Zaudējis spēku - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi

Zaudējis spēku - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumus Nr. 724 "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.148 Rīgā 1999.gada 27.aprīlī (prot. Nr.23 1.§) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punktu 1. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma, ritošā sastāva un tā funkcionēšanai nepieciešamo ēku un būvju, kā arī vilcienu kustības organizācijas tehniskās ekspluatācijas pamatprasības. 2 2. Dzelzceļa infrastruktūra (sliežu ceļš) un ritošais sastāvs aprīkojams ar vilcienu kustības organizācijai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu atbilstoši tehnisko noteikumu un obligāti piemērojamo standartu prasībām. 3 3. Dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva funkcionēšanai nepieciešamo objektu projektēšanā, būvēšanā un rekonstruēšanā jāievēro šo noteikumu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības. 4 4. (Svītrots ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.788.) 5 5. Dzelzceļa speciālists: 5.1. savu darba pienākumu ietvaros ir personīgi atbildīgs par šo noteikumu izpildi un vilcienu kustības drošību; 5.2. ievēro drošības tehnikas, ugunsdrošības un sanitāro normu prasības; 5.3. dara visu iespējamo vilciena vai manevrējošā sastāva apturēšanai vai draudu novēršanai, ja tiek apdraudēta vilcienu kustības drošība vai cilvēku dzīvība un veselība. 6 6. Ar vilcienu kustību tieši saistītos amatus (profesijas) var ieņemt personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu. 7 7. Katrs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs izstrādā satiksmes drošības iekšējās uzraudzības kārtības sistēmu. Katrs dzelzceļa darbinieks — dzelzceļa speciālists vai cita persona, kuras darbs saistīts ar dzelzceļa ekspluatāciju, — pildot darba pienākumus, nodrošina savlaicīgus un kvalitatīvus pasažieru un kravu pārvadājumus un vilcienu kustības un manevru darbu drošību saskaņā ar šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām dzelzceļa ekspluatācijas prasībām. 8 (MK 22.10.2002. noteikumu Nr.470 redakcijā) 8. Uzturēties vilces līdzekļu vadības kabīnēs, atrasties pie ierīcēm, kas nodrošina kustības drošību, kā arī ieiet telpās, no kurām darbina šīs ierīces, drīkst tikai dzelzceļa speciālists, kuram ir šādas tiesības. Vadīt vilces līdzekļus un darbināt ierīces, kas nodrošina kustības drošību, atļauts tikai šīm darbībām norīkotajam dzelzceļa speciālistam darba pienākumu izpildes laikā, kā arī personai, kas stažējas minētā darbinieka uzraudzībā. 9 2. Dzelzceļa infrastruktūras tehniskais aprīkojums 2.1. Vispārīgās prasības 9. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt būvju un iekārtu pastāvīgu uzturēšanu kārtībā un novērst bojājumu rašanos. 10 10. Dzelzceļa būvēm un iekārtām jāatbilst prasībām, kas nodrošina drošu vilcienu kustību un dzelzceļa ekspluatāciju. 11 11. Grozījumi būvju un iekārtu konstrukcijā pieļaujami tikai ar to personu atļauju, kurām ir tiesības apstiprināt attiecīgo būvju un iekārtu projektu dokumentāciju. Dzelzceļa infrastruktūras būvobjektu rekonstrukcija un renovācija (kapitālais remonts) jāveic atbilstoši dzelzceļa būvnoteikumiem un šiem noteikumiem. 12 12. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dzelzceļa infrastruktūras būves un iekārtas periodiski apskata, uztur un remontē saskaņā ar dzelzceļa infrastruk­tūras uzturēšanas un remonta prasībām, kas iekļaujamas satiksmes drošības iekšējās uzraudzības kārtības sistēmā. 13 (MK 26.09.2006. noteikumu Nr.788 redakcijā) 13. Dzelzceļa būvēm un ierīcēm jāatbilst būvju tuvinājuma gabarītam — vismazāko līdz ceļa asij pieļaujamo attālumu kontūrai, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu. Veicot jebkurus būvdarbus, remontdarbus un citus darbus, aizliegts pārsniegt būvju tuvinājuma gabarītu. 14 14. Izkrautās vai iekraušanai sagatavotās kravas sliežu ceļu tuvumā novieto un nostiprina tā, lai nepārsniegtu būvju tuvinājuma gabarītu. Ja kravas (izņemot balastu, ko izkrauj ceļa darbiem) augstums ir līdz 1200 milimetriem, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 2000 milimetriem no malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes, bet, ja kravas augstums ir lielāks, — ne tuvāk par 2500 milimetriem. 15 15. Divceļu līnijās attālums starp sliežu ceļu asīm ceļa taisnēs nedrīkst būt mazāks par 4100 milimetriem. 16 16. Stacijās attālums starp blakus ceļu asīm ceļa taisnēs nedrīkst būt mazāks par 4800 milimetriem, mazāksvarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos — ne mazāks par 4500 milimetriem. Ja galvenie ceļi stacijās ir malējie, tad attālums starp tiem var būt 4100 milimetru. Attālums starp to sliežu ceļu asīm, kas paredzēti kravas tiešai pārkraušanai no vagona vagonā, var būt 3600 milimetru. 17 17. Līmeniskos attālumus līknēs starp blakus ceļu asīm un starp ceļa asi un būvju tuvinājuma gabarītu posmos un stacijās nosaka atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem. 18 18. Vaļējā ritošajā sastāvā iekrautā krava (kopā ar iesaiņojumu un nostiprinājumu) izvietojama noteiktā iekraušanas gabarīta robežās — ņemot vērā galējo, ceļa asij perpendikulāro šķērskontūru, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava (kopā ar iepakojumu un nostiprinājumu) vaļējā ritošajā sastāvā, kas atrodas uz taisna horizontāla sliežu ceļa. Kravas, kuras uz vaļējā ritošā sastāva nevar novietot iekraušanas gabarīta robežās, pārvadājamas tikai ar attiecīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju. 19 19. Lai pārbaudītu kravas izvietojuma pareizību (atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajam iekraušanas gabarītam), kravas masveida iekraušanas vietā uzstādāmi gabarīta vārti. 20 2.2. Sliežu ceļu saimniecība 20. Sliežu ceļa izturībai, stabilitātei un stāvoklim jābūt tādam, lai nodrošinātu neapdraudētu un drošu vilcienu kustību ar ātrumu, kāds noteikts attiecīgās kategorijas sliežu ceļam. 21 21. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam jānodrošina sliežu ceļu būvju un iekārtu nepieciešamās apkopes un remontdarbi saskaņā ar attiecīgo būvju un iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas tehnisko noteikumu prasībām. 22 22. Sliežu ceļam jāatbilst iecirkņa līnijas plāna un profila shēmām. 23 23. Sliežu ceļa instrumentālā pārbaude veicama ne retāk kā reizi 20 gados, bet šķirošanas, uzkalna un izvilkšanas sliežu ceļu instrumentālā pārbaude — ne retāk kā reizi trijos gados. 24 24. Stacijās, kurās lokomotīves tiek atkabinātas no vagoniem un tiek veikti manevri, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļš ir ar pretslīpumu virzienā uz šo ceļu norobežojošām pārmijām. Ja nepieciešams, jāierīko aizsargstrupceļi, aizsargpārmijas, nosviedējkurpes vai nosviedējpārmijas. 25 25. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina šādas dokumentācijas kārtošanu un glabāšanu: 25.1. dzelzceļa zemes nodalījuma joslas plāni; 25.2. ceļa saimniecības būvju un iekārtu rasējumi un apraksti; 25.3. apkalpojamo būvju un iekārtu normatīvtehniskie dokumenti; 25.4. stacijas mēroga un shematiskie plāni; 25.5. galveno ceļu, stacijas sliežu ceļu un šķirošanas uzkalnu plānu un profilu shēmas. 26 26. Iecirkni, kurā notiek sliežu ceļa rekonstrukcija vai tiek veikti citi darbi, kas izraisa izmaiņas plānā un profilā, pēc darbu pabeigšanas pārbauda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja komisija kopīgi ar darbu izpildītāju. Darbu izpildītājs pēc darbu pieņemšanas šo noteikumu 25.punktā minēto dokumentāciju nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, bet pēc darbu pieņemšanas stacijā — arī stacijas priekšniekam. 27 27. Ja stacijas teritorijā būvē jaunu objektu, paplašina vai pārceļ uz citu vietu jau esošu objektu, tad darbu izpildītājs pēc darbu pabeigšanas nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam dokumentāciju, kurā noteikta attiecīgā objekta piesaiste esošajiem stacijas objektiem. 28 28. Zemes klātnes augšdaļas platumam ceļa taisnē jāatbilst sliežu ceļa virsbūvei un jābūt ne mazākam par 5,5 metriem vienceļa līnijā un ne mazākam par 9,6 metriem — divceļu līnijā, bet, būvējot vai rekonstruējot I un II kategorijas vienceļa sliežu ceļu, — ne mazākam par 6,6 metriem. Minimālais zemes klātnes augšmalas platums ir 0,4 metri no katras sliežu ceļa puses. Ceļa līknēs, kur rādiuss ir mazāks par 2000 metriem, zemes klātne paplašināma atbilstoši normatīvtehnisko dokumentu prasībām. 29 29. Sliežu ceļa platums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm, mērot 13 milimetrus zemāk par sliedes galviņas virsmu, ir: 29.1. sliežu ceļa taisnēs un līknēs ar rādiusu no 350 metriem — 1520 milimetru; 29.2. sliežu ceļa taisnēs un līknēs ar rādiusu no 350 metriem, ja nav veikta sliežu ceļa rekonstrukcija, — 1520 vai 1524 milimetri; 29.3. sliežu ceļa ar koka gulšņiem līknēs ar rādiusu no 300 metriem līdz 349 metriem — 1530 milimetru; 29.4. sliežu ceļam ar dzelzsbetona gulšņiem līknēs ar rādiusu no 300 metriem līdz 349 metriem — 1520 milimetru; 29.3. ceļa līknēs ar rādiusu līdz 299 metriem — 1540 milimetru. 30 (MK 04.01.2005. noteikumu Nr.6 redakcijā) 30. Aizliegts ekspluatēt sliežu ceļus, kas ir platāki par 1548 milimetriem un šaurāki par 1512 milimetriem, bet sliežu ceļus ar dzelzsbetona gulšņiem, kas izgatavoti līdz 1996.gadam, — šaurākus par 1509 milimetriem. 31 31. Ceļa taisnēs sliežu galviņu virsmas abām sliedēm jāuztur vienā līmenī. Saskaņā ar infrastruktūras pārvaldītāja sastādītu atsevišķu sarakstu sliežu ceļa taisnēs visā to garumā vienu sliedi atļauts uzturēt 6 milimetrus augstāk par otru. Ārējās sliedes paaugstinājumu sliežu ceļa līknēs nosaka atkarībā no līknes rādiusa un kustības ātrumiem līknē, un paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 150 milimetru. 32 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 32. Saskaņā ar infrastruktūras pārvaldītāja sastādītu atsevišķu sarakstu tilti norobežojami ar gabarīta kontroles ietaisēm, kā arī aprīkojami ar vēstījuma signalizāciju un aizsprostluksoforiem. 33 (MK 15.01.2002. noteikumu Nr.18 redakcijā) 33. Galveno ceļu un stacijas ceļu sliežu un pārmiju smaguma tipam un stāvoklim jāatbilst ekspluatācijas apstākļiem — kravas pārvadājumu intensitātei, asu slodzēm un vilcienu kustības ātrumam. 34 34. Pārmijām ir šādu marku krusteņi: 34.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos — ne stāvāki par 1/11, bet krustpārmijām un atsevišķām pārmijām, kas ir krustpārmiju turpinājums, — ne stāvāki par 1/9. Pārmijām, kurām pasažieru vilcieni brauc pāri tikai taisnajā pārmijas virzienā, var būt 1/9 markas krusteņi. Pasažieru vilcieniem atļauts novirzīties uz sānu ceļa pa pārmiju ar 1/9 markas krusteņiem, ja šo pārmiju nomaiņa ar pārmijām, kurām ir 1/11 markas krusteņi, rada nepieciešamību pārbūvēt visu pārmiju sakopojumu, bet pārbūve pašlaik nav iespējama; 34.2. kravas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos — ne stāvāki par 1/9, bet simetriskajām pārmijām — ne stāvāki par 1/6; 34.3. pārējos ceļos — ne stāvāki par 1/8, bet simetriskajām pārmijām — ne stāvāki par 1/4,5. 35 35. Uz galvenajiem ceļiem pirms pretasmens kustības pārmiju asmeņiem novietojamas atsitējbrusas. Atsitējbrusas var nenovietot, ja pārmijas vilktņi ir izvietoti metāla silēs, kuras apsegtas ar vākiem. 36 (Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.6) 36. No jauna ielikt pārmiju galveno ceļu līknēs nav atļauts. Izņēmuma gadījumos pārmiju ielikšana pieļaujama ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju. 37 37. Centralizētās pārmijas — pārmijas, kuras pārliek ar speciālajām ierīcēm no viena vadības punkta, — aprīkojamas ar mehanizētās tīrīšanas vai sniega kausēšanas ietaisēm. 38 38. Aizliegts ekspluatēt pārmijas un ceļu krustojumus, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem: 38.1. atvienoti pārmiju asmeņi un krusteņu kustīgās serdes vilktņi; 38.2. asmens nepieguļ rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepieguļ spārnsliedei 4 milimetrus un vairāk. Asmens un serdes nepiegulšana mērāma pretim pirmajam vilktnim, bet, ja smailā krusteņa kustīgās serdes vilktņa stiprinājums atrodas pirms krusteņa serdes smailes, — krusteņa serdes smailē; 38.3. asmens vai kustīgās serdes izdrupums, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei, un visos gadījumos, kad izdrupuma garums ir: 38.3.1. galvenajos ceļos — 200 milimetru un vairāk; 38.3.2. pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos — 300 milimetru un vairāk; 38.3.3. pārējos stacijas ceļos — 400 milimetru un vairāk; 38.4. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 milimetri un vairāk, mērot griezumā, kur asmens galviņas vai kustīgās serdes virsmas platums ir 50 milimetru un vairāk; 38.5. ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 1472 milimetriem; 38.6. ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 1435 milimetriem; 38.7. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums; 38.8. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī). 39 (Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.6) 39. Ja rāmjsliežu, asmeņu, krusteņu, spārnsliežu un serdes vertikālā izdiluma normas ir pārsniegtas, tad par to turpmākās ekspluatācijas drošību ir atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. 40 40. Stacijā pārmiju un sliežu ceļu krustojumu likšanas un noņemšanas darbi uzsākami pēc tam, kad par attiecīgajiem darbiem ir paziņots pārvadātājam. 41 (Grozīts ar MK 22.10.2002. noteikumiem Nr.470) 41. No jauna ieliktie ceļu krustojumi stacijās un pārmijas stacijās un posmos parasti tiek ieslēgtas savstarpējā atkarībā. Savstarpējā atkarībā neieslēgtās pārmijas var pieņemt ekspluatācijā, nosakot kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apskata un pārbauda šīs pārmijas un nostiprina pārmiju asmeņus. 42 42. Centralizētās pārmijas, kurām ir lokanie asmeņi un krusteņi, ne stāvāki par 1/11, un kuras atrodas galvenajos ceļos un pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos, kur vilcienu ātrums ir 100 kilometru stundā un vairāk, aprīkojamas ar asmeņu stāvokļa papildu kontrolierīcēm. 43 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 43. Ar pārmiju kontrolslēdzenēm aprīkojamas necentralizētās pārmijas, kuras: 43.1. atrodas galvenajos, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos, kā arī aizsargpārmijas; 43.2. ved uz sliežu ceļiem, kuri paredzēti ar sprāgstvielām piekrautu vagonu stāvēšanai; 43.3. ved uz ceļiem, kuri paredzēti palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu, kā arī defektoskopijas vagonu, ceļa mērvagonu un ceļa mašīnu stāvēšanai; 43.4. ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem. 44 44. Pārmijas un krusteņu kustīgās serdes (izņemot tās, kas atrodas uzkalna un šķirošanas ceļos), arī centralizētās un tās, kuras ir aprīkotas ar kontrolslēdzenēm, aprīkojamas ar ierīcēm to noslēgšanai ar piekaramām slēdzenēm. Šīm ierīcēm jānodrošina asmens cieša piegulšana rāmjsliedei un krusteņa kustīgās serdes piegulšana spārnsliedei. 45 45. Necentralizētās pārmijas — pārmijas, kuras pārliek ar roku, — aprīkojamas ar apgaismotiem vai neapgaismotiem pārmiju rādītājiem atbilstoši stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajām prasībām. Elektriskajā centralizācijā ieslēgtās pārmijas ar pārmiju rādītājiem nav jāaprīko. 46 46. Ja sliežu ceļi ar autoceļiem vai pilsētu ielām krustojas vienā līmenī, krustošanās vietās ierīkojamas pārbrauktuves. 47 47. Elektropārvades un sakaru līniju, naftas un gāzes vadu, ūdensvadu un citu virszemes un pazemes ietaišu krustojumi ar dzelzceļa infrastruktūru pieļaujami tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju. Šādos krustojumos jāparedz speciālas drošības ierīces vai pasākumi, kas nodrošina netraucētu un drošu dzelzceļa ekspluatāciju. 48 48. Pagaidu pārmijas uzlikt un noņemt posmos sakarā ar otra sliežu ceļa būvi, būvju un ierīču rekonstrukciju vai kapitālremonta darbiem, kā arī būvējot jaunus sadales punktus u.tml., katrā atsevišķā gadījumā var tikai pēc saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. 49 49. Sliežu ceļu krustojumi vienā līmenī, sliežu ceļu un savienotājceļu pievienojumi galvenajiem ceļiem posmos un stacijās aprīkojami ar aizsargstrupceļiem vai aizsargpārmijām. 50 50. Lai novērstu ritošā sastāva pašizbraukšanu uz stacijas sliežu ceļiem vai posmiem, dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļi un savienotājceļu pievienojums stacijas sliežu ceļiem aprīkojams ar aizsargstrupceļiem, aizsargpārmijām, nosviedējkurpēm vai nosviedējpārmijām. Aizsargstrupceļu garums ir vismaz 50 metru. 51 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 51. Divceļu sliežu ceļu posmos pārmijas liekamas tā, lai vilcieni, kas brauc pa pareizo ceļu (vienu no divceļu iecirkņa ceļiem, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens atbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam), brauktu tām pāri paasmens virzienā. 52 52. Pie galvenajiem ceļiem uzstādāmas ceļazīmes — dzelzceļa līniju garuma (kilometri, piketi) pastāvīgie rādītāji. Lai norādītu dzelzceļa zemes nodalījuma robežas un lai virs zemes apzīmētu apslēptās zemes klātnes būves, uzstādāmas speciālas zīmes. 53 53. Ceļazīmes uzstādāmas kilometru skaita pieauguma virzienā labajā pusē ne tuvāk par 3100 milimetriem no malējā sliežu ceļa ass. Ieraktnēs un izejās no tām (100 metru garumā) ceļazīmes uzstādāmas ne tuvāk par 5700 milimetriem no malējā sliežu ceļa ass. Elektrificētos iecirkņos ceļazīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem (izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi). 54 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 2.3. Stacija 54. Staciju aprīkojumam un sliežu ceļu izvietojumam jānodrošina vilcienu kustība, kravas un pasažieru apkalpošanas operāciju veikšana, kustības drošība, efektīva tehnisko līdzekļu izmantošana un droši darba apstākļi. 55 55. Ēkām, platformām un citām pasažieru apkalpošanai paredzētajām būvēm un iekārtām jānodrošina ātra un droša ar pasažieru pārvadāšanu saistīto operāciju izpilde. 56 56. Izejās uz pasažieru platformām ierīkojamas gājēju pārejas, tuneļi vai tilti. Pārejas, kas ir vienā līmenī ar stacijas sliežu ceļiem, aprīkojamas ar segumu, rādītājiem un brīdinājuma uzrakstiem, kā arī, ja nepieciešams, — ar automātisko signalizāciju. 57 57. Pasažieru stacijas aprīkojamas ar nepieciešamajām vietu rezervēšanas un biļešu pārdošanas ierīcēm, bagāžas glabātavām un pasažieru informēšanas sistēmām. 58 58. Pasažieru vilcienu pieturas punktos ierīkojamas pasažieru platformas ar nojumēm vai paviljoni un — atkarībā no apkalpojamo pasažieru skaita — biļešu kases. 59 59. Pasažieru platformai taisnē ir šādi izmēri: 59.1. no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai - 200 milimetru, no sliežu ceļa ass līdz platformas malai - 1745 milimetri; 59.2. no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai - 550 milimetru, no sliežu ceļa ass līdz platformas malai - 1920 milimetru. 60 (MK 26.06.2007. noteikumu Nr.427 redakcijā) 60. Kravas iekārtām jānodrošina kravu saglabātība, kā arī ātra un ērta kravu operāciju izpilde. 61 61. Vilcienu nodošanas un pieņemšanas stacija aprīkojama ar iekārtām vilcienu, vagonu un kravu tehniskās un komercapskates organizēšanai un veikšanai, kravu pārkraušanai vai virsgabarīta novēršanai (kravām, kuru pārvietošana pa sliežu ceļu apdraud kustības drošību), muitai un robežkontrolei. 62 62. Stacijas dežuranta darba (dienesta) telpām jābūt izolētām, un tajās izvietojamas tikai vadības un kontroles ierīces. 63 63. Staciju posteņi, no kuriem tieši pārliek pārmijas un darbina signālus, izvietojami vietās, no kurienes attiecīgās pārmijas un sliežu ceļi labi pārredzami. Izņēmumi pieļaujami tikai elektriskās centralizācijas posteņiem (izņemot uzkalnu posteņus). 64 64. Staciju centralizācijas posteņu un pārmiju posteņu telpas aprīkojamas ar nepieciešamajām signālierīcēm, inventāru, darbarīkiem un materiāliem. Pārmiju posteņos papildus ierīkojamas telefona sakaru ārējās izsaukšanas ierīces. 65 65. Šķirošanas uzkalnus aprīko ar: 65.1. luksoforu signalizāciju, radiosakariem un divpusējām parka skaļruņu iekārtām (sarunām un norādījumiem uzkalna lokomotīvju mašīnistiem, sastādītāju brigādēm un citiem dzelzceļa darbiniekiem); 65.2. mehanizācijas un automatizācijas iekārtām vagonu nolaišanai no uzkalna, uzkalna pārmiju elektrisko centralizāciju, uzkalna automātisko lokomotīvju signalizāciju un ar ierīcēm dokumentu pārsūtīšanai; 65.3. mehanizētām sniega tīrīšanas vai kausēšanas ierīcēm (ja pārmijas iekļautas uzkalnu centralizācijā). 66 66. Stacijās, kurās ir mehanizētie vai automatizētie šķirošanas uzkalni, jābūt darbnīcām un mehanizētiem laukumiem uzkalnu iekārtu tehniskajai apkopei un remontam. 67 67. Visas šķirošanas, pasažieru, iecirkņa un kravas stacijas aprīkojamas ar stacijas dispečera iekšējo sakaru ierīcēm, manevru un citiem stacijas radiosakaru veidiem, divpusējām parka skaļruņu iekārtām (norādījumiem par manevru kārtību, kā arī saziņai starp stacijā strādājošajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja darbiniekiem). Manevri ir ritošā sastāva pārvietošanās no vienas vietas (ceļa) uz citu vietu (ceļu), parasti stacijas robežās. 68 68. Šķirošanas un kravas stacijas atbilstoši tajās veicamā darba apjomam aprīkojamas ar: 68.1. automatizētām vadības sistēmām; 68.2. sakaru ierīcēm ar informatīvās skaitļošanas tīklu; 68.3. pārvadājumu dokumentu pieņemšanas un pārsūtīšanas ierīcēm; 68.4. centralizētām norobežošanas ierīcēm apskatāmo un remontējamo vagonu norobežošanai. 69 69. Stacijā jāapgaismo: 69.1. iekārtas pasažieru apkalpošanai; 69.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas, iekraušanas un izkraušanas, manevru, ekipēšanas, ritošā sastāva tehniskās apkopes un remonta sliežu ceļi un parki; 69.3. kravas pagalmi un konteineru laukumi; 69.4. šķirošanas platformas; 69.5. vagonu svari; 69.6. vieta, kur sagaida vilcienus; 69.7. pārmiju ielas un pārmijkopas; 69.8. pārbrauktuves. 70 70. Pasažieru vilcienu pieturas punktos apgaismojamas pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas vietas un pasažieru apkalpošanas telpas. 71 71. Apgaismojums šo noteikumu 69. un 70.punktā minētajās vietās nodrošina vilcienu kustības un manevru neapdraudētu norisi, pasažieru drošību, iekāpjot vagonos un izkāpjot no tiem, apkalpes personāla un kravu apsardzes netraucētu un drošu darbu. Starpstacijas atbilstoši veicamo kravas darbu apjomam aprīkojamas ar ierīcēm, kas ļauj atslēgt atsevišķas iekraušanas un izkraušanas ceļu, kā arī pārējo stacijas sliežu ceļu ārējā apgaismojuma sekcijas, ja uz sliežu ceļiem nenotiek kraušanas darbi un manevri. 72 72. Stacijā ārējais apgaismojums nedrīkst traucēt signāluguņu skaidru redzamību. 73 2.4. Signalizācija, sakari un informatīvās sistēmas 73. Signāls ir saistošs dzelzceļa darbiniekam. Signālu uzdevums ir nodrošināt vilcienu kustības drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru precīzu organizāciju. 74 74. Signalizācijā lietojamas šādas signālu pamatkrāsas: 74.1. zaļā, kas atļauj kustību ar noteikto ātrumu; 74.2. dzeltenā, kas atļauj kustību, bet jābūt gatavam apstāties; 74.3. sarkanā, kas pavēl apstāties; 74.4. mēnessbaltā, kas atļauj veikt manevrus; 74.5. zilā, kas aizliedz veikt manevrus. 75 75. Ja signālugunis luksoforos ir nodzisušas (izņemot brīdinājuma luksoforus iecirkņos, kas nav aprīkoti ar automātisko bloķēšanu vai iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanu un kuros nav uzstādīti garāmejas luksofori, aizsprostluksoforus un atkārtotājluksoforus) vai nesaprotamas vai ja tiek doti nesaprotami signāli, vilcienu vai manevru sastāvu nekavējoties apstādina. 76 (MK 15.01.2002. noteikumu Nr.18 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.6) 76. Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts novietot priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai var traucēt signālu pareizu uztveri. 77 77. Ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksoforu, aizsprostluksoforu un aizsegluksoforu sarkanajai, dzeltenajai un zaļajai signālugunij ceļa taisnajos iecirkņos dienā un naktī no tuvojošās vilciena lokomotīves vadības kabīnes jābūt skaidri atšķiramai vismaz 1000 metru attālumā. 78 78. Ceļa līknēs nodrošināma šo noteikumu 77.punktā minēto luksoforu signāluguņu, kā arī luksoforu signālsvītru skaidra redzamība ne mazāk kā 400 metru attālumā. Stipri šķēršļotā apvidū (dziļas ieraktnes) pieļaujams, ka minētie signāli redzami attālumā, kas nav mazāks par 200 metriem. 79 79. Galveno ceļu izejas un maršruta luksoforu signāluguņu skaidra redzamība nodrošināma ne mazāk kā 400 metru attālumā, bet sānceļu izejas un maršruta luksoforu, kā arī aicinājuma signālu un manevru luksoforu uguņu skaidra redzamība — ne mazāk kā 200 metru attālumā. Maršruts ir pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai, vai manevru veikšanai. 80 80. Visu ieejas un garāmejas luksoforu un aizsegluksoforu priekšā uzstādāmi brīdinājuma luksofori. Iecirkņos ar automātisko bloķēšanu katrs garāmejas luksofors ir brīdinājuma luksofors attiecībā pret nākamo luksoforu. 81 81. Līnijās, kur automātiskā bloķēšana aprīkota ar trīszīmju signalizāciju, attālums starp blakus esošajiem luksoforiem ir ne mazāks par attiecīgajai vietai noteikto attālumu, lietojot pilno dienesta bremzēšanu ar vilciena maksimāli iespējamo ātrumu (bet ne vairāk par 120 kilometriem stundā pasažieru vilcieniem un 80 kilometriem stundā kravas vilcieniem), un ne mazāks par pēkšņās (autostopa) bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā ceļu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. Iecirknī, kur signālu redzamības attālums ir mazāks par 400 metriem, kā arī līnijās, kas no jauna tiek aprīkotas ar automātisko bloķēšanu, minētais attālums ir ne mazāks par 1000 metriem. 82 82. Līnijā, kur automātiskā bloķēšana aprīkota ar trīszīmju signalizāciju, atsevišķus luksoforus ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju var atstāt attālumā, kas ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu. Uz šo luksoforu, kā arī uz tā priekšā novietotā brīdinājuma luksofora uzstādāmi speciāli gaismas rādītāji. Stacijā šos speciālos gaismas rādītājus lieto, ja attālums starp galvenā ceļa blakus esošajiem luksoforiem (ieejas, maršruta, izejas) ir mazāks par bremzēšanas ceļa garumu. 83 83. Līnijās ar sevišķi intensīvu piepilsētas vilcienu kustību, kur nepieciešami blokposmi, kas ir īsāki par trīszīmju signalizācijai noteikto minimālo garumu, kā arī līnijās, kur ir paredzēta pasažieru vilcienu kustība ar ātrumu virs 120 kilometriem stundā, bet kravas vilcienu kustība — ar ātrumu virs 80 kilometriem stundā, ierīkojama automātiskā bloķēšana ar četrzīmju signalizāciju. Sevišķi intensīvu vilcienu kustību raksturo pasažieru un kravas vilcienu skaits (kopumā), kas pēc grafika divceļu iecirkņos pārsniedz 70 vilcienpārus diennaktī un vienceļa iecirkņos — 33 vilcienpārus diennaktī. 84 84. Līnijās, kur automātiskā bloķēšana aprīkota ar trīszīmju signalizāciju un kur pasažieru vilcieni brauc ar ātrumu virs 120 kilometriem stundā vai kravas vilcieni — ar ātrumu virs 80 kilometriem stundā, šo vilcienu kustība ar noteikto maksimālo ātrumu atļauta, lokomotīvju luksoforā degot zaļajai signālugunij, ja ir nodrošināta vilciena apstāšanās ceļā luksofora priekšā, kurā deg aizliedzoša signāluguns, lietojot dienesta bremzēšanu pēc lokomotīves luksofora zaļās signāluguns nomaiņas uz dzelteno. 85 85. Iecirknī ar pusautomātisko bloķēšanu attālumi starp ieejas, maršruta, izejas luksoforiem ir ne mazāki par attiecīgajai vietai noteikto attālumu, lietojot pilno dienesta bremzēšanu ar vilciena maksimāli iespējamo ātrumu. Ja iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, attālums ir ne mazāks par pēkšņās (autostopa) bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā ceļa garumu, ko nobrauc vilciens laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. 86 86. Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātisko bloķēšanu, brīdinājuma luksofori uzstādāmi tādā attālumā no pamatluksoforiem, kas nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto bremzēšanas ceļa garumu, pielietojot pēkšņo bremzēšanu ar vilciena maksimāli iespējamo ātrumu, bet, ja tuvošanās iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, — attālumā, kas nav mazāks par pēkšņās (autostopa) bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā ceļa garumu, ko nobrauc vilciens laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu ar maksimāli iespējamo ātrumu. 87 87. Luksofori uzstādāmi sliežu ceļa labajā pusē vilcienu kustības virzienā vai virs ceļa ass, kuru šie signāli norobežo. Aizsprostluksoforus un to brīdinājuma luksoforus, kurus uzstāda ceļa posmos pirms pārbrauktuvēm vilcieniem, kuri brauc pa nepareizo ceļu (vienu no divceļu iecirkņa ceļiem, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens neatbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam), var izvietot arī vilcienu kustības virziena kreisajā pusē. Luksoforus uzstāda tā, lai no vilciena to signālugunis nevarētu uztvert kā signālugunis, kuras attiecas uz blakus ceļiem. 88 88. Ja būvju tuvinājuma gabarīts nepieļauj uzstādīt luksoforu kustības virziena labajā pusē, ieejas luksoforus vilcieniem, kuri brauc pa nepareizo ceļu, novieto kustības virziena kreisajā pusē. 89 89. Luksoforiem ir pastāvīgi degošas signālugunis. Iecirkņos ar automātisko bloķēšanu garāmejas luksoforos atļauts lietot signālugunis, kas iedegas luksoforā tikai tad, kad vilciens iebrauc pirms šī luksofora esošajā blokposmā. 90 90. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās laikā, kad netiek veikti manevri, atļauts lietot pastāvīgi neieslēgtus manevru signālus, kuri ieslēdzami, veicot manevrus, vai kuri iedegas automātiski, ieslēdzot aizsprostsignalizāciju uz apsargājamas pārbrauktuves. 91 91. Ja ir bojāta vadības sistēma, luksoforiem automātiski jāpārslēdzas uz aizliedzošu signāluguni, bet brīdinājuma luksoforiem — uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam. 92 92. Iecirkņos ar automātisko bloķēšanu garāmejas luksoforu pastāvīgā signāluguns atļauj braukt, bet ieejas, maršrutu un izejas luksoforos — aizliedz. 93 93. Iecirknī, kur ieejas, maršrutu un izejas luksoforus var pārslēgt automātiskajā darbībā vilcienu izbraukšanai caur staciju pa galvenajiem ceļiem, pastāvīgā signāluguns ir atļaujoša, ja šie luksofori pārslēgti automātiskajā darbībā. 94 94. Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātisko bloķēšanu, ieejas, izejas un maršruta luksoforu pastāvīgā signāluguns ir aizliedzoša. 95 95. Ieejas luksofors uzstādāms ne tuvāk par 50 metriem no pirmās pārmijas, nosakot šo attālumu no pārmijas asmens, ja ir pretasmens pārmija, vai no kontrolstabiņa, ja ir paasmens pārmija. Elektrificētajos iecirkņos ieejas luksofori un signālzīmes "Stacijas robeža" uzstādāmas pirms gaisa atstarpēm (no posma puses), kas atdala posma kontakttīklu no stacijas kontakttīkla. 96 96. Izejas luksoforu uzstāda pie katra nosūtīšanas ceļa nosūtāmā vilciena lokomotīves stāvēšanai noteiktās vietas priekšā. 97 97. Atļauts uzstādīt grupas izejas un maršruta luksoforus ceļu grupai, izņemot ceļus, pa kuriem vilcieni cauri stacijai brauc bez apstāšanās. Grupas izejas un maršruta luksofori papildināmi ar maršruta rādītājiem, kas norāda ceļa numuru, no kura vilcienam atļauts atiet. 98 98. Stacijā, kur nosūtīšanas ceļa garums nav pietiekams (vilciena galva atrodas aiz izejas luksofora), atļauts luksofora pretējā pusē novietot papildu atkārtotājgalviņu, lai atkārtotu izejas signālu. 99 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 99. Automātiskās bloķēšanas garāmejas luksofori uzstādāmi uz robežas starp blokposmiem. Divceļu posmos, ja vilcienu pagaidu kustība pa nepareizo ceļu ir organizēta pēc lokomotīves luksofora signālugunīm, blokposma robeža ir automātiskās bloķēšanas luksofors, kas uzstādīts vilcienu kustībai pa pareizo ceļu. 100 100. Stacijas pārmijas, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, kā arī to aizsargpārmijas saistāmas savstarpējā atkarībā ar ieejas, izejas un maršruta luksoforiem. 101 101. Galvenā ceļa atzarojuma pārmija, kas atrodas ar ceļa bloķēšanas vai elektrozižļu sistēmas ierīcēm aprīkotā posmā, saistāma ar šīm ierīcēm tā, lai atvērt izejas luksoforu uz šo posmu (atvērt garāmejas luksoforu, kas norobežo šo blokposmu) vai izņemt zizli būtu iespējams tikai tad, ja pārmija atrodas galvenā ceļa virzienā. 102 102. Sliežu ceļu krustojumi vienā līmenī norobežojami ar aizsegluksoforiem, kas novietoti abās pusēs ne tuvāk par 50 metriem no kontrolstabiņiem. Šie aizsegluksofori savstarpēji saistāmi tā, lai vienu no tiem varētu atvērt tikai tad, ja naidīgo maršrutu (naidīgi maršruti ir maršruti, kuri kustības drošības apsvērumu dēļ nevar būt sastādīti vienlaikus) luksoforiem ir aizliedzošs signālrādījums. 103 103. Stacijās, kas atrodas iecirkņos ar automātisko vai pusautomātisko bloķēšanu un kurās vilcienu kustība pa galvenajiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem paredzēta bez apstāšanās, ieejas un maršruta luksoforos lieto bezapstājas caurbraukšanas signalizāciju pa šiem ceļiem. 104 104. Pastāvīgo signālu izvietošanas shēmas, kā arī staciju pārmiju, signālu un maršrutu savstarpējās atkarības tabulas izstrādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. 105 105. Pie galvenajiem ceļiem uzstādāmas signālzīmes. Ieraktnēs un izejās no tām (100 metru garumā) signālzīmes uzstāda ne tuvāk par 5700 milimetriem no malējā ceļa ass. Elektrificētos iecirkņos signālzīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem (izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi). 106 (Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.788) 106. Vietā, kur attālums starp kopā saejošo ceļu asīm ir 4100 milimetru, uzstāda kontrolstabiņu. 107 107. Automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas ierīces nedrīkst pieļaut atvērt izejas vai garāmejas luksoforu, ja ritošais sastāvs nav atbrīvojis šī signāla norobežoto blokposmu (starpstaciju posmu), kā arī nedrīkst ļaut pašaizvērties luksoforam, ja tā elektroapgāde tiek pārslēgta no pamatsistēmas uz rezerves sistēmu vai otrādi. 108 108. Ar automātisko un pusautomātisko bloķēšanu aprīkotajos vienceļa posmos pēc tam, kad stacijā atvērts izejas luksofors, nav pieļaujama iespēja blakus stacijai atvērt izejas luksoforus pretējā virziena vilcienu nosūtīšanai šajā pašā posmā. Šāda savstarpējā signālu atkarība nodrošināma arī divceļu posmos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanu abpusējai vilcienu kustībai pa katru ceļu. 109 109. Ar automātisko bloķēšanu aprīkotajiem luksoforiem automātiski jāaizveras, vilcienam iebraucot šo signālu norobežotajos blokposmos, kā arī pārtrūkstot šo blokposmu sliežu ķēdēm. 110 110. Stacijās, kas atrodas iecirkņos ar ceļa bloķēšanu, bloķēšanas ierīces aprīkojamas ar atslēgzižļiem saimniecības vilcieniem. 111 111. Vienceļa līnijās ar automātisko bloķēšanu, divceļu posmos ar divpusēju automātisko bloķēšanu pa katru ceļu un stacijās, kur notiek manevri ar manevrējošā sastāva izbraukšanu aiz stacijas robežām, automātiskās bloķēšanas ierīces papildināmas ar manevru luksoforiem, kas saistīti ar šīm ierīcēm. 112 112. Stacijas, kas atrodas līnijās ar automātisko un pusautomātisko bloķēšanu, aprīkojamas ar ierīcēm, kas: 112.1. novērš iespēju atvērt ieejas luksoforu, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa; 112.2. nodrošina ceļu un pārmiju aizņemtības kontroli (ar vadības aparāta palīdzību). 113 113. Automātiskā bloķēšana papildināma ar automātisko lokomotīvju signalizāciju un dispečerkontroles ierīcēm. 114 114. Ierīcēm vilcienu kustības dispečerkontrolei iecirkņos ar automātisko bloķēšanu jānodrošina: 114.1. noteiktā kustības virziena (vienceļa posmos) un blokposmu aizņemtības kontrole; 114.2. galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu aizņemtības kontrole starpstacijās; 114.3. ieejas un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošanās. 115 115. Elektriskās centralizācijas ierīcēm jānodrošina: 115.1. pārmiju un luksoforu savstarpējā noslēgšanās; 115.2. pārmiju uzgriešanas kontrole (luksoforiem, kas norobežo konkrēto maršrutu, vienlaikus jāpārslēdzas uz aizliedzošām signālugunīm); 115.3. iespēja ar vadības aparāta palīdzību kontrolēt pārmiju stāvokli, ceļu un pārmiju sekciju aizņemtību; 115.4. iespēja darbināt pārmijas un signālus, lietojot organizēto maršrutu vadību vai dalīto vadību, kā arī iespēja veikt manevrus pēc manevru luksoforu signālrādījumiem; 115.5. pārmiju vadīšanas nodošana vietējai vadībai. 116 116. Elektriskās centralizācijas ierīces nedrīkst pieļaut: 116.1. ieejas luksofora atvēršanos, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa; 116.2. pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs; 116.3. konkrētam maršrutam atbilstošo luksoforu atvēršanu, ja pārmijas nav pārliktas vajadzīgajā stāvoklī vai naidīgo maršrutu luksofori nav slēgti; 116.4. maršrutā ietilpstošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju pārlikšanu vai naidīga maršruta luksoforu atvēršanu, ja ir atvērts luksofors, kas norobežo sagatavoto maršrutu. 117 117. Centralizēto pārmiju pievadiem un noslēdzējiem: 117.1. jānodrošina piespiestā asmens cieša piegulšana rāmjsliedei, pārmijai atrodoties galējos stāvokļos, un krusteņa kustīgās serdes cieša piegulšana pie spārnsliedes; 117.2. jānovērš pārmijas asmeņu vai krusteņa kustīgās serdes noslēgšana, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi vai starp kustīgo serdi un spārnsliedi atbilst šo noteikumu 38.2.apakšpunktā noteiktajam attālumam; 117.3. jānodrošina, lai otrā asmens atgājiens no rāmjsliedes nav mazāks par 125 milimetriem. 118 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 118. Dispečercentralizācijas iekārtām jānodrošina: 118.1. iespēja no viena vadības punkta darbināt pārmijas un signālus vairākās stacijās un posmos; 118.2. iespēja kontrolēt uz vadības pults pārmiju stāvokli un aizņemtību, posmu, stacijas ceļu un tiem piekļaujošos blokposmu aizņemtību, kā arī ieejas, maršrutu un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošana; 118.3. iespēja stacijas pārslēgt uz pārmiju un signālu rezerves (sezonas) vadību, pieņemot un nosūtot vilcienus, kā arī veicot manevrus, vai pārslēgt pārmijas uz vietējo vadību manevru izpildei; 118.4. elektriskajai centralizācijai un automātiskajai bloķēšanai noteikto prasību izpilde. 119 (Grozīts ar MK 22.10.2002. noteikumiem Nr.470) 119. No jauna ieviešamās dispečercentralizācijas sistēmas nodrošina iespēju vilcienu dispečeram mainīt vilcienu kustības virzienu, ja ir maldīga blokposma aizņemtība, kā arī nodrošina automātisku izpildītā vilcienu kustības grafika pierakstīšanu. 120 120. Ar automātisko bloķēšanu un automātisko lokomotīvju signalizāciju aprīkotajos iecirkņos lokomotīvju luksoforu signālugunīm jāatbilst ceļa luksoforu signālrādījumiem. 121 121. Lokomotīvju luksoforus uzstāda vilces līdzekļa vadības kabīnē, un to rādījumiem jābūt redzamiem vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un viņa palīgam. 122 122. Automātiskā lokomotīvju signalizācija kopīgi ar autostopa un modrības kontroles ierīcēm nodrošina vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības kontroli un automātiski aptur vilcienu, ja vadītājs ir zaudējis spēju to vadīt vai vilciens pārsniedzis noteikto kustības ātrumu. 123 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 123. Stacijās, kas atrodas ar automātisko bloķēšanu aprīkotos iecirkņos, visi galvenie ceļi aprīkojami ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm. Ar šīm ierīcēm aprīkojami arī stacijas ceļi, pa kuriem paredzēta vilcienu braukšana bez apstāšanās, kā arī pasažieru vilcienu pieņemšana un nosūtīšana. 124 (Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.6) 124. Ar automātisko bloķēšanu un automātisko lokomotīvju signalizāciju aprīkotajos iecirkņos autostopa ierīces automātiski aptur vilcienu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neievēro ātrumu, kāds noteikts, tuvojoties vai braucot garām luksoforam ar aizliedzošām rādījumu signālugunīm. 125 125. Atslēgatkarības ierīces ar kontrolslēdzeņu palīdzību nodrošina pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos. 126 126. Pārmiju kontrolslēdzenes: 126.1. ļauj izņemt atslēgu tikai tad, ja pārmija ir noslēgta; 126.2. noslēdz pārmiju tikai tajā stāvoklī, kāds uzrādīts no slēdzenes izņemtajā atslēgā, un tikai tad, ja asmens cieši pieguļ rāmjsliedei; 126.3. novērš iespēju noslēgt pārmiju, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi atbilst šo noteikumu 38.2.apakšpunktā noteiktajam attālumam. 127 (Grozīts ar MK 22.10.2002. noteikumiem Nr.470) 127. Aizliegts lietot vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes vienas stacijas robežās, bet stacijās ar lielu darba apjomu — viena pārmiju rajona un tam blakus esošo citu rajonu pārmiju posteņu robežās. 128 128. Bloķēšanas ierīces stacijā nodrošina: 128.1. iespēju stacijas dežurantam kontrolēt, vai posteņi ir pareizi sagatavojuši pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus, kā arī maršrutus kustībai stacijas robežās; 128.2. no dažādiem posteņiem vadāmo pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos. 129 129. Automātiskajai pārbrauktuvju signalizācijai jāieslēdz apstāšanās signāli autoceļa virzienā, bet automātiskajām barjerām jāieņem slēgts stāvoklis tik ilgu laikposmu pirms vilciena pienākšanas, lai transportlīdzekļi varētu laikus atbrīvot pārbrauktuvi. Automātiskajai pārbrauktuvju signalizācijai jāturpina darboties, bet automātiskajām barjerām jāpaliek slēgtā stāvoklī, līdz vilciens ir pilnīgi atbrīvojis pārbrauktuvi. 130 130. Posmus ar automātisko bloķēšanu un stacijas ar pārmiju elektrisko centralizāciju atļauts aprīkot ar automātisko vēstījuma sistēmu, kas brīdina uz sliežu ceļiem strādājošos par vilciena tuvošanos. 131 131. Automātiskajām garāmejošo vilcienu sakarsušo bukšu atklāšanas ierīcēm jānodrošina: 131.1. lokomotīves mašīnista un stacijas, kurā atrodas sakarsušo bukšu reģistrējošās iekārtas, informēšana par vilcienā esošo sakarsušo buksi; 131.2. nodotās informācijas reģistrēšana. 132 (Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.6) 132. Šķirošanas uzkalnu mehanizācijas un automatizācijas iekārtām jānodrošina nepārtraukta un droša sastāvu izformēšana un formēšana, nolaižot vagonus no uzkalna noteiktajā ātrumā. 133 133. Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtām jānodrošina: 133.1. individuāla pārmiju vadība; 133.2. iespēja ar vadības aparāta palīdzību kontrolēt pārmiju stāvokli, kā arī ceļu un pārmiju sekciju aizņemtību. 134 134. Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtas nedrīkst pieļaut pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs. 135 135. Šķirošanas uzkalnu pārmiju automātiskās centralizācijas iekārtām papildus šo noteikumu 133. un 134.punktā noteiktajām prasībām jānodrošina: 135.1. automātiska pārmiju vadība uzkalna sadales zonā vagonu nolaišanas procesa programmētā vai maršrutizētā darba režīmā; 135.2. ja pārmijas pārlikšanas procesā rodas traucēklis starp pārmijas asmeni un rāmjsliedi, automātiska pārmiju atlikšana atpakaļ kontrolējamā stāvoklī, līdz vagonu grupa būs iegājusi izolētajā pārmiju sekcijā. 136 136. Ceļa aizsprostierīcēm (nosviedējkurpēm vai nosviedējpārmijām), atrodoties aizsprostojošā stāvoklī, jānovērš iespēja ritošajam sastāvam izbraukt no ceļiem, uz kuriem šīs ierīces ir uzstādītas. Ceļa aizsprostierīces jāaprīko ar ceļa aizsprostojuma rādītājiem. 137 137. Visi iecirkņi aprīkojami ar vilcienu dispečera sakariem, starpstaciju sakariem un staciju savstarpējiem sakariem, kā arī līnijas ceļu dienesta sakariem. Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanu un dispečercentralizāciju, un visos elektrificētajos iecirkņos jānodrošina energodispečera sakari. Iecirkņi, kas aprīkoti ar kabeļlīniju un radioreleju līniju sakariem, aprīkojami ar posmu telefonsakariem, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru elektromehāniķu dienesta sakariem. 138 138. Līnijas darba vadīšanas nodrošināšanai papildus šo noteikumu 137.punktā noteiktajiem sakariem ierīkojami: 138.1. maģistrālie sakari; 138.2. dzelzceļa vispārējie sakari; 138.3. dzelzceļa rīcības sakari; 138.4. pārmiju posteņu un vietējie sakari; 138.5. informācijas sakari dzelzceļa informatīvo sistēmu darbības nodrošināšanai; 138.6. citu veidu sakari un datu pārraides veidi vilcienu kustības vadīšanai un komercdarbībai. 139 139. Visi iecirkņi aprīkojami ar vilcienu kustības vadības radiosakariem īsviļņu diapazonā. Latvijas nacionālajā standartā "LVS EN 301 419-1" paredzētie GSM-R ultraīsviļņu diapazona vilcienu kustības vadības radiosakari izmantojami iecirkņos, kuri ir aprīkoti ar šādiem radiosakariem. 140 (MK 04.01.2005. noteikumu Nr.6 redakcijā) 140. Vilcienu radiosakaru ierīcēm īsviļņu diapazonā vai GSM-R ultraīsviļņu diapazonā jānodrošina nepārtraukti un droši divpusēji vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) sakari ar vilcienu dispečeriem (dispečeriecirkņa robežās), ar staciju dežurantiem (piegulošo posmu robežās), ar citu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kas atrodas vienā posmā, un ar pārbrauktuvju dežurantiem. 141 (Grozīts ar MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.6) 141. Radiostacijām ultraīsviļņu diapazonā vai GSM-R ultraīsviļņu diapazonā jānodrošina vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) sakari ar: 141.1. pārbrauktuvju dežurantiem; 141.2. remontdarbu vadītājiem un signālistiem; 141.3. apsardzes darbiniekiem vilcienos; 141.4. pārvadātāja dežurantiem; 141.5. staciju dežurantiem; 141.6. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgu, kad tas atstājis vadības kabīni, vai personu, kas pilda viņa pienākumus; 141.7. pasažieru vilciena priekšnieku (vecāko pavadoni, konduktoru kontrolieri); 141.8. pretējā virzienā un aizmugurē braucošo vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem). 142 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18; MK 22.10.2002. noteikumiem Nr.470; MK 04.01.2005. noteikumiem Nr.6) 142. Atkarībā no tehnoloģiskajām vajadzībām stacijās ierīkojami: 142.1. stacijas radiosakari; 142.2. divpusējie parka skaļruņu sakari. 143 143. Stacijas radiosakaru ierīcēm jānodrošina divpusēji radiosakari manevru un uzkalnu, tehnisko kantoru, vagonu apskates punktu, apsardzes vienību, konteineru laukumu, tehnisko līdzekļu apkopes un remonta brigāžu (signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru, ceļa, kontakttīkla u.c.) sakaru tīklos. 144 144. Divpusējā parka skaļruņu iekārta pastāvīgi ir ieslēgtā stāvoklī, un tajā jābūt ieslēgtā stāvokļa kontrolei. 145 145. Vilcienu un staciju radiosakaru ierīces dispečeriecirkņos un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās aprīkojamas ar sarunu automātiskās reģistrēšanas sistēmu. 146 146. Pasažieru vilcienā ierīko translāciju pasažieru informēšanai. 147 147. Aizliegts lietot vilcienu dispečera un pārmiju posteņu sakarus sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību. 148 148. Aizliegts ieslēgt pārmiju posteņu sakaru tīklā citus telefonus (izņemot centralizācijas izpildposteņu, pārmiju posteņu un stacijas dežuranta telefonus). 149 149. Vilcienu dispečera sakaru lokālajā tīklā atļauts ieslēgt tikai staciju dežurantu, manevru dispečeru, operatoru, pārvadātāja dežurantu, brigāžu maiņas punktu dežurantu, energodispečeru un lokomotīvju dispečeru, signalizācijas un sakaru distances dežurējošo inženieru telefonus. Iecirkņos ar dispečercentralizāciju vilcienu dispečera sakaru lokālajā tīklā ieslēdzami pārbrauktuvju dežurantu telefoni. 150 (Grozīts ar MK 22.10.2002. noteikumiem Nr.470) 150. Vilcienu dispečera sakaru lokālajam tīklam atļauts pievienot telefonus, kas uzstādīti stacijas priekšnieku, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas elektromehāniķu (elektromontieru) dzīvokļos un kurus vilcienu dispečers pieslēdz tikai uz sarunas laiku. 151 151. Vilcienu dispečera sakariem posmos atļauts uz laiku pieslēgt drezīnu vadītāju (piespiedu apstāšanās gadījumā), palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu priekšnieku, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas elektromehāniķu, kā arī darbu vadītāju pārnēsājamos telefonus. 152 152. Vilcienu starpstaciju sakariem atļauts pieslēgt tikai stacijas dežurantu telefonus, bet iecirkņos ar automātisko bloķēšanu — arī posma sakaru un pārbrauktuvju dežurantu telefonus. 153 153. Ciparu sakaru sistēmas, izmantojot kabeļu vai radioreleju līnijas, var lietot jebkuras informācijas pārraidei un jebkura esošā sakaru veida nomaiņai, ja tās nodrošina šiem sakaru veidiem noteiktās prasības. 154 154. Mobilie sakari lietojami vilcienu radiosakaros, posmu telefonsakaros, sakaros ar darbu veikšanas vietu un citos sakaros, nodrošinot attiecīgajiem sakaru veidiem noteiktās prasības. 155 155. Dzelzceļa informatīvās sistēmas uzturamas aktīvā darba kārtībā, nodrošinot informācijas drošumu un ticamību. 156 156. Informatīvo sistēmu lietotājs un uzturētājs: 156.1. nodrošina savlaicīgu un precīzu informācijas ievadīšanu, pārraidi, apstrādi, saglabāšanu un rezultātu izdošanu; 156.2. ievēro datortehnikas tehniskās ekspluatācijas noteikumus un instrukcijas; 156.3. ievēro programmnodrošinājuma uzturēšanas un ekspluatācijas instrukcijas; 156.4. nepieļauj nesankcionētu piekļūšanu informācijai un informācijas noplūdi; 156.5. nav tiesīgs veikt nesankcionētu informācijas korekciju; 156.6. nav tiesīgs patvarīgi nodot programmnodrošinājumu trešajām personām; 156.7. nepieļauj patvarīgu izmaiņu veikšanu informatīvo sistēmu tehniskajā nodrošinājumā un programmnodrošinājumā. 157 157. Attālumam no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz zemei (ja ir maksimālā vadu nokare) jābūt ne mazākam par: 157.1. 2,5 metriem — posmos; 157.2. 3 metriem — stacijās; 157.3. 5,5 metriem — krustojumos ar autoceļiem (esošajās līnijās līdz to pārbūvei atļauts saglabāt 4,5 metru attālumu). 158 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 158. Piekarot optiskās šķiedras kabeli uz kontakttīkla un elektropārvades balstiem, attālumam no kabeļa zemākā punkta (ja ir maksimālā kabeļa nokare) jābūt: 158.1. līdz zemes virsmai — ne mazākam par: 158.1.1. 6 metriem — apdzīvotā vietā; 158.1.2. 5 metriem — neapdzīvotā vietā; 158.1.3. 4 metriem — kabeļa enkurošanas vietā; 158.2. līdz autoceļu klātnei uz pārbrauktuves — ne mazākam par 6 metriem; 158.3. līdz pasažieru platformas virsmai — ne mazākam par 4,5 metriem. 159 159. Vietās, kur gaisa sakaru līnijas vadi šķērso sliežu ceļus, attālumam no gaisa sakaru līniju vadiem un piekārtā optiskās šķiedras kabeļa zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim jābūt ne mazākam par 7,5 metriem. Elektrificētajās līnijās atkarībā no sprieguma lieluma un kontakttīkla vadu piekares augstuma šo attālumu nosaka atbilstoši tehniskajiem noteikumiem. 160 160. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līniju bojājumu gadījumā sakarus atjauno, ievērojot šādu secību: 160.1. vilcienu dispečera sakari; 160.2. ceļa bloķēšanas, vilcienu starpstaciju, energodispečera sakari un pārmiju posteņu sakari; 160.3. elektroapgādes ierīču tālvadība; 160.4. maģistrālie sakari; 160.5. pārējie signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līniju veidi. 161 161. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru būves un ierīces aizsargājamas no vilces strāvas, elektropārvades līniju un negaisa traucējošās un bīstamās ietekmes. 162 162. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas aparāti, ar kuru palīdzību realizē dažādu veidu atkarības, kā arī vilcienu un staciju radiosakaru aparāti noslēdzami un plombējami. 163 163. Par signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas aparātu un radiosakaru ierīču plombu neskartību ir atbildīgi dežurējošie dzelzceļa darbinieki, kas lieto šos aparātus (staciju dežuranti, centralizācijas posteņu operatori, pārmijnieki, vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) u.c.). 164 164. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas aparātus un radiosakaru ierīces atvērt drīkst tikai attiecīgi pilnvaroti dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki, pirms aparāta atvēršanas obligāti izdarot ierakstu ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču un kontakttīkla apskates žurnālā (turpmāk — apskates žurnāls) (1.pielikums). 165 165. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcībā ir lietojamo signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru, kā arī citu apkalpojamo ierīču normatīvtehniskie dokumenti. Visi grozījumi šajos dokumentos izdarāmi laikus. 166 166. Plānotie signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču pārbūves, pārvietošanas, remonta, pārbaudes, nomaiņas un citi darbi, kas rada traucējumus noteiktajā atkarībā vai izraisa šo ierīču darbības pagaidu pārtraukumu, veicami iespējami īsākā laikā. 167 167. Stacijās aizliegts veikt šo noteikumu 166.punktā minētos darbus, ja nav stacijas dežuranta atļaujas un apskates žurnālā nav darbu vadītāja iepriekšēja ieraksta par darbu veikšanu. Iecirkņos ar dispečercentralizāciju minētie darbi veicami tikai ar vilcienu dispečera atļauju. 168 168. Ja ierīces izvietotas lielā attālumā no stacijas dežuranta telpām, ieraksti par šo ierīču nodošanu ekspluatācijā, kā arī ieraksti par šo ierīču pagaidu izslēgšanu neparedzētu darbu veikšanai, lai novērstu bojājumus, aizstājami ar apskates žurnālā reģistrētu stacijas dežurantam pārraidīto telefonogrammu un darbu vadītāja parakstu minētajā žurnālā. 169 169. Nomainīt un atvienot atsevišķus signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas aparātus un ierīces, ja noteiktās atkarības netiek traucētas, pieļaujams ar stacijas dežuranta (iecirkņos ar dispečercentralizāciju — vilcienu dispečera) atļauju, neizdarot ierakstu apskates žurnālā. 170 170. Darbojošās signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces pārbauda tikai pēc stacijas dežuranta atļaujas saņemšanas un viņa uzraudzībā, bet iecirkņos ar dispečercentralizāciju — pēc vilcienu dispečera atļaujas saņemšanas. 171 171. Par signālu un to rādījumu skaidru redzamību, kā arī par signālierīču apgaismojumu (signālierīcēm, kurām apgaismojums ir paredzēts) ir atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kura pārziņā ir signālierīce. 172 (MK 22.10.2002. noteikumu Nr.470 redakcijā) 172. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina luksoforu un maršrutrādītāju signālu pastāvīgu, normālu redzamību. 173 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 173. Automātiskās lokomotīvju signalizācijas, vilcienu radiosakaru un automātisko garāmbraucošo vilcienu sakarsušo bukšu atklāšanas ierīču darbības pārbaudes kārtību un termiņus kopīgi nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs. 174 174. Ceļa, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un elektroapgādes ierīces, kā arī ritošais sastāvs nodrošina sliežu elektrisko ķēžu pastāvīgu un netraucētu darbību. 175 2.5. Elektroapgāde 175. Elektroapgādes iekārtas nodrošina drošu elektroapgādi: 175.1. elektriskajam ritošajam sastāvam, kas atbilst infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajām vilcienu svara normām, kustības ātrumam un intervāliem starp vilcieniem; 175.2. signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas, sakaru un tehnoloģiskās skaitļošanas tehnikas ierīcēm kā I kategorijas strāvas saņēmējiem; 175.3. pārējiem elektroenerģijas patērētājiem saskaņā ar normatīvtehniskajos dokumentos noteikto kategoriju. 176 (MK 15.01.2002. noteikumu Nr.18 redakcijā) 176. Ja automātiskajām un pusautomātiskajām bloķēšanas iekārtām rezerves elektroapgādes avots ir akumulatoru baterija, tai jāatrodas pastāvīgā darbderīgā stāvoklī, nodrošinot signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un pārbrauktuvju signalizācijas ierīču nepārtrauktu darbību ne mazāk kā 8 stundas (ar nosacījumu, ka elektroapgāde nav pārtraukta iepriekšējo 36 stundu laikā). 177 177. Pārejas laiks no bloķēšanas elektroapgādes iekārtu pamatsistēmas uz rezerves sistēmu un otrādi nav lielāks par 1,3 sekundēm. 178 178. Elektriskajam ritošajam sastāvam pievadāmā sprieguma līmenim jābūt ne mazākam par 2,7 kV un ne lielākam par 4 kV. 179 179. Atsevišķos iecirkņos pieļaujams sprieguma līmenis, kas nav mazāks par 2,4 kV. 180 180. Nominālais maiņstrāvas spriegums signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīcēs ir 115, 230 vai 380 V. Novirzes no noteiktajām sprieguma normām pazemināšanās virzienā pieļaujamas ne vairāk kā par 10 %, bet palielināšanās virzienā — ne vairāk kā par 5 %. 181 181. Elektroapgādes iekārtas nodrošināmas pret īsslēguma strāvām, pārspriegumiem un pārslodzēm virs noteiktajām normām. 182 182. Apakšzemes metāla ietaises (cauruļvadi, kabeļi u.tml.), kā arī metāla un dzelzsbetona tilti, viadukti, kontakttīkla balsti, luksofori, hidrokolonnas u.c., kas atrodas elektrificēto līniju rajonā, aizsargājamas pret elektrisko koroziju. 183 183. Elektrificēto līniju vilces apakšstacijas, kā arī elektriskais ritošais sastāvs aprīkojams ar aizsardzības ierīcēm pret strāvas iekļūšanu kontakttīklā, kas var traucēt signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču normālu darbību. 184 (Grozīts ar MK 15.01.2002. noteikumiem Nr.18) 184. Kontaktvadu piekares augstumam virs sliedes galviņas virsmas līmeņa posmos un stacijās jābūt ne mazākam par 5750 milimetriem, bet uz pārbrauktuvēm — ne mazākam par 6000 milimetriem. Izņēmuma gadījumos līnijās inženierbūvju robežās, kuras atrodas uz staciju ceļiem un kur nav paredzēta ritošā sastāva stāvēšana, kā arī posmos ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju kontaktvadu piekares augstumu drīkst samazināt līdz 5550 milimetriem. Kontaktvadu piekare nedrīkst būt augstāka par 6800 milimetriem. 185 185. Līdzstrāvas kontakttīklā inženierbūvju robežās attālums no strāvas noņēmēja strāvu vadošajiem elementiem un kontakttīkla daļām, kurās ir spriegums, līdz būvju un ritošā sastāva iezemētajām daļām nedrīkst būt mazāks par 200 milimetriem. Izņēmuma gadījumos inženierbūvēs ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju šis attālums var būt samazināts līdz 150 milimetriem. 186 186. Attālumam no malējā ceļa ass līdz kontakttīkla balstu iekšējai šķautnei posmos un stacijās jābūt ne mazākam par 3100 milimetriem. Ieraktnēs balsti uzstādāmi ārpus ceļa grāvju robežām. Sevišķi stipri ar sniegu aizputināmās ieraktnēs un izejās no tām (100 metru garumā) attālumam no malējā ceļa ass līdz kontakttīkla balstu iekšējai šķautnei jābūt ne mazākam par 5700 milimetriem. 187 187. Esošajās elektrificētajās līnijās, kā arī no jauna elektrificētajās līnijās attālums no ceļa ass līdz balstu iekšējai šķautnei pieļaujams: stacijās — ne mazāks par 2450 milimetriem, posmos — ne mazāks par 2750 milimetriem. 188 188. Visi šo noteikumu 186. un 187.punktā minētie attālumi attiecināmi uz taisniem ceļa gabaliem. Līknēs šie attālumi palielināmi atbilstoši kontakttīkla balstiem noteiktajām gabarīta paplašinājuma normām. 189 189. Signālzīmes, kontakttīkla un gaisa līniju balsti un luksofori savstarpēji novietojami tā, lai nodrošinātu signālu un signālzīmju labu redzamību. 190 190. Visas metāla būves (tilti, viadukti), uz kurām tiek piestiprināti kontakttīkla elementi, piestiprinājuma detaļas uz dzelzsbetona balstiem, dzelzsbetona un nemetāla inženierbūvēm, kā arī atsevišķi izvietotas metālkonstrukcijas (hidrokolonnas, luksofori, tiltu un viaduktu elementi u.c.), kas atrodas tuvāk par 5 metriem no tām kontakttīkla daļām, kurās ir spriegums, iezemējamas vai aprīkojamas ar aizsargatvienošanas ierīcēm, kuras iedarbojas, ja minētajās būvēs un konstrukcijās rodas augstspriegums. 191 191. Uz viaduktiem un gājēju tiltiem virs elektrificētajiem ceļiem cilvēku pārvietošanās vietās uzstādāmi aizsargvairogi un iekārtojams vienlaidu klājums, lai norobežotu tās kontakttīkla daļas, kurās ir spriegums. 192 192. Kontakttīkls, automātiskās bloķēšanas līnijas un elektroapgādes garenlīnijas ar spriegumu virs 1000 V ar gaisa starpņiem (izolējošajiem salaidumiem), sekciju un iemontētajiem izolatoriem un atvienotājiem sadalāmas atsev …