Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Par tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr. 27 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2023. gada 21. novembrī (prot. Nr. 57, 2. §) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr. KL\2.2-4.1\23\11 "Par SIA "Centrālā laboratorija" izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA "NMS Laboratorija"" Satura rādītājs Ievads I Apvienošanās dalībnieki 1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "CENTRĀLĀ LABORATORIJA" 2. NMS Laboratorija SIA II Apvienošanās veids III Administratīvais process iestādē IV apvienošanās rezultātā ietekmētie tirgi V Bankrotējoša uzņēmuma aizsardzība 3. Finansiālās grūtības 4. Alternatīva iegāde 5. Iespējamība, ka aktīvi pametīs tirgu VI Horizontāli ietekmētie tirgi 6. Konkrētā tirgus definēšana 7. Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus 7.1. Preces tirgus noteikšana 7.2. Ģeogrāfiskā tirgus noteikšana 7.3. Vispārējais laboratorisko pakalpojumu tirgus raksturojums 7.4. Horizontālās apvienošanās izvērtēšanas vispārīgie apsvērumi 7.5. Nekoordinēta ietekme 7.6. Koordinēta ietekme VII Vertikāli ietekmētie tirgi 8. Veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus 8.1. Preces tirgus noteikšana 8.2. Ģeogrāfiskā tirgus noteikšana 8.3. Tirgus izvērtējums 9. Laboratorisko izmeklējumu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un materiālu piegādes tirgus VIII Potenciālie apvienošanās ieguvumi Ievads 1 Konkurences padomē (turpmāk - KP) 26.06.2023. saņemts Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "CENTRĀLĀ LABORATORIJA" apvienošanās ziņojums (turpmāk - Ziņojums) par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār NMS Laboratorija SIA. 2 Apvienošanās dalībnieku kopējais neto apgrozījums Latvijas teritorijā pārsniedz Konkurences likuma (turpmāk - KL) 15. panta otrajā daļā noteikto slieksni 30 000 000 EUR, kā arī vairāk nekā diviem no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums nav bijis mazāks par 1 500 000 EUR katram. Līdz ar to konkrētā apvienošanās ir paziņojama KP. I Apvienošanās dalībnieki 1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "CENTRĀLĀ LABORATORIJA" 3 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "CENTRĀLĀ LABORATORIJA" (turpmāk - CL, arī Iesniedzējs) ir Latvijas Republikā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003210801, juridiskā adrese ir Šarlotes iela 1B, Rīga, LV-1001, Latvija. CL darbība ir saistīta ar laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanu, un tā veic visu veidu medicīniskās analīzes. 4 Holdingkompānijai AS "Repharm" pieder 100 % CL kapitāldaļu. AS "Repharm" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103195532, tās juridiskā adrese ir Mūkusalas iela 41B, Rīga, LV-1004, Latvija. 5 Holdingkompānijai AS "AB CITY" pieder 100 % AS "Repharm" kapitāldaļu. AS "AB CITY" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40203174414, tās juridiskā adrese ir Ganību dambis 24D, Rīga, Latvija. 2. NMS Laboratorija SIA 6 NMS Laboratorija SIA (turpmāk - NMS) ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003269835, tās juridiskā adrese ir Biķernieku iela 25A, Rīga, LV-1039, Latvija. NMS nodarbojas ar laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanu. 7 NMS 100 % kapitāldaļas pieder SIA "Contract Pharma", kas nodarbojas ar starpniecību darbībā ar nekustamo īpašumu, sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. II Apvienošanās veids 8 15.12.2022. SIA "Contract Pharma" kā pārdevējs un CL kā pircējs ir noslēguši kapitāla daļu pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru CL iegūs 100 % NMS kapitāla daļas. Pēc apvienošanās NMS tiks pilnībā iekļauta un pievienota CL. 9 Atbilstoši KL 15. panta pirmās daļas 2. punktam tirgus dalībnieku apvienošanās ir viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās). Ņemot vērā minēto, paziņotā apvienošanās atbilst KL 15. panta pirmās daļas 2. punktā norādītajām veidam - pievienošanās. III Administratīvais process iestādē 10 KP 26.06.2023. saņemts CL Ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos, CL iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār NMS. Ziņojums atbilda Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr. 800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk - Noteikumi Nr. 800) prasībām, tādējādi atbilstoši Noteikumu Nr. 800 4. punktam Ziņojuma saņemšanas diena KP ir 26.06.2023., kad arī uzsākta apvienošanās lietas Nr. KL\2.2-4.1\23\11 "Par SIA "Centrālā laboratorija" izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA "NMS Laboratorija"" (turpmāk - Lieta) izpēte. 11 Pamatojoties uz KL 16. panta pirmo daļu, ar KP 20.07.2023. lēmumu nolemts uzsākt papildu izpēti Lietā. 12 KP 01.09.2023. saņēma no apvienošanās dalībniekiem informāciju par (*). Noteikumu Nr. 800 6. punkts paredz: "Vienu vai vairākus tādus darījumus, kas divu gadu laikā notiek starp tiem pašiem tirgus dalībniekiem un kuru rezultātā viens tirgus dalībnieks iegūst divu vai vairāku citu tirgus dalībnieku aktīvus (daļu vai visus) vai tiesības tos izmantot, uzskata par vienu apvienošanos, kas rodas dienā, kad notiek pēdējais darījums." Ņemot vērā, ka 01.09.2023. vēstulē sniegta informācija par darījumu, kas noticis starp tiem pašiem tirgus dalībniekiem divu gadu laikā, šis darījums uzskatāms par vienu apvienošanos un vērtēts kopā ar Ziņojumā sniegto darījumu. 13 Atbilstoši KL 1. panta devītajam punktam "tirgus dalībnieks - jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku". Attiecīgi KL norādītā tirgus dalībnieka definīcija paredz, ka arī katra filiāle, katrs meitas uzņēmums, uzskatāms par tirgus dalībnieku. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka CL divu gadu laikā ieguva divu vai vairāku citu tirgus dalībnieku (filiāļu) aktīvus. Analoga pieeja ir arī Eiropas Komisijai (turpmāk - EK), pamatojoties uz Padomes 20.01.2004. Regulas Nr. 1 39/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (turpmāk - Apvienošanās Regula)1 5. panta otrajai daļai un Preambulas 20. punktam. EK jurisdikcijas paziņojumā par apvienošanos 49. punktā skaidrots šāda regulējuma mērķis, kas ir nodrošināt, lai tās pašas personas nesadalītu darījumu aktīvu pārdošanas sērijā laika periodā, lai izvairītos no kompetences, ko EK piešķir Apvienošanās regula.2,3 14 CL 20.10.2023. viedoklī par KP konstatētajiem faktiem (turpmāk - Vēstule) norāda, ka Noteikumu Nr. 800 6. punkts neattiecas uz konkrēto Apvienošanās darījumu, jo paredz, ka vienotu darījumu veido divu gadu laikā starp tiem pašiem tirgus dalībniekiem notikuši darījumu, un kuru rezultātā viens tirgus dalībnieks iegūst divu vai vairāku citu tirgus dalībnieku aktīvus (daļu vai visus) vai tiesības tos izmantot. Konkrētajā gadījumā CL iegūst tikai NMS aktīvus, nevis divu vai vairāku citu tirgus dalībnieku aktīvus. 15 Tomēr KP skaidro, ka Noteikumu Nr. 800 6. punkts tulkojams sistēmiski4. Attiecīgi, ņemot vērā gan KL regulējumu un Noteikumos Nr. 800 norādīto informāciju, ir secināms, ka konkrētās normas mērķis ir izvairīties no situācijas, kad tirgus dalībnieki sadala darījumu vairākās daļās, tādējādi izvairoties no pienākuma apvienošanos vai tās daļu paziņot KP. Tulkojot normu tikai gramatiski un tādējādi šauri, tā zaudē jēgu, jo praksē nevar veidoties situācija, kad darījums notiek starp vieniem un tiem pašiem tirgus dalībniekiem, bet ieguvējs iegūst divu vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus. Situācijas, kad mērķsabiedrībai ir meitas uzņēmumi, jau risina Noteikumu Nr. 800 19.2 vai 26.2. apakšpunkts gan saīsināta, gan pilna ziņojuma gadījumos. Sistēmiskā tulkošanas metode paredz arī tiesību normas aplūkošanu kontekstā ar citām tiesību normām konkrētajā nozarē, t. sk. starptautiskajām tiesību normām5, ko KP jau skaidrojusi šī lēmuma 13. rindkopā. 16 Lietas izpētē KP ieguva informāciju no laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu tirgus dalībniekiem, Nacionālā veselības dienesta (turpmāk arī - NVD) un Veselības ministrijas. 17 KP 03.10.2023. nosūtīja CL vēstuli "Paziņojums par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu Lietā". 18 KP 20.10.2023. saņēma CL Vēstuli par viedokli attiecībā uz KP konstatētajiem faktiem, vienlaikus CL norādīja informāciju par izmaiņām apvienošanās darījumā. Vērtējot Vēstulē ietverto informāciju, KP secināja, ka tajā iekļauti papildu apstākļi un fakti, kas nebija sniegti 26.06.2023. CL iesniegtajā Ziņojumā. Noteikumu Nr. 800 5. punkts paredz: "Iesniedzējs nekavējoties informē padomi par apstākļu vai faktu izmaiņām, kas kļūst zināmas pēc ziņojuma iesniegšanas. Ja attiecīgās izmaiņas var ietekmēt apvienošanās izvērtēšanu, padome var noteikt, ka ziņojuma saņemšanas diena ir diena, kad padomē saņemta pilnīga informācija par attiecīgajām izmaiņām, un piecu darbdienu laikā rakstiski informē par to iesniedzēju. " Ņemot vērā minētās paziņotās faktu un apstākļu izmaiņas, pamatojoties uz Noteikumu Nr. 800 5. punktu, KP noteica, ka ziņojuma saņemšanas diena ir 20.10.2023. 19 Turpmākajā lietas izpētē ar mērķi pārbaudīt papildus iesniegtos apstākļus un faktus KP ieguva papildu informāciju no apvienošanās dalībniekiem un laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas tirgus dalībniekiem, kā arī realizēja tikšanās: 06.11.2023. ar CL, 16.11.2023. ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju un 17.11.2023 ar Veselības ministriju. IV apvienošanās rezultātā ietekmētie tirgi 20 CL un tās saistītās sabiedrības darbojas gan ar veselības aprūpi saistītās jomās, gan citās ar veselības aprūpi nesaistītās jomās, kā tirgus un sabiedriskās domas izpēte, veco ļaužu un invalīdu sociālā aprūpe, nekustamo īpašumu izīrēšana un pārvaldīšana, uzskaite, grāmatvedība, audits un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos, celtniecība un remontdarbi, starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu, sauszemes transporta palīgdarbības. Veselības aprūpes jomā darbojošās ar CL saistītās sabiedrības nodarbojas ar zāļu ražošanu, farmaceitisko izstrādājumu (t. sk. zāļu), medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kā arī zobārstniecību un CL darbojas laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu jomā. 21 NMS, kā tas minēts iepriekš, nodarbojas ar laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanu, līdz ar to apvienošanās rezultātā notiek horizontāla pārklāšanās laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgū. 22 Apvienošanās rezultātā tiek ietekmēti arī ar laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgu vertikāli saistīti tirgi: veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus un laboratorisko izmeklējumu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un materiālu piegādes tirgus. V Bankrotējoša uzņēmuma aizsardzība 23 Iesniedzējs Ziņojumā norādījis, ka, "…lai gan nebūtu uzskatāms, ka apvienošanās rezultātā pasliktināsies tirgus situācija, citādi problemātiska apvienošanās var tikt atļauta, ja tiek piemērota bankrotējoša uzņēmuma aizsardzība (turpmāk - BUA)". 24 EK Pamatnostādnēs par horizontālu apvienošanos (turpmāk - Pamatnostādnes par horizontālu apvienošanos)6 nosaka, ka citādi problemātiska apvienošanās tomēr ir saderīga ar kopējo tirgu, ja viena no apvienošanās pusēm ir bankrotējošs uzņēmums. 25 Lai varētu piemērot BUA, kumulatīvi jāizpildās trīs kritērijiem: 1) finansiālo grūtību dēļ tuvākajā laikā uzņēmums tiks izstumts no tirgus, ja to nepārņems cits uzņēmums; 2) nav pieejamas alternatīvas iegādes, kas mazāk vērstas pret konkurenci; 3) aktīvi nenovēršami pametīs tirgu, ja nenotiks apvienošanās. 26 Iesniedzējam ir laikus jāsniedz būtiska informācija, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka konkurences struktūras pasliktināšanos, kas seko pēc apvienošanās, nav izraisījusi apvienošanās7. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD (angļu valodā - Organisation for Economic Co-operation and Development) norāda, ka pierādījuma nasta šādos gadījumos gulstas uz apvienošanās dalībniekiem.8 27 Iepazīstoties ar Ziņojumu un papildu informāciju, kas sniegta 24.07.2023., 02.10.2023., 27.09.2023., 13.10.2023. vēstulē, kā arī 20.10.2023. sniegtajā viedoklī un veicot arī publiski pieejamās informācijas analīzi, attiecībā uz NMS BUA aspektu, KP secina ka: 1) BUA pirmais kritērijs neizpildās, jo ne apvienošanās dalībnieku sniegtie pierādījumi, ne finanšu koeficienti vai bankrota prognozēšanas modeļi neuzrāda tādu NMS finansiālo stāvokli, kas ticami pamatotu, ka tas tuvākajā laikā pamestu tirgu sliktā finansiālā stāvokļa dēļ; 2) otrs BUA kritērijs neizpildās, jo no Ziņojumā un papildus iesniegtās informācijas nevar konstatēt, ka NMS būtu veikusi pietiekošus centienus atrast alternatīvus pircējus, kā arī par Ziņojumā minētajiem centieniem nav iesniegti pierādījumi9; 3) BUA trešais kritērijs neizpildās, jo apvienošanās dalībnieki nav pierādījuši, ka tehniskās iekārtas, speciālisti un laboratoriju lokācijas (paraugu ņemšanas punkti) apvienošanās nenotikšanas gadījumā pamestu tirgu. 28 Ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieki norādīja uz šiem argumentiem, tad turpmāk ir norādīts izvērsts pamatojums tam, vai BUA kritēriji izpildītos. 3. Finansiālās grūtības 29 EK norāda, ka informāciju par uzņēmuma stāvokli var gūt no tādiem uzņēmuma finanšu rādītājiem kā rentabilitāte, likviditāte un finanšu stabilitāte10. 30 NMS peļņa pēdējos gados ir bijusi svārstīga un piedzīvojusi salīdzinoši lielus kritumus un pieaugumus (skatīt tabulu Nr. 1). Tabula Nr. 1 NMS peļņa 2019.-2022. gadā 2019 2020 2021 2022 NMS peļņa 164 168 -1 475 565 2 701 895 264 465 Avots: NMS gada pārskati, KP apkopojums 31 Analizējot peļņas/zaudējuma aprēķinu par šiem gadiem, redzamas neraksturīgi lielas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 2020. gadā, kad uzņēmums cieta zaudējumus, un pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus 2021. gadā, kad tas guva būtisku peļņu (skatīt Tabulu Nr. 2). Tabula Nr. 2 NMS pārējās saimnieciskās darbības izmaksas un ieņēmumi 2019.-2022. gadā 2019 2020 2021 2022 NMS pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 7847 1 681 093 4727 2944 NMS pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi 6849 14 856 1 451 816 22 2048 Avots: NMS gada pārskati, KP apkopojums 32 02.08.2023 no Iesniedzēja saņemtas atbildes saistībā ar šīm neraksturīgajām pozīcijām un secināms, ka: 1) 2020. gada oktobrī NMS pārvērtēja savu nekustamo īpašumu (*). Starpība starp jauno un iepriekšējo nekustamā īpašuma vērtību tika iekļauta kārtējā gada izmaksās. Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma pārvērtēšana nebūtu notikusi, uzņēmums šajā gadā darbotos ar peļņu; 2) 2021. gada pelņas un zaudējumu postenī "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" iekļauti ieņēmumi no (*). 33 Ziņojumā, analizējot rentabilitātes rādītājus, Iesniedzējs ņēmis vērā uzņēmuma operatīvo peļņu, norādot, ka operatīvā peļņa neņem vērā vienreizējās izmaksas un ienākumus, skatoties tikai uz pamatdarbības ienākumiem un izmaksām, sniedzot labāku priekšstatu par uzņēmuma ieņēmumiem no pamatdarbības. NMS gadījumā operatīvā peļņa neņem vērā 2020. gadā veikto nekustamā īpašuma pārvērtēšanu un 2021. gadā veikto (*). 34 Pilnīgākam finanšu stāvokļa novērtējumam KP veica rentabilitātes rādītāju aprēķinus, ņemot vērā gan gada pārskatā norādīto, gan ziņojumā norādīto operatīvo peļņu (skatīt tabulas Nr. 3 un Nr. 4). Tabula Nr. 3 NMS rentabilitāte pēc gada pārskata 2019.-2022. gadā 2019 2020 2021 2022 Bruto rentabilitāte 9.31 % 11.58 % 20.57 % 10.06 % Peļņas rentabilitāte NMS 3.52 % -31.46 % 33.64 % 4.67 % Pašu kapitāla rentabilitāte NMS 7.67 % -215.86 % 79.81 % 7.25 % Aktīvu rentabilitāte NMS 5.40 % -74.47 % 57.36 % 5.30 % Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini Tabula Nr. 4 NMS rentabilitāte pēc operatīvās peļņas 2019.-2022. gadā 2019 2020 2021 2022 Bruto rentabilitāte 9.31 % 11.58 % 20.57 % 10.06 % Peļņas rentabilitāte NMS 3.52 % 4.38 % 15.56 % 4.67 % Pašu kapitāla rentabilitāte NMS 7.67 % 30.07 % 36.92 % 7.25 % Aktīvu rentabilitāte NMS 5.40 % 10.37 % 26.54 % 5.30 % Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini 35 Rentabilitātes rādītājiem nav noteikta indikatora, tomēr jo augstāks šis rādītājs, jo augstāka uzņēmuma spēja ģenerēt peļņu un attiecīgi nodrošināt uzņēmuma stabilu darbību. No veiktās analīzes var redzēt, ka, vērtējot gada pārskatā norādīto peļņu, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam NMS ir nodrošinājusi stabilus rentabilitātes rādītājus, izņemot 2020. gadu, kad tā strādāja ar zaudējumiem, kas gan ir saistīti ar nekustamā īpašuma pārvērtēšanu. Savukārt, vērtējot pēc operatīvās peļņas, uzņēmums uzrāda vēl stabilākus rezultātus. Var secināt, ka uzņēmums darbojas rentabli, nodrošinot peļņu gan no ieguldītā pašu kapitāla, gan aktīviem. 36 Likviditātes rādītāji (skatīt Tabulu Nr. 5) pēdējos četros gados NMS ir pieauguši, 2022. gadā sasniedzot attiecīgi 2.88 un 2.75, kas norāda, ka NMS ar saviem aktīviem ir spējīgs nosegt īstermiņa kredītus vairāk nekā divas reizes. Šādi rādītāji drīzāk norāda uz līdzekļu neracionālu izmantošanu un iespēju paplašināt saimniecisko aktivitāti, nevis uz finansiālām grūtībām. Tabula Nr. 5 NMS likviditāte 2019.-2022. gadā 2019 2020 2021 2022 Kopējā likviditāte NMS 0.58 0.67 2.72 2.88 Absolūtā likviditāte NMS 0.41 0.50 2.49 2.75 Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini 37 Attiecībā uz finanšu stabilitāti var secināt, ka uzņēmuma finansiālās atkarības koeficients, saistību īpatsvars bilancē, atbilst vispārpieņemtajam normālam līmenim zem 0.4, kas norāda, ka uzņēmums nav atkarīgs no aizņemtajiem līdzekļiem, līdz ar to arī lieliem procentu maksājumiem. Tāpat arī uzņēmuma autonomijas koeficients jeb saistību kopsumma pret pašu kapitālu atbilst vispārpieņemtajai normai zem 0.7, kas norāda, ka uzņēmums ir finansiāli stabils. Tabula Nr. 6 NMS finanšu stabilitāte 2019.-2022. gadā 2019 2020 2021 2022 Saistību īpatsvars bilancē NMS 0.30 0.66 0.28 0.27 Īstermiņu saistību īpatsvars bilancē NMS 0.26 0.55 0.28 0.27 Saistības pret pašu kapitālu NMS 0.42 1.90 0.39 0.37 Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini 38 Ziņojumā veikta NMS bankrota iespējamības analīze, pielietojot vairākus bankrota iespējamības modeļus un aprēķinus veicot par laika posmu no 2016. līdz 2019. gadam, pamatojot šo izvēli ar faktu, ka, Covid-19 testēšanas rezultātā, 2020. un 2021. gadā, ievērojami uzlabojās tirgus dalībnieku finanšu situācija, un tādējādi, Iesniedzēja ieskatā, šie abi gadi nav indikatīvi izmantojami pašreizējas situācijas objektīvam novērtējumam. 39 EK savā praksē ir vērtējusi, vai pieeja BUA vērtēšanai nav jāmīkstina ekonomiskās krīzes periodos, par kuru var uzskatīt arī Covid-19 pandēmijas periodu, tomēr atzīst, ka esošais regulējums jau savā būtībā ietver novērtējumu strauji mainīgos tirgus apstākļos11. Konkrētajā gadījumā papildus jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas ietekmēja atsevišķas tautsaimniecības nozares, turklāt laboratorijas izmeklējumu pakalpojumu pieprasījums šajā periodā pieauga atšķirībā no tūrisma, ēdināšanas un citām pakalpojumu nozarēm. 40 Tādējādi KP konstatē, ka nav pamatoti vērtēt NMS bankrota iespējamību par laika periodu no 2016. līdz 2019. gadam, jo nav pamata Iesniedzēja apgalvojumam, ka 2020. un 2021. gads nav indikatīvi izmantojams un bankrota iespējamības analīzē ir jāizmanto tikai pēdējo gadu dati. 41 Veicot bankrota iespējamības analīzi, izmantojot Altmaņa modeli un divas tā variācijas, KP izveidoja NMS bankrota iespējamības modeļus, izmantojot gan NMS gada pārskata datus, gan Ziņojumā norādītos operatīvās peļņas datus. 42 Bankrota iespējamības modelis uzrāda, ka pārsvarā bankrota iespējamības līmenis ir zems, izņemot 2020. gadu, kad uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, viens modelis uzrāda ļoti augstu bankrota iespējamību, tomēr jāņem vērā, ka šie zaudējumi saistīti ar uzņēmuma nekustamā īpašuma pārvērtēšanu, ne tā tiešo uzņēmējdarbību. Tāpat bankrota iespējamība palielinājusies 2022. gadā, kur katrs no trim modeļiem uzrāda dažādu bankrota iespējamību, turklāt zemu bankrota iespējamību uzrāda modelis, kas veidots piemērojoties Latvijas finanšu pārskatu kārtībai. 1. attēls. Bankrota iespējamības modelis izmantojot gada pārskatu datus Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini 43 Modeļi, kas veidoti, izmantojot operatīvās peļņas datus, uzrāda vēl mazāku bankrota iespējamību. Latvijā izstrādātais modelis visos gados uzrāda zemu bankrota iespējamību. Tāpat arī Altmana modelis uzrāda ļoti zemu bankrota iespējamību. Augstu bankrota iespējamību uzrāda vienīgi G. Springeita modelis 2022. gadā, kas gan ir tuvu robežai, kad bankrota iespējamība pastāv. 2. attēls. Bankrota iespējamības modelis izmantojot operatīvās peļņas datus Avots: NMS gada pārskati, KP aprēķini 44 Pirmais no kritērijiem pieprasa, lai iesniedzējs demonstrē, ka bankrotējošā uzņēmuma bizness vairs nav dzīvotspējīgs tādā veidā, kā pašlaik tas tiek organizēts12, un nav pieejamas tādas alternatīvas kā restrukturizācija, aizņemšanās vai tiesiskās aizsardzības process, līdz tiks normalizēts uzņēmuma finansiālais stāvoklis13, kā arī ne uzņēmuma kapitāldaļu turētāji, ne arī kādi citi investori nav gatavi veikt ieguldījumus, lai uzņēmums turpinātu darbību tirgū. 45 NMS savā 27.09.2023. vēstulē informē, ka nav saņēmis un turpina nesaņemt samaksu no valsts par sniegtajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem apjomā, kas pārsniedz piešķirto kvotu. Nesaņemtā samaksa norādīta vēstulē pievienotajai vēstulei Finanšu ministrijai, Veselības ministrijai un NVD un ir norādīta Tabulā Nr. 7 Tabula Nr. 7 Nesaņemtā samaksa par sniegtajiem laboratoriskajiem pakalpojumiem 2019.-2023. gadā 2019. gadā 119 933 EUR 2022. gadā 125 207 EUR 2023. gadā 176 000 EUR Avots: NMS vēstule 46 KP norāda, ka, vērtējot BUA, tiek ņemta vērā NMS 2019. gada un 2022. gada pārskatu informācija, kuru peļņas/zaudējumu aprēķinā iepriekš norādītajām summām vajadzētu būt iekļautām. Tāpat Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem laboratorijas pakalpojumu finansiālās pieejamības uzlabošanai (turpmāk - VM informatīvais ziņojums) norādīts priekšlikums segt laboratorisko izmeklējumu deficītu par 2022. un 2023. gadu, 2023. gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".14 47 20.10.2023. KP saņēma apvienošanās dalībnieku Vēstuli, kurā citu starpā apskatīts arī BUA. Vēstules 237. punktā Iesniedzējs norāda, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgū tāpat kā veselības aprūpes nozarē kopumā par uzņēmuma dzīvotspēju neliecina vienīgi finanšu rādītāji, bet arī norises darba tirgū un nozarē. KP no VM informatīvā ziņojuma 4. tabulā norādītās informācija secina, ka laboratorijas pakalpojumu valsts apmaksāto līgumu summa pēdējos gados pieaug, kas liecina, ka tirgus attīstās un ir perspektīvs. Tabulā norādītie dati liecina, ka valsts apmaksātās laboratoriskās izmaksas pieaugušas no 30 milj. EUR 2018. gadā līdz 53 milj. EUR 2022. gadā. Turklāt arī 2023. gada pirmajā pusgadā izmaksas ir 27 milj. EUR, kas liecina, ka 2023. gadā tās sasniegs un iespējams pārsniegs 2022. gada rādījumus. Tādējādi valsts apmaksāto pakalpojumu izmaksu pieaugumu nevar izskaidrot tikai ar Covid-19 faktoru (skatīt 3. attēlu). 3. attēls. Laboratorijas pakalpojumu valsts apmaksāto pakalpojumu summa Avots: VM informatīvais ziņojums, KP apkopojums 48 Vēstules 7.1.3. sadaļā Iesniedzējs sniedz viedokli, kāpēc uzņēmums vairs nav dzīvotspējīgs tādā veidā, kā pašlaik tas tiek organizēts un nav pieejamas tādas alternatīvas kā restrukturizācija, aizņemšanās vai tiesiskās aizsardzības process. 49 Vēstulē norādīts, ka, optimizējot darbību, tika pārdota (*), kas uzlaboja uzņēmuma stāvokli, tomēr ilgtermiņa finanšu situācijas uzlabošanai nepieciešama modernizācija un automatizācija, kam trūkst finanšu līdzekļu. Uzņēmums periodā no 2019. līdz 2022. gadam darbojies ar peļņu. No ziņojuma var secināt, ka periodā no 2019. līdz 2022. gadam NMS darbojies ar peļņu, kā norādīts Tabulā Nr. 8. Tabula Nr. 8 NMS peļņa 2019.-2022. gadā 2019 2020 2021 2022 164 168 -1 475 56515 (205 528) 2 701 895 264 465 Avots: Ziņojums, KP aprēķini 50 Tādējādi pēdējo četru gadu laikā NMS guvis peļņu 3.33 milj. EUR, savukārt iekārtās atbilstoši ziņojumā iesniegtai informācijai ieguldīts (*) milj. EUR. (*) 51 No iepriekš minētā var secināt, ka BUA pirmais kritērijs neizpildītos. Gan finanšu koeficienti, gan bankrota prognozēšanas modeļi, gan uzņēmuma uzvedība neuzrāda tādu NMS finansiālo stāvokli, kas ticami pamatotu, ka tas tuvākajā laikā pamestu tirgu sliktā finansiālā stāvokļa dēļ. 4. Alternatīva iegāde 52 Lai izpildītos otrais BUA kritērijs, Iesniedzējam ir jāsniedz pārliecinoši pierādījumi par centieniem atrast alternatīvu pircēju un ka nepastāv alternatīva iegāde, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci nekā paziņotā apvienošanās16. 53 Ziņojumā norādīti šādi faktori, kas ietekmē potenciālo pircēju un investoru interesi par šo tirgu: 1) tirgus ir valsts regulēts, un tas uzskatāms par galveno barjeru ienākšanai tirgū; 2) amatpersonas apsūdz laboratorijas negodīgā darbībā Covid-19 laikā, kas būtiski samazina laboratorisko pakalpojumu tirgus stabilitāti un ieguldījumu atdevi; 3) tirgus tendences paredz konsolidēšanos un vienu laboratoriju uz miljons iedzīvotājiem. 54 (*). 55 KP konstatē, ka ziņojumā izteikti tikai apgalvojumi par alternatīvo pircēju meklējumiem, bet nav sniegti pierādījumi, kā, piemēram, potenciālo pircēju uzskaitījums, savstarpējā korespondence, periods, kad notika minētās sarunas. 56 Ņemot vērā minēto, arī otrs BUA kritērijs neizpildītos, jo no Ziņojumā minētā nevar konstatēt NMS pienācīgus centienus atrast alternatīvus pircējus, sniegta informācija tikai par viena potenciāla pircēja viedokļa apzināšanu, kā arī par Ziņojumā minētajiem centieniem nav iesniegti pārliecinoši pierādījumi. 5. Iespējamība, ka aktīvi pametīs tirgu 57 Lai izpildītos trešais Pamatnostādnēs par horizontālu apvienošanos norādītais kritērijs saistībā ar BUA, ir jāgūst pārliecība, ka uzņēmuma un tā aktīvu finansiālais stāvoklis ir tāds, ka neviens neizteiks vēlmi pārņemt šos aktīvus, un apvienošanās ar konkurentu ir vienīgais risinājums, lai aktīvi turpinātu darboties tirgū. 58 Ziņojumā identificēti vairāki aktīvi, kuri ir svarīgi uzņēmuma operācijām: 1) tehniskās iekārtas; 2) cilvēkresursi; 3) nekustamais īpašums; 4) laboratoriju un analīžu pieņemšanas punktu lokācijas; 5) NMS zīmols. Tehniskās iekārtas 59 Ziņojumā norādīts, ka laboratorisko iekārtu sekundārais tirgus ir mazs un, ņemot vērā tehnoloģisko progresu un uzturēšanas maksas, laboratorijas dod priekšroku jaunām ierīcēm. Tāpat arī konstatēts, ka Latvijā ir tikai dažas laboratorijas, kuras būtu potenciāli pietiekami lielas un ar pietiekamu finanšu rocību, lai spētu iegādāties visas NMS iekārtas. Tā kā šīs laboratorijas dod priekšroku jaunu iekārtu iegādei, tad NMS lietotās iekārtas varētu iegādāties daļēji kāda no mazajām laboratorijām un pārsvarā lielākā daļa no iekārtām pamestu tirgu. 60 No Ziņojuma 16. tabulas var secināt, ka NMS ir veikusi ieguldījumus iekārtās tieši pēdējos trijos gados. Var secināt, ka tirgū nonāktu mazlietotas iekārtas, kuru cena būtu būtiski zemāka par jaunu iekārtu cenu, līdz ar to KP secina, ka Ziņojumā izteiktajiem apgalvojumiem nav sniegti pamatoti pierādījumi. Tabula Nr. 9 NMS un CL ieguldījumi iekārtās 2016.-2022. gadā Iegādātās tehn. Iekārtas 2022 2021 2020 2019 2018 2017 2016 Kopā NMS, eiro (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) CL, eiro (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) (*) Avots: Ziņojums 61 Vēstules 7.1.1. sadaļā Iesniedzējs secina, ka NMS iekārtas ir vecākas par CL iekārtām, kā arī NMS iekārtu apkopei un uzturēšanai tērē vairāk nekā desmit reižu mazāk līdzekļu nekā CL. 62 KP norāda, ka, vērtējot uzņēmuma ieguldījumu pamatlīdzekļos, jāņem vērā uzņēmuma klientu skaits un iespējas atpelnīt pamatlīdzekļos ieguldītos resursus. Salīdzinot Vēstules 93. punktā iekļauto informāciju par CL un NMS apkalpoto pacientu skaitu, var secināt, ka NMS apkalpo vidēji (*) no tā pacientu skaita, ko apkalpo CL (skatīt Tabulu Nr. 10) Tabula Nr. 10 NMS un CL pacientu skaita salīdzinājums CL NMS NMS/CL Pacientu skaits Apgrozījums Pacientu skaits Apgrozījums Pacientu skaits % (*) Apgrozījums % (*) 2022. gada augusts (*) (*) (*) (*) [10-20] [10-20] 2022. gada septembris (*) (*) (*) (*) [10-20] [10-20] 2023. gada augusts (*) (*) (*) (*) [10-20] [10-20] 2023. gada septembris (*) (*) (*) (*) [10-20] [10-20] Avots: Viedoklis, KP aprēķini 63 Savukārt, salīdzinot ieguldījumus iekārtās, var secināt, ka NMS pēdējos piecos gados ir ieguldījis iekārtās (*) (skatīt Tabulu Nr. 9 "NMS un CL ieguldījumi iekārtās 2016.-2022. gads") no tā apjoma, ko šajā periodā iekārtās ir ieguldījusi CL. Tādējādi var secināt, ka NMS ir ieguldījis vairāk līdzekļu uz vienu pacientu nekā CL. 64 KP secina, ka NMS ieguldījumi iekārtās ir līdzīgi ar CL ieguldījumiem. Speciālisti 65 Iesniedzējs norāda, ka veselības aprūpes nozarē ir īpaši akūts speciālistu trūkums. Par to liecina gan Latvijas Republikas Valsts kontroles veiktā revīzija 2019. gadā par cilvēkresursu pieejamību veselība nozarē, gan Veselības ministrijas dati, kas uzrāda, ka 2023. gadā valstī trūka 30 laboratorijas ārstu un no šobrīd 90 sertificētajiem speciālistiem tikai 49 strādā pamatdarbā. 66 Iesniedzējs tāpat arī norāda, ka apvienošanās neīstenošanas gadījumā speciālisti varētu pievienoties citiem konkurentiem, vienlaikus arī vēršot uzmanību, ka speciālisti varētu pamest tirgu. 67 No Ziņojumā iesniegtās informācijas KP secina, ka Latvijā ir pieprasījums pēc veselības nozares speciālistiem un konkrēti, laboratorijas ārstiem, tādējādi nav pierādīts, ka šis aktīvs pametīs tirgu. Nekustamais īpašums 68 Attiecībā uz NMS piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Biķernieku ielā 25A, Iesniedzējs norāda, ka NMS uzskata, ka pēc nekustamā īpašuma būtu pieprasījums un to būtu iespējams pārdot, bet pārdošanas cena būtu atkarīga no pārdošanai atvēlētā laika. 69 Tāpat Iesniedzējs norāda, ka īpašums laboratorisko pakalpojumu sniegšanai, visticamāk, tiktu pārņemts, ja tirgū ienāktu jauns dalībnieks, bet, tā kā neviens investors nav izrādījis vēlmi iegādāties NMS, tad grūti pieņemt, ka šis investors iegādātos tikai nekustamo īpašumu. 70 KP secina, ka NMS likvidācijas gadījumā, iespējams, nekustamais īpašums tiek nopirkts, lai to izmantotu citiem mērķiem kā laboratorijas pakalpojumu sniegšana, tomēr, lai izvērtētu šādu hipotētisko variantu, būtu nepieciešami papildu pierādījumi, piemēram, nekustamā īpašuma tirgus novērtējums, lai pamatotu, ka investoriem būtu interese iegādāties šo nekustamo īpašumu citiem mērķiem nekā laboratorijas pakalpojumu sniegšana. Apvienošanās dalībnieki šādus pierādījumus nav snieguši. Paraugu ņemšanas punkti 71 Ziņojumā analizēti iespējamie varianti, kas notiktu ar paraugu ņemšanas punktiem (turpmāk arī - PŅP) gadījumā, ja NMS izietu no tirgus, apkopojot informāciju par NMS PŅP un citu tirgus dalībnieku PŅP ģeogrāfiskajās teritorijās, kurās darbojas NMS. Analizējot informāciju dažādos veidos, Iesniedzējs secina, ka ietekmēto teritoriju loks var būt no viena, Liepas pagasta, līdz vairākiem novadiem, piemēram, Rīgai, Daugavpilij, Jūrmalai, Dobelei un jau iepriekš minētajai Liepai. 72 Iesniedzējs secina, ka daļu no slēgtajiem PŅP iespējams nosegs konkurentu jaunatvērtie punkti, tomēr lielu daļu PŅP, visdrīzāk, pārņems CL, ņemot vērā Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "E.GULBJA LABORATORIJA" (turpmāk - EGL) kūtro attīstību pēdējos gadus, atverot jaunus PŅP klasiskā izpratnē. 73 KP no Ziņojumā norādītā secina, ka NMS aktīvi PŅP paliks tirgū, jo teritorijās, kurās tie darbojas, ir pieprasījums pēc PŅP pakalpojumiem. 74 No Ziņojumā sniegtās informācijas KP secina, ka nav pierādīts, ka tehniskās iekārtas, speciālisti un laboratoriju lokācijas (paraugu ņemšanas punkti) apvienošanās neīstenošanas gadījumā pametīs tirgu. Līdz ar to var secināt, ka BUA trešais kritērijs neizpildītos. 75 Ņemot vērā izvērtējumu, KP secina, ka kopumā BUA kritēriji neizpildītos. Vienlaikus konkrētajā lietā tam nav nozīmes, jo, kā aprakstīts turpmāk, apvienošanās pati par sevi nerada būtiskus riskus konkurencei. VI Horizontāli ietekmētie tirgi 6. Konkrētā tirgus definēšana 76 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts nosaka, ka "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījum un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šī tirgus dalībniekiem". 77 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam apvienošanās rezultātā ietekmētais tirgus ir (1) konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki un (2) ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks. 7. Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus 7.1. Preces tirgus noteikšana 78 Ziņojumā ir norādīts, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumi nav aizvietojami ar citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, līdz ar to ir pamats tos nodalīt atsevišķā preces tirgū17, ko arī apstiprina KP iepriekšējā prakse.18 79 Gan Ziņojumā, gan citu valstu praksē19 tiek vērtēta iespējamība tirgu segmentēt sīkāk. Piemēram, to varētu iedalīt pēc laboratorisko izmeklējumu veida (piemēram, rutīnas izmeklējums vai specializētais izmeklējums) vai konkrētas analīzes, pēc pakalpojuma sniedzēja (neatkarīgās un slimnīcās esošās laboratorijas), kā arī pēc maksātāja tipa (valsts apmaksātie izmeklējumi, pacientu apmaksātie izmeklējumi). Ziņojumā sniegtais vērtējums 80 Ziņojumā norādīts, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus teorētiski iespējams iedalīt sīkāk pēc katra konkrētā izmeklējuma vai izmeklējumu veida, taču nav pamata kā atsevišķu konkrētās preces tirgu izdalīt ne konkrētus izmeklējumus, ne izmeklējumu veidus. Tāpat arī norādīts, ka nav pamata tirgu segmentēt atkarībā no pakalpojumu apmaksas veida.20 81 Attiecībā uz tirgus segmentēšanu neatkarīgajās un slimnīcās esošajās laboratorijās Ziņojumā tiek norādīts, ka tirgū pastāv konkurence gan starp neatkarīgajām laboratorijām, gan valsts un pašvaldībām piederošo ārstniecības iestāžu laboratorijām.21 KP un citu valstu prakse 82 KP norādījusi, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu spektrs ir plašs, dažādi laboratorisko izmeklējumu pakalpojumi būtiski atšķiras un var būt neaizstājami gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Līdz ar to laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus varētu tikt definēts šaurāk, konkrētās preces tirgu nosakot katru laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veidu.22 83 Citu valstu praksē apvienošanos izvērtēšanā vērojama atšķirīga pieeja preces tirgus definēšanā. Piemēram, Francijas konkurences iestāde segmentēja laboratoriskos izmeklējumus rutīnas un specializētajos laboratoriskajos izmeklējumos23, tai pašā laikā nesaskatot nepieciešamību iedalīt laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgu atkarībā no pakalpojumu sniedzēja privātajās (neatkarīgajās) un slimnīcās esošajās laboratorijās. Atstājot preces tirgus definīciju atvērtu, Rumānijas konkurences iestāde savā praksē ir secinājusi, ka tirgu var segmentēt arī pēc maksātāja tipa, izdalot atsevišķos tirgos izmeklējumus, ko apmaksā sociālās veselības apdrošināšanas sistēma un izmeklējumus, par kuriem maksā pacients.24 KP vērtējums 84 Lai arī no pieprasījuma puses segmentēšanai varētu būt pamats, piemēram, rutīnas izmeklējumus nevarētu aizvietot ar specializētajiem izmeklējumiem un otrādi, tāpat kā maz ticams, ka patērētājs uzskatītu valsts apmaksātu laboratorisko izmeklējumu aizstājamu ar maksas izmeklējumu, no piedāvājuma puses visas laboratorijas nodrošina plašu laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu klāstu, ietverot gan rutīnas, gan specializētos izmeklējumus. Pat ja kāda laboratorija konkrēto izmeklējumu neveic tehnoloģisko ierobežojumu dēļ, tā, lai nodrošinātu pakalpojumu pacientam, var sadarboties un faktiski arī sadarbojas ar citām laboratorijām, tā nodrošinot pilnu pakalpojumu klāstu. 85 Tāpat arī visas laboratorijas var sniegt maksas vai valsts apmaksātos izmeklējumus, izmantojot vienas un tās pašas iekārtas tiem pašiem pacientiem vienādā apmērā. Minēto iemeslu dēļ nedz segmentācija pēc valsts un pacientu apmaksātajiem izmeklējumiem, nedz atsevišķiem izmeklējumiem vai to veidiem, vērtējot tirgus koncentrāciju, nav nepieciešama un tiks analizēta informācija par visiem laboratoriskajiem izmeklējumiem kopā. 86 Attiecībā uz tirgus segmentēšanu pēc pakalpojumu sniedzēja, izdalot atsevišķos tirgos privātās un valstij un pašvaldībām piederošās laboratorijas, secināms, ka tirgū pastāv konkurence starp privātajām laboratorijām un valsts un pašvaldībām piederošo ārstniecības iestāžu laboratorijām. Tomēr, KP ieskatā, šīs laboratorijas nevar uzskatīt par vienlīdzīgiem konkurentiem. Lietā KP ir secinājusi, ka pastāv vairāki faktori, kas ietekmē valsts un pašvaldību piederošo ārstniecības iestāžu laboratoriju spēju konkurēt ar privātajām laboratorijām. 87 No vienas puses valsts un pašvaldību laboratoriju darbību ietekmē publisko iepirkumu esošā īstenošanas kārtība no ārstniecības iestāžu puses. No otras puses valsts un pašvaldību laboratorijas var tikt dotētas no valsts puses laboratorisko izmeklējumu veikšanai nepieciešamo iekārtu iegādei, kur privātajām laboratorijām minētie izdevumi jāsedz pašām. 88 KP secina, ka valsts un pašvaldību laboratorijas nav tendētas uz laboratorisko analīžu pieņemšanas punktu atvēršanu reģionos, kā arī laboratoriju atvēršanu ārpus savām struktūrvienībām, kur privātās laboratorijas var atvērt savus pieņemšanas punktus "blakus" pacientam. 89 Tirgus dalībnieku atbildes uz informācijas pieprasījumiem daļēji apstiprināja, ka visas laboratorijas darbojas vienā tirgū. Daļa tirgus dalībnieku (piemēram, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - BKUS) un SIA "GENERA" (turpmāk - GENERA)) norāda, ka konkurence pastāv starp visām laboratorijām, turpretī EGL par savu konkurentu uzskata vienīgi CL, ņemot vērā tās konkurences spiedienu.25 Kopumā secināms, ka tirgus dalībniekiem par šo jautājumu vienota viedokļa nav, jo daļa tirgus dalībnieku atbildēja, ka savā starpā konkurē tikai privātās laboratorijas (CL, EGL un NMS), daļa atbildēja, ka gan valstij un pašvaldībai piederošās laboratorijas, gan privātās laboratorijas konkurē savā starpā. Vienlaikus Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "VESELĪBAS CENTRS 4" (turpmāk - VC4) norāda, ka konkurence starp privātajām un valstij vai pašvaldībai piederošajām laboratorijām pastāv tikai valsts apmaksāto pakalpojumu segmentā.26 90 Papildus KP Lietā secina, ka valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs esošās laboratorijas funkcionāli ir nepieciešamas ārstniecības procesa nodrošināšanai un vairums gadījumos tā nebūtu uzskatāma par pamatdarbību ar mērķi konkurēt ar privātajām laboratorijām. Šādu secinājumu pastiprina fakts, ka valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes nodod laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanu privātajām laboratorijām kā ārpakalpojumu. Ir saskatāma tendence, ka ārstniecības iestādes, lai optimizētu budžeta līdzekļu tēriņus, laboratoriskos pakalpojumus pilnībā vai daļā nodod privātajiem pakalpojuma sniedzējiem, tomēr Lietas gaitā KP secina, ka universitāšu slimnīcas un citas lielākās reģionālās slimnīcas, visticamāk, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus turpinās veikt savas struktūras ietvaros un ārpakalpojumu sniedzējiem varētu nodot tikai kādus specifiskus izmeklējumus. 91 Minētais liek secināt, ka valsts un pašvaldību slimnīcu laboratorijas, visticamāk, izdara lielāku konkurences spiedienu lokālajos tirgos, kurās tās darbojas, bet mazāks konkurences spiediens tām ir visā Latvijas teritorijā kopumā. 92 Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētais preces tirgus varētu tikt noteikts laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus kopumā, nesegmentējot to sīkāk, tomēr Lietā tirgus definīcija tiek atstāta atvērta, pieļaujot iespēju, ka tirgu varētu iedalīt un vērtēt šaurākos segmentos, piemēram, rutīnas un specializētajos laboratorisko izmeklējumu pakalpojumos vai pēc maksātāja tipa (valsts apmaksātie un maksas izmeklējumi), vai pēc pakalpojuma posma, atsevišķi nodalot laboratorijas un analīžu pieņemšanas punktus, jo arī šaurākas segmentācijas gadījumā nemainās KP veiktie secinājumi attiecībā uz apvienošanās ietekmi uz konkurenci. 7.2. Ģeogrāfiskā tirgus noteikšana 93 Ziņojumā minēts, ka CL un NMS nodrošina laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus visā vai gandrīz visā Latvijas teritorijā atbilstoši NVD dalījumam nodaļās, līdz ar to kā ietekmēto ģeogrāfisko tirgu ir pamatoti noteikt visu Latvijas teritoriju, taču varētu būt pamatoti apvienošanās ietekmi uz laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgu vērtēt arī katrā pilsētā , ņemot vērā, ka pacienti nav gatavi mērot lielus attālumus analīžu nodošanai.27 94 KP praksē ģeogrāfiskais tirgus ir noteikts gan kā nacionāls28, gan kā reģionāls29, ņemot vērā, ka konkrētajā lietā apvienošanās dalībnieki veica darbību Rīgas reģionā. 95 Citu valstu praksē galvenokārt tirgus ģeogrāfiskā teritorija tiek vērtēta kā lokāla vai reģionāla, tirgus definīciju atstājot atvērtu30. Piemēram, Francijas konkurences iestāde ir definējusi atšķirīgus ģeogrāfiskos tirgus rutīnas un specializētajiem laboratorisko izmeklējumu pakalpojumiem, nosakot rutīnas laboratorisko izmeklējumu tirgu par lokālu, turpretī specializēto laboratorisko izmeklējumu tirgu par nacionālu. 96 No tirgus dalībniekiem saņemtās atbildes liecina, ka no pacientu viedokļa tirgus vērtējams kā lokāls. Piemēram, BKUS norāda, ka pamata pakalpojumu līmenī pakalpojumu saņemšanas tirgus noteikti būtu uzskatāms par lokālu, taču specifisku izmeklējumu gadījumos, kurus veic reti un kuriem nepieciešams specifisks paņemšanas aprīkojums, paņemšanas tehnika vai tehnoloģija, šāds pakalpojums noteikti būs nacionāls. Taču nacionāla mēroga izmeklējumu īpatsvars noteikti nepārsniegs 5 % no kopējo izmeklējumu klāsta.31 97 SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" norāda, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu saņemšanas tirgus vērtējams kā lokāls.32 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dziedniecība" (turpmāk - SIA "Dziedniecība") (kurā ietilpst MFD laboratorija, turpmāk - MFD) norāda, ka cenas paaugstināšana 5-10 % izmeklējumiem vienā vietā, visticamāk, nemotivēs pacientus doties uz attālāku, bet lētāku pakalpojuma saņemšanas vietu, līdz ar to tirgus vērtējams kā lokāls.33 Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - PSKUS) sniedz viedokli, ka pacienti šobrīd labprāt izmanto iespēju veikt laboratoriskos izmeklējumus tuvāk savai dzīves vietai (lokāli) un, iespējams, daļu no nepieciešamajiem izmeklējumiem transportēt izmeklēšanai reģionālā vai nacionālā mērogā.34 SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS) norāda, ka no pacienta viedokļa laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu saņemšanas tirgus būtu vērtējams kā lokāls, jo pilsētās ir pieejami analīžu nodošanas punkti un pacientam visbiežāk nav obligāti jādodas, piemēram, uz Rīgu, lai nodotu analīzes, tomēr, ja laboratorijas klients ir ārstniecības iestāde, tad tirgus var tikt vērtēts arī kā nacionāls.35 VC4 savā atbildē arī norāda, ka pamata laboratorijas pakalpojumus (ārstu visbiežāk nozīmētos rutīnas izmeklējumus) spēj nodrošināt praktiski ikkatra laboratorija, tāpēc šajā segmentā pakalpojumu saņemšanas tirgus vērtējams kā lokāls (pilsētas).36 98 Tāpat Ziņojumā skaidrots, ka pacienti pie laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniedzējiem parasti vēršas pēc ģimenes ārsta vizītes, kurš ir nozīmējis konkrētus pacientam nepieciešamus izmeklējumus. Savukārt attiecībā uz ārsta-speciālista vizītēm ne vienmēr darbojas tas pats princips, ka pacients dodas pie sev tuvākā ārsta. Pie ārsta speciālista pacients var mērot arī lielus attālumus, jo konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā ārsts speciālists var nebūt pieejams vispār, pie tā ir jāgaida ļoti ilgā rindā vai konkrētais speciālists var nebūt piemērots konkrētajam pacientam un saslimšanas specifikai, ņemot vērā attiecīgā ārsta specialitāti. Līdz ar to pacienti līdz ārstam var būt spiesti mērot arī lielus attālumus, pat vairākus simtus kilometrus, jo lielākā daļa ārstu speciālistu koncentrējas Rīgā esošajās veselības aprūpes iestādēs. Attiecīgi, ja pacients ārsta speciālista vizītes laikā ir saņēmis nosūtījumu veikt laboratoriskos izmeklējumus un to veikšanai nav nepieciešami īpaši nosacījumi, pacienti izmanto iespēju nodot analīžu veikšanai nepieciešamo materiālu ārstam tuvākajā laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu filiālē vai pie ārsta, kas iepriekš minēto apstākļu rezultātā var būt būtiski tālāk no dzīvesvietas.37 99 KP, veicot lietas izpēti, konstatē, ka konkurence tirgū norisinās arī nacionālā mērogā, par ko liecina vairāki apstākļi. - Laboratorisko izmeklējumu cenas tiek noteiktas valsts līmenī, kas liecina, ka tirgus cenu noteikšanas nolūkos tiek uzskatīts par vienotu, integrētu tirgu. Tāpat gadījumos, kad laboratorijas izmeklējumus apmaksā valsts, ir noteikts mehānisms, kā valsts nosaka cenu, ko tā kompensē laboratorijām. - Laboratorijām nepastāv ierobežojumi veikt analīzes, saņemot paraugus no jebkuras Latvijas vietas. Vairākām laboratorijām ir kurjeru tīkli visā Latvijā, ko izmanto gan pašas laboratorijas, gan konkurentu laboratorijas, veidojot sadarbību. - Laboratorijas pakalpojums pēc būtības ietver vismaz divus būtiskus posmus, pirmkārt, pacientam tās nododot tam tuvākajā analīžu pieņemšanas punktā, ko vairākas laboratorijas (piemēram, CL, EGL, NMS) nodrošina visā Latvijā un tās nav ierobežotas pieņemšanas punktu paplašināšanā un jaunu pieņemšanas punktu atvēršanā un nerentablo punktu aizvēršanā. CL skaidro, ka, atkarībā no nepieciešamajiem ieguldījumiem telpu labiekārtošanā, paraugu pieņemšanas punkta atvēršanai varētu būt nepieciešami finanšu ieguldījumi 2000-6000 EUR. Otrkārt, analīzes tiek no pieņemšanas punkta nogādātas konkrētā uzņēmuma tuvākajā laboratorijā, kas nodrošina konkrēto analīžu pārbaudi. - Laboratoriskajiem pakalpojumiem visā Latvijā pastāv standartizēta pieeja un darbība, veicot vienādus testus, procedūras un ievērojot vienādus kvalitātes standartus. Tāpat arī esošo laboratoriju kvalitātes standarti visā valstī ir vienādi. 100 Tomēr, pamatojoties uz Lietas izpētē iegūto informāciju, KP konstatē, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgum raksturīgi arī vairāki lokāli aspekti, līdz ar to pat gadījumā, ja tirgus ir nacionāls un cenu konkurence galvenokārt notiek valsts līmenī, lai šāda konkurence funkcionētu, ir nepieciešams, lai tirgus dalībnieki konkurētu arī lokālā līmenī. Piemēram, ja diviem uzņēmumiem ir ievērojama tirgus daļa valsts līmenī, bet to tīkli neatrodas vienādos reģionos (piemēram, viens atrodas valsts austrumos, bet otrs - rietumos), tad uzņēmumi būs attālāki konkurenti attiecībā viens pret otru. 101 Tāpat jāņem vērā, ka pieprasījums pēc laboratoriskajiem izmeklējumiem galvenokārt veidojas lokāli, pacientam izvēloties savai atrašanās vietai (piemēram, dzīvesvietai, darba vietai vai ārstniecības iestādei) tuvāko analīžu pieņemšanas punktu. Gan attiecībā uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, gan ārstu-speciālistu apmeklējumiem, pacienti iespēju robežās parasti dodas uz viņiem tuvāko iespējamo lokāciju. Transporta izmaksu un laika dēļ medicīnas iestādes un laboratorijas ārpus dzīvesvietas pilsētas nav aizstājamas ar tām, kas darbojas dzīvesvietas pilsētas robežās.38 102 Turklāt jāņem vērā, ka liela daļa izmeklējumu, ko nodrošina laboratorijas, ir valsts apmaksāti, līdz ar to jebkura pārvietošanās rada papildu izdevumus pacientam. Ņemot vērā, ka dārgu un retu laboratorisko izmeklējumu veikšana ir neliela daļa no laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus, piemēram, BKUS atbildē uz informācijas pieprasījumu aplēsa, ka mazāk nekā 5 % no izmeklējumu klāsta ir dārgi un reti izmeklējumi, kā arī pēc NVD iesniegtajiem datiem par valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem tikai (*) % no visiem 2022. gadā veiktajiem izmeklējumiem bija dārgāki par 10 EUR, līdz ar to lokālā tirgus tvērums varētu tikt noteikts katrā konkrētajā pilsētā. 103 Ņemot vērā iepriekš minēto, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus definīcija tiek atstāta atvērta un Lietā tiek veikts novērtējums gan Latvijas teritorijā, gan lokālajos tirgos, kuros notiek koncentrācija, t. i., Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Siguldā, Tukumā, Ventspilī. 7.3. Vispārējais laboratorisko pakalpojumu tirgus raksturojums 104 Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus ir daļa no kopējās Latvijas veselības aprūpes sistēmas, kur gala klients ir pacients. Lielu daļu laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu pacientiem apmaksā valsts, taču daļu no izmeklējumiem apmaksā arī pacients vai apdrošināšanas kompānija. Pēc tirgus dalībnieku iesniegtajiem datiem var secināt, ka kopumā Latvijā apgrozījums valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu segmentā ir virs 60 % (2022. gadā 63 %) no kopējā tirgus, bet maksas laboratorisko izmeklējumu apgrozījums ir zem 40 %. Vērtējot katru tirgus dalībnieku atsevišķi, secināms, ka valsts apmaksāto un pacientu (vai apdrošinātāju) apmaksāto izmeklējumu proporcijas atšķiras. Piemēram, slimnīcās esošās laboratorijas galvenokārt veido apgrozījumu no valsts apmaksātajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, taču privāto laboratoriju gadījumā lielu daļu no apgrozījuma veido pacientu apmaksātie laboratorisko izmeklējumu pakalpojumi. Pēc tirgus dalībnieku iesniegtajiem 2022. gada datiem CL (*) % no apgrozījuma veidoja NVD apmaksātie izmeklējumi, EGL NVD apmaksātie laboratoriskie izmeklējumi veidoja (*) % no apgrozījuma, bet NMS - (*) %. 105 Attiecībā uz laboratorijas klientu, kas vienmēr ir pacients, jāpiemin, ka ne vienmēr pašam pacientam ir iespēja veikt izvēli attiecībā uz laboratoriju, kurā viņš veic izmeklējumus. Pēc tirgus dalībnieku, ārstu un ārstniecības iestāžu sniegtās informācijas KP secina, ka pastāv vairāki veidi, kā pacientam var tikt pieņemts materiāls laboratorisko izmeklējumu veikšanai: 1) pacients izvēlas laboratoriju, kurā nodot analizējamos paraugus un dodas uz izvēlētās laboratorijas analīžu pieņemšanas punktu, kur tiek nodots paraugs. Šāds paraugu nodošanas veids var rasties pēc ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījuma uz analīzēm vai bez nosūtījuma, vai pacientam pašam izvēloties doties uz laboratoriju un veikt pēc paša ieskata nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus; 2) pacients dodas pie ģimenes ārsta, un ārsta prakses vietā tiek pieņemts no pacienta analizējamais paraugs. Šajā gadījumā parasti tiek slēgts līgums starp ģimenes ārstu ar kādu no laboratorijām (vai vairākām vienlaicīgi) par analizējamā materiāla pieņemšanu konkrētās dienās, kad kurjers aizved paraugus, kā arī par nepieciešamo materiālu piegādi no laboratorijas analīžu noņemšanai (piemēram, adatas, salvetes, konteineri, vakutaineri, urīna trauki, fēču trauki). No ārstu praksēm iegūtā informācija rāda, ka ārsti izvēlas laboratoriju pēc tās pieejamības, izmeklējumu kvalitātes, komunikācijas, izmeklējumu cenas (maksas izmeklējumiem) un paraugu aizvešanas biežuma; 3) pacients atrodas stacionārā un ārstēšanās laikā viņam tiek noņemts paraugs laboratorisko izmeklējumu veikšanai. Šajā gadījumā pakalpojumu veiks slimnīcā esošā laboratorija (ja tāda pastāv) vai/un laboratorija, ar kuru ir noslēgts līgums par laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanu. Minētajā gadījumā tirgū pastāv arī iepirkumi par laboratorisko izmeklējumu pakalpojumiem. 106 Minētie faktori var būt nozīmīgi konkurences novērtējumā, tādēļ KP apvienošanās izvērtēšanā ņem vērā, ka nozīmīgu lomu laboratorisko izmeklējumu pieprasījuma veidošanā nosaka ne tikai pacients, bet arī ārsts vai ārstniecības iestāde. 107 Viena no laboratorisko pakalpojumu tirgus specifikām ir tāda, ka lielākais pakalpojumu pircējs ir Latvijas valsts, lai nodrošinātu valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību patērētājiem. Pēc KP pieejamajiem datiem vairāk nekā 60 % pakalpojumu tiek pirkti tieši no valsts puses. Pakalpojumu iegāde tiek organizēta caur kvotu sistēmu, kur privātās laboratorijas slēdz līgumu ar NVD valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai. 108 Pakalpojumu tirgus daļa, kas ir saistīta ar valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanu, ir tieši atkarīga no valsts veselības aprūpes politikas un tai atvēlētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Privātās laboratorijas, kuras darbojas ar minēto pakalpojumu sniegšanu, bieži saskaras ar kvotu pārstrādi, t. i., sniedz pakalpojumus uz sava rēķina, gaidot uz iespējamu atmaksu par veiktajām laboratorisko izmeklējumu pārstrādēm no valsts puses. 109 KP secina, ka valsts apmaksāto pakalpojumu tirgus daļā un esošajā struktūrā ir ierobežota mazo un vidējo laboratoriju darbība un to spēja konkurēt ar tirgū esošajām lielākajām laboratorijām, kā arī ar valsts un pašvaldību laboratorijām, jo mazās un vidējās laboratorijas nevar absorbēt iespējamos zaudējumus, ko var radīt kvotu pārstrāde vai valsts politikas izmaiņas. 110 Papildus Lietā pieejamā un iegūtā informācija liecina, ka laboratorisko pakalpojumu tirgus ir apjoma tirgus, kur lielāki testēšanas apjomi ļauj laboratorijām samazināt izmaksas uz vienu izmeklējumu, veicot laboratorisko izmeklējumu automatizāciju, samazinot darbaspēka un laboratorisko analīžu veikšanai nepieciešamo reaģentu izmaksas. Tāpat arī visām laboratorijām, neatkarīgi no to lieluma, ir jāuztur normatīvajos aktos un standartos ietvertās prasības, attiecībā uz, piemēram, telpām, iekārtām, kvalitāti, un jāveic atbilstoša sertifikācija. 111 Minētais pastiprina KP viedokli, ka vidējās un mazās laboratorijas esošajā tirgus struktūrā, visticamāk, nespēj izdarīt konkurences spiedienu ar zemāku cenu, kā arī tām ir ierobežota iespēja modernizēt savas laboratorijas, lai tās spētu konkurēt ar pakalpojuma sniegšanas ātrumu vai kvalitāti. Izņēmums varētu būt mazās un vidējās laboratorijas, kuras ir specializējušās uz konkrēta, specifiska pakalpojuma veikšanu un minēto pakalpojumu sniedz patērētājiem vai citiem tirgus dalībniekiem. 112 Papildus KP iegūtā informācija liecina, ka laboratorijas savā starpā veic sadarbību paraugu loģistikas darbībās, kā arī laboratorisko izmeklējumu veikšanā. 113 Sadarbība loģistikā nodrošina tirgus dalībniekiem iespēju transportēt paraugus no analīžu pieņemšanas punktiem, slimnīcām un ģimenes ārstiem uz laboratoriju arī gadījumos, ja pašiem nav sava loģistikas tīkla. Minēto sadarbības veidu izmanto arī laboratorijas Latvijā. 114 Tāpat KP secina, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniedzēji Latvijā mēdz pacientiem nodrošināt arī tādus laboratoriskos izmeklējumus, kurus konkrētā laboratorija pati neveic. Tirgū pastāv sadarbība starp laboratorijām, kuras savā starpā slēdz sadarbības līgumus par analīžu veikšanu, kuru veikšanai laboratorijai nav atbilstošu iekārtu, kā to Ziņojumā norāda39 apvienošanās dalībnieki, ar tirgū esošajiem konkurentiem tiek slēgti līgumi par to testu/analīžu veikšanu, kurus attiecīgā laboratorija pati neveic. Laboratoriskos izmeklējumus kā ārpakalpojumus no konkurentiem saņem gan CL, gan NMS. 115 No EGL sniegtā viedokļa40 KP secina, ka iemesls sadarbībai starp laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus dalībniekiem ir tāds, ka pastāv ļoti daudz analīžu veidu un tās tiek veiktas uz dažādām tehnoloģiskajām iekārtām, tādēļ vienam tirgus dalībniekam nav izdevīgi iegādāties visas iekārtas un veikt nelielu analīžu daudzumu, līdz ar to analīzes tiek sūtītas uz konkurentu laboratorijām. 116 Lietā esošā informācija arī norāda uz to, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus dalībnieki sadarbojas arī ar ārvalstu laboratorijām retu un specifisku analīžu veikšanai, kuras Latvijā neveic41. Klientiem nododot paraugu Latvijā, paraugu transportēšanu un rezultātu saņemšanu nodrošina Latvijas laboratorija42. 117 Vienlaikus Ziņojumā43 norādīts, ka katram no laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāto testu klāstā var būt arī tādi testi, kurus visi citi pakalpojumu sniedzēji nenodrošina. Tie parasti nav tik pieprasīti, vai tie ir īpaši izveidoti pakalpojumi. Piemēram, CL ir izveidojusi vairākus analīžu kompleksus, tomēr tajos netiek piedāvāti kādi unikāli testi, bet gan unikāls ir tieši šo testu komplekss. 118 Lai izdarītu secinājumus par apvienošanās ietekmi uz sadarbību starp laboratorisko pakalpojumu tirgus dalībniekiem, KP izvērtēja Lietā esošo informāciju par CL, NMS un EGL lielākajiem piegādātājiem un klientiem. Lietā esošā informācija norāda, ka CL un NMS viena otrai sniedz pakalpojumus nebūtiskos apjomos, kā arī CL un NMS abas iepērk pakalpojumus no EGL, tajā pašā laikā EGL no apvienošanās dalībniekiem faktiski pakalpojumus neiegādājas. 119 No lietā esošās informācijas KP var secināt, ka vienai laboratorijai nav ekonomiski racionāli piedāvāt visas iespējamās analīzes un ir racionāli iegādāties pakalpojumus no citiem tirgus dalībniekiem. 7.4. Horizontālās apvienošanās izvērtēšanas vispārīgie apsvērumi 120 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. 121 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem secinājumiem, kuru vispārējs apkopojums ir atrodams Pamatnostādnēs par horizontālu apvienošanos, kuras var ņemt vērā, izvērtējot apvienošanās sekas uz konkurenci.44 Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem, analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram, šķēršļi ienākšanai tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko piedāvā puses.45 122 Pastāv divi …