Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam

Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 199 Rīgā 2023. gada 11. aprīlī (prot. Nr. 14 36. §) Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam 1. Apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un plānā paredzēto pasākumu izpildes koordinēšanā. 3 3. Par plānā paredzēto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām nodrošināt plāna pasākumu īstenošanu plānā noteiktajos termiņos. 4 4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu institūcijām plāna īstenošanai 2024. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem. 5 5. Par plānā ietverto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām katru gadu (sākot ar 2024. gadu) līdz 1. februārim iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu, kā arī līdz 2025. gada 31. decembrim – informāciju par plāna pasākumu izpildes rezultātiem par visu plāna īstenošanas periodu. 6 6. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam apkopot saskaņā ar šā rīkojuma 5. punktu saņemto informāciju un līdz 2026. gada 1. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas novērtējumu. 7 7. Par plāna pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām izstrādāt un līdz 2025. gada 1. februārim iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā priekšlikumus par korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem laikposmam pēc 2025. gada 31. decembra. 8 8. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, veicot šā rīkojuma 5. un 7. punktā minētās informācijas izvērtējumu, izstrādāt korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam. 9 Ministru prezidents A. K. Kariņš Ministru prezidenta vietā - ārlietu ministrs E. Rinkēvičs (Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa rīkojums Nr. 199) KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS PASĀKUMU PLĀNS 2023.–2025. GADAM Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojsRīga, 2023SatursIzmantotie saīsinājumiI. Plāna kopsavilkumsII. Esošās situācijas raksturojums1. Pretkorupcijas plāna sasaiste ar citiem politikas plānošanas un starptautisko organizāciju dokumentiemIII. Plāna mērķi un rīcības virzieni1. apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai1. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi1. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatori2. apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu autonomi un pastāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā2. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi2. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatori3. apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju3. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi3. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatori4. apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību4. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi4. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatori5. apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā5. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi5. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatoriIV. Teritoriālā perspektīvaV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuVI. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtībaIzmantotie saīsinājumiAiMAizsardzības ministrijaĀMĀrlietu ministrijaAltumAkciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum"BVKBBūvniecības valsts kontroles birojsCVKCentrālā vēlēšanu komisijaDVIDatu valsts inspekcijaEDISElektroniskā datu ievades sistēmaEDSElektroniskās deklarēšanas sistēmaEISElektronisko iepirkumu sistēmaEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsEPEiropas ParlamentsFIDFinanšu izlūkošanas dienestsFKTKFinanšu un kapitāla tirgus komisijaFMFinanšu ministrijaGRECOEiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupaĢPĢenerālprokuratūraIDBIekšējās drošības birojsIeMIekšlietu ministrijaIeM ICIekšlietu ministrijas Informācijas centrsIeVPIeslodzījuma vietu pārvaldeIKNLLikums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"IKSIekšējās kontroles sistēmaIUBIepirkumu uzraudzības birojsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaKLKrimināllikumsKMKultūras ministrijaKNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsKPKonkurences padomeKPLKriminālprocesa likumsKUIKorupcijas uztveres indekssMKMinistru kabinets MK noteikumi Nr. 630  Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā"MPMilitārā policijaNAP2027Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadamNEPLPNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNILLNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijaNILLTPFNNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanaNKIMNacionālais kriminālizlūkošanas modelisNNPNoziedzības novēršanas padomeNVDNacionālais veselības dienestsNVONevalstiskās organizācijasOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaOECD KonvencijaOECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumosOECD WGBOECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Working Group on Bribery in International Business Transactions)PMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldeRIEiropas Savienības fondu Revīzijas iestāde (Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments)TATiesu administrācijaTAITiesībaizsardzības iestādesTAP portālsVienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālsTISTiesu informācijas sistēmaTMTieslietu ministrijaURLatvijas Republikas Uzņēmumu reģistrsVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVASValsts administrācijas skolaVDDValsts drošības dienestsVIDValsts ieņēmumu dienestsVISCValsts izglītības satura centrsVKValsts kontroleVKancValsts kancelejaVMVeselības ministrijaVPValsts policijaVRAAValsts reģionālās attīstības aģentūraVRSValsts robežsardzeI. Plāna kopsavilkumsKorupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam (turpmāk – Pretkorupcijas pasākumu plāns) izstrādāts, pamatojoties uz MK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 13.2. apakšpunktā noteikto, ka plānu izstrādā īstermiņam vai vidējam termiņam pamatnostādņu vietā, ja vidējā termiņā netiek izvirzīti jauni attīstības virzieni nozaru politikās. Attiecīgi jaunais Pretkorupcijas pasākumu plāns ir turpinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam (apstiprinātas ar MK 2015. gada 16. jūlija rīkojumu Nr. 393 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam") (turpmāk – Pamatnostādnes).Pretkorupcijas pasākumu plānā saglabāts iepriekš Pamatnostādnēs definētais korupcijas novēršanas un apkarošanas kurss, proti, galvenie mērķi un rīcības virzieni, taču vienlaikus tas ietver jaunu uzdevumu kopumu publiskas personas institūcijām, elastīgi reaģējot un pielāgojoties aktuālajām norisēm un problēmsituācijām sabiedrībā, tiesību normu piemērošanas problemātikai. Šajā Pretkorupcijas pasākumu plānā netiek dublēti tādi pasākumi un uzdevumi korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas ir iekļauti citu institūciju izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos.Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ir izmantota ne tikai KNAB 20 gadu profesionālā darba pieredze1 un pastāvīga darbības rezultātu analīze korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā, bet arī ir ņemtas vērā starptautisko organizāciju (piemēram, GRECO2, OECD3, "Moneyval"4) un ekspertu izteiktās rekomendācijas, dažādās darba sanāksmēs paustie priekšlikumi, kā arī ar korupcijas novēršanu un apkarošanu saistītos pasākumos (konferencēs, semināros), aptaujās, pētījumos un pārskatos izteiktās rekomendācijas par vēlamajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem vēl efektīvākai pretkorupcijas politikas īstenošanai Latvijā.Šī Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ir iesaistījušās valsts tiešās pārvaldes iestādes, to padotības vai pārraudzības iestādes, tiesu varas institūcijas, VK, tiesībsargs un Latvijas nevalstiskās organizācijas, rakstveidā sniedzot savā kompetencē un profesionālajā pieredzē balstītus priekšlikumus un rekomendācijas par veicamajiem uzlabojumiem sekmīgai korupcijas novēršanai un apkarošanai Latvijā nākamajos gados. Laikā no 2021. gada 30. marta līdz 23. aprīlim KNAB nodrošinājis sabiedrības līdzdalību Pretkorupcijas pasākumu plāna pilnveidei. Priekšlikumus sniegušas trīs nevalstiskās organizācijas, kā arī viena politiskā partija. 2021. gada 15. aprīlī Pretkorupcijas pasākumu plāna saturs pārrunāts KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes sēdē. Savukārt 2021. gada 14. un 17. maijā KNAB organizējis sanāksmi par sniegtajiem priekšlikumiem sabiedrības līdzdalības procedūras ietvaros (pārrunāti 29 priekšlikumi5). Plāna projekta starpinstitucionālā saskaņošana uzsākta 2021. gada jūlijā6.Pretkorupcijas pasākumu plāns ietver Latvijas korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas galvenos mērķus, rīcības virzienus, kā arī konkrētus pasākumus un uzdevumus to sasniegšanai.Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī turpmākajos gados tiks saglabāts korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas centrālais princips – publiskā un privāta sektora pārvaldes uzticamība, ievērojot:1) institūciju un organizāciju labas pārvaldības principu, kas ietver tiesiskuma, atklātības, vienlīdzības, objektivitātes, samērīguma, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības, saprātīga termiņa ievērošanas, līdzdalības, caurskatāmības un efektivitātes principu;2) cilvēkresursu efektīvas vadības principu, kas ietver taisnīgu nopelnu novērtējumu, ētiskuma, atklātuma, atbildības, vienlīdzības, sabiedrības interešu ievērošanas, patvaļas aizlieguma un tiesiskās paļāvības principu.Pilnveidojot normatīvo regulējumu, attīstot iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas, kā arī nodrošinot pastāvīgus personāla izglītošanas pasākumus, Pretkorupcijas pasākumu plāna īstenošana tieši vai pastarpināti ietekmēs visas publiskas personas institūcijas, tai skaitā publiskas personas kapitālsabiedrības, tādējādi sasniedzot korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķi – ievērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību.Pretkorupcijas pasākumu plānā iekļautie veicamie uzdevumi laika periodā no 2023. līdz 2025. gadam mērķtiecīgi plānoti atbilstoši jau iepriekš Pamatnostādnēs izvirzītajām korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātēm, proti:1) pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli;2) panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē un ētiska, motivēta, kompetenta personāla nodrošināšanu visā publiskajā pārvaldē un tiesu varā;3) veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā;4) īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumus privātajā sektorā.Pretkorupcijas pasākumu plānā 2023.–2025. gadam ietvertie veicamie uzdevumi organizēti, dalot tos atbilstoši pieciem galvenajiem apakšmērķiem, kā arī 13 rīcības virzieniem, lai tos sasniegtu:1. apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai1. Rīcības virziens: IKNL normu pilnveide, skaidrošana, piemērošana un personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana;2. Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus.2. apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu autonomi un pastāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā3. Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās;4. Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu, izlietojuma likumības nodrošināšana;5. Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū;6. Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā;3. apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju7. Rīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšana;8. Rīcības virziens: Trauksmes cēlēju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos;4. apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību9. Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem piemērošana;10. Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu;11. Rīcības virziens: Tiesībaizsardzības institūciju efektīvas, zināšanās balstītas darbības stiprināšana ekonomisko noziegumu apkarošanai;5. apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā12. Rīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšana;13. Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana.Pretkorupcijas pasākumu plānā ietverto uzdevumu izpildes rezultāts fokusēts uz visu Latvijas sabiedrību – tās ieguvumiem, kas saistīti ar efektīvu korupcijas novēršanu un apkarošanu, politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli.Lai Pretkorupcijas pasākumu plāna īstenošanas periodā noteiktu indikatīvu progresa līmeni izvirzīto mērķu īstenošanā pretkorupcijas jomā Latvijā, ir izvirzīti vēlamie sasniedzamie rezultatīvie rādītāji. Pretkorupcijas pasākumu plāns paredz uzdevumu izpildes laika plānojumu, kā arī pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtību.II. Esošās situācijas raksturojumsPamatnostādnes iepriekšējā plānošanas periodā ir bijušas galvenais attīstības plānošanas dokuments korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā. Atbilstoši MK 2015. gada 16. jūlija rīkojumā Nr. 393 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam" noteiktajam KNAB ir bijusi atbildīgā institūcija minēto Pamatnostādņu īstenošanā un Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildes koordinēšanā. Attiecīgi KNAB iepriekšējā pārskata periodā ir sekojis līdzi plānoto uzdevumu un pasākumu izpildes norisei. Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojums "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas 2015.–2018. gadā starpposma novērtējumu"7, apkopojot informāciju par Pamatnostādņu uzdevumu izpildes progresu laika periodā no 2015. līdz 2017. gadam (ieskaitot). Atbilstoši iepriekšminētajam MK 2015. gada 16. jūlija rīkojumam Nr. 393 ir sagatavots arī informatīvais ziņojums "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas ietekmes gala novērtējumu"8. Minētie informatīvie ziņojumi tapuši sadarbībā ar Pamatnostādņu izpildē iesaistītajām institūcijām, apkopojot to sniegto informāciju par Pamatnostādnēs ietverto uzdevumu un pasākumu izpildi, kā arī sasniegtajiem rezultātiem Pamatnostādņu darbības periodā.Tā kā korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no faktiskās situācijas valsts politiskajā, ekonomiskajā, kā arī sociālajā un tehnoloģiskajā vidē, Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ir apzināti un ņemti vērā šie aspekti. Analīze par pastāvošo korupcijas novēršanas un apkarošanas vidi Latvijā ietverta informatīvajā ziņojumā "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas ietekmes gala novērtējumu". Pretkorupcijas pasākumu plāns izstrādāts, balstoties uz Pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu un tajā gūtajiem secinājumiem, kā arī ņemot vērā citu saistīto politikas plānošanas un starptautisko organizāciju dokumentu saturu, kas ietver vai atbalsta aktuālās korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas iniciatīvas.1. Pretkorupcijas plāna sasaiste ar citiem politikas plānošanas un starptautisko organizāciju dokumentiemPretkorupcijas pasākumu plāns ir galvenais attīstības plānošanas dokuments korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā, bet vienlaikus tas ir skatāms kopsakarā ar vairākiem citiem politikas plānošanas dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti publiskas personas institūcijām paredz tādus uzdevumus, kuru izpilde saistīta ar šajā plāna izvirzīto virsmērķi: ievērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību. Būtiskākie ar Pretkorupcijas pasākumu plānu saistītie politikas plānošanas dokumenti ir:1) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam9, kas ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments (Saeimā apstiprināts 2020. gada 2. jūlijā). Tā vīzijā par Latvijas nākotni 2027. gadā vienlīdzīgu tiesību kontekstā pausts mērķis virzīties uz pieaugošu caurspīdīguma politiku, samazinot korupcijas riskus kā valsts, tā pašvaldību iestādēs. Šī plāna viena no sešām definētajām prioritātēm ir "Vienota, droša un atvērta sabiedrība". Tajā noteiktais rīcības virziens "Tiesiskums un pārvaldība" kā vienu no uzdevumiem paredz nodrošināt "efektīvu, ērtu, savlaicīgu, sabiedrībai saprotamu un pieejamu tiesībaizsardzības sistēmu, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, savstarpēju sadarbību un vienotu izpratni juridisko procesu vienkāršošanai (savstarpēji papildinoši un pieejami digitālie risinājumi, kopējās sadarbības platformas un mācības, vienotas prakses, pētniecības un ekspertīzes), ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, t.sk. īstenojot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu" (rīcības virziena uzdevums Nr. 429).2) Nacionālās drošības koncepcija10 (Saeimā apstiprināta 2019. gada 26. septembrī), kur attiecībā uz valsts iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanu uzsvērts, ka "augstais korupcijas līmenis, maksātnespējas procesu negodprātīga izmantošana un gadījumi, kuros pastāv aizdomas par valsts un pašvaldību vai to uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos noziedzīgos nodarījumos sabiedrībā atstāj negatīvu iespaidu uz tiesiskuma nodrošināšanu valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanu joprojām negatīvi raksturo samērā ilgais lietu izskatīšanas laiks tiesās." Viena no prioritātēm nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas kontekstā ir Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana. Minētajā koncepcijā norādīts, ka "korupcija, nepilnības publisko iepirkumu procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību". Lai nodrošinātu stabilu ekonomisko vidi, Nacionālās drošības koncepcija paredz, ka "ir jāveic reformas publiskajā sektorā, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, lai uzlabotu to darbības un pieņemto lēmumu pārskatāmību, novērstu korupcijas riskus un interešu konflikta situācijas.[..]Vienlaikus ir jānodrošina atbilstošas tiesību aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī jāuzlabo tiesu sistēmas darbības efektivitāte šādu noziegumu iztiesāšanā".3) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"11 (Saeimā apstiprināta 2010. gada 10. jūnijā) – dokumentā uzsvērtas iespējamas cēloņsakarības starp sabiedrības uzticēšanās līmeņa kritumu valsts pārvaldes institūcijām, politiskajām organizācijām (partijām) un korupcijas risku rašanos, tādējādi norādot uz nepieciešamību būtiski celt iedzīvotāju uzticības līmeni valsts pārvaldei, lai turpmāk sekmētu politikas īstenošanu ikvienā jomā.4) "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam"12 (MK pieņemts 2022. gada 22. februārī) – plāns izstrādāts, aktualizējot ar MK 2020. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 576 apstiprināto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam". Tā ietvaros definēta virkne uzdevumu ar mērķi stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPFN jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Secīgi ar MK 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940 pieņemts "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam"13.5) MK 2020. gada 11. februāra rīkojums Nr. 49 "Par Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai"14, kas ietver pasākumu kopumu publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai un tostarp korupcijas risku mazināšanai.6) "Pasākumu un uzdevumu plāns Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 3. fāzes rekomendāciju izpildei"15 (MK pieņemts 2020. gada 28. aprīlī) – izstrādāts, lai nodrošinātu WGB 3. fāzes rekomendāciju izpildi. Plāns ietver pasākumu un uzdevumu kopumu, kas balstīti uz OECD WGB izteiktajām rekomendācijām 3. fāzes novērtējuma ziņojumā. Plāna mērķis ir koordinēti attīstīt Latvijas spējas atklāt un izmeklēt pārrobežu korupciju un ar to saistītos noziegumus (naudas atmazgāšana, finanšu noziegumi, tostarp ar grāmatvedību saistītie pārkāpumi), kā arī stiprināt tiesiskumu, veicināt ekonomisko izaugsmi, nodrošināt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu un stabilu tiesisko vidi.7) Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns16 (NNP apstiprināts 2021. gada 3. jūnijā) – paredz uzdevumus trīs rīcības virzienos: (1) "Risku vadība un prioritāšu noteikšana" ar mērķi identificēt noziedzības riskus, identificēt prioritāros pasākumus, veltot tiem attiecīgus resursus, kā arī stiprināt sabiedrības uzticēšanos tiesai, prokuratūrai un tiesību aizsardzības iestādēm; (2) "Iestāžu darbības kvalitāte, efektivitāte un sadarbība" ar mērķi pilnveidot un attīstīt tiesībsargājošo iestāžu funkciju izpildi un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītošanu un apmācību, veicināt sadarbību starp tiesībsargājošajām iestādēm, celt to tehnoloģisko kapacitāti un veiktspēju; (3) "Atbildība par rezultātu sasniegšanu" ar mērķi nodrošināt izvirzīto mērķu un citu institūciju sniegto rekomendāciju izpildes uzraudzību, kā arī pastāvīgi apzināt aktualitātes noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā un atbilstoši veikt risku pārvērtēšanu. Šis plāns korupcijas novēršanas un apkarošanas kontekstā ir būtisks, jo paredz nozīmīgāko korupcijas risku apzināšanu Latvijā un vienotas korupcijas novēršanas metodoloģijas izstrādi. Tāpat plāna ietvaros paredzēts izstrādāt konceptuālo ziņojumu par normatīvo aktu, kas regulē interešu konflikta novēršanu un mazina korupcijas riskus valsts amatpersonu darbībā, modernizāciju un vienota korupcijas risku analītiska rīka izveidi, lai pilnvērtīgi izmantotu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošās datu bāzes.8) Valsts kontroles lietderības revīzijā "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietverto priekšlikumu ieviešanas plāns17 (NNP apstiprināts 2021. gada 15. aprīlī) – ietver 20 priekšlikumus veicamajiem pasākumiem noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti negatīvi ietekmējošo faktoru novēršanai. Šajā plānā likts uzsvars uz (1) vienotas izpratnes veidošanu par tiesību normu piemērošanu, novēršot neskaidrības par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai kriminālprocesos, (2) KL un KPL likuma regulējuma izpēti un pilnveidošanu jeb rīcības mehānismu ieviešanu to tiesību aktu normu identificēšanai, kuru piemērošanā praksē ir problēmas, un attiecīgi to novēršanai, (3) kopējās sistēmas noslodzes mazināšanu un kvalificētāko resursu koncentrēšanu sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai, kā arī uz (4) pasākumiem, lai procesa virzītāji dažādās kriminālprocesa stadijās varētu saņemt kvalificētu ‘tehnisku’ un konsultatīvu atbalstu, (5) pasākumiem prokuratūras darbības regulējuma pilnveidei un (6) pasākumiem kriminālprocesa digitalizēšanai un E-lietas programmas pārvaldības pilnveidošanai.Kopumā šis plāns ietver daudz nozīmīgu uzdevumu, kuru izpilde sekmēs korupcijas apkarotāju darba efektivitāti un atbilstoši rezultātiem cels sabiedrības uzticību Latvijas tiesu sistēmai un tiesībaizsardzības iestādēm kopumā.9) "Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.-2027. gadam"18 iekļauj publiskās pārvaldes profesionālās attīstības un mācīšanās stratēģiskās prioritātes laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Šī plāna viena no stratēģiskajām prioritātēm ir nodrošināt godprātīgu darbu publiskajā pārvaldē, kas sasaucas arī ar Pretkorupcijas pasākumu plāna atsevišķiem rīcības virzieniem, proti, publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus, kā arī iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās. Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns paredz sistēmisku, saskaņotu un vienotu publiskās pārvaldes mācīšanās un attīstības programmu, pasākumu plānošanu un īstenošanu, aptverot plašu auditoriju, kas ir: jaunie nodarbinātie, visi valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātie, cilvēkresursu vadības un attīstības speciālisti, tiesībaizsardzības institūcijās nodarbinātie, ES fondu vadības speciālisti, vidējā un zemākā līmeņa vadītāji, augstākā līmeņa vadītāji, kā arī politiskās amatpersonas. Pēc plānoto apmācību īstenošanas tiek prognozēti konkrēti ieguvumi, proti, ieviesta uz vērtībām balstīta kultūra publiskajā pārvaldē, publiskajā pārvaldē attīstīta augsta integritāte (godprātība), augstākajā politiskajā un vadības līmenī attīstīta izpratne par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas pamatprincipiem un stiprināta tiesībaizsardzības iestāžu veiktspēja un nodarbināto profesionālā pilnveide.10) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (MK pieņemts 2021. gada 28. aprīlī)19 – Plāna 6. komponente Likuma vara ietver mērķus 1) veicināt tiesiskumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, krāpšanas, finanšu, ekonomisko noziegumu identificēšanas/atklāšanas un tiesu efektivitātes stiprināšanu, papildus stiprināt Latvijas reģionos strādājošo tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) iesaisti un profesionalitāti ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā, vismaz par 40% palielinot atklāto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu īpatsvaru; 2) Sekmēt publiskās pārvaldes modernizācijas reformas ieviešanu, stiprinot publiskās pārvaldes vērtības, ētikas pamatprincipus, integritāti un profesionalizāciju, īstenojot sistemātisku attīstības pasākumu kopumu, kas veicinātu publiskās pārvaldes transformāciju uz atbalstošu un cilvēku centrētu efektīvu, viedu pārvaldību un nodarbināto spēju efektīvi vadīt un novērst interešu konflikta un publiskā iepirkuma kļūdu riskus, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; 3) Stiprināt pilsonisko dialogu un nevalstisko organizāciju pārstāvniecību sociālās drošības jomā, atbalstot organizāciju vai to sadarbības tīklu izveidi, izaugsmi un attīstību sociāli visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu interešu efektīvai pārstāvībai publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā, kā arī sekmēt nevalstisko organizāciju aktīvāku darbību sabiedrības interešu uzraudzības jomā; 4) palielināt atklātību un konkurenci publisko iepirkumu jomā, kā arī mazināt korupcijas riskus, īstenojot pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju profesionalizācijas stratēģiju, kā arī īstenojot uz riskiem balstītus kontroles pasākumus. Atbilstoši minētajiem mērķiem ir pakārtoti un definēti reformu un investīciju virzieni laikā no 2021. līdz 2026. gadam.11) Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības20 (atbalstīts 2020. gada 27. novembrī Finanšu sektora attīstības padomes sēdē ) – mērķis veicināt vienotu un konsekventu pieeju valsts institūciju un finanšu iestāžu sadarbībā, finanšu darījumu uzraudzībā, kā arī veicināt izpratni par kopīgo atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā, vienlaikus nodrošinot augstāko starptautisko atbilstības standartu ievērošanu. Plāna 18. pasākums paredz nodrošināt atbilstošu un aktīvu ieviesto Sadarbības koordinācijas grupas mehānismu darbību, faktisku izmantošanu un kultūru no valsts institūciju, tiesībaizsardzības institūciju un privātā sektora puses. Minētā pasākuma mērķis ir veicināt privātā un publiskā sektora sadarbību finanšu, ekonomisko un ar korupciju saistīto noziegumu novēršanā un izmeklēšanā.12) Latvijas Ceturtais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2020.–2021. gadam21 (MK pieņemts 2020. gada 11. februārī) – rīcības plāna mērķis ir veicināt atvērtās pārvaldības vērtību – atklātības, atbildības un sabiedrības līdzdalības, tajā skaitā izmantojot digitalizāciju un inovāciju, – iedzīvināšanu Latvijā. Rīcības plānā iekļautas sešas apņemšanās jeb rīcības virzieni plāna mērķu sasniegšanai, kuros Latvija apņemas strādāt, lai veicinātu atvērto pārvaldību Latvijā: 1) Publisko iepirkumu un līgumu atklātība; 2) Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana; 3) Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība; 4) Atvērtā pārvaldība pašvaldībās; 5) Kvalitatīva sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā; 6) Korupcijas novēršanas pasākumi.13) Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadam22 (MK pieņemts 2022. gada 10. februārī) – rīcības plāna mērķis ir veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē un valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību. Plāna pasākumi veicina atbilstību starptautiski definētām atvērtās pārvaldības vērtībām un faktoriem, kuri veicina uzticēšanās valsts pārvaldībai. Uzdevumi strukturēti atbilstoši 3 rīcības virzieniem: 1) Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē; 2) Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība; 3) Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā.14)  Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" (MK pieņemts 2015. gada 4. februārī). Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai" 3.4.2.1. pasākuma "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros paredzēts nodrošināt sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā. Pretkorupcijas pasākumu plāna III sadaļā iekļauti pasākumi, kuri tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros.15) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam kā 16. mērķis izvirzīts "veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt taisnīgas tiesas pieejamību visiem un izveidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas visos līmeņos". Tas ietver apakšmērķi ievērojami samazināt visu veidu korupciju un kukuļdošanu (16.5. apakšmērķis) un attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos (16.6. apakšmērķis)23.Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ņemti vērā priekšlikumi, ko sniegušas valsts tiešās pārvaldes iestādes, to pakļautības vai pārraudzības iestādes, kā arī Latvijas nevalstiskās organizācijas. Turklāt ievērotas dažādos dokumentos iekļautās starptautisko organizāciju prasības un rekomendācijas:1) EP un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem24;2) EP 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas, atklājot uzņēmumu un publisko iestāžu konfidenciālu informāciju, darbojas sabiedrības interesēs (2016/2224(INI))25;3) GRECO Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojums "Korupcijas novēršana parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru darbībā" (pieņemts 2012. gada 7. decembrī)26;4) GRECO Piektās novērtēšanas kārtas ziņojums "Korupcijas novēršana un integritātes veicināšana centrālajās valdībās (augstākās izpildvaras funkcijas) un tiesībaizsardzības iestādēs"27 (pieņemts 2018. gada 22. jūnijā).Plāna saturs vienlaikus veidots, balstoties uz Saeimas pieņemtajiem likumiem par Latvijas Republikas pievienošanos starptautiskajiem līgumiem (konvencijām), kas paredz noteiktus valsts pienākumus cīņā pret korupciju. Latvijai saistošās konvencijas:1) 2003. gada 31. oktobra Apvienoto Nāciju organizācijas Pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2006. gada 3. februārī); 2) Konvencija par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (Latvijas Republikā stājās spēkā 2004. gada 1. maijā)3) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2000. gada 20. decembrī);4) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols (Latvijas Republikā stājās spēkā 2006. gada 30. jūnijā);5) 1999. gada 4. novembra Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2005. gada 9. martā)6) Eiropas Padomes līgums par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu (Latvijas Republikā stājās spēkā 2000. gada 30. jūnijā);7) OECD Konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2014. gada 21. martā).III Plāna mērķi un rīcības virzieniPlāna mērķisIevērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību.Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītājiAttīstīta starpinstitucionālā sadarbība, paaugstinot korupcijas novēršanas un apkarošanas efektivitāti.Progresa rādītājsMērvien.GadsPrognozētais rezultat. rādītājsPlānošanas dokumentsKorupcijas uztveres indeksspunkti202464NAPIedzīvotāju politiskās uzticēšanās indekss (Saeima/tiesībaizsardzības sistēma/policija/politiskās partijas/Eiropas parlaments/ ANO)Skala0-1020243,5NAPPolitiskās uzticēšanās indekss1)Saeima;2)MK;3)novada/ pilsētas pašvaldība;4) politiskās partijas%20241) 23,12) 25,53) 59,64) 13,8NAPUzticēšanās tiesībaizsardzības sistēmai1) tiesas;2) prokuratūra;3) policija%20241) 45,52) 45,83) 62,0NAPValsts pārvaldes darbības efektivitātes indekss%2030>95Latvija 20301. apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībaiŠis Pretkorupcijas pasākumu plāna apakšmērķis ietver divus galvenos rīcības virzienus:1. Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana;2. Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus.Aizvadītajā politikas plānošanas periodā laikā no 2015.–2020. gadam publiskā pārvalde piedzīvojusi zīmīgas pārmaiņas un attīstību. Vērojama izaugsme valsts amatpersonu izpratnē par savu tiesisko statusu, tiesībām, pienākumiem un atbildību. To sekmējuši mērķtiecīgi un intensīvi valsts un pašvaldību institūciju personāla izglītošanas pasākumi28 par pretkorupcijas, interešu konflikta novēršanas, publiskās pārvaldes ētikas, iekšējās kontroles un korupcijas risku novēršanas jautājumiem, kā arī par OECD Konvencijas ieviešanu un citām tēmām, tai skaitā par lobēšanu, korupcijas riskiem medicīnā, daļā no mācību pasākumiem sekmīgi izmantojot VAS īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" atbalsta un finansējuma iespējas, kurā KNAB darbojies kā stratēģiskais sadarbības partneris un satura pārraugs.Izglītošanas funkcijas īstenošanas ietvaros KNAB arvien vairāk izmanto interaktīvas mācību metodes tiešsaistē un turpinās tās attīstīt.Uzsvaru liekot pasākumiem institūciju iekšējās kontroles stiprināšanai pretkorupcijas jautājumos, Latvija pakāpeniski tuvojas mērķim mazināt nepieciešamību pēc institūciju ārējās kontroles. Tā, piemēram, Latvijā no 2015. gada ieviesta tālākizglītotāju pretkorupcijas jautājumos publiskas personas institūcijās sagatavošanas programma un nodrošināta metodiskā atbalsta sniegšana tālākizglītotājiem. Taču darbs turpināms arī nākamajos gados.Pieņemot MK 2018. gada 21. novembra ieteikumus Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi"29, ir nostiprināta vienota izpratne par valsts pārvaldes vērtībām un uz tām balstītiem ētikas pamatprincipiem, kā arī tiem atbilstošu rīcību. Lai vairotu sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm kopumā un sekmētu labu pārvaldību, turpmākajos gados publiskas personas institūcijās ir būtiski stiprināt gan pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēmu, gan integrēt valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipus valsts un pašvaldības institūciju personāla ikdienas darbā. 2020. gada nogalē veiktajā Eirobarometra pētījumā30 noskaidrots, ka visvairāk iedzīvotāju (38%) neuzticas tieši Saeimai un tās locekļiem, uzskatot, ka lielākā daļa vai pat visi cilvēki šajā institūcijā ir korumpēti. Vienlīdz nozīmīga neuzticība pausta Latvijas valdības amatpersonām (30%) un pašvaldību pārstāvjiem (tostarp mēriem) (30%). Tādēļ sabiedrības uzticības atgūšana minētajiem varas pārstāvjiem nākamajos gados būs sarežģīts izaicinājums. To varētu sekmēt lielāka likumdevēja (Saeimas) iesaiste un atbalsts, pirmkārt, Latvijai saistošu starptautisku rekomendāciju izpildē, otrkārt, valsts iekšējo pretkorupcijas iniciatīvu virzīšanā, kā arī, treškārt, Saeimas pašregulācijas īstenošanā, vēršoties pret faktiskiem un potenciāliem interešu konfliktiem un sodot tos, kuri neievēro ētiskas uzvedības standartus.Aizvadītajos sešos gados KNAB pastāvīgi sekojis līdzi IKNL piemērošanas praksei, kā arī problēmjautājumiem, uz kuriem KNAB reaģējis gan ar skaidrojumu sniegšanu valsts amatpersonām par konkrētu tiesību normu piemērošanu, gan ar Saeimā virzītiem IKNL grozījumiem. Vienlaikus VID pilnveidojis valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu metodoloģiju, kā arī veicis informatīvu darbu, lai sekmētu pareizu valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanu EDS. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai 2020. gadā Latvijā valsts amatpersonas statusā bijušas 57 684 personas31.Jaunais politikas plānošanas periods būs nozīmīgs ar IKNL padziļinātu analīzi un pārvērtēšanu. Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros projektā "Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšanai Latvijā" 2023. gadā OECD eksperti veiks padziļinātu analīzi par IKNL atbilstību starptautiskajiem standartiem un labajai praksei. Šajā pretkorupcijas pasākumu plāna sadaļā iekļautie uzdevumi ir mērķtiecīgi plānoti, lai turpmākajos gados nostiprinātu vienotu praksi attiecībā uz valsts amatpersonas statusa piemērošanu publiskas personas institūciju darbiniekiem, precizējot pazīmes, pēc kādām nodarbinātajam būtu piešķirams valsts amatpersonas statuss publiskas personas institūcijā. Vienlaikus plānā ietverto uzdevumu izpilde sekmēs IKNL valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu samērīgumu un pamatotību.Būtiska ietekme uz sociālo un ekonomisko vidi ilgtermiņā ir prognozējama valdības pieņemtajiem lēmumiem, rīkojumiem, noteikumiem un citiem tiesību aktiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanu un epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikšanu valstī, sākot no 2020. gada marta. Šī ārkārtējā situācija, kas Latvijā izraisījusi ekonomikas lejupslīdi un ievērojami palielinājusi bezdarbnieku skaitu32, var radīt spriedzi darba tirgū, kā arī veicināt pazīšanās un sakaru izmatošanu, lai lielās konkurences apstākļos iegūtu algotu darbu citstarp valsts un pašvaldību institūcijās. Tāpat neierastie un vienlaikus sarežģītie apstākļi, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija, uzņēmumiem cīnoties par savu preču un pakalpojumu noieta tirgu, var būt pamats paaugstinātiem korupcijas riskiem valsts un pašvaldību institūciju publiskajos iepirkumos.Pretkorupcijas pasākumu plāna izpildē iesaistītās institūcijas ir apņēmušās turpināt darbu saistībā ar personāla pārvaldības uzlabošanu, veicinot augstu ētisko vērtību un principu ievērošanu un mazinot indivīdu motivāciju veikt krāpnieciskas vai nelikumīgas darbības to personisko interešu apmierināšanai.Balstoties uz valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju sniegtajiem priekšlikumiem publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošanai, ētiskas rīcības iedzīvināšanai praksē, kā arī korupcijas un interešu konflikta risku mazināšanai, Pretkorupcijas pasākumu plānā izvirzīti uzdevumi:- Celt jauno valsts amatpersonu informētību, kā arī uzturēt pieredzējušo valsts amatpersonu zināšanas par to darba devēju īstenotajiem korupcijas un interešu konflikta novēršanas pasākumiem, kā arī ētiskas uzvedības standartiem;- Veidot, attīstīt sadarbību ar izglītības institūcijām agrīnai pretkorupcijas politikas ideju pārnesei sabiedrībā;- Īstenot jaunas pieejas valsts pārvaldes vērtību un ētikas pamatprincipu iedzīvināšanā;- Turpināt publisko institūciju tālākizglītotāju pretkorupcijas jautājumos sagatavošanu un kompetences celšanu.1. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi1. Rīcības virziensIKNL normu pilnveide, skaidrošana, piemērošana un personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš1.1.Nodrošināt datos balstītu pamatu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" tālākai pilnveidei, veicot tā novērtējumu un reaģējot uz publiskās pārvaldes attīstības tendencēm un vienlaikus nodrošinot samērīgus, pamatotus un efektīvus pasākumus interešu konflikta situāciju novēršanai valsts amatpersonu darbībā.(sasaiste ar Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāna laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam pasākumu Nr.1.1.3 un rezultatīvo rādītāju Nr.3)Veikts neatkarīgs pētījums un iegūti secinājumi par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" trūkumiem, nepilnībām un iespējamiem pilnveides virzieniem.Veikts pētījums, iegūta jauna informācijas bāze normatīvo aktu tālākai pilnveidei.KNAB_30.12.2023.1.2.Nodrošināt valsts amatpersonām un sabiedrībai saprotamu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietverto tiesību normu interpretāciju.Sagatavots skaidrojumu apkopojums par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, aizliegumu, kā arī pienākumu būtību un piemērošanu.Nodrošināti publiski pieejami likuma normu skaidrojumi.KNAB_pastāvīgi1.3.Nodrošināt vienotu praksi attiecībā uz valsts amatpersonas statusa piemērošanu publiskas personas institūciju darbiniekiem.Izstrādātas vadlīnijas publiskas personas institūciju vadītājiem, skaidrojot, pēc kādām pazīmēm nodarbinātajam piešķirams valsts amatpersonas statuss publiskas personas institūcijā.1) Izstrādātas vadlīnijas; 2) Samazinās konstatēto neatbilstību skaits institūciju iesniegtajos valsts amatpersonu sarakstos.VIDKNAB31.03.2023.[izpildīts33]1.4.Pārskatīt valsts amatpersonu loku Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldē atbilstoši izvērtējumam par nodarbināto veicamajām funkcijām.Noteiktajās institūcijās izvērtēta nodarbināto personu atbilstība amatpersonas statusam un, ja nepieciešams, sagatavoti priekšlikumi grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".1) Sagatavoti un MK iesniegti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā";2) Skaitliskas izmaiņas valsts amatpersonu sarakstos Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldēKNABFM (VID), AiM, IeM, TM31.12.2025.1.5.Pilnveidot ES fondu vadības un kontroles sistēmu interešu konflikta risku mazināšanai.Atbilstoši ES fondu vadības un kontroles sistēmas audita Nr.SA/ESIF/2020/10 ziņojumā par interešu konflikta mazinošiem pasākumiem Finanšu ministrijā kā ES fondu vadošajā iestādē un Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā kā ES fondu sadarbības iestādē rezultātiem pilnveidota ES fondu vadības un kontroles sistēma interešu konflikta risku mazināšanai.1)Veikts izvērtējums un izteiktas rekomendācijas par nepieciešamajiem grozījumiem ārējos normatīvajos aktos un/vai iestāžu iekšējos normatīvos, pilnveidojot ES fondu vadības un kontroles sistēmu interešu konflikta mazināšanai; 2) Izvērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešana atbilstoši saskaņotam ieteikumu ieviešanas grafikam.1) Revīzijas iestāde;2) Atbilstoši saskaņotam ieteikumu ieviešanas grafikam_29.11.2021. apstiprinātā izvērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešanas termiņš -  atbilstoši saskaņotam ieteikumu ieviešanas grafikam.[izpilde turpinās34]1.6.Nodrošināt interešu konflikta pārvaldības sistēmu personām, kas pilda MK locekļu ārštata konsultatīvo darbinieku pienākumus.(sasaiste ar GRECO V novērtēšanas kārtas ziņojumu, rekomendācija Nr. ix. / i))Izvērtēts MK 18.05.2004. noteikumu Nr.495 "Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci" regulējums un sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu interešu konfliktu novēršanu MK locekļu ārštata konsultatīvo darbinieku darbībā.Sagatavoti un MK iesniegti priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumāVKanc, KNAB_31.03.2023.[izpildīts35]1.7.Pārskatīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.pantā noteiktos vispārējos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus, nodrošinot samērīgus un likuma mērķim atbilstošus ierobežojumus.Izvērtēti likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.pantā noteiktie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi, tai skaitā iespēja savienot valsts amatpersonas amatu, piemēram, ar izglītības iestādes vecāku padomes locekļa pienākumu izpildi.Sagatavoti un MK iesniegti nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumāKNABVID, TM30.06.2024.1.8.Nodrošināt ārstniecības iestāžu atbildīgu, caurskatāmu un ētisku zinātniskās komercdarbības veikšanuVeikts izvērtējums par Latvijas ārstniecības iestāžu zinātniskās komercdarbības praksi un ārstniecības personāla iesaisti pētnieciskajā darbā (pētnieciskās darbības organizēšana, finansēšana un uzraudzība), sniedzot priekšlikumus ārstu pētnieciskās darbības atklātības nodrošināšanai un finansēšanas kārtības pilnveidošanai.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsVM_29.12.2023.1.9.Rosināt Saeimai pārskatīt un aktualizēt Saeimas deputātu ētikas kodeksu un papildināt to ar praktiskiem pasākumiem, kas sniegtu atbilstošas vadlīnijas un ieteikumus Saeimas locekļiem par regulējumu, kas saistīts ar ētiku, interešu konfliktu un korupcijas novēršanu(sasaiste ar GRECO IV novērtēšanas kārtas ziņojums, rekomendācija Nr. iii.)Izstrādātas rekomendācijas Saeimai par vēlamajiem veicamajiem uzlabojumiem un grozījumiem esošajā Saeimas ētikas kodeksā.Sagatavotas rekomendācijas un nosūtītas SaeimaiVKanc, KNAB 31.12.2023.1.10.Veikt pasākumus, lai ieviestu efektīvu "atdzišanas" (angl. – cooling-off) periodu valsts pārvaldē nodarbinātajiem.Veikts aktuālās situācijas izvērtējums par "atdzišanas" periodu valsts pārvaldē, tā īstenošanu un kompensējošajiem mehānismiem.Apzinot starptautisko pieredzi, sniegti priekšlikumi iespējamiem tiesiskiem risinājumiem kontroles mehānismu attīstīšanai.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsVKanc, LM, KNAB_01.03.2024.Izstrādāts tiesiskais regulējums valsts pārvaldē nodarbināto "atdzišanas" perioda ieviešanai un uzraudzībai, vienlaikus definējot, kādās situācijās "atdzišana" attiecināma.Izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā01.07.2025. 2. Rīcības virziensPubliskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskusNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš2.1.Veidot sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm par fakultatīva studiju kursa izstrādi un ieviešanu veselības aprūpes studiju virziena īstenošanas ietvaros.Noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas augstskolām par fakultatīva studiju kursa īstenošanu veselības aprūpes studiju virziena ietvaros par korupcijas riskiem un to novēršanu veselības aprūpes sistēmā.Noslēgts sadarbības līgumsKNAB, VM, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte_01.07.2025.2.2.Iedzīvināt MK 21.11.2018. ieteikumos Nr.1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" noteiktos ētikas pamatprincipus un valsts pārvaldes vērtības.(sasaiste ar Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānu 2021.-2027. gadam, pasākums Nr. 1.1.)2.2.1. Izstrādāts mācību modulis par ētikas pamatprincipiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tajā skaitā jaunajiem darbiniekiem valsts pārvaldē, iekļaujot spēles elementus.1) Izstrādāts e-kurss par misiju un vērtībām valsts pārvaldē;2) Interaktīva ētikas spēleVKanc, VAS_01.07.2023.[tiek pildīts36]2.2.2. Veikts pētījums par publiskas personas institūciju ētikas kodeksu piemērošanas praksi.Veikts pētījumsVKanc30.12.2024.2.3.Turpināt publisko institūciju tālākizglītotāju pretkorupcijas jautājumos sagatavošanu, kā arī nodrošināt metodisko palīdzību tālākizglītotāju pilnvērtīgai funkciju veikšanai savās institūcijās.1) Nodrošināts tālākizglītotāju apmācības pamatkurss (jaunajiem tālākizglītotājiem); 2) Nodrošināts tālākizglītotāju kompetences celšanas kurss (tālākizglītotājiem ar iepriekšēju pieredzi).1) Apmācības pasākumu skaits, apmācīto tālākizglītotāju skaits;2) Apmācības pasākumu skaits, apmācīto tālākizglītotāju skaitsKNAB_1) reizi gadā; 2) ne retāk kā reizi gadā[tiek pildīts37]2.4.Apzināt starptautiskās tendences augstāko valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanā, tostarp ģimenes ienākumu deklarāciju lomu valsts amatpersonu faktiskā mantiskā stāvokļa un potenciālo interešu konfliktu izvērtēšanā.Apkopota starptautiskā prakse augstāko valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanā, apzinot potenciālo personu loku (radinieki), kuru mantiskā stāvokļa uzrādīšana valsts amatpersonas deklarācijā ir būtiska pašas valsts amatpersonas faktiskā mantiskā stāvokļa un interešu noteikšanai.Sagatavots izvērtējums ar priekšlikumiem turpmākai valsts amatpersonu ienākumu deklarēšanas sistēmas pilnveideiKNAB_31.12.2025.2.5.Izstrādāt objektīvus un pārskatāmus kritērijus, kas ļautu noteikt policijas un robežsardzes darbinieku integritāti un atbilstību piemērojamajam ētikas kodeksam, un iekļaut tos periodiskajos darbības novērtējumos.(sasaiste ar GRECO V novērtēšanas kārtas ziņojums, rekomendācija Nr. xiv.)Izstrādāti vienoti, objektīvi un skaidri kritēriji policijas un robežsardzes darbinieku integritātes un atbilstības piemērojamajam ētikas kodeksam vērtēšanai.Grozījumi normatīvajos aktosIeM, VP, VRS_30.12.2023.[izpildīts]382.6.Nodrošināt zināšanu pilnveides semināru Saeimas deputātiem par interešu konflikta novēršanas, tajā skaitā ētikas, jautājumiem.Sniegts atbalsts Saeimas deputātu apmācību nodrošināšanā un iepriekš konstatētu ētikas pārkāpumu analīzē.Īstenots viens izglītošanas pasākumsKNAB_14. Saeimas sasaukuma sākums[izpildīts39]1. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatoriNodrošināt tādu valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai Nr. p.k.  Rezultatīvais rādītājs  Mērvienība  Bāzes gads  Bāzes gada vērtība  Mērķa vērtība 2023  Mērķa vērtība 2025  Datu avots  1.1. Publiskās pārvaldes darbības efektivitāte (government effectiveness) %  2020  76,92  80  88  The Worldwide Governance Indicators  1.2. Apmācīto personu skaits KNAB rīkotajos izglītojošajos pasākumos Skaits  2020  6 060  6800  7300  KNAB  1.3. Par pretkorupcijas tēmām apmācīto personu skaits ES fondu finansētajos pasākumos Skaits  2020  1854  700040  1150041  VAS  1.4. Apmācīto personu (tālākizglītotāju) skaits Skaits  2020  0  85  95  KNAB 2. apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu autonomi un pastāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorāŠis Pretkorupcijas pasākumu plāna apakšmērķis ietver četrus galvenos rīcības virzienus:3. Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās;4. Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu, izlietojuma likumības nodrošināšana;5. Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū;6. Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā.Lai nodrošinātu vienotu izpratni par pamatprasībām iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijās, pieņemti MK 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 63042, kā arī 2018. gada janvārī ar KNAB priekšnieka rezolūciju apstiprinātas vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā43. Vadlīnijas izstrādātas ar mērķi sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai, ieviešot iepriekš minētajos MK 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 noteiktās pamatprasības.Aizvadītajā politikas plānošanas periodā laikā no 2015.–2020. gadam, KNAB sekojis līdzi institūciju iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas attīstības dinamikai. Sagatavoti trīs informatīvie ziņojumi par iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtējumu institūcijās44, atspoguļojot aktuālo situāciju valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā kapitālsabiedrībās, iekšējās pretkorupcijas kontroles jomā 2015., 2017. un 2019. gadā. 2019. gada vismaz 80% ministrijās un to padotības iestādēs bija ieviesta iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Secināts, ka laikā no 2015. gada līdz 2019. gadam par 66% pieaudzis to pašvaldību skaits, kur ir ieviestas pretkorupcijas pasākumu procedūras. 2019. gadā no kopskaitā 119 pašvaldībām 90 vietvarām bija izstrādāti pretkorupcijas pasākumu plāni45. Lai arī būtiski palielinājies to pašvaldību skaits, kurās ir sagatavots pretkorupcijas pasākumu plāns un kurās pastāv iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas, turpmākajos gados (pēc 2021. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas) institūcijām ir jāvelta īpaša uzmanība nodarbināto informēšanai un izpratnes veicināšanai par to īstenotajiem pretkorupcijas pasākumiem un katra darbinieka lomu tajos, tādējādi ceļot iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Nākamajā politikas plānošanas periodā ar dažādiem informatīva atbalsta pasākumiem plānots: 1) veicināt ārējās kontroles pārorientāciju uz iekšējo kontroli, vairojot resoru un institūciju (vadītāju) atbildību un stiprinot to iekšējo pretkorupcijas kontroles sistēmu; 2) nodrošināt vienotu un skaidru valsts amatpersonu rīcības modeli situācijās, ja valsts amatpersonai tiek piedāvāts vai dots kukulis.Nozīmīgs progress iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas sakārtošanā vērojams arī veselības aprūpes jomā. 2019. gada 10. decembrī pieņemti MK noteikumi Nr. 642 "Grozījumi Ministra kabineta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kuri paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai tie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir ieviesta iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Minētais nosacījums attiecas uz privātajām ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vismaz piecos pakalpojumu veidos. Savukārt 2021. gada 28. oktobrī ar VM rīkojumu Nr. 214 tika apstiprinātas vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai privātās ambulatorajās ārstniecības iestādēs. Vadlīnijas privātajām ambulatorajām ārstniecības iestādēm izstrādātas ar mērķi sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus, kā izveidot, pilnveidot un uzturēt iekšējo pretkorupcijas kontroles sistēmu. Vadlīnijas izstrādāja starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti VM, KNAB, Nacionālā veselības dienesta un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pārstāvji.Iepriekšējā plānošanas periodā KNAB ir strādājis, lai noteiktu iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas pamatprasības normatīvajos aktos, kā arī …