Par programmu "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)"

Par programmu "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.338 Rīgā 2003.gada 28.maijā (prot. Nr.29, 6.§) Par programmu "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)" 1. Apstiprināt programmu "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)". 2. Iekšlietu ministrijai: 2.1. kopīgi ar Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2003.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas sadarbību valsts robežas drošības jautājumos; 2.2. izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2003.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Latvijas valsts robežas drošības un koordinācijas vadības padomes izveidošanu un padomes nolikuma projektu. Ministru prezidents E.Repše Iekšlietu ministrs M.Gulbis Apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 28.maija rīkojumu Nr.338 Programma "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija (2003.-2007.gadam)" 1. IEVADS Saskaņā ar Twinning projekta LV00/IB/JH-01 Kovenanti projekts ir sadalīts četros apakškomponentos. Galvenais otrā apakškomponenta mērķis ir izveidot robežu vadības stratēģiju, kas aptvertu visus ar robežu drošību saistītos svarīgākos jautājumus. Robežu vadības stratēģija ir izveidota izmantojot četru līmeņu robežu vadības stratēģijas koncepciju. Apakšprogrammā iekļautie rīcības virzieni ir izvērtēti saistībā ar jau Ministru kabinetā akceptēto Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001.-2005.gadam, kurā ir norādīti konkrēti nepieciešamie finansu resursi. Apakšprogrammā minētie pasākumi tiek finansēti katras apakšprogrammā iesaistītās iestādes budžeta ietvaros, kā arī jaunu projektu ieviešanai tiks ierosināts piesaistīt EK finansu līdzekļus. Latvijas un citu Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā, iespējams jau 2004. gadā, ir izmantota kā galvenais pieņēmums. Šī iemesla dēļ principiālajiem risinājumiem, kas ir saistīti ar Latvijas robežu drošību, ir labi jāfunkcionē un jāatbilst ES prasībām jau pirms pievienošanās ES, bet it īpaši ES vidē. Principiālajiem risinājumiem ir jāatbalsta arī elastīgs pārejas periods ceļā uz ES vidi. Pēc tam, kad Baltijas valstis pievienosies ES, ārējo robežu kaimiņvalstis Latvijai būs Krievija un Baltkrievija. Iekšējo robežu kaimiņvalstis savukārt būs Igaunija un Lietuva. Vairākums no risinājumiem, kas ir ietverti robežu vadības stratēģijā kalpo Latvijas nacionālajām interesēm neatkarīgi no risinājuma un laika attiecībā uz Baltijas valstu pievienošanos ES. Par pamatu robežu vadības stratēģijai šī projekta pirmajā posmā tika izveidots detalizēts Latvijas robežu situācijas novērtējums. Arī robežu situācijas novērtējuma uzbūvē tika izmantota četru līmeņu robežu vadības stratēģijas koncepcija, nodrošinot labu un skaidru pamatu robežu vadības stratēģijas izveidei. Par patreizējo sadarbības kārtību starp tām iestādēm, kas ir saistītas ar robežu drošību, un par to, kā šo sadarbības kārtību uzlabot, ir izveidots atsevišķs ziņojums. Šis ziņojums veido daļu no pamatojuma robežu vadības stratēģijai, bet īpaši šī projekta otrajam un ceturtajam apakškomponentam. Šo divu apakškomponentu ietvaros tiek apskatīti detalizētāki sadarbības modeļi starp iestādēm, kas ir saistītas ar robežu drošību. Robežu vadības stratēģijas uzbūve ir izveidota tā, ka pēc ievada seko īss Latvijas drošības vides un svarīgāko robežu drošību ietekmējošo draudu faktoru apraksts. Ievadam seko nākotnes vīzija un darbības ideja ceļā uz vīziju. Galvenā nodaļa ar darbības vadlīnijām seko pēc darbības idejas. Galvenā nodaļa saskaņā ar četru līmeņu robežu vadības stratēģijas koncepciju ir sadalīta sekojoši: - 1. līmenis apskata galvenos risinājumus tam, kā iestādes izveidos un atjauninās to rīcībā esošo informāciju par draudu faktoriem, robežu šķērsojošās satiksmes apjomiem un tās raksturu, kā arī Latvijas iestāžu ar robežu drošību saistīto darbību ārvalstīs; - 2. līmenis apskata ar robežu drošību saistīto kaimiņvalstu iestāžu darbību kā arī svarīgākos risinājumu sadarbības organizēšanai un realizācijai; - 3. līmenis apskata svarīgākos risinājumus Latvijas ar robežu drošību saistīto iestāžu darbībā un lomās, darbojoties uz robežas un tās tuvumā; - 4. līmenis apskata attīstības projektus, organizāciju iekšzemē, kā arī sadarbību ar Eiropas Savienības un citu ar robežu drošību saistīto starptautisko sadarbību. Robežu drošība šajā projektā ir izskatīta kā plaša joma. Kā galvenais robežu drošības faktors, protams, ir pasākumi, kuru mērķis ir novērst personu nelegālu robežu šķērsošanu. Papildus tam robežu drošība sevī ietver arī pasākumus pret draudiem sabiedriskajai drošībai, cik tas saistīts ar robežu šķērsošanu. Šādi draudi ir, piemēram, narkotisko vielu kontrabanda, robežu šķērsojoši noziedznieki un teroristi (lai arī tiem būtu derīgi ceļošanas dokumenti), bīstamu preču un vielu kontrabanda, pāri robežai transportējami zagti transporta līdzekļi, kā arī bīstamas dzīvnieku slimības un draudi cilvēku veselībai. Augstāk minētā plašā robežu drošības definīcija papildus Valsts robežsardzes lomai uzsver arī muitas, policijas, imigrācijas, vīzu un sanitārās kontroles iestāžu, kā arī uz jūras darbojošos iestāžu lomu. Tā kā ar robežu drošību ir saistītas tik daudzas Latvijas iestādes, ļoti liela nozīme ir to sadarbības kārtībai. Lielākai daļai no draudiem Latvijas robežu drošībai ir arī starptautisks raksturs, tāpēc starptautiskajai sadarbībai ir jābūt neatņemamai darbības sastāvdaļai. Latvijas pusei, it īpaši stratēģijas darba grupai, ir bijusi centrālā loma Latvijas robežu vadības stratēģijas (2003.-2007.gadam) izveidē. Vissvarīgākās institūcijas ir bijušas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardze, Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde (Muita), Iekšlietu ministrijas Valsts policija, Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments un Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardze. Somu un zviedru eksperti ir atbalstījuši savus Latvijas partnerus mērķu un darbības vadlīniju plānošanā svarīgākajos atrisināšanai izvēlētajos stratēģiskajos jautājumos, kā arī raudzījušies, lai risinājumi atbilstu ES prasībām. Pirmsuzņemšanas padomdevējs (PAA) kopā ar Latvijas puses projekta vadību ir plānojis robežu vadības stratēģijas galvenās satura daļas, darba metodes, kā arī vadījis plānošanas procesu. PAA uz apkopoto materiālu pamata izveidoja dokumenta teksta projektu, kuru izskatot stratēģijas darba grupā, radās robežu vadības stratēģija. Starpministriju komisija robežu vadības stratēģiju ir atbalstījusi 2002. gada 10. maijā notikušajā sēdē un saskaņā ar 2001. gada 18. decembrī izdarītajām izmaiņām Ministru kabineta rīkojumā Nr. 430, iesniedza to iekšlietu ministram, kas to savukārt nodos Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai. 2. LATVIJAS DROŠĪBAS VIDE NO ROBEŽU DROŠĪBAS SKATUPUNKTA Latvijas drošības vidi stipri ietekmē starptautiskās situācijas attīstība. Līdz ar Aukstā kara beigām plaša mēroga militāra konflikta iespējas ir ievērojami samazinājušās. Tieši militāri draudi Latvijai pārredzamā nākotnē izskatās mazticami. Tai pašā laikā, pastāv vairāki jauni, nemilitāri draudi drošībai, kas var destabilizēt starptautisko situāciju un tādā veidā tieši vai netieši ietekmēt Latviju. Reģionāla, vietēja krīze vai konflikti var izcelties no robežu strīdiem, etniskiem vai reliģiskiem konfliktiem, ekonomikas recesijas vai nedemokrātisku procesu attīstības. Nesenā notikumu attīstība parāda, ka terorisma izplatīšanās ir kļuvusi par ļoti skaidru draudu drošībai un apdraud demokrātisko sabiedrību un personas brīvības. Terorisms, ņemot vērā iespējamo pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem vai kodolieročiem, var novest pie postošām sekām. Labi plānotas, finansiāli un tehniski atbalstītas teroristu aktivitātes kopā ar globālo tīklu attīstību un vadības decentralizāciju padara terorismu par parādību, pret kuru ir grūti cīnīties. Ir grūti paredzēt kādi blakusefekti, ko izsauks karš pret terorismu, skars Latviju. Starptautiskās organizētās noziedzības tendences ir cieši saistītas ar cilvēku, ieroču, narkotiku kontrabandu un naudas atmazgāšanu. Visi augstāk minētie faktori parāda, ka Latvijas robežu drošība ir cieši saistīta ar starptautisko situāciju un starptautisko organizēto noziedzību. Tas nozīmē, ka starptautiskā sadarbība, it īpaši ar kaimiņvalstīm, ir ļoti būtisks jautājums, plānojot un veicot ar robežu drošību saistītus pasākumus. Latvijas drošības vide reģionā, no robežu drošības skatupunkta raugoties, patlaban ir stabila. Pievienošanās Eiropas Savienībai tuvākajos gados turpinās paaugstināt stabilitāti un uzlabot sadarbību, kā arī veidot ciešākas attiecības starp Baltijas jūras reģiona valstīm. Latvijas un citu Baltijas valstu iespējamā dalība NATO būs ilgtermiņa stabilitātes garants reģionā. Neskatoties uz vispārējo pozitīvo situāciju ir jāapsver iespēja, ka Latvijas drošības vide no robežu drošības skatupunkta raugoties, varētu arī izmainīties nelabvēlīgā veidā. Latvija nav ne cilvēku kontrabandas mērķa valsts, ne arī nozīmīga tranzīta valsts. Iepriekšējos gados tikai vairāki simti personu ik gadu ir ieceļojuši Latvijā nelegāli un patvēruma meklētāju skaits ir bijis tikai ap trīsdesmit vai četrdesmit gadā. 2000. gadā bija tikai pieci patvēruma meklētāji. Tai pašā laikā Latvija ir diezgan nozīmīga sieviešu tirdzniecības izcelsmes valsts Rietumu seksa industrijas vajadzībām. Kad Latvija pievienosies ES, tā kļūs par pievilcīgāku tranzīta valsti iekļūšanai citās ES valstīs. Dublinas konvencijas ieviešana un tās "pirmās valsts princips" palielinās to patvēruma meklētāju skaitu, par kuriem atbildīgā būs Latvija. Tomēr varētu tikt uzskatīts, ka tikai nopietna dabas vai kodolkatastrofa, politiski, vai militāri nemieri tuvākajos reģionos varētu būtiski palielināt patvēruma meklētāju plūsmu uz Latviju. Kaut arī šādas situācijas nav pārāk iespējamas, pastāv nepieciešamība gatavoties arī šāda veida potenciālajiem draudiem. No narkotiskajām vielām atkarīgo skaits Latvijā un apkārtējā reģionā ir strauji pieaudzis un izskatās, ka pieaugums turpinās. Papildus Latvijas narkotisko vielu lietotāju skaita pieaugumam, satraucošs ir arī lielais heroīna lietotāju īpatsvars. Heroīns Latvijā un cauri Latvijai plūst no Austrumiem, cauri Eiropas Savienības nākotnes ārējo robežu šķērsošanas vietām. Uz robežām konfiscētie narkotisko vielu apjomi Latvijā ir diezgan mazi un par spīti pieaugošajam no narkotiskajām vielām atkarīgo skaitam, konfiscētais apjoms nav būtiski pieaudzis. Kontroles sistēmas efektivitāte vismaz robežas šķērsošanas vietās ir vāja un nav bijusi spējīga reaģēt uz pieaugošo narkotisko vielu importu. Katru gadu Latvijā tiek nozagti apmēram 3000 transporta līdzekļu. Pēdējo gadu laikā atklāto gadījumu skaits vidēji ir ap 400 gadā. Saskaņā ar novērtējumu, ievērojama nozagto automašīnu daļa tiek izvesta uz Krieviju. Papildus tam Latvija ir arī viena no tranzīta valstīm Centrāleiropā zagto transporta līdzekļu ceļā uz Krieviju. Tiek uzskatīts, ka līdz ar informācijas sistēmu attīstību risks tikt aizturētam robežas šķērsošanas vietās skaidri pieaugs un maršruts cauri Latvijai uz Krieviju kļūs nepievilcīgāks. Robežas šķērsošanas vietās atklāto kontrabandas preču daudzums un to veids uz dažādām Latvijas robežām galvenokārt ir atkarīgs no cenu starpības kaimiņvalstīs. Pāri ES nākotnes ārējām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju parasti kontrabandā tiek ievesti naftas produkti, cigaretes, alkohols un mājsaimniecības preces. Arī narkotiskās vielas, it īpaši heroīns, kontrabandas ceļā tiek ievestas caur austrumu robežas šķērsošanas vietām. Šaujamieroču, auksto ieroču vai bīstamu vielu kontrabandas atklāšanas gadījumi ir reti. Nelielais kopējais atklāto muitas pārkāpumu skaits, it īpaši uz robežas ar Krieviju, piesaista īpašu uzmanību. 2001. gadā pirmo desmit mēnešu laikā atklāto muitas noteikumu pārkāpumu skaits bija tikai ap 200, ieskaitot dzelzceļa satiksmi un tos gadījumus, kurus ir atklājusi Valsts robežsardze. Vidēji tas nozīmē mazāk kā četrus atklātus pārkāpumus nedēļā. Patlaban Latvijai nepastāv īpaši dzīvnieku un augu slimību draudi. Nesenie BSE slimības gadījumi Eiropā ārpus Latvijas tomēr ir parādījuši, ka papildus labam ikdienas kontroles līmenim ir nepieciešama arī spēja reaģēt uz ātri mainīgu situāciju. Par visskaidrāk saskatāmo riska faktoru tiek uzskatīti trūkumi kontroles telpās un aprīkojumā, ieskaitot lidostas un ostas un draudi, ka dzīvnieku un augu slimības varētu izplatīties šo trūkumu dēļ. 3. VĪZIJA Latvijas robežu drošība nākotnē veidos efektīvi funkcionējošu iekšējās drošības sistēmas daļu. Ar savu darbību Latvija vienlaicīgi nodrošinās daļu no paplašinošās ES ārējās robežas un atbalstīs tās kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas iekšējo drošību. Latvijas robežu uzraudzība un kontrole uz ES ārējām robežām arī nākotnē nevilinās izmantot Latvijas teritoriju kā tranzīta maršrutu nelegālai ieceļošanai ES teritorijā. Ar robežu drošību saistītajām iestādēm būs skaidrs pienākumu sadalījums un cieša sadarbība gan Latvijas iekšienē, gan ar visām kaimiņvalstīm, gan starptautiski. Pastāvēs gatavība novērst robežu drošības draudu faktorus, kas bieži iesniedzas vairāku iestāžu atbildības sektoros un sniedzas pāri valsts robežai. Iestāžu uzdevumus nākotnē pildīs sadarboties spējīgi un prasmīgi cilvēki, kuru rīcībā būs tāds aprīkojums un darba vide, kas padara iespējamu modernu darbības metožu izmantošanu. Personāla kvalitāte un tā spējas strādāt, izmantojot modernas, efektīvas metodes, plaši sadarboties kā nacionāli, tā starptautiski, kļūs svarīgāks faktors par personāla skaita palielināšana. Personu un preču robežkontroles atcelšana uz ES nākotnes iekšējām robežām tiks kompensēta ar ciešu sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, ar sadarbību ES iekšienē, un jaunām darbības metodēm. Darbības metodes un attīstība nākotnē vēl vairāk pamatosies uz uzturētu daudzpusīgu riska analīzi, kurā būs pievērsta uzmanība visiem draudiem robežu drošībai. Latvija būs tik dziļi specializējusies to robežu drošības draudu faktoru novērtēšanā, kas ir orientēti uz Latviju un cauri Latvijai uz ES teritoriju, ka labums no šīm zināšanām būs arī citām ES valstīm. Robežu drošības uzturēšanā nākotnē pastāvēs arī gatavība ārkārtējiem notikumiem. Šāds notikums var būt, piemēram, plaša nelegālā imigrācija, ko izraisa kodolkatastrofa, dabas katastrofa vai iekšēji nemieri citās valstīs. Svarīgākās atbildīgās institūcijas robežu drošības sektorā Latvijā būs Iekšlietu ministrija un tās pārraudzībā esošās Valsts robežsardze, Valsts policija, Drošības policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Finanšu ministrijas padotībā esošās muitas iestādes, Zemkopības ministrijā ietilpstošā Sanitārā robežinspekcija, un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Nacionālo bruņoto spēku loma robežu drošības nodrošināšanā būs saistīta ar Valsts robežsardzes atbalstīšanu jūras teritorijās un robežu drošības atbalstīšanu ārkārtējos notikumos. Šīs iestādes veidos robežu drošības tīklu un šajā tīklā visi sektori kopīgi veidos pilnīgu un balansētu kompleksu. 4. DARBĪBAS IDEJA Robežu drošība un robežu vadības stratēģija, kurā noteiktas galvenās vadlīnijas par robežu drošības uzturēšanu un attīstīšanu, tiks ietverta Latvijas iekšējās drošības jautājumu terminoloģijā. Ar robežu vadības stratēģijas palīdzību tiks vadīti nacionālie principiālie risinājumi, koordinēti pasākumi un sadarbība starp iestādēm. Tiks arī nodrošināts tas, ka robežu drošības sektorā nepaliks neatrisinātu principiālo risinājumu. Ar robežu drošību saistītās iestādes plānos savu darbību saskaņā ar nacionālo robežu vadības stratēģiju. Latvija savu robežu vadības stratēģiju veidos saskaņā ar prasībām, kas tiek noteiktas ES ārējo robežu valstīm. Papildus tam Latvija ņems vērā nacionālās papildprasības, kas būs harmonizētas ar iepriekš minētajām prasībām. Latvijai kā valstij starp divām citām Baltijas valstīm ir īpaša atbildība nākt ar iniciatīvām, lai panāktu, ka visu Baltijas valstu robežu drošības stratēģijas veidotu savstarpēji atbalstošu un funkcionējošu kompleksu. Apsverot savus risinājumus Latvija ņems vērā arī Lietuvas un Igaunijas viedokļus. Ar robežu drošību saistītā darbība tiks skaidri fokusēta uz ES nākotnes ārējām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, it īpaši uz starptautiskajiem robežkontroles punktiem. Robežkontroles plānošanā lidostās un ostās tiks ņemtas vērā personu un preču kontroles apjoma un rakstura izmaiņas, kuras parādīsies pēc pievienošanās ES. Jūras teritoriju uzraudzību un tās veikšanas veidu ietekmēs Baltijas jūras valstu (izņemot Kaļiņingradas apgabalu) pievienošanās ES. Īpaši cieša sadarbība jūras teritorijās tiks organizēta ar Lietuvu un Igauniju. Uz robežām ar Lietuvu un Igauniju (ES nākotnes iekšējās robežas) Valsts robežsardzes, Muitas iestāžu un Sanitārās robežinspekcijas darbība tiks pielāgota un sadarbības kārtība tiks pārskatīta ņemot vērā to, ka pēc pievienošanās ES nekavējoties tiks izbeigta Muitas kontrole (izņemot to kontroli, kas tiks veikta ar īpašu nolūku) un Sanitārās robežinspekcijas veiktā kontrole. Valsts robežsardzes veiktās personu kontroles izbeigšana sāksies ar datumu, par kuru izlems ES, tomēr ne agrāk kā 2006. gadā. Plānošanā ir jāņem vērā iespējamā personu robežkontroles pagaidu atjaunošana. Pēc pēdējām nozīmīgajām izmaiņām ar robežu drošību saistīto iestāžu funkciju sadalē, kas attiecas uz jūras robežapsardzību, patvēruma jautājumiem un ārvalstnieku uzraudzību, patlaban nepastāv vajadzība uzsākt jaunas nozīmīgas strukturālas izmaiņas. Valsts robežsardzes, Muitas un Sanitārās robežinspekcijas iekšējās organizācijas tiks pārskatītas, vadoties pēc prasībām, kas saistās ar izmaiņām uz ES nākotnes iekšējām robežām. Daļa no personāla, kas tiks noņemta no ES nākotnes iekšējām robežām, tiks izmantota, lai pastiprinātu uzraudzību un kontroli uz ES nākotnes ārējām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Lai padarītu skaidrākus Policijas, Muitas un Robežsardzes sadarbības likumdošanas pamatus, tiks uzsākta jaunu Ministru kabineta noteikumu sagatavošana. Sadarbības līgumi tiks uzturēti aktualizētā veidā. Lai padziļinātu sadarbību starp iestādēm un pietiekoši izprastu sadarbības vajadzības, iestāžu sadarbība tiks ievērojami pastiprināta gan pamatapmācībā, gan kvalifikācijas celšanas apmācībā. Apmācību programmas tiks pārskatītas tā, ka sadarbības pamati starp iestādēm un praktiskā sadarbības veikšana būtu pietiekoši akcentēta. Sadarbības mācību un kopējo kontroles kampaņu skaits pieaugs. Sadarbībā, kas ir orientēta ārpus ES un Baltijas valstīm, uzsvars tuvākajā nākotnē tiks likts uz Muitas un Sanitārās robežinspekcijas funkcionējošas oficiālās sadarbības izveidi ar attiecīgajām Krievijas iestādēm un sadarbības attīstīšanu ar Baltkrievijas attiecīgajām iestādēm. Valsts policijas un Valsts robežsardzes sadarbība ar minēto valstu attiecīgajām iestādēm tiks padarīta ciešāka. Darbība uz robežām ar Lietuvu un Igauniju tiks plānota, harmonizēta un arī, cik vien iespējams veikta kopīgi. Tas prasa izmaiņas līgumos un pastāvošo šķēršļu likvidēšanu (piemēram to šķēršļu, kas attiecas uz sakaru nodrošināšanu un amatpersonu pilnvarām) ar savstarpēju sarunu un līgumu palīdzību. Izmantotajās metodēs tiks ņemts vērā tas, ka laikā starp iestāšanos ES un to ES lēmumu, ar kuru tiks atcelta robežkontrole, robežas ar Lietuvu un Igauniju būs ES pagaidu ārējās robežas. Tāpat tiks ņemtas vērā ar šo laika periodu saistītās prasības. Daudzpusīgai un pastāvošajai situācijai atbilstošu robežu drošības riska analīžu uzturēšanai tiks nozīmētas konkrētas iestādes. Lai izmantotu minētās riska analīzes katras iestādes vajadzībām, noteiktas informācijas atjaunināšanas un nodošanas metodes. Robežu drošības jautājumu vadīšanai, koordinēšanai un pārraudzībai tiks nozīmēta, piemēram, valsts līmeņa sadarbības padome. 5. RĪCĪBAS VADLĪNIJAS 5.1. 1. līmenis 5.1.1. Robežu drošības riska analīžu uzturēšana Ar robežu drošību saistītās plānošanas un praktiskās darbības pareizai virzīšanai ir nepieciešamas aktualizētas riska analīzes par draudiem, kas vērsti uz Latvijas robežu drošību un šo draudu iespējamo praktisko realizēšanos. Minētās riska analīzes ir nepieciešamas arī darbības metožu attīstīšanai. Šī iemesla dēļ tiks noteiktas nacionālā līmenī oficiāli veidojamās un uzturamās riska analīzes. Šīs nacionālā līmeņa riska analīzes nodrošinās kopēju pamatu lēmumu pieņēmējiem un plānošanai nacionālā līmenī, kā arī kopīgu izejas punktu detalizētāku riska analīžu izveidei katras iestādes visu līmeņu darbībai. Nacionālās riska analīzes tiks uzturētas sadalījumā par sekojošajiem jautājumu kompleksiem un izmantojot atbildības sadalījumu: Potenciālā nelegālā imigrācija: - ietvers izvērtējumu par potenciālajiem nelegālajiem imigrantiem, raugoties uz šo problēmu no Latvijas skatupunkta (cita starpā - izcelsmes reģioni, patreizējās dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, aptuveno potenciālo nelegālo imigrantu skaits dažādās vietās pa nacionalitātēm, patreizējā izcelsmes reģionus ietekmējošā, imigrāciju veicinošā situācija un tās attīstības prognoze, prognozētie maršruti uz Rietumiem); - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts robežsardze. Cilvēku kontrabanda un citi nelegālās imigrācijas veidi: - ietver vispārēju izvērtējumu par cilvēku kontrabandu un citiem nelegālās imigrācijas veidiem un šīs parādības organizēšanu, koncentrējoties uz personām, kas ierodas no Austrumiem un izmantotajām metodēm; - ietvers detalizētu analīzi par tendencēm cilvēku kontrabandā un citos nelegālās imigrācijas veidos, izmantotajām metodēm un maršrutiem Latvijas virzienā un līdzīgu diezgan detalizētu analīzi par citām Baltijas valstīm un prognozi par iespējamo situācijas attīstību nākotnē (ieskaitot tranzītu); - ietvers arī analīzi par robežas šķērsojošajām, no Latvijas nelikumīgi izbraucošajām, it sevišķi ar seksa biznesu saistītajām personām; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts robežsardze. Pārrobežu noziedzība un terorisms: - ietvers vispārēju analīzi par pārrobežu noziedzību un terorismu Baltijas jūras reģionā, it īpaši uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī gaisa satiksmē; - ietvers detalizētu analīzi par Latvijas robežas šķērsojošajiem noziedzniekiem un teroristiem, un līdzīgu diezgan detalizētu analīzi par Baltijas valstu robežas šķērsojošajiem noziedzniekiem un teroristiem, un īpaši uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī caur lidostām un iespējamo situācijas attīstību nākotnē; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīgas Valsts policija un Drošības policija (par terorismu). Ceļošanas dokumentu viltošana, zagšana un nelikumīga izmantošana - ietvers vispārēju analīzi par ceļošanas dokumentu viltošanā un nelikumīgā izmantošanā izmantotajām metodēm, it īpaši ceļošanai no Krievijas un Baltkrievijas uz ES valstu teritoriju; - ietvers detalizētu analīzi par Latvijā atklātajiem viltošanas gadījumiem, citu nelikumīgu dokumentu izmantošanu, un līdzīgu diezgan detalizētu analīzi par tādiem pašiem jautājumiem citās Baltijas valstīs un iespējamo situācijas attīstību nākotnē; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts robežsardze. Narkotisko vielu kontrabanda - ietvers vispārēju analīzi par izmantotajiem narkotiku kontrabandas maršrutiem un metodēm Baltijas jūras reģionā un iespējamo situācijas attīstību nākotnē; - ietvers detalizētu analīzi par narkotiku kontrabandas maršrutiem un izmantotajām metodēm uz Latviju un caur to uz citām valstīm, kā arī diezgan detalizētu analīzi par tādiem pašiem jautājumiem citās Baltijas valstīs; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts policija. Preču kontrabanda - ietvers vispārēju analīzi par preču un vielu kontrabandas maršrutiem uz ES un izmantotajām metodēm, it īpaši no Krievijas un Baltkrievijas; - ietvers detalizētu analīzi par maršrutu un metožu attīstību preču kontrabandā uz Latviju, it sevišķi pāri robežām ar Krieviju un Baltkrieviju; - īpaša uzmanība tiks pievērsta bīstamu priekšmetu (piemēram, ieroču) un bīstamu vielu (piemēram, radioaktīvu) kontrabandai; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Muita. Zagto transporta līdzekļu kontrabanda - ietvers vispārēju analīzi par zagto transporta līdzekļu kontrabandu uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī caur Baltijas valstīm uz citām valstīm; - ietvers detalizētu analīzi par transporta līdzekļu kontrabandā izmantotajiem maršrutiem un metodēm uz Latvijas robežām; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Valsts policija. Dzīvnieku un augu slimību draudi un citi draudi sabiedrības, dzīvnieku un augu veselībai - ietvers vispārēju analīzi par starptautisko situāciju no Latvijas skatupunkta; - ietvers detalizētu analīzi un attīstības prognozi par dzīvnieku un augu slimībām, un citiem draudiem veselībai robežu šķērsojošajā satiksmē uz Latviju; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Sanitārā robežinspekcija. Ar robežu drošību saistīti ārkārtēji notikumi - ietvers vispārēju analīzi par tādiem ar robežu drošību saistītiem ārkārtējiem notikumiem, kas var ietekmēt Latviju; - ietvers detalizētu analīzi par notikumiem (notikumu modeļiem), kam Latvijai ir jāgatavojas; - riska analīze neapskata notikumus, kas pieder pie nacionālās aizsardzības; - par šīs riska analīzes sagatavošanu, uzturēšanu un izplatīšanu ir atbildīga Iekšlietu ministrija. Atbildīgās iestādes minēto valsts līmeņa riska analīžu saturu, uzturēšanu un izplatīšanu precīzāk izplānos līdz 2003. gada beigām, izmantojot pastāvošās analīzes. Pamatorganizāciju akceptēs Ministru kabinets vai plānotā robežu drošības sadarbības padome. Ar robežu drošību saistītas iestādes precizēs savas riska analīzes visos līmeņos līdz 2004. gada beigām, ņemot vērā nacionālās riska analīzes. Atbildīgās iestādes riska analīžu sastādīšanai un uzturēšanai rūpēsies par nepieciešamās starptautiskās sadarbības organizēšanu un attīstīšanu pastāvošo starptautisko līgumu ietvaros un vajadzības gadījumos ieteiks to tālāku attīstīšanu. Ārvalstīs izvietotās kontaktpersonas ir cieši jāiesaista šajā procesā. Atbildīgās iestādes rūpēsies arī par nepieciešamās sadarbības organizēšanu starp iestādēm Latvijas iekšienē, analīžu izstrādi un izmantošanu. Citām ar robežu drošību saistītajām iestādēm ir jāsniedz par katras analīzes izveidi atbildīgajai iestādei nepieciešamās ziņas. Iepriekš minēto robežu drošības sadarbības padomi, kas koordinēs un vadīs nacionālā līmeņa riska analīžu sagatavošanu un uzturēšanu, atbildīgās iestādes vismaz reizi gadā iepazīstinās ar savām nacionālā līmeņa analīzēm. Citādi par analīžu kontroli un to aktualitāti atbildēs attiecīgās iestāde vadība un attiecīgā ministrija. Ar robežu drošību saistītajai situācijas kontroles sistēmai un visām iepriekš minētajām analīzēm ir jābūt gatavām līdz 2004. gada beigām. 5.1.2. Robežu šķērsojošā satiksme Aviosatiksme 2001. gadā izkontrolēto avioreisu skaits bija 18 165. Aviosatiksmes apjoms 2001. gada laikā ir nedaudz pieaudzis un 2001.gadā sasniedza 622 647. No 130 iknedēļas avioreisiem 2000. gadā tikai 30 lidoja ārpus ES un arī no šiem avioreisiem apmēram 20 bija uz ES kandidātvalstīm (Poliju, Ungāriju, Čehiju). Lidostu, kas nākotnē atradīsies ārpus nākotnes ES un no kurām būs regulāri lidojumi uz Latviju, skaits mainīsies. Kontrolējamo pasažieru skaits Rīgas lidostā pēc pievienošanās ES (kad pilnā apjomā sāks piemērot Šengenas noteikumus - agrākais 2006. gadā) būtiski samazināsies. Tas ir jāņem vērā nosakot lidostā funkcionējošās Valsts robežsardzes struktūrvienības lielumu un plānojot šai struktūrai nepieciešamo darbības vidi. Citām Latvijas lidostām pastāvīgas Valsts robežsardzes struktūras nav nepieciešamas. 2001. gadā paplašinātais Rīgas lidostas komplekss, padara iespējamu ES iekšējās un ārējās satiksmes atdalīšanu, kā to prasa ES prasības. Saskaņā ar "Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 9.pielikumu" lidmašīnas komandierim vai aviokompānijai, kas ir atvedusi pasažieri bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, ir jāuzņem pasažieris atpakaļ uz borta un jātransportē uz valsti, no kuras pasažieris ieradās. Šīs konvencijas normas ir iekļautas arī Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu". Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gadījumos, kad pasažieris bez derīgiem ceļošanas dokumentiem ir ievests valstī, tiek noteikta administratīvā atbildība. Maksimālais naudas sods aviokompānijai ir 250 Ls. Sakārtotās pamatsistēmas funkcionalitāte ir jākontrolē un tā vajadzības gadījumā jāprecizē. Valsts robežsardze un Muita, sadarbības ar aviokompānijām ietvaros, veidos riska analīzi. Kuģu satiksme Kuģu satiksmes kopējais apjoms Latvijas ostās 2001. gada laikā joprojām samazinājās un ir apmēram 16 000 kuģu gadā. Regulāra pasažieru kuģu satiksme ir bijusi sekojošajos maršrutos: Rīga-Ķīle (Vācija), Rīga-Lībeka (Vācija), Ventspils-Vestervīka (Zviedrija), Liepāja-Rostoka (Vācija), Liepāja-Karlshamna (Zviedrija), Pāvilosta - Visbija (Zviedrija). Neskatoties uz kuģu līniju skaitu, ievērojamas pasažieru plūsmas pieauguma tendences nav un šīs kuģu līnijas nav populāras. Pasažieru kuģu satiksmē skaidrs uzsvars ir uz vasaras periodu. Rīgas ostā 2000. gadā darbojās 37 kompānijas, kas piedāvāja gandrīz visus kravas un pasažieru pārvadājumu veidus. Liepājas ostā darbojās trīs kompānijas, kas regulāri veica pasažieru un kravas pārvadājumus. Vienīgā pasažieru un kravas pārvadājumus veicošā kompānijā Ventspils ostā bija VV LINE LV. Latvijas ostās iebraucošie kuģi parasti pārvadā naftu, naftas produktus, kāliju, amonjaku, tēraudu, dzelzs sakausējumus, vispārējās kravas un kokmateriālus. Nekādu ievērojamu izmaiņu nav bijis. Regulāra pasažieru satiksme pa jūru pastāvēs tikai starp Latviju un ES valstīm. Šis apstāklis un nelielais pasažieru skaits rada nepieciešamību sākt Valsts robežsardzes personāla skaita un kontroles darbībā nepieciešamo celtņu un aprīkojuma plānošanu darbībai nākotnes ES vidē un apsvērt pārejas perioda organizāciju. Šajā pat kontekstā ir nepieciešams pārskatīt kravas kuģu apkalpju kontroles metodes un Valsts robežsardzes un Muitas patreizējo pienākumu sadalījumu. Jānovērš iespējamā darbību pārklāšanās. Par valstī nelegāli iebraukušo personu atpakaļtransportēšanu, tāpat kā attiecībā uz aviosatiksmi, papildus starptautiskiem līgumiem pastāv arī Ministru kabineta noteikumi un šis jautājums ir iekļauts arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Nekādas problēmas nelegāli ieceļojošo atpakaļtransportēšanā nav bijušas. Valsts robežsardze uzturēs informāciju par pasažieru satiksmi un uzņēmumiem, kas regulāri veic pārvadājumus ar kuģiem, ar mērķi attīstīt sadarbību un veidot riska analīzes. Sadarbībai ar kuģu kompānijām ir tādi paši mērķi, kā sadarbībai ar aviokompānijām. Autoceļu un dzelzceļu satiksme Katru gadu vairāk nekā 6 000 000 personu šķērso valsts robežas ar Lietuvu un Igauniju. Gadā tikai 2 000 000 personu šķērso robežas ar Krieviju un Baltkrieviju (ES nākotnes ārējās robežas). Vismaz būtisks pieaugums robežas šķērsošanas apjoma ziņā uz robežām ar Krieviju un Baltkrieviju nav paredzams. Tas nozīmē ļoti būtisku robežkontroles apjoma kritumu sākot no brīža, kad robežkontrole uz robežām ar Igauniju un Lietuvu tiks izbeigta. Tas tomēr notiks ne agrāk kā 2006.gadā. Regulārais robežas šķērsojošo autobusu satiksmes apjoms ir diezgan ievērojams. Transporta pakalpojumus piedāvājošo firmu skaits ir virs 50. Lielākā daļa maršrutu ir vērsti uz teritorijām, kas atrodas ārpus ES un Baltijas valstīm. Kā lēts transporta līdzeklis, kurā nelegālais imigrants var noslēpties lielā ceļotāju pūlī un kontrabandā vestas preces var tikt noslēptas bagāžā, autobusi veidojas par svarīgu objektu gan no nelegālas imigrācijas, gan kontrabandas atklāšanas viedokļa. Sadarbība ar autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem (it sevišķi ar tiem, kuru autobusi apkalpo maršrutus no riska reģioniem) un ar autobusu personālu ir svarīgs attīstības virziens. Dzelzceļa satiksmē ir saskatāmi divi attīstības virzieni. Pasažieru skaits samazināsies, vai vismaz nozīmīgi nepieaugs. Tai pašā laikā preču apjoms tomēr ir pieaudzis, un, iespējams, pieaugs arī nākotnē. Dzelzceļa kompānijas, kas sniedz transporta pakalpojumus Latvijas virzienā, ir Latvijas Dzelzceļš, Lietuvas Dzelzceļš, Krievijas Oktobra Dzelzceļš, Krievijas Dienvidaustrumu Dzelzceļš un Ukrainas Dzelzceļš. Robežkontrole tranzīta pasažieru vilcieniem Latvijas teritorijā tiek veikta iekšzemes stacijās "Daugavpils" un "Rēzekne 1". Tiek veikta robežkontrole vilcienā iekāpjošajām un no tā izkāpjošajām personām. Latvijas teritorijā tiek veikta kustībā esošu tranzīta vilcienu pavadīšana, personu dokumentu pārbaude un vilciena uzraudzība. Kad citi pasažieru vilcienu veidi izbrauc no Latvijas vai iebrauc tajā, robežkontrole tiek veikta robežstacijās, vilcienam stāvot (30-35 min). Robežas stacijā "Meitene" uz robežas ar Lietuvu robežkontrole tiek veikta tikai iebraucošajiem vilcieniem (apstājas uz 30 min). No Latvijas izbraucošos vilcienus kontrolē Lietuvas robežsargi Jonišķu stacijā. Kravas vilcienus pārbauda, tikai tiem iebraucot Latvijā. Tā kā vilcienu kontrole tiek pa daļai veikta iekšzemē, īpaša uzmanība ir jāpievērš vilciena uzraudzībai starp robežu un kontroles veikšanas vietu ar mērķi atklāt personu nelikumīgu izkāpšanu no vilciena un dažādu objektu izsviešanu. Gan attiecībā uz autobusu, gan dzelzceļu satiksmi pastāv nacionālā likumdošana par pārvadātāju atbildību nelegāli iebraucošo atpakaļtransportēšanā un problēmu nav bijis. 5.1.3. Vīzu izsniegšana Vīzu politika un vīzu izsniegšana robežu drošībā spēlē centrālo lomu, jo, ja veikta efektīvi, nodrošina to, ka personas, kurām nepieciešamas vīzas, nesaņem šo valstī iebraukšanas atļauju bez attiecīgu priekšnoteikumu izpildīšanas. Pēc pievienošanās ES, kad Latvija saskaņā ar īpašu lēmumu saņems tiesības izsniegt Šengenas vīzas, Latvijas atbildība visu Šengenas valstu priekšā pieaugs. Ar vīzām saistītie jautājumi, ar kuriem tiek strādāts ārvalstīs atrodošajās vēstniecībās un konsulātos (un tikai īpaša iemesla dēļ - uz robežas) veido skaidru robežu drošības ārēja sektora daļu (1. līmenis). Ārvalstīs atrodas 26 Latvijas vēstniecības, 1 ģenerālkonsulāts, 2 konsulāti, 1 goda ģenerālkonsulāts un 1 goda konsulāts, kuros tiek izsniegtas vīzas. Kārtība, uz kuras pamata vīzas izsniedz goda konsuli, saskaņā ar acquis prasībām drīzumā tiks izbeigta. Papildus tam uz īpaša pamata vīzas izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas Rīgas lidostā un Terehovas RKP uz robežas ar Krieviju. Terehovas RKP vīzas tiek izsniegtas tikai Krievijas Federācijas starptautiskajiem kravu pārvadātājiem, kas iebrauc Latvijā ar nolūku piegādāt/saņemt kravu vai brauc tranzītā. 2003. gadā stājoties spēkā jaunajam Imigrācijas likumam, vīzu izsniegšanas tiesības uz robežām tiks nodotas Valsts robežsardzei. Pēc jaunā likuma stāšanās spēkā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sešu mēnešu laikā sagatavos šim likumam pakārtotus Ministru kabineta noteikumus. Vīzu izsniegšanas pamatojums un metodes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadībā tiks pilnībā harmonizētas ar ES prasībām. Valsts robežsardzes personāls, kas strādās ar vīzu izsniegšanu tiks apmācīts šim uzdevumam un nodrošināts ar pietiekošu pieeju reģistriem, kuri ir nepieciešami vīzu izsniegšanā. Vīzu izsniegšana notiks ārējo robežu starptautiskajos autoceļu RKP un Rīgas lidostā ES un Šengenas acquis paredzētajos gadījumos. Iespēja saņemt vīzu, ierodoties caur citiem ārējo robežu starptautiskajiem RKP, tiks organizēta arī tām personām, attiecībā uz kurām izpildās vīzu izsniegšanas priekšnoteikumi. It sevišķi, kas attiecas uz šiem citiem ārējo robežu RKP, ir nepieciešama darbības metožu tālāka plānošana. Pagājušajos gados, katru gadu ir tikušas izsniegtas apmēram 110 000 vīzas. Vairāk nekā 80 % no tām ir izsniegtas NVS valstīs izvietotajās vēstniecībās un konsulātos. Atteikto Latvijas vīzu vidējais skaits ir salīdzinoši zems - 0,04 %. Piemēram, 2000. gadā 17 diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās netika atteikta neviena vīza. 2001. gada 1. pusē Latvijas vēstniecībā Krievijā no 19 439 vīzu pieteikumiem tika atteikti 3 (0,03 %). St. Pēterburgā izvietotajā ģenerālkonsulātā no 7240 pieteikumiem tika atteikti 10 (0,14 %) un Pleskavā izvietotajā konsulātā no 2698 pieteikumiem tika atteikti 2 (0,07 %). Nelielā vīzu atteikuma skaita dēļ (it sevišķi NVS valstīs), Latvijas Ārlietu ministrija ir uzstādījusi mērķi līdz 2002. gada jūlijam pārbaudīt, vai visās vēstniecībās un konsulātos vīzu izsniegšanas procedūra tiek pildīta saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Inspekcijas braucieni jau ir uzsākti. Vēstniecību un konsulātu personālam organizētajos apmācību kursos 2002. gada martā tika apskatīta vīzu pieteikumu izskatīšana un tika arī sniegta apmācība par jautājumiem, kas saistīti ar dokumentu viltošanu. Iekšlietu ministrija izveidos ielūgumu datu bāzi, kas 2003. gadā tiks iekļauta vienotajā vīzu informācijas sistēmā. Pamatojoties uz analīzi, kas veikta uz uzsākto pasākumu pamata, kā arī Šengenas valstu un citu Baltijas valstu pieredzes, ir jāapsver tālākie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vīzu pieteikumi visās Latvijas vēstniecībās un konsulātos tiktu izskatīti saskaņā ar vienotiem kritērijiem. Tāpat ir arī jānodrošina, ka visa nepieciešamā pamatinformācija, kas ir nepieciešama vīzu pieteikumu apstrādei un ir saņemama no citām uzraudzības iestādēm (Drošības policija, Valsts policija, Valsts robežsardze, Muita), ir pieejama vīzu pieteikumus apstrādājošajām amatpersonām, cik vien tas ir iespējams saskaņā ar šīs informācijas konfidencialitātes līmeni. Kad jaunais Imigrācijas likums un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā, vīzu izsniegšanas instrukcijas tiks izstrādātas no jauna un tiks vēlreiz pārbaudīts, vai visas metodes un instrukcijas pilnībā atbilst ES noteiktajām prasībām. Instrukcijām ir jābūt gatavām līdz 2003. gada beigām, tas prasa to, ka jaunais likums un Ministra kabinetu noteikumi tiek pieņemti saskaņā ar minētajiem termiņiem. Pēc pievienošanās ES, vīzu jautājumi tiks ātri pārskatīti, lai tie pilnībā atbilstu Šengenas prasībām. Sadarbība starp Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministriju ir efektīva. Tomēr pastāv nepieciešamība ciešā sadarbībā iesaistīt Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Drošības policiju, Satiksmes ministriju un Labklājības ministriju. Šī iemesla dēļ ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota regulāri sanākoša vīzu jautājumu darba grupa. Vīzu darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, ir tiesīgs pieaicināt citus speciālistus un ekspertus attiecīgu jautājumu risināšanā. 5.2. 2. līmenis 5.2.1. Sadarbības kārtība ar Krieviju un Baltkrieviju uz ES nākotnes ārējām robežām Sadarbojoties ar Krieviju un Baltkrieviju Latvijas ar robežu drošību saistītās iestādes ievērojami uzlabos gan robežu drošību, gan satiksmes plūstamību uz nākotnes ES ārējām robežām. Svarīgākās Latvijas iestādes ir Valsts robežsardze, Muita, Valsts policija un Sanitārā robežinspekcija. Katrai no šīm iestādēm ir jābūt funkcionālai divpusējai sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas attiecīgajām iestādēm. Sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas iestādēm ir jāorganizē tā, ka tā padara iespējamas arī vairāku ar robežu drošību saistītu iestāžu kopīgas tikšanās. Daudzējādā ziņā Latvijas sadarbības metodes ar Krieviju un Baltkrieviju var būt līdzīgas. Latvijas Valsts robežsardzes sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju galvenokārt ir balstīta uz robežpilnvarotajiem. Šāds risinājums ir izrādījies funkcionāls, un tas Latvijai, Krievijai un Baltkrievijai dod pastāvīgi funkcionējošu sadarbības struktūru. Robežpilnvarotie darbojas saskaņā ar līgumiem un kopīgi atrunātām metodēm, izskata robežas pārkāpumus, kas ir piekritīgas robežapsardzības iestādēm un arī, cik iespējams, novērš pārkāpumus. Tas ir efektīvs forums arī ar personu robežkontroles elastīgumu saistītu jautājumu izskatīšanai. Abām pusēm tas dod arī iespēju apskatīt ar robežu drošību saistīto situāciju un iespējas atbildēt uz paredzamajiem draudiem. Robežpilnvaroto darbība veido sadarbības struktūru, it īpaši reģionālajam un vietējam līmenim. Sadarbības attīstīšana starp Valsts robežsardzi un Krievijas un Baltkrievijas robežapsardzības iestādēm arī nākotnē jāpamato galvenokārt uz robežpilnvaroto darbību. Darbības metodes tiks izstrādātas sadarbībā un sadarbība tiks padziļināta saskaņā ar situācijām un pušu kopīgajiem uzskatiem. Valsts līmeņa divpusējo sadarbību mēģinās padarīt regulārāku valstu robežapsardzības iestāžu augstākās vadības līmenī. Latvijas Muitai līdz šim nebija oficiālas sadarbības ar Krievijas muitu, bet pastāvēja neoficiāla sadarbība reģionālajā un valsts līmenī. Savstarpēji tika sūtīti informācijas pieprasījumi, bet tā kā nebija starpvalstu līguma, šī informācija nebija saistoša. Abas valstis bija vienojušās par līguma "Divpusējā palīdzība muitas jautājumos" teksta galīgo versiju jau pirms vairākiem gadiem un 1998. gadā Latvija informēja Krieviju par gatavību parakstīt šo līgumu. Šis ļoti svarīgais līgums tika parakstīts 2002. gada aprīlī. Sadarbības organizācijas pamati starp Latvijas un Krievijas muitas iestādēm līdz šim nav atbilduši patreizējām prasībām. Nevienā sadarbības līmenī nav tā ciešuma un funkcionalitātes, kas nepieciešama muitas iestāžu sadarbībā sevišķi uz ES ārējām robežām. Ir steidzami jāuzsāk izskatīt Latvijas un Krievijas muitas iestāžu oficiālās sadarbības metožu attīstīšanu uz jaunā līguma pamata. Muitas sadarbība ar Baltkrieviju pamatojas uz divpusējiem līgumiem un ņemot vērā patreizējās vajadzības, ir bijusi diezgan funkcionāla. Sadarbība var tikt turpināta uz pastāvošā pamata, uzlabojot zināšanas par otras puses darbību un izskatot iespējas padziļināt sadarbību. Valsts policijas sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas milicijām vispirmām kārtām pamatojas uz darbību starptautiskās darba grupās, tikšanos starptautiskās konferencēs, personiskajiem kontaktiem un informācijas apmaiņu. Krievijai un Baltkrievijai ir svarīga loma cīņā pret starptautisko noziedzību Latvijā un šīs noziedzības izplatību pāri Latvijas robežām Baltijas un ES teritorijās. Ir nepieciešama ciešas divpusējās sadarbības attīstīšana starp Valsts policiju un Krievijas un Baltkrievijas milicijām. Lai divpusējo sadarbību padarītu ciešāku, Valsts policijai ir jānāk ar iniciatīvu, lai plānotu un vienotos par skaidru sadarbības organizēšanu gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju. Pirmais praktiskais uzdevums būtu nodibināt ikgadējas nacionālā līmeņa tikšanās. Šajās tikšanās reizēs tiktu izskatīti pagājušā gada notikumi, robežu drošības situācija un aktuālie, ar robežu drošību saistītie, jautājumi. Īpaši svarīga ikgadējo tikšanās reižu daļa būs vienošanās par divpusējo sadarbību nākamajam gadam. Valsts policijas reģionālajām struktūrām ir jābūt iesaistītām sadarbībā. Sanitārajai robežinspekcijai sadarbība ar attiecīgajām Krievijas iestādēm nav. Arī zināšanas par šo iestāžu darbību ir vājas. Ir ļoti nepieciešams uzsākt steidzamus pasākumus sadarbības organizēšanai. Zemkopības ministrijai ir jāatbalsta Sanitārā robežinspekcija sadarbības sistēmas izstrādāšanā. Sanitārajai robežinspekcijai ir sadarbība ar Baltkrievijas veterinārajām iestādēm. Uz pastāvošās sadarbības pamata tās attīstīšana var tikt turpināta un var tik izveidota skaidras sadarbības sistēma ar kopīgi atrunātām darbības metodēm. Citos Sanitārās robežinspekcijas atbildības sektoros sadarbības ar Baltkrieviju nav un sadarbības veidošana ar Zemkopības ministrijas atbalstu būs jāsāk no paša sākuma tāpat kā ar Krieviju. Papildus Valsts robežsardzes, Muitas, Valsts policijas un Sanitārās robežinspekcijas divpusējai sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas attiecīgajām iestādēm, ir nepieciešama vairāku iepriekš minēto iestāžu kopīgu tikšanos iespēja. Sākuma stadijā jau patlaban ļoti regulāri funkcionējošais robežpilnvaroto institūts var kalpot kā forums, uz kuru kā eksperti (atkarībā no izskatāmā jautājuma) var tikt ielūgti arī citu ar robežu drošību saistīto iestāžu pārstāvji. Veidojot Muitas, Valsts policijas un Sanitārās robežinspekcijas sadarbības kārtību ar Krieviju un Baltkrieviju, tiks paredzēta arī iespēja tikšanās reizēm piesaistīt citu iestāžu pārstāvjus. Tiks noskaidrotas arī trīspusējās sadarbības iespējas (Latvija/Igaunija/Krievija un Latvija/Lietuva/Baltkrievija). Organizējot un realizējot sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijai ir jāņem vērā ar robežu drošību saistītā situācija un minēto kaimiņvalstu robežapsardzības dienestu, muitu, miliciju un sanitārajai robežinspekcijai radniecīgo iestāžu darbības metodes un darbības efektivitāte. Tas kalpos arī citu Baltijas valstu un ES vajadzībām. 5.2.2. Sadarbības kārtība ar Lietuvu un Igauniju uz ES nākotnes iekšējām robežām (sauszemes robežas) Valsts robežsardzei, Muitai, Valsts policijai un Sanitārajai robežinspekcijai ir izveidojusies cieša un diezgan labi funkcionējoša sadarbība ar attiecīgajām Lietuvas un Igaunijas iestādēm. Labs piemērs ir kopējie starptautiskie robežkontroles punkti, kuros katras valsts iestādes galvenokārt kontrolē tikai pašu valstī iebraucošo satiksmi. Turklāt visos uz Lietuvas robežas izvietotajos divpusējos robežpārejas punktos par visu kontroli atbild tikai vienas vai otras valsts robežsardzes amatpersonas. Robežām ar Igauniju un Lietuvu kļūstot par ES iekšējām robežām, ļoti būtiskas izmaiņas skars Valsts robežsardzes, Muitas un Sanitārās robežinspekcijas darbību. Izmaiņas Muitu un Sanitāro robežinspekciju var skart jau 2004. gadā, bet Valsts robežsardzi - 2006. gadā. Šī iemesla dēļ un tā kā patreizējā sadarbība diezgan labi apmierina patreizējās prasības, uzsvars sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju ir ātri jāpārnes uz nākotnes sadarbības gatavošanu. Tādas sadarbības attīstīšana, kas kalpos tikai īsam pārejas periodam ir rūpīgi jāapsver. Īpaši gadījumos, kuros metožu izmantošanas uzsākšana (piemēram, jauni kopējie RKP) prasa investīcijas, ar skaidriem aprēķiniem ir jāpierāda, ka investīcijas atpelnīsies pirms tās kļūst nevajadzīgas vai tikai daļēji izmantotas. Attīstot sadarbības metodes būs jāņem vērā arī tas, ka robežas ar Igauniju un Lietuvu pēc pievienošanās ES būs tās pagaidu ārējās robežas (vismaz līdz 2006.gadam) līdz brīdim, kad tiks pieņemts atsevišķs lēmums par personu robežkontroles izbeigšanu. Šī iemesla dēļ sadarbības kārtībai minētā perioda laikā ir jāatbilst ES pagaidu ārējām robežām noteiktajiem kritērijiem. Plānojot sadarbību ar Igauniju, uzsvars tiks likts uz sadarbības kārtību uz robežas ar Igauniju. Šajā sadarbībā tomēr ir jāiekļauj arī Latvijas un Igaunijas sadarbība ar Krieviju un ES. Atbilstoši, sadarbībā ar Lietuvu ir jāietver sadarbība ar Baltkrieviju un ES. Valsts robežsardzei ir jāturpina ES iekšējo robežu apstākļiem atbilstošas sadarbības plānošana un sagatavošana kopā ar Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestiem. Steidzamības kārtībā tiks noskaidroti Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestiem plānotie uzdevumi un struktūrvienības, kā arī to iecerētais darbības veids uz robežām ar Latviju nākotnē. Pēc tam kopīgi tiks meklēti ES iekšējo robežu apstākļiem piemērotas sadarbības formas un metodes, kā arī elastīgs pārejas periods. Patreizējas sadarbības metodes tiks sāktas attīstīt nākotnes prasību virzienā. Izbeidzot robežkontroli, sadarbība koncentrēsies uz uzraudzības uzdevumiem, un zaļās robežas uzturēšanu, ārvalstnieku uzraudzību un citiem uzraudzības uzdevumiem, kādi būs Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestiem. Sadarbība tiks plānota arī tām situācijām, kurās robežkontroli īpaša iemesla dēļ būs jāatjauno. Latvijas Valsts robežsardzes sadarbības pamatlīnijām ar Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestiem pārejas periodam ir jābūt gatavām līdz 2003. gada beigām un sadarbības pamatlīnijas ES iekšējo robežu apstākļiem ir jāsagatavo 2003. gada laikā. Sadarbība starp robežapsardzības dienestiem gan pārejas periodā, gan arī iekšējo robežu apstākļos pamatosies uz robežpilnvarotajiem. Pamata izejas punkts tāds, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežapsardzības dienestu struktūrvienības uz iekšējām robežām paliek (kaut arī personāla skaits tiek samazināts). Latvijas Muitas nākotnes sadarbības kārtība ar Igaunijas un Lietuvas muitu dienestiem, valstu savstarpējām robežām kļūstot par ES iekšējām robežām un muitas darbībai ievērojami mainoties, tiks plānota pilnīgi jaunai situācijai. Regulārā muitas kontrole uz minētajām robežām tiks atcelta. Steidzami (2003. gada laikā) tiks noskaidrots, kā ir plānota Igaunijas un Lietuvas muitas dienestu darbība pierobežā, kādus uzdevumus tās visdrīzāk pildīs un kāda būs to struktūra. Pēc tam kopīgi tiks meklētas ES iekšējo robežu apstākļiem piemērotas sadarbības formas un izplānots elastīgs pārejas periods. Igaunijas un Lietuvas Muitu darbības risinājumu un sadarbības kārtības principi ievērojami ietekmēs arī Latvijas Muitas darbības veidu un organizāciju pierobežā. Šī iemesla dēļ sadarbības kārtības pamatvirzienu noskaidrošana ir svarīga arī Latvijas Muitas iekšējo pārmaiņu plānošanai uz iekšējām robežām. Robežkontroles punktu infrastruktūras izmantošana nākotnē ir viens no plānojamiem jautājumiem. Sadarbības kārtība nākotnē, patreizējā veida sadarbībai robežkontroles punktos beidzoties, galvenokārt pamatosies uz savstarpēju informācijas apmaiņu. Kad notiks pievienošanās ES, Sanitārās robežinspekcijas struktūras tiks noņemtas no robežām ar Igauniju un Lietuvu. Šī iemesla dēļ sadarbība robežkontroles punktu starpā beigsies un sadarbība galvenokārt balstīsies uz informācijas apmaiņu. Tāpat kā Valsts robežsardzei un Muitai, arī Sanitārajai robežinspekcijai 2003. gada laikā ir jānoskaidro Lietuvas un Igaunijas atbilstošo iestāžu plāni darbībai ES iekšējo robežu apstākļos. Tāpat ir jānoskaidro, kā tiks organizēta sadarbība pārejas periodā. Valsts policijas sadarbība ar Igauniju un Lietuvu arī ES vidē turpināsies uz patreizējās sadarbības pamata. Kā jauns sadarbības sektors būs jāsagatavo pilnvaru paplašināšana, lai tās zināmās, ar vajāšanu saistītās situācijās, iesniegtos arī otras valsts teritorijā. Tāpat būs arī jāizstrādā darbības metodes šādos gadījumos. Pieaugs aktīvas un nekavējošas informācijas apmaiņas nozīme. Kad robežas ar Igauniju un Lietuvu kļūs par ES iekšējām robežām, būs jāpārskata daudzi Latvijas iekšējie likumdošanas akti un jāatjauno ar Igauniju un Lietuvu noslēgtie sadarbības līgumi. Situācijas apzināšana un pasākumu (ar laika termiņiem) plānošana ir steidzams uzdevums. Valsts robežsardzei, Muitai, Valsts policijai un Sanitārajai robežinspekcijai 2003. gada laikā ir sākotnēji jāapzina tos jautājumus, kurus izmaiņas skars. Pēc tam nacionālajā līmenī tiks izlemts par tālāko virzību. 5.2.3. Sadarbības kārtība ar Lietuvas un Igaunijas iestādēm, kas ir atbildīgas par jūras robežapsardzību Par jūras robežapsardzību līdz 2001. gada oktobrim atbildīgā institūcija bija Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Igaunijā par uzdevumiem, kas saistās ar jūras robežapsardzību (arī attiecībā uz tehniskās novērošanas sistēmu) atbildīgā ir bijusi Igaunijas robežsardze. Arī Lietuvas robežapsardzības dienests ir bijusi atbildīgā iestāde par jūras robežapsardzību, kaut arī Jūras spēku daļa šo uzdevumu veikšanā ir bijusi lielāka nekā Igaunijā. Ar robežapsardzību saistītā tiešā sadarbība starp Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministriju pakļautībā funkcionējošo Igaunijas robežsardzi un Lietuvas robežapsardzības dienestu nav bijusi pārāk cieša. Atbildībai par jūras robežapsardzību Latvijā, pārejot Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajai Valsts robežsardzei, arī galvenā atbildība par sadarbības organizēšanu ar Igauniju un Lietuvu ar jūras robežapsardzību saistītajos jautājumos gulstas uz Latvijas Iekšlietu ministriju un Valsts robežsardzi. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalība sadarbības organizācijā tomēr ir nepieciešama, cita starpā tādēļ, ka atbildība par robežapsardzībā centrālu lomu ieņemošo tehniskās novērošanas sistēmu paliek Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Īpaši tad, kad Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pievienosies ES, palielināsies ciešas un plašas sadarbības nozīme ar jūras robežapsardzību saistītajos jautājumos. Sadarbībai būs arī ievērojama ekonomiska nozīme, jo tās rezultātā izzudīs vai samazināsies uzraudzības metodes, kas savstarpēji pārklājas un dārgā ar peldlīdzekļiem un lidaparātiem veiktā uzraudzība (saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem) pārklās teritoriju, kas būs lielāka par vienas atsevišķas Baltijas valsts jūras teritoriju. Latvija savas jūras teritorijas un Lietuvas, un Igaunijas jūras teritorijas (no robežapsardzības skatupunkta raugoties) uzskatīs par tik vienotu veselumu, ka svarīgākais mērķis būs par patreizējo ievērojami dziļāka sadarbība un darbību koordinēšana robežapsardzībā. 2003.gadā Latvija plāno aktualizēt jautājumu par sadarbības padziļināšanu jūras robežapsardzības jomā ar Lietuvu un Igauniju BMP Robežapsardzības komitejas ietvaros. Kas attiecas uz stacionāro jūras teritoriju novērošanu, mērķis ir nodrošināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jūras teritoriju tehniskās novērošanas sistēmu iespējami labu tehnisko savietojamību, kas padarītu iespējamu kopīgas reālā laika jūras situācijas attēla iegūšanu ne tikai no savām teritorijām, bet arī no kaimiņvalstu jūras teritorijām, bez vajadzības investēt sistēmās, kuras pārklājas. Attiecībā uz mobilo uzraudzību, Latvijas mērķis būs noskaidrot iespējas veikt uzraudzību no gaisa teritorijā, kas ir lielāka par vienas atsevišķas Baltijas valsts jūras teritoriju un sadarboties ar lidaparātu izmantošanas gatavību saistītajos jautājumos. Ir jāapsver arī peldlīdzekļu izmantošana, it sevišķi atklātā jūrā un, situācijai to prasot, otras valsts jūras teritorijā. Nacionālās sakaru un vadības iespējas Baltijas valstu starpā tiks attīstītas tā, lai tās atbilstu šo valstu izmantotajām sadarbības metodēm. Sadarbošanās apmācība tiks paplašināta un īpaši vērsta uz jaunizveidotajām sadarbības metodēm. Pilnvaru jautājumi darbībai citu valstu teritorijā tiks noskaidroti un vajadzības gadījumā nacionālā likumdošana tiks pārskatīta. Sadarbības līgumi tiks pārskatīti, lai tie atbilstu jaunajām sadarbības metodēm. 5.3. 3. līmenis 5.3.1. Dažādu Latvijas iestāžu loma robežu drošībā Robežu drošība sastāv no daudziem sektoriem un atbildība par šiem sektoriem ir sadalīta starp vairākām iestādēm. Katras par zināmu sektoru atbildīgās iestādes produktīvai darbībai ir nepieciešams atbalsts no citām iestādēm. Šī iemesla dēļ veiksmīga robežu drošības uzturēšana un attīstīšana prasa to, ka katram robežu drošības sektoram ir skaidri noteikta atbildīgā iestāde, kā arī to, ka pastāv kārtība, saskaņā ar kuru citas iestādes piedalās kāda sektora uzturēšanā un attīstīšanā. Ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka neviens robežu drošības sektors nepaliek bez skaidri noteiktas atbildīgās iestādes. No ministrijām galvenā atbildība par koordinēšanu jautājumos, kas ir saistīti ar robežu drošību, ir Iekšlietu ministrijai. Svarīgākās atbildīgās iestādes Latvijas robežu drošības uzturēšanā un attīstīšanā ir Valsts robežsardze, Muita, policija (Valsts policija, Drošības policija), Sanitārā robežinspekcija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. Tie Nacionālo bruņoto spēku uzdevumi, kas ir saistīti ar robežu drošību, īpaši saistās ar robežapsardzības atbalstīšanu jūras teritorijās un ārkārtējos notikumos. Atbildība starp iestādēm un institūcijām tiks sadalīta sekojoši: Valsts robežsardze atbild par robežuzraudzību un robežkontroli gan uz sauszemes, gan arī jūrā un valstī ir galvenā iestāde jautājumos, kas ir saistīti ar personu ieceļošanas un izceļošanas kontroli. Valsts robežsardze arī ir galvenā par ārvalstnieku uzraudzību atbildīgā iestāde. Šie atbildības sektori nozīmē to, ka Valsts robežsardzei robežu drošības jomā ir centrālā loma visā valstī. Valsts robežsardzes darbības metodes iekšzemē ir jāprecizē, vienlaicīgi ņemot vērā darbības apstākļus, ko sev līdzi atnesīs izmaiņas Valsts robežsardzes pamatuzdevumos pierobežā pie robežām ar Igauniju un Lietuvu. Muita robežu drošības jomā atbild par preču un vielu importa un eksporta kontroli (izņemot tās preces un vielas, par kurām atbildīga ir Sanitārā robežinspekcija). Muita ir atbildīga arī par narkotisko vielu kontrabandas novēršanu un atklāšanu starptautiskajos robežkontroles punktos. No to uzdevumu, kas ir saistīti ar robežu drošību, pildīšanas skatupunkta raugoties, Muitai ir nepieciešama par patreizējo neatkarīgāka loma no Valsts ieņēmumu dienesta. Šīs neatkarīgākās lomas nodrošināšanas iespējas ir jāsāk noskaidrot jau 2003. gada laikā. Policijas - Valsts policijas un Drošības policijas galvenā atbildība robežu drošības uzturēšanā ir saistīta ar cīņu pret pārrobežu noziedzību un terorismu. Valsts policija ir galvenā atbildīgā un koordinējošā iestāde narkotisko vielu apkarošanā valstī. Valsts policija parasti darbojas tikai iekšzemē. Sanitārā robežinspekcija ir atbildīga par dzīvnieku un augu slimību un citu dzīvnieku izcelsmes draudu, kā arī sabiedrības un dzīvnieku veselībai bīstamu dzīvnieku vai augu izcelsmes produktu atklāšanu. Ar robežu drošību saistītie Sanitārās robežinspekcijas uzdevumi ir cieši saistīti ar Muitas darbības sektoru un prasa ciešu sadarbību ar Muitu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir atbildīga par ārvalstnieku politiku un praktiskiem ar to saistītiem jautājumiem. PMLP ir vadošā iestāde vīzu jautājumos. Ir jānoskaidro PMLP reģionālo struktūrvienību un Rīgas lidostā darbojošās struktūrvienības dalība ar robežu drošību saistītajos jautājumos. Ārlietu ministrija ir atbildīga par tiem robežu drošības jautājumiem, kas saistās ar starptautiskajām attiecībām, kā arī robežām saistītajiem pamatlīgumiem. Svarīgs vēstniecību un konsulātu uzdevums robežu drošībā ir vīzu izsniegšana. Ārlietu ministrijas Konsulārais depa …