Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-48 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2013.gada 1.oktobrī (prot. Nr.49, 2.§) Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.2923/11/03.02./20 Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās Lēmuma satura rādītājs I. Lietas būtība II. Lietas dalībnieki 1. Latvijas gāze 2. OTTO 3. Euro metal III. Administratīvais process iestādē 1. OTTO iesniegums 2. Euro metal iesniegums 3. Publiskā konsultācija un citu privātpersonu iesniegumi 4. Pārkāpuma lietas ierosināšana 5. Paziņojuma nosūtīšana un uzklausīšana IV. Pārkāpuma lietā aplūkotā prece 1. Dabasgāzes mazumtirdzniecība 2. Dabasgāzes piegāde Latvijā V. Ekonomiskais un tiesiskais novērtējums 1. Konkrētais tirgus 1.1. Konkrētās preces tirgus 1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 1.3. Secinājumi 2. Dominējošais stāvoklis 3. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 3.1. LG izvirzītie noteikumi dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai 3.2. Cesijas līgumi 3.3. LG kārtība darbam ar debitoriem (parādniekiem) 3.4. Normatīvajos aktos noteiktais pienākums piegādāt dabasgāzi 3.5. Parādu atgūšanas prakses piemērošanas samērīgums 3.6. Parādu atgūšanas prakses ietekme uz patērētājiem un komersantiem 3.7. Parādu atgūšanas prakses piemērošana dažādiem lietotājiem: 3.7.1. jaunajam īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka parādu 3.7.2. īpašniekam par īrnieka parādu 3.7.3. īpašniekam par nomnieka parādu 3.7.4. īrniekam par īpašnieka vai iepriekšējā īrnieka parādu 3.7.5. nomniekam par īpašnieka vai iepriekšējā nomnieka parādu 3.7.6. pārvaldniekam 3.7.7. Secinājumi 3.8. LG viedokļa izvērtējums 3.8.1. KP kompetence 3.8.2. LG tiesiskā paļāvība 3.8.3. Publiskās konsultācijas rezultātu izmantošana 3.8.4. Vienlīdzības principa ievērošana 3.8.5. Ekonomiskā labuma gūšana 3.8.6. LG rīcība nevairo patērētāju un sabiedrības labklājību 3.8.7. Tiesības saņemt nepārtrauktus sabiedriskos pakalpojumus 3.8.8. Dabasgāzes pieslēguma pieprasījuma pamatotība 3.8.9. Iepriekšējā lietotāja līguma laušana 3.8.10. Pienākums pārliecināties par iepriekšējā lietotāja parādsaistībām 3.8.11. Uz lietu gulstoša nasta vai apgrūtinājums 3.8.12. Pienākums atlīdzināt nepieciešamos izdevumus 3.8.13. LESD 106.panta, regulu Nr. 713/2009 un Nr. 1227/2011 piemērošana 3.8.14. LG akciju pirkuma-pārdevuma līgumi un ieguldījumu aizsardzība 3.8.15. Dabasgāzes pārtraukšana nemaksātājiem 3.9. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpums VI. Atbildība 1. Rakstveida apņemšanās 2. Tiesiskie pienākumi 3. Naudas soda aprēķins I. Lietas būtība 1 Konkurences padomes ('KP') lēmums izvērtē AS "Latvijas Gāze" tirdzniecības noteikumus dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū, sasaistot jauno lietotāju dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējo lietotāju parādu apmaksu, atbilstoši Konkurences likuma ('KL') 13.panta pirmajā daļā noteiktajam dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam. II. Lietas dalībnieki 1. Latvijas gāze 2 "Latvijas Gāze" ir akciju sabiedrība ('LG'), kas reģistrēta Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003000642, juridiskā adrese Vagonu iela 20, Rīga. LG ir vienīgais dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un realizācijas operators Latvijā, nodrošinot dabasgāzes piegādi 442 000 klientiem Latvijā.1 2. OTTO 3 "OTTO" ir akciju sabiedrība ('OTTO'), kas reģistrēta Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru Nr.40103055670, juridiskā adrese Senču iela 2, Rīga. OTTO izīrē sev piederošus nekustamos īpašumus, kuros īrnieki slēdz līgumus ar LG par dabasgāzes piegādi. 3. Euro metal 4 "Euro metal" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību ('Euro metal'), kas reģistrēta Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas numuru Nr.40003850439, juridiskā adrese Aleksandra Čaka iela 66, Rīga. Euro metal pēc dzīvokļa īpašuma iegādes, vēlējās noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar LG. III. Administratīvais process iestādē 1. OTTO iesniegums 5 KP 21.11.2011. saņēma OTTO 16.11.2011. iesniegumu Nr.128 ('OTTO iesniegums'). OTTO norāda, ka ir dzīvojamo māju Rīgā, Matīsa ielā 137, Daugavpils ielā 53 un Lienes ielā 15 īpašnieks. OTTO vērsās LG ar lūgumu noslēgt līgumus par dabasgāzes piegādi tā īpašumā esošajām dzīvojamām mājām. LG atteica noslēgt dabasgāzes piegādes līgumus gazificētajiem objektiem, jo minētajos objektos parāds par piegādāto dabasgāzi sasniedzis 5180,00 LVL. LG norādīja, ka OTTO kā gazificēto objektu īpašnieks atbilstoši Ministru kabineta 16.12.2008. noteikumu Nr.1048 76.punktam ir līdzatbildīgs par dabasgāzes lietotāju, kas ir īrnieki, parādu nomaksu. Jauns dabasgāzes piegādes līgums var tikt noslēgts tikai pēc pilnīga iepriekšējā parāda nomaksas. 6 OTTO iesniegumā norāda, ka LG ierobežo OTTO konkurētspēju, radot zaudējumus un papildus izdevumus, kā arī kopumā kropļo konkurenci īres tirgū, iekšējo tirgu starp komersantiem un aizskar patērētāja tiesības, veicot šādas darbības: 1) apzināti novilcinot un neizmantojot savas tiesības vērsties tiesā pret parādniekiem par parāda piedziņu vai noslēgt gāzes padevi dzīvoklī; 2) tikai pēc namīpašnieka pieprasījuma paziņojot par dabasgāzes padeves pārtraukšanu konkrētam adresātam; 3) izmantojot savu monopolstāvokli un novilcinot laiku līdz gāzes padeves līguma pārslēgšanai ar jaunajiem īrniekiem, lai no viņiem pieprasītu samaksāt iepriekšējā īrnieka parādu, izmantojot cesijas līgumus. 7 OTTO lūdz KP savas kompetences ietvaros atzīt norādīto LG rīcību par prettiesisku un to novērst. 2. Euro metal iesniegums 8 KP 02.01.2012. saņēma Euro metal 23.12.2011. iesniegumu ('Euro metal iesniegums'). Euro metal iesniegumā norādīts, ka Euro metal 2011.gada rudenī iegādājās dzīvokļa īpašumu Dubultu prospektā 7-3, Jūrmalā (kadastra Nr. 1300 901 3132). Iepriekšējam dzīvokļa īpašuma īpašniekam bija sakrājies parāds par piegādāto dabasgāzi 967,39 LVL apmērā. LG atteica noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu dēļ iepriekšējā lietotāja (īpašnieka) parāda. Papildus Euro metal norāda, ka: 1) izmantojot savu monopolstāvokli, LG 12.12.2011. vēstulē Nr.35-1-14/14427P pieprasa no Euro metal samaksāt dzīvokļa īpašuma iepriekšējā īpašnieka parādu. LG piedāvāja parādu cedēt Euro metal, noslēdzot cesijas līgumu. LG norādīja, ka neatjaunos dabasgāzes padevi, kamēr netiks veikta pilnīga parādsaistību izpilde; 2) Euro metal nav iespējas izvēlēties citu dabasgāzes piegādātāju, jo tāds Latvijas teritorijā nepastāv. Euro metal ir ķīlnieka lomā, kur Euro metal piespiedu kārtā ir jāsedz svešs parāds, lai rastos iespēja pilnvērtīgi izmantot sev piederošu īpašumu; 3) Euro metal nenes nekāda veida atbildību par iepriekšējā nekustamā īpašuma īpašnieka darbībām un to rezultātā esošajiem parādiem, jo nav uzņēmies šādas saistības. Tādēļ nepastāv juridisks pamats šāda parāda apmaksas pieprasīšanai apmaiņā pret jaunu līgumu par pakalpojuma piegādi. Atbildību nes līgumslēdzējpuse, nevis īpašums. 9 Euro metal lūdz KP izvērtēt LG rīcību un uzsākt lietu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 3. Publiskā konsultācija un citu privātpersonu iesniegumi 10 Tirgus stāvokļa apzināšanai par LG parādu atgūšanas prakses, uz kuru norādīja OTTO un Euro metal, apjomu un mērogu, KP pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas veica publisko konsultāciju. KP savā interneta vietnē aicināja aizpildīt veidlapu, par gadījumiem, kad LG atteica jauna dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu ar jaunu lietotāju, jo gazificētajā objektā nebija segts iepriekšējā lietotāja parāds par piegādāto dabasgāzi. Veidlapā bija jānorāda ziņas par respondentu, gazificētā objekta adresi, objekta iegūšanas veidu, lietošanas mērķi, parāda apmēru par piegādāto dabasgāzi, jaunā dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanas atteikuma iemesliem, dabasgāzes padeves esamību/neesamību un trešās personas parādsaistību apmaksas faktu vai atteikumu segt trešās personas parādsaistības. 11 Publiskas konsultācijas ietvaros KP saņēma atbildes par 5122 gazificētajiem objektiem, t.sk. par 150 gazificētajiem objektiem no fiziskajām personām, 293 - juridiskajām personām un 69 - iestādēm. 12 Pēc publiskās konsultācijas noslēgšanas KP turpināja saņemt privātpersonu sūdzības par LG parādu atgūšanas praksi3. Iesniedzēji joprojām sūdzas par LG atteikumu slēgt jaunus dabasgāzes piegādes līgumus, ja gazificētajos objektos ir iepriekšējā lietotāja parāds. Lai noslēgtu dabasgāzes piegādes līgumu, jaunajiem lietotājiem jānodrošina iepriekšējā lietotāja parāda samaksa vai jāslēdz ar LG cesijas līgums, ar kuru prasījuma tiesības par parāda samaksu LG nodod jaunam lietotājam. 4. Pārkāpuma lietas ierosināšana 13 Pamatojoties uz OTTO iesniegumu un KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu un 23.panta pirmo un trešo daļu, KP 16.12.2011. ierosināja izpētes lietu Nr.2923/11/03.02./20 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu LG darbībās". 14 Pamatojoties uz Euro metal iesniegumu un KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu un 23.panta pirmo un trešo daļu, KP 27.01.2012. ierosināja lietu par KL 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu LG darbībās un, pamatojoties uz KL 26.panta piekto daļu, nolēma apvienot vienā lietvedībā ar lietu Nr.2923/11/03.02./20 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās". 15 Pamatojoties uz KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu un 24.pantu, KP 17.02.2012. pieņēma lēmumu uz savas iniciatīvas pamata ierosināt lietu "Par KL 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās" un, pamatojoties uz KL 26.panta piekto daļu, ierosināto lietu apvienot vienā lietvedībā ar lietu Nr.2923/11/03.02./20 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās". 16 Pamatojoties uz KL 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta otro daļu, 22.panta 2.punktu un 24.pantu, KP 11.04.2013. pieņēma lēmumu uz savas iniciatīvas pamata ierosināt lietu "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās" un, pamatojoties uz KL 26.panta piekto daļu, ierosināto lietu apvienot vienā lietvedībā ar lietu Nr.2923/11/03.02./20 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā un 3.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās", piešķirot apvienotajai lietai Nr.2923/11/03.02./20 nosaukumu "Par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās". Kopumā pret LG tika ierosinātas četras lietas, kuras apvienotas vienā lietā Nr.2923/11/03.02./20. 17 Publiskās konsultācijas rezultātā iegūtas ziņas, kā arī privātpersonu saņemtie iesniegumi pievienoti lietai Nr.2923/11/03.02./20. 18 Apvienotā lieta Nr.2923/11/03.02./20 ierosināta par KL 13.panta pirmās daļas ģenerālklauzulā, 3.punktā un 4.punktā noteikto aizlieguma pārkāpumiem LG darbībās. Pabeidzot lietas izpēti, KP konstatēja, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana sakarā ar iesniegtajām sūdzībām par parādu atgūšanas praksi pārkāpj netaisnīgu tirdzniecības noteikumu piemērošanas aizliegumu, kas ietverts KL 13.panta pirmās daļas 4.punktā. Ņemot vērā, ka lieta kopumā ierosināta par KL 13.panta pirmās daļas pārkāpumu un KL 13.panta pirmās daļas punktos minētās darbībās uzskaitītas piemērveidā (LR Augstākas tiesas Senāta ('Senāts') rīcības sēdes 02.04.2009. lēmums lietā Nr.SKA-213/2009 Rimaida, 9.1.rindkopa; Eiropas Savienības Tiesas ('EST') spriedums lietā 6/72 Continental Can, 26.rindkopa), KP norāda, ka pārkāpuma lietas Nr.2923/11/03.02./20 ietvaros konstatētā parādu atgūšanas prakse liecina par KL 13.panta pirmās daļas pārkāpuma pazīmēm, kas izpaudies kā netaisnīgu tirdzniecības noteikumu piemērošana atbilstoši KL 13.panta pirmās daļas 4.punktam. 5. Paziņojuma nosūtīšana un uzklausīšana 19 Pamatojoties uz KL 26.panta sesto daļu, KP 23.04.2013. nosūtīja LG vēstuli Nr.672 "Paziņojums par Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr.2923/11/03.02./20 esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu" ('Paziņojums'). 20 Atbilstoši KL 26.panta septītajai daļai KP 21.05.2013. saņēma LG 20.05.2013. vēstuli Nr.01-7/2007 "Par viedokļa sniegšanu", kurā LG izsaka savu viedokli lietā Nr.2923/11/03.02./20 ('atbilde uz Paziņojumu'). 21 KP 03.07.2013. veica LG pārstāvju mutisko uzklausīšanu, kuras laikā LG bija iespēja izvērst savus argumentus, kuri sniegti atbildē uz Paziņojumu. KP veica arī papildu izpēti sakarā ar atbildē uz Paziņojumu norādītajiem apstākļiem. Papildu izpētes rezultātā lietai klāt pievienoto dokumentu kopijas KP nosūtīja LG viedokļa izteikšanai 23.07.2013 vēstulē Nr.1279. LG precizēja uzklausīšanas laikā sniegtās atbildes un sniedza papildu viedokli 09.08.2013. vēstulē Nr.01-7/3094 un 05.09.2013. vēstulē Nr.01-7/3497. 22 LG 05.09.2013. vēstulē Nr.01-7/3497 pauž uzskatu, ka lietā nav nodrošināta procesuālā taisnīguma principa ievērošana, jo pēc Paziņojuma nosūtīšanas KP nav identificējusi pārkāpuma ilgumu, LG nevar saprast, kuras no lietā esošajām sūdzībām ir pamatotas un kuras nav, kā rezultātā KP ir pienākums nosūtīt jaunu paziņojumu. KP noraida minētos iebildumus kā nepamatotus. KP nosūtīja Paziņojumu LG (lēmuma 19.rindkopa) un atbilstoši KL 26.panta sestajai daļai KP 23.07.2013 vēstulē Nr.1279 ietvēra lietai papildus pievienoto materiālu kopijas un skaidroja pievienošanas kontekstu. Savukārt atbilstoši KL 26.panta septītajai daļai LG tika nodrošināta iespēja izteikt viedokli par lietai papildus pievienotajiem materiāliem. Vienlaicīgi KP vērš LG uzmanību, ka KL 26.panta sestā un septītā daļa neparedz obligātu pienākumu pirms lēmuma pieņemšanas informēt par pārkāpuma ilgumu. Minētās normas paredz tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, tādējādi iegūstot informāciju par lietā noskaidrotajiem faktiem un eventuāli piemērojamām normām (Senāta rīcības sēdes 05.10.2011. lēmums lietā SKA-807/2011 Narvasen Baltija/Preses apvienība, 9.rindkopa). Atkārtots paziņojums lietā nav jāsūta tā iemesla dēļ, ka lietai tiek pievienoti jauni materiāli, ar kuriem tirgus dalībniekam tika nodrošināta iespēja iepazīties un izteikt viedokli. IV. Pārkāpuma lietā aplūkotā prece 1. Dabasgāzes mazumtirdzniecība 23 Dabasgāzes mazumtirdzniecību Latvijā veic LG. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ('Regulators') ir izdevusi LG licenci Nr.E34003 (darbības laiks 11.02.2012. - 10.02.2017) dabasgāzes tirdzniecībai. LG nodrošina dabasgāzes piegādi 442 000 klientiem Latvijā, bet apkures sezonā - no Inčukalna pazemes gāzes krātuves arī Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai.4 24 LG piegādā dabasgāzi elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem, lieliem un nelieliem industriāliem ražotājiem, komunāliem un komercuzņēmumiem un mājsaimniecībām. Dabasgāzes lietotājus LG iedala trīs grupās - mājsaimniecības, lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš ir mazāks nekā 25 tūkst.nm3, un lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš ir lielāks nekā 25 tūkst.nm3. Minētais ir pamatots ar to, ka mājsaimniecības lietotāji kā atsevišķa lietotāju grupa ir noteikta gan Enerģētikas likumā, gan Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumos Nr.1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" ('Dabasgāzes piegādes noteikumi'). Mājsaimniecības lietotāju dabasgāzes patēriņš ir salīdzinoši neliels, līdz 2010.gadam tam tika piemērota samazinātā PVN nodokļa likme. Savukārt atlikušajām divām lietotāju grupām atšķiras termiņi, kādos paziņojama dabasgāzes tirdzniecības cena un to maiņas biežums. Papildus, lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš pārsniedz 25 tūkst.nm3 izmanto tādas dabasgāzes iekārtas, kuru jauda un citi tehniskie aspekti saistīti ar paaugstinātu bīstamību, kas paredz ievērot stingrākas drošības un kontroles prasības.5 25 Lielākais dabasgāzes apjoms Latvijā tiek patērēts enerģētikā, ko 2011.gadā veidoja AS "Latvenergo" termoelektrocentrāles un siltumapgādes uzņēmumi - 67%, savukārt rūpniecībā dabasgāzi patērēja 14%, komunālie un komercuzņēmumi patērēja 11%, bet mājsaimniecības patērējušas - 8% no kopējā Latvijā patērētā dabasgāzes apjoma (skatīt 2.attēlu). Rīgas reģionā tiek patērēti aptuveni 70% no Latvijā izmantotās dabasgāzes.6 26 Dabasgāzi lietotājam piegādā saskaņā ar LG un lietotāja noslēgtu līgumu par dabasgāzes piegādi ('dabasgāzes piegādes līgums'). Dabasgāzes piegādes līgumu noslēdz, ievērojot Dabasgāzes piegādes noteikumus. 27 Konkrētās lietas ietvaros lietotājs ir fiziska vai juridiska persona, kas no LG pērk un savām vajadzībām patērē dabasgāzi vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā (Enerģētikas likuma 1.panta 10.punkts). Savukārt iepriekšējais lietotājs ir klients, ar kuru LG nav izbeigusi dabasgāzes piegādes līgumu, bet jaunais lietotājs ir dabasgāzes piegādes klients, ar kuru tiek slēgts vai kuram LG atsaka noslēgt jaunu dabasgāzes piegādes līgumu. 2. Dabasgāzes piegāde Latvijā 28 Latvijai ir tikai viens gāzes piegādātājs - atvērtā AS "Gazprom", kas kontrolē gāzes apgādes sistēmu Krievijā. Vasarā dabasgāze no Krievijas tiek iesūknēta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet ziemā tā no krātuves tiek piegādāta lietotājiem. Latvija ir vienīgā valsts ES, kura ziemas mēnešos nesaņem gāzi no piegādātāja vienīgi pa cauruļvadu.7 Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar Eiropas Savienības ('ES') kopējo gāzes apgādes sistēmu. 29 Latvijas dabasgāzes pārvades gāzesvadi ir Baltijas valstu dabasgāzes pārvades sistēmas sastāvdaļa. Visām Baltijas valstīm, tajā skaitā Latvijai, ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievijas Federācija. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmas pārvades cauruļvadu tīkliem ir trīs starpvalstu savienojumi (dabasgāzes uzskaites stacijas), tas ir, ar Krieviju, Igauniju un Lietuvu. Dabasgāzes pārvades sistēma nodrošina, tai skaitā, valsts lielāko pilsētu - Rīga, Daugavpils, Aizkraukle, Preiļi, Iecava, Liepāja, Dobele, Cēsis, Valmiera, Jelgava, Jūrmala, Bauska, Ogre, Jēkabpils, Līvāni, Rēzekne, Saldus apgādi ar dabasgāzi pilnā apmērā, pastāvot gāzes pārvades un sadales sistēmu savienojošam posmam - gāzes regulēšanas staciju caurlaides spēju rezervēm.8 Dabasgāzes pārvades sistēmas pārklājums attēlots 1.attēlā. 1.attēls. Dabasgāzes pārvades sistēmas pārklājums Latvijā9 30 Lai arī pastāv dabasgāzes pārvades sistēmas savienojumi ar Igauniju un Lietuvu, dabasgāzes tirdzniecība Latvijas virzienā nenotiek. Visa Latvijā patērētā dabasgāze tiek piegādāta no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, kur gāze tiek iesūknēta no Krievijas, un tiešās padeves no Krievijas (skatīt 2.attēlu). 2.attēls. LG dabasgāzes plūsma 2011.gadā 31 Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/55/EK par vienotiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo dabasgāzes tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu, 26.05.2005 tika pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz pamatnosacījumus dabasgāzes tirgus atvēršanai un skar sistēmu darbību, tirgus dalībnieku pienākumus un tiesības, kā arī konkurences iespējas dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū. Latvijas Republikas Saeima ar speciālu likumu ir noteikusi, ka šie grozījumi stāsies spēkā 04.04.2014. 32 Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Latvijas (arī Lietuvas, Igaunijas un Somijas) dabasgāzes apgādes sistēmas ir pieslēgtas Krievijas dabasgāzes pārvades infrastruktūrai, no kuras Latvija un citas minētās valstis saņem 100% no kopējā patērētā dabasgāzes apjoma. Tā rezultātā Latvija atzīstama par izolētu tirgu. Tā kā starpsavienojumi ar Eiropas dabasgāzes pārvades tīkliem neeksistē un to izveidošana prasa lielas investīcijas, jaunu dabasgāzes tirgotāju ienākšana dabasgāzes tirgū pārskatāmā nākotnē ir ļoti apgrūtināta. Tādēļ atbilstoši direktīvas 2003/55/EK 49.panta pirmās daļas 3.rindkopai atsevišķas šīs direktīvas normas neattiecas uz Latviju, Igauniju un Somiju līdz brīdim, kad jebkura no šīm dalībvalstīm tieši pievienojas jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas starpsavienotai dabasgāzes piegādes sistēmai.10 33 Direktīvas izņēmums liecina, ka Latvijā dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus ir izolēts tirgus un konkurence tajā var izveidoties tikai pēc dabasgāzes sistēmas starpsavienojuma izbūves. KP pievienojas Regulatora vērtējumam (lēmuma 32.rindkopa), ka starpsavienojumu izveidošana ar Eiropas dabasgāzes pārvades tīkliem prasa lielas investīcijas, tādēļ jaunu dabasgāzes tirgotāju ienākšana dabasgāzes tirgū pārskatāmā nākotnē ir ļoti apgrūtināta11. V. Ekonomiskais un tiesiskais novērtējums 1. Konkrētais tirgus 34 Par konkrēto tirgu KL 1.panta 4.punkta izpratnē uzskatāms konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. 1.1. Konkrētās preces tirgus 35 Par konkrētās preces tirgu KL 1.panta 5.punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. 36 Eiropas Komisijas ('EK') līdzšinējā praksē dabasgāzi ir noteikusi kā atsevišķu konkrēto preci. EK norādījusi, ka no pieprasījuma puses dabasgāzi nevar aizvietot ar citiem enerģijas veidiem dēļ resursu atšķirīgām izmaksām, lietošanas iekārtām, vides prasībām un pārslēgšanās izmaksām.12 EK arī norādījusi, ka dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū var izdalīt atsevišķus tirgus segmentus atkarībā no lietotāju veida - elektroenerģijas ražotājiem, lielajiem industriālajiem klientiem, nelielajiem industriālajiem klientiem un citiem komersantiem, kā arī mājsaimniecībām, ņemot vērā patēriņa apjomu, piegādes nosacījumu, piegāžu režīma atšķirības un konkrētās valsts tirgus regulējuma ietvaru.13 37 Atbilstoši Regulatora apstiprinātājiem dabasgāzes apgādes tarifiem KP konstatē, ka dabasgāzes lietotāji mazumtirdzniecības tirgū ir iedalīti astoņās lietotāju grupās, atkarībā no lietotāju dabasgāzes patēriņa gadā14. Tarifi tiek apstiprināti atkarībā no maksas par tirdzniecības pakalpojumu attiecīgajā patēriņa grupā, tirdzniecības pakalpojuma izmaksām, dabasgāzes abonentu skaita attiecīgajā patēriņa grupā, kopējā dabasgāzes abonentu skaita un dabasgāzes patēriņa grupas gada tirdzniecības apjoma. 38 LG lietotājus iedala trīs grupās - (i) mājsaimniecības, (ii) lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš ir mazāks nekā 25 tūkst.nm3 gadā, un (iii) lietotāji, kuru dabasgāzes patēriņš ir lielāks par 25 tūkst.nm3 gadā (lēmuma 24.rindkopa). Atbilstoši Regulatora ziņojumos norādītajam par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2010. - 2011.gados15 KP konstatē, ka lietotāji attiecībā uz gāzes skaitītāju apsekošanas statistiku ir apvienoti un iedalīti tikai trīs grupās - mājsaimniecības, lietotāji līdz 25 tūkst.nm3 un lietotāji virs 25 tūkst.nm3. Savukārt attiecībā uz dabasgāzes padeves atslēgšanas statistiku dabasgāzes lietotāji tiek izdalīti vien divās lietotāju grupās pēc patērētā apjoma - zem un virs 25 tūkst.nm3/gadā. 39 Ievērojot dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus regulējumu un faktisko situāciju Latvijā, kur LG ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs, KP secina, ka dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus tālāka iedalīšana pa lietotāju grupām nav nepieciešama, jo konkurences apstākļi pa lietotāju grupām ir vienādi. Proti, konkurence pa atsevišķām lietotāju grupām nepastāv, jo LG piegādā 100% no patērētā dabasgāzes apjoma katrā lietotāju grupā. Tāpēc dabasgāzes pieprasījuma iedalīšana pa lietotāju grupām neietekmē konkurences situācijas novērtējumu dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū un LG tirgus pozīciju. 40 Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka KP nepareizi definē konkrēto tirgu, nosakot, ka konkrētais tirgus ir dabasgāzes mazumtirdzniecība Latvijā. Šī pieeja esot pretēja EK ilglaicīgajai praksei un neņemot vērā Latvijā piemērotos atšķirīgos tarifus dažādām lietotāju grupām. Atbilstoši EK praksei dabasgāzes tirdzniecība gala lietotājiem tiekot iedalīta vismaz četros atsevišķos tirgos - dabasgāzes tirdzniecība: 1) spēkstacijām; 2) lielajiem rūpnieciskajiem lietotājiem; 3) mazajiem rūpnieciskajiem klientiem un komercklientiem; un 4) mājsaimniecībām. Kā norādījusi EK, konkrēto gāzes mazumtirdzniecības tirgu iedalīšanā ir jāņem vērā atšķirības cenās, patēriņa apjomā un nolūkā, nozares regulējumā, izmaksās, piegādātāja attiecībās ar klientiem, piegādes nosacījumos, lietotāju elastībā un citos apstākļos. 41 KP nepieciešamību lietā izdalīt konkrēto preču tirgus pa lietotāju grupām izvērtē lēmuma 39.rindkopā. Papildus KP norāda, ka minētājā EK praksē ir skatītas lietas liberalizēta dabasgāzes tirgus apstākļos, kuros dabasgāzi piegādā vairāki piegādātāji. Pie šādiem faktiskajiem apstākļiem dabasgāzes pakalpojuma aizstājamības izvērtējumam starp dažādām patērētāju grupām un patērētāju iedalījumam grupās ir fundamentāla nozīme, lai izvērtētu, vai tirgus dalībnieks ir dominējošā stāvoklī un secīgi izvērtētu ļaunprātīgas rīcības esamību, vai lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci tirgū, jo pa vienu un to pašu infrastruktūru savstarpēji aizvietojamus dabasgāzes apgādes pakalpojumus var sniegt vairāki tirgus dalībnieki.16 Konkrētās lietas ietvaros LG ir vienīgais dabasgāzes apgādes komersants LR teritorijā un dabasgāzes piegādes infrastruktūru ir tiesīga izmantot vienīgi LG, tādēļ lietā nav nepieciešams izvērtēt dabasgāzes pakalpojuma aizvietojamību starp dažādām lietotāju grupām. 42 Vērtējot dabasgāzes kā energoresursa aizvietojamību ar citiem energoresursu veidiem, jāņem vērā, ka gazificētie objekti faktiski ir izbūvēti un labiekārtoti dabasgāzes izmantošanai telpu apkurei, plītīm, ūdens sildītājiem, ražošanas procesam vai vairākiem mērķiem (vienlaicīgi apkurei un plītīm, plītīm un ūdens sildītājiem u.tml.). Jebkura paralēla tīkla izbūve un cita energoresursa izmantošana, ja dabasgāzes piegādes tīkls jau ir izbūvēts, nav racionāla un ekonomiski pamatota, tādēļ dabasgāzes aizvietošanas iespēja ar citiem energoresursiem jebkurai lietotāju grupai ir būtiski ierobežota un tādēļ neietekmē LG tirgus varas novērtēšanu dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā. 43 Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka AS "Liepājas Metalurgs" dabasgāzi ir aizstājis ar elektroenerģiju, AS "Valmieras stikla šķiedra" dabasgāzi ir aizstājusi ar sašķidrināto naftas gāzi, siltumapgādes uzņēmumi dabasgāzi aizstāj ar šķeldu, vidēji gadā ap 1000 mājsaimniecības lietotāju izvēlas gāzes plīti aizstāt ar elektrisko plīti, savukārt mājsaimniecības lietotāji, kas izmanto dabasgāzi apkurei, izvēlas siltumsūkņus vai malkas apkuri. 44 KP ir izvērtējusi dabasgāzes aizvietojamību ar citiem energoresursiem dažādiem lietotājiem un secina, ka nepieciešamās investīcijas, administratīvās barjeras, laika patēriņš pārejai uz citiem energoresursiem (iekārtu izbūve), komforta zudums, kas lielākā vai mazākā mērā skars visus LG klientus, kuri vēlēsies pārorientēties no dabasgāzes uz cita energoresursa vai pakalpojuma izmantošanu, būtiski ierobežo dabasgāzes apgādes pakalpojumu aizstājamību ar citiem energoresursiem. AS "Valmieras stikla šķiedra" 18.06.2013. vēstulē Nr.1512 ir norādījusi, ka, lai izbūvētu dabasgāzes apgādei alternatīvu infrastruktūru sašķidrinātās naftas gāzes un dīzeļdegvielas izmantošanai, kas ir uzņēmuma stratēģisks solis risku mazināšanā, kopumā tika investēti 196,3 tūkst. LVL divu pazemes sašķidrinātās naftas gāzes rezervuāru izbūvei 2006.gadā un četru virszemes rezervuāru un iztvaicētāju uzstādīšanai 2010.gadā. Tajā pašā laikā ir norādāms, ka AS "Valmieras stikla šķiedra" pilnībā dabasgāzi aizvietojusi nav, jo kopējais rezervuāru tilpums spēj nodrošināt vienas dienas gāzes patēriņu. AS "Liepājas Metalurgs" 12.06.2013. vēstulē Nr.2426/31-1 ir norādījusi, ka tā nav aizvietojusi dabasgāzi ar citiem energoresursiem. 45 SIA "Powerterm" 20.02.2012. vēstulē Nr.1-14-02/12 ir norādījusi, ka dabasgāzes aizstāšana ar siltumsūkņu apkures sistēmām ir apgrūtināta lielajās pilsētās, kurās zemes resurss nav pieejams apbūves dēļ. Līdz ar to siltumsūkņu apkures sistēmas izbūve nav īstenojama vai ir ekonomiski neizdevīga, īpaši objektiem ar lielām apkures platībām. Papildus SIA "Powerterm" norāda, ka objektos, kuri ir aprīkoti dabasgāzes infrastruktūras izmantošanai, ir ierīkoti turpgaitas siltumnesēja temperatūrai atbilstoši radiatori, kurus nevar izmantot ar siltumsūkņu iekārtām, jo siltumsūkņu iekārtas strādā ar zemāku turpgaitas temperatūru. Pāreja no dabasgāzes apgādes infrastruktūras uz siltumsūkņu apkures sistēmu atkarībā no apkurināmās platības, var aizņemt no 5 darba dienām līdz 6 mēnešiem un izmaksāt no 5000 LVL līdz 100000 LVL. 46 AS "Rīgas Siltums" 29.02.2012. vēstulē Nr.623 ir norādījusi, ka, lai jaunu klientu pieslēgtu centralizētās siltumapgādes ('CSA') sistēmai, objektam ir jāatrodas CSA sistēmas zonā. Pieslēgšanas procesu var iedalīt vairākos posmos, t. sk. sagatavošanās darbi (zemes īpašuma jautājumi, arhitektūras plānošanas uzdevuma un tehnisko noteikumu sagatavošana, tehniskā projekta izstrāde un saskaņošana), juridiskie apsvērumi (līgumi, vienošanās u.c.), iepirkumu veikšana un siltumtīklu izbūve (siltummezgla izbūve objektā, karstā ūdens apgādes sistēmas izbūve un pieslēgšana siltummezglam un, atsevišķos gadījumos, individuālā siltummezgla ierīkošana dzīvoklī). Kopējais laiks, lai pieslēgtos CSA sistēmai, var aizņemt no 4 līdz 6 mēnešiem, kā arī ir saistāms ar ievērojamiem izdevumiem. Ja objekts neatrodas CSA sistēmas zonā, atkarībā no apkurināmajām platībām vai gazificēto objektu skaita, var veikt siltumavota (katlumājas) izbūvi. Laika patēriņš un izmaksas var mainīties atkarībā no katlumājas jaudām, tā vai katlumājas un kurināmā noliktavas izbūvei nepieciešamā zeme ir pasūtītāja īpašums, automatizācijas līmeņa, un citiem tehniskajiem un administratīvajiem apsvērumiem. 47 Apsverot iespēju pāriet no dabasgāzes apgādes infrastruktūras uz cieto un šķidro kurināmo izmantošanu, ir jāņem vērā, ka Ministru kabineta 17.02.2004. noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" uzliek cieto un šķidro kurināmo izmantotājiem salīdzinājumā ar dabasgāzes infrastruktūru komforta ziņā speciālus pienākumus, tai skaitā biežāku dūmvadu apkopi, degtspējīgas grīdas pārklāšanu ar degtnespējīgu materiālu, īpašus atsevišķu enerģijas nesēju (ogles, kūdra) uzglabāšanas nosacījumus u.c. Papildus minētajam, pārejot no dabasgāzes izmantošanas uz cieto un šķidro kurināmo izmantošanu, ir jāveic pārbūve objektā, to pielāgojot jaunā kurināmā veidam, uzstādot cietā vai šķidrā kurināmā boileri vai izbūvējot krāsni, kam pie noteiktiem faktiskajiem apstākļiem var būt nepieciešama atsevišķa telpa, turklāt atsevišķa telpa vai konstrukcija ir nepieciešami arī enerģijas nesēja krājumu uzglabāšanai. Cieto un šķidro kurināmo degšanas rezultātā veidojas dūmi, tādēļ ir jāizbūvē dūmvads vai jānodrošina pievads no krāsns vai boilera līdz dūmvadam, šī tehniskā apsvēruma dēļ pārorientēšanās uz cietajiem un šķidrajiem kurināmajiem nav iespējama daudzstāvu ēku dzīvokļos. Krāsnis un boileri cietvielu kurināmā dedzināšanas rezultātā ir regulāri jāattīra no degšanas atkritumiem - izdedžiem, oglēm un pelniem. Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka pārorientēšanās uz cieto un šķidro kurināmo izmantošanu ekonomiskie, tehniskie un komforta apsvērumi ir būtiskas barjeras, tādēļ konkrētajos lietas apstākļos, kuros dabasgāzes apgādes tīkls jau ir izbūvēts, cietais vai šķidrais kurināmais neaizvieto dabasgāzi apkurei un/vai plītīm. 48 KP pielīdzināmos apstākļos 10.12.2008. lēmumā Nr.E02-123 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Latvijas propāna gāze" darbībās" ir konstatējusi, ka, plānojot elektroenerģijas izmantošanu sadzīves vajadzībām, māju projektos tiek aprēķināts vienlaicīgi patērējamās elektroenerģijas daudzums un attiecīgi noteikts elektroenerģijas sadales tīklu vadu šķērsgriezums, kas visā gazificētajā objektā nodrošinātu drošu un nepārtrauktu elektroenerģijas lietošanu. No iepriekš minētā ir secināms, ka, ja gazificētais objekts ir projektēts dabasgāzes izmantošanai sadzīves vajadzībām, vienlaicīgi patērējamās elektroenerģijas daudzums nav paredzēts elektriskajām plītīm un/vai elektriskajiem boileriem, un īpaši elektriskajai apkurei, tādēļ dabasgāze nav aizvietojama ar elektroenerģiju. Lai gazificētajā objektā uzstādītu elektrisko plīti un/vai boileri un/vai elektrisko apkuri, nepieciešams pieprasīt papildu elektroenerģijas jaudas palielinājumu, kā arī veikt visa gazificētā objekta iekšējo elektrisko tīklu pārbūvi, kas var būt neizpildāms vai tehniski komplicēts risinājums. Ņemot vērā iepriekš minēto, patērētāju izmaksas elektriskās plīts un/vai elektriskā boilera un/vai elektriskās apkures ierīkošanas gadījumā vērtējamas kā būtiskas, kā arī papildus pastāv ievērojamas administratīvās barjeras (būvniecības projekta izstrāde, publiskā apspriešana, apsaimniekotāja/pārvaldītāja ierobežotas tiesības u.c.), tādēļ minētie pakalpojumi nav vērtējami kā viegli aizvietojami. 49 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka dabasgāze nav aizvietojama ar citiem energoresursiem un veido atsevišķu konkrētās preces tirgu. Tādejādi par konkrētās preces tirgu lietā definējama dabasgāzes mazumtirdzniecība. 1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 50 Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu KL 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 51 Kā konstatēts lēmuma IV sadaļā, Latvijā pārrobežu tirdzniecība no Igaunijas un Lietuvas Latvijas virzienā nenotiek. Tādējādi dabasgāzes mazumtirdzniecība gazificētiem objektiem ģeogrāfiski aptver Latvijas administratīvās teritorijas, kurās objektiem ir izbūvēta LG dabasgāzes apgādes infrastruktūra (skatīt 1.attēlu). Ņemot vērā minēto, konkrētajā lietā ir pamatoti noteikt dabasgāzes mazumtirdzniecības ģeogrāfisko tirgu ne plašāku par LG dabasgāzes apgādes sistēmu Latvijā17. 1.3. Secinājumi 52 Ņemot vērā iepriekš minēto, par konkrēto tirgu lietā nosakāms dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus lietotājiem LG dabasgāzes apgādes sistēmā Latvijas Republikas teritorijā. 2. Dominējošais stāvoklis 53 KL 1.panta 1.punktā ir noteikts, ka dominējošais stāvoklis ir "tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem". Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1.panta 3.punktā noteikto LG ir uzskatāma par energoapgādes komersantu. Par energoapgādi Enerģētikas likuma 1.panta 2.punkta izpratnē uzskatāma "enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver (...) gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību". 54 LG ir vienīgais energoapgādes komersants, kuram Regulators ir izsniegusi licenci Nr.E34003 (darbības laiks 11.02.2012. - 10.02.2017) dabasgāzes tirdzniecībai. LG ir arī vienīgais energoapgādes komersants, kuram Energoapgādes regulēšanas padome ('ERP'), kuras funkcijas no 2001.gada pilda Regulators, ir izsniegusi licences Nr.E32001 (darbības laiks 11.02.1997. - 10.02.2017.), kas piešķir energoapgādes komersantam ekskluzīvas tiesības veikt dabasgāzes pārvadi licences darbības zonā pa cauruļvadiem ar projektēto darba spiedienu 1,6 MPa un vairāk, Nr.E33001 (darbības laiks 11.02.1997. - 10.02.2017.), kas piešķir energoapgādes komersantam ekskluzīvas tiesības veikt dabasgāzes sadali pa cauruļvadiem ar projektēto darba spiedienu mazāku par 1,6 MPa un Nr.35001 (darbības laiks 11.02.1997. - 10.02.2017.), kas piešķir energoapgādes komersantam ekskluzīvas tiesības uzglabāt dabasgāzi. Tādējādi patērētājiem, kuri saņem dabasgāzi no LG infrastruktūras sadzīves vajadzībām vai saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nav iespējas izvēlēties citu energoapgādes komersantu dabasgāzes piegādēm. 55 LG tirgus pozīcija Latvijas dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū saglabāsies līdz Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma netiks integrēta Eiropas kopējā apgādes sistēmā. Ņemot vērā, ka starpsavienojumu izveide prasa lielas investīcijas, jaunu dabasgāzes tirgotāju ienākšana Latvijā pārskatāmā nākotnē ir ļoti apgrūtināta. Ņemot vērā, ka LG ir vienīgais licencētais18 tirgus dalībnieks dabasgāzes tirdzniecībai, kas piegādā 100% no dabasgāzes patēriņa, ņemot vērā, ka Latvijas dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus ir izolēts19, KP konstatē, ka LG ir iespēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem. 56 Pamatojoties uz minēto KP secina, ka LG atrodas dominējošā stāvoklī dabasgāzes mazumtirdzniecības LG dabasgāzes apgādes sistēmā Latvijas Republikas teritorijā tirgū. 3. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 57 KL 13.panta pirmajā daļa noteikts, ka "Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā". Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties, kā tas uzskaitīts KL 13.panta pirmās daļas 4.punktā. Proti, kā "netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana vai piemērošana". 58 Daļa no iesniedzējiem ir fiziskas personas, kuri konkrētās lietas ietvaros atzīstami par patērētājiem. Tas konkrētajā gadījumā neietekmē KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta piemērošanas apjomu. Dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks var ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu un ekspluatēt gan tirgus dalībniekus, gan patērētājus20. Aizsardzība pret ekspluatējošo praksi izplatās uz jebkuru dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka preces vai pakalpojuma pircēju. Neatkarīgi no tā vai kā pircējs cieš tirgus dalībnieks vai patērētājs, ekspluatējoša prakse ir aizliegta kā tāda un nav savietojama ar KL 13.panta pirmās daļas 4.punktā uzskaitīto aizliegumu. 3.1. LG izvirzītie noteikumi dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai 59 Lietā iegūtie pierādījumi apliecina, ka LG atsaka jauniem lietotājiem dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu, ja gazificētajā objektā iepriekšējam lietotājam ir parāds par piegādāto dabasgāzi. Kā priekšnoteikumu jauna dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai LG izvirza iepriekšēja lietotāja parāda segšanu. Vienlaicīgi LG piedāvā iespēju iepriekšējā lietotāja parādu cedēt jaunajam lietotājam. LG neslēdz jaunu dabasgāzes piegādes līgumu, kamēr iepriekšējā dabasgāzes lietotāja parāds netiek samaksāts. 60 OTTO un Euro metal katram pieder nekustamie īpašumi, kuri ir gazificēti dabasgāzes lietošanai mājsaimniecības vajadzībām - plītīm un telpu apkurei. OTTO gadījumā iepriekšējo lietotāju parāds sasniedz 5180 latus, Euro metal gadījumā - 967,39 latus. Abos gadījumos LG atteica noslēgt jaunus dabasgāzes piegādes līgumus ar iesniedzējiem, jo to minētajos gazificētajos objektos bija iepriekšējā lietotāja parāds par piegādāto dabasgāzi. LG informēja, ka jauns dabasgāzes piegādes līgums tiks noslēgts pēc pilnīgas iepriekšējo lietotāju parādu samaksas. LG piedāvāja Euro metal samaksāt iepriekšējā lietotāja parādu, noslēdzot cesijas līgumu. KP konstatē, ka LG atteicās noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi un piegādāt dabasgāzi OTTO kā nekustamā īpašuma īpašniekam, jo parāds gazificētajā objektā bija izveidojies iepriekšējam īrniekam. Savukārt Euro metal gadījumā LG atteicās noslēgt līgumu un piegādāt dabasgāzi kā jaunajam īpašniekam, jo parāds gazificētajā objektā pastāvēja iepriekšējam īpašniekam. 61 Publiskās konsultācijas ietvaros saņemtas atbildes no patērētājiem un tirgus dalībniekiem, kas darbojas tādos tirgos kā alus ražošana, sabiedriskā ēdināšana, nekustamo īpašumu īres, attīstīšanas, tirdzniecības, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, pārtikas ražošana, celtniecība un renovācija, cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana, apģērbu mazumtirdzniecība, viesnīcas pakalpojumi, grāmatvedības pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, cita monetārā starpniecība, finanšu nomas pakalpojumi, citi kreditēšanas pakalpojumi, kā arī citur neklasificētās finanšu starpniecības pakalpojumi. 62 Tabulā Nr.1 apkopoti publiskās konsultācijas dati, kad jaunajiem lietotājiem atteikts noslēgt dabasgāzes piegādes līgumus, jaunos lietotājus iedalot atkarībā no gazificētā objekta īpašuma vai valdījuma tiesību iegūšanas veida. Tabula Nr.1 Īpašuma/valdījuma tiesību ieguves veids iedalījumā pa fiziskām/juridiskām personām Īpašuma/valdījuma tiesību ieguves veids Personas statuss Objektu skaits Īpašnieks, kurš īpašuma tiesības ieguvis izsoles ceļā Fiziskās personas 38 Juridiskās personas 164 Īpašnieks, kurš īpašuma tiesības ieguvis ar pirkuma vai dāvinājuma līgumu Fiziskās personas 44 Juridiskās personas 10 Īrnieks, kurš valdījuma tiesības ieguvis ar īres līgumu ar gazificētā objekta īpašnieku/apsaimniekotāju Fiziskās personas 22 Nomnieks, kurš valdījuma tiesības ieguvis ar nomas līgumu ar gazificētā objekta īpašnieku/apsaimniekotāju Juridiskās personas 7 Citi īpašuma/valdījuma tiesību ieguves veidi (mantojums, denacionalizācijas process, apsaimniekošanas/pārvaldīšanas līgums u.c.) un neidentificētie veidi Fiziskās personas 45 Juridiskās personas 80 Tabula Nr.2 Publiskās konsultācijas dati par iepriekšējo lietotāju parādiem iedalījumā pa jaunajiem lietotājiem Jaunais lietotājs Parāda apjoms, LVL Parāda statuss Summa, LVL Fiziska persona 63 641,40 Samaksāts 31 629,01 Atteikums maksāt 32 012,39 Juridiska persona 121 002,48 Samaksāts 68 700,94 Atteikums maksāt 52 301,54 Iestādes 11 365,44 Samaksāts 1 822,48 Atteikums maksāt 9 542,96 Kopā parāds: 196 009,28 Kopā samaksāts: 102 152,48 63 Publiskās konsultācijas ietvaros iegūtie dati liecina, ka 47921 gazificētu objektu kopējais parāds par piegādāto dabasgāzi veido 196 tūkst. latu (skat. Tabula Nr.2). KP konstatē, ka attiecībā uz visu summu LG pieprasīja jaunajam lietotājam nodrošināt parāda samaksu. Vairāk kā pusi no konsultācijā uzrādītā parāda (52,12%) jaunie lietotāji ziņu sniegšanas brīdī ir samaksājuši. 64 KP lietas izpētes laikā saņemtajos personu iesniegumos norādīts, ka LG atteicās noslēgt līgumu un piegādāt dabasgāzi, jo gazificētajā objektā pastāv parāds. Pamatojoties uz iesniegumos sniegto informāciju, LG ir atteikusies noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu un nodrošināt dabasgāzes apgādi tādos gadījumos kā jaunajam gazificētā objekta īpašniekam, ja gazificētais objekts ir iegādāts izsolē22, gazificētā objekta pārvaldniekam/ apsaimniekotājam, pastāvot iepriekšējā gazificētā objekta īrnieka parādam23, jaunajam gazificētā objekta īpašniekam, ja gazificētais objekts ir iegādāts uz pirkuma līguma pamata24, gazificētā objekta jaunā īpašnieka īrniekam, pastāvot iepriekšējā īpašnieka parādam25, gazificētā objekta jaunajam īrniekam, pastāvot iepriekšējā īrnieka parādam26 un gazificētā objekta īpašniekam, ja īrniekam ir izveidojies parāds par dabasgāzes piegādi27. 65 Pirms KP Paziņojuma nosūtīšanas LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 apstiprina, ka, mainoties gazificētā objekta, kurā ir parāds par dabasgāzes apgādi, īpašniekam vai īrniekam/nomniekam, lai nebūtu nekādu objektīvu šķēršļu līguma par dabasgāzes piegādi noslēgšanai, LG jaunajam īpašniekam vai īrniekam/nomniekam piedāvā noslēgt cesijas līgumu, tādējādi saņemot samaksu par trešās personas iepriekš gazificētajā objektā patērēto dabasgāzi parādsaistību apjomā un nododot potenciālajam dabasgāzes lietotājam prasījuma tiesības pret iepriekšējo lietotāju. LG apstiprina, ja jaunais gazificētā objekta īpašnieks vai īrnieks/nomnieks atsakās parakstīt cesijas līgumu par iepriekšējā lietotājā parādsaistībām, LG neatjauno dabasgāzes padevi vai lūdz jauno īpašnieku vai īrnieku/nomnieku nodrošināt dabasgāzes pārstāvjiem piekļuvi gazificētajam objektam, lai varētu pārtraukt dabasgāzes padevi, un atsakās atjaunot dabasgāzes padevi un noslēgt jaunu dabasgāzes piegādes līgumu gazificētajā objektā ar jauno gazificētā objekta īpašnieku vai īrnieku/nomnieku līdz pilnīgai iepriekšējā gazificētā objekta īpašnieka vai īrnieka/nomnieka parādsaistību izpildei. 66 Izvērtējot Euro metal, OTTO, citu iesniedzēju iesniegumus, publiskās konsultācijas ietvaros saņemto informāciju, kā arī LG sniegto informāciju, KP konstatē, ka: 1) LG jaunajiem lietotājiem izvirzījusi universālu noteikumu, ka pirms dabasgāzes līguma noslēgšanas ir jābūt samaksātam iepriekšējā lietotāja parādam par patērēto dabasgāzi; 2) lai uzreiz noslēgtu dabasgāzes piegādes līgumu, LG piedāvājusi jaunajiem lietotājiem noslēgt cesijas līgumu par iepriekšējo lietotāju parādiem un pirms līguma noslēgšanas pašiem samaksāt parādu; 3) LG atslēdza dabasgāzes piegādi pēc tam, kad jaunais lietotājs vērsās pie LG ar lūgumu noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu28; 4) LG ilgu laiku nav veikusi parādu piedziņu29; 5) parādi ir veidojušies ilglaicīgi un/vai parādus veido vairāku iepriekšējo lietotāju parādi30; 6) LG ir piedāvājusi cedēt likvidētu vai maksātnespējas procesā esošu komercsabiedrību parādus31; 7) LG ir piedāvājusi cedēt arī parādsaistības dzīvojamās telpās, kur ir bijis konstatēts nelegāls pieslēgums pie dabasgāzes apgādes sistēmas32. 67 Tādējādi KP secina, ka LG kā priekšnoteikumu jauna dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai ar jauno lietotāju izvirza iepriekšējā lietotāja parāda samaksu ('parādu atgūšanas prakse'). LG neapstrīd un apstiprina parādu atgūšanas prakses universālu piemērošanu, kuru LG īsteno pastāvīgi un nemainīgi (sistemātiski) pret patērētājiem un tirgus dalībniekiem33 dažādās tautsaimniecības nozarēs kopš 2009.gada. Tas apliecina parādu atgūšanas prakses universālu piemērošanu attiecībā pret dabasgāzes lietotājiem kopumā. 3.2. Cesijas līgumi 68 LG 20.02.2012 vēstulē Nr.01-7/622 un 21.05.2012. vēstulē Nr.01-7/1574 sniedza informāciju par kopējo gadījumu skaitu, kad LG piedāvāja cedēt iepriekšējo lietotāju parādus, un cedēto parādu summu (skatīt Tabulu Nr.3). Ar cesijas līgumu LG cesionāram (jaunajam lietotājam) nodod prasījuma tiesības par parādnieka (iepriekšējā lietotāja) parādsaistībām, kas izriet no parādnieka dabasgāzes piegādes līguma. Tabula Nr.3 LG noslēgto cesijas līgumu skaits (gab.) un summa (LVL) Gads 2009 2010 2011 Cesionārs fiziska personas 4 41 83 Cesionārs juridiska persona 21 129 168 Cesijas līgumu summa, LVL 40 372,74 157 186,69 130 566,50 Kopā 2009-2011, LVL 328 125,01 69 Pamatojoties uz LG 20.02.2012 vēstulē Nr.01-7/622 un 21.05.2012. vēstulē Nr.01-7/1574 sniegto statistisko informāciju, secināms, ka 2009.gadā LG ir noslēgusi 25 cesijas līgumus ar kopējo vērtību 40 371,82 LVL, 2010.gadā - 170 cesijas līgumus ar kopējo vērtību 157 186,69 LVL, bet 2011.gadā - 251 cesijas līgumu ar kopējo vērtību 130 566,50 LVL. 70 Informācija Tabulā Nr.3 apliecina, ka LG iepriekšējo lietotāju parādsaistības cedē jaunajiem lietotājiem kopš 2009.gada34. Tabula Nr.4 Cesijas līgumu īpatsvars kopējā parādu apjomā un skaitā Gads 2009 2010 2011 Kopējie parādi par dabasgāzes piegādi (ieskaitot cedēto parādu apjomu) 5 785 801,82 6 999 066,69 6 507 556,50 Noslēgto cesijas līgumu vērtība 40 371,82 157 186,69 130 566,50 Cesijas līgumu īpatsvars kopējā parādu apjomā 0,70% 2,25% 2,01% Kopējais parādnieku par dabasgāzi skaits (ieskaitot cedēto parādnieku skaitu) 76 538 99 968 91 013 Noslēgto cesijas līgumu skaits 25 170 251 Cesijas līgumu īpatsvars kopējā parādnieku skaitā 0,03% 0,17% 0,28% 71 No Tabulā Nr.4 norādītās informācijas KP konstatē, ka 2009.gadā noslēgtie līgumi par parādsaistību cedēšanu veido 0,03% no kopējā parādnieku skaita, 2010.gadā attiecīgi - 0,17%, bet 2011.gadā - 0,28%, tādējādi atgūstot un pārnesot uz jaunajiem gazificēto objektu īpašniekiem vai īrniekiem/nomniekiem 0,7% no kopējā parādsaistību apjoma 2009.gadā, 2,25% - 2010.gadā un 2,01% - 2011.gadā. KP konstatē, ka no 2009. līdz 2011.gadam LG ir cedējusi parādus par kopējo summu 328 125,01 LVL. Salīdzinot ar 2011.gada kopējo parādu apjomu, cedēto parādu apjoms 2011.gadā sasniedz jau aptuveni 5%. 3.3. LG kārtība darbam ar debitoriem (parādniekiem) 72 LG 20.02.2012. vēstules Nr.01-7/622 6.pielikuma "Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" debitoru parādu atgūšanas kārtība" 1.punkta "Debitoru parādu atgūšana no mājsaimniecības lietotājiem, kuri izmanto dabasgāzi apkures nodrošināšanai vai apkures nodrošināšanai un vienlaikus citiem mērķiem" 1.9.apakšpunktā ir noteikts, ka (*). Identiskas atrunas ir dokumenta 2.punktā, kas reglamentē debitoru parādu atgūšanu no mājsaimniecības lietotājiem, kuri izmanto dabasgāzi citiem mērķiem kā apkures nodrošināšanai, 2.9.apakšpunktā un 3.punktā, kas attiecīgi reglamentē debitoru parādu atgūšanu no Dabasgāzes lietotājiem (izņemot mājsaimniecības lietotājus) ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 tūkst.m3, 3.9.apakšpunktā. Papildus iepriekš minētajam, dokumenta 2. un 3.punktā ir noteikts, ka (*). 73 LG norāda, ka, konstatējot parādu par saņemto dabasgāzi (viens kavēts maksājums), LG uzreiz neceļ prasību par parāda piedziņu tiesā, jo šādas prasības celšana, ievērojot tiesāšanās izdevumu apmēru, būtiski palielina lietotāja esošo parādsaistību apmēru un rada risku vēl lielākam kopējam dabasgāzes lietotāju parādsaistību apmēram pret LG. Tādēļ, konstatējot parādsaistības, LG sākotnēji saskaņā ar Dabasgāzes piegādes noteikumiem veic virkni efektīvu parādu ārpustiesas piedziņas darbību, telefoniski, rakstiski un ar LG e-pakalpojumu portāla starpniecību aicinot parādniekus segt parādsaistības un brīdinot parādniekus par tiesiskajām sekām saistību neizpildes gadījumā. Vienlaikus, izvērtējot parādsaistību rašanās termiņu un apmēru, kā arī parādnieka faktisko rīcību parādsaistību segšanā, LG pārtrauc dabasgāzes padevi tajos gazificētajos objektos, kuros dabasgāzes padeves pārtraukšana ir samērojams līdzeklis ar parādsaistību apjomu un raksturu. 74 KP, izvērtējot LG piedziņas faktiskos apstākļus, nesaskata apsvērumus, kas varētu objektīvi attaisnot parādu atgūšanas prakses piemērošanu, attiecinot iepriekšējo lietotāju parādus jaunajiem lietotājiem, jo LG var turpināt veikt parādu ārpustiesas piedziņas darbības, paralēli noslēdzot līgumu par dabasgāzes piegādi ar jauno gazificētā objekta valdītāju vai īpašnieku un nodrošinot dabasgāzes padevi. LG kārtība darbam ar saviem parādniekiem nevar ietekmēt vai noteikt jaunu lietotāju atbildību par iepriekšējo lietotāju parādiem. 3.4. Normatīvajos aktos noteiktais pienākums piegādāt dabasgāzi 75 Saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" ('Regulatoru likums') 4.panta otro daļu "Sabiedrisko pakalpojumu lietotāji ir fiziskās vai juridiskās personas (..)". Atbilstoši Dabasgāzes piegādes noteikumu 3.punktam "dabasgāzi lietotājam piegādā saskaņā ar (..) sistēmas operatora un lietotāja noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi". 76 Regulatoru likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam licences darbības zonā jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi pēc lietotāju un citu personu pamatota pieprasījuma, ja šā pakalpojumu sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas to pieļauj". Minētā norma ļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam atteikt dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu potenciālajiem dabasgāzes lietotājiem, ja pieprasījums ir nepamatots vai līguma noslēgšanu nepieļauj pakalpojuma sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas. Likuma norma sīkāk nepaskaidro gadījumus, kuros, piemēram, dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanas pieprasījumu būtu pamatoti atteikt. 77 LG norāda, ka atteikums noslēgt jaunu dabasgāzes piegādes līgumu esoša parāda gazificētājā objektā dēļ pieļaujams atbilstoši Regulatoru likuma 24.panta pirmajai daļai. Ja gazificētajā objektā ir parāds, pienākums noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar jaunu lietotāju pārkāptu LG finansiālās iespējas. 78 KP ieskatā, jauna lietotāja pieprasījums nav nepamatots gadījumos, ja iepriekšējam lietotājam ir parāds par piegādāto dabasgāzi. Nepamatots pieprasījums varētu būt, piemēram, ja dabasgāzes piegādi prasa lietotājs, kuram jau ir parāds pret LG (tai skaitā, par patērēto dabasgāzi citos īpašumos). Tomēr, ja jaunajam lietotājām nav parādu saistību pret LG, tad pieteikumu nevar uzskatīt par nepamatotu un atteikumu nevar pamatot ar finansiālo iespēju nepieļaujamību. 79 Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka LG parādu atgūšanas praksi piemēro objektos, kuri jau pieslēgti dabasgāzes apgādes sistēmai. Tādējādi dabasgāzes piegādes uzsākšanai nav jāveic objekta vai infrastruktūras izbūve un jāiegulda finanšu resursi. Tieši pretēji, pakalpojumu nodrošināšanas gadījumā LG var uzsākt dabasgāzes piegādi jaunajam lietotājam un saņemt samaksu par jaunā lietotāja patērēto dabasgāzi. KP ieskatā Regulatoru likuma 24.panta pirmā daļa nedod tiesības LG padarīt līguma noslēgšanu ar jaunu lietotāju, kuram nav parādu pret LG, atkarīgu no iepriekšējo lietotāju parādu samaksas. 80 Arī Tiesībsargs lietā Nr.2011-249-16b35 atzina, ka Regulatoru likuma 24.pants nav interpretējams tā, ka paver iespēju uzlikt jauniem nekustamo īpašumu nomniekiem, īrniekiem vai ieguvējiem iepriekšējo gāzes patērētāju parādu nomaksas pienākumu. Tiesībsargs norādīja, ka minētā norma nedod tiesības atteikt noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu tāpēc, ka iepriekšējais lietotājs nav samaksājis par saņemto pakalpojumu. Dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanas pieprasījums nekļūst nepamatots gadījumos, kad LG nav iekasējusi samaksu par patērēto dabasgāzi no iepriekšējā lietotāja. 81 Dabasgāzes piegādes noteikumu 85.punkts paredz, ka sistēmas operatoram ir tiesības pārtraukt dabasgāzes padevi lietotājam, ja tas noteiktajā termiņā nav norēķinājies par patērēto dabasgāzi, savukārt 86.punkts noteic, ka dabasgāzes padevi atjauno pēc tam, kad mājsaimniecības lietotājs ir pilnībā samaksājis par patērēto dabasgāzi. KP ieskatā minētā kārtība nav tulkojama tādējādi, ka jaunajam lietotājam, kuram nav parādsaistības pret LG, pirms līguma noslēgšanas un pakalpojumu pieslēgšanas ir pienākums apmaksāt iepriekšējā lietotāja parādu un iespējamo līgumsodu. Jaunajiem lietotājiem (īpašniekiem/valdītājiem) nav noslēgts līgums par dabasgāzes piegādi un tie neatbild par saistībām, kas izriet no LG līguma ar iepriekšējo lietotāju (īpašnieku/valdītāju). Tādējādi jauniem lietotājiem nav jācieš pakalpojuma atslēguma un parāda esamības sekas. 82 To, ka LG ir tiesīga pārtraukt dabasgāzes piegādi tikai lietotājam, kurš ir parādā, apliecina arī Dabasgāzes piegādes noteikumu 1.1.punkta mērķis. Noteikumi noteic dabasgāzes piegādes pārtraukšanu lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemto dabasgāzi vai nav izpildījuši citas saistības pret sistēmas operatoru. Uz jauniem lietotājiem dabasgāzes piegādes pārtraukšana nav attiecināma. Savukārt iepriekšējā lietotāja parāda atgūšana risināma civiltiesiskā kārtībā tiesā, kā to paredz Regulatoru likuma 32.panta sestā daļa: "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā". 83 Izvērtējot iepriekšminēto, KP konstatē, ka LG nav tiesīga atteikt noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu un piegādāt dabasgāzi gazificētā objektā pamatojoties uz Regulatoru likuma 24.pantu jaunajam lietotājam, kuram nav parādu par dabasgāzi, neatkarīgi no iepriekšējo lietotāju parādiem. Parādu piedziņa ir vēršama Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā pret lietotāju, kurš izveidojis parādu. 3.5. Parādu atgūšanas prakses piemērošanas samērīgums 84 KL 13.panta pirmās daļas 4.punkts aizliedz dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam uzspiest vai piemērot saviem klientiem netaisnīgus tirdzniecības noteikumus. Lai noteiktu, vai parādu atgūšanas prakse ir netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta ietvaros, pārbaudāms, (i) vai parādu atgūšana ir nepieciešama dabasgāzes piegādes nodrošināšanai. Izpildoties nepieciešamībai, tālāk būtu vērtējams, (ii) vai parādu atgūšanas prakses piemērošana pārsniedz apjomu, kas objektīvi nepieciešams jauna dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai un dabasgāzes piegādes atjaunošanai36. (i) Parādu atgūšanas nepieciešamība 85 Parādu atgūšanas mērķis ir saņemt samaksu par piegādāto dabasgāzi. Ja ir izveidojies parāds par piegādāto dabasgāzi, LG, kā jebkurš tirgus dalībnieks, ir tiesīga prasīt parāda samaksu un atbilstošu atlīdzinājumu, kas saistīti par patērēto, bet laikā neapmaksāto dabasgāzi. Vienlaicīgi LG nav ierobežota KL izpratnē pārtraukt dabasgāzes piegādi, ja lietotājs vairs nemaksā par patērēto dabasgāzi un tam ir izveidojies parāds. Attiecīgi lietotājs, kuram atslēgta dabasgāzes piegāde gazificētā objektā, var prasīt atjaunot dabasgāzes piegādi pēc tam, kad ir sedzis savu parādu. No minētā izriet, ka parādu par piegādāto dabasgāzi atgūšanas mērķis ir aizsargāt LG komerciālās intereses un saskan ar nepieciešamību nodrošināt dabasgāzes piegādi. (ii) Parādu atgūšanas prakses samērīgums 86 Lai konstatētu, vai parādu atgūšanas mērķis realizēts samērīgi, KP pārbaudīja, vai LG parādu atgūšanas prakse ir objektīvi piemērota un atbilstoša mērķa sasniegšanai. Proti, vai pārkāpuma lietā konstatētajos gadījumos LG bija samērīgi atteikt atjaunot dabasgāzes piegādi un atteikt noslēgt dabasgāzes līgumu ar jauno lietotāju, pirms nav nomaksāts iepriekšējā lietotāja parāds gazificētajā objektā. 87 Lietas materiāli apliecina, ka LG atsaka jaunam lietotājam noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, pirms nav nomaksāts iepriekšējā lietotāja parāds. Līdz ar to LG padara atkarīgu jaunā dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu ar jauno lietotāju no saistību izpildes, kuras neattiecas uz jauno lietotāju. LG faktiski uzspiež jaunajam lietotājam pienākumu nodrošināt iepriekšējā lietotāja parāda segšanu. Iepriekšējā lietotāja saistību izpilde izriet no iepriekšējā dabasgāzes lietotāja noslēgtā līguma. Jaunais lietotājs nav un nevar būt atbildīgs par iepriekšējo lietotāju un LG noslēgto līgumu pienācīgu izpildi. Proti, par parādu atbild tā persona (tas lietotājs), kas nav veikusi samaksu par saņemto pakalpojumu, nevis jaunais lietotājs. Saistības, kas izriet no iepriekšējā dabasgāzes piegādes līguma, saista tikai iepriekšējo lietotāju un LG, jo tikai šīs puses ir izteikušas gribu noslēgt šo līgumu (Civillikuma 1427.pants). Līgums ir pers …