← Latvija

Aizsargjoslu likums

Īsumā

Šis likums nosaka aizsargjoslu veidus un to funkcijas, kā arī regulē to izveidošanu, uzturēšanu un saimnieciskās darbības ierobežojumus tajās. Tā mērķis ir aizsargāt dažādus objektus un vidi no nevēlamas ietekmes.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Aizsargjoslu likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Aizsargjoslu likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes; 2) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā; 4) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija; 6) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 7) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 8) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 9) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņu starpību divi metri un vairāk; 11) applūstošā teritorija — ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai; 12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu; 13) sarkanā līnija — līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu; 141) gaisvadu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem; 15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par pieciem metriem; 16) dambis — hidrotehniska būve, ko ierīko, lai regulētu ūdens straumi gultnē vai aizsargātu teritoriju pret applūšanu; 17) iepriekšējā apbūve — likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā; 18) palīgēka — ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura ir funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai; 181) stacionārais radiomonitoringa punkts — stacionārs radiofrekvenču spektra novērošanas komplekss, kas sastāv no uztverošo radioiekārtu, antenu sistēmu un to mastu kopuma un paredzēts radiofrekvenču spektra uzraudzības jomai; 19) elektrolīniju trase — elektrolīniju darbības nodrošināšanai paredzēta dabā esoša josla, kas ietilpst aizsargjoslā un uzturama brīva no kokiem un krūmiem; 20) militārie jūras novērošanas tehniskie līdzekļi — Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošas uz zemes uzbūvētas (uzstādītas) būves, iekārtas un konstrukcijas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo ūdeņu kontroles, aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai; 21) degvielas uzpildes stacija — objekts, kurā degvielu — naftas produktus (benzīnu un dīzeļdegvielu) — pārsūknē no stacionāriem glabāšanas rezervuāriem uz transportlīdzekļu degvielas tvertnēm; 22) automobiļu gāzes uzpildes stacija — objekts, kurā degvielu — sašķidrināto ogļūdeņražu gāzi — pārsūknē no stacionārām spiedtvertnēm uz transportlīdzekļu degvielas spiedtvertnēm. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005., 06.03.2008., 14.05.2009., 13.10.2011., 14.03.2013., 18.04.2013., 28.11.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.) 2.pants. Likuma objekts Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.) 3.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir noteikt: 1) aizsargjoslu veidus un to funkcijas; 2) aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipus; 3) aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību; 4) saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.) 4.pants. Aizsargjoslu veidi Ir šādi aizsargjoslu veidi: 1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas; 3) sanitārās aizsargjoslas; 4) drošības aizsargjoslas; 5) citas aizsargjoslas, ja tādas paredz likums. 5 II nodaļa Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas 5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. (2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi: 1) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla; 2) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas; 3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem; 4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām; 5) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām; 7) aizsargjoslas ap purviem. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 6.pants. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla (1) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. (2) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās: 1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus: a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā, b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā, kā arī ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru; 2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai; 3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus. (3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants. (4) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 14.05.2009., 16.12.2010., 22.12.2021. un 23.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību. (2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti: 1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma): a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā, h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā, i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla, k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla, l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla, m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla, n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla, o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju — ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma; 2) pilsētās un ciemos — teritoriju plānojumos: a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ, b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju — visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst; 3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā; 4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla. (3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants. (4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu. (6) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 06.03.2008., 14.05.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 7.1 pants. Aizsargjoslas ap purviem (1) Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (pārejas) zonā. (2) Minimālie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti: 1) 10 līdz 100 hektārus lielām platībām — 20 metru josla; 2) par 100 hektāriem lielākām platībām — 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm. 9 (21.02.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2002.) 8.pants. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem (1) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, izstrādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir: 1) lauku apvidos - 500 metru; 2) pilsētās - 100 metru. 10 9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem). (2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana. (3) Aizsargjoslas ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu. (4) Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode, stingrā režīma aizsargjoslu aprēķina tā, lai nodrošinātu ūdens filtrācijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazāku par gadu. (5) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Veselības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 11 (21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 10.pants. Aizsargjoslas ap kūrortiem 12 (Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.) 11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām, izstrādā Zemkopības ministrija. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.) III nodaļa Ekspluatācijas aizsargjoslas 12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. (2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem; 2) aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem; 3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem; 4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem; 5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem; 6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm; 7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem; 8) aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem; 9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem; 10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm; 11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem; 13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem; 14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm; 15) aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem; 16) aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009., 14.03.2013. un 28.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2014.) 13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem (1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu pārbūvei. (2) Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka šādi: 1) pilsētās un ciemos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža); 2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir: a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru, b) valsts reģionālajiem autoceļiem — 60 metru, c) valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem — 30 metru. (3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem — 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem — 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā. (4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 22.06.2005., 14.05.2009., 13.10.2011. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.) 14.pants. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem (1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droša ekspluatācija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij. (2) Aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem ir šāds minimālais platums: 1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas; 11) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai; 12) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai; 13) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem; 14) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk); 2) gar elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām un elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām, kuras šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, — ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no elektronisko sakaru tīkla jūras kabeļu līnijas (katrā tās pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos; 3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas; 31) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas; 32) gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass; 4) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu); 5) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu); 6) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu). (21) Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido: 1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem — zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots; 2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm — zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā. (22) Aizsargjoslas ap stacionārajiem radiomonitoringa punktiem nosaka, lai nodrošinātu stacionāro radiomonitoringa punktu netraucētu darbību gaisa telpā un novērstu tādu iespējamu traucējošu objektu nesaskaņotu būvniecību vai uzstādīšanu, kuri var ietekmēt novērojumu vai mērījumu rezultātu precizitāti un nepārtrauktību. (23) Aizsargjoslu ap stacionāro radiomonitoringa punktu veido gaisa telpa 150 metru rādiusā, mērot no stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes ass, un ne mazāk kā 20 metru augstumā no būves pamatnes, uz kuras uzstādīta antenu sistēma. (3) (Izslēgta ar 14.03.2013. likumu) 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013. Sk. pārejas noteikumu 22.punktu) 15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību. (2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt: 1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas; 2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra; 3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra; 4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas; 5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra. (3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas. (4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas. (5) Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa. 17 (21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 22.06.2005., 14.05.2009., 16.12.2010. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.) 16. pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. (2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido: 1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos, izņemot šā panta otrās daļas 2.1 punktā minētās teritorijas, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai: a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem— 2,5 metru attālumā no līnijas ass, b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu — 7 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas, c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu — 12 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas; 2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, izņemot šā panta otrās daļas 2.1 punktā minētās teritorijas, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai: a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem — 6,5 metru attālumā no līnijas ass, b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu — 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas, c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu —30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas; 21) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām, ja tās šķērso meža teritoriju, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai: a) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 1 kilovoltam — 6,5 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 2,5 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi, b) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 10—20 kilovoltu — 30 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 6,5 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi, c) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu — 35 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 13 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi, d) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu — 40 metru attālumā no līnijas ass, kurā elektrolīniju trasi veido 27 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi, e) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām — elektrolīniju trase 1,5 metru platumā no līnijas ass uz katru pusi; 3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass, bet, ja kabeļu līnija šķērso meža teritoriju, — 1,5 metru attālumā no kabeļu līnijas ass katrā pusē. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem; 4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass; 5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002., 22.06.2005., 14.05.2009. un 18.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 22.05.2013.) 17. pants. Siltumtīklu aizsargjoslas (1) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. (2) Siltumtīklu aizsargjoslas veido: 1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm— zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas; 2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem— zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija. 19 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 18.pants. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm (1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm izstrādā Zemkopības ministrija. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.) 19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem (1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību. (2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums: 1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, — 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 3) gar pašteces kanalizācijas vadiem — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija. 21 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem 1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem tiek noteiktas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kuriem apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību. (2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi: 1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra: a) globālās pozicionēšanas tīkla 0 klases punktiem, b) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem, c) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem; 2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra — pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem. 22 (14.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.) 21.pants. Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem (1) Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu navigācijas tehnisko līdzekļu nepārtrauktu un efektīvu darbību Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā. (11) Aizsargjoslas ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu nepārtrauktu, efektīvu un drošu darbību Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos. (2) Satiksmes ministrija izstrādā metodiku projektus, pēc kurām nosaka: 1) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem kuģošanas drošības nodrošināšanai; 2) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai. (3) Aizsargjoslu maksimālais platums no objekta centra: 1) ap valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem uz sauszemes ir 15 kilometri; 2) ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem uz sauszemes ir 8 kilometri. (4) To valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas platumu ap katru šādu objektu nosaka Ministru kabinets. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. un 28.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2014.) 22.pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm (1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju. (2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido: 1) gar gāzesvadiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu: a) līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā, b) vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā, c) vairāk par 1,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā; 11) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā tuvāk par 5 metriem no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai, bet ne mazāk kā 1 metru; 2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass; 3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām: a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm — 25 metru attālumā no tvertnes, b) ap gāzes regulēšanas stacijām — 6 metru attālumā no iežogojuma, c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām un dabasgāzes savākšanas punktiem — 10 metru attālumā no iežogojuma, d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem — 1 metra attālumā, e) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā, f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā, g) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu), h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 10 metru attālumā no iežogojuma, i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem — 4 metru attālumā no zemējuma kontūras; 4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām: a) ap gāzes krātuvju urbumiem— 50 metru attālumā no urbuma, b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un ar tām saistītajām uzpildes stacijām, kuras paredzētas sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes iekraušanai gāzes pārvadāšanas transportlīdzekļos (autocisternās vai dzelzceļa cisternās) un izkraušanai no šiem transportlīdzekļiem, — 100 metru attālumā, c) ap gāzes balonu grupu iekārtām — 10 metru attālumā, d) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu), e) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu), f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām, izņemot automobiļu gāzes uzpildes staciju tvertnes, — 10 metru attālumā. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. 24 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.) 23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību. (2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā divu metru rādiusā ap tām. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 25 (21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 23.1 pants. Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem (1) Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai: 1) nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos; 2) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos. (2) Aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem minimālais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, maksimālais platums — 600 metru. (3) To valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas platumu ap katru valsts aizsardzības objektu nosaka Ministru kabinets. (4) Aizliegums bez Aizsardzības ministrijas piekrišanas atsavināt nekustamo īpašumu, kas atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu, ierakstāms zemesgrāmatā bez īpašnieka piekrišanas, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas nostiprinājuma lūgumu. 26 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. un 22.12.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.01.2022.) 23.2 pants. Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem (1) Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas tiek noteiktas ap optisko teleskopu Baldonē un ap radioteleskopiem Irbenē. (2) Aizsargjoslu platums ir šāds: 1) ap optisko teleskopu Baldonē nosaka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalu 1 kilometra rādiusā no optiskā teleskopa paviljona centra; 2) ap radioteleskopiem Irbenē nosaka radiostarojuma klusuma joslu 8 kilometru rādiusā no radioteleskopa RT32 centra. 27 (14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.2009.) IV nodaļa Sanitārās aizsargjoslas 24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. (2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas ap kapsētām; 2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām; 3) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. un 22.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 25.pants. Aizsargjoslas ap kapsētām (1) Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kapsētām, izstrādā Veselības ministrija. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 22.07.2003.) 26.pants. Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām (1) Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām, izstrādā Zemkopības ministrija. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.) 27.pants. Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem 31 (Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.) 28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes. (2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm ir 100 metru. (21) Aizsargjoslas platums ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu: 1) lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem, kuru sadedzināšanas jauda ir, sākot no 50 kilogramiem stundā, — 100 metru, 2) pārstrādes uzņēmumiem, kuri pārstrādā 1. un 2.kategorijas blakusproduktus, — 50 metru. (3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma: 1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, — 50 metru; 2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai — 100 metru; 3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem — 200 metru; 4) atklātiem filtrācijas laukiem — 50 metru; 5) slēgta tipa filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, — 2 metri. (4) Aizsargjoslas nosaka no objekta ārējās robežas vai ārējās malas. 32 (21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 22.06.2005. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.) V nodaļa Drošības aizsargjoslas 29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām, ap aizsprostiem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. (2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām; 2) aizsargjoslas ap aizsprostiem; 3) (izslēgts ar 06.10.2022. likumu); 4) aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām; 5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus; 6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks. 33 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 13.10.2011. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 30. pants. Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām (1) Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. (2) Aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām ir šāds minimālais platums: 1) gar cauruļvadiem — 25 metri no cauruļvada ass; 2) ap tilpnēm: a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kuras paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — 50metru no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām, b) kuru ietilpība ir lielāka par 10 m3 un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — 50metru no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām; 3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem — 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti; 4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām — 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži; 41) ap ogļūdeņražu izpētes un ieguves vietām jūrā (Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā) — 500 metru no jebkuras iekārtas daļas; 5) ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām — ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkst atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību. (3)Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru. (4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, degvielas uzpildes stacijām izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 34 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 16.12.2010. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.) 31.pants. Aizsargjoslas ap karjeriem 35 (Izslēgts ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2002.) 32.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostiem (1) Aizsargjoslas ap aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie aizsprostiem. (2) Aizsargjoslas minimālais platums augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimālais platums ir 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām. (3) Aizsargjoslas minimālais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimālais — 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām. (4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 36 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 32.1pants. Aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām 37 (Izslēgts ar 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.) 32.2pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām (1) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā. (2) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido: 1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru: a) līdz 300 mm — 75 metru attālumā, b) no 300 mm līdz 600 mm — 125 metru attālumā, c) no 600 mm līdz 800 mm — 150 metru attālumā; 11) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu: a) līdz 0,6 megapaskāliem — 7 metru attālumā, b) virs 0,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā; 12) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā; 2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām: a) ap dabasgāzes kompresoru stacijām — 450 metru attālumā no būves ārsienas vai kompresoru stacijas iekārtām, b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem — 300 metru attālumā, c) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un ar tām saistītajām uzpildes stacijām, kuras paredzētas sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes iekraušanai gāzes pārvadāšanas transportlīdzekļos (autocisternās, dzelzceļa cisternās vai kuģos) un izkraušanai no šiem transportlīdzekļiem, — 100 metru attālumā, d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metru attālumā, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem gāzes baloniem — 25 metru attālumā, e) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m3 — 50 metru attālumā no iežogojuma; f) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, — 100 metru attālumā no urbuma, g) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni, — 300 metru attālumā no urbuma, h) ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu līdz 500 m3, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, — 25 metru attālumā, i) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām — 25 metru attālumā no tvertnēm un uzpildes iekārtām. (21) Aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja šie gāzesvadi un šīs stacijas izbūvētas vai pārbūvētas pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā: 1) 25 metri no gāzesvada ass — ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem; 2) 100 metri — ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. 38 (22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009., 16.12.2010. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2016.) 32.3pants. Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus (1) Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10 cisternas vai vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā. (2) Aizsargjoslu platums katrā pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 100 metriem atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa, esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. 39 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) 32.4pants. Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks (1) Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo siltumvadu avārijas gadījumā. (2) Aizsargjoslu gar virszemes siltumvadu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas 25 metru attālumā katrā pusē no siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. 40 (22.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2005.) VI nodaļa Aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.) 33.pants. Aizsargjoslu izveidošana, grozīšana un likvidēšana (1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aiz …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.