Par likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 8. un 9. panta atbilstību Latvijas

Par likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Satversmes tiesas spriedums Par likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam Spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2020. gada 11. decembrī lietā Nr. 2020-26-0106 Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis un Artūrs Kučs, pēc SIA "OPTIBET", SIA "Alfor", SIA "Admirāļu klubs", SIA "Latsson Licencing" un SIA "FURORS" konstitucionālajām sūdzībām, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. un 6. punktu, 17. panta pirmās daļas 11. punktu, 19.2 un 28.1 pantu, rakstveida procesā 2020. gada 11. novembra tiesas sēdē izskatīja lietu "Par likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam". Konstatējošā daļa 1. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 11. martā paziņoja, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojums visā pasaulē ir sasniedzis pandēmijas līmeni. Lai ierobežotu saslimšanu ar Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību, Ministru kabinets 2020. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - Rīkojums Nr. 103), ar kuru visā Latvijas valsts teritorijā izsludināja ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža (2020. gada 12. marta) līdz 14. aprīlim. Ar Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa rīkojumu Nr. 161 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 2020. gada 12. maijam, bet ar 2020. gada 7. maija rīkojumu Nr. 254 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" - līdz 2020. gada 9. jūnijam. Saeimas 2020. gada 20. marta ārkārtas sēdē tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk - Covid-19 likums), kas stājās spēkā 2020. gada 22. martā. Šā likuma 8. pants noteica: "Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas." Covid-19 likuma 9. pants noteica, ka "Uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību". Covid-19 likums zaudēja spēku 2020. gada 10. jūnijā. 2. Satversmes tiesā tika ierosinātas vairākas lietas par Covid-19 likuma 8. un 9. panta (turpmāk - apstrīdētās normas) atbilstību Satversmei. Lai veicinātu šo lietu vispusīgāku un ātrāku iztiesāšanu, tās saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 22. panta sesto daļu tika apvienotas vienā lietā. Apvienotajai lietai Nr. 2020-26-0106 tika piešķirts nosaukums "Par likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam". 3. Pieteikumu iesniedzējas (turpmāk arī - Pieteikumu iesniedzējas) lūdz atzīt Covid-19 likuma 8. un 9. pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. pantu - par neatbilstošu arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. 3.1. Pieteikumu iesniedzējas - SIA "OPTIBET", SIA "Latsson Licensing" un "SIA FURORS" - lūdz izvērtēt Covid-19 likuma 9. panta, ciktāl tas nosaka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) pienākumu apturēt azartspēļu organizēšanas licences interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, atbilstību Satversmes 105. pantam. Savukārt Pieteikumu iesniedzējas - SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu klubs" - lūdz izvērtēt Covid-19 likuma 8. un 9. panta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, pieteikumā aptverot gan klātienes azartspēles (spēļu zāles), gan interaktīvās azartspēles. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, Covid-19 likuma 8. un 9. pants aizskar Pieteikumu iesniedzējām Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu. Apstrīdēto normu rezultātā Pieteikumu iesniedzējas nevarot gūt ienākumus no komercdarbības, tostarp negūstot peļņu, kas būtu saprātīgi gaidāma no šīs komercdarbības veikšanas. Pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar likumu. SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu klubs" uzskata, ka Saeimai nebija tiesību noteikt konkrētā satura ierobežojumus. Likumdevējs esot noteicis, ka fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības ārkārtējās situācijas laikā ierobežo Ministru kabinets. Šādas pilnvaras Ministru kabinetam izrietot arī no Valsts prezidenta 2020. gada 23. marta paziņojuma Nr. 8 "Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā". Tādējādi Saeimas tiesības noteikt personu tiesību un brīvību ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā esot ierobežotas un ierobežojumus noteicis nepareizais valsts varas orgāns. Papildus tam apstrīdētās normas neesot pietiekami skaidras, jo attiecībā uz interaktīvajām azartspēlēm tās esot savstarpēji pretrunīgas. Turklāt apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā neesot ievērots labas likumdošanas princips. Likumprojekta anotācijā neesot norādīta apstrīdēto normu ietekme, nepieciešamība un pamatotība. Saeima neesot izvērtējusi apstrīdēto normu atbilstību augstāka juridiska spēka normām. Tāpat neesot skaidrs, kā apstrīdētajām normām varēja tikt piešķirts atpakaļvērsts spēks un uz cik ilgu laiku azartspēļu organizēšana spēļu zālēs ir aizliegta, jo abās normās esot noteikti dažādi ierobežojumu termiņi. Inspekcija, kurai ar Covid-19 likuma 9. pantu uzlikts pienākums apturēt visas azartspēļu organizēšanas licences, neesot spējusi izprast savas tiesības un pienākumus un atbilstoši vadīt savu rīcību. Arī Pieteikumu iesniedzējām neesot bijis iespējams plānot savu rīcību. Visbeidzot, Latvija neesot pienācīgi paziņojusi, ka izmanto tiesības atkāpties no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola 1. panta. Līdz ar to apstrīdētās normas citstarp neatbilstot arī Konvencijas 15. panta prasībām. Vairākas Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ierobežojumam nav leģitīma mērķa. Atsevišķu Saeimas deputātu norādītais ierobežojuma mērķis - pasargāt ģimenes no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas finansiāli grūtos apstākļos - nesaskanot ar Covid-19 likuma kopējo mērķi. Turklāt likumdevēja rīcība esot pretrunīga, jo tajā pašā laikā tikusi veicināta alkohola tirdzniecība internetā. SIA "OPTIBET" savukārt norāda, ka ar Covid-19 likuma 9. pantu noteiktā vispārīgā azartspēļu ierobežojuma leģitīmais mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatību, atturot cilvēkus no ilgstošas uzturēšanās slēgtās telpās, un aizsargāt sabiedrības labklājību, atturot cilvēkus no līdzekļu tērēšanas ārkārtējās situācijas laikā. Tomēr interaktīvo azartspēļu ierobežojumi, kas arī ietverti minētajā pantā, neatbilstot šim mērķim. Pirmkārt, interaktīvās azartspēles netiekot organizētas klātienē, tādēļ to spēlēšanai neesot raksturīga vai nepieciešama personu savstarpēja saskarsme un uzturēšanās vienā telpā. Līdz ar to interaktīvo azartspēļu ierobežošanai neesot saistības ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Otrkārt, interaktīvo azartspēļu darbības apturēšana neesot piemērots līdzeklis sabiedrības labklājības aizsardzībai, jo šāda ierobežojuma rezultātā personas tiekot novirzītas uz nekontrolētu un neuzraudzītu vidi, kurā tās pakļautas vēl lielākiem pārmērīgu tēriņu riskiem. Attiecībā uz klātienes azartspēļu ierobežojumiem Pieteikumu iesniedzējas atzīst, ka spēļu zāļu un citu pulcēšanās vietu slēgšana var būt piemērots veids, kā ierobežot Covid-19 izplatīšanos. Tomēr attiecībā uz mērķi veicināt finansiālo pratību un atturēt sabiedrību no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas esot jānorāda, ka citu krīžu laikā azartspēles Latvijā neesot bijušas ierobežotas. Savukārt statistikas dati liecinot, ka, samazinoties iedzīvotāju ienākumiem vai palielinoties bažām par nākotnē iespējamo ienākumu samazināšanos, samazinās arī azartspēļu spēlētāju skaits un/vai azartspēlēs iztērēto līdzekļu apjoms. Līdz ar to neesot pamata uzskatīt, ka cilvēki pastiprināti pievērsīsies azartspēlēm. Turklāt likumdevējam esot saistoša pierādījumos balstīta likumdošana. Konkrētajā situācijā esot skaidrs, ka likumdevējam nav datu vai jebkādu aprēķinu par gaidāmās ekonomiskās krīzes apmēriem. Visbeidzot, azartspēles esot viena no Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas dodot ievērojamu labumu Latvijas ekonomikai, gan veicot lielus nodokļu maksājumus valsts budžetā, gan nodarbinot lielu skaitu cilvēku. Aizliedzot Pieteikumu iesniedzējām organizēt azartspēles, likumdevējs faktiski sekmējot to, ka nodarbinātas personas zaudē darba vietu. Likumdevējs neesot apsvēris arī to, vai konkrētajā gadījumā nepastāv citi, alternatīvi līdzekļi, ar kuriem tā izvirzītos mērķus būtu iespējams sasniegt tādā pašā vai pat augstākā kvalitātē gan attiecībā uz interaktīvajām, gan klātienes azartspēlēm. Interaktīvo azartspēļu ietvaros saskaņā ar pastāvošo regulējumu jau esot bijuši noteikti dažādi atbildīgas spēles noteikumi. Nekas neliecinot par to, ka ārkārtējās situācijas apstākļos interaktīvajām azartspēlēm pievērsīsies personas, kas iepriekš par tām nav izrādījušas interesi, jo azartspēļu reklāma esot aizliegta. Ja likumdevējs bija nobažījies par to, ka ārkārtējās situācijas laikā varētu rasties ar finansiālo pratību saistīti riski, tas esot varējis noteikt papildu prasības, kas azartspēļu organizētājiem būtu obligāti jāievēro. Tādējādi esot secināms, ka likumdevējs pirms apstrīdētās normas pieņemšanas nemaz nav apsvēris, vai leģitīmo mērķi nevarētu sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, un nav pamatojis savu rīcību. Neviena valsts, kas atrodas līdzīgā situācijā, neesot noteikusi šādus ierobežojumus interaktīvo azartspēļu organizēšanai. Turklāt likumdevēja izvirzītais leģitīmais mērķis - ģimeņu aizsargāšana no nelietderīgas līdzekļu tērēšanas finansiāli grūtos apstākļos - esot tik plašs un nenoteikts, ka to varētu sasniegt ar jebkādiem citiem saimnieciska, ekonomiska, sociāla u. c. rakstura ierobežojumiem. Turklāt Covid-19 likuma 9. pantā ietvertais azartspēļu organizēšanas ierobežojums esot noteikts uz visu likuma darbības laiku. Mazāk ierobežojošs līdzeklis būtu bijusi ierobežojuma attiecināšana tikai uz ārkārtējās situācijas laiku. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, ar interaktīvo azartspēļu ierobežojumiem saistīto leģitīmo mērķi varētu sasniegt ar rīcību, kas būtu vērsta tieši uz nelegālās interaktīvo azartspēļu tirgus daļas samazināšanu, nevis ar licencētu azartspēļu organizētāju darbības nepamatotu ierobežošanu. Savukārt attiecībā uz klātienes azartspēļu ierobežojumiem Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka pārējo saimnieciskās darbības veidu turpināšana neesot pilnībā aizliegta. Tirdzniecības vietām, ēdināšanas vietām un pārtikas apritē iesaistītajiem subjektiem noteiktās prasības pilnā mērā varot izpildīt arī Pieteikumu iesniedzējas. Tātad ar klātienes azartspēļu ierobežojumiem saistīto leģitīmo mērķu sasniegšanai bijis iespējams izvēlēties mazāk ierobežojošus līdzekļus. Apturot Pieteikumu iesniedzējām iepriekš piešķirtās beztermiņa tiesības veikt noteiktu komercdarbību, tām tiekot uzlikts smagākais iespējamais īpašuma tiesību ierobežojums. Pieteikuma iesniedzējas norāda, ka bija izpildījušas visus likumdevēja noteiktos kritērijus azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai, savukārt šāds ierobežums sekmējot to nespēju saglabāt darbinieku skaitu un nozares nodokļu iemaksu apmēru. Ierobežojumi samazinot arī azartspēļu organizatoru tirgus vērtību un radot tiem kopējos zaudējumus aptuveni viena miljona euro apmērā katru nedēļu. Tomēr neesot konstatējams, ka no apstrīdēto normu piemērošanas rastos būtisks sabiedrības labklājības ieguvums. Izskatāmajā lietā esot jāņem vērā arī Covid-19 likuma 9. panta negatīvā ietekme uz sabiedrības labklājības un veselības aizsardzību un tautsaimniecību kopumā. Proti, pilnīgs azartspēļu aizliegums ne tikai radot tūlītējus fiskālus zaudējumus, bet arī uzliekot papildu administratīvo slogu tiesībaizsardzības iestādēm, kurām būšot jācīnās ar azartspēļu aizlieguma sekām - nelegālajām azartspēlēm. Pat ārkārtējās situācijas apstākļos neesot pastāvējusi sociāla nepieciešamība pēc šāda ierobežojuma noteikšanas, un likumdevējs esot paļāvies uz atsevišķu deputātu pieņēmumiem. Visbeidzot, likumdevējs, pieņemot interaktīvo azartspēļu darbības ierobežojumus, kas ietverti Covid-19 likuma 9. pantā, neesot respektējis ar licences izsniegšanu radīto tiesisko paļāvību un neesot paredzējis saprātīgu pārejas periodu, lai Pieteikumu iesniedzējas pielāgotos apstākļiem un spētu nodrošināt interaktīvo azartspēļu organizēšanas pilnīgu apturēšanu. Likumdevējs neesot paredzējis arī kompensācijas mehānismu, kas Pieteikumu iesniedzējām nodrošinātu atlīdzību par to īpašuma tiesību ierobežošanu. Ņemot vērā minēto, esot secināms, ka sabiedrības labums, kas šķietami tiek gūts interaktīvo azartspēļu ierobežojumu pieņemšanas rezultātā, nav lielāks par Pieteikumu iesniedzēju tiesībām un interesēm nodarītajiem zaudējumiem. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka līdzīgi argumenti var tikt izteikti arī attiecībā uz klātienes azartspēļu ierobežojumu nesamērību. Līdz ar to Covid-19 likuma 8. un 9. pants neatbilstot Satversmes 105. pantam. 3.2. SIA "OPTIBET" norāda, ka ir aizskartas arī tai no Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta izrietošās tiesības. SIA "OPTIBET" kapitāla daļas piederot Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam. Tas nozīmējot, ka citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts uzņēmums īsteno izšķirošu ietekmi uz SIA "OPTIBET" un faktiski SIA "OPTIBET" Latvijā darbojas kā Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma meitas uzņēmums. Tādējādi esot konstatējams pārrobežu elements. Līdz ar to Covid-19 likuma 9. panta piemērošanas, proti, lieguma organizēt interaktīvās azartspēles, rezultātā tiekot aizskartas arī SIA "OPTIBET" tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, kuras tai izrietot no Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta. Ar Covid-19 likuma 9. pantu esot paredzēts apturēt tikai azartspēļu un interaktīvo azartspēļu darbību, un nedz tas, nedz arī citas likumā iekļautās tiesību normas neierobežojot izložu un interaktīvo izložu organizēšanu. Šāds ierobežojums slēptā veidā diskriminējot citu dalībvalstu uzņēmumus, tostarp SIA "OPTIBET", un nepamatoti labvēlīgākā situācijā nostādot VAS "Latvijas Loto". Ierobežojums varot nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu tikai tad, ja tas patiešām izriet no rūpēm par šā mērķa sasniegšanu saskanīgā un sistemātiskā veidā. Ja dalībvalsts iestādes mudina patērētājus piedalīties azartspēlēs, lai Valsts kase no tā gūtu finansiālu labumu, tad dalībvalsts nevarot atsaukties uz mērķi samazināt azartspēļu daudzumu, lai attaisnotu monopolstāvokļa pastāvēšanu. Šādos apstākļos esot konstatējama slēpta diskriminācija. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot pamata. Neesot objektīva pamata nošķirt izlozes un interaktīvās izlozes no citiem azartspēļu veidiem, it sevišķi interaktīvajām azartspēlēm. Arī izlozes un interaktīvās izlozes esot saistītas ar atkarību un pārmērīgu tēriņu riskiem, it sevišķi attiecībā uz mazāk nodrošinātām personām lauku reģionos. Ierobežojumi, kas vienādi attiecas gan uz attiecīgās dalībvalsts, gan arī citu dalībvalstu uzņēmumiem, varot tikt uzskatīti par iejaukšanos uzņēmējdarbības brīvībā, pat ja tiem nepiemīt diskriminējošs raksturs. Proti, pat ja netiek konstatēts, ka norma ir diskriminējoša, ar to, ka Covid-19 likuma 9. pants netiek attiecināts arī uz izložu un interaktīvo loteriju darbību, likumdevējs nenodrošinot leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanu saskanīgā un sistemātiskā veidā. Līdz ar to Covid-19 likuma 9. pantā noteiktais interaktīvo azartspēļu ierobežojums neatbilstot Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. SIA "OPTIBET" lūdz atzīt Covid-19 likuma 9. pantu par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. 3.3. Pieteikumu iesniedzējas SIA "Latsson Licensing", SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu klubs" lūdz atzīt Covid-19 likuma 9. pantu, ciktāl tas paredz uz šā likuma darbības laiku apturēt azartspēļu organizēšanas licenču darbību interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, par neatbilstošu arī Satversmes 1. pantam. Covid-19 likuma 9. pants esot pretrunā ar Satversmes 1. pantā ietvertajiem tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principiem. Turklāt Covid-19 likuma 9. pants neatbilstot arī Satversmē ietvertajam labas likumdošanas principam. Tātad likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, esot pārkāpis Satversmes 1. pantu. SIA "Latsson Licencing" lūdz attiecībā uz to Covid-19 likuma 9. pantu atzīt par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Pieteikumu iesniedzējas SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu klubs" ar iepriekšminētajiem argumentiem identisku pamatojumu lūdz atzīt visu Covid-19 likuma 9. pantu un arī 8. pantu, proti, arī klātienes azartspēļu ierobežojumus, par neatbilstošiem Satversmes 1. pantam. 3.4. Pieteikumu iesniedzējas SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu klubs" norāda, ka apstrīdētās normas pārkāpjot arī Satversmes 91. pantā noteikto vienlīdzības principu, jo pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret Pieteikumu iesniedzējām salīdzinājumā ar citām personām, kuras atrodas ar Pieteikumu iesniedzējām vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodoties azartspēļu un izložu organizētāji, tostarp tie, kuri organizē interaktīvās azartspēles un izlozes, un pārējie komersanti, kuri savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komercdarbību, kas saistīta ar pakalpojumu sniegšanu vai preču pārdošanu speciāli aprīkotās telpās, kur klienti var pulcēties. Pirmkārt, apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu attieksmi pret valsts mēroga izložu organizētāju VAS "Latvijas Loto", jo šīs akciju sabiedrības darbība - skaitļu izložu, momentloteriju un interaktīvo izložu organizēšana - vispār netiekot ierobežota. Eiropas Savienības Tiesa esot atzinusi, ka loterijas jeb izlozes un spēļu automātu veiksmes spēles spēlētājiem rada vienlīdzīgu potenciālo kaitējumu. Turklāt VAS "Latvijas Loto" piedāvātās veiksmes spēles jebkura pilngadīga persona bez jebkādiem ierobežojumiem fiziski varot iegādāties vairākos desmitos tirdzniecības vietu (piemēram, kioskos), kā arī internetā. Šādas atšķirīgas attieksmes noteikšanai, citstarp to vērtējot arī no apstrīdēto normu leģitīmo mērķu perspektīvas, neesot saprātīga pamata. Vēl jo vairāk, šāda rīcība esot atzīstama par nelikumīgi piešķirtu ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu. Apstrīdēto normu piemērošana faktiski radot tādu situāciju, ka spēlētāji ir spiesti spēlēt VAS "Latvijas Loto" piedāvātās veiksmes spēles, jo viņiem neesot alternatīvas. Otrkārt, apstrīdētās normas paredzot atšķirīgu attieksmi pret azartspēļu organizētājiem salīdzinājumā ar citiem komersantiem. Neesot rodams pamatojums tam, kāpēc tieši azartspēļu organizēšanas vietās nebūtu pietiekami ar tādiem pašiem drošības pasākumiem, kādi kopumā paredzēti Covid-19 izplatības novēršanai. Tādējādi apstrīdētās normas paredzot tādu atšķirīgu attieksmi, kura nevarot tikt attaisnota, un līdz ar to neatbilstot Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. SIA "Alfor" un SIA "Admirāļu klubs" lūdz apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām no Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. 3.5. SIA "Alfor", SIA "Admirāļu klubs", SIA "OPTIBET" un SIA "Lattson Licencing" iesniegušas viedokļus par lietas materiāliem. Savos viedokļos Pieteikumu iesniedzējas pamato uzskatu, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir turpināma, kaut arī apstrīdētās normas jau zaudējušas spēku. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka ārkārtējā situācija pati par sevi neesot iemesls, kura dēļ likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, būtu drīkstējis atkāpties no likumā noteiktās likumdošanas kārtības. Likumdošanas procesa norise ārkārtējās situācijas laikā jau esot noregulēta, paredzot likumprojektu steidzamību. Turpmākās atkāpes neesot bijušas pieļaujamas. Ņemot vērā ar apstrīdētajām normām noteiktā īpašuma tiesību īstenošanas ierobežojuma absolūto raksturu, likumdevējam jo īpaši bijis pienākums uzklausīt tās personas, uz kurām absolūtais ierobežojums attiecās. Turklāt ārkārtējā situācija valstī esot izsludināta un pastāvējusi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, nevis ekonomisku iemeslu vai sabiedrības labklājības aizsardzības dēļ. Tādēļ ar Covid-19 izplatības ierobežošanu nesaistītu ierobežojumu noteikšana interaktīvo azartspēļu organizēšanai nevarot tikt uzskatīta par patiesu reakciju uz ārkārtējo situāciju. Saeimai neesot tiesību atsaukties uz ārkārtējo situāciju, lai nepamatoti paplašinātu savu rīcības brīvību. Interaktīvo azartspēļu ierobežošana ārkārtējās situācijas laikā neesot veikta sabiedrības veselības aizsardzības labad, jo īpaši ņemot vērā to, ka tajā pašā laikā likumdevējs pieļāvis alkohola tirdzniecību internetā. Turklāt likumdevējs neesot vērsies Inspekcijā, lai noskaidrotu, vai kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī patiesi ir novērojama lielāka interaktīvo azartspēļu spēlētāju aktivitāte, un tādējādi neesot pārliecinājies par to, vai tā izvirzītajiem leģitīmajiem mērķiem ir leģitīms pamatojums. Faktiskie novērojumi liecinot, ka ar interaktīvo azartspēļu ierobežojumiem to leģitīmais mērķis neesot sasniegts. Apstrīdēto normu spēkā esības laikā esot būtiski pieaudzis nelicencēto jeb nelegālo azartspēļu noiets. No azartspēlēm atkarīgo cilvēku veselības aizsardzība un šo cilvēku atturēšana no arvien aktīvākas iesaistīšanās azartspēlēs esot uzskatāma nevis par īpašu ārkārtējās situācijas ietvaros definējamu leģitīmo mērķi, bet gan par leģitīmo mērķi, kurš jau šobrīd caurvijot visu kopējo valsts nostāju, politiku un regulējumu un esot pamatā jau noteiktajiem instrumentiem, kas paredzēti spēlēšanas ierobežošanai. Tomēr neesot pierādīts, ka pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas spēkā bijušais regulējums nebija pietiekams. Leģitīmo mērķi attiecībā uz interaktīvajām azartspēlēm būtu bijis iespējams sasniegt arī, piemēram, uz konkrētu laiku aizliedzot jaunu spēlētāju reģistrāciju. Pieteikumu iesniedzējas nepiekrīt Konkurences padomes viedoklim. Atsauces, uz kurām minētais viedoklis balstīts, nepamatojot apgalvojumu, ka VAS "Latvijas Loto" un Pieteikumu iesniedzējas (interaktīvo azartspēļu un spēļu automātu azartspēļu organizatori) neatrodas vienā tirgū. Gan loterijām, gan citu veidu azartspēlēm esot raksturīgs nejaušības elements, kas ietverts arī likumā noteiktajās šo spēļu savstarpēji salīdzināmajās definīcijās. To salīdzināmība izrietot arī no citiem tiesību aktiem. No patērētāju viedokļa īpaši savstarpēji aizstājamas esot interaktīvās azartspēles un interaktīvās momentloterijas. Ja valstī nepastāvētu monopolstāvoklis attiecībā uz interaktīvo momentloteriju organizēšanu, tad interaktīvo azartspēļu organizētāji varētu ātri un bez lielām papildu izmaksām pārorientēties arī uz interaktīvo momentloteriju organizēšanu. To citstarp apliecinot tas, ka vairākas VAS "Latvijas Loto" organizētās interaktīvās momentloterijas esot identiskas Lietuvā interaktīvo azartspēļu organizētāju rīkotajām interaktīvajām azartspēlēm. Ārkārtējās situācijas laikā VAS "Latvijas Loto" finanšu rādītāji esot ievērojami uzlabojušies. Proti, tās ienākumi salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni pieauguši par 34 procentiem, un tas bijis finansiālajā ziņā labākais ceturksnis visā VAS "Latvijas Loto" pastāvēšanas vēsturē. Ņemot vērā ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un ekonomikas lejupslīdes pazīmes, šāda izaugsme esot uzskatāma par anomālu. Tā vistiešāk liecinot gan par preču aizvietojamību, gan par organizatoru atrašanos vienādos un salīdzināmos apstākļos. VAS "Latvijas Loto" monopolstāvoklis neesot kritērijs, kas varētu būt par pamatu uzskatam, ka interaktīvo azartspēļu organizatori un VAS "Latvijas Loto" neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Nozīme esot piešķirama tam, ka loterijas, tostarp interaktīvās momentloterijas, Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgajā judikatūrā un arī Eiropas Savienības institūciju darba dokumentos tiekot atzītas par vienu no azartspēļu veidiem. Turklāt Saeimas norādītie faktori, kas it kā padarot interaktīvās azartspēles īpaši bīstamas, esot raksturīgi arī interaktīvajām momentloterijām. Arī Saeima savā viedoklī esot atzinusi, ka atkarības izraisīšanas potenciāls piemīt gan azartspēlēm, gan izlozēm. Saeimas norādes, ka VAS "Latvijas Loto" darbība neesot ierobežota valstij pieejamo ekskluzīvo papildu kontroles iespēju dēļ, esot vērtējamas kontekstā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas atziņām par valsts uzņēmumu pārvaldību. No tām izrietot secinājums, ka valstij arī ārkārtējās situācijas apstākļos nav tiesību jebkādā veidā ietekmēt VAS "Latvijas Loto" pārvaldes institūciju darbu, izmantojot savas, proti, īpašnieka tiesības. Valsts varot ietekmēt VAS "Latvijas Loto" darbību tikai ar vispārīgiem noteikumiem, tos iekļaujot tiesību aktos. Neraugoties uz ārkārtējo situāciju, VAS "Latvijas Loto" esot turpinājis savu darbību un reklāmas kampaņas, radot personām vēlmi piedalīties izlozēs un momentloterijās un tādējādi palielinot savus ienākumus. 4. Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, - Saeima - nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju paustajam viedoklim un uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un Covid-19 likuma 9. pants atbilst arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. 4.1. Atbildes rakstā attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējas SIA "OPTIBET" pieteikumu Saeima norāda, ka Covid-19 likuma 9. pants atbilst Satversmei un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. Saeima piekrīt, ka šīs apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā tika apturētas azartspēļu organizēšanas licences un tādējādi azartspēļu organizatoriem uz laiku tika pilnībā liegtas tiesības organizēt azartspēles. Līdz ar to apstrīdētā norma noteiktā laika posmā esot ierobežojusi Pieteikumu iesniedzējām Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Satversmes 105. pants esot konkretizējams kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā ietverto uzņēmējdarbības brīvību. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai azartspēļu sektoram izvirzītos ierobežojumus nevarot vērtēt atrauti no azartspēļu izraisītajām morāli un finansiāli negatīvajām sekām, kas gulstas uz indivīdiem un sabiedrību kopumā. Katras dalībvalsts ziņā esot vērtēšana, vai tās izvirzīto leģitīmo mērķu labad ir pilnīgi vai daļēji jāaizliedz ar spēlēm un derībām saistītās darbības vai tikai tās jāierobežo un šādā nolūkā jāparedz vairāk vai mazāk stingri pārraudzības pasākumi. Lai pārliecinātos, vai ar apstrīdēto normu noteiktais pamattiesību ierobežojums atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam, esot nepieciešams pārbaudīt, vai šis ierobežojums netiek piemērots diskriminējošā veidā un vai tas atbilst samērīguma prasībām. Šis Eiropas Savienības Tiesas metodoloģijā izmantotais samērīguma tests pēc satura esot līdzīgs Satversmes tiesas piemērotajam testam, tādēļ apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 105. pantam esot vērtējama kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu. Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Valstij esot jāturpina funkcionēt arī ārkārtējās situācijas apstākļos, savukārt cilvēku tiesībām jābūt aizsargātām valstij pieejamo līdzekļu un rīcības brīvības ietvaros. Pamatprincipus, kas jāievēro ārkārtējās situācijas laikā, nosakot starptautiskās pamattiesības. Ārkārtējā situācijā likumdevējs varot paredzēt apjomīgākus pamattiesību ierobežojumus vai apturēt atsevišķu pamattiesību darbību, tomēr dažas pamattiesības pat ārkārtējā situācijā nevarot tikt ierobežotas. Tiesības uz īpašumu neietilpstot to pamattiesību klāstā, kuru ierobežošanas nepieļaujamība ārkārtējās situācijas apstākļos būtu kā īpaši izceļama. Saeima piekrīt, ka Covid-19 likums valstij izšķirošā ārkārtējās situācijas brīdī tika pieņemts vienas dienas laikā. Tomēr par to esot notikušas demokrātiskam likumdošanas procesam atbilstošas diskusijas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan arī Saeimas sēdē. Savukārt Covid-19 likuma 8. un 9. panta redakcionālie trūkumi paši par sevi nevarot tikt uzskatīti par pamatu šo normu atzīšanai par neatbilstošām Satversmei. Tāda apstrīdēto normu interpretācija, atbilstoši kurai šā likuma darbības laikā aizliedzama azartspēļu organizēšana arī interaktīvajā vidē, saskanot ar likumdevēja gribu, kas apliecināta Saeimas sēdē, pieņemot Covid-19 likuma projektu otrajā (galīgajā) lasījumā. Covid-19 likuma atpakaļvērstais spēks nekādā veidā neesot ietekmējis Pieteikumu iesniedzēju tiesisko stāvokli. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu. Covid-19 likuma 9. pantā paredzētais pamattiesību ierobežojums esot noteikts, lai pasargātu no azartspēlēm atkarīgos cilvēkus un viņu ģimenes no nelietderīgiem tēriņiem un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ekonomiskās lejupslīdes un ārkārtējās situācijas apstākļos, kā arī aizsargātu no azartspēlēm atkarīgo cilvēku veselību un novērstu viņu arvien aktīvāku iesaistīšanos azartspēlēs. Šie mērķi atbilstot Satversmes 116. pantā nostiprinātajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai. Pamattiesību ierobežojums esot bijis arī nepieciešams. Ārkārtējās situācijas apstākļos personu sociālo aktivitāšu iespējas esot ierobežotas līdz minimumam, un tāpēc neesot bijis nekādu šaubu par to, ka ar azartspēļu nozari saistītie riski ir neadekvāti augsti. Šādā situācijā leģitīmos mērķus neesot bijis iespējams sasniegt nekādā citādā veidā kā vien ierobežojot azartspēļu pieejamību (it īpaši interaktīvajā vidē). Savukārt, paredzot pārejas periodu, leģitīmais mērķis netiktu sasniegts nepieciešamajā kvalitātē. Līdz ar to neesot pastāvējuši citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. Samērīguma ievērošanai arī ārkārtējās situācijas apstākļos vajagot rast līdzsvaru starp personas pamattiesību ierobežojumu un sabiedrības labumu. Esot jāņem vērā tas, ka likumdevējam ir ne tikai tiesības, bet pat pienākums veikt tādus pasākumus, kas novērstu un mazinātu no pandēmijas izrietošās nelabvēlīgās sociālās un ekonomiskās sekas. Esot pamats uzskatīt, ka tad, ja ekskluzīvas tiesības azartspēļu organizēšanas jomā tiek piešķirtas tikai vienai, turklāt stingrai valsts iestāžu kontrolei pakļautai organizācijai, valsts spēs kontrolēt ar azartspēļu nozari saistītos riskus un novērst pamudinājumus uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar azartspēlēm, kā arī cīnīties pret atkarību no tām, efektīvāk nekā tādā gadījumā, ja attiecīgās darbības veiktu konkurējoši privāti pakalpojuma sniedzēji, pat ja uz tiem attiektos atļauju sistēma un kontroles un sankciju sistēma. Ievērojot minēto, Covid-19 likuma 9. pants neesot atzīstams par diskriminējošu, jo pieteikumā norādītās personu grupas neatrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Tas, vai likumdevējs ir ievērojis saprātīgu līdzsvaru starp komersantam radušos paļāvību un konkrētu personu, kā arī visas sabiedrības tiesībām, uz kuru aizsardzību vērsta apstrīdētā norma, esot izvērtējams kopsakarā ar jau minētajiem argumentiem. Visbeidzot, izskatāmajā lietā būtiska nozīme esot piesardzības principa ievērošanai likumdevēja darbā ārkārtējās situācijas apstākļos. Piesardzības princips nozīmējot to, ka kaitējuma savlaicīga novēršana ir efektīvāka nekā cīņa pret kaitējuma sekām. Ārkārtējās situācijas apstākļos atbilstoši minētajam principam ļoti ātri pieņemot apstrīdēto normu, Latvijai esot izdevies novērst atkarīgo personu masveidīgu iesaistīšanos azartspēlēs. Turklāt norma esot bijusi ierobežota laikā. Līdz ar to nelabvēlīgās sekas, kas Covid-19 likuma 9. pantā ietvertā pamattiesību ierobežojuma dēļ radušās komersantam, neesot lielākas par labumu, ko ārkārtējās situācijas apstākļos no šā ierobežojuma guvušas konkrētas personas, sabiedrība un valsts kopumā. Līdz ar to Covid-19 likuma 9. pantā noteiktais personas pamattiesību ierobežojums esot samērīgs un atbilstošs Satversmes 105. pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. 4.2. Attiecībā uz Covid-19 likuma 9. panta atbilstību Satversmes 91. pantam Saeima nav iesniegusi atsevišķu juridisko pamatojumu, norādot, ka arī uz šo jautājumu ir attiecināmi iepriekšminētie apsvērumi, kas norādot uz to, ka konkrēti komersanti neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Tāpat atsevišķs pamatojums netika iesniegts par Covid-19 likuma 8. panta atbilstību Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, Saeimai norādot uz jau iesniegto juridisko pamatojumu attiecībā uz Covid-19 likuma 9. pantu. 4.3. Saeimas papildu apsvērumos norādīts, ka viens no klātienes azartspēļu vietu (spēļu zāļu, kazino un bingo zāļu) darbības ierobežošanas leģitīmajiem mērķiem bija arī sabiedrības veselības aizsardzība. Attiecīgo priekšlikumu tā iesniedzēji citstarp esot pamatojuši ar to, ka šāds ierobežojums nepieciešams, lai novērstu vairāku cilvēku ilgstošu uzturēšanos slēgtās telpās. Katram cilvēkam esot tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni. No šīm tiesībām izrietot valsts pienākums veikt efektīvus pasākumus, kas vērsti uz epidēmisko un endēmisko slimību, arodslimību un citu slimību profilaksi, ārstēšanu un apkarošanu. Lai apkarotu Covid-19 izraisošo vīrusu, valstij vajadzējis nekavējoties ieviest tā izplatības ierobežošanai nepieciešamos pasākumus. Viens no šādiem pasākumiem bijusi tādu ierobežojumu noteikšana, kuri liedza vairākām personām ilgstoši uzturēties vienās un tajās pašās slēgtās telpās. Attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizētāju un izložu organizētāju savstarpējo salīdzināmību Saeima norāda, ka interaktīvās izlozes Latvijā rīko tikai VAS "Latvijas Loto". Interaktīvo momentloteriju organizēšana neesot ierobežota, jo valsts arī bez īpašu ierobežojumu noteikšanas Covid-19 likumā esot spējusi efektīvi sasniegt ārkārtējās situācijas laikā izvirzītos mērķus. VAS "Latvijas Loto" savas darbības rezultātā gūtos ienākumus novirzot valsts budžetā. Tādējādi tiekot sniegts atbalsts dažādu sociāli nozīmīgu jautājumu risināšanai. Līdz ar to esot jāatzīst, ka interaktīvo azartspēļu organizētāji un izložu organizētājs VAS "Latvijas Loto" neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. 5. Pieaicinātā persona - Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk - SPKC) - norāda, ka ar epidemioloģisko drošību saistītie lēmumi valstī jāvērtē kopsakarā ar daudziem faktoriem, to skaitā epidemioloģiskās situācijas straujo pasliktināšanos, nepietiekamiem zinātniskajiem pierādījumiem par Covid-19 infekcijas īpatnībām, epidemioloģiskā procesa attīstību, infekcijas izplatīšanās riskiem un sabiedrības veselības apdraudējumu, ārstniecības iestāžu gatavību un jaudu uzņemt potenciāli lielu pacientu plūsmu, ārkārtējās situācijas izsludināšanu, individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību, kā arī citiem ierobežojošajiem pasākumiem, kas tika ieviesti Latvijā un citās valstīs. Esot jāņem vērā tas, ka Covid-19 uzliesmojuma sākumposmā vairumā nozaru nebija izstrādātas rekomendācijas vai nosacījumi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai Covid-19 krīzes apstākļos. Azartspēļu (neatkarīgi no vides) negatīvā ietekme uz cilvēku psihisko veselību un labklājību (labbūtību), jo īpaši sarežģītajos un ārkārtējai situācijai raksturīgā emocionālā stresa apstākļos, esot aprakstīta vairākās publikācijās. Ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie lēmumi esot bijuši vērsti un attiecināmi uz Covid-19 pandēmijas seku mazināšanu vai novēršanu ne tikai veselības, bet arī sociālajā sfērā. Šāda izpratne pilnībā atbilstot Pasaules Veselības organizācijas 1946. gada konstitūcijā iekļautajai veselības definīcijai, proti: veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālās labklājības stāvoklis (angļu v. - well-being), nevis tikai slimību vai traucējumu neesamība. SPKC neesot iesniedzis priekšlikumu aizliegt azartspēļu norisi ārkārtējās situācijas laikā, taču izprotot un respektējot pieņemto lēmumu nozīmi sabiedrības veselības labā. Dalība dažādos izklaides pasākumos novēršot cilvēku uzmanību no nepieciešamības ievērot piesardzības pasākumus. Piemēram, pārmērīgu zaudējumu draudi azartspēles laikā psiholoģiski pārsniedzot bailes no inficēšanās ar Covid-19 izraisošo vīrusu. 6. Pieaicinātā persona - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs infektologs Uga Dumpis - norāda, ka spēļu zāles uzskatāmas par vietām, kur Covid-19 izplatības risks ir sevišķi augsts. Tas esot izskaidrojams ar vairāku faktoru kopumu. Iekštelpās transmisijas risks esot ievērojami augstāks nekā ārtelpās. Spēlētāji telpās atrodoties ilgāk par 15 minūtēm. Spēlētāji un personāls varot inficēties gan nepārvietojoties, gan pārvietojoties (dodoties uz bāru, smēķējot utt.). Neesot izslēdzami savstarpējie kontakti. Spēles notiekot uz grūti dezinficējamām virsmām. Azartspēļu spēlētāji varot būt transmisijas riska grupā (18-40 gadi) un arī ar noslieci uz nepakļaušanos prasībām un rīkojumiem. Lai pieņemtu lēmumu neslēgt kādas iestādes, no šīs rīcības izrietošajiem sociālajiem vai ekonomiskajiem ieguvumiem vajagot būt ļoti nozīmīgiem. 7. Pieaicinātā persona - Konkurences padome - norāda uz tās pieņemto lēmumu par SIA "Olympic Casino Latvia" un SIA "GARKALNS" apvienošanos, kurā tā esot secinājusi, ka spēļu automāti ir nodalāmi no citiem azartspēļu veidiem atsevišķā konkrētās preces tirgū. Pie šāda secinājuma nonākts, galvenokārt ņemot vērā tirgus dalībnieku sniegto informāciju, ka spēļu automāti nav aizvietojami ne ar vienu citu azartspēles veidu, jo katra azartspēle notiekot uz citādu principu pamata. Arī klientus visbiežāk interesējot konkrēts azartspēļu veids. Spēļu automāti neesot salīdzināmi ar interaktīvajām azartspēlēm arī atšķirīgā klientu loka dēļ, proti, spēļu zāles apmeklējot cilvēki, kuriem ir svarīgs personīgais kontakts ar apkalpojošo personālu, spēļu zāles atmosfēra, vide ar fiziskiem spēļu automātiem, kā arī iespēja izmantot bāra pakalpojumus. Pēc Konkurences padomes ieskata, VAS "Latvijas Loto" organizēto spēļu rezultāti ir pilnībā vai pārsvarā atkarīgi no nejaušības vai nezināmu notikumu kopuma un spēlētājs tos nevar ietekmēt ne ar savām zināšanām, ne spējām. Savukārt Pieteikumu iesniedzēju sniegtie pakalpojumi balstoties uz loģiku un zināšanām kādā specifiskā azartspēļu jomā un pamatā neesot atkarīgi no nejaušības vai nezināmu notikumu kopuma. Līdz ar to esot secināms, ka VAS "Latvijas Loto" un Pieteikumu iesniedzēju sniegtie pakalpojumi konkrētā tirgus noteikšanas kontekstā nav savstarpēji aizvietojami. Tā kā VAS "Latvijas Loto" un Pieteikumu iesniedzējas neesot viena konkrētā tirgus dalībnieki, to darbība konkrētā tirgus kontekstā nepārklājoties. Tādējādi to rīcība un valsts noteiktie konkurences un darbības apstākļi attiecīgajos tirgos (tai skaitā ar apstrīdētajām normām noteiktie ierobežojumi) savstarpēji cits citu neietekmējot un VAS "Latvijas Loto" un Pieteikumu iesniedzējām neradot atšķirīgus konkurences apstākļus. Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. pantam tirgus dalībnieka atrašanās dominējošā stāvoklī pati par sevi neesot aizliegta. Tā kā apstrīdētās normas attiecas uz konkrēto tirgu, kurā VAS "Latvijas Loto" nedarbojas, apstrīdētās normas un VAS "Latvijas Loto" darbība atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta pirmajai daļai kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu nepārkāpjot ES konkurences tiesības. Līdzīgi neesot pārkāptas arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta otrās daļas prasības, kas tieši regulējot VAS "Latvijas Loto" darbību, un ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta pirmo daļu noteiktais pienākums ievērot valsts atbalsta noteikumus. Secinājumu daļa 8. Covid-19 likums un tajā ietvertās apstrīdētās normas zaudēja spēku 2020. gada 10. jūnijā. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā var izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma vai akts ir zaudējis spēku. Tomēr šādā gadījumā likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai nepastāv apstākļi, kas tomēr prasa tiesvedību turpināt (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10. punktu). Konstitucionālo sūdzību persona iesniedz, lai aizstāvētu savas Satversmē noteiktās pamattiesības. Tādēļ, apsverot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, Satversmes tiesai jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt personām Satversmē noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā var liecināt tas, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē. Satversmes tiesas spriedums var būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var turpināt savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 18. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-15-01 7. punktu). Izskatāmā lieta ir ierosināta uz konstitucionālo sūdzību pamata. Pieteikumu iesniedzējas ir lūgušas Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Proti, tiesvedības turpināšana lietā ir nepieciešama, lai tiktu nodrošināta Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizsardzība, izskatot lietu pēc būtības. Apstrīdēto normu spēka zaudēšana nevar tikt uzskatīta par pietiekamu pamatu tiesvedības izbeigšanai, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, jo tā neatrisina lietā pastāvošo strīdu un nenovērš iespējamo personu pamattiesību aizskārumu. Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā lietā ir turpināma. Tādējādi Satversmes tiesai nav pamata izbeigt tiesvedību, kaut arī apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku. 9. Lietā izspriežami prasījumi par vairāku apstrīdēto normu atbilstību vairākām augstāka juridiska spēka normām. Proti, lietā ir jāizvērtē, vai: 1) Covid-19 likuma 8. pants atbilst Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam; 2) Covid-19 likuma 9. pants atbilst Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam; 3) Covid-19 likuma 9. pants atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. Ja ir apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām Satversmes un citām tiesību normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-18-01 23. punktu). 10. Covid-19 likuma 8. pants noteic, ka ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Savukārt Covid-19 likuma 9. pants noteic, ka uz šā likuma darbības laiku Inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību. Secināms, ka abas šīs normas nošķir galvenokārt tas, ka Covid-19 likuma 9. pants aptver gan fizisko azartspēļu organizēšanas vietu (turpmāk - klātienes azartspēļu), gan interaktīvo azartspēļu ierobežojumus, bet 8. pants ir attiecināms tikai uz klātienes azartspēlēm. Proti, Covid-19 likuma 8. pantā noteiktā ierobežojuma faktiskās sekas vēl jo vairāk tiek sasniegtas ar 9. panta regulējumu, kas citstarp paredz vēl plašākus ierobežojumus. Ņemot vērā normu savstarpējo pārklāšanos un faktu, ka abas normas ierobežo klātienes azartspēļu norisi, atzīstams, ka apstrīdētās normas ir savstarpēji cieši saistītas, un Satversmes tiesa šo normu satversmību izvērtēs vienlaikus. Tajā pašā laikā apstrīdēto normu ietekme uz klātienes azartspēlēm un interaktīvajām azartspēlēm tiks izvērtēta arī atsevišķi. Proti, apskatot klātienes azartspēļu ierobežojumus, tiks izvērtēta abu apstrīdēto normu satversmība, ciktāl tās ierobežo klātienes azartspēles, bet interaktīvo azartspēļu ierobežojumu satversmības izvērtēšanas ietvaros tiks pārbaudīta tikai Covid-19 likuma 9. panta, ciktāl tas paredz interaktīvo azartspēļu ierobežošanu, atbilstība attiecīgajām Satversmes normām. Tā kā tiek apstrīdēta normu atbilstība vairākām Satversmes normām un Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam, Satversmes tiesa noteiks, kādā secībā šī atbilstība izvērtējama. 10.1. SIA "OPTIBET" pieteikumā norādīts, ka Covid-19 likuma 9. pants ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pants aizsargā ES dalībvalstu iedzīvotājus un juridiskās personas, kas vēlas īstenot savu ekonomisko aktivitāti citā dalībvalstī. Tā mērķis ir nodrošināt, lai pret visiem dalībvalstu valstspiederīgajiem, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, tiktu piemērota tāda pati attieksme kā pret šīs valsts pilsoņiem (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1986. gada 28. janvāra sprieduma lietā C-270/83 "Komisija pret Franciju" 14. punktu; sk. arī: Kellerbauer M., Klamert M., Tomkin J. (Eds.) The EU Treaties and the Charter of Fundamendal Rights. The Commentary. Oxford: Oxford University, 2019, p. 658). Proti, no Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. pantu izriet jebkurā dalībvalstī nodibinātu uzņēmumu tiesības uzturēt aģentūras vai filiāles citā dalībvalstī, dibināt meitas uzņēmumus vai iegādāties esošo uzņēmumu akcijas (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1986. gada 28. janvāra sprieduma lietā C-270/83 "Komisija pret Franciju" 18. punktu un 1999. gada 9. marta sprieduma lietā C-212/97 "Centros Ltd" 19.-20. punktu; sk. arī: Geiger R., Khan D.-E., Kotzur M. European Union Treaties. A Commentary. München: C.H.Beck; Oxford, U.K.: Hart, 2015, pp. 359, 377). Uzņēmumiem, kas vēlas īstenot šādas tiesības, visupirms jābūt izveidotiem saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām atbilstoši kādas dalībvalsts likumiem, un tie var vērsties pret tās valsts tiesību normām, kurā tie vēlētos īstenot iepriekšminētās tiesības, vai savas atrašanās vietas valsts tiesību normām, ja tās ierobežo ekonomisko aktivitāšu īstenošanu citā valstī (sk.: Kellerbauer M., Klamert M., Tomkin J. (Eds.) The EU Treaties and the Charter of Fundamendal Rights. The Commentary. Oxford: Oxford University, 2019, p. 688). Tomēr izskatāmajā lietā nav risināms jautājums par Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumu tiesībām uzsākt komercdarbību Latvijā. Pirmkārt, visas Pieteikumu iesniedzējas ir Latvijā dibinātas komercsabiedrības un darbojas Latvijā. Konkrētā Pieteikuma iesniedzēja arī nav precīzi norādījusi, kā tieši ir aizskartas citās dalībvalstīs reģistrētu tiesību subjektu iespējas sniegt ar azartspēlēm saistītos pakalpojumus Latvijā vai Latvijā reģistrētu tiesību subjektu iespējas sniegt ar azartspēlēm saistītos pakalpojumus citās dalībvalstīs. Otrkārt, apstrīdētajā normā vispār nav paredzēta atšķirīga attieksme, kas būtu balstīta uz citas valsts pilsonību vai reģistrāciju citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai arī pret uzņēmumiem, kuru kapitāls ir saistīts ar citās Eiropas Savienības dalībvalstīs dibinātiem uzņēmumiem. Līdz ar to nevienai no Pieteikumu iesniedzējām nav aizskartas Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā paredzētās tiesības. Savukārt tas, vai likumdevējs ir paredzējis vienādu attieksmi pret visiem Latvijas Republikā reģistrētajiem veiksmes spēļu organizatoriem, ir pārbaudāms, izvērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 91. panta pirmajam teikumam. Tātad izskatāmajā lietā nav vērtējama Covid-19 likuma 9. panta atbilstība Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktam tiesvedība lietā šajā daļā ir jāizbeidz, jo tās turpināšana nav iespējama. Tādējādi tiesvedība lietā daļā par Covid-19 likuma 9. panta iespējamo neatbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam ir izbeidzama. 10.2. Pieteikumu iesniedzējas ir norādījušas, ka apstrīdētās normas aizskar azartspēļu organizētāju tiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas Satversmes 105. pantā, kā arī Satversmes 1. pantā ietvertos tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principus. Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības princips. Tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību. Šā principa pamatā ir tas, ka indivīds var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai dāvātā uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības principa pastāvēšana ir saistīta ne tikai ar uzticēšanos valsts varai, bet arī ar tiesību normu adresātu rīcības brīvības īstenošanas iespējām (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 16.2. punktu). Tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, t. i., persona var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktā laika posmā tiks saglabātas un īstenotas. Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā. Proti, šis princips nedod pamatu paļauties uz to, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 16.2. punktu). Izvērtējot kādas tiesību normas atbilstību no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem, kas ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā, jāņem vērā tas, ka šo principu izpausme dažādās tiesību jomās var atšķirties. Arī apstrīdētās normas raksturs, saikne ar citām Satversmes normām un vieta tiesību sistēmā ietekmē Satversmes tiesas īstenoto kontroli. Ja lietā apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan tiesiskās paļāvības principam, gan arī Satversmes 105. pantam, apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. pantam jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 16.3. punktu). Pieteikumu iesniedzēju sniegtais juridiskais pamatojums ir balstīts uz to, ka apstrīdētās normas ierobežojot tām Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu. Savukārt Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi par iespējamo tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu ir saistīti ar to norādītajiem argumentiem par Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Proti, azartspēļu organizatori esot paļāvušies uz to, ka varēs turpināt komercdarbību atbilstoši izsniegtajām licencēm. Tādējādi, pārbaudot iespējamo personas īpašuma tiesību ierobežojumu, jāņem vērā arī tiesiskās paļāvības princips (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 16.2. punktu). Līdz ar to apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam vērtējama kopsakarā ar Satversmes 105. pantu. 10.3. Satversmes 91. panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šajā normā ietvertais vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ja tai ir objektīvs un saprātīgs pamats (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu). Vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus. Tomēr šāda tiesiskās kārtības vienotība nenozīmē nivelēšanu, jo vienlīdzība pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir attaisnojama (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-11-01 15. punktu). No pieteikumiem izriet, ka lietas pamatjautājums - vai bija pieļaujama klātienes azartspēļu un interaktīvo azartspēļu darbības apturēšana - visupirms attiecas uz Satversmes 1. un 105. pantā ietvertajām Pieteikumu iesniedzēju tiesībām. Savukārt pēc tam, kad pārbaudīta apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 1. un 105. pantam, balstoties uz iegūtajiem secinājumiem, ir iespējams izvērtēt šo normu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms pārbaudīs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam, bet pēc tam - Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. 11. Lai izvērtētu apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu un no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principiem, kas ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā, jānoskaidro, vai apstrīdētās normas ierobežo attiecīgās personas pamattiesības, proti, jānoskaidro, kas izskatāmajā lietā uzskatāms par īpašuma tiesību objektu un vai apstrīdētās normas šādas tiesības ierobežo (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2016-04-03 19. punktu). 11.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No šā panta izriet, ka likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām. Latvijai saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par konkretizācijas līdzekli, lai noteiktu demokrātiskas tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību aizsardzības samazināšanas (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-25-03 18. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes 105. pants ir vērtējams citstarp kopsakarā ar Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu. Konvencijas Pirmā protokola 1. pants nosaka: "Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz sava īpašuma izmantošanu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu vai sodu samaksu." 11.2. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka apstrīdētās normas aizskar to tiesības uz īpašumu, jo liedz tām veikt komercdarbību - azartspēļu organizēšanu - uz licences pamata. Tam piekrīt arī Saeima. Satversmes 105. panta pirmais teikums aizsargā personas likumīgi iegūto īpašumu, tomēr otrais un trešais teikums atļauj valstij ar likumu ierobežot īpašuma tiesības sabiedrības interesēs (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 12.3. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst arī personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 17.1. punktu). Azartspēļu un izložu likums nosaka azartspēļu organizētāju licencēšanas kārtību. Saskaņā ar šā likuma 3. panta pirmo daļu Latvijas Republikā azartspēles drīkst organizēt tikai pēc attiecīgu licenču saņemšanas. Proti, komersantiem, lai tie varētu nodarboties ar azartspēļu organizēšanu fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās, ir jāsaņem azartspēļu organizēšanas licence un attiecīgā azartspēļu organizēšanas vietas licence (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas licence). Savukārt, lai varētu organizēt interaktīvās azartspēles, papildus azartspēļu organizēšanas licencei nepieciešams saņemt arī interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenci. Atbilstoši likumam "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" komersantiem …