Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius
Latviešu
ČeštinaDeutschFrançaisEspañolPolskiItalianoNederlandsÖsterreichBelgiquePortuguêsSvenskaDanskSuomiSlovenčinaIrelandMagyarEestiLietuviųSlovenščinaHrvatskiΚύπροςMaltiRomânăΕλληνικάLuxembourgБългарски
Latviešu

Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums apstiprina Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, nosakot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par atbildīgo institūciju tā īstenošanā un koordinēšanā.

Ko tas regulē

  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam apstiprināšanu.
  • KNAB atbildību par plāna īstenošanu un pasākumu izpildes koordinēšanu.
  • Atbildīgo institūciju pienākumu nodrošināt plāna pasākumu īstenošanu noteiktajos termiņos.
  • Informācijas sniegšanas kārtību par plāna īstenošanas gaitu un rezultātiem.

Kam tas attiecas

  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
  • Institūcijām, kas atbildīgas par plānā paredzēto pasākumu izpildi.

Galvenie punkti

  • Plāns ir spēkā no 2023. līdz 2025. gadam.
  • KNAB ir galvenā atbildīgā institūcija par plāna īstenošanu.
  • Atbildīgajām institūcijām katru gadu līdz 1. februārim (sākot ar 2024. gadu) jāiesniedz KNAB informācija par pasākumu īstenošanas gaitu.
  • Līdz 2025. gada 31. decembrim jāiesniedz informācija par plāna pasākumu izpildes rezultātiem par visu plāna īstenošanas periodu.
  • Līdz 2026. gada 1. maijam KNAB iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas novērtējumu.
  • Līdz 2025. gada 1. februārim atbildīgajām institūcijām jāiesniedz KNAB priekšlikumi par korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem laikposmam pēc 2025. gada 31. decembra.
Likuma teksts
Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 199 Rīgā

  1. gada
  2. aprīlī (prot. Nr. 14
  3. §) Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–
  4. gadam
  5. Apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–
  6. gadam (turpmāk – plāns). 2
  7. Noteikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un plānā paredzēto pasākumu izpildes koordinēšanā. 3
  8. Par plānā paredzēto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām nodrošināt plāna pasākumu īstenošanu plānā noteiktajos termiņos. 4
  9. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu institūcijām plāna īstenošanai
  10. gadā un turpmākajos gados skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu
  11. gadam un budžeta ietvaru 2024.,
  12. un
  13. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem. 5
  14. Par plānā ietverto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām katru gadu (sākot ar
  15. gadu) līdz
  16. februārim iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā informāciju par pasākumu īstenošanas gaitu, kā arī līdz
  17. gada
  18. decembrim – informāciju par plāna pasākumu izpildes rezultātiem par visu plāna īstenošanas periodu. 6
  19. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam apkopot saskaņā ar šā rīkojuma
  20. punktu saņemto informāciju un līdz
  21. gada
  22. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas novērtējumu. 7
  23. Par plāna pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām izstrādāt un līdz
  24. gada
  25. februārim iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā priekšlikumus par korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem laikposmam pēc
  26. gada
  27. decembra. 8
  28. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, veicot šā rīkojuma
  29. un
  30. punktā minētās informācijas izvērtējumu, izstrādāt korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–
  31. gadam. 9 Ministru prezidents A. K. Kariņš Ministru prezidenta vietā - ārlietu ministrs E. Rinkēvičs (Ministru kabineta
  32. gada
  33. aprīļa rīkojums Nr. 199) KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS PASĀKUMU PLĀNS 2023.–
  34. GADAM Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojsRīga, 2023SatursIzmantotie saīsinājumiI. Plāna kopsavilkumsII. Esošās situācijas raksturojums
  35. Pretkorupcijas plāna sasaiste ar citiem politikas plānošanas un starptautisko organizāciju dokumentiemIII. Plāna mērķi un rīcības virzieni
  36. apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai
  37. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  38. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatori
  39. apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu autonomi un pastāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā
  40. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  41. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatori
  42. apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju
  43. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  44. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatori
  45. apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību
  46. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  47. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatori
  48. apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā
  49. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  50. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatoriIV. Teritoriālā perspektīvaV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuVI. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtībaIzmantotie saīsinājumiAiMAizsardzības ministrijaĀMĀrlietu ministrijaAltumAkciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum"BVKBBūvniecības valsts kontroles birojsCVKCentrālā vēlēšanu komisijaDVIDatu valsts inspekcijaEDISElektroniskā datu ievades sistēmaEDSElektroniskās deklarēšanas sistēmaEISElektronisko iepirkumu sistēmaEKEiropas KomisijaEMEkonomikas ministrijaESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsEPEiropas ParlamentsFIDFinanšu izlūkošanas dienestsFKTKFinanšu un kapitāla tirgus komisijaFMFinanšu ministrijaGRECOEiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupaĢPĢenerālprokuratūraIDBIekšējās drošības birojsIeMIekšlietu ministrijaIeM ICIekšlietu ministrijas Informācijas centrsIeVPIeslodzījuma vietu pārvaldeIKNLLikums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"IKSIekšējās kontroles sistēmaIUBIepirkumu uzraudzības birojsIZMIzglītības un zinātnes ministrijaKLKrimināllikumsKMKultūras ministrijaKNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsKPKonkurences padomeKPLKriminālprocesa likumsKUIKorupcijas uztveres indekssMKMinistru kabinets MK noteikumi Nr. 630 Ministru kabineta
  51. gada
  52. oktobra noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā"MPMilitārā policijaNAP2027Nacionālais attīstības plāns 2021.–
  53. gadamNEPLPNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNILLNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijaNILLTPFNNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanaNKIMNacionālais kriminālizlūkošanas modelisNNPNoziedzības novēršanas padomeNVDNacionālais veselības dienestsNVONevalstiskās organizācijasOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaOECD KonvencijaOECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumosOECD WGBOECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Working Group on Bribery in International Business Transactions)PMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldeRIEiropas Savienības fondu Revīzijas iestāde (Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments)TATiesu administrācijaTAITiesībaizsardzības iestādesTAP portālsVienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālsTISTiesu informācijas sistēmaTMTieslietu ministrijaURLatvijas Republikas Uzņēmumu reģistrsVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVASValsts administrācijas skolaVDDValsts drošības dienestsVIDValsts ieņēmumu dienestsVISCValsts izglītības satura centrsVKValsts kontroleVKancValsts kancelejaVMVeselības ministrijaVPValsts policijaVRAAValsts reģionālās attīstības aģentūraVRSValsts robežsardzeI. Plāna kopsavilkumsKorupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2023.–
  54. gadam (turpmāk – Pretkorupcijas pasākumu plāns) izstrādāts, pamatojoties uz MK
  55. gada
  56. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 13.
  57. apakšpunktā noteikto, ka plānu izstrādā īstermiņam vai vidējam termiņam pamatnostādņu vietā, ja vidējā termiņā netiek izvirzīti jauni attīstības virzieni nozaru politikās. Attiecīgi jaunais Pretkorupcijas pasākumu plāns ir turpinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–
  58. gadam (apstiprinātas ar MK
  59. gada
  60. jūlija rīkojumu Nr. 393 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–
  61. gadam") (turpmāk – Pamatnostādnes).Pretkorupcijas pasākumu plānā saglabāts iepriekš Pamatnostādnēs definētais korupcijas novēršanas un apkarošanas kurss, proti, galvenie mērķi un rīcības virzieni, taču vienlaikus tas ietver jaunu uzdevumu kopumu publiskas personas institūcijām, elastīgi reaģējot un pielāgojoties aktuālajām norisēm un problēmsituācijām sabiedrībā, tiesību normu piemērošanas problemātikai. Šajā Pretkorupcijas pasākumu plānā netiek dublēti tādi pasākumi un uzdevumi korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas ir iekļauti citu institūciju izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos.Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ir izmantota ne tikai KNAB 20 gadu profesionālā darba pieredze1 un pastāvīga darbības rezultātu analīze korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā, bet arī ir ņemtas vērā starptautisko organizāciju (piemēram, GRECO2, OECD3, "Moneyval"4) un ekspertu izteiktās rekomendācijas, dažādās darba sanāksmēs paustie priekšlikumi, kā arī ar korupcijas novēršanu un apkarošanu saistītos pasākumos (konferencēs, semināros), aptaujās, pētījumos un pārskatos izteiktās rekomendācijas par vēlamajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem vēl efektīvākai pretkorupcijas politikas īstenošanai Latvijā.Šī Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ir iesaistījušās valsts tiešās pārvaldes iestādes, to padotības vai pārraudzības iestādes, tiesu varas institūcijas, VK, tiesībsargs un Latvijas nevalstiskās organizācijas, rakstveidā sniedzot savā kompetencē un profesionālajā pieredzē balstītus priekšlikumus un rekomendācijas par veicamajiem uzlabojumiem sekmīgai korupcijas novēršanai un apkarošanai Latvijā nākamajos gados. Laikā no
  62. gada
  63. marta līdz
  64. aprīlim KNAB nodrošinājis sabiedrības līdzdalību Pretkorupcijas pasākumu plāna pilnveidei. Priekšlikumus sniegušas trīs nevalstiskās organizācijas, kā arī viena politiskā partija.
  65. gada
  66. aprīlī Pretkorupcijas pasākumu plāna saturs pārrunāts KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes sēdē. Savukārt
  67. gada
  68. un
  69. maijā KNAB organizējis sanāksmi par sniegtajiem priekšlikumiem sabiedrības līdzdalības procedūras ietvaros (pārrunāti 29 priekšlikumi5). Plāna projekta starpinstitucionālā saskaņošana uzsākta
  70. gada jūlijā6.Pretkorupcijas pasākumu plāns ietver Latvijas korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas galvenos mērķus, rīcības virzienus, kā arī konkrētus pasākumus un uzdevumus to sasniegšanai.Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī turpmākajos gados tiks saglabāts korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas centrālais princips – publiskā un privāta sektora pārvaldes uzticamība, ievērojot:1) institūciju un organizāciju labas pārvaldības principu, kas ietver tiesiskuma, atklātības, vienlīdzības, objektivitātes, samērīguma, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības, saprātīga termiņa ievērošanas, līdzdalības, caurskatāmības un efektivitātes principu;2) cilvēkresursu efektīvas vadības principu, kas ietver taisnīgu nopelnu novērtējumu, ētiskuma, atklātuma, atbildības, vienlīdzības, sabiedrības interešu ievērošanas, patvaļas aizlieguma un tiesiskās paļāvības principu.Pilnveidojot normatīvo regulējumu, attīstot iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas, kā arī nodrošinot pastāvīgus personāla izglītošanas pasākumus, Pretkorupcijas pasākumu plāna īstenošana tieši vai pastarpināti ietekmēs visas publiskas personas institūcijas, tai skaitā publiskas personas kapitālsabiedrības, tādējādi sasniedzot korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķi – ievērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību.Pretkorupcijas pasākumu plānā iekļautie veicamie uzdevumi laika periodā no
  71. līdz
  72. gadam mērķtiecīgi plānoti atbilstoši jau iepriekš Pamatnostādnēs izvirzītajām korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātēm, proti:1) pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli;2) panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē un ētiska, motivēta, kompetenta personāla nodrošināšanu visā publiskajā pārvaldē un tiesu varā;3) veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā;4) īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumus privātajā sektorā.Pretkorupcijas pasākumu plānā 2023.–
  73. gadam ietvertie veicamie uzdevumi organizēti, dalot tos atbilstoši pieciem galvenajiem apakšmērķiem, kā arī 13 rīcības virzieniem, lai tos sasniegtu:
  74. apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai
  75. Rīcības virziens: IKNL normu pilnveide, skaidrošana, piemērošana un personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana;
  76. Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus.
  77. apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu autonomi un pastāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā
  78. Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās;
  79. Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu, izlietojuma likumības nodrošināšana;
  80. Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū;
  81. Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā;
  82. apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupciju
  83. Rīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšana;
  84. Rīcības virziens: Trauksmes cēlēju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos;
  85. apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību
  86. Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem piemērošana;
  87. Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu;
  88. Rīcības virziens: Tiesībaizsardzības institūciju efektīvas, zināšanās balstītas darbības stiprināšana ekonomisko noziegumu apkarošanai;
  89. apakšmērķis: Ierobežot naudas varu politikā
  90. Rīcības virziens: Politisko organizāciju finansēšanas atklātuma nodrošināšana un naudas lomas politikā mazināšana;
  91. Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalības politikas veidošanas procesā veicināšana.Pretkorupcijas pasākumu plānā ietverto uzdevumu izpildes rezultāts fokusēts uz visu Latvijas sabiedrību – tās ieguvumiem, kas saistīti ar efektīvu korupcijas novēršanu un apkarošanu, politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli.Lai Pretkorupcijas pasākumu plāna īstenošanas periodā noteiktu indikatīvu progresa līmeni izvirzīto mērķu īstenošanā pretkorupcijas jomā Latvijā, ir izvirzīti vēlamie sasniedzamie rezultatīvie rādītāji. Pretkorupcijas pasākumu plāns paredz uzdevumu izpildes laika plānojumu, kā arī pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtību.II. Esošās situācijas raksturojumsPamatnostādnes iepriekšējā plānošanas periodā ir bijušas galvenais attīstības plānošanas dokuments korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā. Atbilstoši MK
  92. gada
  93. jūlija rīkojumā Nr. 393 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–
  94. gadam" noteiktajam KNAB ir bijusi atbildīgā institūcija minēto Pamatnostādņu īstenošanā un Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildes koordinēšanā. Attiecīgi KNAB iepriekšējā pārskata periodā ir sekojis līdzi plānoto uzdevumu un pasākumu izpildes norisei. Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojums "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–
  95. gadam īstenošanas 2015.–
  96. gadā starpposma novērtējumu"7, apkopojot informāciju par Pamatnostādņu uzdevumu izpildes progresu laika periodā no
  97. līdz
  98. gadam (ieskaitot). Atbilstoši iepriekšminētajam MK
  99. gada
  100. jūlija rīkojumam Nr. 393 ir sagatavots arī informatīvais ziņojums "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–
  101. gadam īstenošanas ietekmes gala novērtējumu"
  102. Minētie informatīvie ziņojumi tapuši sadarbībā ar Pamatnostādņu izpildē iesaistītajām institūcijām, apkopojot to sniegto informāciju par Pamatnostādnēs ietverto uzdevumu un pasākumu izpildi, kā arī sasniegtajiem rezultātiem Pamatnostādņu darbības periodā.Tā kā korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no faktiskās situācijas valsts politiskajā, ekonomiskajā, kā arī sociālajā un tehnoloģiskajā vidē, Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ir apzināti un ņemti vērā šie aspekti. Analīze par pastāvošo korupcijas novēršanas un apkarošanas vidi Latvijā ietverta informatīvajā ziņojumā "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–
  103. gadam īstenošanas ietekmes gala novērtējumu". Pretkorupcijas pasākumu plāns izstrādāts, balstoties uz Pamatnostādņu īstenošanas ietekmes gala novērtējumu un tajā gūtajiem secinājumiem, kā arī ņemot vērā citu saistīto politikas plānošanas un starptautisko organizāciju dokumentu saturu, kas ietver vai atbalsta aktuālās korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas iniciatīvas.
  104. Pretkorupcijas plāna sasaiste ar citiem politikas plānošanas un starptautisko organizāciju dokumentiemPretkorupcijas pasākumu plāns ir galvenais attīstības plānošanas dokuments korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā Latvijā, bet vienlaikus tas ir skatāms kopsakarā ar vairākiem citiem politikas plānošanas dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti publiskas personas institūcijām paredz tādus uzdevumus, kuru izpilde saistīta ar šajā plāna izvirzīto virsmērķi: ievērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību. Būtiskākie ar Pretkorupcijas pasākumu plānu saistītie politikas plānošanas dokumenti ir:1) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–
  105. gadam9, kas ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments (Saeimā apstiprināts
  106. gada
  107. jūlijā). Tā vīzijā par Latvijas nākotni
  108. gadā vienlīdzīgu tiesību kontekstā pausts mērķis virzīties uz pieaugošu caurspīdīguma politiku, samazinot korupcijas riskus kā valsts, tā pašvaldību iestādēs. Šī plāna viena no sešām definētajām prioritātēm ir "Vienota, droša un atvērta sabiedrība". Tajā noteiktais rīcības virziens "Tiesiskums un pārvaldība" kā vienu no uzdevumiem paredz nodrošināt "efektīvu, ērtu, savlaicīgu, sabiedrībai saprotamu un pieejamu tiesībaizsardzības sistēmu, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, savstarpēju sadarbību un vienotu izpratni juridisko procesu vienkāršošanai (savstarpēji papildinoši un pieejami digitālie risinājumi, kopējās sadarbības platformas un mācības, vienotas prakses, pētniecības un ekspertīzes), ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, t.sk. īstenojot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu" (rīcības virziena uzdevums Nr. 429).2) Nacionālās drošības koncepcija10 (Saeimā apstiprināta
  109. gada
  110. septembrī), kur attiecībā uz valsts iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanu uzsvērts, ka "augstais korupcijas līmenis, maksātnespējas procesu negodprātīga izmantošana un gadījumi, kuros pastāv aizdomas par valsts un pašvaldību vai to uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos noziedzīgos nodarījumos sabiedrībā atstāj negatīvu iespaidu uz tiesiskuma nodrošināšanu valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanu joprojām negatīvi raksturo samērā ilgais lietu izskatīšanas laiks tiesās." Viena no prioritātēm nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas kontekstā ir Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana. Minētajā koncepcijā norādīts, ka "korupcija, nepilnības publisko iepirkumu procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību". Lai nodrošinātu stabilu ekonomisko vidi, Nacionālās drošības koncepcija paredz, ka "ir jāveic reformas publiskajā sektorā, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, lai uzlabotu to darbības un pieņemto lēmumu pārskatāmību, novērstu korupcijas riskus un interešu konflikta situācijas.[..]Vienlaikus ir jānodrošina atbilstošas tiesību aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī jāuzlabo tiesu sistēmas darbības efektivitāte šādu noziegumu iztiesāšanā".3) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"11 (Saeimā apstiprināta
  111. gada
  112. jūnijā) – dokumentā uzsvērtas iespējamas cēloņsakarības starp sabiedrības uzticēšanās līmeņa kritumu valsts pārvaldes institūcijām, politiskajām organizācijām (partijām) un korupcijas risku rašanos, tādējādi norādot uz nepieciešamību būtiski celt iedzīvotāju uzticības līmeni valsts pārvaldei, lai turpmāk sekmētu politikas īstenošanu ikvienā jomā.4) "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai
  113. gadam"12 (MK pieņemts
  114. gada
  115. februārī) – plāns izstrādāts, aktualizējot ar MK
  116. gada
  117. septembra rīkojumu Nr. 576 apstiprināto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no
  118. līdz
  119. gadam". Tā ietvaros definēta virkne uzdevumu ar mērķi stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPFN jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Secīgi ar MK
  120. gada
  121. decembra rīkojumu Nr. 940 pieņemts "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–
  122. gadam"13.5) MK
  123. gada
  124. februāra rīkojums Nr. 49 "Par Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai"14, kas ietver pasākumu kopumu publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai un tostarp korupcijas risku mazināšanai.6) "Pasākumu un uzdevumu plāns Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas
  125. fāzes rekomendāciju izpildei"15 (MK pieņemts
  126. gada
  127. aprīlī) – izstrādāts, lai nodrošinātu WGB
  128. fāzes rekomendāciju izpildi. Plāns ietver pasākumu un uzdevumu kopumu, kas balstīti uz OECD WGB izteiktajām rekomendācijām
  129. fāzes novērtējuma ziņojumā. Plāna mērķis ir koordinēti attīstīt Latvijas spējas atklāt un izmeklēt pārrobežu korupciju un ar to saistītos noziegumus (naudas atmazgāšana, finanšu noziegumi, tostarp ar grāmatvedību saistītie pārkāpumi), kā arī stiprināt tiesiskumu, veicināt ekonomisko izaugsmi, nodrošināt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu un stabilu tiesisko vidi.7) Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns16 (NNP apstiprināts
  130. gada
  131. jūnijā) – paredz uzdevumus trīs rīcības virzienos:

(1)"Risku vadība un prioritāšu noteikšana" ar mērķi identificēt noziedzības riskus, identificēt prioritāros pasākumus, veltot tiem attiecīgus resursus, kā arī stiprināt sabiedrības uzticēšanos tiesai, prokuratūrai un tiesību aizsardzības iestādēm;
(2)"Iestāžu darbības kvalitāte, efektivitāte un sadarbība" ar mērķi pilnveidot un attīstīt tiesībsargājošo iestāžu funkciju izpildi un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītošanu un apmācību, veicināt sadarbību starp tiesībsargājošajām iestādēm, celt to tehnoloģisko kapacitāti un veiktspēju;
(3)"Atbildība par rezultātu sasniegšanu" ar mērķi nodrošināt izvirzīto mērķu un citu institūciju sniegto rekomendāciju izpildes uzraudzību, kā arī pastāvīgi apzināt aktualitātes noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā un atbilstoši veikt risku pārvērtēšanu. Šis plāns korupcijas novēršanas un apkarošanas kontekstā ir būtisks, jo paredz nozīmīgāko korupcijas risku apzināšanu Latvijā un vienotas korupcijas novēršanas metodoloģijas izstrādi. Tāpat plāna ietvaros paredzēts izstrādāt konceptuālo ziņojumu par normatīvo aktu, kas regulē interešu konflikta novēršanu un mazina korupcijas riskus valsts amatpersonu darbībā, modernizāciju un vienota korupcijas risku analītiska rīka izveidi, lai pilnvērtīgi izmantotu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošās datu bāzes.8) Valsts kontroles lietderības revīzijā "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietverto priekšlikumu ieviešanas plāns17 (NNP apstiprināts 2021. gada 15. aprīlī) – ietver 20 priekšlikumus veicamajiem pasākumiem noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti negatīvi ietekmējošo faktoru novēršanai. Šajā plānā likts uzsvars uz
(1)vienotas izpratnes veidošanu par tiesību normu piemērošanu, novēršot neskaidrības par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai kriminālprocesos,
(2)KL un KPL likuma regulējuma izpēti un pilnveidošanu jeb rīcības mehānismu ieviešanu to tiesību aktu normu identificēšanai, kuru piemērošanā praksē ir problēmas, un attiecīgi to novēršanai,
(3)kopējās sistēmas noslodzes mazināšanu un kvalificētāko resursu koncentrēšanu sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai, kā arī uz
(4)pasākumiem, lai procesa virzītāji dažādās kriminālprocesa stadijās varētu saņemt kvalificētu ‘tehnisku’ un konsultatīvu atbalstu,
(5)pasākumiem prokuratūras darbības regulējuma pilnveidei un
(6)pasākumiem kriminālprocesa digitalizēšanai un E-lietas programmas pārvaldības pilnveidošanai.Kopumā šis plāns ietver daudz nozīmīgu uzdevumu, kuru izpilde sekmēs korupcijas apkarotāju darba efektivitāti un atbilstoši rezultātiem cels sabiedrības uzticību Latvijas tiesu sistēmai un tiesībaizsardzības iestādēm kopumā.9) "Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.-
  1. gadam"18 iekļauj publiskās pārvaldes profesionālās attīstības un mācīšanās stratēģiskās prioritātes laikposmam no
  2. gada līdz
  3. gadam. Šī plāna viena no stratēģiskajām prioritātēm ir nodrošināt godprātīgu darbu publiskajā pārvaldē, kas sasaucas arī ar Pretkorupcijas pasākumu plāna atsevišķiem rīcības virzieniem, proti, publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus, kā arī iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās. Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns paredz sistēmisku, saskaņotu un vienotu publiskās pārvaldes mācīšanās un attīstības programmu, pasākumu plānošanu un īstenošanu, aptverot plašu auditoriju, kas ir: jaunie nodarbinātie, visi valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātie, cilvēkresursu vadības un attīstības speciālisti, tiesībaizsardzības institūcijās nodarbinātie, ES fondu vadības speciālisti, vidējā un zemākā līmeņa vadītāji, augstākā līmeņa vadītāji, kā arī politiskās amatpersonas. Pēc plānoto apmācību īstenošanas tiek prognozēti konkrēti ieguvumi, proti, ieviesta uz vērtībām balstīta kultūra publiskajā pārvaldē, publiskajā pārvaldē attīstīta augsta integritāte (godprātība), augstākajā politiskajā un vadības līmenī attīstīta izpratne par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas pamatprincipiem un stiprināta tiesībaizsardzības iestāžu veiktspēja un nodarbināto profesionālā pilnveide.10) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (MK pieņemts
  4. gada
  5. aprīlī)19 – Plāna
  6. komponente Likuma vara ietver mērķus 1) veicināt tiesiskumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, krāpšanas, finanšu, ekonomisko noziegumu identificēšanas/atklāšanas un tiesu efektivitātes stiprināšanu, papildus stiprināt Latvijas reģionos strādājošo tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) iesaisti un profesionalitāti ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā, vismaz par 40% palielinot atklāto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu īpatsvaru; 2) Sekmēt publiskās pārvaldes modernizācijas reformas ieviešanu, stiprinot publiskās pārvaldes vērtības, ētikas pamatprincipus, integritāti un profesionalizāciju, īstenojot sistemātisku attīstības pasākumu kopumu, kas veicinātu publiskās pārvaldes transformāciju uz atbalstošu un cilvēku centrētu efektīvu, viedu pārvaldību un nodarbināto spēju efektīvi vadīt un novērst interešu konflikta un publiskā iepirkuma kļūdu riskus, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; 3) Stiprināt pilsonisko dialogu un nevalstisko organizāciju pārstāvniecību sociālās drošības jomā, atbalstot organizāciju vai to sadarbības tīklu izveidi, izaugsmi un attīstību sociāli visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu interešu efektīvai pārstāvībai publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā, kā arī sekmēt nevalstisko organizāciju aktīvāku darbību sabiedrības interešu uzraudzības jomā; 4) palielināt atklātību un konkurenci publisko iepirkumu jomā, kā arī mazināt korupcijas riskus, īstenojot pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju profesionalizācijas stratēģiju, kā arī īstenojot uz riskiem balstītus kontroles pasākumus. Atbilstoši minētajiem mērķiem ir pakārtoti un definēti reformu un investīciju virzieni laikā no
  7. līdz
  8. gadam.11) Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības20 (atbalstīts
  9. gada
  10. novembrī Finanšu sektora attīstības padomes sēdē ) – mērķis veicināt vienotu un konsekventu pieeju valsts institūciju un finanšu iestāžu sadarbībā, finanšu darījumu uzraudzībā, kā arī veicināt izpratni par kopīgo atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā, vienlaikus nodrošinot augstāko starptautisko atbilstības standartu ievērošanu. Plāna
  11. pasākums paredz nodrošināt atbilstošu un aktīvu ieviesto Sadarbības koordinācijas grupas mehānismu darbību, faktisku izmantošanu un kultūru no valsts institūciju, tiesībaizsardzības institūciju un privātā sektora puses. Minētā pasākuma mērķis ir veicināt privātā un publiskā sektora sadarbību finanšu, ekonomisko un ar korupciju saistīto noziegumu novēršanā un izmeklēšanā.12) Latvijas Ceturtais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2020.–
  12. gadam21 (MK pieņemts
  13. gada
  14. februārī) – rīcības plāna mērķis ir veicināt atvērtās pārvaldības vērtību – atklātības, atbildības un sabiedrības līdzdalības, tajā skaitā izmantojot digitalizāciju un inovāciju, – iedzīvināšanu Latvijā. Rīcības plānā iekļautas sešas apņemšanās jeb rīcības virzieni plāna mērķu sasniegšanai, kuros Latvija apņemas strādāt, lai veicinātu atvērto pārvaldību Latvijā: 1) Publisko iepirkumu un līgumu atklātība; 2) Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana; 3) Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība; 4) Atvērtā pārvaldība pašvaldībās; 5) Kvalitatīva sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā; 6) Korupcijas novēršanas pasākumi.13) Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–
  15. gadam22 (MK pieņemts
  16. gada
  17. februārī) – rīcības plāna mērķis ir veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē un valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību. Plāna pasākumi veicina atbilstību starptautiski definētām atvērtās pārvaldības vērtībām un faktoriem, kuri veicina uzticēšanās valsts pārvaldībai. Uzdevumi strukturēti atbilstoši 3 rīcības virzieniem: 1) Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē; 2) Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība; 3) Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā.14) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–
  18. gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" (MK pieņemts
  19. gada
  20. februārī). Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 3.4.
  21. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai" 3.4.2.
  22. pasākuma "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros paredzēts nodrošināt sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā. Pretkorupcijas pasākumu plāna III sadaļā iekļauti pasākumi, kuri tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros.15) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā
  23. gadam kā
  24. mērķis izvirzīts "veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt taisnīgas tiesas pieejamību visiem un izveidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas visos līmeņos". Tas ietver apakšmērķi ievērojami samazināt visu veidu korupciju un kukuļdošanu (16.
  25. apakšmērķis) un attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos (16.
  26. apakšmērķis)23.Pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādē ņemti vērā priekšlikumi, ko sniegušas valsts tiešās pārvaldes iestādes, to pakļautības vai pārraudzības iestādes, kā arī Latvijas nevalstiskās organizācijas. Turklāt ievērotas dažādos dokumentos iekļautās starptautisko organizāciju prasības un rekomendācijas:1) EP un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 (
  27. gada
  28. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem24;2) EP
  29. gada
  30. oktobra rezolūcija par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas, atklājot uzņēmumu un publisko iestāžu konfidenciālu informāciju, darbojas sabiedrības interesēs (2016/2224(INI))25;3) GRECO Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojums "Korupcijas novēršana parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru darbībā" (pieņemts
  31. gada
  32. decembrī)26;4) GRECO Piektās novērtēšanas kārtas ziņojums "Korupcijas novēršana un integritātes veicināšana centrālajās valdībās (augstākās izpildvaras funkcijas) un tiesībaizsardzības iestādēs"27 (pieņemts
  33. gada
  34. jūnijā).Plāna saturs vienlaikus veidots, balstoties uz Saeimas pieņemtajiem likumiem par Latvijas Republikas pievienošanos starptautiskajiem līgumiem (konvencijām), kas paredz noteiktus valsts pienākumus cīņā pret korupciju. Latvijai saistošās konvencijas:1)
  35. gada
  36. oktobra Apvienoto Nāciju organizācijas Pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā
  37. gada
  38. februārī); 2) Konvencija par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (Latvijas Republikā stājās spēkā
  39. gada
  40. maijā)3) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā
  41. gada
  42. decembrī);4) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols (Latvijas Republikā stājās spēkā
  43. gada
  44. jūnijā);5)
  45. gada
  46. novembra Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā
  47. gada
  48. martā)6) Eiropas Padomes līgums par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu (Latvijas Republikā stājās spēkā
  49. gada
  50. jūnijā);7) OECD Konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā
  51. gada
  52. martā).III Plāna mērķi un rīcības virzieniPlāna mērķisIevērojot institūciju labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību.Politikas rezultāts un rezultatīvie rādītājiAttīstīta starpinstitucionālā sadarbība, paaugstinot korupcijas novēršanas un apkarošanas efektivitāti.Progresa rādītājsMērvien.GadsPrognozētais rezultat. rādītājsPlānošanas dokumentsKorupcijas uztveres indeksspunkti202464NAPIedzīvotāju politiskās uzticēšanās indekss (Saeima/tiesībaizsardzības sistēma/policija/politiskās partijas/Eiropas parlaments/ ANO)Skala0-1020243,5NAPPolitiskās uzticēšanās indekss1)Saeima;2)MK;3)novada/ pilsētas pašvaldība;4) politiskās partijas%20241) 23,12) 25,53) 59,64) 13,8NAPUzticēšanās tiesībaizsardzības sistēmai1) tiesas;2) prokuratūra;3) policija%20241) 45,52) 45,83) 62,0NAPValsts pārvaldes darbības efektivitātes indekss%2030>95Latvija
  53. apakšmērķis: Nodrošināt tādu publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībaiŠis Pretkorupcijas pasākumu plāna apakšmērķis ietver divus galvenos rīcības virzienus:
  54. Rīcības virziens: Personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšana;
  55. Rīcības virziens: Publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus.Aizvadītajā politikas plānošanas periodā laikā no 2015.–
  56. gadam publiskā pārvalde piedzīvojusi zīmīgas pārmaiņas un attīstību. Vērojama izaugsme valsts amatpersonu izpratnē par savu tiesisko statusu, tiesībām, pienākumiem un atbildību. To sekmējuši mērķtiecīgi un intensīvi valsts un pašvaldību institūciju personāla izglītošanas pasākumi28 par pretkorupcijas, interešu konflikta novēršanas, publiskās pārvaldes ētikas, iekšējās kontroles un korupcijas risku novēršanas jautājumiem, kā arī par OECD Konvencijas ieviešanu un citām tēmām, tai skaitā par lobēšanu, korupcijas riskiem medicīnā, daļā no mācību pasākumiem sekmīgi izmantojot VAS īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" atbalsta un finansējuma iespējas, kurā KNAB darbojies kā stratēģiskais sadarbības partneris un satura pārraugs.Izglītošanas funkcijas īstenošanas ietvaros KNAB arvien vairāk izmanto interaktīvas mācību metodes tiešsaistē un turpinās tās attīstīt.Uzsvaru liekot pasākumiem institūciju iekšējās kontroles stiprināšanai pretkorupcijas jautājumos, Latvija pakāpeniski tuvojas mērķim mazināt nepieciešamību pēc institūciju ārējās kontroles. Tā, piemēram, Latvijā no
  57. gada ieviesta tālākizglītotāju pretkorupcijas jautājumos publiskas personas institūcijās sagatavošanas programma un nodrošināta metodiskā atbalsta sniegšana tālākizglītotājiem. Taču darbs turpināms arī nākamajos gados.Pieņemot MK
  58. gada
  59. novembra ieteikumus Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi"29, ir nostiprināta vienota izpratne par valsts pārvaldes vērtībām un uz tām balstītiem ētikas pamatprincipiem, kā arī tiem atbilstošu rīcību. Lai vairotu sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm kopumā un sekmētu labu pārvaldību, turpmākajos gados publiskas personas institūcijās ir būtiski stiprināt gan pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēmu, gan integrēt valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipus valsts un pašvaldības institūciju personāla ikdienas darbā.
  60. gada nogalē veiktajā Eirobarometra pētījumā30 noskaidrots, ka visvairāk iedzīvotāju (38%) neuzticas tieši Saeimai un tās locekļiem, uzskatot, ka lielākā daļa vai pat visi cilvēki šajā institūcijā ir korumpēti. Vienlīdz nozīmīga neuzticība pausta Latvijas valdības amatpersonām (30%) un pašvaldību pārstāvjiem (tostarp mēriem) (30%). Tādēļ sabiedrības uzticības atgūšana minētajiem varas pārstāvjiem nākamajos gados būs sarežģīts izaicinājums. To varētu sekmēt lielāka likumdevēja (Saeimas) iesaiste un atbalsts, pirmkārt, Latvijai saistošu starptautisku rekomendāciju izpildē, otrkārt, valsts iekšējo pretkorupcijas iniciatīvu virzīšanā, kā arī, treškārt, Saeimas pašregulācijas īstenošanā, vēršoties pret faktiskiem un potenciāliem interešu konfliktiem un sodot tos, kuri neievēro ētiskas uzvedības standartus.Aizvadītajos sešos gados KNAB pastāvīgi sekojis līdzi IKNL piemērošanas praksei, kā arī problēmjautājumiem, uz kuriem KNAB reaģējis gan ar skaidrojumu sniegšanu valsts amatpersonām par konkrētu tiesību normu piemērošanu, gan ar Saeimā virzītiem IKNL grozījumiem. Vienlaikus VID pilnveidojis valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu metodoloģiju, kā arī veicis informatīvu darbu, lai sekmētu pareizu valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanu EDS. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai
  61. gadā Latvijā valsts amatpersonas statusā bijušas 57 684 personas31.Jaunais politikas plānošanas periods būs nozīmīgs ar IKNL padziļinātu analīzi un pārvērtēšanu. Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros projektā "Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšanai Latvijā"
  62. gadā OECD eksperti veiks padziļinātu analīzi par IKNL atbilstību starptautiskajiem standartiem un labajai praksei. Šajā pretkorupcijas pasākumu plāna sadaļā iekļautie uzdevumi ir mērķtiecīgi plānoti, lai turpmākajos gados nostiprinātu vienotu praksi attiecībā uz valsts amatpersonas statusa piemērošanu publiskas personas institūciju darbiniekiem, precizējot pazīmes, pēc kādām nodarbinātajam būtu piešķirams valsts amatpersonas statuss publiskas personas institūcijā. Vienlaikus plānā ietverto uzdevumu izpilde sekmēs IKNL valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu samērīgumu un pamatotību.Būtiska ietekme uz sociālo un ekonomisko vidi ilgtermiņā ir prognozējama valdības pieņemtajiem lēmumiem, rīkojumiem, noteikumiem un citiem tiesību aktiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanu un epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikšanu valstī, sākot no
  63. gada marta. Šī ārkārtējā situācija, kas Latvijā izraisījusi ekonomikas lejupslīdi un ievērojami palielinājusi bezdarbnieku skaitu32, var radīt spriedzi darba tirgū, kā arī veicināt pazīšanās un sakaru izmatošanu, lai lielās konkurences apstākļos iegūtu algotu darbu citstarp valsts un pašvaldību institūcijās. Tāpat neierastie un vienlaikus sarežģītie apstākļi, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija, uzņēmumiem cīnoties par savu preču un pakalpojumu noieta tirgu, var būt pamats paaugstinātiem korupcijas riskiem valsts un pašvaldību institūciju publiskajos iepirkumos.Pretkorupcijas pasākumu plāna izpildē iesaistītās institūcijas ir apņēmušās turpināt darbu saistībā ar personāla pārvaldības uzlabošanu, veicinot augstu ētisko vērtību un principu ievērošanu un mazinot indivīdu motivāciju veikt krāpnieciskas vai nelikumīgas darbības to personisko interešu apmierināšanai.Balstoties uz valsts pārvaldes institūciju un nevalstisko organizāciju sniegtajiem priekšlikumiem publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošanai, ētiskas rīcības iedzīvināšanai praksē, kā arī korupcijas un interešu konflikta risku mazināšanai, Pretkorupcijas pasākumu plānā izvirzīti uzdevumi:- Celt jauno valsts amatpersonu informētību, kā arī uzturēt pieredzējušo valsts amatpersonu zināšanas par to darba devēju īstenotajiem korupcijas un interešu konflikta novēršanas pasākumiem, kā arī ētiskas uzvedības standartiem;- Veidot, attīstīt sadarbību ar izglītības institūcijām agrīnai pretkorupcijas politikas ideju pārnesei sabiedrībā;- Īstenot jaunas pieejas valsts pārvaldes vērtību un ētikas pamatprincipu iedzīvināšanā;- Turpināt publisko institūciju tālākizglītotāju pretkorupcijas jautājumos sagatavošanu un kompetences celšanu.
  64. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  65. Rīcības virziensIKNL normu pilnveide, skaidrošana, piemērošana un personu loka, uz kuru attiecināmi preventīvie pretkorupcijas pasākumi, pārskatīšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš1.1.Nodrošināt datos balstītu pamatu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" tālākai pilnveidei, veicot tā novērtējumu un reaģējot uz publiskās pārvaldes attīstības tendencēm un vienlaikus nodrošinot samērīgus, pamatotus un efektīvus pasākumus interešu konflikta situāciju novēršanai valsts amatpersonu darbībā.(sasaiste ar Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāna laikposmam no
  66. līdz
  67. gadam pasākumu Nr.1.1.3 un rezultatīvo rādītāju Nr.3)Veikts neatkarīgs pētījums un iegūti secinājumi par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" trūkumiem, nepilnībām un iespējamiem pilnveides virzieniem.Veikts pētījums, iegūta jauna informācijas bāze normatīvo aktu tālākai pilnveidei.KNAB_30.12.2023.1.2.Nodrošināt valsts amatpersonām un sabiedrībai saprotamu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietverto tiesību normu interpretāciju.Sagatavots skaidrojumu apkopojums par likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, aizliegumu, kā arī pienākumu būtību un piemērošanu.Nodrošināti publiski pieejami likuma normu skaidrojumi.KNAB_pastāvīgi1.3.Nodrošināt vienotu praksi attiecībā uz valsts amatpersonas statusa piemērošanu publiskas personas institūciju darbiniekiem.Izstrādātas vadlīnijas publiskas personas institūciju vadītājiem, skaidrojot, pēc kādām pazīmēm nodarbinātajam piešķirams valsts amatpersonas statuss publiskas personas institūcijā.1) Izstrādātas vadlīnijas; 2) Samazinās konstatēto neatbilstību skaits institūciju iesniegtajos valsts amatpersonu sarakstos.VIDKNAB31.03.2023.[izpildīts33]1.4.Pārskatīt valsts amatpersonu loku Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldē atbilstoši izvērtējumam par nodarbināto veicamajām funkcijām.Noteiktajās institūcijās izvērtēta nodarbināto personu atbilstība amatpersonas statusam un, ja nepieciešams, sagatavoti priekšlikumi grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".1) Sagatavoti un MK iesniegti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā";2) Skaitliskas izmaiņas valsts amatpersonu sarakstos Nacionālajos bruņotajos spēkos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījumu vietu pārvaldēKNABFM (VID), AiM, IeM, TM31.12.2025.1.5.Pilnveidot ES fondu vadības un kontroles sistēmu interešu konflikta risku mazināšanai.Atbilstoši ES fondu vadības un kontroles sistēmas audita Nr.SA/ESIF/2020/10 ziņojumā par interešu konflikta mazinošiem pasākumiem Finanšu ministrijā kā ES fondu vadošajā iestādē un Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā kā ES fondu sadarbības iestādē rezultātiem pilnveidota ES fondu vadības un kontroles sistēma interešu konflikta risku mazināšanai.1)Veikts izvērtējums un izteiktas rekomendācijas par nepieciešamajiem grozījumiem ārējos normatīvajos aktos un/vai iestāžu iekšējos normatīvos, pilnveidojot ES fondu vadības un kontroles sistēmu interešu konflikta mazināšanai; 2) Izvērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešana atbilstoši saskaņotam ieteikumu ieviešanas grafikam.1) Revīzijas iestāde;2) Atbilstoši saskaņotam ieteikumu ieviešanas grafikam_29.11.
  68. apstiprinātā izvērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešanas termiņš - atbilstoši saskaņotam ieteikumu ieviešanas grafikam.[izpilde turpinās34]1.6.Nodrošināt interešu konflikta pārvaldības sistēmu personām, kas pilda MK locekļu ārštata konsultatīvo darbinieku pienākumus.(sasaiste ar GRECO V novērtēšanas kārtas ziņojumu, rekomendācija Nr. ix. / i))Izvērtēts MK 18.05.
  69. noteikumu Nr.495 "Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci" regulējums un sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu interešu konfliktu novēršanu MK locekļu ārštata konsultatīvo darbinieku darbībā.Sagatavoti un MK iesniegti priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumāVKanc, KNAB_31.03.2023.[izpildīts35]1.7.Pārskatīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.pantā noteiktos vispārējos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus, nodrošinot samērīgus un likuma mērķim atbilstošus ierobežojumus.Izvērtēti likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.pantā noteiktie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi, tai skaitā iespēja savienot valsts amatpersonas amatu, piemēram, ar izglītības iestādes vecāku padomes locekļa pienākumu izpildi.Sagatavoti un MK iesniegti nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumāKNABVID, TM30.06.2024.1.8.Nodrošināt ārstniecības iestāžu atbildīgu, caurskatāmu un ētisku zinātniskās komercdarbības veikšanuVeikts izvērtējums par Latvijas ārstniecības iestāžu zinātniskās komercdarbības praksi un ārstniecības personāla iesaisti pētnieciskajā darbā (pētnieciskās darbības organizēšana, finansēšana un uzraudzība), sniedzot priekšlikumus ārstu pētnieciskās darbības atklātības nodrošināšanai un finansēšanas kārtības pilnveidošanai.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsVM_29.12.2023.1.9.Rosināt Saeimai pārskatīt un aktualizēt Saeimas deputātu ētikas kodeksu un papildināt to ar praktiskiem pasākumiem, kas sniegtu atbilstošas vadlīnijas un ieteikumus Saeimas locekļiem par regulējumu, kas saistīts ar ētiku, interešu konfliktu un korupcijas novēršanu(sasaiste ar GRECO IV novērtēšanas kārtas ziņojums, rekomendācija Nr. iii.)Izstrādātas rekomendācijas Saeimai par vēlamajiem veicamajiem uzlabojumiem un grozījumiem esošajā Saeimas ētikas kodeksā.Sagatavotas rekomendācijas un nosūtītas SaeimaiVKanc, KNAB 31.12.2023.1.10.Veikt pasākumus, lai ieviestu efektīvu "atdzišanas" (angl. – cooling-off) periodu valsts pārvaldē nodarbinātajiem.Veikts aktuālās situācijas izvērtējums par "atdzišanas" periodu valsts pārvaldē, tā īstenošanu un kompensējošajiem mehānismiem.Apzinot starptautisko pieredzi, sniegti priekšlikumi iespējamiem tiesiskiem risinājumiem kontroles mehānismu attīstīšanai.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsVKanc, LM, KNAB_01.03.2024.Izstrādāts tiesiskais regulējums valsts pārvaldē nodarbināto "atdzišanas" perioda ieviešanai un uzraudzībai, vienlaikus definējot, kādās situācijās "atdzišana" attiecināma.Izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā01.07.
  71. Rīcības virziensPubliskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskusNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš2.1.Veidot sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm par fakultatīva studiju kursa izstrādi un ieviešanu veselības aprūpes studiju virziena īstenošanas ietvaros.Noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas augstskolām par fakultatīva studiju kursa īstenošanu veselības aprūpes studiju virziena ietvaros par korupcijas riskiem un to novēršanu veselības aprūpes sistēmā.Noslēgts sadarbības līgumsKNAB, VM, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte_01.07.2025.2.2.Iedzīvināt MK 21.11.
  72. ieteikumos Nr.1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" noteiktos ētikas pamatprincipus un valsts pārvaldes vērtības.(sasaiste ar Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānu 2021.-
  73. gadam, pasākums Nr. 1.1.)2.2.
  74. Izstrādāts mācību modulis par ētikas pamatprincipiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tajā skaitā jaunajiem darbiniekiem valsts pārvaldē, iekļaujot spēles elementus.1) Izstrādāts e-kurss par misiju un vērtībām valsts pārvaldē;2) Interaktīva ētikas spēleVKanc, VAS_01.07.2023.[tiek pildīts36]2.2.
  75. Veikts pētījums par publiskas personas institūciju ētikas kodeksu piemērošanas praksi.Veikts pētījumsVKanc30.12.2024.2.3.Turpināt publisko institūciju tālākizglītotāju pretkorupcijas jautājumos sagatavošanu, kā arī nodrošināt metodisko palīdzību tālākizglītotāju pilnvērtīgai funkciju veikšanai savās institūcijās.1) Nodrošināts tālākizglītotāju apmācības pamatkurss (jaunajiem tālākizglītotājiem); 2) Nodrošināts tālākizglītotāju kompetences celšanas kurss (tālākizglītotājiem ar iepriekšēju pieredzi).1) Apmācības pasākumu skaits, apmācīto tālākizglītotāju skaits;2) Apmācības pasākumu skaits, apmācīto tālākizglītotāju skaitsKNAB_1) reizi gadā; 2) ne retāk kā reizi gadā[tiek pildīts37]2.4.Apzināt starptautiskās tendences augstāko valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanā, tostarp ģimenes ienākumu deklarāciju lomu valsts amatpersonu faktiskā mantiskā stāvokļa un potenciālo interešu konfliktu izvērtēšanā.Apkopota starptautiskā prakse augstāko valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanā, apzinot potenciālo personu loku (radinieki), kuru mantiskā stāvokļa uzrādīšana valsts amatpersonas deklarācijā ir būtiska pašas valsts amatpersonas faktiskā mantiskā stāvokļa un interešu noteikšanai.Sagatavots izvērtējums ar priekšlikumiem turpmākai valsts amatpersonu ienākumu deklarēšanas sistēmas pilnveideiKNAB_31.12.2025.2.5.Izstrādāt objektīvus un pārskatāmus kritērijus, kas ļautu noteikt policijas un robežsardzes darbinieku integritāti un atbilstību piemērojamajam ētikas kodeksam, un iekļaut tos periodiskajos darbības novērtējumos.(sasaiste ar GRECO V novērtēšanas kārtas ziņojums, rekomendācija Nr. xiv.)Izstrādāti vienoti, objektīvi un skaidri kritēriji policijas un robežsardzes darbinieku integritātes un atbilstības piemērojamajam ētikas kodeksam vērtēšanai.Grozījumi normatīvajos aktosIeM, VP, VRS_30.12.2023.[izpildīts]382.6.Nodrošināt zināšanu pilnveides semināru Saeimas deputātiem par interešu konflikta novēršanas, tajā skaitā ētikas, jautājumiem.Sniegts atbalsts Saeimas deputātu apmācību nodrošināšanā un iepriekš konstatētu ētikas pārkāpumu analīzē.Īstenots viens izglītošanas pasākumsKNAB_
  76. Saeimas sasaukuma sākums[izpildīts39]
  77. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatoriNodrošināt tādu valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības politiku, kas izslēdz motivāciju koruptīvai rīcībai Nr. p.k. Rezultatīvais rādītājs Mērvienība Bāzes gads Bāzes gada vērtība Mērķa vērtība 2023 Mērķa vērtība 2025 Datu avots 1.
  78. Publiskās pārvaldes darbības efektivitāte (government effectiveness) % 2020 76,92 80 88 The Worldwide Governance Indicators 1.
  79. Apmācīto personu skaits KNAB rīkotajos izglītojošajos pasākumos Skaits 2020 6 060 6800 7300 KNAB 1.
  80. Par pretkorupcijas tēmām apmācīto personu skaits ES fondu finansētajos pasākumos Skaits 2020 1854 700040 1150041 VAS 1.
  81. Apmācīto personu (tālākizglītotāju) skaits Skaits 2020 0 85 95 KNAB
  82. apakšmērķis: Izveidot un uzlabot tādu autonomi un pastāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorāŠis Pretkorupcijas pasākumu plāna apakšmērķis ietver četrus galvenos rīcības virzienus:
  83. Rīcības virziens: Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās;
  84. Rīcības virziens: Publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu, izlietojuma likumības nodrošināšana;
  85. Rīcības virziens: Godprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū;
  86. Rīcības virziens: Korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā.Lai nodrošinātu vienotu izpratni par pamatprasībām iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijās, pieņemti MK
  87. gada
  88. oktobra noteikumi Nr. 63042, kā arī
  89. gada janvārī ar KNAB priekšnieka rezolūciju apstiprinātas vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā
  90. Vadlīnijas izstrādātas ar mērķi sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai, ieviešot iepriekš minētajos MK
  91. gada
  92. oktobra noteikumos Nr. 630 noteiktās pamatprasības.Aizvadītajā politikas plānošanas periodā laikā no 2015.–
  93. gadam, KNAB sekojis līdzi institūciju iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas attīstības dinamikai. Sagatavoti trīs informatīvie ziņojumi par iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtējumu institūcijās44, atspoguļojot aktuālo situāciju valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā kapitālsabiedrībās, iekšējās pretkorupcijas kontroles jomā 2015.,
  94. un
  95. gadā.
  96. gada vismaz 80% ministrijās un to padotības iestādēs bija ieviesta iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Secināts, ka laikā no
  97. gada līdz
  98. gadam par 66% pieaudzis to pašvaldību skaits, kur ir ieviestas pretkorupcijas pasākumu procedūras.
  99. gadā no kopskaitā 119 pašvaldībām 90 vietvarām bija izstrādāti pretkorupcijas pasākumu plāni
  100. Lai arī būtiski palielinājies to pašvaldību skaits, kurās ir sagatavots pretkorupcijas pasākumu plāns un kurās pastāv iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas, turpmākajos gados (pēc
  101. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas) institūcijām ir jāvelta īpaša uzmanība nodarbināto informēšanai un izpratnes veicināšanai par to īstenotajiem pretkorupcijas pasākumiem un katra darbinieka lomu tajos, tādējādi ceļot iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Nākamajā politikas plānošanas periodā ar dažādiem informatīva atbalsta pasākumiem plānots: 1) veicināt ārējās kontroles pārorientāciju uz iekšējo kontroli, vairojot resoru un institūciju (vadītāju) atbildību un stiprinot to iekšējo pretkorupcijas kontroles sistēmu; 2) nodrošināt vienotu un skaidru valsts amatpersonu rīcības modeli situācijās, ja valsts amatpersonai tiek piedāvāts vai dots kukulis.Nozīmīgs progress iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas sakārtošanā vērojams arī veselības aprūpes jomā.
  102. gada
  103. decembrī pieņemti MK noteikumi Nr. 642 "Grozījumi Ministra kabineta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kuri paredz, ka no
  104. gada
  105. janvāra valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var sniegt tikai tie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir ieviesta iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Minētais nosacījums attiecas uz privātajām ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vismaz piecos pakalpojumu veidos. Savukārt
  106. gada
  107. oktobrī ar VM rīkojumu Nr. 214 tika apstiprinātas vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai privātās ambulatorajās ārstniecības iestādēs. Vadlīnijas privātajām ambulatorajām ārstniecības iestādēm izstrādātas ar mērķi sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus, kā izveidot, pilnveidot un uzturēt iekšējo pretkorupcijas kontroles sistēmu. Vadlīnijas izstrādāja starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti VM, KNAB, Nacionālā veselības dienesta un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pārstāvji.Iepriekšējā plānošanas periodā KNAB ir strādājis, lai noteiktu iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas pamatprasības normatīvajos aktos, kā arī sniedzis metodisko atbalstu minētās sistēmas ieviešanā institūcijās. Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros projektā "Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšanai Latvijā"
  108. un
  109. gadā OECD eksperti izvērtēs esošos normatīvos aktus, kas regulē iekšējās kontroles sistēmu pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši starptautiskajiem standartiem un labajai praksei, kā arī izveidos metodoloģiju to ieviešanas kvalitātes novērtēšanai publisko personu institūcijās.Pretkorupcijas pasākumu plānā 2023.–
  110. gadam iekļauti pasākumi iekšējās kontroles vides kā vadības politikas un procedūru kopuma attīstīšanai un uzturēšanai publiskajā sektorā, mazinot iespējas apiet IKS vai izmantot tās vājās vietas. IKS pilnveidošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas riskus valsts un pašvaldību institūcijās vai privātajos uzņēmumos, kam uzticēta valsts funkciju īstenošana noteiktā jomā.Pastāvīgi augsti korupcijas riski saglabājās publisko iepirkumu jomā, amatpersonu rīcībā ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu, tāpēc aizvien aktuālas ir metodiskas apmācības iepirkumu speciālistiem, kā arī amatpersonām, kas uz laiku iekļautas iepirkumu komisijas sastāvā, lai mazinātu pieļautos pārkāpumus iepirkumu procedūru norisē (tostarp ES līdzfinansētajos projektos), kā arī lai attīstītu to spējas preventīvi identificēt pretendentu iespējamas prettiesiskas darbības piedāvājumu sagatavošanas procesā (piem., karteļu veidošana), tādējādi novēršot negodprātīgas uzņēmējdarbības prakses tālāku atbalstīšanu ar valsts un pašvaldības līdzekļiem līgumu noslēgšanas gadījumā.
  111. gada
  112. februārī MK pieņemts rīkojums Nr. 49 "Par Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai", kas ietver pasākumu kopumu publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai un tostarp korupcijas risku mazināšanai.Ir panākts progress, stiprinot to amatpersonu darbības kontroli, kas ir atbildīgas par rīcību ar publiskajiem resursiem, attiecīgi paredzot arī administratīvo atbildību par valsts amatpersonu nelietderīgu (izšķērdīgu) rīcību ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem. Ar grozījumiem IKNL
  113. pantā (stājās spēkā
  114. gada
  115. jūnijā) noteikts, ka institūcijas manta un finanšu līdzekļi ir izmantojami un lietojami tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Tāpat, lai veicinātu likumīgu rīcību ar publiskā sektora finanšu līdzekļiem un mantu, kā arī lai publiskajā sektorā nodarbinātās personas atlīdzinātu valstij to nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus,
  116. gada
  117. jūnijā pieņemti Grozījumi Valsts kontroles likumā (stājušies spēkā
  118. gada
  119. augustā). Izmaiņas minētajā likumā paredz, ka VK padomei ir tiesības piedzīt personas nelikumīgas rīcības dēļ radītos zaudējumus, kas atklāti VK revīzijā.Turpinot darbu pie publiskās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma likumības nodrošināšanas, ir izveidota valsts budžeta programma "Nevalstisko organizāciju fonds"
  120. Šīs valsts budžeta programmas mērķis ir veicināt caurskatāmību valsts finansējuma piešķiršanā NVO, nodrošinot vienlīdzīgu iespēju visiem pretendentiem saņemt valsts finanšu atbalstu, kā arī pārskatāmu piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli. Sabiedrības integrācijas fonds noteikts par NVO fonda administrētāju, kā rīcībā ir izveidota procedūra publiskā finansējuma pārdalei un uzraudzībai finansējuma saņēmējiem nevalstiskajā sektorā.Nākamajos gados turpināms darbs godprātības stiprināšanai un korupcijas risku novēršanai tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidū. Laikā no 2015.-
  121. gadam notikušas diskusijas, apmācības, konferences saistībā ar tiesnešu ētikas jautājumiem. Ir turpināma ne tikai izglītošana, profesionālās kompetences celšana pretkorupcijas jautājumos, bet arī iekšējās kontroles stiprināšana.
  122. gada
  123. februārī Latvijas tiesnešu neklātienes konferencē apstiprināts jauns Tiesnešu ētikas kodekss.Veicināma ciešāka sadarbība ar pašvaldībām pretkorupcijas pasākumu plānošanā, iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanā un pašvaldības personāla kompetences celšanā pretkorupcijas jautājumos.Lai veicinātu publiskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšanu, jaunajā attīstības plānošanas periodā plānots:- Nodrošināt atklātu, caurskatāmu un vienotos kritērijos balstītu valsts finansējuma piešķiršanas procedūru Latvijas sporta organizācijām.- Paaugstināt privātā sektora pārstāvju informētību par korupcijas riskiem un citām prettiesisku darbību pazīmēm publisko iepirkumu procedūru norisē, kā arī nepieciešamo rīcību, lai novērstu iespējamas prettiesiskas darbības pasūtītāja vai citu pretendentu darbībā.
  124. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  125. Rīcības virziensIekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībāsNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš3.1.Nodrošināt zināšanu papildināšanas un pieredzes apmaiņas pasākumus publiskas personas institūcijām par iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu, uzturēšanu un attīstību, ietverot labākās prakses piemērus publiskajā un privātajā sektorā.3.1.
  126. Organizēts pasākums pieredzes apmaiņai iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas ieviešanas un pilnveidošanas jomā.1 pasākumsKNAB_31.03.2023.[izpildīts47]3.1.
  127. Nodrošinātas mācības un pieredzes apmaiņas pasākumi iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas ieviešanas/ pilnveidošanas, tostarp risku vadības attīstības jomā.1) Izstrādāts e-mācību kurss;2) Organizēti divi izglītošanas, pieredzes apmaiņas pasākumiVAS, KNAB_1) 31.03.2023.[izpildīts48]2) 31.12.2025.3.2.Nodrošināt vienotu valsts amatpersonu rīcības modeli situācijā, ja valsts amatpersonai tiek solīts, piedāvāts vai dots kukulis.3.2.
  128. Aktualizēti metodiskie ieteikumi tiesībsargājošajām un drošības institūcijām rīcībai situācijā, ja valsts amatpersonai tiek solīts, piedāvāts vai dots kukulis, kā arī tiesībsargājošo un drošības institūciju amatpersonas informētas par vēlamo rīcību situācijā, ja valsts amatpersonai tiek solīts, piedāvāts vai dots kukulis.Aktualizēti un tiesībsargājošajām institūcijām izsūtīti metodiskie ieteikumiKNABVP, VRS, VDD, VID, MP, IeVP, ĢP, FID, IDB01.07.2023.3.2.
  129. Sagatavoti metodiskie ieteikumi publiskas personas institūcijām par rīcību situācijā, ja valsts amatpersonai tiek solīts, piedāvāts vai dots kukulis.1) Sagatavoti un izplatīti metodiskie ieteikumi publiskas personas institūcijām;KNAB_30.11.2023.2) Izstrādāta un publiskota (institūciju tīmekļvietnēs) infografika - pareizas rīcības scenārijsKNAB_30.11.2023.3.3.Samazināt korupcijas riskus būvniecības kontroles jomā, nodrošināt atklātu un tiesisku būvniecības norisi visā Latvijas teritorijā, nepieļaujot iespējamu patvaļu būvniecības procesa īstenošanā pašvaldībās.3.3.
  130. Nodrošināts tiesiskais ietvars būvniecības procesā veicamo pārbaužu vai būvju pieņemšanas ekspluatācijā procesa videofiksācijai, izmantojot videokameru objekta apmeklēšanas laikā.Grozījumi normatīvajā regulējumāEM 30.12.2023.3.3.
  131. Veikts izvērtējums Ekonomikas ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sadarbībai, lai atklātu koruptīvus noziedzīgus nodarījumus būvniecības jomā.Pilnveidota EM un KNAB sadarbība.EM, KNAB_30.12.2023.3.3.
  132. Veikta būvniecības procedūru īstenošanas, kā arī uzraudzības prakses analīze: 1) pašvaldībās, identificējot pastāvošās aktuālās problēmas būvniecības uzraudzības un kontroles jomā, tai skaitā būvniecības procesā iesaistīto būvspeciālistu (Būvniecības likuma 13.pants) darbībā (korupcijas un interešu konflikta riski); 2) pašvaldībām, VARAM, EM un BVKB pieejamie "instrumenti" un to efektivitāte prettiesisku darbību/bezdarbību operatīvai novēršanai); 3) piedāvājot risinājumus nepilnību novēršanai, ja tādi konstatēti.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsEM, KNABVARAM(pašvaldību pārraudzības jomā)01.11.2024.3.4.Stiprināt iekšējās kontroles pasākumus tiesās, veicinot vienotu izpratni par iekšējās korupcijas kontroles sistēmas darbību.Veikts izvērtējums par rokasgrāmatas par korupcijas risku novēršanas pasākumiem tiesās ieviešanas efektivitāti un iespējamiem uzlabojumiem rokasgrāmatas saturā.Aktualizēta rokasgrāmataTA, TM_31.10.20233.5.Turpināt monitorēt korupcijas riskus veselības aprūpes jomā.Aktualizēta informācija KNAB pārskatā par korupcijas riskiem veselības aprūpes sistēmā un sniegtas rekomendācijas risku mazināšanai.Aktualizēts KNAB
  133. gadā sagatavotais pārskats par korupcijas riskiem veselības aprūpes sistēmāKNAB, VM 01.07.2024.3.6.Novērst korupcijas un interešu konflikta riskus mājokļu politikas īstenošanā.Izvērtēta korupcijas risku iespējamība mājokļu politiku regulējošos normatīvajos aktos, kā arī praksē īstenotajās procedūrās;Izstrādāti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsJa nepieciešams, sagatavoti normatīvo aktu projektiEM_31.05.2024.3.7.Nodrošināt starpinstitucionāli vienlīdzīgu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitālsabiedrību iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti3.7.
  134. Koordinēts un nodrošināts pētījums, ko veic OECD eksperti, par iekšējo pretkorupcijas kontroli Latvijā, analizējot jomu regulējošos normatīvos aktus, kā arī to piemērošanas praksi (dalība darba grupās, u.c. informācijas apmaiņas pasākumos)Iegūti pētījuma rezultāti par iekšējās pretkorupcijas kontroles prasību novērtējumu valsts, pašvaldību institūcijās un to kapitālsabiedrībāsKNABpieaicināmas pēc nepieciešamības31.12.2023.3.7.
  135. Institūcijām nodrošināta skaidra metodoloģija, kā novērtēt savas institūcijas iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti korupcijas un interešu konfliktu novēršanai.Lietošanai pieejams metodiskais materiālsKNAB_31.01.2024.3.7.
  136. Nodrošinātas apmācības, lai sagatavotu dažādu institūciju pārstāvjus izstrādātās metodoloģijas pielietošanai iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmu kvalitātes novērtēšanai savās institūcijās.Pasākumu skaitsKNAB_31.01.2024.3.7.
  137. Balstoties uz pētījumā iegūtajiem secinājumiem un izteiktajām rekomendācijām, sagatavoti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktosSagatavoti un iesniegti grozījumi normatīvajos aktosKNAB_30.09.
  139. Rīcības virziensPubliskās mantas un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izlietojuma likumības nodrošināšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš4.1.Pilnveidot interešu konflikta pārbaudi publiskajos iepirkumosNodrošināts tehnisks risinājums (rīks) interešu konflikta pārbaudei EIS (iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotāja, iepirkuma komisijas locekļa, eksperta saistība ar kandidātu vai pretendentu publisko iepirkumu normatīvo aktu izpratnē), izmantojot VID un PMLP datubāzēs pieejamo informāciju.1)Veikts tehniskais informācijas tehnoloģiju (turpmāk - IT) izvērtējums interešu konflikta pārbaudes risinājuma (rīka) ieviešanai EIS, izmantojot VID un PMLP datubāzēs pieejamo informāciju, un tam nepieciešamā finansējuma aprēķins;2) Ņemot vērā tehnisko IT izvērtējamu, izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos;3) Veikta tehniskā risinājuma (rīka) izstrāde un ieviešana EIS.1) VRAA, PMLP, UR, VID; 2) FM, VRAA; 3) VRAA, VID, PMLP, UR 1)30.06.
  140. 2)30.06.
  141. 3)30.06.2025.4.2.Nodrošināt caurskatāmību un atklātību informācijai par visām publiskas personas institūciju veiktajām iegādēm un rakstiski noslēgtajiem publiskajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem "zemsliekšņa iepirkumos". (sasaiste ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 2021.-
  142. gadam, reformu un investīciju virziens Nr. 6.
  143. un Ceturto nacionālo atvērtās pārvaldības rīcības plānu 2020.-2021.gadam,
  144. apņemšanās)Izvērtēta iespēja EIS nodrošināt informācijas publicēšanu (arī atvērtu datu formā) par publiskas personas institūciju veiktajām iegādēm un rakstiski noslēgtajiem publiskajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī izvērtēta normatīvā regulējuma grozījumu nepieciešamība (tostarp administratīvais slogs un publikāciju lietderība, nosakot konkrētus līgumcenu sliekšņus). 1) Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojums;2) Ja nepieciešams, sagatavoti grozījumi normatīvajā regulējumā;3) EIS nodrošināta publiski pieejama informācija atvērtu datu formā, kā arī izvērtējuma rezultātiem atbilstošā apjomā.FM, IUBVRAA, KNAB1) 15.03.2024.2) 30.06.2024.3) 31.12.2024.4.3.Monitorēt un nodrošināt, ka valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, sniedz tikai tie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir ieviesta iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai atbilstoši grozījumiem Ministru kabineta
  145. gada
  146. augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī (prasība ieviest iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai attiecas uz ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vismaz piecos pakalpojumu veidos).Izlases veidā veikta iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai analīze veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kuras sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vismaz piecos pakalpojumu veidos.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsKNAB, VM, NVD_29.12.2024.4.4.Nodrošināt privātā sektora pārstāvju informētību par iespējamu prettiesisku darbību pazīmēm publisko iepirkumu procedūru norisē (korupcijas indikatori, iespējami konkurences tiesību pārkāpumi), vienlaikus vairojot to zināšanas un izpratni par aktuālo tiesisko regulējumu iepirkumu procedūru norisē, kā arī nepieciešamo rīcību, lai novērstu iespējamas prettiesiskas darbības pasūtītāja vai citu pretendentu darbībā.Īstenota privātā sektora pārstāvju izglītošana, stiprinot to spēju atpazīt dažādu iespējamu prettiesisku darbību pazīmes publisko iepirkumu procedūru norisē, kā arī vairojot zināšanas par ziņošanas iespējām kompetentajām institūcijām.1) 3 izglītošanas pasākumi, dalībnieku skaits; 2) izglītojoši materiāliIUB, KP KNAB_29.12.2024.4.5.Nodrošināt atklātu, caurskatāmu un vienotos kritērijos balstītu valsts finansējuma piešķiršanas procedūru Latvijas sporta organizācijām.Sagatavots valsts finansējuma piešķiršanas procedūras Latvijas sporta organizācijām izvērtējums, ietverot tādus aspektus kā 1) Latvijas Nacionālās sporta padomes darbība un loma finansējuma piešķiršanā, 2) finansējuma pretendentu pamatojuma dokumentu saturs un detalizācija, 3) kritēriji lēmuma pieņemšanā par vai pret finansējuma piešķiršanu. Sniegti priekšlikumi Latvijas sporta organizāciju finansēšanas uzlabošanai.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsIZMKNAB30.09.
  148. Rīcības virziensGodprātības stiprināšana un korupcijas risku novēršana tiesu varas un tai piederīgo amatpersonu vidūNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš5.1.Veicināt tiesās nodarbināto ētisko apziņu, darba un uzvedības kultūru, nostiprināt profesionālo ētiku, vienlaikus vairojot sabiedrības uzticību tiesu darbam un uzlabojot publisko tēlu.Izstrādāts vienots ētikas kodekss tiesu darbiniekiem, skaidri definējot ētiskas rīcības pamatprincipus, nodarbināto tiesības un pienākumus.Izstrādāts ētikas kodekss tiesu darbiniekiemTA, TM,VKanc01.04.
  150. Rīcības virziensKorupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorāNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš6.1.Vairot uzņēmēju izpratni par korupciju un interešu konfliktiem privātajā sektorā, vienlaikus nodrošinot informāciju par efektīviem pasākumiem to novēršanai.Izstrādātas vadlīnijas juridiskajām personām par korupcijas risku vadību un iekšējās pretkorupcijas sistēmas izveidi.Izstrādātas vadlīnijasKNAB_31.12.2025.6.2.Nostiprināt zināšanas privātajā sektorā strādājošajiem par viņu iespējām, tiesībām un pienākumiem, vēršoties pret korupciju sadzīviskās situācijās.Izveidoti ieteikumi privātā sektora pārstāvjiem par piemērotāko rīcību gadījumā, ja no viņiem tiek pieprasīta koruptīva rīcība privātajā sektorā.Izstrādāta un publiskota infografikaIeM (VP) 30.12.2023.6.3.Izvērtēt iespēju pilnveidot normatīvo ietvaru un institucionālo kapacitāti koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai privātajā sektorā.Atkārtoti izvērtēta iespēja paplašināt KNAB kompetenci attiecībā uz tiesībām izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus privātajā sektorā.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsKNAB, IeM_01.09.2023.
  151. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatoriIzveidot un uzlabot tādu autonomi un pastāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorāNr. p.k.Rezultatīvais rādītājsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtībaMērķa vērtība 2023Mērķa vērtība 2025Datu avots2.1.Paaugstinās Korupcijas uztveres indekssPunkti2020576065(NAP2027 – 64
  152. gadā)Transparency International492.2.Korupcijas kontroles rādītājs (control of corruption) (mēra apjomu, kādā amatpersonām piešķirtā vara tiek izmantota personīgā labuma gūšanai)%202075,487984The Worldwide Governance Indicators2.3.Palielinās to respondentu skaits, kas publiskās pārvaldes institūcijas novērtē par ļoti un diezgan godīgām: 1) Valsts un pašvaldības slimnīcas un poliklīnikas, 2) VK, 3) Biedrības un nodibinājumi (nevalstiskās organizācijas), 4) Tiesas, 5) IUB, 6) Pašvaldības, 7) Valsts un pašvaldību uzņēmumi (kapitālsabiedrības)(5 punktu skalā, kur no - 2 minimālais līdz +2 maksimālais līmenis)Punkti20211) 0,42) 0,43) 0,24) -0,25) -0,16) -0,47) -0,21) 0,62) 0,53) 0,44) 0,25) 0,16) -0,37) -0,11) 0,82) 0,63) 0,64) 0,45) 0,36) 0,17) 0,1KNAB pasūtītais pētījums2.4.Samazinās Latvijas iedzīvotāju daļa, kas izmanto kādus neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos veselības aprūpes saņemšanai.%202116%13%10%KNAB pasūtītais pētījums2.5.Samazinās iedzīvotāju uzskats, ka kukuļdošana vai kukuļņemšana un varas ļaunprātīga izmantošana personīgās interesēs ir izplatīta starp 1) amatpersonām, kuras izvērtē valsts konkursus; 2) amatpersonām, kuras izsniedz būvniecības atļaujas, 3) tiesās, 4) policijā, muitā, 5) veselības aprūpes sistēmā%20221) 552) 533) 294) 495) 401) 502) 493) 244) 425) 351) 452) 453) 214) 355) 30Īpašais Eirobarometrs: Korupcija2.6.Samazinās to iedzīvotāju skaits, kuriem papildus oficiālajam maksājumam nācies maksāt papildu naudas summu vai pasniegt vērtīgu dāvanu medicīnas māsai vai ārstam%2022654Īpašais Eirobarometrs: Korupcija2.7.Samazinās uzņēmēju daļa, kas izmanto kādus neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos1) ar būvniecību saistītu jautājumu kārtošanā2) piedaloties valsts vai pašvaldības publiskajos iepirkumos%20221) 27%2) 20%1) 22%2) 15%1) 15%2) 9%KNAB pasūtītais pētījums2.8.Pieaug to respondentu skaits, kas uzskata, ka nedaudz un lielā mērā samazinājušās problēmas, kas saistītas ar zemāka līmeņa korupciju%2022313640KNAB pasūtītais pētījums
  153. apakšmērķis: Mazināt sabiedrības toleranci pret korupcijuŠis Pretkorupcijas pasākumu plāna apakšmērķis ietver divus galvenos rīcības virzienus:
  154. Rīcības virziens: Personu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšana;
  155. Rīcības virziens: Trauksmes cēlēju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumos.Minēto rīcības virzienu ietvaros aizvadītajā politikas plānošanas periodā no
  156. līdz
  157. gadam īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas būs pamats sabiedrības iesaistes veicināšanai korupcijas novēršanā turpmākajos gados: KP, IUB un KNAB organizējuši izglītojošus seminārus, kas vērsti uz Latvijas uzņēmēju informēšanu par godīgu uzņēmējdarbību – 1) par godīgas konkurences aspektiem publisko iepirkumu procedūrās, konkurences deformēšanas risku noteikšanu un to novēršanas iespējām; 2) par pretkorupcijas, interešu konflikta novēršanas, publiskās pārvaldes ētikas, iekšējās kontroles un korupcijas risku novēršanas jautājumiem, arī korupcijas (nacionālā un starptautiskā mērogā) negatīvajām sekām. Atbildīgās institūcijas sev pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros veikušas informatīvus pasākumus, lai nostiprinātu iedzīvotāju pārliecību par iespējām risināt jautājumus veselības aprūpes iestādēs, satiksmes uzraudzības jomā un tiesā, neizmantojot prettiesiskus maksājumus šajās jomās nodarbinātajām personām, un lai iedzīvotāji būtu informēti par saviem pienākumiem un tiesībām.
  158. gada
  159. novembrī pieņemti MK noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (stājās spēkā
  160. gada
  161. septembrī), kas paredz skolēnu (līdz
  162. klasei) prasmju attīstīšanu sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, piemēram, salīdzināt cilvēku rīcības morālos un tiesiskos aspektus atbilstoši taisnīguma, godīguma, atbildības un brīvprātības kritērijiem dažādās kultūrās un sabiedrībās. Izprast demokrātiskas sabiedrības un valsts vērtības un demokrātiskus valsts pārvaldes principus. Pamatot savu viedokli par ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas var apdraudēt vai vājināt demokrātisku valsti u.c.
  163. gada
  164. septembrī MK pieņemti noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (stājās spēkā
  165. gada
  166. septembrī), kas cita starpā paredz veicināt skolēnu izpratni par korupciju un celt to spēju, pirmkārt, analizēt tiesiskuma ievērošanu, ētiku un interešu konfliktu dažādos gadījumos, otrkārt, analizēt amatpersonu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju rīcības tiesiskumu un ētiku dažādās situācijās. Novērtēt likumību un nelikumību, atpazīt reāli vai potenciāli koruptīvas situācijas, kā arī atšķirt korupciju no interešu konflikta, politiskās ietekmes, lobēšanas un citiem tuvu stāvošiem, bet ne identiskiem fenomeniem. Treškārt, apgūstot tēmu augstākajā līmenī, skolēns spēs analizēt konkrētus lobēšanas, korupcijas, valsts "sagrābšanas/nozagšanas" un tiesiskuma ievērošanas jēdziena lietojumu piemērus dažādās politiskajās vidēs. Argumentēt lobēšanas ietekmi uz sabiedrības, pašvaldības un valsts attīstību. KNAB kā ziņošanas kanālu sabiedrībai no
  167. gada nodrošinājis mobilo lietotni "Ziņo KNAB", ar kuras starpniecību iedzīvotāji vienkāršā un ērtā veidā var paziņot gan par valsts amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā, gan par iespējamiem korupcijas gadījumiem, gan arī sniegt informāciju par, viņuprāt, politisko organizāciju (partiju) pieļautajiem finansēšanas pārkāpumiem. Saeimā
  168. gada
  169. oktobrī pieņemts Trauksmes celšanas likums (stājās spēkā
  170. gada
  171. maijā) ar mērķi veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par ikdienā novērotiem noziedzīgiem nodarījumiem, administratīviem pārkāpumiem vai citiem tiesību normu pārkāpumiem vai saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā var celt trauksmi, par kādiem pārkāpumiem trauksme ceļama, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Likumā noteiktas tiesības ikvienam iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, izmantojot likumā paredzētos mehānismus. Trauksmes celšanas likuma pieņemšana ir nozīmīgs solis trauksmes cēlēju aizsardzības jomā, pirmo reizi nodrošinot visaptverošu pamatu trauksmes cēlēju aizsardzībai Latvijā. Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes
  172. gada
  173. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem prasības, 2022 .gada
  174. februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums. Ar
  175. gada
  176. janvārī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem IKNL, normatīvajā regulējumā nostiprināts obligāts pienākums valsts amatpersonām ziņot KNAB visos gadījumos, kad to rīcībā nonākusi informācija, kas pirmšķietami norāda uz koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.Sabiedrības, tostarp uzņēmēju, joprojām augstā iecietība (tolerance) pret korupciju ir viens no iemesliem Latvijas pretkorupcijas politikas progresa bremzēšanai. Par Latvijas sabiedrības aktuālo viedokli, pieredzi un reakcijām, kas saistītas ar korupciju un tās izpausmēm Latvijā, aktuālie statistikas dati plašāk analizēti informatīvajā ziņojumā "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–
  177. gadam īstenošanas ietekmes gala novērtējumu". Tomēr, īsumā rezumējot,
  178. gada Eirobarometra50 pētījuma rezultāti norāda, ka vien 39% Latvijas iedzīvotāju atzinuši korupciju kā pilnībā nepieņemamu darījumu attiecībās, kamēr vidēji ES šis rādītājs ir 69%. Turklāt
  179. gada "Latvijas Fakti" sabiedrības un uzņēmēju aptaujā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība dot kukuli valsts amatpersonai ir augsta – 21% respondentu norādījuši uz šādas rīcības iespējamību (19% uzņēmēju), kas ir teju līdzvērtīgs rādītājs
  180. gadam (22,2%)
  181. Un vēl vairāk – pēdējo 2 gadu laikā (
  182. un
  183. gadā) 21% aptaujāto uzņēmēju ir reāli veikuši neoficiālus maksājumus, devuši dāvanas vai izmantojuši pazīšanos, kārtojot lietas, risinot problēmas (galvenokārt ar būvniecību saistītu jautājumu kārtošanā). Savukārt pozitīvi vērtējams, ka samazinājies to respondentu skaits Latvijā, kas apstiprinājuši, ka nav gatavi ziņot par korupcijas gadījumiem vispār.
  184. gada februārī tādi bija vien 14% iedzīvotāju pretstatā
  185. gadam (32,8%). Lai sabiedrības locekļiem būtu skaidra un adekvāta rīcība gadījumos, kad tie ir nonākuši situācijā, kurā viņiem pieprasa vai piedāvā prettiesisku labumu, vai viņi ir kļuvuši par pretlikumīgas vai neētiskas rīcības lieciniekiem, liela nozīme ir mērķtiecīgiem sabiedrības izglītošanas pasākumiem.KNAB, pildot likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanas jomā, izglīto dažādas mērķa grupas (valsts amatpersonas un privātā sektora pārstāvjus) par pretkorupcijas jautājumiem – korupcijas novēršanas profilaktiskajiem pasākumiem, ētiku, interešu konflikta aspektiem un citiem tematiem. Nākamajā plānošanas periodā iecerēts paplašināt izglītojamo loku. Plānots celt pedagogu kompetenci par korupciju kā sociālu parādību, lai iegūtās zināšanas būtu izmantojamas tālākā skolēnu apmācībā. Plānots aktualizēt korupcijas tēmu skolu jaunatnes informatīvajā telpā, izmantojot mūsdienīgas, atbilstošas metodes un pieejas skolu jaunatnes izglītošanā par korupciju.Vienlaikus KNAB pastāvīgi informē sabiedrību par nepieciešamību un iespējām ziņot par tā kompetencē esošajiem novērotajiem pārkāpumiem publiskas personas institūcijās. Aicinājums ziņot un nebūt vienaldzīgiem pret novērotajām prettiesiskajām darbībām tiek izplatīts KNAB vadītajos izglītošanas pasākumos, preses relīzēs, informatīvajos bukletos, konkrētai tematikai veltītajos publiskajos pasākumos, KNAB tīmekļvietnē, respektīvi, ir izmantoti visi iespējamie informācijas nodošanas kanāli. KNAB kā ziņošanas kanālu sabiedrībai nodrošina mobilo lietotni "Ziņo KNAB", kas ir izveidota kā ērts palīgs ikvienam sabiedrības loceklim, lai vienkāršā, ātrā un ērtā veidā informētu KNAB par iespējamiem interešu konflikta un koruptīviem gadījumiem, politisko partiju finansēšanas vai priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem. Tāpat KNAB tīmekļvietnē ir izveidota atsevišķa sadaļa "Trauksmes cēlēja ziņojums", kurā pieejama anketa trauksmes cēlējiem strukturētas informācijas sniegšanai par novērotajiem pārkāpumiem jebkurā publiskas personas institūcijā.Trauksmes celšana un gatavība ziņot par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī citām pretlikumīgām vai neētiskām darbībām lielā mērā ir atkarīga no tiesībsargājošo un citu publisko institūciju spējas pasargāt savu ziņotāju no iespējamajām negatīvajām sekām, ko ziņošana var radīt. Vienlaikus gatavība ziņot kompetentajām institūcijām ir cieši saistīta ar sabiedrības uzticības līmeni tām, kā arī, protams, ticību un pārliecību, ka informācija tiks efektīvi izmantota un vainīgie saukti pie atbildības.
  186. gada sabiedriskās domas aptaujā52 noskaidrots, ka 57% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi ziņot par korupcijas gadījumiem, turklāt vairākums (34%) no šiem potenciālajiem ziņotājiem vērstos tieši KNAB. Tomēr vēl būtisks darbs ir veltāms, lai mazinātu iedzīvotāju priekšstatu, ka ziņot par korupcijas gadījumiem nav vērts. Eirobarometra
  187. gada aptaujā 48% respondentu norādījuši, ka iemesls neziņošanai par korupcijas gadījumiem varētu būt apstāklis, ka korupcija ir grūti pierādāms fakts, vai, kā domā 43% respondentu, korupcijā iesaistītie tik un tā netiks sodīti.Lai veicinātu sabiedrības līdzdalību korupcijas novēršanā, ziņojot par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, administratīviem pārkāpumiem vai citiem tiesību normu pārkāpumiem vai saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumiem, nākamajos gados ir svarīgi panākt efektīvu trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību arī administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesa ietvaros.Lai veicinātu plašākas sabiedrības iesaisti korupcijas novēršanā, kā arī veicinātu neiecietību pret korupciju, ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu monitoringu korupcijas aktualitātei/ izpausmei sabiedrības ikdienas dzīvē. Tādēļ līdz
  188. gadam KNAB plāno veikt sabiedriskās domas aptaujas jautājumos par: 1) Latvijas iedzīvotāju saskarsmi ar korupciju dažādos sektoros; 2) uzticēšanos KNAB, prokuratūrai un tiesām; 3) gatavību ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par korupciju; 4) neiecietību pret korupciju.Mērķtiecīgai un rezultatīvai pretkorupcijas politikas plānošanai un īstenošanai ir nepieciešams padziļināts pētījums par korupciju kā sociālu parādību Latvijas sabiedrībā. Tādēļ tuvākajos gados būtu uzsākams priekšizpētes un plānošanas darbs valsts pētījumu programmas "Korupcijas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" izveidei ar tālejošu mērķi – izstrādāt zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu izmaiņām, iestāžu darba organizāciju, viedo tehnoloģiju izmantošanu vai citiem valsts realizējamiem pasākumiem korupcijas mazināšanai ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi.
  189. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  190. Rīcības virziensPersonu un grupu, kas nepārstāv valsts sektoru, iesaistīšana korupcijas novēršanā un sabiedrības neiecietības pret korupciju un tās radītajiem draudiem veicināšanaNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš7.1.Nodrošināt pastāvīgu monitoringu korupcijas aktualitātei/ izpausmei sabiedrības ikdienas dzīvē (saskarsme ar korupciju, attieksme pret koruptīvām darbībām, gatavība ziņot par prettiesiskām darbībām un informētība par savu tiesību aizsardzību).Veikta sabiedriskās domas aptauja jautājumos par: 1) Latvijas iedzīvotāju saskarsmi ar korupciju dažādos sektoros; 2) uzticēšanos KNAB, prokuratūrai un tiesām; 3) gatavību ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par korupciju; 4) neiecietību pret korupciju.Veikta sabiedriskās domas aptaujaKNAB_Reizi gadā[tiek pildīts53]7.2.Aktualizēt korupcijas tēmu skolu jaunatnes informatīvajā telpā un izmantot mūsdienīgas, atbilstošas metodes un pieejas skolu jaunatnes izglītošanā par korupciju.7.2.
  191. Nodrošināta interaktīvas pretkorupcijas spēles izstrāde skolēniem (7.-
  192. klase), kas integrējama kompetenču pieejā balstītā izglītības modelī, kā arī izstrādāts metodisks materiāls pedagogiem par interaktīvās pretkorupcijas spēles iekļaušanu mācību procesā.1) Izstrādāta interaktīva pretkorupcijas spēle, nodrošināta tās pieejamība KNAB tīmekļvietnē;2) Izstrādāts metodiskais materiālsKNAB_31.03.
  193. [izpildīts54]7.2.
  194. Nodrošināti informatīvi pasākumi reģionos par interaktīvās pretkorupcijas spēli un tās iekļaušanu mācību procesā.Nodrošināti pieci informatīvi pasākumi reģionosKNAB, VISC_31.12.2023.7.2.
  195. Nodrošināta interaktīvas pretkorupcijas spēles izstrāde skolēniem (10.-
  196. klase), kas integrējama kompetenču pieejā balstītā izglītības modelī, kā arī izstrādāts metodisks materiāls pedagogiem par interaktīvās pretkorupcijas spēles iekļaušanu mācību procesā.1) Izstrādāta interaktīva pretkorupcijas spēle, nodrošināta tās pieejamība KNAB tīmekļvietnē;2) Izstrādāts metodiskais materiālsKNAB_31.12.2023.7.2.
  197. Nodrošināti informatīvi pasākumi reģionos par interaktīvās pretkorupcijas spēli un tās iekļaušanu mācību procesā.Nodrošināti informatīvi pasākumi reģionosKNAB, VISC_31.12.2024.7.3.Paplašināt zināšanu un analītisko bāzi, stiprinot saikni starp pētniecību un valsts rīcībpolitiku pretkorupcijas jomā.Apzinātas iespējas valsts pētījumu programmas "Korupcijas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" īstenošanai ar mērķi izstrādāt zinātniski pamatotas rīcībpolitikas rekomendācijas attiecībā uz normatīvo aktu izmaiņām, iestāžu darba organizāciju, viedo tehnoloģiju izmantošanu vai citiem valsts realizējamiem pasākumiem korupcijas mazināšanai ar izvērtētu attiecīgo ieteikumu finansiālo ietekmi.Uzsākts priekšizpētes un plānošanas darbs valsts pētījumu programmas "Korupcijas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" izveideiKNAB, TMLatvijas Zinātnes padome31.12.2025.7.4.Veikt preventīvus pasākumus ārvalstu amatpersonu kukuļošanas novēršanai – veicināt ziņošanu par iespējamiem ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem, informējot un padziļinot Latvijas vēstniecībās strādājošo izpratni par jautājumiem saistībā ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu7.4.
  198. Izstrādāta rakstiska instrukcija Latvijas vēstniecībām un pārstāvniecībām ārvalstīs par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un nepieciešamo rīcību tās novēršanai.Izstrādāts informatīvs materiālsKNAB_31.12.2023.7.4.
  199. Nodrošinātas ĀM personāla apmācības par diplomātu pienākumu uzraudzīt un ziņot par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu (ieskaitot plašsaziņas līdzekļu uzraudzību).1) Apmācīto personu skaitsKNAB, ĀM_Pastāvīgi2) Apkopojums par Latvijas vēstniecību un pārstāvniecību sniegto informāciju par veiktajiem informatīvajiem pasākumiem un konsultācijām uzņēmējiem par nepieciešamo rīcību kukuļošanas gadījumos.ĀM, KNAB7.4.
  200. ĀM un Latvijas vēstniecību tīmekļvietnēs aktualizēti KNAB sagatavotie informatīvie materiāli.Aktualizēta informācijaĀM, KNAB_Pastāvīgi
  201. Rīcības virziensTrauksmes cēlēju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām konstatēto likumpārkāpumu gadījumosNr. p. k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš8.1.Nodrošināt Trauksmes celšanas likumā definētā mērķa – veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību – sasniegšanu.8.1.1.Veikts ex-post izvērtējums Trauksmes celšanas likumam, novērtēta pastāvošo trauksmes celšanas mehānismu un trauksmes cēlēja aizsardzības efektivitāte, sniegti priekšlikumi risinājumiem, kā pilnveidot identitātes aizsardzību administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesa ietvaros.Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojumsVKancKompetentās institūcijas Trauksmes celšanas likuma izpratnē31.12.2023.8.1.
  202. Veikts izvērtējums par potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanu.VKanc_8.2.Popularizēt un iedzīvināt KNAB tiešsaistes ziņošanas platformu.8.2.
  203. Organizētas sociālās kampaņas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par korupcijas izpausmes veidiem un nepieciešamību ziņot par novērotajiem pārkāpumiem2 sociālās kampaņasKNAB_31.12.2023.[tiek pildīts55]8.2.
  204. Ieviesta tiešsaistes ziņošanas platforma ziņošanai par KNAB kompetences jautājumiemFunkcionējoša ziņošanas platforma31.12.2023.8.2.3.Uzturēts informatīvs atgādinājums sabiedrībai dažādu komunikācijas aktivitāšu formātos (preses relīzes, izglītošanas pasākumi, publiskas intervijas) par iespējamiem ziņošanas kanāliem KNAB.KNAB saņemto ziņojumu skaita pieaugums, izmantojot ziņošanas platformuKNAB_pastāvīgi
  205. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatoriMazināt sabiedrības toleranci pret korupciju Nr. p.k. Rezultatīvais rādītājs Mērvienība Bāzes gads Bāzes gada vērtība Mērķa vērtība 2023 Mērķa vērtība 2025 Datu avots 3.
  206. Samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas atzinuši, ka ir gatavi dot kukuli valsts amatpersonai, lai atrisinātu savas problēmas valsts vai pašvaldību institūcijās (% no aptaujātajiem) % 2022 15 13 10 KNAB pasūtītais pētījums 3.
  207. Samazinās to personu skaits, kas atzinušas, ka pēdējo 2 gadu laikā, kārtojot kādas lietas/ jautājumus/ problēmas valsts un pašvaldību institūcijās, ir izmantojuši kādus neoficiālus maksājumus vai pazīšanos (% no aptaujātajiem) % 2022 20 15 10 KNAB pasūtītais pētījums 3.
  208. Pretkorupcijas sociālās kampaņas (kampaņu skaits) Skaits 2021 1 1 1 KNAB 3.
  209. Pieaug sabiedrības uzticība KNAB situāciju risināšanā, kas saistītas ar sūdzību sniegšanu par korupcijas gadījumiem % 2019 32 40 45 Īpašais Eirobarometrs: Korupcija 3.
  210. Pieaug sabiedrības gatavība ziņot par korupcijas gadījumiem (atklāti vai anonīmi) % 2022 61 65 70 KNAB pasūtītais pētījums 3.
  211. Samazinās to iedzīvotāju daļa, kuri nezina, kur vērsties, ja vēlas ziņot par iespējamiem korupcijas gadījumiem % 2022 18 15 10 KNAB pasūtītais pētījums 3.
  212. Samazinās to iedzīvotāju daļa, kuri uzskata, ka tiem, kuri ziņo par korupcijas gadījumiem netiek nodrošināta nekāda aizsardzība % 2022 30 25 20 Īpašais Eirobarometrs: Korupcija
  213. apakšmērķis: Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamībuŠis Pretkorupcijas pasākumu plāna apakšmērķis ietver trīs galvenos rīcības virzienus:
  214. Rīcības virziens: Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem piemērošana;
  215. Rīcības virziens: Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu;
  216. Rīcības virziens: Tiesībaizsardzības institūciju efektīvas, zināšanās balstītas darbības stiprināšana ekonomisko noziegumu apkarošanai;Vienlaikus jānorāda, ka Pretkorupcijas pasākumu plānā jaunajam plānošanas periodam netiek saglabāti Pamatnostādnēs iepriekš iekļautie rīcības virzieni, kas saistīti ar ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonu kukuļošanas novēršanu un apkarošanu, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas veicināšanu, jo, kā norādīts iepriekš,
  217. un
  218. gadā MK apstiprinājis atsevišķus pasākumu plānus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no
  219. līdz
  220. gadam, kas ietver plašu, uz starpinstitucionālo sadarbību vērstu uzdevumu kopumu attiecīgajās jomās.Tomēr izceļot būtiskākās aktualitātes starptautisko pretkorupcijas iniciatīvu jomā, kas nav atdalāmas no pretkorupcijas politikas īstenošanas Latvijā nākamajos gados, arī turpmāk Latvijai jānodrošina tiesību aktu un to piemērošanas prakses atbilstību OECD Konvencijai. Iepriekšējo novērtējumu ietvaros (1.,
  221. un 3.fāze) šīs organizācijas izvirzītās rekomendācijas Latviju mudina 1) uzlabot cīņu ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, tajā skaitā, stiprinot KNAB darbības neatkarību; 2) stiprināt un organizēt pasākumus, kas vērsti uz naudas atmazgāšanas novēršanu un apkarošanu; 3) uzlabot tiesisko regulējumu tādos jautājumos kā ārvalstu amatpersonas kukuļošanas noziedzīgs nodarījums, personas izdošana, juridisko personu atbildība un zvērinātu revidentu pienākums ziņot par aizdomām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem 4) ieviest visaptverošu aizsardzību personām, kuras ziņo par likumpārkāpumiem gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē.OECD WGB veiktajā Latvijas
  222. fāzes novērtējuma ziņojumā, kas apstiprināts
  223. gada
  224. oktobrī, Latvija aicināta pastiprināt cīņu ar pārrobežu korupciju un ar to saistītajiem noziegumiem: naudas atmazgāšanu, finanšu noziegumiem, arī pārkāpumiem grāmatvedības jomā. WGB Latvijas
  225. fāzes ziņojumā secinājusi, ka Latvija līdz šim ir turpinājusi uzlabot tiesisko regulējumu, kas kriminalizē ārvalstu valsts amatpersonu kukuļošanu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Vienlaikus starptautiskie eksperti uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt šo tiesību normu efektīvu piemērošanu. Lai sasniegtu labākus rezultātus cīņā ar ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, WGB Latvijai rekomendē veikt virkni pasākumu, tostarp: nodrošināt pietiekošus resursus un ekspertīzi atbildīgajām iestādēm, lai tās spētu efektīvi izmeklēt un saukt pie atbildības personas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un ar to saistīto noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju; uzlabot kriminālvajāšanu rezultātus attiecībā uz uzņēmumiem, jo īpaši Latvijas finanšu institūcijām un citām juridiskām personām, kas ir iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās, un ar to saistītā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā; uzlabot sadarbību starp KNAB, VP un prokuroriem un ieviest stratēģisku pieeju ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietu un ar to saistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā; stiprināt spējas atklāt ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumus; nodrošināt FKTK efektīvu darbību, tādējādi veicinot ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un atklāšanu bankās un finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības iestādēs.Kopumā WGB Latvijai sniegusi 44 rekomendācijas, paredzot praktiskus pasākumus, kas vērsti uz efektīvāku ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, nosakot efektīvus, samērīgus un atturošus sodus.
  226. gada
  227. aprīlī MK pieņēma TM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas
  228. fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumu, tajā izteiktajām rekomendācijām un to izpildes nodrošināšanu" (prot. Nr. 28, 33.§) un attiecīgi "Pasākumu un uzdevumu plānu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas
  229. fāzes rekomendāciju izpildei"
  230. Valdības apstiprinātajā pasākumu plānā noteikto uzdevumu izpildi nodrošina TM, FM, ĀM, KNAB, VP, ĢP un tiesas, FKTK, FID, VID, VKanc, Altum un citas institūcijas. Atbildīgajām institūcijām līdzdarbojoties kopīgā darba plāna uzdevumu izpildē, paredzēts stiprināt Latvijas spējas atklāt un izmeklēt pārrobežu korupciju un ar to saistītos noziegumus (naudas atmazgāšana, finanšu noziegumi, tostarp ar grāmatvedību saistītie pārkāpumi), kā arī stiprināt tiesiskumu, veicināt ekonomisko izaugsmi, nodrošināt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu un stabilu tiesisko vidi. Balstoties uz iepriekš minēto, Pretkorupcijas pasākumu plānā netiek papildus iekļauti uzdevumi ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanai.OECD WGB savā
  231. gada oktobra plenārsēdē izskatīja Latvijas ziņojumu par paveikto
  232. fāzes rekomendāciju izpildē.
  233. fāzes novērtējuma ziņojumā57 par
  234. gadā Latvijai izvirzīto rekomendāciju izpildi secināts, ka Latvija
  235. gadā ir pilnībā vai daļēji izpildījusi 35 no 44 OECD WGB izteiktajām rekomendācijām. OECD WGB atzinusi būtisku Latvijas progresu
  236. fāzes novērtējuma rekomendāciju izpildē, sasniedzot un demonstrējot acīmredzamus rezultātus ārvalstu amatpersonu kukuļošanas krimināllietu sekmīgā izmeklēšanā un tālākā virzībā. Latvija arī turpmāk strādās pie OECD Konvencijas īstenošanas un dažādu procesu pilnveides, balstoties uz iepriekšējos novērtējumos konstatētajām nepilnībām. Attiecīgi
  237. gadā norisināsies Latvijas novērtēšanas
  238. fāze.Latvijai tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība arī saistībā ar rekomendācijām, kas izriet no EK un Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas
  239. kārtas ziņojuma par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu un kurā ir skaidri iezīmētas problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Arī Freedom House Nations in Transit 2020 ziņojumā ietvertais Latvijas novērtējums korupcijas, tiesiskā regulējuma un tiesu neatkarības jomā ir samazināts, norādot uz steidzamu un neatliekamu risinājumu ieviešanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un ārvalstu kukuļošanas lietām.
  240. gada
  241. martā darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana, nodrošinot lietderīgu un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Ekonomisko lietu tiesas kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai. Minētās institūcijas kompetence no krimināltiesiskā viedokļa aptver šādu lietu izskatīšanu:1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana;2) koruptīvie noziedzīgie nodarījumi, kā arī noziedzīgie nodarījumi saistībā ar neatļauta labuma pieņemšanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumus un prettiesiska labuma došanu, pieprasīšanu vai pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli vai valsts un pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai ja kukulis vai prettiesisks labums pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas.Savukārt ĢP Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļai turpmāk būs jānodrošina koordinācijas funkciju izpildi kriminālprocesos, kas kvalificēti pēc KL
  242. panta, un procesos par noziedzīgi iegūtu mantu (KPL
  243. nodaļa), bet atbilstošām prokuratūras struktūrvienībām – prioritāru, savlaicīgu un aktīvu izmeklēšanas uzraudzību un kriminālvajāšanu šajos kriminālprocesos.Pamatnostādnēs jau iepriekš izvirzītais apakšmērķis "Nodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamību" aizvadītajos sešos gados dažādu plānotu pasākumu izpildes ietvaros saistāms ar noteiktu progresu dažādās jomās, proti:
  244. gada
  245. jūlijā Latvija kļuva par pilntiesīgu OECD dalībvalsti. Līdz tam un arī turpmākajos gados Latvija veikusi visaptverošu valsts risku (tostarp finanšu) novērtējumu, realizējusi atbilstošu risku pārvaldību, paredzot konkrētas darbības identificēto risku novēršanai. Pamatnostādņu darbības laikā TM sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm nodrošinājusi Latvijas atbilstības OECD Konvencijai
  246. un
  247. fāzes novērtēšanu. TM sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 2.fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumā izteikto rekomendāciju izpildes novērtējumu" (izskatīts MK
  248. gada
  249. martā), kā arī informatīvo ziņojumu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas
  250. fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumu, tajā izteiktajām rekomendācijām un to izpildes nodrošināšanu" (MK izskatīts
  251. gada
  252. aprīlī). Pastāvīgi nodrošināta statistikas datu uzskaite atbilstoši OECD WGB noteiktajam statistikas saturam, uzskaitot informāciju par izbeigtajiem kriminālprocesiem noilguma dēļ. KNAB pastāvīgi apkopo detalizētu statistiku, kas saistīta ar KNAB izmeklētajiem kriminālprocesiem un tā starptautisko krimināltiesisko sadarbību. Tāpat ĢP atbildīgā struktūrvienība atbilstoši savai kompetencei kopš
  253. gada nodrošina detalizētu statistisko datu ievadīšanu informācijas sistēmā par starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumiem, kas ir ar ES finansiālu atbalstu speciāli izveidota datu bāze starptautiskās sadarbības lūgumu krimināltiesiskajā sfērā centralizētai un detalizētai uzskaitei. Kopš
  254. gada darbojas NKIM58, kas ir kompetento nacionālo tiesībaizsardzības un drošības iestāžu (VP, VRS, VDD, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, KNAB, MP, IeVP, ĢP, FID, IDB) galvenā ilgtermiņa sadarbības un koordinācijas platforma valstī noziedzības novēršanā un apkarošanā, balstoties uz kopīgu kriminālizlūkošanu, kuras rezultāti būtiski izvērtētu lēmumu pieņemšanai stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī par nepieciešamo rīcību noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī objektīvu noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritāšu definēšanai. TM Pastāvīgajā KPL darba grupā ir izstrādāts regulējums attiecībā uz juridisko personu nodrošinājuma līdzekļiem, kas ar Grozījumiem Kriminālprocesa likumā Saeimā pieņemts
  255. gada
  256. oktobrī. To mērķis pilnveidot kriminālprocesuālo regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nosakot jaunu procesuālo sankciju veidu – nodrošinājuma līdzekļi juridiskajai personai. Noteikti trīs veidu nodrošinājuma līdzekļi, kā arī paplašināta iespēja piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām gadījumos, ja piemērotie nodrošinājuma līdzekļi netiek ievēroti. Veikts mērķtiecīgs darbs, lai nodrošinātu kontrolējošo institūciju personāla apmācības, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai korupcijas novēršanas, apkarošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā. Stiprinot valsts pretkorupcijas politikas kapacitāti nodokļu un robežkontroles jomā, valsts nodokļu pārvaldes un nodokļu revīzijas iestāžu, kā arī tiesībsargājošo institūciju personālam nodrošinātas specializētas mācības par tiesību aizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbību (ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšanas jomā) un tiesisko regulējumu, par pieejām naudas atmazgāšanas novēršanai un apkarošanai, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu, par operatīvā eksperimenta veikšanas tiesiskajiem aspektiem, īstenojot vairāku valstu kopīgu sadarbību, par preventīviem rīkiem krāpšanas apkarošanai un nacionālās stratēģijas ieviešanai.Nākamajos gados ir stiprināma sabiedrības uzticība un paļāvība Latvijas tiesību aizsardzības sistēmai kopumā, tās spējai noteikt un piemērot atbilstošus administratīvos vai kriminālos sodus par izdarītajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, turklāt saprātīgā termiņā. Zīmīgi, ka sabiedriskās domas aptaujā59 respondenti kā nozīmīgu barjeru, kas varētu atturēt dot kukuli valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonai, min bailes tikt pieķertam un sodītam.
  257. gadā šādu viedokli pauda 31% respondentu. Tas stiprina pārliecību, ka korupcijas līmeņa samazināšana valstī ir veicināma, pirmkārt, novēršot praksē konstatētās nepilnības tiesiskajā regulējumā, otrkārt, veicinot vienotu praksi un izpratni tā piemērošanā pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesās. Saredzot šo institūciju sadarbību un darba efektivitāti, ko raksturo lietu izskatīšanas ilgums un taisnīga soda piemērošana, iespējams, samazinātos to iedzīvotāju daļa, kas nav gatavi ziņot par korupcijas gadījumiem vispār (
  258. gadā 14%60)Veidojot sabiedrības apziņu par sodu neizbēgamību un vienlaikus atturot valsts amatpersonas no iespējamas iesaistīšanās prettiesiskās darbībās, KNAB savas kompetences ietvaros pastāvīgi publisko informāciju par iestādes uzsāktajiem kriminālprocesiem, nozīmīgiem pavērsieniem krimināllietu virzībā, kā arī par valsts amatpersonām piemērotajiem sodiem par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Turpmākajos gados Pretkorupcijas pasākumu plānā šāds uzdevums plānots visām izmeklēšanas iestādēm. Tomēr informācijas izplatīšanas formu katra institūcija varēs piemērot savam iekšējam komunikācijas plānam un stratēģijai.KNAB Eiropas Ekonomikas zonas granta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" īstenotā projekta "Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā" ietvaros līdz 2022.gada 31.decembrim plāno realizēt trīs nozīmīgas aktivitātes: tiešsaistes ziņošanas platformas izveidi ziņošanai par KNAB kompetences jautājumiem, organizēt divas sociālās kampaņas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par korupcijas izpausmes veidiem un nepieciešamību ziņot par novērotajiem pārkāpumiem, kā arī īstenot pasākumus KNAB izmeklēšanas un analītiskās kapacitātes stiprināšanai.Lai veicinātu visu tiesībaizsardzības iestāžu, kuru kompetencē ietilpst koruptīvu noziedzīgu nodarījumu identificēšana un izmeklēšana, institucionālo sadarbību, kā arī vairotu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku zināšanas korupcijas novēršanā un apkarošanā un veicinātu informācijas un pieredzes apmaiņu starp šīm iestādēm, KNAB iepriekšminētā projekta ietvaros plāno apmācības, iesaistot VID, IDB, VP un FID analītiķus, izmeklētājus un operatīvos darbiniekus. Minēto institūciju apvienotās apmācības ne tikai sekmēs institūciju sadarbību, bet arī nodrošinās labākās prakses nodošanu, kas tādējādi uzlabos Latvijas kopējo spēju atklāt un izmeklēt koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, tai skaitā spēju profesionāli apstrādāt ziņotāju sniegto informāciju, lai analītisko un izmeklēšanas darbību rezultātā tiktu panākta taisnīgs krimināltiesiskais noregulējums.Plānoti arī starpinstitucionāli mācību un pieredzes apmaiņas pasākumi prioritārajās jomās (kriptovalūtas izmantošana, izņemšana un glabāšana/ pārvaldība; digitālie pierādījumi; OSINT (open source intelligence); krāpšana un citi noziedzīgi nodarījumi saistībā ar ES fondiem/ ārvalstu finanšu palīdzību; noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršana).Aizvien aktuāla, diskutējama un izvērtējama ir tiesu varas amatpersonu, kā arī Saeimas deputātu kriminālprocesuālā imunitāte, attiecinot to tikai uz kriminālvajāšanas stadiju, atļaujot tiesībaizsardzības iestādēm veikt tādas izmeklēšanas darbības, kas pasargātu pierādījumus saistībā ar minēto valsts amatpersonu iespējamo prettiesisko rīcību. Jānorāda, ka šo jautājumu risināšanā būtiska nozīme ir politiskajai gribai, bet lēmumu pieņemšana ir politiska izšķiršanās. Pretkorupcijas pasākumu plānā no iepriekšējā politikas plānošanas perioda saglabāts uzdevums veikt izvērtējumu un sagatavot normatīvā akta projektu, lai nodrošinātu, ka pirms kriminālprocesuālās imunitātes atcelšanas ir atļauts veikt tādas izmeklēšanas darbības, kas pasargātu pierādījumus saistībā ar Saeimas deputātu iespējamo prettiesisko rīcību, un kriminālprocesuālā imunitāte tiktu attiecināta tikai uz kriminālvajāšanas stadiju.
  259. apakšmērķa ietvaros īstenojamie pasākumi
  260. Rīcības virziens Efektīvu, proporcionālu un atturošu administratīvo vai kriminālo sodu par izdarītajiem pārkāpumiem piemērošana Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 9.
  261. Uzturēt pastāvīgu sabiedrības informētību par valsts amatpersonām piemērotajiem sodiem par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, kā arī to izdarīto pārkāpuma saturu, veidojot sabiedrības apziņu par sodu neizbēgamību un vienlaikus atturot valsts amatpersonas no iespējamas iesaistīšanās prettiesiskās darbībās.Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi par sodītajām valsts amatpersonām, pastāvīgi monitorējot kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu iztiesāšanas procesu un spēkā stājušos spriedumus.Publiskota informācija izmeklēšanas iestāžu tīmekļvietnēs Visas izmeklēšanas iestādes _ Pastāvīgi 9.
  262. Nodrošināt, ka kriminālprocesuālā imunitāte tiek attiecināta tikai uz kriminālvajāšanas stadiju.Veikts aktuālās situācijas izvērtējums un, ja nepieciešams, sniegti priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu, ka pirms imunitātes atcelšanas ir atļauts veikt tādas izmeklēšanas darbības, kas pasargātu pierādījumus saistībā ar Saeimas deputātu iespējamo prettiesisko rīcību, un kriminālprocesuālā imunitāte tiktu attiecināta tikai uz kriminālvajāšanas stadiju.Iesniegts izvērtējums MK vai Saeimā TM ĢP, KNAB, VP, VID, VDD 31.12.
  263. 9.
  264. Apzinot starptautisko pieredzi un iepriekš veiktu starptautisku pētīju metodoloģiju, noskaidrot iespējamo saistību starp personas dzimumu un tās gatavību iesaistīties koruptīvās darbībās Latvijā.Veikta analīze par personas dzimuma lomu un tā iespējamo ietekmi uz koruptīvas rīcības izpausmēmSagatavots izvērtējums un infogramma KNAB, IDB, VID, VRS LM 29.12.
  266. Rīcības virziens Atbildības piemērošana par īpašuma izšķērdēšanu, piesavināšanos vai citu līdzīgu valsts amatpersonas nelikumīgu rīcību ar īpašumu Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 10.
  267. Novērst valsts un pašvaldību institūciju administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu (īpaši pirmsvēlēšanu periodā un starp vēlēšanām) un radīt priekšnosacījumus šādu pārkāpumu pierādīšanai un normatīvajā regulējumā noteiktās atbildības piemērošanai.Veiktas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma piemērošanas prakses izvērtējums, identificējot galvenās problēmas un nepieciešamos uzlabojumus (iepriekš konstatētie pārkāpumi, to atklāšana un piemērotie sodi) Sagatavots un MK iesniegts informatīvais ziņojums; Sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, ja nepieciešams KNAB, IeM FM, VK 01.06.
  269. Rīcības virziens Tiesībaizsardzības institūciju efektīvas, zināšanās balstītas darbības stiprināšana ekonomisko noziegumu apkarošanai Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 11.
  270. Veicināt un nodrošināt ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. (piem., izvairīšanās no nodokļu nomaksas, NILL, grāmatvedības pārkāpumi) (Sasaiste ar Pasākumu un uzdevumu plānu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas
  271. fāzes rekomendāciju izpildei) Nodrošināti starpinstitucionāli mācību un pieredzes apmaiņas pasākumi prioritārajās jomās (nodokļi, kriptovalūtas izmantošana, izņemšana un glabāšana/ pārvaldība; digitālie pierādījumi; OSINT (open source intelligence); krāpšana un citi noziedzīgi nodarījumi saistībā ar ES fondiem/ ārvalstu finanšu palīdzību; noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršana u.c.)Apmācību pasākumu skaits, apmācīto darbinieku skaits Tiesnešu mācību centrs, TAI, ĢP, Tiesas, VAS _ 30.12.
  272. 11.
  273. Sekmēt korupcijas un ar to saistīto noziegumu novēršanu un izmeklēšanu valsts un pašvaldību sektorā, īpaši izmantojot publisko un privāto partnerību, proti, aktīvi izmantojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma
  274. pantā nostiprināto Sadarbības koordinācijas grupu operacionālu mērķu sasniegšanai (sasaiste ar Pasākumu plānu samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības,
  275. pasākums)Mērķtiecīgi veicināta un attīstīta publiskās un privātās partnerības loma (Sadarbības koordinācijas grupu sanāksmes) korupcijas un ar to saistīto noziegumu novēršanā un izmeklēšanā valsts un pašvaldību sektorā.Sadarbības koordinācijas grupu sanāksmju skaits ar KNAB dalību KNAB, FID _ pastāvīgi [tiek pildīts61]
  276. apakšmērķa sasniegšanu raksturojošie indikatoriNodrošināt soda par likumpārkāpumiem, kas saistīti ar dienesta ļaunprātībām un uzticētās varas nelikumīgu izmantošanu, neizbēgamībuNr. p.k.Rezultatīvais rādītājsMērvienībaBāzes gadsBāzes gada vērtībaMērķa vērtība 2023Mērķa vērtība 2025Datu avots4.1.Tiesiskas valsts rādītājs (rule of law) (mēra indivīdu pārliecību par tiesiskuma dominanci un tieksmi pakļauties sabiedrības normām un likumiem, tai skaitā saistībā ar tiesībsargājošo institūciju un tiesu darbību)%202081,2584,0089,00The Worldwide Governance Indicators4.2.Samazinās to aptaujāto skaits, kas socioloģiskajās aptaujās uz jautājumu "Neesmu gatavs ziņot par korupcijas gadījumiem vispār" atbild apstiprinoši%2022161410KNAB pasūtītais pētījums4.3.Pieaug to respondentu skaits, kas socioloģiskajās aptaujās par nozīmīgu barjeru, kas varētu atturēt dot kukuli valsts amatpersonai, uzskata saukšanu pie atbildības%2022333539KNAB pasūtītais pētījums4.4.Pirmās instances tiesā izskatāmo krimināllietu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā izskatīšanas laiks nepārsniedz 24 mēnešus%202089,70%88%90%TA (TIS reģistrētie dati)4.5.Ir izveidots efektīvs mehānisms, proporcionālu un atturošu kriminālo sodu par izdarītajiem koruptīvajiem noziedzīgiem nodarījumiem privātajā sektorā noteikšanā (personu skaits, pret kurām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu)Skaits202031010IeM IC Kriminālprocesa informāci

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.