Dabas resursu nodokļa likums

Dabas resursu nodokļa likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Dabas resursu nodokļa likums I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) apsaimniekotājs — ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību; 11) nepārstrādātas koksnes apsaimniekotājs — nepārstrādātas koksnes, kuru komerciālos nolūkos realizē ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas, (turpmāk — nepārstrādāta koksne) apsaimniekošanas sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kura, pamatojoties uz līgumu ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē nepārstrādātās koksnes uzskaites sistēmas darbību; 2) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu); 3) dabas resursi — dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdeņi, bioloģiskā daudzveidība; 4) dabas resursu ieguve— dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides, arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšana; 5) dabas resursu lietošana — dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē; 6) limits — atļaujā vai licencē noteiktais maksimālais pieļaujamais dabas resursu ieguves, lietošanas vai emitējamā piesārņojuma (arī apglabājamo atkritumu) daudzums, kas izteikts attiecīgās daudzuma mērvienībās; 7) saimnieciskā darbība — dabas resursu realizācija, preču ražošana, darbu izpilde, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība, ko veic par atlīdzību; 8) videi kaitīgas preces — preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību; 9) bioplastmasa - bioloģiski noārdāma plastmasa (biopolimērs), kuras sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūtas no atjaunojamām izejvielām; 10) (izslēgts no 01.07.2018. ar 26.04.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 27. punktu); 11) plastmasa — polimērs Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra regulas (EK) Nr. 1907/2006 3.panta 5.punkta nozīmē, kam var būt pievienotas piedevas vai citas vielas un kas spēj funkcionēt kā iepakojuma, tai skaitā iepirkumu maisiņu, un kā vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu galvenā strukturālā sastāvdaļa; 12) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu); 13) (izslēgts ar 09.07.2020. likumu); 14) preces ražotājs — persona, kas maksā dabas resursu nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, videi kaitīgām precēm un transportlīdzekļiem atbilstoši šā likuma 3. pantam; 15) ražotāja paplašinātās atbildības sistēma — pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu; 16) tekstilizstrādājums — mājsaimniecības tekstilizstrādājums, apģērbs, apģērba gabala un piederumu tekstilizstrādājums, apavi, kā arī apģērba gabals un piederums, kura galvenā sastāvdaļa nav tekstilmateriāls; 17) nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēma — pasākumu kopums, kuru īstenojot nepārstrādātas koksnes komersantam ir finansiāla atbildība par nepārstrādātas koksnes realizāciju ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 09.07.2020., 07.12.2023. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 2.pants. Dabas resursu nodokļa mērķis Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. 3 3.pants. Nodokļa maksātāji (1) Nodokļa maksātājs ir persona, kura: 1) ir saņēmusi vai kurai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai reģistrēt C kategorijas piesārņojošu darbību un kura Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā: a) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus, b) realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm, c) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, d) emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas, apglabā atkritumus atkritumu poligonā, sadedzina atkritumus atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā, e) (izslēgts ar 15.12.2016. likumu); f) lieto ūdens resursus elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā; 11) (izslēgts ar 15.12.2016. likumu); 2) pirmā Latvijas Republikas teritorijā: a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles), uguņošanas ierīces, kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu, b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, c) sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, d) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ogles, koksu un lignītu (brūnogles), izņemot ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, un uguņošanas ierīces; e) realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto tekstilizstrādājumus, izņemot izstrādājumus, kuri, tos realizējot, apliekami ar nodokli, f) realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto no citām valstīm ievestos vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus (mitrās salvetes, balonus, tabakas izstrādājumu filtrus un filtrus, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) vai plastmasu saturošus zvejas rīkus un nepiemēro tiem ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. panta prasībām. 3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamus galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no papīra, kartona, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām, un vienreiz lietojamas plastmasu saturošas glāzes un to vāciņus (turpmāk — vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi); 4) savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā; 5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, kuru reģistrācija izmantošanai ceļu satiksmē valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ir obligāta (izņemot elektroskrejriteņus un velorikšas); 6) vēlas noņemt no uzskaites norakstīšanai valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā transportlīdzekli, kuram nav iespējams saņemt nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu sakarā ar transportlīdzekļa neesību, ja nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāts būtu jāiesniedz. (11) Nodokļa maksātājs ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu, izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, par videi kaitīgu preču atkritumu vai tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, bet nav izpildījis šā likuma 7., 8., 9. vai 9.1 panta prasības un apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos konkrētu veidu atkritumiem noteiktajiem dalītas vākšanas, pārstrādes vai reģenerācijas apjomiem, kā arī atkritumu savākšanas un uzglabāšanas prasībām, izņemot šā panta 1.3 daļas nosacījumus par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu. (12) Nodokļa maksātājs ir depozīta sistēmas operators, kas noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, bet nav izpildījis līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajiem depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanas, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomiem. (13) Nodokļa maksātājs par iepakojumu, kurš pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un pārskata periodā nav pārstrādāts, ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu. Nodokli par minēto iepakojumu aprēķina atbilstoši iepakojumā esošajai plastmasas daļai saskaņā ar šā likuma 24. panta septītās daļas 1. punktā un astotajā daļā noteiktajām prasībām. (14) (Daļa stājas spēkā 01.10.2026. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.10.2026. Sk. pārejas noteikumu 50. punktu) (2) Persona, kura veic videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā piegādes darījumu muitas noliktavā vai brīvajā zonā, maksā nodokli, ja tā videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā izlaiž brīvam apgrozījumam un realizē Latvijas Republikas teritorijā. (3) Ja persona, kura ražo preces, nodod tās citai personai iepakošanai, nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā realizē šīs preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā. (4) Ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas, nodokļa maksātājs ir persona, kura iznomā šo iepakojumu preču iepakošanai. (5) Nodokļa maksātājs par nepārstrādātu koksni ir komersants, kurš realizē nepārstrādātu koksni komerciālos nolūkos ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas, pamatojoties uz saņemto normatīvajos aktos noteikto fitosanitāro sertifikātu eksportam, vai nepārstrādātas koksnes apsaimniekotājs, ar kuru nodokļa maksātājs noslēdzis līgumu par dalību nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmā, un kurš ir noslēdzis līgumu par sistēmas piemērošanu ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008.,12.06.2009., 20.12.2010., 06.11.2013., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 03.04.2019., 14.11.2019., 30.04.2020., 09.07.2020., 23.11.2020., 01.06.2023., 07.12.2023., 20.06.2024., 04.12.2024. un 04.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.) 4.pants. Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes (1) Ar nodokli apliek: 1) dabas resursus atbilstoši šā likuma 1. un 2.pielikumam, kā arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai; 2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi atbilstoši šā likuma 14. pantam; 3) atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā un piesārņojošu vielu emisiju vidē atbilstoši šā likuma 14.1 pantam un 3., 4. un 5.pielikumam; 4) (izslēgts ar 15.12.2016. likumu); 5) videi kaitīgas preces atbilstoši šā likuma 6.pielikumam; 6) preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk arī — iepakojums) un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 24.pantam un 7.pielikumam. Ar nodokli apliek arī to iepakojumu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja; 7) radioaktīvās vielas atbilstoši šā likuma 8.pielikumam; 8) transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa atbilstoši šā likuma 26. panta pirmajai daļai; 9) ogles, koksu un lignītu (brūnogles) atbilstoši šā likuma 9.pielikumam; 10) F1, F2, F3 un F4 kategorijas uguņošanas ierīces atbilstoši šā likuma 24.1 pantam; 11) riepas, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, atbilstoši šā likuma 23. pantam; 12) tekstilizstrādājumus atbilstoši šā likuma 26.1 pantam; 13) vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus un plastmasu saturošus zvejas rīkus atbilstoši šā likuma 26.2 pantam. (2) Nodokļa likmes par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi; par C kategorijas piesārņojošu darbību nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu; par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai; par iepakojumu gadījumos, kad tā materiāla veidu un svaru nav iespējams pamatot ar uzskaites dokumentiem; par transportlīdzekļiem un uguņošanas ierīcēm ir noteiktas šā likuma 14., 15., 20., 24., 24.1 un 26.pantā. Pārējos gadījumos nodokļa likmes, kā arī to spēkā esības periodi ir noteikti šā likuma pielikumos. (3) Ministru kabinets saskaņā ar šo likumu un šā likuma pielikumos minēto nodokļa likmju iedalījumu nosaka: 1) dabas resursu, piesārņojošu vielu, atkritumu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām; 2) videi kaitīgu preču klasifikāciju, tehniskos raksturojumus un atbilstību nodokļa likmju grupām; 3) tekstilizstrādājumu klasifikāciju. (4) Ministru kabinets nosaka preču un izstrādājumu iepakojumu, ko neapliek ar nodokli. (5) Plastmasas iepirkumu maisiņiem, ko patērētājam ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ tirgotājs nodrošina preču vai ražojumu tirdzniecības vietās, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24.pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā. (6) (Izslēgta ar 20.12.2010. likumu) 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.11.2007., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 06.11.2013., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 14.11.2019. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024. Pirmās daļas 12. un 13. punkts stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 43. un 44. punktu) II nodaļa. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana(Nodaļas nosaukums 09.07.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2020.) 5.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par dabas resursu lietošanu Nodokli nemaksā par: 1) fona piesārņojumu, ja nodokļa maksātājs attiecīgo piesārņojuma līmeni ir pierādījis ar monitoringa datiem, kurš veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) zivsaimniecības objektos, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās; 3) termālo un tehnisko ūdeņu izmantošanu, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu); 4) balasta smilšu novietošanu vietējās pašvaldības noteiktajās vietās; 5) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtas projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode; 6) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā tā piesārņojuma apjomu, kuru atbildīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Valsts vides dienesta noteiktajiem termiņiem un prasībām; 7) gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi; 8) ražošanas vajadzībām izlietotajiem ūdeņiem, ja tie pēc attīrīšanas izmantoti atkārtoti. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.) 6.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par radioaktīvo vielu izmantošanu (1) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā valsts iestādes, kuras atbilstoši savām funkcijām nodrošina: 1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli; 2) metroloģiju; 3) gatavību radiācijas avārijām; 4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas; 5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu. (2) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā ārstniecības iestādes, kurām šīs vielas nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanā, nieru transplantācijā un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanā atbilstoši valsts programmām, kā arī tad, ja radioaktīvās vielas tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā un diagnostikā. (3) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības komercsabiedrības. (4) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja pirkuma līgumā ir ietvertas garantijas izlietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij. (5) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja šīs radioaktīvās vielas izmanto demonstrēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos un tās ievestas Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas. 7 6.1 pants. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana (1) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu atbilstoši šim pantam un šā likuma 7., 8., 9., 9.1 pantam un II1 nodaļai neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, kā arī neatkarīgi no noslēgtā distances līguma piemēro: 1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa; 2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamas plastmasu saturošas glāzes un to vāciņus; 3) videi kaitīgām precēm; 4) tekstilizstrādājumiem. (2) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu depozīta iepakojumam piemēro atbilstoši šā likuma 8.1 pantam, Iepakojuma likumam un normatīvajiem aktiem par depozīta sistēmas darbību. (3) Valsts un pašvaldību institūciju kompetence ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanā ir šāda: 1) Klimata un enerģētikas ministrija atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietver uzdevumus un pasākumus ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas pilnveidošanai; 2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu, apsaimniekotāju sarakstu un informāciju par apsaimniekotāju attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomiem; 3) pašvaldība, organizējot un plānojot atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, sadarbojas ar apsaimniekotājiem. (4) Apsaimniekotājam ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt savu vai līgumpartneru Latvijas Republikas teritorijā tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus; 2) nodrošināt, ka tā līgumpartnera maksājumi, kas sedz šā panta sestajā daļā minētās izmaksas, ir pēc iespējas diferencēti attiecībā uz konkrētām precēm vai līdzīgu preču grupām un preču iepakojumu, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību un pēc iespējas īstenojot vienmērīgu iekšējā tirgus darbību; 3) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas; 4) nodrošināt ikgadēju neatkarīgu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas auditu, kura ietvaros novērtē: a) sistēmas finansiālo pārvaldību atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām, b) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei iesniegto datu kvalitāti; 5) informēt atkritumu radītāju un valdītāju par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, preču un iepakojuma atkārtotas izmantošanas iespējām, preču atkritumu un izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas vietām un vietām, kur atkritumus un izlietoto iepakojumu sagatavo atkārtotai izmantošanai, par piesārņošanas novēršanu, kā arī organizēt pasākumus, kas veicina atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā; 6) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par: a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem, b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, norādot maksu euro par tirgū laisto preču un iepakojuma svara vienību, d) to komersantu atlases procedūru, ar kuriem noslēgti līgumi par attiecīgā veida atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, reģenerāciju vai pārstrādi; 7) nodrošināt, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir atvērta visiem preces ražotājiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem. (5) Apsaimniekotājs informē sabiedrību atbilstoši šā panta trešās daļas 2. punktam un ceturtās daļas 6. punktam, izņemot gadījumus, kad attiecīgā informācija ir komercnoslēpums atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumam. (6) Preces ražotājs, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, sedz šādas izmaksas par precēm un iepakojumu, ko laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā: 1) izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot šo atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus, atskaitot ieņēmumu daļu, kuru tas tieši vai pastarpināti gūst no atkārtotas izmantošanas un nošķiroto reģenerējamo sadzīves atkritumu tirdzniecības; 2) izmaksas par informācijas sniegšanu atkritumu radītājam un valdītājam saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 5. punktu; 3) izmaksas par šā likuma 7. panta otrās daļas 2. un 5. punktā, 8. panta otrās daļas 4. un 5. punktā vai 9. panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētā pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei. (7) Gadījumā, kad citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts persona laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā šā panta pirmajā daļā noteikto preci vai preci iepakojumā, tā var piedalīties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, ja minētā persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs vai ir rakstveidā pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā, pārņemt minētās personas saistības Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka pienākumu izpildi. Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts persona informē apsaimniekotāju par pilnvaroto personu, kura ir pārņēmusi minētās personas saistības Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka pienākumu izpildi. (8) Persona nevar pretendēt uz tiesībām kļūt par apsaimniekotāju, ja Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde konstatē pretendenta neatbilstību. Pretendenta atbilstības kritērijus, to izvērtēšanas kārtību un kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde informē personu, kura pretendē uz tiesībām kļūt par apsaimniekotāju, par atteikumu izskatīt iesniegtos dokumentus un slēgt apsaimniekošanas līgumu, nosaka Ministru kabinets. 8 (09.07.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 7.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem, kurus pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijas Republikā (1) Nodokli par transportlīdzekļiem nemaksā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, vai lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, ja tas nodrošina normatīvajos aktos par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu noteikto prasību ievērošanu, kā arī izpilda vienu no šādām prasībām: 1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu (turpmāk — nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu nodokļa maksājuma segšanai (turpmāk — finanšu nodrošinājums) un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgums); 2) ir noslēdzis ar apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgumu). (2) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē lietotu transportlīdzekli, vai apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu vai piedalīšanos šādas sistēmas darbībā; 2) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, vai lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē lietotu transportlīdzekli, sniedz pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi (ja tas nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem) un pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 3) nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus; 4) prasības nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī apsaimniekotājam, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem; 5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem, iesniedz auditētu pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī pēc tam, kad ir pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un sniedz tiem nepieciešamās ziņas. (31) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas. (4) Nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (5) Nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. (7) Kārtību, kādā tiek slēgts un izbeigts šā panta pirmajā daļā minētais līgums, tai skaitā kārtību, kādā notiek vienpusēja atkāpšanās no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas minis­trijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu, nosaka Ministru kabinets. (8) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs, kas tika atbrīvots no nodokļa samaksas, trīs mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts. (9) Persona, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē transportlīdzekli, nodokli par transportlīdzekli nemaksā, ja tā ir iegādājusies apliecinājuma zīmi no apsaimniekotāja, kurš ir izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgumu. Apliecinājuma zīme pamato personas veikto maksājumu apsaimniekotājam par to, ka apsaimniekotājs pieņems attiecīgo transportlīdzekli, kad tas būs nolietots, un veiks tā atbilstošu apsaimniekošanu. (10) Ministru kabinets nosaka: 1) prasības apsaimniekotājam, kas pārdod apliecinājuma zīmi, apliecinājuma zīmes formu un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī kārtību, kādā informācija par pārdotajām apliecinājuma zīmēm tiek norādīta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā; 2) kārtību, kādā apsaimniekotājs, kas pārdod apliecinājuma zīmes, iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei pārskatu par pārdotajām apliecinājuma zīmēm, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 09.07.2020. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 8.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem (1) Nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem: 1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu (turpmāk — izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgums); 2) ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Valsts vides dienestā, iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgumu). (11) Atbrīvojumu no nodokļa samaksas nepiemēro vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm un to vāciņiem. (12) Nodokļa maksātājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms, ieskaitot depozīta iepakojumu, kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pats izveido un piemēro šādu sistēmu. Radītā izlietotā iepakojuma apjoms ir līdzvērtīgs iepakojuma apjomam, kāds kopā ar precēm un izstrādājumiem ir realizēts vai izmantots savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ieskaitot pakalpojuma sniedzēja pievienoto iepakojumu. (13) Nodokļa maksātājs, kurš nepilda šā panta 1.2 daļā minēto pienākumu, maksā nodokli divkāršā apmērā. (2) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā; 2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu; 3) prasības izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un prasības iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem; 4) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaim­niekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, un iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 6) dokumentus, ar kuriem apliecina, ka iepakojums, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem, pēc iepakoto vielu izlietošanas attīrīts līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un šo dokumentu iesniegšanas kārtību; 7) iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus; 8) izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros; 9) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde pieņem lēmumu par atbrīvojuma piemērošanu no nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem; 10) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu un auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli; 11) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus; 12) kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no šā panta pirmajā daļā minētā līguma gadījumos, kad: a) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēgtajā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības, b) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šīs daļas 4. un 5. punktā minēto pārskatu vai šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto finanšu nodrošinājumu; 13) kritērijus un kārtību, kādā nosaka iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, atbilstoši to pārstrādājamībai, un dokumentus, ar kuriem apliecina, ka šis iepakojums ir pārstrādājams. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī pēc tam, kad ir pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un sniedz tam nepieciešamās ziņas. (4) Nodokļa maksātājs, kurš realizē gan vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, gan pirmais realizē preces iepakojumā vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādātas preces iepakojumā, lai saņemtu nodokļa atbrīvojumu, nodrošina gan izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas, gan papīra, kartona, metāla folijas, koksnes vai no citām dabiskām šķiedrām izgatavoto vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošanu un piemērošanu. (5) Vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem piemēro tādas pašas pārstrādes un reģenerācijas normas (pa gadiem) kā iepakojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepakojuma apsaimniekošanu. Izlietoto iepakojumu un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus var apsaimniekot, piemērojot vienotu apsaimniekošanas sistēmu. (6) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot Valsts vides dienesta tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku materiālu veidiem piemēro atbrīvojumu un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts. (7) Atbrīvojumu no nodokļa samaksas iepakojumam, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem maisījumiem, piemēro šādos gadījumos: 1) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas attīra līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un to var dokumentāri pierādīt, un iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar šā panta prasībām; 2) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas nav iespējams attīrīt līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, šo iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un to var dokumentāri pierādīt. (8) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (9) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (10) Šā panta astotajā un devītajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. (11) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu) (12) (Izslēgta ar 09.07.2020. likumu) (13) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, četru mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas: 1) nodokļa maksātājs, kas izveidojis un piemērojis izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un tika atbrīvots no nodokļa samaksas, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts; 2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts. 10 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 03.04.2019., 09.07.2020., 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 8.1 pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu (1) Nodokļa maksātājs, kas realizē normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā, nodokli par šo iepakojumu nemaksā, ja ir noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par dalību depozīta sistēmā (ja depozīta sistēmas operators ir noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu). (2) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde par noslēgto līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu ar depozīta sistēmas operatoru un par nodokļu maksātājiem, kam piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu, līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam informē Valsts ieņēmumu dienestu. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde reizi ceturksnī sniedz Valsts ieņēmumu dienestam aktuālu informāciju par nodokļu maksātājiem, kam piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu. (4) Nodokļa maksātājs, kas realizē normatīvajos aktos par iepakojuma apsaimniekošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā un kam ir pienākums piedalīties depozīta sistēmā, bet kas nav noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par dalību depozīta sistēmā un nepiedalās depozīta sistēmā, maksā nodokli par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam nodokļa maksātājam nepiemēro atbrīvojumu no nodokļa samaksas par depozīta iepakojumu atbilstoši šā likuma 8. pantam. (6) Šā panta pirmajā daļā minētais nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums par dalību depozīta sistēmā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar nākamo dienu pēc līguma izbeigšanas. (7) Nodokļa maksātājam, kas realizē normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā, atbrīvojums no nodokļa samaksas stājas spēkā ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc līguma noslēgšanas ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā. (8) Depozīta sistēmas operators, kas ir noslēdzis ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, šīs ministrijas padotībā esošai iestādei iesniedz pārskatu normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu noteiktajā kārtībā. 11 (30.04.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 9.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm (1) Nodokli par videi kaitīgām precēm, tai skaitā riepām, ar kurām aprīkoti šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādītie transportlīdzekļi, izņemot fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem: 1) ir izveidojis un piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēma), iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgums); 2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu un noslēdzis ar šo iestādi videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu). (11) Nodokļa maksātājs, kas realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokli nemaksā par fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektriskajiem akumulatoriem fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, ja izpilda vienu no šādiem nosacījumiem: 1) nodrošina fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atsevišķu uzskaiti, šo iekārtu un akumulatoru atkritumu savākšanu, pieņemšanu un uzglabāšanu un šo akumulatoru pārstrādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par videi kaitīgām precēm, piedalās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteiktajam; 2) izveido savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saules elektrostaciju ar fotoelementu paneļu kopējo uzstādīto jaudu vismaz viens megavats, pats nodrošina pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, un reģistrējas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestādē. (12) Persona, kura realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto akumulatorus vai baterijas, kuras paredzētas ceļu satiksmē izmantojamu elektroautomobiļu vai hibrīdautomobiļu vilces nodrošināšanai, nemaksā nodokli, ja attiecīgā akumulatora vai baterijas, elektroautomobiļa vai hibrīdautomobiļa pirkuma līgumā ir ietvertas garantijas izlietotā akumulatora vai baterijas nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij. (2) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā; 2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja izveidotās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu; 3) prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidei un piemērošanai, kā arī prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm; 4) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju; 6) videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros, prasības fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu pieņemšanai un uzglabāšanai, kā arī elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai pārstrādei;; 7) videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus; 8) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde pieņem lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm; 9) kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde izskata pārskatu un auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli; 10) kārtību, kādā slēdz, groza un izbeidz šā panta pirmajā daļā minēto līgumu, un līguma grozīšanas nosacījumus; 11) kārtību, kādā vienpusēji atkāpjas no šā panta pirmajā daļā minētā līguma gadījumos, kad: a) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēgtajā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības, b) nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šīs daļas 4. un 5. punktā minēto pārskatu vai šā panta 1. un 2. punktā minēto finanšu nodrošinājumu; 12) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, reģistrējas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestādē. (3) Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī pēc tam, kad ir pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un sniedz tam nepieciešamās ziņas. (4) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot Valsts vides dienesta tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem videi kaitīgo preču veidiem piemērojams atbrīvojums un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts. (5) Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nosūtītas atpakaļ piegādātājvalstij. Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai un kura nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājvalstij, reģistrējas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestādē. (6) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (7) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu. (8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību. (9) (Izslēgta ar 26.04.2018. likumu) (10) (Izslēgta ar 09.07.2020. likumu) (11) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, četru mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas: 1) nodokļa maksātājs, kas izveidojis un piemērojis videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksāja nodokli, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts; 2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts. (12) Persona, kura pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā norādīto transportlīdzekli, nodokli par riepām, ar kurām aprīkots transportlīdzeklis, nemaksā, ja tā nodrošina šo riepu apsaimniekošanu atbilstoši šā likuma 9. panta pirmās daļas prasībām. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 23.11.2016., 15.12.2016., 26.04.2018., 09.07.2020., 01.06.2023., 07.12.2023. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.) 9.1 pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par tekstilizstrādājumiem (1) Nodokli par tekstilizstrādājumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu un sagatavošanu a …