Preiļu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Attēlotā redakcija Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 45.

1. un 45.
2. apakšpunkta, 51.,
3. un
4. punkta darbība ir apturēta. Sk. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 09.01.
5. rīkojumu Nr. P-1-2/
6. Preiļu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 9
7. gada
8. jūnijā Preiļu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa Apstiprināti Preiļu novada domes
9. gada
10. jūnija sēdē ar lēmumu (prot. Nr. 11,
11. §) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
12. panta pirmās daļas
13. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
14. panta pirmo daļu,
15. panta pirmo daļu, Ministru kabineta
16. gada
17. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
18. punktu
19. Ar saistošajiem noteikumiem "Preiļu novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" apstiprina Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_
20. izstrādātos Preiļu novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafiskās daļas kartes – funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi. 2 (Grozīsi ar Preiļu novada domes 25.09.
21. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/11)
22. Ar Preiļu novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus: 2.
23. Preiļu novada domes
24. gada
25. augusta saistošos noteikumus Nr. 2018/09 "Preiļu novada teritorijas plānojuma 2016.–
26. gadam (ar
27. gada grozījumiem) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
28. Aglonas novada domes
29. gada
30. augusta saistošos noteikumus Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.–
31. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa"; 2.
32. Riebiņu novada domes
33. gada
34. augusta saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Riebiņu novada teritorijas plānojums 2012–
35. gadam"; 2.
36. Vārkavas novada domes
37. gada
38. decembra saistošos noteikumus Nr. 107 "Vārkavas novada Teritorijas plānojums 2016.–
39. gadam II daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
40. Preiļu novada domes
41. gada
42. jūlija saistošos noteikumus Nr. 2020/6 "Lokālplānojuma zemes vienībai A.Paulāna ielā 1A, Preiļos, grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
43. Preiļu novada domes
44. gada
45. augusta saistošos noteikumus Nr. 2022/37 "Zemes vienības īpašuma "Smilgas", Aglonas pagastā, Preiļu novadā (kadastra apzīmējums 7642 004 0125) lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
46. Preiļu novada domes
47. gada
48. novembra saistošos noteikumus Nr. 2022/49 "Par Preiļu novada domes
49. gada
50. augusta saistošo noteikumu Nr. 2022/37 "Zemes vienības īpašuma "Smilgas", Aglonas pagastā, Preiļu novadā (kadastra apzīmējums 76420040125) lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" atzīšanu par spēku zaudējušiem daļā"; 2.
51. Aglonas novada domes
52. gada
53. novembra saistošos noteikumus Nr. 2020_15 "Grozījumi Aglonas novada domes
54. gada
55. augusta saistošajos noteikumos Nr. 10 "Aglonas novada Teritorijas plānojuma 2013.–
56. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa"; 2.
57. Aglonas novada domes
58. gada
59. februāra saistošos noteikumus Nr. 8 "Detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi īpašumam "Mežrozītes" (kad. Nr. 76420020030)"; 2.
60. Aglonas pagasta padomes
61. gada
62. augusta saistošos noteikumus Nr. 4 "Detālplānojuma Aglonas pagasta zemes gabalam "Purenīte" (kad. Nr. 76420040189) saistošo daļu apbūves noteikumi un atļautā teritorijas izmantošana"; 2.
63. Aglonas pagasta padomes
64. gada
65. novembra saistošos noteikumus Nr. 4 "Zemes gabala ar kadastra numuru 76420040436 teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"; 2.
66. Aglonas pagasta padomes
67. gada
68. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 2 "Detālplānojuma Aglonas pagasta zemes gabalam "Ozolājs" (kad. Nr. 76420040596) saistošo daļu apbūves noteikumi un atļautā teritorijas izmantošana"; 2.
69. Aglonas pagasta padomes
70. gada
71. maija saistošos noteikumus Nr. 9 "Detālplānojuma īpašumam "Cakulu parks" (kadastra numurs 76420040321) saistošā daļa"; 2.
72. Aglonas pagasta padomes
73. gada
74. jūlija saistošos noteikumus Nr. 3 "Detālplānojuma Aglonas pagasta zemes gabalam "Pussala" (kad. Nr. 76420040192) saistošo daļu apbūves noteikumi un atļautā teritorijas izmantošana"; 2.
75. Aglonas pagasta padomes
76. gada
77. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 1 "Detālplānojuma Aglonas pagasta zemes gabalam "Māra" kad. Nr. 76420040121) saistošo daļu apbūves noteikumi un atļautā teritorijas izmantošana"; 2.
78. Aglonas pagasta padomes
79. gada
80. jūnija saistošos noteikumus Nr. 4 "Detālplānojuma "Ābeles", kadastra Nr. 76420040103, grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi". 3
81. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet īstenojami saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
82. pantā noteikto. 4 Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ā. Vucāns
83. pielikums Preiļu novada domes
84. gada
85. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 9 Apstiprināti Preiļu novada domes
86. gada
87. jūnija sēdē ar lēmumu (prot. Nr. 11,
88. §)(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Preiļu novada domes 25.09.
89. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/11) Preiļu novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000065720Raiņa bulvāris 19, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301dome@preili.lv http://www.preili.lvPreiļu novada teritorijas plānojumsRedakcija 2.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs
90. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
91. Noteikumu lietošana1.
92. Definīcijas
93. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
94. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.
95. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.
96. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana
97. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
98. Prasības transporta infrastruktūrai3.
99. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.
100. Prasības apbūvei3.
101. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.
102. Prasības vides risku samazināšanai3.
103. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai3.
104. Prasības kultūras mantojuma aizsardzībai3.
105. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai
106. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
107. Savrupmāju apbūves teritorija4.
108. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
109. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
110. Publiskās apbūves teritorija4.
111. Jauktas centra apbūves teritorija4.
112. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.
113. Transporta infrastruktūras teritorija4.
114. Tehniskās apbūves teritorija4.
115. Dabas un apstādījumu teritorija4.
116. Mežu teritorija4.
117. Lauksaimniecības teritorija4.
118. Ūdeņu teritorija
119. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.
120. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.
121. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.
122. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.
123. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.
124. Ainaviski vērtīga teritorija5.
125. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.
126. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.
127. Degradēta teritorija
128. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
129. Citi nosacījumi/prasības7.
130. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijasPielikumi
131. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotajās vietās
132. pielikums. Raksturlielumi minimālo autostāvvietu skaita noteikšanai
133. pielikums. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm
134. pielikums. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas
135. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
136. Noteikumu lietošana
137. Preiļu novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Preiļu novada administratīvajā teritorijā. Apbūves noteikumus lieto kopā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprinātā teritorijas plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_
138. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (turpmāk – ĪADT) piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar ĪADT vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
139. Apbūves noteikumus kultūras pieminekļu teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošiem normatīviem aktiem.
140. Apbūves noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuras teritorijas plānošanu, zemes vienību izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, būvju būvniecību, pārbūvi vai nojaukšanu.1.
141. Definīcijas
142. Apbūves noteikumos lietotie termini:5.
143. apbūves mērogs – apbūves apjomu izmēru (augstuma, garuma, platuma) un proporciju sistēma;5.
144. apbūves raksturs – apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp, attiecībā pret ielu;5.
145. apdobe – ap kokaugiem, atkarībā no to sugas, veidojama platība to bioloģisko, estētisko un ekoloģisko funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai;5.
146. apstādījumu josla gar ielu – teritorija starp ielas sarkano līniju un būvlaidi, tostarp starp sarkano līniju un žogu, ja žogs izvietots ar atkāpi no sarkanās līnijas. Apstādījumu josla gar ielu paredzēta stādījumu ierīkošanai, galvenokārt kokaugiem; 5.
147. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija – objekta vizuālā izpēte un fotofiksācija, kas tiek veikta, lai noskaidrotu objekta, kā arī atsevišķu tā daļu kultūrvēsturisko vērtību un nozīmi;5.
148. atklāta ārpustelpu uzglabāšana – preču un saimniecības materiālu (metāllūžņi, motorizēto satiksmes līdzekļu vraki, būvmateriāli, grunts atbērtne, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšana brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās, nav autonovietne un atrodas pilsētā vai ciemā;5.
149. brīvtelpa – teritorija, kurā nav šķēršļu, kas traucē pārvietošanos gājējiem, riteņkrēslu lietotājiem u.tml.);5.
150. ielas telpa – teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobiltātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universālā dizaina un lietišķā labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus;5.
151. insolācija – saules radītais apgaismojums telpās;5.
152. kūtsmēslu krātuve – dzīvnieku novietnēs īpaši aprīkota vieta kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;5.
153. lietišķais labiekārtojums – atpūtas vietas ielu telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos), tai skaitā sabiedriskā transporta pieturas;5.
154. kultūrvēsturiski vērtīga ēka – pašvaldības noteikta kultūrvēsturiski, arhitektoniski vai mākslinieciski vērtīga ēka ar īpašiem elementiem vai apbūves raksturu apkārtējās teritorijas, ciema, pilsētas vai novada teritorijas apbūves kontekstā;5.
155. metāllūžņi – lietoti un pamesti melnie un krāsainie metāla izstrādājumi vai to daļas, kuru izmantošana iepriekšējos nolūkos ir pārtraukta, mazinājusies vai nav iespējama;5.
156. mobilitātes infrastruktūra:5.14.
157. ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 22 kW līdz 50 kW;5.14.
158. īpaši ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu virs 50 kW;5.14.
159. lēnā uzlādes iekārta – maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu līdz 7 kW;5.14.
160. uzlādes pieslēgvieta – kontaktligzda vai spraudnis iekārtā, ar kuru var veikt uzlādi vienlaicīgi vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;5.14.
161. uzlādes stacija – uzlādes infrastruktūras kopums, tai skaitā komunikāciju infrastruktūra, uzlādes iekārta vai iekārtas ar vienu vai vairākām pieslēgvietām, satiksmes organizācija, stāvvieta vienam vai vairākiem elektrotransportlīdzekļiem;5.14.
162. vidēji ātrā uzlādes iekārta – līdzstrāvas vai maiņstrāvas uzlādes iekārta ar maksimālo uzlādes jaudu no 7 kW līdz 22 kW;5.
163. pagalms – apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi un kādu no zemes vienības robežām:5.15.
164. aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp tā aizmugures robežu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobežo zemes vienības sānpagalmi;5.15.
165. iekšpagalms – ārtelpa apbūves teritorijā, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums, kas paredzēta iedzīvotāju atpūtas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai;5.15.
166. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai;5.15.
167. sānpagalms – zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai;5.
168. pašvaldība – Preiļu novada pašvaldība;5.
169. perimetrāla apbūve – zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides;5.
170. piebrauktuve – teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem;5.
171. piebraucamais ceļš – ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām, inženierbūvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav B, C, D, E kategorijas iela vai ceļš un kuru var noteikt kā ceļa servitūtu Civillikuma izpratnē;5.
172. universālais dizains – ērti lietojamas vides veidošana publiskajā ārtelpā, paredzot dažādus pasākumus, kas atvieglo drošu un brīvu pārvietošanos teritorijā, vieglu un saprotamu informācijas uztveramību par pieejamajiem pakalpojumiem un ievērojamajiem noteikumiem;5.
173. zemes vienības fronte – zemes vienības robeža pret ielu, ceļu, upes krastu vai citu atskaites teritoriju.
174. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
175. Visā teritorijā atļautā izmantošana
176. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī veikt teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļautās izmantošanas uzsākšanai.
177. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvprojektam vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai:7.
178. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;7.
179. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;7.
180. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi;7.
181. citās teritorijās, kur tas nepieciešams atļautās izmantošanas uzsākšanai.
182. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus pasākumus:8.
183. hidrotehnisku būvju izbūvi;8.
184. teritorijas uzbēršanu;8.
185. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus;8.
186. piesārņotas grunts sanāciju;8.
187. ielas vai piebraucamā ceļa izbūvi;8.
188. inženiertīklu izbūvi;8.
189. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;8.
190. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu.
191. Papildizmantošana atļauta kā vienīgā izmantošana atsevišķā zemes vienībā.
192. (Svītrots ar Preiļu novada domes 25.09.
193. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/11)2.
194. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
195. Aizliegta tāda zemes vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.
196. Visā Preiļu novada administratīvajā teritorijā aizliegts:12.
197. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā ierīkota kā autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;12.
198. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot, atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši ierīkotas vai izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);12.
199. izmantot kā būves transportlīdzekļus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais un tehniskais risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;12.
200. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus;12.
201. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā ierīkota kā derīgo izrakteņu ieguves vieta.2.
202. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana
203. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:13.
204. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot
205. punktā noteikto izņēmumu;13.
206. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;13.
207. kurai nodrošinātas, vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas;13.
208. sadalot pašvaldības īpašumā vai pārvaldībā esošas zemes vienības, atdalot daļu zemes vienības, kas nav nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai, un tālāk tiek atsavināta normatīvos aktos noteiktā kārtībā kā zemes starpgabals, lai pēc atsavināšanas pievienotu zemes vienībām, kas robežojas ar atdalāmo zemes vienības daļu.
209. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamas zemes vienības platības ne vairāk kā 10%.
210. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no brīvi stāvošām vai savienotām (divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju, rindu māju vai sekciju tipu) dzīvojamām mājām atļauta, ja tiek nodrošināti šajos Apbūves noteikumos noteiktie apbūves parametri attiecīgajā funkcionālajā zonā.
211. Pieļaujams noteikt daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemes vienību vai, lai izbeigtu dalītas īpašuma tiesības, nodalīt zemes vienību, kuras platība ir mazāka par daudzdzīvokļu mājai nepieciešamo minimālo platību, ja tajās ir iespējams ievērot Apbūves noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz apbūves blīvumu piesaistītajā zemes vienībā vai jaunveidojamajā zemes vienībā.
212. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte – 15 m, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vienai daļai – 7,5 m, rindu mājas sekcijai – 6 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams inženierbūvēm. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.
213. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
214. Prasības transporta infrastruktūrai3.1.
215. Ceļi un ielas
216. Ielas iedala B, C, D, E kategorijās saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām, kas jānodrošina ielu būvniecībā, pārbūvē un ekspluatācijā.
217. Esošo ielu, autoceļu un ceļu funkcijām atbilstošas kategorijas, to aizsargjoslu platums (tai skaitā sarkano līniju platums) noteikts Apbūves noteikumu
218. pielikumā. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotajās vietās
219. Sarkanās līnijas precizē un grafiski attēlo lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.
220. Minimālās prasības plānotajai galvenajai (B kategorijas) ielas telpai:21.
221. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;21.
222. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:21.2.
223. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m;21.2.
224. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;21.2.
225. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m;21.
226. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības.
227. Minimālās prasības plānotajai maģistrālās nozīmes (C kategorijas) ielas telpai:22.
228. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;22.
229. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:22.2.
230. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā;22.2.
231. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;22.2.
232. ietvi izbūvē abās ielas pusēs vai vienā ielas pusē ne mazāk kā 1,5 m platumā;22.2.
233. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m.22.
234. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības;22.
235. ja ielā kursēs sabiedriskais transports, uzstāda pieturvietas nojumi, šai zonai paredzot vismaz 3 m platu joslu.
236. Minimālās prasības plānotajai pilsētas vai ciema nozīmes (D kategorijas) ielas telpai:23.
237. divas braukšanas joslas ar platumu 3,5 m, ja ielā netiek plānota kravas transporta kustība, katras braukšanas joslas minimālais platums – 3 m;23.
238. paredz ietves izbūvi vismaz vienā ielas pusē ar minimālo platumu 1,5 m;23.
239. atļauts paredzēt kopīgu velosipēdu ceļu un ietvi ar minimālo platumu 2,5 m;23.
240. joslu starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu paredz apgaismojuma izvietošanai, apstādījumiem un lietišķajam labiekārtojumam pēc nepieciešamības.
241. Minimālās prasības plānotajai vietējas nozīmes (E kategorijas) ielas telpai:24.
242. ja plāno divas braukšanas joslas, katras minimālais platums 2,75 m;24.
243. ja plāno vienu braukšanas joslu, minimālais platums 5,55 m vai 4 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli;24.
244. ja iela nav aprīkota ceļa zīmi Nr.533 "Dzīvojamā zona", ierīko ietvi ar minimālo platumu 1,5 m;24.
245. ja iela aprīkota ar ceļa zīmi Nr.533 "Dzīvojamā zona", ielas brauktuvi izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam, ierīkojot satiksmes drošības un mierināšanas elementus;24.
246. paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu pēc nepieciešamības.
247. Ielas telpas šķērsprofilu nosaka būvprojektā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku vai turētāju izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju būvniecības normatīvu prasības.
248. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, ierīko vaļējo vai slēgto lietus ūdens atvadi, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženiertīklu izvietojumu.
249. Valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem ĪADT atļauts veikt ceļu ikdienas uzturēšanas darbus, bez papildus saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.3.1.
250. Ceļu un ielu pievienojumi un krustojumi
251. Jaunus ceļu un ielu pievienojumus plāno no hierarhiski zemākās kategorijas ceļa vai ielas.
252. Minimālais attālums starp diviem krustojumiem C vai D kategoriju ielās ir 50 m, minimālais attālums starp diviem krustojumiem divās E kategorijas ielās vai E kategorijas ielas pievienojumam pie D vai C kategorijas ielas ir 30 m no krustojuma rādiusa malas.
253. Zemes vienības pieslēguma veidošana D vai E kategoriju ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 10 m no krustojuma rādiusa malas.
254. Zemes vienības pieslēguma veidošana C kategorijas ielas brauktuvei pieļaujama ne tuvāk par 50 m no krustojuma (no krustojuma rādiusa malas) un 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzot pieslēgumu C kategorijas ielai, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, attālumu no krustojuma var atļaut samazināt, bet ne mazāk kā līdz 20 m.
255. Uz zemes vienību paredz vienu iebrauktuvi, izņemot, ja ar pašvaldību saskaņots cits risinājums. Iebrauktuvi izbūvē uz mazākas nozīmes ielas pusi.3.1.
256. Prasības autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitam un izvietojumam
257. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu un velosipēdu novietņu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts Apbūves noteikumu
258. pielikumā. Raksturlielumi minimālo autostāvvietu skaita noteikšanai Šī punkta prasības attiecas arī uz ēku galvenā lietošanas veida maiņu bez pārbūves.
259. Autonovietni vai velonovietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.
260. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.
261. Apbūves teritorijās atļauts ierīkot autostāvvietas blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību.
262. Autonovietni paredz tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā autonovietni atļauts paredzēt citā zemes vienībā, kas atrodas ne tālāk kā 200 m no plānotās būves. Šī punkta prasības attiecas arī uz pārbūvējamām ēkām un būves lietošanas veida maiņu.
263. Autonovietnes, kas paredzētas vienai ēkai vai inženierbūvei, nevar uzskatīt par autonovietnēm citai ēkai vai inženierbūvei, izņemot, ja šai citai ēkai vaiinženierbūvei nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietas un autonovietnes lietošanas laiku iespējams savietot.
264. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:39.
265. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;39.
266. ja vienlīmeņa autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m2 – vismaz 10% no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām.3.
267. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.2.
268. Ūdensapgāde un kanalizācija
269. Jaunbūvējamām vai pārbūvējamām ēkām zemes vienībā, kurām piegulošajā ielā vai ceļā ir izbūvēti centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli, ierīko pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
270. Esošajās apbūves teritorijās Preiļu pilsētā un ciemos, vietās, kur nav izbūvēti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī no jauna apbūvējamās teritorijās, kur vēl nav uzsākta centralizēto inženiertīklu būvniecība, līdz centralizēto tīklu izbūvei vismaz 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas pieļaujama:41.
271. individuālā ūdensapgāde no akas, spices vai urbuma;41.
272. decentralizētā kanalizācija – hermētiski noslēgts krājrezervuārs – zemes vienībās ar platību līdz 2500 m2;41.
273. decentralizētā kanalizācija – bioloģiskās attīrīšanas iekārta – zemes vienībās ar platību lielāku par 2500 m2.
274. Apdzīvotās vietās ar esošu centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, būvprojektā paredz atzarus pieslēgumam pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.
275. Līdz iespējai pieslēgties pie centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos un lokālajos ūdensapgādes avotos, īpašnieks/i reģistrē decentralizēto kanalizācijas sistēmu pašvaldībā un nodrošina decentralizētās kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas prasības, atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Nodrošina brīvu piekļuvi pašvaldības vai valsts institūciju pārstāvjiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontroles un uzraudzības vajadzībām, saskaņojot ar nekustamā īpašuma īpašnieku.
276. Paredzot decentralizētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas pie lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta izstrādes, veic vides risku izvērtējumu par iespējamām ietekmēm no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz meliorācijas sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības.3.2.
277. Alternatīvā energoapgāde
278. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:45.
279. pilsētas vai ciema teritorijā;45.
280. teritorijā ar īpašiem noteikumiem – Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir 20 kW un vairāk, būvniecība (TIN12); 45.
281. teritorijās ar īpašiem noteikumiem – Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā teritorija (TIN4) un Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5);45.
282. ĪADT, mikroliegumos un to buferzonās, biotopos;45.
283. kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās, izņemot, ja saskaņots ar NKMP.
284. Preiļu pilsētā un ciemos atļautas alternatīvās energoapgādes iekārtas un inženierbūves tikai individuālās lietošanas vajadzībām (ražo elektroenerģiju pašpatēriņam nevis komercvajadzībām).
285. Preiļu pilsētā nav atļauta alternatīvo energoapgādes iekārtu un inženierbūvju izvietošana ielas pusē, izņemot gadījumu, ja tiek arhitektoniski atrisināts un pašvaldībā saskaņots to novietojums, kas nepasliktina vides arhitektonisko kontekstu un nerada papildus troksni.
286. Preiļu pilsētā un ciemos nav atļauts izbūvēt biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas traucējošs smaku piesārņojums. Koģenerācijas stacijas izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Lauksaimniecības teritorijā (L1), atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
287. Biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojumus atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā, veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru. Minimālais attālums no pilsētas vai ciemu robežas no 2 līdz 5 km, ņemot vērā valdošo vēju virzienu un saskaņojot attālumu ar pašvaldību.
288. Brīvi stāvošu saules paneļu izvietošana nav atļauta tuvāk par 30 m no pašvaldības ceļa ass.
289. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās teritorijās (TIN4) un Ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5) atļauts izvietot saules paneļus tikai pašpatēriņam ar jaudu līdz 50 kW, novietojumu un platību saskaņojot ar pašvaldību.3.2.
290. Mobilitātes infrastruktūra
291. Pilsētvides ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos blakus publiskām būvēm, parkiem, tirdzniecības veikalu stāvlaukumos, blakus tūrismu objektiem, dzīvojamo māju pagalmos paredz vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes iekārtas.
292. Vienā vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā paredz vismaz četras pieslēgvietas.
293. Vidēji ātrās uzlādes stacijā un ātrās uzlādes stacijā iekārtu izvietojumu paredz iespējami tuvu, kur elektrotransportlīdzekļu stāvvietas ir blakus.
294. Vidēji ātrās uzlādes stacijas un ātrās uzlādes stacijas novietojumu paredz fiksētas pieslēguma ampērmaksas zonējumā saskaņā ar AS "Sadales tīkls" digitālo karti.
295. Dzelzceļa stacijas vai autoostas tuvumā, kur uzlādi spētu veikt arī sabiedriskais transports – autobusi un mikroautobusi, paredz ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur stacijā var paredzēt īpaši ātro, ātro un vidēji ātro uzlādes iekārtu kombināciju.
296. Jaunbūvējamiem vai pārbūvējamiem ielu posmiem ar autostāvvietām ielu malās un apgaismojumu, paredz uzlādes punktus apgaismojuma balstos, kas ir tiešā tuvumā pie autostāvvietas.3.2.
297. Meliorācijas sistēmas un lietusūdeņu novadīšana
298. Pilsētā un ciemos plānojot būves, tās neizvieto tuvāk par:58.
299. 10 m no valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas krotes (augšmalas);58.
300. 8 m no liela diametra kolektora (300 mm vai lielāka) ass līnijas;58.
301. 3 m no koplietošanas ūdensnotekas un citu ūdensnoteku un grāvju krotes (augšmalas), kas nav viena īpašuma ūdensnoteka.
302. Veicot būvdarbus un mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu dabiskā notece, lietusūdens notece un gruntsūdens režīms.
303. Ja nepieciešams paaugstināt zemes virsmas līmeni (veikt grunts uzbēršanu), līdztekus izbūvē arī nepieciešamās meliorācijas būves, lai saglabātu apkārtējās neuzbērtajās teritorijās esošo gruntsūdens līmeni, savāktu un novadītu lietusūdeni.
304. Apbūvējot vai labiekārtojot teritoriju, izstrādā risinājumus esošo grāvju saglabāšanai un atjaunošanai, iekļaujot tos vienotā noteču sistēmā. Gadījumos, kad grāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vai pārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar segto drenu sistēmu vai jaunu meliorācijas sistēmu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
305. Ja plānotā iela vai piebraucamais ceļš šķērso atklātu grāvi, caurteku izbūvē atbilstoši grāvja garenprofila augstuma atzīmei.
306. Ja būvniecība plānota teritorijā, kur izbūvētas drenu sistēmas, būvprojektā izstrādā to pārkārtošanas risinājumu.
307. Lietusūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdens apsaimniekošanas risinājumu. Pieslēgums lietusūdens kanalizācijas sistēmai iespējams tikai vietās, kur tāda ir izbūvēta un tikai ar pārplūdi pēc lietusūdens uzkrāšanas zemes vienības ietvaros. Lietusūdens pieslēguma apjomu pamato ar aprēķinu.
308. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietusūdens netecētu uz kaimiņu zemes vienībām kā virszemes notece.
309. Mākslīgu ūdenstilpi ierīko ne tuvāk par 4 m no blakus esošās zemes vienības robežas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.
310. Pārbūves un jaunas būvniecības rezultātā lietusūdeni nav atļauts novadīt pašvaldības sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.3.2.
311. Citas prasības
312. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM), Publiskās apbūves teritorijās (P, P1, P2, P3) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC, JC1), kur ir izbūvētas centralizētās siltumapgādes sistēmas, veicot jaunu ēku būvniecību vai esošo ēku pārbūvi, tās pieslēdz centralizētajam siltumapgādes tīklam. Objektiem, kuriem nav pieļaujami siltumapgādes pārtraukumi un kuri apgādāti ar lokāliem siltuma avotiem, atļauts saglabāt lokālos avotus kā rezerves iekārtas avārijas situācijām.
313. Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM) savrupmāju apbūvei, Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijās (TA) ir atļauta atsevišķu izkliedētu lokālu siltuma avotu uzstādīšana un ekspluatācija. Apkurei izmanto kurināmo, kura dedzināšanas rezultātā radušies izmeši nerada būtisku gaisa piesārņojumu (neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, risku cilvēku veselībai vai citu vides risku).
314. Lokālās katlu mājas vai ēku katlu telpas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
315. Visās apbūves teritorijās, izbūvējot jaunus vai pārbūvējot vecos elektronisko sakaru tīklus, to trases iebūvē pazemes kabeļlīnijās, ja šāda izbūve tehnoloģiski ir iespējama.
316. Naftas produktu atdalītāju iekārtas aprīko ar automātisku izvada noslēgšanas mehānismu, izņemot, ja Valsts Vides dienests saskaņo izmantot iekārtas bez automātiskā izvada noslēgšanas mehānisma.3.
317. Prasības apbūvei3.3.
318. Vispārīgas prasības
319. Ja zemes vienībā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops, pirms jaunas būvniecības saņem sugu un biotopu eksperta slēdzienu ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.
320. Paredzot jaunas apbūves vai infrastruktūras izbūvi neapbūvētās teritorijās, saglabā īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamo augu, putnu dzīvotnes, izvērtē ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veido biokoridorus, savienojot zaļās infrastruktūras elementus, lai pēc iespējas mazinātu antropogēno slodzi dabas vērtību teritorijās un saglabātu bioloģisko daudzveidību.3.3.
321. Pagalmi
322. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu nedrīkst izmantot atklātai ārpustelpu uzglabāšanai, kā arī priekšpagalmā izvietot palīgēkas.
323. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā var atrasties (izvirzīties vai projicēties ārpus sienas plaknes) šādas būvju daļas un detaļas:76.
324. arhitektoniskas detaļas, kā arī sliekšņi, dzegas, teknes un jumta balsti, kas projicējas ne vairāk par 0,5 m uz āru no ēkas sienas;76.
325. balkoni, terases un sliekšņi, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 2,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei; 76.
326. erkeri, kas izvirzās pagalmā ne vairāk kā 1,5 m platumā perpendikulāri ēkas fasādei.
327. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts ierīkot apstādījumus, iesegtus celiņus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma un vides dizaina elementus.
328. Komposta vietu izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.
329. Komposta vietas atļauts ierīkot:79.
330. ne tuvāk kā 1,5 m attālumā no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums;79.
331. ne tuvāk kā 6 m līdz blakus esošās zemes vienības dzīvojamās mājas logiem, izņemot, ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums;79.
332. izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanas iespēju.3.3.
333. Apbūves atbilstība zemes vienības robežām
334. Nav atļauta ēku vai to daļu atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:80.
335. (svītrots ar Preiļu novada domes 25.09.
336. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/11);80.
337. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām, bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.3.3.
338. Būvlaide
339. Pilsētas un ciema teritorijā minimālā būvlaide no sarkanās līnijas, izņemot iedibinātās būvlaides gadījumus:81.
340. B, C un D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m. Valsts autoceļiem saskaņā ar autoceļa infrastruktūras turētāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un/vai nosacījumiem;81.
341. E kategorijas ielai – 3 m;81.
342. gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam – 3 m.
343. (Svītrots ar Preiļu novada domes 25.09.
344. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/11)
345. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas, autostāvvietas, velonovietnes, elektroauto uzlādes stacijas, mikromobiltātes infrastruktūru.3.3.
346. Attālumi starp būvēm
347. Pie robežas ar zemes vienību, kuras funkcionālais zonējums atļauj savrupmājas, divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu mājas būvniecību, maksimālais apbūves augstums nevienā daudzdzīvokļu mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus esošo zemes vienību.
348. Degvielas uzpildes stacijas naftas produktu tvertnes un uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām.
349. Ierīkojot atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavas, ievēro minimālo attālumu 100 m no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz automazgātavas modulim.
350. Daudzdzīvokļu māju būvprojektu risinājumos nodrošina dzīvojamo telpu nepārtrauktu insolāciju vismaz 2,5 stundas dienā laikposmā no
351. marta līdz
352. septembrim, kura aprēķinu pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai:87.
353. vienistabas, divu un triju istabu dzīvokļos – ne mazāk kā vienā istabā;87.
354. četru un vairāk istabu dzīvokļos – ne mazāk kā divās istabās.
355. Minimālais attālums starp daudzdzīvokļu mājām insolācijas un apgaismojuma nodrošināšanai:88.
356. starp ēku garenfasādēm – ne mazāk par 15 m divu un triju stāvu ēkām un ne mazāk par 20 m – četru stāvu un augstākām ēkām;88.
357. starp ēku gala fasādēm, kurās ir dzīvojamo istabu logi, – ne mazāk par 10 m;88.
358. starp vienas ēkas garenfasādi un tai pretī izvietoto otras ēkas gala fasādi – ne mazāk par 10 m.
359. Būvējot jaunas un pārbūvējot esošas būves aizliegts pasliktināt apkārtējo ēku insolācijas apstākļus. Atkāpes no šīs prasības pieļaujamas slēgtas perimetrālās apbūves teritorijās un tās saskaņo pašvaldība, izvērtējot konkrēto situāciju.3.3.
360. Žogi un dzīvžogi
361. Zemes vienības atļauts iežogot:90.
362. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;90.
363. pilsētas un ciema teritorijā ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju vai pa iedibināto žogu līniju (gadījumā, ja tā atrodas aiz sarkanās līnijas);90.
364. lauku teritorijā ceļa pusē – ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu, ja risinājums ir saskaņots ar ceļa pārvaldītāju;90.
365. gar valsts autoceļiem – ne tuvāk kā 1 m no autoceļa nodalījuma joslas robežas, izņemot gadījumus, ja risinājums ir saskaņots ar autoceļa pārvaldītāju;90.
366. stūra zemes vienībā – pa redzamības trīsstūriem (gadījumā, ja sarkanā līnija nav noteikta pa redzamības trijstūri), atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;90.
367. gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvi – 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet pilsētas un ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi – 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu;90.
368. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm – pa tauvas joslas robežu, neierobežojot publisko ūdensobjektu tauvas joslas izmantošanu;90.
369. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.
370. Žogu augstums un caurredzamība:91.
371. žogu būvē ne augstāku par 1,8 m ar minimālo frontālo caurredzamību 30%; 91.
372. atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.), žogu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 92.
373. apakšpunktā un necaurredzamu, ja tas nepieciešams slēgtas zonas izveidei un blakus teritorija pasargāšanai no piesārņojuma vai citas negatīvas ietekmes;91.
374. rūpnieciskās apbūves teritorijās žoga maksimālais augstums – 2,2 m.
375. Žoga augstums nosakāms pieņemot par 0.00 līmeni pašreizējo vai plānoto ietves līmeni (vai brauktuves, ja ietves nav) ielas pusē un ņemot vērā zemes vienības reljefa īpatnības.
376. Žoga vārti nedrīkst vērties uz ielas vai ceļa pusi.
377. Pilsētā un ciemos robežžogi starp kaimiņu zemes vienībām var būt līdz 2 m augsti un necaurredzami.
378. Žoga veidu, dizainu un krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku arhitektūru zemes vienībā.
379. Zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu: 96.
380. ielas vai ceļa pusē – ne augstāku par 1,8 m;96.
381. pa zemes vienības robežu ne augstāku kā 2 m. Zemes vienību īpašniekiem vai tiesiskiem valdītājiem, savstarpēji rakstiski vienojoties, dzīvžoga augstumu var palielināt līdz 3 m;96.
382. dzīvžoga ārējā mala ir vismaz 0,5 m attālumā līdz zemes robežai vai lielākā attālumā, atkarībā no dzīvžoga veida un augstuma, nepieļaujot dzīvžogu izplešanos ārpus zemes vienības robežas un nodrošinot pietiekamu vietu tā apsaimniekošanai.
383. Pilsētas un ciema teritorijā brīvi stāvošus saules paneļus nav atļauts veidot kā žogus.
384. Nav atļauts nožogot zemes vienību, kurā atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju celiņi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.tml.).
385. Nav atļauta Publiskās apbūves teritorijas (P, P1, P3) nožogošana, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements, atbilstoši funkcionālajai izmantošanai un maksimāli saglabājot publisko teritoriju un būvju pieejamību vai teritorijā izvietots militārs objekts.3.3.
386. Ēku fasādes, jumti un citi elementi
387. Preiļu pilsētā ēkas fasādes apdari veido atbilstoši ēkas arhitektūras stila īpatnībām un saskanīgi ar apkārtējās apbūves raksturu. Fasāžu apdarē izmanto ar apkārtējo apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus.
388. Esošo ēku krāso atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām. Fasādes krāsu risinājumu saskaņo ar pašvaldību.
389. Ēkām ar sākotnējo koka fasādi nodrošina fasādes apdari ar koku, saglabājot esošās detaļas, dekoratīvos elementus un oriģinālos logus, ja to stāvoklis to pieļauj. Restaurācijā izmanto materiālus un tehnoloģijas, kas aizsargā koku pret mitrumu, UV starojumu un kaitēkļiem.
390. Daudzdzīvokļu ēku siltināšanai izmanto tvaika caurlaidīgus materiālus un konstrukcijas, kas novērš mitruma uzkrāšanos un nodrošina ilgtspējīgu ekspluatāciju. Priekšroku dod materiāliem ar ilgtspējas sertifikātiem (piemēram, EPD).
391. Preiļu pilsētā (izņemot rūpnieciskās un tehniskās apbūves teritorijas) fasādēs aizliegts izmantot guļbūves imitāciju, plastmasas apdari un rūpnieciskos metāla materiālus (piemēram, trapecveida profilus, sendviča paneļus). Fasāžu apdarē izmanto augstvērtīgus un vietējai videi atbilstošus materiālus un krāsas.
392. Fasāžu renovācijas projektiem nodrošina ēkas estētisku un vēsturisku integrāciju pilsētvidē, kā arī energoefektivitāti. Būvprojektā iekļauj fasādes elementu saglabāšanas plānu.
393. Tehniskas iekārtas un konstrukcijas (satelītantenas, ventilācijas sistēmas, dūmvadus, siltumsūkņus u.tml.) aizliegts izvietot uz būves fasādes ielas pusē, izņemot, ja tās izvietotas uz ēkas fasādes un uz ēkas jumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas (attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai), izņemot, ja saskaņots ar pašvaldību.
394. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas balkona pārbūvi veic atbilstoši risinājumam, kas izstrādāts visas ēkas (fasādes) pārbūves būvprojektā.
395. Ēku fasādes pārbūve vai atjaunošana, kas sevī ietver lodžiju un balkonu pārbūvēšanu un aizstiklošanu, logu nomaiņu pret atšķirīgām logu formām un dalījumu, arhitektoniski atšķirīgu ārdurvju nomaiņu, atļauta tikai pēc vienota, visas ēkas fasādes pārbūves vai atjaunošanas projekta akceptēšanas.
396. Sauljumus (markīzes) virs skatlogiem ielas pusē izvieto ne tuvāk kā 0,5 m līdz ielas brauktuvei un vismaz 2,2 m augstumā virs ietves līmeņa.
397. Ugunsmūri, kas eksponējas ielas telpā vai citā publiskā ārtelpā, noformē arhitektoniski.
398. Jumtu segumos izmanto kvalitatīvu un ilgmūžīgu materiālu, kas sader ar ēkas arhitektūru un apkārtni.
399. Vēsturiskās un ainaviski nozīmīgās zonās jumtu formas un segumus pielāgo ēkas sākotnējam stilam.
400. Jumtu izbūvē nodrošina ūdens un sniega noteces kontroli, energoefektivitāti un vienkāršo apkopi.
401. Jumtu lietusūdens novadīšanas caurules fasādēs, kuras robežojas ar ielu, ierīko ar izvadu ne augstāk kā 15 cm no ietves līmeņa vai pievieno slēgtai lietusūdens novadīšanas sistēmai.
402. Jumtu izbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un blakus esošajās zemes vienībās.3.3.
403. Būves dzīvniekiem
404. Preiļu pilsētas teritorijā nav atļauts ierīkot jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves, izņemot būves mājputniem un trušiem, kas paredzētas ne vairāk kā 0,1 dzīvnieku vienībai, ievērojot normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei noteiktos minimālos attālumus no dzīvojamās un publiskās apbūves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei. Būves mājputniem un trušiem atļauts izvietot funkcionālajās zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS), Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1) un Lauksaimniecības teritorija (L1) .
405. Ciemu teritorijās jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas būves atļauts izvietot funkcionālajā zonās Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1), Lauksaimniecības teritorija (L1) un Rūpnieciskās apbūves teritorija (R), ievērojot normatīvo aktu prasības un šādus noteikumus:117.
406. lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves jāizvieto tā, lai tā neatrastos tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Šo attālumu drīkst samazināt ar kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstisku piekrišanu;117.
407. tiek nodrošinātas veterinārās un higiēniskās prasības, kā arī veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem.
408. (Svītrots ar Preiļu novada domes 25.09.
409. saistošajiem noteikumiem Nr. 2025/11)
410. Vircas bedres, kūtsmēslu krātuves un organisko mēslu kompostēšanas laukumus iekārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām un to izvietošana nav atļauta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.3.
411. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.4.
412. Prasības ārtelpas elementiem
413. Reklāmas stabus, bankomātus un citus ārtelpas elementus, kas atrodas vai izvirzās gājēju kustības telpā (ietvēs, gājēju ielās u.tml.) izvieto, nodrošinot vismaz 1,5 m platu brīvtelpu.
414. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.).
415. Pašvaldība, izskatot konkrētu gadījumu, var piemērot jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpiskās vizualizācijas plāna – trīs dimensiju attēla (3D) iekļaušanu būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projekta sastāvā.
416. Ievēro minimālos attālumus no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem:123.
417. līdz teritorijai aktīvajai atpūtai – no 10 līdz 40 m (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida); 123.
418. līdz teritorijai saimnieciskiem mērķiem – 20 m; 123.
419. līdz teritorijai suņu pastaigām – 40 m.
420. Daudzdzīvokļu māju pagalmus atļauts izmantot tikai publiskiem mērķiem un iedzīvotāju vajadzībām, paredzot nepieciešamos labiekārtojuma elementus (bērnu rotaļu laukumu, atpūtas, vingrošanas un sporta laukumus, laukumu atkritumu konteineru izvietošanai, autostāvvietas u.c. elementus).3.4.
421. Apstādījumi un atsevišķi koki
422. Nav atļauts stādīt kokus un krūmus (turpmāk – kokaugi) tieši pa zemes vienības robežu. Minimālo stādīšanas attālumu nosaka atkarībā no kokauga augstuma:125.
423. līdz 1,5 m augstiem kokaugiem minimālais stādīšanas attālums no zemes vienības robežas – 1 m;125.
424. no 1,5 m līdz 6 m augstiem kokaugiem minimālais stādīšanas attālums no zemes vienības robežas – 3 m;125.
425. no 6 m un augstākiem kokiem un krūmiem, minimālais stādīšanas attālums no zemes vienības robežas – 6 m.
426. Ja būvniecība plānota pilsētas vai ciema teritorijā, kurā aug koks, kura stumbra diametrs 1,3 m augstumā ir 40 cm vai vairāk būvprojekta sastāvā, detālplānojumā vai lokālplānojumā, ja šo plānošanas dokumentu izstrāde ir nepieciešama, veic koka dendroloģisko novērtējumu.
427. Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.
428. Attālums, kurā aizliegts būvēt ēku saglabājama koka tuvumā, ir vienāds ar 20 koka stumbra diametriem 1,3 m augstumā. Attālumu mēra no koka stumbra. Attālumu atļauts samazināt, ja būvprojektā paredzēti risinājumi koka saglabāšanai un atbilstošu augšanas apstākļu nodrošināšanai, ko apstiprina arborists.
429. Zemes līmeni aizliegts mainīt tuvāk nekā 1,5 m no koka stumbra un ne vairāk par 20 cm, saglabājot esošo zemes līmeni pie paša koka sakņu kakla.
430. Ja publiskos apstādījumos augošiem kokiem veido apdobi, minimālais apdobes malas attālums no koka stumbra – 1,5 m, no krūma vidus – 1 m. Ielu apstādījumos apdobes platums var tikt samazināts – kokiem līdz 0,75 m un krūmiem līdz 0,5 m, noklājot to ar caurumotu metāla plākšņu, ekobruģa, oļu vai citiem segmateriāliem – upju priežu mizu mulču vai lapu koku šķeldu, granīta šķembām, sedzējaugiem u.c., kas novērš nomīdīšanu, augsnes sablīvēšanu un nodrošinot gaisa un ūdens apmaiņu augsnē.
431. Izbūvējot jaunu ielu, starp sarkanajām līnijām paredz atsevišķu ielas apstādījumu joslu, ja to pieļauj ielas profils. Būvprojektā pamato stādījumu veidu un izvietošanas principus.
432. Pārbūvējot vai ierīkojot jaunas ielas vai autostāvvietas, izmanto dižstādus, kā arī klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošas kokaugu sugas, nodrošinot tehnoloģijas apstādījumu laistīšanai.
433. Pirms ielas pārbūves un ielas seguma atjaunošanas, ņemot vērā inženiertīklu izvietojumu un inženiertīklu īpašnieku/turētāju izsniegtos tehniskos noteikumus, būvniecības dokumentācijā pamato ielas stādījumu atjaunošanas vai jaunu stādījumu veidošanas iespējas visā ielā vai kādā tās posmā.
434. Ielā, kur starp kokiem ir atļauta vai plānota transportlīdzekļu iebraukšana vai stāvēšana, paredz risinājumus koku stumbru un sakņu aizsardzībai pret mehāniskiem bojājumiem, piemēram, ierīkojot speciālas stumbra un sakņu aizsargierīces, riepu barjeras vai vertikālas apdobju apmales un slodzi izlīdzinošas konstrukcijas.
435. Apstādījumu joslu gar ielu veido, ievērojot nosacījumus:135.
436. apstādījumu joslas gar ielu ierīkošanas mērķis ir veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru;135.
437. apstādījumu joslas gar ielu risinājumu iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā, pamatojot joslas platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram, vairākpakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi u.tml.);135.
438. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus ielā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu).
439. Norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai (aizsardzībai pret troksni un gaisa piesārņojumu) veido:136.
440. izbūvējot daudzdzīvokļu māju pie B, C vai D kategorijas ielas, stādījumus ierīko ielas pusē;136.
441. gar zemes vienības robežu, kurā izvieto rūpniecības uzņēmumu vai tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kura stāvu platība ir lielāka par 300 m2 un 50 m rādiusā ap attiecīgo objektu izvietota vai apbūves noteikumos atļauta dzīvojamā apbūve vai vispārējās izglītības iestāde. Joslu veido gar robežu, kas vērsta dzīvojamās apbūves vai vispārējās izglītības iestādes virzienā. To ierīko ar vairākpakāpju stādījumiem un vismaz 4 m platumā.
442. Kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, stāda ne tuvāk kā 3 m no zemes vienības robežas vai ne tuvāk kā 2 m no ielas sarkanās līnijas. Prasības neattiecas uz ielu apstādījumiem starp ielas sarkanajām līnijām.
443. Veicot koku un krūmu stādīšanu, ievēro minimālos attālumus no būvēm:138.
444. no ēkas ārsienas līdz:138.1.
445. koka stumbram – 5 m;138.1.
446. krūma vidum – 1,5 m;138.
447. no ietves vai gājēju celiņa malas līdz koka stumbram – 0,7 m;138.
448. no ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales malas vai grāvja augšmalas līdz koka stumbram – 2 m;138.
449. no nogāzes – 1 m.
450. Nepieļauj apstādījumos esošo koku, krūmu un citu stādījumu, tai skaitā dzīvžogu vai to vainaga izplešanos ārpus apstādījumu īpašnieka zemes vienības robežas.
451. Lauku teritorijā kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m atļauts ieaudzēt vai stādīt ne tuvāk kā 3 m no valsts autoceļu un pašvaldības ceļu zemes nodalījuma joslas. Augstāku apstādījumu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.3.4.
452. Apstādījumu aizsardzības nosacījumi būvju būvdarbu procesā
453. Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt koku sakņu sistēmu, stumbru un vainagu.
454. Būvdarbu laikā veic koku aizsardzības pasākumus:142.
455. iežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m;142.
456. ja īslaicīgu būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koka saknes apklāj, lai pasargātu tās no izžūšanas;142.
457. zemes virsmu ap kokiem, izņemot ielas satiksmes telpu, noklāj ar liela izmēra plātnēm, lai smagā celtniecības tehnika neizraisītu augsnes sablīvēšanos un novērstu sakņu bojājumus. Minimālā noklājamā platība sakrīt ar koka vainaga projekciju uz zemes.
458. Veicot būvdarbus un rakšanas darbus koku tuvumā ievēro minimālo attālumu no koka stumbra:143.
459. jaunstādītiem kokiem un kokiem ar stumbra diametru līdz 20 cm – ne tuvāk par 1 m;143.
460. kokiem ar stumbra diametru līdz 0,4 m – ne tuvāk par 2 m;143.
461. kokiem ar diametru vairāk kā 0,4 m – piecu koka stumbru diametru attālumā.3.4.
462. Atkritumu savākšanas vietas
463. Plānojot jaunu apbūvi, paredz atkritumu tvertņu novietnes laukumus atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam un veidam.
464. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu, velosipēdu un gājēju ceļu plānojumu.
465. Plānojot atkritumu tvertņu novietņu izvietojumu, izvērtē funkcionālos, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu. Jaunās apbūves teritorijās no atkritumu tvertņu novietnes laukuma malas ievēro šādus attālumus:146.
466. ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu mājas fasādes ar logiem;146.
467. ne tuvāk par 10 m no izglītības iestādes ieejas, bērnu rotaļu laukuma vai atpūtas zonas;146.
468. ne tuvāk par 5 m no saglabājamu koku stumbriem, ja izbūvējot laukumu tiek veikti zemes darbi;146.
469. ne tuvāk par 1,5 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.3.
470. Prasības vides risku samazināšanai3.5.
471. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas
472. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.
473. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvprojektā vai sanācijas programmā.3.5.
474. Aizsardzība pret troksni un citu piesārņojumu
475. Ja apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumus, attiecīgā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
476. Plānojot apbūves teritorijas izmantošanas funkciju, kur radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanu.
477. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, aizsargstādījumu joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvprojektā.
478. Pirms tādas komercdarbības uzsākšanas vai iekārtas uzstādīšanas ārpus telpām, kur plānotās darbības vai iekārtas skaņas jaudas līmenis (LWA) pārsniedz 80 dB(A), aprēķina darbības veikšanas un iekārtas ekspluatācijas radīto trokšņa līmeni un novērtē tā ietekmi uz dzīvojamās apbūves, izglītības iestāžu, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu apbūves teritorijām. Ja aprēķinātais trokšņa līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus, darbības veicējs vai iekārtas uzstādītājs īsteno prettrokšņa pasākumus.
479. A un B kategorijas piesārņojošo darbību (iekārtas, būves, procesi), kurai ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku vai cita piesārņojuma robežlielumus nav atļauts izvietot tuvāk par 100 m no dzīvojamās un publiskās ēkas.
480. Pašvaldība pie būvprojekta izstrādes piesārņojošas darbības objektam pieprasa 1.kārtā veikt nepieciešamo aizsardzības risinājumus (prettrokšņa siena vai valnis, zaļā buferzona vai cits pēc nepieciešamības).
481. Jaunbūvējamu dzīvojamo vai publisko ēku nav atļauts izvietot tuvāk par 100 m no A un B kategorijas piesārņojošas darbības (iekārtas, būves, procesi), kurai ir risks pārsniegt trokšņa, gaisa kvalitātes, smaku vai cita piesārņojuma robežlielumus.3.5.
482. Noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei
483. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:156.
484. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1);156.
485. Lauksaimniecības teritorija (L);156.
486. Mežu teritorija (M);156.
487. Ūdeņu teritorija (Ū).
488. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no derīgo izrakteņu ieguves vietas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļautas:157.
489. tuvāk par 200 m no pilsētas, ciema vai lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas; 157.
490. tuvāk par 500 m no pilsētas, ciema vai lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās ēkas, ja plānots veikt dolomīta ieguvi izmantojot spridzināšanas metodi; 157.
491. tuvāk par 100 m no blakus esošas neapbūvētas zemes vienības robežas;157.
492. tuvāk par 300 m no kapsētas teritorijas (Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1)) zemes vienības robežas; 157.
493. vietējās nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgās teritorijās (TIN5);157.
494. tuvāk par 30 m no pašvaldības ceļa ass.
495. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas, izstrādā transporta shēmu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvotajām vietām gar transportēšanas ceļiem, saskaņojot ar pašvaldību un/vai VSIA "Latvijas Valsts ceļi".
496. Derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādātāji uztur kārtībā derīgo izrakteņu transportēšanā izmantojamos ceļus, veic to atputekļošanu vai asfaltēšanu līdz valsts galvenajam vai reģionālajam autoceļam pirms izstrādes uzsākšanas un izstrādes laikā.
497. Gadījumā, ja derīgo izrakteņu ieguves teritorijā atrodas jebkādi inženiertīkli un objekti vai derīgo izrakteņu transportēšanai nepieciešama jaunu ceļu ierīkošana vai esošo ceļu pārbūve, šķērsojot inženiertīklus, karjera izstrādātājs savu darbību saskaņo ar attiecīgā inženiertīkla turētāju/iem.3.
498. Prasības ūdeņu teritoriju plānošanai un izmantošanai
499. Pie iekšzemes publiskajiem ūdeņiem (Bicānu ezers, Bieržgaļa ezers, Cirišs, Feimaņu ezers, Lielais Kolupa ezers, Pelēča ezers, Rušons) un citiem ezeriem un upēm, īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) nodrošina publisku piekļuvi gājējiem un riteņbraucējiem, atbilstoši Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā, Apbūves noteikumu 3.pielikumā. Publiskās piekļuves pie ezeriem un upēm un normatīvajos aktos noteiktajam.
500. Būves ūdensobjektu krastmalā un publiskajos ūdeņos izvieto tā, lai tiktu saglabāta gājēju pārvietošanās iespēja tauvas joslā.
501. Laivu piestātnes atļauts būvēt vienīgi kā īslaicīgas lietošanas būves.
502. Nav atļauta autoriepu izmantošana piestātnes aizsargaprīkojuma atdurierīcēm (fenderiem).
503. Slipa vai laipas izvietošanai, kas paredzētas publiskai izmantošanai, izstrādā būvprojektu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
504. Publiskajos ūdeņos atļauta peldbūvju noenkurošana, ja tās tiek izmantotas publisku funkciju nodrošināšanai.
505. Ūdensmalas (krastmalas) labiekārtojuma elementus, to daudzumu un izvietojumu nosaka, izstrādājot labiekārtotas ūdensmalas būvprojektu, ņemot vērā labiekārtojamās ūdensmalas izmēru, ūdens objekta īpašības, tām pieguļošās apbūves un labiekārtojuma raksturu, dabas vērtības un paredzamo noslodzi.
506. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu savākšanas tvertnes un tualetes, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velonovietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai – dzeramā ūdens ņemšanas vieta.
507. Publisko ūdeņu teritorijā atļauta peldbūvju ar publiskām funkcijām (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts, sporta objekts, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu) izvietošana.
508. Prasības peldbūvju izvietošanai:170.
509. peldbūves pakalpojumu objektu ierīkošanai uz publiskajiem ūdeņiem atļautas publiskajos ezeros – Bicānu ezerā, Bieržgaļa ezerā, Cirišā, Feimaņu ezerā, Lielajā Kolupa ezera, Pelēča ezerā, Rušonā, ja to neierobežo ĪADT aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Peldbūvei ir jābūt piesaistītai pie zemes vienības, kas tieši robežojas ar publiskā ūdensobjekta krasta līniju;170.
510. peldbūvei atkarībā no būves paredzētā lietošanas veida, ievēro šo noteikumu prasības attiecīgai sauszemes būvei ar tādu pašu funkciju tiktāl, ciktāl tas ir tehniski iespējams attiecībā uz peldošu būvi;170.
511. peldbūves ūdens teritorijā izvieto ne tālāk kā 20 m joslā no krasta;170.
512. peldbūves augstums nepārsniedz 6 m virs ūdens līmeņa vidējā iegrimē;170.
513. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;170.
514. katrai peldbūvei krastā paredz autostāvvietas, ņemot vērā prasības autostāvvietu nodrošinājumam atbilstošai sauszemes būvei (lietošanas veidam);170.
515. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;170.
516. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredz slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus vai pieslēgumus nepieciešamajiem inženiertīkliem.
517. Ūdensteču un ūdensobjektu krasta erozijas riska vietas un prasības erozijas riska novēršanai nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā.3.
518. Prasības kultūras mantojuma aizsardzībai3.7.
519. Prasības kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās
520. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ievēro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – NKMP) noteikto uzturēšanas režīmu, kas atrodams vietnē: https://mantojums.lv/ (katra kultūras pieminekļa kartiņas sadaļā "Režīmi un ĢEO").
521. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, un to aizsardzības zonu teritorijās plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.
522. Jebkādu teritorijas izmantošanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā) plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.
523. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana, ūdenstilpņu izveide un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.
524. Atjaunojot vai pārbūvējot arhitektūras pieminekļu ēkas: 176.
525. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas;176.
526. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm;176.
527. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.
528. Veicot būvniecību un saimniecisko darbību kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās, ievēro šādus nosacījumus:177.
529. kā kultūrvēsturisku vērtību saglabā esošo un atjauno vēsturisko ielu tīklu, ielu telpas veidolu, ietverot ielu segumus un profilu, apstādījumus, žogus un to izvietojumu, labiekārtojumu, esošās vēsturiskās apbūves mērogu un raksturu atbilstoši vēsturiskās apbūves plānojumam, apbūves izvietojumu attiecībā pret ielu, atjauno zudušos būvapjomus;177.
530. teritorijās saglabā zemes vienību dalījuma vēsturisko struktūru. Jaunas zemes vienības atļauts veidot atbilstoši konkrētajā kvartālā vai ielas telpā raksturīgajam, dominējošajam zemes vienības lielumam un konfigurācijai, pamatojoties uz zemes ierīcības ierosinātāja vai pašvaldības veiktas situācijas izpētes rezultātiem;177.
531. ja no vairākām zemes vienībām veido jaunu apbūves gabalu, vai arī, ja apbūve aptver vairākas blakus esošas zemes vienības, tad jaunajā apbūvē atspoguļo vēsturisko zemes vienību un būvju dalījumu;177.
532. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu principu (priekšdārziņus, pagalmu apzaļumojumu, koku alejas u.tml.) un raksturu (izkārtojumu un kompozīcijas principus);177.
533. esošo ēku pārbūves, fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumtu iesegumu nomaiņas risinājumus izstrādā saskanīgi ar vēsturiskās pilsētvides apbūves veidola koptēlu;177.
534. jaunbūves plāno un izbūvē tā, lai tās iekļautos apkārtējā apbūves ainavā, ņemot vērā apbūves mērogu, struktūru, kompozīcijas principus, vizuālās saiknes ielu un laukumu telpā un konkrētās pilsētbūvnieciskās struktūras evolūcijas likumsakarības. Jaunbūves projekta risinājuma pamatojumam būvprojekta sastāvā sagatavo apkārtējās apbūves pilsētbūvniecisko analīzi ielas telpu ietverošo kvartālu mērogā;177.
535. maksimālo vai minimālo apbūves blīvumu zemes vienībā nosaka atbilstoši vēsturiski iedibinātajam apbūves blīvumam vismaz kvartāla mērogā;177.
536. jaunbūvējamu un pārbūvējami ēku apbūves augstumu nosaka atbilstoši apkārtējās apbūves mērogam un raksturam;177.
537. jaunbūvju fasāžu apdarē izmanto ar vēsturisko apbūvi stilistiski saskanīgus materiālus – ķieģeli, apmetumu un koku. Pilsētā aizliegts izmantot apaļkoka guļbaļķus, plastmasu, oriģinālo materiālu imitācijas un metālu.
538. Veicot ielu pārbūvi ievēro šādus nosacījumus: 178.
539. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi vai pārklāt to ar citu klātni. Saskaņojot risinājumu pašvaldībā un gadījumos, kad tas noteikts normatīvajos aktos – arī ar NKMP, atļauts apaļo akmeņu bruģi aizstāt ar kalto akmeņu bruģi;178.
540. pārbūvējot ielu saglabā un atjauno vēsturisko ietvju segumu. Seguma atjaunošanā izmanto oriģinālos klājuma paņēmienus, piemēram, bruģa vai klinkera ķieģeļu starpu aizpildījumu ar sīkāku akmeņu piebruģējumu, oriģinālos apmaļu (bortakmeņu) un noteku risinājumus. Vienādas ietves apmales veido vismaz viena kvartāla garumā, bet ja tas nav iespējams – vismaz vienas zemes vienības ielas frontes garumā;178.
541. izmaiņas ielu profilā un segumos ir atļautas, samērīgi izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;178.
542. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.) veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu (ainavu);178.
543. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts paaugstināt attiecībā pret esošo būvju pamatiem, pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs izmaiņas pasliktina būvju tehnisko stāvokli;178.
544. ja ielas seguma līmenis ir paaugstināts un pasliktina būvju tehnisko stāvokli, pārbūvējot ielu, tās seguma līmeni pazemina zemāk par ietvei pieguļošo būvju pamatu (cokolu) hidroizolācijas līmeni;178.
545. veicot inženiertehniskās apgādes tīklu izbūvi vai pārbūvi ietvē, kas ieklāta ar asfaltbetonu, pēc inženiertehniskās apgādes tīklu izbūves ietvi ieklāj ar bruģakmens segumu visā ietves platumā tā kvartāla vai kvartālu grupas garumā, kurā ir veikti būvdarbi. 3.7.
546. Prasības pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgo ēku pārbūvei un atjaunošanai
547. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas iekļautas Apbūves noteikumu 4.pielikumā. Pašvaldības nozīmes kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas.
548. Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas fasādes atjaunošanas un pārbūves darbus veic, saglabājot tās ārējo arhitektonisko veidolu, jumta formu, fasāžu elementus un apdari, saglabājot ēkas vēsturisko raksturu, taču ir pieļaujamas pielāgošanās iespējas, lai būtu iespējams nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu funkcionalitāti, nesamazinot ēkas vēsturisko vērtību.
549. Atļauts pielāgot ēkas funkciju, ja tā saglabā atbilstošu kultūrvēsturisko un arhitektonisko raksturu, pieļaujot mainīt ēkas iekšējo plānojumu, bet saglabājot ārējo izskatu, saskaņojot būtiskas izmaiņas ar pašvaldību, kas nodrošina, ka netiek pārkāpti vēsturiskās teritorijas saglabāšanas principi.
550. Atjaunojot un pārbūvējot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku fasādes ievēro šādus nosacījumus:182.
551. nav pieļaujama kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ielas fasādes apdares un arhitektoniskā risinājuma vienkāršošana, arhitektonisko elementu (verandu, balkonu, jumta logu, rustiku, logu apmaļu, portālu, karnīžu, dzegu u.c.) likvidācija, ja tās ir iespējams saglabāt;182.
552. apmestām mūra ēkām atjauno fasādes apmetumu un dekoratīvās detaļas;182.
553. aizliegts likvidēt, apmest vai aizkrāsot fasāžu pildrežģu konstrukcijas; ugunsmūriem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, saglabā orģinālo apdares veidu akmens mūra fasādēs ar sarkano ķieģeļu logailu un durvju ailu apdari atjauno bojātās akmens mūra daļas, attīra ķieģeļu mūra fasādes fragmentus un atjauno šuvojumu;182.
554. fasādes pilnrežģa konstrukcijas var tikt atjaunotas vai pielāgotas, saglabājot to pamatstruktūru, taču pieļaujot nelielas vizuālas izmaiņas vai materiālu nomaiņu, ja tas neietekmē ēkas vēsturisko vērtību;182.
555. koka konstrukciju ēkām ar apmestām fasādēm atjauno fasāžu apmetumu un dekoratīvās detaļas;182.
556. atjaunojot koka konstrukciju ēku fasādes ar dēļu apšuvumu, saglabā esošo apdares veidu, ja nepieciešams, to atjauno. Saglabā dekoratīvās apdares elementus, iztrūkstošās vai bojātās detaļas izgatavo pēc orģinālo detaļu parauga. Koka ēku fasāžu dēļu apšuvumu aizliegts mainīt ar citu apdares materiālu;182.
557. ēku siltināšanu veic no iekšpuses. Siltinājumu pieļaujams veikt no ārpuses, ja ir izstrādāts vēsturiskajam fasādes veidolam identisks risinājums;182.
558. atjaunojot vai pārbūvējot ēkas ar vēsturiskajai apbūvei neatbilstoša materiāla fasādēm un to elementiem, pašvaldība var noteikt prasību neatbilstošos materiālus nomainīt ar vēsturiskai apbūvei atbilstošiem materiāliem.
559. Atjaunojot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku logus un durvis, ievēro šādus nosacījumus:183.
560. ielas fasādēs nav pieļaujama sākotnējo logu un durvju nomaiņa ar vienkāršotiem un asimetriskiem logiem un durvīm, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Ja sākotnējie logi un durvis ir zuduši vai to tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka atjaunošana nav lietderīga, izgatavo to vēsturiskos analogus vai stilistiski iederīgus elementus;183.
561. virs ārdurvīm saglabā virsgaismas logus. Vārtu atjaunošanai izmanto koku vai metālu;183.
562. izgatavojot logus un durvis, to dalījumu veido atbilstoši vēsturisko logu un durvju dalījumam;183.
563. nav pieļaujamas neproporcionālas logailu konfigurācijas maiņas (logailu paplatināšana vai logailu izbūve līdz ēkas grīdas līmenim);183.
564. koka konstrukciju ēkās iebūvē koka logus un durvis. Esošos koka logus restaurē vai nomaina ar koka logiem un durvīm. Logus veido ar vēsturiskajiem logiem un durvīm atbilstošu profilējumu un loga bloka dalījumu. Pieļaujams iebūvēt stikla pakešu logus koka rāmī; 183.
565. vēsturisku ēku interjerus restaurē, ja saglabājas vismaz 20% no kultūrvēsturiskām liecībām. Vēsturiskās kāpnes restaurē vai izgatavo to kopiju atbilstoši attiecīgās ēkas arhitektūras stilam.
566. Atjaunojot kultūrvēsturiski vērtīgu ēku jumta segumu, ievēro šādus nosacījumus:184.
567. izmanto ar vēsturisko jumtu segumu saskanīgus materiālus – gludas skārda loksnes, māla kārniņus, koka skaidu, jumstiņu segumu. Nav atļauta dakstiņus imitējošu lokšņu materiālu izmantošana, bet pieļaujamas atkāpes, ja ēkas apjoma un jumta konstrukcijas dēļ – jumta segums nav redzams;184.
568. slīpo jumta plaknēs, kas vērstas uz ielu vai citu publisko ārtelpu, aizliegts iebūvēt jumta logus;184.
569. ūdens novadīšanai no jumtiem ierīko metāla notekrenes un notekcaurules.3.
570. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai
571. Lauksaimniecības zemju apmežošana nav atļauta vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās teritorijās (TIN4) un ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), izņemot, ja TIN5 teritorijās saskaņots ar pašvaldību. Īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (ĪADT) lauksaimniecības zemju apmežošanā ņem vērā ĪADT noteiktās prasības.
572. Lauksaimniecības zemju apmežošana ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem:186.
573. lauksaimniecības zemes auglība ir 30 balles un augstāka;186.
574. vienlaidus lauksaimniecības zemju platība ir lielāka par 2 ha;186.
575. lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir meliorēta;186.
576. zemes līdz paredzētajai apmežošanai ir apsaimniekotas un tiek izmantotas lauksaimniecībā (tīrumi, ganības);186.
577. 70% no visapkārt esošās lauksaimniecības zemes plānotajam apmežošanas nogabalam tiek apsaimniekotas un izmantotas lauksaimniecībā;186.
578. lauksaimniecības zemes, kuras atrodas blakus putnu mikroliegumiem (teritorijās, kurās barojas putni).
579. Kā izņēmums apmežošana atļauta
580. punktā minētajiem kritērijiem atbilstošās lauksaimniecības zemēs, gadījumā, ja lauksaimniecības teritorijai visapkārt atrodas mežs, tā ir grūti pieejama un nav piebraucamā ceļa.
581. Ja lauksaimniecības zemē ir reģistrēti bioloģiski vērtīgi zālāji (BVZ), nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojumu zālāja platības pārveidošanai jeb zemes lietošanas kategorijas maiņai.
582. Meža zemes atļauts atmežot, ja meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā nepieciešama, lai uzsāktu Teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu.
583. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
584. Savrupmāju apbūves teritorija4.1.
585. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.
586. Pamatinformācija
587. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka Preiļu pilsētas un ciemu teritorijās, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.
588. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
589. Savrupmāju apbūve