Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV03 "NVO fonds" iesnieguma projektu

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV03 "NVO fonds" iesnieguma projektu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.52 Rīgā 2012.gada 31.janvārī (prot. Nr.6 10.§) Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV03 "NVO fonds" iesnieguma projektu 1. Atbalstīt programmas LV03 "NVO fonds" (turpmāk - programma) iesnieguma projektu. 2. Sabiedrības integrācijas fondam līdz 2012.gada 1.februārim iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju. 3. Finanšu ministrijai līdz 2012.gada 9.februārim nodrošināt programmas iesnieguma projekta (angļu valodā) iesniegšanu Finanšu instrumentu birojā. 4. Noteikt Sabiedrības integrācijas fondu par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā. Ministru prezidenta vietā - labklājības ministre I.Viņķele Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende (Ministru kabineta 2012.gada 31.janvāra rīkojums Nr.52) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētās programmas "NVO fonds" iesnieguma projekts 1. Ievads EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbilst Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts SM. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir iesniegusi iestāde, ko ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija (NĀM) no vienas puses un vadošā iestāde no otras puses. Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem. Programmas iesniegums nedrīkst būt garāk par 30 lappusēm, bez Pielikumiem un Statistikas pielikuma. Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta iesniegumu iesniegšanai, jo uz internetu bāzēts risinājums būs pieejams tikai 2011.gada otrajā pusgadā. Statistikas pielikuma mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā. Organizācija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad, kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir jānorāda līdzīgi dati. Pārliecinieties, vai Programmas iesniegums ir sagatavots pienācīgā angļu valodā. Iesniegumi, kuri būs sagatavoti angļu valodā, kas var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ labojumu veikšanai. Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas apsaimniekotājs piekrīt, ka FIB var publicēt iesnieguma kopsavilkumu savā mājaslapā un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem. Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz: reporting@efta.int. 2. Juridiskais ietvars Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par EEZ Finanšu instrumentu, Regulai par EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas) Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014. gadā vai Regulai par Norvēģijas Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014. gadā un Saprašanās memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti (turpmāk - SM) Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas (PAR) trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst virsrakstiem PAR. 3. Programmas iesniegums 3.1. Kopsavilkums Šajā sadaļā tiek sniegts Programmas iesnieguma kopsavilkums. Nodrošināt, lai šeit sniegtā informācija tiek iekopēta arī Statistikas pielikumā. Saprašanās memorands, kas tika parakstīts starp LR un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti, nosaka, ka būtiska atbalsta daļa EEZ finanšu instrumenta ieviešanā 2009.-2014.gada periodam ir jānovirza pilsoniskās sabiedrības atbalstam Latvijā. Programmas jomai - finansējums nevalstiskajām organizācijām, kas tiks ieviesta kā programma "NVO fonds" tiek paredzēti vairāk kā 10,3 miljoni eiro no kopējā EEZ finanšu un Norvēģijas finanšu instrumentu piešķīruma Latvijai (72,95 miljoni eiro). Programmas "NVO fonds" mērķis ir - stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai. Saskaņā ar Latvijas valdības lēmumu par programmas apsaimniekotāju ir noteikts Sabiedrības integrācijas fonds. Programmas "NVO fonds" mērķa grupa ir LR dibinātas un darbojošās NVO (biedrības un nodibinājumi). Programmas izstrādē par pamatu ir izmantota uz rezultātiem bāzētā metodika. Lai nodrošinātu programmas mērķa sasniegšanu, ir izvirzīti trīs rezultāti: · veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību, · labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām, · veicināt demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu. Programma tiks ieviesta kā divas apakšprogrammas. 1) "NVO darbības atbalsta programma" Apakšprogrammai tiek paredzēti 40% no kopējā programmas ietvaros paredzētā finansējuma projektiem. Apakšprogrammas atbalsts ir paredzēts NVO ikdienas darbības atbalstam tādās jomās kā demokrātija un līdzdalības demokrātija; cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības; laba pārvaldība un atklātība; rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana; sociālās nevienlīdzības, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana, tostarp lauku apvidos un dzimumu līdztiesība un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana. 2) "NVO projektu programma". Apakšprogrammai tiek paredzēti 60% no kopējā programmas ietvaros paredzētā finansējuma projektiem. Apakšprogrammas ietvaros ir paredzēts atbalstīt NVO projektus šādās tematiskajās jomās: · Sociālā sektora aktivitātes, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējās un reģionālās nevalstisko organizāciju iniciatīvas sociālās iekļaušanas veicināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, t.sk. atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem; · Vienotas sabiedrības izveide - starpkultūru dialogs un nacionālo minoritāšu integrācija, tai skaitā nacionālās identitātes stiprināšana, izpratni veicinošas informatīvās aktivitātes un izglītojošas aktivitātes par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātes, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu. Lai celtu NVO sektora kapacitāti Latvijā, kā arī, lai veiktu situācijas analīzi par sektora attīstības tendencēm, tādējādi sniedzot informāciju politikas plānošanas dokumentu izstrādē un aktualizēšanā, papildus programmas ietvaros ir izvirzīts rezultāts - stiprināta NVO kapacitāte un stimulēta vide nozares attīstībai, kas tiks sasniegts īstenojot iepriekš noteikto projektu, kura ietvaros tiks veikti regulāri pētījumi par NVO sektoru Latvijā un cilvēkdrošības koncepcijas attīstību un NVO lomu tajā, priekšlikumu izstrāde monitoringa NVO sistēmas izveidei, NVO atbalsta (finansējuma) sistēmas izveide pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Programmas "NVO fonds" ietvaros īpaša uzmanība tiks veltīta bilaterālās sadarbības veicināšanai starp Latvijas NVO un donorvalstu, pārējo saņēmējvalstu un Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nevalstisko un publisko sektoru. 3.2. Pamatinformācija Tiek sniegta pamatinformācija par Programmu, lai programmu varētu atpazīt. Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā. · Programmas nosaukums: NVO fonds · Programmas joma (atsauce uz SM): Finansējums nevalstiskām organizācijām · Programmas apsaimniekotāja nosaukums: Sabiedrības integrācijas fonds · Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir):nav attiecināms 3.3. Programmas svarīgums Aprakstīt, kā plānotā Programma atbilst: · vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem; · attiecīgās programmas kopējam mērķim, · tiesību aktiem un valsts prioritātēm. Vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem Programma "NVO fonds" vistiešākā mērā atbilst EEZ finanšu mehānisma 2009.-2014.gadam vispārīgajam mērķim - novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Latvijā NVO sektoram pieejamais finansiālais atbalsts pēdējo gadu laikā ir samazinājies. Šādai situācijai ir vairāki iemesli. Pēdējos gados Latvija ir piedzīvojusi finansiālu krīzi, kuras seku ietekmē ir samazināts valsts finansiālais atbalsta apjoms programmām, kuru ietvaros NVO varēja saņemt finansējumu savai darbībai vai projektu īstenošanai, kā arī kopumā ir novērojams finansējuma pieejamības samazinājums sektoram, piemēram, saskaņā ar Pārskatā par NVO sektoru Latvijā pieejamo informāciju ekonomiskās krīzes ietvaros ir strauji samazinājies ziedojumu skaits NVO no uzņēmumiem un privātpersonām. Tādēļ, ņemot vērā finanšu krīzes radīto situāciju, NVO darbība ir īpaši būtiska. Tieši NVO ir resurss, kas var piedāvāt alternatīvus pakalpojumus sociāli mazaizsargātajām grupām, kas krīzes sekas uz sevis izjutušas visskaudrāk un kuru pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai ir nepieciešams paplašināt un uzlabot sociālo pakalpojumu klāstu. Kā vēl viens svarīgs faktors jāmin Latvijā notiekošās politiskās pārmaiņas. 2011.gada vasarā Latvijas pilsoņi atbalstīja prezidenta rīkojumu par Saeimas atlaišanu. Tas liecina par ārkārtīgi zemu sabiedrības uzticēšanās Saeimai un valdībai. Tādēļ šajā situācijā ir ļoti būtiska NVO loma, lai nodrošinātu tiesiskumu, demokrātisko vērtību nostiprināšanos šajos politiski mainīgajos apstākļos un sekotu aktīvi līdzi visiem politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī. Šajā situācijā atbalsts NVO aktivitātēm dos iespēju uzlabot Latvijas sociālekonomisko situāciju, tādējādi veicinot arī Latvijas konkurētspēju Eiropas ekonomiskajā telpā un veicinot stabilitāti reģionā kopumā. Programmas "NVO fonds" ietvaros plānots stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti, veicinot Latvijas NVO un donoru valstu NVO sadarbību dažādu projektu īstenošanā. Tā kā Norvēģijā un citās donorvalstīs pilsoniskās sabiedrības tradīcijas ir daudz senākas kā Latvijā, sadarbības projekti dos iespēju iesaistīto valstu organizācijām pārņemt labo praksi un pieredzi, nodrošināt zināšanu pārnesi, veidot ilgtspējīgus sadarbības tīklus un attīstīt kopīgas inovatīvas idejas. Latvijas NVO sektoram šī sadarbības iespēja dos papildu pievienoto vērtību, dodot stimulu atrast radniecīgus partnerus donorvalstīs un veidojot un nostiprinot sadarbību ar līdzīgām organizācijām. Attiecīgās programmas kopējam mērķim Kopējais šīs prioritārās jomas mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai, kuru ir plānots sasniegt programmas "NVO fonds" ietvaros. Latvijas valdība un donorvalstis saprašanās memorandā ir vienojušās, ka ņemot vērā pastāvošo sociālpolitisko situāciju valstī, programmas "NVO fonds" mērķis tiks sasniegts, sniedzot ieguldījumu galvenokārt šādās atbalsta jomās: · atbalsts NVO darbības pamataktivitātēm tādās jomās kā demokrātija un līdzdalības demokrātija; cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības; laba pārvaldība un atklātība; rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana; sociālās nevienlīdzības; nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana, tostarp lauku apvidos; un dzimumu līdztiesība un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana; · atbalsts NVO aktivitātēm, kas vērstas uz sociālo sektoru, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējo un reģionālo nevalstisko organizāciju iniciatīvām sociālās iekļaušanas veicināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, t.sk. atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem; · atbalsts NVO aktivitātēm, kas vērstas uz vienotas sabiedrības izveidi - starpkultūru dialogu un nacionālo minoritāšu integrāciju, t.sk. nacionālās identitātes stiprināšanu, izpratni veicinošām informatīvās aktivitātēm un izglītojošām aktivitātēm par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātēm, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu. Tiesību aktiem un valsts prioritātēm. Programma ir veidota, ņemot vērā Latvijā aktuālos politikas plānošanas dokumentus konkrētajās nozarēs. Latvijas NAP 2007.-2013. gadam ir norādīts, ka nozīmīgs valsts veiksmīgas un demokrātiskas attīstības nosacījums ir publiskā sektora, nevalstiskā sektora un privātā sektora sadarbība. Pilsoniskas un saliedētas sabiedrības attīstību veicina nepārtraukta dialoga uzturēšana starp visām iesaistītajām pusēm, to spēja un vēlme veikt darbības, kas savstarpēji papildina viena otru, nevis savstarpēji konfliktē. Savukārt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka ir nepieciešams veicināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti dažādu līmeņu politikas dokumentu izstrādē un lēmumu pieņemšanā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par dažādām līdzdalības formām. Programma "NVO fonds" saskan ar Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam, kas nosaka to, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība sekmē kopējo valsts attīstību, līdzdalība tajā "audzē" katra cilvēka sociālo kapitālu. Pilsoniskā sabiedrība veicina nācijas saliedēšanos gan uz nacionālu, gan demokrātisku vērtību pamata. Sniedzot finansiālu ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu atbalstīšanai, tiks: · palielināts to cilvēku īpatsvars Latvijā, kas formāli un neformāli sadarbojas savu un sabiedrības mērķu labā; · vairots sociālais kapitāls; · paaugstināta iedzīvotāju, neformālo grupu un nevalstisko organizāciju līdzdalības efektivitāte likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos publiskā sektora un Eiropas Savienības līmenī; · attīstīta vide ilgtspējīgai un uz rezultātiem orientētai NVO darbībai; · veicināta vienotas sabiedrības izveide. Programmā paredzētās aktivitātes dod ieguldījumu šādu nacionālo politikas plānošanas dokumentu izvirzīto mērķu sasniegšanā: · Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam; · Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam; · Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam - veicināt latviešu valodas kvalitatīvu apguvi kā latviešu, tā Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū, atbalstīt un sekmēt latviešu valodas attīstību un popularizēšanu; · Latvijas kopējais iekļaušanas memorands - uzmanība pievēršama pasākumiem, kuri veicami dažādu iedzīvotāju grupu nabadzību un sociālo atstumtību izraisošu faktoru novēršanai; · Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam - nodrošināt pilnvērtīgus dzīves apstākļus un pašrealizēšanās iespējas jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskiem; · Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.-2015.gadam - uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti un nodrošināt iespēju invalīdiem pilnvērtīgi iesaistīties visos sabiedrības procesos; · Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam - veicināt ģimeņu stabilitāti un labklājību; · Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011.gadam - panākt, lai mazinātos ar vardarbību ģimenē saistīto noda­rījumu skaits; · Pamatnostādnes - Bērniem piemērota Latvija, kuras mērķis ir veicināt bērnu tiesību aizsardzību veselības un izglītības jomās, kā arī lai aizsargātu bērnus pret ekspluatāciju, vardarbību un diskrimināciju. Izstrādājot programmu "NVO fonds", paralēli Ministru Kabinetā ir iesniegts apstiprināšanai "Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam" projekts, kura ietvaros ir noteikti četrirīcības virzieni - dzimumu lomu un stereotipu mazināšana; sieviešu un vīriešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana; sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū un dzimumu līdztiesības politikas uzraudzība un novērtēšana, programmā "NVO fonds"  plānotie pasākumi veicinās šo virzienu īstenošanu. Programmas "NVO fonds" izstrādē tika ievēroti Latvijas plānošanas reģionu sociālo pakalpojumu attīstības programmas - nodrošināt, lai sociālie pakalpojumi tiktu sniegti savlaicīgi un institūcijas, t.sk. NVO, kas ir atbildīgas par pakalpojuma sniegšanu, būtu viegli pieejamas. Papildus, šī programma izstrādāta saskaņā ar Eiropas Savienības un citiem Latvijai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem un dokumentiem: EK paziņojumu "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei"; ANO Konvencija par bērna tiesībām, ANO Konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Eiropas Sociālā Harta. 3.4. Programmas motivācija un pamatojums 3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze Definēt un aprakstīt izaicinājumus un nepieciešamības Saņēmējvalstī saistībā ar Programmas jomu, tostarp aprakstīt ietekmi uz tiešo mērķa grupu / Programmas mērķa iestādi. Uzskaitīt reālos avotus. Aprakstīt, kam trūkst finansējums, esošo papildu finansējumu un iepriekšējo pieredzi ar finansējumu. Programmas gatavošanas procesā tika ņemta vērā iepriekšējo gadu EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentu programmas "NVO fonds" pieredze, 2010.gada 28.aprīļa seminārā "NVO fonds Latvijā" nevalstisko organizāciju pārstāvju izteiktie ierosinājumi un priekšlikumi un 2010.gadā SIA "Safege Baltija" veiktā izvērtējuma ziņojumā "Grantu shēmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana" ieteikumi, kā arī 2011.gadā veiktās SIA "Latvijas Fakti" sabiedriskās domas aptaujas "Sabiedrības viedoklis par NVO sektoru Latvijā" rezultāti, biedrības "Baltic Institute of Social Sciences" veikto pētījuma "Pārskats par NVO sektoru Latvijā" (2011) apkopotie dati par NVO sektoru Latvijā un izvērtējuma "EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas "NVO fonds" izvērtējums 2004.-2009.gada periodā" sniegtās rekomendācijas. Programmas izstrādes darba grupā tika iekļautas nozaru ministrijas - Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Ārlietu ministrija, balstoties uz sadarbības memorandā noteiktajām atbalsta prioritātēm un ņemot vērā valsts prioritātes, kā arī izvērtējot finanšu nepārklāšanos ar citām valsts vai ārvalstu programmām, sniedza savus priekšlikumus gan par atbalsta jomām, gan par to ietvaros paredzamajiem pasākumiem. Tādējādi ir panākta vienota izpratne par programmas "NVO fonds" mērķiem, atbalstāmajām aktivitātēm un pasākumiem, kā arī sasniedzamajiem rezultātiem, nodrošinot to sasaisti ar noteiktām valsts atbalsta jomām, bet vienlaikus nodrošinot finanšu nepārklāšanos ar citām valsts vai ārvalstu programmām. Pilsoniskās sabiedrības kopējā problemātika un izaicinājumi Latvijā Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nevalstisko organizāciju skaits ir palielinājies. Pēdējos piecos gados par 12% ir pieaudzis sabiedrisko organizāciju, to apvienību, biedrību un nodibinājumu skaits. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju 2011.gada augustā Latvijā bija reģistrētas 14704 organizācijas. Tomēr šajās organizācijās ir apvienojusies salīdzinoši maza Latvijas iedzīvotāju daļa, kā liecina 2011.gada martā veiktā Latvijas fakti aptauja1, kopumā NVO darbojas tikai 10% Latvijas iedzīvotāju, turklāt ir tendence šim skaitam samazināties. Kā viens no iemesliem ir jāmin arī zemā sabiedrības uzticība NVO sektoram - tikai 20,1% no aptaujātajiem iedzīvotājiem2. Aptaujas rezultātu analīze atklāj, ka ievērojami pozitīvāk nevalstiskās organizācijas vērtē tie iedzīvotāji, kuri paši ir kādas nevalstiskās organizācijas dalībnieki. Informatīvais ziņojums par valsts programmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2005. - 2009. gadam" izpildi liecina, ka 2003.gadā tādu personu, kas nav nevienas NVO biedrs, bija 53%, bet 2008.gadā jau 65,8%. Tādēļ, lai sekmētu organizētu un ilgtspējīgu Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, Latvijas iedzīvotājiem vairāk jāiesaistās NVO darbībā, jo tieši pilsoniskā aktivitāte palīdz nezaudēt profesionalitāti un saglabāt aktīvu līdzdalību. Līdzās NVO pilsonisko aktivitāti Latvijā raksturo arī jaunu līdzdalības formu attīstība - kopienu fondi, iedzīvotāju forumi, neformāla biedrošanās, sociālo mediju izmantošana. Tie nereti piedāvā oriģinālas pieejas sociālo un politisko problēmu risināšanai. Ziedošanas, filantropijas, brīvprātīgo darba un mecenātisma tradīcijas, kā arī privātā publiskā partnerība Latvijā arī ir uzskatāmas par jaunām līdzdalības formām, kas sākušas veidoties pēdējā desmitgadē un aptver ievērojamu cilvēku skaitu.3 Tādējādi, attīstoties un mainoties pilsoniskās līdzdalības formām ir arī jāstiprina jauno līdzdalības formu ilgtspēja un arvien jaunu un inovatīvu līdzdalības formu attīstība, kas atbilstu mūsdienu dažādu iedzīvotāju grupu dzīves stilam un tehnoloģiskajām iespējām. Saskaņā ar Pārskata par NVO sektoru Latvijā (2011) datiem kopumā NVO sektorā Latvijā var saskatīt vairākas tendences, pirmkārt, Latvijā var nodalīt NVO, kas darbojas ilgi un tāpēc ir uzskatāmas par salīdzinoši pieredzējušām organizācijām, un tādas NVO, kas uzskatāmas par jaunām organizācijām. Pieredzējušās NVO visbiežāk ir uzņēmēju un profesionālās asociācijas vai darbojas likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas, kultūras un atpūtas, kā arī izglītības un pētniecības jomās. Savukārt jaunās NVO visbiežāk pārstāv nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un ekonomiskās, sociālās un kopienas attīstības, vides aizsardzības un sociālo pakalpojumu jomas, kā arī NVO, kuru mērķis ir veicināt sadarbību tirdzniecības, rūpniecības, kultūras un citās jomās (starptautiskās aktivitātes). Analizējot NVO darbību, "Pārskata par NVO sektoru Latvijā (2011)"  dati rāda, ka 94% lielākā vai mazākā mērā sadarbojas ar citām NVO, tomēr bieža savstarpēja sadarbība raksturīga tikai 29% NVO, t.i., pašām aktīvākajām. Sektora iekšējo sadarbību apgrūtina tas, ka sektora ietvaros veidojas vertikālā hierarhija, kad dažāda lieluma un darbības mēroga NVO vairs nejūtas kā līdzvērtīgi sadarbības partneri un vienlaikus novērojama lielāku un ietekmīgāku NVO norobežošanās no mazāk ietekmīgām un pieredzējušām NVO. Sadarbība ar citām NVO parasti tiek īstenota savas darbības virziena ietvaros. Arī NVO sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām ir zema. Ir vairākas kompetences jomas, kuras ir jāattīsta NVO, lai šī sadarbība būtu auglīga - jāpārzina līdzdalības formas, potenciālās sadarbības iestādes, normatīvā bāze, pētījumi par attiecīgo jomu, nozares eksperti u.c.; jāattīsta prasme kvalitatīvi un saprotami noformulēt savu viedokli; prasme paust NVO viedokli pareizajā laikā un vietā u.c. prasmes. Iepriekšminētajam ir nepieciešami resursi un zināšanas. Šobrīd NVO sektors ir sadrumstalots un tas būtiski apgrūtina konstruktīvu dialogu ar valsti. Arī no valsts un pašvaldību institūciju puses nav iespējams uzklausīt vairāk kā 14 tūkstošus organizāciju viedokļus par kādu konkrētu jautājumu, tāpēc nepieciešama lielāka sektora konsolidācija. Nepieciešama plašāka apvienošanās koalīcijās un platformās, lai efektīvāk aizstāvētu konkrēto sabiedrības grupu viedokli. Programmas ietvaros ir jāveicina NVO plašāka sadarbība, kas būtu vērsta ne tikai uz īslaicīgām vai vienreizējām sadarbības formām, bet ilglaicīgu un ilgtspējīgu kvalitatīvu sadarbību NVO starpā, lai efektīvi pārstāvētu sektoru sarunās ar valsti. Jāatbalsta jauno organizāciju iesaistīšanās jau esošās platformās, tādējādi ceļot to kapacitāti. Saskaņā ar 2011.gadā veikto aptauju par sabiedrības viedokli par NVO sektoru Latvijā, var secināt, ka tikai 15,3% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņi spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā. Dominējošā daļa (72%) aptaujas dalībnieku pauda noraidošu attieksmi. Savukārt 44% no aptaujātajām NVO4 ir pārliecinātas par savas organizācijas spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā. Saskaņā ar nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas ziņojumu - 2010.gadā 239 tiesību aktu un politikas plānošanas dokumenti izstrādes darba grupās bija iekļauti NVO pārstāvji, 159 dokumentu projekti apspriesti konsultatīvajās padomēs, 267 dokumentu izstrādē NVO pārstāvji piesaistīti kā eksperti, bet par 552 dokumentu projektiem saņemti NVO atzinumi. Līdz ar to ņemot vērā to, ka NVO ir aktīvas šajā jomā, bet sabiedrība kopumā nav informēta vai arī nezin par līdzdalības formām, programmas ietvaros ir jāplāno aktivitātes, kas ir vērstas uz sabiedrības iesaisti un informētības līmeņa paaugstināšanos, kā arī uzticības paaugstināšanos nevalstiskajam sektoram un tā spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu valstī. Ir nepieciešams paaugstināt Latvijas iedzīvotāju, neformālo grupu un nevalstisko organizāciju līdzdalību politikas procesā gan vietējā, un reģionālajā, gan nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešami mehānismi pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai politikas veidošanā, īstenošanā un uzraudzībai visos līmeņos, interešu aizstāvībā, dažādu diskriminācijas veidu ierobežošanā un pakalpojumu sniegšanā jomās, kurās netiek sniegts valsts vai ārvalstu finansējums. Ir jārada vide ilgtspējīgai, uz rezultātu orientētai NVO darbībai, stiprinot NVO darbinieku kapacitāti, veicinot cilvēku iesaistīšanu NVO, paplašinot biedru loku un piesaistot brīvprātīgos, kā arī veicinot daudzveidīgu finansēšanas avotu un veidu pieejamību NVO sektoram. Lai risinātu augstāk definētu problemātiku, NVO fonda ietvaros tiks ieviesta "NVO darbības atbalsta programma", kuras rezultātā tiks stiprinātas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes Latvijā. NVO loma sociālekonomiskās situācijas uzlabošanā Latvijā Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ir viens no mehānismiem kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā nodrošināt efektīvu pārvaldību, kas balstīta uz subsidiaritātes un efektīvas līdzdalības principiem un iedzīvotāju resursu mobilizāciju, lai pārvarētu finansiālās krīzes radītās sekas - nabadzību un sociālo atstumtību. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009.gadā 21% Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis bija zemāks par noteikto nabadzības riska slieksni. Latgales un Zemgales reģionos dzīvo visvairāk nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju, attiecīgi 35% un 28%, bet Rīgā un Pierīgā - vismazāk, attiecīgi 14% un 15%. Kurzemē nabadzības riska indekss ir nedaudz virs valstī kopumā - 23%, bet Vidzemē 25%5. Nabadzībai un sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji nespēj piekļūt pakalpojumiem un precēm, nespēj īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, jo pastāv šķēršļi, kas to liedz (vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi, atkarība no psihoaktīvajām vielām, vardarbība, zemi ienākumi u.c.).6 Ņemot vērā lielo nabadzībai un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, ir skaidrs, ka sociālās palīdzības sniegšana pabalstu veidā tikai pasīvi uzlabo iedzīvotāju situāciju un ir nepieciešami jauni instrumenti iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, piemēram, profesionāla sociālā darba veikšana, pielietojot daudzveidīgas sociālā darba formas un metodes, inovatīvu sociālo pakalpojumu un pasākumu, kas tiek sniegti pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīves vietai, dažādu partnerību ar vietējām institūcijām attīstīšana. Diskutējot par jomām, kur nevalstiskais sektors varētu sniegt visbūtiskāko ieguldījumu, valdība identificēja, ka nevalstiskā sektora darbību ir nepieciešams paplašināt tieši sociālā sektorā, tādēļ proporcionāli lielākā finansējuma daļa programmas ietvaros (50% no projektiem paredzētajiem finanšu līdzekļiem) tiek novirzīta sociālo atšķirību mazināšanai valsts reģionos. Šāds lēmums ir pieņemts, ņemot vērā inovatīvu sociālo pakalpojumu nepieejamību vai arī to trūkumu, valsts iedzīvotāju pastiprinātu emigrāciju, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu un nabadzību, kā arī ņemot vērā to, ka šobrīd valsts un pašvaldības nevar nodrošināt adekvātus finanšu līdzekļus vairāku akūtu sociālo problēmu risināšanai valstī. Tādēļ ļoti svarīgi šajā procesā iesaistīt ir tieši NVO ar viņu pieredzi un inovatīvo pieeju dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanā. "Inovācija vai inovatīva darbība" nav vienota skaidrojuma, programmā "NVO fonds" tas tiek saprast kā process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovācija var būt vietējā, reģionālā, nacionālā vai pasaules līmenī. Tāpat arī Latvijā joprojām cilvēkiem ar invaliditāti nav pietiekami nodrošinātas iespējas kvalitatīvi piedalīties sabiedrības dzīvē, piemēram, pastāv šķēršli vides un informācijas pieejamībai, joprojām aktuāli ir sabiedrības aizspriedumi un stereotipi, līdz ar to programmas ietvaros ir jāveicina cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī invaliditātes izraisīto seku mazināšana. Cilvēku uzskati un pārliecība ir būtisks priekšnoteikums viņu rīcībai. Aptaujas un pētījumi apstiprina, ka sabiedrībā pastāv dzimumu stereotipi jeb sabiedrības uzskati par sievietes un vīrieša lomu7, kas zināmā mērā ierobežo indivīda spēju brīvi un elastīgi izdarīt savu izvēli. Dzimumu stereotipu mazināšanai būtiska loma ir profesionāļu attieksmei pret dzimumu līdztiesības jautājumiem kopumā, kā arī sabiedrības izpratnes veidošanai. Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju sieviešu nodarbinātības līmenis ir salīdzinoši augsts. 2008.gadā (pirms ekonomiskās krīzes izraisītā bezdarba) tas bija 65,4% (ES vidējais rādītājs- 59,1%), savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis bija 72,1% (ES vidējais rādītājs - 72,8%). Ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma ietekmē 2009.gadā Latvijas darbspējīgo sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmenis (15-64) kritās un izlīdzinājās starp abiem dzimumiem, proti, 2009.gadā tas bija 60,9% sievietēm un 61,0% vīriešiem, bet 2010.gadā - 59,4% sievietēm un 59,2% vīriešiem8. Sieviešu un vīriešu ekonomisko neatkarību nosaka arī tāds faktors kā darba samaksas lielums. Latvijā 2010.gadā sieviešu vidējā darba samaksa bija 81,7% no vīriešu vidējās darba samaksas jeb par 18,3% mazāka nekā vīriešiem, kas nenoliedzami ietekmē sieviešu labklājību, kā arī pensiju lielumu nākotnē9. Ir vairāki iemesli salīdzinoši neproporcionālam sieviešu un vīriešu skaitam, piemēram, uzņēmējdarbībā, jo sievietes retāk nekā vīrieši izvēlas riskēt, jo pārsvarā sievietes ir tās, kuru apgādībā ir bērni un citi ģimenēs locekli, sievietēm nereti ir ierobežotākas mobilitātes iespējas (nav pieejams personiskais transports), tāpat viņām ir mazāk brīvā laika saistībā ar bērnu un mājas rūpēm, kā arī zemāka pašapziņa. Tādēļ programmas uzdevums ir sniegt atbalstu aktivitātēm, kas veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas, tiesības un pieeju resursiem, kā arī veicināt nevis abu dzimumu "vienādošanu", bet nodrošināt to, ka ikviena sieviete un vīrietis var pilnībā izpaust savas spējas tādā vidē, kas ir brīva no novecojušiem un pastāvošai situācijai neatbilstošiem aizspriedumiem un stereotipiem. Diemžēl statistikas dati vēl joprojām ir nepilnīgi un neparāda vardarbības ģimenē reālo izplatību Latvijā, tomēr pieejamā informācija liecina, ka katra trešā sieviete ir cietusi no vardarbības vismaz reizi mūžā, kur lielākajā daļā gadījumu uzbrucējs ir bijis viņas ģimenes loceklis10. Tādēļ atbalsts vardarbībā cietušajiem ir ļoti būtisks gan konkrētajam indivīdam, gan līdzcilvēkiem, gan sabiedrībai. Cietušajiem savlaicīgi sniegtā palīdzība - atbalsts cietušajiem un rehabilitācijas pakalpojumi vardarbību veikušām personām, var būtiski mazināt nozieguma kopējās izmaksas, t.sk. izmaksas, kas rodas ekonomikas un veselības aprūpes sektoram, tiesvedības sistēmai, kā arī tādas "izmaksas" kā cietušā sāpes, ciešanas un dzīves kvalitātes samazināšanās. Šobrīd valsts finansējums ir pieejams tikai rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kas cietuši no vardarbības. Ņemot vērā iepriekš izvirzīto problemātiku, var secināt, ka ir svarīgi veicināt sabiedrības līdzdalību vienlīdzīgu iespēju politikas jomā, veikt informatīvus un izglītojošus pasākumus, lai novērstu diskriminācijas draudus un sabiedrības aizspriedumus pret noteiktām sabiedrības grupām, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju interešu aizstāvību visos līmeņos, tādējādi arī iedzīvinot cilvēkdrošības konceptu Latvijā, kā arī popularizēt brīvprātīgo darbu, līdz ar to veicinot sabiedrības līdzdarbošanos. Aktivizējot sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas, veicot to informēšanu un izglītošanu, kā arī nodrošinot pārējās sabiedrības izglītošanu, tiks mazināti stereotipi, kā arī mazināta sociālā atstumtība un diskriminācijas draudi. Ģimenes ar bērniem, it īpaši daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kur bērnu aprūpē viens no vecākiem, visbiežāk nonāk krīzes situācijā un viņu ienākumu līmenis ir zemāks nekā citām ģimenēm. 2011.gada aprīlī publicētie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka Latvijā 20% ģimeņu ir daudzbērnu ģimenes (ģimenes, kurās aug trīs vai vairāk bērnu). Mājsaimniecību griezumā visaugstākais nabadzības risks bija daudzbērnu ģimenēs (31%) un ģimenēs, kurās bērnu audzināja tikai viens no vecākiem (35%), kas veicināja ne tikai nabadzību, bet arī sociālo atstumtību. Diemžēl daudzbērnu ģimenes ir viena no sociālā riska grupām, kuras galvenais sociālās atstumtības iemesls ir materiālā atstumtība, kas veidojas gadījumos, kad vecāku ienākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni bērniem, īpaši gadījumos, ja ģimene ir nepilna vai ja kāds no vecākiem nestrādā algotu darbu.11 Tādēļ ir ļoti būtiski nodrošināt profilaktisko un komplekso atbalstu un pakalpojumus konkrētajai mērķa grupai - bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam. Kā vēl viens atbalsta virziens ir atbalsts bērniem un jauniešiem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpes institūcijās, jo situācijā, kad Latvijā vēl joprojām šādās institūcijās atrodas ievērojams bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits, ir ļoti būtiski iesaistīt NVO šīs problēmas risināšanā. Bērnu tiesību inspekcijas dati liecina, ka 2010.gada nogalē ārpusģimenes aprūpes centros bija vairāk kā 1600 bērnu, savukārt audžuģimeņu statuss piešķirts tikai 84 ģimenēm. Inspekcijas pētījumos savāktie dati liecina, ka tieši bērni, kas auguši bērnu namos, ir mazāk sagatavoti patstāvīgai dzīvei, nekā, iespējams, nelabvēlīgās ģimenēs augušie. Galvenās problēmas, ar ko bērni saskaras, ir zināšanu trūkums par elementāriem ikdienas darbiem, kā arī savu tiesību nezināšana, kāpēc šos bērnus mēdz izmantot negodprātīgi darba devēji un līdzcilvēki. Bieži vien tiek secināts, ka šie bērni nav sagatavoti patstāvīgai dzīvei (59%), ka bērni neprot paši pieņemt lēmumus (35%) un, ka bērni neprot rīkoties ar iztikas līdzekļiem (18%). Tieši nevalstiskā sektorā darbība ir ļoti nozīmīga, lai veicinātu bērnu un jauniešu prasmju apgūšanu, pilnveidošanu un pašattīstību ar mērķi veicināt viņu sociālo iekļaušanu, kā arī sociālās atstumtības mazināšanu ar inovatīvām izglītojošām un iesaistošām aktivitātēm, kā arī, lai veicinātu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu neinstitucionālās ārpusģimenes aprūpi un kvalitātes stiprināšanu un atbalstu ģimenēm, kuras adoptējušas bērnu. Vienlaikus tieši NVO palīdz sabiedrības locekļiem uzņemties un apzinīgi pildīt audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes pienākumus, kā arī adoptēt bērnus. Sabiedrības locekļu līdzdalība, nodrošinot bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem neinstitucionālo aprūpi, veicinās šīs mērķa grupas bērnu pilnvērtīgāku attīstību. Tāpat arī, ņemot vērā pašreizējo valsts sociālekonomisko situāciju, pasliktinās jauniešu dzīves kvalitāte un iespējas. Saskaņā ar Labklājības ministrijas Informatīvo ziņojumu par nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2008.-2010.gada īstenošanas gaitu 2009.gadā - vismazāk nabadzības riskam bija pakļauti jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, lai arī jaunieši vecumā no 18-24 gadiem ir vienīgā vecuma grupa, kurai 2008.gadā nabadzības risks palielinājās, sasniedzot 19%. Šajā vecuma grupā tas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā, ko iespējams var skaidrot ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos un bezdarba pieaugumu, jo tā rezultātā visvairāk darbu zaudējuši ir tieši jaunieši. Saskaņā ar jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros 2010.gadā veikto kārtējā gada aptauju "Jauniešu iespējas un dzīves kvalitāte Latvijā" 36% jauniešu ir norādījuši, ka informācijas trūkums ir bijis viens no šķēršļiem, kas traucējis viņiem iesaistīties sabiedriskajās, sociālajās un politiskajās aktivitātēs, 32% jaunieši apliecināja, ka informācijas trūkums bija šķērslis tam, lai iesaistītos brīvprātīgā darbā un jaunatnes organizāciju aktivitātēs. Līdz ar to ir nepieciešams veicināt jauniešu aktivitāti pilsoniskās sabiedrības jomā. Lai risinātu augstāk definēto problemātiku, "NVO fonda" ietvaros tiks ieviesta "NVO projektu programma", kuras ietvaros viens no izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem ir labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, pieejamības nodrošināšana noteiktām mērķa grupām. NVO kā "aģenti" sabiedrības vienotības veicināšanai valstī Viens no svarīgākajiem Latvijas attīstības jautājumiem ir vienotas sabiedrības izveides veicināšana un saliedētas sabiedrības pamatu stiprināšana. Latvijā dzīvo vairāk kā 152 dažādu tautību iedzīvotāju,12 liela ir krievu tautības cilvēku kopiena - vairāk nekā 600 tūkstoši iedzīvotāju13. Latvijā ir vērojama mazākumtautību asimilācija krievvalodīgajā vidē. Valsts valodas politikas rezultātā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir būtiski pieaudzis latviešu valodas pratēju skaits (2008.gadā latviešu valodu prata aptuveni 93% mazākumtautību iedzīvotāju). Tomēr nepietiekamas latviešu valodas prasmes ir viens no iemesliem, kas rada risku mazākumtautību integrācijai sabiedrībā un bezdarbam. 2011.gadā Latvijā nepilsoņi veidoja 14% kopējā iedzīvotāju skaita, interesi par naturalizāciju vairāk izrādīja jaunieši, bet vecāka gadagājuma cilvēki bija mazāk motivēti. Nepietiekamas latviešu valodas prasmes ir viens no iemesliem, kāpēc nepilsoņi nevar nokārtot naturalizācijas pārbaudījumus. Piederības sajūtas veidošanos valstij un integrāciju vienotā kultūrtelpā kavē Latvijas sabiedrības sašķelta sociālā atmiņa, starpetniekie aizspriedumi un nevēlēšanās lietot latviešu valodu ikdienā. Šāda ilgstoša situācija rada draudus komunikācijai latviešu valodā, kā arī izraisa spriedzi sabiedrībā. Veicinot piederības sajūtu latviskajai kultūrtelpai, par īpašu rīcībpolitiku tiek uzskatīta ārzemēs dzīvojošo latviešu atbalstīšana. Latvijas valstij aizvien aktuālāks kļūst uzdevums iesaistīties un palīdzēt saglabāt ārzemēs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību latviskajai kultūrtelpai. Svarīgi ir saglabāt un veicināt ārzemēs dzīvojošiem latviešu interesi par Latviju, tādējādi sekmējot vēlēšanos veidot latvisku identitāti un piederību latviskajai kultūrtelpai, kas motivētu kādreiz atgriezties Latvijā.14 Svarīgi ir atbalstīt NVO, kas pārstāv ārzemēs dzīvojošo latviešu intereses, veicina latviskās identitātes saglabāšanos un pilsoniskās līdzdalības attīstību, kā arī sekmē piederību Latvijas valstij, attīstot savstarpējo dialogu, tādēļ apakšprogrammas "NVO projektu programma" uzdevums ir veicināt valsts iedzīvotāju, t.sk. latviešu ārzemēs savstarpējo sadarbību dažādās jomās. Līdz ar to kā prioritārie programmas virzieni ir starpkultūru dialoga attīstīšana, latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšana, integrācijas un cilvēktiesību (t.sk. diskriminācijas, ksenofobijas izskaušana un vienlīdzīgu iespēju ievērošana) jautājumi, ārzemēs dzīvojošo tautiešo darba meklējumos uz laiku uz ārzemēm izbraukušo Latvijas iedzīvotāju latviskās identitātes uzturēšana. Latvijā daudzas etniskās grupas ir izveidojušas savas biedrības, turklāt joprojām saglabājas tendence veidoties lingvistiski nošķirtām nevalstiskajām organizācijām. Pētījumā "Konsolidējot pilsoniskās sabiedrības dienaskārtību"15 norādīts, ka Latvijā lielākoties dominē monoetniskas organizācijas, kurās personas apvienojas savu interešu aizsardzībai lielākoties vienīgi ar savas pamatvalodas cilvēkiem. Izvērtējuma par EEZ finanšu instrumenta grantu shēmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana" (2010) dati liecina, ka mazākumtautību biedrībām -teritoriālais pārklājums nav vienmērīgs, mazāk pārstāvētajām etniskajām grupām ir sliktāka pārstāvniecība, ir labs organizatoriskais, sociālais un intelektuālais kapitāls, bet tas netiek attiecīgi izmantots, ir nepietiekama mērķa grupas uzskaites sistēma, kas neļauj apzināt organizācijā reāli iesaistīto cilvēku skaitu. Latvijā daudzas etniskās grupas ir izveidojušas savas biedrības. 2008.gadā Latvijā darbojās 20616 mazākumtautību nevalstiskās organizācijas. No tām 38 bija starpetniskās biedrības, 7 - slāvu biedrības, 4 - vecticībnieku biedrības, bet 157 organizācijas pārstāvēja kādu konkrētu mazākumtautību. Šajās organizācijās ir pārstāvētas 28 Latvijā dzīvojošās etniskās grupas.. Mazākumtautību NVO interešu lokā ir etniskās kultūras un dzimtās valodas saglabāšana, tradīciju popularizēšana. Būtiska vajadzība ir arī kontaktu uzturēšana ar etniskās izcelsmes valsti. Diemžēl ievērojami Latvijas budžeta samazinājumi ir skāruši arī finansējumu programmas, kas vērstas uz mazākumtautību valodas un tradīciju saglabāšanu, kā arī starpkultūru dialoga veicināšanu, kas varētu būt vistiešākais ieguldījums sapratnes un sadarbības veicināšanā starp dažādu tautību pārstāvjiem. Joprojām ir novērojama zema mazākumtautību NVO līdzdalība dažādu lēmumu pieņemšanā un savu interešu aizstāvībā. Valsts politikas līmenī joprojām ir aktuāla integrācijas jautājumu risināšana, jo mazākumtautības ir pakļautas lielākiem riskiem, piemēram, saistībā ar darba tirgu. Lai veicinātu saziņu, izpratni un iecietību starp dažādām sabiedrības grupām, svarīgi piedāvāt valsts valodas apguvi un prasmes pilnveidi tām sabiedrības grupām, kurām latviešu valodas apguves iespējas ir ierobežotas. Īpaši svarīga valsts valodas apgūšana ir Latvijas nepilsoņiem. Kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 20 gadi, bet joprojām 14% Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņi. Pilsoņu statuss ir iegūstams naturalizācijas procesā, kura ietvaros tiek pārbaudītas ne tikai valsts valodas zināšanas, bet arī zināšanas par Latvijas vēsturi. Saskaņā ar pieejamo informāciju nepilsoņu skaits, kas vēlas naturalizēties, ir mazāks salīdzinājumā ar Latvijas neatkarības atgūšanas sākuma posmu. 2010.gadā par Latvijas pilsoņiem ir kļuvušas tikai 2336 personas. Īpašu uzmanību piesaista fakts, ka 2009.gadā to Latvijas nepilsoņu, kas pieteikušies saņemt Krievijas pilsonību (4000 personas) ir bijis vairāk nekā to nepilsoņu, kuri pieteikušies Latvijas pilsonības saņemšanai17. Tādēļ, lai veicinātu vienotas sabiedrības izveidi, ir būtiski veicināt valsts valodas, vēstures un kultūras zināšanu apguvi. Tieši valsts valodas, vēstures un kultūras apguve NVO rīkotajās apmācībās un pasākumos ir "draudzīgāks" darbības veids iedzīvotājiem, kuriem ir minimālas latviešu valodas prasmes. Tas veicina pozitīvu attieksmi un lielāku vēlmi sadarboties ar NVO un netieši veicina mazākumtautību pārstāvju vēlmi līdzdarboties NVO. UNESCO Ģenerālās konferences rezolūcija Nr. 5.61. - "Iecietības principu deklarācija"18, nosaka, ka iecietība nozīmē cieņu pret mūsu pasaules bagātajām un daudzveidīgajām kultūrām, mūsu pašizteiksmes veidiem un cilvēka individualitātes izpausmes veidiem, kā arī to pieņemšanu un pareizu izpratni. Latvijas gadījumā iecietība ir jāskata etniskās piederības kontekstā. Lai arī kā īpaša problēma diskriminācijas novēršanas jomā Eiropā un citur pasaulē ir atzīta neiecietība pret romiem (čigāniem), ja Latviju vērtē Eiropas valstu kontekstā, tad situācija ir labāka - 92% romu ir Latvijas pilsoņu, un 66% no tiem brīvi pārvalda latviešu valodu.19. Tomēr Latvijas mediju telpā joprojām parādās informācija par diskriminācijas draudiem pret romiem, kas saistīta ar atteikumiem pieņemt darbā vai citām neiecietības izpausmēm. Līdzīgi kā apgūstot latviešu valodu, arī aktivitātes, kas sekmē iecietības veicināšanu un mazina diskrimināciju uz etniskās piederības un valodas pamata dažādās jomās, vislabāk var īstenot NVO, neformālā veidā mainot sabiedrības viedokli par dažādām Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām, kā arī skaidrojot iecietības nozīmi un diskriminācijas mazināšanas nepieciešamību šajā jomā. Arī SIF administrētās EEZ finanšu instrumenta grantu shēmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana" dati liecina, ka attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem, grantu shēmas rezultātus var vērtēt kā ļoti labus. Plānotie rezultātu indikatori tika pārsniegti. Tas liecina nepieciešamību arī turpmāk sniegt atbalstu aktivitātēm, kas vērstas gan uz nacionālās identitātes saglabāšanu, gan uz starpkultūru dialoga veicināšanu, kā arī fokusēt atbalstu tematiskām jomām, kas veicina valsts valodas un kultūras apguvi visās sabiedrības vecuma grupās, veicina iecietību un mazina indivīdu diskrimināciju uz etniskās piederības pamata. Lai sasniegtu šo mērķi, programmas ietvaros tiek izvirzīts rezultāts - veicināt demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu, kuru plānots sasniegt, ieviešot apakšprogrammu "NVO projektu programma". 3.4.2. Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes Aprakstīt dažādus Saņēmējvalsts valsts pārvaldes un/vai reģionālo un vietējo iestāžu un/vai privātā sektora un/vai nevalstiskās sektora aspektus saistībā ar šo Programmu. Programmas "NVO fonds"  ietvaros kā vienīgie finansējuma saņēmēji ir noteiktas NVO, kuru skaits Latvijā pārsniedz 14 tūkstošus. Saistītās valsts institūcijas: - Kultūras ministrija - atbildīga par pilsoniskās sabiedrības attīstības un sabiedrības integrācijas politiku; - Labklājības ministrija - atbildīga par sociālās iekļaušanas un dzimumu līdztiesības politiku, bērnu un ģimenes politiku, ārpusģimenes aprūpes politiku; - Izglītības un zinātnes ministrija - jaunatnes politika un valsts valoda; - Valsts kanceleja - koordinējošā iestāde sadarbībai starp publisko un nevalstisko sektoru; - Ārlietu ministrija - diasporas jautājumi; - Latvijas Republikas Tiesībsargs - privātpersonas cilvēktiesību aizsardzība, vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana un jebkāda veida diskriminācijas novēršana; - Sabiedrības integrācijas fonds - programmas " NVO fonds" apsaimniekotājs. Latvijas Republikas pašvaldības (110 novadi un deviņas republikas pilsētas) programma ietvaros tiek plānotas kā aktīvi projektu partneri. Valsts institūcijas piedalās programmas izstrādē, projektu iesniegumu vērtēšanā (kā vērtēšanas komisijas locekļi). Pašvaldības un citas valsts institūcijas programmas izpratnē ir sadarbības partneri. Nevalstiskās organizācijas primāri tiek uzskatītas par līdzfinansējuma saņēmējiem, bet vienlaikus ir piedalījušās programmas izstrādē, izsakot savus priekšlikumus dokumentu sabiedriskajās apspriedēs. 3.4.3. Ar programmas jomu saistītie likumi un noteikumi Uzskaitīt ES un valsts likumus un noteikumus, kas attiecas uz Programmas jomu, un aprakstīt to, kā Programma atbilst šiem likumiem un noteikumiem. Programma "NVO fonds"  ir izstrādāta un tās ieviešana vistiešākajā mērā balstās uz zemāk norādītajiem starptautiskajiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Zemāk uzskaitītie normatīvie akti nosaka nozares politiku gan pilsoniskās sabiedrības, gan sociālo, gan vienotas sabiedrības izveides jautājumos. Finanšu instrumenta vadības dokumenti: · Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.251 "Par Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadam"; · EEZ finanšu instrumenta komitejas 2011.gada 13.janvārī apstiprinātie Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā. Likumi: · Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums (izstrādes stadijā) - nosaka vispārējos finanšu instrumentu ieviešanas nosacījumus un finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to pienākumus un tiesības; · Sabiedrības integrācijas fonda likums - nosaka Sabiedrības integrācijas fonda mērķi, uzdevumus, pārvaldības un uzraudzības kārtību, kā arī līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību; · Administratīvās procesa likums - nosaka projektu iesniegumu izskatīšanas un lēmumu pārsūdzēšanas kārtību; · Biedrību un nodibinājumu likums - veicina biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņa attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu; · Likums Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju - nosaka, ka Latvijas Republikā visām nacionālajām un etniskajām grupām tiek garantētas tiesības uz kultūras autonomiju un kultūras pašpārvaldi; · Valsts valodas likums - nosaka latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību; · Pilsonības likums - nosaka Latvijas pilsonības definīciju, Latvijas pilsonības saturu, pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopumu; · Bērnu tiesību aizsardzības likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība; · Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību. 3.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi Aprakstīt, kā likumi un noteikumi valsts atbalsta jomā ir attiecināmi uz Programmu un kā tiek risināti šādi jautājumi (piemēram, valsts atbalsta shēmas, grupu atbrīvojumi, paziņojumi, vadlīniju izmantošana). Norādīt nepieciešamās atsauces. Aprakstīt, kā Programmai ir piemērojami likumi un noteikumi publisko iepirkumu jomā un kā tiek risināti šādi jautājumi. Programmas "NVO fonds" ietvaros, līdzfinansējuma saņēmējiem ir jāievēro Latvijas Republikas normatīvie akti publisko iepirkumu jomā. Valsts atbalsta nosacījumi nav attiecināmi uz šo programmu, jo tās ietvaros, kā saņēmēji nav paredzētas komercsabiedrības. 3.4.5. Programmas stratēģijas pamatojums Aprakstīt Programmas stratēģiju, tostarp stratēģijas izvēles iemeslus un to, kā stratēģija palīdzēs sasniegt noteiktos rezultātus. Programmas izstrādē par pamatu ir izmantota uz rezultātiem bāzētā metodika. Ņemot vērā programmas ietvaros definētos izaicinājumus un vajadzību analīzi, secinām, ka tieši NVO ar savu sekmīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, izsakot priekšlikumus un ierosinājumus dažādās darbības jomās, pārstāvot sabiedrības intereses publiskās pārvaldes darbības jomās, uzraugot valsts pārvaldes procesus, sekojot līdzi dažādu diskriminācijas veidu ierobežošanai, sniedzot pakalpojumus sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām - iedzīvotājiem lauku reģionos, no vardarbības cietušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, kā arī veicinot vienotas sabiedrības izveidi un nostiprināšanos caur kultūras, valodas un vēstures aspektiem, ir tā pilsoniskās sabiedrības līdzdalības forma, ka šobrīd ir nepieciešama Latvijas kā pilntiesīgas Eiropas Savienības valsts izaugsmei. Lai nodrošinātu programmas mērķa sasniegšanu, ir izvirzīti trīs rezultāti: - veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību, - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām, - veicināt demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu. Rezultāts - veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība (apakšprogramma "NVO Darbības atbalsta programma") tiks sasniegts, stiprinot pilsonisko sabiedrību Latvijā un finansiāli atbalstot biedrību un nodibinājumu darbību demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Apakšprogrammas uzdevums ir celt NVO institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti, sniegt finansiālu atbalstu regulāras un ilggadīgas NVO darbības nodrošināšanai politikas veidošanā, rīcībpolitikas iniciēšanā un lēmumu pieņemšanā, kas sekmētu NVO sektora ietekmi demokrātijas, labas pārvaldības un pretkorupcijas principu ievērošanā. Iepriekšējā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanas periodā, apakšprogrammas ietvaros tika iesniegti 293 projekti, kas liecina par lielu NVO interesi. Apakšprogrammas kopējā indikatīvā summa ir 40% no kopējās projektiem pieejamās summas, kas noteikta, balstoties uz NVO sektora izteiktajiem priekšlikumiem. Finansējums tiks sadalīts starp diviem projektu veidiem - mikroprojekti (vietēja līmeņa intervence, kurus varēs iesniegt NVO, kas darbojas vismaz vienu gadu) - 40% no apakšprogrammas finansējuma un makroprojekti (reģionāla un nacionāla līmeņa, viena reģiona vai visas valsts intervence), kurus varēs iesniegt NVO, kas darbojas vismaz divus gadus - 60% no apakšprogrammas finansējuma. Lai sasniegtu maksimālu rezultātu ar minimāliem līdzekļiem (izmaksu efektivitātes princips), apakšprogramma paredzēta gan pieredzējušajām organizācijām, gan organizācijām, kuras ir dibinātas salīdzinoši nesen (vismaz 1 gads pirms projekta iesnieguma iesniegšanas), kuras savā ikdienā ievieš arī jaunas inovatīvas darbības formas. Ņemot vērā to, ka programma ir vērsta uz organizācijām, kurām plānots piešķirt finansējumu to regulārai ilgtermiņa darbībai (3 gadi), apakšprogrammas ietvaros ir plānots viens konkurss, kas tiks organizēts divās kārtās. Projekti prioritāri tiks atbalstīti šādās atbalsta jomās: 1) demokrātija un līdzdalības demokrātija; 2) cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības (etniskas, reliģiskas, valodas un seksuālā orientācija); 3) laba pārvaldība un atklātība; 4) rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana; 5) sociālās nevienlīdzības, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana, tostarp lauku apvidos; 6) dzimumu līdztiesība un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana. Apakšprogrammas ietvaros projektu iesniegumus var iesniegt ikvienas nozares NVO, kuras darbība atbilst iepriekš norādītajām jomām, organizācijas ikdienas izdevumu segšanai, lai nodrošinātu savas organizācijas efektīvāku un produktīvāku darbību. Ieteicamie pasākumi: · aktīva pilsoniskuma un līdzdalības demokrātijas veicināšana, t.sk. iedzīvotāju iesaistīšanās, līdzdalības veicināšana; · interešu aizstāvības un publiskās pārvaldes darbības uzraudzības pasākumi; · izpratnes veidošanas pasākumi par pilsoniskas līdzdalības veidošanu; · līdzdalība politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos; · NVO kapacitātes stiprināšana un organizatorisks atbalsts NVO (izmaksas šādām aktivitātēm nevar pārsniegt 15% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām): - NVO darbinieku/biedru/brīvprātīgo apmācības; - dalība citu NVO organizētajos pasākumos; - plānošanas dokumentu, informatīvo un analītisko materiālu un IT risinājumu izstrāde organizācijas darbības nodrošināšanai; - pieredzes apmaiņas pasākumi. · NVO pārvaldības un līdzdalības modeļa stiprināšana; · sadarbības tīklu veidošana, t.sk. Latvijas NVO dalība nacionālajos un starptautiskajos NVO tīklos, Latvijas NVO un starptautisku tīklu un koalīciju veidošana un attīstīšana, t.sk. starpsektorālā un starpnozaru sadarbība starp NVO un citiem partneriem; · papildus finansējuma piesaistīšana; · jaunu biedru piesaiste; · brīvprātīgā darba popularizēšana; · cilvēkdrošības principu ievērošanas veicināšana; · kultūras iniciatīvas, kas veicina atbalsta jomas inovatīvu īstenošanu; · informācijas un publicitātes pasākumi. Rezultātus - nodrošināt labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, pieejamības palielināšanu noteiktām mērķa grupām un demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu - plānots sasniegt, īstenojot apakšprogrammu  "NVO projektu programma", kuras mērķis ir atbalstīt biedrību un nodibinājumu darbību projektu jomā, finansējot biedrību un nodibinājumu projektus apakšprogrammas atbalsta jomās. Iepriekšējā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanas periodā, apakšprogrammas ietvaros tika iesniegts rekordliels projektu skaits - 470 projektu iesniegumi, un tās ietvaros varēja iesniegt projektu iesniegumus 11 prioritārajās jomās. Diskutējot par jaunā plānošanas perioda atbalsta jomām, Latvijas valdība identificēja vairākas jomas, kurās NVO varētu sasniegt būtiskus rezultātus un tāpēc ir nepieciešams stiprināt nevalstiskā sektora darbību. Līdz ar to apakšprogrammas ietvaros ir izvirzītas divas tematiskās atbalsta jomas: · Sociālā sektora aktivitātes, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējās un reģionālās nevalstisko organizāciju iniciatīvas sociālās iekļaušanas veicināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, t.sk. atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem; · Vienotas sabiedrības izveide - starpkultūru dialogs un nacionālo minoritāšu integrācija, t.sk. nacionālās identitātes stiprināšana, izpratni veicinošas informatīvās aktivitātes un izglītojošas aktivitātes par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātes, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu. Kopējā indikatīvā summa, kas pieejama šīs apakšprogrammas ietvaros, ir 60% no projektiem pieejamās summas. Projektu veidu sadalījums ir plānots šāds - mikroprojekti, mecoprojekti un makroprojek …