Par Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam

Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 34 Rīgā

1. gada
2. janvārī (prot. Nr. 3
3. §) Par Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.–
4. gadam
5. Apstiprināt Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–
6. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2
7. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādnēs noteikto uzdevumu uzraudzībā. 3
8. Pamatnostādnēs paredzētos pasākumus pamatfunkciju īstenošanai
9. gadā Labklājības ministrijai nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2017.–
10. gadā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4
11. Pamatnostādnēs paredzētos pasākumus, kuru īstenošanai plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, īstenot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.
12. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" ietvaros. 5
13. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz
14. gada
15. martam un
16. gada
17. martam iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 6
18. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 6.
19. līdz
20. gada
21. septembrim – informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu; 6.
22. (svītrots ar MK 01.09.
23. rīkojumu Nr. 619). 7 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Labklājības ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta
24. gada
25. janvāra rīkojums Nr. 34) DARBA AIZSARDZĪBAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2016.–2020.gadam Saīsinājumu sarakstsES – Eiropas SavienībaESF – Eiropas Sociālais fondsIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaLAĀB – Latvijas Arodslimību ārstu biedrībaLBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībaLDDK – Latvijas Darba devēju konfederācijaLM – Labklājības ministrijaRSU DDVVI – Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts"VDI – Valsts darba inspekcijaI. Pamatnostādņu kopsavilkumsDarba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–2020.gadam izstrādātas ar mērķi nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un tādējādi veicināt kvalitatīvu darba vietu veidošanu un nodarbināto darba mūža pagarināšanos, līdz ar to valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.Iepriekšējais politikas cikls darba aizsardzības jomā tika īstenots no 2008.–2013.gadam, izstrādājot un ieviešot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam, kā arī uz to pamata izstrādātos īstermiņa politikas dokumentus – Darba aizsardzības jomas attīstības programmu 2008.–2010.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.–2013.gadam. Veicot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.–2013.gadam ieviešanas izvērtējumu (pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file15995.doc), tika secināts, ka situācija darba aizsardzības jomā kopumā ir uzlabojusies.Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam noteiktais politikas rezultāts (letālo nelaimes gadījumu darbā uz 100 000 nodarbinātajiem skaita samazinājums par 30%) ir pārsniegts, sasniedzot samazinājumu par 40,3%. Veicot politikas izvērtējumu, ir secināts, ka šādi rezultāti ir sasniegti, efektīvi īstenojot pasākumus darba aizsardzības situācijas uzlabošanai.Vienlaikus TNS Latvija un RSU Darba drošības un vides veselības institūta veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012–2013"* (turpmāk pētījums) rezultāti liecina, ka
26. gadā situācija attiecībā uz atsevišķiem darba aizsardzības prasību aspektiem tieši praktiskas darba aizsardzības prasību ieviešanas ziņā ir nedaudz pasliktinājusies, piemēram, attiecībā uz pilnīgu darba vides risku novērtēšanu (pēc
27. gadā konstatētā uzlabojuma) – darba vides riska novērtējums pilnībā veikts mazāk nekā 30% uzņēmumu. Tam ir vairāki izskaidrojumi, tomēr galvenokārt tas saistāms ar izmaiņām uzņēmējdarbībā pēc ekonomiskās krīzes, respektīvi, tirgū ienāk jauni darba devēji, kuri visbiežāk nav pietiekami informēti par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz darba vidi, un mainās uzņēmumu struktūra (pieaug mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas iepriekšējos pētījumos ir bijusi izcelta kā riska grupa attiecībā uz darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu).Jāņem vērā arī, ka darba aizsardzībā likumdošanas prasību ieviešana praksē prasa zināmus ieguldījumus tāpat kā jebkurā citā jomā. Lai arī ir pierādījies, ka šie ieguldījumi ilgtermiņā atmaksājas, jo drošā darba vidē strādājot veselākiem un motivētākiem nodarbinātajiem, aug arī uzņēmuma produktivitāte, tomēr šī ieguldīto līdzekļu atdeve nav redzama uzreiz un finansiālās krīzes apstākļos tieši uz darba aizsardzības prasību ievērošanu tika taupīts. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem ir dubultojies to darba devēju skaits, kuri darba aizsardzības prasībām nav tērējuši nekādus līdzekļus (2006.gadā tie bija 4,7%, 2010.gadā 6%, bet 2013.gadā jau 11,3%). Tagad atsākoties aktīvākai uzņēmējdarbībai, īpaši "bīstamajās nozarēs", būtiski ir nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un apstākļus.Attiecīgi nākotnē nepieciešams turpināt atbilstošu pasākumu īstenošanu nelaimes gadījumu un arodslimību skaita samazināšanai, ņemot vērā pētījumos identificētās aktuālākās darba vides problēmas. Būtiski paredzēto pasākumu īstenošanā trīspusējās sadarbības ietvaros iesaistīt sociālos partnerus, lai nodrošinātu gan darba devēju, gan nodarbināto pārstāvju iesaistīšanos. Šajā aspektā svarīgi sadarboties ar Latvijā visplašāk pārstāvētajām darba devēju un nodarbināto organizācijām, kas ir LDDK, kura Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē pārstāv Latvijas darba devējus, un LBAS, kas ir nodarbināto pārstāvji šajā padomē, lai nodrošinātu pamatnostādnēs paredzēto aktivitāšu īstenošanu un praktisku ieviešanu visos Latvijas reģionos, ņemot vērā, ka šīs Latvijā vislielākās darba devēju un nodarbināto organizācijas ir visplašāk pārstāvētas praktiski visos Latvijas reģionos, tām ir attīstīta sadarbība reģionālā līmenī gan savstarpēji, gan arī ar pašvaldībām.Lai veiksmīgi īstenotu pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, paralēli, izmantojot trīspusējās sadarbības institūciju, jāturpina arī izvērtēt un nepieciešamības gadījumā aktualizēt normatīvo aktu prasības, lai veicinātu identificēto problēmu atbilstošu risināšanu.Viena no būtiskām identificētām problēmām ir zems sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem. Lai arī sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem kopumā ir audzis, tas vēl joprojām vērtējams kā nepietiekams. Kā galvenās riska grupas ir jāatzīmē jaunieši, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni, kā arī iedzīvotāji, kas strādā mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos.Būtiska problēma ir augstais nelaimes gadījumu skaits, īpaši augsts smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, kā arī jo sevišķi liels nelaimes gadījumu īpatsvars bīstamajās nozarēs, kam pamatā ir nepienācīga darba aizsardzības prasību praktiska ieviešana uzņēmumos.Vēl viena no būtiskām problēmām ir augstais arodslimnieku, arodslimību un ar darbu saistīto slimību skaits, kas pēdējos gados ir audzis, kā arī vēlīna arodslimību diagnostika. Vienlaicīgi ir izmainīta izplatītāko arodslimību struktūra, visstraujāk pieaugot fiziskas pārslodzes izraisīto arodslimību skaitam.Kā būtisks izaicinājums, lai novērtētu reālo situāciju un plānotu nepieciešamos pasākumus, konstatēta nepieciešamība iegūt plašāku, padziļinātu informāciju par situāciju uzņēmumos, darba aizsardzības prasību ievērošanu un aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem.Vienlaikus, lai nodrošinātu kompetentu un atbilstošu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā, nepieciešama turpmāka VDI inspektoru apmācība, piesaistot kvalificētus lektorus, lai VDI inspektoru zināšanas atbilstu straujajai tehnoloģiju attīstībai īpaši bīstamajās nozarēs. Bez tam jāstiprina arī VDI kapacitāte, lai veicinātu kvalitatīvu un profesionālu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā. Būtiska ir arī VDI inspektoru motivēšana, nodrošinot, ka VDI ilgstoši turpina strādāt profesionāli, izglītoti un pieredzes bagāti inspektori. Nepieciešams ieviest praksē arī jaunas darba metodes un lielāku vērību pievērst preventīvajam darbam.Analizējot nestandarta nodarbinātības formas, jāsecina, ka šajos gadījumos pastāv lielāka nedrošība attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā. Attiecībā uz identificētajām problēmām pašnodarbināto drošības un veselības aizsardzībā darbā jāatzīmē zemā pašnodarbināto informētība un ieinteresētība darba aizsardzības jautājumos. Papildus pašnodarbināto darbā pastāv tādas problēmas kā sadzīves apstākļu labiekārtošana darbavietā. Vienlaikus jāmin, ka nav apkopota un viegli pieejama specifiska informācija par darba aizsardzības jautājumiem pašnodarbināto darbā.Iepriekšējā periodā kā rezultatīvais rādītājs tika izmantots letālo nelaimes gadījumu darbā skaits uz 100 000 nodarbinātajiem, jo šie dati ir objektīvāki nekā kopējais nelaimes gadījumu darbā skaits un salīdzināmi ar citu valstu datiem. Ņemot vērā, ka letālo nelaimes gadījumu kopējais skaits ir salīdzinoši neliels un svārstīgs, šo pamatnostādņu ietvaros kā rezultatīvais rādītājs izmantots smagos nelaimes gadījumos darbā cietušo un letālos nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo kopējais skaits uz 100 000 nodarbinātajiem.Darba aizsardzības pamatmērķis ir nodrošināt nodarbinātajiem pēc iespējas drošāku un veselībai nekaitīgāku darba vidi. Lai to panāktu, ņemot vērā aktuālās tendences Latvijā, konstatētās problēmas, esošo situāciju un pieejamos resursus, kā arī ES stratēģiskajos dokumentos darba aizsardzības jomā ietvertos aktuālos izaicinājumus, pamatnostādnēs noteikti vairāki rīcības virzieni:
28. Sabiedrības informēšana;
29. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana;
30. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana;
31. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole;
32. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.Šo virzienu īstenošanā īpašu uzmanību plānots pievērst aktuālajiem riska faktoriem, kam līdz šim nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība, piemēram, psihoemocionālie un ergonomiskie darba vides riska faktori, jaunu ķīmisko vielu izmantošana, u.c., neaizmirstot arī par klasiskajām darba vides problēmām bīstamākajās nozarēs – troksnis, vibrācija, traumatisma riski, kritieni no augstuma, darbs ārā, utt. Vienlaikus tiks ņemti vērā vispārīgie principi un aktualitātes – dzimumu aspekts, darbaspēka novecošanās, u.c.Iekļaujoties vienotā ES darba aizsardzības politikā, gan līdzšinējā, gan arī turpmākā politika darba aizsardzības jomā ir saistīta ar politiku ES līmenī. Pamatnostādnes tiek izstrādātas, ņemot vērā ES stratēģisko ietvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014.–2020.gadam, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros sagatavotos Padomes secinājumus "ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā no
33. līdz 2020.gadam – Pielāgošanās jauniem problēmuzdevumiem". Vienlaikus darba aizsardzības jautājumi tiek sasaistīti arī ar citām nozaru politikām, skatot tos plašākā kontekstā.No pamatnostādnēm izrietošo pasākumu īstenošana galvenokārt tiks nodrošināta, izmantojot valsts budžeta finansējumu, tajā skaitā Darba negadījumu speciālā budžeta finansējumu preventīvajiem pasākumiem. Virkne pasākumu tiks īstenoti ESF līdzfinansēto projektu ietvaros.Visās pamatnostādņu izstrādes stadijās tika iesaistīti sociālie partneri – LDDK un LBAS.II. Politikas mērķis (apakšmērķi)Darba aizsardzības politikas pamatmērķis ir kvalitatīvu darba vietu veidošana un sekojoši droša un veselībai nekaitīga darba vide, kas veicinātu nodarbināto darba mūža pagarināšanos, valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.III. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājiPolitikas rezultāts (PR) – Uzlabojušies tie darba apstākļi Latvijas uzņēmumos, kas nodrošina drošu un nodarbināto veselībai nekaitīgu darba vidi Rezultatīvais rādītājs (RR)2013.gads2014.gads2018.gads2020.gads
34. Par darba aizsardzības prasībām labi informēto iedzīvotāju procentuālais skaits no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem.Avots: Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā"36,5%nav datu38,5%(paaugstinājums par 5% pret 2013.gadu)40%(paaugstinājums par 9,5% pret 2013.gadu)
35. Smagos nelaimes gadījumos darbā cietušo un letālos nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo kopējais skaits uz 100 000 nodarbinātajiem.Avots: VDI33,0232,4631,37(samazinājums par 5% pret 2013.gadu)29,72(Samazinājums par 10% pret 2013.gadu)
36. Arodslimnieku procentuālais skaits vecuma grupā līdz 44 gadiem no visiem arodslimniekiem.Avots: VDI9,1%8,8%8,5%(samazinājums par 6,5% pret 2013.gadu)8,1%(samazinājums par 11% pret 2013.gadu)Sasaiste: Politikas rezultāts un mērķis atbilst šādiem dokumentiem:– ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014.–2020.gadam (publicēts 2014.gada 6.jūnijā);– Padomes secinājumi "ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā no
37. līdz
38. gadam – Pielāgošanās jauniem problēmuzdevumiem";– Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam (Rīcības virziens "Cienīgs darbs", 3.uzdevums "[247] Reģistrētās nodarbinātības un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana, t.sk. slēpto nodarbinātības formu izskaušana, darba vietu kvalitātes uzlabošana, stiprinot darba inspekcijas kapacitāti un monitoringa sistēmu, sociālo dialogu, veicot informatīvas kampaņas un atbalstot komersantu un nodarbināto izglītošanu, tostarp par dažādiem nodarbinātības veidiem, vecuma daudzveidības jautājumiem, darba vietu piemērotību. Sabiedrības iesaiste sociālo problēmu risināšanā, sekmējot sociālo uzņēmumu izveidi un darbību."– Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam situācijas aprakstā kā būtiska problēma1.5.punktā minēta Darba vietu kvalitāte.– Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam
39. definētais apakšmērķis: Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. Rīcības virziens: traumatisma un vides risku ietekmes mazināšana uz sabiedrības veselību, 4.
40. Pilnveidot ārstniecības personu (ģimenes ārsti, neirologi u.c.) zināšanas par arodslimības izraisošajiem faktoriem un arodslimību savlaicīgu diagnostiku IV. Rīcības virzieni un uzdevumiPolitikas mērķa un rezultāta sasniegšanai tiek noteikti šādi rīcības virzieni:
41. Sabiedrības informēšana;
42. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana;
43. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana;
44. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole;
45. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.
46. Rīcības virziens: Sabiedrības informēšana.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Nodrošināt sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa par darba aizsardzības jautājumiem, sevišķi par darba vides riska faktoriem, un darba tiesību jautājumiem paaugstināšanu, veicinot preventīvo kultūru.
47. IV ceturksnisVDILM, RSU DDVVI1.RR2.Īstenot izglītojošas aktivitātes izglītības iestāžu audzēkņu zināšanu līmeņa par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem paaugstināšanai.
48. IV ceturksnisVDILM, IZM, RSU DDVVI, LBAS1.RR
49. Rīcības virziens: Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Nodrošināt atbalstu uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanā.
50. IV ceturksnisVDILM, LDDK, LBAS2.RR2.Īstenot apmācību darba aizsardzības prasību ievērošanā iesaistītajām personām – darba devējiem, nodarbinātajiem, darba aizsardzības speciālistiem.
51. IV ceturksnisVDILM, LDDK, LBAS2.RR
52. Rīcības virziens: Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Veicināt arodslimību un arodveselības ārstu, ģimenes ārstu un citu ārstniecības personu zināšanu par arodslimības izraisošajiem faktoriem, arodslimību savlaicīgu diagnostiku un aktualitātēm arodveselības jomā pilnveidi un aktualizēšanu.
53. IV ceturksnisRSU DDVVILM, VM, LAĀB3.RR2.Pilnveidot nodarbināto zināšanas un iemaņas veselības veicināšanas darbā jautājumos.
54. IV ceturksnisVDILM, RSU DDVVI3.RR3.Uzlabot arodslimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.
55. IV ceturksnisLMVM, LAĀB, RSU DDVVI3.RR
56. Rīcības virziens: Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Iegūt papildus informāciju un datus par situāciju darba aizsardzības un darba tiesību jomā.
57. IV ceturksnisVDILM, RSU DDVVI, LDDK, LBAS2.RR2.Nodrošināt efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, stiprinot Valsts darba inspekcijas kapacitāti.
58. IV ceturksnisVDILM2.RR
59. Rīcības virziens: Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Īstenot pasākumus drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai personām, kuras veic darbu nestandarta nodarbinātības formu ietvaros (attālinātais darbs, mājsaimniecībās nodarbinātie, u.c.).
60. IV ceturksnisLMVDI1.RR2.Veicināt drošas darba vides un darba apstākļu nodrošināšanu pašnodarbinātajiem.
61. IV ceturksnisLMVDI, RSU DDVVI1.RRV. Teritoriālā perspektīvaDarba aizsardzības politika tiks īstenota visā Latvijas teritorijā un attieksies uz visiem Latvijas uzņēmumiem un tajos nodarbinātajiem. Plānotie uzdevumi un pasākumi tiks īstenoti gan Rīgā, gan reģionos.VI. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiemPamatnostādņu īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts budžeta, tai skaitā no Darba negadījumu speciālā budžeta, kā arī no ESF projektu finansējuma. Lielākā daļa Pamatnostādnēs noteikto pasākumu īstenošana tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Pamatnostādnēs minētajām institūcijām izskatāms Ministru kabineta likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu nākamajiem saimnieciskajiem gadiem sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta iespējām.UzdevumsPlānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējums2016.gads(n gads)2017.gads(n + 1)2018.gads(n + 2)2017.gads(n + 1)2018.gads(n + 2)2019.gads(n + 3)2020.gads(n + 4)2021.gads(n + 5)2022.gads(n + 6)2023.gads(n + 7)Finansējums kopā3 801 2774 732 6334 611 633466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Pašvaldību budžets0000000000Privātais sektors0000000000Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā3 801 2774 732 6334 611 633466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)1 060 6041 991 9601 870 9600000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")131 627131 627131 6270000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
62. Labklājības ministrija3 801 2774 732 6334 611 633466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)1 060 6041 991 9601 870 9600000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")131 627131 627131
63. rīcības virziens Sabiedrības zināšanu un izpratnes līmeņa par drošu un tiesisku darba vidi paaugstināšana un preventīvās kultūras veicināšana. Finansējums kopā175 576214 976221 9760000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā175 576214 976221 9760000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)97 312145 712145 7120000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")78 26469 26476 2640000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
64. Labklājības ministrija175 576214 976221 9760000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)97 312145 712145 7120000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")78 26469 26476
65. uzdevums Nodrošināt sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa par darba aizsardzības jautājumiem, sevišķi par darba vides riska faktoriem, un darba tiesību jautājumiem paaugstināšanu, veicinot preventīvo kultūru. Finansējums kopā159 576198 976205 9760000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā159 576198 976205 9760000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)81 3121297121297120000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")78 26469 26476 264 Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
66. Labklājības ministrija159 576198 976205 9760000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)81 312129 712129 7120000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")78 26469 26476
67. uzdevums Īstenot izglītojošas aktivitātes izglītības iestāžu audzēkņu zināšanu līmeņa par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem paaugstināšanai. Finansējums kopā16 00016 00016 0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā16 00016 00016 0000000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)16 00016 00016 0000000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
68. Labklājības ministrija16 00016 00016 0000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)16 00016 00016
69. rīcības virziens. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana. Finansējums kopā672 6561 451 4451 433 4450000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā672 6561 451 4451 433 4450000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)670 2921 449 0811 431 0810000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 3642 3642 3640000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
70. Labklājības ministrija672 6561 451 4451 433 4450000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)670 2921 449 0811 431 0810000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 3642 3642
71. uzdevums Nodrošināt atbalstu uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanā. Finansējums kopā665 1561 375 9451 375 9450000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā665 1561 375 9451 375 9450000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)662 792137358113735810000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 364236423640000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
72. Labklājības ministrija665 156665 1561 375 9450000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)662 792662 7921 373 5810000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 3642 3642
73. uzdevums Īstenot apmācību darba aizsardzības prasību ievērošanā iesaistītajām personām – darba devējiem, nodarbinātajiem, darba aizsardzības speciālistiem. Finansējums kopā7 50075 50057 5000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā7 50075 50057 5000000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)750075500575000000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
74. Labklājības ministrija7 50075 50057 5000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)7 50075 50057
75. rīcības virziens. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana. Finansējums kopā48 99952 99950 9990000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā48 99952 99950 9990000000tajā skaitā: Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")48 99952 99950 9990000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
76. Labklājības ministrija48 99952 99950 9990000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")48 99952 99950
77. uzdevums Veicināt arodslimību un arodveselības ārstu, ģimenes ārstu un citu ārstniecības personu zināšanu par arodslimības izraisošajiem faktoriem, arodslimību savlaicīgu diagnostiku un aktualitātēm arodveselības jomā pilnveidi un aktualizēšanu. Finansējums kopā600460026000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā6004 6002 6000000000tajā skaitā: Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")6004 6002 6000000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
78. Labklājības ministrija6004 6002 6000000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")6004 6002
79. uzdevums Pilnveidot nodarbināto zināšanas un iemaņas veselības veicināšanas darbā jautājumos. Finansējums kopā48 39948 39948 3990000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā48 39948 39948 3990000000tajā skaitā: Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")48 39948 39948 3990000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem48 39948 39948
80. Labklājības ministrija48 39948 39948 3990000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")48 39948 39948
81. uzdevums Uzlabot arodslimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Finansējums kopā2
82. rīcības virziens. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole. Finansējums kopā2 902 0462 925 7132 833 213466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā2 902 0462 925 7132 833 213466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)293 000316 667224 1670000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
83. Labklājības ministrija2 902 0462 925 7132 833 213466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)293 000316 667224
84. uzdevums Iegūt papildus informāciju un datus par situāciju darba aizsardzības un darba tiesību jomā. Finansējums kopā115 000205 000150 5000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā115 000205 000150 5000000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)1150002050001505000000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem115 000205 000150
85. Labklājības ministrija115 000205 000150 5000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)115 000205 000150
86. uzdevums Nodrošināt efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, stiprinot Valsts darba inspekcijas kapacitāti. Finansējums kopā2 787 0462 720 7132 682 713466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā2 787 0462 720 7132 682 713466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971tajā skaitā: valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)178 000111 66773 6670000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
87. Labklājības ministrija2 787 0462 720 7132 682 713466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)178 000111 66773
88. rīcības virziens. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā. Finansējums kopā2 00087 50072 0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā2 00087 50072 0000000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)080 50070 0000000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 0007 0002 0000000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
89. Labklājības ministrija2 00087 50072 0000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)080 50070 0000000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 0007 0002
90. uzdevums Īstenot pasākumus drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai personām, kuras veic darbu nestandarta nodarbinātības formu ietvaros (attālinātais darbs, mājsaimniecībās nodarbinātie, u.c.). Finansējums kopā080 50070 0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā080 50070 0000000000tajā skaitā: Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)080 50070 0000000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
91. Labklājības ministrija080 50070 0000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)
92. uzdevums Veicināt drošas darba vides un darba apstākļu nodrošināšanu pašnodarbinātajiem. Finansējums kopā2 0007 0002 0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā2 0007 0002 0000000000tajā skaitā: Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")20007 0002 0000000000Informatīvi Sadalījumā pa budžeta resoriem
93. Labklājības ministrija2 0007 0002 0000000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")20007 0002 0000000000* Labklājības ministrija pēc projekta apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktā kartībā iesniegs apropriācijas pārdales pieprasījumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"* LDDK īstenota ESF Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"" projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā"2 3.rīcības virziena, 3.uzdevuma 1.pasākums tiks realizēti ministriju resursu ietvaros, nepiesaistot papildus budžeta finansējumu Labklājības ministrs Uldis Augulis Pielikums Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.–2020.gadam Esošās situācijas un identificēto problēmu raksturojums Darba aizsardzības politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) mērķis ir kvalitatīvu darba vietu nodrošināšana, tādējādi radot drošu un nodarbināto veselībai nekaitīgu darba vidi. Šāda darba vide savukārt veicinās nodarbināto dzīves kvalitātes uzlabošanos un darba mūža pagarināšanos, tādējādi kopumā veicinot arī valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.Pamatnostādņu pieņemšana nodrošinās līdzšinējās politikas turpināšanos darba aizsardzības jomā. Laika periodā no 2008.–2013.gadam darba aizsardzības politisko ietvaru veidoja Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam, kā arī uz to pamata izstrādātie īstermiņa politikas dokumenti – Darba aizsardzības jomas attīstības programma 2008.–2010.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.–2013.gadam. Labklājības ministrija veica minēto dokumentu ieviešanas vidusposma izvērtējumu, kā arī pēc šo politikas dokumentu darbības termiņa beigām izstrādāja Informatīvo ziņojumu par Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.–2013.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plāna 2011.–2013.gadam īstenošanu (pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file15995.doc). Ieviešanas izvērtējumā tika secināts, ka situācija darba aizsardzības jomā kopumā ir uzlabojusies. Lai nodrošinātu turpmāku situācijas uzlabošanos, nepieciešams turpināt atbilstošu pasākumu īstenošanu nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanai, ņemot vērā TNS Latvia un RSU Darba drošības un vides veselības institūta veiktajos pētījumos "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012–2013"1 identificētās aktuālākās darba vides problēmas Latvijā, riskam vairāk pakļautās nodarbināto grupas, kā arī to uzņēmumu grupas, kuros biežāk tiek pārkāpti darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti.Iepriekšējā periodā kā politikas rezultāts tika noteikts letālo nelaimes gadījumu darbā uz 100 000 nodarbinātajiem skaita samazinājums par 30%. Pateicoties efektīvi īstenotiem pasākumiem darba aizsardzības situācijas uzlabosanai, šis rezultāts ir pārsniegts, sasniedzot samazinājumu par 40,3%.Letālo nelaimes gadījumu kopējais skaits ir salīdzinoši neliels un svārstīgs, tādēļ, lai varētu objektīvāk novērtēt politikas īstenošanu, šo pamatnostādņu ietvaros kā rezultatīvais rādītājs izmantots smagos nelaimes gadījumos darbā cietušo un letālos nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo kopējais skaits uz 100 000 nodarbinātajiem. Turklāt bieži vien smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi ir līdzīgi un tikai dažādu apstākļu sakritības rezultātā nav noticis letāls nelaimes gadījums.Neskatoties uz slēpto nelaimes gadījumu īpatsvaru, nepieciešams samazināt arī vieglo nelaimes gadījumu skaitu, kas neatstāj būtisku un ilgstošu ietekmi uz nodarbināto veselību. Tādējādi pamatnostādnēs noteikto uzdevumu ietvaros plānotie pasākumi tiks vērsti arī uz šādu nelaimes gadījumu novēršanu un kopējo darba aizsardzības līmeņa paaugstināšanos.Gan līdzšinējā, gan arī turpmākā politika darba aizsardzības jomā ir saistīta ar politiku ES līmenī. Nosakot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam ietvertos darbības principus un sasniedzamos mērķus, tika ņemta vērā ES stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007.–
94. gadam "Darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana", kas pamatā bija vērsta uz nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšanu.2014.gada 6.jūnijā Eiropas Komisija publicēja jaunu paziņojumu par ES stratēģisko ietvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014.– 2020.gadam (turpmāk – ES darba aizsardzības stratēģija), kas tradicionāli ES dalībvalstīs tiek izmantots kā pamats nacionālajām stratēģijām. ES darba aizsardzības stratēģijā ir atspoguļoti stratēģiskie mērķi, būtiskākie izaicinājumi un rīcības virzieni darba aizsardzības jomā, kā arī identificēti instrumenti to īstenošanai. Kā trīs būtiskākie izaicinājumi ES darba aizsardzības stratēģijā ir minēti:1) uzlabot pašreizējo drošības un veselības aizsardzības darbā prasību īstenošanu dalībvalstīs, it īpaši veicinot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu spēju ieviest lietderīgus un efektīvus riska novēršanas pasākumus,2) uzlabot ar darbu saistītu slimību profilaksi, īpašu uzmanību pievēršot esošajiem, jaunajiem un potenciālajiem riskiem,3) ņemt vērā ES darbaspēka novecošanos.Pamatojoties uz ES darba aizsardzības stratēģiju, Latvijas Prezidentūra sagatavoja Padomes secinājumus "ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā no
95. līdz 2020.gadam – Pielāgošanās jauniem problēmuzdevumiem", kas apstiprināti Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) sanāksmē 2015.gada 9.martā. Šie Padomes secinājumi ir viens no instrumentiem, kas veicinās un atbalstīs ES darba aizsardzības stratēģijas praktisku ieviešanu, tādējādi sekmējot darba vides uzlabošanos ES dalībvalstīs un konkurētspējas attīstību.Padomes secinājumos īpaša uzmanība pievērsta šādiem izaicinājumiem:1) darba aizsardzības prasību ieviešanas veicināšana, īpaši mazajos un mikro uzņēmumos, izmantojot dažādus atbalsta instrumentus;2) arodslimību un ar darbu saistīto slimību profilakse:– muskuļu – skeleta sistēmas slimības,– kancerogēno vielu radīti audzēji,– jauni, aktuāli riski (stress darbā, ergonomiskie riski, jaunas ķīmiskās vielas);3) kvalitatīvas darba dzīves paildzināšana un pievēršanās darbaspēka novecošanās jautājumam.Kopumā ES līmeņa dokumenti darba aizsardzībā (gan ES darba aizsardzības stratēģija, gan Padomes secinājumi) aicina dalībvalstis veidot nacionālās stratēģijas (politikas dokumentus), tādējādi veidojot vienotu politiku ES līmenī. Arī šīs pamatnostādnes būs kā ieguldījums kopējās ES stratēģijas īstenošanā. Turklāt minētie dokumenti ietver aicinājumu dalībvalstīm aktīvi izmantot ESF un citus Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu pasākumus, kas saistīti ar darba aizsardzību, ar mērķi, veicināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, jo īpaši:– izmantojot fondu līdzekļus darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām, izstrādājot un īstenojot inovatīvus un produktīvākus darba organizācijas veidus, tostarp veselības aizsardzībā un darba drošībā darbā, apmācībā, veicinot labas prakses izplatīšanu u.c.;– pagarinot veselīgāku darba mūžu, izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai veicinātu veselīgu vidi un garīgo labsajūtu darba vietā;– izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un samazinātu vai novērstu veselību ietekmējošos darba vides faktorus (piemēram, ķīmisko vielu ietekme, pasīvā smēķēšana);– atbalstot darba inspektoru izpratnes padziļināšanu un apmācības, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un administratīvās spējas ar veselības aizsardzību un drošību darbā saistītu jautājumu risināšanā;– atbalstot apmācības un pasākumus maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izstrādātā elektroniskā risku novērtēšanas rīka – OiRA un citu uz IT balstītu rīku īstenošanu visās dalībvalstīs.Dalībvalstis nacionālās stratēģijas izstrādā, ņemot vērā aktuālākās problēmas, situāciju un pieejamos resursus konkrētajā dalībvalstī. Latvijā Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–2020.gadam pamatā ir balstītas uz jaunākajiem pieejamajiem datiem un informāciju. Pamatnostādnēs izmantoti šādi būtiskākie informācijas avoti:1) VDI statistikas dati par nelaimes gadījumiem darbā un VDI darbības rezultāti;2) Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra dati par konstatētajām arodslimībām;3) TNS Latvia un RSU DDVVI veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012–2013"2 rezultāti, secinājumi un priekšlikumi par darba aizsardzības jomas dažādiem aspektiem un problēmām.Darba aizsardzības jautājumi tiek apskatīti arī plašākā kontekstā, sasaistot tos arī ar citām nozaru politikām. Eiropas Komisijas pārskatā "Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā 2014.gadā" drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu izveide tiek uzskatīta par vienu no būtiskiem darba kvalitātes aspektiem, kas veicina motivāciju un atdevi darbā, samazina darba kavējumus, tādējādi tiešā veidā uzlabojot darba produktivitāti un darba tirgus elastību.Iesaistītie subjekti. Politiskais un leģislatīvais ietvars.Darba aizsardzības efektīva nodrošināšana ir atkarīga gan no darba aizsardzības politikas dokumentos ietvertajiem mērķiem un rīcības virzieniem, normatīvā regulējuma darba aizsardzībā, gan īpaši no šīs politikas un normatīvo aktu prasību efektīvas ieviešanas praksē. Darba aizsardzības prasību nodrošināšanā uzņēmumos ir iesaistīti vairāki subjekti un katram no tiem ir noteikta sava loma darba aizsardzības prasību ieviešanā. Šajā procesā ir iesaistīti darba devēji (komersanti), nodarbinātie, darba aizsardzības speciālisti, Valsts darba inspekcija, kompetentie speciālisti, kompetentās institūcijas, uzticības personas, zinātniskās institūcijas, laboratorijas, arodveselības un arodslimību ārsti, kā arī sociālie partneri, pārstāvot gan nodarbināto, gan arī darba devēju intereses.Saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana, darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana, kā arī konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai viņus iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā, kā arī segt ar darba aizsardzību saistītos izdevumus. Tādējādi lielākā atbildība ir noteikta darba devējam.Būtiska loma darba aizsardzības prasību ieviešanā ir darba aizsardzības speciālistam jeb nodarbinātajam, kura pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.Vienlaikus darba aizsardzības pasākumu īstenošanā to plašākā nozīmē ir iesaistītas arī zinātniskās institūcijas, kas veic gan zinātniskus pētījumus, gan līdzdarbojās preventīvo pasākumu īstenošanā. Tāpat arī darba aizsardzības sistēmas darbība nav iedomājama bez pilnvērtīgas darba vides risku novērtēšanas un darba vides riska faktoru mērījumiem, ko veic akreditētas laboratorijas. Nodarbināto veselības uzraudzības nodrošināšanā svarīga funkcija ir ārstniecības personām, jo sevišķi, arodveselības un arodslimību ārstiem.Darba devējs var iesaistīt īstenošanas pasākumos gan kompetentos speciālistus (speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā3) vai kompetento institūciju (institūcija, kura uz attiecīga līguma pamata veic darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kuras kompetence darba aizsardzības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā).Uzņēmuma ietvaros darba aizsardzības pasākumu īstenošanā ir iesaistīti nodarbinātie, nodarbināto uzticības personas (nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā), kā arī būtiska loma ir nodarbināto pārstāvjiem (nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām).Darba aizsardzības ieviešanā būtiska ir sociālo partneru iesaistīšanās, proti, aktīva sadarbība starp darba devējiem un to organizācijām ar darbinieku jeb nodarbināto pārstāvjiem, kas tradicionāli ir darbinieku arodbiedrības. Šī sadarbība ir svarīga ne tikai saistībā ar darba aizsardzības jautājumu praktisku ieviešanu uzņēmumā, bet arī nozaru līmenī, kā arī valsts līmenī, veidojot politikas un radot normatīvo regulējumu. Atbilstoši Darba aizsardzības likumam valsts politika darba aizsardzības jomā ir vērsta uz preventīvu pasākumu veikšanu un cita starpā pamatojas uz valsts, darba devēju organizāciju un arodbiedrību sadarbību. Sociālo partneru iesaiste darba aizsardzībā ir priekšnoteikums efektīvai sistēmas izveidei, jo tikai ar sociālo partneru aktīvu iesaisti ir iespējams panākt labāko rezultātu, nodrošinot gan darba devēju, gan arī darbinieku interešu līdzsvarotu ievērošanu. Šajā kontekstā īpaši nozīmīga ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk – LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) darbība. Minētās organizācijas ir lielākās sociālo partneru organizācijas, kuras atbilstoši darba devēju organizāciju un to apvienību likumam un Arodbiedrību likumam pārstāv partneru intereses valsts līmenī. Turklāt, atbilstoši 1998.gada 30.oktobra Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumam Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (valdības), LDDK un – LBAS izvirzītie pārstāvji.Vienlaikus Darba devēju organizāciju un to apvienību likuma 8.pants paredz tādas darba devēju organizācijas funkcijas, kā pārstāvēt darba devēju organizācijas intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām, organizēt darba devēju organizāciju biedru apmācību, sniedz konsultāciju darba attiecību jautājumos, kā arī piedalās darba strīdu izšķiršanā. Savukārt Arodbiedrību likuma 12.pants paredz arodbiedrību tiesības un to īstenošanu, bet šā likuma 2.pants noteic, ka veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrības statūti. LBAS uzdevumi ir pārstāvēt organizācijas intereses valsts un pārvaldes institūcijās, darba devēju un citās organizācijās, kā arī trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību nacionālā līmeņa sadarbības padomēs. Vienlaikus LBAS sniedz konsultācijas juridiskajos un sociāli ekonomiskajos jautājumos, organizē dalīborganizāciju vadītāju, speciālistu, ekspertu, reģionālo arodbiedrību centru vadītāju izglītošanu u.c.Turklāt, atbilstoši 1998.gada 30.oktobra Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumam Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (valdības), LDDK un LBAS izvirzītie pārstāvji.Ņemot vērā, ka LDDK un LABS ir visā Latvijas teritorijā pārstāvētas darba devēju un nodarbināto organizācijas, kurām ir attīstīta sadarbība reģionālā līmenī, kā arī šo organizāciju līdzšinējo ieguldījumu drošas darba vides izveidošanā uzņēmumos un pieredzi darba aizsardzības jautājumu risināšanā un praktiskā ieviešanā, būtiski arī turpmāk cieši sadarboties ar LDDK un LBAS pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanā, lai tiktu ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis, kā arī, lai paredzētie pasākumi aizsniegtu pēc iespējas lielāku darba devēju un nodarbināto skaitu, tādējādi veicinot sabiedrības informētības uzlabošanos un sabiedrības iesaistīšanos.Valsts uzraudzību un kontroli nodrošina Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI), īstenojot tās darbību regulējošajā likumā4 noteiktās funkcijas un uzdevumus.Lai paaugstinātu sabiedrības informētības līmeni, skaidrotu darba aizsardzības prasības sabiedrībai un palīdzētu gan darba devējiem gan nodarbinātajiem darba aizsardzības prasību ievērošanā RSU DDVVI īsteno preventīvos pasākumus. Preventīvie pasākumi tiek īstenoti atbilstoši likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 13.panta sestajai daļai, izmantojot darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus. RSU DDVVI ir liela pieredze darba vides novērtēšanā, darba vides riska faktoru mērīšanā, kā arī gan arodslimību un arodveselības ārstu, gan darba devēju, gan nodarbināto un sabiedrības kopumā izglītošanā par darba vides drošības un veselības aizsardzības darbā jautājumiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvas un aktuālas informācijas sniegšanu sabiedrībai, kā arī veselības aprūpē iesaistītā personāla profesionālo zināšanu pilnveidi, svarīgi pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanā iesaistīt arī RSU DDVVI.Normatīvais regulējums darba aizsardzības jomā ir sakārtots un to veido Darba aizsardzības likums (pieņemts Saeimā 2001.gada 20.jūnijā) un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Normatīvajos aktos ir pārņemtas ES direktīvas darba aizsardzības jomā, tādējādi Latvijas normatīvie akti atbilst ES prasībām, nodrošinot Latvijas nodarbinātajiem līdzvērtīgu aizsardzības līmeni. Tomēr nozīmīgs izaicinājums ir šo normatīvo aktu ieviešana praksē.Saskaņā ar Eirobarometra pētījumu "Darba apstākļi Eiropas Savienībā" kopumā darba apstākļus Latvijā kā labus vērtē 47% iedzīvotāju (vidēji ES – 53%), vienlaicīgi 47% iedzīvotāju darba apstākļus vērtē kā sliktus (vidēji ES – 43%), tātad kopumā viedoklis par darba apstākļiem Latvijā ir nedaudz sliktāks nekā vidēji ES. 25% respondentu Latvijā uzskata, ka pēdējo 5 gadu laikā darba apstākļi ir uzlabojušies, kas ir ceturtais augstākais rādītājs ES (vidēji ES – 12%), 28% uzskata, ka darba apstākļi Latvijā ir pasliktinājušies (vidēji ES – 57%)
96. Tomēr jāuzsver, ka šī pētījuma ietvaros ar terminu "darba apstākļi" saprot gan drošību un veselības aizsardzību darbā, gan darba laiku, darba organizāciju, darbinieku pārstāvību un attiecības ar darba devēju. Ar drošību un veselības aizsardzību darbā apmierināti ir 74% nodarbināto Latvijā, kas ir otrais zemākais rādītājs ES (vidēji ES – 85%), 25% nav apmierināti ar drošību un veselību darbā (vidēji ES – 14%).Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēs 2016.–
97. gadam noteikti vairāki rīcības virzieni:
98. Sabiedrības informēšana;
99. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana;
100. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana;
101. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole;
102. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.Turpmākās sadaļās sniegta informācija atbilstoši katram iepriekš minētajam rīcības virzienam, plašāk raksturojot esošo situāciju, izceļot identificētās problēmas un piedāvātos risinājumus, kā arī sniedzot piedāvāto risinājumu sākotnējās ietekmes izvērtējumu.
103. Sabiedrības informētība un preventīvās kultūras attīstība.1.
104. Esošā situācijaSabiedrības informētība parāda izpratni par darba aizsardzības jautājumiem un preventīvās kultūras attīstību. Tikai izprotot un novērtējot savas un līdzcilvēku drošības un veselības aizsardzības nozīmi, darbinieki un darba devēji var pilnvērtīgi ievērot darba aizsardzības prasības un izmantot drošas darba metodes ikdienas darbā, tādējādi novēršot nelaimes gadījumus darbā un arodslimību veidošanos.Sabiedrības informēšanai līdz šim izmantoti dažādi veidi, pasākumus īsteno gan atbildīgās valsts iestādes, gan arī sociālo partneru organizācijas. Katru gadu atbilstoši likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 13.panta sestajai daļai RSU DDVVI īsteno preventīvos pasākumus, izmantojot darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 0,5% apmērā no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra. Tiek izdoti dažādi informatīvie materiāli, izveidoti videomateriāli, īstenotas kampaņas, kā arī organizēti semināri darba aizsardzības speciālistiem par dažādiem aktuāliem jautājumiem gan Rīgā, gan reģionos.Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 3.pantu viens no VDI uzdevumiem ir sniegt darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām. VDI organizētajos semināros, konferencēs un informatīvajās kampaņās regulāri tiek informēti darba devēji, nodarbinātie, viņu pārstāvji un uzticības personas, darba aizsardzības speciālisti, kā arī sabiedrība kopumā par aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem.VDI uztur Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta mājaslapu www.osha.lv, kā arī mājaslapu www.stradavesels.lv, kas tiek regulāri papildināta ar aktuālāko informāciju un materiāliem darba aizsardzības jomā, kļūstot par nozīmīgu informācijas avotu darba aizsardzības jomā. Sabiedrības informēšanai un izglītošanai VDI aktīvi izmanto jaunākās tehnoloģijas un komunikācijas metodes, tādējādi sasniedzot pēc iespējas plašāku mērķauditoriju. Šim mērķim VDI ir izveidojusi Twitter kontus www.twitter.com/darbainspekcija un www.twitter.com/darbaizsardziba, Facebook lapu (https://www.facebook.com/darbainspekcija), kā arī Slideshare kontu (http://www.slideshare.net/Valsts_darba_inspekcija) un VDI Youtube kanālu, nodrošinot pieeju prezentācijām no dažādiem semināriem un konferencēm, kā arī video materiāliem, kas atvieglo darba aizsardzības prasību izpratni. Kā inovatīvi jaunumi elektroniskajā vidē jāmin dažādi VDI izveidotie interaktīvie rīki – spēle par darba vides riskiem "Atpazīsti bīstamību", nelaimes gadījumu izmaksu kalkulators, kā arī notikušo nelaimes gadījumu interaktīvās kartes.Dažādi pasākumi nodarbināto, darba devēju, kā arī bērnu un jauniešu informēšanai un izglītošanai par darba aizsardzības jautājumiem laika periodā no 2008.–2013.gadam tika organizēti arī LDDK un LBAS īstenoto ESF projektu "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros. Šo projektu īstenošanas laikā ir izveidoti konsultāciju centri reģionos, kā arī izveidotas iestrādes jauniešus izglītojošiem konkursiem, ko plānots izmantot arī turpmāko ESF projektu ietvaros, turpinot informēšanas pasākumus darba aizsardzības jomā.Pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013"6 laikā uz jautājumu par to, cik respondents kopumā ir informēts par jautājumiem, kas saistīti ar darba apstākļiem un darba vidi, 36,5% iedzīvotāju minēja, ka ir labi informēti. Visaugstākais informētības līmenis tika novērots respondentiem vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (47,6%), ar augstāko izglītību (56,7%), kā arī lielo uzņēmumu darbiniekiem (66%). Savukārt viszemākais informētības līmenis ir iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (26,4%), ar zemu izglītības līmeni (sākumskolas vai nepabeigtu pamatizglītību – 10,9%), kā arī nelielu uzņēmumu darbiniekiem (ar 10–49 nodarbinātajiem) (48,3%). Savukārt attiecībā uz darba vides risku novērtējumu, 65,1% iedzīvotāju atbildēja, ka ir par to informēti, bet tikai 31,7% norādīja, ka ir labi informēti.1.
105. Identificētās problēmas Iedzīvotāju informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem kopumā vērtējams kā nepietiekams (labi informēti kopumā tikai 36,5%, bet par darba vides risku novērtējumu labi informēti 31,7%). Galvenās riska grupas ir jaunieši, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni, kā arī iedzīvotāji, kas strādā mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos. Palīgmateriālu trūkums darbinieku apmācībai un instruktāžai, nepietiekama likumdošanas prasību izpratne un izpilde, nezināšana un nevēlēšanās iegūt papildus informāciju, mācīties un ievērot prasības, kā iespējamie cēloņi zemajam nodarbināto informētības līmenim mazajos un mikrouzņēmumos.1.
106. Problēmu risinājumsKonstatēto problēmu risināšanai nepieciešamas veikt pasākumus sabiedrības zināšanu un izpratnes līmeņa par drošu un tiesisku darba vidi paaugstināšanai un preventīvās kultūras veicināšanai.Iedzīvotāju informētības par darba aizsardzības jautājumiem uzlabošanai būtiski organizēt dažādus izglītojošus pasākumus, kā, piemēram, seminārus, diskusijas. Risinājums būtu arī viegli uztveramu un saprotamu informatīvo materiālu izstrāde, kuros īsumā un uzskatāmi ietverti svarīgākie darba aizsardzības jautājumi. Šādi materiāli varētu būt dažādi vizualizēti uzskates līdzekļi, arī īsas videofilmas vai video padomi. Ar informatīvo materiālu palīdzību gan darba devējus, gan nodarbinātos iespējams informēt par aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem, kā arī jauniem un aktuāliem darba vides riska faktoriem.Būtiski arī informēt nodarbinātos un sabiedrību kopumā par nodarbināto pārstāvju un uzticības personu uzdevumiem, darbību, ievēlēšanas kārtību, tādējādi aktualizējot nodarbināto pārstāvju un uzticības personu aktīvas darbības nepieciešamību un veicinot nodarbināto pārstāvju un uzticības personu ievēlēšanu un efektīvu darbību. Vienlaikus jāizvērtē iespējas pilnveidot nodarbināto pārstāvju un uzticības personu darbības aizsardzības mehānismu.Lai uzlabotu informētības līmeni iedzīvotāju vidū ar zemu izglītības līmeni, kā arī lai veicinātu kopumā preventīvās kultūras attīstību, svarīgi ir iekļaut darba aizsardzības pamatus jau pamatizglītības mācību programmās.Nelaimes gadījumu statistika visā Eiropā liecina, ka darba vidē riska grupa ir jaunieši, kuri, nonākot darba tirgū, nav pietiekami labi informēti ne par saviem pienākumiem, ne tiesībām darba aizsardzības un darba tiesību jomā, tāpēc biežāk cieš nelaimes gadījumos. Ņemot vērā preventīvā darba nozīmi, jo īpaši rūpējoties par jauno un topošo nodarbināto veselību un drošību, sagatavojot tos darba dzīvei, paredzēts saglabāt virzienu, kas vērsts uz profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu izglītošanu par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem, piemēram, pilnveidojot un turpinot profesionālo izglītības iestāžu jauniešu konkursus, kā arī organizējot praktiskās nodarbības ar uzdevumiem, lomu spēlēm, patstāvīgiem darbiem, droša darba paņēmienu demonstrējumiem. Plānots šajā aktivitātē iesaistīt tās izglītības iestādes, kas sagatavo to profesiju speciālistus, kas tiks nodarbināti bīstamajās nozarēs.Attiecībā uz jauniešu informētības līmeņa paaugstināšanu kopumā nepieciešams arī iekļaut darba aizsardzības jautājumus vidējās izglītības, kā arī profesionālās vidējās izglītības mācību programmās, vienlaikus būtiski ir īstenot jauniešiem piemērotus un saistošus pasākumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un jauniešu vidū populārus komunikācijas kanālus.Viens no uzdevumiem darba aizsardzības jomas attīstībā ir palielināt mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju informētības līmeni darba aizsardzības jautājumos, veicinot šajos uzņēmumos pilnīgāku darba aizsardzības sistēmu ieviešanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī veicinot spēju ieviest lietderīgus un efektīvus riska novēršanas pasākumus. Tādējādi risinājumi būtu saistīti ar tieši šai mērķa grupai mērķētiem pasākumiem darba devēju un nodarbināto informēšanai, izglītošanai, prasmju apguvei, izpratnes veicināšanai, tai skaitā, dažādu palīgmateriālu izstrāde.Līdz šim veikto pasākumu rezultātā sabiedrībai ir pieejams liels skaits materiālu, interaktīvu rīku un aktuālas informācijas par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Iesāktās aktivitātes sabiedrības informēšanai būtu jāturpina, jo sabiedrības attieksmes maiņa ir ilgstošs process, turklāt par iepriekšējā periodā īstenoto pasākumu ietekmi pilnībā varēs spriest vēlāk, ņemot vērā to, ka liela daļa aktivitāšu tika veikta relatīvi nesen,
107. un 2013.gadā. Vienlaikus būtu nepieciešams meklēt aizvien jaunas metodes sabiedrības informēšanai, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aktualitātes, lai aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju, īpaši tos darba devējus un nodarbinātos, kas neapzinās darba aizsardzības nozīmīgumu un neizmanto pieejamos materiālus. Turklāt informācijai jābūt īpaši piemērotai un saprotamai konkrētajai mērķauditorijai.Neturpinot iesākto darbības virzienu sabiedrības informēšanā un neveicot aktīvus sabiedrības izglītošanas pasākumus un aktivitātes, paredzams, ka sabiedrības informētības līmenis sāks atkal samazināties, jo darba aizsardzības jautājumi salīdzinoši ar citiem aktuāliem sabiedrībā paceltiem jautājumiem, netiekot aktualizēti, nešķitīs nozīmīgi. Būtiski nodrošināt tieši jauniešu apmācību un informētību, jo pretējā gadījumā, šīs grupas jau tā zemais informētības un zināšanu līmenis par drošību un veselību darbā prognostiski kritīsies. Kā rezultāts nepietiekamām zināšanām un informācijas trūkumam par drošību un veselības aizsardzību darbā paredzams nelaimes gadījumu skaita pieaugums darbā, tai skaitā smago un letālo nelaimes gadījumu skaita pieaugums, jo, analizējot VDI 2014.gada pārskatu, redzams, ka galvenais negadījumu cēlonis minēta tieši nedroša cilvēka rīcība (76,8%), tai skaitā, nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas (30,4%), nepietiekoša uzmanība (34,8%).7 Savukārt, notiekot nelaimes gadījumam darbā, tā ir smaga situācija gan pašam cietušajam, gan darba devējam, kā arī papildus izdevumi un zaudējumi konkrētam uzņēmumam un tautsaimniecībai kopumā.1.
108. Piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums.Analizējot pētījumu rezultātus, redzams, ka iepriekšējos periodos sabiedrības un jauniešu informēšanas aktivitātes un tajās ieguldītie resursi devuši pozitīvus rezultātus, jo gan sabiedrības informētības līmenis kopumā, gan jauniešu informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem ir paaugstinājies. Tādējādi, lai arī sabiedrības un īpaši jauniešu informētība kopumā vērtējama kā nepietiekama, vērojama pozitīva tendence situācijai sabiedrības informētības par darba aizsardzību ziņā uzlaboties (skatīt 1.attēlu).1.attēls. Iedzīvotāju informētības līmeņa dinamika laika posmā no 2006.līdz 2013.gadamTurpinot aktīvu sabiedrības informēšanu ar dažādu pasākumu, gan informatīvo materiālu, gan semināru, gan pieredzes apmaiņu, gan izmantojot pieejamās tehnoloģijas un veidojot viegli uztveramu vizualizētu informāciju par būtiskiem un aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem, prognozējams arī turpmāks sabiedrības informētības līmeņa pieaugums, tuvojoties optimālākam rādītājam. Būtiski, ka informēšanai tiks izmantoti visdažādākie informācijas kanāli tādējādi aizsniedzot dažādas iedzīvotāju grupas. Īpašu uzmanību pievēršot tieši bīstamo nozaru un mazo un mikro- uzņēmumu darbinieku informēšanai, pie tam akcentējot tieši šajās jomās pastāvošos specifiskos riskus prognozējams šajās nozarēs un uzņēmumos strādājošo informētības paaugstināšanās, kas savukārt sekmēs preventīvās kultūras attīstību. Sekojoši sagaidāms, ka samazināsies smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, jo nodarbinātajiem esot labāk informētiem par darba apstākļiem un drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, tādējādi vairāk uzmanības pievēršot drošības jautājumiem darbā, samazināsies to nelaimes gadījumu skaits, kur cēlonis ir nedroša cilvēka rīcība, kas minēts kā galvenais negadījumu cēlonis VDI 2014.gada pārskatā.Vienlaikus turpinot aktīvi realizēt uz bērnu un jauniešu auditoriju vērstus izglītošanas un informēšanas pasākumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un šai mērķgrupai piemērotākos informācijas pasniegšanas un izplatīšanas veidus, sagaidāms, ka paaugstināsies jauniešu zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem, kas mazinās nelaimes gadījumu īpatsvaru tieši jauniešu vidū. No VDI 2014.gada pārskata redzams, ka lielākais nelaimes gadījumos cietušo skaits ir to nodarbināto grupā, kam ir salīdzinoši neliela pieredze, tas ir, kuri amatā, kuru veicot noticis nelaimes gadījums, ir nostrādājuši līdz 3 gadiem. Tā šajā grupā ir notikuši 135 smagie, kas ir 63,4% no visiem smagajiem nelaimes gadījumiem, un 32 letālie nelaimes gadījumi, kas ir 78% no visiem letālajiem nelaimes gadījumiem
109. Šo nelaimes gadījumu skaitu iespējams samazināt izglītojot un informējot tieši jauniešus un nodarbinātos, kas nesen sākuši darbu jaunā amatā.Samazinoties nelaimes gadījumu skaitam, īpaši samazinoties smago un letālo nelaimes gadījumu skaitam, samazināsies arī izdevumi, kas saistīti ar nelaimes gadījumiem gan pašam cietušajam, gan darba devējiem, gan valstij kopumā, samazināsies arī izmaksāto kompensāciju un pabalstu apjoms par slimības dienām, ārstēšanu un iespējamo invaliditāti. Vienlaikus, samazinoties smagos un letālos nelaimes gadījumos cietušo skaitam, būs mazāk personu, kas dēļ nelaimes gadījuma sekām vairs nevar pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un sniegt ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Līdz ar to minētās aktivitātes dos pozitīvu ieguldījumu gan uzņēmējdarbībā, gan tautsaimniecībā kopumā.Dažādi ES līmenī un pasaulē veiktie pētījumi apliecina, ka ieguldījums darba aizsardzības preventīvajos pasākumos veicina nodarbināto labklājību un ilgtermiņā atmaksājas arī finansiāli. Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm ieguldījumi šajā jomā var radīt vidēji 2,2 augstu peļņas koeficientu9.
110. Darba aizsardzības prasību ieviešana uzņēmumos.2.
111. Esošā situācijaNeskatoties uz to, ka normatīvo aktu sistēma darba aizsardzības jomā ir sakārtota un Latvijas normatīvie akti atbilst ES prasībām, nodrošinot Latvijas nodarbinātajiem līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, nozīmīgs izaicinājums ir šo normatīvo aktu ieviešana praksē. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva ekonomiskās krīzes ietekmē, kad uzņēmumi samazināja izdevumus nereti tieši uz darba aizsardzības pasākumiem. Atsākoties aktīvākai uzņēmējdarbībai, īpaši bīstamajās nozarēs, būtiski ir nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un apstākļus, kas ilgtermiņā veicina nodarbināto lojalitāti uzņēmumam, motivāciju un līdz ar to uzlabo darba kvalitāti.Atbilstoši Darba aizsardzības likuma prasībām darba devēja pienākums ir organizēt darba aizsardzības sistēmu, kuras svarīgākā sastāvdaļa ir darba vides risku novērtēšana, nosakot tos riskus, kas var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, un darba aizsardzības pasākumu plāna izveidošana, nosakot pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu vai mazinātu darba vides riskus. Kā nozīmīgākais rādītājs, kas parāda, kā uzņēmums ir ieviesis darba aizsardzības prasības, ir veiktais darba vides risku novērtējums un noteiktais darba aizsardzības pasākumu plāns, lai konstatētos riskus novērstu, tādējādi nodrošinot nodarbināto drošību un veselību darbā.Saskaņā ar pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013"10 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% tas veikts daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār, kas ir diezgan zems rādītājs attiecībā uz darba aizsardzības prasību nodrošināšanu uzņēmumā. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kuros galvenā darbības nozare ir ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (22,0%), zivsaimniecība (26,4%) un lauksaimniecība, mežsaimniecība (32,6%). Savukārt pasākumu plāns sastādīts tikai 62% uzņēmumu, kuros veikts darba vides risku novērtējums (pilnībā vai daļēji), kas liecina, ka uzņēmumi nav sakārtojuši drošu darba vidi saviem darbiniekiem, neskatoties uz normatīvo aktu prasībām. Noskaidrojot būtiskākos darba devēju iemeslus, kas viņiem traucē/kavē veikt nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus savā uzņēmumā, 59,9% darba devēju atzīst, ka viņus nekas netraucē. Savukārt, kā visbiežāko traucēkli, darba devēji minējuši līdzekļu trūkumu – 15,4%.Turklāt, analizējot darba devēju informētības un izpratnes līmeni par darba vides faktoriem, jāsecina, ka 37,5% darba devēju atzīmējuši, ka neviens no uzņēmuma darbiniekiem nav pakļauts kaitīgiem darba vides riska faktoriem. Savukārt analizējot šos datus pēc uzņēmuma lieluma, jāsecina, ka tieši mikrouzņēmumos šī izpratne ir daudz vājāka, jo 59,7% darba devēju no mikrouzņēmumiem atzīmējuši, ka neviens no uzņēmuma darbiniekiem nav pakļauts kaitīgiem darba vides riska faktoriem. Jāņem vērā fakts, ka darba vieta bez neviena darba vides riska faktora nepastāv, bet svarīgi ir tos apzināt, novērtēt un novērst, lai samazinātu vai novērstu risku nodarbināto drošībai un veselībai.Darba aizsardzības sistēmas svarīgs elements ir konsultēšanās ar nodarbinātajiem. Šis elements ir svarīgs arī, novērtējot darba devēja izveidoto darba aizsardzības sistēmu. Nodarbināto aptaujā tiek norādīts uz augstu informētības līmeni instruēšanā darba drošības jautājumos (vispārēji 94%; uzņēmumos ar 250 un vairāk darbinieku 97%), savukārt mikro un mazajos uzņēmumos šis rādītājs ir zemāks (1–10 darbinieki 88,9%, 11–49 darbinieki – 93,8%). VDI pārskatā sniegtā informācija par notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā norāda, ka uzņēmumos līdz 5 nodarbinātajiem ir notikuši 3,4% un no 6 līdz 49 nodarbinātie 16,7% no reģistrētajiem nelaimes gadījumiem, vēl nopietnāka situācija ir ar letālajiem nelaimes gadījumiem (līdz 5 nodarbinātiem – 14,6% un no 6 līdz 49 nodarbinātiem – 29,3% no letālajiem nelaimes gadījumiem).Tātad konsultēšanās sistēmā vajag iekļaut ne tikai nodarbināto instruēšanu, bet arī informēšanu par uzņēmumā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā. Īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.Savukārt, apskatot VDI statistikas datus, redzams, ka darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi veido 66,5% no visiem VDI amatpersonu 2014.gadā konstatētajiem pārkāpumiem
112. VDI amatpersonu uzņēmumu inspicēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka daļa darba devēju un darba aizsardzības speciālistu īsti neizprot normatīvo aktu prasības vai arī tās ievēro un realizē formāli, jo darba vides risku novērtēšanu neuztver kā pamatu funkcionējošas darba aizsardzības sistēmas un drošas darba vides izveidei, bet uzskata tikai par slogu. Ar darba vidē pastāvošā riska novērtēšanu darba devēji saprot tikai riska faktoru konstatāciju, tāpēc arī neseko nekāda reāla darbība, lai identificētos riskus mazinātu vai novērstu, pēc risku novērtēšanas nereti nodarbinātie pat netiek iepazīstināti ar riskiem, kam viņi ir pakļauti darba laikā, netiek sagatavoti darba aizsardzības pasākumu plāni. Turklāt VDI konstatē nepilnīgi izstrādātas vai novecojušas darba aizsardzības instrukcijas, kurās nav iekļauti, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas un uzglabāšanas nosacījumi, darba vidē pastāvošo riska faktoru novēršanas/mazināšanas pasākumi, nav izstrādātas darba aizsardzības instrukcijas, atbilstoši veicamajam darbam, līdz ar to arī nodarbinātie nav saņēmuši adekvātu sākotnējo instruktāžu, kā arī daudzos uzņēmumos darba aizsardzības speciālistiem nav atbilstošas izglītības, nodarbinātie netiek nosūtīti uz veselības pārbaudēm u.c.12Ņemot vērā gan pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013"13 datus, gan VDI apsekojumu analīzi par uzņēmumu grupām, kurās kopumā ir zemāks darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas līmenis, kā īpaša riska grupa atzīmējami mazie un mikro uzņēmumi, kam ierobežoto zināšanu un resursu dēļ bieži vien ir sarežģītāk izprast un ievērot darba aizsardzības prasības. Turklāt mazie un mikro uzņēmumi veido lielāko daļu Latvijas uzņēmumu (92,0%14). Tādēļ turpmāk būtu jāpievērš īpaša uzmanība šai uzņēmumu grupai, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus, vadlīnijas un cita veida viegli saprotamu informāciju, ņemot vērā jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas metožu attīstību.Rādītājs, kas tradicionāli raksturo situāciju darba aizsardzības jomā un darba aizsardzības prasību ieviešanas līmeni, ir darbā notikušie nelaimes gadījumi. Pēc VDI gada pārskata datiem 2014.gadā nelaimes gadījumos cietuši 1763 nodarbinātie, no kuriem 213 ir guvuši smagas traumas un 41 ir gājis bojā15 (skat.2.att.). Salīdzinājumā ar 2013.gadu nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits ir palielinājies par 9%, smagi cietušo skaits samazinājies par 7%, bet bojā gājušo skaits ir palielinājies par 25%.2.attēls. Nelaimes gadījumu darbā skaita dinamika (2009.–2014.)Avots: VDIsAnalizējot notikušos nelaimes gadījumus darbā pa nozarēm, jāsecina, ka lielāko īpatsvaru statistikā veido tieši uzņēmumi, kuros atbilstoši darba vides raksturojumam ir lielāka iespējamība radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai (bīstamo nozaru uzņēmumi). Attiecīgi pēdējos gados visvairāk nelaimes gadījumu, īpaši smagie un letālie, notikuši tieši apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, būvniecībā, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, tādēļ nodarbināto veselības aizsardzībai un darba vides drošībai un uzlabošanai šajās nozarēs, jāpievērš īpaša uzmanība.
113. un 4.attēlā redzams nelaimes gadījumu īpatsvars lielajās bīstamo nozaru grupās salīdzinot ar kopējo nelaimes gadījumu skaitu visās nozarēs.3.un 4.attēls. Nelaimes gadījumu darbā (kopējais skaits), (smago un letālo negadījumu skaits) īpatsvars bīstamo nozaru uzņēmumos (2010.–2014.)Avots: VDI.Turklāt, analizējot pēc uzņēmuma lieluma, redzams, ka smagajos un letālajos nelaimes gadījumos vairāk cieš nodarbinātie mazajos un vidējos, uzņēmumos līdz 250 nodarbinātajiem, kas faktiski ir 70,8% no kopējā smago un letālo nelaimes gadījumu skaita uzņēmumos (skat. 5.att.).5.attēls. Smago un letālo nelaimes gadījumu īpatsvars atkarībā no uzņēmuma lieluma (2014.g.).Avots: VDIJāatzīst, kas viena no problēmām Latvijā darba aizsardzības jomā ir slēptie jeb nereģistrētie nelaimes gadījumi, par kuriem darba devēji vai paši nodarbinātie dažādu iemeslu dēļ neziņo un kas saistīts arī ar jomas rādītāju monitoringa kvalitāti. Atbilstoši VDI datiem, kopējais negadījumu skaits lielajos uzņēmumos ir augstāks (52% no kopējā skaita uzņēmumos virs 250 nodarbinātajiem), jo lielie uzņēmumi ir atbildīgāki arī attiecībā uz nesmago nelaimes gadījumu izmeklēšanu.Liela skaita slēpto nelaimes gadījumu dēļ pieejamos statistikas datus par kopējo nelaimes gadījumu skaitu var salīdzināt vienīgi Latvijas ietvaros ar retrospektīviem datiem un novērot tendences, bet situācijas salīdzināšanai ar citām Eiropas valstīm šādu rezultātu interpretācija nebūs pareiza. Lai varētu objektīvāk salīdzināt nelaimes gadījumu skaitu Latvijā ar citām valstīm, nepieciešams salīdzināt datus par letāliem nelaimes gadījumiem, kurus ir grūtāk noslēpt, tādēļ to uzskaitījums ir precīzāks. Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju, Latvijā letālo nelaimes gadījumu skaits ir vismaz 2 reizes augstāks kā vidēji ES – 2014.gadā tas sastādīja 5,2 gadījumus uz 100 000 nodarbināto (skat. 6.att.). Tas ir nedaudz augstāks kā Lietuvā, un divkārt auhstāks kā Igaunijā. Letālo nelaimes gadījumu rādītājs ir sasniedzis vislielāko vērtību ekonomiskā uzplaukuma laikā – 2007.gadā, savukārt pēc ekonomiskās krīzes – 2009.gadā tas ir samazinājies, kas daļēji ir izskaidrojams arī ar emigrācijas pieaugumu valstī, kā arī ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos bīstamajās nozarēs (būvniecībā, ražošanā, u.c.). Tomēr redzams, ka, atsākoties ekonomiskajai aktivitātei, nelaimes gadījumu skaits atkal palielinās.6.attēls. Letālo nelaimes gadījumu skaita dinamika uz 100 000 nodarbināto Baltijas valstīs un vidēji ES laika posmā no 2007.līdz 2014.gadamAvots: VDIAnalizējot VDI 2014.gada pārskatā pieejamos statistikas datus attiecībā uz cietušo personu instruktāžām, redzams, ka lielākā daļa nodarbināto (98,2%) ir bijuši instruēti darba vietā, kā arī tiem ir bijusi veikta ievadapmācība (96,7%). Tomēr, apskatot nelaimes gadījumu cēloņus, var secināt, ka instruktāža bieži vien vai nu notiek formāli vai arī nodarbinātie tai nepievērš pietiekošu uzmanību, jo kā galvenais negadījumu cēlonis minēta nedroša cilvēka rīcība (76,8%), tai skaitā, nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas (30,4%), nepietiekoša uzmanība (34,8%).16Liela nozīme darba vides un darba apstākļu uzlabošanā ir sociālajiem partneriem – darba devēju organizācijām un arodbiedrībām. Saskaņā ar pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013" rezultātiem uzņēmumi, kuros ir attīstīts sociālais dialogs (piemēram, kuros ir noslēgts koplīgums, kas ir iestājušies darba devēju organizācijās), darba aizsardzības normatīvo aktu prasības tiek labāk ievērotas. Nākotnē būtu jāveicina lielāka sociālo partneru iesaiste darba aizsardzības jautājumu sakārtošanā uzņēmumos, kā arī pašu nodarbināto un uzticības personu aktivitāte.Lai veicinātu sociālo dialogu uzņēmumu līmenī svarīgi atbalstīt un veicināt nodarbināto pārstāvju un uzticības personu ievēlēšanu un aktīvu darbību, pilnveidojot arī viņu darbības aizsardzības mehānismus. Īpaši svarīgi ir sekmēt nodarbināto, viņu pārstāvju un uzticības personu informēšanu par uzņēmumā notikušajiem nelaimes gadījumiem, par izmeklēšanas rezultātā noteiktajiem cēloņiem, un noteiktajiem pasākumiem, lai novērstu šos cēloņus. Tas veicinātu gan nodarbināto, gan viņu pārstāvju un uzticības personu aktīvu iesaistīšanu uzņēmuma darba vides uzlabošanā. Par riska grupām, kurām būtu jāpievērš īpaša uzmanība attiecībā uz darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, uzskatāmi arī privātā sektora uzņēmumi, uzņēmumi, kuros ir nereģistrētā nodarbinātība, t.s., kuros vismaz daļu algas maksā aploksnē, kā arī uzņēmumi, kas dibināti nesen. Papildus šīm riska grupām saskaņā ar pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012–2013" datiem par riska grupu reģionālā griezumā uzskatāmi uzņēmumi, kas atrodas Rīgā un Zemgales reģionā, bet par riska grupu nozaru griezumā uzskatāmi zivsaimniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, poligrāfijas, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumi.Tā kā augstākam nelaimes gadījumu un arodslimību riskam ir pakļauti nodarbinātie arī citu bīstamo nozaru uzņēmumos, arī šai uzņēmumu grupai jāpievērš pastiprināta uzmanība, nodrošinot konsultatīvo un informatīvo atbalstu, kā arī efektīvu uzraudzību.2.
114. Identificētās problēmas Augsts nelaimes gadījumu skaits, jo sevišķi liels īpatsvars bīstamajās nozarēs, kam cēlonis pamatā nedroša darba vide uzņēmumos, kas ir saistīta ar nepienācīgu darba aizsardzības prasību praktisku ieviešanu uzņēmumos. Sevišķi augsts smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, kas Latvijā ir augstāks, kā vidēji ES. Īpaša riska grupa ir mazie un mikro uzņēmumi. Darba vietas apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas nozares, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kā arī zivsaimniecības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, poligrāfijas, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumos. Privātā sektora uzņēmumi, uzņēmumi, kuros ir nereģistrētā nodarbinātība, t.s., kuros vismaz daļu algas maksā aploksnē, kā arī uzņēmumi, kas dibināti nesen. Uzņēmumi, kas atrodas Rīgā un Zemgales reģionā.2.
115. Problēmu risinājumsŅemot vērā minētās problēmas un problēmu cēloņus, situācijas risinājumam jābūt vērstam uz nelaimes gadījumu samazināšanu darba vietās, informējot, apmācot un izglītojot darba devējus un nodarbinātos, izglītojot topošos darbiniekus (jauniešus), veicinot attieksmes un izpratnes maiņu un paaugstinot zināšanas un uzlabojot prasmes. Kā būtiska problēmas risinājuma komponente ir VDI uzraudzība un preventīvais darbs bīstamo nozaru uzņēmumos.Nepieciešams veicināt darba aizsardzības un darba tiesību jomas normatīvo aktu praktisku ieviešanu jo sevišķi mazajos un mikro uzņēmumos, kas atbilstoši vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijai NACE veic kādu no komercdarbības veidiem, kuros ir paaugstināts risks nodarbināto drošībai un veselībai
116. Darba vides uzlabošana sevišķi bīstamo nozaru, kā arī mazajos un mikrouzņēmumos būtu iespējama, sniedzot tiem īpašu konsultatīvu atbalstu un palīdzot novērtēt un novērst darba vides riskus un sekojoši sakārtot darba vidi.Lai veicinātu darba aizsardzības prasību praktisku ieviešanu uzņēmumu līmenī, jāsekmē sociālais dialogs uzņēmumu līmenī, veicinot nodarbināto aktīvāku iesaistīšanos darba aizsardzības sistēmas darbībā, nodarbināto pārstāvju un uzticības personu ievēlēšanu un aktīvu darbību, vienlaikus pilnveidojot arī viņu darbības aizsardzības mehānismus. Svarīgi ir informēt nodarbinātos par uzņēmumā notikušajiem nelaimes gadījumiem un to cēloņiem, kā arī iesaistīt nodarbinātos, viņu pārstāvjus un uzticības personas šo nelaimes gadījumu izmeklēšanā, tādējādi iesaistot gan nodarbinātos, gan viņu pārstāvjus un uzticības personas uzņēmuma darba vides uzlabošanā. Jāveicina arī informācijas apmaiņa starp darba devēju un nodarbinātajiem, tajā skaitā, piemēram, pēc nelaimes gadījuma akta sagatavošanas, iepazīstinot cietušo un nodarbinātos ar notikušā nelaimes gadījuma izmeklēšanas rezultātiem un noteiktajiem cēloņiem. Bez tam, jāveicina darba devēju izpratne par riskiem darba vidē, to ietekmi gan uz nodarbināto veselību, gan uz uzņēmuma produktivitāti, peļņu un ilgtspēju un jāveicina darba devēju motivācija apzināties darba aizsardzības nozīmību. Neizpratne un nezināšana darba devējam nedot priekšstatu par to, ka slikta/nesakārtota darba vide ir ekonomiski neizdevīga. Tādējādi būtiski ir iekļaut informatīvajos pasākumos un pētījumos arī ekonomiskās puses pētījumus un apziņas veicināšanas jautājumus, kā arī izmaksu jautājumus, kas būtu viens no labākajiem motivatoriem darba devējiem. Nepieciešama arī praktiska pieredzes un informācijas apmaiņa darba devēju starpā, veicinot labas prakses ieviešanu.Kā būtisks atbalsts un risinājums prasību praktiskai ieviešanai ir dažāda veida atbalsta instrumenti darba devējiem, konsultācijas uzņēmumā, darba devēju un nodarbināto, potenciālo nodarbināto (jauniešu) un darba aizsardzības speciālistu izglītošana, informēšana, apmācība, veicinot attieksmes, izpratnes maiņu un prasmju attīstību, vadlīnijas un cita veida viegli saprotama informācija, ņemot vērā jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas metožu attīstību. Būtiski piedāvāt darba devējiem tādu atbalstu un informāciju, kas būtu ērti un viegli pieejama un lietojama, kā, piemēram, elektroniska darba vides riska novērtēšana tieši bīstamajām nozarēm, elektroniskas pamācības par dažādiem darba vides riskiem un darba aizsardzības jautājumiem, elektroniskas nodarbināto apmācības sistēmas izveide un ieviešana, elektronisku darba aizsardzības instrukciju datu bāzes izveide.Saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem katrā uzņēmumā ir jābūt norīkotam darba aizsardzības speciālistam vai arī uzņēmumam ir jāpiesaista pakalpojuma sniedzējs – kompetenta institūcija vai kompetents speciālists. Šis speciālists praktiski veic darba vides risku novērtēšanu un citus darba aizsardzības pasākumus, tādēļ no viņa zināšanām un prasmēm lielā mērā ir atkarīga arī nodarbināto drošība un veselības aizsardzība. Attiecīgi, turpmākajā periodā nepieciešams veikt pasākumus darba aizsardzības speciālistu zināšanu līmeņa un kompetences paaugstināšanai. Lai nodrošinātu, ka darba aizsardzības speciālisti saņem kvalitatīvu izglītību pēc vienotas izglītības programmas, jāizveido specializēto apmācību programmu