Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 245 Rīgā 2021. gada 14. aprīlī (prot. Nr. 33 18. §) Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam 1. Apstiprināt Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju. 3. Par pamatnostādņu īstenošanu līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt Ārlietu ministrijā pārskatu par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu īstenošanas gaitu un rezultātiem. 4. Ārlietu ministram līdz 2024. gada 1. jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. 5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām ministrijām pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu 2021. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 6. Lai nodrošinātu pamatnostādņu īstenošanu, Ārlietu ministrijai sagatavot Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.-2023. gadam un turpmākajiem triju gadu plānošanas periodiem. Plānu attiecīgajam plānošanas periodam sagatavo līdz kārtējā perioda pirmā gada 1. aprīlim. 7. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai 2022. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents A. K. Kariņš Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs (Ministru kabineta 2021. gada 14. aprīļa rīkojums Nr. 245) ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2021.-2027. GADAM SATURS Izmantoto saīsinājumu saraksts Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums KOPSAVILKUMS 1. Attīstības sadarbības politikas mērķis 1.1. Sasaiste ar Latvijas un starptautiskajiem un ES plānošanas dokumentiem 1.2. Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātes 1.2.1. Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes 1.2.2. Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes 1.3. Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatprincipi 1.4. Humānā palīdzība 2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 3. Rīcības virzieni un uzdevumi 4. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Izmantoto saīsinājumu saraksts ĀM Ārlietu ministrija ANO Apvienoto Nāciju Organizācija ANO DP Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padome CFLA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra CRS ++ OECD DAC oficiālās attīstības palīdzības uzskaites sistēma ECOSOC Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomisko un sociālo lietu padome EDF Eiropas Attīstības fonds EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija EIB Eiropas Investīciju banka EK Eiropas Komisija ES Eiropas Savienība FM Finanšu ministrija GENE Global Education Network Europe (Globālās izglītības tīkls Eiropā) IAM ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi IDA Starptautiskās Attīstības asociācija IZM Izglītības un zinātnes ministrija LAPAS Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" LPS Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" MK Ministru kabinets NAP2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam NDICI Jaunais Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments NKI nacionālais kopienākums OAP oficiālā attīstības palīdzība OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD DAC OECD Attīstības palīdzības komiteja PBG Pasaules Bankas grupa PKC Pārresoru koordinācijas centrs PSIA politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai PSO pilsoniskās sabiedrības organizācijas UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija VARAM Vides un reģionālās attīstības ministrija VAV vismazāk attīstītās valstis (Least Developed Countries - LDCs) Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums Aktivitāšu programma - vairāku starptautiskās palīdzības aktivitāšu kopums ar kopēju mērķi. Apstiprināšanas instruments - procedūra, kurā tiek apstiprināta finansējuma piešķiršana starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanai vai kurā tiek izraudzīts attīstības sadarbības projekta īstenotājs vai civilais eksperts. Attīstības mērķi - plānotā ietekme, kas dod pienesumu fiziskai, finansiālai, institucionālai, sociālai, vides attīstībai, vai citus labumus sabiedrībai, kopienai vai cilvēku grupai caur vienu vai vairākām attīstības intervencēm. Attīstības sadarbība - palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību.1 Attīstības sadarbības projekts - nekomerciāla aktivitāte vai aktivitāšu kopums ar definētiem īstenošanas rezultātiem, īstenotājiem un izpildes termiņu. Attīstības valsts - valstis un teritorijas, kas iekļautas OECD DAC oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā (DAC List of ODA Recipients2). Šis saraksts sīkāk iedalās sekojošās kategorijās: vismazāk attīstītās valstis; citas zemu ienākumu valstis; zemāko vidējo ienākumu valstis; augsti vidēju ienākumu valstis.3 Daudzpusējā palīdzība - palīdzības sniegšana saņēmējvalstīm, veicot iemaksas starptautiskās organizācijās. Saņemto finansējumu starptautiskās organizācijas izmanto atbilstoši savām vai donorvalsts noteiktajām prioritātēm. Decentralizētā sadarbība - attīstības sadarbība ar mērķi veicināt vietējo kopienu attīstību, kas tiek īstenota vietējā vai reģionālā līmenī, sadarbojoties vietējā un reģionālā līmeņa spēlētājiem, piemēram, vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Dienaskārtība 2030 - 2015.gadā ANO līmenī pieņemti Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurus ANO dalībvalstis apņemas sasniegt līdz 2030. gadam. Ilgtspējīgas attīstības mērķu galvenais uzdevums ir izskaust nabadzību pasaulē un veicināt ilgtspējīgu attīstību tās trīs dimensijās - ekonomiskā, sociālā un vides. Efektivitāte - pakāpe, līdz kurai attīstības sadarbības aktivitātes mērķis ir sasniegts, vai to ir plānots sasniegt. Tā ietver attīstības sadarbības mērķu noteikšanu, īstenošanu un orientāciju uz rezultātu, pamatojoties uz pašu partnervalstu attīstības prioritātēm, atbalstīt to politikas procesus un institucionālos mehānismus, ar kuru palīdzību tiek formulētas šīs prioritātes, kā arī stiprināt iekšējās rezultātu uzraudzības sistēmas, uzlabotu sadarbību attīstības jomā un partnerību sinerģiju, papildināmību un kvalitāti. Globālā izglītība - aktīvs mācīšanās process, kas, balstoties uz solidaritātes, vienlīdzības, iekļaušanas un sadarbības principiem, veido sabiedrības izpratni par attīstības procesiem pasaulē un veicina indivīdu un organizāciju līdzdalību aktuālu vietējo un globālo jautājumu risināšanā. Grants - maksājums attīstības sadarbības projekta īstenotājam, lai realizētu projektu, ko tas iesniedzis granta projektu konkursam un ko finansēšanai ir apstiprinājusi Ārlietu ministrija. Humānā palīdzība - palīdzība, kuras mērķis ir glābt cilvēku dzīvības, atvieglot to ciešanas un sniegt aizsardzību krīzes situācijās attīstības valstīs, kas radušās cilvēku radītu konfliktu rezultātā vai dabas katastrofu vai klimata pārmaiņu ietekmē. Ilgtspējīga attīstība - attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas - ekonomiskā, sociālā un vides. Konsultatīvā padome - Konsultatīvā padome attīstības sadarbības politikas jautājumos ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai stiprinātu Latvijas divpusējo attīstības sadarbību, veicinātu sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības politiku un sniegtu atbalstu tās īstenošanā, kā arī sekmētu Latvijas aktīvu iesaistīšanos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un globālās attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā. Kopīga (trīspusēja vai daudzpusēja) starptautiskās palīdzības (attīstības sadarbības) aktivitāte - attīstības sadarbības projekts vai aktivitāšu programma, kurā atsevišķas projekta vai programmas aktivitātes īsteno divi vai vairāki finansētāji, no kuriem viens pārstāv Latvijas Republiku. Kopīgā plānošana - kopīga ES un tās dalībvalstu rīcība attīstības sadarbības jomā atbilstoši partnervalsts attīstības stratēģijai. Kopīgās plānošanas pamatā ir efektīva darba dalīšana, t.sk., nosakot, kurā jomā katrs donors strādās, un indikatīva daudzgadu finansējuma piešķiršana. Procesu veicina Eiropas Komisija (turpmāk - EK) un Eiropas Ārējās darbības dienests (turpmāk - EĀDD). Kopīgo stratēģiju izstrādā partnervalstu līmenī ES delegācija un dalībvalstu darbinieki šajā valstī, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo rīcību atbilstoši vajadzībām. Šāda pieeja ļauj cieši sadarboties ar partnervalstu valdību, pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un citām ieinteresētajām pusēm. Korporatīvā sociālā atbildība - organizāciju atbildība par savu ietekmi uz sabiedrību. Sociāli atbildīgas organizācijas ievēro likumu, integrējot sociālos, vides, ētikas, patērētāju un cilvēktiesību jautājumus savā stratēģijā un darbībā. Oficiālā attīstības palīdzība - resursu plūsmas uz tām valstīm un teritorijām, kas iekļautas OECD DAC OAP saņēmēju sarakstā, kā arī uz daudzpusējām institūcijām, ko i) nodrošina publiskās personas institūcijas, tai skaitā valsts un pašvaldības, vai to padotības iestādes un kur ii) katra transakcija a) tiek veikta ar galveno mērķi veicināt attīstības valstu ekonomisko attīstību un labklājību un tā b) pēc būtības ir koncesija un ietver vismaz 25% granta elementu (kas aprēķināts uz 10% diskonta likmes). Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai - ir analītisks politikas īstenošanas koncepts, lai sistemātiski iekļautu ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo, vides un pārvaldības dimensijas visos politikas veidošanas posmos un nodrošinātu, ka šīs rīcībpolitikas ir savstarpēji atbalstošas un vismaz nekaitē nākamo paaudžu un citu valstu sabiedrības labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai. ES attīstības valstu kontekstā īpaši uzsver ES un dalībvalstu migrācijas, drošības, vides, tirdzniecības un pārtikas drošības politiku ietekmes izvērtējumu uz attīstības valstīm. Ražīgums - cik ekonomiski resursi (līdzekļi, ekspertīze, laiks, u.c.) tiek pārvērsti rezultātos. Saņēmējvalsts (partnervalsts) - valsts, kura saņem starptautisko palīdzību. Starptautiskā misija - aktivitāte, kuras īstenošanā piedalās civilais eksperts un kura tiek īstenota pēc starptautisko organizāciju aicinājuma piedalīties to vadītā misijā vai pēc valstu divpusējas vai daudzpusējas vienošanās. Vismazāk attīstītās valstis4 - 47 valstu grupa, kuras pēc ANO skaidrojuma ir vismazāk attīstītās, ņemot vērā to vājos cilvēkresursus un institucionālo kapacitāti, nestabilo ekonomiku un nacionālo finanšu līdzekļu trūkumu. KOPSAVILKUMS Attīstības sadarbības politika pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka gan divpusēji, gan daudzpusēji īstenotās Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķi, prioritātes un pamatprincipus. Pamatnostādnēs noteikti rīcības virzieni un uzdevumi mērķa sasniegšanai un ietverti sagaidāmie politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Pamatnostādņu nodoms ir sekmēt Latvijas attīstības sadarbības politikas īstenošanā iesaistīto pušu koordinētu rīcību, kas ir saskaņota ar izvirzīto mērķi, prioritātēm un labās prakses principiem. Pamatnostādnēs arī ietverti principi humānās palīdzības sniegšanai. Pamatnostādnes ir izstrādātas laikā, kad pasauli ir skārusi globālā Covid-19 pandēmija (turpmāk - pandēmija), kas rada būtiskus izaicinājumus gan globālajai veselībai, gan sociālekonomiskajai stabilitātei. Pandēmija uzskatāmi demonstrē valstu savstarpējo atkarību un norišu saistības, tādējādi apliecinot starptautiskās sadarbības un solidaritātes nozīmi globālu izaicinājumu pārvarēšanā. Pandēmija tiešā un netiešā ietekme uz cilvēku ikdienu, sabiedrībām un ekonomikām rosina arī pārvērtēt pasaules, valstu, sabiedrību un indivīdu gatavību un noturību krīžu situācijās, īpaši apzinoties potenciālo klimata pārmaiņu ietekmi. Pandēmija arī papildina izaicinājumu virkni, kas ir starptautiskās sabiedrības dienaskārtībā un kas ir risināmi, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Dienaskārtības ilgtspējīgai attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030) ilgtspējīgas attīstības mērķus (turpmāk - IAM) - t.sk., klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja, nabadzības un konfliktu novēršana, nevienlīdzības mazināšana un dzimumu līdztiesības stiprināšana. Pēdējos gados šo uzdevumu būtiski sarežģī multilaterālisma un noteikumos balstītas starptautiskās sistēmas apšaubīšana, antidemokrātiskas tendences un dezinformācijas izplatība. Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu norise 2020.gada 9.augustā un tam sekojošie notikumi radījuši nepieciešamību pārskatīt gan Latvijas, gan starptautisko donoru līdzšinējo sadarbību ar Baltkrieviju, atbalstot pilsoniskās sabiedrības centienus panākt pamatbrīvību un demokrātijas principu ievērošanu, kā arī gatavību sniegt visaptverošu atbalstu, Baltkrievijai nostājoties uz demokrātisko reformu ceļa. Ar šīm pamatnostādnēm Latvija atkārtoti apliecina savu apņemšanos sniegt ieguldījumu pasaules un partnervalstu ilgtspējīgā un demokrātiskā attīstībā un globālu izaicinājumu risināšanā. Latvija ar attīstības sadarbības instrumentiem sniedz tiešu ieguldījumu minētajās jomās, kā arī tiecas papildināt Latvijas ieguldījumu globālu izaicinājumu risināšanā, kas ir īpaši aktuāli ņemot vērā Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomes 2025.gada vēlēšanām uz 2026.-2027.gada termiņu. Pamatnostādnes turpina vairāk nekā 15 gadus veidotās Latvijas attīstības sadarbības politikas un sistēmas evolūciju. Tās paredz turpināt rīcības virzienus, kas apstiprināti politikas plānošanas periodā no 2016. līdz 2020.gadam, kā arī identificē jaunas prioritātes un uzdevumus politikas attīstībai un pilnveidei. Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās intereses un Latvijas kā donora saistības, kas izriet no starptautiskām un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmeņa vienošanās un politikas dokumentiem, tostarp Dienaskārtība 2030, Adisabebas Rīcības programma par finansējumu attīstībai, Eiropas vienprātība attīstības sadarbībai "Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne". Pamatnostādņu izstrādē ņemti vērā Latvijas nacionālie plānošanas dokumenti, tostarp Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam, ES politikas plānošanas dokumenti un politiskie lēmumi, kā arī starptautiskā labā prakse un standarti, kas apkopota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk -OECD) rekomendācijās un vadlīnijās. Īstenojot attīstības sadarbību Latvija ievēro cilvēktiesībās balstītu pieeju un visās attīstības sadarbības aktivitātēs uzsver tādus horizontālus principus kā cilvēktiesības, demokrātija, dzimumu līdztiesība, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu jautājumu integrācija. Latvijas attīstība sadarbības politika tiek balstīta tādos attīstības sadarbības efektivitātes principos kā partnervalstu atbildība par savu nacionālo attīstību, atbalsta paredzamība, rezultātu ilgtspēja, atbalsta caurskatāmība, sadarbība un starpnozaru un starpsektoru partnerība. Latvija tiecas ievērot arī politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principus. Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet no IAM. Kā prioritāri tiek identificēti 16.IAM Miers, taisnīgums un stipras un iekļaujošas institūcijas, 5.IAM Dzimumu līdztiesība, 4.IAM Kvalitatīva izglītība, 8.IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme, 13.IAM Klimata rīcība un 17.IAM Sadarbība mērķu īstenošanai. Tematisko prioritāšu īstenošanā Latvija īpaša pievērš uzmanību digitalizācijai kā attīstības veicinātajam un atbalsta inovatīvus un pārbaudītus digitālus risinājumus, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanu. Kā ģeogrāfiskas prioritātes atkārtoti savu nozīmi saglabās ES Austrumu partnerības valstis (īpaši Gruzija, Moldova, Ukraina, kā arī Baltkrievija) un Centrālāzijas valstis (īpaši Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna). Vienlaikus, palielinoties attīstības sadarbības politikas īstenošanai paredzētajam finansējumam, Latvija pirmo reizi kā prioritāti nosaka atbalsta sniegšanu citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm), sniedzot ieguldījumu globālos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, kā arī ievērojot Latvijas oficiālās attīstības palīdzības saistības atbalstīt arī vismazāk attīstītās valstis (turpmāk - VAV). Pamatnostādnēs Latvija atkārtoti apstiprina apņemšanos līdz 2030.gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (turpmāk - OAP) novirzīt 0.33% no nacionālā kopienākuma (turpmāk - NKI), tostarp atvēlot 0.15-0.20% no NKI vismazāk attīstītajām valstīm. Pamatnostādnes nosaka, ka līdz 2027.gadam Latvijai OAP jānovirza vismaz 0.23% no NKI. Attīstības sadarbības politikas mērķa sasniegšanai, Pamatnostādnes nākamo septiņu gadu periodam nosaka šādus rīcības virzienus: 1. Sniegt atbalstu tradicionāli prioritārajām partnervalstīm ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, finansējuma palielinājuma gadījumā paplašinot Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfisko iesaisti, sniedzot ieguldījumu mūsdienu globālo izaicinājumu risināšanā. 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos. 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību. 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem. 5. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai. 6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē. Pamatnostādņu īstenošanai ĀM izstrādā Attīstības sadarbības politikas plānus (turpmāk - Plāns), kas ņem vērā pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, uzdevumus un rezultatīvos rādītāju. Plāni kalpo kā operatīvie ĀM divpusējā attīstības sadarbības budžeta programmēšanas dokumenti. Plānojot Latvijas attīstības sadarbības īstenošanu, tiek iesaistīts plašs ieinteresēto pušu loks, kā arī pēc iespējas tiek nodrošināta saskaņotība un veidota sinerģija ar drošības, tirdzniecības, migrācijas, vides un ārējo ekonomisko politiku un minēto politiku instrumentiem. Pamatnostādnes ir izstrādātas atvērtā un iekļaujošā procesā, iesaistot sabiedrības pārstāvjus, jomas ekspertus, valsts institūcijas un privātā sektora pārstāvošas organizācijas, kā arī piesaistot OECD Attīstības sadarbības direktorāta ekspertīzi. Laika periodā no 2020.gada 16.aprīļa līdz 30.aprīlim ĀM publicēja aptauju "20 jautājumi par Latvijas attīstības sadarbību pēc 2020.gada". Tās mērķis bija apkopot Latvijas attīstības sadarbībā iesaistīto pušu un interesentu viedokļus un vērtējumu par Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķi, prioritātēm un citiem saistītiem jautājumiem. Aptaujā tika saņemtas 61 atbildes, visaktīvāk aptaujā piedalījās publiskās pārvaldes/starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Lielākā daļa jeb 79% aptaujas dalībnieku atbalstīja esošā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa saglabāšanu. Demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšana, klimata pārmaiņas un vides aizsardzība, izglītība, miers un drošība, lauksaimniecība un pārtikas drošība ir starp biežāk aptaujas dalībnieku minētajiem globālajiem izaicinājumiem, uz kuriem Latvijas attīstības sadarbībai vajadzētu fokusēties. Tāpat aptaujā tika gūta pārliecība, ka ir atbalsts ģeogrāfisko prioritāšu loka paplašināšanai. 2020.gada 15. un 18.maijā ĀM organizēja attālinātas Latvijas attīstības sadarbības kopienas ekspertu diskusijas ar OECD ekspertu līdzdalību, kuru ietvaros tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā prioritāšu izvēles process, attīstības sadarbības un palīdzības efektivitāte, izvērtēšana un atskaitīšanās; attīstības sadarbības 'arhitektūras', īstenošanas un koordinācijas stiprināšana; privātā sektora iesaiste un starpnozaru partnerību veidošana; oficiālo attīstības palīdzības finansējuma mērķu sasniegšana un sabiedrības informēšana un globālā izglītība. Ekspertu diskusijās piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM), Finanšu ministrijas (turpmāk - FM), Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM), Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM), Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk - PKC), Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA), Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Tiesu administrācijas, Valsts administrācijas skolas, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes, Valsts izglītības satura centra, Valsts kancelejas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Juridiskās augstskolas, biedrībām "Centrs MARTA," Cleantech Latvia," "Dēms," "Latvijas Informācijas tehnoloģiju Klasters," "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (turpmāk - LAPAS), "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība," "Latvijas Darba devēju konfederācija," "Latvijas Pašvaldību savienība," "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera," "Latviešu Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls," "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS," "Zaļā brīvība," nodibinājuma "Sabiedrības līdzdalības fonds," SIA Latvijas Standarts un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas," tādējādi nodrošinot iespēju viegli uztvert pārstāvēto publisko un nevalstisko organizāciju tvērumu. 1. Attīstības sadarbības politikas mērķis Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, sniedzot ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā. Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatā ir 17 ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi.5 Īstenojot attīstības sadarbības politiku, Latvija sniedz ieguldījumu partnervalstu un pasaules ilgtspējīgā attīstībā, tostarp ieguldot globālajos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, lai reaģētu uz tādiem starptautiskās dienaskārtības jautājumiem kā pandēmija un tās negatīvo sociālekonomisko seku novēršana, klimata pārmaiņas, miers un drošība, digitalizācijas radītās iespējas un ar to saistītie riski, nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, dzimumu līdztiesības veicināšana. Attīstības sadarbības politika tiek realizēta, izmantojot divpusējās un daudzpusējās sadarbības mehānismus. Latvija apzinās, ka mūsdienu ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi ir risināmi kolektīvi, tāpēc atbalsta efektīvu daudzpusējo sadarbību un aktīvi iesaistās starptautiskajās organizācijās ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības veidošanā un jautājumu risināšanā. Ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības starpsektorālo raksturu un dažādās attīstības sadarbībā iesaistītās puses (valsts pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors), Latvija attīstības sadarbības veidošanā un īstenošanā tiecas ievērot visas sabiedrības pieeju (whole-of-society approach) un veidot vidi, kas veicina starpnozaru sadarbību. Līdz ar attīstības sadarbību, Latvija sniedz arī humāno palīdzību, veicot brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās palīdzības finansēšanai vai, reaģējot uz partnervalstu pieprasījumu, sniedzot atbalstu tieši skartajai valstij. Humānā palīdzība tiek sniegta gan ieilgušo, gan jaunu krīžu kontekstā, ievērojot starptautiskos humānās palīdzības sniegšanas principus, kā arī pēc iespējas stiprinot humānās palīdzības un attīstības sadarbības sasaisti. Latvijas attīstības sadarbības politika iespēju robežās tiek īstenota saskaņoti ar drošības, migrācijas un tirdzniecības politiku. Tiek meklētas sinerģijas ar šo politiku, kā arī ārējās ekonomiskās un vides politiku instrumentiem. Vienlaikus Latvija tiecas ievērot politiku saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai principus, kas paredz novērst Latvijā īstenoto rīcībpolitiku potenciāli negatīvo ietekmi uz attīstības valstīm un ilgtspējīgu attīstību. Gan ANO, gan ES ietvaros valstis ir apņēmušās attīstības sadarbībai novirzīt vismaz 0,7% no nacionālā kopienākuma (turpmāk - NKI). Tiecoties uz šo mērķi, Latvija apņemas laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam turpināt pakāpeniski palielināt oficiālo attīstības palīdzību (turpmāk - OAP) līdz vismaz 0.23% no nacionālā kopienākuma, tiecoties sasniegt 0.33% no NKI līdz 2030.gadam. OAP mērķu sasniegšanai un Latvijas attīstības sadarbības ietekmes stiprināšanai, īpaša uzmanība tiks pievērsta finansējuma palielināšana divpusējai attīstības sadarbībai. Ņemot vērā, ka OAP apņemšanos ietvaros Latvijai jātiecas 0.15-0.20% no NKI atvēlēt vismazāk attīstītajām valstīm (turpmāk - VAV), Latvija tieksies sniegt mērķtiecīgu atbalstu VAV, izvēloties atbilstošāko atbalsta veidu un kanālu. 1.1. Sasaiste ar Latvijas un starptautiskajiem un ES plānošanas dokumentiem Latvijas attīstības sadarbība tiek veidota, balstoties uz globālo attīstības dienaskārtību un vienošanām - Dienaskārtība 2030 un IAM, Adisabebas Rīcības programmu, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu (turpmāk - Parīzes nolīgums). Latvijas attīstības sadarbības veidošanā ņemta vērā ES un tās dalībvalstu kolektīvās apņemšanās, tostarp līdz 2030.gadam ES kolektīvi attīstības palīdzībai veltīt 0.7% no NKI, kā arī izvirzītās attīstības sadarbības prioritātes un apņemšanos strādāt kopā labāk (working better together). 2017.gadā ES apstiprināja jaunu Eiropas vienprātību attīstības sadarbībai "Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne" (turpmāk - Eiropas Vienprātība attīstības sadarbībai), kas, atspoguļojot Dienaskārtību 2030, balstās piecos prioritāros rīcības virzienos - cilvēki, planēta, labklājība, miers un partnerība. Latvijas attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā tiek ņemti vērā arī citi ES politikas plānošanas dokumenti un ES Padomes secinājumi, tostarp par Eiropas komandas (Team Europe) globālo atbildi pandēmijai6, digitalizāciju attīstības sadarbībā7, sadarbību ar pilsonisko sabiedrību8, dzimumu līdztiesību9. Ņemot vērā Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes, politikas plānošanā un īstenošanā ņem vērā arī ES ārējās darbības un Kaimiņu politikas stratēģijas, politiku plānošanas dokumentus un ES Padomes secinājumus, īpaši izceļot ES jauno stratēģiju Centrālāzijai10 un ES Padomes secinājumus par ES Austrumu partnerības nākotni pēc 2020.gada.11 Tiecoties pilnveidot Latvijas attīstības sadarbības kvalitāti un efektivitāti, politikas plānošana un īstenošana tiek balstīta arī OECD Attīstības sadarbības komitejas (turpmāk - DAC) rekomendācijās, vadlīnijās un labajā praksē, tostarp attiecībā uz attīstības sadarbības efektivitāti (Busānas deklarācija), vides un klimata jautājumu iekļaušanu attīstības sadarbībā, politiku saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, saikni starp humāno palīdzību, attīstības sadarbību un mieru12, seksuālās izmantošanas, vardarbības un uzmākšanās izbeigšanu attīstības sadarbībā un humānajā palīdzībā13, korupcijas risku pārvaldīšanu attīstības sadarbībā un citām.14 Praktiska sadarbība ar OECD labās prakses un standartu pārņemšanai norit Latvijas - OECD Sadarbības ceļa kartes ietvaros. Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā Latvijas ārpolitikas prioritātes un aktuālo starptautisko kontekstu, kas aprakstīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2020.gadā, kurā izcelta arī nepieciešamība stiprināt Latvijas iesaisti globālo un partnervalstu attīstības izaicinājumu risināšana un kāpināt attīstības sadarbībai paredzēto finansējumu.15 Pamatnostādnes sniedz pienesumu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027.gadam (turpmāk - NAP2027) prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" īstenošanā. Viens no Prioritātes mērķiem ir nodrošināt, ka "cilvēki apzinās Latvijas un ikviena iedzīvotāja lomu globālajos procesos un ir atvērti sadarbībai kopēju izaicinājumu risināšanā". Attīstības sadarbība un attīstības izglītība ir instrumenti, ar kuru starpniecību šis mērķis tiks praktiski iedzīvināts, veicinot atvērtas sabiedrības veidošanos Latvijā, solidaritāti, toleranci un piederības sajūtu starptautiskai videi. Divpusējās attīstības sadarbības īstenošana atbilst NAP2027 16.rīcības virziena "Saliedētība" 406.uzdevumam. Finansējuma Latvijas divpusējās attīstības sadarbības projektu un aktivitāšu īstenošanai iekļauts arī NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu kopumā.16 Pamatnostādnes ņem vērā un sniedz ieguldījumu Valsts aizsardzības koncepcijas (2016)17 īstenošanā, īpaši attiecībā 76.punktā pausto apņemšanos sniegt atbalstu valstīm, kuras ir ceļā uz eiroatlantisko integrāciju. Tāpat pamatnostādnes sniedz pienesumu Nacionālās drošības koncepcijas (2019)18 ieviešanā un vairāku tajā identificēto izaicinājumu risināšanā un apdraudējumu mazināšanā. Pamatnostādnes izstrādātas, ievērojot abās koncepcijās, kā arī jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektā (2020)19 identificētos starptautiskās vides riskus, kas met izaicinājumus ilgtspējīgai attīstībai - klimata pārmaiņas, globālās sistēmas fragmentācija, jauno informāciju tehnoloģiju attīstības negatīvās blaknes, radikalizācija un terorisms. Pamatnostādnēs ietvertas konceptuālā ziņojuma "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā"20 rekomendācijas attiecībā uz OAP mērķu noteikšanu un ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma palielināšanu. 1.2. Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātes Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātes balstās Satversmē paustajai apņemšanās veicināt pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību, Latvijas ārpolitiskajās prioritātēs, attīstības sadarbības kopienas pieredzē un salīdzinošajās priekšrocībās, kā arī ievērojot aktuālās partnervalstu vajadzības un globālos izaicinājumus. 1.2.1. Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes Ņemot vērā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķi sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 īstenošanā, Latvijas tematiskās prioritātes balstītas ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos, to ietvaros identificējot prioritārās jomas21 un pēc iespējas IAM apakšmērķus. Apzinoties IAM savstarpējo saistību un pārklāšanos, īstenojot attīstības sadarbības aktivitātes iespējams sniegt ieguldījumu vienlaicīgi vairāku IAM, t.sk. arī ne prioritāro IAM, īstenošanā. Latvijas prioritātes divpusējās un daudzpusējās attīstības sadarbības tematiskās prioritātes: • Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas (16.IAM) Prioritārās jomas (apakšmērķi): Attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos, tostarp atbalstīt rīcībpolitiku izstrādi un reformu un modernizācijas procesus publiskajā pārvaldē (16.6); likuma varas un tiesiskuma stiprināšana (16.3); cīņa pret korupciju (16.5); publisko finanšu pārvaldība; nelegālo finanšu plūsmu mazināšana (16.4); decentralizācija22; pilsoniskās sabiedrības attīstība un demokrātiskas līdzdalības veicināšana, tostarp lēmumu pieņemšanas procesos (16.7); vārdu un mediju brīvības stiprināšana (16.10); integrēta robežu pārvaldība23; drošības struktūru pārvaldība un reformas, demokrātiska pārvaldība un civilā uzraudzība; dalība starptautiskajās miera uzturēšanas, civilajās un vēlēšanu novērošanas misijās. • Dzimumu līdztiesība (5.IAM) Prioritārās jomas (apakšmērķi): sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana (5.1, 5.5, 5.c); ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana (5.2, 5.3); ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošana. • Kvalitatīva izglītība (4.IAM) Prioritārās jomas (apakšmērķi): izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība; izglītības pieejamība un kvalitātes uzlabošana (4.3), t.sk. zināšanu un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām, jo īpaši profesionālās izglītības jomā (4.4); globālā izglītība (4.7). • Labs darbs un ekonomiskā izaugsme24 (8.IAM) Prioritārās jomas (apakšmērķi): uzņēmējdarbības attīstība, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (8.3); ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešana praksē un eksportspējas stiprināšana (8.a); atbalsts pārejai uz zaļu un resursu efektīvu ekonomiku (8.4); atbildīgas uzņēmējdarbības principu, tostarp korporatīvās sociālās atbildības, veicināšana. • Klimata rīcība (13.IAM) Prioritāras jomas (apakšmērķi): sabiedrības un institūciju spēju stiprināšana attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām (13.3); klimata pārmaiņu integrācija rīcībpolitikās un plānošanā (13.2). Aktivitātes var vienlaicīgi sniegt ieguldījumu arī citu, t.sk. ne prioritāro IAM īstenošanā (piemēram, 12.IAM Atbildīgs patēriņš, 14.IAM Dzīvība ūdenī un 15.IAM Dzīvība uz zemes). • Sadarbība mērķu īstenošanai (17.IAM) Starpnozaru partnerību un sadarbības stiprināšana un sabiedrības izpratnes veicināšana par attīstības sadarbību. Apzinoties digitalizācijas potenciālu uzlabot valstu pārvaldes efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem, tostarp publisko pakalpojumu pieejamību, veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī šo procesu caurskatāmību un tautsaimniecības nozaru un uzņēmējdarbības attīstību, Latvija tiecas atbalstīt attīstības sadarbības aktivitātes, kuras ir vērstas uz inovatīvu un pārbaudītu digitālu risinājumu ieviešanu partnervalstīs un veiksmīgu izmantošanu. Vienlaikus Latvija pievērsīs īpašu uzmanību cilvēktiesību un ētikas, datu drošības un kiberdrošības aspektiem digitalizācijas procesos. Digitalizācijas priekšrocību izmantošana īpaši tiek iedrošināta attiecībā uz tematisko prioritāti 16.IAM Miers, taisnīgums un stipras, iekļaujošas institūcijas un 8.IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme, vienlaicīgi uzsverot dzimumu līdztiesības principu ievērošanu. 1.2.2. Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes Latvijas attīstības sadarbības ģeogrāfiskās prioritātes noteiktas ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās prioritātes, līdzšinējo pieredzi un sadarbības iestrādes, Latvijas atbalsta pievienoto vērtību un redzamību. Ģeogrāfiskās prioritātes primāri attiecas uz Latvijas divpusējās attīstības sadarbības īstenošanu un tās neierobežo iesaisti ES ārējās darbības instrumentu vai citu donoru finansētās aktivitātēs. Prioritātes neizslēdz atsevišķu projektu īstenošanu arī citos reģionos. Tās var tikt precizētas Attīstības sadarbības politikas plānos. Ņemot vērā Latvijas ārpolitikas prioritātes, kā arī Latvijas salīdzinošās priekšrocības, Latvijas attīstības sadarbības politikā prioritārie reģioni ir ES Austrumu partnerība un Centrālāzija. Prioritārās partnervalstis tradicionāli attiecīgi ir Gruzija, Moldova, Ukraina, Baltkrievija un Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna. Palielinoties attīstības sadarbības politikas īstenošanai paredzētajam finansējumam, Latvija pirmo reizi kā prioritāti nosaka atbalsta sniegšanu citiem reģioniem. Latvija sniedz ieguldījumu arī globālos sabiedriskos labumos un globālu ilgtspējīgas attīstības izaicinājumu risināšanā, t.sk. izmantojot daudzpusējos attīstības sadarbības mehānismus un potenciāli īstenojot attīstības sadarbības aktivitātes arī ārpus līdz šim prioritārajiem reģioniem. Ievērojot partnervalstu vajadzības un Latvijas sniegtā atbalsta pievienoto vērtību prioritāri tiek vērtētas iespējas sniegt atbalstu Āfrikas valstīm, ņemot vērā kontinenta izaicinājumus, vajadzības un attīstības perspektīvas, kā arī ES-Āfrikas partnerības aktualitāti ES attīstības sadarbībā. Potenciāli atbalsts varētu tikt nodrošināts Latvijas pieredzes un risinājumu nodošanai mūsdienu izaicinājumu risināšanā tādās jomās kā digitalizācija, klimata pārmaiņas, kā arī izglītības pieejamības, ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības un sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšanā. Kā prioritāras attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai noteiktas arī partnervalstis, kur atrodas Latvijas militārais kontingents vai valsts nosūtīti civilie eksperti, to vidū īpaša uzmanība tiek pievērsta VAV25. Latvija ir atvērta dalīties ar pārejas no plānveida uz tirgus ekonomiku un valsts pārvaldes attīstības un reformu gaitā gūto pieredzi un uzņēmējdarbības vides izveides un uzņēmumu pārvaldības izaicinājumiem un eirointegrācijas pieredzi ar ES kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm. Lai īstenotu fokusētu Latvijas attīstības sadarbību, kas tiek finansēta no Ārlietu ministrijas budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība", prioritāro reģionu atbalstam tiek noteikti prioritārie IAM un jomas, kas izvēlētas, balstoties uz partnervalstu attīstības stratēģijās definētajām vajadzībām, ES plānošanas dokumentos noteiktajiem sadarbības virzieniem un Latvijas salīdzinošo pieredzi un ekspertīzi reģionos. ES Austrumu partnerības valstis Sadarbība ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu ir balstīta Latvijas pārejas un eirointegrācijas pieredzes un labās prakses nodošanā ar mērķi sniegt ieguldījumu Asociācijas līgumu un Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas vienošanos ieviešanā. Sadarbība ir vērsta arī uz partnervalstu teritoriālās integritātes un sabiedrības noturības stiprināšanu. Sadarbība ar Baltkrieviju vērsta uz demokrātisko procesu veicināšanu, sniedzot atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī gatavība sniegt visaptverošu atbalstu ekonomiskai un sociālai transformācijai, Baltkrievijai nostājoties uz demokrātisko reformu ceļa. • Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas stipras un iekļaujošas institūcijas (16.IAM) Prioritārās jomas: publiskās pārvaldes rīcībpolitiku izstrāde un administratīvā pārvaldība; likuma vara un tiesiskums; cīņa pret korupciju; decentralizācija; publisko finanšu pārvaldība; nelegālo finanšu plūsmu mazināšana; pilsoniskās sabiedrības attīstība un demokrātiskas līdzdalības veicināšana; vārdu un mediju brīvības stiprināšana; integrēta robežu pārvaldība. • Labs darbs un ekonomiskā izaugsme (8.IAM) Prioritārās jomas: uzņēmējdarbības attīstība, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu; ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešana praksē un eksportspējas stiprināšana, tostarp lauksaimniecības jomā; atbalsts pārejai uz zaļu un resursu efektīvu ekonomiku. • Kvalitatīva izglītība (4.IAM) Prioritārās jomas: izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība; izglītības pieejamība un kvalitātes uzlabošana, t.sk. zināšanu un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām, jo īpaši profesionālās izglītības jomā; globālā izglītība. • Klimata rīcība (13.IAM) Prioritāras jomas: sabiedrības un institūciju spēju stiprināšana attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām; klimata pārmaiņu integrācija rīcībpolitikās un plānošanā; veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi. Centrālāzijas valstis Sadarbība ar Centrālāzijas valstīm (īpaši Kirgizstānu, Tadžikistānu un Uzbekistānu) ir balstīta Latvijas pārejas un reformu pieredzes un labās prakses nodošanā ar mērķi stiprināt ES un Centrālāzijas sadarbību, atbalstīt reformas, sabiedrības attīstību un stiprināt reģionālo sadarbību Centrālāzijā, tostarp paredzot iespēju atbalstīt aktivitātes, kurās atbalsta saņēmēji ir visas reģiona valstis. • Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas stipras un iekļaujošas institūcijas (16.IAM) Prioritārās jomas: publiskās pārvaldes rīcībpolitiku izstrāde un administratīvā pārvaldība; tiesiskums un tiesu attīstība; cīņa pret korupciju; decentralizācija; publisko finanšu pārvaldība; nelegālo finanšu plūsmu mazināšana; pilsoniskās sabiedrības attīstība un demokrātiskas līdzdalības veicināšana; vārdu un mediju brīvības stiprināšana; integrēta robežu pārvaldība. • Kvalitatīva izglītība (4.IAM) Prioritārās jomas: izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība; izglītības pieejamība un kvalitātes uzlabošana, t.sk. zināšanu un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām, jo īpaši profesionālās izglītības jomā; globālā izglītība. • Labs darbs un ekonomiskā izaugsme (8.IAM) Prioritārās jomas: uzņēmējdarbības attīstība, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu; ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešana praksē un eksportspējas stiprināšana, īpaši lauksaimniecības jomā. • Dzimumu līdztiesība (5.IAM) Prioritārās jomas: sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana. • Klimata rīcība (13.IAM) Prioritāras jomas: sabiedrības un institūciju spēju stiprināšana attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām; klimata pārmaiņu integrācija rīcībpolitikās un plānošanā. Citi reģioni Sadarbība ar citiem reģioniem un prioritāri Āfrikas valstīm balstās uz Latvijas nacionālajām prioritātēm un ekspertīzes potenciālu pieredzes un labās prakses pārnesei klimata pārmaiņu un digitalizācijas jautājumu risināšanā, ekonomikas, uzņēmējdarbības vides attīstībai un izglītības pieejamībai, tostarp sadarbībā ar privāto sektoru un citām ES valstīm. Atkarībā no pieejamā finansējuma vērtēt iespēju iesaistīties un sniegt ieguldījumu mūsdienu globālo izaicinājumu risināšanā sekojošo IAM sasniegšanai. • Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas stipras un iekļaujošas institūcijas (16.IAM) Prioritārās jomas: publiskās pārvaldes rīcībpolitiku izstrāde un administratīvā pārvaldība; tiesiskā un tiesu attīstība; cīņa pret korupciju; decentralizācija; pilsoniskās sabiedrības attīstība un demokrātiskas līdzdalības veicināšana; vārda un mediju brīvības stiprināšana; integrēta robežu pārvaldība. • Labs darbs un ekonomiskā izaugsme (8.IAM) Prioritārās jomas: risinājumi publiskās pārvaldes, sabiedrības un ekonomikas digitalizācijai. • Klimata rīcība (13.IAM) Prioritāras jomas: sabiedrības un institūciju spēju stiprināšana attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām; klimata pārmaiņu integrācija rīcībpolitikās un plānošanā. • Dzimumu līdztiesība (5.IAM) Prioritārās jomas: sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana. • Kvalitatīva izglītība (4.IAM) Prioritārās jomas: izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība; izglītības pieejamība un kvalitātes uzlabošana. Ņemot vērā attīstības sadarbības politikas īstenošanai pieejamo finansējumu, Pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumā tiks izvērtētas iespējas paplašināt sadarbību ar Karību un Okeānijas reģiona un Tuvo Austrumu reģiona valstīm. 1.3. Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatprincipi Lai sasniegtu attīstības sadarbības politikas mērķi, pildītu uzņemtās saistības un nodrošinātu īstenotās attīstības sadarbības pozitīvu ietekmi, efektivitāti un rezultātu ilgtspēju, Latvija attīstības sadarbībā ievēro Dienaskārtība 2030 un Adisabebas Rīcības programmā ietvertos principus, kā arī Busānas Partnerības efektīvai attīstības sadarbībai principus. • Horizontālie attīstības sadarbības principi. Latvija īsteno cilvēktiesībās balstītu pieeju - cilvēktiesību ievērošana un veicināšana tiek uzsvērta attīstības sadarbības politikas plānošanā un aktivitāšu īstenošanā. Visās Latvijas finansētajās attīstības sadarbības aktivitātēs, neatkarīgi no jomas, tiek uzsvērti tādi principi kā demokrātija, dzimumu līdztiesība, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, vides ilgtspēja, kā arī integrēti ar klimatu pārmaiņu jautājumi. • Partnervalstīm ir galvenā atbildība par savu nacionālo attīstību un aktivitātes ir balstītas to vajadzībās. Sniedzot atbalstu, Latvija vadās pēc partnervalstu vajadzībām un to nacionālajos attīstības plānos un stratēģijās noteiktajām prioritātēm. Latvija apņemas iesaistīt partnervalstis attīstības sadarbības plānošanā, aktivitāšu izstrādē un īstenošanā, un izmantot partnervalstu sistēmas un pieskaņoties to izvirzītajām prioritātēm, vajadzībām, saistībām un rezultātu ietvariem. Latvija sniedz partnervalstīm tehnisko palīdzību un īsteno attīstības sadarbības aktivitātes, lai stiprinātu to spējas plānot un īstenot pasākumus ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai. • Atbalsta paredzamība, mērķtiecīgums un rezultātu ilgtspēja. Latvijas attīstības sadarbība tiek plānota paredzami un vidējā termiņā. Latvijas attīstības sadarbības aktivitātes ir vērstas uz konkrētu un reālistisku mērķu un ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanu. • Atbalsta caurskatāmība un atskaitīšanās par tā izlietojumu. Latvija finansē un īsteno attīstības sadarbību atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā OECD DAC rekomendācijas, un Busānas partnerības un Adisabebas Rīcības programmā ietvertos principus. Attīstības sadarbības finansētāji un īstenotāji rīkojas caurskatāmi un atbilstoši labas pārvaldības principiem, tostarp atbalstu piešķir atvērtā un taisnīgā procesā. Latvijas finansētajos attīstības sadarbības projektos un aktivitātēs nav pieļaujama korupcija, kā arī interešu konflikta situācijas lēmumu pieņemšanā, kas skar finansiāla vai cita veida atbalsta piešķiršanu, un sniegtā atbalsta izlietojuma uzraudzībā un kontrolē, ievērojot principu, ka finansējums tiek piešķirts un izlietots atbildīgi un godprātīgi. Tiek nodrošināta informācija par Latvijas sniegto atbalstu, t.sk. attīstības sadarbības finansējuma izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem. • Starpnozaru un starpsektoru sadarbība un partnerības ar citām valstīm, racionāli ieguldot donoru resursus un novēršot dublēšanos. Latvija izceļ sadarbības un partnerību nozīmi visos attīstības sadarbības posmos gan Latvijas attīstības sadarbības kopienas ietvaros, gan attiecībās ar partnervalstīm un citiem attīstības sadarbības īstenotājiem, jo īpaši ES ietvaros. Ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības transversālo raksturu, Latvija attīstības sadarbībā atbalsta starpnozaru un starpsektoru sadarbību un partnerību, uzsverot dažādu iesaistīto pušu - valsts pārvaldes, pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko institūciju, privātā sektora un to ekspertu - lomu un pievienoto vērtību attīstības sadarbībā. Attīstības sadarbības īstenošanā Latvija ir atvērta arī sadarbībai ar citiem donoriem, īpaši reģionos, kur Latvijas iesaiste ir bijusi mazāka. Latvija ir atvērta ES un kopīgi ar citiem donoriem finansētiem kopīgiem attīstības sadarbības projektiem. Lai veicinātu atbalsta efektivitāti un ietekmi, Latvija pievienojas Eiropas komandas centieniem un iesaistās ES kopīgās plānošanas procesos. Latvija īsteno attīstības sadarbības koordinējot ar citām donorvalstīs, lai donoru līdzekļi tiktu izlietoti racionāli un nestu iespējami lielu labumu. Ņemot vērā, ka publiskie resursi vien nespēj finansēt visas attīstības vajadzības un IAM īstenošanu, globālā mērogā arvien lielāku lomu attīstības finansēšanā ieņem privātais sektors. Arī Latvija ir ieinteresēta sekmēt privātā sektora iesaisti attīstības sadarbībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, tostarp caur korporatīvās sociālās atbildības principu popularizēšanu un atbalstu uzņēmējdarbības vides un ekonomikas izaugsmes priekšnosacījumu attīstībai un dalību attīstības sadarbības projektu īstenošanā ES un Pasaules Bankas grupas finanšu instrumentu ietvaros, kā arī attīstot nacionālo finansēšanas mehānismu, lai ar privātā sektora iesaisti atbalstītu partnerības zināšanas, risinājumu labās prakses pārnesei partnervalstīs. • Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai. Latvija nacionālās attīstības plānošana ir balstīta ilgtspējīgas attīstības mērķos. Ņemot vērā nacionālo rīcībpolitiku potenciālo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un attīstības valstīm (īpaši drošības, ekonomikas, vides un finanšu jomās), Latvijas rīcībpolitikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji tiecas izvērtēt un novērst potenciāli negatīvo ietekmi. Šajā nolūkā uzmanība tiek pievērsta izpratnes veicināšanai par attīstības sadarbību valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā. 1.4. Humānā palīdzība Ņemot vērā ieilgušos konfliktus un riskus jauniem konfliktiem, pandēmijas radīto spiedienu uz valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, veselības un sociālekonomiskajām sistēmām, kā arī klimata pārmaiņu rezultātā pieaugošos dabas katastrofu riskus, Latvija apņemas palielināt humānās palīdzības apjomus. Ja ĀM divpusējās attīstības sadarbības finansējums palielinās saskaņā ar noteiktajiem mērķiem, humānās palīdzības vajadzībām atvēlēt vismaz 10% no šī finansējuma ik gadu. Latvija sniedz humāno palīdzību atbilstoši labas humānās palīdzības sniegšanas principiem - cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība.26 Humānā palīdzība tiek sniegta gan tieši cietušajai valstij, gan arī caur daudzpusējās sadarbības kanāliem, veicot iemaksas starptautiskās organizācijās, piemēram, Starptautiskās Attīstības asociācijas resursu papildināšana tiek veikta ik pēc trim gadiem, nodrošinot atbalstu pasaules nabadzīgākajām valstīm grantu veidā, kā arī izsniedzot koncesijas un nekoncesijas aizdevumus. Humānās palīdzības veids un kanāls tiek izvēlēts, pamatojoties uz cietušās valsts vai kopienas vajadzībām un pēc iespējas koordinējoties ar citiem palīdzības sniedzējiem. Humānās palīdzības nodrošināšanā tiek ievēroti dzimumu līdztiesības principi.27 Latvija atbalsta humānās palīdzības un attīstības sadarbības instrumentu sasaistes stiprināšanu un tiecas stiprināt sinerģijas starp attīstības sadarbības un humānās palīdzības aktivitātēm partnervalstīs, kurām tiek sniegts abu veidu atbalsts. Latvija atbalsta abu instrumentu sasaistes stiprināšanu atbilstoši OECD DAC rekomendācijai par saiknes nodrošināšanu starp humāno palīdzību, attīstības sadarbību un mieru28. Lai stiprinātu Latvijas sabiedrības solidaritāti ar krīžu un konfliktu skartajām kopienām un stiprinātu izpratni par atbildīgu rīcību, iespēju robežās tiek sniegts atbalsts Latvijas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām humānās palīdzības jomā. 2. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji 1. Latvija veicina labu pārvaldību, tiesiskumu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un drošību atbilstoši partnervalstu vajadzībām un globālajiem izaicinājumiem Rezultatīvais rādītājs 2019 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 1. % no ĀM pārvaldītā divpusējās attīstības sadarbības finansējuma, kas izlietots labas pārvaldības, tiesiskuma un demokrātiskas līdzdalības veicināšanai (tematiskā prioritāte - 16.IAM) 60% 65% 2. % no ĀM pārvaldītā divpusējās attīstības sadarbības finansējuma, kas izlietots ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai (tematiskā prioritāte - 8.IAM) 15% 20% 3. % no ĀM pārvaldītā divpusējās attīstības finansējuma, kas izlietots ar galveno mērķi vai svarīgu mērķi veicināt dzimumu līdztiesību (tematiskā prioritāte - 5.IAM) 11% 16% a. % no ĀM pārvaldītā divpusējās attīstības sadarbības finansējuma, ar ko atbalstīta valsts pārvaldes, sabiedrības vai ekonomikas digitalizācija (Horizontālā prioritāte) 9% 30% b. % no ĀM pārvaldītā divpusējās attīstības sadarbības finansējuma, kas izlietots ar galveno vai svarīgu mērķi mazināt vai pielāgoties klimata pārmaiņām (Tematiskā prioritāte 13.IAM un horizontālā prioritāte) 0% 30% c. % no ĀM pārvaldītā divpusējās attīstības sadarbības finansējuma, kas izlietots projektiem ar partnervalstu pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaisti (Horizontālā prioritāte) 55% 80% d. % no ĀM pārvaldītā divpusējās attīstības sadarbības finansējuma, kas izlietots partnervalstu atbalstam ārpus ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģioniem 14% 20% Sasaiste: Dienaskārtība 2030 (2015), Parīzes nolīgums (2015), Busānas deklarācija (2011), Eiropas Vienprātība attīstības sadarbībai (2017), ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns 2016.-2020.gadam (2015), ES Padomes secinājumi par digitalizāciju attīstībai (2017), ES Padomes secinājumi par jauno stratēģiju Centrālāzijai (2019), ES Padomes secinājumi par ES Austrumu partnerību pēc 2020 (2020), Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (2020), Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr.1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" (2020) 2. Pildot OAP saistības, Latvija tiecas palielināt OAP apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030.gadam Rezultatīvais rādītājs 2019 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 1. Latvijas OAP apjoms (% no NKI) 0.1% 0.11% 0.13% 0.15% 0.17% 0.19% 0.21% 0.23% 2. ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" apmērs (daļa no OAP, %) 1.5% 3% 4% 5% 6% 7% 8% 9% aptuvena aplēse, ņemot vērā NKI prognozes (milj. EUR) 0.463 1.109 1.570 2.364 3.363 4.584 ... ... 3. % no ĀM pārvaldītā divpusējās attīstības sadarbības finansējuma, kas novirzīts humānajai palīdzībai 5% ≥10% ≥10% ≥10% ≥10% ≥10% ≥10% ≥10% a. Latvijas īstenotajos attīstības sadarbības projektos piesaistītais citu donoru finansējums attiecībā pret ĀM pārvadīto divpusējās attīstības sadarbības finansējumu (%) 218% 300% b. ĀM piešķirtais līdzfinansējums Latvijas PSO un pašvaldību īstenotajiem ES un citu donoru finansētajiem attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem (% no projekta kopējā finanšu apjoma) 5% 10% Sasaiste: Dienaskārtība 2030 (2015), Adisabebas Rīcības programma (2015), Eiropas Vienprātība attīstības sadarbībai (2017), ES Padomes secinājumi "Jauna globālā partnerības nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015.gada" (2015), ES Padomes secinājumi par 2020.gada ikgadējo ziņojumu ES Padomei par ES attīstības palīdzības mērķiem (2020), Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (2020), Konceptuālais ziņojums "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā" (2020) 3. Pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības īstenošanai Rezultatīvais rādītājs 2019 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 1. Sabiedrības īpatsvars, kas uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības valstīm (%) 78% 85% Sasaiste: Dienaskārtība 2030 (2015), Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (2020), Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem (2019, stājas spēkā 2020), Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (2018, stājas spēkā - 2020). 3. Rīcības virzieni un uzdevumi 1. Sniegt atbalstu prioritāro partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo izaicinājumu risināšanā Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Īstenot ĀM grantu projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, tiekties PSO sektora īstenotajiem projektiem novirzīt 50% no grantu projektu konkursa līdzekļiem Pastāvīgi ĀM RR 1.1, 1.2, 1.3., 1.a, 1.b, 1.c, 1.d. 2. Izstrādāt mehānismu divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai ārpus prioritārajiem reģioniem un ieguldīšanai globālos sabiedriskos labumos ar dažādu iesaistīto pušu līdzdalību 2021 ĀM RR 1.d 3. Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju, efektivitāti un redzamību Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas RR 2.1, 2.2, 2.a 4. Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās novērošanas un konsultāciju misijās, kā arī dalību kā ekspertiem starptautiskās iniciatīvās (piemēram, projektos, novērtējumos) attīstības valstīs29 Pastāvīgi ĀM, IeM Nozaru ministrijas RR 2.1, 2.2, 2.a 5. Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības sniegšanā, nodrošinot visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanā un sasaisti starp humāno palīdzību un attīstības sadarbību Pastāvīgi ĀM, IeM Nozaru ministrijas, atbilstošās PSO RR 2.3 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem, jo īpaši Latvijai prioritārajās jomās (skat. 2.2.apakšnodaļu) Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas RR 2.1, 2.2, 3.1 2. Nodrošināt Latvijas iesaisti ES attīstības sadarbības plānošanā, jo īpaši kopīgās plānošanas, programmēšanas, īstenošanas un izvērtēšanas procesos Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas RR 2.1, 2.2, 2.a 3. Nodrošināt Latvijas iesaisti ANO struktūrās jautājumos, kas skar Latvijas attīstības sadarbības prioritātes, un attīstīt sadarbību ar ANO attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā prioritārajās partnervalstīs un citās attīstības valstīs Pastāvīgi ĀM PKC, VARAM RR 1.1, 1.2, 1.3, 1.a, 1.b, 1.c, 1.d, 2.1, 2.2 4. Nodrošināt OECD DAC standartu un labās prakses pakāpenisku pārņemšanu, lai kļūtu par DAC dalībvalsti Pastāvīgi ĀM Nozaru ministrijas RR 2.1., 2.2. 5. Sniegt ieguldījumu Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanā ar starptautisko finanšu institūciju palīdzību. Pastāvīgi FM, ĀM Nozaru ministrijas RR 2.1,2.2 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību Nr. p.k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju 1. Veicināt Latvijas iesaisti lielapjoma ES un citu donoru finansētu attīstības sadarbības projektu īstenošanā, ar to saistītās funkcijas integrējot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbā un veicot ES pīlāru izvērt …