pēc pievienošanās ES būs tās pagaidu ārējās robežas (vismaz līdz 2006.gadam) līdz brīdim, kad tiks pieņemts atsevišķs lēmums par personu robežkontroles izbeigšanu. Šī iemesla dēļ sadarbības kārtībai minētā perioda laikā ir jāatbilst ES pagaidu ārējām robežām noteiktajiem kritērijiem. Plānojot sadarbību ar Igauniju, uzsvars tiks likts uz sadarbības kārtību uz robežas ar Igauniju. Šajā sadarbībā tomēr ir jāiekļauj arī Latvijas un Igaunijas sadarbība ar Krieviju un ES. Atbilstoši, sadarbībā ar Lietuvu ir jāietver sadarbība ar Baltkrieviju un ES. Valsts robežsardzei ir jāturpina ES iekšējo robežu apstākļiem atbilstošas sadarbības plānošana un sagatavošana kopā ar Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestiem. Steidzamības kārtībā tiks noskaidroti Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestiem plānotie uzdevumi un struktūrvienības, kā arī to iecerētais darbības veids uz robežām ar Latviju nākotnē. Pēc tam kopīgi tiks meklēti ES iekšējo robežu apstākļiem piemērotas sadarbības formas un metodes, kā arī elastīgs pārejas periods. Patreizējas sadarbības metodes tiks sāktas attīstīt nākotnes prasību virzienā. Izbeidzot robežkontroli, sadarbība koncentrēsies uz uzraudzības uzdevumiem, un zaļās robežas uzturēšanu, ārvalstnieku uzraudzību un citiem uzraudzības uzdevumiem, kādi būs Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestiem. Sadarbība tiks plānota arī tām situācijām, kurās robežkontroli īpaša iemesla dēļ būs jāatjauno. Latvijas Valsts robežsardzes sadarbības pamatlīnijām ar Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestiem pārejas periodam ir jābūt gatavām līdz
57. gada beigām un sadarbības pamatlīnijas ES iekšējo robežu apstākļiem ir jāsagatavo
58. gada laikā. Sadarbība starp robežapsardzības dienestiem gan pārejas periodā, gan arī iekšējo robežu apstākļos pamatosies uz robežpilnvarotajiem. Pamata izejas punkts tāds, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestu struktūrvienības uz iekšējām robežām paliek (kaut arī personāla skaits tiek samazināts). Latvijas Muitas nākotnes sadarbības kārtība ar Igaunijas un Lietuvas muitu dienestiem, valstu savstarpējām robežām kļūstot par ES iekšējām robežām un muitas darbībai ievērojami mainoties, tiks plānota pilnīgi jaunai situācijai. Regulārā muitas kontrole uz minētajām robežām tiks atcelta. Steidzami (
59. gada laikā) tiks noskaidrots, kā ir plānota Igaunijas un Lietuvas muitas dienestu darbība pierobežā, kādus uzdevumus tās visdrīzāk pildīs un kāda būs to struktūra. Pēc tam kopīgi tiks meklētas ES iekšējo robežu apstākļiem piemērotas sadarbības formas un izplānots elastīgs pārejas periods. Igaunijas un Lietuvas Muitu darbības risinājumu un sadarbības kārtības principi ievērojami ietekmēs arī Latvijas Muitas darbības veidu un organizāciju pierobežā. Šī iemesla dēļ sadarbības kārtības pamatvirzienu noskaidrošana ir svarīga arī Latvijas Muitas iekšējo pārmaiņu plānošanai uz iekšējām robežām. Robežkontroles punktu infrastruktūras izmantošana nākotnē ir viens no plānojamiem jautājumiem. Sadarbības kārtība nākotnē, patreizējā veida sadarbībai robežkontroles punktos beidzoties, galvenokārt pamatosies uz savstarpēju informācijas apmaiņu. Kad notiks pievienošanās ES, Sanitārās robežinspekcijas struktūras tiks noņemtas no robežām ar Igauniju un Lietuvu. Šī iemesla dēļ sadarbība robežkontroles punktu starpā beigsies un sadarbība galvenokārt balstīsies uz informācijas apmaiņu. Tāpat kā Valsts robežsardzei un Muitai, arī Sanitārajai robežinspekcijai
60. gada laikā ir jānoskaidro Lietuvas un Igaunijas atbilstošo iestāžu plāni darbībai ES iekšējo robežu apstākļos. Tāpat ir jānoskaidro, kā tiks organizēta sadarbība pārejas periodā. Valsts policijas sadarbība ar Igauniju un Lietuvu arī ES vidē turpināsies uz patreizējās sadarbības pamata. Kā jauns sadarbības sektors būs jāsagatavo pilnvaru paplašināšana, lai tās zināmās, ar vajāšanu saistītās situācijās, iesniegtos arī otras valsts teritorijā. Tāpat būs arī jāizstrādā darbības metodes šādos gadījumos. Pieaugs aktīvas un nekavējošas informācijas apmaiņas nozīme. Kad robežas ar Igauniju un Lietuvu kļūs par ES iekšējām robežām, būs jāpārskata daudzi Latvijas iekšējie likumdošanas akti un jāatjauno ar Igauniju un Lietuvu noslēgtie sadarbības līgumi. Situācijas apzināšana un pasākumu (ar laika termiņiem) plānošana ir steidzams uzdevums. Valsts robežsardzei, Muitai, Valsts policijai un Sanitārajai robežinspekcijai
61. gada laikā ir sākotnēji jāapzina tos jautājumus, kurus izmaiņas skars. Pēc tam nacionālajā līmenī tiks izlemts par tālāko virzību. 5.2.
62. Sadarbības kārtība ar Lietuvas un Igaunijas iestādēm, kas ir atbildīgas par jūras robežapsardzību Par jūras robežapsardzību līdz
63. gada oktobrim atbildīgā institūcija bija Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Igaunijā par uzdevumiem, kas saistās ar jūras robežapsardzību (arī attiecībā uz tehniskās novērošanas sistēmu) atbildīgā ir bijusi Igaunijas robežsardze. Arī Lietuvas robežapsardzības dienests ir bijusi atbildīgā iestāde par jūras robežapsardzību, kaut arī Jūras spēku daļa šo uzdevumu veikšanā ir bijusi lielāka nekā Igaunijā. Ar robežapsardzību saistītā tiešā sadarbība starp Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministriju pakļautībā funkcionējošo Igaunijas robežsardzi un Lietuvas robežapsardzības dienestu nav bijusi pārāk cieša. Atbildībai par jūras robežapsardzību Latvijā, pārejot Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajai Valsts robežsardzei, arī galvenā atbildība par sadarbības organizēšanu ar Igauniju un Lietuvu ar jūras robežapsardzību saistītajos jautājumos gulstas uz Latvijas Iekšlietu ministriju un Valsts robežsardzi. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalība sadarbības organizācijā tomēr ir nepieciešama, cita starpā tādēļ, ka atbildība par robežapsardzībā centrālu lomu ieņemošo tehniskās novērošanas sistēmu paliek Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Īpaši tad, kad Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pievienosies ES, palielināsies ciešas un plašas sadarbības nozīme ar jūras robežapsardzību saistītajos jautājumos. Sadarbībai būs arī ievērojama ekonomiska nozīme, jo tās rezultātā izzudīs vai samazināsies uzraudzības metodes, kas savstarpēji pārklājas un dārgā ar peldlīdzekļiem un lidaparātiem veiktā uzraudzība (saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem) pārklās teritoriju, kas būs lielāka par vienas atsevišķas Baltijas valsts jūras teritoriju. Latvija savas jūras teritorijas un Lietuvas, un Igaunijas jūras teritorijas (no robežapsardzības skatupunkta raugoties) uzskatīs par tik vienotu veselumu, ka svarīgākais mērķis būs par patreizējo ievērojami dziļāka sadarbība un darbību koordinēšana robežapsardzībā. 2003.gadā Latvija plāno aktualizēt jautājumu par sadarbības padziļināšanu jūras robežapsardzības jomā ar Lietuvu un Igauniju BMP Robežapsardzības komitejas ietvaros. Kas attiecas uz stacionāro jūras teritoriju novērošanu, mērķis ir nodrošināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jūras teritoriju tehniskās novērošanas sistēmu iespējami labu tehnisko savietojamību, kas padarītu iespējamu kopīgas reālā laika jūras situācijas attēla iegūšanu ne tikai no savām teritorijām, bet arī no kaimiņvalstu jūras teritorijām, bez vajadzības investēt sistēmās, kuras pārklājas. Attiecībā uz mobilo uzraudzību, Latvijas mērķis būs noskaidrot iespējas veikt uzraudzību no gaisa teritorijā, kas ir lielāka par vienas atsevišķas Baltijas valsts jūras teritoriju un sadarboties ar lidaparātu izmantošanas gatavību saistītajos jautājumos. Ir jāapsver arī peldlīdzekļu izmantošana, it sevišķi atklātā jūrā un, situācijai to prasot, otras valsts jūras teritorijā. Nacionālās sakaru un vadības iespējas Baltijas valstu starpā tiks attīstītas tā, lai tās atbilstu šo valstu izmantotajām sadarbības metodēm. Sadarbošanās apmācība tiks paplašināta un īpaši vērsta uz jaunizveidotajām sadarbības metodēm. Pilnvaru jautājumi darbībai citu valstu teritorijā tiks noskaidroti un vajadzības gadījumā nacionālā likumdošana tiks pārskatīta. Sadarbības līgumi tiks pārskatīti, lai tie atbilstu jaunajām sadarbības metodēm. 5.
65. līmenis 5.3.
66. Dažādu Latvijas iestāžu loma robežu drošībā Robežu drošība sastāv no daudziem sektoriem un atbildība par šiem sektoriem ir sadalīta starp vairākām iestādēm. Katras par zināmu sektoru atbildīgās iestādes produktīvai darbībai ir nepieciešams atbalsts no citām iestādēm. Šī iemesla dēļ veiksmīga robežu drošības uzturēšana un attīstīšana prasa to, ka katram robežu drošības sektoram ir skaidri noteikta atbildīgā iestāde, kā arī to, ka pastāv kārtība, saskaņā ar kuru citas iestādes piedalās kāda sektora uzturēšanā un attīstīšanā. Ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka neviens robežu drošības sektors nepaliek bez skaidri noteiktas atbildīgās iestādes. No ministrijām galvenā atbildība par koordinēšanu jautājumos, kas ir saistīti ar robežu drošību, ir Iekšlietu ministrijai. Svarīgākās atbildīgās iestādes Latvijas robežu drošības uzturēšanā un attīstīšanā ir Valsts robežsardze, Muita, policija (Valsts policija, Drošības policija), Sanitārā robežinspekcija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Tie Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi, kas ir saistīti ar robežu drošību, īpaši saistās ar robežapsardzības atbalstīšanu jūras teritorijās un ārkārtējos notikumos. Atbildība starp iestādēm un institūcijām tiks sadalīta sekojoši: Valsts robežsardze atbild par robežuzraudzību un robežkontroli gan uz sauszemes, gan arī jūrā un valstī ir galvenā iestāde jautājumos, kas ir saistīti ar personu ieceļošanas un izceļošanas kontroli. Valsts robežsardze arī ir galvenā par ārvalstnieku uzraudzību atbildīgā iestāde. Šie atbildības sektori nozīmē to, ka Valsts robežsardzei robežu drošības jomā ir centrālā loma visā valstī. Valsts robežsardzes darbības metodes iekšzemē ir jāprecizē, vienlaicīgi ņemot vērā darbības apstākļus, ko sev līdzi atnesīs izmaiņas Valsts robežsardzes pamatuzdevumos pierobežā pie robežām ar Igauniju un Lietuvu. Muita robežu drošības jomā atbild par preču un vielu importa un eksporta kontroli (izņemot tās preces un vielas, par kurām atbildīga ir Sanitārā robežinspekcija). Muita ir atbildīga arī par narkotisko vielu kontrabandas novēršanu un atklāšanu starptautiskajos robežkontroles punktos. No to uzdevumu, kas ir saistīti ar robežu drošību, pildīšanas skatupunkta raugoties, Muitai ir nepieciešama par patreizējo neatkarīgāka loma no Valsts ieņēmumu dienesta. Šīs neatkarīgākās lomas nodrošināšanas iespējas ir jāsāk noskaidrot jau
67. gada laikā. Policijas - Valsts policijas un Drošības policijas galvenā atbildība robežu drošības uzturēšanā ir saistīta ar cīņu pret pārrobežu noziedzību un terorismu. Valsts policija ir galvenā atbildīgā un koordinējošā iestāde narkotisko vielu apkarošanā valstī. Valsts policija parasti darbojas tikai iekšzemē. Sanitārā robežinspekcija ir atbildīga par dzīvnieku un augu slimību un citu dzīvnieku izcelsmes draudu, kā arī sabiedrības un dzīvnieku veselībai bīstamu dzīvnieku vai augu izcelsmes produktu atklāšanu. Ar robežu drošību saistītie Sanitārās robežinspekcijas uzdevumi ir cieši saistīti ar Muitas darbības sektoru un prasa ciešu sadarbību ar Muitu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir atbildīga par ārvalstnieku politiku un praktiskiem ar to saistītiem jautājumiem. PMLP ir vadošā iestāde vīzu jautājumos. Ir jānoskaidro PMLP reģionālo struktūrvienību un Rīgas lidostā darbojošās struktūrvienības dalība ar robežu drošību saistītajos jautājumos. Ārlietu ministrija ir atbildīga par tiem robežu drošības jautājumiem, kas saistās ar starptautiskajām attiecībām, kā arī robežām saistītajiem pamatlīgumiem. Svarīgs vēstniecību un konsulātu uzdevums robežu drošībā ir vīzu izsniegšana. Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments piedalās ar ārvalstnieku politiku saistītās likumdošanas un instrukciju izstrādē. Iestāžu atbildība par sadarbību tiks noteikta iestādes skarošos likumdošanas aktos. Policijas, Muitas un Valsts robežsardzes sadarbības pamati un uzdevumu sadale nākotnē tiks precizēta ar Ministru kabineta noteikumiem. Cita veida praktiskās sadarbības organizācija un katras iestādes detalizēta loma tiks atrunāta iestāžu un institūciju sadarbības līgumos. To var aprakstīt arī robežas šķērsošanas vietu tehnoloģiskajās shēmās. Uzdevumu sadalījums iestādēm un institūcijām robežu drošības uzturēšanai ārkārtējos notikumos, piemēram, plašas nelegālās imigrācijas gadījumā, ir jānoskaidro Iekšlietu ministrijas vadībā. 5.3.
68. Vienošanās par valsts robežu ar kaimiņvalstīm, valsts robežas demarkācija un uzturēšana Robežlīgums ir noslēgts par Latvijas-Igaunijas robežu un Latvijas-Lietuvas sauszemes robežu, to demarkācija ir pabeigta. Robežlīgums ar Baltkrieviju ir spēkā, tomēr robežas demarkācija joprojām ir nepabeigta. Latvija no savas puses demarkāciju ir pabeigusi, bet Baltkrievijas puse resursu trūkuma dēļ ir veikusi tikai minimālas darbības. Latvija
69. gada
70. jūlijā noslēdza līgumu ar Lietuvu par jūras robežu. Lietuvas parlaments līgumu ir ratificējis. Latvijā šis līgums vēl nav ratificēts, jo Latvijas zvejnieki vēlas tiesības zvejot to vēsturiskajās zvejas vietās.
71. gadā Latvijas puse neveiksmīgi mēģināja šo problēmu atrisināt.
72. gada septembrī Rīgā tikās Latvijas un Lietuvas premjerministri, kuri vienojās par tālāko un noteica, ka vienošanās par zvejnieku prasībām ir savstarpēji jāatrisina abu valstu zemkopības ministriem. Līdz šim šajā jautājumā nekas būtisks uz priekšu nav virzījies. Jūras robežas līgums var tikt apstiprināts un ratificēts, līdzko tiks atrisināti jautājumi par zvejošanu un ekonomiskās zonas izmantošanu. Augstāk minētais līgums ir svarīgs nosacījums Latvijas Valsts robežsardzes un Lietuvas Robežapsardzības dienesta ciešai un efektīvai sadarbībai robežapsardzības nodrošināšanai šajā intensīvajā robežas posmā. Tāpat tas ir nepieciešams pilnīgas abu valstu tiesību un pienākumu īstenošanas nodrošināšanai, kā arī lai piemērotu likumā noteiktās sodu uzlikšanas tiesības par robežpārkāpumiem uz šīs robežas. Visproblemātiskākais jautājums attiecībā uz robežlīgumiem ir robežas līguma un demarkācijas trūkums uz svarīgas ES nākotnes ārējās robežas - robežas ar Krievijas Federāciju. Sarunas par robežlīgumu starp Latviju un Krieviju aizsākās jau deviņdesmito gadu sākumā.
73. gadā tika uzsākta un
74. gadā tika pabeigta Latvijas un Krievijas robežu komisiju izveide. Robežu komisiju darbs tika pabeigts
75. gadā. Abu valstu delegācijas tikās Pleskavā, kur delegāciju vadītāji apstiprināja robežas delimitācijas karti un vienojās par valsts robežu līguma projekta tekstu un diviem tā pielikumiem (valsts robežas apraksts un delimitācijas karte).
76. gada
77. decembrī Latvijas valsts valdība deva piekrišanu parakstīt robežlīgumu ar Krievijas Federāciju. Kopš tā laika Latvija ir vairākkārt tuvinājusies Krievijas pusei un izteikusi savu vēlmi un gatavību parakstīt šo līgumu. Eiropas Parlaments ir izdevis daudzas rezolūcijas, aicinot Krieviju parakstīt un ratificēt robežlīgumu ar Latviju. Atsevišķas Eiropas Savienības valstis arī ir nākušas klajā ar līdzīgiem aicinājumiem. Krievijas puse uz šiem aicinājumiem, diemžēl, nav atbildējusi labvēlīgi. Latvija jautājumā par robežlīgumu turpinās strādāt ar Krieviju trīs līmeņos: uzturot tiešus sakarus ar Krievijas valsts amatpersonām, meklējot trešo valstu atbalstu un vēršoties pie starptautiskajām organizācijām. Par spīti tam, ka līgums par valsts robežu ar Krieviju nav parakstīts, praktiskajā līmenī abas puses ir vienojušās par robežlīniju, kāda ir noteikta līguma projektā. Tiek uzskatīts, ka robežlīguma ar Krievijas Federāciju trūkums nav šķērslis Latvijas integrācijai eiroatlantiskajās institūcijās. Latvijas-Krievijas robežas demarkācija vēl nav uzsākta. Robežas demarkāciju un aprīkošanas darbus uz Latvijas-Krievijas robežas varēs uzsākt tikai pēc tam, kad līgums ar Krieviju būs stājies spēkā. Tomēr Latvija vēlas apsvērt arī vienpusēju robežas demarkāciju. Demarkācijas darbu finansēšana notiek no valsts investīciju projekta IA-20 "Valsts robežas atjaunošana". Atbildība par valsts robežas uzturēšanu pēc demarkācijas pabeigšanas ir noteikta Valsts robežsardzei. Uz Latvijas-Igaunijas robežas savstarpējā šī darba koordinācija ar otru pusi šajā jomā ir organizēta izmantojot robežpilnvarotos, pamatojoties uz Latvijas un Igaunijas starpvaldību līgumu par robežpilnvaroto darbību. Līgums par robežpilnvarotajiem ar Lietuvu ir parakstīts, bet vēl nav ratificēts Lietuvas parlamentā. Patreizējos robežas uzturēšanas darbus veic abu pušu robežsardzes. Nav izslēgts, ka pēc Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas pabeigšanas var rasties nepieciešamība noslēgt ar šīm divām valstīm līgumus par robežas režīmu, jo uz to brīdi tā jau būs ES ārējā robeža. Robežjoslas stāvoklis uz robežām ar Igauniju un Lietuvu neatbilst prasībām, jo nepietiekošie resursu neļauj īstenot visus nepieciešamos uzturēšanas darbus. Valsts robežsardzes atbildība par uzturēšanas darbiem uz robežām ar Igauniju un Lietuvu saglabāsies arī pēc iestāšanās ES. Nepieciešamajam finansējumam robežu uzturēšanai ir jābūt rezervētam Valsts robežsardzes budžetā. 5.3.
78. Cilvēku kontrabandas un citu nelegālās imigrācijas veidu atklāšana Pašlaik Latvija nav nelegālo imigrantu mērķa valsts un legālās imigrācijas tendence samazinās. Latviju pašlaik nelielā mērā izmanto kā tranzītvalsti ceļā uz Rietumeiropu un Ziemeļeiropu, izmantojot tā saucamo Austrumu maršrutu. Patvēruma meklētāju skaits ikgadēji ir bijis tikai ap 30-40, bet
79. gadā - tikai piecas personas. Latvija nav pievilcīga valsts cilvēku kontrabandai un nelegālo imigrantu tranzītam. Pasažieru kuģu satiksme ir diezgan neattīstīta, lidostas pastāvīgi kontrolētas, un lai nokļūtu kādā pievilcīgākā valstī caur Latviju, ir jāšķērso vēl vairāku kaimiņvalstu robežas. Tas nelegālo imigrāciju padara sarežģītu un nedrošu. Latvijai iestājoties ES, iekšējo robežu kontrole tiks izbeigta un situācija varētu mainīties. Nelegālo imigrantu skaits varētu pieaugt vairākas reizes. Pretēji Rietumeiropas valstīm Latvija nav cilvēku kontrabandas mērķa valsts, bet gan seksuālajai izmantošanai paredzētu cilvēku kontrabandas izcelsmes valsts. Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis to personu skaits, kas ir saistītas ar sieviešu tirdzniecību. Pamatojoties uz aptuvenu Valsts policijas informāciju vismaz simts sieviešu un vīriešu katru mēnesi dodas uz Eiropas valstīm nodarboties ar prostitūciju. Personas Latvijā ieceļo nelegāli, galvenokārt izmantojot Latvijas sauszemes robežas šķērsošanas vietas. Gaisa un ūdens transports biežāk tiek izmantots izceļošanai. Zaļo robežu nelegālie imigranti no trešajām valstīm izmanto reti. Zaļās robežas nelegālie šķērsotāji ir galvenokārt vietējie iedzīvotāji. Cilvēku kontrabandas un citu nelegālās imigrācijas veidu atklāšana un novēršana ir vissvarīgākais robežu drošības sektors. Par šo sektoru galvenā atbildība ir Valsts robežsardzei. Lai īstenotu šo uzdevumu, Latvijas robežas nākotnē varēs tikt iedalītas dažādās svarīguma kategorijās. Vissvarīgākajā kategorijā būtu iekļautas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, it īpaši uz šīs robežas esošie starptautiskie robežkontroles punkti. Otra svarīgākā kategorija būs Rīgas lidosta, jūras teritorijas un ostas, kuras tiek izmantotas starptautiskajai satiksmei. Nākotnes iekšējās robežas ietilps trešajā kategorijā. Mērķis uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju ir novērst vai atklāt visus personu nelegālās robežas šķērsošanas mēģinājumus. Galvenās metodes šīs darbības īstenošanai ir: - detalizēta stratēģiskā, operatīvā un taktiskā riska analīze par visu teritoriju, sevišķi par robežas šķērsošanas vietām; - tehniskās novērošanas un kontroles iekārtu izmantošana robežas šķērsošanas vietās; - plaša informācijas sistēmu izmantošana un to nodrošinošās ierīces; - tehnisko novērošanas un kontroles iekārtu izmantošana uz zaļās robežas; - personāla apmācības līmeņa uzlabošana; - aktīvāka dienesta suņu izmantošana, it īpaši uz zaļās robežas; - uzlabota mobilitāte uz zaļās robežas; - Valsts robežsardzes kontroles taktikas uzlabošana; - intensīvāka sadarbība starp valsts iestādēm; - sadarbības attīstīšana ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm, kas darbojas uz robežas; - konstrukcionālie risinājumi un darbības metodes robežas šķērsošanas vietās; - rūpīgi pārdomāta personāla skaita palielināšana. Plāni par tehniskās novērošanas līdzekļu attīstīšanu austrumu robežas šķērsošanas vietās un uz zaļās robežas (tāpat arī informācijas sistēmu attīstīšana un to izmantošanu nodrošinošā aprīkojuma iegāde, kā arī apmācība šo sistēmu izmantošanai) tiks noteikti kā stratēģisks robežu drošības projekts, kura finansējums turpmākajos gados tiks garantēts. Rīgas lidostā un ostās personu padziļinātā kontrole tiks veikta pamatojoties uz riska analīzi. Mērķis būs novērst vai atklāt visus nelegālos ieceļošanas mēģinājumus no teritorijām, kas atrodas ārpus ES. Svarīgāko transporta kompāniju personāls tiks apmācīts lidostās un ostās veicamajai kontrolei. Baltijas valstu kontaktpersonas atbalstīs kontroli tajās Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas lidostās, no kurām ir lidojumi uz Rīgu. Patlaban no šim valstīm lidojumi uz Rīgu ir tikai no Maskavas un Kijevas. Valsts robežsardzes personāla skaits un darbība Rīgas lidostā un ostās ES vidē tiks izplānota
80. gada laikā, ņemot vērā no ES ārienes pienākošās un citas kontrolei pakļautās satiksmes apjomu ostās. Uz nākotnes ES iekšējām robežām (robežas ar Lietuvu un Igauniju), gan uz zaļās robežas, gan robežas šķērsošanas vietās līdz robežkontroles noņemšanai (vismaz līdz
81. gadam) tiks saglabāts pašreizējais kontroles līmenis. Attīstot sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, tiks mēģināts sākt personāla pielāgošanu nākotnes iekšējo robežu apstākļiem jau pirms
82. gada, neapdraudot patreizējo kontroles efektivitāti. Robežas šķērsošanas vietu tehniskās novērošanas un informācijas sistēmu attīstība tiks turpināta, ņemot vērā šo sistēmu izmantošanu arī pēc kontroles noņemšanas no iekšējām robežām. Par galveno attīstāmo objektu tiks izvēlēta tāda sakaru sistēma, kas papildus Latvijas iekšējās iestāžu sadarbības nodrošināšanai padarīs iespējamu arī sadarbības padziļināšanu ar Lietuvas un Igaunijas iestādēm. Šajā attīstības projektā tiks ņemtas vērā iestāžu sadarbības vajadzības, minētajām robežām kļūstot par ES iekšējām robežām. Šis projekts tiks izvēlēts kā stratēģiskais attīstības projekts un tas aptvers iestāžu sadarbības vajadzības arī uz austrumu robežas. Uzsvars uz visām robežām tiks likts uz Latvijā iebraucošo nelegālo robežas šķērsotāju atklāšanu. Iekšējo robežu, Rīgas lidostas un ostu satiksmes kontrolē svarīga būs no Latvijas uz Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm pastāvošās, ar seksa biznesu saistītās plūsmas kontrole. Šajā jomā sadarbība ar Valsts policiju ir svarīgākais darbības komponents. Iekšlietu ministrijas vadībā tiks sastādīti plāni nopietniem robežu drošību apdraudošiem ārkārtējiem notikumiem, piemēram, plaša mēroga nelegālai imigrācijai. Darba plāns tiks sastādīts
83. gada laikā.
84. gada laikā tiks pieņemti lēmumi par notikumu modeļiem, kuriem jāgatavojas, un sastādīti pamatrisinājumi. Detalizētiem plāniem jābūt izstrādātiem līdz
85. gada beigām. 5.3.
86. Robežu šķērsojošo noziedznieku un teroristu atklāšana Starptautiskās organizētās noziedzības tendences ir cieši saistītas ar cilvēku, ieroču, narkotisko vielu kontrabandu, kā arī naudas atmazgāšanu. Zagto transporta līdzekļu kontrabanda arī gandrīz pilnībā tiek veikta ar starptautiski organizētu noziedzīgu grupu spēkiem. Pārrobežu noziedzība ir nopietni starptautiski draudi, tie ir arī draudi Latvijas iekšējai drošībai. Pēc pievienošanās ES Latvijai būs jāspēj nest atbildība par starptautiskās noziedzības izplatīšanās novēršanu pāri Latvijas robežām pārējā ES teritorijā. Nesenā notikumu attīstība rāda, ka terorisma izplatība ir kļuvusi par ļoti skaidru draudu demokrātiskajai sabiedrībai un personiskajām brīvībām. Terorisms, ja ņem vērā iespējamo pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un kodolieročiem, var novest pie postošām sekām. Labi plānotas, finansiāli un tehniski atbalstītas teroristu aktivitātes vienlaicīgi ar globālu tīklu attīstību un vadības decentralizāciju padara terorismu par parādību, ar kuru ir grūti cīnīties. Globālais terorisms ir saistīts ar darbības gatavošanu un robežu šķērsošanu arī valstīs, kuras pašas nav teroristu darbības mērķa valstis. Šajā ziņā gatavībai ir jāpastāv arī Latvijā. Drošības policija valstī ir atbildīga par terorisma novēršanu un atklāšanu, bet kas attiecas uz cita veida starptautisko noziedzību, atbildīgā iestāde ir Valsts policija. Uz valsts robežām Valsts robežsardzei papildus atbildībai par ieceļojošo un izceļojošo personu kontroli ir arī atbildība par to, ka tiek novērsta noziedznieku izdarīta robežas šķērsošana. Valsts robežsardzes atbildību par starptautiskās noziedzības un terorisma atklāšanu ārvalstnieku uzraudzības kontekstā iekšzemē ir jāpārskata
87. gada laikā. Valsts robežsardzes iespējas neatkarīgi atklāt noziedznieku un teroristu robežas šķērsošanu apgrūtina arī tas, ka daļai no tiem ir pilnīgi īsti, ieceļošanas tiesības dodoši ceļošanas dokumenti. Noziedznieku un teroristu atklāšanai uz robežas ir nepieciešama cieša sadarbība un informācijas apmaiņa starp Valsts robežsardzi un Valsts policiju. Ar Ministru kabineta rīkojumu
88. gadā tika apstiprināts plāns cīņai ar terorismu, kurā ir paredzēti uzdevumi arī Drošības policijai, Valsts policijai un Valsts robežsardzei un noteikta sadarbība cīņā ar terorismu. Plāns apskata īstermiņa un ilgtermiņa darbības, likumdošanas aktu izstrādi un apstiprināšanu, kā arī informācijas apmaiņu. Latvijas atbildība par starptautiskās noziedzības un terorisma atklāšanu uz valsts robežām ES vidē it sevišķi būs saistīta ar noziedznieku pārvietošanos pāri robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Šajā ziņā Latvijai ir jāizveido skaidrs situācijas novērtējums gan savas kontroles attīstīšanai, gan arī ES un citu Baltijas valstu vajadzībām. Starptautiskās noziedzības saites starp Baltijas valstīm un Krieviju, un ar tām saistītā pārvietošanās pāri robežām ir jānoskaidro ciešā sadarbībā ar Igauniju. Atbilstoši tam starptautiskās noziedzības saites starp Baltijas valstīm un Baltkrieviju, un ar tām saistītā pārvietošanās pāri robežām ir jānoskaidro ciešā sadarbībā ar Lietuvu. Lai izveidotu situācijas novērtējumu ir nepieciešama sadarbība arī ar Krievijas un Baltkrievijas milicijām un EUROPOL. Attīstošais kontaktpersonu tīkls kā svarīgs komponents tiks iesaistīts situācijas novērtējuma sastādīšanā. Aktualizētu situācijas novērtējumam par pārrobežu noziedzību un tās izmantotajām metodēm ir jāsagatavo
89. gada laikā. Valsts policija atbildēs par šī novērtējuma sastādīšanu. Papildus pareizam un pietiekoši precīzam situācijas novērtējumam svarīga loma ir arī pareizajā laikā veiktai uzticamas informācijas apmaiņai gan starptautiski, gan Latvijas iekšienē. Valsts policijas speciālā struktūrvienība ar tā kontaktiem ar EUROPOL, INTERPOL, Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kā arī ar SIRENE biroju (pēc tā nodibināšanas) veidos pamatus pieejai pie starptautiskas informācijas, tās analīzei un tālākai nodošanai arī uz robežas veicamās kontroles vajadzībām. Minētās Valsts policijas speciālās struktūrvienības izveidošana arī no robežu drošības viedokļa ir svarīgs un atbalstāms projekts, kam jābūt īstenotam ne vēlāk kā
90. gadā. Cīņa pret starptautisko noziedzību un terorismu tik cieši ir saistīta arī ar darbu, kas tiek veikts uz robežas, ka ar šīm parādībām saistītā pamatinformācija ir jāiekļauj ne tikai policistu, bet arī robežsargu un muitnieku pamatapmācības programmās. Ar kvalifikācijas celšanu tiks aktualizēts svarīgākā personāla informētības līmenis un dažiem atsevišķi izvēlētiem ekspertiem tiks sniegta starptautiska augstākā līmeņa apmācība. Mācību programmu pārskatīšana un precizēšana būs daļa no citu robežu vadības stratēģijas sektoru kontekstā pastāvošajām mācību programmu precizēšanas vajadzībām. Valsts robežsardzes gatavības vienība tiks apmācīta un aprīkota tā, lai tā būtu piemērota arī noziedznieku un teroristu izraisītu nopietnu ārkārtējo notikumu kontrolēšanā it īpaši austrumu robežas šķērsošanas vietās un Rīgas lidostā. Sadarbība ar Iekšlietu ministrijas speciālajām vienībām tiks uzlabota, rīkojot kopīgas mācības. Dienesta suņu izmantošana būs viens no sadarbības sektoriem. Gan Valsts policijas, gan Valsts robežsardzes eksperti regulāri sniegs abpusēju atbalstu apmācībā. Apmācībā tiks izmantoti arī ārvalstu augstākā līmeņa eksperti. 5.3.
91. Viltotu un nelikumīgu dokumentu atklāšana To personu skaits, kas izmanto viltotus dokumentus robežkontrolē, pieaug, vismaz atklāto viltojumu skaits ir palielinājies no 30 gadījumiem
92. gadā līdz 61 gadījumam
93. gadā. Papildus pasēm tiek viltoti arī citi dokumenti, kas ir nepieciešami robežas šķērsošanai - vīzas, transporta līdzekļu reģistrācijas apliecības, obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises, notariāli apstiprinātas pilnvaras automašīnas lietošanai ārvalstīs utt. Visizplatītākais viltošanas veids ir fotogrāfijas nomaiņa pasē. Šādu viltojumu kvalitāte ir diezgan augsta. Lai izgatavotu viltojumus, parasti tiek izmantotas lietotas pases (zagtas vai nozaudētas ar paceltu laminātu). Lai maldinātu robežsargus par ceļošanas intensitāti un maršrutiem, tiek izmantoti viltoti robežas šķērsošanu apliecinoši zīmogi, bet šo zīmogu kvalitāte nav bijusi augsta. Valsts robežsardze Latvijā ir iestāde, kas ir atbildīga par Latvijas robežas šķērsošanā izmantoto viltojumu un citu nelikumīgu dokumentu atklāšanu. Valsts robežsardze šajā jautājumā atbalsta citas ar robežu drošību saistītās iestādes. Efektīva dokumentu viltojumu atklāšana prasa detalizētu analīzi par izmantotajām viltošanas metodēm, darbības organizētību, viltoto dokumentu izmantošanas metodēm, kā arī augsta līmeņa tehnisko aprīkojumu, informācijas sistēmas un prasmīgu personālu, kas uz riska analīzes pamata prot pievērst uzmanību pareizajām lietām, kā arī funkcionējošu nacionālo un starptautisko sadarbību. Viltojumu atklāšana prasa īpašas zināšanas. Papildus tam, ka it sevišķi robežkontroles punktos strādājošajam personālam ir laba pamatsagatavotība, ir vajadzīgi arī cilvēki, kuriem ir augsta līmeņa zināšanas par jautājumiem, kas ir saistīti ar viltojumiem. Riska analīze ir pirmais priekšnoteikums efektīvai viltoto dokumentu atklāšanai. Valsts robežsardze sagatavos detalizētu riska analīzi par jautājumiem, kas ir saistīti ar dokumentu viltošanu saskaņā ar sadaļu 5.1.
94. Detalizēta analīze par viltošanas veidiem, kas tiek izmantoti, vai kuru izmantošana tiek uzskatīta par iespējamu, it īpaši šķērsojot robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, un to sasaistīšana ar riska personām ir nepieciešams priekšnoteikums efektīvai dokumentu viltojumu atklāšanai. Ir nepieciešama cieša sadarbība ar Igauniju, kas attiecas uz Krievijas virzienu, un cieša sadarbība ar Lietuvu, kas attiecas uz Baltkrievijas virzienu. Uz riska analīzes pamata tiks izstrādāta darbības taktika un lemts par katrai darbības vietai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Otrais svarīgākais priekšnoteikums veiksmīgai viltoto dokumentu atklāšanai ir tehniskais aprīkojums un informācijas sistēmas.
95. gadā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi par robežkontrolē nepieciešamajiem darba rīkiem un tehnisko aprīkojumu. Šie noteikumi nosaka kāds aprīkojums ir nepieciešams augstākā, vidējā un zemākā līmeņa robežas šķērsošanas vietās. Par robežas šķērsošanas vietu sadalījumu tiks lemts, ņemot vērā riska analīzi un vietu izvietojumu uz ārējām un iekšējām robežām, ņemot vērā minimālās prasības aprīkojumam. Noteikumu projektā ir ņemtas vērā arī Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes, teritoriālo pārvalžu un apmācības vajadzības. Šis projekts ir svarīgākā daļa no sadaļā 5.3.
96. minētā stratēģiskā projekta, kas attiecas uz robežas šķērsošanas vietu tehniskā aprīkojuma attīstību, un tam ir jābūt realizētam.
97. gadā tika izstrādāta un testēta datorprogramma "Dokumentu informācijas sistēma", kuru izstrādāja un uztur Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas eksperti. Tā atļaus veikt dokumentu kontroli dažādās tieslietu institūcijās sākot no
98. gada un būs pirmā stadija ES viltoto un oriģinālo dokumentu apmaiņas un arhivēšanas programmas (FADO) ieviešanā un dalībā. Ir jānodrošina šīs programmas izmantošanas sākšana. Trešais svarīgais priekšnoteikums ir prasmīgs personāls. Muitas un Valsts robežsardzes ar dokumentu viltošanu saistītās apmācību pamatprogrammas ir jāpārskata, lai tiktu nodrošināts pietiekoši augsts pamatapmācības līmenis un praktiskie vingrinājumi. Nepieciešamais aprīkojums ir jāiegādājas un jāuztur atjauninātā veidā vismaz Rēzeknē izvietotajā Valsts robežsardzes mācību iestādē. Viltoto dokumentu atklāšana prasa vairāku cilvēku apmācīšanu augstākajā starptautiskajā līmenī. Šie cilvēki Latvijā vadīs praktisko attīstības darbu, atbildēs par speciālās apmācības organizēšanu un veiks ar viltoto dokumentu atklāšanu saistītus, īpašas zināšanas prasošus uzdevumus Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē, teritoriālajās pārvaldēs, kā arī Rīgas lidostas robežkontroles punktā. Šie eksperti sniegs atbalstu citām ar robežu drošību saistītām iestādēm, it īpaši tām, kas ir saistītas ar vīzu izsniegšanu, kā arī svarīgākajām transporta kompānijām. Valsts robežsardze atbild par šo ekspertu apmācības plānošanu un realizēšanu. Ceturtais priekšnoteikums ir cieša starptautiskā un nacionālā sadarbība. Valsts robežsardze ir atbildīga par jautājumiem, kas ir saistīti ar viltotiem dokumentiem, kuri tiek izmantoti saistībā ar robežu šķērsošanu, ir atbildīga arī par starptautisko sadarbību šajā jomā. Īpaši ciešai sadarbībai ir jāpastāv ar Igauniju un Lietuvu. Svarīga ir arī Latvijas iekšējā sadarbība, it īpaši ar Valsts policijas Ekspertīžu centru un Tieslietu ministrijas Tiesu ekspertīzes zinātnisko laboratoriju. Ar dokumentu viltojumu atklāšanas jautājumiem saistītais starptautiskais kontaktpunkts tiks nodibināts Rīgas lidostā. Realizācijas plānu sastādīs Valsts robežsardze. 5.3.
99. Narkotiku kontrabandas atklāšana No narkotiskajām vielām atkarīgo skaits Latvijā un reģionā pieaug un visdrīzāk, ka pieaugs arī nākotnē. Liela procentuālā daļa no narkotiku lietotājiem lieto heroīnu, kas galvenokārt tiek importēts no austrumiem, caur ES nākotnes iekšējo robežu šķērsošanas vietām. Pēdējās tendences parāda, ka Latvija ir tranzīta valsts amfetamīnam no Lietuvas uz Ziemeļvalstīm. Konfiscēto narkotisko vielu daudzums uz Latvijas robežām ir mazs. Detalizēta narkotisko vielu kontrabandas analīze ir sarežģīta nepilnīgo statistikas datu dēļ. Tomēr ir skaidrs, ka kontroles sistēmas efektivitāte robežas šķērsošanas vietās ir vāja un nepietiekoša cīņai ar pieaugošo narkotisko vielu kontrabandu. Narkotisko vielu kontrabandas atklāšana ir viena no robežu drošības prioritātēm. Ar narkotiskajām vielām saistītie noziegumi ir kļuvuši ļoti cieši saistīti ar starptautisko kriminālo grupu darbībām. Cīņa ar šāda veida noziedzību prasa daudzinstitucionālu pieeju, kas iesaistītu Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Muitu un citas institūcijas darbā, kas vērsts uz narkotisko vielu pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanu Latvijā. Atbildības sadalījums narkotisko vielu atklāšanā nav bijis pilnīgi skaidrs. Skaidrs atbildības sadalījums ir bijis sarežģīts arī tādēļ, ka narkotiku kontrabandas jautājumi ir tikai viena daļa no nacionālās narkotiku problēmas. Kas atteicas uz narkotisko vielu kontroli, pamatatbildība būs sekojoša: Valsts policija atbildēs par narkotisko vielu apkarošanu nacionālajā līmenī, par starptautisko sadarbību un atbalstīs citas institūcijas, kuras Latvijā piedalās narkotisko vielu kontrolē. Muita būs atbildīga par narkotisko vielu kontroli tajās robežas šķērsošanas vietās, kurās tai ir personāls (ieskaitot ostas un lidostas). Valsts robežsardze piedalīsies narkotisko vielu kontrolē saistībā ar savu uzdevumu veikšanu robežas šķērsošanas vietās un būs atbildīga par narkotisko vielu kontroli tajās robežas šķērsošanas vietās, kurās nav muitnieku, kā arī uz zaļās robežas un pierobežas saskaņa ar sadarbības līgumiem ar Muitu un Valsts policiju. Uzsvars uz robežas veiktajā narkotisko vielu kontrolē ir uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju un Rīgas lidostā. Tā kā Latvija kalpo kā tranzīta valsts arī narkotikām, kas tiek ievestas no dienvidiem, narkotisko vielu kontroli ir jāintensificē arī uz nākotnes ES iekšējām robežām. Likumdošanā ir jāsaglabā efektīvas narkotisko vielu kontroles iespējas uz robežām ar Lietuvu un Igauniju arī pēc pievienošanās ES. Valsts policija, kā iestāde, kas ir atbildīgā nacionālajā līmenī un atbild par starptautiskajiem kontaktiem sastāda un uztur detalizētu riska analīzi par narkotisko vielu kontrabandu uz Latviju un cauri Latvijai uz citām valstīm saskaņā ar sadaļu 5.1.
100. Uz šīs riska analīzes pamata austrumu robežai (ja nepieciešams atsevišķi Krievijas un Baltkrievijas robežas, kā arī autoceļu robežas šķērsošanas vietas un dzelzceļa robežas šķērsošanas vietas), Rīgas lidostai, ostām un nākotnes iekšējām robežām tiks sastādīti atsevišķi darbības plāni narkotisko vielu kontrabandas atklāšanai sadarbojoties Muitai, Valsts robežsardzei un Valsts policijai. Plānotajos Ministru kabineta noteikumos par sadarbību starp Policiju, Muitu un Valsts robežsardzi tiks ietvertas arī vadlīnijas iestāžu sadarbībai cīņā pret narkotiskajām vielām. Ministru kabineta noteikumi
101. gadā tiks konkretizēti ar divpusējās sadarbības līgumiem starp iestādēm. Šajos līgumos ir jābūt noteiktām metodēm, kas nodrošinās pieeju nepieciešamajai izlūkošanas informācijai tiem, kas veic praktisko kontroli, vienlaicīgi nodrošinot, lai konfidenciāla informācija nenonāktu nepareizās rokās. Suņu izmantošana ir svarīgs narkotisko vielu kontroles sektors. Muitas atbildība par narkotisko vielu kontroli robežkontroles punktos nav sabalansēta ar narkotisko vielu meklēšanai apmācīto suņu skaitu.
102. gada laikā Muitai ir jāizstrādā plānu par to, kā tā ir iecerējusi atrisināt jautājumu par narkotisko vielu kontrolē nepieciešamajiem suņiem. Muitu ar saviem narkotiku meklēšanas suņiem atbalsta Valsts robežsardze, bet nākotnē Valsts robežsardzes narkotisko vielu meklēšanai apmācīto suņu skaits tiks noteikts vispirmām kārtām vadoties no pašas Valsts robežsardzes ar narkotisko vielu kontroli saistītajiem uzdevumiem. Narkotisko vielu kontroles nozīmīgums ir jāakcentē Muitas plānos un praktiskajā darbībā. Tas nozīmē nopietnu personīgu Muitas vadības iesaistīšanos pastāvošās kontroles ievērojamā intensificēšanā, kā arī kontroles sektora svarīguma palielināšanu Muitas iekšējā organizācijā. Kā viena no vājā kontroles sektora attīstīšanas metodēm ir jāapsver Muitas par patreizējo neatkarīgāka loma no Valsts ieņēmumu dienesta. Tā kā narkotisko vielu kontrole izteikti ir daudzu iestāžu sadarbības jautājums gan nacionāli, gan starptautiski, kopīgu apmācību un operāciju loma iegūst lielāku nozīmi. Valsts policija atbild par plašu apmācības un operāciju plānošanu un realizāciju. Valsts policija valstī ir arī atbildīga par narkotisko vielu kontroles apmācības koordinēšanu un īpašo zināšanu nodošanu citām uzraudzības iestādēm. 5.3.
103. Preču un vielu kontrabandas atklāšana Kontrabandas risks galvenokārt ir saistīts ar atšķirībām Latvijas un kaimiņvalstu likumdošanā un ekonomiskajā situācijā. Pastāv tendence kontrabandā vest preces, kuras tajā brīdī kaimiņvalstīs ir lētākas nekā Latvijā. Kontrabandas pārvadāšana konteineros kļūs arvien nozīmīgāka. Šaujamieroču un citu ieroču kontrabandas gadījumi ir reti. Kas attiecas uz Krieviju un Baltkrieviju, naftas produktu, cigarešu, alkohola, pārtikas, mājsaimniecības preču, heroīna kontrabanda pārskatāmā nākotnē saglabāsies kā svarīgs jautājums. Kad Latvijas austrumu robeža kļūs par ES ārējo robežu, kontrabanda no šīm valstīm visdrīzāk pieaugs. Nelielais atklāto muitas noteikumu pārkāpumu skaits it īpaši uz robežas ar Krieviju piesaista īpašu uzmanību. Pirmo
104. gada desmit mēnešu laikā atklāto muitas noteikumu pārkāpumu skaits ir bijis tikai ap 200, ieskaitot arī dzelzceļa satiksmi un tos gadījumus, kurus ir atklājusi Valsts robežsardze. Vidēji tas nozīmē mazāk kā četrus atklātus muitas noteikumu pārkāpumus nedēļā. Muita ir atbildīga par preču un vielu kontrabandas novēršanu un atklāšanu, ņemot vērā uz narkotiskajām vielām attiecināto, sadaļā 5.3.
105. minēto atbildības sadalījumu un Sanitārās robežinspekcijas atbildību (kā minēts sadaļā 5.3.9.). Valsts robežsardze atbild par muitas kontroli sadarbības līgumos atrunātajā veidā uz zaļās robežas un robežpārejas punktos, kur muitnieku nav. Galvenais priekšnoteikums efektīvai darbībai ir detalizēta riska analīze. Muita saskaņā ar sadaļu 5.1.
106. atbild par riska analīzes sastādīšanu, kas attiecas uz preču un vielu kontrabandu (izņemot narkotiskās vielas un riska analīzi, par ko atbildīgā ir Sanitārā robežinspekcija). Tā kā preču kontrabandas raksturs ir atšķirīgs uz dažādām sauszemes robežām, lidostās un ostās, riska analīzei ir jābūt pietiekoši detalizētai. Efektīvi izmantojot riska analīzi tiks uzlaboti kontroles rezultāti, kā arī tiks minimizēts kontroles daudzums un uzlabota satiksmes plūsma, kontroles efektivitāti būtiski nesamazinot. Par prioritāti tiks izvirzīta robežas šķērsojošo preču plūsmas kontrole uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas nozīmē kontroli veicošā personāla skaita palielināšanu iepriekš minēto robežu šķērsošanas vietās. Caur Rīgas lidostu, ostām, pāri Lietuvas un Igaunijas robežām plūstošajā satiksmē uz riska analīzes pamata padziļinātajai pārbaudei tiks izraudzītas tikai riskam visvairāk pakļautās kravas. Kontrolē tiks palielināts uzsvars uz ieroču un bīstamu priekšmetu, un vielu (piemēram, sprāgstvielu un radioaktīvu vielu, kā arī spridzekļu izgatavošanā izmantojamu komponentu) atklāšanu. Tiks palielināts šādai kontrolei piemērotu dienesta suņu skaits. Muita un Valsts robežsardze
107. gada laikā kopīgi sastādīs plānu par suņu izmantošanas jautājumiem un vienosies par sadarbības metodēm iepriekš minēto bīstamo priekšmetu un vielu kontroles efektīvai organizēšanai. Muitas personāla sadalījuma proporcija - kontroli veicošais personāls/cits personāls (20/80) tiks izmainīts, palielinot kontroli veicošā personāla daļu. Muita par to sastādīs plānu ne vēlāk, kā
108. gada sākumā un šajā plānā ņems vērā nepieciešamās izmaiņas uz nākotnes ES iekšējām robežām un no iekšējām robežām noņemamo personālu. Robežām ar Igauniju un Lietuvu kļūstot par iekšējām robežām, preces pāri robežām varēs tikt pārvietotas, bez muitas un citām robežas formalitātēm. Muitas kontrole būs atļauta tikai pamatojoties uz iepriekšēju informāciju par kontroles nepieciešamību. Kontrole tiks vērsta uz iespējamajiem kontrabandas objektiem. Šāda veida darbība palielinās vajadzību pēc personāla, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu un analīzi. ES noteikumu ietvaros Latvijas Muitai uz robežām ar Igauniju un Lietuvu būs jāizvēlas tās darbības veids, šīm robežām kļūstot par ES iekšējām robežām. Darbības veidu izvēloties, ir nepieciešama cieša sadarbība ar Igauniju un Lietuvu. Latvijas Muitas pamatlīnijas darbībai uz robežām ar Igauniju un Lietuvu ir jānosaka
109. gada laikā. Izvēloties darbības veidu, ir jāņem vērā arī Valsts robežsardzes struktūrvienību darbība uz nākotnes iekšējām robežām un to iespējas piedalīties Muitas uzdevumu veikšanā. Kontrabandas efektīva atklāšana uz robežām prasa Muitas, Valsts robežsardzes un Sanitārās robežinspekcijas ciešu sadarbību. Plānojamajos Policijas, Muitas un Valsts robežsardzes sadarbību nosakošajos Ministru kabineta noteikumos tiks iekļauti arī sadarbības pamati kontrabandas kontrolei. Muitas un Sanitārās robežinspekcijas starpā noslēgtais sadarbības līgums dod pamatus Muitas un Sanitārās robežinspekcijas savstarpējai sadarbībai, bet ir jāapsver svarīgāko principu izvirzīšana augstākā likumdošanas līmenī. Svarīgākā kontroles iestāžu sadarbības daļa ir kontroles vadīšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšana. Šī jautājuma pamatiem ir jāparādās likumdošanā, un to ir jāprecizē visos sadarbības līgumos. Tāda ekipējuma iegāde, kas padarīs pastāvošās informācijas izmantošanu iespējamu praktiskajā kontrolē, tiks iekļauta stratēģiskajā robežu šķērsošanas vietu tehniskā ekipējuma un informācijas sistēmu projektā , kas ir aprakstīts šī dokumenta sadaļā 5.3.
110. Kā viena no metodēm narkotisko vielu kontroles efektivitātes palielināšanai bija minēta Muitas par patreizējo lielāka neatkarība no Valsts ieņēmumu dienesta. Tāda pati vajadzība ir saskatāma arī no kontrabandas kontroles skatupunkta raugoties. Atbildība un gatavība veikt izmeklēšanu ar kontrabandu saistītās lietās palielinās darbības efektivitāti un uzlabos Muitas personāla motivāciju. Pilnvaras šādas izmeklēšanas veikšanai likumdošanā jau pastāv. 5.3.
111. Pāri robežai transportējamo zagto transporta līdzekļu atklāšana Zagto transporta līdzekļu kontrabanda Latvijā ir viens no visizplatītākajiem nozieguma veidiem. Šos noziegumus gandrīz pilnībā izdara starptautiskas organizētās noziedzības grupas. Lai izvairītos no atklāšanas un izvairītos no soda noziedznieki ir spiesti nodibināt labi attīstītus tīklus zagto transporta līdzekļu transportēšanai, slēpšanai un pārdošanai. Šie tīkli darbojas dažādās valstīs un savstarpēji ir labi saistīti. Gadā Latvijā tiek nozagti apmēram 3000 transporta līdzekļi. Pēdējo gadu laikā ik gadu atklāto gadījumu skaits vidēji ir
112. Izvērtējums rāda, ka ievērojama zagto transporta līdzekļu daļa tiek izvesta uz Krieviju. Papildus tam Latvija kalpo arī kā tranzīta valsts Viduseiropā zagtajiem transporta līdzekļiem ceļā uz Krieviju. Vispārēji ņemot, ievērojamas izmaiņas Latvijā zagto un atrasto transporta līdzekļu skaitā pēdējos gados nav bijušas. Valsts policijai ir nacionālā atbildība par jautājumiem, kas saistīti ar transporta līdzekļu zādzību atklāšanu un tā ir arī atbildīga par attiecīgo starptautisko sadarbību. Valsts robežsardzes uzdevums ir novērst zagto transporta līdzekļu transportēšanu pāri robežām. Valsts robežsardzes galvenais uzdevums - personu nelegālas robežas šķērsošanas novēršana nedrīkst tikt apdraudētas ar transporta līdzekļiem saistītās kontroles dēļ. Lai atklātu zagtos transporta līdzekļus, uzsvars tiks likts uz robežas šķērsošanas vietām uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Uz robežām ar Igauniju un Lietuvu tiks saglabāts apmēram patreizējais kontroles līmenis līdz brīdim, kad minētās robežas kļūs par ES iekšējām robežām. Ievērojama robežas šķērsošanas vietu skaita samazināšanās ES vidē nodrošinās to, ka zagto transporta līdzekļu atklāšanai nepieciešamās īpašās zināšanas un prasme tiks nodrošināta vismaz visiem starptautiskajiem austrumu robežas robežkontroles punktiem. Pirmajā stadijā pietiekošas īpašās zināšanas tiks nodrošinātas visiem trim starptautiskajiem robežkontroles punktiem uz robežas ar Krieviju.
113. gada laikā Valsts robežsardze kopā ar Valsts policiju sagatavos personāla apmācības plānu, bet
114. gada laikā - kontrolēs iespējami nepieciešamā speciālā aprīkojuma iegādes plānu. Valsts policija sniegs atbalstu Valsts robežsardzes apmācībā. Kopējo Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Muitas sadarbības operāciju skaits, it īpaši austrumu robežas šķērsošanas vietās, tiks palielināts. Operācijās tiks cieši iesaistīta Valsts policijas reģionālā organizācija. Kas attiecas uz transporta līdzekļu zādzībām Valsts policija saskaņā ar 5.1.
115. šī dokumenta sadaļu sagatavos nacionālo riska analīzi. Valsts robežsardzes kontroles taktika un tehnika tiks plānota vadoties pēc šīs riska analīzes. Ātras un efektīvas pamatkontroles nodrošināšanai visām austrumu robežas šķērsošanas vietām (arī robežpārejas punktiem) ir nepieciešama on-line saite ar zagto transporta līdzekļu reģistru. Valsts policija atbild par reģistra aktualitāti. Tā kā Krievija un zināmā mērā arī Baltkrievija ir mērķa valstis zagtajiem transporta līdzekļiem, ir svarīgi, ka Valsts policijas sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas milicijām tiek padarīta ciešāka un milicijas tiek iesaistītas zagto transporta līdzekļu meklēšanā. Lielāka atbildība par šo sadarbību tiks uzlikta arī Valsts policijas reģionālajam līmenim. Situācijas attīstībai uz Latvijas robežām tiks uzmanīgi sekots, lai neizveidotos tāda situācija, ka Latvija kļūtu par pievilcīgāku maršrutu zagtajiem transporta līdzekļiem, nekā Igaunija un Lietuva. 5.3.
116. Dzīvnieku un augu slimību, kā arī citu dzīvnieku izcelsmes draudu, sabiedrības un dzīvnieku veselībai bīstamu dzīvnieku un augu izcelsmes produktu atklāšana Patlaban Latvijai nav nekādu īpašu dzīvnieku vai augu slimību draudu. Nesenie BSE, kā arī mutes un nagu sērgas gadījumi Eiropā ārpus Latvijas ir parādījuši, ka papildus labam ikdienas kontroles līmenim ir nepieciešama arī spēja reaģēt uz ātri mainīgu situāciju. Par visskaidrāk saskatāmajiem riska faktoriem tiek uzskatīti trūkumi pašu kontroles telpās un dzīvnieku un augu slimību izplatības briesmas, kas pastāv šo apstākļu dēļ. Piemēram, dzelzceļa robežkontroles punktos plašas kontroles veikšana ir praktiski neiespējama, jo nepastāv iespēja iekraut un izkraut kravas nemainot temperatūras līmeni. Ierobežots kontroles laiks un slikta dzelzceļa kravu kontroles vietu organizācija rada risku, ka valstī var tikt ielaistas dzīvībai, veselībai un videi bīstamas kravas. Sanitārā robežinspekcija ir atbildīga par dzīvnieku, augu un citu slimību, un sabiedrībai un dzīvniekiem bīstamu dzīvnieku un augu izcelsmes produktu atklāšanu. Ir jānodrošina pastāvīga sekošana starptautiskajai situācijai un starptautisku informāciju apmaiņu par riska valstīm un reģioniem attiecībā uz cilvēkiem bīstamām epidēmijām un slimībām, ieskaitot arī informāciju par iespējamajiem terora aktiem ar bioloģisko un bakterioloģisko ieroču pielietošanu. Uzsvars Sanitārās robežinspekcijas uzdevumos pēc iestāšanās ES tiks orientēts uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Arī ostas ir svarīgas. Darbību galvenokārt noteiks lēmums par robežas kontrolpunktu skaitu, atrašanās vietu uz robežas un šo punktu statusu. Saskaņā ar plānu Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti uz Krievijas robežas būs Grebņevas un Terehovas RKP, bet uz Baltkrievijas robežas - Pāternieku RKP. Papildus tam no Krievijas un Baltkrievijas ienākošajai dzelzceļa satiksmei kontrolpunkti būs Rēzeknē un Daugavpilī. Ostu kontrolpunkti atradīsies Liepājas, Ventspils un Rīgas ostās. Sanitārās robežinspekcijas kontrolpunkti no robežām ar Igauniju un Lietuvu tiks noņemti pilnībā. Tam būs ļoti liela ietekme uz Sanitārās robežinspekcijas darbību, jo patlaban lielākā daļa no kontrolpunktiem atrodas tieši uz robežām ar Igauniju un Lietuvu. Plānam, pēc tam, kad iestāšanās ES būs skaidra, ir jābūt nodrošinātam ar izmaiņām likumdošanā. Pašreizējais skaidrais priekšstats par nākotnes kontrolpunktiem un tiem plānoto statusu dod labu pamatu nepieciešamo investīciju veikšanai infrastruktūrā. Sanitārās robežinspekcijas darbībai un darbības atbilstībai ES kritērijiem centrālā loma ir darbības un kontroles telpām, kā arī to aprīkojumam. Plāns par visu pēc pievienošanās ES paliekošo kontrolpunktu infrastruktūras attīstīšanu līdz ES prasībām atbilstošam līmenim ir jārealizē, tas ir stratēģisks ar robežu drošību saistīts jautājums. Arī Sanitārās robežinspekcijas kontroles darbībai ir jāpamatojas uz riska analīzi. Uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ostās pastāvošie riski atšķiras. Tas ir jāņem vērā sastādot un uzturot šī dokumenta sadaļā 5.1.
117. aprakstīto riska analīzi. Krievijas virziena risku novērtēšanā ir nepieciešama sadarbība ar Igauniju un Baltkrievijas virziena risku novērtēšanā - ar Lietuvu. Sadarbības uzsākšana ar Krieviju un sadarbības padziļināšana ar Baltkrieviju dos riska analīzei papildus pamatojumu. Pamatnosacījums veiksmīgai Sanitārās robežinspekcijas veiktajai kontroles darbībai ir cieša sadarbība īpaši ar Muitu, bet arī ar Valsts robežsardzi. Nesen parakstītais sadarbības līgums ar Muitu papildinās un uzlabos patreizējās sadarbības pamatus. Svarīgākos sadarbības pamatus ir jāpaceļ likumdošanas līmenī vēlākais iestājoties ES.
118. gada laikā Sanitārajai robežinspekcijai ir jāizvērtē ar tās atbildības sektoru saistītie ārkārtējie notikumi, kuriem uz robežas veicamajā kontrolē ir jāgatavojas. Pēc notikumu modeļu akceptēšanas gatavošanās plāni tiks pārskatīti sadarbībā ar Muitu un Valsts robežsardzi. Ir svarīgi precizēt atbildības sadalījumu starp iestādēm arī ārkārtējos notikumos. Plānos tiks ņemta vērā arī iespējamā iestāžu sadarbības nepieciešamība robežas šķērsošanas vietās nopietnos cilvēku slimību epidēmiju vai bioloģisko ieroču izmantošanas gadījumos. 5.3.
119. Izmaiņas iestāžu organizācijās Ar robežu drošību saistīto iestāžu uzdevumos un organizācijās nesen ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Atbildība par robežapsardzību jūras teritorijās tika nodota Valsts robežsardzei
120. gada oktobrī. Sākot no
121. gada Valsts policijas Imigrācijas policija tika integrēta Valsts robežsardzē Imigrācijas dienesta formā. Valsts ieņēmumu dienesta reģionu skaits
122. gadā no 26 tika samazināts līdz
123. Patlaban nav redzama tādu organizatorisku izmaiņu nepieciešamība, kuru pamatā būtu svarīgu ar robežu drošību saistītu uzdevumu nodošana no vienas iestādes citai. Toties Valsts robežsardzes, Muitas un Sanitārās robežinspekcijas iekšējā organizācija būs jāizmaina tādēļ, ka robežām ar Igauniju un Lietuvu kļūstot par ES iekšējām robežām, iepriekš minēto iestāžu uzdevumi būtiski izmainīsies. Vienlaicīgi ar to, ka iepriekš minēto iestāžu uzdevumu apjoms samazināsies vai pilnīgi pazudīs no iekšējām robežām, uz ārējām robežām veicamo uzdevumu daudzums palielināsies un tiem liktās prasības pieaugs. Plānojot ar organizāciju un personālu saistītas izmaiņas, attieksmei pret jebkuras iestādes personāla kopējā skaita palielināšanu ir jābūt ļoti kritiskai. No robežu drošībai paredzētās naudas nākotnē arvien lielāku daļu ir jāvar izmanot modernas tehnikas, informācijas un sakaru sistēmu iegādei un to izmantošanas prasītajām izmaksām. Arī Latvijas darbaspējīgās sabiedrības daļas samazināšanās ilgākā laika posmā nedos iespēju valsts sektorā nodarbinātā personāla skaita palielināšanai. Nepieciešamība pēc papildus personāla uz ārējām robežām un uzdevumos, kuros šāds papildus personāls ir nepieciešams, tiks nodrošināta izmantojot no iekšējām robežām noņemto personālu, izmainot uzsvaru personāla izmantošanā, kā arī uzlabojot darbības efektivitāti. Valsts robežsardze Robežsardzes organizācija saglabāsies uz visām sauszemes un jūras robežām. Organizācijas pamatuzbūvē - Galvenā pārvalde, teritoriālās pārvaldes (arī atsevišķas vienības, kā piemēram Robežsargu skola) nodaļas/robežkontroles punkti, izmaiņu nebūs ne uz vienas no robežām. Arī Eiropas Savienības vidē uz robežas ar Igauniju saglabāsies viena teritoriālā pārvalde. Tās teritorijā darbosies ne vairāk kā patreizējās četras nodaļas. Robežas šķērsošanas vietu organizācijas tiks likvidētas. Teritoriālo pārvalžu personāla skaits skaidri samazināsies. Šīs izmaiņas organizācijā notiks ne agrāk kā
124. gadā. Līdz tam darbosies patreizējā organizācija, kuras personāla skaitu tomēr mēģinās mazliet samazināt saglabājot patreizējo kontroles līmeni. Uz robežas ar Lietuvu patlaban pastāvošās trīs teritoriālās pārvaldes tiks apvienotas vienā vai, augstākais, divās teritoriālajās pārvaldēs. Nodaļu skaits tiks samazināts. Robežas šķērsošanas vietu organizācijas tiks likvidētas. Teritoriālo pārvalžu personāla skaits tiks skaidri samazināts. Šis izmaiņas tiks ieviestas ne ātrāk kā
125. gadā. Nākotnes organizācija tiks izplānota un par to tiks izlemts līdz
126. gada beigām. Pēc tam tiks apsvērts, cik lielā mērā var sākt pāreju uz jauno organizāciju un personāla skaita samazināšanu jau pirms robežas kļūs par ES iekšējām robežām. Nākotnes investīcijas tiks plānotas un realizētas tā, lai tās kalpotu nākotnes organizācijai. Plānojot Valsts robežsardzes personālu ir jāņem vērā iespēja īpašu iemeslu dēļ uz noteiktu termiņu atjaunot robežkontroli gan uz robežas ar Igauniju, gan Lietuvu. Arī Eiropas Savienības vidē uz robežas ar Krieviju pagaidām saglabāsies divas teritoriālās pārvaldes, bet uz robežas ar Baltkrieviju - viena. Starptautisko autoceļu robežkontroles punktu skaitā (3 uz robežas ar Krieviju un 2 uz robežas ar Baltkrieviju) izmaiņu plānošana nav nepieciešama. Arī nodaļu patreizējais skaits liekas adekvāts. No 8 divpusējiem robežas pārejas punktiem (4 uz robežas ar Krieviju un 4 uz robežas ar Baltkrieviju) darbojas tikai
127. Ja tuvākajā laikā no Krievijas vai Baltkrievijas iestādēm netiks saņemta droša informācija par to, ka četri slēgtie RPP tiks atvērti, šo RPP nosaukumi ir jāmaina un to izmēri jāpārskata saskaņā ar to patiesajiem uzdevumiem. Personāla skaits uz Krievijas un Baltkrievijas robežām tiks palielināts apmēram par tikpat, par cik tiks samazināts personāla skaits uz perspektīvajām iekšējām robežām ar Igauniju un Lietuvu. Valsts robežsardzes organizācijas izmaiņas ostās un Rīgas lidostā atbilstībai ES atnestajām izmaiņām tiks izplānotas līdz
128. gada beigām. Aviācijas vienības organizācija tiks attīstīta saskaņā ar lidaparātu parka sastādītajām prasībām. Muita Kā jau dažādos kontekstos ir iepriekš bijis redzams, Muitai kā robežu drošības uzturēšanā centrālu lomu ieņemošai un par svarīgiem jautājumiem atbildīgai iestādei ir nepieciešama par patreizējo neatkarīgāka loma. To prasa gan starptautisko kontaktu uzturēšana, gan ar Latvijas robežu drošību saistītās iekšējās sadarbības efektīva organizācija. Muitai darbojoties kā Valsts ieņēmumu dienesta daļai, kontroles uzdevumi nav saņēmuši tik lielu atbalstu, cik tās loma robežu drošības nodrošināšanā prasītu, piemēram, narkotisko vielu un citu bīstamu vielu un preču kontrabandas atklāšanai. Muitai jebkurā gadījumā priekšā stāv ievērojamas izmaiņas organizācijā, robežām ar Igauniju un Lietuvu kļūstot par iekšējām robežām un palielinoties prasību līmenim uz ārējām robežām. Saistībā ar šīm izmaiņām jau
129. gadā ir jāuzsāk Muitas statusa noskaidrošana Valsts ieņēmumu dienesta pakļautībā. Muitas teritoriālā reorganizācija, kuras rezultātā no divdesmit sešām administratīvajām teritorijām tiks izveidotas piecas, veidos funkcionējošu teritoriālo struktūru arī ES vidē. Pēc Latvijas iestāšanās ES, robežas ar Igauniju un Lietuvu kļūs par ES iekšējām robežām. ES teritorijā preces cirkulē bez muitas formalitātēm uz robežām tāpat kā, piemēram preces, kas tiek transportētas no Rīgas uz Daugavpili. Brīva plūsma tiek piemērota attiecībā uz precēm, kas ir izgatavotas, vai izlaistas brīvai apritei ES. Neraugoties uz to, valstī ir jāpastāv iespējai zināmos gadījumos kontrolēt preces, kas šķērso tās robežas. Būtu jāpastāv iespējai deklarēt specifiskus preču veidus (piem., ieročus, sprāgstvielas, narkotiskās vielas). Ir skaidrs, ka pašreizējo organizāciju vajadzēs manīt un muitnieku skaits uz iekšējām robežām tiks samazināts. Muitas darbības metodes uz iekšējām robežām ievērojami izmainīsies. Muitai būs vairāk jāstrādā ar iepriekš saņemtu informāciju. Tāpēc izlūkošanai/informācijas vākšanai būs jānodrošina papildus resursi. Muitas darbs uz iekšējām robežām var tikt organizēts pastāvīgos muitas kontrolpunktos, mobilu, plašākā teritorijā strādājošu grupu veidā vai citādi. Ir nepieciešams izstrādāt īpašu stratēģiju. Tikai pēc tās izveides varēs detalizēti lemt par perspektīvo Muitas organizāciju uz robežām ar Igauniju un Lietuvu, kā arī nepieciešamo personāla organizāciju. Tā kā izmaiņas būs nepieciešamas jau uzreiz pēc Latvijas pievienošanās ES, Muitai ir nekavējoties jāuzsāk savas turpmākās darbības detalizēta plānošana uz iekšējām robežām. Pamatrisinājumus ir jāsagatavo
130. gada laikā, bet detalizētu plānu -
131. gada pirmajā pusē. Muitas pamatorganizācijā uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju nav saskatāmas izmaiņas, jo starptautiskie robežkontroles punkti saglabāsies gan uz ceļiem, gan dzelzceļiem. Turpretim papildpersonāla vajadzība kontroles uzdevumiem ir skaidra. Muita organizēs nepieciešamo papildpersonālu, veicot iekšējo reorganizāciju, cita starpā izmantojot arī no iekšējām robežām noņemto personālu un likvidētās štata vietas. Muitai līdz
132. gada vidum būtu jāsastāda plāns uz austrumu robežas izvietotā personāla pastiprināšanai. Atsevišķi ir jāplāno tas, kā tiks pastiprināta narkotisko vielu, ieroču un citu bīstamu objektu un vielu kontrole, un ko tas prasīs attiecībā uz personāla skaitu un apmācību. Pievienošanās ES izsauks dažas izmaiņas arī Muitas darbībā lidostās un ostās. Izmaiņu ietekme uz Muitas organizāciju ir jāizplāno līdz
133. gada beigām. Ir nepieciešams uzlabot Muitas darbības telpas dzelzceļa kontrolpunktos un ostās. Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija Sanitārās robežinspekcijas organizācija saistībā ar pievienošanos ES piedzīvos būtiskas izmaiņas. Patreizējā Sanitārās robežinspekcijas organizācija robežkontroles punktos uz robežām ar Igauniju un Lietuvu tiks likvidēta, beidzoties uz robežas veicamajai kontrolei. Daļa no atbrīvotā personāla tiks izmantota uz ES ārējām robežām veicamās kontroles pastiprināšanai. Uz ES ārējām robežām Sanitārās robežinspekcijas darbības vietas būs trīs autoceļu robežkontroles punktos (Grebņeva un Terehova uz robežas ar Krieviju un Pāternieku uz robežas ar Baltkrieviju), divos dzelzceļa robežkontroles punktos (Rēzekne un Daugavpils) un trīs ostās (Liepāja, Rīga un Ventspils). Pavisam darbības punktu skaits būs 8 pašreizējo gandrīz 30 punktu vietā (kā redzams
134. pielikumā). Organizācijas pārveidošana pamatosies uz kravu plūsmas analīzi, caur katru robežkontroles punktu importēšanai akceptētajām kategorijām, pamatojoties uz strukturālajām prasībām, kas ir noteiktas ar Komisijas lēmumu 2001/812, plānotajiem darba laikiem un citiem personāla uzdevumiem saskaņā ar Padomes Direktīvu 97/78/EC. Nepieciešamie personāla resursi robežkontroles punktos uz ES iekšējām robežām ir jānodrošina, ņemot vērā specifiskas prasības, kas ir noteiktas personālam, kas veic manifestu kontroli ostās un muitas brīvo noliktavu kontroli saskaņā ar Komisijas lēmumu 2000/
135. Nepieciešamība pēc papildpersonāla, kas veic kontroli produktiem, kas ir domāti nosūtīšanai, saskaņā ar Komisijas lēmumu 2000/571 jāizvērtē uzmanīgi. Ir jānoskaidro Muitas loma. Uz šāda pamata
136. gada laikā ir jāsastāda pamatlīnijas Sanitārās robežinspekcijas perspektīvajai organizācijai. Detalizētai organizācijai un plānam par personāla menedžmentu jābūt gatavam līdz
137. gada beigām. Sanitārās robežinspekcijas darbības telpu un to aprīkojuma attīstīšana līdz atbilstībai tiem plānotā statusa ES līmenim, visās iepriekš minētajās 8 darbības vietās, ir ar robežu drošību saistīts stratēģisks projekts, kas ir jārealizē saskaņā ar plānu. Citas ar robežu drošību saistītas iestādes Citu ar robežu drošību saistīto iestāžu vajadzības pēc izmaiņām organizācijās ar robežu drošību saistīto uzdevumu dēļ ir diezgan mazas un, piemēram, attiecībā uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centru, ir paveicamas attiecīgās iestādes iekšējā attīstības darba ietvaros. 5.3.
138. Sadarbības kārtība Ar robežu drošības uzturēšanu saistītie uzdevumi ir sadalīti pa daudzu dažādu iestāžu atbildības sektoriem. No šīm iestādēm Latvijā centrālās ir Valsts robežsardze, Muitas, Policija (Valsts policija un Drošības policija), Sanitārā robežinspekcija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai arī tiem nav neatkarīgas atbildības par uzdevumiem, kas saistīti ar robežu drošību, ir nozīmīga loma Valsts robežsardzes atbalstīšanā robežapsardzības uzdevumos jūras teritorijās. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir arī nozīmīga loma par robežu drošību atbildīgo iestāžu atbalstīšanā, tām veicot savus uzdevumus īpaši grūtās situācijās un apstākļos. Lai veidotos efektīvs un pilnīgs komplekss, katrai ar robežu drošību saistītajai iestādei ir jāpastāv skaidriem atbildības sektoriem, kuri, kopā savienoti, pārklāj visu robežu drošības sfēru. Uzdevumu rakstura dēļ bez sadarbības ar vienu, vai bieži, vairākām iestādēm, atbildīgā iestāde spēj veiksmīgi pildīt savus uzdevumus tikai izņēmuma kārtā. Tā kā ar sadarbību bieži saistās pilnvaru jautājumi, palielinās vajadzība pēc likumdošanas pamatiem un nacionāla līmeņa koordinācijas. Uz tās pamata ar robežu drošību saistītās iestādes varēs izveidot sadarbības līgumus nacionālajam, reģionālajam un vietējam līmenim, kā arī plānot un vienoties par sadarbības praktisko organizāciju. Patlaban trūkst skaidras ar robežu drošību saistīto iestāžu sadarbības sistēmas, kas no regulāri funkcionējoša nacionālā līmeņa sniegtos līdz pat vietējam līmeni. Daudzi ķēdes posmi tomēr jau pastāv un funkcionē. Lai sadarbību padarītu ciešāku un skaidrāku, par svarīgāko ar robežu drošību saistīto iestāžu - Policijas, Muitas un Valsts robežsardzes sadarbības pamatiem ir nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumus. Par priekšlikuma sagatavošanu
139. gada laikā atbild Iekšlietu ministrija. Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku sadarbību uz jūras skarošie Ministru kabineta noteikumi no
140. gada marta tiek uzturēti saskaņā ar praktiskajām prasībām. Sanitārās robežinspekcijas sadarbības organizācijas noteikšana Ministru kabineta noteikumu vai likuma līmenī tiks apsvērta, vēlākais, pievienojoties ES. Citi pamati sadarbības līgumiem pietiekoši skaidri būs atrodami katru iestādi skarošajā likumdošanā. Uz iepriekš minētā pamata iestādes sastādīs sadarbības līgumus nacionālajam, reģionālajam un/vai vietējam līmenim. Sastādīti sadarbības līgumu un sadarbības plānu projekti, cita starpā par Valsts robežsardzes, Muitas un Policijas savstarpējo sadarbību (PMR-sadarbība) visos līmeņos, par Sanitārās robežinspekcijas un Muitas sadarbību, kā arī par Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sadarbību, ir viens no Twinning projekta rezultātiem. Policijas, Muitas un Valsts robežsardzes sadarbība tiks organizēta nacionālajā un reģionālajā līmenī. Nacionālā līmeņa sadarbības organizācija sapulcēsies 2-3 reizes, bet reģionālā līmeņa organizācijas 4-6 reizes gadā. Nacionālā līmeņa sadarbības sanāksmēs piedalīsies Valsts policijas, Muitas un Valsts robežsardzes priekšnieki. Reģionālā līmeņa sanāksmēs piedalās iepriekš minēto iestāžu reģionālā līmeņa vadītāji. Par citu iepriekš minēto iestāžu pārstāvjiem vienojas atsevišķi. Vajadzības gadījumā uz sanāksmēm tiek uzaicināti citu iestāžu, kā piemēram, Sanitārās robežinspekcijas pārstāvji. Labi funkcionējoša PMR-sadarbība atvieglos ar robežu drošību saistītās sadarbības organizāciju arī ar citām Baltijas valstīm un Somiju, kurās darbojas atbilstoša sadarbības sistēma. Ar apmācību saistītā iestāžu sadarbība ir efektīvs līdzeklis sadarbības funkcionēšanas uzlabošanai. Sadarbību apmācību jautājumos ir jāplāno un jārealizē jau robežsargu, policistu un muitnieku pamatapmācību programmu ietvaros. Katra iepriekš minētā iestāde sniegs atbalstu citas iestādes apmācību kursos, piedāvājot savas īpašās zināšanas. Pamatojoties uz katram gadam izstrādātu plānu tiks palielināts to personāla kvalifikācijas celšanas pasākumu skaits, kuros piedalās vairāku ar robežu drošību saistīto iestāžu pārstāvji. Sadarbības praktiskās funkcionēšanas testēšanai un attīstīšanai tiks organizētas kopīgas mācības un operācijas. Visas robežu drošības sfēras sadarbības pārraudzībai un attīstīšanai tiks nodibināta valsts līmeņa robežu drošības sadarbības padome. Citi šīs sadarbība padomes uzdevumi būs, piemēram, robežu drošības situācijas kontrole, robežu vadības stratēģijas īstenošanas uzraudzība un tās tālākas attīstīšana, stratēģisko projektu koordinēšana un svarīgu, ar robežu drošību saistīto iniciatīvu izskatīšana un tālāka virzīšana. Sadarbības padomes dalībnieku kopums veidosies no ministriju, kas ir atbildīgas par robežu drošību, vadības un par robežu drošību atbildīgo iestāžu priekšniekiem. Šāda sadarbības padome varētu regulāri pulcēties vairākas reizes (1-3) gadā un arī gadījumos, kad tas nepieciešams. Iekšlietu ministrija, vēlākais,
141. gada laikā sastādīs detalizētāku priekšlikumu par robežu drošības sadarbības padomes nodibināšanu. 5.
143. līmenis 5.4.
144. Sadarbība ar Eiropas Savienību un cita starptautiskā sadarbība ar robežu drošību saistītos jautājumos Viens no robežu drošības svarīgākajiem pamatakmeņiem ir cieša starptautiskā sadarbība. No Latvijas skatupunkta ar robežu drošību saistīto starptautisko sadarbību var sadalīt pa reģioniem un uz sadarbības rakstura pamata sekojoši: Baltijas valstu sadarbība, sadarbība ar austrumu kaimiņiem Krieviju un Baltkrieviju, Baltijas jūras reģiona sadarbība (it sevišķi ar jūru saistītos jautājumos) un sadarbība ar ES organizācijām un citām starptautiskām organizācijām. Ar robežu drošību saistītā sadarbība ar Baltijas valstīm arī pēc pievienošanās ES Latvijai būs ļoti svarīgā statusā. Sadarbības formas un metodes tomēr ievērojami mainīsies Baltijas valstīm pievienojoties ES un robežām ar Igauniju un Lietuvu kļūstot par ES iekšējām robežām. Latvijas sadarbība ar Igauniju un Lietuvu ir apskatīta sadaļā 5.2.
145. Organizējot un uzturot sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijai papildus atbildībai par savu robežu drošību ievērojama atbildība ir arī par to, ka ar robežu drošību saistītie jautājumi ar divām svarīgām ES ārējo robežu kaimiņvalstīm tiek risināti citām ES valstīm pieņemamā veidā. Sadarbības attīstīšana atbilstībai ES ārējo robežu valstīm stādītajām sadarbības līmeņa prasībām prasa ievērojamu uzmanību un darbu, gan politiskajā līmenī, gan iestāžu līmenī. Sadarbības attīstīšana ar Krieviju un Baltkrieviju ir apskatīta sadaļā 5.2.
146. Sadarbība Baltijas jūras reģionā ietvers gan ar Baltijas jūras valstu robežu drošību vispārēji saistītos jautājumus, gan nākotnes sadarbības būtisku palielināšanu jūras robežapsardzībā. Cieša sadarbība jūras robežapsardzībā ar Igauniju un Lietuvu ir jāattīsta punktā 5.2.
147. aprakstītajā veidā. Sadarbībai ar Baltijas jūras valstīm ar jūru saistītajos jautājumos ir jāattīstās arī starp citām valstīm, nevis tikai starp Baltijas valstīm. Praktiskā sadarbība ar ES organizācijām ar robežu drošību saistītajos jautājumos vispirmām kārtām pamatojas uz Valsts robežsardzes, Muitas, Valsts policijas, Sanitārās robežinspekcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta sadarbības attīstīšanu ar attiecīgos sektorus pārstāvošām ES organizācijām. No atsevišķiem ar robežu drošību saistītajiem ES forumiem svarīgākais ir CIREFI. Katra institūcija un iestāde saskaņā ar savas ministrijas instrukcijām vispirmām kārtām ir atbildīga par savas atbildības sektora sadarbības attīstīšanu ES virzienā ar robežu drošību saistītajos jautājumos. Katra puse ir atbildīga arī par nepieciešamo sadarbību ar citām robežu drošības uzturēšanā dalību ņemošām iestādēm un ministrijām, sagatavojot dažādus jautājumus ES virzienā un pildot ES rīkojumus un instrukcijas. Citas starptautiskās sadarbības attīstīšanā kā īpaši svarīgi veidojas divi jautājumi. Viens no tiem ir Latvijas pievienošanās EUROPOL un otrs - kontaktpersonu tīkla attīstīšana. Ar Latvijas robežu drošību saistītā kontaktpersonu tīkla nodibināšana ir pašā sākuma stadijā. Valsts policija ir nosūtījusi kontaktpersonu uz Hāgu (EUROPOL) un uz Maskavu. Jau dažus gadus Briselē strādā Iekšlietu ministrijas specializētais atašejs. Valsts robežsardzei nav konkrētu plānu par kontaktpersonu nosūtīšanu uz ārvalstīm. Arī Muitai pagaidām, neraugoties uz sākotnējām sarunām, ārvalstīs kontaktpersonu nav. Cieša sadarbība starp Valsts policiju, Muitu un Valsts robežsardzi kontaktpersonu tīkla izveidošanā būtiski ietaupīs resursus. Sadarbība ir jāpaplašina arī citām Baltijas valstīm. Nacionālais plāns ar robežu drošību saistīto kontaktpersonu sistēmas pamatlīniju noteikšanai ir jāsagatavo
148. gada laikā. Par plāna izstrādāšanu atbild Iekšlietu ministrija. Nacionālā plāna izstrādē jābūt sadarbībai ar citām Baltijas valstīm. Mērķis ir
149. gada laikā izveidot Baltijas valstu kopīgu plānu kontaktpersonu tīkla izveidošanai. No Latvijas robežu drošības viedokļa svarīgākās kontaktpersonu darbības vietas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības ir St. Pēterburga, Maskava, Minska, Kijeva un Kaļiņingrada. Lēmums par Valsts policijas speciālās struktūrvienības dibināšanu ievērojami uzlabos priekšnoteikumus attīstīt un koordinēt ar starptautisko noziedzību saistītās informācijas vākšanu, analīzi un nodošanu tiem, kam tāda nepieciešama. Speciālās struktūrvienības izveidošana
150. gada sākumā ir svarīgs ar robežu drošību saistīts mērķis. Valsts robežsardzes un Muitas iespējas izvietot kontaktpersonu vai kontaktpersonas speciālajā struktūrvienībā ir jānoskaidro
151. gada laikā. Speciālā struktūrvienība darbosies arī kā izeja uz EUROPOL. Latvijai ir jānodrošina priekšnoteikumi pievienoties EUROPOL
152. gada laikā. Par sagatavošanu atbild Iekšlietu ministrija. 5.4.
153. Ārvalstnieku uzraudzība Ārvalstnieku uzraudzība ir svarīga robežu drošības daļa. Skatoties plašāk ārvalstnieku uzraudzība sākas no brīža, kad ārvalstnieks iesniedz vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumu. Uz robežas tiek kontrolēts, vai ar ārvalstnieka ieceļošanu saistītie priekšnoteikumi izpildās. Pēc tam sākas valsts iekšienē notiekošā ārvalstnieku uzraudzība, kas arī tiek apskatītā šajā sadaļā. Valsts iekšienē notiekošās ārvalstnieku uzraudzības uzdevums ir raudzīties, lai ārvalstniekiem, kas uzturas valstī būtu tiesības tajā uzturēties. Ja tiesību uzturēties valstī nav un nerodas priekšnoteikumi lai citādi paliktu valstī, pie ārvalstnieku uzraudzības pieder personas izraidīšana no valsts uz brīvprātības pamata vai piespiedu kārtā. Valsts robežsardze valsts iekšienē notiekošajā ārvalstnieku uzraudzībā ir vadošā iestāde. Tā atbild par ārvalstnieku uzraudzības praktisko organizēšanu un ar to saistītās sadarbības attīstīšanu ar citām iestādēm, kuras piedalās ārvalstnieku uzraudzībā. Valsts robežsardze ir atbildīgā par ārvalstnieku uzraudzību skarošas informācijas vākšanu un tās tālāku nodošanu citām uzraudzības iestādēm un attiecīgajām ES iestādēm. Valsts robežsardze kā vadošā iestāde arī atbild par nacionā