Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi

Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Latvijas Bankas noteikumi Nr. 265 Rīgā 2023. gada 18. decembrī Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 34.2 panta ceturto daļu un 55. pantu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 1. panta 2. un 5. punktā (turpmāk abas kopā – iestāde) kredītriska pārvaldīšanas, t. sk. aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas, minimālās prasības. 2 2. Noteikumos lietoti šādi termini: 2.1. grāmatvedības standarti – starptautiskie grāmatvedības standarti, kas ieviesti ar Komisijas 2008. gada 3. novembra regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002; 2.2. uzkrājumi – saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi; 2.3. pirmajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav būtiski pieaudzis 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē; 2.4. otrajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir būtiski pieaudzis, bet nav samazināta kredītvērtība 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē; 2.5. trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem ir samazināta kredītvērtība 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē; 2.6. pārskatīts (forborne) aktīvs – riska darījums, kas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) 47.b panta izpratnē ir pārskatīts riska darījums; 2.7. ienākumus nenesošs aktīvs (non-performing loan; turpmāk arī – NPL aktīvs) – riska darījums, kas Regulas Nr. 575/2013 47.a panta izpratnē ir ienākumus nenesošs riska darījums; 2.8. finanšu nozares iestādes – kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un citas iestādes, kas atbilst "Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. "K" nozares "Finanšu un apdrošināšanas darbība"" definīcijai. 3 3. Citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 6. panta trešajai daļai piemēro šo noteikumu 43. punktā un 5.2.2. un 5.2.3. apakšnodaļā noteiktās uz aizņēmējiem vērsto instrumentu prasības. 4 4. Iestāde, kura ir nozīmīgā uzraudzītā kredītiestāde Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē un kurai ir saistošas Eiropas Centrālās bankas noteiktās prasības kredītriska pārvaldīšanai un aktīvu kvalitātes novērtēšanai, nepiemēro šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļas prasības. 5 5. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti Regulas Nr. 575/2013 izpratnē, nodrošinot prudenciālās konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā šo noteikumu prasībām atbilstošu kredītriska pārvaldīšanu, izņemot šo noteikumu 6. punktā minētos gadījumus. 6 6. Šo noteikumu 43. punktā un 5.2.2. un 5.2.3. apakšnodaļā noteiktās uz aizņēmējiem vērsto instrumentu prasības iestāde nepiemēro kredītiem, kurus tā izsniedz citā dalībvalstī, kurā ir noteikti tai saistoši uz aizņēmējiem vērsti instrumenti. 7 7. Iestāde ievieš šo noteikumu prasības, ievērojot šādus nosacījumus: 7.1. prasības, kas attiecas uz iekšējo pārvaldību, piemēro atbilstoši iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai; 7.2. prasības, kas saistītas ar kredītspējas izvērtēšanu, kredīta un nodrošinājuma novērtēšanu un pārraudzību kredīta dzīves cikla laikā, iestāde piemēro atbilstoši kreditēšanas darījuma veidam, apmēram un sarežģītībai. 8 8. Iestāde veido savai darbībai piemērotu kredītriska pārvaldīšanas sistēmu, ņemot vērā tās piešķirto kredītu kopējo apmēru, kredītu veidus, aizņēmēju raksturojumu, kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto struktūrvienību daudzumu un citus faktorus, kuri būtiski ietekmē iestādes kredītriska līmeni. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanu, ņemot vērā tā mijiedarbību ar pārējiem iestādes darbībai piemītošajiem riskiem. Kredītriska pārvaldīšana tiek veikta nepārtraukti visā kredītriskam pakļautā darījuma pastāvēšanas laikā. 9 9. Noteikumu prasības ir attiecināmas uz visu veidu darījumiem, t. sk. parāda instrumentiem, kredītiem, Regulas Nr. 575/2013 1. pielikumā minētajiem ārpusbilances posteņos iekļautajiem darījumiem, kā arī atvasinātajiem instrumentiem, kam saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 piemīt kredītrisks, t. sk. darījuma partnera kredītrisks, neatkarīgi no tā, vai minētie darījumi ir iekļauti netirdzniecības portfelī vai tirdzniecības portfelī Regulas Nr. 575/2013 izpratnē. Kredītrisks atspoguļo zaudējumu rašanās iespēju gadījumā, ja darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret iestādi. 10 10. Par kredītriska efektīvu pārvaldīšanu atbild iestādes padome (ja tāda ir izveidota) un valde (turpmāk abas kopā – vadība), kas nodrošina, ka iestāde: 10.1. izstrādā un apstiprina kredītriska stratēģiju un politikas un nosaka vadības atbildību kredītriska pārvaldīšanas jomā, nodrošinot tās darbībai atbilstošu kredītriska pārvaldīšanas vidi; 10.2. nodrošina skaidri noteiktu kredītu piešķiršanas kritēriju izmantošanu; 10.3. izveido un uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu; 10.4. nodrošina adekvātu kredītriska kontroli iestādē un prudenciālās konsolidācijas grupā vai subkonsolidēti; 10.5. nodrošina nepārtrauktu kredītu administrēšanu un kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību. 11 2. Kredītriska stratēģija un iekšējie normatīvie dokumenti tās īstenošanai 11. Kredītriska stratēģija ir daļa no iestādes kopējās risku stratēģijas, kas ir pieskaņota iekšējam kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam (ICAAP un ILAAP) un atspoguļo pieļaujamo kredītriska līmeni (riska toleranci) un vēlamo kredītriska līmeni (riska apetīti), minimālos kredītu piešķiršanas standartus, vēlamo kredītportfeļa struktūru, kredītportfeļa diversifikācijas līmeni, kredītu koncentrācijas limitus un citus kredītrisku raksturojošos parametrus. Kredītriska stratēģijas detalizācijas līmeni nosaka atbilstoši iestādes kredītu kopējam apmēram un biznesa modelim. Pieļaujamā kredītriska līmeņa un citu kredītriska parametru noteikšana balstās uz iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanas rezultātiem. 12 12. Iestāde nosaka galējo iespējamo kredītriska līmeni, kuru tā spēj absorbēt ar sev pieejamiem resursiem (riska kapacitāte), ņemot vērā citus iestādes darbībai piemītošos riskus, kas izriet no iestādes risku stratēģijas. Iestāde izstrādā, dokumentē un konsekventi piemēro metodoloģiju iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanai, kurā nosaka izmantojamās metodes vai modeļus, kā arī to parametrus, pieņēmumus un aplēses. Ņemot vērā, ka iestādes spēja uzņemties kredītrisku ir atkarīga no iestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra, kredītu kopējā apmēra un kredītu kvalitātes, kā arī no ienākumiem un izdevumiem, kas rodas no kredītriskam pakļautajām darbībām, metodoloģijā var izmantot šādu iestādes darbību raksturojošo rādītāju analīzi: 12.1. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska pašu kapitāla prasības lielums, kas noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām; 12.2. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs, kas noteikts saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumu, kas nosaka kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi, prasībām; 12.3. iepriekšējo gadu un plānotie ienākumi un izdevumi, kas saistīti ar kredītrisku; 12.4. iepriekšējo gadu un plānotais kredītu kopējais apmērs; 12.5. dažādu scenāriju stresa testu rezultāti. 13 13. Kredītriska stratēģija nosaka vismaz: 13.1. kredītu veidus, kurus iestāde paredz piešķirt (piemēram, komerckredīti, patēriņa kredīti, ar mājokļa hipotēku nodrošināti kredīti, kredīti, kuru aizņēmēja ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas, t. sk. pret valūtas risku nenodrošināti kredīti), tautsaimniecības nozares, ģeogrāfisko izvietojumu, dažādu kredītu veidu pieļaujamo koncentrācijas līmeni, valūtu, termiņus un ienesīgumu; 13.2. pieļaujamo kredītriska līmeni un peļņu, kādu iestāde vēlas iegūt, uzņemoties attiecīgo kredītrisku; 13.3. kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu; 13.4. pamatprincipus kredītu klasifikācijai atbilstoši to kvalitātei; 13.5. kredītu vēlamo kvalitātes līmeni un kredītu kopējā apmēra palielinājumu vai samazinājumu; 13.6. paredzētās kredītriska mazināšanas metodes; 13.7. vides, sociālo un pārvaldības faktoru ietekmi uz kredītriska uzņemšanos un pārvaldīšanu. 14 14. Iestāde, izstrādājot kredītriska stratēģiju, ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas nolūkos noteikto klientu riska profilu. Iestādes iekšējie normatīvie dokumenti nosaka, kā iestāde pārvalda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, kas izriet no kredītu piešķiršanas un administrēšanas visā kredīta dzīves cikla laikā. 15 15. Izstrādājot kredītriska stratēģiju, iestāde izvērtē tās īstenošanai nepieciešamo darbinieku kvalifikāciju un pieejamību, kā arī vadības informācijas sistēmas un organizatoriskās struktūras iespējas šīs stratēģijas īstenošanai. 16 16. Iestāde nosaka un īsteno risku kultūru kredītriska pārvaldīšanas jomā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Latvijas Bankas noteikumos, kuri nosaka iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības, un Eiropas Banku iestādes 2020. gada 29. maija pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 "Pamatnostādnes par kredītu iniciēšanu un pārraudzību" (turpmāk arī – Pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2020/06) 26.–29. punktā noteikto. 17 17. Iestāde izstrādā iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši tās lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī kredītriskam pakļauto riska darījumu apmēram un struktūrai un nodrošina to piemērošanai nepieciešamos resursus, t. sk. speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi kredītu piešķiršanas procesā, kredītriska pārvaldīšanā un kredītriska kontroles jomā. 18 18. Iestādes pienākums ir panākt, ka tās iekšējie normatīvie dokumenti kredītriska pārvaldīšanas jomā nodrošina kredītriska stratēģijas īstenošanu un nosaka pilnvaras un noteikumus efektīvai kredītu piešķiršanai, kredītu administrēšanai, kredītriskam pakļauto darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai, kredītriska identificēšanai, mērīšanai, novērtēšanai un uzkrājumu veidošanai, kredītu pārraudzībai, kredītu pārskatīšanai, NPL aktīvu pārvaldībai, kredītriska kontrolei un mazināšanai, kā arī ar kredītiem saistītu krāpšanas gadījumu noteikšanai. Iestāde izstrādā un dokumentē ar kredītriska pārvaldīšanu saistītos iekšējos normatīvos dokumentus saskaņā ar šo noteikumu pielikuma prasībām. 19 19. Iekšējie normatīvie dokumenti nosaka vismaz tikpat piesardzīgas prasības kā regulējošās prasības. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka darbiniekiem pienākumu ziņot par atkāpēm no iestādē apstiprinātajām prasībām, kā arī ziņošanas kārtību par šādām atkāpēm. 20 20. Iestāde regulāri pārskata kredītriska pārvaldīšanas iekšējos normatīvos dokumentus, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes biznesa modelim, darbības stratēģijai, makroekonomiskajai situācijai un nākotnes prognozēm, kā arī labākajai starptautiskajai praksei un mazinātu atšķirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem. 21 21. Iestāde atbilstoši tās vēlamajam kredītriska līmenim nosaka vēlamo kredītportfeļa struktūru (piemēram, pēc klientu profila, kredītu veida) un kredītu koncentrācijas limitus. Iestāde izvērtē nepieciešamību darījumiem, uz kuriem attiecas tiesību aktos noteiktie ierobežojumi, noteikt zemāku iestādes iekšējo limitu. 22 22. Iestāde grupē divus vai vairākus klientus savstarpēji saistītu klientu grupā, kā arī izstrādā šo noteikumu 60. punktā minēto procedūru savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Banku iestādes 2018. gada 23. februāra pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 "Pamatnostādnes par savstarpēji saistītiem klientiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu" (turpmāk arī – Pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2017/15) noteiktajām prasībām. Papildus iestāde ņem vērā, ka: 22.1. Pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 minētā atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 22. panta 1. un 2. punktu ir saprotama kā atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pantu; 22.2. Pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 minētā atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 23. pantu ir saprotama kā atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 64., 65., 66., 67. un 68. pantu. 23 23. Noteiktos kredītu un citu kredītriskam pakļauto darījumu limitus un iestādes apstiprinātos standartizētos kredīta piešķiršanas noteikumus stingri ievēro, un tos nedrīkst pielāgot aizņēmēja vajadzībām. Ja iestādes politikās ārkārtas gadījumos paredzēta iespēja atkāpties no noteiktajiem limitiem, šo atkāpšanos apstiprina iestādes valde vai šim nolūkam pilnvarota komiteja. 24 24. Ja iestādes stratēģija paredz piešķirt kredītus aizņēmējiem, kuru finansiālais stāvoklis un kredītsaistību izpilde ir atkarīga no citas dalībvalsts vai ārvalsts ekonomiskās, sociālās vai politiskās situācijas, iestāde izstrādā, apstiprina un īsteno politikas un procedūras, lai identificētu un pārvaldītu valsts risku un pārveduma risku, kas ir valsts riska sastāvdaļa un ir saistīts ar aizņēmēja spēju nodrošināt savā rīcībā ārvalstu valūtu, lai pildītu saistības pret iestādi. Šādu politiku un procedūru nosacījumos ņem vērā attiecīgajā valstī pastāvošos ierobežojumus ārvalstu valūtā saņemto ienākumu izmantošanai. 25 25. Kredītu ar iestādi saistītām personām piešķiršanas noteikumi un līguma pārskatīšanas nosacījumi nedrīkst būt labvēlīgāki par to kredītu noteikumiem, kuri piešķirti vai pārskatīti ar iestādi nesaistītām personām līdzīgos apstākļos. 26 26. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai pirms iekļaušanās jaunā tirgū iestāde analizē ar šiem pakalpojumiem saistīto iespējamo kredītriska apmēru un tā ietekmi uz iestādes kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu. Iestāde izvērtē nepieciešamību izstrādāt jaunas šo finanšu pakalpojumu kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūras vai veikt grozījumus jau piemērojamajās politikās vai procedūrās. Minētās prasības attiecas ne tikai uz jaunajiem finanšu pakalpojumiem, bet arī uz tādiem esošajiem finanšu pakalpojumiem, kuru nosacījumi būtiski mainās. 27 27. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos atbilstoši tās vēlamajam kredītriska līmenim (riska apetītei), darījumu apmēram un sarežģītībai nosaka, kuri darījumi ir uzskatāmi par darījumiem ar augstu sviras rādītāju, ievērojot Eiropas Centrālās bankas norādījumos par darījumiem ar augstu sviras rādītāju (Guidance on leveraged transactions) norādītos kritērijus un piemērojot tos atbilstoši iestādes darbības specifikai. Ja iestāde uzņemas šādus darījumus, tā piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 49.–52. punkta prasības. 28 3. Iestādes vadības atbildība kredītriska pārvaldīšanas jomā 28. Iestādes padome ir atbildīga par kredītriska pārvaldīšanu, un tā: 28.1. apstiprina kredītriska stratēģiju, kurā noteikts pieļaujamais kredītriska līmenis un darbības mērķi, kurus iestāde plāno sasniegt, veicot kredītriskam pakļautās darbības; 28.2. apstiprina kredītriska stratēģijas īstenošanai svarīgākās politikas; 28.3. uzrauga un kontrolē, kā iestādes valde pārvalda iestādes darbībai piemītošo kredītrisku un vai šī darbība notiek saskaņā ar kredītriska stratēģiju un politikām; 28.4. nosaka, ka iestādes struktūrvienība, kas īsteno iekšējā audita funkciju, regulāri pārbauda un novērtē iestādes darbības atbilstību tās kredītriska stratēģijai, politikām un procedūrām un ziņo iestādes padomei par pārbaužu rezultātiem; 28.5. nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp iestādes padomi un valdi, piemēram, iestādes valde reizi ceturksnī iesniedz iestādes padomei ziņojumu par kredītriska pārvaldīšanu, kurā tā apkopo informāciju par kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, ziņo par stresa testu rezultātiem un nepieciešamības gadījumā iesniedz rīcības plānu kritisko situāciju pārvarēšanai; 28.6. nodrošina, ka iestādes atalgojuma politika nav pretrunā ar tās kredītriska stratēģiju un neveicina īstermiņa peļņas gūšanu, kas apdraud vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, veicot kredītriskam pakļautus darījumus; 28.7. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pamatojoties uz iestādes darbības finansiālajiem rezultātiem un darbības plāniem un ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos, ekonomiskajā situācijā, tirgos, prognozēs, kā arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanu, pārskata kredītriska stratēģiju un svarīgākās politikas un novērtē iestādes pašu kapitāla pietiekamību kredītriska, kuru tā uzņēmusies vai uzņemsies, segšanai; 28.8. uzrauga aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesu. 29 29. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes apstiprinātās kredītriska stratēģijas īstenošanu un kredītriska pārvaldīšanu, un tā: 29.1. nodrošina kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru izstrādāšanu; 29.2. nodrošina iestādes kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru piemērošanu; 29.3. nosaka pilnvaru, pienākumu un atbildības par kredītriska pārvaldīšanu sadalījumu starp iestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem; 29.4. apstiprina stresa testēšanas kārtību, scenārijus un pārskatu par kredītriska stresa testu rezultātiem iesniegšanas kārtību, nosakot struktūrvienību vai darbiniekus, kas atbild par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu iestādes valdei, un kontrolē to savlaicīgumu; 29.5. nodrošina kredītu piešķiršanā un kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku informēšanu par kredītriska stratēģiju, politikām un procedūrām un atbildību par iestādes politiku un procedūru ievērošanu; 29.6. nodrošina tādu darbinieku piesaisti, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem kredītriska pārvaldīšanas jomā; 29.7. nodrošina, ka pastāvīgi tiek ievēroti kredītu piešķiršanas kritēriji un uzturēti augsti ētikas standarti, veicot kredītriska pārvaldīšanu; 29.8. apstiprina kredītu koncentrācijas limitus un nodrošina to ievērošanu; 29.9. regulāri izskata un izvērtē aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību. 30 4. Vadības informācijas sistēma 30. Iestāde ievieš vadības informācijas sistēmu, kas ļauj kvantitatīvi noteikt kredītriska apmēru un nodrošina kvalitatīvu (uzticamu, precīzu, izsekojamu), detalizētu un savlaicīgu informāciju par pārvaldāmo kredītu portfeļu struktūru, par klientiem, t. sk. par klientu savstarpējo saistību, informāciju, kas nodrošina šo noteikumu 25. punktā minēto personu identificēšanu, informāciju par dažādu kredītu koncentrāciju lielumu un limitu ievērošanu, kā arī datus par vēsturiskajiem rezultātiem no kredītu atgūšanas un pārskatīšanas pasākumu piemērošanas (atgūšanas izmaksas, ilgums, faktiskā peļņa vai zaudējumi) pa kredītu veidiem. 31 31. Vadības informācijas sistēma nodrošina nepārtrauktu informāciju par kredītu, kredīta nodrošinājumu un to savstarpējo sasaisti visā kredīta dzīves cikla laikā. Iestāde var izmantot Eiropas Banku iestādes izstrādātās veidnes NPL aktīvu realizācijai otrreizējā tirgū kā nepieciešamo datu lauku piemēru. 32 32. Vadības informācijas sistēma nodrošina savlaicīgu informācijas sniegšanu attiecīgā līmeņa vadībai, ja koncentrācijas vai citi limiti ir pārsniegti. 33 33. Vadības informācijas sistēma nodrošina tādu informāciju, kas ļauj iestādes vadībai pienācīgi pārraudzīt kredītriska pārvaldīšanu visā kredīta dzīves cikla laikā, ieskaitot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla uzturēšanu un stresa testu rezultātu izskatīšanu. Vadības informācijas sistēma ļauj laikus un ticami novērtēt gan kopējo iestādes kredītriska apmēru, gan arī dažādu portfeļu vai darbību kredītriska apmēru un spriest par minētā kredītriska apmēra atbilstību kredītriska stratēģijā noteiktajiem mērķiem. 34 34. Iestādes vadības informācijas sistēma nodrošina, ka visi kredītriska avoti tiek identificēti, ņemot vērā arī makroekonomisko situāciju, kredītriska apmērs tiek mērīts un novērtēts un notiek kredītriska pārraudzība jebkura portfeļa, struktūrvienības, meitas sabiedrības, prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti. 35 35. Iestāde izveido un atbilstoši dokumentē pārskatāmu komunikācijas un ziņošanas mehānismu, lai nodrošinātu iestādes vadībai, struktūrvienībām un darbiniekiem iespēju saņemt informāciju par kredītriska pārvaldīšanu, t. sk. kredītriska līmeņa izmaiņām, un paredzamo zaudējumu aprēķina salīdzinājumu ar faktiskajiem zaudējumiem, kredītriska mērīšanu, analīzi un pārraudzību un apmainīties ar to. 36 36. Iestāde kredītriska mērīšanā un pārvaldīšanā, t. sk. kredītu piešķiršanas procesā, pēc iespējas izmanto tos pašus datus, pieņēmumus, definīcijas un procesus, ko tā izmanto savu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanā un budžeta veidošanā. Pirms ārēju vai iekšēju datu izmantošanas kredītriska pārvaldīšanā iestāde veic atbilstošas datu kvalitātes pārbaudes un pārliecinās par datu pareizību un atbilstību to izmantošanas mērķim. 37 5. Kredītu piešķiršana 5.1. Vispārīgās prasības 37. Iestāde nosaka un ievēro stingrus un skaidri definētus kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus, kas nodrošina iestādes kredītriska politikas īstenošanu saskaņā ar kredītriska stratēģiju un ir piemērojami, vērtējot plānotā riska darījuma ietekmi uz iestādes kredītrisku un spēju to absorbēt. Kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus nosaka katram kreditēšanas mērķa tirgum, izsniedzamo kredītu veidam (t. sk. nenodrošinātiem kredītiem), mērķim un aizņēmēja kredīta atmaksas spējai (turpmāk – kredītspēja), t. sk. nosaka kredīta apmēra limitu attiecībā pret nodrošinājuma vērtību un pret aizņēmēja ienākumiem. Iestāde var izmantot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 1. pielikumā minētos kredītu piešķiršanas kritērijus atbilstoši kredīta veidam. 38 38. Iestāde regulāri veic kredītu piešķiršanas kritēriju atbilstības un efektivitātes novērtējumu. Kredītu piešķiršanas procesa kvalitātes uzraudzību nodrošina arī struktūrvienības, kas īsteno biznesa funkcijas (first line of defence), saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības, minētajiem risku pārvaldīšanas principiem. 39 39. Iestāde nodrošina, ka kredītriska vērtējums ietver aizņēmēja kredītspējas un kredītrisku mazinošo faktoru, t. sk. nodrošinājuma (ja tāds ir), novērtējumu. Nodrošinājuma esība neaizstāj aizņēmēja kredītspējas novērtējumu un tai nepieciešamās informācijas saņemšanu. 40 40. Nodrošinājums nav noteicošais kritērijs, pieņemot lēmumu par kredīta piešķiršanu, un to neuzskata par primāro kredīta atmaksas avotu, izņemot kredītus, kuriem līgumā ir paredzēta kredīta atmaksa no nodrošinājumā esošā īpašuma realizācijas vai iestāde ir saņēmusi likvīdu finanšu nodrošinājumu. 41 41. Iestāde nodrošina veiktā kredītspējas novērtējuma, kā arī lēmuma par kredīta piešķiršanu vai piešķiršanas atteikumu dokumentēšanu. Dokumentētie rezultāti ir pietiekami, lai pamatotu priekšlikumu apstiprināt vai noraidīt kredīta līguma slēgšanu. 42 42. Iestāde nosaka pieļaujamo maksimālo kredīta atmaksas termiņu dažādu veidu kredītiem, izņemot pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, kredītlīnijas un norēķinu karšu kredītus vai līdzīgus produktus, kuru izsniegšanu un atmaksu nenosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks, kā arī to izsniegšana vai dzēšana ir iespējama visu līguma attiecību periodu noteikta limita ietvaros (turpmāk visi kopā – pārsnieguma kredīti). 43 43. Fiziskajai personai piešķirtā kredīta mājokļa iegādei maksimālais atmaksas termiņš ir 30 gadu, bet patēriņa kredīta (t. sk. finanšu līzinga darījumiem) maksimālais atmaksas termiņš ir 7 gadi. 44 44. Iestāde nosaka kredīta veidam un aizņēmēja specifikai atbilstošu kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu un par to, kā aizņēmējs veic maksājumus, šā lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju, kā arī iestādes valdes, izveidoto komiteju (kredītkomitejas) un kredītu piešķiršanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību kredītu piešķiršanā, t. sk. tādā kredītu piešķiršanā, kas notiek, izmantojot automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus. Iestāde nosaka lēmuma par kredīta piešķiršanu maksimālo derīguma termiņu, kuru pārsniedzot atbildīgajiem darbiniekiem ir pienākums atjaunināt lēmuma par kredīta piešķiršanu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. 45 45. Iestāde nodrošina, ka darbinieki, kas pieņem lēmumu par kredīta piešķiršanu, kredīta līguma grozījumiem vai tā pirmstermiņa izbeigšanu, ir neatkarīgi un objektīvi, kā arī interešu konflikta situācijas tiek pārvaldītas atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem, kas nosaka iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības. Iestādes darbinieks vai amatpersona nepiedalās lēmuma pieņemšanā par kredītu, ja: 45.1. viņam ar aizņēmēju ir personiskas vai profesionālas attiecības ārpus iestādes; 45.2. viņam ar aizņēmēju ir ekonomiskas vai cita rakstura attiecības, t. sk. tiešas vai netiešas, faktiskas vai iespējamas, finansiālas vai nefinansiālas; 45.3. aizņēmējam ir politiska rakstura ietekme vai politiska saikne ar viņu; 45.4. viņam ir interešu konflikts attiecībā uz kredīta nodrošinājumu vai tā novērtēšanu. 46 46. Iestāde nosaka kredītkomiteju darba organizācijas principus, t. sk. katra dalībnieka lomu un balsošanas kārtību. Ja iestāde risku direktoram piešķir veto tiesības lēmumu pieņemšanā, tā piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 69. punktu. 47 47. Ja iestāde piedalās sindicētā kredīta piešķiršanā, tā pirms lēmuma par kredīta piešķiršanu pieņemšanas neatkarīgi no galvenā sindicētā kredīta pārvaldītāja veiktās analīzes veic kredītriska un kredīta noteikumu analīzi. 48 48. Iestāde, izsniedzot kredītu, slēdz ar aizņēmēju līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus. Iestāde slēdz līgumu ar aizņēmēju tikai tad, kad visi lēmumā par kredīta piešķiršanu noteiktie nosacījumi, kas izpildāmi pirms līguma noslēgšanas, ir izpildīti. Kredīta naudas līdzekļus izmaksā tikai pēc kredīta līgumā noteikto kredīta izsniegšanas nosacījumu izpildes. Ja iestāde un aizņēmējs vienojas par kredīta izsniegšanas nosacījumu grozījumiem, tad kredīta naudas līdzekļus izmaksā pēc attiecīgo grozīto nosacījumu izpildes. 49 49. Piešķirot kredītu, iestādei ir pienākums pirms kredīta līguma noslēgšanas iepazīstināt aizņēmēju ar patiesu un pilnīgu informāciju par visiem līguma nosacījumiem un riskiem, t. sk.: 49.1. ar aizņēmēja regulārā maksājuma, kas saistīts ar kredīta atmaksu, struktūru (kredīta pamatsumma un procentu maksājumi) un apmēru; 49.2. ja kredīta līgums ir ar mainīgo procentu likmi, brīdināt par riskiem, kas saistīti ar procentu likmju pieauguma ietekmi uz aizņēmēja veicamo kredītmaksājumu apmēru, sniedzot aprēķina piemērus, kas ilustrē, kā procentu likmes pieaugums var ietekmēt parāda apkalpošanas izdevumu apmēru; 49.3. ja kredīta valūta un aizņēmēja ienākumu valūta nesakrīt, brīdināt pret valūtas risku neapdrošinātu aizņēmēju par riskiem, kas saistīti ar minēto valūtu kursu iespējamām izmaiņām aizņēmējam nelabvēlīgā virzienā, un šādu izmaiņu ietekmi uz veicamo maksājumu apmēru salīdzinājumā ar situāciju, kad aizņēmēja ienākumu valūta sakrīt ar kredīta valūtu. Iestāde iepazīstina šādu aizņēmēju ar aprēķina piemēriem, kuri ilustrē, kā kredīta valūtas kursa izmaiņas var ietekmēt parāda apkalpošanas izdevumu apmēru un to attiecību pret aizņēmēja ienākumiem. Ja aizņēmēja ienākumu valūtas kurss ir piesaistīts kredīta valūtas kursam, iestāde skaidro valūtu piesaistes noteikumus; 49.4. ja aizņēmējs ir finanšu iestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai cits finanšu tirgus dalībnieks, kuram ir pietiekamas zināšanas un pieredze finanšu risku pārvaldībā, iestāde var samazināt sniedzamās informācijas apjomu, ja aizņēmējs tam piekrīt. 50 50. Iestāde var izmantot ar tehnoloģijām saistītus automatizētus risinājumus (turpmāk – automatizēti risinājumi) aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā par kredīta piešķiršanu aizņēmējam, ievērojot šādus nosacījumus: 50.1. iestāde paredz nosacījumus automatizētu risinājumu izmantošanas procesam, t. sk. nosaka produktus un limitus, kuriem atļauta automatizēta lēmumu pieņemšana, ņemot vērā iestādes automatizēto risinājumu iespēju robežas; 50.2. iestāde savās riska pārvaldības un kontroles sistēmās pienācīgi iekļauj riskus, kas saistīti ar automatizēto risinājumu izmantošanu, paredzot atbilstošus kontroles mehānismus to ierobežošanai, piemēram, agrīnās brīdināšanas kritērijus un kritērijus automatizētu risinājumu darbības apturēšanai; 50.3. modelis, ko iestāde izmanto automatizētajos risinājumos, atbilst tā piemērošanas mērķim; 50.4. iestāde pārliecinās par modeļa ievades datu kvalitāti, modeļa pamatā esošo pieņēmumu atbilstību un piemēroto metodoloģiju, spēj izskaidrot izmantoto automatizēto risinājumu pamatā esošo modeli un nodrošina tā izsekojamību un stabilitāti; 50.5. iestāde regulāri uzrauga automatizēto risinājumu darbības rezultātus un salīdzina to faktisko sniegumu ar modelēto sniegumu lēmumu pieņemšanas brīdī; 50.6. iestāde pienācīgi dokumentē un periodiski pārskata automatizētos procesus un modeļus; 50.7. iestāde nodrošina, ka iestādes valdei ir pietiekama izpratne par iestādes izmantotajiem automatizētajiem risinājumiem, to ierobežojumiem un ietekmi uz kredītu piešķiršanas procesu. 51 51. Iestādes riska profilu ietekmējošo amatu un citu darbinieku, kas ir iesaistīti kredītu piešķiršanā, atalgojuma politika, t. sk. atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas principi, neveicina risku uzņemšanos ārpus iestādes stratēģijā noteiktā pieļaujamā kredītriska līmeņa, iekļauj darba novērtēšanas kritērijus atbilstoši iestādes vēlmei uzņemties kredītrisku, kā arī ņem vērā interešu konfliktu, kas rodas, piesaistot darbinieku atalgojumu noteiktu apjomu pārdošanai. 52 5.2. Aizņēmēja kredītspējas novērtēšana 5.2.1. Vispārīgās prasības 52. Noteikumi nosaka minimālās prasības aizņēmēja kredītspējas vērtēšanai. Iestāde var piemērot arī stingrākas prasības. 53 53. Aizņēmēja ienākumus uzskata par galveno kredīta atmaksas resursu, savukārt nodrošinājums vai citi risku mazināšanas faktori nodrošina papildu aizsardzību. 54 54. Aizņēmēja kredītspējas vērtējums ietver vismaz šādas informācijas analīzi: kredīta mērķis, kredītņēmēja finanšu stāvoklis un tā noturība, kredīta atmaksas avoti, riski, ko aizņēmējs jau ir uzņēmies, risku kopējais apjoms un jutīgums pret pārmaiņām tautsaimniecībā, aizņēmēja līdzšinējā maksāšanas disciplīna, aizņēmēja finansiālā līdzdalība kredīta mērķa finansēšanā, kredīta nodrošinājums, t. sk. garantijas, kā arī – pēc iespējām – klimata pārmaiņu ietekme un ilgtspējas faktori. Kredītspējas vērtēšanā ņem vērā kredīta veidu, apmēru un sarežģītību. Iestāde var izmantot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 2. pielikumā minēto informāciju un datus aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanai atbilstoši kredīta veidam. 55 55. Iestāde izstrādā iekšējo kārtību par aizņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izsniedzamā kredīta apmēru un veidu. Ja aizņēmējs ir atzīstams par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, iestāde ņem vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības. Aizņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamā informācija ietver datus par aizņēmēja ienākumiem, saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem, un tā ir pamats turpmākajam lēmumam par kredīta piešķiršanu. 56 56. Iestāde, kas piešķir vides ilgtspējīgus kredītus, t. i., kredītus, kuri tiek piešķirti ar mērķi finansēt vidi saudzējošu un ilgtspējīgu saimniecisko darbību, iekšējos normatīvajos dokumentos iestrādā šādu kredītu piešķiršanas un pārraudzības mehānismu atbilstoši Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 58. punkta prasībām. 57 57. Aizņēmēja kredītspējas novērtēšanai šo noteikumu 55. punktā minēto informāciju iegūst no aizņēmēja un iestādes iekšējiem un ārējiem avotiem (piemēram, Kredītu reģistra, kredītinformācijas birojiem, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citiem avotiem). 58 58. Iestāde pieprasa aizņēmējam apliecināt kredīta pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu. 59 59. Iestāde iespēju robežās pārliecinās par aizņēmēja sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu. Iestāde nosaka kredītu pazīmes un rādītājus (kredīta veidu, apmēru, citus paaugstināta riska faktorus), kad kredītspējas un kredītriska novērtēšanā ir jāiesaista neatkarīgs eksperts vai iestādes struktūrvienība, kura īsteno risku kontroles funkciju. 60 60. Iestāde nosaka un aizņēmēja kredītspējas novērtēšanā ņem vērā aizņēmēja piederību savstarpēji saistītu klientu grupai vai personām, kuras saistītas ar iestādi. Lai noteiktu šo piederību, iestāde izstrādā procedūru ar iestādi saistītu personu un savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai. 61 5.2.2. Patērētāju kredītspējas novērtēšana 61. Informācija par aizņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja tā atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un šo noteikumu prasībām. 62 62. Informācija par aizņēmēja, kas ir patērētājs, saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja tā sniedz atbilstošu priekšstatu par šāda aizņēmēja mēneša maksājumu apmēru, ņemot vērā iekšējos un ārējos avotos pieejamo informāciju, kā arī aizņēmēja paša sniegto informāciju. Ja aizņēmēja norādītais saistību vai kredītmaksājumu apmērs mēnesī ir lielāks par to, kādu iestāde noteikusi, ņemot vērā iekšējos un ārējos avotos pieejamo informāciju, izvērtējot aizņēmēja kredītspēju, iestāde ņem vērā aizņēmēja norādīto informāciju. 63 63. Aizņēmēja, kas ir patērētājs, kredītspējas vērtējumā iestāde papildus kvalitatīviem rādītājiem izmanto arī vismaz šādus kvantitatīvos rādītājus: 63.1. parāda apkalpošanas izdevumu attiecības pret ienākumiem rādītāju (debt service to income ratio; turpmāk – DSTI rādītājs); 63.2. parāda attiecības pret gada ienākumiem rādītāju (debt to income ratio; turpmāk – DTI rādītājs); 63.3. kredīta apmēra attiecības pret nodrošinājuma vērtību rādītāju (loan to value ratio; turpmāk – LTV rādītājs). 64 64. Iestāde DSTI rādītāju aprēķina pēc šādas formulas: kur: DS – aizņēmēja kredītmaksājumu finanšu nozares iestādēm kopējais apmērs mēnesī; I – aizņēmēja vidējie mēneša ienākumi. 65 65. Aprēķinot kredītmaksājumu finanšu nozares iestādēm kopējo apmēru mēnesī, iestāde ņem vērā šādus nosacījumus: 65.1. aprēķinā ņem vērā informāciju gan par kredītu, kuram aizņēmējs ir pieteicies, gan par aizņēmēja pārējiem kredītiem, ieskaitot arī piešķirtos un vēl neizmantotos kredītus, t. sk. pārsnieguma kredītiem, bet atskaitot kredītmaksājumus par parādsaistībām, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā; 65.2. kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējo apmēru veido pamatsummas atmaksa, procentu maksājumi, komisijas maksas un citi regulārie maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saskaņā ar kreditēšanas līgumiem; 65.3. kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējais apmērs mēnesī tiek iegūts, summējot visu šā aizņēmēja kredītu kredītmaksājumu apmēru; 65.4. kredītmaksājuma noteikšanai iestāde izmanto visu savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no šo noteikumu 57. punktā minētajiem avotiem; 65.5. iestāde var palielināt novērtējamā kredītmaksājuma apmēru, salīdzinot ar kredītmaksājuma apmēru atbilstoši aizņēmēja sniegtajai informācijai, ja iestāde to uzskata par pamatotu, balstoties uz iestādes iekšējo kārtību aizņēmēja kredītspējas novērtēšanai; 65.6. iestāde iekšējā kārtībā nosaka pietiekami konservatīvus pieņēmumus par citu finanšu iestāžu piešķirto kredītu procentu likmēm; 65.7. iestāde analizē aizņēmēja kredītspēju, ņemot vērā iespēju, ka mainīgā kredīta procentu likme var būtiski mainīties aizņēmējam nelabvēlīgā virzienā; 65.8. kredīta un aizņēmēja ienākumu valūtu nesakritības gadījumā iestāde aizņēmēja kredītspējas analīzē papildus ņem vērā iespējamo valūtu kursu maiņu aizņēmējam nelabvēlīgā virzienā; 65.9. ja kredītmaksājumu periodiskums ir retāks nekā viena reize mēnesī (ik ceturksni, ik pusgadu, ik gadu vai cits), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju atbilstošajam periodiskumam (piemēram, ceturkšņa maksājumu dalot ar trīs); 65.10. ja kredīta atmaksa tiek atlikta vai notiek termiņa beigās, kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, kuru aprēķina, pieņemot, ka aizņēmēja atlikušās (neatmaksātās) saistības (t. sk. pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz galīgi noteiktajām saistību termiņa beigām; 65.11. pārsnieguma kredītam kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē, dalot piešķirtā kredīta limita apmēru ar 48 (pieņēmums, ka šāda kredīta termiņš ir četri gadi); 65.12. iestādes iekšējā procedūrā kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, piešķirto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kredīta kopējo izmaksu maksimālajā apmērā, bet pārējo kreditētāju piešķirto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem ne mazākas kā Latvijas monetāro finanšu iestāžu mājsaimniecībām no jauna piešķirto atjaunojamo un pārsnieguma kredītu vai norēķinu kartes kredītu procentu likmes, kas publicētas Latvijas Bankas tīmekļvietnē; 65.13. kredītiem, kuri tiek piešķirti pa daļām piešķirtā kredītlimita ietvaros un kuru izsniegšanu un atmaksu nosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks (piemēram, būvniecības kredītiem), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, pamatojoties uz piešķirto kopējo kredītlimitu un pieņemot, ka aizņēmēja kredītsaistības (t. sk. pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz termiņa beigām. 66 66. Aprēķinot aizņēmēja vidējos mēneša ienākumus, iestāde ņem vērā šādus nosacījumus: 66.1. vidējie mēneša ienākumi pēc nodokļu un citu valstij veicamo un obligāto sociālo maksājumu nomaksas ir dokumentēti, pierādāmi un tādi, kurus iestāde atzīst par ilgtspējīgiem (piemēram, ņemot vērā aizņēmēja paredzamo pensionēšanās vecumu, terminēto darba līgumu, pašnodarbinātā statusu u. c.), balstoties uz datiem par vismaz sešiem pēdējiem mēnešiem, par kuriem ir pieejama informācija par aizņēmēja ienākumiem; 66.2. ienākumu pieaugumu nākotnē ņem vērā tikai tad, ja tam ir dokumentēts pamatojums; 66.3. iestāde atsevišķos gadījumos var noteikt vidējos mēneša ienākumus, ņemot vērā periodu, kas ir īsāks par sešiem mēnešiem (bet ne īsāks par trim mēnešiem), ja iestāde attiecīgā īsākā perioda ienākumus uzskata par noturīgiem un tam ir dokumentēts pamatojums. 67 67. Iestāde aprēķina DTI rādītāju pēc šādas formulas: kur: D – visas aizņēmēja parādsaistības pret finanšu nozares iestādēm un iespēju robežās arī pret nefinanšu sabiedrībām, ieskaitot kredītu, kuram aizņēmējs ir pieteicies, un piešķirtos, taču vēl neizmantotos kredītus, bet atskaitot parādsaistības, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā; I – aizņēmēja gada ienākumi, kurus iegūst, reizinot saskaņā ar šo noteikumu 66. punkta prasībām aprēķinātos vidējos mēneša ienākumus ar 12. 68 68. LTV rādītāju, kas atspoguļo plānotā kredīta apmēra attiecību pret nodrošinājuma vērtību, aprēķina pēc šādas formulas: kur: L – plānotā kredīta apmērs; V – nodrošinājuma vērtība. 69 69. Ja šo noteikumu 64. punktā minētais DSTI rādītājs pārsniedz 40 procentus vai šo noteikumu 67. punktā minētais DTI rādītājs pārsniedz koeficientu 6, aizņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama, un šādā gadījumā kredīta piešķiršana nav atļauta, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek piešķirts saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti šo noteikumu 71. punktā, vai kad aizņēmēja kredītspējas vērtējums liecina, ka viņš spēs atmaksāt kredītu, arī pastāvot augstākam DSTI rādītāja vai DTI rādītāja līmenim. 70 70. Atkāpes no šo noteikumu 69. un 71. punktā minētajiem ierobežojumiem un šo noteikumu 43. punktā minētajiem maksimālā termiņa ierobežojumiem, kā arī šo noteikumu 83. punktā minētajiem ierobežojumiem kalendārajā ceturksnī kopā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no iestādes fiziskajām personām no jauna piešķirto kredītu apmēra (balstoties uz pēdējo pieejamo informāciju par iepriekšējo kalendāro ceturksni). Šīs atkāpes ir pieļaujamas, ja aizņēmēja kredītspējas vērtējums liecina, ka viņš spēs atmaksāt kredītu, arī pārsniedzot šajā punktā minētos ierobežojumus. Iestāde dokumentē atkāpes veidu un spēj izskaidrot risku mazinošos elementus katrā konkrētajā gadījumā, kurā piemērots minētais izņēmums. 71 71. Kredītiem, kas piešķirti tāda mājokļa iegādei, kuram ir pagaidu vai spēkā esoša A+, A, B vai C ēkas energoefektivitātes klase, kas piešķirta saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos par ēku energosertifikāciju noteikto, var tikt piemērots šo noteikumu 64. punktā minētais DSTI rādītājs, kas nepārsniedz 45 procentus, un šo noteikumu 67. punktā minētais DTI rādītājs, kas nepārsniedz koeficientu 8. 72 72. Iestāde nepiemēro šo noteikumu 43. punktā, kā arī 69. un 71. punktā minētās maksimālā kredīta termiņa, DSTI rādītāja un DTI rādītāja prasības pārskatītiem aktīviem un gadījumos, kas saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu noteikti kā izņēmumi, uz kuriem neattiecina iestādes pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. 73 73. Ja pēc kredīta termiņa beigām aizņēmēja kredītsaistības ir ienākumus nenesoša kredīta statusā (piemēram, kredīti piedziņas procesā), jauna kredīta piešķiršana aizņēmējam ir aizliegta, ja vien tā netiek veikta pārskatīšanas pasākumu ietvaros atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļai. 74 74. Iestāde vērtē kredīta garantijas (ja tāda ir) efektivitāti, tās realizēšanas iespējas un tam nepieciešamo laiku. 75 75. Aizņēmēja kredītspēju un galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vērtē atsevišķi. 76 76. Ja kredīts tiek piešķirts aizņēmējam, kurš vienlaikus ir galvinieks par citām saistībām, viņa DSTI rādītāja un DTI rādītāja aprēķinā ņem vērā arī viņa sniegtos galvojumus (t. sk. galvojumus juridiskajai personai) vismaz 50 procentu apmērā no atlikušā saistību, par kurām sniegts galvojums, apmēra. 77 77. Vērtējot patērētāja kreditēšanas līguma galvinieka, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, iestāde: 77.1. galviniekam, kas sniedz galvojumu, piemēro šo noteikumu 43. punktā, kā arī 69. un 71. punktā minētās prasības, aprēķinā ietverot gan galvojuma saistības, par kurām tiek slēgts līgums, gan atlikušās citas esošās galvojuma saistības – abas vismaz 50 procentu apmērā; 77.2. galvojuma līgumā nosaka katra iesaistītā galvinieka galvojuma apmēru; 77.3. ja kredītam tiek piesaistīti vairāki galvinieki, šo galvinieku DSTI rādītāja un DTI rādītāja vērtējumā viņu ienākumus un kredītmaksājumus var summēt; 77.4. var piemērot atkāpi no šo noteikumu 76. punktā un 77.1. apakšpunktā paredzētā galvojuma saistību apmēra ierobežojuma, ja galvojuma līgumā ir paredzēts cits galvojuma saistību apmērs. 78 78. Ja juridiski saistoša ir aizņēmēju solidārā atbildība, tad DSTI rādītāja un DTI rādītāja vērtējumā var summēt aizņēmēju ienākumus un kredītmaksājumus. Iestāde izstrādā kārtību, kā DSTI rādītāja un DTI rādītāja aprēķinā tiek ietverta aizņēmēju dažāda atbildība saistību segšanā, ja tāda ir paredzēta kredīta līgumā. 79 79. Ja kāds no solidārajiem aizņēmējiem pēc kopējo parādsaistību uzņemšanās vēlas ņemt jaunu kredītu, kredītspējas vērtēšanā iestāde var: 79.1. atkārtoti vērtēt visu solidāro aizņēmēju kredītspēju kopā, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņu ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem; 79.2. vērtēt konkrētā aizņēmēja individuālo kredītspēju, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņa ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem, pieņemot, ka esošās kopējās (solidārās) kredītsaistības un mēneša maksājums tiek dalīts ar aizņēmēju skaitu (piemēram, ja ir pamata aizņēmējs un viens solidārais aizņēmējs, kredītsaistības tiek dalītas ar divi), ja no saistītajiem līgumiem neizriet cita aizņēmēju atbildība. 80 80. Iestāde analizē aizņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumu stabilitāti, t. sk. aizņēmēja ienākumu avota tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību. Iestāde nosaka stingrākas prasības kredīta piešķiršanai aizņēmējam ar augstāku kredītrisku, t. sk. stingrāka DTI rādītāja, DSTI rādītāja vai LTV rādītāja limita piemērošanu aizņēmējam, kura ienākumi ir svārstīgi vai nepastāvīgi vai kura ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas. 81 81. Iestāde analizē aizņēmēja, kas ir patērētājs, regulāros izdevumus, kas nav saistīti ar parāda atmaksu (piemēram, īres maksa, komunālie maksājumi, izdevumi par apgādībā esošām personām u. c.), un ņem tos vērā, vērtējot aizņēmēja kredītspēju. Šo izdevumu noteikšanai iestāde izstrādā savu metodiku un aprēķinus. 82 82. Iestāde vērtē, cik lielā mērā aizņēmēja, kas ir patērētājs, risks ir atkarīgs no deklarētajiem ienākumiem, ko rada nekustamais īpašums (piemēram, ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai citi ienākumi, kas izriet no aizņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu), un cik – no esošās aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem. Ja, izvērtējot aizņēmēja kredītspēju, kopējos aprēķinātajos aizņēmēja ienākumos deklarētie ienākumi no nekustamā īpašuma veido būtisku īpatsvaru, tad iestāde piesardzīgi piemēro šādu ienākumu riskam atbilstošu LTV rādītāju. 83 5.2.3. Fizisko personu, kuras aizņemas tādas saimnieciskās darbības veikšanai, kas izriet no darbībām ar nekustamo īpašumu, kredītspējas novērtēšana 83. Iestāde nosaka kārtību kredītu piešķiršanai fiziskajai personai mājokļa iegādei ar saimnieciskās darbības mērķi to izīrēt (buy-to-let) vai citādā veidā gūt ienākumus, kas izriet no aizņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu, ņemot vērā Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 111.–113. punktā noteikto. Kredīta summa šādiem kredītiem nevar pārsniegt 70 procentus no šā kredīta nodrošinājuma – nekustamā īpašuma – tirgus vērtības. Iestāde piesardzīgi vērtē šāda aizņēmēja ienākumus un pārliecinās, ka prognozējamie ienākumi no finansējamā nekustamā īpašuma neveido visus plānotos kredītmaksājumus. 84 5.2.4. Juridisko personu kredītspējas novērtēšana 84. Iestāde piemēro šo noteikumu 84.–90. punktu atbilstoši kredīta veidam, apmēram un darījuma sarežģītībai. 85 85. Izvērtējot mikrouzņēmuma vai mazā uzņēmuma kredītspēju, iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 121.–140. punkta prasības. 86 86. Izvērtējot vidējā vai lielā uzņēmuma kredītspēju, iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 144.–167. punkta prasības. 87 87. Ja iestāde piešķir kredītu juridiskajai personai komerciālā nekustamā īpašuma (atbilstoši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2016. gada 31. oktobra ieteikuma ESRK/2016/14 par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu 2. iedaļas 1. punkta 4. apakšpunktam) finansēšanai, iestāde papildus šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 169.–174. punkta prasības. Ja komerciālais nekustamais īpašums tiek iegādāts aizņēmēja paša komercdarbības veikšanai, iestāde piemēro tikai šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasības. 88 88. Ja iestāde piešķir kredītu juridiskajai personai nekustamā īpašuma attīstīšanai, iestāde papildus šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 176.–181. punkta prasības. 89 89. Ja iestāde piešķir kredītu juridiskajai personai kuģa vai atkrastes iekārtu būvniecībai, iegādei vai darbībai, iestāde papildus šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 184.–186. punkta prasības. 90 90. Ja iestāde piešķir kredītu juridiskajai personai projekta finansēšanai, iestāde papildus šo noteikumu 85. vai 86. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 188.–192. punkta prasības. 91 5.3. Kredīta cenas noteikšana 91. Iestāde nosaka kredīta cenas noteikšanas principus un kārtību, ņemot vērā iestādes vēlamo kredītriska līmeni un attīstības stratēģijā paredzētos peļņas rādītājus. Cenu nosaka atbilstoši kredīta un aizņēmēja veidam, ietverot tajā visus kredīta cenas noteikšanas elementus un tādējādi nodrošinot iespēju pamatot lēmumu par kredīta cenu. Iestāde nosaka lēmuma par kredīta cenu pieņemšanas mehānismu un norīko atbildīgos darbiniekus, kas to uztur un atjaunina, kā arī uzrauga kredīta cenas atbilstību uzņemtajam riskam. 92 92. Pieņemot lēmumu par kredīta nosacījumiem, iestāde samēro ar katru kredītu saistītos riskus un paredzamos ieguvumus, ņemot vērā kapitāla un resursu izmaksas, nodrošinājuma un ierobežojošo nosacījumu esību, kā arī aizņēmēja ienākumu un izsniedzamā kredīta valūtas sakritību. 93 93. Kredīta cenu nosaka tā, lai segtu visas ar kredītu saistītās izmaksas, ko iestāde paredz līdz nākamajam pārcenošanas datumam vai kredīta termiņa beigām, t. sk. kapitāla un resursu izmaksas, uz kredītu attiecināmās pamatdarbības, administratīvās un citas izmaksas un kredītriska izmaksas viendabīgām grupām, ko aprēķina, balstoties uz iestādes vēsturiskajiem kredītzaudējumiem šādiem kredītiem, kā arī konkurenci un situāciju tirgū. Lai noteiktu kredīta cenu un mērītu rentabilitāti, iestāde var piemērot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 203. punktā minētos snieguma rādītājus. Ja iestāde piešķir nozīmīgus kredītus par cenu, kas nesedz iestādes izmaksas, šādus darījumus atbilstoši pamato un par šādiem gadījumiem lemj atbilstoši iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai. 94 94. Iestāde var noteikt atšķirīgus cenas noteikšanas principus kredītiem, kas piešķirti īpašu programmu ietvaros (piemēram, ar attīstības finanšu institūciju atbalstu piešķirtajiem kredītiem, studiju un studējošo kredītiem). 95 5.4. Nodrošinājuma novērtēšana 95. Iestāde nodrošina, ka kredīta piešķiršanas brīdī tās rīcībā ir aktuāls nodrošinājuma vērtējums. Iestāde analizē nodrošinājuma esību, piemērotību un pietiekamību, ņemot vērā kredītu piešķiršanas politikā noteikto LTV rādītāju, kā arī nodrošinājuma atsavināšanas vai izmantošanas iespējas saskaņā ar dažādiem scenārijiem. 96 96. Iestāde nosaka, kādi nodrošinājuma veidi ir piemēroti attiecīgo kredītu piešķiršanai un kādas nodrošinājuma novērtēšanas pieejas vērtētājam jāizmanto. Iestāde nodrošina, ka šīs pieejas ir piesardzīgas, samērīgas ar nodrošinājuma veidu un vērtību un atbilst iestādes kredītriska stratēģijai un citiem iestādes iekšējiem normatīvajiem dokumentiem. 97 97. Lai atzītu nodrošinājumu par piemērotu, iestāde pārbauda tā tiesiskos nosacījumus, pārliecinoties par nodrošinājuma atsavināšanas (pārņemšanas, pārdošanas) iespējām, apdrošināšanas izmantošanas iespējām un citiem nosacījumiem. 98 98. Iestāde nodrošinājumā esošo nekustamo īpašumu kredīta piešķiršanas brīdī novērtē ar pilna apmeklējuma pieeju, apsekojot īpašumu no iekšpuses un ārpuses (full valuation). Atkāpjoties no minētā, iestāde var noteikt slieksni, kad tā nepiemēro pilna apmeklējuma pieeju, ņemot vērā nodrošinājumā esošā nekustamā īpašuma veidu (piemēram, lauksaimniecības zeme un meža zeme), piešķirtā kredīta veidu, apmēru un sarežģītību, LTV rādītāju un uzticamas informācijas pieejamību no ārējiem avotiem. 99 99. Ja iestāde pārkreditē kredītsaistības no citas iestādes vai finanšu iestādes, iestāde savos iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka kritērijus, kad tā no aizņēmēja pieprasa jaunu nodrošinājuma novērtējumu, ņemot vērā kredīta apmēru, LTV rādītāju un uzticamas informācijas pieejamību no ārējiem avotiem. 100 100. Ja iestāde piemēro attīstītos statistiskos nodrošinājuma vērtēšanas modeļus (advanced statistical models), novērtējot nodrošinājuma vērtību kredīta piešķiršanas brīdī, iestāde tos piemēro tikai atbilstoši Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 210. punktam. 101 101. Nodrošinājuma novērtēšanu veic vērtētājs, kas atbilst šo noteikumu 107.–109. punktā noteiktajiem kritērijiem. 102 102. Iestāde, novērtējot nodrošinājumu, pēc iespējas ņem vērā vides, sociālo un pārvaldības faktoru, t. sk. fizisko risku un pārejas risku, ietekmi uz nodrošinājuma vērtību. 103 103. Iestāde nodrošina, ka nodrošinājumā esošā nekustamā īpašuma vērtējums tiek pienācīgi dokumentēts un satur skaidru, objektīvu un pārredzamu informāciju par novērtēšanas procesu, īpašuma parametriem un elementiem, kas ietekmē īpašuma vērtību, un ietver vismaz: 103.1. novērtēšanas pasūtītāju, uzdevumu un mērķi; 103.2. pieejas, metodiku, galvenos parametrus un pieņēmumus, kas izmantoti vērtības noteikšanai; 103.3. nodrošinājuma aprakstu, t. sk. tā pašreizējo pielietojumu, labāko un efektīvāko izmantošanas veidu (vai ir specifisks pielietojums un vai ir iespējams ekonomiski pamatoti to piemērot tirgus vajadzībām), nekustamā īpašuma veidu, tehnisko stāvokli, kā arī tā vecumu; 103.4. nekustamā īpašuma atrašanās vietu, aprakstu par nekustamā īpašuma tirgus apstākļiem un likviditāti. Ja vērtējumu sagatavo iekšējais vērtētājs un iestāde regulāri veic attiecīgā veida nekustamo īpašumu tirgus analīzi, vērtējums var neietvert aprakstu par nekustamā īpašuma tirgus apstākļiem un likviditāti; 103.5. nodrošinājuma tiesiskos nosacījumus (nekustamā īpašuma īpašumtiesības, apgrūtinājumus un citus tiesiskos nosacījumus); 103.6. informāciju par visiem zināmiem apstākļiem, kas var ietekmēt nekustamā īpašuma vērtību, t. sk. faktoriem, kas ietekmē īpašuma vērtības nenoteiktību. 104 104. Iestāde kritiski izvērtē nekustamā īpašuma vērtētāju sniegto vērtējumu kvalitāti, pievēršot uzmanību vērtētāju pieņēmumiem un vērtējuma nosacījumiem, pārliecinoties, ka vērtētāja izmantotā vērtēšanas pieeja un pieņēmumi ir piesardzīgi un skaidri saprotami un tirgus vērtības noteikšanai izmantotie nekustamie īpašumi darījumu cenu salīdzināšanai ir atbilstoši izvēlēti. 105 105. Kustamā īpašuma nodrošinājuma novērtēšanai iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 215.–220. punkta prasības atbilstoši kustamā īpašuma veidam, vērtībai un novērtēšanas sarežģītībai. 106 106. Ja kredīts ir nodrošināts ar kredītiestādē izvietotu noguldījumu, iestāde pārliecinās, ka nav šķēršļu prasību un saistību savstarpējam ieskaitam arī tad, ja tiktu sākta nodrošinājuma devēja maksātnespējas procedūra. Ja darījums (darījumu kopsumma) ir būtisks un pakļauts vairākām jurisdikcijām, iestāde nodrošina juridisku atzinumu par prasību un saistību savstarpējā ieskaita iespēju. 107 5.5. Prasības nodrošinājuma vērtētājiem 107. Nekustamo un kustamo īpašumu vērtēšanu veic neatkarīgs sertificēts iekšējais vai ārējais vērtētājs saskaņā ar Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, Eiropas īpašuma vērtēšanas standartiem vai starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem. Izņēmuma gadījumos kredītu piešķiršanas procesā juridiskajām personām un ienākumus nesošu kredītu pārraudzībā iestāde var izmantot vērtētāju, kurš nav sertificēts. Iestāde nosaka savu pieeju iekšējos normatīvajos dokumentos, ņemot vērā nodrošinājumā esošā īpašuma veidu, tirgus praksi, kā arī pietiekamu iekšējo vai ārējo vērtētāju pieredzi un zināšanas. 108 108. Iestāde apstiprina savu iekšējo un ārējo vērtētāju sarakstu un pārliecinās, ka tur iekļauto vērtētāju pieredze un zināšanas aptver tos tirgus un nozares, kur iestāde izsniedz kredītus ar nodrošinājumu, un nodrošina tur iekļauto vērtētāju atbilstību šādiem kritērijiem: 108.1. vērtētājs nav iesaistīts kredītu lēmumu pieņemšanas procesā; 108.2. vērtētāja atlīdzība nav piesaistīta novērtējuma rezultātam vai nekustamā īpašuma vērtībai; 108.3. vērtētājs iesniedz objektīvu, pietiekami pamatotu un skaidru vērtējuma ziņojumu, kas atbilst vērtējamā objekta faktiskajam stāvoklim. 109 109. Iestāde, paredzot līgumā atbilstošus nosacījumus, nodrošina, ka vērtētājs, kas veic attiecīgā īpašuma novērtēšanu, un viņa pirmās pakāpes radinieki atbilst šādiem nosacījumiem: 109.1. viņi nav iesaistīti kredīta pieteikuma izskatīšanā, kredīta piešķiršanā vai administrēšanā; 109.2. viņu lēmumu neietekmē aizņēmēja kredītspēja; 109.3. viņiem nav interešu konflikta saistībā ar novērtējamo īpašumu, novērtēšanas procesu un novērtēšanas rezultātu; 109.4. viņi nav ar nekustamā īpašuma pircēju vai pārdevēju saistītas personas. 110 110. Iestāde pārrauga viena vērtētāja veikto vērtējumu koncentrācijas līmeni un iespēju robežās diversificē vērtētājus, lai novērstu pārmērīgu paļaušanos uz viena vērtētāja sniegtajiem vērtējumiem. 111 111. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka, cik reižu pēc kārtas viens vērtētājs var veikt katra nekustamā īpašuma vērtēšanu ienākumus nesošiem (performing) kredītiem. Pēc tam iestāde iespēju robežās veic vērtētāju rotāciju. Ja iestādei nav iespējas nodrošināt vērtētāju rotāciju, iestāde pamato esošā vērtētāja saglabāšanu arī nākamajos periodos. 112 112. Veicot nekustamā īpašuma, kurš kalpo kā nodrošinājums ienākumus nesošiem kredītiem, pārraudzību, iestāde papildus piemēro šo noteikumu 6.3. apakšnodaļas prasības. 113 6. Kredītu administrēšana un pārraudzība 113. Iestāde veic kredītu nepārtrauktu pārraudzību, kas ietver informācijas sistēmu un kredītlietu uzturēšanu, paziņojumu un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un nosūtīšanu. 114 114. Iestāde izveido un ievieš tādu kredītu pārraudzības sistēmu, kas nodrošina: 114.1. efektīvu dokumentācijas, līgumu noteikumu, ierobežojošo nosacījumu un nodrošinājuma pārraudzību; 114.2. informācijas sistēmās (t. sk. vadības informācijas sistēmā) sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu; 114.3. pienākumu dalīšanas principa ievērošanu, nodrošinot, ka svarīgāko dokumentu oriģinālu glabāšanu, resursu pārskaitīšanu un informācijas ievadīšanu iestādes datubāzē veic dažādi darbinieki; 114.4. likumu un citu normatīvo aktu prasību, kā arī iestādes iekšējo normatīvo dokumentu prasību ievērošanu; 114.5. kredītlēmumu pieņemšanas pārskatāmību, ļaujot identificēt atkāpes no kredītpolitikas un lēmumus, kuri nodoti lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī. 115 6.1. Kredītlietas uzturēšana 115. Iestāde pastāvīgi pārbauda un kredītlietā (t. sk. elektroniskajos datu nesējos) dokumentē aizņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Iestāde nodrošina, ka kredītlieta satur visu informāciju, kas nepieciešama aizņēmēja pašreizējā finansiā …