Saulkrastu novada teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Attēlotā redakcija Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma

1. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma
2. panta trešajā daļā minētās darbības. Saulkrastu novada domes saistošie noteikumi Nr. SN 2/2025 Saulkrastos
3. gada
4. janvārī Saulkrastu novada teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi Apstiprināti Saulkrastu novada domes
5. gada
6. janvāra sēdē ar lēmumu Nr. 2005 (prot. Nr. 2/2025 § 4) Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
7. panta pirmās daļas
8. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
9. pantu un Ministru kabineta
10. gada
11. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem"
12. punktu
13. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_31771 izstrādātie Saulkrastu novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskās daļas kartes – "Funkcionālais zonējums" un "Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi". 2 (Grozīts ar Saulkrastu novada domes 30.04.
14. saistošajiem noteikumiem Nr. SN 12/2025)
15. Ar Plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu tiek atzīti par spēku zaudējušiem: 2.
16. Saulkrastu novada domes
17. gada
18. maija saistošie noteikumi Nr. SN11/2017 "Par Saulkrastu novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"; 2.
19. Saulkrastu novada domes
20. gada
21. oktobra saistošie noteikumi Nr. 17 "Saulkrastu novada teritorijas plānojums 2012.–
22. gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; 2.
23. Sējas novada domes
24. gada
25. februāra saistošie noteikumi Nr. 2/2013 "Par Sējas novada teritorijas plānojuma 2013.–
26. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa"; 2.
27. Saulkrastu pilsētas domes
28. gada
29. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā, "Sultankursīši"; 2.
30. Saulkrastu pilsētas domes
31. gada
32. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2 – Detālplānojums "SIA Augstceltne" servisa kompleksam pie Saulkrastu apvedceļa Inčupes zonā; 2.
33. Saulkrastu pilsētas domes
34. gada
35. februāra saistošie noteikumi Nr. 3 – Detālplānojums nekustamajiem īpašumiem "Ēķi" un "Zvejaskrasti"; 2.
36. Saulkrastu pilsētas domes
37. gada
38. decembra saistošie noteikumi Nr. 13 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā, "Nagliņi"; 2.
39. Saulkrastu pilsētas domes
40. gada
41. decembra saistošie noteikumi Nr. 6 – Detālplānojums zemes gabaliem "Silanži" un "Plūdoņi", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
42. Saulkrastu pilsētas domes
43. gada
44. decembra saistošie noteikumi Nr. 5 – Detālplānojums zemes gabalam "Kļaviņas-2", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
45. Saulkrastu pilsētas domes
46. gada
47. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1 – Detālplānojums zemes gabalam "Ziedugravas", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
48. Saulkrastu pilsētas domes
49. gada
50. februāra saistošos noteikumus Nr. 3 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Raiņa ielā 4; 2.
51. Saulkrastu pilsētas domes
52. gada
53. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 4 – Detālplānojums zemes gabalam "Vanagi", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
54. Saulkrastu pilsētas domes
55. gada
56. maija saistošie noteikumi Nr. 5 – Detālplānojums zemes gabalam "Muižas sils" (kad. Nr. 80330010908), Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
57. Saulkrastu pilsētas domes
58. gada
59. maija saistošie noteikumi Nr. 6 – Detālplānojums zemes gabalam "Līņi", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
60. Saulkrastu pilsētas domes
61. gada
62. maija saistošie noteikumi (domes sēdes prot. Nr. 6, § 43) – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Zītaru ielā 17; 2.
63. Saulkrastu pilsētas domes
64. gada
65. jūnija saistošie noteikumi Nr. 9 – Detālplānojums zemes gabaliem "Sūkuļi" (kad. Nr. 80330010395, 80330010889, 80330010890), Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
66. Saulkrastu pilsētas domes
67. gada
68. jūlija saistošie noteikumi Nr. 11 – Detālplānojums zemes gabalam "Jaunsudrabiņi", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
69. Saulkrastu pilsētas domes
70. gada
71. jūlija saistošie noteikumi Nr. 12 – Detālplānojums zemes gabalam "Jaunkrūmiņi", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
72. Saulkrastu pilsētas domes
73. gada
74. augusta saistošie noteikumi Nr. 13 – Detālplānojums zemes gabalam "Vizbuļi", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
75. Saulkrastu pilsētas domes
76. gada
77. augusta saistošie noteikumi Nr. 14 – Detālplānojums zemes gabalam "Bražas-2", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
78. Saulkrastu pilsētas domes
79. gada
80. augusta saistošie noteikumi Nr. 15 – Detālplānojums zemes gabalam "Smiltiņas", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
81. Sējas pagasta padomes
82. gada
83. septembra saistošie noteikumi Nr. 5 – Detālplānojums zemes gabalam "Jaunzeme"; 2.
84. Saulkrastu pilsētas domes
85. gada
86. septembra saistošie noteikumi Nr. 16 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Murjāņu ielā 16; 2.
87. Saulkrastu pilsētas domes
88. gada
89. septembra saistošie noteikumi Nr. 17 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Skuju ielā 11; 2.
90. Saulkrastu pilsētas domes
91. gada
92. septembra saistošie noteikumi Nr. 18 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Skuju ielā 13; 2.
93. Saulkrastu pilsētas domes
94. gada
95. oktobra saistošie noteikumi Nr. 22 – Detālplānojums zemes gabalam "Indras", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
96. Saulkrastu pilsētas domes
97. gada
98. oktobra saistošie noteikumi Nr. 23 – Detālplānojums zemes gabaliem Ainažu ielā 23 un Ainažu ielā 25, Saulkrastos; 2.
99. Saulkrastu pilsētas domes
100. gada
101. novembra saistošie noteikumi Nr. 24 – Detālplānojums zemes gabalam "Ainavas", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
102. Saulkrastu pilsētas domes
103. gada
104. decembra saistošie noteikumi Nr. 26 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Skuju ielā 9; 2.
105. Saulkrastu pilsētas domes
106. gada
107. decembra saistošie noteikumi Nr. 26 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Rīgas ielā 90A; 2.
108. Sējas pagasta padomes
109. gada
110. februāra saistošie noteikumi Nr. 3/2006 – Detālplānojums zemes gabalam "Saulesciems" (kadastra Nr. 80920070547); 2.
111. Sējas pagasta padomes
112. gada
113. februāra saistošie noteikumi Nr. 4/2006 – Detālplānojums zemes gabalam "Čiekuriņi", kadastra Nr. 80920070460; 2.
114. Saulkrastu pilsētas domes
115. gada
116. marta saistošie noteikumi Nr. 4 – Detālplānojums zemes gabalam "Platkājas", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
117. Saulkrastu pilsētas domes
118. gada
119. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 7 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Liepu ielā 1A; 2.
120. Saulkrastu pilsētas domes
121. gada
122. jūlija saistošie noteikumi Nr. 11 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Krasta ielā 7; 2.
123. Saulkrastu pilsētas domes
124. gada
125. augusta saistošie noteikumi Nr. 13 – Detālplānojums zemes gabalam Mārstaļu ielā 45, Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā, Zvejniekciemā; 2.
126. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
127. gada
128. jūnija saistošie noteikumi Nr. 7 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Pļavas ielā 17; 2.
129. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
130. gada
131. jūlija saistošie noteikumi Nr. 8 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Ainažu ielā 33B; 2.
132. Sējas novada domes
133. gada
134. augusta saistošie noteikumi Nr. 9/2007 – Detālplānojums nekustamā īpašuma "Ezermežs" (kadastra Nr. 80920020709); 2.
135. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
136. gada
137. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 – Detālplānojums zemes gabalam "Ezerzviedri", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
138. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
139. gada
140. augusta saistošie noteikumi Nr. 11 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Palejas ielā 3; 2.
141. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
142. gada
143. augusta saistošie noteikumi Nr. 12 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Raiņa ielā 10A; 2.
144. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
145. gada
146. septembra saistošie noteikumi Nr. 13 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Liepu ielā 3; 2.
147. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
148. gada
149. septembra saistošie noteikumi Nr. 14 – Detālplānojums zemes gabalam "Ilzes", Saulkrastu lauku teritorijā; 2.
150. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
151. gada
152. oktobra saistošie noteikumi Nr. 20 – Detālplānojums zemes gabalam "Velgas", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
153. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
154. gada
155. oktobra saistošie noteikumi Nr. 21 – Detālplānojums zemes gabalam "Kokdārzi", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
156. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
157. gada
158. oktobra saistošie noteikumi Nr. 22 – Detālplānojums zemes gabalam "Muižas sils" Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
159. Sējas novada domes
160. gada
161. novembra saistošie noteikumi Nr. 11/2007 – Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Rotas"; 2.
162. Sējas novada domes
163. gada
164. novembra saistošie noteikumi Nr. 13/2007 – Detālplānojums nekustamo īpašumu "Lazdas-2", "Lazdas-4", "Lazdas-5"; 2.
165. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
166. gada
167. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2 – Detālplānojums zemes gabalam "Gandri", Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
168. Sējas novada domes
169. gada
170. marta saistošie noteikumi Nr. 3/2008 – Detālplānojums "Kalnreinas", kadastra Nr. 80920070564; 2.
171. Sējas novada domes
172. gada
173. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 6/2008 – Detālplānojums "Vecskolas 4B" (kadastra Nr. 80920010113); 2.
174. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
175. gada
176. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 8 – Detālplānojums zemes gabaliem Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Cauraji" un Tallinas ielā 15; 2.
177. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
178. gada
179. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 9 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Ekloni"; 2.
180. Sējas novada domes
181. gada
182. maija saistošie noteikumi Nr. 7/2008 – Detālplānojums zemes gabalam "Vasara" (Sējas pagasts); 2.
183. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
184. gada
185. maija saistošie noteikumi Nr. 14 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Aģītes"; 2.
186. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
187. gada
188. maija saistošie noteikumi Nr. 15 – Detālplānojums zemes gabalam Ainažu ielā 15A; 2.
189. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
190. gada
191. jūnija saistošie noteikumi Nr. 16 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Skuju ielā 31; 2.
192. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
193. gada
194. jūlija saistošie noteikumi Nr. 17 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Upenieki"; 2.
195. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
196. gada
197. jūlija saistošie noteikumi Nr. 18 – Detālplānojums zemes gabalam Ainažu ielā 28C; 2.
198. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
199. gada
200. augusta saistošie noteikumi Nr. 19 – Detālplānojums zemes gabaliem Saulkrastos, Rīgas ielā 51 un Rīgas ielā 51A; 2.
201. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
202. gada
203. oktobra saistošie noteikumi Nr. 26 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Dzeņu ielā 3; 2.
204. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
205. gada
206. oktobra saistošie noteikumi Nr. 27 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Kurmīši"; 2.
207. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
208. gada
209. oktobra saistošie noteikumi Nr. 28 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Līdumi"; 2.
210. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
211. gada
212. oktobra saistošie noteikumi Nr. 30 – Detālplānojums zemes gabalam "Jaunlīči" Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā; 2.
213. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
214. gada
215. oktobra saistošie noteikumi Nr. 31 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Lapiņas"; 2.
216. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
217. gada
218. oktobra saistošie noteikumi Nr. 32 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Medņi"; 2.
219. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
220. gada
221. oktobra saistošie noteikumi Nr. 33 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Sūkuļi"; 2.
222. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
223. gada
224. oktobra saistošie noteikumi Nr. 34 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Odziņas"; 2.
225. Sējas novada domes
226. gada
227. novembra saistošie noteikumi Nr. 12/2008 – Detālplānojums zemes gabalam "Jauneglītes" (kadastra Nr. 80920070499) (Sējas pagasts); 2.
228. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
229. gada
230. novembra saistošie noteikumi Nr. 38 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Ikriņi"; 2.
231. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
232. gada
233. decembra saistošie noteikumi Nr. 41 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Kalnu ielā 6A; 2.
234. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
235. gada
236. decembra saistošie noteikumi Nr. 42 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Vidus ielā 6A; 2.
237. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
238. gada
239. decembra saistošie noteikumi Nr. 43 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Rīgas ielā 99A un Liepu ielā 14A; 2.
240. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
241. gada
242. decembra saistošie noteikumi Nr. 44 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Bražas 1"; 2.
243. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
244. gada
245. decembra saistošie noteikumi Nr. 45 – Detālplānojums zemes gabalam Ainažu ielā 28D; 2.
246. Sējas novada domes
247. gada
248. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1/2009 – Detālplānojums zemesgabalam "Klintslejas" (kadastra Nr. 80920070055); 2.
249. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
250. gada
251. februāra saistošie noteikumi Nr. 3 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Lauku ielā 2A; 2.
252. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
253. gada
254. februāra saistošie noteikumi Nr. 4 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos 211F; 2.
255. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
256. gada
257. marta saistošie noteikumi Nr. 6 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu pilsētas lauku teritorijā "Birztalas"; 2.
258. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju domes
259. gada
260. marta saistošie noteikumi Nr. 7 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastos, Murjāņu ielā 22; 2.
261. Sējas novada domes
262. gada
263. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 4/2009 – Detālplānojums nekustamo īpašumu "Meitiņas", "Māras", "Zentas"; 2.
264. Saulkrastu novada domes
265. gada
266. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 8 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu novadā "Vidusvaivariņi"; 2.
267. Sējas novada domes
268. gada
269. maija saistošie noteikumi Nr. 6/2009 – Detālplānojums zemes vienībai "Priedīši" (kadastra Nr. 80920010430); 2.
270. Saulkrastu novada domes
271. gada
272. maija saistošie noteikumi Nr. 10 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrastu novadā "Vecplatkāji"; 2.
273. Sējas novada domes
274. gada
275. jūnija saistošie noteikumi Nr. 10/2009 – Detālplānojums zemes gabalam "Šekumi" (kadastra Nr. 80920060031); 2.
276. Saulkrastu novada domes
277. gada
278. jūlija saistošie noteikumi Nr. 14 – Detālplānojums zemes gabaliem Saulkrastu novadā "Strandi", "Alksnāji", "Norieši", "Birztalas", "Jancīši", "Jaunplatkājas"; 2.
279. Saulkrastu novada domes
280. gada
281. augusta saistošie noteikumi Nr. 16 – Detālplānojums zemes gabaliem Bīriņu ielā 5 un Bīriņu ielā 5A; 2.
282. Saulkrastu novada domes
283. gada
284. oktobra saistošie noteikumi Nr. 24 – Detālplānojums zemes gabalam Saulkrasti 249F; 2.
285. Saulkrastu novada domes
286. gada
287. oktobra saistošie noteikumi Nr. 25 – Detālplānojums zemes gabaliem Akācijas ielā 8 un Akācijas ielā 10; 2.
288. Saulkrastu novada domes
289. gada
290. janvāra saistošie noteikumi Nr. 1 – Detālplānojums Saulkrastos, Skuju ielā 36; 2.
291. Saulkrastu novada domes
292. gada
293. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 11 – Detālplānojums zemes gabaliem Saulkrastu novadā "Amandas" un "Emīlijas"; 2.
294. Saulkrastu novada domes
295. gada
296. jūlija saistošie noteikumi Nr. 11 – Detālplānojums zemes gabalam Rīgas ielā 71A, Saulkrastos; 2.
297. Saulkrastu novada domes
298. gada
299. februāra saistošie noteikumi Nr. 6 – Detālplānojums zemes gabalam Rīgas ielā 41A, Saulkrastos; 2.
300. Saulkrastu novada domes
301. gada
302. maija saistošie noteikumi Nr. 10 – Detālplānojums zemes gabalam Rīgas ielā 13; 2.
303. Saulkrastu novada domes
304. gada
305. septembra saistošie noteikumi SN Nr. 10/2021 – Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā "Apiņi"; 2.
306. Saulkrastu novada domes
307. gada
308. septembra saistošie noteikumi Nr. 11/2021 – Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā "Ciemgaļi"; 2.
309. Saulkrastu novada domes
310. gada
311. decembra saistošie noteikumi Nr. 22/2021 – Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā "Jaunastras"; 2.
312. Saulkrastu novada domes
313. gada
314. decembra saistošie noteikumi Nr. 21/2021 – Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā "Jaunsaules"; 2.
315. Saulkrastu novada domes
316. gada
317. janvāra saistošie noteikumi SN Nr. 1/2022 – Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā Katrīnbādes iela 4, Saulkrastos. 3
318. Plānojuma īstenošanas brīdī izstrādes procesā esošos detālplānojumus un lokālplānojumus, attiecībā uz kuriem ir pieņemts Saulkrastu novada domes lēmums par plānojuma nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai, pabeidz atbilstoši Saulkrastu novada domes
319. gada
320. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 11/2017 apstiprinātajam Saulkrastu novada teritorijas plānojumam 2012.–
321. gadam ar nosacījumu, ka šādi plānojumi tiek apstiprināti ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc Plānojuma stāšanās spēkā. Pēc šī termiņa beigām pašvaldība izvērtē un, ja nepieciešams, precizē plānojuma izstrādes darba uzdevumu, pēc kā atkārtoti jāsaņem institūciju nosacījumus jaunas redakcijas izstrādei. 4
322. Plānojuma īstenošanas brīdī izstrādes procesā esošos lokālplānojumus, attiecībā uz kuriem nav pieņemts Saulkrastu novada domes lēmums par plānojuma nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai, pabeidz kā Plānojuma grozījumus. 5 (Saulkrastu novada domes 29.01.
323. saistošo noteikumu Nr. 1/2026 redakcijā)
324. Pēc Plānojuma īstenošanas uzsākšanas šo saistošo noteikumu pielikumā iekļautie lokālplānojumi paliek spēkā. 6 Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis Pielikums Saulkrastu novada domes 29.01.
325. saistošajiem noteikumiem Nr. SN 2/2025 Pēc Plānojuma īstenošanas uzsākšanas spēkā paliek sekojoši lokālplānojumi:
326. Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā Mēness ielā 17, Zvejniekciemā; apstiprināts ar Saulkrastu novada domes 16.06.
327. saistošajiem noteikumiem Nr. 11/2021; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/-tapis#document_20911;
328. Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 82B, Rīgas ielā 86B un Jūras ielā 9, Saulkrastos; apstiprināts ar Saulkrastu novada domes 29.03.
329. saistošajiem noteikumiem Nr. 990; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/-tapis#document_26857;
330. Lokālplānojums zemes vienībā Melnsila ielā 16, Zvejniekciemā; apstiprināts ar Saulkrastu novada domes 27.09.
331. saistošajiem noteikumiem Nr. 14/2023; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/-tapis#document_25936;
332. Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā "Pakavi", Saulkrastu pagastā; apstiprināts ar Saulkrastu novada domes 28.08.
333. saistošajiem noteikumiem Nr. 13/2024; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_
334. Apstiprināti Saulkrastu novada domes
335. gada
336. janvāra sēdē ar lēmumu Nr. 2005 (prot. Nr. 2/2025§4)(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Saulkrastu novada domes 30.04.
337. saistošajiem noteikumiem Nr. SN 12/2025) Saulkrastu novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90000068680Raiņa iela 8, Saulkrasti, Saulkrastu nov., LV-2160pasts@saulkrasti.lv http://www.saulkrasti.lvSaulkrastu novada teritorijas plānojumsRedakcija 2.2.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs
338. Noteikumu lietošana un definīcijas1.
339. Noteikumu lietošana1.
340. Definīcijas
341. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
342. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.
343. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.
344. Zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana2.
345. Piekļūšana zemes vienībām2.
346. Reljefa un augsnes aizsardzība2.
347. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi2.
348. Meža zemes un aizsargājamie biotopi2.
349. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
350. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
351. Prasības transporta infrastruktūrai3.
352. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.
353. Prasības apbūvei3.
354. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.
355. Prasības vides risku samazināšanai
356. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
357. Savrupmāju apbūves teritorija4.
358. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
359. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
360. Publiskās apbūves teritorija4.
361. Jauktas centra apbūves teritorija4.
362. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.
363. Transporta infrastruktūras teritorija4.
364. Tehniskās apbūves teritorija4.
365. Dabas un apstādījumu teritorija4.
366. Mežu teritorija4.
367. Lauksaimniecības teritorija4.
368. Ūdeņu teritorija
369. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.
370. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.
371. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.
372. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.
373. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.
374. Ainaviski vērtīga teritorija5.
375. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.
376. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.
377. Degradēta teritorija
378. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība6.
379. Prasības lokālplānojumiem6.
380. Prasības detālplānojumiem
381. Citi nosacījumi/prasībasPielikumi
382. pielikums.
383. pielikums
384. pielikums.
385. pielikums
386. pielikums.
387. pielikums
388. pielikums.
389. pielikums
390. pielikums.
391. pielikums
392. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.
393. NOTEIKUMU LIETOŠANA
394. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka:1.
395. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Saulkrastu novada (turpmāk – Novads) administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;1.
396. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem;1.
397. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību.
398. Lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā jāievēro attiecīgā lokālplānojuma un detālplānojuma prasības, cik tālu tās nav pretrunā ar Apbūves noteikumiem. Spēkā esošie lokālplānojumi un detālplānojumi ir pieejami portālā Ģeolatvija.1.
399. DEFINĪCIJAS
400. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini:3.
401. aizsargstādījumi – apstādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi;3.
402. cietais segums – ceļa seguma veids, kas sastāv no vairākām kārtām un kura virskārta tiek veidota no monolītiem minerālmateriāliem (betons, asfalts), vai bruģa, vai no irdeniem materiāliem ar virsmas apstrādi;3.
403. iekšpagalms – ārtelpa zemes vienībā, kuru ierobežo brīvi stāvošas vai savienotas dzīvojamās mājas un kas paredzēta šo dzīvojamo māju iedzīvotāju primāro rekreācijas un saimniecisko vajadzību nodrošināšanai;3.
404. mobilitātes punkta infrastruktūra – transporta infrastruktūra, kurā ietilpst dzelzceļa stacija vai pieturas, autobusu pietura, auto stāvlaukums, velonovietne, īslaicīgas apstāšanās auto stāvvietas, pievadceļi, nojumes, pasažieru apkalpošanai domātās publiskās būves, tostarp tirdzniecības un pakalpojumu objekti, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (apgaismojums, informatīvas norādes, āra mēbeles u.tml.);3.
405. palīgbūves un palīgizmantošana – palīgēkas, inženierbūves un saimnieciskā darbība, kas ir nepieciešama teritorijas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidu apbūves ekspluatācijai, uzturēšanai un apsaimniekošanai. Palīgbūves un palīgizmantošana nedrīkst aizņemt vairāk par 30 % no konkrētajā funkcionālajā zonā atļautā apbūves blīvuma rādītāja attiecīgajā zemes vienībā;3.
406. Pašvaldība – Saulkrastu novada pašvaldība;3.
407. piebraucamais ceļš, piebrauktuve – māju ceļš un komersantu ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, lai nodrošinātu piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām un inženierbūvēm, tostarp, lai nodrošinātu piekļuvi līdz inženierbūvēm to īpašniekiem vai valdītājiem Aizsargjoslu likuma izpratnē;3.
408. priekšpagalms – zemes vienības daļa starp ēkas galveno fasādi un ielas sarkano līniju (galvenās ēkas fasādes projekcija 900 leņķī pret ielas sarkano līniju), kura paredzēta galvenās ēkas vizuālās uztveres nodrošināšanai skatā no ielas, no kuras zemes vienībai ir organizēta piekļūšana;3.
409. saules elektrostacija – saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) kopums, kas ir balstīts uz zemes vai uz ēkas, vai elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi ir integrēti jumta vai sienu materiālos;3.
410. zvejnieku apmetne – saskaņā ar Zvejniecības likumu ierīkotas vietas Rīgas līča piekrastes tauvas joslā (20 metros no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas) ar būvēm zvejas rīku un ūdenstransporta līdzekļu novietošanai un apkopei, kā arī zvejnieku atpūtai un citām Zvejniecības likumā noteiktajām zvejnieku rīcībām;3.
411. ūdenstūristu apmetne – saskaņā ar Zvejniecības likumu ierīkotas vietas Rīgas līča piekrastes tauvas joslā (20 metros no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas) ar būvēm ūdenstransporta līdzekļu novietošanai un apkopei, ūdenstūristu apmācībām un atpūtai.
412. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.
413. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
414. Novada teritorijā, cik tālu neierobežo citi nozaru speciālie noteikumi, ir atļauts zemes vienības izmantot būvju izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī:4.
415. pašvaldības autoceļu un ielu, gājēju ielu un ceļu, velosipēdu ielu un ceļu, komersantu ceļu, māju ceļu, piebraucamo ceļu un apgriešanās laukumu būvniecībai, kā arī esošo ielu un ceļu (izņemot valsts autoceļu un B kategorijas ielu) pārbūvei;4.
416. objektam nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu būvniecībai;4.
417. inženiertīklu un objektu būvniecībai;4.
418. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu – siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru uzstādīšanai;4.
419. atkritumu, izņemot bīstamo atkritumu, savākšanas konteineru (tvertņu) izvietošanai;4.
420. teritorijas labiekārtošanai un apstādījumu ierīkošanai, tostarp:4.6.
421. labiekārtojuma mēbeļu, informācijas objektu, valsts un pašvaldības simbolikas u.tml. vides objektu izvietošanai;4.6.
422. dzeramā ūdens brīvkrānu ierīkošanai;4.6.
423. raktu dekoratīvu dīķu ierīkošanai līdz 0,5 ha platībā bez līmeņa regulēšanas būvēm teritorijas labiekārtošanas, rekreācijas, ugunsdzēsības u.c. vajadzībām, ievērojot normatīvos aktus par derīgo izrakteņu ieguvi;4.6.
424. būves ūdensobjektu krastmalu pieejamības uzlabošanai (ceļi, laipas);4.6.
425. viedierīču uzlādes un apgaismes punktveida objektu ierīkošanai, uzstādot atjaunīgo energoresursu iekārtas;4.
426. erozijas risku ierobežošanas, pretplūdu aizsardzības būvju un meliorācijas sistēmu būvniecībai, ja tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem;4.
427. palīgbūvēm un palīgizmantošanai;4.
428. citu objektu būvniecībai vai ierīkošanai, kas nodrošina normatīvo aktu par cilvēku drošības un veselības aizsardzības, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas, vides aizsardzības, sakaru un inženiertehnisko būvju ekspluatācijas drošuma un valsts aizsardzības prasību ievērošanu.2.
429. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
430. Novada teritorijā, ja vien risinājumi nav saskaņoti atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Apbūves noteikumiem, aizliegts:5.
431. jaunu publisko un dzīvojamo ēku būvniecība piesārņotā teritorijā;5.
432. transportlīdzekļu vai vagonu, kuģu korpusu vai to daļu u.c. līdzīga rakstura objektu izmantošana dzīvošanai, izņemot, ja teritorija ir būvlaukums vai kempings, vai ja ir izstrādāts būvprojekts šādu objektu vizuālai un funkcionālai pielāgošanai dzīvojamās apbūves prasībām;5.
433. atkritumu, metāllūžņu, būvgružu un piesārņotas grunts novietošana un uzglabāšana, teritoriju paaugstināšana, tostarp ceļu uzbēršana, izmantojot nepārstrādātus ražošanas, būvniecības atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus;5.
434. lietotu transportlīdzekļu vai to daļu, iekārtu, metāllūžņu, vagonu, mēbeļu u.c. nolietotu sadzīves un ražošanas priekšmetu novietošana, uzkrāšana un glabāšana;5.
435. citu objektu būvniecība vai ierīkošana, kas rada apdraudējumu cilvēku drošībai un veselības aizsardzībai, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzībai un saglabāšanai, vides aizsardzības, sakaru, inženiertehnisko būvju un valsts aizsardzības objektu ekspluatācijas drošumam, ko pamato normatīvie akti vai kompetentās institūcijas atzinums.2.
436. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA
437. Veidojot jaunu zemes vienību, jāievēro šīs nodaļas noteikumus un Apbūves noteikumu
438. nodaļā noteikto minimālo platību attiecīgajā funkcionālajā zonā.
439. Zemes vienību sadalīšana ir atļauta, ja katrai izveidotajai zemes vienībai ir nodrošināta vai iespējams nodrošināt piekļūšanu atbilstoši Apbūves noteikumu 2.
440. apakšnodaļas noteikumiem.
441. Jaunas zemes vienības, uz kuras paredzēta apbūve, platība nevar būt mazāka par Apbūves noteikumu
442. nodaļā noteikto minimālo platību funkcionālajā zonā, izņemot Apbūves noteikumu
443. punktā un Ministru kabineta vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi) noteiktos gadījumus.
444. Ja tiek nodrošināta apbūves pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, izstrādājot lokālplānojumu, ir atļauts veidot par funkcionālajā zonā noteikto minimālās platības rādītāju mazāku zemes vienību, bet ne mazāku par 1200 m2 DzS1, DzS2, DzM1 un DzM2 zonā un ne mazāku par 800 m2 DzS, DzM, JC un JC1 zonā. Bloķētu divu individuālo dzīvojamo māju apbūvei šajā punktā attiecīgajā funkcionālajā zonā pieļaujamo zemes vienības platību atļauts samazināt uz pusi. Bloķētu vairāku individuālo dzīvojamo māju (rindu mājas sekcijas) zemes vienības platību visos gadījumos paredz ne mazāku kā 300 m
445. Atļautais lineāri bloķēto individuālo dzīvojamo māju skaits (rindu mājas sekciju skaits) – piecas.
446. Zemes vienības, uz kuras paredzēta divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu māju apbūve, sadale reālās daļās ir atļauta pēc dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā.
447. Zemes vienības sadalīšanas, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot zemes vienību, kuras no aprobežojumiem brīvajā daļā nevar racionāli izvietot apbūvi (ievietot kvadrātu ar malas garumu 9 m) un kuras ielas fronte ir īsāka par 12 m, izņemot:11.
448. zemes vienībām, kas ir paredzētas inženierbūvju vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai;11.
449. gadījumu, kad tiek apvienotas vairākas mazas zemes vienības (starpgabali);11.
450. gadījumu, kad tiek veikta būves un zemes īpašumtiesību apvienošana un esošā situācijā nav iespējams nodrošināt 12 m garu zemes vienības robežu gar ielas fronti.11.
451. rindu mājas vai divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju sekcijas zemes vienības minimālā ielas fronte ir 6 m.
452. Zemes vienības sadalīšanas, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot zemes vienību, kas atrodas vairākās funkcionālajās zonās, izņemot:12.
453. ja daļa zemes vienības atrodas starp ielas sarkanajām līnijām, dabas teritorijā un ūdeņu teritorijā;12.
454. ja zemes vienība jau atradās vairākās funkcionālajās zonās.
455. Veidojot zemes vienību, pieļaujamā atkāpe no minimālās zemes vienības platības nedrīkst būt lielāka par 5 %, ja izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, atkāpes ir pamatojamas ar lietderīgu zemes vienības izmantošanu, zemes vienības konfigurāciju, apkārtējo apbūves zemes vienību struktūru un dabiskām robežām (ūdensmalām, ceļiem, koplietošanas grāvjiem).2.
456. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM
457. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:14.
458. zemes vienība robežojas ar ielu vai ceļu un tai ir izbūvēts pievienojums pie ielas vai ceļa vai līdz zemes vienībai ir izbūvēts piebraucamais ceļš;14.
459. atbilstoši Apbūves noteikumu
460. punkta nosacījumiem un normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem, glābšanas un apkalpes dienestu transportam, ir iespējams izbūvēt pievienojumu pie ielas vai ceļa.
461. Ceļu (ielu), kas nodrošina piekļūšanu zemes vienībai un tā pievienojumu ielai vai valsts autoceļam, izbūvē līdz ēku nodošanai ekspluatācijā.
462. Līdz zemes vienībai piebraucamo ceļu var veidot kā ceļa servitūtu Civillikumā noteiktajā kārtībā.
463. Jaunu pievienojumu C kategorijas ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, D un E kategorijas ielas brauktuvei – ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.
464. Ja jaunu apbūves zemes vienību piekļūšanai pilsētā būvē jaunu ielu, to iesedz ar cieto segumu. Pārējā Novadā jaunas ielas vai ceļa segumu veido atbilstoši lokālplānojuma, detālplānojuma, vai būvprojekta risinājumiem.
465. Jaunu ielu projektē, nodrošinot piekļūšanu visām zemes vienībām, ar kurām tā robežojas, izņemot, ja zemes vienībai ir nodrošināts cits piekļūšanas risinājums.
466. Ja zemes vienība atrodas starp ielām vai autoceļiem, piekļūšanu tai veido no zemākas kategorijas ielas vai ceļa.
467. Piebraucamo ceļu līdz koplietošanas ceļu tīklam izbūvē īpašnieks, kura zemes vienībai ceļš nodrošina piekļūšanu.
468. Piekļūšanu Baltijas jūras Rīgas līča pludmalei ar operatīvo dienestu transportu un gājēju piekļuves izbūvē Pašvaldība grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" noteiktajās vietās.
469. Publisku piekļuvi līdz Pabažu ezera un valsts nozīmes ūdensnoteku (upju) krastmalām izbūvē Pašvaldība.2.
470. RELJEFA UN AUGSNES AIZSARDZĪBA
471. Apbūvējot vai labiekārtojot zemes vienību, jāsaglabā dabīgo reljefu, izņemot, ja būvprojektā vai teritorijas labiekārtošanas projektā izstrādāts teritorijas vertikālais plānojums.
472. Prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai nosaka būvatļaujas projektēšanas nosacījumos, bet gadījumos, kad nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, – detālplānojumā.2.
473. VALSTS AIZSARGĀJAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI
474. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" attēloto nekustamo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas nerada draudus kultūras pieminekļu saglabāšanai un nepazemina konkrētā kultūras pieminekļa un tā ietverošās ainavas kultūrvēsturisko vērtību, ko veido vēsturiskā plānojuma struktūra – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, apstādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves, vēsturiskais zemes reljefs, ūdenstilpes, piekļūšanas iespēja kultūras piemineklim, kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespējas no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem un raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no kultūras pieminekļa.
475. Veicot arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā būves mērogu un telpisko risinājumu. Zemes vienības veido atbilstoši vēsturiskai plānojuma struktūrai un konfigurācijai.
476. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi, ja tie ir saistīti ar iejaukšanos kultūras piemineklī.2.
477. MEŽA ZEMES UN AIZSARGĀJAMIE BIOTOPI
478. Atmežošana apbūvei atļauta tikai zem ēkām, inženierbūvēm un iekšpagalmiem. Pārējā zemes vienības daļā jāsaglabā mežs, nodrošinot tā attīstības stadijām netraucētus apstākļus.
479. Būvniecības ieceres iesniegumam vai Lokālplānojumam, vai detālplānojumam, kas tiek izstrādāts Baltijas jūras Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citā iepriekš neapbūvētā teritorijā, kurā saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" informāciju atrodas Eiropas Savienības aizsargājamais biotops, pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu par rekomendēto plānotās apbūves izvietojumu, lai saudzētu Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus un citas dabas vērtības.2.
480. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI
481. Apgrūtinātās teritorijas, tostarp Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir attēlotas vai noteiktas grafiskās daļas kartē "Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi", nepieciešamības gadījumā precizē, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvprojektu, izmantojot aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500, kā arī aktualizējot zemes vienības apgrūtinājumu plānu.
482. Applūstošās teritorijas robežu precizēšanai izmanto aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500 un kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā.
483. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.
484. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.
485. Jaunu ielu un ceļu būvniecība
486. Jaunu ielu un ceļu būvniecībā, esošo ielu un ceļu pārkārtošanā jāievēro:33.
487. Novada vienoto autoceļu un ielu tīklu (Apbūves noteikumu
488. pielikums);33.
489. Novada autoceļu un ielu kategorijas (Apbūves noteikumu
490. pielikums).
491. Ielas un autoceļus projektē, ņemot vērā minimālo autoceļa zemes nodalījuma joslas platumu vai attālumu starp sarkanajām līnijām, kas ir noteikts atbilstoši autoceļa vai ielas kategorijai:34.
492. AI kategorijas autoceļiem kā autoceļiem ar starptautiskas nozīmes savienojošu funkciju ceļa zemes nodalījuma joslas minimālais platums ir:34.1.
493. Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) – 31 m;34.1.
494. Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) (A3) – 27 m;34.
495. AIII kategorijas autoceļiem ar reģionālas nozīmes savienojošo funkciju ceļa zemes nodalījuma joslas minimālais platums ir:34.2.
496. Saulkrasti–Sēja–Ragana (P6) – 22 m;34.2.
497. Saulkrasti–Bīriņi (V39) autoceļam – 27 m;34.
498. AIV kategorijas autoceļiem ar reģionālas un vietējas nozīmes savienojošo funkciju ceļa zemes nodalījuma joslas minimālais platums ir:34.3.
499. Saulkrasti–Gāršmalas (V38) autoceļam – 19 m;34.3.
500. Saulkrasti–Vidriži (V78) autoceļam – 19 m;34.3.
501. Murjāņi–Sēja (V79) autoceļam – 27 m;34.3.
502. Jaunzemnieki–Rītiņas (V88) autoceļam – 19 m;34.3.
503. Lilaste–Saulkrasti–Dūči (V101) autoceļam – 31 m;34.
504. AV kategorijas autoceļiem, kas ir pašvaldības autoceļi ar apdzīvoto vietu savienojošo un piekļūšanas funkciju ciemiem, ceļa zemes nodalījuma joslas platums ir 9,5 m;34.
505. Pārējiem autoceļiem (pašvaldības, komersantu un māju ceļiem) lauku teritorijā, kuru galvenā funkcija ir piekļūšanas nodrošināšana savrupām viensētu grupām, viensētām, lauku un mežu īpašumiem, minimālais ceļa zemes nodalījuma joslas platums ir 7,5 m; Gadījumos, kad autoceļš kalpo piekļuvei uz atsevišķu lauku īpašumu, ceļa zemes nodalījuma joslas platumu atļauts samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 4,5 m;34.
506. B kategorijas ielai – valsts vietējās nozīmes autoceļam V98 Pievedceļš Rozes dārzkopības sabiedrībai "Vēsma", C un D kategorijas ielām minimālie attālumi starp sarkanajām līnijām ir noteikti Apbūves noteikumu
507. pielikumā;34.
508. E kategorijas ielām, kuru galvenā funkcija ir piekļūšanas nodrošināšana nekustamajiem īpašumiem pilsētā un ciemos, minimālais attālums starp sarkanajām līnijām ir 6 m;34.
509. Jauna piebraucamā ceļa parametrus apdzīvotā vietā nosaka būvprojektā, bet ne mazāk kā 4,5 m platumā.
510. Jaunu C, D un E kategoriju ielu plānošanu veic Pašvaldība. Ja privātā īpašumā tiek plānota jauna koplietošanas iela, tai piemēro E kategoriju.
511. Autoceļa vai ielas teritorijā izvieto inženiertīklus, gājēju ietves un velosipēdu joslas, apstādījumus, labiekārtojuma elementus un lietusūdeņu novadīšanas risinājumus saskaņā ar Apbūves noteikumu prasībām.
512. Novada vienotā tīkla sastāvā esošos autoceļus un ielas iesedz ar cieto segumu. Privātā īpašumā esošiem pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļiem un ielām jānodrošina segums un apstākļi, lai netraucēti varētu pārvietoties ar transporta līdzekļiem, tostarp ar operatīvo, apkalpes un glābšanas dienestu transporta līdzekļiem jebkuros klimatiskajos apstākļos.
513. Ielās, kuru platums ir 6 m un mazāks, jāizbūvē izmainīšanās paplašinājumus. Izmainīšanās paplašinājumus jānodrošina ik pēc 70 m.3.1.
514. Prasības redzamības nodrošināšanai pie ielu un ceļu krustojumiem un pievienojumiem
515. Uz stūra zemes vienībām visās apbūves teritorijās nedrīkst būvēt vai pārbūvēt būvi tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0,8 metru un 2,5 metru līmeņiem virs krustojošos ielu viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemes vienības sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām, attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta.
516. Redzamības trīsstūra robežās nedrīkst atrasties ēkas, inženierbūves, pārvietojami objekti (kioski, reklāmas stendi u.tml.), kā arī koki un krūmi augstāki par 0,5 metriem.
517. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm.
518. Būvi pie ielas un dzelzceļa pārbrauktuves aizliegts izvietot tā, ka tiek ierobežota redzamība Ministru kabineta noteikumos par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu noteiktajos attālumos.3.1.
519. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai
520. Vispārīgā gadījumā nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu un vienu velostāvvietu uz objekta katriem 100 m2 stāvu platības, ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi.
521. Autostāvvietu skaitu aprēķina šādi:44.
522. tirdzniecības objektos uz katriem 30 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu platības – 1;44.
523. sabiedriskās ēdināšanas telpām uz katrām 5 sēdvietām – 1;44.
524. sporta būvēs uz katriem 100 m2 lietderīgās platības un sporta teritorijās uz katriem 500 m2 – 1;44.
525. kultūras iestādēs, konferenču zālēs uz 7 skatītāju vietām – 1;44.
526. pludmales aktīvās atpūtas posmā uz katriem 100 m – 2 stāvvietas, mierīgā atpūtas posmā – vismaz viena autonovietne ar 10 stāvvietām;44.
527. parku un zaļo zonu atpūtas objektiem, tostarp telšu vietās, uz katriem labiekārtotās teritorijas 150 m2 – 1;44.
528. izglītības iestādēs uz katriem 100 m2 lietderīgās stāvu platības – 1;44.
529. biroju un administratīvajām ēkām uz katriem 30 m2 lietderīgās platības – 1;44.
530. viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs uz 30 m2 lietderīgās platības – 1;44.
531. tirgos uz katriem tirdzniecības platības 30 m2 – 1;44.
532. ārstniecības iestādēm uz katriem 100 m2 – 1;44.
533. sociālām mājām un sociālās aprūpes iestādēm (pansionātiem) uz katriem 200 m2 lietderīgās platības – 1;44.
534. pie kapsētām uz katriem 2000 m2 – 1 (minimāli 10 stāvvietas);44.
535. degvielas un gāzes uzpildes stacijās un automazgātavās – 5;44.
536. rūpnieciskās ražošanas un tehniskās apbūves objektam uz katriem 200 m2 lietderīgās platības – 1;44.
537. daudzdzīvokļu mājām, neiekļaujot koplietošanas telpas, uz katriem 50 m2 – 1.44.
538. Neatkarīgi no stāvvietu aprēķina, Novadā vienā stāvlaukumā atļauts projektēt līdz 100 autotransporta līdzekļu stāvvietām, izņemot, ja stāvlaukums atrodas ostas teritorijā vai ir mobilitātes punkta pie dzelzceļa sastāvā.
539. Pilsētas centrālajā daļā un ainaviski vērtīgajās un kultūrvēsturiski vērtīgajās teritorijās, kur autostāvvietu normatīva izpilde nav samērīga ar ietekmi uz ainaviski vērtīgu un kultūrvēsturiski vērtīgu teritoriju mērķiem, stāvvietu aprēķinu var samazināt līdz 50 % no nepieciešamā stāvvietu skaita. Šajā gadījumā būvprojektā jāpamato, kādi ir alternatīvie apmeklētāju nokļūšanas veidi (risinājumi) līdz objektam.
540. Ja autonovietne robežojas ar dzīvojamām vai publiskajām būvju teritorijām, ap tām ir jāveido krūmu un koku aizsargstādījumus.
541. Gadījumos, kad nav iespējams autostāvvietas izvietot tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tās nepieciešamas, būvprojektā norāda papildus teritorijas ārpus apbūves zemes vienības robežām, kurās tiks nodrošināta nepieciešamo stāvvietu izvietošana, un izstrādā šīs autonovietnes projektu. Šī teritorija nedrīkst atrasties tālāk kā 500 m rādiusā no būves, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Būvprojekta sastāvam jāpievieno vienošanos ar teritorijas īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vai citu apliecinošu dokumentu ar juridisku spēku, par teritorijas izmantošanu stāvvietām.
542. Autostāvvietu vai apstāšanās vietu operatīvajam vai glābšanas dienestu transporta līdzeklim, kā arī transporta līdzekļa gabarītiem atbilstošu apgriešanās vai caurbraukšanas ceļu paredz:48.
543. publisko būvju zemes vienībās;48.
544. 3 un vairāk dzīvokļu māju zemes vienībās;48.
545. pie labiekārtotām dabas teritorijām;48.
546. pludmales piekļuvei.
547. Īslaicīgas apstāšanās stāvvietas nodrošina:49.
548. pie dzelzceļa pieturām;49.
549. pie autobusa pieturām, izņemot uz valsts autoceļiem;49.
550. pie izglītības iestādēm.
551. Velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku stāvvietu skaitu aprēķina šādi:50.
552. tirdzniecības objektiem uz katriem 30 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu platības – 1;50.
553. sabiedriskās ēdināšanas telpām un vasaras kafejnīcām uz katrām 5 vietām – 1;50.
554. sporta būvēm uz katriem 100 m2 lietderīgās platības un sporta teritorijās uz katriem 500 m2 – 1;50.
555. kultūras iestādēm, konferenču zālēm uz 7 skatītāju vietām – 2;50.
556. pludmales aktīvās atpūtas posmā uz katriem 100 m – 2, mierīgās atpūtas posmā – 0;50.
557. parku un zaļo zonu atpūtas objektiem, tostarp telšu vietām, uz katriem labiekārtotās teritorijas 150 m2 – 1;50.
558. izglītības iestādēm uz katriem 100 m2 lietderīgās stāvu platības – 1;50.
559. biroju un administratīvajām ēkām uz katriem 30 m2 lietderīgās platības – 1;50.
560. viesnīcām un citām īslaicīgas apmešanās mītnēm uz 300 m2 lietderīgās platības – 1;50.
561. tirgiem uz katriem tirdzniecības platības 40 m2 – 1;50.
562. ārstniecības iestādēm uz katriem 300 m2 – 1;50.
563. sociālām mājām un sociālās aprūpes iestādēm (pansionātiem) – vismaz 3;50.
564. rūpnieciskās ražošanas un tehniskās apbūves objektam – vismaz 3;50.
565. daudzdzīvokļu mājām, neiekļaujot koplietošanas telpas, uz katriem 100 m2 – 1.
566. Veicot esošo publisko būvju un publisko teritoriju pārbūvi, apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu un velosipēdu un mikromobilitātes rīku stāvvietu aprēķinā ir atļauts ņemt vērā publisko autonovietņu nodrošinājumu 500 metru rādiusā no objekta, ievērojot Apbūves noteikumu
567. punkta prasības.
568. Stāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar būvobjektu. Ja esošās telpās tiek uzsākta jauna izmantošana (piemēram, publiska izmantošana, uzņēmējdarbība), jaunajai izmantošanai jānodrošina stāvvietas atbilstoši
569. punktam.
570. Projektējot stāvlaukumus, kuros stāvvietu skaits ir 30 un vairāk, jāievēro šādus minimālos attālumus:53.
571. līdz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, viesnīcām un īslaicīgas izmitināšanas vietām – 25 m;53.
572. līdz izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm – 30 m;53.
573. stāvlaukumos, kur stāvvietu skaits ir līdz 30, minimālais attālums līdz publiskām un dzīvojamām ēkām ir 12 m.
574. Autonovietnēs ar 30 līdz 100 auto stāvvietām jānodrošina:54.
575. lietus ūdens savākšanu un attīrīšanu, izveidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus) ar attīrītā lietus ūdens novadīšanu kanalizācijas sistēmā vai izmantojot ilgtspējīgus lietus ūdeņu apsaimniekošanas risinājumus);54.
576. atkritumu tvertnes vai dalītās savākšanas tvertnes;54.
577. segtās novietnēs nodrošina piespiedu (mākslīgo) vēdināšanu.
578. Projektējot stāvvietas pie publiskām ēkām un publiskām teritorijām, vismaz 5 % no stāvvietu kopskaita vai vismaz vienu stāvvietu paredz personu ar invaliditāti transporta līdzekļu novietošanai.
579. Izbūvējot jaunas stāvvietas mobilitātes punkta teritorijā, dzīvojamo māju iekšpagalmā un publiskajā stāvlaukumā, kas atrodas 1 km zonā no pludmales, iekļauj elektromobiļu, elektroskrejriteņu un citu elektromobilitātes rīku uzlādes stacijas. Uz katrām 10 jaunbūvējamām stāvvietām paredz vismaz vienu stāvvietu ar uzlādi elektromobiļiem.
580. Publisku autonovietņu būvniecība pazemē nav atļauta. Dzīvojamo māju, ražošanas, vai tehniskās apbūves teritorijās autostāvvietu būvniecībai pazemē būvprojekta ietvaros jāveic novērtējumu uz teritorijas hidroģeoloģisko stāvokli.
581. Publiskās autonovietnes un autonovietnes pie publiskām būvēm, kā arī to piekļuves ceļus vispārīgā gadījumā iesedz ar cieto segumu. Pie īslaicīgas lietošanas publiskiem objektiem un dabas teritorijās, autonovietņu un piekļuves ceļa iesegumam atļauts izmantot granti, šķembas, ekobruģi, koksni un tamlīdzīgus materiālus. Ja plānota īslaicīgas lietošanas būves termiņa pagarināšana, Saulkrastu novada būvvalde (turpmāk – Būvvalde) var pieprasīt autonovietnes un pievadceļa būvniecību ar cieto segumu.3.1.
582. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra
583. Ja jaunbūvējamās ielas paredzamā diennakts satiksmes intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, ielā jāizbūvē ietvi.
584. Jaunu ielu un autoceļu būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā jāievēro optimālos ietvju, gājēju un velosipēdu ceļu un joslu platumus saskaņā ar Apbūves noteikumu
585. pielikumu.
586. Pārbūvējot esošo ielu, izņemot VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pārziņā esošu autoceļu turpinājumus apdzīvotā vietā, jānodrošina ietvi, ņemot vērā Apbūves noteikumu
587. pielikumā noteikto minimālo ietvju platumu.
588. Tiešā velosipēdu ceļu un joslu tuvumā, kā arī publiskajā ārtelpā jānodrošina velonovietnes vai velosipēdu statīvus.
589. Gājēju ceļus, ietves, velosipēdu ceļus un velojoslas izbūvē ar tādu segumu un seguma konstrukciju, kas atbilst glābšanas un operatīvo dienestu transporta satiksmes slodzei.3.
590. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.
591. Vispārīgās prasības
592. Jaunus inženiertīklus būvē ielu sarkano līniju vai ceļu nodalījuma joslas robežās un ceļu aizsargjoslu robežās, izņemot 110 kV un augstāka sprieguma gaisvadu elektrolīnijas un to balstus, kurus neiekļauj ielu sarkano līniju teritorijās.
593. Īpašos izņēmuma gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots un ja nav citas pieņemamas alternatīvas, saņemot attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, pieļaujama inženiertīklu izbūve šķērsojot citu nekustamo īpašumu ārpus ielu vai autoceļu teritorijām.
594. Gadījumos, ja piebraucamais ceļš ir izbūvēts uz vairākiem īpašumiem, inženiertehniskās komunikācijas pievada būvniecību veic pa kopīgā piebraucamā ceļa trasējumu.
595. Atļauju inženiertehniskās komunikācijas būvniecībai līdz savam nekustamajam īpašumam, izmantojot teritoriju starp ielas sarkanajām līnijām, īpašniekam izsniedz Pašvaldība. Pēc būvniecības darbu pabeigšanas ir jāsakārto ielas teritoriju un jāatjauno segumu.
596. Pilsētā un ciemos ārējo inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju būvniecību ir jāveic pirms vai vienlaikus ar jaunu ēku būvniecību.
597. Tehniskas iekārtas (satelītantenas, ventilācijas sistēmas un citas tamlīdzīgas tehniskās iekārtas) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja šādiem veidojumiem ir arhitektoniska vērtība, tie nepasliktina būves arhitektonisko veidolu.3.2.
598. Elektroapgādes būves
599. Ja jaunbūvējamu vai pārbūvējamu objektu nepieciešamās jaudas nodrošināšanai vajadzīga jaunu transformatoru apakšstaciju uzstādīšana, tās novieto ielu sarkano līniju robežās. Ja tehniski nav iespējams uzstādīt transformatoru apakšstaciju ielas sarkano līniju robežās, tad to novieto zemes vienībā vai būvē, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības šādu objektu būvniecībai, tam piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī ir iespējams nodrošināt brīvu pieeju transformatoru apakšstacijai tās apkalpojošam dienestam.
600. Pie energoapgādes objektiem nodrošina piekļūšanu AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" personālam, autotransportam u.c. to apkalpojošai tehnikai.
601. Ja zemes ierīcība, sarkano līniju noteikšana un ceļa servitūta nodibināšana tiek veikta 110 kV un augstāka sprieguma gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslas teritorijā, jāsaņem tehniskie noteikumi no AS "Augstsprieguma tīkls".3.2.
602. Vēja elektrostacijas
603. Vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu būvniecība ir atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M, M1), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, ievērojot Aizsardzības ministrijas prasības, izvērtējot, vai vēja elektrostacija neatstās negatīvu ietekmi uz Apbūves noteikumu 5.5.
604. apakšnodaļā noteiktajām ainaviski vērtīgām teritorijām, un nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai atbilstoši kompetentās institūcijas rekomendācijām.
605. Vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu izvieto ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu.
606. Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW atļauts izvietot zemes vienībās, ievērojot, ka minimālajam attālumam no masta līdz kaimiņu zemes vienības robežai vismaz 1,5 reizes jāpārsniedz masta augstumu.3.2.
607. Saules elektrostacijas
608. (Svītrots ar Saulkrastu novada domes 30.04.
609. saistošajiem noteikumiem Nr. SN 12/2025)
610. (Svītrots ar Saulkrastu novada domes 30.04.
611. saistošajiem noteikumiem Nr. SN 12/2025)3.2.
612. Elektronisko sakaru būves
613. Veicot ielu būvniecību un pārbūvi, sakaru kabeļu kanalizācijas akas un komutācijas iekārtas izvieto starp sarkanajām līnijām zaļajā zonā ārpus brauktuves vai zem gājēju ietvēm.3.2.
614. Ūdensapgādes un kanalizācijas būves
615. Ēkai, kurai ir paredzēta iekšējā ūdensapgāde, jāparedz arī iekšējo kanalizāciju.
616. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas teritorijā ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (TIN11), jāpievieno pašvaldības centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot 5.1.
617. apakšnodaļas noteikumus.
618. Jaunās apbūves teritorijās pilsētā un ciemos, kurās tiek plānota 20 un vairāk mājsaimniecību dzīvojamo māju būvniecība un kuras nav ekonomiski pamatoti pievienot pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, izbūvē privāto centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Pēc pašvaldības sistēmas tīklu paplašināšanas privāto sistēmu ierosina pārņemt Pašvaldībai.
619. Privātu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu nodod ekspluatācijā vienlaikus vai pirms ielas (ceļa) nodošanas ekspluatācijā un ēku būvniecības uzsākšanas.
620. Pilsētas un ciemu teritorijās ārpus Apbūve noteikumu 5.1.
621. apakšnodaļā noteiktās TIN11 teritorijas kā pagaidu risinājums pieļaujama lokālu ūdensapgādes urbumu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana, ēku būvprojektā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju pieslēgties pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem. Pēc tam, kad īpašumam piegulošajā ielā tiek izbūvēti pašvaldības centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tīkli, pagaidu risinājums ir jānomaina uz pieslēgumu centralizētajām sistēmām.3.2.
622. Lokālās ūdensapgādes un decentralizētā kanalizācijas būves
623. Lokālās ūdensapgādes un kanalizācijas ierīkošanā jāievēro vides aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības normatīvu prasības.
624. Jaunu ēku būvniecībā kā lokālās ūdensapgādes risinājumu izvēlas dziļurbumu, vai spici, vai raktu grodu aku. Urbuma dziļumu paredz, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu.
625. Ierīkojot jaunu lokālās kanalizācijas sistēmu līdz 5 m3 diennaktī pilsētā un ciemā, ņemot vērā teritorijas specifiku, kā risinājumu izvēlas:86.
626. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē;86.
627. notekūdeņu hermētiskas krājtvertnes, no kurām uzkrātie neattīrītie notekūdeņi tiek izvesti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.
628. Ja esošai apbūvei lokālā kanalizācija ir ierīkota applūstošajās teritorijās, veicot ēku atjaunošanu vai pārbūvi, Būvvalde var pieprasīt nodrošināt pasākumus vides piesārņojuma ierobežošanai, lai novērstu apkārtējās vides piesārņošanas risku teritorijas applūšanas gadījumā.3.
629. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.
630. Apbūves parametri3.3.1.
631. Vispārīgās prasības
632. Apbūves blīvuma, apbūves augstuma un brīvās zaļās teritorijas rādītājus piemēro zemes vienībām atbilstoši Apbūves noteikumu
633. nodaļas attiecīgajai funkcionālajai zonai.
634. Ja zemes vienības daļa atrodas ielu sarkanajās līnijās, aprēķinot apbūves parametrus, to neieskaita zemes vienības platībā. Šī prasība nav attiecināma uz zemes vienībām, kuru daļa atrodas starp sarkanajām līnijām, kas noteiktas gar valsts autoceļu.
635. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālās zonās, tad apbūves parametrus aprēķina atsevišķi katrai funkcionālai zonai.3.3.1.
636. Apbūves augstums
637. Būves augstumu mēra līdz galvenās dzegas augšējai malai, ja jumta slīpums ir 45 grādi vai mazāks. un līdz jumta korei, ja jumta slīpums ir lielāks par 45 grādiem.
638. Būves atļauto augstumu nosaka stāvos, neskaitot jumta un pazemes stāvus un neņemot vērā būves arhitektonisko akcentu un inženierbūvju tehnisko risinājumu.
639. Arhitektoniskā akcenta augstākais punkts nedrīkst izvirzīties virs būves jumta vairāk par 20 %, izņemot reliģiska rakstura būvēm un sabiedriski nozīmīgām publiskām būvēm (kultūras, izglītības, ārstniecības iestādes un sporta būves) augstumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.
640. Būves augstumu nosaka, pieņemot, ka viena stāva augstums ir 3,5 m. Atļauto maksimālo būves augstumu nosaka, funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m un rezultātam pieskaitot 1,5 m (1,5 m papildinājums neattiecas uz savrupmāju apbūvi).
641. Stāvu skaits būvei var būt lielāks nekā Apbūves noteikumos noteiktais maksimālais stāvu skaits, ja būves augstums atbilst atļautajam maksimālajam augstumam metros, kas aprēķināts atbilstoši Apbūves noteikumu
642. punktam un tiek ievēroti citi apbūves parametri.
643. Reliģisko organizāciju kulta celtnēm, īpašām ražošanas ēkām un tehnoloģiskām būvēm augstumu pieļaujams palielināt atbilstoši būves specifikai, neatkarīgi no funkcionālā zonā noteiktā maksimālā apbūves augstuma.
644. Savrupmāju un mazstāvu apbūves teritorijās vispārīgā gadījumā jaunbūves vai pārbūvējamas būves maksimālais augstums jebkurā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemes vienību. Būvju augstumu aprēķina, izmantojot formulu: H=1,5xL, kur H – būves augstums metros; L – attālums no zemes vienības robežas līdz būves punktam, kurā mēra būves augstumu metros. Šādi aprēķinātu būves augstumu atļauts palielināt, saņemot kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanu, ko noformē kā vienošanos.
645. Izņēmumu gadījumos, ja paredzētā objekta arhitektoniskais veidojums uzlabo vai papildina ainavu, sabiedrības interesēm nozīmīgām publiskām ēkām (piemēram, kultūras, sporta, izglītības, ārstniecības (kūrorta) u.tml.), veicot plānotās apbūves ietekmes uz ainavu novērtējumu, ir pieļaujams būves augstuma palielinājums līdz 25 %.3.3.1.
646. Brīvā zaļā teritorija
647. Nosakot brīvās zaļās teritorijas rādītāju, brīvajās zaļajās teritorijās ieskaita ceļu, laukumu, stāvvietu u.tml. teritorijas ar ūdenscaurlaidīgu minerālmateriālu segtās vai dabīgās zemsedzes platības, vispārīgajā gadījumā piemērojot koeficientu 0,5, ko būvprojektā var precizēt atbilstoši zemsedzes ūdenscaurlaidīgo materiālu aprēķinam.
648. Brīvās zaļās teritorijas platībā neiekļauj jumta dārzus, zaļos pārsegumus vai citas tamlīdzīgas konstrukcijas būvē vai uz tās.3.3.
649. Būvju novietojums zemes vienībā un būvlaides
650. Zemes vienībās pilsētā un ciemos galveno ēku jānovieto tuvāk ielai vai ceļam. Tā var būt dzīvojamā ēka, publiskā ēka vai komerciālās apbūves administratīvā ēka atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam.
651. Apbūvi zemes vienībā jāizvieto, respektējot meža, atsevišķi augošu koku un Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu saglabāšanas iespējas.
652. Būvlaides pilsētā un ciemos vispārīgā gadījumā ir:103.
653. B kategorijas ielām – 6 m, izņemot esošā apbūvē iedibinātā būvlaide un izņemot gadījumus, ja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" saskaņo citu attālumu;103.
654. 6 m no C un D kategorijas ielu sarkanajām līnijām;103.
655. 3 m no E kategorijas ielas sarkanās līnijas, vai gadījumos, ja nav noteiktas sarkanās līnijas, – ne tuvāk kā 10 m no ielas vai piebraucamā ceļa ass;103.
656. Galveno ēku pret ielu izvieto tādā attālumā, lai ēkas fasādes projekcija 90o leņķī pret ielas sarkano līniju nebūtu lielāka par projektēto ēkas augstumu.
657. Būvlaides lauku teritorijā vispārīgā gadījumā ir:104.
658. gar valsts autoceļiem aizsargjoslas robeža, izņemot publisku un sezonas ēku un būvju būvniecības gadījumos, kad būvlaidi var precizēt būvprojektā, ja ir saņemts VSIA "Latvijas valsts ceļi" saskaņojums;104.
659. gar pašvaldības autoceļiem aizsargjoslas robeža, izņemot publisku un sezonas ēku un būvju būvniecības gadījumos, kad būvlaidi var precizēt būvprojektā, ja ir saņemts Pašvaldības saskaņojums.104.
660. 10 m no komersantu vai māju ceļa ass.
661. No publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes līdz dzīvojamai ēkai ir jāievēro 50 m minimālais attālums. Ja ar tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt normatīvi pieļaujamo trokšņu līmeni, Būvvalde var atļaut šo attālumu samazināt. Minimālais attālums no dzelzceļa līdz dzīvojamai ēkai nedrīkst būt mazāks par 25 metriem no malējās sliedes. Zemes vienībā ar dzīvojamo apbūvi, trokšņu slāpēšanai, dzelzceļa pusē jāveido vismaz 10 m plata aizsargstādījumu josla.
662. Izvietojot zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzstāvu dzīvojamā ēka, jāievēro savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktos minimālos attālumus starp daudzstāvu dzīvojamām ēkām un citām būvēm.
663. Izvietojot starp pašvaldības ielas sarkanajām līnijām kioskus, stendus, sezonas kafejnīcas un citus īslaicīgus tirdzniecības un pakalpojumu objektus, jānodrošina vismaz 1,2 m platu gājējiem brīvu telpu.
664. Sezonas rakstura objekta izvietojums un vizuālais izskats ir jāsaskaņo Būvvaldē.3.3.
665. Insolācijas prasības
666. Daudzdzīvokļu dzīvojamās un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu – istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no
667. marta līdz
668. septembrim.
669. Pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās skolas, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju.
670. Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. Minimālais attālums no esoša vai plānota koka līdz jaunai ēkai ir 5 m. Izvērtējot konkrēta esoša vai plānota koka attālumu no jaunas vai esošas ēkas, Būvvalde var pieprasīt ievērot lielāku attālumu, ņemot vērā pieauguša koka iespējamo vainaga apmēru, noēnojumu, kā arī sakņu sistēmas izplatīšanos.3.3.
671. Žogi
672. Zemes vienības nožogošanai atļauta žogu būvniecība, dzīvžogu vai koku un krūmu stādījumu ierīkošana, kā arī šo nožogojuma veidu kombinēšana.
673. Zemes vienības drīkst iežogot pa instrumentāli uzmērītām zemes vienību robežām vai pa viensētas pagalma robežām, papildus ņemot vērā šādus nosacījumus:113.
674. ja zemes vienību skar ielas sarkanā līnija, žogu novieto pa sarkano līniju, izņemot zemes vienībās, kas robežojas ar valsts autoceļu, žogu novieto pa zemes vienības robežu, atkāpjoties 0,5–1 m no ceļa zemes nodalījuma joslas malas;113.
675. ja zemes vienību skar ielu krustojuma vai pievienojuma redzamības trīsstūris, žogu novieto pa redzamības trīsstūri;113.
676. gar valsts ūdensnotekām un ūdenstilpēm žogu atļauts novietot līdz tauvas joslai;113.
677. Baltijas jūras Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā un citviet Novadā aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids, izņēmums ir speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, augļu dārzi u.tml.), valsts aizsardzības objekti u.c. ierobežotas pieejamības objekti.
678. Nekustamā īpašuma nožogošana nedrīkst kavēt atbildīgajiem dienestiem piekļūt viņu īpašumā esošajiem ārējiem inženiertīkliem un inženierbūvēm, lai veiktu to apkalpošanu.
679. Žogu vārtu platumam un augstumam jāatbilst operatīvo dienestu transporta gabarītiem.
680. Žoga vārti atvērtā veidā nedrīkst traucēt gājēju un transporta satiksmi ielas vai ceļa teritorijā.
681. Žoga augstumu mēra ielas pusē no ietves, tostarp plānotās ietves līmeņa. Žoga caurredzamību nosaka ielas pusē perpendikulāri pret žoga plakni.
682. Žogu būvniecībā pilsētā un ciemos jāievēro sekojošus žoga augstuma un caurredzamības parametrus pret ielu:118.
683. līdz 1 m augstam žogam caurredzamību nenosaka;118.
684. no 1 m līdz 1,80 m augstam žogam – caurredzamība vismaz 30 %.
685. Tehniskās un rūpnieciskās apbūves un militāro objektu teritorijas žoga augstumu, kā arī caurredzamību nosaka atbilstoši tehnoloģiskajam procesam, būvju drošuma prasībām un valsts aizsardzības prasībām.
686. Plānojot jauna žoga būvniecību vai dzīvžogu, jāņem vērā ielas apbūvē dominējošo žogu augstumu.
687. Žoga materiālus un arhitektūru jāizvēlas stilistiski saskaņotus ar galveno ēku.
688. Dzīvžoga vai koku un krūmu stādīšanas attālumu no ielas sarkanajām līnijām nosaka, ņemot vērā stādāmā auga potenciālo augstumu, kuplumu un sakņu sistēmas izplatību, bet ne tuvāk kā 0,5 m. Dzīvžogs vai koku un krūmu stādījumi nedrīkst atrasties ielas satiksmes telpā un traucēt gājēju un transporta satiksmi.
689. Žogu starp rūpnieciskās vai tehniskās apbūves teritoriju un publiskās vai dzīvojamās apbūves teritoriju var paredzēt kā aizsargstādījumus.
690. Publiskai apbūvei saglabā publisko ēku un teritoriju pieejamību, izņemot, ja nožogojums ir nepieciešams publisko ēku aizsardzības un funkcionalitātes nodrošināšanai.
691. Apbūves teritorijās, kur vēsturiski ēkas ir izvietotas pēc brīvā plānojuma uz vairākām zemes vienībām, vai zemes vienības vai to daļas tiek izmantotas kā koplietošanas ārtelpa, vai kā publiskā ārtelpa, zemes vienību robežas dabā var iezīmēt ar dzīvžogiem, ja tas netraucē publiskās ārtelpas izmantošanu, gājēju kustību un piekļūšanu atsevišķajām apbūvētajām zemes vienībām.
692. Kaimiņa zemes vienības pusē žoga būvniecībā vai nožogojošu stādījumu ierīkošanā jāievēro sekojošas prasības:126.
693. žoga augstums nedrīkst pārsniegt 1.80 m, bet dzīvžoga augstums – 2,50 m;126.
694. dzīvžoga stādīšanas attālumu no kaimiņa zemes vienības nosaka, ņemot vērā stādāmā auga potenciālo augstumu, kuplumu un sakņu sistēmas izplatību;126.
695. (svītrots ar Saulkrastu novada domes 30.04.
696. saistošajiem noteikumiem Nr. SN 12/2025).3.3.
697. Atkritumu savākšanas infrastruktūra
698. Projektējot būvi, izņemot savrupmāju, zemes vienībā vienlaikus plāno sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem un paredz atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam.
699. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietni ierīko kā slēgtu būvi vai atklātu laukumu. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietni jāierīko tā, lai nodrošinātu nepieciešamo pilsētvides kvalitāti un sanitāro prasību ievērošanu.
700. Pilsētā un ciemos apbūves zemes vienībās atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un bioloģiski noārdāmo atkritumu punktus jāizvieto tā, lai tie neietekmētu publiskās ārtelpas estētiskās un sanitāri higiēniskās prasības.3.3.
701. Palīgēkas, inženierbūves un lauksaimniecības dzīvnieku turēšana
702. Palīgēkas un inženierbūves nedrīkst novietot priekšpagalmā, izņemot šādus gadījumus:130.
703. ja zemes vienība atrodas pie E kategorijas ielas, zemes vienībā esošās apbūves, zemes vienības reljefa vai konfigurācijas dēļ palīgēkas un inženierbūves nav iespējams izvietot iekšpagalmā un palīgēka nav plānota lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;130.
704. ja priekšpagalmā izvieto sezonas rakstura kafejnīcu, ielu tirdzniecības punktu vai citu pakalpojumu objektu.
705. Apbūves noteikumu
706. punkta apakšpunktos minēto būvju izvietojums un vizuālais izskats ir jāsaskaņo Būvvaldē.
707. Palīgēku maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi, ieskaitot jumta stāvu.
708. Palīgbūves lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pilsētā un ciemos ir atļauts izvietot Lauksaimniecības teritorijā (L1) un Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS, DzS1, DzS2) tikai 2400 m2 un lielākās zemes vienībās un pie nosacījuma, ja lauksaimniecības dzīvnieki un novietne ir reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem.
709. Jaunu būvi lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pilsētās un ciemos no kaimiņu zemes vienības robežas novieto tādā attālumā, lai ievērotu Ministru kabineta īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs, bet ne tuvāk kā 10 m un nodrošinot aizsargstādījumus.
710. Ārpus pilsētas un ciemiem būves lauksaimniecības dzīvniekiem ir atļautas Lauksaimniecības teritorijā (L) un Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R).3.
711. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM3.4.
712. Publiskās ārtelpas labiekārtojums
713. Minimālais nepieciešamais labiekārtojums publiskās ārtelpas teritorijās ir soli, gājēju ceļu apgaismojums, atkritumu urnas, velo stāvvietas un publiskās tualetes, bet, ja teritorija ir nodrošināta ar centralizēto ūdensapgādi, – arī dzeramā ūdens brīvkrāns. Labiekārtojuma elementu skaitu un izvietojumu nosaka, ņemot vērā paredzamā apmeklētāju skaita aplēses, ko ietver būvniecības ieceres dokumentācijā, vai, ja nepieciešams, – detālplānojumā vai lokālplānojumā.
714. Mazo arhitektūras formu un citu ārtelpas labiekārtojuma elementu izvietojumu, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu nosaka labiekārtojuma projektā, veidojot harmonisku ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.
715. Gadījumos, kad tiek veikta būvniecība, kas skar esošos ārtelpas labiekārtojuma elementus, jānodrošina labiekārtojuma elementu aizsardzība vai to atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas.
716. Ielu un citu publiskās ārtelpas teritoriju apgaismošanai izmanto pie stabiem piestiprinātus vai iekārtus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņu un to stiprinājumu arhitektoniskajam risinājumam ir jābūt saskaņotam ar vizuāli uztveramu ielas vai gājēju ceļa posmu, laukuma vai parka teritoriju.
717. Pašvaldība vai tās pilnvarotas institūcijas apgaismes ķermeņus un satiksmes regulēšanas tehniskos līdzekļus var izvietot pie ēku sienām vai inženierbūvēm.3.4.
718. Daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtojums
719. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos jāierīko iedzīvotāju mierīgās un aktīvās atpūtas zonas ar soliņiem un bērnu rotaļlaukumiem, apstādījumiem u.tml. Saimniecisko vajadzību nodrošināšanai jāparedz piebraucamos ceļus, stāvvietas, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes, nojumes veļas žāvēšanai u.tml.
720. Atpūtas laukuma minimālo platību aprēķina, pieņemot 1 m2 uz vienu dzīvokli. Atkāpes no šīs prasības atļautas, ja 200 metru attālumā ir pieejami publiskās lietošanas atpūtas laukumi.
721. Labiekārtojot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmus, jāievēro sekojoši minimālie attālumi no māju logiem līdz attiecīgajai teritorijai:143.
722. atpūtas (sporta, rotaļu) laukums – 20 m, bet ne tuvāk par 10 m no atkritumu konteineriem;143.
723. atkritumu konteineru laukums – 20 m, bet ne tālāk par 100 m no ieejas kāpņu telpā;143.
724. suņu pastaigu laukums – ne tuvāk kā 40 m;143.
725. citu saimniecisko darbību zona (paklāju tīrīšana, sniega, lapu, saimniecisko materiālu pagaidu novietošana u.tml.) – 20 m.
726. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves teritorijās priekšpagalma dziļums nedrīkst būt mazāks par 5 m, izņemot esošas apbūves gadījumus.3.
727. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI3.5.
728. Lietus ūdens savākšanas un meliorācijas sistēmas
729. Pirms būvniecības uzsākšanas neapbūvētā zemes vienībā lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā izstrādā meliorācijas un lietus ūdeņu savākšanas risinājumu. Risinājumus paredz gan lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai no paredzētā apbūves laukuma, gan jaunbūvējama ceļa vai ielas, gan ņemot vērā apbūvei piegulošo platību nosusināšanas iespēju.
730. Pilsētā un ciemos 3 m attālumā no grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas, tostarp gar koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvjiem šai teritorijai jābūt brīvai no nožogojumiem.
731. Projektējot lietus ūdens novadīšanas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.
732. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām.
733. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi ietver būves, konstrukcijas un paņēmienus lietus ūdeņu apsaimniekošanai – uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.
734. Izstrādājot detālplānojumu vai būvprojektu Apbūves noteikumu 5.1.
735. apakšnodaļā noteiktajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās ir konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, veic inženiertehnisko izpēti, izstrādā meliorācijas un lietus ūdeņu savākšanas projektu un veic inženiertehnisko sagatavošanu gruntsūdens līmeņa saglabāšanai vai pazemināšanai ar meliorācijas būvēm, virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai ar ilgtspējīgiem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem.3.5.
736. Piesārņotas, potenciāli piesārņotas un degradētas teritorijas
737. Piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās, kas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" ir norādītas saskaņā ar Valsts vides dienesta Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas datiem, jāievēro sekojošas prasības:151.
738. Pirms jaunas būvniecības potenciāli piesārņotajā teritorijā jānovērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmenis, veicot izpēti vai izmantojot jau iepriekš veiktu pētījumu informāciju.151.
739. Būvniecība piesārņotajā teritorijā nav atļauta. Aizliegums neattiecas uz tehniskās apbūves nedzīvojamām ēkām un inženierbūvēm, piemēram, piekļuves ceļiem un stāvlaukumiem, kuru izvietošana nepieciešama piesārņojuma monitoringam vai sanācijai. Zemes vienības daļā, kurā nav konstatēts piesārņojums, būvniecību ir atļauts veikt.151.
740. Jaunai būvniecībai piesārņotajā teritorijā jāizstrādā teritorijas sanācijas programma.
741. Degradētas teritorijas Pašvaldība konstatē un novērtē atbilstoši valstī noteiktajam regulējumam par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju. Uz teritoriju apbūvi un izmantošanu no jauna konstatētajās degradētajās teritorijās attiecas Apbūves noteikumu 5.
742. apakšnodaļā noteiktā kārtība.3.5.
743. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas
744. Atļautas tikai stacionāra tipa degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijas, kuras izvieto speciāli šai funkcijai iekārtotās teritorijās.
745. Attālums no degvielas uzpildes stacijas degvielas rezervuāra līdz pirmskolas bērnu iestāžu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu ar stacionāru zemes vienību robežām un līdz dzīvojamo ēku sienām jānodrošina ne mazāks par 50 m. Papildus jāievēro sekojoši attālumi:154.
746. 30 m no mežu masīva;154.
747. 25 m no ražošanas būvēm.3.5.
748. Prasības trokšņa piesārņojuma mazināšanai
749. Plānojot jaunus rūpnieciskās, tehniskās un komercdarbības objektus vai paplašinot esošos objektus, kas potenciāli var saturēt trokšņu avotus, būvniecības ieceres dokumentācijā jāiekļauj vērtējums par to izvietojumu attiecībā pret dzīvojamo un publisko apbūvi un jāparedz teritorija vides aizsardzības pasākumiem.
750. Pirms darbības uzsākšanas, vides trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā (kopā ar fonu).
751. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā jāizvērtē piemērotākie risinājumi trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, aizsargstādījumus, ēku arhitektoniskie un citi risinājumi, kurus jāierīko teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamo un publisko apbūvi. Pasākumus trokšņa ietekmes mazināšanai iekļauj būvniecības dokumentācijā.
752. Zemes vienībās ar dzīvojamām un publiskām ēkām pie galvenajiem valsts autoceļiem, kurās ir vides trokšņu robežlielumu pārsniegumi, jāievēro Apbūves noteikumu 5.1.
753. apakšnodaļas prasības.3.5.
754. Gaisa kvalitāte
755. Pirms darbības uzsākšanas, gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā (kopā ar fonu).
756. Gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā, atkarībā no plānotā darbības veida jāparedz gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumi (piemēram, visās sezonās pilnvērtīgi nodrošināta aizsargstādījumu josla), tos iekļaujot būvniecības dokumentācijā.3.5.
757. Īpašā režīma zona
758. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas, Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt nodevas personām, kuru transportlīdzekļi iebrauc īpašajā režīma zonā (vai tās daļā), kas noteikta
759. pielikumā.
760. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ4.
761. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA4.1.
762. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.
763. Pamatinformācija
764. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.
765. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
766. Savrupmāju apbūve