Par pagaidu noregulējumu

Par pagaidu noregulējumu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr. 19 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2019. gada 9. septembrī (prot. Nr. 47 2. §) Par pagaidu noregulējumu Lieta Nr. KL\2.2-5\19\14 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās SATURS I Lietas būtība II Lietas dalībnieki 1. Getliņi 2. Rīgas pilsētas pašvaldība 3. Tīrīga III Administratīvais process iestādē 4. Lietas ierosināšana un izpēte IV Lietas tvērums 5. Atkritumu savākšana (apsaimniekošana) Atkritumu apsaimniekošanas normatīvais regulējums Atkritumu apglabāšana Pašvaldība kā poligona apsaimniekotāja kapitāldaļu turētājs Pašvaldība kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pašvaldības teritorijā organizētājs Atkritumu apsaimniekošana Rīgā 6. Saimnieciskas darbības veikšana atkritumu apsaimniekošanā Pašvaldības autonomā funkcija Pašvaldības darbība publisko un privāto tiesību jomā Partnerības noslēgšana Saimnieciskās darbības veikšana V Pagaidu noregulējuma piemērošanas noteikumi VI Pierādījumi par LESD 102. panta iespējamo pārkāpumu 7. Konkrētais tirgus Konkrētās preces tirgus Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Secinājumi 8. Dominējošais stāvoklis 9. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana Konkurences izslēgšana konkrētajā tirgū Konkurences samazināšanās ietekme saistītos tirgos Partnerības noslēgšanas ekonomiskais skaidrojums 10. Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm 11. Secinājums par pierādījumiem par LESD 102. panta iespējamo pārkāpumu 12. Viedokļu izvērtējums VII Kaitējums konkurencei 13. Viedokļu izvērtējums VIII Tiesiskais pienākums 14. Samērīgums un interešu līdzsvars 15. Viedokļu izvērtējums IX Tiesiskā pienākuma izpilde I LIETAS BŪTĪBA 1 Konkurences padomes (turpmāk - KP) lēmums par pagaidu noregulējumu pārkāpuma lietā Nr. KL\2.2-5\19\14 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās" noteic tiesiskos pienākumus SIA "Getliņi EKO" (turpmāk - Getliņi) un Rīgas pilsētas pašvaldībai (Getliņi un Rīgas pilsētas pašvaldība kopā 'publiskais partneris') Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 102. panta iespējamā pārkāpuma izbeigšanai (turpmāk - Lēmums). 2 Lietas izpētes ietvaros KP pārbaudīja un Lēmumā izvērtēja (i) pierādījumus, kas liecina par Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi darbību atbilstību LESD 102. pantā paredzētajam dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma iespējamam pārkāpumam nešķiroto un dalīti vākto jeb dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, veicot privātā partnera izvēli iepirkumā par Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas (turpmāk - SAAS) nodrošināšanu (turpmāk - Iepirkums); un (ii) vai pārkāpuma neizbeigšana var nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. II LIETAS DALĪBNIEKI 1. Getliņi 3 Getliņi ir Latvijas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.40003367816, tās juridiskā adrese - Kaudzīšu iela 57, Rumbula, Stopiņu nov., LV-2130. Uzņēmums apsaimnieko lielāko cieto sadzīves atkritumu poligonu Latvijā "Getliņi". Getliņi nodrošina Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona (21 pašvaldības) sadzīves atkritumu apglabāšanu, apstrādi un pārstrādi. Uzņēmums veic arī ražošanas atkritumu pieņemšanu un pārstrādi, enerģijas ražošanu, izmantojot atkritumu gāzi, kā arī lauksaimniecības produktu audzēšanu. 4 Getliņi kapitāldaļas pieder Rīgas domei (97,7%) un Stopiņu novada domei (2,3%). 2. Rīgas pilsētas pašvaldība 5 Rīgas pilsētas pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likuma "Par pašvaldībām" paredzētājā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. 6 Rīgas pilsētas pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija ir Rīgas dome. Rīgas dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. 3. Tīrīga 7 Tīrīga ir Latvijas komercreģistrā 06.06.2019. reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40203215318 (turpmāk - Tīrīga), tās juridiskā adrese - Vietalvas iela 5A, Rīga, LV-1009. 8 Tīrīga ir SIA "CREB Rīga" (turpmāk - CREB) un Getliņi dibināta kopsabiedrība, kuras mērķis ir sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tīrīga kapitāldaļas pieder SIA "CREB Rīga" (90%) un Getliņi (10%). III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ 4. Lietas ierosināšana un izpēte 9 KP 14.06.2019. ierosināja tirgus uzraudzību Nr. TU\2.2-2\19\6 "Par izmaiņām sadzīves atkritumu apsaimniekošanā Rīgā". 10 KP 18.06.2019. veica KL 9. panta piektās daļas 3. punktā noteiktās procesuālās darbības Getliņi un ieguva pierādījumus un informāciju. 11 Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, pamatojoties uz KL 8. panta pirmās daļas 1. punktu un 22. panta pirmo daļu, KP 18.07.2019. ierosināja lietu Nr. KL\2.2-5\19\14 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās" (turpmāk - Lieta). 12 Ņemot vērā, ka ierosinātās Lietas iznākums var ierobežot AS "Tīrīga" tiesības un tiesiskās intereses, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 28. panta trešo daļu KP 18.07.2019. pieņēma lēmumu par trešās personas statusa Lietā piešķiršanu Tīrīga. 13 KP 19.07.2019. nosūtīja lietas dalībniekiem vēstuli "Paziņojums par Konkurences padomes lēmuma par pagaidu noregulējumu pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar lietā Nr. KL\2.2-5\19\14 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās" esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu" (turpmāk - Paziņojums). Paziņojumā KP Izpildinstitūcija informēja Lietas dalībniekus par tiesībām iepazīties ar Lietas materiāliem, izteikt savu viedokli, iesniegt papildu informāciju un tikt uzklausītiem mutvārdu procesā. 14 KP 23.07.2019. nosūtīja Paziņojumu viedokļa izteikšanai arī SIA "Lautus" un SIA "Pilsētvides serviss". 15 Ar Lietas materiāliem iepazinās Tīrīga (01.08.2019. un 09.08.2019.), Getliņi (05.08.2019.) un Rīgas pilsētas pašvaldība (07.08.2019.). 16 KP 05.08.2019. saņēma SIA "Lautus" un SIA "Pilsētvides serviss" vēstules, kurā minētie uzņēmumi apstiprināja pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu no 15.09.2019. sakarā ar koncesijas līguma noslēgšanu. 17 KP saņēma Lietas dalībnieku rakstveida viedokļus par Paziņojumu - 16.08.2019. Tīrīga un 19.08.2019. Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi viedokli. Ievērojot Lietas dalībnieku izteiktos lūgumus, KP organizēja Tīrīga (27.08.2019.) un Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi (28.08.2019.) mutvārdu uzklausīšanu. IV LIETAS TVĒRUMS 5. Atkritumu savākšana (apsaimniekošana) Atkritumu apsaimniekošanas normatīvais regulējums 18 Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties. Atkritumus iedala dažādi (pēc veida, izcelsmes u.c.), un viens no atkritumu iedalīšanas kritērijiem ir to bīstamība. Ja atkritumiem nepiemīt vismaz viena īpašība, kas tos padara par bīstamiem, atkritumi tiek uzskatīti par sadzīves atkritumiem. Tie ir gan mājsaimniecībā, gan tirdzniecībā, gan arī pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem. Mājsaimniecību radītie atkritumi vidēji veido 50 līdz 70 % no kopējā valstī savāktā atkritumu daudzuma1. 19 Valstī darbojas 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni, noteikti katram reģionam izmantojamie atkritumu apglabāšanas poligoni un reģionos ietilpstošās pašvaldības2. Atbilstoši normatīvajam regulējumam katrā reģionā radītos un savāktos atkritumus ir atļauts apglabāt tikai konkrētā reģiona teritorijā esošajā poligonā. 20 Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā (turpmāk - AAL) noteikto atkritumu apsaimniekošana3 ir atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā. 21 Saskaņā ar AAL noteikto atkritumu savākšana ir atkritumu vākšana, lai tos nogādātu uz atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām vai tādām iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai. Atkritumu savākšanu iedala nešķiroto atkritumu savākšanā un šķiroto atkritumu savākšanā jeb atkritumu dalītā savākšanā. Nešķirotā veidā galvenokārt tiek savākti sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām. Dalīti atkritumi tiek savākti gan no mājsaimniecībām, gan no komersantiem. 22 Atkritumu dalītā vākšana ir atkritumu savākšana, atsevišķi nodalot atkritumus pēc to veida un īpašībām, lai nodrošinātu to reģenerāciju vai apglabāšanu4. Līdz 31.12.2014. katrā pašvaldībā bija jānodrošina dalītās savākšanas iespējas šādām atkritumu kategorijām: papīram (arī kartonam), plastmasai, stiklam un metālam5. 23 Atkritumus pēc savākšanas var nogādāt atkritumu uzglabāšanas vietās. Saskaņā ar AAL 1. panta 12. punktu atkritumu uzglabāšana ir atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai reģenerācijai vai apglabāšanai, izņemot īslaicīgu uzglabāšanu (mazāk par trim mēnešiem) to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai. Nešķirotos sadzīves atkritumus pēc savākšanas parasti neuzglabā, bet nogādā poligonā. 24 Atkritumu šķirošana6 ir atsevišķu atkritumu veidu manuāla atdalīšana no kopējās atkritumu plūsmas atkritumu rašanās vietā, manuāla vai automatizēta atdalīšana no kopējās atkritumu plūsmas atkritumu savākšanas un šķirošanas vietās, kā arī atkritumu reģenerācijas un atkritumu apglabāšanas iekārtās. 25 Atkritumu reģenerācija7 ir jebkura darbība, kuras galvenais rezultāts ir atkritumu lietderīga izmantošana ražošanas procesos vai tautsaimniecībā, aizstājot ar tiem citus materiālus, kuri būtu izmantoti attiecīgajai darbībai, vai atkritumu sagatavošana šādai izmantošanai. Atkritumi var tikt reģenerēti vairākos veidos, un katra no reģenerācijas darbībām atkritumu apsaimniekošanas normatīvajā regulējumā tiek identificēta, piešķirot tai noteiktu kodu. 26 Atkritumu pārstrāde8 ir viena no atkritumu reģenerācijas darbībām, kurā atkritumu materiālus pārstrādā produktos, materiālos vai vielās atbilstoši to sākotnējam vai citam izmantošanas veidam, ietverot organisko materiālu pārstrādi un izņemot atkritumos esošās enerģijas reģenerāciju un tādu materiālu izgatavošanu, kuri tiks izmantoti par kurināmo vai izrakto tilpju aizbēršanai. 27 Sadzīves atkritumi, kas nav izmantojami pārstrādei vai kādā citā no reģenerācijas procesiem, pēc sagatavošanas apglabāšanai tiek apglabāti kādā no Latvijas teritorijā esošajiem atkritumu poligoniem. Atkritumu apglabāšana9 ir jebkura cita ar atkritumiem veikta darbība, kas nav uzskatāma par atkritumu reģenerāciju. 28 Ir aizliegts apglabāt atkritumus, kas nav sagatavoti apglabāšanai, tādēļ sākotnēji jāveic to sagatavošana apglabāšanai un pēc tam apglabāšana poligonos. Atkritumu sagatavošana apglabāšanai10 ir reģenerējamu vai kompostējamu atkritumu, kā arī sadzīvē radušos bīstamo atkritumu atdalīšana pirms to apglabāšanas atkritumu poligonā. Atkritumu sagatavošanas apglabāšanai procesā no nešķiroto sadzīves atkritumu masas tiek atdalīta tā atkritumu daļa, ko iespējams pārstrādāt vai reģenerēt kādā citā veidā. 29 To, kurā no posmiem atkritumu apsaimniekotājs darbojas un kādas darbības veic, nosaka tam izsniegtajā atļaujā norādītais. Lai saņemtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju, atkritumu apsaimniekotājs Valsts vides dienestā iesniedz iesniegumu, kurā cita starpā norāda atkritumu apsaimniekošanas darbības, kuru veikšanai nepieciešama atļauja. Katrai ar atkritumu apsaimniekošanu saistītajai darbībai nepieciešama atsevišķa atļauja. Vienas atsevišķas apsaimniekošanas atļaujas saņemšana neierobežo atkritumu apsaimniekotāja iespējas saņemt cita veida atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Normatīvajos aktos ir noteikti nosacījumi, kādi jāizpilda atkritumu apsaimniekotājam, lai tas saņemtu katru no atkritumu apsaimniekošanas atļaujām. 30 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto Valsts vides dienests izsniedz atļaujas, t.sk. šādu atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai11: 1) atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centros vai stacijās, atsevišķu veidu bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas punktos (vietās), izlietotā iepakojuma pieņemšanas punktos vai atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktos (vietās) un pārvadāšanai; 2) atkritumu šķirošanai un uzglabāšanai; 3) atkritumu pārvadāšanai. 31 Normatīvais regulējums paredz, ka atsevišķa atļauja atkritumu savākšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai nav nepieciešama, ja atkritumu apsaimniekotājs ir saņēmis atļauju A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai un šajā atļaujā ir iekļauti nosacījumi atkritumu savākšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai. 32 Līdz ar to konstatējams, ka atkritumu apsaimniekošana ietver vairākas darbības un pakalpojumus un katra pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams saņemt atsevišķu atļauju. Tāpat konstatējams, ka atkritumu savākšana un pārvadāšana ir uzskatāmi par pakalpojumiem, kas atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina kompleksi. Atkritumu apglabāšana 33 Atkritumu apsaimniekotāji, kas savāc nešķirotos sadzīves atkritumus, galvenokārt tieši no pašvaldības teritorijā esošajām savākšanas vietām (konteineriem nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanai), nogādā tos sadzīves atkritumu poligonā. 34 Latvijas teritorijā ir 10 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni. To pašvaldību administratīvajās teritorijās, kuras atrodas attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, radītos sadzīves atkritumus apglabā tikai attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligonā. Pašvaldība slēdz līgumu ar šī poligona apsaimniekotāju par tās administratīvajā teritorijā savākto sadzīves atkritumu apglabāšanu12. 35 Katrā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionā esošā poligona apsaimniekotāja kapitāldaļas pieder attiecīgā reģiona atsevišķām/vairākām/visām pašvaldībām. Pierīgas apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotāja Getliņi kapitāldaļas pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai un Stopiņu novada pašvaldībai. 36 Sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotājam ir jānodrošina, ka attiecīgajā poligonā sadzīves atkritumi tiek sagatavoti apglabāšanai vai tiek pieņemti apglabāšanai sagatavoti atkritumi, ja attiecīgajā poligonā netiek veikta sadzīves atkritumu sagatavošana apglabāšanai. 37 Atkritumu sagatavošana apglabāšanai ir reģenerējamu vai kompostējamu atkritumu, kā arī sadzīvē radušos bīstamo atkritumu atdalīšana pirms to apglabāšanas atkritumu poligonā. Nešķirotos sadzīves atkritumus pirms apglabāšanas sadzīves atkritumu poligonā nepieciešams sagatavot apglabāšanai - apstrādāt (sašķirot) poligonā saņemto nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu, sadalot to atkarībā no, piemēram, atkritumu veida vai materiāla. 38 Pēc sadzīves atkritumu sagatavošanas apglabāšanai darbību veikšanas apglabāšanai poligonā tiek nodota tikai tā sadzīves atkritumu daļa, kas nav izmantojama tālākai pārstrādei. Poligonu apsaimniekotājiem ir pienākums apglabāt tikai apglabāšanai sagatavotus atkritumus, tāpēc pieprasījumu pēc sagatavošanas apglabāšanai pakalpojuma veido poligonu apsaimniekotāji, ja sagatavošanu apglabāšanai neveic poligona apsaimniekotājs poligona teritorijā.13 39 Ne no pieprasījuma, ne no piedāvājuma puses atkritumu sagatavošanas apglabāšanai pakalpojums nav aizvietojams ar kādu citu pakalpojumu. 40 Tāpat sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojums nav aizvietojams ar citu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Ne no pieprasījuma, ne no piedāvājuma viedokļa viena sadzīves atkritumu poligona nodrošinātais sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojums nav aizvietojams ar citā apsaimniekošanas reģionā esošā sadzīves atkritumu poligona nodrošināto apglabāšanas pakalpojumu. Tādējādi katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā esošā sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotājs atrodas monopolstāvoklī sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanā attiecīgā apsaimniekošanas reģiona teritorijā. 41 Rīgā radītie nešķirotie sadzīves atkritumi nogādājami apglabāšanai Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu poligonā, ko apsaimnieko Getliņi. Līdz ar to Getliņi ir dominējošā stāvoklī atkritumu apglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas tirgū Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Pašvaldība kā poligona apsaimniekotāja kapitāldaļu turētājs 42 ES direktīvas 1999/31/EC specifiskais ieviešanas un finansēšanas plāns14 (turpmāk - Plāns) attiecas uz "Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem" (turpmāk - Direktīva 99/31/EK) ieviešanu Latvijā. Lai ieviestu minētās direktīvas prasības, Latvijā tika izstrādāta un uzsākta programmas "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijā" ("500-") realizācija, kas iekļauj 10 līdz 12 jaunu atkritumu poligonu celtniecību un esošo atkritumu izgāztuvju slēgšanu. Plānā norādīts, ka "visnozīmīgākais institucionālais faktors, kas ietekmē direktīvas 99/31/EC [Direktīva 99/31/EK] ieviešanas stratēģiju, ir saistīts ar pašvaldībām, jo tās nodrošinās direktīvas prasību praktisko atbilstību"15. 43 Saskaņā ar Plānu reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu varēja uzsākt, pašvaldībām pieņemot lēmumu par kopīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un kopīga reģionālā atkritumu poligona izveidi, par obligātu uzskatot noteikumu, ka kopīgā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā piedalās pašvaldības, kopā aptverot vismaz 100 000 iedzīvotājus. Lai nodrošinātu sekmīgu reģionālā atkritumu apsaimniekošanas projekta ieviešanu, svarīgi izveidot starppašvaldību organizāciju/uzņēmumu, kam jānodrošina izveidoto atkritumu poligonu apsaimniekošana un ņemto aizdevumu atmaksāšana. Pašvaldības šādu organizāciju izveido realizējamo reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu ietvaros. 44 Attiecībā uz pašvaldību iesaisti minētās direktīvas ieviešanā Plānā cita starpā norādīts: 1) pēc reģionālā atkritumu poligona celtniecības, kurā iesaistīsies visas reģiona pašvaldības, situācija izmainīsies: darbosies viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība, kura atbildēs par atkritumu apglabāšanu. Sabiedrības kapitāldaļas piederēs reģiona pašvaldībām proporcionāli iedzīvotāju skaitam; 2) programmas "500-" projekti tiek uzsākti tikai pēc tam, kad pašvaldību domes/padomes pieņēmušas lēmumu izveidot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu, piedalīties programmā un uzskatīt to par prioritāti. Būtisks priekšnoteikums pašvaldībām ir to piedalīšanās projekta finansēšanā vismaz 10% apmērā no kopējām projekta izmaksām, šis ieguldījums uzskatāms par pašvaldības daļu projektā; 3) pašvaldību kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu finansēšanā iesaistīto dalībnieku pienākumi: i) nodrošināt aizņēmumu garantijas; ii) nodrošināt investīciju projektu ieviešanas garantijas; iii) līdzfinansēt investīciju projektus; 4) lai ieviestu Direktīvu 99/31/EK, tika plānoti šādi finansēšanas avoti: Valsts budžets - 12%, kredīti - 13%, subsīdijas (piemēram, ES ISPA fonds16) - 65%, pašu resursi - 10%. 45 Līdz ar to secināms, ka, lai Latvijā ieviestu Direktīvā 99/31/EK par poligoniem noteiktās prasības, pašvaldībām tika uzlikts pienākums iesaistīties direktīvas ieviešanā, veidojot apsaimniekošanas reģionus un izveidojot starppašvaldību uzņēmumu - poligona apsaimniekotāju. Pašvaldībām tāpat tika uzlikts pienākums iesaistīties sadzīves atkritumu poligonu izveides finansēšanā, vismaz 10% apmērā no kopējām izmaksām, kā arī nodrošināt aizņēmumu un investīciju projektu ieviešanas garantijas. 46 Tādējādi pašvaldības, kas ir sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotāja kapitāldaļu turētājas, kā dalībnieki iesaistās atsevišķu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz poligona darbību. 47 Piemēram, Getliņi valdei ir nepieciešama iepriekšēja dalībnieku sapulces piekrišana šādu jautājumu izlemšanai, t.sk., sabiedrības kārtējā gada budžeta apstiprināšana; līdzdalības iegūšana citās kapitālsabiedrībās, tās palielināšana, samazināšana vai izbeigšana; tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz dalībnieku sapulces noteiktās summas apmēru17. Līdz ar to secināms, ka Getliņi kapitāldaļu turētāji, t.sk. Rīgas pašvaldība, iestājoties iepriekš minētajiem gadījumiem, iesaistās tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz Getliņi līdzdalību (iesaistīšanos) citās kapitālsabiedrībās, tajā skaitā, kas veiktu atkritumu savākšanu un pārvadāšanu. Pašvaldība kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pašvaldības teritorijā organizētājs 48 Likumā "Par pašvaldībām" ir definētas pašvaldību autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Lai īstenotu minēto funkciju, pašvaldības izvēlas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. 49 Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, organizē šādu atkritumu apsaimniekošanu: i) visi sadzīves atkritumi, tai skaitā sadzīvē radušies bīstamie atkritumi; ii) to būvdarbu veikšanas procesā radušies ražošanas atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību (turpmāk - mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi)18. 50 Pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu19. 51 No AAL 18. panta sestās daļas izriet, ka pašvaldībai ir iespēja izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības ietvaros. 52 Atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos ir noteiktas minimālās prasības, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie noteikumi20. Ņemot vērā iepriekš minētās prasības un nosacījumus, ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu īstenošanas rezultātā katrā pašvaldībā tiek nodrošināta noteiktu ar vides aizsardzību saistītu mērķu sasniegšana, sekmējot minēto mērķu sasniegšanu valsts līmenī. Atkritumu apsaimniekošanas līgumos tiek noteiktas atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu tiesības un pienākumi, t.sk. pakalpojumi, kurus pašvaldības izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs sniedz, pieprasot papildu samaksu. 53 Pašvaldības izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī nosaka pašvaldības pilnvarotas institūcijas un amatpersonas, kuras kontrolē saistošo noteikumu ievērošanu21. 54 Tāpat pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var noteikt kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu, kurā ietilpst vairāku viena atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību administratīvās teritorijas22. 55 Pašvaldību kompetencē ir arī noteikt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ietverot tajā maksu par nedalīti vākto un dalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un infrastruktūras objektu uzturēšanu. 56 No minētā secināms, ka pašvaldības kompetencē ir: 1) konkursa kārtībā izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, kas pašvaldības administratīvajā teritorijā (vai atsevišķā apsaimniekošanas zonā, ja pašvaldība nolēmusi pašvaldības teritoriju sadalīt apsaimniekošanas zonās) nodrošinās mājsaimniecībās radīto visa veida atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, citas ar savāktajiem atkritumiem veicamās darbības (ja tādas nepieciešamas, piemēram, pārkraušana), kā arī pašvaldības teritorijā radīto atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamo infrastruktūras objektu uzturēšanu; 2) izdot saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, tajos nosakot, t.sk. pašvaldības dalījumu apsaimniekošanas zonās; 3) noteikt kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu, kurā ietilpst vairāku viena apsaimniekošanas reģiona pašvaldību administratīvās teritorijas. 57 Līdz ar to pašvaldība nosaka, vai un cik apsaimniekošanas zonās pašvaldības administratīvo teritoriju sadalīt un kādā veidā tiks organizēta atkritumu savākšana un pārvadāšana. Atkritumu apsaimniekošana Rīgā 58 Tā kā Rīgas pilsētas administratīvā teritorija ietilpst Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā, atbilstoši AAL 21. panta pirmajai daļai Rīgas pilsētas pašvaldībai ir jāslēdz līgums ar Getliņi par tās administratīvajā teritorijā savākto sadzīves atkritumu apglabāšanu Getliņi apsaimniekotajā sadzīves atkritumu poligonā. 59 Saskaņā ar Rīgas domes saistošajos noteikumos noteikto, Rīgas pilsētas teritorijā ir trīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas23, un pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotājus, kuri veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu katrā no atkritumu apsaimniekošanas zonām24. 60 Atbilstoši AAL 18. panta 1.1 daļai pašvaldība organizē vienu kopīgu publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūru, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā, vai atsevišķas publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūras, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu vai mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu. 61 Tādējādi šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka Rīgā ir trīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas, un, lai izvēlētos atkritumu apsaimniekotāju, katrā no zonām organizējama atsevišķa publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūra. 62 Atbilstoši šobrīd esošajai faktiskajai situācijai, Rīgas pilsētas pašvaldība vienas publiskās un privātās partnerības procedūras ietvaros, nosakot Rīgu kā vienu apsaimniekošanas zonu, ir noslēgusi Koncesijas līgumu25 ar vienu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. 63 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka, noslēdzot Koncesijas līgumu, Rīgas pilsētas pašvaldība neievēro Rīgas pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto un arī KP norādīto par konkurences nodrošināšanas nepieciešamību, t.i., piemēram, noteikt Rīgā vairākas apsaimniekošanas zonas, tādējādi saglabājot iespēju tirgū paralēli darboties vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem26. 6. Saimnieciskas darbības veikšana atkritumu apsaimniekošanā Pašvaldības autonomā funkcija 64 Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska. Jautājums par pakalpojuma sniegšanas veidu attiecas uz otro pakāpi (Senāta 16.02.2009. spriedums SKA-16/2009 Siltumapgādes pakalpojuma lieta, ¶13). 65 Likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tajā skaitā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Atbilstoši minētajai normai pašvaldība uzņemas rūpes par šādu uzdevumu izpildi, ne tikai izdodot normatīvos aktus, bet arī faktiski nodrošina noteiktu publisko pakalpojumu pieejamību, piemērojot risinājumus vietējām iespējām un vajadzībām un koordinējot faktisku īstenošanu ar kopīgu finanšu vadību un pašvaldības normatīvajos aktos piešķirtajiem instrumentiem. Tas attiecas vienlīdz uz atkritumu apsaimniekošanu (Senāta 20.06.2018. spriedums SKA-170/2018 Ūdenssaimniecības pakalpojumu lieta, ¶10). No likuma katrā ziņā neizriet, ka pašvaldības pienākums komunālo pakalpojumu ietvaros būtu tikai izdot normatīvos aktus. Pašvaldība ir pati atbildīga par likumā noteiktā komunālā pakalpojuma reālu funkcionēšanu, ne tikai normatīvo aktu izstrādi, kas paredz iespēju iedzīvotājiem organizēties un to īstenot (Senāta 20.06.2018. spriedums SKA-170/2018 Ūdenssaimniecības pakalpojumu lieta, ¶¶10, 11). Līdz ar to pašvaldības rīcība, nodrošinot pakalpojuma sniegšanu, var būt gan publiski tiesiska, piemēram, izdodot normatīvos aktus, gan privāttiesiska, piemēram, iesaistoties pakalpojuma reālā sniegšanā (funkcionēšanā). 66 Pastāv vairāki veidi, kā pašvaldība var izvēlēties organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība var to darīt pati saviem spēkiem, uzdot pašvaldības komersantam vai nolīgt privātpersonu nodibinātus komersantus. Pēdējā gadījumā pašvaldība to var darīt iepirkuma procedūras vai publiskās un privātās partnerības procedūras veidā (Senāta 23.01.2015. spriedums SKA-17/2015 Lobbel, ¶14). 67 Tiesai nav tiesiska pamata ierobežot pašvaldības rīcības brīvību un likt tai obligāti izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas sniegšanu vienā no iepriekš minētajiem veidiem (Senāta 23.01.2015. spriedums SKA-17/2015 Lobbel, ¶14). Piemēram, izvēloties, vai sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma nodrošināšanu veikt pašas spēkiem vai sadarboties ar privātiem komersantiem, publiskai personai ir plaša rīcības brīvība, kas balstās politiski definētos mērķos un apsvērumos, kas var būt atkarīgs no tā, cik sociāli orientētu politiku tā īsteno. Tādēļ kontrole pār šādu izšķirošanos nepakļaujas tiesību kritērijiem un tādējādi - tiesas kontrolei (Senāta 29.12.2014. spriedums SKA-0079-14 ZAAO, ¶16). 68 Vienlaikus tomēr katra pakalpojuma sniegšanas veida izvēles pamatotība un izpilde gan pakļaujas tiesību kritērijiem un līdz ar to uzraugošo iestāžu un tiesas kontrolei. Piemēram, sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū tiesā apspriežama pašvaldības Publisko iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 7. punkta piemērošanas pamatotība, nodrošinot pakalpojumu patstāvīgi (Senāta 29.12.2014. spriedums SKA-0079-14 ZAAO, ¶16). Organizējot iepirkumu procedūru, pašvaldības lēmums par iepirkuma līguma slēgšanu ir pakļauts Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk - IUB) uzraudzībai Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā. Līdzīgi arī koncesijas procedūras komisijas lēmums par līguma slēgšanu ar privāto partneri ir pakļauts IUB kontrolei atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likumam. 69 Līdzīgi arī katra pakalpojuma sniegšanas veida izvēles pamatotība un izpilde ir pakļauta KL 3. pantā noteiktā mērķa prasībām un KL kontrolei. Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nepastāv īpaša, likumdevēja tieši paredzēta tiesību norma, kas aizstāvētu pret nevēlamu konkurenci. Ekonomikas pamatlikumi pirmām kārtām vērsti uz konkurences attīstīšanu, tādēļ vēršanās pret nevēlamu konkurenci netiek uzskatīta par tiesisku interesi, kura būtu aizsargājama. Šādos apstākļos atkritumu apsaimniekošanas nozares normatīvais regulējums neparedz kādas juridiskas personas ekskluzīvas (izņēmuma) tiesības sniegt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumus (Senāta 17.08.2005. lēmums SKA-394 L&T Hoetika, ¶¶10-11). Līdz ar to otrās pakāpes ievaros, atbildot uz jautājumu, 'kā pakalpojums tiks sniegts', pašvaldības rīcība ir pakļauta Konkurences likuma 3. pantā noteiktajām mērķa prasībām un KL un LESD kontrolei, ciktāl tā funkcionāli veic vai plāno veikt saimniecisko darbību. Pašvaldības darbība publisko un privāto tiesību jomā 70 Atbilstoši KL 1. panta 9. punktam tirgus dalībnieks ir jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Šāda plaša tirgus dalībnieka definīcija nodrošina to, ka konkurences regulējums attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, kas veic saimniecisko darbību, arī publisko tiesību subjektiem, ja tie veic saimniecisko darbību, neskatoties uz to, kāds ir tirgus dalībnieka tiesiskais statuss vai kas un kādā veidā to finansē (Senāta 29.01.2013. spriedums SKA-45/2013 Rīgas brīvostas pārvalde, ¶8). 71 Publisko tiesību juridiskā persona var darboties gan publisko tiesību, gan privāto tiesību jomā. Lai noteiktu, vai persona darbojas publisko vai privāto tiesību jomā, noteicošais ir veicamo funkciju raksturs (Senāta 28.08.2009. lēmums SKA-736/2009 Rīgas brīvostas pārvalde, ¶4). 72 Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) vairākkārt norādījusi, ka kā "tirgus dalībnieks" kvalificējams ikviens subjekts, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un finansēšanas veida27. Līdz ar to praksē secināts, ka arī publisko tiesību subjekts var būt saimnieciskās darbības veicējs. Apstāklis, ka subjektam, īstenojot daļu savas darbības, ir piešķirtas publiskās varas pilnvaras, pats par sevi neaizliedz to kvalificēt kā uzņēmumu konkurences tiesību izpratnē attiecībā uz pārējo tās darbību.28 Attiecīgi, veicot publiskās personas darbības izvērtējumu, ir jānošķir tās darbību funkcionalitāte, t.i., vai konkrētā darbība vērtējama kā saimnieciska rakstura vai publiskās varas funkciju veikšana. Tāpat jāņem vērā, ka viena persona vienlaikus var īstenot gan publiskās varas funkcijas, gan veikt saimniecisko darbību. 73 Rīgas pilsētas pašvaldība Pētījuma par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām29 (turpmāk - Pētījums) 8. nodaļā izskata vairākas projekta realizācijas alternatīvas: - Bāzes alternatīva paredz Getliņi finansēt projektu par pašas vai aizņemtiem līdzekļiem, organizēt atkritumu apsaimniekošanu un pakalpojumu apmaksu; - Publiskās privātās partnerības (turpmāk arī kā - PPP) alternatīvas paredz institucionālo vai līgumisko PPP attiecīgi uz 20 vai 30 gadiem; - Publiskā iepirkuma alternatīva paredz līguma noslēgšanu uz periodu, kas nav ilgāks par 7 gadiem. 74 Pētījumā kā pamatotākā izvēle izskatīta publiskā privātā institucionālā partnerība, kas paredz atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma sniegšanai izveidot jaukta publiskā un privātā kapitāla kopsabiedrību.30 Salīdzinot ar bāzes alternatīvu, kurā Getliņi patstāvīgi organizētu visu darbu, kas saistīts ar atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma sniegšanu, institucionālās PPP alternatīva paredz pakalpojuma sniegšanai piesaistīt partneri, ar kuru tiek izveidota kopsabiedrība, tādējādi dalot investīcijas un darbības riskus, bet joprojām saglabājot iespēju piedalīties ikdienas lēmumu pieņemšanas procesā, nevis uzņemties tikai un vienīgi uzraugošo vai kontrolējošo lomu.31 Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldības iesaiste atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma sniegšanā nav tikai saistīta ar normatīvo aktu izdošanu un uzraudzību, bet faktisku iesaistīšanos pakalpojuma sniegšanā kopā ar izvēlēto partneri (sal. Senāta 20.06.2018. spriedums SKA-170/2018 Ūdenssaimniecības pakalpojumu lieta, ¶¶10-11). Rīgas pašvaldības un Getliņi iesaisti kopsabiedrības ikdienas darbā apstiprina arī CREB32. Par partnerības noslēgšanu skat. sīkāk nākamajā sadaļā. Partnerības noslēgšana 75 Rīgas dome 14.02.2017. pieņēma lēmumu uzsākt publiskās un privātās partnerības procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei Rīgas pilsētā, par publiskās un privātās partnerības procedūru noteikt koncesijas procedūru, izvēloties institucionālās publiskās un privātās partnerības modeli.33 76 Kopsabiedrības dibināšana. Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 7. panta pirmo daļu, ja publiskais partneris vēlas veikt pastiprinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kontroli un piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē, publiskās un privātās partnerības līguma izpildei var veidot kopsabiedrību. Kopsabiedrību izveido publiskais un privātais partneris, ar kuru publiskais partneris slēdz līgumu. Tādā veidā izveidotā kopsabiedrība kļūst par privāto partneri. 77 Rīgas dome 14.02.2017. lēmumā attiecīgi paredzēja, ka publiskais un privātais partneris nodibina jaunu kopsabiedrību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institucionālās publiskās un privātās partnerības realizēšanu. Tāpat, tika noteikts, ka Getliņi valde būs publiskajiem partneriem - Rīgas pilsētas pašvaldībai un Getliņi kopsabiedrībā piederošo kapitāla daļu turētāja. 78 Getliņi un Iepirkuma uzvarētājs CREB 31.05.2019. dibināja kopsabiedrību AS "Tīrīga" (līdz 09.07.2019. AS "Rīgas vides pakalpojumi").34 79 No starp Getliņi un CREB noslēgtā Tīrīga dibināšanas līguma izriet, ka Getliņi pieder Tīrīga 10% akciju, bet CREB 90% akciju. Tīrīga valde sastāv no trim valdes locekļiem - diviem CREB un viena Getliņi pārstāvja. 80 Akcionāru līgums. No starp Getliņi un CREB 14.06.2019. noslēgtā akcionāru līguma "Par savstarpējām tiesiskajām attiecībām projekta "Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešana" īstenošanai izveidotās kopsabiedrības ietvaros" (turpmāk - Akcionāru līgums) izriet, ka Tīrīga akcionāru sapulce bez Getliņi piekrišanas nav tiesīga pieņemt būtiskus lēmumus - (*).35 Tas pats ir nostiprināts Tīrīga statūtos.36 81 Tāpat saskaņā ar Akcionāru līgumu privātais partneris jeb CREB ir tiesīgs (*).37 82 Pētījumā kā viens no pamatojumiem tam, ka institucionālā partnerība jeb kopsabiedrības izveidošana ir izdevīgākais variants Rīgas SAAS efektīvai funkcionēšanai, tiek skaidrots - tieša publiskā partnera klātbūtne kopuzņēmumā rada labvēlīgākus priekšnoteikumus pilsētas atkritumu jomas ikdienas un neparedzēto uzdevumu operatīvai risināšanai. 83 Tīrīga ir gan padome, gan valde, katra trīs personu sastāvā. Tīrīga padomes sastāvā ir divi CREB iecelti pārstāvji un viens Getliņi iecelts pārstāvis.38 Šobrīd Tīrīga padomē ir iecelti [pers. A] (padomes priekšsēdētājs)39, [pers. B]40 (padomes priekšsēdētāja vietnieks) un [pers. C]41 (padomes loceklis). 84 Savukārt Tīrīga valdē CREB ieceļ divus valdes locekļus un Getliņi ieceļ vienu valdes locekli. Šobrīd valdē ir iecelti valdes priekšsēdētājs [pers. D]42 un padomes locekļi [pers. E]43 un [pers. F]44. Valdei ir pārstāvības un paraksttiesības tikai visiem kopā.45 Līdz ar to bez Getliņi ieceltā valdes locekļa Tīrīga valdei nav iespējams parakstīt nekādus dokumentus un īstenot pārstāvību. 85 Ir secināms, ka, neraugoties uz to, ka CREB pieder 90% kopsabiedrības Tīrīga akciju, publiskajam partnerim Getliņi kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību ir kontrole pār kopsabiedrības, Koncesijas līguma izpildītāja Tīrīga ikdienas darbību sabiedrības padomes un valdes līmenī, kā arī būtisku lēmumu pieņemšanā sabiedrības akcionāru līmenī. Tas tiek apstiprināts arī Pētījumā,46 no kura izriet, ka institucionālā modeļa priekšrocība ir tā, ka konkrētajā gadījumā publiskajam partnerim tiek nodrošināta iespēja piedalīties kopsabiedrības ikdienas darbā un lēmuma pieņemšanā, pateicoties savai pārstāvībai tās vadībā. 86 Koncesijas līgums. 14.06.2019. starp publiskajiem partneriem - Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi, un privāto partneri - Tīrīga tika noslēgts koncesijas līgums "Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu". Koncesijas līgums regulē attiecības starp publisko partneri (pasūtītāju) - Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, un privāto partneri (izpildītāju) - Tīrīga. 87 Saskaņā ar Koncesija līgumu47 Tīrīga kā līguma izpildītājs par saviem līdzekļiem vai piesaistot aizņemtos līdzekļus, nodrošina SAAS ieviešanu, tostarp pakalpojumu48 nodrošināšanu. Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi kā pasūtītāji piešķir Tīrīga tiesības iekasēt maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu no Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas. Tāpat Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi Koncesijas līguma izpildes nodrošināšanai nodod Tīrīga bezatlīdzības lietošanā uz projekta īstenošanas laiku Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošos zemesgabalus, kas nepieciešami atkritumu dalītās vākšanas laukumu izveidei.49 88 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi tiesiskās attiecības koncesijas procedūras ietvaros. Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 1. panta 15. punktu publiskais partneris var būt vairāki subjekti. Konkrētajā gadījumā publiskā partnera statuss ir gan Rīgas pilsētas pašvaldībai, gan Getliņi. Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 6. pantu otro daļu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis) un Getliņi savstarpējās attiecības regulē savā starpā noslēgtā "Vienošanās par sadarbību publiskās un privātās partnerības procedūras ietvaros" (turpmāk - Vienošanās).50 Vienošanās nosaka, ka koncesijas procedūru, kā arī Publiskās un privātās partnerības likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktos uzdevumus koncesijas procedūras ietvaros veiks Getliņi. 89 No Vienošanās izriet, ka Getliņi un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments koncesijas procedūras ietvaros izveido darba grupu, kas sastāv no pieciem pušu pārstāvjiem. Kad ir nepieciešams atsevišķs katra publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmums, pušu viedokļu saskaņošana notiks minētās darba grupas ietvaros. 90 Saskaņā ar minēto vienošanos gadījumos, kad ir nepieciešams kopīgs publisko partneru lēmums, puses lēmumu pieņems balsojot, un izšķirošā ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta balss. 91 No Koncesijas līguma izriet, ka gan Rīgas pilsētas pašvaldība, gan Getliņi kopā ir Koncesijas līguma pasūtītājs. Koncesijas līguma ietvaros pasūtītājam noteiktās tiesības, pienākumus un saistības abas puses realizē kopīgi, uzņemoties solidāras saistības. 92 Līdz ar to secināms, ka Rīgas pašvaldības un Getliņi iesaistās kopsabiedrības Tīrīga ikdienas darbā kopā ar izvēlēto parteri CREB un veic to privāto tiesību jomā. Saimnieciskās darbības veikšana 93 EST praksē juridiskais standarts, pēc kura noteikt, vai persona rīkojas kā tirgus dalībnieks konkurences tiesību kontekstā, ir tas, vai šī persona veic saimniecisko darbību. Saimniecisko darbību raksturo: 1. Preču un pakalpojumu piedāvāšana tirgū.51 • Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir pakalpojums, kas tiek piedāvāts tirgū pakalpojuma saņēmējiem (mājsaimniecībām, uzņēmumiem u.c.). konkursa ietvaros, kā arī Koncesijas līguma izpildes ietvaros. 2. Ekonomiska un finansiāla riska uzņemšanās no uzņēmuma puses. • Konkursa ietvaros visas pasūtītājam noteiktās tiesības un pienākumus Rīgas pašvaldība un Getliņi realizē kopīgi, uzņemoties solidāras saistības: - pasūtītājs var pilnībā vai daļēji pārņemt pakalpojumu sniegšanu52; - pasūtītājam ir atbildība par vainojamu darbību/bezdarbību Koncesijas līguma izpildes ietvaros53; - pasūtītājs ir atbildīgs par Koncesijas līguma saistību neizpildes gadījumā lauztu līgumu (līgumsods 3%)54; - u.c. 3. Tas, vai konkrētā aktivitāte varētu tikt nodrošināta no privāta uzņēmuma puses peļņas gūšanas nolūkā.55 • Ņemot vērā to, ka šobrīd nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu Rīgā veic četri privāti uzņēmumi, ir secināms, ka atkritumu savākšanu un pārvadāšanu var nodrošināt privātie uzņēmumi. Līdz ar to atkritumu savākšana un pārvadāšana ir tirgū pieejams pakalpojums. 94 Papildus norādāms, ka nav izšķirošas nozīmes peļņas faktiskai gūšanai, lai darbībai piemistu saimnieciskas darbības daba un saimnieciskās darbības veicējs tiktu uzskatīts par tirgus dalībnieku.56 Kā būtisks apsvērums ņemams vērā arī tas, ka jau Koncesijas līguma 47. punktā Pasūtītājs (Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi) ir paredzējis iespēju pilnībā vai daļēji pārņemt pakalpojumu sniegšanu no Izpildītāja (Tīrīga), ja Izpildītājs pilnībā vai daļēji nespēj nodrošināt savu pienākumu daļu nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma sniegšanā. Kā arī atbilstoši Koncesijas līgumā norādītajam Pasūtītājs piešķir Izpildītājam tiesības iekasēt maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu Rīgas administratīvajā teritorijā. 95 Vienlaicīgi EST vairākkārt secinājusi, ka saimniecisko darbību veido jebkādas darbības, kas saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu attiecīgajā tirgū57. Eiropas Komisija (turpmāk - EK) skaidrojusi, ka funkcionālais saimnieciskās darbības jēdziens ietver jebkuru darbību, kas vērsta uz preču un pakalpojumu tirdzniecību.58 Ņemot vērā, ka praksē nav nostiprināta izsmeļoša definīcija par to, kādas darbības ietilpst 'saimnieciskā rakstura' tvērumā, Ģenerāladvokāts Jacobs lietā C-218/00 Cisal norādīja, ka ir būtiski identificēt, vai tirgus dalībnieks ar savu rīcību ir spējīgs radīt sekas, kuras konkurences tiesību normas tiecas novērst.59 Pasūtītāja preces vai pakalpojuma pirkšanas darbība vērtējama kopsakarā ar to, vai preces vai pakalpojums secīgi tiek izmantots saimnieciskajā darbībā60. Konkrētajā gadījumā Rīgas pilsētas pašvaldības koncesijas iepirkuma process bija vērsts uz partnera izvēli (atlasi), ar ko kopā vēlāk dibināt kopsabiedrību, tostarp nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanai. 96 Apvienotās Karalistes Konkurences Komisijas Apelācijas Tribunāls (turpmāk - KAT) 01.08.2002. lietā Nr. 1006/2/1/01 Bettercare konstatēja, ka publiskajai personai bija pienākums nodrošināt sociālo aprūpes centru darbību konkrētā reģionā, kura savas kompetences ietvaros slēdza līgumus par minētā sociālā pakalpojuma nodrošināšanu ar privātu kompāniju Bettercare. KAT secināja, ka nav pirmšķietamas nozīmes tam, ka publiskā persona ir pakalpojuma saņēmējs, nevis sniedzējs, jo konkurences regulējums ietver sevī aizliegumu noteikt 'negodīgas pirkuma cenas' un 'negodīgus tirdzniecības noteikumus' kā dominējošam pārdevējam, tāpat arī dominējošā stāvoklī esošam pircējam.61 97 Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir saimnieciska darbība un pašvaldības saņemtā atļauja (līgums) veikt saimniecisko attiecīgo darbību nav nošķirama no pašas saimnieciskās darbības (Senāta 17.08.2005. lēmums SKA-394 L&T Hoetika, ¶9). Neatkarīgie pakalpojumu sniedzēji tirgū piedāvā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, pēc kuriem Rīgas pilsētas pašvaldībai ir pieprasījums, kurš savukārt tiešā veidā izriet no Rīgas pilsētas pašvaldības lēmuma pildīt tās funkcijas, iesaistoties partnerības noslēgšanā. Pie šāda secinājuma nonācis arī KAT Bettercare lietā, norādot, ka, slēdzot līgumu par ārpakalpojumu, publiskā persona iesaistās komercdarījumos par pakalpojumu sniegšanu.62 Pakalpojuma nodrošināšana un attīstība partnerībā ar neatkarīgiem pakalpojuma sniedzējiem, nemaina partnerības un tajā iesaistīto dalībnieku veiktās rīcības saimniecisko raksturu gan no publiskā, gan no privātā partnera puses.63 Apstāklis, ka Rīgas pilsētas pašvaldības kopā ar Getliņi sadarbībai ar privāto partneri kopumā ir vides aizsardzības mērķis, nemaina šīs sadarbības saimniecisko darbības dabu.64 Visbeidzot secināms, ka galvenais ārpakalpojuma līguma slēgšanas mērķis ir ļaut pasūtītājam vienoties ar neatkarīgiem pakalpojuma sniedzējiem, lai nodrošinātu sabiedrībai labāko un konkurētspējīgāko piedāvājumu65, tādējādi arī norādot uz šāda līguma saimniecisko raksturu pēc tā būtības. 98 Atbilstoši KL 1. panta 9. punktam par tirgus dalībnieku uzskatāma jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. 99 Balstoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, KP secina, ka kopsabiedrības izveidē publiskās privātās partnerības ietvaros kopsabiedrības dalībnieki veic saimniecisko darbību. Līdz ar to Rīgas pašvaldības un Getliņi darbība, izvēloties privāto partneri un dibinot kopsabiedrību, tostarp nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu sniegšanai, tāpat kā pati pakalpojumu sniegšana ir atzīstama par saimniecisko darbību. Apstāklis, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi izvēlas partneri atbilstoši Publiskās privātās partnerības likumam, nemaina minētās darbības saimnieciskās darbības raksturu. Ņemot vēra minēto, Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi atzīstami par tirgus dalībnieku Konkurences likuma un LESD piemērošanai. 100 Kā minēts iepriekš, pašvaldības izvēle atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegt publiskās privātās partnerības veidā pati par sevi ietilpst pašvaldības autonomās funkcijas ietvaros un nav pakļauta neatkarīgai kontrolei. Tomēr izvēlētā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma veida pamatotība un izpilde, ciktāl tiek veikta vai plānots veikt saimniecisko darbību, ir pakļauta KL 3. pantam un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) konkurences tiesībām. V PAGAIDU NOREGULĒJUMA PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI 101 Saskaņā ar Regulas 1/200366 5. pantu dalībvalstu konkurences iestādēm ir pilnvaras piemērot Līguma 81. un 82. pantu (tagad - LESD 101. un 102. pantu). Šim nolūkam tās pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības pamata var pieņemt lēmumu, ar kuru tostarp nosaka pagaidu pasākumus. 102 KL 30. panta pirmajā daļā noteikts, ka, "ja Konkurences padomes rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par Eiropas Savienības konkurences tiesību iespējamo pārkāpumu, un šā pārkāpuma neizbeigšana var nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu". 103 Kamēr Regula 1/2003 piešķir KP tiesības piemērot pagaidu noregulējumu ES konkurences tiesību iespējamā pārkāpuma gadījumā, šī tiesību institūta saturu konkretizē nacionālā tiesību norma - KL 30. pants. Tādējādi KP pagaidu noregulējumu var piemērot, ja: 1) KP rīcībā ir pierādījumi, kas liecina par iespējamu ES konkurences tiesību pārkāpumu un 2) šā pārkāpuma neizbeigšana var nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei. VI PIERĀDĪJUMI PAR LESD 102. PANTA IESPĒJAMO PĀRKĀPUMU 104 KL 30. panta izpratnē, lai piemērotu pagaidu noregulējumu, ir nepieciešami pierādījumi par iespējamu ES konkurences tiesību pārkāpumu. Tas nozīmē, ka vērtējumam lēmumā jāatspoguļo Lietā konstatēto apstākļu sākotnējais faktiskais un juridiskais novērtējums, nevis tam jābūt balstītam uz pilnīgiem faktiem un apstākļiem un tas pabeigtu juridisko novērtējumu. Tas arī nozīmē, ka pierādīšanas standarts lēmumā par pagaidu noregulējumu ir zemāks salīdzinājumā ar to, kas piemērojams lēmumā par pārkāpuma konstatēšanu. Pagaidu noregulējuma gadījumā vērtējumam par pierādījumiem ir jāatspoguļo to, ka pārkāpums ir iespējams un tas var ierobežot konkurenci konkrētajā tirgū, vienlaikus neuzliekot par pienākumu pirmšķietami konstatēt ES konkurences tiesību pārkāpumu. 105 Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams noskaidrot, vai KP rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas liecina par iespējamu LESD 102. panta pārkāpumu. Pierādījumus par LESD 102. panta iespējamo pārkāpumu novērtē kontekstā ar konkrēto preces tirgu, konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū un dominējošo stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā konkurenci samazinoša vai izslēdzoša rīcība. 106 Konkrētajā Lietā pārbaudāms, vai Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi rīcība, īstenojot publisko privāto partnerību veidā, kas nešķiroto un dalīto atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū saglabā tikai vienu neatkarīgu pakalpojuma sniedzēju Tīrīga, tādējādi ietekmējot tirgus konkurences struktūru un vairākus pakalpojumu sniedzējus izslēdzot no tirgus, vienlaicīgi liedzot turpmākos 20 gadus jauniem tirgus dalībniekiem iekļūt šajā tirgū, norāda uz iespējamo dominējošo stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. 7. Konkrētais tirgus 107 Par konkrēto tirgu KL 1. panta 4. punkta izpratnē uzskatāms konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās preces tirgus 108 Par konkrētās preces tirgu KL 1. panta 5. punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. 109 Koncesijas līguma priekšmets. Koncesijas līgums "Par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu", kas noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi un Tīrīga, nosaka šādu līguma priekšmeta definīciju: "Izpildītājs (…) nodrošina Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu, tostarp" nodrošina: 1) sadzīves atkritumu izvešanai nepieciešamo tehniku - specializēto autotransportu; 2) nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanas infrastruktūras, tostarp konteineru, pieejamību Rīgas pilsētas iedzīvotājiem; 3) dalīto sadzīves atkritumu savākšanas laukumu esamību Rīgas pilsētas teritorijā; 4) dalīto sadzīves atkritumu savākšanas infrastruktūras, tostarp konteineru, pieejamību Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kā arī dalīto atkritumu šķirošanu; 5) nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanu, izvešanu un nodošanu Pierīgas atkritumu67 apsaimniekošanas reģiona sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonā "Getliņi". 110 Līdz ar to konstatējams, ka Koncesijas līgums attiecas uz: 1) sadzīves atkritumiem, t.sk. nešķirotiem un dalītiem; 2) tādām atkritumu apsaimniekošanas darbībām kā savākšana un pārvadāšana. Tādējādi tālākajā izpētes procesā ir jāvērtē ar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu saistītie pakalpojumi. 111 Sadzīves atkritumu dalījums. Sadzīves atkritumi ir mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem68. 112 Sadzīves atkritumus var iedalīt: - dalītajos, kas ir atkritumu radītāja (t.i., ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras darbība rada atkritumus69) šķiroti atkritumi, - nedalītajos, kas nav šķiroti, t.i., nešķirotajos sadzīves atkritumos. 113 Sadzīves atkritumu savākšana. Atkritumu savākšana ir atkritumu vākšana, arī atkritumu iepriekšēja šķirošana, dalīta vākšana un glabāšana, lai tos nogādātu uz atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām vai tādām iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai70. 114 Atkritumu apsaimniekotājs, kuru saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām izvēlējusies pašvaldība, atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam atkritumu minimālajam izvešanas biežumam un līgumos ar atkritumu radītajiem noteiktajai atkritumu izvešanas regularitātei, sadzīves atkritumus (kā šķirotos, tā nešķirotos) savāc, iztukšojot atkritumu konteinerus. 115 Gan dalīti vākto, gan nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanā pamatā tiek izmantota viena tehnika, atšķiras tikai regularitāte un reisi (maršruti), kuros katrs no minētajiem atkritumu veidiem tiek savākts. Līdz ar to no atkritumu apsaimniekotāja viedokļa nešķiroto atkritumu un dalīti vākto atkritumu savākšana ir aizvietojama. 116 Atkritumu savākšanas pakalpojums ne no atkritumu radītāju, ne atkritumu apsaimniekotāju viedokļa nav aizvietojams ar citu pakalpojumu. 117 Sadzīves atkritumu pārvadāšana. Pēc atkritumu savākšanas apsaimniekotājs, izmantojot to pašu speciālo tehniku, nogādā savāktos atkritumus vietās (vai iekārtās), kur ar atkritumiem tiek veikta viena vai vairākas darbības, piemēram, nešķirotie atkritumi tiek sagatavoti apglabāšanai, dalīti vāktie atkritumi - šķiroti pēc veidiem un materiāliem. 118 Atkritumu poligonā drīkst apglabāt tikai apglabāšanai sagatavotus atkritumus. Tāpēc nešķirotos sadzīves atkritumus pirms apglabāšanas ir nepieciešams sagatavot apglabāšanai, t.i., pāršķirot. Iekārtas nešķiroto atkritumu pāršķirošanai un sagatavošanai apglabāšanai var atrasties poligona teritorijā vai citur, sagatavošanu apglabāšanai var veikt poligona apsaimniekotājs vai cits komersants. Atkritumu daļa, kas pēc pāršķirošanas nav izmantojama otrreizējai pārstrādei un ir sagatavota apglabāšanai, apglabājama atkritumu poligonā. 119 Savākto atkritumu pārvadāšanu nodrošina pašvaldības izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs, kas ir veicis atkritumu savākšanu. Līdz ar to atkritumu savākšana no atkritumu konteineriem un pārvadāšana ir saistīti pakalpojumi. Sadzīves atkritumu pārvadāšanas pakalpojums nav aizvietojams ar citu pakalpojumu un sniedzams kompleksi ar sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu. 120 Rīgas pilsētas teritorijā savākto nešķiroto sadzīves atkritumu sagatavošanas apglabāšanai iekārtas atrodas Getliņi teritorijā. Līdz ar to apsaimniekotājam Rīgas pilsētas teritorijā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi pēc savākšanas jānogādā Getliņi teritorijā un nešķirotie atkritumi (pēc sagatavošanas apglabāšanai) apglabājami Getliņi apsaimniekotajā sadzīves atkritumu poligonā. 121 Dalīti savāktos sadzīves atkritumus sadzīves atkritumu apsaimniekotājs nogādā šķirošanas iekārtās, kur tiek veikta atkritumu sašķirošana pa materiālu veidiem (papīrs, kartons, PET, stikls utt.), t.sk. no savāktā apjoma atšķirojot to daļu, kas neatbilst nevienam materiālu veidam un attiecināma uz nešķirotajiem atkritumiem. Dalīti savāktos atkritumus atkritumu apsaimniekotājs pēc sašķiro …