Par Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam

Par Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr. 34 Rīgā 2016. gada 20. janvārī (prot. Nr. 3 46. §) Par Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam 1. Apstiprināt Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādnēs noteikto uzdevumu uzraudzībā. 3 3. Pamatnostādnēs paredzētos pasākumus pamatfunkciju īstenošanai 2016. gadā Labklājības ministrijai nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai 2017.–2020. gadā izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4 4. Pamatnostādnēs paredzētos pasākumus, kuru īstenošanai plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, īstenot darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" ietvaros. 5 5. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2019. gada 1. martam un 2021. gada 1. martam iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 6 6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 6.1. līdz 2019. gada 30. septembrim – informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu; 6.2. (svītrots ar MK 01.09.2021. rīkojumu Nr. 619). 7 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Labklājības ministrs Uldis Augulis (Ministru kabineta 2016. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 34) DARBA AIZSARDZĪBAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES 2016.–2020.gadam Saīsinājumu sarakstsES – Eiropas SavienībaESF – Eiropas Sociālais fondsIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaLAĀB – Latvijas Arodslimību ārstu biedrībaLBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībaLDDK – Latvijas Darba devēju konfederācijaLM – Labklājības ministrijaRSU DDVVI – Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts"VDI – Valsts darba inspekcijaI. Pamatnostādņu kopsavilkumsDarba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–2020.gadam izstrādātas ar mērķi nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un tādējādi veicināt kvalitatīvu darba vietu veidošanu un nodarbināto darba mūža pagarināšanos, līdz ar to valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.Iepriekšējais politikas cikls darba aizsardzības jomā tika īstenots no 2008.–2013.gadam, izstrādājot un ieviešot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam, kā arī uz to pamata izstrādātos īstermiņa politikas dokumentus – Darba aizsardzības jomas attīstības programmu 2008.–2010.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.–2013.gadam. Veicot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.–2013.gadam ieviešanas izvērtējumu (pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file15995.doc), tika secināts, ka situācija darba aizsardzības jomā kopumā ir uzlabojusies.Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam noteiktais politikas rezultāts (letālo nelaimes gadījumu darbā uz 100 000 nodarbinātajiem skaita samazinājums par 30%) ir pārsniegts, sasniedzot samazinājumu par 40,3%. Veicot politikas izvērtējumu, ir secināts, ka šādi rezultāti ir sasniegti, efektīvi īstenojot pasākumus darba aizsardzības situācijas uzlabošanai.Vienlaikus TNS Latvija un RSU Darba drošības un vides veselības institūta veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012–2013"* (turpmāk pētījums) rezultāti liecina, ka 2013. gadā situācija attiecībā uz atsevišķiem darba aizsardzības prasību aspektiem tieši praktiskas darba aizsardzības prasību ieviešanas ziņā ir nedaudz pasliktinājusies, piemēram, attiecībā uz pilnīgu darba vides risku novērtēšanu (pēc 2010. gadā konstatētā uzlabojuma) – darba vides riska novērtējums pilnībā veikts mazāk nekā 30% uzņēmumu. Tam ir vairāki izskaidrojumi, tomēr galvenokārt tas saistāms ar izmaiņām uzņēmējdarbībā pēc ekonomiskās krīzes, respektīvi, tirgū ienāk jauni darba devēji, kuri visbiežāk nav pietiekami informēti par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz darba vidi, un mainās uzņēmumu struktūra (pieaug mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas iepriekšējos pētījumos ir bijusi izcelta kā riska grupa attiecībā uz darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu).Jāņem vērā arī, ka darba aizsardzībā likumdošanas prasību ieviešana praksē prasa zināmus ieguldījumus tāpat kā jebkurā citā jomā. Lai arī ir pierādījies, ka šie ieguldījumi ilgtermiņā atmaksājas, jo drošā darba vidē strādājot veselākiem un motivētākiem nodarbinātajiem, aug arī uzņēmuma produktivitāte, tomēr šī ieguldīto līdzekļu atdeve nav redzama uzreiz un finansiālās krīzes apstākļos tieši uz darba aizsardzības prasību ievērošanu tika taupīts. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem ir dubultojies to darba devēju skaits, kuri darba aizsardzības prasībām nav tērējuši nekādus līdzekļus (2006.gadā tie bija 4,7%, 2010.gadā 6%, bet 2013.gadā jau 11,3%). Tagad atsākoties aktīvākai uzņēmējdarbībai, īpaši "bīstamajās nozarēs", būtiski ir nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un apstākļus.Attiecīgi nākotnē nepieciešams turpināt atbilstošu pasākumu īstenošanu nelaimes gadījumu un arodslimību skaita samazināšanai, ņemot vērā pētījumos identificētās aktuālākās darba vides problēmas. Būtiski paredzēto pasākumu īstenošanā trīspusējās sadarbības ietvaros iesaistīt sociālos partnerus, lai nodrošinātu gan darba devēju, gan nodarbināto pārstāvju iesaistīšanos. Šajā aspektā svarīgi sadarboties ar Latvijā visplašāk pārstāvētajām darba devēju un nodarbināto organizācijām, kas ir LDDK, kura Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē pārstāv Latvijas darba devējus, un LBAS, kas ir nodarbināto pārstāvji šajā padomē, lai nodrošinātu pamatnostādnēs paredzēto aktivitāšu īstenošanu un praktisku ieviešanu visos Latvijas reģionos, ņemot vērā, ka šīs Latvijā vislielākās darba devēju un nodarbināto organizācijas ir visplašāk pārstāvētas praktiski visos Latvijas reģionos, tām ir attīstīta sadarbība reģionālā līmenī gan savstarpēji, gan arī ar pašvaldībām.Lai veiksmīgi īstenotu pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, paralēli, izmantojot trīspusējās sadarbības institūciju, jāturpina arī izvērtēt un nepieciešamības gadījumā aktualizēt normatīvo aktu prasības, lai veicinātu identificēto problēmu atbilstošu risināšanu.Viena no būtiskām identificētām problēmām ir zems sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem. Lai arī sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem kopumā ir audzis, tas vēl joprojām vērtējams kā nepietiekams. Kā galvenās riska grupas ir jāatzīmē jaunieši, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni, kā arī iedzīvotāji, kas strādā mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos.Būtiska problēma ir augstais nelaimes gadījumu skaits, īpaši augsts smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, kā arī jo sevišķi liels nelaimes gadījumu īpatsvars bīstamajās nozarēs, kam pamatā ir nepienācīga darba aizsardzības prasību praktiska ieviešana uzņēmumos.Vēl viena no būtiskām problēmām ir augstais arodslimnieku, arodslimību un ar darbu saistīto slimību skaits, kas pēdējos gados ir audzis, kā arī vēlīna arodslimību diagnostika. Vienlaicīgi ir izmainīta izplatītāko arodslimību struktūra, visstraujāk pieaugot fiziskas pārslodzes izraisīto arodslimību skaitam.Kā būtisks izaicinājums, lai novērtētu reālo situāciju un plānotu nepieciešamos pasākumus, konstatēta nepieciešamība iegūt plašāku, padziļinātu informāciju par situāciju uzņēmumos, darba aizsardzības prasību ievērošanu un aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem.Vienlaikus, lai nodrošinātu kompetentu un atbilstošu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā, nepieciešama turpmāka VDI inspektoru apmācība, piesaistot kvalificētus lektorus, lai VDI inspektoru zināšanas atbilstu straujajai tehnoloģiju attīstībai īpaši bīstamajās nozarēs. Bez tam jāstiprina arī VDI kapacitāte, lai veicinātu kvalitatīvu un profesionālu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā. Būtiska ir arī VDI inspektoru motivēšana, nodrošinot, ka VDI ilgstoši turpina strādāt profesionāli, izglītoti un pieredzes bagāti inspektori. Nepieciešams ieviest praksē arī jaunas darba metodes un lielāku vērību pievērst preventīvajam darbam.Analizējot nestandarta nodarbinātības formas, jāsecina, ka šajos gadījumos pastāv lielāka nedrošība attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā. Attiecībā uz identificētajām problēmām pašnodarbināto drošības un veselības aizsardzībā darbā jāatzīmē zemā pašnodarbināto informētība un ieinteresētība darba aizsardzības jautājumos. Papildus pašnodarbināto darbā pastāv tādas problēmas kā sadzīves apstākļu labiekārtošana darbavietā. Vienlaikus jāmin, ka nav apkopota un viegli pieejama specifiska informācija par darba aizsardzības jautājumiem pašnodarbināto darbā.Iepriekšējā periodā kā rezultatīvais rādītājs tika izmantots letālo nelaimes gadījumu darbā skaits uz 100 000 nodarbinātajiem, jo šie dati ir objektīvāki nekā kopējais nelaimes gadījumu darbā skaits un salīdzināmi ar citu valstu datiem. Ņemot vērā, ka letālo nelaimes gadījumu kopējais skaits ir salīdzinoši neliels un svārstīgs, šo pamatnostādņu ietvaros kā rezultatīvais rādītājs izmantots smagos nelaimes gadījumos darbā cietušo un letālos nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo kopējais skaits uz 100 000 nodarbinātajiem.Darba aizsardzības pamatmērķis ir nodrošināt nodarbinātajiem pēc iespējas drošāku un veselībai nekaitīgāku darba vidi. Lai to panāktu, ņemot vērā aktuālās tendences Latvijā, konstatētās problēmas, esošo situāciju un pieejamos resursus, kā arī ES stratēģiskajos dokumentos darba aizsardzības jomā ietvertos aktuālos izaicinājumus, pamatnostādnēs noteikti vairāki rīcības virzieni:1. Sabiedrības informēšana;2. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana;3. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana;4. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole;5. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.Šo virzienu īstenošanā īpašu uzmanību plānots pievērst aktuālajiem riska faktoriem, kam līdz šim nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība, piemēram, psihoemocionālie un ergonomiskie darba vides riska faktori, jaunu ķīmisko vielu izmantošana, u.c., neaizmirstot arī par klasiskajām darba vides problēmām bīstamākajās nozarēs – troksnis, vibrācija, traumatisma riski, kritieni no augstuma, darbs ārā, utt. Vienlaikus tiks ņemti vērā vispārīgie principi un aktualitātes – dzimumu aspekts, darbaspēka novecošanās, u.c.Iekļaujoties vienotā ES darba aizsardzības politikā, gan līdzšinējā, gan arī turpmākā politika darba aizsardzības jomā ir saistīta ar politiku ES līmenī. Pamatnostādnes tiek izstrādātas, ņemot vērā ES stratēģisko ietvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014.–2020.gadam, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros sagatavotos Padomes secinājumus "ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam – Pielāgošanās jauniem problēmuzdevumiem". Vienlaikus darba aizsardzības jautājumi tiek sasaistīti arī ar citām nozaru politikām, skatot tos plašākā kontekstā.No pamatnostādnēm izrietošo pasākumu īstenošana galvenokārt tiks nodrošināta, izmantojot valsts budžeta finansējumu, tajā skaitā Darba negadījumu speciālā budžeta finansējumu preventīvajiem pasākumiem. Virkne pasākumu tiks īstenoti ESF līdzfinansēto projektu ietvaros.Visās pamatnostādņu izstrādes stadijās tika iesaistīti sociālie partneri – LDDK un LBAS.II. Politikas mērķis (apakšmērķi)Darba aizsardzības politikas pamatmērķis ir kvalitatīvu darba vietu veidošana un sekojoši droša un veselībai nekaitīga darba vide, kas veicinātu nodarbināto darba mūža pagarināšanos, valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.III. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītājiPolitikas rezultāts (PR) – Uzlabojušies tie darba apstākļi Latvijas uzņēmumos, kas nodrošina drošu un nodarbināto veselībai nekaitīgu darba vidi Rezultatīvais rādītājs (RR)2013.gads2014.gads2018.gads2020.gads1. Par darba aizsardzības prasībām labi informēto iedzīvotāju procentuālais skaits no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem.Avots: Pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā"36,5%nav datu38,5%(paaugstinājums par 5% pret 2013.gadu)40%(paaugstinājums par 9,5% pret 2013.gadu)2. Smagos nelaimes gadījumos darbā cietušo un letālos nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo kopējais skaits uz 100 000 nodarbinātajiem.Avots: VDI33,0232,4631,37(samazinājums par 5% pret 2013.gadu)29,72(Samazinājums par 10% pret 2013.gadu)3. Arodslimnieku procentuālais skaits vecuma grupā līdz 44 gadiem no visiem arodslimniekiem.Avots: VDI9,1%8,8%8,5%(samazinājums par 6,5% pret 2013.gadu)8,1%(samazinājums par 11% pret 2013.gadu)Sasaiste: Politikas rezultāts un mērķis atbilst šādiem dokumentiem:– ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014.–2020.gadam (publicēts 2014.gada 6.jūnijā);– Padomes secinājumi "ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam – Pielāgošanās jauniem problēmuzdevumiem";– Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam (Rīcības virziens "Cienīgs darbs", 3.uzdevums "[247] Reģistrētās nodarbinātības un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana, t.sk. slēpto nodarbinātības formu izskaušana, darba vietu kvalitātes uzlabošana, stiprinot darba inspekcijas kapacitāti un monitoringa sistēmu, sociālo dialogu, veicot informatīvas kampaņas un atbalstot komersantu un nodarbināto izglītošanu, tostarp par dažādiem nodarbinātības veidiem, vecuma daudzveidības jautājumiem, darba vietu piemērotību. Sabiedrības iesaiste sociālo problēmu risināšanā, sekmējot sociālo uzņēmumu izveidi un darbību."– Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.–2020.gadam situācijas aprakstā kā būtiska problēma1.5.punktā minēta Darba vietu kvalitāte.– Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam 4. definētais apakšmērķis: Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. Rīcības virziens: traumatisma un vides risku ietekmes mazināšana uz sabiedrības veselību, 4.10. Pilnveidot ārstniecības personu (ģimenes ārsti, neirologi u.c.) zināšanas par arodslimības izraisošajiem faktoriem un arodslimību savlaicīgu diagnostiku IV. Rīcības virzieni un uzdevumiPolitikas mērķa un rezultāta sasniegšanai tiek noteikti šādi rīcības virzieni:1. Sabiedrības informēšana;2. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana;3. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana;4. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole;5. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.1. Rīcības virziens: Sabiedrības informēšana.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Nodrošināt sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa par darba aizsardzības jautājumiem, sevišķi par darba vides riska faktoriem, un darba tiesību jautājumiem paaugstināšanu, veicinot preventīvo kultūru.2020. IV ceturksnisVDILM, RSU DDVVI1.RR2.Īstenot izglītojošas aktivitātes izglītības iestāžu audzēkņu zināšanu līmeņa par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem paaugstināšanai.2020. IV ceturksnisVDILM, IZM, RSU DDVVI, LBAS1.RR2. Rīcības virziens: Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Nodrošināt atbalstu uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanā.2020. IV ceturksnisVDILM, LDDK, LBAS2.RR2.Īstenot apmācību darba aizsardzības prasību ievērošanā iesaistītajām personām – darba devējiem, nodarbinātajiem, darba aizsardzības speciālistiem.2020. IV ceturksnisVDILM, LDDK, LBAS2.RR3. Rīcības virziens: Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Veicināt arodslimību un arodveselības ārstu, ģimenes ārstu un citu ārstniecības personu zināšanu par arodslimības izraisošajiem faktoriem, arodslimību savlaicīgu diagnostiku un aktualitātēm arodveselības jomā pilnveidi un aktualizēšanu.2020. IV ceturksnisRSU DDVVILM, VM, LAĀB3.RR2.Pilnveidot nodarbināto zināšanas un iemaņas veselības veicināšanas darbā jautājumos.2020. IV ceturksnisVDILM, RSU DDVVI3.RR3.Uzlabot arodslimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.2020. IV ceturksnisLMVM, LAĀB, RSU DDVVI3.RR4. Rīcības virziens: Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Iegūt papildus informāciju un datus par situāciju darba aizsardzības un darba tiesību jomā.2020. IV ceturksnisVDILM, RSU DDVVI, LDDK, LBAS2.RR2.Nodrošināt efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, stiprinot Valsts darba inspekcijas kapacitāti.2020. IV ceturksnisVDILM2.RR5. Rīcības virziens: Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.Nr.p.k.UzdevumsIzpildes termiņš (gads)Atbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasSasaiste ar rezultatīvo rādītāju1.Īstenot pasākumus drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai personām, kuras veic darbu nestandarta nodarbinātības formu ietvaros (attālinātais darbs, mājsaimniecībās nodarbinātie, u.c.).2020. IV ceturksnisLMVDI1.RR2.Veicināt drošas darba vides un darba apstākļu nodrošināšanu pašnodarbinātajiem.2020. IV ceturksnisLMVDI, RSU DDVVI1.RRV. Teritoriālā perspektīvaDarba aizsardzības politika tiks īstenota visā Latvijas teritorijā un attieksies uz visiem Latvijas uzņēmumiem un tajos nodarbinātajiem. Plānotie uzdevumi un pasākumi tiks īstenoti gan Rīgā, gan reģionos.VI. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiemPamatnostādņu īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts budžeta, tai skaitā no Darba negadījumu speciālā budžeta, kā arī no ESF projektu finansējuma. Lielākā daļa Pamatnostādnēs noteikto pasākumu īstenošana tiks nodrošināta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Pamatnostādnēs minētajām institūcijām izskatāms Ministru kabineta likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu nākamajiem saimnieciskajiem gadiem sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta iespējām.UzdevumsPlānotais finansējumsNepieciešamais papildu finansējums2016.gads(n gads)2017.gads(n + 1)2018.gads(n + 2)2017.gads(n + 1)2018.gads(n + 2)2019.gads(n + 3)2020.gads(n + 4)2021.gads(n + 5)2022.gads(n + 6)2023.gads(n + 7)Finansējums kopā3 801 2774 732 6334 611 633466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Pašvaldību budžets0000000000Privātais sektors0000000000Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā3 801 2774 732 6334 611 633466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971tajā skaitā:          valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)1 060 6041 991 9601 870 9600000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")131 627131 627131 6270000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija3 801 2774 732 6334 611 633466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)1 060 6041 991 9601 870 9600000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")131 627131 627131 62700000001. rīcības virziens Sabiedrības zināšanu un izpratnes līmeņa par drošu un tiesisku darba vidi paaugstināšana un preventīvās kultūras veicināšana.          Finansējums kopā175 576214 976221 9760000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā175 576214 976221 9760000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)97 312145 712145 7120000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")78 26469 26476 2640000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija175 576214 976221 9760000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)97 312145 712145 7120000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")78 26469 26476 26400000001. uzdevums Nodrošināt sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa par darba aizsardzības jautājumiem, sevišķi par darba vides riska faktoriem, un darba tiesību jautājumiem paaugstināšanu, veicinot preventīvo kultūru.          Finansējums kopā159 576198 976205 9760000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā159 576198 976205 9760000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)81 3121297121297120000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")78 26469 26476 264       Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija159 576198 976205 9760000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)81 312129 712129 7120000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")78 26469 26476 26400000002. uzdevums Īstenot izglītojošas aktivitātes izglītības iestāžu audzēkņu zināšanu līmeņa par darba aizsardzības un darba tiesību jautājumiem paaugstināšanai.          Finansējums kopā16 00016 00016 0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā16 00016 00016 0000000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)16 00016 00016 0000000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija16 00016 00016 0000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)16 00016 00016 00000000002. rīcības virziens. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana.          Finansējums kopā672 6561 451 4451 433 4450000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā672 6561 451 4451 433 4450000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)670 2921 449 0811 431 0810000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 3642 3642 3640000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija672 6561 451 4451 433 4450000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)670 2921 449 0811 431 0810000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 3642 3642 36400000001. uzdevums Nodrošināt atbalstu uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanā.          Finansējums kopā665 1561 375 9451 375 9450000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā665 1561 375 9451 375 9450000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)662 792137358113735810000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 364236423640000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija665 156665 1561 375 9450000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)662 792662 7921 373 5810000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 3642 3642 36400000002. uzdevums Īstenot apmācību darba aizsardzības prasību ievērošanā iesaistītajām personām – darba devējiem, nodarbinātajiem, darba aizsardzības speciālistiem.          Finansējums kopā7 50075 50057 5000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā7 50075 50057 5000000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)750075500575000000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija7 50075 50057 5000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)7 50075 50057 50000000003. rīcības virziens. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana.          Finansējums kopā48 99952 99950 9990000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā48 99952 99950 9990000000tajā skaitā:          Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")48 99952 99950 9990000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija48 99952 99950 9990000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")48 99952 99950 99900000001. uzdevums Veicināt arodslimību un arodveselības ārstu, ģimenes ārstu un citu ārstniecības personu zināšanu par arodslimības izraisošajiem faktoriem, arodslimību savlaicīgu diagnostiku un aktualitātēm arodveselības jomā pilnveidi un aktualizēšanu.          Finansējums kopā600460026000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā6004 6002 6000000000tajā skaitā:          Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")6004 6002 6000000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija6004 6002 6000000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")6004 6002 60000000002. uzdevums Pilnveidot nodarbināto zināšanas un iemaņas veselības veicināšanas darbā jautājumos.          Finansējums kopā48 39948 39948 3990000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā48 39948 39948 3990000000tajā skaitā:          Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")48 39948 39948 3990000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem48 39948 39948 399000000018. Labklājības ministrija48 39948 39948 3990000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")48 39948 39948 39900000003. uzdevums Uzlabot arodslimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.          Finansējums kopā2          4. rīcības virziens. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole.          Finansējums kopā2 902 0462 925 7132 833 213466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā2 902 0462 925 7132 833 213466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971tajā skaitā:          valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)293 000316 667224 1670000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija2 902 0462 925 7132 833 213466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)293 000316 667224 16700000001. uzdevums Iegūt papildus informāciju un datus par situāciju darba aizsardzības un darba tiesību jomā.          Finansējums kopā115 000205 000150 5000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā115 000205 000150 5000000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)1150002050001505000000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem115 000205 000150 500000000018. Labklājības ministrija115 000205 000150 5000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)115 000205 000150 50000000002. uzdevums Nodrošināt efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, stiprinot Valsts darba inspekcijas kapacitāti.          Finansējums kopā2 787 0462 720 7132 682 713466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā2 787 0462 720 7132 682 713466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971tajā skaitā:          valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)178 000111 66773 6670000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija2 787 0462 720 7132 682 713466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971valsts pamatfunkciju īstenošana (Valsts darba inspekcija apakšprogramma 21.01.00 "Darba tiesisko attiecību un darba apstākļu kontrole un uzraudzība")2 609 0462 609 0462 609 046466 955598 705844 971844 971844 971844 971844 971Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)178 000111 66773 66700000005. rīcības virziens. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.          Finansējums kopā2 00087 50072 0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā2 00087 50072 0000000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)080 50070 0000000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 0007 0002 0000000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija2 00087 50072 0000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)080 50070 0000000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")2 0007 0002 00000000001. uzdevums Īstenot pasākumus drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai personām, kuras veic darbu nestandarta nodarbinātības formu ietvaros (attālinātais darbs, mājsaimniecībās nodarbinātie, u.c.).          Finansējums kopā080 50070 0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā080 50070 0000000000tajā skaitā:          Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)080 50070 0000000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija080 50070 0000000000Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana* (Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumi)0805007000000000002. uzdevums Veicināt drošas darba vides un darba apstākļu nodrošināšanu pašnodarbinātajiem.          Finansējums kopā2 0007 0002 0000000000Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā2 0007 0002 0000000000tajā skaitā:          Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")20007 0002 0000000000Informatīvi          Sadalījumā pa budžeta resoriem          18. Labklājības ministrija2 0007 0002 0000000000Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")20007 0002 0000000000* Labklājības ministrija pēc projekta apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktā kartībā iesniegs apropriācijas pārdales pieprasījumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"* LDDK īstenota ESF Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"" projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā"2 3.rīcības virziena, 3.uzdevuma 1.pasākums tiks realizēti ministriju resursu ietvaros, nepiesaistot papildus budžeta finansējumu Labklājības ministrs Uldis Augulis Pielikums Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.–2020.gadam Esošās situācijas un identificēto problēmu raksturojums Darba aizsardzības politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) mērķis ir kvalitatīvu darba vietu nodrošināšana, tādējādi radot drošu un nodarbināto veselībai nekaitīgu darba vidi. Šāda darba vide savukārt veicinās nodarbināto dzīves kvalitātes uzlabošanos un darba mūža pagarināšanos, tādējādi kopumā veicinot arī valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.Pamatnostādņu pieņemšana nodrošinās līdzšinējās politikas turpināšanos darba aizsardzības jomā. Laika periodā no 2008.–2013.gadam darba aizsardzības politisko ietvaru veidoja Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam, kā arī uz to pamata izstrādātie īstermiņa politikas dokumenti – Darba aizsardzības jomas attīstības programma 2008.–2010.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011.–2013.gadam. Labklājības ministrija veica minēto dokumentu ieviešanas vidusposma izvērtējumu, kā arī pēc šo politikas dokumentu darbības termiņa beigām izstrādāja Informatīvo ziņojumu par Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008.–2013.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plāna 2011.–2013.gadam īstenošanu (pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file15995.doc). Ieviešanas izvērtējumā tika secināts, ka situācija darba aizsardzības jomā kopumā ir uzlabojusies. Lai nodrošinātu turpmāku situācijas uzlabošanos, nepieciešams turpināt atbilstošu pasākumu īstenošanu nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanai, ņemot vērā TNS Latvia un RSU Darba drošības un vides veselības institūta veiktajos pētījumos "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012–2013"1 identificētās aktuālākās darba vides problēmas Latvijā, riskam vairāk pakļautās nodarbināto grupas, kā arī to uzņēmumu grupas, kuros biežāk tiek pārkāpti darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti.Iepriekšējā periodā kā politikas rezultāts tika noteikts letālo nelaimes gadījumu darbā uz 100 000 nodarbinātajiem skaita samazinājums par 30%. Pateicoties efektīvi īstenotiem pasākumiem darba aizsardzības situācijas uzlabosanai, šis rezultāts ir pārsniegts, sasniedzot samazinājumu par 40,3%.Letālo nelaimes gadījumu kopējais skaits ir salīdzinoši neliels un svārstīgs, tādēļ, lai varētu objektīvāk novērtēt politikas īstenošanu, šo pamatnostādņu ietvaros kā rezultatīvais rādītājs izmantots smagos nelaimes gadījumos darbā cietušo un letālos nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo kopējais skaits uz 100 000 nodarbinātajiem. Turklāt bieži vien smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi ir līdzīgi un tikai dažādu apstākļu sakritības rezultātā nav noticis letāls nelaimes gadījums.Neskatoties uz slēpto nelaimes gadījumu īpatsvaru, nepieciešams samazināt arī vieglo nelaimes gadījumu skaitu, kas neatstāj būtisku un ilgstošu ietekmi uz nodarbināto veselību. Tādējādi pamatnostādnēs noteikto uzdevumu ietvaros plānotie pasākumi tiks vērsti arī uz šādu nelaimes gadījumu novēršanu un kopējo darba aizsardzības līmeņa paaugstināšanos.Gan līdzšinējā, gan arī turpmākā politika darba aizsardzības jomā ir saistīta ar politiku ES līmenī. Nosakot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam ietvertos darbības principus un sasniedzamos mērķus, tika ņemta vērā ES stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007.–2012. gadam "Darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana", kas pamatā bija vērsta uz nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšanu.2014.gada 6.jūnijā Eiropas Komisija publicēja jaunu paziņojumu par ES stratēģisko ietvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014.– 2020.gadam (turpmāk – ES darba aizsardzības stratēģija), kas tradicionāli ES dalībvalstīs tiek izmantots kā pamats nacionālajām stratēģijām. ES darba aizsardzības stratēģijā ir atspoguļoti stratēģiskie mērķi, būtiskākie izaicinājumi un rīcības virzieni darba aizsardzības jomā, kā arī identificēti instrumenti to īstenošanai. Kā trīs būtiskākie izaicinājumi ES darba aizsardzības stratēģijā ir minēti:1) uzlabot pašreizējo drošības un veselības aizsardzības darbā prasību īstenošanu dalībvalstīs, it īpaši veicinot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu spēju ieviest lietderīgus un efektīvus riska novēršanas pasākumus,2) uzlabot ar darbu saistītu slimību profilaksi, īpašu uzmanību pievēršot esošajiem, jaunajiem un potenciālajiem riskiem,3) ņemt vērā ES darbaspēka novecošanos.Pamatojoties uz ES darba aizsardzības stratēģiju, Latvijas Prezidentūra sagatavoja Padomes secinājumus "ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam – Pielāgošanās jauniem problēmuzdevumiem", kas apstiprināti Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) sanāksmē 2015.gada 9.martā. Šie Padomes secinājumi ir viens no instrumentiem, kas veicinās un atbalstīs ES darba aizsardzības stratēģijas praktisku ieviešanu, tādējādi sekmējot darba vides uzlabošanos ES dalībvalstīs un konkurētspējas attīstību.Padomes secinājumos īpaša uzmanība pievērsta šādiem izaicinājumiem:1) darba aizsardzības prasību ieviešanas veicināšana, īpaši mazajos un mikro uzņēmumos, izmantojot dažādus atbalsta instrumentus;2) arodslimību un ar darbu saistīto slimību profilakse:– muskuļu – skeleta sistēmas slimības,– kancerogēno vielu radīti audzēji,– jauni, aktuāli riski (stress darbā, ergonomiskie riski, jaunas ķīmiskās vielas);3) kvalitatīvas darba dzīves paildzināšana un pievēršanās darbaspēka novecošanās jautājumam.Kopumā ES līmeņa dokumenti darba aizsardzībā (gan ES darba aizsardzības stratēģija, gan Padomes secinājumi) aicina dalībvalstis veidot nacionālās stratēģijas (politikas dokumentus), tādējādi veidojot vienotu politiku ES līmenī. Arī šīs pamatnostādnes būs kā ieguldījums kopējās ES stratēģijas īstenošanā. Turklāt minētie dokumenti ietver aicinājumu dalībvalstīm aktīvi izmantot ESF un citus Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu pasākumus, kas saistīti ar darba aizsardzību, ar mērķi, veicināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, jo īpaši:– izmantojot fondu līdzekļus darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām, izstrādājot un īstenojot inovatīvus un produktīvākus darba organizācijas veidus, tostarp veselības aizsardzībā un darba drošībā darbā, apmācībā, veicinot labas prakses izplatīšanu u.c.;– pagarinot veselīgāku darba mūžu, izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai veicinātu veselīgu vidi un garīgo labsajūtu darba vietā;– izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un samazinātu vai novērstu veselību ietekmējošos darba vides faktorus (piemēram, ķīmisko vielu ietekme, pasīvā smēķēšana);– atbalstot darba inspektoru izpratnes padziļināšanu un apmācības, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un administratīvās spējas ar veselības aizsardzību un drošību darbā saistītu jautājumu risināšanā;– atbalstot apmācības un pasākumus maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izstrādātā elektroniskā risku novērtēšanas rīka – OiRA un citu uz IT balstītu rīku īstenošanu visās dalībvalstīs.Dalībvalstis nacionālās stratēģijas izstrādā, ņemot vērā aktuālākās problēmas, situāciju un pieejamos resursus konkrētajā dalībvalstī. Latvijā Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–2020.gadam pamatā ir balstītas uz jaunākajiem pieejamajiem datiem un informāciju. Pamatnostādnēs izmantoti šādi būtiskākie informācijas avoti:1) VDI statistikas dati par nelaimes gadījumiem darbā un VDI darbības rezultāti;2) Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra dati par konstatētajām arodslimībām;3) TNS Latvia un RSU DDVVI veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012–2013"2 rezultāti, secinājumi un priekšlikumi par darba aizsardzības jomas dažādiem aspektiem un problēmām.Darba aizsardzības jautājumi tiek apskatīti arī plašākā kontekstā, sasaistot tos arī ar citām nozaru politikām. Eiropas Komisijas pārskatā "Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā 2014.gadā" drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu izveide tiek uzskatīta par vienu no būtiskiem darba kvalitātes aspektiem, kas veicina motivāciju un atdevi darbā, samazina darba kavējumus, tādējādi tiešā veidā uzlabojot darba produktivitāti un darba tirgus elastību.Iesaistītie subjekti. Politiskais un leģislatīvais ietvars.Darba aizsardzības efektīva nodrošināšana ir atkarīga gan no darba aizsardzības politikas dokumentos ietvertajiem mērķiem un rīcības virzieniem, normatīvā regulējuma darba aizsardzībā, gan īpaši no šīs politikas un normatīvo aktu prasību efektīvas ieviešanas praksē. Darba aizsardzības prasību nodrošināšanā uzņēmumos ir iesaistīti vairāki subjekti un katram no tiem ir noteikta sava loma darba aizsardzības prasību ieviešanā. Šajā procesā ir iesaistīti darba devēji (komersanti), nodarbinātie, darba aizsardzības speciālisti, Valsts darba inspekcija, kompetentie speciālisti, kompetentās institūcijas, uzticības personas, zinātniskās institūcijas, laboratorijas, arodveselības un arodslimību ārsti, kā arī sociālie partneri, pārstāvot gan nodarbināto, gan arī darba devēju intereses.Saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana, darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana, kā arī konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai viņus iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā, kā arī segt ar darba aizsardzību saistītos izdevumus. Tādējādi lielākā atbildība ir noteikta darba devējam.Būtiska loma darba aizsardzības prasību ieviešanā ir darba aizsardzības speciālistam jeb nodarbinātajam, kura pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.Vienlaikus darba aizsardzības pasākumu īstenošanā to plašākā nozīmē ir iesaistītas arī zinātniskās institūcijas, kas veic gan zinātniskus pētījumus, gan līdzdarbojās preventīvo pasākumu īstenošanā. Tāpat arī darba aizsardzības sistēmas darbība nav iedomājama bez pilnvērtīgas darba vides risku novērtēšanas un darba vides riska faktoru mērījumiem, ko veic akreditētas laboratorijas. Nodarbināto veselības uzraudzības nodrošināšanā svarīga funkcija ir ārstniecības personām, jo sevišķi, arodveselības un arodslimību ārstiem.Darba devējs var iesaistīt īstenošanas pasākumos gan kompetentos speciālistus (speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā3) vai kompetento institūciju (institūcija, kura uz attiecīga līguma pamata veic darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kuras kompetence darba aizsardzības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā).Uzņēmuma ietvaros darba aizsardzības pasākumu īstenošanā ir iesaistīti nodarbinātie, nodarbināto uzticības personas (nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā), kā arī būtiska loma ir nodarbināto pārstāvjiem (nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām).Darba aizsardzības ieviešanā būtiska ir sociālo partneru iesaistīšanās, proti, aktīva sadarbība starp darba devējiem un to organizācijām ar darbinieku jeb nodarbināto pārstāvjiem, kas tradicionāli ir darbinieku arodbiedrības. Šī sadarbība ir svarīga ne tikai saistībā ar darba aizsardzības jautājumu praktisku ieviešanu uzņēmumā, bet arī nozaru līmenī, kā arī valsts līmenī, veidojot politikas un radot normatīvo regulējumu. Atbilstoši Darba aizsardzības likumam valsts politika darba aizsardzības jomā ir vērsta uz preventīvu pasākumu veikšanu un cita starpā pamatojas uz valsts, darba devēju organizāciju un arodbiedrību sadarbību. Sociālo partneru iesaiste darba aizsardzībā ir priekšnoteikums efektīvai sistēmas izveidei, jo tikai ar sociālo partneru aktīvu iesaisti ir iespējams panākt labāko rezultātu, nodrošinot gan darba devēju, gan arī darbinieku interešu līdzsvarotu ievērošanu. Šajā kontekstā īpaši nozīmīga ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk – LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) darbība. Minētās organizācijas ir lielākās sociālo partneru organizācijas, kuras atbilstoši darba devēju organizāciju un to apvienību likumam un Arodbiedrību likumam pārstāv partneru intereses valsts līmenī. Turklāt, atbilstoši 1998.gada 30.oktobra Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumam Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (valdības), LDDK un – LBAS izvirzītie pārstāvji.Vienlaikus Darba devēju organizāciju un to apvienību likuma 8.pants paredz tādas darba devēju organizācijas funkcijas, kā pārstāvēt darba devēju organizācijas intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām, organizēt darba devēju organizāciju biedru apmācību, sniedz konsultāciju darba attiecību jautājumos, kā arī piedalās darba strīdu izšķiršanā. Savukārt Arodbiedrību likuma 12.pants paredz arodbiedrību tiesības un to īstenošanu, bet šā likuma 2.pants noteic, ka veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrības statūti. LBAS uzdevumi ir pārstāvēt organizācijas intereses valsts un pārvaldes institūcijās, darba devēju un citās organizācijās, kā arī trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību nacionālā līmeņa sadarbības padomēs. Vienlaikus LBAS sniedz konsultācijas juridiskajos un sociāli ekonomiskajos jautājumos, organizē dalīborganizāciju vadītāju, speciālistu, ekspertu, reģionālo arodbiedrību centru vadītāju izglītošanu u.c.Turklāt, atbilstoši 1998.gada 30.oktobra Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumam Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (valdības), LDDK un LBAS izvirzītie pārstāvji.Ņemot vērā, ka LDDK un LABS ir visā Latvijas teritorijā pārstāvētas darba devēju un nodarbināto organizācijas, kurām ir attīstīta sadarbība reģionālā līmenī, kā arī šo organizāciju līdzšinējo ieguldījumu drošas darba vides izveidošanā uzņēmumos un pieredzi darba aizsardzības jautājumu risināšanā un praktiskā ieviešanā, būtiski arī turpmāk cieši sadarboties ar LDDK un LBAS pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanā, lai tiktu ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis, kā arī, lai paredzētie pasākumi aizsniegtu pēc iespējas lielāku darba devēju un nodarbināto skaitu, tādējādi veicinot sabiedrības informētības uzlabošanos un sabiedrības iesaistīšanos.Valsts uzraudzību un kontroli nodrošina Valsts darba inspekcija (turpmāk – VDI), īstenojot tās darbību regulējošajā likumā4 noteiktās funkcijas un uzdevumus.Lai paaugstinātu sabiedrības informētības līmeni, skaidrotu darba aizsardzības prasības sabiedrībai un palīdzētu gan darba devējiem gan nodarbinātajiem darba aizsardzības prasību ievērošanā RSU DDVVI īsteno preventīvos pasākumus. Preventīvie pasākumi tiek īstenoti atbilstoši likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 13.panta sestajai daļai, izmantojot darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus. RSU DDVVI ir liela pieredze darba vides novērtēšanā, darba vides riska faktoru mērīšanā, kā arī gan arodslimību un arodveselības ārstu, gan darba devēju, gan nodarbināto un sabiedrības kopumā izglītošanā par darba vides drošības un veselības aizsardzības darbā jautājumiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvas un aktuālas informācijas sniegšanu sabiedrībai, kā arī veselības aprūpē iesaistītā personāla profesionālo zināšanu pilnveidi, svarīgi pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanā iesaistīt arī RSU DDVVI.Normatīvais regulējums darba aizsardzības jomā ir sakārtots un to veido Darba aizsardzības likums (pieņemts Saeimā 2001.gada 20.jūnijā) un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Normatīvajos aktos ir pārņemtas ES direktīvas darba aizsardzības jomā, tādējādi Latvijas normatīvie akti atbilst ES prasībām, nodrošinot Latvijas nodarbinātajiem līdzvērtīgu aizsardzības līmeni. Tomēr nozīmīgs izaicinājums ir šo normatīvo aktu ieviešana praksē.Saskaņā ar Eirobarometra pētījumu "Darba apstākļi Eiropas Savienībā" kopumā darba apstākļus Latvijā kā labus vērtē 47% iedzīvotāju (vidēji ES – 53%), vienlaicīgi 47% iedzīvotāju darba apstākļus vērtē kā sliktus (vidēji ES – 43%), tātad kopumā viedoklis par darba apstākļiem Latvijā ir nedaudz sliktāks nekā vidēji ES. 25% respondentu Latvijā uzskata, ka pēdējo 5 gadu laikā darba apstākļi ir uzlabojušies, kas ir ceturtais augstākais rādītājs ES (vidēji ES – 12%), 28% uzskata, ka darba apstākļi Latvijā ir pasliktinājušies (vidēji ES – 57%)5. Tomēr jāuzsver, ka šī pētījuma ietvaros ar terminu "darba apstākļi" saprot gan drošību un veselības aizsardzību darbā, gan darba laiku, darba organizāciju, darbinieku pārstāvību un attiecības ar darba devēju. Ar drošību un veselības aizsardzību darbā apmierināti ir 74% nodarbināto Latvijā, kas ir otrais zemākais rādītājs ES (vidēji ES – 85%), 25% nav apmierināti ar drošību un veselību darbā (vidēji ES – 14%).Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam noteikti vairāki rīcības virzieni:1. Sabiedrības informēšana;2. Darba aizsardzības prasību efektīvas ieviešanas veicināšana;3. Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana;4. Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole;5. Drošas darba vides nodrošināšana nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī pašnodarbināto darbā.Turpmākās sadaļās sniegta informācija atbilstoši katram iepriekš minētajam rīcības virzienam, plašāk raksturojot esošo situāciju, izceļot identificētās problēmas un piedāvātos risinājumus, kā arī sniedzot piedāvāto risinājumu sākotnējās ietekmes izvērtējumu.1. Sabiedrības informētība un preventīvās kultūras attīstība.1.1. Esošā situācijaSabiedrības informētība parāda izpratni par darba aizsardzības jautājumiem un preventīvās kultūras attīstību. Tikai izprotot un novērtējot savas un līdzcilvēku drošības un veselības aizsardzības nozīmi, darbinieki un darba devēji var pilnvērtīgi ievērot darba aizsardzības prasības un izmantot drošas darba metodes ikdienas darbā, tādējādi novēršot nelaimes gadījumus darbā un arodslimību veidošanos.Sabiedrības informēšanai līdz šim izmantoti dažādi veidi, pasākumus īsteno gan atbildīgās valsts i …