Par tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.–2020.gadam

Par tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.–2020.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.115 Rīgā 2015.gada 9.martā (prot. Nr.12 27.§) Par tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.–2020.gadam 1. Apstiprināt Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2015.–2020. gadam (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3 3. Atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām līdz 2018. gada 1. februārim iesniegt Tieslietu ministrijā informāciju par plānā noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 4 4. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram līdz 2018. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu – plāna īstenošanas starpposma novērtējumu. 5 5. Tieslietu ministrijai, ja nepieciešams, nodrošināt plāna aktualizēšanu atbilstoši saņemtajiem Eiropas Komisijas komentāriem un iesniegt to atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā. 6 6. Plānā noteiktās darbības var precizēt atbilstoši Eiropas Sociālā fonda attiecīgo specifisko atbalsta mērķu plānošanas procesam, apstiprinot specifisko atbalsta mērķu projektu vērtēšanas kritērijus un ieviešanas nosacījumus. 7 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Ministru kabineta 2015.gada 9.marta rīkojums Nr.115) Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam(Plāns grozīts ar MK 27.08.2015. rīkojumu Nr. 463; MK 24.09.2015. rīkojumu Nr. 579; MK 07.02.2017. rīkojumu Nr. 55) Rīga, 2015Lietotie saīsinājumiESEiropas SavienībaEKEiropas KomisijaESFEiropas Sociālais fondsTMTieslietu ministrijaTATiesu administrācijaVTEBValsts tiesu ekspertīžu birojsĢPLatvijas Republikas ĢenerālprokuratūraIeMIekšlietu ministrijaVPValsts policijaLTMCNodibinājums "Latvijas Tiesnešu mācību centrs"LZTIPLatvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomeLZAPLatvijas Zvērinātu advokātu padomeLZNPLatvijas Zvērinātu notāru padomeIKTInformācijas un komunikāciju tehnoloģijasADRalternatīva domstarpību risināšanapamatnostādnes 2009–2015politikas plānošanas dokuments "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam"plānspolitikas plānošanas dokuments "Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāns 2015.–2020.gadam"KNABKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojsMNAMaksātnespējas administrācijaATAugstākā tiesaI. Ievads (kopsavilkums)Ministru kabinets 2009.gada 7.oktobrī (rīkojuma Nr.685; prot. Nr.67 55.§)) apstiprināja nozīmīgu tiesu varas politikas attīstības pamatdokumentu – pamatnostādnes 2009‑2015, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tādu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā neatkarīga, pieejama tiesa un efektīva tiesas procesa norise sapratīgā termiņā.Minētā mērķa sasniegšanai pamatnostādnēs ir nostiprināti seši rīcības virzieni: tiesu pieejamības veicināšana, tiesu infrastruktūras un pārvaldības attīstīšana, cilvēkresursu attīstības veicināšana tiesu varā, tiesu noslodzes samazināšana un izlīdzināšana, tiesu varas neatkarības sekmēšana un zemesgrāmatu procesa efektivizēšana.Īstenojot pamatnostādnēs 2009–2015 minēto politikas apakšmērķos paredzētos uzdevumus, būtiski nav izpildīti uzdevumi, kas saistīti ar cilvēkresursu kapacitātēs celšanu tiesu varā. .Daļēji izpildītie vai neizpildītie uzdevumi saistīti ar dažādiem objektīviem iemesliem, tajā skaitā ekonomisko situāciju valstī un pieejamo finanšu līdzekļu apjomu minēto uzdevumu izpildei.Cilvēkresursu attīstībai tiesu varā jau pamatnostādnēs 2009–2015 kā galvenais mērķis noteikts kompetentu personu piesaiste darbam tiesās un zemesgrāmatu nodaļās, t.sk., plānoti pasākumi tiesu varā nodarbināto personu motivācijas un regulārai kompetences līmeņa celšanai, paredzēts nodrošināt efektīvu tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procesu, ieviest tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu regulāru novērtēšanu, stiprināt tiesneša palīga institūtu u.c.Lai gan ir radīts pietiekams un kvalitatīvs juridiskais pamats tiesnešu un arī prokuroru (no 2014.gada 1.janvāra saskaņā ar Prokuratūras likuma Pārejas noteikumu 16.punktu darbojas jauna prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kuras ietvaros, tāpat kā tiesnešiem, regulāri (ne retāk kā reizi piecos gados) tiek novērtēta prokuroru profesionālā darbība) profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai un tiesnešu un prokuroru motivācijai paaugstināt profesionālo kvalifikāciju, tomēr lai nodrošinātu šī uzdevuma izpildi, ir nepieciešams atbalsts tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku1 apmācību organizēšanai.Viens no būtiskiem un joprojām neatrisinātajiem jautājumiem attiecībā uz cilvēkresursu attīstību tiesu varā dēļ finanšu līdzekļu trūkuma ir saistīts ar vienota un ilgtermiņa apmācību modeļa, tajā skaitā, starpdisciplināro apmācību modeļa trūkumu tiesu varai un tiesībaizsardzības iestādēm. Profesionālās pilnveides pasākumiem ir jāvelta būtiska uzmanība, un sistēmā strādājošiem ir nemitīgi jāpilnveido savas profesionālās zināšanas un iemaņas.Tiesiska valsts, kurā pastāv kompetenta tiesu vara, spēj piesaistīt ilgtspējīgas investīcijas, kas cita starpā veicina arī tautsaimniecības izaugsmi. Ņemot vērā pašreizējo sabiedrisko un saimniecisko attiecību intensitāti, pieaug arī nepieciešamība pēc zināšanu paplašināšanas. Stiprinot tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku2 profesionālo kvalifikāciju, tiks veicināta stipra, kompetenta un neatkarīga tiesu vara un tiesībaizsardzības iestādes, kas ir tiesiskas valsts stūrakmens.Ņemot vērā minēto, izstrādāts Plāns tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai un kompetenču attīstīšanai.Plāna izstrādes laikā sasaistē ar pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam un citiem nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem un ES līmeņa rosinātām iniciatīvām (skat. plāna 1. pielikumu) ir identificēti problēmjautājumi un indikatīvi iezīmēti iespējamie risinājumi un uzdevumi cilvēkresursu kapacitātes celšanai tiesu varā un tiesībaizsardzības iestādēs, kas nav vispār pildīti vai tikuši izpildīti nepilnīgi.Plāns ietver uzdevumus un veicamos pasākumus četros galvenajos rīcības virzienos:1) Plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana;2) Efektīva cilvēkresursu izmantošana;3) Tiesu noslodzes jautājuma risināšana, veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas (ADR) veidu izmantošanu;4) Uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana.Pamatnostādnēs "Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2014. – 2018. gadam" paredzētās atsevišķās apmācības un pētījumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, kā arī pamatnostādņu projektā "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam" paredzēti uzdevumi apmācību un kvalifikācijas celšanas jomās netiek iekļauti plānā paredzēto aktivitāšu plānā.Ievērojot minēto un ņemot vērā ESF specifiku un līdzekļu apguvi, kā arī nodrošinot vienmērīgāku un efektīvāku apmācību procesa īstenošanu, plānā ietverto uzdevumu izpilde turpināsies līdz 2022. gadam.II. PLĀNA MĒRĶIS, RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMIPlāns izstrādāts, lai īstenotu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādejādi nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai.Ar ES fonda finansējuma saņemšanu plānots pilnveidot tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas modeli un saturu, izstrādājot un ieviešot apmācību programmas, kas balstītas uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem tiesību nozarē un starptautisko normatīvo dokumentu piemērošanas praksi, vienlaikus nodrošinot personības attīstību, pilnveidojot profesionālo meistarību atbilstoši konkrētās profesijas prasībām, kā arī īpašu uzmanību pievēršot tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanai komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai.1.rīcības virziens Plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana31) Pilnveidot apmācību saturu, programmas un apmācību institucionālo modeli, izstrādājot e-apmācību modeli, individualizējot prasmju un zināšanu novērtējumu, radot mācību programmu individualizācijas līmeni, ieviešot starpdisciplināru pieeju apmācību programmu plānošanā un īstenošanā starp tiesu varu un tiesībaizsardzības iestādēm, izstrādāt ilglaicīgu un stabilu mācību stratēģiju un nodrošināt secīgu, nepārtrauktu mācību procesu, tādejādi veicinot tiesnešu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kompetences celšanu (skat. 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 10. uzdevumu);2) Izstrādāt rokasgrāmatas, veicinot jauno tiesas un tiesu sistēmai piederīgo darbinieku kompetences līmeni un atvieglojot pienākumu izpildes uzsākšanu (skat. 9., 11. uzdevumu);3) Apkopot un publicēt judikatūru un vienotas tiesas prakses piemērus, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesu praksi (skat. 6. uzdevumu);4) Nodrošināt pieredzes apmaiņas vizītes, iepazīstot citu dalībvalstu praksi, veicinot vienotu tiesību izpratnes veidošanos, tiesību instrumentu apgūšanu un piemērošanu (skat. 12. uzdevumu).2.rīcības virziens Efektīva cilvēkresursu izmantošana41) pārskatīt tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību, samazinot vakantās tiesneša amata vietas ilgumu, individualizēt tiesneša amata kandidāta apmācības stažēšanās laikā, nodrošinot tiesneša mentora institūta ieviešanu, nodrošinot nesen amatā ieceltā tiesneša turpmāku socializāciju un ievadīšanu tiesneša darbā (skat. 13., 14., 15. uzdevumu);2) nodrošināt tiesas iestādes vadības uzlabošanas pasākumus (skat. 16. uzdevumu);3) ES tiesību konsultantu apmācības (skat. 17. uzdevumu);4) pārskatīt tiesneša palīga tiesības, pienākumus un atbildību (skat. 13. uzdevumu);5) veicināt tiesnešu iesaisti sadarbības tīklā nacionālā un Eiropas līmenī (skat. 18. uzdevumu).3.rīcības virziens Tiesu noslodzes jautājumu risināšana, veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas (ADR) veidu izmantošanu51) Veicināt tiesnešu izpratni par ADR (skat. 19., 20. uzdevumu).4. rīcības virziens Uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana61) Tiesu sistēmas efektivitātes izvērtējums starptautisko ekspertu vērtējumā (skat. 21. uzdevumu);2) (Svītrots ar MK 27.08.2015. rīkojumu Nr.463);3) (Svītrots ar MK 27.08.2015. rīkojumu Nr.463).III. Veicamie uzdevumiPlāna mērķisĪstenot cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādējādi nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu, lai sekmētu komercdarbības vides uzlabošanuPolitikas rezultāts/-i1. Veicināta sabiedrības uzticēšanās tiesu varai (sabiedrības daļas īpatsvars, kura pilnībā vai daļēji uzticas tiesām (%): 2022. gadā – 50).2. Celta tiesnešu un tiesas darbinieku kompetence (atcelto tiesas lēmumu īpatsvars (procesuālo pārkāpumu dēļ) (%): 2022. gadā – 1).3. Uzlabotas tiesiskās sadarbības, svešvalodu, IKT prasmes, izpratne par tiesu ekspertīžu jomu, ES tiesībām, cilvēktiesībām (tiesību aktiem atbilstošu tiesiskās palīdzības lūgumu skaita īpatsvars no kopējā tiesiskās palīdzības lūgumu skaita (%): 2022. gadā – 95).4. Veicināta ADR veidu izmantošana un izpratne par tiem (tiesās izskatāmo strīdu izbeigšana, izmantojot mediāciju, no tiesām kopējā mediācijai nodoto lietu skaita (%): 2022. gadā – 10)Nr.p.k.UzdevumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsLīdzatbildīgās institūcijas*Izpildes termiņš (pusgads)Plānveidīgi nodrošināt tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, izveidojot pastāvīgas uz vajadzībām bāzētas apmācību programmas, izdodot rokasgrāmatas, dodoties pieredzes apmaiņas braucienos u. tml.1.Tiesnešu, izmeklētāju, prokuroru un tiesu darbinieku apmācību modeļa institucionālā pilnveidošana (t. sk. e-apmācību vides pilnveide, tiešsaistes apmācības, reģionālās apmācības, specializētās apmācības u. tml.) un tehniskās infrastruktūras pilnveide apmācību organizēšanā un nodrošināšanāPaaugstinot tiesnešu un tiesu darbinieku, izmeklētāju un prokuroru kompetenci, veicināta ātrāka lietu izmeklēšana un iztiesāšana, lai sekmētu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, pilnveidota apmācību nodrošināšanas infrastruktūra, kā arī paaugstināta politikas veidotāju un politikas ieviesēju kompetenceApmācīto personu skaits** – 2343 (tajā skaitā izmeklētāji – 285 un prokurori – 475).Tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu aprīkošana ar 19 videokonferences iekārtām.Iegādāta 1 videostraumēšanas iekārta.Papildināta Tiesu informatīvā sistēma (pilnveidota anonimizētā tiesu nolēmumu datu bāze, uzlabojot sistēmas ātrdarbību, anonimizēto nolēmumu kvalitāti, nodrošinot precīzāku anonimizējamā teksta atpazīšanu, aktualizējot un uzlabojot sistēmā esošos anonimizācijas šablonu algoritmus)IeMĢPATTMVTEBRegulāri līdz 2022. gadamSamazinājies civillietu izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās un apelācijas tiesās (%) – 52.Apmācību programmas izstrādes, tās satura pilnveidošana starpdisciplināro apmācību nodrošināšanas kontekstāTiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju, prokuroru, zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, sertificētu mediatoru, šķīrējtiesnešu un maksātnespējas administratoru mācībās ieviests starpdisciplināro apmācību princips, kā arī politikas veidotāju, politikas ieviesēju un sociālo partneru kompetences paaugstināšanaStarpdisciplināru apmācību programmu skaits – ne mazāk kā 3Apmācīto personu skaits – 760IeMĢPLZTIPLZNPLZAPKNABMNAATTMRegulāri līdz 2022. gadam3.Svešvalodu (profesionālā svešvaloda un specifiskā valodas terminoloģija) apmācība un to nostiprināšana praksēCelta tiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju, prokuroru, politikas veidotāju, politikas ieviesēju un tiesu ekspertu kompetenceApmācīto personu skaits – 570IeMĢPATVTEBTMRegulāri līdz 2022. gadam4.Apmācība starptautiskā tiesiskajā sadarbībāPaaugstinot tiesu un tiesībsargājošo iestāžu personāla kompetenci, veicināta ātrāka lietu izmeklēšana un iztiesāšana, lai sekmētu uzņēmējdarbības vides uzlabošanuApmācīto personu skaits:tiesneši, tiesu darbinieki, prokurori – 1330;Valsts policijā – 143;Valsts robežsardzē – 10ATIeMĢPRegulāri līdz 2022. gadam5.Apmācība par ES tiesību un cilvēktiesību jautājumiemPaaugstinot tiesu un tiesībsargājošo iestāžu personāla kompetenci, veicināta ātrāka lietu izmeklēšana un iztiesāšana, lai sekmētu uzņēmējdarbības vides uzlabošanuApmācīto personu skaits:tiesneši, tiesu darbinieki un prokurori – 665;Valsts policijā – 143;Valsts robežsardzē – 10ATIeMĢPRegulāri līdz 2022. gadam6.Judikatūras un vienotas tiesu prakses apkopošana un publicēšanaPaaugstinot tiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju un prokuroru kompetenci, veicināta ātrāka lietu izmeklēšana un iztiesāšana, lai sekmētu uzņēmējdarbības vides uzlabošanuJudikatūras un tiesu prakses apkopojumu skaits – 5Apmācīto personu skaits – 95IeMĢPAT2020. gada 2. pusgads7.IKT apmācību programmas pilnveidePaaugstinot to tiesnešu, tiesu darbinieku, tiesu ekspertu, izmeklētāju, prokuroru un politikas ieviesēju kompetenci, kuru pārziņā ir tiesu un tiesu varai piederīgo iestāžu valsts informācijas sistēmu uzturēšana, veicināta ātrāka lietu izmeklēšana un iztiesāšana, lai sekmētu uzņēmējdarbības vides uzlabošanuPilnveidoto IKT apmācību programmu skaits – 3Apmācīto personu skaits – 1330IeMĢPATVTEBRegulāri līdz 2022. gadam8.Tiesu ekspertu apmācības procesuālajos un praktiskajos jautājumos, kas saistīti ar tiesu ekspertīžu veikšanuCelta tiesu ekspertu kompetenceApmācīto personu skaits – 285IeMVTEBRegulāri līdz 2022. gadam9.Rokasgrāmatas izstrāde izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem, tiesu darbiniekiem par tiesu ekspertīzes praktiskajiem jautājumiemCelta tiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju un prokuroru kompetenceIzstrādāto rokasgrāmatu skaits – 1Apmācīto personu skaits – 95IeMĢPVTEBAT2018. gada 2. pusgads10.Apmācības par tiesu ekspertīžu rezultātu interpretēšanuCelta tiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju un prokuroru, tiesu ekspertu kompetenceApmācīto personu skaits – 475IeMĢPATVTEBRegulāri līdz 2022. gadam11.Rokasgrāmatu izstrāde: kā sastādāmi procesuālie dokumenti, tiesas procesa vadīšana/jaunā tiesneša un tiesas darbinieka rokasgrāmata, par ECT praksi jautājumā par nosakāmo atlīdzinājuma apmēru, vadlīniju izstrāde attiecībā uz problemātiku, kas saistīta ar tiesas spriešanu, u. tml.Celta tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru un izmeklētāju kompetenceIzstrādāto rokasgrāmatu skaits – 5Apmācīto personu skaits – 333ATĢPIeM2019. gada 2. pusgads12.Pieredzes apmaiņas vizītes, apgūstot citu valstu praksi, it īpaši veicinot vienotu tiesību izpratnes veidošanos, tiesību instrumentu apgūšanu un piemērošanuPaaugstināta tiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju, prokuroru, politikas veidotāju un politikas ieviesēju kompetenceApmācīto personu skaits – 684IeMĢPVTEBATTMRegulāri līdz 2022. gadamEfektīva cilvēkresursu izmantošana13.Efektīva tiesnešu amata kandidātu atlases un iecelšanas tiesneša amatā procedūra, lai samazinātu laiku, kad tiesa strādā nepilnā sastāvāEfektivizēts kvalitatīvu cilvēkresursu piesaistes process tiesu varaiIzstrādāts un ieviests kompetenču modelis tiesnešiem un tiesu darbiniekiemAT2018. gada 1. pusgads14.Tiesneša amata kandidātu un jauno tiesnešu individualizētas apmācības, efektīvāk pievēršoties konkrētās personas apmācību vajadzībām un uzlabojot apmācību procesa kvalitāti, ieviešot tiesneša amata kandidāta vai jaunā tiesneša darbaudzinātāja (mentora) institūtu apmācību procesāEfektivizēts kvalitatīvu cilvēkresursu piesaistes process tiesu varaiAtcelto tiesas nolēmumu īpatsvars (procesuālo pārkāpumu dēļ (%) – 1)Apmācīto personu skaits: jaunie tiesneši – 48, tiesu darbinieki – 114ATRegulāri līdz 2022. gadam15.Tiesnešu mentoru (darbaudzinātāju) grupas izveide, kuri tiek sagatavoti darbam ar jaunajiem kolēģiem, kā arī tiek izveidota mācību programma, kas ir vērsta uz mentoru prasmju un zināšanu pilnveidošanuEfektivizēts kvalitatīvu cilvēkresursu piesaistes process tiesu varaiApmācīto personu skaits – 62ATRegulāri līdz 2022. gadam16.Prasmju pilnveides apmācības, tajā skaitā tiesu priekšsēdētāju apmācības vadības jautājumos, kā arī tiesnešu, tiesu darbinieku apmācības komunikācijā ar masu medijiemCelta tiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju, prokuroru, politikas veidotāju, politikas ieviesēju un tiesu ekspertu kompetenceApmācīto personu skaits – 1093IeMĢPATVTEBTMRegulāri līdz 2022. gadam17.Tāda ES tiesību konsultanta apmācības, kura pienākums būtu sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem par ES tiesībām, izpētīt attiecīgo ES tiesību jautājumu vai judikatūru vai arī sniegt cita veida atbalstu tiesnešiem ES tiesību jautājumosCelta tiesnešu un tiesu darbinieku kompetenceApmācīto personu skaits – 67AT2021. gada 2. pusgads18.Tiesnešu un tiesas darbinieku iesaistes veicināšana tiesnešu sadarbības tīklā nacionālā un Eiropas līmenī, nodrošinot atbilstošas sagatavošanās apmācībasCelta tiesnešu un tiesu darbinieku kompetenceApmācīto personu skaits – 75ATRegulāri līdz 2022. gadamTiesu noslodzes jautājumu risināšana, veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas (ADR) veidu izmantošanu19.Veicināt tiesu darbinieku, tiesnešu, izmeklētāju un prokuroru izpratni par mediācijuCelta tiesnešu, tiesu darbinieku, izmeklētāju, prokuroru, politikas veidotāju un politikas ieviesēju kompetenceApmācīto personu skaits – 475IeMĢPATTMRegulāri līdz 2022. gadam20.Stiprināt vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu zināšanas par šķīrējtiesas procesuCelta tiesnešu un tiesas darbinieku kompetenceApmācīto personu skaits – 228ATRegulāri līdz 2022. gadamUz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana21.Tiesu sistēmas efektivitātes izvērtējums starptautisko ekspertu vērtējumāIzvērtēta Latvijas tiesu sistēma un sniegtas rekomendācijas tās iespējamai pilnveideiVeikto izvērtējumu skaits – 1TM2018. gada 2. pusgadsPiezīmes.* Par plāna ieviešanu ir atbildīga Tieslietu ministrija, savukārt par ESF projekta ietvaros plānoto pasākumu ieviešanu – Tiesu administrācija. Līdzatbildīgās institūcijas sniedz nepieciešamo atbalstu Tiesu administrācijai plānā ietverto uzdevumu īstenošanā.** Rādītājs "apmācīto personu skaits" šā plāna ietvaros raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i., rādītājs atspoguļo, cik reižu tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas ir piedalījušās tiesībaizsardzības institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās.IV Pasākumu izpildei pieejamais un papildus nepieciešamais finansējums un par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijasIepriekš aprakstīto problēmu risināšanai un izvirzīto uzdevumu ieviešanai plānots piesaistīt ESF līdzekļus. Kopējais tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kapacitātes celšanai pieejamais indikatīvais finansējums ir 11 169 393 EUR, no kuriem 85% jeb 9 493 984 EUR veido ESF finansējums, bet 15% jeb 1 675 409 EUR ir nacionālais publiskais finansējums.Papildus ESF valsts budžeta līdzfinansējumam, paredzēts saglabāt ikgadējo valsts budžeta finansējumu, ar kuru līdz šim ir tikušas nodrošinātas apmācības. Minētais finansējums tiks izmantots, lai iespēju robežās nodrošinātu ieviesto apmācību programmu ilgtspēju un turpinātību arī pēc ESF plānošanas termiņa beigām, piemēram, izstrādājot atbilstošas IKT sistēmas apmācību programmām elektroniskā vidē, kā arī veicot citus pasākumus. Turklāt ar pieejamo valsts finansējuma apmēru uzsvars tiks likts uz apmācībām, kas skar izmaiņas normatīvajā regulējumā, tādējādi sagatavojot tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu dalībniekus kvalitatīvam darbam tiesu sistēmā.Valsts budžeta finansējums apmācību nodrošināšanaiInstitūcijaValsts budžeta finansējuma apmērs2015. gads2016. gads*2017. gads*2018. gads*Tiesu administrācija173 135170 000170 000170 000Valsts policija102 522100 000100 000100 000Valsts robežsardze94 52872 30772 30772 307Ģenerālprokuratūra30 00030 00030 00030 000Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs80 40274 12474 12474 124Valsts tiesu ekspertīžu birojs2836283628362836Kopā483 423449 267449 267449 267* Prognozētais finansējums.Tabulā minētais finansējums apmācībām tiks nodrošināts piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, un tajā nav iekļauts Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējums.Tāpat attiecīgām apmācību tēmām tiks izstrādāti projekti un, ja attiecināms, piesaistīti līdzekļi no EK īpašajām programmām "Tiesiskums" un "Tiesības un pilsonība", kā arī citiem nākotnē pieejamiem finanšu instrumentiem. Pašlaik nav informācijas par pieejamiem alternatīviem finanšu instrumentiem (piemēram, Norvēģijas finanšu instruments, Šveices programma), kas varētu tikt piesaistīti aktivitāšu īstenošanai un mērķu sasniegšanai laika periodā no 2014.–2020.gadam.Ar ESF finansējumu plānots risināt visas aprakstītās problēmas, radot pamatu ilgtspējīgam tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes celšanai. Savukārt ar nacionālo publisko finansējumu un ikgadējo valsts budžeta apmācībām paredzēto finansējumu paredzēts nodrošināt ieviesto aktivitāšu ilgtspēju un turpinātību arī pēc ESF plānošanas termiņa beigām, tādējādi uzturot un uzlabojot apmācību sistēmu.AktivitāteNAP uzdevumsKopējais finansējums%ES fondu līdzfinansējums%t.sk. ESF finansējums%t.sk. ERAF finansējums%Nacionālais publiskais finansējums%Tiesu sistēmas un tiesībsargājošo institūciju darbības un procesu uzlabošana un kapacitātes stiprināšana, t.sk. nodrošinot uzņēmējdarbību atbalstošas un investīcijām labvēlīgas tiesiskās vides izveidi Latvijā. Izmeklēšanas un operatīvo darbību veicošo institūciju materiāli tehniskās un analītiskās bāzes uzlabošana, starptautiskās sadarbības kapacitātes veicināšana" darbībai "Izstrādāt vienotu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanas sistēmu, radot pamatu kvalitatīvai un savlaicīgai lietu izmeklēšanai un iztiesāšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību atbalstošu uzņēmējdarbības vidi, mazinot korupcijas riskus un nodrošinot ES finanšu līdzekļu likumīgu izmantošanu"158.uzd.11 169 393 EUR100%9 493 984 EUR85%9 493 984 EUR100%00%1 675 409 EUR15%Indikatīvā finansējuma sadalījums atbilstoši rīcības virzieniemRīcības virzieniNepieciešamais finansējums un tā avotiPlānveidīgi nodrošināt tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, izveidojot pastāvīgas uz vajadzībām bāzētas apmācību programmas, izdodot rokasgrāmatas, dodoties apmaiņas braucienos u. tml.10 251 393 EUR(ESF un valsts budžeta līdzfinansējums)Efektīva cilvēkresursu izmantošana100 000 EUR(ESF un valsts budžeta līdzfinansējums)Tiesu noslodzes jautājumu risināšana, veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas (ADR) veidu izmantošanu518 000 EUR(ESF un valsts budžeta līdzfinansējums)Uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana300 000 EUR(ESF un valsts budžeta līdzfinansējums)1 Šeit un turpmāk plānā ar vārdiem "tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki" tiek saprastas amatā ieceltas vai ievēlētas tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, neatkarīgi no to juridiskā statusa, kas piesaistītas tiesu varas realizācijai Latvijā, proti, tiesneši, dažāda līmeņa izmeklētāji pirmstiesas procesā, specializēto struktūrvienību izmeklētāji pirmstiesas procesā, prokurori. Mērķauditorija aptver arī tiesu sistēmai piederīgās profesijas: zvērinātus tiesu izpildītājus, zvērinātus notārus, zvērinātus advokātus, maksātnespējas administratorus, šķīrējtiesnešus un sertificētus mediatorus.2 Šeit un turpmāk Plānā ar vārdiem "tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki" tiek saprasti gan ierēdņi, gan darbinieki, gan citas amatā ieceltas vai ievēlētas tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, neatkarīgi no to juridiskā statusa, kas piesaistītas tiesu varas realizācijai Latvijā, proti, dažāda līmeņa izmeklētāji pirmstiesas procesā, specializēto struktūrvienību izmeklētāji pirmstiesas procesā, prokurori. Mērķauditorija aptver arī tiesu sistēmai piederīgās profesijas: zvērinātus tiesu izpildītājus, zvērinātus notārus, zvērinātus advokātus, maksātnespējas administratorus, šķīrējtiesnešus un sertificētus mediatorus.3 Plašāka rīcības virziena "Plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana" konstatēto problēmu analīze atrodama plāna 1. pielikumā4 Plašāka rīcības virziena "Efektīva cilvēkresursu izmantošana" konstatēto problēmu analīze atrodama plāna 1. pielikumā5 Plašāka rīcības virziena "Tiesu noslodzes jautājumu risināšana, veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas (ADR) veidu izmantošanu" konstatēto problēmu analīze atrodama plāna 1. pielikumā6 Plašāka rīcības virziena "Uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana" konstatēto problēmu analīze atrodama plāna 1. pielikumā Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 1. pielikums Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānam 2015.–2020.gadam(Plāna pielikums grozīts ar MK 27.08.2015. rīkojumu Nr.463) IevadsProfesionālās pilnveides pasākumiem ir jāvelta būtiska uzmanība, un tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu strādājošajiem ir nemitīgi jāpilnveido savas profesionālās zināšanas un iemaņas un tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu strādājošo kompetences attīstības nepieciešamība ir noteikta virknē nacionāla un starptautiska līmeņa dokumentos.ES Padomes ikgadējās rekomendācijās tiek norādīts uz nepieciešamību "Pabeigt tiesu reformas, tostarp sāktās reformas maksātnespējas, šķīrējtiesu un mediācijas jomā, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai un patērētājiem labvēlīgāku tiesisko vidi" (EP rekomendācija Nr.51). Rekomendācija ir būtisks elements nacionālo prioritāšu noteikšanā, tādējādi tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu personāla kapacitātes jautājumu risināšanas nepieciešamība ir atspoguļota arī nozīmīgākajos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos: Latvijas Nacionālā reformu programmā "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai (politikas virziens "Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes modernizācija" un tam pakārtotie pasākumi) un Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam (rīcības virziena "Izcila uzņēmējdarbības vide" 158.uzdevums).Ņemot vērā jautājuma nozīmīgo lomu un vietu minētajos plānošanas dokumentos, tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu strādājošo kapacitātes stiprināšana pamatoti tika iekļauta kā viena no ES fondu investīciju prioritātēm (institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes stiprināšana, veicinot valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un institucionālā spējas) Partnerības līgumā ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam2 (apstiprināts ar MK 19.06.2014. rīkojumu Nr. 313) un Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.–2020.gada plānošanas periodam (apstiprināta ar MK 16.09.2014. rīkojumu Nr. 498).Plānā pieteikto risināmo jautājumu argumentācija nolūkā svarīgi ir sniegt ieskatu arī citos nacionālos politikas plānošanas un starptautiskos vadlīniju dokumentos paustajās atziņās:EK 2006.gada 16.jūnija paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par tiesisko apmācību ES (COM(2006) 356), EK ir uzsvērusi, ka "tiesnešiem, advokātiem un prokuroriem jābūt iespējai saņemt līdzvērtīga līmeņa un kvalitātes apmācību. Tai veltītajam laikam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu gan augstas kvalitātes tiesu iestāžu sistēmas, gan programmās (..) iestrādātu Eiropas komponenti". Ievērojot minēto, EK paziņojuma sadaļā par tiesiskās apmācības mērķiem un vajadzībām norādīts, ka dalībvalstīm apmācībā būtu jāiekļauj starpdisciplīnu pieeja un attiecīgi jāveicina viedokļu, pieredzes apmaiņa, piemēram, starp tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem un policijas darbiniekiem. Tādejādi akūti ir nepieciešams izstrādāt patstāvīgu apmācību institucionālo modeli prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem, kā arī jānodrošina pietiekama starpdisciplināro apmācību programmu izstrāde.2008.gada 28.oktobrī ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā par tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku apmācību ES (2008/C 299/01)3 2.punktā ietverti nospraustie mērķi, t.sk., uzlabot tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku zināšanas par ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, tostarp uzlabojot zināšanas par procedūrām Eiropas Kopienu Tiesā, jo īpaši par procedūru, lai iegūtu Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu par Eiropas tiesību aktu tiesiskumu un/vai interpretēšanu; izmantojot atbilstošu apmācību, veicināt to, lai tiesneši, prokurori un tiesu iestāžu darbinieki piemērotu Eiropas tiesību aktus, pilnībā ievērojot pamattiesības un principus, kas noteikti Līguma par ES 6.pantā un atspoguļoti ES Pamattiesību hartā; uzlabot zināšanas par citu dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesību aktiem, jo īpaši veicinot attiecīgus salīdzinošo tiesību kursus; visā ES uzlabot tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku svešvalodu prasmes; padziļināt vienotu izpratni jautājumos, kas ir kopīgi tiesnešiem, prokuroriem un tiesu iestāžu darbiniekiem; sekmēt viedokļu apmaiņu par brīvības, tiesiskuma un drošības telpas attīstību un tās ietekmi uz juridiskās sistēmas darbību.EK 2011.gada 13.septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Uzticēšanās veidošana tiesiskumam ES mērogā Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija" (COM(2011) 551 galīgā redakcija) (turpmāk – Paziņojums) ir uzsvērusi, ka prioritāti piešķir tiesnešiem un prokuroriem, jo tie ir atbildīgi par Savienības tiesību aktu izpildi un ievērošanu, bet tiesiskā apmācība ir svarīga arī citiem praktizējošiem juristiem. Apmācībām būtu jānodrošina gan sākotnējā apmācība – uzsākot karjeru –, gan arī turpmākā apmācība, lai palīdzētu praktizējošiem juristiem būt informētiem par jaunākajām tendencēm un zināt, kur un kā var iegūt jaunas prasmes un informāciju.Kā prioritārās politikas jomas, kuras varētu uzskatīt par mācību prioritātēm, Paziņojumā norādītas: vides tiesības, civiltiesības, līgumtiesības, ģimenes tiesības un komerctiesības, konkurences tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības, krimināltiesības (īpaši Eiropas apcietināšanas ordera īstenošana), noziegumi pret Savienības finanšu interesēm, pamattiesības un datu aizsardzība. Prioritātes var noteikt arī jomās, kurās ES ir konstatējusi nepietiekamu atbilstību dažiem nozaru tiesību aktiem vai kurās nozaru tiesību akti ir ļoti sarežģīti un tehniski.Tāpat Paziņojumā uzsvērts, ka pieredzes apmaiņa ir viens no labākajiem veidiem, lai iegūtu praktiskas zināšanas par ES juridiskajiem instrumentiem vai citām tiesību sistēmām, apmainītos ar pieredzi un tādējādi palielinātu savstarpēju uzticēšanos un saprašanos.Latvijā nav attīstīta e-apmācību joma, proti, e-apmācību saturs, kas veidots e-mācību formātā, nav izplatīts un ir pārsvarā balstīts uz ad hoc pieeju, apmācību materiālu sagatavošana un uzglabāšana elektroniskā veidā un to pieejamība tiešsaistē tiek nodrošināta ierobežotā apmērā attiecībā tikai uz semināru audioierakstiem, ja tam piekritis lektors, tādējādi pilnībā neizmantojot apmācību materiālu efektivitāti, e-mācības šobrīd pamatā balstītas uz mācību materiālu pieejamību e-vidē, taču iztrūkst e-mācību metodoloģijas un programmu, kas ietvertu arī atgriezenisko saiti un zināšanu novērtējumu.Paralēli e-apmācību ieviešanai ir jānodrošina arī tiesnešu un tiesu darbinieku un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku zināšanas par IKT, kas nav pietiekamas un rada riskus iespējai procesus efektivizēt, izmantojot IKT.Attiecībā uz e-apmācību īstenošanu minētajā paziņojumā norādīts, ka ieguldījums e-mācībās arī ir vajadzīgs, īpaši, lai risinātu laika ierobežojuma problēmu, ar ko saskaras praktizējoši juristi. Savukārt svešvalodu prasmju un to juridiskās terminoloģijas apguve ir svarīga un būtu jāietver praktizējošu juristu turpmākā apmācībā. Tas ir priekšnoteikums, lai varētu efektīvi sazināties visās dalībvalstīs, kas savukārt ir tiesiskās sadarbības stūrakmens.Padome 2011.gada 27.oktobra secinājumos par Eiropas tiesisko apmācību (2011/C 361/03) aicina dalībvalstis noteikti veicināt to, lai praktizējošiem juristiem sākotnējā izglītībā un tālākizglītībā tiktu sistemātiski piedāvāta apmācība par Savienības acquis, atainojot saikni starp valstu un Savienības tiesībām un to, kā tās ietekmē viņu ikdienas praktisko darbu; veicināt to, lai praktizējošiem juristiem, īpaši tiesnešiem un prokuroriem, karjeras laikā būtu iespēja piedalīties vismaz nedēļu ilgā apmācībā par Savienības acquis un instrumentiem; mudināt praktizējošu juristu valsts profesionālās organizācijas veicināt to locekļu piedalīšanos tālākizglītības pasākumos; palīdzēt struktūrām, kas attiecīgajā valstī atbild par tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku apmācību, lai tās varētu paplašināt apmācības par ES tiesībām un valsts tiesību sistēmu, kā arī piedāvāt apmācības vietējā, reģionu un valsts līmenī; mudināt valsts tiesiskās apmācības struktūras katru gadu dalīties informācijā ar EK – ja iespējams, izmantojot Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, – par pieejamām apmācībām par ES tiesībām un par apmācīto praktizējošo juristu skaitu, mudināt juridisko profesiju valsts organizācijas ar attiecīgo Eiropas līmeņa organizāciju starpniecību informēt EK par pieejamām apmācībām par ES tiesībām un par apmācīto praktizējošo juristu skaitu.EK 2013.gada paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas ekonomisko un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Tieslietu tablo (Justice Scoreboard) ir vērsusi uzmanību, ka Latvijas tieslietu sistēmas izaicinājumi ir ilgie tiesvedības termiņi un tiesu varas organizācijas jautājumi.4 EK norādījusi, ka civiltiesību sistēmas neefektivitāte negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, palielinot uzņēmējdarbības veikšanas risku un izmaksas. Lai arī ir veikti pozitīvi pasākumi šīs situācijas novēršanā, civillietu un komerclietu ilgstoša izskatīšana pirmajā instancē un zemie lietu izbeigšanas koeficienti noved pie tā, ka tiesās uzkrājas neizskatīto lietu skaits. Galvenie uzdevumi ir šādi: īstenot ierosinātos grozījumus civilprocesa, administratīvā procesa un kriminālprocesa likumos; nodrošināt maksātnespējas tiesību aktu pareizu interpretāciju un īstenošanu; izveidot vispusīgu cilvēkresursu politiku tiesu iestādēm, kas ir saistīta ar tiesnešu profesionālo novērtējumu; racionalizēt šķīrējtiesu sistēmu un īstenot Mediācijas likumu. Saskaņā ar ES Tieslietu tablo (Justice Scoreboard) statistiku Latvija 2012.gadā lietu izskatīšanas ilguma pirmās instances tiesā ziņā ieņēma 13 vietu 28 ES dalībvalstu vidū. Tāpat 2012.gadā Latvija ieņēma 5 vietu 28 ES dalībvalstu vidū, kurā izskatīto lietu skaits pārsniedz saņemto lietu skaitu (t.s. clearance rate).EK norādījusi, ka minētos trūkumus apstiprina Pasaules Ekonomikas foruma 2012.–2013. gada globālās konkurētspējas indeksa konstatējumi, kurā Latvija apakšrādītājā "tiesiskā regulējuma efektivitāte strīdu izšķiršanā" no 144 valstīm ir ierindota 106. vietā. Minētā foruma konstatējums skaidri norāda uz nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus tiesu sistēmā un cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas rīcības plāna realizēšana būs nozīmīgs ieguldījums šo uzlabojumu sasniegšanā.Esošās situācijas raksturojumsI Rīcības virziena "Plānveidīgi nodrošināt tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas, izveidojot pastāvīgas uz vajadzībām bāzētas apmācību programmas, veicot pētījumus, izdodot rokasgrāmatas, dodoties apmaiņas braucienos u.tml." esošās situācijas raksturojums1.1. Apmācību modeļa institucionālais apraksts un iespējamie attīstības virzieniSaskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 107.1panta otrās daļas 9.punktu Tiesu administrācija (turpmāk – TA) plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku apmācību.2005.gada 8.februārī starp TA un nodibinājumu "Latvijas Tiesnešu mācību centrs" (turpmāk – LTMC) noslēgts līdzdarbības līgums, ar kuru LTMC piešķirtas tiesības nodrošināt rajona (pilsētas) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu tiesnešu, izmeklēšanas tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu, tiesnešu amata kandidātu un tiesas darbinieku apmācību līdz 2007.gada 31.decembrim. 2007.gada 7.jūnijā starp TA un LTMC noslēgts jauns līdzdarbības līgums, ar kuru minētās tiesības LTMC piešķirtas līdz 2009.gada 31.decembrim. Savukārt 2009.gadā LTMC atkārtoti tika izvēlēts kā visatbilstošākais kandidāts, ar kuru TA noslēdza līdzdarbības līgumu uz pieciem gadiem. Saskaņā ar šo līgumu LTMC izmanto savu līdz šim attīstīto materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu augsta līmeņa mācību programmu tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālās pilnveides nodrošināšanai. Vienlaikus arī jānorāda, ka līdzdarbības līguma noslēgšana starp TA un LTMC par tiesnešu un tiesas darbinieku mācību nodrošināšanu ir samērā smagnējs un laikietilpīgs process. Savukārt Ģenerālprokuratūra (turpmāk – ĢP) ikgadēji slēdz pakalpojuma līgumus ar LTMC, ik gadu nosakot mācību vajadzības un tēmu aktualitātes.2014.gada 15.septembrī ir noslēgts līdzdarbības līgums uz desmit gadiem ar LTMC.LTMC ir reģistrēta izglītības iestāde un mācību programmas ir licencētas kā profesionālās pilnveides izglītības programmas saskaņā ar Izglītības likumu. LTMC ir arī Eiropas Juridiskās Tālākizglītības tīkla (turpmāk – EJTN) biedrs kopš 2004.gada, kas nodrošina iespēju tiesnešiem piedalīties dažādos EJTN piedāvātos ES projektos un mācību programmās. Kopš 2010.gada LTMC slēdz atsevišķus sadarbības līgumus ar ĢP par noteiktu mācību semināru organizēšanu prokuroriem, ĢP tiek iesaistīta arī starptautiskajos pasākumos, kas attiecas uz starptautisko krimināltiesisko sadarbību.Saskaņā ar noslēgto līdzdarbības līgumu LTMC galvenie uzdevumi ir, izstrādājot mācību programmu, ņemt vērā TA ieteikumus un Augstākās tiesas (turpmāk – AT) tiesu prakses vispārinājumus mācību tēmu izvēlei; nodrošināt aktuālo informāciju par mācību programmu vai izmaiņām mācību informācijas sistēmā; veikt dalībnieku koordinēšanu un mācību apmeklējumu uzskaiti; nokomplektēt dalībnieku grupas mācību apguvei; iesniegt TA detalizētas un regulāras atskaites par apmācību norisi, kā arī atskaiti par finanšu resursu izlietojumu; līdzdarbības līgumā noteikto saistību izpildei gādāt telpas, materiāli tehniskos un administratīvos resursus.LTMC galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību īstenošanu, īpašu vērību veltot tēmām un uzlabojumiem, kas paaugstina tiesu spriedumu kvalitāti, veicina vienotas tiesību izpratnes veidošanu, kā arī tiesnešus un tiesu darbiniekus sagatavo kvalitatīvam tiesu darbam Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību sistēmā. LTMC apmācības veic pieejamā finansējuma ietvaros, kas pamatā tiek saņemts TA noslēgtā līdzdarbības līguma ietvaros. Tiesnešu apmācības pašlaik tiek nodrošinātas tikai Rīgā, un tiesnešiem no attālākiem Latvijas reģioniem nereti ir jāmēro pat vairāku stundu ilgs ceļš, lai nokļūtu uz apmācībām Rīgā. Papildus tiesnešiem un prokuroriem ir iespējas apgūt un pilnveidot zināšanas dažādās jomās ne tikai LTMC, bet šādu iespēju neregulāri nodrošina arī nevalstiskās organizācijas dažādu projektu ietvaros un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.Līdz ar to, veidojot jaunas apmācību programmas, būtu apsverama iespēja tās organizēt decentralizēti. Apmācību vietas sadrumstalotība varētu būt dārga, bet to koncentrēšana patērē mazāk laika un ir vieglāk pieejama. Tajā pašā laikā arī būtu saglabājama no mācību plānošanas viedokļa centralizētu apmācību plānošana visas Latvijas mērogā, lai nodrošinātu tiesu prakses vienveidību, it sevišķi par specifiskiem tiesību jautājumiem.Starpdisciplināro mācību plānošanas nepilnības izriet tieši no institucionālā modeļa nepilnībām, jo nepastāv vienota apmācību plānošanas un nodrošināšanas iestāde vai institūcija.Pašlaik Latvijā nav izveidota patstāvīga struktūrvienība vai institūcija, kas nodarbotos ar prokuroru apmācībām, tāpēc atsevišķos gadījumos šo uzdevumu veic pati ĢP vai prokuroru mācības īstenojot caur sadarbības partneriem – galvenokārt ar LTMC starpniecību. Prokurori piedalās arī citās nacionālās un starptautiskās apmācībās, kuras veltītas prokuroriem. Kā negatīvs aspekts minams tas, ka pašlaik ir apgrūtināti izstrādāt ilglaicīgu un stabilu prokuroru apmācību stratēģiju, nodrošināt secīgu, nepārtrauktu apmācību procesu. Ievērojot minēto, LTMC "Nord Plus" projekta "Ilgtermiņa mācību stratēģijas attīstība un ieviešana Latvijas prokuroriem" ietvaros ir uzsācis darbu pie atsevišķas prokuroru apmācību stratēģijas.Savukārt izmeklētāju sākotnējo formālās (pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība) un neformālās izglītības (profesionālā pilnveide) procesu nodrošina Valsts policijas (turpmāk – VP) padotības iestāde – Valsts policijas koledža. Mācības Valsts policijas koledžā notiek Rīgā, Latgales filiālē – Daugavpilī, kā arī policijas teritoriālo pārvalžu reģionālajās klasēs. Valsts policijas koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Policijas darbs" papildus nozares obligātajiem studiju kursiem ietilpst arī specializācijas studiju kurss "Izmeklēšanas darbs". Pēc minētās studiju programmas apguves tiek piešķirta ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija – vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva policists. Tālākizglītības procesu pēctecīgā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā nodrošina konkursa kārtībā izvēlēta valsts akreditēta augstākās izglītības iestāde. VP ir noslēgts līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti par attiecīga speciālistu skaita sagatavošanu pēctecīgajā profesionālajā bakalaura studiju programmā "Tiesību zinātne", kurā ir ar izmeklēšanu saistīts studiju kurss "Kriminālistika padziļināts kurss (Izmeklēšanas aktualitātes)", Izmeklēšanas iestāžu darba organizācija. Pie uzņemšanas nosacījumiem programmā ir iestrādāta obligāta prasība – iegūta pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība Valsts policijas koledžā vai Latvijas Policijas akadēmijas koledžas programmā.Saskaņā ar iekšējiem noteikumiem5 policijas darbinieku profesionālās pilnveides izglītības procesu nodrošina Valsts policijas koledža, t.sk. programmas "Policijas darba pamati" (960 stundu apjomā) īstenošanu, kura paredzēta policijas amata kandidātiem (t.sk. izmeklētāju) ar augstāko izglītību, kas nav iegūta Valsts policijas koledžā vai Latvijas Policijas akadēmijā. 2013.gadā VP koledža īstenoja 264 profesionālās pilnveides mācības, izglītojot 4763 VP amatpersonas. Grūtības sagādā augsti kvalificētu lektoru (pasniedzēju) piesaiste ar kibernoziedzību saistītās jomās (elektronisko pierādījumu ieguve un izpēte u.c.).Attiecībā uz tiesu ekspertiem, tos darbam sagatavo un apmāca tikai tiesu ekspertīžu iestādes. Tiesu ekspertiem, kas parasti ir dažādu zinātņu nozaru pārstāvji un izcili orientējas savā jomā, nereti trūkst zināšanu par procesuālajām (juridiskajām) niansēm, kas nereti noved pie tā, ka viņu prasmes un zināšanas netiek pilnvērtīgi izmantotas, kā arī paaugstina procesuālo kļūdu risku. Tādēļ ir svarīgi sniegt tiesu ekspertiem nepieciešamās pamatzināšanas par eksperta procesuālajām tiesībām un pienākumiem, procesuālo kārtību, pierādījumu veidiem un to nozīmi.Tāpat, nosakot tiesu ekspertīzes, nereti ir situācijas, kad tiesu ekspertīzes noteicējiem – tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem – trūkst zināšanas par ekspertīzes iespējām, pareizu jautājumu formulēšanu, atkārtotām, papildu, komisijas un kompleksajām ekspertīzēm. Jautājumi, kas saistīti ar tiesu ekspertīzēm, nav apskatīti arī Kriminālprocesa likuma un Civilprocesa likuma zinātniski praktiskajos komentāros. Tāpat arī nav viennozīmīgas izpratnes par kompleksajām ekspertīzēm, tādēļ ir svarīgi, lai tiesu eksperti nepārkāptu savas kompetences robežas un tiesu ekspertīzes būtu objektīvas un pilnībā izmantojamas. Prakse rāda, ka vairumā gadījumu kompleksās ekspertīzes tiek noteiktas nepamatoti.Pārējo tiesu sistēmai piederīgo personu (zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji) mācību jautājumi ietilpst attiecīgi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (turpmāk – LZTIP), Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – LZAP) un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (turpmāk – LZNP) kompetencē. LTMC sadarbībā ar minētājām pašpārvaldes institūcijām ir organizējis mācības notāra amata kandidātiem un zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Arī šo profesiju pārstāvju dalība starpdisciplinārajās apmācībās būtu paplašināma, lai nodrošinātu vienotu likumu principu izpratni un piemērošanu.Tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju un tiesu ekspertu apmācību vajadzību noteikšana un organizēšana starpdisciplinārā līmenī līdz šim pārsvarā ir notikusi ad hoc, un pastāvīga starpinstitucionāla sadarbība apmācību vajadzību noteikšanā un organizēšanā starp minētajām profesijām nav izveidojusies, ņemot vērā vienotas apmācību plānošanas un nodrošināšanas iestādes vai institūcijas trūkumu. Pašreizējā situācija norāda uz to, ka tiesnešu un tiesu darbinieku mācību saturs tiek veidots autonomi no prokuroru, izmeklētāju, tiesu ekspertu un citu tiesu sistēmai piederīgo personu mācību satura un nav pietiekami attīstītas starpdisciplinārās mācības, kurās tiktu iesaistīti gan tiesneši un tiesu darbinieki, prokurori, izmeklētāji un tiesu eksperti, citu juridisko profesiju pārstāvji. Trūkstot vienotai likumu principu izpratnei un piemērošanai starp tiesu varu un tiesībaizsardzības iestādēm, netiek radīti priekšnoteikumi pareizai un savlaicīgai lietu izskatīšanai tiesā.Minētie dati ir iestrādāti Plāna izstrādes un saskaņošanas laikā ar Iekšlietu ministriju (turpmāk – IeM) un ĢP. Proti, minētais apgalvojums izriet no prokuroru, izmeklētāju un tiesnešu novērojumiem un tiesu prakses. Konkrēti dati nav apkopoti un pētījums šajā jomā Latvijā nav veikts.Papildus vēršam uzmanību, ka Ministru kabinets 2012.gadā informējis Saeimu, ka kvalitatīva tiesu ekspertīze ir būtisks priekšnosacījums objektīvam un taisnīgam tiesas spriedumam. Kvalitatīvas tiesu ekspertīžu sistēmas kritēriji ir ne tikai vienota tiesu ekspertīžu veikšanas kārtība un kvalitātes standarti, vienots tiesu ekspertu funkciju un kompetences apjoms, kā arī vienots tiesiskais statuss, bet arī veiktās apmācības tiesu ekspertu vidū un tiesu ekspertīžu izmantotāju vidū.Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, izmeklētāju un tiesu ekspertu apmācību vajadzību noteikšana un organizēšana starpdisciplinārā līmenī līdz šim pārsvarā ir notikusi ad hoc, un pastāvīga starpinstitucionāla sadarbība apmācību vajadzību noteikšanā un organizēšanā starp minētajām profesijām nav izveidojusies, ir nepieciešams veicināt minēto profesiju darbinieku apmācības starpdisciplinārā līmenī. To var panākt, pirmkārt, veidojot starpdisciplināru apmācību modeļus, kurās ir iesaistīti gan tiesu varas, tiesu varai piederīgie, gan tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Minēto mērķi iespējams panākt, apmācību vajadzību noteikšanā, apmācību modeļu un to programmu un satura izstrādē iesaistot arī attiecīgo nozaru speciālistus un ekspertus. Tādējādi būtu iespējams panākt starpdisciplināro apmācību mērķi – vienotu tiesību normu izpratni un piemērošanu gan tiesu varas, tiesu varai piederīgo profesiju, gan tiesībaizsardzības iestādēs.Lai nodrošinātu līdzvērtīgu tiesnešu un tiesas darbinieku, prokuroru, izmeklētāju un tiesu ekspertu un tiesu sistēmai piederīgo personu apmācību kvalitāti, kā arī veicinātu vienotas izpratnes par konkrētiem tiesību jautājumiem veidošanos un savstarpējās uzticības un sadarbības prasmju pilnveidošanu, lielāka uzmanība pievēršama starpdisciplinārā principa ieviešanā apmācībās, piemēram, izveidojot pastāvīgas starpdisciplinārās apmācību programmas. Starpdisciplinārajās apmācībās, ja attiecināms, būtu iesaistāmi arī citas tiesu sistēmai piederīgās personas (zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji), kā arī mediatori un šķīrējtiesneši.Lai nodrošinātu efektīvākas apmācības, apmācību modeļu īstenošanā būtu jāņem vērā arī reģionālais princips, lai apmācību dalībniekiem no attālākiem Latvijas reģioniem vienmēr nebūtu jāmēro līdz pat vairāku stundu garš ceļš uz Rīgu un no tās. Savukārt apmācības specifiskos tiesību jautājumos būtu plānojamas un īstenojamas centralizēti, lai nodrošinātu vienotu izpratni un veicinātu tiesu prakses vienveidību, piem., Jelgavas tiesā, kas kā specializētā pirmās instances tiesa speciālā tiesvedības kārtībā izskata lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.Pilnveidojot apmācību modeli institucionāli, TA kā finansējuma saņēmējas pirmais uzdevums būs apzināt tiesu varas, tiesu varai piederīgo un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību vajadzības, izmantojot dažādas datu ieguves metodes, ņemot vērā arī nevalstisko organizāciju un uzņēmēju viedokli. Pēc apzināto apmācību vajadzību apkopošanas sadarbībā ar Tieslietu padomi būtu nosakāmi prioritārie apmācību virzieni, uz kuru pamata tiktu gatavotas konkrētas apmācību programmas tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. Savukārt apmācību programmu ietvaros tiks veidoti konkrēti apmācību bloki ar konkrētām apmācību tēmām. TA regulāri sadarbībā ar Tieslietu padomi izvērtēs nepieciešamās apmācību vajadzības un nepieciešamības gadījumā veiks izmaiņas apmācību programmās, lai tās atbilstu aktuālajām apmācību vajadzībām.Papildus minētajam, TA kā centrālajai iestādei, kas nodrošina tiesu varas, tiesu varai piederīgo un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību, būs jāizstrādā apmācību programmu kvalitātes prasības un to novērtēšanas mehānisms, kā arī mehānisms apmācību uzraudzībai.1.2. Apmācību aktivitāšu elektroniskajā vidē apjomsLTMC veic aktuālu nodarbību audioierakstus, kas ir pieejami visiem tiesnešiem, tiesu darbiniekiem. Kopumā kopš 2012.gada ir veikti vairāk kā 200 nodarbību audioieraksti. Veiktie audioieraksti ir pieejami jebkuram tiesnesim un tiesu darbiniekam. 2008.gadā LTMC sadarbībā ar Gētes institūtu (Goethe – Institut) nodrošināja vācu valodas apguvi e-mācību ceļā.Kopš 2010.gada LTMC ir izveidota Mācību informatīvā sistēma (MIS), kas nodrošina mācību procesa administrēšanu un datu apkopošanu. MIS paredz iespēju tiesnešiem un tiesu darbiniekiem reģistrēties gan LTMC organizētiem, gan starptautiskiem semināriem, kā arī iepazīties ar mācību programmu attiecīgajam gadam. MIS ir ievietotas visas prezentācijas, kas tiek izmantotas tiesnešu un tiesu darbinieku mācībās un piekļuve šīm prezentācijām ir visiem tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir apmeklējuši konkrēto semināru.Citām tiesu sistēmai piederīgajām profesijām mācību materiāli un audioieraksti nav pieejami, jo mācību programmu saturs ir izstrādāts atbilstoši tiesnešu un tiesu darbinieku auditorijai, tiek pieaicināti arī kompetentākie lektori, turklāt ir atšķirīgi institūciju juridiskie statusi, finansētāji, mācību mērķauditorijas u.tml.Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 "Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana" ietvaros veiktajā valsts īstenoto publisko pakalpojumu izvērtēšanas un klasifikācijas rezultātos par Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) pakalpojumiem ieteikts vienuviet koncentrēt informāciju par tālākizglītības iespējām, lai atbalstītu tieslietu jomas profesionāļu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, jo dažādās ar tieslietu jomu saistītajās apmācībās citviet tiek dublētas apmācību tēmas.6Citas modernās tehnoloģijas apmācību procesā pašlaik tiek izmantotas nelielā apmērā, piemēram, videokonferenču iekārtas, semināru translēšana tiešraidē, bet citi e-apmācību risinājumi, kā, piemēram, semināru videoieraksts, videofaila marķēšana un pieejamība tiešsaistē, kas dotu iespēju apmācību materiālu izmantot atkārtoti un efektīvi, interaktīvās apmācības, netiek izmantoti. Apmācību materiāli, izņemot minētos nodarbību audioierakstus, pašlaik netiek arī uzglabāti elektroniskā formā un nav pieejami tiešsaistē. Līdz ar to apmācības un to materiāli pamatā pašlaik ir pieejami tikai klātienē un tikai personām, kuras apmeklē attiecīgās apmācības. Ievērojot minēto, apmācību materiāli netiek izmantoti pietiekami efektīvi un pašlaik nespēj aptvert iespējami plašāku apmācāmo personu loku, jo to ierobežo gan fiziskie faktori (attālums līdz apmācībām, telpu ietilpība), gan organizatoriskie faktori (tiesnešu noslodze un laika trūkums).e-apmācību satura veidošana un piekļuve tam ir īpaši svarīga, lai risinātu laika ierobežojuma problēmu, ar ko sava darba apjoma vai laika plānojuma dēļ nereti saskaras tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Tāpat jāņem vērā, ka e-apmācību sagatavošana ir laikietilpīgs process un no lektora prasa daudz lielāku sagatavošanās darbu. Līdz ar to kvalitatīvu e-apmācību izveidošanai ir nepieciešams lielāks ieguldītais resurss, kāds pašlaik nav pieejams, vienlaikus šāds vienreizējs resursu ieguldījums vēlāk ir vairākkārtīgi neierobežoti izmantojams, tādējādi kopumā ietaupot apmācībām nepieciešamos resursus.Attiecībā uz e-vidē veiktu apmācību efektivitāti, norādāms, ka e-mācības ir viena no formām, ko plānots attīstīt no Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) fonda līdzekļiem. Kontroles mehānismi būs atkarīgi no atbilstošā mācību līmeņa. Proti, klātienes semināram ar vidēja līmeņa pieredzi konkrētajā jomā potenciālajam dalībniekam e-vidē būs jāiepazīstas ar pamatdokumentiem, jāatbild uz kontroles jautājumiem. Pareizās atbildes aprēķinās sistēma procentuāli no vielas daudzuma.Pēc atbildēšanas uz kontroles jautājumiem, dalībnieks varēs reģistrēties klātienes semināram grupā atbilstoši viņa zināšanu līmenim.Savukārt attiecībā uz tiesu darbiniekiem, atkarībā no iegūtā līmeņa, tiem būs pieejamas uz kompetencēm bāzētas e-mācības. Sistēma automātiski piedāvās iziet vairākus pēc viņa kompetences un prasmēm atbilstošus seminārus.Papildus visiem, kas izmantos e-vides mācības, katra kursa beigās plānoti noteikti testa jautājumi.Lai uzlabotu apmācību kvalitāti, kā arī radītu pieeju apmācību materiāliem tiem profesionāļiem, kuri noslodzes dēļ nespēja apmeklēt visus nepieciešamos un interesējošos apmācību seminārus, ir veicami pasākumi attiecībā uz apmācību formu un satura dažādošanu, īpašu uzmanību pievēršot e-mācībām un to satura pieejamībai elektroniskā veidā.Lai apmācību materiālus izmantotu iespējami efektīvāk un aptvertu pēc iespējas lielāku interesentu loku, būtu jāattīsta apmācību satura pieejamība tiešsaistē, tajā skaitā interaktīvās apmācības. Apmācību satura pieejamība nodrošina arī iespēju ātri un efektīvi atmiņā atsvaidzināt arī jau apmeklēta apmācību semināra saturu, savukārt videoapmācību vai audio datnes marķēšana nodrošina konkrēta notikuma, kuru vēlas noskatīties persona, ātru un ērtu atrašanu.Paplašinot e-apmācību saturu, nepieciešams arī risināt jautājumu par e-apmācību informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk – IKT) platformas izveidi, lai nodrošinātu e-apmācību efektīvu ieviešanu un izmantošanu.1.3. Apmācību programmu izstrāde, to saturs un mērķauditorijaLTMC ietvaros ir izveidota mācību programmas izstrādes darba grupa, kuras kompetencē ietilpst ikgadējās mācību programmas izstrāde tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Minētā darba grupa sastāv no četrām apakšgrupām – krimināltiesību, civiltiesību, starptautisko tiesību (arī cilvēktiesību) un administratīvo tiesību apakšgrupas. Katrā no minētajām apakšgrupām ietilpst tiesneši un attiecīgo nozaru speciālisti, tajā skaitā prokurori, advokāti, valsts pārvaldes iestāžu darbinieki. Atbilstoši mācību programmas izstrādes darba grupas nolemtajam mācību programma tiesnešu un tiesu darbinieku mācībām 2013. un 2014.gadam paredzēta šādām mērķauditorijas kategorijām: 1) jaunie tiesneši; 2) izmeklēšanas tiesneši; 3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneši (ar stāžu virs viena gada (tiesneši, kuri skata krimināllietas; tiesneši, kuri skata civillietas; tiesneši, kuri skata krimināllietas un civillietas)); 4) apgabaltiesu Krimināllietu kolēģijas tiesneši; 5) apgabaltiesu Civillietu kolēģijas tiesneši; 6) administratīvo tiesu tiesneši; 7) zemesgrāmatu nodaļu tiesneši; 8) tiesu priekšsēdētāji; 9) zemesgrāmatu nodaļu priekšsēdētāji; 10) jaunie tiesneša palīgi; 11) tiesneša palīgi; 12) tiesas sēžu sekretāri; 13) kancelejas vadītāji; 14) tiesas tulki; 15) zemesgrāmatu nodaļas tiesneša palīgi un konsultanti; 16) tiesu un zemesgrāmatu arhivāri. Katrai no minētajām mērķauditorijas kategorijām mācību programmā tiek noteikts konkrēts mācību saturs.No 2013.gada mācību programma sastāv no 8 tiesību blokiem, kas balstīti uz tematisko pieeju: krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību bloks; civiltiesību un civilprocesuālo tiesību bloks; administratīvo tiesību un administratīvā procesa tiesību bloks; cilvēktiesību un starptautisko tiesību bloks; vispārējo nodarbību bloks; prasmju semināri tiesnešiem un tiesu darbiniekiem; tematiskie semināri; jauno tiesnešu mācības; papildus no TA līdzekļiem finansēt …