Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā"

Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 7 Rīgā 2019. gada 9. janvārī (prot. Nr. 1 28. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" 1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) IV sadaļas pirmās nodaļas "Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana" 1.3. apakšpunktā, otrās nodaļas "Prevencijas pasākumu pilnveidošana" 2.3. apakšpunktā, trešās nodaļas "Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība" 3.4. apakšpunkta 1.a. variantā un ceturtās nodaļas "Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana" 4.3. apakšpunktā ietverto risinājumu. 2 2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. 3 3. Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram konceptuālajā ziņojumā norādītajos termiņos iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus. 4 Ministru prezidents Māris Kučinskis Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Ministru kabineta 2019. gada 9. janvāra rīkojums Nr. 7) Konceptuāls ziņojums "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā"(Konceptuāls ziņojums grozīts ar MK 11.09.2020. rīkojumu Nr. 505) SATURSI. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkumsII. Situācijas aprakstsIevads1. Ugunsdrošības situācijas vispārīgs raksturojums2. Iespējamie riski, ja esošā situācija netiek mainītaIII. Valsts politikas ugunsdrošības jomā mērķis, prioritātes, sasniedzamie rezultāti un rezultatīvie rādītājiIV. Prioritātes, problēmas un risinājumi1. Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana2. Prevencijas pasākumu pilnveidošana3. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība4. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšanaV. Ietekme uz problēmu risināšanuVI. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetuI. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkumsKonceptuālais ziņojums "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) sagatavots, lai radītu optimālus priekšnosacījumus ugunsdrošības uzlabošanai valstī. Konceptuālajā ziņojumā atspoguļota pašreizējā situācija ugunsdrošības jomā, noteikti mērķi, veicamie pasākumi un sasniedzamie rezultāti, lai uzlabotu ugunsdrošības situāciju valstī. Konceptuālajā ziņojumā nav skarti jautājumi, kas saistīti ar Valsts meža dienesta darbību meža ugunsdzēsības jomā.1Lai sasniegtu mērķi – uzlabot situāciju ugunsdrošības jomā valstī, kā arī sasniegtu šajā konceptuālajā ziņojumā noteiktos rezultātus, noteiktas šādas prioritātes:1. valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana;2. prevencijas pasākumu pilnveidošana;3. brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība;4. ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana.Ugunsdrošība ir atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu.2Valsts ugunsdrošības uzraudzība ir preventīvo pasākumu kopums, kura mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu.Ugunsdzēsība ir organizēta darbība, kuru veic, lai likvidētu ugunsgrēku, glābtu fiziskās personas un materiālās vērtības, kā arī aizsargātu vidi ugunsgrēka dzēšanas laikā4.Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošanaValsts ugunsdrošības uzraudzības mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) amatpersonas plānotās ugunsdrošības pārbaudes objektos veic saskaņā ar VUGD noteiktiem kritērijiem, atbilstoši objektu bīstamībai, ievērojot arī VUGD personāla resursu kapacitāti, kā rezultātā netiek gūta visaptveroša informācija par faktisko ugunsdrošības prasību ievērošanas līmeni dažādu lietošanas veidu objektos. Piemēram, dzīvojamās ēkās ugunsdrošības pārbaudes netiek veiktas pietiekamā apjomā, lai gan bojāgājušo un cietušo skaits ugunsgrēkos pamatā ir tieši dzīvojamās mājās.Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošanai, kā arī problēmu risināšanai sagatavots risinājums, kas paredz, ka ugunsdrošības uzraudzība tiek veikta esošo VUGD resursu ietvaros, regulāri izvērtējot ugunsdrošības stāvokli un nosakot pārbaudāmo objektu grupas. Izlases kārtībā plānveidīgi tiks veiktas ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamās mājās. Tiks veikti pasākumi VUGD amatpersonu vienotas profesionālās izpratnes un rīcības veicināšanai ugunsdrošības uzraudzībā.Risinājums nav saistīts ar jaunu uzdevumu deleģējumu institūcijām un ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Paredzēta jauna likumprojekta izstrāde par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, kura ietvaros tiks pilnveidots arī regulējums attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu.Prevencijas pasākumu pilnveidošanaVUGD prevencijas pasākumu pamatā ir pastāvīga sabiedrības informēšana un izglītošana par aktuālām jomām, kas saistītas ar ugunsdrošību, cilvēkdrošību un rīcību ārkārtas situācijās. Nepieciešams paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni par ugunsdrošību dzīvojamās mājās, jo, kā liecina statistikas dati, vislielākais cietušo un bojāgājušo skaits ir ugunsgrēkos, kas izcēlušies dzīvojamās mājās.Risinājums paredz sagatavot informāciju individuālo dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem par veicamajiem pasākumiem un to periodiskumu ugunsdrošības prasību ievērošanai dzīvojamās mājās, īstenot ikgadējās VUGD informatīvās kampaņas iedzīvotājiem, sakārtot un strukturēt sadarbību ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem, kā arī īstenot vienotu koordināciju prevencijas pasākumu veikšanā. Paredzēts veikt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu biedru apmācību pēc VUGD sagatavotas 20 stundu apmācības programmas ugunsdrošības prevencijā. Risinājums arī paredz īstenot pastiprināti prevencijas pasākumus teritorijās, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku.Risinājums nav saistīts ar jaunu uzdevumu deleģējumu institūcijām un ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt papildus nepieciešamais finansējums brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu biedru apmācībai iekļauts sadaļā par brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību. Jaunu tiesību aktu projektu izstrāde nav nepieciešama.Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībaSaskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto valstī ir šādi ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:1) VUGD;2) iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;3) pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;4) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumi Nr. 686 "Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām" nosaka iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības, taču minētais regulējums neattiecas uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām, kas darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu.Ņemot vērā, ka arī pašvaldību ugunsdzēsības dienestos daļa iesaistīto personu darbojas uz brīvprātības principa, šajā konceptuālajā ziņojumā tiek aplūkoti risinājumi gan brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju (turpmāk – BUB), gan pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai.Iekšlietu ministrija veica pašvaldību anketēšanu, lai apzinātu situāciju saistībā ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, kā arī iegūtu informāciju par pašvaldību sniegto atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Atbilstoši saņemtajai informācijai, pašvaldības 2016.gadā ir sniegušas atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem (tikai tiem, kas veic ugunsgrēku dzēšanu) 200 945 euro apmērā, tai skaitā, 85 079 euro telpu, tehnikas uzturēšanai, degvielas nodrošināšanai u.c. vajadzībām, 115 866 euro brīvprātīgo ugunsdzēsēju atlīdzībai.Lai veicinātu BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību, tiek piedāvāti šādi risinājuma varianti:1.a.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.Īstenojot šādu variantu, tiktu realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu. Pilotprojekta īstenošanai no dažādiem valsts reģioniem tiks izraudzītas piecas brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu (vai formējumu) komandas.Paredzēts minētās komandas iesaistīt ugunsgrēku dzēšanā, kam nav augsta sarežģītība (mazstāvu, neapdzīvotu ēku, kūlas ugunsgrēki, atkritumu degšana u.tml.), kā arī vienkāršos glābšanas darbos, atbalstot VUGD un attiecīgajā periodā arī Valsts meža dienestu. Pilotprojektā iesaistītajām komandām tiks paredzēts finansiāls atbalsts tehnikas uzturēšanai, kā arī kompensācija par izbraukumiem uz notikumiem un par dalību ugunsdrošības prevencijas pasākumos.VUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto komandu apmācību. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošanas nepieciešamība attiecībā uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp pilotprojektā iesaistītajām komandām un VUGD, tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos pilotprojekta komandu izbraukumu rajonos. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku ("baltie plankumi") – VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus. Vienlaikus, attīstot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienību, tiks nosegts "baltais plankums" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.Pēc pilotprojekta realizācijas tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 43 000 euro gadā, kas tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.1.b.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstības iespējas tiek izvērtētas pilotprojekta ietvaros, tajā iesaistot desmit brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandas.Īstenojot šādu variantu, tiktu realizēts pilotprojekts, lai praktiski testētu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai iespējamo risinājumu, iesaistot lielāku brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu komandu skaitu.Tāpat kā 1.a. variantā paredzēts, ka VUGD nodrošinās pilotprojektam izraudzīto BUB komandu apmācību. Pilotprojekta ietvaros tiks vērtēta prasību piemērošana attiecībā uz BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, tiks testēti jautājumi attiecībā uz informācijas apmaiņas kārtību starp BUB komandām un VUGD, tiks vērtēta nepieciešamība precizēt pašvaldību uzdevumus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, tiks izvērtēta situācija ugunsdrošības jomā attiecīgajos BUB komandu izbraukumu rajonos. Tiek paredzēts risinājums teritorijām, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku – VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus. Vienlaikus, attīstot Latgales reģiona Ugunsdzēsēju un glābēju biedrības Kaunatas struktūrvienību, tiks nosegts "baltais plankums" – Kaunata, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novadā.Pēc pilotprojekta realizācijas tiks sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par BUB pilotprojekta rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.Risinājuma varianta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums 86 000 euro gadā (43 000 euro gadā tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt 43 000 euro gadā nepieciešams papildu no valsts budžeta).2.variants – brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība tiek īstenota, saņemot papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.Īstenojot šādu variantu, tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB kompetenci ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbu veikšanā, preventīvo pasākumu veikšanā, informācijas apmaiņas kārtību starp pašvaldību ugunsdzēsības dienestu, BUB komandām un VUGD, tiktu noteiktas prasības attiecībā uz pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB ugunsdzēsēju veselības stāvokli un fizisko sagatavotību, noteikts pašvaldību ugunsdzēsības dienestu un BUB komandu resursu minimums un prasības, precizēti pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā, kā arī paredzēts risinājums teritorijās, kurās prognozējamais ierašanās laiks no tuvākās VUGD daļas vai posteņa pārsniedz Ministru kabineta 2016.gada 17.maija noteikumos Nr.297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus" noteikto ierašanās laiku –minētajās teritorijās ("baltajos plankumos") netiek būvēti jauni brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo – depo vajadzībām tiek pielāgotas pašvaldību īpašumā esošas telpas. Papildus, lai paaugstinātu ugunsdrošības līmeni "baltajos plankumos" līdz depo izveidei, VUGD plānos pastiprināti veikt prevencijas pasākumus.Iekšlietu ministrija iesniegtu finanšu līdzekļu pieprasījumu no valsts budžeta BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu atbalstam, piešķirtais finansējums tiktu iedalīts attiecīgajiem BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.Variants paredz pakāpenisku BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstību atbilstoši VUGD veiktajai apmācībai. Apmācītās komandas tiek iekļautas VUGD izsūtīšanas sarakstā (2020.gadā – 5 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, 2021.gadā – 15 komandas, 2022.gadā – 25 komandas, 2023.gadā – 35 komandas, 2024.gadā – 45 komandas, 2025.gadā – 55 komandas).Variants paredz arī jaunu brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo izveidi 4 "baltajos plankumos", nebūvējot tos no jauna, bet depo vajadzībām pielāgojot pašvaldību īpašumā esošas telpas. Viena depo izveidei nepieciešamās investīcijas varētu būtu 307 555 euro (184 000 euro telpu pielāgošanai, ugunsdzēsības automobilis ar atbilstošu aprīkojumu 120 879 euro, individuālie aizsardzības līdzekļi diviem ugunsdzēsējiem 2676 euro).Šī risinājuma varianta īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta:2020.gadā – 42 510 euro (atbalsts 5 komandām);2021.gadā – 435 085 euro (atbalsts 15 komandām un 1 depo izveidošana);2022.gadā – 520 105 euro (atbalsts 25 komandām un 1 depo izveidošana);2023.gadā – 605 125 euro (atbalsts 35 komandām un 1 depo izveidošana);2024.gadā – 690 145 euro (atbalsts 45 komandām un 1 depo izveidošana);2025.gadā – 467 610 euro (atbalsts 55 komandām).Pašvaldību ugunsdzēsības dienestu vai BUB aprīkojumam jābūt salāgojamam ar VUGD aprīkojumu, iesaistīto brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības līmenim jābūt tādam, lai tie spētu saprast un izpildīt glābšanas darbu vadītāja rīkojumus, kā arī atbalsta sniedzēju profesionalitātei jābūt tādai, lai, uzsākot aktīvu rīcību, tā būtu lietderīga.Vienlaikus apgalvot, ka attiecīgais formējums varēs noreaģēt ātrāk nekā VUGD, nevar, jo, ņemot vērā "brīvprātības principu", pēc trauksmes signāla saņemšanas brīvprātīgie ugunsdzēsēji un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu ugunsdzēsēji uzsāk pulcēties vienkopus, nevis pilnā ekipējumā nekavējoši izbrauc uz notikuma vietu.Variants saistīts ar izmaiņām tiesību aktos.Konceptuālajā ziņojumā iekļauts arī risinājuma 3.variants, ko iesniedza Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība:3.variants – Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība, saņemot finansējumu no valsts, sadarbojas ar pašvaldībām, pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un VUGD.Īstenojot šādu variantu, arī tiktu noteikts normatīvais regulējums attiecībā uz Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienību un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu uzdevumiem, pienākumiem un tiesībām, prasībām pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem un BUB, lai tie varētu īstenot pasākumus ugunsdzēsības un ugunsdrošības prevencijas jomā, ugunsdzēsēju apmācības apjomu un saturu, kā arī resursu minimumu attiecībā pret sniegtā pakalpojuma apjomu. Tiktu iesniegts finanšu līdzekļu pieprasījums no valsts budžeta brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalstam, piešķirtais finansējums tiktu iedalīts Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.Šī risinājuma varianta īstenošanai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi no valsts budžeta brīvprātīgo ugunsdzēsēju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu atbalstam (uzturēšanas izmaksas):2019.gadā – 545 600 euro;2020.gadā – 633 600 euro;2021.gadā – 721 600 euro;2022.gadā un turpmāk katru gadu – 809 600 euro.Variants saistīts ar izmaiņām tiesību aktos.Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšanaMinistru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka virkni prasību, kas ir jāievēro, lai maksimāli samazinātu ugunsgrēku izcelšanās riskus objektos. Minētie noteikumi nosaka, ka tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā. Savukārt citiem pakalpojumiem ugunsdrošības jomā, piemēram, ugunsaizsardzības sistēmu tehniskā apkope un remonts, nav attiecīgā normatīvā regulējuma, izņemot atsevišķas prasības, kas iekļautas standartos, bet tās galvenokārt ir vispārējas. Tādējādi nav vienotas izpratnes, kādas personas var sniegt pakalpojumus ugunsdrošības jomā.Izstrādājot jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, plānots ietvert tajā tiesisko regulējumu, kas paredzētu, ka:- pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanai veic fiziska persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;- tiek noteiktas prasības fizisku personu, kas veic pasākumus ugunsdrošības normu nodrošināšanai, kvalifikācijai.Risinājums ir īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.Iekšlietu ministrija atbalsta šā konceptuālā ziņojuma IV sadaļas pirmās nodaļas "Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana" 1.3.apakšpunktā, otrās nodaļas "Prevencijas pasākumu pilnveidošana" 2.3.apakšpunktā, trešās nodaļas "Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība" 3.4.apakšpunktā 1.a.variantā un ceturtās nodaļas "Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana" 4.3.apakšpunktā ietvertos risinājumus.II. Situācijas aprakstsIevadsKonceptuālais ziņojums ir sagatavots atbilstoši Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai noteiktajam pasākumam (pasākuma Nr.85.3.) – konceptuālā ziņojuma sagatavošana iesniegšanai Ministru kabinetā, atspoguļojot tajā pašreizējo situāciju ugunsdrošības jomā un nosakot turpmākās darbības pamatprincipus, mērķus, veicamo pasākumu kopumu un sasniedzamos rezultātus, kas vērsti uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī, kā arī saistībā ar šādu Valsts kontroles ieteikumu5, kas tika sniegti Iekšlietu ministrijai un VUGD, izpildi:1. izvērtēt un noteikt prioritātes, konkrētus sasniedzamos mērķus, veicamos pasākumus, sasniedzamos rezultātus un to novērtēšanas rādītājus;2. noteikt valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veicamo preventīvo pasākumu saturu, iesaistītajām institūcijām veicamos uzdevumus;3. izvērtēt iespējas iesaistīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju, pašvaldību un citu institūciju ugunsdzēsības dienestus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomās, nosakot tām normatīvajā regulējumā konkrētus uzdevumus, vienlaikus izvērtējot arī iespējamos risinājumus brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju darbības atbalstam.Valsts kontrole revīzijas ziņojumā "Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?" norādīja, ka:- ugunsdrošības situāciju valstī raksturo pieaugošs ugunsgrēku skaits, līdz ar to VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem nepieciešams vairāk resursu, kā arī – ne vienmēr VUGD spēj ierasties notikuma vietā normatīvajos aktos noteiktajā laikā;- VUGD īstenoto preventīvo darbību nevar vērtēt kā pietiekamu un efektīvu, jo netiek sekmēta ugunsdrošības situācijas uzlabošanās;- ugunsdrošības prasību pārkāpumi objektos, kur VUGD amatpersonas veikušas ugunsdrošības pārbaudes, ilglaicīgi netiek novērsti;- ugunsdrošības prasību pārkāpēji tiek saukti pie administratīvās atbildības nepietiekoši;- ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamās mājās tiek plānotas un veiktas minimālā apmērā;- fizisko personu zināšanu un informētības līmenis par ugunsdrošību (it īpaši par apkures sistēmu ekspluatāciju) ir zems;- VUGD veiktie informatīvie pasākumi iedzīvotāju zināšanu un izpratnes paaugstināšanai nav pietiekami;- netiek novērtēti veikto preventīvo pasākumu rezultāti un ietekme;- valstī nav vērtēts jautājums par to, vai ar pašreizējo kārtību tiek nodrošināta pietiekama ugunsdrošības prasību ievērošanas kontrole būvniecībā;- nepietiekošā līmenī norisinās sadarbība starp VUGD un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām, pašvaldību un citu institūciju ugunsdzēsības dienestiem ugunsgrēku dzēšanā un preventīvo pasākumu veikšanā;- valstī nav kompleksi risināts jautājums par nepieciešamajiem pasākumiem un finansējumu, lai paaugstinātu iedzīvotāju izpratnes līmeni par ugunsdrošību, mazinātu ugunsgrēku skaitu un to sekas;- valstī nav izvirzīti konkrēti ugunsdrošības attīstības plānošanas politikas mērķi un nav paredzēti tiem atbilstoši veicamie pasākumi un sasniedzamie rezultāti;- nav noteiktas ugunsdrošības situācijas uzlabošanā iesaistāmās institūcijas, to funkcijas un sadarbības mehānismi.Konceptuālajā ziņojumā netiek skatīti jautājumi, kas saistīti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājumu ar tehniku, aprīkojumu, telpām un cilvēku resursiem, ņemot vērā, ka minētie jautājumi tiek ietverti citos Ministru kabinetā skatāmajos dokumentos, piemēram, Ministru kabineta 2017.gada 14.februāra sēdē (prot. Nr.7, 42.§) tika skatīts informatīvais ziņojums "Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādi, papildu nepieciešamo personālu esošo struktūrvienību nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, kā arī depo ēku būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu un papildus nepieciešamo finansējumu 2018.gadam un turpmākajiem gadiem", dodot uzdevumu jautājumu par papildu amata vietu un to uzturēšanai nepieciešamo finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam risināt vienlaikus ar konceptuālā ziņojuma "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" izskatīšanu.Ņemot vērā plānā "Valsts pārvaldes reformu plāns 2020" (apstiprināts Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra sēdē) iekļauto pasākumu, kas paredz valsts pārvaldē "iesaldēt" jaunu amata vietu veidošanu tuvāko triju gadu laikā, kā arī Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta ārkārtas sēdē (prot. Nr.41, 1.§, 42.punkts) doto uzdevumu – "Ministrijām pārskatīt līdzšinējo praksi un turpmāk nepieprasīt jaunas amata vietas, nepieciešamos cilvēkresursus rodot iekšējo procesu efektivizēšanā vai ministrijas ietvaros (izņemot pilnā apmērā no ārvalstu finanšu palīdzības finansētās amata vietas)", jautājums par papildu amatu vietām nav aktualizējams un konceptuālajā ziņojumā nav iekļauts. VUGD turpinās pildīt tam normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus esošo personāla resursu ietvaros. Savukārt Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanas ietvaros Iekšlietu ministrija līdz 2018.gada 31.decembrim veiks iestāžu analīzi, kurās tiek nodarbinātas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tai skaitā arī VUGD.Lai veicinātu šī konceptuālā ziņojuma sagatavošanu, ar Iekšlietu ministrijas 2017.gada 13.maija rīkojumu Nr.1-12/1107 tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības pārstāvji. Atsevišķās darba grupas sanāksmēs piedalījās arī Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes pārstāvji.1. Ugunsdrošības situācijas vispārīgs raksturojumsVUGD statistikas dati liecina, ka 2017.gadā valstī reģistrēti 8714 ugunsgrēki (bez meža ugunsgrēkiem), kas ir par 6,18% mazāk, salīdzinot ar 2016.gadu. Sākot no 2014.gada, vērojama ugunsgrēku skaita samazināšanās (skat. 1.attēlu). 2018.gadā laika posmā no 1.janvāra līdz 31.augustam reģistrēti 7224 ugunsgrēki (no tiem Rīgā 1694).1.attēlsReģistrētie ugunsgrēki no 2010. līdz 2017.gadam(skaits, bez meža ugunsgrēkiem)Izvērtējot ugunsgrēku skaitu vairāku gadu garumā dažādos objektos, secināms, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas dzīvojamās ēkās, neapsaimniekotās ēkās, izgāztuvēs, bieži deg atkritumi un kūla (skat. 2.attēlu).2.attēlsUgunsgrēki dažādos objektos 2017.gadā(skaits attiecīgajos objektos, procentuāli no kopējā skaita)Dzīvojamās mājās arī iezīmējas tendence pēdējos gados ugunsgrēku skaitam pakāpeniski samazināties (skat. 3.attēlu).3.attēlsUgunsgrēki dzīvojamās mājās6no 2010. līdz 2017.gadam (skaits)Savukārt dzīvojamās mājās nemainīgi vairāku gadu griezumā lielāko skaitu veido ugunsgrēki daudzdzīvokļu ēkās, dzīvokļos (skat. 4.attēlu).4.attēlsUgunsgrēki dzīvojamās mājās 2017.gadā(skaits attiecīgajos objektos, procentuāli no kopējā skaita)Dzīvojamās mājās lielākais ugunsgrēku izcelšanās risks ir saistīts ar virtuvēm, dūmvadiem un dzīvojamām istabām, guļamistabām (skat. 1.tabulu).1.tabulaUgunsgrēka izcelšanās vietas dzīvojamās mājās(skaits)Ugunsgrēka izcelšanās vieta2013.g.2014.g.2015.g.2016.g.2017.g.Atkritumu tvertne14914313611296Atkritumu vads3321253318Balkons, lodžija5771735660Bēniņi6559394647Dārza māja331330266182151Dūmvads489534491513669Dzīvojamā istaba, guļamistaba427424326335339Ēkas ārsiena3638333333Gaitenis5049384651Jumts4559564443Kāpņu telpa182174157136148Lifts1013489Nojume79493Pagrabs6671456372Palīgtelpa3740503634Pārsegums2323241632Pirts, sauna1711152221Sadzīves telpa4941334544Vannas istaba, tualete4046393724Virtuve582578588569575Citi131149110124118Kopā:28262883255224652587Galvenie ugunsgrēku iespējamie cēloņi joprojām ir neuzmanīga apiešanās ar uguni (5035 gadījumi 2017.gadā), elektroierīces un iekārtas (1063 gadījumi 2017.gadā), 1053 ugunsgrēku iespējamais cēlonis 2017.gadā bija saistīts ar bojātu apkures sistēmu vai tās nepareizu ekspluatāciju.Ugunsgrēkos bojāgājušo skaits ir samazinājies, apmēram 90% no kopējā bojā gājušo skaita ugunsgrēkos iet bojā ugunsgrēkos dzīvojamās mājās.2017.gadā ugunsgrēkos bojā gājuši 79 cilvēki, kas ir par 16,84% mazāk, salīdzinot ar 2016.gadu (skat. 5.attēlu) – dzīvojamās mājās bojā gāja 67 cilvēki, nedzīvojamās ēkās/būvēs – 8 cilvēki, transporta nozarē – 2 cilvēki, ražošanas objektos – 1 cilvēks, citos objektos – 1 cilvēks. 2018.gadā laika posmā no 1.janvāra līdz 31.augustam ugunsgrēkos bojā gājis 41 cilvēks, kas ir par 8 mazāk nekā 2017.gada astoņos mēnešos.5.attēlsBojāgājušie ugunsgrēkos no 2010. līdz 2017.gadam (skaits)Vienlaikus vērojams ugunsgrēkos cietušo cilvēku skaita pieaugums (skat. 6.attēlu). 2017.gadā ugunsgrēkos cietis 381 cilvēks, kas ir par 26,16% vairāk, salīdzinot ar 2016.gadu, kad to skaits bija 303. Dzīvojamās mājās cietis 321 cilvēks, nedzīvojamās ēkās/būvēs – 24 cilvēki, sabiedriskās ēkās – 3 cilvēki, transporta nozarē – 27 cilvēki, ražošanas objektos – 2 cilvēki, citos objektos – 4 cilvēki. 2018.gadā laika posmā no 1.janvāra līdz 31.augustam ugunsgrēkos cietuši 244 cilvēki, kas ir par 29 mazāk, salīdzinot ar 2017.gada astoņiem mēnešiem, kad to skaits bija 273.6.attēlsCietušie ugunsgrēkos no 2010. līdz 2017.gadam (skaits)2017.gadā valstī reģistrēti 2253 kūlas ugunsgrēki (2018.gadā – 2090 ugunsgrēki), kas ir par 14,98% mazāk, salīdzinot ar 2016.gadu, kad to skaits bija 2650. Kūlas ugunsgrēki nodara kaitējumu ne tikai videi, bet tajos cieš un iet bojā arī cilvēki (skat. 7.attēlu).7.attēlsBojāgājušie un cietušie kūlas ugunsgrēkos no 2010. līdz 2017.gadam(skaits)2. Iespējamie riski, ja esošā situācija netiek mainītaNemainoties situācijai, būtiski nemazināsies cietušo un bojā gājušo skaits, ugunsgrēkos nodarītie materiālie zaudējumi īpašumam, kā arī kaitējumi videi, turklāt ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji Latvijā attiecībā pret citām Eiropas Savienības dalībvalstīm neuzlabosies un būs sliktāki nekā kaimiņvalstīs. Saskaņā ar Starptautiskās ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas datiem par periodu no 2011.gada līdz 2015.gadam Latvijā vidējais ugunsgrēkos bojā gājušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 5,1 cilvēks gadā (Lietuvā – 4,8, Igaunijā – 4,2, Polijā – 1,4, Zviedrijā – 1, Somijā – 1,3), savukārt tādā pašā periodā Latvijā vidējais ugunsgrēkos cietušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 13,8 cilvēki gadā (Lietuvā – 7,1, Igaunijā – 6,1, Zviedrijā – 8,7, Somijā – 11,8).Neveicot uzlabojumus BUB un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu darbībā, veicinot to attīstību, nebūs iespējams panākt iedzīvotāju interesi un motivāciju iesaistīties minēto organizāciju kustībā. Novados bērnu un jauniešu iesaistīšana jauno ugunsdzēsēju kustībā veicinātu ne tikai to piesaisti lietderīgā laika pavadīšanā un fiziskās aktivitātēs, ko dod nodarbošanās ar ugunsdzēsības sportu, bet arī vairotu bērnu un jauniešu zināšanas ugunsdrošības jomā un ieaudzinātu attieksmi palīdzēt līdzcilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimē.III. Valsts politikas ugunsdrošības jomā mērķis, prioritātes, sasniedzamie rezultāti un rezultatīvie rādītājiLai sasniegtu mērķi – uzlabot situāciju ugunsdrošības jomā valstī, kā arī sasniegtu šajā konceptuālajā ziņojumā noteiktos rezultātus, tiek noteiktas šādas prioritātes:1. valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana;2. prevencijas pasākumu pilnveidošana;3. brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstība;4. ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanas jomas regulēšana.Īstenojot attiecīgos pasākumus, kas paredzēti šī konceptuālā ziņojuma IV.sadaļā, plānots sasniegt 2.tabulā iekļautos rezultātus.2.tabulaUgunsdrošības jomā sasniedzamie rezultāti un to rezultatīvie rādītājiRezultātsRezultatīvais rādītājsRezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības2017.g.2020.g.2025.g.2030.g.Samazināts ugunsgrēkos bojāgājušo skaitsVidējais ugunsgrēkos bojāgājušo cilvēku skaits uz 100 000 iedzīvotāju4,143,52,5Samazināts ugunsgrēkos cietušo skaitsVidējais ugunsgrēkos cietušo cilvēku skaits uz 100 000 iedzīvotāju19,515117Samazināts ugunsgrēku skaits valstīVidējais ugunsgrēku skaits uz 100 000 iedzīvotāju446,8440380300Samazināts ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājāsReģistrēto ugunsgrēku skaits dzīvojamās mājās2587250024002250Samazināts kūlas ugunsgrēku skaitsReģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits2253200017001400Palielināts ugunsdrošības pārbaužu skaits dzīvojamā mājāsVeikto ugunsdrošības pārbaužu skaits dzīvojamās mājās1834200022002500Palielināts iedzīvotāju, kas VUGD organizēto pasākumu ietvaros informēti par ugunsdrošību un rīcību ārkārtas gadījumos, skaitsIedzīvotāju, kas VUGD organizēto pasākumu ietvaros informēti par ugunsdrošību un rīcību ārkārtas gadījumos, īpatsvars (% no visu iedzīvotāju skaita)9,56121518IV. Prioritātes, problēmas un risinājumi1. Valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošana1.1.Esošā situācijaValsts ugunsdrošības uzraudzība (turpmāk – ugunsdrošības uzraudzība) ir preventīvo pasākumu kopums, kura mērķis ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu. Ugunsdrošības uzraudzību veic VUGD amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersona) saskaņā ar amata aprakstu, bet tieši: inspektors, vecākais inspektors, daļas komandieris un posteņa komandieris. Ugunsdrošības uzraudzības funkcijas nodrošināšanā ir iesaistīta 191 amatpersona, no kurām tiešais pienākums veikt ugunsdrošības uzraudzību ir 87 amatpersonām (kopējais VUGD amatu vietu skaits uz 2017.gada 1.augustu – 3136, tai skaitā amatpersonu amata vietu skaits – 2905). Pārējām 104 amatpersonām pienākums veikt ugunsdrošības uzraudzību ir kā papildu pienākums, jo to pamatpienākums ir vadīt VUGD teritoriālās struktūrvienības daļas vai posteņa darbu.Ugunsdrošības uzraudzības ietvaros VUGD amatpersonas atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumam (13.panta trešā daļa) veic plānotās un neplānotās ugunsdrošības pārbaudes.Plānotās ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar apstiprinātiem ugunsdrošības pārbaužu plāniem (turpmāk – objektu pārbaužu plāns), kas tiek sagatavoti katrai dienesta struktūrvienībai, kurā tiek veikta ugunsdrošības uzraudzība. Objektu pārbaužu plāns tiek sagatavots uz pieciem gadiem.Objektu pārbaužu plānā tiek iekļauti objekti, kas atbilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2016.gada 11.janvāra iekšējos noteikumos Nr.22-1.12/1 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā organizē un veic valsts ugunsdrošības uzraudzības darbu" (turpmāk – VUGD iekšējie noteikumi) noteiktajiem kritērijiem (skat. 8.attēlu). Tāpat ugunsdrošības pārbaudes plāno objektos arī pēc citiem kritērijiem, piemēram, ņemot vērā notikušo ugunsgrēku statistiku vai konstatēto ugunsdrošības prasību pārkāpumu būtību. Piemēram, 2013.gadā sakarā ar notikušo ugunsgrēku Rīgas pilī tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes muzejos un kultūrvēsturiskos objektos (muižās, pilīs). Tāpat 2013.gadā saistībā ar notikušo skābekļa balonu eksploziju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā tika veiktas neplānotās ugunsdrošības pārbaudes slimnīcās. Savukārt 2014.gadā veiktas neplānotās ugunsdrošības pārbaudes teātros, jo tika saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem dažādos teātros. Tāpat, ņemot vērā īsā laikposmā notikušos vairākus ugunsgrēkus, 2017.gadā tika veiktas neplānotās ugunsdrošības pārbaudes lauku saimniecībās. Neplānotās ugunsdrošības pārbaudes 2018.gada martā tika veiktas arī publiskās būvēs, ņemot vērā ugunsgrēku Kemerovā, Krievijā.8.attēlsObjektu pārbaužu plānā iekļautie objekti un plānoto ugunsdrošības pārbaužu biežumsUgunsdrošības uzraudzība tiek veikta arī būvniecības jomā. Plānotās būvobjektu ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Būvobjektu pārbaužu plānu, kas tiek sagatavots uz vienu gadu un tajā uzskaita III grupas būvobjektus (atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1.pielikumam). Informācija par III grupas būvobjektiem tiek iegūta no būvvaldēm, citām valsts un pašvaldību iestādēm, fizisko un juridisko personu iesniegumiem, kā arī, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzības darbu.Šobrīd netiek vērtēta iespēja, ka VUGD amatpersonas projektēšanas stadijā varētu izskatīt būvprojektus, jo šāds uzdevums būtiski paplašinātu VUGD funkcijas, un tā izpilde ir nodrošināma, veicot būtiskas izmaiņas līdzšinējā valsts ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas un veikšanas kārtībā. VUGD esošie resursi nav pietiekami jaunu funkciju īstenošanai.Būvniecības regulējums pēdējos gados ir būtiski pilnveidots, lai celtu būvprojektu kvalitāti projektēšanas posmā, tai skaitā arī ugunsdrošības prasību ievērošanā:1. Ir pieņemti jauni Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumi Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", kuros noteikts, ka, lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikāta saņemšanu arhitekta praksē; ēku konstrukciju projektēšanā; ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas, projektēšanā; siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanā; elektroietaišu projektēšanā; personai būvspeciālista kompetences pārbaudes ietvaros obligāti tiks pārbaudīta kompetence arī ugunsdrošības jomā. Noteikumos noteikts arī, ka pārbaudes saturu, kārtību un profesionālās pilnveides pasākumu tēmas un apjomu daļā par būvnormatīvos un piemērojamos standartos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kompetences pārbaudes iestādei jāsaskaņo ar VUGD, kā arī būvspeciālista kompetences novērtēšanas komisijas sastāvā jāuzaicina VUGD pārstāvis. Šādas prasībās ir noteiktas arī būvspeciālistiem būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.2. Atbilstoši Būvniecības likuma 9.1 pantam Alternatīvos tehniskos risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām ugunsdrošības jomā speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos saskaņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.3. Pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, būvspeciālistiem projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā no nākamā gada būs pieejami visi būvniecības standarti, kas svarīgi kvalitatīvai projektēšanai un būvniecībai.4. No 2019.gada būvniecībā tiek ieviesta plānveida, sistemātiska un padziļināta būvspeciālistu darbības kvalitātes uzraudzība, kuru veiks kompetences pārbaudes institūcijas. Pārbaudes tiks veiktas, izvērtējot riska kritērijus.5. Jau šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 43.punktu būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem.Papildus Ekonomikas ministrija plāno veikt grozījumus būvniecības regulējumā, lai celtu būvniecības kvalitāti un ugunsdrošības prasību ievērošanu:1. Pilnveidot Būvniecības likumu, nosakot precīzu atbildības sadalījumu starp būvniecībā iesaistītām pusēm, kā arī ieviest efektīvu apdrošināšanas mehānismu.2. Lai uzlabotu būvprojekta kvalitāti un novērstu kļūdas arī otrās grupas būvprojektos, plānots ieviest četru acu principu, proti, papildus cits atbilstošas sfēras būvspeciālists veic nepieciešamos aprēķinus – pārbauda būvprojekta izstrādātāja piedāvāto risinājumu.3. Tiks turpināts BIS pilnveidošanas process, kuras ietvaros sistēma nodrošinās funkcionalitāti efektīvai ēku un būvju ekspluatācijas uzraudzībai.Atbilstoši Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģijai 2017.–2024.gadam viens no būvniecības nozares attīstības mērķiem ir efektīvs būvniecības process, tai skaitā īsāki projektu saskaņošanas un ēku pieņemšanas ekspluatācijā termiņi.Ņemot vērā ievērojamos būvniecības regulējuma pilnveidojumus, nepieciešams izvērtēt lietderību pēc 2021.gada VUGD veikt ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā.Būvniecības informācijas sistēmā tiks attīstīta un uzturēta arī informācija par ekspluatācijā veiktajām pārbaudēm (piemēram, būves tehniskās apsekošanas atzinumi), kas būtu noderīga arī VUGD vajadzībām, plānojot ugunsdrošības uzraudzību.Lai uzlabotu ugunsdrošības pārbaužu plānošanu objektos, VUGD jānoslēdz vienošanās ar Būvniecības valsts kontroles biroju par Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā, lai iegūtu informāciju par ierosināto būvniecību Latvijā. Tādejādi VUGD resursi tiktu efektīvāk izmantoti ugunsdrošības uzraudzības pārbaudēs.VUGD amatpersonas veic ugunsdrošības pārbaudes arī paaugstinātas bīstamības objektos – objektos, kas atbilst Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumu Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" prasībām. Valsts vides dienests izstrādā kopējo inspekcijas programmu, kas nodrošina šo objektu regulāru komplekso pārbaudi ne retāk kā reizi kalendārā gadā ikvienā augstākā riska līmeņa objektā un reizi trijos gados ikvienā zemākā riska līmeņa objektā.Atsevišķi ugunsdrošības pārbaudes tiek plānotas arī VUGD darba plānos. Piemēram, saskaņā ar VUGD 2018.gada darba plānu, ugunsdrošības pārbaudes 2018.gadā ir jāveic muižās, pilīs un muzejos. 2017.gadā ugunsdrošības pārbaudes tika veiktas visās slimnīcās, 2016.gadā – izglītības un sociālās aprūpes iestādēs, 2015.gadā – kokapstrādes uzņēmumos un autoservisos, 2014.gadā – sociālās aprūpes iestādēs, slimnīcās un nakts klubos.Objektu ugunsdrošības pārbaužu plānošana notiek manuāli un šajā procesā netiek izmantotas informācijas sistēmas vai datubāzes, kas automatizētu un padarītu efektīvāku ugunsdrošības pārbaužu plānošanu, kā arī novērstu līdz šim konstatētās nepilnības. Piemēram, dažkārt secināts, ka atsevišķi objekti, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, nav iekļauti Objektu pārbaužu plānā vai atsevišķos objektos kārtējā plānotā ugunsdrošības pārbaude veikta retāk, nekā noteikts VUGD iekšējos noteikumos.Ugunsdrošības pārbaužu plānošanu veicinātu informācijas sistēmas "Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēma" ieviešana. Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēma paredzēta kā integrēta ugunsgrēku riska novērtējuma un ugunsdrošības pārbaužu plānošanas analītiska informācijas sistēma. Pašdeklarēšanas sistēmas mērķis ir analizēt ugunsgrēka izcelšanās riskus objektos atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību izpildes un notikušajiem ugunsgrēkiem, kā arī atbalstīt un automatizēt ugunsdrošības pārbaužu plānošanas procesu, balstot to uz riska novērtējumu.Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēma paredzētu, ka objekta atbildīgā persona sniedz informāciju par konkrētajā objektā īstenotajām ugunsdrošības prasībām. Pašdeklarēšanas sistēma ģenerētu deklarācijas veidlapu atkarībā no objekta lietošanas veida un, ja publisks objekts, tad arī atkarībā no cilvēku skaita un to aizpildītu tiešsaistē. Ugunsdrošības stāvokļa izvērtējums veidotos no objekta atbildīgās personas sniegtajām atbildēm par attiecīgo ugunsdrošības prasību īstenošanu. Balstoties uz iegūto informāciju, VUGD amatpersonas pēc noteiktiem riska kritērijiem izlases kārtībā pārbaudītu objekta atbildīgās personas sniegto ziņu patiesumu. Šāda risinājums ne tikai automatizētu ugunsdrošības pārbaužu plānošanas procesu, bet arī veicinātu lielāku līdzatbildību no objektu atbildīgajām personām par ugunsdrošību to objektos. Tādējādi ugunsdrošības pārbaužu plānošana būtu pilnvērtīgāka, kā arī novērstu Valsts kontroles 2016.gada 9.marta ziņojumā "Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?" norādīto, ka līdzšinējā veidā plānojot ugunsdrošības pārbaudes, tās tiek veiktas nemainīgā objektu lokā un tās nav balstītas uz ugunsdrošības situācijas un risku analīzi.Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību iestādes veido lielu īpatsvaru no kopējā gadā plānoto ugunsdrošības pārbaužu skaita, tad jaunā pieeja ugunsdrošības stāvokļa deklarēšanā, ugunsdrošības pārbaužu plānošanā sākotnēji varētu tikt attiecināma tieši uz valsts un pašvaldību iestādēm, jo arī "revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte pat valsts un pašvaldību iestādēm – 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi. Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā – 31,0% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26,0% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošināti ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām".Detalizētāka informācija par Ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanas sistēmu tiks aprakstīta informatīvajā ziņojumā par informācijas sistēmu ieviešanu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā atbilstoši šī ziņojuma 4.tabulā norādītajam pasākumam.Ugunsdrošības pārbaužu plānošanā ņem vērā arī VUGD amatpersonai gada laikā noteikto pārbaudāmo objektu skaita kritēriju, paredzot, ka inspektoram gada laikā jāpārbauda ne mazāk kā 70 objekti, VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas vecākajam inspektoram ne mazāk kā 30 objekti, daļas komandierim – ne mazāk kā pieci objekti un posteņa komandierim – ne mazāk kā 20 objekti.VUGD teritoriālā struktūrvienība organizē amatpersonu apmācību reizi mēnesī un papildus – pēc nepieciešamības. Vienu reizi gadā amatpersonu apmācību ugunsdrošības jomā organizē un veic VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde. Piemēram, 2017.gada 2.novembrī apmācība tika organizēta centralizēti visām amatpersonām kopā. Savukārt 2018.gadā amatpersonu apmācības ietvaros plānots vismaz viens seminārs katrā reģionā.Tāpat vienotu amatpersonu profesionālo izpratni un rīcību var veicināt dažādi informatīvie un metodiskie materiāli. Līdz 2018.gada beigām tiks izstrādāts informatīvais materiāls par ugunsdrošības stāvokļa izvērtējuma veikšanu, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju Latvijā ugunsdrošības stāvokļa analīzes veikšanā, kā arī veicinot ugunsdrošības pārbaužu veikšanu atbilstoši ugunsdrošības stāvokļa izvērtējuma rezultātiem.Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka valsts pārvalde jāorganizē pēc iespējas efektīvi un tai jāuzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Veicinot amatpersonu profesionālo izpratni par ugunsdrošības prasību piemērošanu un nodrošinot konsekvenci amatpersonu darbībā, var uzlabot valsts ugunsdrošības uzraudzības darba kvalitāti. Tāpat darba kvalitāti pilnveidotu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā iesaistīto cilvēkresursu pārdale, izvērtējot attiecīgās VUGD struktūrvienības daļas noslodzi un administratīvās teritorijas raksturojumu. Līdz ar to līdz 2018.gada beigām VUGD veiks šādu izvērtējumu un, konstatējot nepieciešamību un nepasliktinot konkrētās VUGD struktūrvienības darbu, pārdalīs esošos resursus, lai nodrošinātu efektīvāku valsts ugunsdrošības darbu citas VUGD struktūrvienības daļas administratīvajā teritorijā.Objektu plānotās ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas ik pēc noteikta perioda (skat. 8.attēlu). Plānotās ugunsdrošības pārbaudes objektos saskaņā ar VUGD iekšējos noteikumos noteikto periodiskumu tiek veiktas ne retāk kā reizi divos, trijos vai piecos gados. Jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos ugunsdrošības pārbaužu veikšanas periodiskums izriet no normatīvajiem aktiem. Piemēram, ugunsdrošības pārbaudes izglītības iestādēs būtu jāveic pat katru gadu, jo Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumi Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" paredz, ka izglītības iestādes vadītājam ne retāk kā reizi mācību gadā jāorganizē apskate un atbilstības novērtējums jāsniedz arī VUGD. Tāpat Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" paredz, ka komplekso pārbaudi ikvienā augstākā riska līmeņa objektā veic reizi kalendārā gadā, reizi trijos gados – ikvienā zemākā riska līmeņa objektā.Neplānotās objektu ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu, ar mērķi pārbaudīt informāciju par iespējamiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem, kas norādīti iesniegumā vai sūdzībā.9.attēlsVeiktās ugunsdrošības pārbaudes 2013.–2017.gadā(skaits)Veiktās ugunsdrošības pārbaudes objektos liecina, ka sociālās aprūpes iestādēs, slimnīcās un izglītības iestādēs raksturīgākie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir evakuācijas praktisko mācību neorganizēšana un neatbilstošas ugunsdrošības instrukcijas.Kokapstrādes uzņēmumos un autoservisos konstatēts, ka nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes, ugunsaizsardzības sistēmas netiek uzturētas darba kārtībā, kā arī atbildīgai personai par ugunsdrošību nav attiecīgās apmācības vai profesionālās izglītības ugunsdrošības jomā, kā arī netiek veikta ugunsdrošības instruktāža.Pārbaudot ugunsdrošības prasību ievērošanu naktsklubos, viesnīcās un viesu mājās, konstatēts, ka visbiežāk nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes un organizētas evakuācijas praktiskās mācības, ugunsaizsardzības sistēmas nav uzturētas darba kārtībā un par ugunsdrošību atbildīgā persona nav apmācīta.Tāpat arī muzejos un kultūrvēsturiskos objektos (muižās, pilīs) konstatēts, ka tajos nav veiktas elektroinstalācijas pārbaudes un par ugunsdrošību atbildīgā persona nav apmācīta, ir nepietiekams nodrošinājums ar ugunsdzēsības aparātiem un netiek veikta ugunsdrošības instruktāža.Dzīvojamās augstceltnēs konstatēts, ka tajās netiek veiktas elektroinstalācijas pārbaudes, iekšējais ugunsdzēsības ūdensvads un ugunsaizsardzības sistēmas nav darba kārtībā.Pēdējo piecu gadu laikā vidēji gadā objektos, kuros plāno un veic ugunsdrošības pārbaudes, notikuši 87 ugunsgrēki (skat. 10.attēlu). 2017.gadā šādos objektos reģistrēti 98 ugunsgrēki.10.attēlsUgunsgrēki objektos, kuros veiktas plānotās ugunsdrošības pārbaudes 2013.–2017.gadā(skaits)Par ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem tiek sagatavoti dažādi uzraudzības dokumenti, piemēram, pārbaudes akts, Atzinums par atbilstību ugunsdrošības prasībām, Atzinums par būvobjekta atbilstību, Brīdinājumu par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu (turpmāk – Brīdinājums par darbības apturēšanu), Lēmumu par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu (turpmāk – Lēmums par darbības apturēšanu) (skat. 11.attēlu).Pārbaudes akts tiek sagatavots, ja, veicot ugunsdrošības pārbaudi, ir konstatēti ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību pārkāpumi. Pārbaudes aktā tiek noteikts konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņš, adresāta tiesības un atbildība par pārbaudes akta neizpildi. Pārbaudes aktu sagatavo un izsniedz adresātam ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pārbaudes sākuma.Atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām VUGD amatpersonas sagatavo pēc valsts vai pašvaldības iestādes, citas juridiskās vai fiziskās personas rakstiska pieprasījuma, ja tas nepieciešams, lai saņemtu licenci vai speciālo atļauju citā valsts iestādē. Ugunsdrošības pārbaudi veic un atzinumu izsniedz viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Atzinumus par atbilstību ugunsdrošības prasībām VUGD amatpersonas izsniedz atbilstoši 13 spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, piemēram, par bērnu nometņu vai pieskatīšanas vietu atbilstību ugunsdrošības prasībām, muitas noliktavām u.c. Sagatavoto atzinumu skaits par bērnu nometnēm paredzēto vietu atbilstību ugunsdrošības prasībām7 veido lielāko īpatsvaru (75%) no sagatavoto atzinumu skaita. Piemēram, 2015.gadā par bērnu nometnēm paredzēto vietu atbilstību ugunsdrošības prasībām tika izsniegti 1035 atzinumi, 2014.gadā – 915.Atzinumu par būvobjekta vai inženierbūves atbilstību ugunsdrošības prasībām VUGD amatpersonas sagatavo, ja ekspluatācijā nodod trešās grupas ēku, tās daļu8 vai trešās grupas inženierbūvi (izņemot līnijveida inženierbūvi)9. Ugunsdrošības pārbaudi veic un atzinumu izsniedz 10 darba dienu laikā pēc būvniecības pasūtītāja rakstiska pieprasījuma saņemšanas.11.attēlsSagatavotie ugunsdrošības uzraudzības dokumenti 2013.–2017.gadā(skaits)Brīdinājumu par darbības apturēšanu sagatavo, ja konstatēti tādi ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas var ietekmēt, piemēram, cilvēku evakuācijas drošību, apkures iekārtu un ierīču drošību un tamlīdzīgi. Brīdinājumu par darbības apturēšanu sagatavo un izsniedz 30 dienu laikā no ugunsdrošības pārbaudes sākuma. Lēmumu par darbības apturēšanu sagatavo, ja nav novērsti Brīdinājumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā vai ja konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Otrajā gadījumā Lēmumu par darbības apturēšanu pieņem triju darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas.1012.attēlsBrīdinājumi un lēmumi par darbības apturēšanu 2013.–2017.gadā(skaits)Pašlaik nav plānots mainīt valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros sagatavojamo dokumentu veidus, to izdošana galvenokārt izriet no ārējiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, Brīdinājuma vai Lēmuma par darbības apturēšanu izdošana ir noteikta Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, toties, Atzinumu par atbilstību ugunsdrošības prasībām izsniegšana izriet no vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, savukārt, VUGD iekšējie noteikumi tikai detalizē prasības un termiņus attiecībā uz šo dokumentu sagatavošanu.Regulējums par Brīdinājuma un Lēmuma par darbības apturēšanu ir noteikts Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.1 pantā. Šī likuma 13.1 panta sestā daļa noteic, ka lēmumu par apturēšanu attiecībā uz produkcijas laišanu tirgū pieņem, ja tirgū tiek laista produkcija, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām. Kopš šāda regulējuma pieņemšanas VUGD amatpersonu praksē nav bijuši gadījumi, kad tiek apturēta produkcijas laišana tirgū un tas, visticamāk, saglabājies no iepriekšējām tiesību normām. Preču atbilstību izvērtē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.Tāpat Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.panta trešajā daļā ir noteikts, ka neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veic pamatojoties uz VUGD rakstveida lēmumu. Atsevišķos gadījumos, veicot ugunsdrošības pārbaudes, objekta atbildīgās personas ir atteikušās parakstīt rakstveida lēmumu par neplānoto pārbaudi. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.panta trešajā daļas regulējums nav pilnīgs, jo tas nenosaka turpmāko amatpersonas rīcību, piemēram, vai šādā gadījumā tai ir tiesības veikt ugunsdrošības pārbaudi.Izstrādājot jaunu likumprojektu par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu.Par VUGD administratīvajā procesā izdoto administratīvo aktu labprātīgu neizpildi adresātam var paredzēt dažādus piespiedu izpildes līdzekļus11. VUGD savas kompetences ietvaros šobrīd par pārbaudes aktu un Lēmuma par darbības apturēšanu labprātīgu neizpildi var piemērot piespiedu naudu.2017.gadā par VUGD izdoto administratīvo aktu labprātīgu neizpildi administratīvā procesa ietvaros pieņemti 16 izpildrīkojumi par piespiedu naudas uzlikšanu 2770 euro apmērā, 2016.gadā – trīs.VUGD izdoto administratīvo aktu izpilde tiks nodrošināta, stiprinot VUGD amatpersonu izpratni par piespiedu naudas uzlikšanu un sagatavojot apmācību materiālu, izskaidrojot Administratīvā procesa likuma prasības attiecībā uz piespiedu naudas uzlikšanas kārtību.Tāpat, veicot grozījumus VUGD iekšējos noteikumos, tiks noteikta prasība, ka, ņemot vērā ugunsdrošības pārbaudes laikā konstatēto ugunsdrošības prasību būtību, pēc konstatētā pārkāpuma labprātīgai novēršanai noteiktā termiņa, jāveic neplānotās ugunsdrošības pārbaudes ar mērķi kontrolēt iepriekš izdotā administratīvā akta izpildi.Savukārt par ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību neievērošanu, kā arī par VUGD amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179., 179.2 un 179.3 pantā paredzētajiem administratīvo pārkāpumu sastāviem (skat. 13.attēlu).13.attēlsPieņemtie lēmumi par administratīvā soda uzlikšanu 2013.–2017.gadā(skaits)Kopš 2016.gada personas vairs netiek sauktas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas izpaužas kā VUGD izdoto administratīvo aktu neizpilde, tas ir, par LAPK 179.panta otrajā un trešajā daļā minētajiem administratīvā pārkāpuma sastāviem, jo administratīvo aktu izpilde tiek nodrošināta administratīvā procesa ietvaros atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai.Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 15.marta rīkojumu Nr.125 "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu" viens no minētajā plānā ietvertajiem pamatprincipiem ir "konsultē vispirms" principa ieviešana valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo institūciju darbībā. Princips paredz, ka uzraudzības iestāžu galvenais pienākums nav sodīt un veicināt administratīvo sodu piemērošanu, bet gan nodrošināt attiecīgo prasību izpildi, dodot termiņu nepilnību novēršanai."Konsultē vispirms" princips tiek ieviests arī ugunsdrošības uzraudzības darbā, proti, par konstatētajiem ugunsdrošības prasību pārkāpumiem adresātam sākotnēji tiek izsniegts pārbaudes akts, norādot konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Tāpat konstatētā pārkāpuma novēršanas termiņš tiek noteikts Brīdinājumā par darbības apturēšanu.Valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā joprojām tiek izmantoti papīra formas dokumentu reģistrācijas žurnāli. Objektu uzraudzības lietas atrodas attiecīgajā VUGD struktūrvienībā pēc objektu faktiskās atrašanās vietas un tās ir papīra formā. Tāpat valsts ugunsdrošības uzraudzības darba rezultāti tiek apkopoti manuāli, iegūstot informāciju no attiecīgajiem reģistrācijas žurnāliem. Nepieciešamo atskaišu sagatavošanu apgrūtina apstāklis, ka reģistrācijas žurnāli atrodas VUGD teritoriālajās struktūrvienībās vai to daļās. Atskaites par uzraudzības darba rezultātiem nav iegūstamas attālināti.Valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba organizēšanas sistēmas (turpmāk – Uzraudzības darba organizēšanas sistēma – UDOS) ieviešana būtiski pilnveidotu valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas, vadības un kontroles procesu, padarot to modernāku un ērtāku. UDOS paredzēta kā vairāku savstarpēji saistītu informācijas sistēmu integrēta pārvaldības sistēma, kas pieejama uzraudzībā iesaistītajām VUGD amatpersonām efektīvākai uzraudzības darba veikšanai, vadīšanai un kontrolei. un tās mērķis ir nodrošināt automatizētu uzraudzības darba rezultātu noformēšanu un atskaišu sagatavošanu, tādējādi nodrošināt uzraudzības procesu efektīvāku norisi, samazinot uzraudzības darba rezultātu sagatavošanas laiku un kopumā pilnveidojot uzraudzības darba efektivitāti.Detalizētāka informācija par UDOS tiks aprakstīta informatīvajā ziņojumā par informācijas sistēmu ieviešanu valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā atbilstoši šī ziņojuma 4.tabulā norādītajam pasākumam.1.2. Risināmās problēmas.1. Ugunsdrošības pārbaužu plānošana un veikšana nav balstīta uz ugunsdrošības stāvokļa izvērtējumu, tas ir, ugunsdrošības pārbaudes galvenokārt tiek veiktas objektos pēc noteiktiem, nemainīgiem kritērijiem, kā rezultātā netiek gūta visaptveroša informācija par faktisko ugunsdrošības stāvokli dažādās objektu grupās.2. (Svītrots ar MK 11.09.2020. rīkojumu Nr. 505)3. Valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanas kārtība nav pietiekami efektīva – valsts ugunsdrošības uzraudzības darbā tiek izmantoti papīra formas reģistrācijas žurnāli un nepieciešamās atskaites tiek sagatavotas manuāli.4. Atsevišķos gadījumos VUGD amatpersonu profesionālā izpratne par ugunsdrošības prasību piemērošanu un rīcība, veicot ugun …