Saeimas kārtības rullis

Saeimas kārtības rullis Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Saeimas kārtības rullis I. SAEIMAS DEPUTĀTI 1. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem — deputātiem, kuru mandātus (pilnvaras) Saeima apstiprinājusi. 2 2. Saeima ievēlē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kas pārbauda vēlēšanu materiālus, kā arī sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības iesniegtas Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā četras dienas pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 3. (1) Pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma Saeimas locekļi alfabētiskā secībā Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." (2) Solījumu Saeimas loceklis dod latviešu valodā un apliecina ar parakstu. (3) Saeimas locekļi svinīgo solījumu dod no tribīnes. Ja Saeimas loceklis ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās, viņš var dot svinīgo solījumu no savas vietas sēžu zālē. (4) Pēc svinīgā solījuma došanas Saeima lemj par deputātu pilnvarām (Satversmes 18.p.). 4 (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2006.) 4. (1) Deputātam ir Saeimas locekļa tiesības līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim. (2) Deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad: 1) sanākusi jaunievēlētā Saeima; 2) viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam (5. un 6.p.); 3) viņš izslēgts no Saeimas sastāva (18.p.); 4) viņš miris. 5 (06.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 4.1 (1) Deputātam ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu piešķiršanā piemērojami Darba likuma 154., 155. un 156.panta noteikumi, ciktāl Kārtības rullī nav noteikts citādi. (2) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laikā deputātam saglabājas darba ņēmēja statuss attiecīgās Saeimas darbības laikā. 6 (15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2006.) 5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru kabineta locekļa amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk — Prezidijs) uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu. (2) Ministru kabineta loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš atkāpjas no Ministru kabineta locekļa amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Attiecīgais Ministru kabineta loceklis iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu var iesniegt Prezidijam 10 dienu laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru kabineta locekļa pienākumus. (21) Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, atvaļinājumā adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā esošs Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja ir nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. Iesniegums par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedzams Prezidijam ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, ar kuru viņš nolēmis pārtraukt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. (3) Šā panta otrajā un 2.1 daļā minēto iesniegumu Prezidijs nodod Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kas par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz Ministru kabineta locekļa amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. (4) Ja kandidāts jau ir iestājies Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties Saeimas sastāvā cita Saeimas locekļa vietā, kurš noliek mandātu uz Ministru kabineta locekļa amata vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. (5) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā mandātus nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta vienā vēlēšanu apgabalā, tad, atjaunojot mandātu vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta attiecīgajā vēlēšanu apgabalā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimas sastāvā iestājies pēdējais. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 07.10.1998., 02.03.2006., 15.06.2006., 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 6. (1) Ja deputāts miris, iesniedzis iesniegumu par izstāšanos no Saeimas sastāva, izslēgts no tā vai viņa pilnvaras nav apstiprinātas, kā arī šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā Prezidijs saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu uzaicina viņa vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai. Pēc tam, kad minētais kandidāts 3.pantā noteiktajā kārtībā devis svinīgo solījumu, Saeima lemj par viņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu. (2) Ja kandidāts ir atteicies iestāties Saeimas sastāvā 5. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, tas neliedz Prezidijam viņu aicināt iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā. (3) Ja kandidāts ir iestājies Saeimas sastāvā tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru kabineta locekļa amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku (5.p.), tas neliedz Prezidijam aicināt viņu iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā. Tā Saeimas locekļa vietā, kurš nolicis deputāta mandātu uz Ministru kabineta locekļa amata pildīšanas vai uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, šajā gadījumā aicināms cits kandidāts 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja attiecīgajā sarakstā vairs nav neviena deputāta kandidāta vai ja neviens no sarakstā esošajiem deputātu kandidātiem nepiekrīt iestāties Saeimas sastāvā, deputāta mandāts atjaunojams attiecīgajam Ministru kabineta loceklim vai Saeimas loceklim, kurš atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, atvaļinājumā adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 24.10.2002., 02.03.2006.,15.06.2006., 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 7. Katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā. 9 8. (1) Deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot atvaļinājumu. Šīs tiesības viņš var izmantot vienu reizi sesijas laikā. Atvaļinājums ir neapmaksāts un piešķirams uz noteiktu laiku. (2) Par atvaļinājuma piešķiršanu vai pagarināšanu deputātam lemj Prezidijs. (3) (Izslēgta ar 29.05.2025. likumu) 10 (06.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 9. Katrs deputāts paziņo Saeimas Administrācijai savu adresi, telefona numuru un citu Saeimas deputāta darba nodrošināšanai nepieciešamo informāciju un saņem Prezidija izdotu deputāta apliecību. Deputāts sniegto informāciju, ja tā tiek mainīta, paziņo Saeimas Administrācijai. 11 (15.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 10. Saeimas deputātu amatu savienošanas, ienākumu gūšanas un komercdarbības ierobežojumus, interešu konflikta novēršanas un mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". 12 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 11. Ja par deputātu ievēlēta persona, kura ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu, tai mēneša laikā, skaitot no pilnvaru apstiprināšanas dienas, jāatstāj šis amats vai jānoliek deputāta mandāts. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 12. Deputātam izmaksā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu par nostrādāto laikposmu Prezidija noteiktajā kārtībā un termiņos. Mēnešalgu izmaksā no Saeimas budžeta. 14 (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 13. (1) Mēnešalgu deputāts saņem no pirmās Saeimas sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā (5. un 6.p.) (2) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu) (3) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu) (4) (Izslēgta ar 23.12.2010. likumu) 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 24.10.2002., 15.06.2006., 15.05.2008., 28.10.2010. un 23.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 14. (1) Ja deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, deputātam no Saeimas budžeta Prezidija noteiktajā kārtībā un termiņos izmaksā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās kompensācijas šādā apmērā: 1) ja deputāts dzīvo Rīgā vai līdz 19 km ap Rīgu, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet nepārsniedzot atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,15. 2) ja deputāts dzīvo no 20 līdz 39 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet nepārsniedzot atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,26. 3) ja deputāts dzīvo no 40 līdz 69 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,72. 4) ja deputāts dzīvo no 70 līdz 99 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,76. 5) ja deputāts dzīvo no 100 līdz 129 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,79. 6) ja deputāts dzīvo no 130 līdz 159 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,83. 7) ja deputāts dzīvo no 160 līdz 189 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,86. 8) ja deputāts dzīvo no 190 līdz 219 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,9. 9) ja deputāts dzīvo no 220 līdz 249 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,94. 10) ja deputāts dzīvo no 250 līdz 279 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 0,97. 11) ja deputāts dzīvo tālāk par 280 km no Rīgas, viņam ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) kompensāciju atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet šīs kompensācijas kopējā summa nedrīkst pārsniegt atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam noteikto vidējās darba samaksas apmēru, kuram piemērots koeficients 1. (2) Par faktiskajiem izdevumiem šā panta pirmās daļas izpratnē uzskatāmi pilsētas un starppilsētu sabiedriskā transporta izdevumi, kā arī izdevumi par deputāta īpašumā vai valdījumā esoša transportlīdzekļa izmantošanu. (3) Deputātam kompensējami komandējumu izdevumi (ceļa, viesnīcas, reprezentācijas un transporta izdevumi, dienas nauda, piemaksa un citi normatīvajos aktos noteiktie izdevumi), un tie tiek apmaksāti atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. (4) Šā pantā trešajā daļā norādīto izdevumu kompensācijas kārtība un kompensācijas normas attiecināmas arī uz Saeimas darbinieku, kurš dodas ar Prezidija lēmumu apstiprinātā komandējumā. (5) Šajā pantā noteiktās kompensācijas ar nodokļiem neapliek. (6) Transporta izdevumi netiek kompensēti deputātam, kuram kā Saeimas amatpersonai dienesta vajadzībām lietošanā piešķirta automašīna. 16 (23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 15. (1) Deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla, vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēnešalgas. Sods atvelkams no mēnešalgas. Soda kopsumma vienā kalendārajā mēnesī nedrīkst pārsniegt summu, kuras ieturēšanas rezultātā deputāts saņem mazāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. (2) Lai konstatētu deputātu klātbūtni, Prezidijs rīko reģistrāciju. Deputāts uzskatāms par klātesošu, ja viņš reģistrējies visas reizes. Deputāta klātbūtni nenotikušā sēdē (46.p.) konstatē pēc pēdējās reģistrācijas kvorumam. (3) Ja sēde slēgta tāpēc, ka nav kvoruma (48.p.), pēc pēdējās balsošanas deputātu klātbūtnes noskaidrošanai rīkojama atsevišķa reģistrācija. (4) Ikviens deputāts var pieprasīt sēdes vadītājam, lai tūlīt pēc reģistrācijas ar balsu skaitītāju (32. p.) līdzdalību tiktu pārbaudīta jebkura cita deputāta reālā klātbūtne sēdē. (5) Prezidijs pārbauda iemeslus, kuru dēļ deputāts kavējis sēdi, un uzliek sodu, ja atzīst kavējumu par neattaisnojamu. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 16.12.1999., 28.10.2004., 23.12.2010., 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 16. Deputātu atvaļinājumi, kavētās sēdes un uzliktie sodi uzskaitāmi īpašā sarakstā. 18 17. (1) Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa, kā arī par piekrišanu Saeimas locekļa piespiedu atvešanai, personas vai mantas apskatei, dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas. (2) Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, līdz brīdim, kad stājas spēkā galīgais nolēmums kriminālprocesā, procesa virzītājam ir tiesības attiecībā uz šo Saeimas locekli veikt jebkuru Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību. (3) Ja deputāts ir apcietināts, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi. (4) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. 19 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 18. (1) Deputāts, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. (2) Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš: 1) ievēlēts, pārkāpjot Saeimas vēlēšanu likuma noteikumus; 2) neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai; 3) ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu; 4) vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm; 5) izdarījis nodarījumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimis ar gara slimību, kas atņēmusi viņam iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt; 6) (izslēgts ar 16.10.2014. likumu). 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 16.12.1999., 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 19. Ja deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis, kas liedz piedalīties Saeimas sēdē, viņš zaudē tiesības uz šā likuma 14. pantā paredzēto kompensāciju un uz attiecīgo laiku viņam tiek pārtraukta mēnešalgas izmaksa. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu neizmaksāto mēnešalgu, kā arī kompensāciju. 21 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 19.1 Bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ir tiesības apmeklēt Saeimas ēkas. Šo tiesību nav deputātiem, kuri izslēgti no Saeimas sastāva (18. p.), kā arī citos Prezidija noteiktajos gadījumos. 22 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) II. SAEIMAS AMATPERSONAS 20. Prezidijs sastāv no priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, sekretāra un viņa biedra. 23 21. (1) Priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un gādā par kārtību tajās. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, arī sēžu vadīšanu. (2) Saeimas pieņemtos lēmumus, kam ir vispārēja nozīme, priekšsēdētājs izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šis noteikums attiecas arī uz 30. un 30.1 pantā paredzētajiem gadījumiem. (3) (Izslēgta ar 15.10.2015. likumu) 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 15.05.2008., 11.12.2008., 16.10.2014. un 15.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2015.) 22. Sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu, ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Administrācijas darbus, savstarpēji vienojoties par šo darbu sadali. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2015.) 23. (1) Prezidijs: 1) nosaka Saeimas ēkas apmeklēšanas kārtību un kārtību attiecībā uz uzturēšanos tajā, kā arī iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimas Administrācijā un citās Saeimas struktūrvienībās; 2) nodibina un izbeidz darba tiesiskās attiecības ar Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāru, citiem Saeimas struktūrvienību vadītājiem, izņemot Prezidija locekļu biroju vadītājus, kā arī pēc Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra priekšlikuma nodibina un izbeidz darba tiesiskās attiecības ar Saeimas Administrācijas struktūrvienību vadītājiem; 3) dod atzinumus un virza tālāk ienākušās lietas visos Kārtības rullī paredzētajos gadījumos; 4) saziņā ar Frakciju padomi (190. p.) kārto ar Kārtības rulli un Saeimas lēmumiem nenoskaidrotus jautājumus; 5) lemj par komandējumiem un to apmaksu; 6) sastāda Saeimas sēžu darba kārtību; 7) nosaka Saeimas darbinieku amatu (štatu) sarakstu, kā arī Saeimas darbinieku atlīdzības sistēmu; 8) nosaka deputātu un Saeimas darbinieku veselības apdrošināšanas kārtību un kārtību, kādā veicama apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem; 9) nosaka Saeimas pārstāvi Satversmes tiesā, ja Saeima nav lēmusi citādi; 10) nosaka kārtību, kādā tiek veikta Saeimas objektu aizsardzība (apsardze); 11) nosaka kārtību, kādā Saeimā tiek izskatīti iesniegumi par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā vai par Latvijas pilsonības atzīšanu; 12) nosaka kārtību, kādā Saeimā tiek izskatīti iesniegumi par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu; 13) (punkts stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu). (2) Prezidija sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras, ja nepieciešams, sagatavo attiecīgās daļas stenogrammu. Prezidija sēdes sasaukšanas, norises un dokumentu noformēšanas kārtību nosaka Prezidijs. Prezidija sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs — Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs — un Saeimas sekretārs vai viņa biedrs. (3) Darba tiesiskās attiecības ar Prezidija locekļu biroju vadītājiem, padomniekiem, konsultantiem un administratoriem nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc attiecīgā Prezidija locekļa priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem. Darba līgumu ar Prezidija locekļu biroju vadītājiem, padomniekiem, konsultantiem un administratoriem slēdz uz Prezidija locekļa amata pildīšanas laiku. Uz minētajiem darbiniekiem neattiecas Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc Prezidija locekļa priekšlikuma var uzteikt darba līgumu ar attiecīgā Prezidija locekļa biroja vadītāju, padomnieku, konsultantu vai administratoru, nenorādot uzteikuma iemeslus. (4) Darba līgumu ar Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāru slēdz uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku, šim termiņam pieskaitot 12 mēnešus. Jaunievēlētās Saeimas Prezidijs ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra darba līguma termiņa beigām var lemt par darba līguma termiņa pagarināšanu uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku, šim termiņam pieskaitot 12 mēnešus. Uz minēto amatpersonu neattiecas Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 18.01.2001., 16.05.2002., 24.10.2002., 11.12.2008., 10.12.2009., 09.06.2011., 15.10.2015. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025. Pirmās daļas 11. un 12. punkts stājas spēkā 01.10.2025. Sk. pārejas noteikumu 16., 17. un 18. punktu) 23.1 (1) Saeimas Administrācijas struktūrvienību un citu Saeimas struktūrvienību, izņemot Saeimas komisijas un frakcijas, administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāram. Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Saeimas amatpersonu (20. p.), Saeimas komisiju un frakciju izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību, kā arī tādus Saeimas Administrācijas lēmumus, kas saistīti ar drošības (apsardzības) jautājumiem, var apstrīdēt Prezidijā. Prezidija lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 27 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 23.2 Privātpersona, kas vēlas apmeklēt Saeimas ēku vai uzturēties tajā, ievēro caurlaižu un Saeimas ēkas apmeklēšanas noteikumus, drošības, kārtības, tikumības un sabiedrībā vispārpieņemtas uzvedības noteikumus, kā arī neapdraud demokrātisko valsts iekārtu un citu personu tiesības, netraucē Saeimas, Saeimas Administrācijas un citu Saeimas struktūrvienību funkciju pildīšanu. Tiesību aktos noteiktajām amatpersonām ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai šīs prasības tiktu ievērotas. 28 (10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 27.10.2015.) 24. (Izslēgts ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 29 III. AMATPERSONU IEVĒLĒŠANA, APSTIPRINĀŠANA, IECELŠANA, ATBRĪVOŠANA VAI ATLAIŠANA NO AMATA, UZTICĪBAS VAI NEUZTICĪBAS IZTEIKŠANA(Sadaļa 06.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 25. Kandidatūras Prezidija locekļu un Valsts prezidenta amatiem deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 26. (1) Par katram 25.pantā minētajam amatam izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus ar vēlēšanu zīmēm. (2) Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. (3) Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu (Satversmes 36.p.). (4) Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. (5) Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas vēlēšanas 25.pantā un šā panta pirmajā — ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrās jaunās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2012. likumu, kas stājas spēkā 02.02.2012.) 27. (1) Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts iesniedz Saeimas priekšsēdētājam deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem. (3) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 28. Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu personai, kuru Ministru prezidents aicina Ministru kabineta locekļa amatā pēc tam, kad Saeima jau ir izteikusi uzticību Ministru kabinetam, Ministru prezidents iesniedz Saeimas priekšsēdētājam. 33 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 29. (1) Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru kabineta loceklim var iesniegt 130.panta kārtībā vai arī kā atsevišķu Saeimas lēmuma projektu. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto Saeimas lēmuma projektu var iesniegt Saeimas komisija vai ne mazāk kā 10 deputāti, un tas nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem. (3) Šā panta pirmajā daļā minētais Saeimas lēmuma projekts iekļaujams Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem, bet gadījumos, kad šāds lēmuma projekts iesniegts sesiju starplaikā, — ne vēlāk kā 10 dienas pēc kārtējās sesijas sākuma. Šāds Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. (4) Par šādu Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē referē: 1) ja lēmuma projektu iesniedz Saeimas komisija — Saeimas komisijas ievēlētais referents; 2) ja lēmuma projektu iesniedz ne mazāk kā 10 deputāti — pirmais no tā parakstītājiem, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 30. Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta likuma projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība Ministru kabinetam. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.1996. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 30.1 (1) Ministru prezidents var iesniegt Prezidijam Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem. (2) Ja nav priekšlikuma vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. (3) Ja Ministru prezidents vēlas saistīt uzticību Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam ar kādu Saeimas sēdē balsojamu lietu, viņš rakstveidā iesniedz Prezidijam attiecīgu iesniegumu. Iesniegums iesniedzams pirms attiecīgā balsojuma, un tajā norāda, kādu balsojuma iznākumu Ministru prezidents uzskata par neuzticības izteikšanu. Saeimas sēdes vadītājs pirms attiecīgā balsojuma nolasa Ministru prezidenta iesniegumu. Ja, balsojot par attiecīgo lietu, Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam tiek izteikta neuzticība, Saeimas sēdes vadītājs par to paziņo pēc attiecīgā balsojuma rezultātu paziņošanas. 36 (15.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 31. (1) Tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora, valsts kontroliera un citu 25. pantā un 32. panta trešajā daļā neminēto amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Saņēmis šādu iesniegumu, Prezidijs to nekavējoties nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu. (2) Šā panta pirmajā daļā minētais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tam nav piemērojami 117. un 118.panta noteikumi. Ja komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts bijis pieejams deputātiem vismaz piecas dienas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs iekļauj to Saeimas sēdes darba kārtībā. Pēc Saeimas komisijas priekšlikuma Saeima var iekļaut (54. p.) darba kārtībā lēmuma projektu, kas nav bijis pieejams deputātiem minēto laiku. (3) Par šādu Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē ziņo komisijas ievēlētais referents. (4) Šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata, balsojot par katru atsevišķi. (5) (Izslēgta ar 19.01.2012. likumu) (6) Ja likums paredz, ka kādu 25. un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka, kas ir tiesīgs iesniegt attiecīgās kandidatūras, tās iesniedzamas ar vismaz 10 deputātu parakstiem. Ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana notiek šajā pantā paredzētajā kārtībā. (7) Ja likums paredz, ka kādu 25. un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka šīs amatpersonas atbrīvošanas vai atlaišanas kārtību, par atbrīvošanu vai atlaišanu lemj Saeima šajā pantā noteiktajā kārtībā pēc minētās amatpersonas rakstveida iesnieguma vai ne mazāk kā 10 deputātu priekšlikuma. (8) Ja attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998., 19.01.2012. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 32. (1) Deputāti no sava vidus ievēlē balsu skaitītājus. (2) Balsu skaitītāji skaita balsis, ja Saeimas sēdē balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, aizklāti, kā arī citos nepieciešamos gadījumos. (3) Saeimas komisiju locekļu, balsu skaitītāju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidatūras deputāti iesniedz Prezidijam šā likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā. (4) Kārtību, kādā ievēlējamas šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas, nosaka Saeima. 38 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 33. (1) Prezidija locekli vai balsu skaitītāju var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc: 1) šā Prezidija locekļa vai balsu skaitītāja rakstveida iesnieguma; 2) ne mazāk kā 10 deputātu priekšlikuma. (2) Saeimas komisijas locekli var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc: 1) šā komisijas locekļa rakstveida iesnieguma; 2) ne mazāk kā 10 deputātu priekšlikuma; 3) attiecīgās komisijas priekšlikuma 165.pantā paredzētajā gadījumā. (3) Saeimas ievēlētos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus atsauc likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" noteiktajā kārtībā. (4) (Izslēgta ar 19.01.2012. likumu) 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2012. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 34. Šā likuma 31. pantā, 32. panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 33. pantā minēto lēmumu pieņemšanai nepieciešams klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 35. (1) Par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās lemj Saeima. (2) (Izslēgta ar 19.01.2012. likumu) (3) Saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.2012. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) IV. SAEIMAS SESIJAS UN SĒDES 36. (1) Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. (2) Jebkurā brīdī kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju. 42 37. Saeimas kārtējās sesijas sasauc Prezidijs. Par Saeimas kārtējo sesiju sākšanu un slēgšanu lemj Saeima. 43 38. (1) Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs pēc sava ierosinājuma, kā arī pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu prasības (Satversmes 19. un 20. p.), kurā jānorāda apspriežamā darba kārtība. (2) Pēc šādas prasības saņemšanas Prezidijs sasauc Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi prasībā norādītajā dienā, bet, ja prasībā tā nav norādīta, ārkārtas sesiju — ne vēlāk kā 48 stundu laikā, bet ārkārtas sēdi kārtējās sesijas laikā — ne vēlāk kā 24 stundu laikā. (3) Paziņojumu par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu Saeimas Administrācija publicē Saeimas tīmekļvietnē, kā arī paziņo elektroniski katram deputātam individuāli un Saeimas frakcijām. (4) Ārkārtas sesijā vai ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kuri norādīti ierosinājumā vai prasībā par ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, un pēc šo jautājumu izskatīšanas sesiju vai sēdi slēdz. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 39. (1) Likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus, kas nav izskatīti Saeimas kārtējā sesijā, turpina apspriest nākamajā šīs Saeimas kārtējā sesijā. (2) Ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt likumprojekta izskatīšanu, tā nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā. (3) Esošā Saeima var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. 45 (07.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1998.) 40. Sēžu dienas un stundas nosaka Prezidijs, izņemot gadījumus, kad par to lēmusi pati Saeima (54.p.) vai kad sēdes diena norādīta prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu. 46 (06.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 41. Sēdes vadītājs atklāj un slēdz sēdi. Pēc sēdes vadītāja vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var lemt (54.p.) par sēdes pagarināšanu. 47 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 42. (1) Saeimas kārtējās sēdes darba kārtība izsludināma vismaz 48 stundas pirms sēdes atklāšanas. Ārkārtas sēdes darba kārtību Prezidijs var paziņot, atklājot šo sēdi. (2) Secību, kādā izskatāmās lietas ierakstāmas izsludināmajā darba kārtībā, nosaka Prezidijs, izņemot 27.panta trešajā daļā paredzēto gadījumu. 48 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 43. Saeimas kārtējās sēdes darba kārtību izsludina, izliekot rakstveida paziņojumu Saeimas telpās un publicējot to Saeimas tīmekļvietnē. 49 (29.05.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 44. Sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse deputātu. 50 45. Piecas minūtes pirms sēdes atklāšanas deputātus ar zvanu aicina sēžu zālē. 51 46. Ja pusstundu pēc noteiktā sēdes atklāšanas laika nav ieradies nepieciešamais deputātu skaits (44. p.), sēdes vadītājs pasludina sēdi par nenotikušu. 52 47. Sēdes vadītājs var arī sēdes laikā pēc sava ieskata vai pēc piecu klātesošo deputātu priekšlikuma pārliecināties par kvorumu, sarīkojot reģistrāciju. 53 48. (1) Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama. (2) Ja kādā no balsošanas reizēm konstatē, ka nav kvoruma, izdarāma pārbalsošana. Ja arī pārbalsojot nav kvoruma, rīkojas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. 54 49. Izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus (41.,48. un 76.p.), sēde pārtraucama un slēdzama tikai uz Saeimas lēmuma pamata (54. p.). Pārtraukumu un slēgšanu var ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti. 55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 03.11.1998.) V. LIETU IZSKATĪŠANA 1. Vispārīgie noteikumi 50. (1) Lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā. (2) Likumprojekti, patstāvīgie priekšlikumi un citi lēmumu projekti, pieprasījumi, jautājumi un priekšlikumi, kā arī tiem pievienotie dokumenti iesniedzami valsts valodā. 56 (07.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1998.) 51. (1) Pēc Saeimas kārtējās sēdes atklāšanas sēdes vadītājs informē par saņemtajiem grozījumiem izsludinātajā darba kārtībā. Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var izdarīt grozījumus izsludinātajā darba kārtībā. Lietas izskata noteiktā secībā, bet Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var grozīt to arī sēdes laikā (54.p.). (2) Ja iepriekšējā sēdē kādas lietas izskatīšana ir iesākta, bet nav pabeigta, tā iekļaujama izskatīšanai nākamajā kārtējā sēdē kā pirmā lieta. 57 (06.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 52. Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt (54. p.). 58 53. Lai varētu izteikties (runāt) par darba kārtību, vajadzīga Saeimas piekrišana, izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus (49., 51., 52., 66. un 67. p.). 59 54. (1) Gadījumos, kas paredzēti 31.panta otrajā daļā, 40., 41., 49., 51., 52., 65., 77., 82.pantā, 84., 90., 92., 93., 98., 104., 117., 127., 133., 135., 136., 140. un 142. pantā, pirms balsošanas vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam — par, otram — pret priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram. (2) Ja priekšlikuma iesniedzējs pats aizstāv savu priekšlikumu, uzskatāms, ka viņš ir runātājs «par». 60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 07.10.1998., 15.05.2008. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 55. Sēdes vadītājs debatēs nepiedalās. Ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņš sēdes vadību nodod savam biedram. 61 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 56. (1) Atļauju runāt Saeimas sēdē no tribīnes dod sēdes vadītājs pēc pieteikuma saņemšanas. Pieteikties var rakstveidā vai izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu. (2) Rakstveida pieteikumiem, kas iesniegti pirms attiecīgās lietas izskatīšanas uzsākšanas, dodama priekšroka, izņemot 58.pantā paredzētos gadījumus. (3) Rakstveidā pieļaujams nepieteikties: 1) referentam; 2) runātājiem 54.pantā paredzētajos gadījumos; 3) runātājiem debatēs par likumprojektu vai lēmuma projektu; 4) runātājiem, kas sniedz atbildi uz pieprasījumu. (4) Deputāts, kurš ir Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs, pieteikumā norāda, vai viņš runās kā deputāts vai kā Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs. Ja pieteikumā tas nav norādīts, viņam vārdu dod kā deputātam. 62 (07.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 57. (1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem. (2) Prezidijs var dot iespēju runāt Saeimas sēdēs arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām. 63 (07.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 58. (1) Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas. (2) Ministru kabinets par savu pārstāvi apspriežamajā lietā var pilnvarot ministru, Ministru prezidenta biedru, īpašu uzdevumu ministru vai parlamentāro sekretāru. Par pilnvarojumu Ministru prezidents rakstveidā informē Prezidiju. Katrā apspriežamajā lietā var būt viens Ministru kabineta pārstāvis. 64 (06.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998., 16.12.1999., 16.10.2014. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 59. (1) Gadījumos, kad pieteikušies vairāki runātāji, vārdu dod pieteikšanās secībā. Ja pieteikšanās secība nav konstatējama, runātāju secību nosaka sēdes vadītājs. (2) Ja pirms debašu uzsākšanas frakcijas norādījušas runātājus, kas izteiks frakcijas viedokli, tad vārdu pieteikšanās secībā dod vispirms šiem runātājiem (pa vienam no katras frakcijas). (3) Izskatot likumprojektu otrajā vai trešajā lasījumā, vārdu vispirms dod tiem, kas pieteikušies rakstveidā. 65 (06.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 60. Runātāji, kas pieteikušies debatēs, var savstarpēji samainīties, par to laikus paziņojot sēdes vadītājam. 66 (06.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 61. Ja runātājs, kas pieteicies debatēs, neatrodas zālē, kad viņa kārta pienākusi, viņš savu kārtu zaudē. Vārdu viņam dod tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies. 67 (06.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 62. (1) Neviens runātājs, izņemot referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm. (2) Šis noteikums neattiecas uz likumprojektu apspriešanu otrajā un trešajā lasījumā, kad katrs runātājs drīkst runāt ne vairāk kā divas reizes par katra balsojuma priekšmetu: panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu. 68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 63. Kad visi debatēs pieteikušies runātāji izteikušies, sēdes vadītājs pasludina debates par izbeigtām un norāda uz to ar āmura piesitienu. Pēc tam runā, ja viņš to vēlas, vienīgi referents. 69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 64. (1) Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā no turpmākajām reizēm. (2) Pārējiem runātājiem, apspriežot Satversmes grozījumus, lēmuma projektus par uzticības vai neuzticības izteikšanu, likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā lasījumā, pieprasījumus, kā arī likumos noteiktajos gadījumos ar Saeimas lēmumu apstiprināmus politikas dokumentus, runas laiks nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes, bet, runājot otro reizi, — piecas minūtes, apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, runas laiks nedrīkst pārsniegt 10 minūtes, bet, runājot otro reizi, — piecas minūtes, pārējos gadījumos — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. (3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos runātājs visām runas reizēm paredzēto laiku var apvienot. Pēc runātāja lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu. Runas laika pagarināšanu runātājs var lūgt tikai tad, kad ir beidzies apvienotais runas laiks, vai pēc tam, kad runātājs apspriežamajā lietā runā otro reizi. Runas laika pagarinājums nedrīkst pārsniegt otrajai reizei noteikto runas laiku. 70 (07.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.1999., 19.01.2012. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 65. (1) Pēc ne mazāk kā 10 deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.): 1) saīsināt runas laiku; 2) slēgt runātāju sarakstu. (2) Runas laiku nedrīkst saīsināt referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā. (3) Gadījumos, kad Saeima, saīsinot runas laiku, noteikusi to īsāku par piecām minūtēm, runātājam, kurš runā otro reizi, runas laiks nedrīkst pārsniegt vienu minūti, ja Saeima nav nolēmusi citādi. (4) Ja runātāju saraksts slēgts, tajā iekļautie runātāji var runāt tikai vienu reizi, izņemot gadījumus, kad runātājs pieteicies runāt atkārtoti jau pirms runātāju saraksta slēgšanas. Papildus runātāju sarakstā iekļautajiem runātājiem vārdu var dot tikai referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā. (5) Pēc ne mazāk kā divdesmit deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.) izbeigt debates. Pēc tam vārdu dod vienīgi: 1) runātājiem, kas pieteikušies 59.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā; 2) referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā. 71 (06.05.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 66. Ārpus kārtas vārds dodams runātājiem: 1) par Kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu; 2) par kārtību, kādā apspriežamā lieta tālākvirzāma. 72 67. (1) Runātājs, kas ārpus darba kārtības vēlas sniegt steidzamu paziņojumu, rakstveida pieteikumā norāda, par ko paziņojums tiks sniegts. Par to, vai dot vārdu steidzamam paziņojumam, lemj sēdes vadītājs. (2) Ja steidzamu paziņojumu pieteikušies sniegt vairāki runātāji, viņu secību nosaka sēdes vadītājs. (3) Runas laiks steidzamam paziņojumam nedrīkst pārsniegt trīs minūtes. 73 (06.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 68. Domu apmaiņa par steidzamiem paziņojumiem (67. p.) nav pieļaujama. 74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 69. (1) Runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumu, ja runātājs ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās. (2) Deputāts pēc rakstveida pieteikuma vai, piesakoties elektroniski, var runāt no savas vietas sēžu zālē: 1) par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu; 2) par kārtību, kādā lieta virzāma tālāk; 3) par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem; 4) par datumu, kad steidzams likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā; 5) pieprasot nobalsot kādu priekšlikumu, kas tiek apspriests Saeimas sēdē. (3) Domstarpību gadījumā runātāju secību nosaka sēdes vadītājs. (4) Runas laiks, ja deputāts runā no savas vietas sēžu zālē par šā panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem, nedrīkst pārsniegt vienu minūti. 75 (07.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.2001. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 70. Runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. 76 71. Starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas. 77 72. Sēdi vada priekšsēdētājs vai viņa biedrs (21. p.). Piezīmes vai domu apmaiņa par viņa rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujamas, izņemot 66. pantā minēto gadījumu. 78 73. Sēdes vadītājs var pārtraukt runātāju (69., 70., 71., 72. un 74. p.) un izteikt viņam piezīmi. 79 74. Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucēt kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm. 80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.) 75. (1) Iepriekšējā pantā minēto sēdes vadītāja priekšlikumu Saeima izlemj bez debatēm, uzklausījusi izslēdzamā vai viņa frakcijas pārstāvja paskaidrojumus. (2) (Izslēgta ar 19.01.2012. likumu) (3) Izslēgtais nedrīkst atrasties sēžu zālē. 81 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996. un 19.01.2012. likumu, kas stājas spēkā 02.02.2012.) 76. (1) Ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības, sēdes vadītājs var saukt pie kārtības ar āmura piesitieniem. (2) Ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības un sēdes vadītāja pūles atjaunot kārtību ir nesekmīgas, sēdes vadītājs atstāj savu sēdekli, un līdz ar to sēde uzskatāma par pārtrauktu uz pusstundu. Ja arī pēc sēdes atjaunošanas troksnis vai nekārtības nemitējas, sēdes vadītājs sēdi slēdz. 82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.) 77. (1) Saeimas sēdes ir atklātas. Pēc 10 deputātu, Valsts prezidenta vai Ministru kabineta locekļa prasības Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt (54. p.), ka sēde būs aizklāta (Satversmes 22. p.). Aizklātas sēdes dalībnieku pienākums ir sēdē notikušo atklātībā neizpaust. (2) Atklātās sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem (120.p.) pārraida radio un Saeimas tīmekļvietnē. 83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 07.10.1998. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 78. Publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku. 84 78.1 Citu parakstu pievienošana dokumentam pēc tā iesniegšanas Saeimai nav pieļaujama. Par parakstu atsaukšanu kādam no Saeimai iesniegtajiem dokumentiem Prezidijs paziņo pirmajam dokumenta parakstītājam. 85 (07.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.1998.) 2. Likumdošanas kārtība 79. (1) Likumprojektus Saeimai var iesniegt: 1) Valsts prezidents, 2) Ministru kabinets, 3) Saeimas komisijas, 4) ne mazāk kā pieci deputāti, 5) viena desmitā daļa vēlētāju (Satversmes 65. p.). Tiem jābūt noformētiem likumprojektu veidā. (2) Valsts prezidentam ir tiesības iesniegt arī likuma ierosinājumus, kuri var nebūt noformēti kā likumprojekti. (3) Ministru kabinets likumprojektam pievieno anotāciju, likumprojekta un anotācijas tekstu elektroniskā formā. 86 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.1998. un 18.01.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2001.) 80. (1) Katrs iesniedzamais likumprojekts tā iesniedzējiem jāparaksta. (2) Ja likumprojekts paredz starptautiskā līguma apstiprināšanu, tam jāpievieno attiecīgā līguma oficiālais teksts, kā arī tā tulkojums latviešu valodā, ja līguma oficiālais teksts nav latviešu valodā. (3) Likumprojektus, kuri iesniegti, neievērojot šā panta prasības, Prezidijs ir tiesīgs atdot to iesniedzējiem atpakaļ. 87 81. Likumprojekts, kas Saeimai iesniegts likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» noteiktajā kārtībā, ir nododams tautas nobalsošanai, ja Saeima noraida tā nodošanu komisijām, noraida to kopumā vai pieņem ar satura grozījumiem. 88 82. (1) Par saņemtajiem likumprojektiem līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu Prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj (54.p.) par likumprojektu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par to noraidīšanu. (2) Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj (54.p.) par priekšlikumiem izdarīt tajā šādus grozījumus: 1) nodot likumprojektu arī atzinumā neminētai komisijai; 2) nenodot likumprojektu kādai atzinumā minētai komisijai; 3) noteikt citu atbildīgo komisiju. (3) Šā panta otrajā daļā minētos priekšlikumus var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts rakstveidā vai mutvārdos. Rakstveidā iesniegtie priekšlikumi izlemjami pirms mutvārdos izteiktajiem. Komisijas pārstāvjiem, kas lūdz vārdu, lai izteiktu minētos priekšlikumus, vārdu dod pieteikšanās secībā, taču pirms citiem runātājiem par šo likumprojektu. (4) Deputātiem jānodrošina iespēja saņemt iesniegtos likumprojektus vismaz septiņas dienas pirms Prezidija ziņojuma. Ja nepieciešams, Prezidijs šo termiņu var saīsināt. (5) Visi iesniegtie likumprojekti, pirmajam lasījumam izstrādātie alternatīvie likumprojekti (85. p.), izskatīšanai otrajā vai trešajā lasījumā sagatavotie likumprojekti, kā arī Prezidija un komisiju atzinumi par tiem publicējami Saeimas tīmekļvietnē. 89 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 16.12.1999. un 29.05.2025. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025.) 83. (Izslēgts ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2007.) 90 84. Nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu (54. p.), kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi. 91 85. (1) Komisijas, kurām Saeima nodevusi attiecīgo likumprojektu, var izstrādāt savu alternatīvu likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā. (2) Ja komisijai nodots likumprojekts par grozījumiem likumā, kurā grozījumus paredz izdarīt kāds šai komisijai kā atbildīgajai komisijai jau iepriekš nodots likumprojekts, komisija var: 1) apvienot šos likumprojektus, iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu; 2) iekļaut vēlāk nodoto likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus otrajam vai trešajam lasījumam; 3) virzīt katru minēto likumprojektu izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu. (3) Šā panta otrās daļas 1. un 2.punkts nav attiecināms uz likumprojektiem, kas paredz grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. (4) Ja atbildīgā komisija nolemj šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā iekļaut kādu vēlāk nodotu likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā, priekšlikuma statuss ir arī tiem iekļaujamā likumprojekta pantiem (daļām), kurus atbildīgā komisija ir noraidījusi vai ierosinājusi grozīt. (5) Ja likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti, atbildīgā komisija Prezidija noteiktajā kārtībā aizpilda likumprojekta anotāciju, ietverot tajā iesniedzēja atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kādēļ likums ir vajadzīgs; 2) kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību; 3) kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem; 4) kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu; 5) kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts; 6) kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu; 7) kā tiks nodrošināta likuma izpilde. (6) (Izslēgta ar 18.01.2001. likumu) 92 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1996., 07.10.1998. un 18.01.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.02.2001.) 86. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu un anotāciju par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem. (2) Likumprojektu, ko atbildīgā komisija atbalstījusi, Prezidijs, ievērojot 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā. (3) Ja likumprojektu ir izstrādājusi un 79.pantā noteiktajā kārtībā iesniegusi komisija, kuru Saeima noteikusi par atbildīgo, likumprojekts virzāms izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja tas nav nodots arī citām komisijām. (4) Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja: 1) likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets; 2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā; 3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs. (5) Atbildīgajā komisijā noraidītu likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets vai kurš iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, Prezidijs, ievērojot Kārtības ruļļa 87.panta 1.punkta prasības, iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, ja nav iesniegti priekšlikumi par šā likumprojekta iekļaušanu Saeimas citas sēdes darba kārtībā. (6) Atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts, kuru nav iesniedzis Ministru kabinets un kurš nav iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā, uzskatāms par noraidītu, ja 10 dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē. Noraidīto likumprojektu var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi. Ja noraidītajam likumprojektam komisija izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, alternatīvo likumprojektu izskata pirmajā lasījumā bez iesniegšanas 79.pantā noteiktajā kārtībā. (7) Valsts prezidenta, …