Par konceptuālo ziņojumu "Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus…

Ministru kabineta rīkojums Nr. 286 Rīgā 2016. gada 5. maijā (prot. Nr. 21 34. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ieviešanu"

Ministru prezidents Māris Kučinskis Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Ministru kabineta 2016. gada 5. maija rīkojums Nr. 286) KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ieviešanu Izglītības un zinātnes ministrija 2016 Satura rādītājs 1. Kopsavilkums 2. Problēmas vai situācijas apraksts 2.1. Stratēģiskais ietvars 2.2. Datu uzskaites problemātika 2.3. Veiktie pētījumi ex-ante nosacījuma izpildes nodrošināšanai 2.3.1. Jaunu izaicinājumu un to risināšanas iespēju identificēšana un analīze, kas ietekmē pieaugušo (18-24) iesaistīšanos (atgriešanos) mācīšanās mūža garumā. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 2014.

2.3.2. Pētījums par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem. Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014.

2.3.3. Pētījums par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai. SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.

2.3.4. Secinājumi par pētījumu rezultātiem 2.4. Līdz šim īstenotie pasākumi PMP riska grupas izglītojamiem 2.5. Citu ES valstu pieredze PMP risku prevencijā 2.6. Teritoriālā vajadzību analīze 3. Risinājums 3.1. Politikas alternatīvas 3.2. Datu ieguve, uzskaite un analīze 3.3. Priekšlikums 8.3.4.SAM ieviešanai 3.3.1. Pieejamais finansējums 8.3.4.SAM ietvaros 3.3.2. Atbalstāmās darbības 3.3.3. Mērķa grupa 3.3.4. Sasniedzamie rezultāti 3.3.5. Ieviešanas shēma 3.3.6. Laika grafiks un projekta vadības nodrošināšanai nepieciešamie resursi 3.4. Papildinātība ar citiem atbalsta pasākumiem attiecīgajai mērķa grupai 4. Ietekme uz problēmas risināšanu 5. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu LIETOTIE SAĪSINĀJUMI CSP - Centrālā statistikas pārvalde Darbības programma - Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"

DPP - Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājums Eiropa 2020 - Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei ES - Eiropas Savienība ESF - Eiropas Sociālais fonds Ex-ante nosacījums - 10.1.ex-ante nosacījums "Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus"

IAP 2020 - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam IKVD - Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM - Izglītības un zinātnes ministrija NEET jaunietis - jaunietis, kas nav iesaistīts ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - nevalstiskās organizācijas NRP - Nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai Partnerības līgums - Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam1 PMP - priekšlaicīga mācību pārtraukšana PMP jaunieši - izglītību priekšlaicīgi pametušie jaunieši (no angļu val. - early school leavers2) SAM - specifiskais atbalsta mērķis VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra VIIS - Valsts izglītības informācijas sistēma VISC - Valsts izglītības satura centrs 8.3.4.SAM - 8.3.4.specifiskais atbalsta mērķis "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus"

Konceptuālais ziņojums ir sagatavots, lai nodrošinātu Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam 1.pielikumā "Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi nacionālā līmenī" noteiktā 10.1.ex-ante nosacījuma "Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165.pantā noteiktos ierobežojumus" izpildi. Ex-ante nosacījums paredz izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus preventīviem pasākumiem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai, kā arī veikt uzlabojumus Valsts izglītības informācijas sistēmā.

Lai nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi un sagatavotu pierādījumos balstītus priekšlikumus 8.3.4.SAM atbalstāmajām darbībām, tika analizēta pieejamā informācija par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu Latvijā (galvenokārt, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes dati), kā arī veikti vairāki pētījumi, kas ļāva identificēt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas jautājumā iesaistīto pušu viedokli:

Konceptuālajā ziņojumā ir aprakstītas divas grupas, kas ir saistītas ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu:

Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un ekspertu vērtējumu, pēdējie minētie ir augsta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupa.

Attiecīgi ziņojumā ir ietverti galvenie pētījumu rezultāti, secinājumi, kā arī sniegti priekšlikumi gan sistēmiskām, gan tiešām uz mērķa grupu vērstām preventīvām un intervences darbībām, lai samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. Lielākā daļa atbalstāmo darbību tiek plānotas piesaistot 8.3.4.SAM finansējumu, kas sastāda 39 812 375 euro, t.sk.

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums 33 840 518 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums - 5 971 856 euro apmērā.

Balstoties uz konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu 8.3.4.SAM atbalstāmajām darbībām, Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumu grozījumiem Darbības programmā attiecībā uz 8.3.4.SAM. Pēc grozījumu apstiprināšanas Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Eiropas Savienības fondu Izglītības, prasmju un mūžizglītības prioritārā virziena apakškomitejā 8.3.4.SAM ieviešanas uzsākšanai nepieciešamos dokumentus (projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un Ministru kabineta noteikumus par 8.3.4.SAM ieviešanu) (indikatīvi 2016.gada aprīlis). Indikatīvais 8.3.4.SAM projekta uzsākšanas termiņš ir 2017.gada 1.ceturksnis.

Līdz ar to, mērķi un pasākumi PMP novēršanai ir iekļauti gan ES līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, gan arī nacionāla līmeņa dokumentos. "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" tika apstiprināta Eiropadomē 2010.gada 17.jūnijā. 2010.gada jūnijā Viens no stratēģijas "Eiropa 2020" pieciem pamatmērķiem ir līdz 2020.gadam samazināt PMP līmeni ES līdz mazāk nekā 10%. Virzība uz šī mērķa sasniegšanu tiek atspoguļota nacionālajās reformu programmās "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, ko dalībvalstis ik gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai. Latvijas Nacionālajā reformu programmā noteiktais mērķis skolu nepabeigušo jauniešu (18-24 gadu vecumā) īpatsvaram ir 13,4% 2020.gadā. Ņemot vērā līdzšinējo mērķa rādītāja sasniegšanas progresu (no 15,5% 2008.gadā līdz 8,5% 2014.gadā), Latvija 2015.gada Nacionālajā reformu programmā izvirzīja jaunu mērķi 2020.gadam - 10%. Tomēr Latvijas Nacionālajā reformu programmā ir norādīts, ka pastāv vērojamas atšķirības reģionālajā griezumā, kā arī atšķirības dzimumu dalījumā. "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" (apstiprināts Saeimā 2005.gada 26.oktobrī) ir ilgtermiņa konceptuālais dokuments, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli, uzsverot zināšanas, gudrību un prasmi un to izmantošanu kā izaugsmes resursu. Prioritārais ilgtermiņa uzdevums ir uzlabojumi izglītības sistēmā, t.sk. nodrošinot ikvienam garantētu iespēju iegūt vidējo izglītību. "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam" (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) kā hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ietver atziņu par paradigmas maiņas nepieciešamību izglītībā un uzsver nepieciešamību samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, nosakot mērķi līdz 2030.gadam samazināt "pirms laika skolu pametušo īpatsvaru" līdz mazāk nekā 10%. "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam" (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas nosaka vidēja termiņa prioritātes arī izglītības jomā, t.sk. mērķi skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvaram 18-24 gadus vecu iedzīvotāju vidū 2020.gadā - 10%. "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" (apstiprināts Saeimā 2014.gada 22.maijā) ir hierarhisi augstākais izglītības nozares attīstības plānošanas dokuments. Lai īstenotu praksē iekļaujošas izglītības pamatprincipus, IAP 2020 rīcības virziens "1.4. Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska

mazināšana" paredz cita starpā aktivitātes, kas ir vērstas uz sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu apzināšanu izglītības iestādēs, kā arī ārpus tām, izglītības neapguves cēloņu identificēšanu, kā arī pasākumu izstrādi identificēto cēloņu novēršanai vai mazināšanai, t.sk. ar ES fondu atbalstu. IAP 2020 tiek uzsvērts, ka veicams nopietns darbs, lai līdz 2020.gadam nodrošinātu prevencijas pasākumus tiem izglītojamajiem, kam draud izglītību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks, kā arī turpinātu kompensējošo pasākumu kā otrās iespējas izglītības piedāvājuma īstenošanu.

Viens no plānotajiem instrumentiem IAP 2020 noteikto uzdevumu izpildē ir ESF atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, ko plānots sniegt Darbības programmas 8.3.4.SAM ietvaros. Lai nodrošinātu minētā atbalsta ieviešanu, IZM jānodrošina Partnerības līguma 1.pielikumā "Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi nacionālā līmenī" ietvertā 10.1.ex-ante nosacījuma izpildi, kas paredz izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus PMP preventīviem pasākumiem, kā arī veikt uzlabojumus VIIS. Ex-ante nosacījuma izpilde nodrošinās iespēju piesaistīt ESF finansējumu 33 840 518 euro apmērā.

Ja IZM neizpildīs ex-ante nosacījumu, pastāv risks nenodrošināt atbalstu preventīvaiem pasākumiem PMP samazināšanai.

Papildus šim, ex-ante nosacījuma neizpildes gadījumā Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu par minētā finansējuma novirzīšanu citiem Darbības programmas specifiskajiem atbalsta mērķiem.

2.2. Datu uzskaites problemātika Saistībā ar PMP definīciju ES dalībvalstu vidū nav vispārējas vienprātības. Daļa ES valstu minētās problēmas raksturošanai lieto terminu "agrīna izstāšanās no izglītības un apmācības", ar agrīnu izstāšanos saprotot izglītības ieguves pārtraukšanu pirms vidējās izglītības ieguves. Ar terminu "priekšlaicīga mācību pārtraukšana" savukārt tiek raksturota iesāktās izglītības programmas pārtraukšana, piemēram, skolas pamešana semestra vidū.7 Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana - būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020) termins "priekšlaicīga mācību pārtraukšana" ietver visas mācību un apmācības pārtraukšanas formas, pirms ir pabeigta augstākā līmeņa vidusskolas izglītība vai tai līdzvērtīga profesionālā izglītība vai apmācība.

Vairākums ES valstu, t.sk. Latvija, izmanto Eurostat definīciju, kur minēti 18-24 gadus veci jaunieši, kuri ir pabeiguši pamatizglītību vai ieguvuši zemāka līmeņa izglītību un kuri pēc tam vairs nemācās un neapgūst profesiju.8 Vienlaikus, Izglītības likuma 4.pantā ir minēts, ka obligāta ir bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Latvijā pastāv divas ar PMP risku saistītas mērķa grupas:

1.1) Informāciju par obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, apkopo IKVD atbilstoši Ministru kabineta 23.04.2012. noteikumu Nr.225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums"

4.2.punktā noteiktajam uzdevumam un saskaņā ar Ministru kabineta 04.08.2009. noteikumos Nr.871 "Obligātā izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr.871) noteikto.

Datu ievadīšana un informācijas apkopošana notiek VIIS. Pildot noteikumu Nr.871 4.punktā noteikto un pamatojoties uz IKVD rakstisku iesniegumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde reizi ceturksnī (līdz 1.janvārim, 1.aprīlim, 1.jūlijam, 1.oktobrim) elektroniski sniedz informāciju IKVD par visiem bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. IKVD no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņemto informāciju importē VIIS, salīdzina ar VIIS pieejamo izglītojamo sarakstu un informē pašvaldības par datu aktualizācijas nepieciešamību. Savukārt pašvaldību atbildīgie darbinieki sadarbībā ar izglītības iestādēm, bāriņtiesām, pašvaldību sociālajiem dienestiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēm, dzimtsarakstu nodaļām, valsts un pašvaldības policiju, apsekojot bērna dzīvesvietu klātienē, telefoniski un pa pastu, iegūstot informāciju no bērna vecākiem, radiniekiem, kaimiņiem un citiem sabiedrības locekļiem, noskaidro iemeslus, kādēļ konkrētais bērns nav reģistrēts izglītības iestādē, un ievada šo informāciju VIIS sadaļā "bērna individuālie dati".

Nepieciešamības gadījumā notiek sazināšanās arī ar ārvalstu institūcijām vai ārvalstīs dzīvojošiem bērna radiniekiem. Pēc bērna atrašanās vietas noskaidrošanas pašvaldības kārto jautājumu par viņa mācībām izglītības iestādē vai veic citas darbības obligātās izglītības ieguves nodrošināšanai. Informācija par veiktajām darbībām obligātās izglītības ieguves nodrošināšanai tiek uzkrāta VIIS.

Gada nogalē IKVD apkopo pašvaldību VIIS sniegto informāciju un sagatavo ikgadējo ziņojumu par obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā. Ziņojums tiek iesniegts IZM, kā arī nosūtīts CSP un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, vispārēja rakstura informācija tiek sniegta arī plašsaziņas līdzekļiem.

Saskaņā ar IKVD ziņojumu11, 2014./2015.mācību gadā 15 693 bērni nebija reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, t.sk. 12 948 bērni bija izbraukuši no valsts.

1.attēls Avots: IKVD 2.attēls Avots: IKVD 3.attēls Avots: IKVD 1.tabula Obligātā izglītības vecuma bērni, kuri 2014./2015.mācību gadā nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā Statuss (pašvaldību sniegtā informācija) Skaits Izbraucis no valsts 12 948 Pašvaldībai nav informācijas 427 Uzturēšanās atļauja, citas valsts pilsonis 1655 Anulēta deklarētā dzīvesvieta 186 Citu iemeslu dēļ neapmeklē izglītības iestādi 70 Invalīds 13 Bezvēsts prombūtnē 44 Adoptēts (uz ārzemēm) 46 Ilgstoši slimojošs 1 Pašvaldība nav norādījusi statusu 92 Iebraucis no ārvalstīm 0 Pašvaldība noskaidro situāciju 211 Kopā 15 693 Avots: IKVD, 08.01.2015.

IKVD analīze liecina, ka kopējais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits palielinās (1.attēls), īpaši pieaugot to bērnu skaitam, kuri pēc pašvaldību rīcībā esošās informācijas ir izbraukuši no valsts (2.attēls). Tomēr šādu pieaugumu noteicis arī fakts, ka vairākas pašvaldības šogad ir noskaidrojušas informāciju par bērniem, kuriem iepriekšējos gados bijis norādīts statuss "Pašvaldībai nav informācijas" vai arī iepriekšējos gados pašvaldība bērna statusu nebija norādījusi vispār (3.attēls). Tādējādi, faktiski valstī ir nepilni 800 bērni, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs un par kuriem pašvaldībām nav informācijas vai tās šādu informāciju nav norādījušas (1.tabula). Papildus tam vēl 70 bērni nav reģistrēti izglītības iestādēs "citu iemeslu dēļ", par ko informācijas trūkuma dēļ nav iespējams spriest.

1.2) 2014. un 2015.gadā IKVD apkopoja arī datus par izglītojamiem, kuri ir reģistrēti izglītības iestādēs, bet kuri neattaisnotu iemeslu dēļ kavē vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī. Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi" (turpmāk - noteikumi Nr.89) 7.punktā noteikts, ka izglītības iestādei nekavējoties rakstiski jāinformē par izglītību atbildīgā institūcija pašvaldībā, ja izglītojamais vairāk kā trīs mācību dienas nav apmeklējis pirmsskolas izglītības iestādi vai vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī vispārējās vai profesionālās izglītības iestādi, un izglītības iestādei nav informācijas par neierašanās iemeslu vai iemesls nav uzskatāms par attaisnojošu. Pašvaldības institūcijas atbilstoši kompetencei noskaidro izglītības iestādes neapmeklēšanas cēloņus, koordinē to novēršanu un, ja nepieciešams, nosūta attiecīgo informāciju sociālajam dienestam, bāriņtiesai un citām institūcijām. Tomēr informācija par neattaisnotiem kavējumiem un pašvaldības darbībām kavējumu novēršanai netiek ievadīta VIIS, tādēļ atbildīgajām valsts institūcijām tā ikdienā nav pieejama.

Turklāt OECD ziņojumā norādīts, ka vairāk kā 60% izglītojamo neattaisnoti kavē stundas, līdz ar to Latvija ir 1.vietā pētījumā iesaistīto valstu vidū šajā jomā. Neattaisnotiem kavējumiem ir korelācija ar izglītības kvalitāti.12 Lai izpētītu neattaisnoto kavējumu daudzumu, cēloņus un iespējamo PMP risku, IKVD 2014. un 2015.gadā veica datu analīzi "Vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo kavējumi un rīcība to novēršanai" un "Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kavējumi un rīcība to novēršanai", aptaujājot izglītības iestāžu vadītājus un izglītojamos, noskaidrojot pašvaldību rīcību neattaisnotu mācību stundu kavējumu novēršanai, apzinot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un VISC rīcībā esošo informāciju par veikto darbu (tostarp atbalstu izglītības iestādēm) neattaisnotu mācību stundu kavējumu novēršanā. Katras izpētes gaitā tika apkopoti iegūtie dati un sagatavots ziņojums, izstrādājot priekšlikumus valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu darbības pilnveidei.

2.tabula Neattaisnoti kavējumi Latvijas izglītības iestādēs 2013./2014. mācību gada 2.semestrī un 2014/2015. mācību gadā līdz 1.martam(dati no 119 pašvaldībām) Avots: IKVD IKVD apkopotie dati liecina, ka kopumā izglītojamo skaits, kas neapmeklēja izglītības iestādi 2014./2015.mācību gada 1.semestrī salīdzinājumā ar 2013./2014.mācību gada 2.semestri, samazinājās.

Šo var skaidrot ar skolēnu tendenci vairāk kavēt stundas 2.mācību semestrī. Vienlaikus nevar novērtēt abu mācību gadu 2.semestra statistiku, ņemot vērā, ka 2014./2015.mācību gada dati ir uz 1.martu.

IKVD situāciju apkopoja arī reģionālajā griezumā.

3.tabula Neattaisnoti kavējumi Latvijas izglītības iestādēs 2013./2014.mācību gada 2.semestrī un 2014./2015.mācību gadā līdz 1.martam plānošanas reģionos(dati no 119 pašvaldībām) Avots: IKVD 1.* 2013./2014. mācību gada 2.semestris 2.* 2014./2015. mācību gada 1.semestris 3.* 2014./2015. mācību gada 2.semestris (līdz 1.martam) PR* - plānošanas reģions K* - Kurzemes plānošanas reģionā kopā - 3292 L* - Latgales plānošanas reģionā kopā - 1765 R* - Rīgā kopā - 1031 RR* - Rīgas plānošanas reģionā kopā - 2105 V* - Vidzemes plānošanas reģions - 2401 Z* - Zemgales plānošanas reģions - 1891 Apkopojot IKVD ziņojumā sniegto informācija par pašvaldību viedokli par problēmām kavējumu uzskaitē, tika identificēti šādi iemesli:

Resursu (cilvēku, finanšu, laika) nepietiekamība pēc pašvaldību sniegtās informācijas arī traucē īstenot preventīvus pasākumus izglītojamo kavējumu uzskaitē un novēršanā. Vairākas pašvaldības atsaucas uz skolu tīkla optimizācijas rezultātiem - ja skola ir tālu no mājām, to biežāk kavē. Viena pašvaldība minējusi, ka audzēkņu nokļūšanai līdz pirmsskolas iestādei traucē tas, ka skolēnu brīvdienu laikā pagastu pārvaldes nenodrošina transportu pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu pārvadāšanai.

Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par izglītojamā neattaisnotiem kavējumiem un to iemesliem, ikgadēju monitoringu PMP mazināšanas politikas rezultātu analīzei un izstrādātu preventīvu pasākumu PMP riska mazināšanai plānus, nepieciešama attiecīgu datu nodrošināšana VIIS.

Izvērtējot datu analīzi par tipiskākajiem neattaisnoto kavējumu iemesliem, 2015.gada septembrī tika veikts VIIS papildinājums neattaisnoto kavējumu monitoringam. Papildinājumu rezultātā ar jauniem aizpildāmajiem laukiem tika pilnveidota jau esošā VIIS sadaļa "Ilgstoši neattaisnotie kavējumi", nodrošinot iespēju atzīmēt neattaisnoto kavējumu ilgumu, pamatiemeslus un atvasinātos jeb apakšiemeslus:

Papildus minētajiem iemesliem VIIS iespējams brīvā formā norādīt citus iemeslus, ja tie atšķiras no piedāvātajiem variantiem. Taču jāatzīmē, ka šobrīd nedz pašvaldībām, nedz izglītības iestādēm nav normatīvajos aktos uzdots pienākums minēto informāciju regulāri un precīzi ievadīt VIIS, kā arī valstī nav atbildīgās institūcijas, kuras kompetencē būtu neattaisnoto kavējumu monitorings un regulāra darbība kavējumu novēršanai.

2.3. Veiktie pētījumi ex-ante nosacījuma izpildes nodrošināšanai Lai nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi, IZM veica arī padziļinātus pētījumus:

2.3.1. Jaunu izaicinājumu un to risināšanas iespēju identificēšana un analīze, kas ietekmē pieaugušo (18-24) iesaistīšanos (atgriešanos) mācīšanās mūža garumā15. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 201416.

Pētījums tika veikts ar mērķi sniegt rekomendācijas sistēmas izveidei, kas veicinātu mūžizglītību un samazinātu PMP risku.

Pētījuma ietvaros tika konstatēti vairāki PMP iemesli, kuri dažādiem jauniešiem var izpausties atšķirīgās kombinācijās: grūtības darba un mācību apvienošanā, ierobežota piekļuve izglītības iestādei, finansiālās problēmas, negatīva mācību pieredze, mācību organizācija, nepieciešamība mācīties savā tempā un vietā, nepieciešamība mācīties kā pieaugušajiem, vēlme mācīties darbavietā un darbavietai, nepietiekami attīstītas mūžizglītības prasmes.

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, reģionālajā griezumā tika identificētas dažādas PMP problēmas - Vidzemē aptaujātie jaunieši kā galvenos iemeslus, kāpēc ir pametuši mācības, minēja grūtības apvienot mācības ar darbu un augstas transporta izmaksas. Rīgas reģionā jaunieši kā PMP galvenos iemeslus minēja nespēju apvienot mācības ar darbu, atbildību pret ģimeni, hobijus. Rīgas reģionā jaunieši labprāt izvēlas vakarskolas, jo vēlas mācīties "kā pieaugušie, nevis kā bērni". Pētījumā secināts, ka Rīgas izglītība iestādēm ir īpaši raksturīgi, ka pedagogi vairāk strādā ar talantīgajiem izglītojamiem, līdz ar to novārtā paliek izglītojamie, kuriem nepieciešama individuāla pieeja. Kurzemē un Zemgalē kā galvenais PMP iemesls norādīts nespēja savienot darbu ar mācībām, īpaši akcentējot darbu ārzemēs. PMP iemesli Latgalē, ir saistīti ar dzīves apstākļiem un ekonomisko situāciju līdzīgi kā Vidzemē (Gulbenes un Madonas pašvaldības) un akadēmiskiem iemesliem (satura neapgūšana), kas ir saistīti ar neregulāru skolas nodarbību apmeklēšanu un fiziskām mācību vietas piekļuves grūtībām (liels attālums, veselības problēmas, slikta emocionālā pašsajūta). Šādi iemesli norāda uz vispārīgu nepieciešamību izstrādāt integrētu sociālās un izglītības politikas stratēģiju, ņemot vērā, ka katrā atsevišķā PMP gadījumā ir dažādi iemesli, kas veido dažādas kombinācijas, ieskaitot garīgo veselību, attiecības ar skolotājiem un vienaudžiem, personas adekvātumu, emocijas u.c., taču ne vienmēr šiem iemesliem ir akadēmisks raksturs.

Pētījuma rezultātā secināts, ka PMP nosaka dažādu iemeslu daudzveidīgas kombinācijas, un tām ne vienmēr ir ar izglītību un mācībām saistīts raksturs. Tāpat arī secināts, ka PMP novēršana prasa uzlabojumus ne tikai izglītības, bet arī sociāli ekonomiskajā politikā (ekonomikas izaugsme, pasākumi, lai cīnītos pret nabadzību un uzlabotu veselību, un nodrošinātu efektīvu imigrantu un minoritāšu integrāciju sabiedrībā). Pētījuma rekomendācijās ir uzsvērts, ka ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp pasākumiem, balstoties uz izglītības sistēmu un tās prasībām. Jāveicina sadarbība starp izglītības iestādēm, pašvaldībām, valsts institūcijām.

Jauniešiem, kas ir PMP riska grupā vai jau ir pametuši mācības, jānodrošina pieeju alternatīviem izglītības veidiem (piemēram, elastīgam mācību veidam), kā arī citu nepieciešamo atbalstu. Pētnieki uzskata, ka ieviešot PMP preventīvus un kompensējošus pasākumus, jāpieturas pie šādiem principiem: individuālo spēju un talantu attīstība, labvēlīgas mācību vides nodrošināšana, atbalstošs pedagoģiskais personāls ar vēlmi nepieļaut, ka jaunietis priekšlaicīgi pārtrauc mācībās. Jāatzīmē, ka atbalsts individuālo spēju un talantu attīstībai ir plānots 8.3.2.2.pasākuma "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros.

2.3.2. Pētījums par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem17. Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014.

Pētījuma mērķis: balstoties uz oriģināliem kvantitatīviem datiem, sagatavot PMP riska grupas jauniešu vecumā no 13 līdz 18 gadiem raksturojumu un identificēt PMP iemeslus un riskus, lai ieviestu jaunus un pilnveidotu esošos atbalsta pasākumus šādu risku mazināšanai un novēršanai. Pētījuma ietvaros tika veiktas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu darbinieku kvantitatīvās elektroniskās aptaujas. Mērķa grupa: vispārējās un profesionālās dienas izglītības iestādes, kur mācās jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem (7.-9.klase, 10.-12.klase, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi). Pētījuma ietvaros tika atklāts, ka starp biežāk minētajiem PMP riska faktoriem izglītības iestāžu pārstāvji norāda regulārus mācību kavējumus (7.-9.klase - 86%, 10.-12.klase - 83%, profesionālās izglītības iestādes - 92%), zemu vecāku iesaistes līmeni bērnu audzināšanā (7.-9.klase - 87%; 10.-12.klase - 67%; profesionālās izglītības iestādes - 96%), ekonomiskos faktorus, t.sk. zemu ģimenes ienākumu un materiālo stāvokli un nepieciešamību savienot mācības ar darbu (7.-9.klase - 48%; 10.-12.klase - 67%; profesionālās izglītības iestādes - 92%), kā arī mācīšanās grūtības jeb zemu sekmju līmeni (7.-9.klase un 10.-12.klase - 74%; profesionālās izglītības iestādes - 83%). Citi PMP riska faktori tiek minēti arī atkarības vielu lietošana (īpaši vidējās izglītības pakāpē), nelabvēlīga sociālā vide, kā arī fakts, ka Latvijā vidējās izglītības ieguve nav obligāta.

Balstoties uz izglītības iestāžu pārstāvju viedokli, var secināt, ka dažādām mērķa grupām nepieciešami atšķirīgi atbalsta pasākumi PMP problēmas mazināšanai un novēršanai.

4.attēls Atbalsta pasākumi PMP problēmas mazināšanai un novēršanai Atbildes "ļoti būtisks".

Ar *) atzīmētie atbalsta pasākumi iekļauti anketā tikai vidusskolām un profesionālajām izglītības iestādēm Avots: BSZI pētījums Attēls parāda, ka pēc izglītības iestāžu pārstāvju domām, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem un 10.-12.klašu skolēniem vissvarīgāk būtu nodrošināt mācību stipendijas, ceļa izdevumus nokļūšanai līdz skolai, kā arī ēdināšanas un internāta izdevumus. Savukārt 7.-9.klašu skolēnu PMP risku prevencijai jānodrošina pašvaldības atbalsta personāla iesaistīšanās problēmu situācijas gadījumos, svarīgi būtu nodrošināt ceļa izdevumu un ēdināšanas izdevumu segšanu, kā arī uzlabot skolas vidi, sniedzot atbalsta pasākumus skolas atbalsta personālam konfliktējošu attiecību risināšanai, un nodrošinot papildu darbu ar skolēnu mācību vielas apguvei.

Pētījuma secinājumos tika atzīmēts:

Savukārt 7.-9.klašu skolēniem salīdzinoši nozīmīgāki mācību kavējumu iemesli ir vecāku ilgstoša prombūtne un nesaskaņas ar klases vai skolas biedriem.

Arī Rīgas domes Labklājības departamenta pasūtītajā pētījumā "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū"(2014) 18 20% aptaujāto 15 un 16 gadīgo jauniešu atbildējuši, ka kavējuši skolu "nobastojot", savukārt citu iemeslu dēļ skolu ir kavējuši 56% 9.-10.klašu audzēkņi. Tas nozīmē, ka neattaisnotu kavējumu ikgadējs monitorings un šo kavējumu iemeslu apzināšana ir nepieciešama, lai, tostarp, novērstu PMP.

2.3.3. Pētījums par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai.

SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.

Pētījuma mērķis bija, balstoties uz oriģināliem kvantitatīvajiem (PMP jauniešu aptaujas) un kvalitatīvajiem (ekspertu intervijas) datiem, kā arī uz iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem, identificēt PMP iemeslus, riskus un noteikt nepieciešamos preventīvos pasākumus PMP risku mazināšanai jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Pētījuma ietvaros tika veiktas 5 ekspertu intervijas un aptaujāti 318 PMP jaunieši.

Pētījuma ietvaros apstiprinājās iepriekšējos pētījumos izvirzītais secinājums, ka PMP iemesli nav skatāmi atrauti viens no otra, tos veido dažādu, vairāku faktoru kopas, kur kāds no iemesliem var būt būtiskāks, bet tikai retos gadījumos - vienīgais. Kā četrus biežāk identificētos un tādējādi par galvenajiem interpretējamos PMP iemeslus jāmin - motivācijas trūkums mācīties (15%), vēlme sākt strādāt algotu darbu (13%), grūtniecība un/vai laulības (12%), nepatika mācīties (12%). Šie dati liecina, ka PMP problemātiku veido plašs saistītu tēmu loks - gan izglītības kvalitāte, gan ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis, gan jauniešu vērtīborientācija u.c.. Tas savukārt nosaka nepieciešamību PMP problēmas risinājumus izstrādāt un īstenot kā kompleksas un kontekstuālas aktivitātes.

Visus aptaujas anketā iekļautos PMP iemeslus iespējams grupēt noteiktās tematiskajās faktoru grupās un analizēt plašāku tēmu kontekstā. Veicot šādu apkopojošu datu analīzi, secināms, ka vairākums jauniešu (65%) kā PMP iemeslus norāda dažādus faktorus, kas saistīti ar mācību darbu (piem., motivācijas trūkums mācīties, nepatika pret konkrētiem mācību priekšmetiem, daudz mācību kavējumu/ daudz mācību parādu, pārāk liela slodze skolā), skolas vidi. Salīdzinoši bieži tiek minēti arī dažādi sociālās vides un veselības faktori (39%), kā arī ekonomiskie apsvērumi (38%). Katrs ceturtais PMP jaunietis norādījis uz sociālo attiecību iemesliem. Ar vecākiem saistītus iemeslus min tikai 3% aptaujāto.

Būtiski pieminēt, ka no 68% PMP jauniešu savu lēmumu pārtraukt mācības ir ar kādu apsprieduši, turklāt 56% no viņiem - ar vecākiem.

5.attēls PMP iemesli kopumā - riska faktoru kopas (%) Kas bija tie iemesli, kādēļ neturpināji mācības pamatskolā vai pēc pamatskolas? Atzīmē visas Tev atbilstošās atbildes!

Avots: SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia" pētījums Ekspertu intervijas rezultāti parāda, ka lielākā daļa intervēto ekspertu tieši vai netieši norāda, ka PMP ir korelācija ar sociāli ekonomisko situāciju ģimenēs un valstī kopumā. Tāpat gandrīz visi intervētie eksperti norāda uz dažādiem faktoriem, kas saistīti ar skolas un mācību vidi. Mācību motivācijas trūkums jauniešiem ir viens no iemesliem, ko kā būtisku identificē eksperti, tomēr vienlaikus arī norādot, ka motivācijas trūkums ir sekas, nevis iemesls, un PMP iemeslus būtiski analizēt padziļināti, meklējot motivācijas trūkuma cēloņus. Visbiežāk kā šādus cēloņus eksperti min - pedagogu darba kvalitāte, izglītības satura atrautība no ikdienas, praktiskās dzīves, bērnu un jauniešu neziņu un nepārliecinātība par to, ko vēlas savā dzīvē darīt. Gandrīz visi intervētie šādā aspektā arī uzsver skolas un skolotāju izšķirošo lomu, norādot, ka ne vienmēr pedagogi spēj ieinteresēt jauniešus mācībās.

Pētījuma rezultāti kopumā liecina, ka PMP galvenās riska grupas ir 8.-9.klašu skolēni, 17-19 gadīgie jaunieši, zēni, tie, kas iegūst pamatizglītību, bet neturpina mācības tālāk, tie, kuriem ir vidējas vai sliktas sekmes, tie, kuriem ir kavējumi mācībās, tie, kuri saskaras ar veselības problēmām, agru grūtniecību, kā arī tie, kuri vēlas agrāk uzsākt darba gaitas.

Mācību motivācijas trūkums ir vienojošs PMP iemesls visām minētajām PMP riska grupām.

PMP iemesli nosacīti grupējami tādos, kas attiecas uz individuāliem faktoriem, un tādos, kas attiecas uz institucionāliem, sistēmiskiem faktoriem. Attiecīgi definējami un īstenojami arī atbalsta un prevencijas pasākumi. Šādu dalījumu var saukt arī par tiešo un netiešo PMP riska faktoru grupu pieeju - strukturālie un institucionālie risinājumi un pasākumi PMP problēmjautājumu ietekmē netieši (uzlabojot izglītības sistēmu, saturu, institucionālo struktūru kopumā, netieši tiek veikts arī PMP prevencijas darbs, uzlabojot jauniešu motivāciju mācīties, iespējas saņemt palīdzību problēmsituācijās utt.), savukārt individuālie risinājumi novērš konkrētus, praktiskus šķēršļus mācību turpināšanai.

Pētījumā secināts, ka starp institucionāliem atbalsta pasākumiem būtiskākie ir: (1) iesaistīto institūciju sadarbības modeļa izveide un ieviešana, tā darbības nepārtrauktības nodrošināšana, (2) PMP jauniešu reģistra un statistikas datu sistēmas izveide, regulāra aktualizācija un uzturēšana, kas ļauj identificēt individuālā (personas) līmenī PMP iemeslus, jauniešu sociāli ekonomisko stāvokli un citus rādītājus, (3) izglītības satura un pasniegšanas veida pilnveide,

Pētījumā ir izdalītas trīs politikas veidošanas alternatīvas:

1.alternatīva - PMP riska faktoru mazināšana, uzlabojot uzskaiti un PMP risku agrīnas identificēšanas iespējas;

2.alternatīva - PMP risku mazināšana, sniedzot materiālu atbalstu un palīdzību;

3.alternatīva - PMP risku mazināšana, izstrādājot individuālus atbalsta pasākumus.

Katra no piedāvātajām alternatīvām un tajās iekļautās aktivitātes (preventīvie un atbalsta pasākumi) risina kādu no būtiskiem PMP problemātikas aspektiem (datu apkopošana un uzskaite, finansiālais atbalsts, individuālas pieejas nepieciešamība), tādēļ pētījuma autori norāda, ka nevienu no tām nevar identificēt kā prioritāru. Pētījuma autori, balstoties uz pētījuma ietvaros intervēto ekspertu vērtējumu, iesaka īstenot visas alternatīvas un tajos iekļautos atbalsta pasākumus, to ieviešanu veicot paralēli - 1. alternatīvas īstenošana ļauj pilnveidot bāzes nepieciešamības efektīvai PMP prevencijas sistēmai (datu apkopošana un uzskaite, PMP risku agrīnas identificēšanas nodrošināšana, pašvaldību un atbalsta personāla kapacitātes celšana), 2. alternatīvas ieviešana nodrošina PMP negatīvo jau esošo seku mazināšanu un PMP potenciālo risku mazināšanu, savukārt 3. alternatīva vērsta uz ilgtspējīga PMP riska prevencijas modeļa ieviešanu, kas balstīts individuālā pieejā konkrētu PMP riska situāciju vai PMP seku identificēšanā un risināšanā.

2.3.4. Secinājumi par pētījumu rezultātiem Salīdzinot visu aprakstīto pētījumu rezultātus, konstatējams, ka izglītības iestāžu pārstāvju un PMP jauniešu viedokļi atšķiras - ja pirmie kopumā kā būtiskāku PMP riska faktoru minēja vecāku lomu un iesaisti bērnu audzināšanā, tad PMP jauniešu vērtējumā lielāka nozīme priekšlaicīgā mācību pārtraukšanā ir faktoriem, kas saistīti ar mācību un skolas vidi.

Tomēr abu - gan izglītības iestāžu pārstāvju, gan PMP jauniešu, skatījumā sociāli ekonomiskie faktori ir pietiekami nozīmīgi PMP aspektā.

Visu augstāk minēto pētījumu rezultāti liecina, ka kopumā PMP problemātiku veido plašs saistīto tēmu loks - gan izglītības kvalitāte, ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis, gan jauniešu un viņu vecāku vērtīborientācija u.c. Nepieciešams veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm, pašvaldībām, valsts institūcijām19, kā arī nepieciešams nodrošināt jauniešiem pieeju alternatīviem izglītības veidiem.

Plānojot atbalstu PMP mazināšanai, jāievēro vairāki principi: individuālo spēju un talantu attīstība, labvēlīgas mācību vides nodrošināšana, atbalstošs pedagoģiskais personāls ar vēlmi nepieļaut, ka jaunietis priekšlaicīgi pārtrauc mācībās.

Turklāt, izglītības iestāžu pārstāvju vērtējumā (Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014) attiecībā uz nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem PMP problēmas mazināšanā un novēršanā, papildus ekonomiska rakstura atbalstam (mācību stipendijas, ceļa izdevumu segšana, ēdināšana) minēta arī atbalsta pasākumu nepieciešamība skolas atbalsta personālam konfliktējošu attiecību risināšanai skolēnu starpā, starp skolēniem un skolotājiem (attiecībā uz 7.-9.klašu grupu - 40%; 10.-12.klašu grupu - 29%, uz profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem - 38%). Papildus tam, izglītības iestāžu pārstāvji minējuši arī nepieciešamību pašvaldības atbalsta personāla iesaistei problēmusituāciju (mācību pamešanas riska) gadījumos - kā ļoti būtisku šo pasākumu minējuši 47% gadījumu attiecībā uz 7.-9.klašu grupu, attiecībā uz 10.-12.klašu grupu un profesionālās izglītības iestādēm attiecīgi 26% un 33%.

Ievērojot pētījumā par politikas alternatīvu veidošanu secināto20, ka salīdzinoši bieži kā PMP riski tiek minēti dažādi sociālās vides faktori, starp būtiskākajiem ieteicamajiem institucionāliem atbalsta pasākumiem tiek minēta jauniešu NVO, jaunatnes centru, jauniešu klubu un citu līdzīgu organizāciju (arī jauniešu līderu) plašāka iesaiste PMP jautājumu apzināšanā un risināšanā. Minētais sasaucas ar pieminētā Latvijas Universitātes veiktā pētījuma secinājumu par nepieciešamību nodrošināt jauniešiem pieeju alternatīviem izglītības veidiem.

Jauniešu iesaistīšanās ārpus formālās izglītības aktivitātēs, t.sk. jauniešu NVO un to NVO, kas veic darbu ar jaunatni, organizētajās aktivitātēs, pamatojama arī ar promocijas darba "Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori" (Ieva Kārkliņa, Rīgas Stradiņa Universitāte, 2013; darba zinātniskais vadītājs: Dr.oec., prof.

Andrejs Geske) ietvaros veiktā pētījuma rezultātiem, kur konstatēts, ka izšķiramas "divu veidu trūcīgās ģimenes, kuras vieno līdzīgā ekonomiskā situācija, kamēr ģimenes sociālais, kultūras un cilvēkkapitāls, kā arī spējas tos konvertēt ir pilnīgi atšķirīgas" (I.Kārkliņa, 2013, 198.lpp.). Trūcīgo ģimeņu, kas veicina bērnu sociālo elastīgumu, pārstāvjiem piemīt t.s. "nemateriālie resursi un raksturīgas daudzveidīgas sociālā, kultūras un cilvēkkapitāla izpausmes, kuras (…) kompensē nepietiekama ekonomiskā kapitāla radītos ierobežojumus" (I.Kārkliņa, 2013, 198.lpp.). Otrā veida ģimenēm, kas neveicina bērnu sociālo elastīgumu, nepiemīt spējas, intereses vai motivācija dzīves kvalitātes uzlabošanai izmantot tās rīcībā esošos nemateriālos resursus. Promocijas darbā arī konstatēts, ka "līdz ar vairāku ģimenes kapitāla veidu apzināšanos un mijiedarbību indivīdu iespējas piepildīt savus mērķus paaugstinās." (I.Kārkliņa, 2013, 198.lpp.). Pētījumā arī secināts, ka ieguldījumi kultūras, cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā, t.sk. interešu izglītības aktivitāšu izmantošana, intereses radīšana par tīklošanos jeb kontaktu dibināšanu ne tikai savas kopienas ietvaros, bet arī ārpus tās, veicina bērnos tieksmi domāt par tālākizglītības iespējām, motivē izglītības ieguvei, iesaistei sabiedriskajā dzīvē.

Tādējādi, secināms, ka 8.3.4.SAM atbalsts plānojams daudzveidīgs - gan PMP riska grupas sociāli ekonomisko faktoru ietekmes mazināšanai, gan veicot uzlabojumus skolas/ mācību vidē un sniedzot audzēkņiem nepieciešamo individuālo atbalstu mācību vielas apguvē, kā arī sniedzot iespēju un motivējot iesaistīties jauniešu (NVO) iniciatīvās, gan veicot sistēmiskus uzlabojumus datu par PMP riskiem uzkrāšanā un attiecīgās informācijas apmaiņā skolas, pašvaldības un valsts līmenī. 8.3.4.SAM atbalsts vērsts uz PMP riska grupas izglītojamiem PMP riska mazināšanai (izvērstāka informācija šī ziņojuma 3.3.3.sadaļā "Mērķa grupa" un 3.pielikumā), tādejādi nošķirot un vienlaikus papildinot citu ES fondu specifisko atbalsta mērķu, piemēram, 8.3.2.SAM, 8.3.3.SAM un 8.3.5.SAM ietvaros, plānoto atbalstu.

2.4. Līdz šim īstenotie pasākumi PMP riska grupas izglītojamiem Lai veicinātu PMP samazināšanu, ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā DPP ietvaros atbalsts sniegts šādu apakšaktivitāšu īstenošanai:

Apakšaktivitātes īstenošanas ietvaros viengadīgajās un pusotrgadīgajās grupās līdz 2015.gada 31.augustam profesionālo kvalifikāciju iegūs 4000 audzēkņu.

Papildus DPP ietvaros sniegtajam atbalstam, valsts budžeta ietvaros netika īstenoti preventīvi, intervences un kompensējoši pasākumi PMP riska grupas samazināšanai, kas ir vērsi tieši uz mērķa grupu.

2.5. Citu ES valstu pieredze PMP risku prevencijā Pēc Eurostat datiem21, Eiropas valstīs PMP vidējais rādītājs 2014.gadā bija 11,3%, bet 27 ES valstīs identificētas būtiskas atšķirības gan rādītājos kopumā, gan arī PMP procentuālajā sadalījumā pēc dzimuma. Lai gan kopš 2000.gada PMP līmenis gandrīz visās ES dalībvalstīs ir samazinājies, atsevišķās valstīs šis rādītājs ir palielinājies. 2014.gada statistikas dati liecina, ka PMP rādītāji svārstījās no 2,7% Horvātijā un 4,4% Slovēnijā līdz 20,3% Maltā, 19% Īrijā un 21,9% Spānijā. PMP rādītāji dzimumu salīdzinājumā konsekventi ir augstāki jauniem vīriešiem (izņemot Rumāniju un Bulgāriju), un dzimumu grupu atšķirība ir diezgan nemainīga kopš 2000.gada. 27 ES valstīs vidēji ir tikai 76 meitenes uz katriem 100 zēniem, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši mācības. Vislielākā atšķirība ir Kiprā, Latvijā, Luksemburgā un Polijā, kur jaunie vīrieši pat divas reizes biežāk nekā jaunās sievietes pārtrauc mācības.

Eiropas valstis ir apņēmušās priekšlaicīgi mācības pārtraukušo jauniešu proporciju līdz 2020. gadam samazināt līdz mazāk nekā 10%.22 PMP risku prevencijas jomā Eiropas Komisijas pētījumos tiek uzsvērta nepieciešamība īstenot visaptverošu stratēģiju, tajā skaitā profilakses, iesaistes un kompensācijas pasākumus.23 Profilakse Viens no pamatjautājumiem ir PMP problēmas pārraudzība, koordinācija un starpsektorālā sadarbība. Nīderlandē PMP samazināšanas programmā sākot no 2008.gada ik pēc četriem gadiem tiek slēgti līgumi starp Izglītības ministriju un reģionu pašvaldībām par PMP samazināšanu un mērķfinansējumu. Katrs reģions, pilsēta, skola paši izvēlas pasākumus, kurus vēlas ieviest, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Programmas kopējais mērķis ir novērst PMP jau agrīnā stadijā kopīgā valsts, pašvaldības un skolas sadarbībā.

PMP samazināšanas programmas pārraudzību Nīderlandē īsteno Izglītības ministrijas struktūrvienība. Savukārt Austrijā 2012.gadā uzsāka īstenot nacionālo stratēģiju PMP jomā. Tā ir mērķēta uz savstarpēji saistītiem pasākumiem strukturālā līmenī (reformas un uzlabojumi skolu izglītības sistēmā), pasākumiem skolu līmenī (iniciatīvas skolu kvalitātes, kā arī mācīšanas un mācīšanās vides uzlabošanai), kā arī pasākumiem, kas atbalsta riska grupas jauniešus (apmācības/treniņi kā jauns valsts pasākums).24 Līdzīgi arī Luksemburgā un Francijā PMP problēmas profilaksei ir likts uzsvars uz starpinstitucionālo sadarbību, lai apkopotu un nodrošinātu PMP riska grupas jauniešiem nepieciešamo atbalstu.

PMP risku prevencijas jomā mērķorientētu pasākumu īstenošanai būtiski ir ticami un aktuāli dati par PMP riskam pakļautiem jauniešiem. Datu bāzes par PMP riskam pakļautiem jauniešiem ir izveidotas vairākās ES valstīs, bet tās atšķiras pēc datu apkopošanas, daudzveidības un pieejamības. Piemēram, Portugālē darbojas nacionāla datu bāze, kurā regulāri tiek apkopota skolu un sociālo dienestu informācija, kas ietver plašas ziņas par jaunieša vecumu, izglītības kvalitāti (kavējumi, vērtējumi, utt.), īpašām vajadzībām un prasmēm, sniegto sociālo atbalstu, informāciju par jaunieša vecāku profesiju, nodarbošanos un izglītības līmeni.

Nīderlandē katram jaunietim tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs, pēc kura jaunietim var sekot visa izglītības procesa laikā neatkarīgi no tā, vai tiek mainīta skola, pašvaldība vai reģions. Šī sistēma tiek administrēta valsts mērogā, tiek izmantota skolu finansējuma aprēķinam. Jaunieši, kuri ir reģistrēti Izglītības pamatdatu datubāzē (The Basic Record Database for Education (BRON)) kā skolas vecuma jaunieši, bet kuri neapmeklē izglītības iestādi vai profesionālos kursus un kuriem nav pamatkvalifikācijas, tiek identificēti kā PMP riska grupa. Igaunijā darbojas nacionālais reģistrs - Izglītības informācijas sistēma (EEIS), kur apkopota informācija par izglītības iestādēm, skolotājiem, skolēniem, iegūtajiem izglītības dokumentiem (atestātiem) un mācību grafiku. Pašvaldības var izmantot šo sistēmu, lai piekļūtu informācijai par savas teritorijas iedzīvotājiem un tiem bērniem un jauniešiem, kuri mācās citu pašvaldību skolās. Izglītības iestādēm ir pienākums ievadīt informāciju EEIS, kā arī precizitātes nolūkos regulāri pārbaudīt un atjaunot to. Reģistrs dod iespēju izsekot katra skolēna izglītības karjerai, profesijas iegūšanai un iesaistei darba tirgū.25 Lai identificētu PMP riska grupas un savlaicīgi uzsāktu preventīvās aktivitātes, virknē valstu tiek īstenoti "agrīnās brīdinājuma sistēmas" (early warning systems) pasākumi. Beļģijā kopš 2012.gada īsteno darbības plānu "Kavējumi un citas antisociālas uzvedības formas" (Truancy and other forms of anti-social behaviour), kā mērķis ir identificēt bērnus vecumā no 6 līdz 18 gadiem, kuri nepilda obligāto pienākumu apmeklēt mācību iestādi, pārbaudīt skolu apmeklējumu, lai identificētu PMP riska grupu. Ja vecāki nereaģē uz skolas aicinājumu nodrošināt bērna iekļaušanos izglītības sistēmā, tiek nodrošināts papildu sociālais atbalsts, lai atjaunotu saikni starp skolēnu, skolu un ģimeni. Ar līdzīgu mērķi Islandē Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija ir izstrādājusi "riska detektoru", lai novērstu PMP vidusskolās. Tā mērķis ir nodrošināt skolu speciālistiem sistemātisku pieeju un savlaicīgi noteikt riska grupas. Detektors galvenokārt balstās uz vidusskolēnu aptauju, kurā apkopo datus par skolēna iesaistīšanos mācību procesā, attieksmi pret mācībām, psiholoģisko pielāgotību un saskarsmes prasmēm. "Riska detektors" sākotnēji tika pārbaudīts 3 skolās, kurās bija augsts PMP līmenis, bet, saņemot pozitīvas atsauksmes, plānots šo pasākumu īstenot vēl 18 līdz 32 skolās.

Lai samazinātu PMP risku, viens no agrīniem pasākumiem ir uz otru gadu palikušo skolēnu skaita samazināšana.

Beļģijā 12 līdz 14 gadu veciem skolēniem, kuriem ir mācību problēmas, pirmajos divos pamatskolas gados tiek izveidots individuāls mācību plāns, kas ļauj apmeklēt papildu nodarbības, atgūt iekavēto mācību vielu un atgriezties ierastajā mācību procesā. Portugālē, savukārt, ieviests papildu mācību periods 4.-6. klašu skolēniem, kuri nav nokārtojuši eksāmenu portugāļu valodā un matemātikā, dodot iespēju saņemt papildu apmācības un atkārtoti kārtot pārbaudījumus. Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā un Lielbritānijā atstāšana uz otru gadu netiek piemērota, savukārt Grieķijā, Portugālē un Lihtenšteinā skolēni tiek atstāti uz otru gadu tikai izņēmuma gadījumos (piemēram, ilgstošas slimības gadījumā).26 Vēl viens būtisks PMP risku samazināšanas agrīns pasākums ir savlaicīga profesionālā orientācija. Francijā šādu lēmumu par tālāko akadēmisko vai profesionālo izglītību pieņem skolēns, viņa vecāki un skolas vadība. Šāds eksperiments uzsākts 117 mācību iestādēs, skolēnam sasniedzot 18 gadu vecumu, jo tiek uzskatīts, ka jaunietim izvēles trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas noved pie PMP, tā kā jaunieši ir spiesti izvēlēties ceļu, kas neatbilst viņu vēlmēm un mērķiem.27 Iesaiste Iesaistes pasākumu mērķa grupa ir gan PMP riskam pakļautie skolēni, gan skolotāji un skolēnu vecāki, nodrošinot izglītības motivācijas pasākumus, individuālu pieeju atsevišķām mērķa grupām, karjeras izvēles atbalstu. Lietuvā kopš 2001.gada ikvienā skolā strādā sociālais pedagogs. Gan skolās, gan dienas centros organizētas sociālo prasmju attīstības grupas skolēniem ar uzvedības problēmām un mācību kavēšanu. Arī Portugālē, Maltā, Īrijā, Luksemburgā, Beļģijā šādi pasākumi tiek īstenoti, lai novērstu apstākļus, kas var sekmēt PMP. Minētajās valstīs šīs programmas tiek īstenotas sadarbībā ar sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, jaunatnes darba speciālistiem un karjeras konsultantiem.28 PMP problēmas mazināšanai kā efektīvas novērtētas arī alternatīvās izglītības programmas. Lietuvā alternatīvas izglītības programma tiek īstenota "jaunatnes skolās un klasēs". Tās ir domātas 12-16 gadus veciem PMP riska grupas jauniešiem. Jaunatnes skolu programmas ir vērstas uz vispārēju attīstību, kā arī uz profesionālo orientāciju, proti, uz pamatiemaņu un arodizglītības apgūšanu. Mācību programmā ir obligātie un izvēles priekšmeti, un skolēniem ir iespējas izvēlēties atsevišķus tematiskos moduļus un to apguves secību atbilstoši savām vajadzībām un iespējām. Tādējādi skolēni kļūst par vienlīdzīgiem partneriem mācību procesā, kam raksturīgs elastīgums, individualizācija un dažādība.29

Dānijā ir vairāki alternatīvi izglītības modeļi, kuros apvienota vispārējā izglītība un arodizglītība. Viens no tiem ir arodpamatizglītība (erhervsgrunduddannelse - dāņu val., vocational basic training - angļu val.) jauniešiem ar mācīšanās grūtībām, tā ilgst pusotru līdz trīs gadus. Arodpamatizglītībai raksturīga ļoti individuāla pieeja - katram audzēknim ir konsultants, un mācību programma tiek veidota individuāli atbilstoši audzēkņa vēlmēm un iespējām. Programmas pamatā ir prakse uzņēmumos vai iestādēs un vispārējās un arodizglītības nodarbības, kas var tikt kombinētas no dažādu skolu piedāvātajiem kursiem.30 Ņemot vērā, ka atsevišķas jauniešu grupas PMP riskam ir pakļautas vairāk, atkarībā no valsts un reģiona, dažās valstīs tiek īstenotas speciālas mērķprogrammas. Tā 2005.gadā Īrija ieviesa darbības plānu "Vienādu iespēju nodrošināšana skolās" ("Delivering Equality of Opportunity in Schools" (DEIS). Tā ir integrēta stratēģija, kas mērķēta uz nevienlīdzības novēršanu izglītībā no sākumskolas līdz pat vidusskolas absolvēšanai. Plāna ietvaros prioritāte noteikta agrīniem iesaistes pasākumiem, specifiskiem pasākumiem lasīt un rakstīt prasmes uzlabošanā, vecāku un ģimeņu iesaisti bērnu izglītībā. Līdzīgi arī Portugālē un Spānijā tiek īstenotas mērķprogrammas papildu sociālā atbalsta, mentoringa un apmācību pasākumu īstenošanai, lai mazinātu PMP, īpaši skolās, kas atrodas sociāli vai ekonomiski nelabvēlīgā teritorijā. Portugālē šī programma aptver 25% no visiem skolēniem, savukārt Spānijā programma ir vairāk individuāli orientēta un plānots, ka nākotnē to aizstās citi pasākumi un iniciatīvas, jo reforma paredz jauna divgadīga profesionālās apmācības kursa ieviešanu un racionālāka mācību grafika izstrādāšanu.31 Par vienu no efektīvākajiem pasākumiem PMP problēmas samazināšanas jomā tiek uzskatītas darba vidē balstītas izglītības programmas. Ražošanas skolas vai līdzīgi modeļi ir izveidoti vairākās valstīs, piemēram, Dānijā, Austrijā, Lietuvā, Vācijā un Igaunijā.

Jaunieši tādējādi var gūt praktisku pieredzi darba procesā un ieskatu noteiktās profesijās. Mērķis ir paaugstināt jauniešu motivāciju iesaistīties mācību procesā un nodrošināt viņiem pieredzi, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par nākotnes karjeru. 32 Kompensācija PMP risku prevencijas jomā kompensējošo pasākumu mērķa grupa ir jaunieši, kas jau pārtraukuši mācības, dodot viņiem iespēju atkārtoti iesaistīties izglītībā vai apmācībā. Bieži vien, pirms jaunietis turpina izglītošanos, tam nepieciešama sagatavošana un motivēšana, kas ietver savu mērķu un iespēju apzināšanos, kā arī konsultācijas par iespējām mācīties un strādāt noteiktās profesijās. Šāda programma izveidota Lielbritānijā. "Pieslēgšanās" (Getting Connected) ir domāta 16-25 gadus veciem jauniešiem, kuri pārtraukuši mācības.

Programmas pamatā ir deviņi moduļi (sevis iepazīšana, manas jūtas, mani uzskati, attiecību veidošana, saņemt un sniegt palīdzību, riski, savas dzīves vadīšana, informācijas iegūšana un izmantošana, tiesības un pienākumi), ko var izmantot arī neformāli darbā ar jauniešiem dažādās organizācijās un centros.

Par piedalīšanos šajā programmā jaunieši saņem apliecību.33 Lai palīdzētu 15 līdz 25 gadus veciem jauniešiem atsākt vispārizglītojošās mācības vai profesionālo izglītību, Ungārijā no 2008. līdz 2011.gadam īstenota pilotprogramma "Tramplīns" (DOBBANTO). Sākotnējais uzdevums bija mainīt fizisko mācību vidi un nelielās grupās sniegt radošu un elastīgu mācīšanās pieredzi, apvienojot to ar nodarbinātību un karjeras attīstību.

Galvenais uzsvars bija attīstīt komunikācijas, sociālās un izglītības kompetences, atbalstīt novatoriskas metodes, piemēram, kooperatīvo mācīšanos, projektos balstītu mācību procesu, eksperimentālo un ārpusskolas mācīšanos. Viens no pilotprogrammas mērķiem bija iedrošināt jauniešus veidot savus personīgos attīstības plānus, uzņemties atbildību par savu nākotnes karjeru un ilgtermiņa plāniem. Ņemot vērā projekta pozitīvo novērtējumu, Ungārijā tiek attīstīta jau nākamā programma - "Tilta programma" (Bridge Programme) jauniešiem ar sliktām mācību sekmēm un PMP jauniešiem. Portugālē priekšlaicīgi skolu pametušajiem jauniešiem, kuri vecāki par 15 gadiem, ir iespēja iegūt vidējo izglītību Integrētā izglītības un apmācību programmā, kur nodarbības var notikt vispārizglītojošajās skolās, NVO, kopienu organizācijās un uzņēmumos. Katrai no šādām jauniešu grupām nodrošina pilnas slodzes skolotāju, kas izstrādā pielāgotu mācību programmu ar profesionālu orientāciju.34 2.6. Teritoriālā vajadzību analīze Saskaņā ar CSP datiem 2014.gadā Latvijā PMP jauniešu īpatsvars bija 8,5%, laukos PMP jauniešu īpatsvars sastādīja 11,7%, savukārt pilsētās 6,6%. 2011.gada tautas skaitīšanas dati35 liecina, ka 15-17 gadus veco iedzīvotāju, kuriem nav pamatizglītības un kuri neapmeklē skolu, reģionālā izplatība ir samērā vienmērīga, tomēr salīdzinoši vairāk šādu iedzīvotāju ir Zemgales, Kurzemes un Pierīgas reģionos, attiecīgi 1,63%, 1,62% un 1,53% no kopējā attiecīgās vecuma grupas iedzīvotāju skaita.

Saskaņā ar pētījuma par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai (SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015) datiem secināms, ka PMP problemātikai nav izteiktas ģeogrāfiskās "piederības" - PMP vienlīdz aktuāls ir kā lielpilsētās, tā laukos. 17% no aptaujātajiem PMP jauniešiem ir mazpilsētu iedzīvotāji, bet 8% dzīvo Rīgā. Tai pat laikā novērojamas būtiskas atšķirības iegūtā izglītības līmeņa aspektā

6.attēls PMP jauniešu dzīvesvieta šobrīd pēc apdzīvotas vietas tipa (%) Ieraksti, lūdzu, kur Tu dzīvo (novadu vai pilsētu)?

Avots: SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia" pētījums Reģionālā griezumā novērojams, ka lielāks PMP jauniešu īpatsvars dzīvo Latgalē (39%), kā arī salīdzinoši daudz Kurzemē (25%).

7.attēls PMP jauniešu dzīvesvieta šobrīd pēc reģiona (%) Ieraksti, lūdzu, kurā novadā Tu dzīvo?

Avots: SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia" pētījums Papildus tam, izglītības iestāžu darbinieku aptaujas rezultāti (Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014) liecina, ka no visām aptaujā atbildējušajām skolām (N=382) 92 skolās 2013./2014. mācību gadā ir bijuši skolēni vai audzēkņi, kuri ir priekšlaicīgi pametuši mācības. No tām 71 skola ir vispārējās izglītības iestāde un 21 - profesionālās izglītības iestāde. Reģionālā griezumā izteiktāka priekšlaicīga mācību pārtraukšana novērojama reģionālas nozīmes pilsētu skolās (35%) salīdzinājumā ar skolām, kas atrodas citā apdzīvotā vietā novadā ārpus novada centra (19%). Tāpat arī konstatēts, ka biežāk mācības priekšlaicīgi pārtraukuši Rīgas pilsētas un Kurzemes un Vidzemes reģiona izglītības iestādēs, attiecīgi 35%, 28% un 27%.

Analizējot aprakstītos datus kopsakarā, secināms, ka lielāks PMP risks varētu būt izglītojamiem, kuri nāk no lauku reģioniem un mācās pilsētā esošā izglītības iestādē, tātad viens no PMP risku iemesliem ir tas, ka izglītības iestāde atrodas samērā tālu no dzīvesvietas.

1.alternatīva - PMP faktoru mazināšana, uzlabojot datu uzskaiti un PMP risku agrīnas identificēšanas iespējas.

1.alternatīva paredz sistēmisku risinājumu PMP problēmas risināšanai, t.sk. PMP riska grupas jauniešu reģistra ieviešanu, iesaistīto institūciju sadarbības modeļa izveidi un ieviešanu, izglītības satura un metožu pilnveidi, karjeras izglītību, pedagogu un atbalsta personāla kapacitātes celšanu, finansējuma nodrošināšanu jauniešu NVO, jaunatnes centriem darbam ar PMP jauniešiem, vecāku izglītošanu par PMP riska situācijām un atbalsta aktivitātēm, individuāls papildus darbs ar PMP riska grupas jauniešiem, kā arī mērķfinansējums konkrētu PMP prevencijas un/ vai seku novēršanas aktivitāšu īstenošanai pašvaldībās. Viens no labākajiem veidiem kā novērst PMP ir risināt problēmu vēl pirms izglītojamais ir pametis izglītības iestādi, tas ir, identificējot PMP riska grupas izglītojamos agrīnā stadijā;

2.alternatīva - PMP riska mazināšana, sniedzot materiālu atbalstu un palīdzību. Ņemot vērā šajā ziņojumā aprakstītajos pētījumos sniegtos secinājumus, ka viens no būtiskākajiem PMP iemesliem ir izglītojamā slikts materiālais stāvoklis, 2.alternatīva paredz finansiālu atbalstu, t.sk. apmaksājot PMP riska grupas izglītojamiem ceļa izdevumus, ēdināšanas izdevumus, nodrošinot ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kā arī paredzot mērķfinansējumu konkrētu PMP prevencijas un/ vai seku novēršanas aktivitāšu īstenošanai pašvaldībās;

3.alternatīva - PMP risku mazināšana, izstrādājot individuālus atbalsta pasākumus. Saskaņā ar šajā ziņojumā aprakstītajiem pētījumiem un citu valstu pieredzi PMP problēmu var risināt arī sniedzot individuālu atbalstu katram PMP riska grupas izglītojamam. Piemēram, individuāla PMP riska mazināšanas plāna izstrāde un īstenošana, psihologa konsultācijas, papildus mācību stundu nodrošinājums, individuāla apmācība, t.sk. īpaši piemeklēta neformālās izglītības aktivitāšu nodrošināšana, atbalsta personāla nodrošināšana PMP riska grupas izglītojamam, jauniešu organizāciju, jauniešu līderu plašāka iesaiste PMP prevencijas pasākumos un darbā ar PMP riska grupas jauniešiem, individuāli atbalsta pasākumi, konsultācijas par izglītības iespējām, karjeras konsultācijas jauniešiem, kuri izrāda gatavību atsākt mācības.

4.alternatīva - īstenot paralēli visas iepriekš minētās alternatīvas, iespēju un pieejamā finansējuma robežās kombinējot tajās iekļautos atbalsta pasākumus, lai sasniegtu optimālu rezultātu. Kā minēts šī ziņojuma 2.3.3.apakšsadaļā, katra no piedāvātajām 1.-3.politikas alternatīvām iekļauj kompleksi īstenojamus preventīvus un intervences pasākumus, kas risina kādu konkrētu PMP problēmas aspektu (datu apkopošana un uzskaite, finansiālais atbalsts, individuālas pieejas nepieciešamība).

Ņemot vērā veikto un šajā ziņojumā aprakstīto pētījumu rezultātus, ka kopumā PMP problemātiku veido plašs saistīto tēmu loks - gan izglītības kvalitāte, ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis, gan jauniešu vērtīborientācija u.c., turklāt katrā individuālajā gadījumā prevalē atšķirīga minēto faktoru kombinācija, IZM ieskatā 8.3.4.SAM atbalsts plānojams daudzveidīgs - gan uzlabojot datu uzkrāšanu un apmaiņu starp institūcijām, gan sniedzot atbalstu izglītības iestādes un pašvaldības atbildīgajiem speciālistiem darbam ar PMP riska grupas jauniešiem, gan identificējot PMP pazīmes konkrētam izglītojamam un attiecīgi izstrādājot individuāli pielāgotu PMP risku mazināšanas plānu, t.sk. ņemot vērā izglītības iestādes un pašvaldības iespējas. Lai to nodrošinātu, nepieciešama funkcionējoša, visaptveroša PMP riska gadījumu monitoringa sistēma, ietverot funkcijas dažādos līmeņos: izglītības iestādē, pašvaldībā par konkrētām izglītības iestādēm un tās teritorijā deklarētajiem bērniem un jauniešiem, kā arī valsts līmenī, kas ietver nepārtrauktu informācijas un datu ieguvi, apstrādi un analīzi, kā arī PMP mazināšanas politikas rezultātu analīzi.

Izvērtējot šajā ziņojumā iepriekš aprakstīto, IZM ierosina īstenot 4.alternatīvu, kas tiek aprakstīta turpmāk ziņojumā.

3.2. Datu ieguve, uzskaite un analīze Lai pilnveidotu sākotnējo datu ieguves, uzskaites un analīzes sistēmu un veiktu PMP monitoringu, nepieciešama ticama informācija par izglītojamiem, kuri ir deklarēti konkrēto pašvaldību teritorijās un atrodas obligātās izglītības vecumā.

Šādu datu ieguvei un pilnveidei tiks rasti šādi risinājumi.

Saistībā ar obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, nepieciešams:

Saistībā ar izglītības iestādēs reģistrētiem bērniem, kuriem ir neattaisnoti kavējumi vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī, nepārtraukti kavējumi divu un vairāk dienu ilgumā pēc kārtas nepieciešams:

Vienlaikus nepieciešams izstrādāt vai precizēt iekšējo normatīvo regulējumu attiecībā uz atskaitīšanas un kavējumu uzskaites kārtību IZM padotības iestādēs.

56.punkts. Izglītojamiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, ir jādod iespēja atgriezties izglītības iestādē, nosakot apturētas reģistrācijas statusu;

Problēmas risināšanai nepieciešama vecāku izpratnes stiprināšana par izglītību kā vērtību, kā arī labāko komunikācijas saišu veidošana starp izglītojamo vecākiem un skolu, attiecīgi apzinot un risinot problēmas, kuras var veicināt PMP. Viena no biežāk konstatējām problēmām ir šīs komunikācijas trūkums. Vecākiem jānodrošina iespēja izmantot psihologa, sociālā pedagoga konsultācijas, risināt dažādus personiska un sociālā rakstura jautājumus.

Vairākas darbības tiks nodrošinātas esošo IZM un IKVD funkciju un budžeta ietvaros. Papildu finansējums ārpus 8.3.4.SAM finansējuma tiek piesaistīts IKVD vecākā eksperta amata vietai, lai nodrošinātu pasākumus ārpus projekta un ilgtspēju projektā radītajai sistēmai un pasākumiem pēc tā noslēgšanas.

Vienlaikus valsts budžeta ietvaros nav plānots nodrošināt preventīvos, intervences un kompensējošos pasākumus tiešai mērķa grupai.

8.attēls PMP datu nodrošināšanas shēma regulāram un pilnīgam PMP monitoringam un izvērtēšanai * MK 2010.gada 17.augusta noteikumi Nr.788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība"; MK 2011.gada 1.februāra noteikumi Nr.89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi"; MK 2009.gada 4.augusta noteikumi Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība".

PMP datu nodrošināšanas shēmā (8.attēlā) ietvertie funkcionējošie pasākumi, kā arī 2016.gadā plānotie grozījumi normatīvajos aktos nodrošina ex-ante nosacījuma izpildi attiecībā uz sistēmas izveidi PMP datu uzkrāšanai un analīzei.

3.3. Priekšlikums 8.3.4.SAM ieviešanai 3.3.1. Pieejamais finansējums 8.3.4.SAM ietvaros Lai nodrošinātu PMP preventīvo un intervences pasākumu ieviešanu, plānots piesaistīt arī 8.3.4.SAM finansējumu.

Sākotnējais 8.3.4.SAM kopējais indikatīvais finansējums ir 57 540 405 euro apmērā, t.sk. ESF līdzfinansējums 48 909 344 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 8 631 061 euro apmērā. Finansējums tika samazināts, to novirzot citiem specifiskajiem atbalsta mērķiem:

Tādējādi plānotais 8.3.4.SAM finansējums sastāda 39 812 375 euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 33 840 518 euro un valsts budžeta finansējums 5 971 856 euro.

3.3.2. Atbalstāmās darbības Apkopojot veiktos pētījumus un IKVD ziņojumus, tika identificēti nepieciešamie preventīvie un intervences pasākumi, kas vērsti gan uz individuāliem, gan institucionāliem faktoriem.

Preventīvo pasākumu ietvaros nepieciešams:

Situācijas izmainīšanas (intervences) pasākumu ietvaros nepieciešams:

Kompensācijas pasākumi ir paredzēti citu SAM ietvaros, piemēram, 8.3.3.SAM ietvaros tiek nodrošināts konsultatīvais un mentora atbalsts jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, ar mērķi iesaistīt viņus izglītībā;7.2.1.SAM. ietvaros jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nav nodarbināti, ir bez iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas vai profesionālā kvalifikācija iegūta vismaz 12 mēnešus pirms uzņemšanas 7.2.1.SAM programmā, tiek piedāvāta sākotnējās profesionālās izglītības programmu otrā un trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguve viena vai pusotra mācību gada laikā, tai skaitā programmu pielāgošana atbilstoši mērķa grupas vajadzībām, un mērķstipendijas piešķiršana.

Turpinājumā 8.3.4.SAM atbalstāmo aktivitāšu izklāsts:

Individuāls atbalsts:

Izglītības pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai izmaksas nepārsniedz 15% no individuālā atbalsta kopsummas.

Atbalsts sistēmas izveidei:

4.1) 8.3.4.SAM ietvaros sniegtā atbalsta operatīvās uzskaites sistēmas izveide un uzturēšana (datu uzkrāšana), kur paredzēta PMP riska rādītāju un 8.3.4.SAM projekta ietvaros saņemtā atbalsta uzskaite projekta (un personu) līmenī. Plānots, ka projekta laikā operatīvā uzskaites sistēma pastāvīgi tiks testēta un noslēgumā sistēma vai atsevišķas tās daļas (pēc nepieciešamības, atkarībā no testa rezultātiem) var tikt integrētas Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), lai nodrošinātu PMP rādītāju uzskaiti arī pēc projekta īstenošanas. Finansējums: 8.3.4.SAM projekts; atbildīgais par datu uzkrāšanu, verificēšanu un ieviesto PMP prevencijas risinājumu pārraudzību: IKVD; indikatīvais operatīvās uzskaites sistēmas izveides laiks:

2017.gads (lai projekts tā uzsākšanas brīdī būtu augstā gatavības pakāpē, operatīvās uzskaites sistēmas tehniskās specifikācijas sagatavošana plānota jau 2016.gada 4.ceturksnī);

4.2) uzlabojumi ar PMP saistītās informācijas uzkrāšanas un apmaiņas procesā (shēmā) vietējā (skolas), pašvaldības un valsts līmenī, t.sk. nosakot veicamās funkcijas un atbildību iesaistītajām pusēm. Lai to nodrošinātu, IKVD, balstoties uz veikto papildinājumu VIIS testa rezultātiem, sagatavos priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei38 datu apkopošanas kārtībai, datu kvalitātes un visaptveroša satura nodrošināšanai, lai IKVD kompetence ietvertu šī procesa nepārtrauktu uzraudzību, atbalsta sniegšanu pašvaldībām par tiem bērniem, kuri ir izglītības iestāžu sarakstos, taču regulāri neapmeklē skolu, arī to bērnu apzināšanai un iesaistīšanai, kuri nav izglītības iestāžu sarakstos. Finansējums: IKVD budžets; atbildīgais: IKVD; īstenošanas laiks: priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei - 2016.gada 1.septembris;

Ņemot vērā, ka šajā ziņojumā iepriekš aprakstīto pētījumu rezultāti norāda uz vecāku iesaistes un viedokļa būtiskumu PMP jautājumā, 8.3.4.SAM atbalstāmo darbību ietvaros paredzētas arī uz vecākiem vērstas aktivitātes:

Vienlaikus, 8.3.4.SAM ietvaros plānots atbalsts arī tādām riska grupām kā bērniem ar īpašām vajadzībām, imigrantu bērniem, bērniem no ģimenēm ar zemu sociāli ekonomisko situāciju u.tml. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumiem Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs tiek integrēti izglītojamie no dažādām riska grupām, vienlaikus nosakot atbalsta pasākumus. Izglītības iestāde, vērtējot nepieciešamību izglītojamā iekļaušanai 8.3.4.SAM mērķa grupā, lai tas saņemtu 8.3.4.SAM atbalstu individuālā PMP mazināšanas plāna ietvaros, papildus sekmju līmenim un neattaisnotu kavējumu skaitam, uzmanība tiks pievērsta arī citiem PMP riska faktoriem, piemēram, izglītojamā sociāli ekonomiskie apstākļi, veselības stāvoklis, piemēram, funkcionāli traucējumi, mācīšanās traucējumi, bēgļa statuss u.c.. Sīkāki norādījumi izglītojamā izvērtēšanai tiks iekļauti PMP risku novēršanas vadlīnijās.

Atbilstoši šīs izvērtēšanas rezultātiem katram PMP riska grupas izglītojamam tiks veidots individuāls PMP risku mazināšanas plāns. Turklāt, ievērojot SAM savstarpējās papildinātības principu papildus atbalsts bērniem ar mācīšanās traucējumiem tiks nodrošināts arī 8.3.2.2.pasākuma "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros.

3.3.3. Mērķa grupa Aplēses par 8.3.4.SAM mērķa grupas lielumu tiek balstītas uz šādiem IZM rīcībā esošiem datiem un apsvērumiem:

39:

Tajā pašā laikā minētās izpētes ietvaros veiktā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības izglītojamo aptauja liecina, ka regulāri (vismaz vienu stundu vai nodarbību nedēļa) mācības neattaisnoti kavē līdz 22% vispārējā izglītībā (sākot no 6.klases) un līdz 30% profesionālajā izglītībā.

Šādu neattaisnotu kavējumu tendenci apliecina arī Rīgas domes pasūtītais pētījums "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū"43, kur norādīts, ka 30 dienu laikā pirms aptaujas veikšanas "20% ir skolu kavējuši "nobastojot"" (Latvijas Fakti, 92.lp.). Aptuveni puse no IKVD aptaujātajiem jauniešiem apgalvoja, ka cenšas nesasniegt kritisko normatīvajos aktos noteikto neattaisnotu kavējumu robežu, lai viņiem "nerastos nepatikšanas".

IKVD izpēte apliecina, ka izglītības iestādes informē pašvaldības par neattaisnotiem kavējumiem tikai kritiskos kavējumu gadījumos, vispirms cenšoties atrisināt problēmas ar saviem resursiem. Aprakstītās problēmas informācijas apritē starp iesaistītajām pusēm ir pamatā atšķirībām dažādu institūciju sniegtajos datos par neattaisnotu mācību kavējumu uzskaiti.

IKVD izpētē par situāciju profesionālās izglītības iestādēs44 konstatēts, ka profesionālās izglītības iestāžu pirmo kursu audzēkņu neattaisnotu mācību kavēšanu lielā mērā izraisa nepietiekams zināšanu līmenis (grūtības mācībās) - "izglītojamie pēc pamatizglītības posma uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādēs ar ļoti dažādu un bieži nepietiekamu zināšanu līmeni" (IKVD 2014, 4.lpp.). Savu secinājumu IKVD pamato arī ar VISC 2010./11.-2012./13.māc.g. veiktā pētījuma "Pirmo kursu izglītojamo sagatavotības/ zināšanu līmenis, uzsākot profesionālās izglītības programmas apguvi konkrētā mācību gadā" rezultātiem - 60% pirmo kursu izglītojamiem vidējā atzīme ir 4-5 balles.

Arīvispārējās izglītības iestāžu gadījumā nepietiekams zināšanu līmenis un grūtības mācību vielas apguvē (blakus tādiem faktoriem kā interešu izglītība, hobiji, ar ko izglītojamais nodarbojas ārpus izglītības iestādes, un garlaicīgas mācību stundas) norādīts kā viens no būtiskākajiem neattaisnotas mācību kavēšanas faktoriem45.

Izglītības iestāžu atbildīgo darbinieku vērtējumā būtiskāks PMP riska faktors par mācību kavēšanu ir profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu zemais ģimenes ienākumu un materiālais stāvoklis (71%) un vienlīdz būtisks (67%) - zems vecāku līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā. Arī vispārējās izglītības iestādēs attiecībā uz 13-15 gadus veciem bērniem (7.-9.klase) kā būtiskāks PMP riska faktors par neattaisnotu mācību kavēšanu tiek minēts tikai zems vecāku līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā (65%) (Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014).

Turklāt jaunākie CEDEFOP (Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs) dati liecina, ka Latvijā NEET jauniešu īpatsvars sastāda 21,56%.46 Tas liecina, ka šīs personas ir 'izskritušas' no izglītības sistēmas, jo savlaicīgi nesaņēma nepieciešamo atbalstu PMP riska mazināšanai.

9.attēls NEET jauniešu īpatsvars vecuma grupā 15-20 gadi, 2013.gads Avots: CEDEFOP Secinājumi.

Tā kā 8.3.4.SAM mērķis ir samazināt PMP, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus, 8.3.4.SAM atbalsts, kas vērsts uz indivīdu (individualizēts atbalsts), novirzāms (a) izglītojamiem, kam novērojamas PMP riska pazīmes (piemēram, neattaisnota mācību kavēšana, grūtības mācību vielas apguvē, zemas sekmes) un (b) izglītojamiem, kuri ir pakļauti apstākļiem, kas var veicināt PMP riska iestāšanos, piemēram, mācību vides vai izglītības iestādes maiņa, zems izglītojamā ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis. Vienlaikus nepieciešams uzlabot izglītības iestādes/ mācību vidi kopumā, veidojot atbalstošu skolas vidi un veicinot jauniešu iesaisti ārpus formālās izglītības aktivitāšu un iniciatīvu realizēšanā, kā arī, veicot sistēmiskus uzlabojumus attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu starp skolu, pašvaldību un valsti.

Attiecībā uz individualizēto atbalstu, pamatizglītības posmā ar pirmajām būtiskajām izmaiņām mācību procesā izglītojamie tradicionāli saskaras jau 5.klasē. Salīdzinot ar izglītības procesu līdz tam, 5.klasē sākas jauni mācību priekšmeti, mācību priekšmetus pasniedz dažādi pedagogi un mazinās klases audzinātāja atbalsta iespējas, kā arī vairumā izglītības iestāžu izglītības process vairs nenotiek vienā klases telpā (izglītojamie dienas laikā maina vairākas klases). Savlaicīgi nodrošinot izglītojamiem nepieciešamo atbalstu ātrākai adaptācijai jaunajiem apstākļiem agrīnā stadijā (5.klasē), izglītojamie tiek preventīvi gatavoti līdzīgām pārmaiņām vēlāk.

Ņemot vērā visu izklāstīto, kā arī izglītības nozares ekspertu ieteikumus, optimālā 8.3.4.SAM mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi un profesionālās izglītības iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi.

4.tabula Mērķa grupas aprēķins No izglītības iestādes atskaitīto personu īpatsvars gadā (%, CSP) Audzēkņu skaits 2014./15.māc.g. (personas, IZM) Maksimālā* projekta mērķa grupa Minimālā projekta mērķa grupa Gadā Kopā (2018.-2022.g.) Gadā Kopā (2018.-2022.g.) 1 2 3 4=3*5gadi 5=1*2 6=5*5gadi Vispārējās izglītības 5.-12.klase 7,0% 129 706 12 971 64 853 9 079 45 397 Profesionālā izglītība 12,8% 29 855 3 821 19 107 3 821 19 107 16 792 83 960 12 901 64 504 * Ievērojot CSP statistiku par personu, kuras atskaitītas no izglītības iestādēm, īpatsvaru, kā arī iepriekš minēto pētījumu (iepriekš minētā IKVD izpēte un Rīgas domes pasūtītais pētījums) rezultātus, kas liecina, ka faktiski regulāra neattaisnotu mācību kavēšana ir izplatītāka nekā pašvaldību sniegtajā informācijā norādīts, turklāt tikai puse (11%) no audzēkņiem, kas regulāri (vismaz vienu reizi nedēļā) neattaisnoti kavē mācības, atzīst, ka cenšas nesasniegt kritisko normatīvajos aktos noteikto neattaisnotu kavējumu robežu, izglītības nozares ekspertu vērtējumā vispārējā izglītībā kā optimālā PMP riska grupa būtu uzskatāmi 10% no kopējā izglītojamo skaita.

Šī ziņojuma 3.3.1.apakšsadaļā aprakstītais IZM priekšlikums par 9 115 452 euro novirzīšanu 8.3.2.2.pasākumam balstīts uz 8.3.4.SAM prognozēto minimālo mērķa grupas apmēru, t.i., 12,8% profesionālās izglītības iestāžu 1.-4.kursa audzēkņi un 7% vispārējās izglītības iestāžu 5.-12.klašu audzēkņi. Mērķa grupas minimālais apmērs balstīts uz CSP šajā sadaļā iepriekš aprakstītajiem datiem.

3.3.4. Sasniedzamie rezultāti 8.3.4.SAM ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska pieeja koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijai un intervencei, tādējādi veicinot priekšlaicīgas mācības pārtraukšanas mazināšanos, t.sk. nodrošinot PMP riskam pakļauto jauniešu identificēšanu, nepieciešamā atbalsta sniegšanu, atbalstošas skolas vides veidošanu, koordinētu pašvaldības institūciju iesaisti, kā arī informācijas un datu apmaiņas starp iesaistītajām institūcijām uzlabošanu.

Paredzams, ka šī ziņojuma 3.3.1.apakšsadaļā aprakstītais IZM priekšlikums par 9 115 452 euro novirzīšanu 8.3.2.2.pasākumam neietekmēs 8.3.4.SAM rezultāta rādītāju, jo rādītājs attiecas uz izglītības iestāžu skaitu, kas ar ESF atbalstu izveidojušas un turpmāk patstāvīgi nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska grupas izglītojamiem.

Rezultāta rādītājs: Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai Mērvienība: Izglītības iestāžu skaits Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas ar ESF atbalstu izveidojušas un turpmāk patstāvīgi nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska grupas izglītojamiem Sākotnējā vērtība (2012.gads): 2547 Plānotā vērtība (2023.gadā): 66548 Iznākuma rādītājs:

Izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu PMP riska mazināšanai Mērvienība: Izglītības iestāžu skaits Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas iekļautas pašvaldību rīcības plānos PMP riska mazināšanai un saņem ESF atbalstu PMP riska mazināšanai atbilstoši PMP riska mazināšanas plāniem Starpposma vērtība (2018.gadā): 100 Plānotā vērtība (2023.gadā): 665 Specifiskais iznākuma rādītājs (MK noteikumu līmenī;

SIR1): Jaunatnes organizāciju un biedrību vai nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, atbalstīto projektu skaits Mērvienība: Projektu skaits Definīcija: Jaunatnes organizāciju un biedrību vai nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, projektu skaits, kas vērsti uz PMP riska mazināšanu un kas saņēmuši ESF finansējumu Plānotā vērtība (2018.gadā): 100 Plānotā vērtība (2023.gadā): 700 Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR2): No vispārējās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē, īpatsvars.

Definīcija: No vispārējās izglītības (dienas un vakara (maiņu)) iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē, īpatsvars gadā Datu avots: Izglītības un zinātnes ministrija Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi gadā, apkopojot izglītības iestāžu sniegtos datus Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR3): No profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē, īpatsvars.

Definīcija: No profesionālās izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu, kuri neturpina mācības citā izglītības iestādē, īpatsvars gadā Datu avots: Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības kvalitātes valsts dienests Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi gadā, apkopojot projekta datus Specifiskais iznākuma rādītājs (SIR4): Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie, kas saņēmuši Eiropas Sociālā fonda atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanas plāna ietvaros.

Definīcija: Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo skaits, kas projekta ietvaros saņēmuši atbalstu individuālā priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanas plāna ietvaros.

Datu avots: projekta dati (Izglītības kvalitātes valsts dienests) Apkopošanas biežums un ieguves metodoloģija: Reizi gadā, apkopojot izglītības iestāžu sniegtos datus.

3.3.5. Ieviešanas shēma 10.attēls 8.3.4.SAM projekta ieviešanas shēma Iesaistīto pušu galvenās funkcijas.

Finansējuma saņēmējs - IKVD:

Sadarbības partneri - pašvaldības un valsts profesionālās izglītības iestādes:

Stratēģiskie partneri - pašvaldību izglītības iestādes:

Stratēģiskie partneri - pašvaldību dienesti, speciālisti un jauniešu NVO, NVO, kas strādā ar jauniešiem, t.sk. atbalsta/krīzes NVO:

Pamatojums IKVD kā finansējuma saņēmēja izvēlei.

Izglītības likuma 20.pantā ir noteikts, ka IKVD uzrauga izglītības regulējošo normatīvo aktu ievērošanu un sniedz atbalstu izglītības iestādēm. Tāpat arī izglītojamiem un pedagogiem ir saistoši izglītības iestādes izdotie normatīvie akti, tostarp attiecībā uz izglītības iestādes apmeklēšanu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums"

3.1.apakšpunktam, IKVD funkcija ir iegūt, apkopot un analizēt izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo informāciju, kā arī atbilstoši 3.6.apakšpunktam - kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanā. Tāpat, atbilstoši 4.6.apakšpunktam IKVD veic izglītības iestāžu pašnovērtējuma ziņojumu analīzi un sniedz metodisko atbalstu izglītības iestādes darbības un izglītības procesa īstenošanas pilnveidē; atbilstoši 4.8.apakšpunktam koordinē un organizē izglītības kvalitātes datu ieguvi un pētniecību, kā arī atbilstoši 4.9.apakšpunktam sagatavo ziņojumus par izglītības kvalitāti un sniedz priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar izglītības politikas plānošanu un īstenošanu.

Atbilstoši 4.11.apakšpunktam IKVD izdod metodiskos un informatīvos materiālus, kā arī atbilstoši 4.20.apakšpunktam sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām, lai sekmētu, nodrošinātu un pilnveidotu normatīvo aktu ievērošanu izglītības un zinātnes jomā un nodrošinātu izglītības kvalitāti.

No minētajām IKVD funkcijām izriet, ka IKVD atbildībā ir valstiskā līmenī apkopot, analizēt datus par izglītības procesa kvalitāti un sniegt sistēmiskus metodiskus ieteikumus izglītības procesa kvalitātes uzlabošanai visām izglītības procesa nodrošināšanā iesaistītajām iestādēm.

Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.871 "Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" IKVD ir atbildīgs par to bērnu uzskaiti, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs, tostarp PMP rezultātā. Tostarp IKVD arī veic datu apkopošanu un analīzi par mācību kavējumiem, iemesliem, kā arī par mācību kavējumu novēršanu izglītības iestādēs.

Ņemot vērā, ka 8.3.4.SAM rezultātā tiks nodrošināta sistēmiska pieeja koordinētai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas prevencijai, tādējādi veicinot priekšlaicīgas mācības pārtraukšanas mazināšanos, kā arī ņemot vērā 8.3.4.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības, normatīvajos aktos IKVD noteiktās funkcijas un atbildība pamato IKVD kā 8.3.4.SAM finansējuma saņēmēja izvēli.

Pamatojums pašvaldību un valsts profesionālās izglītības iestāžu kā sadarbības partneru izvēlei.

Pašvaldības pamatā ir vispārējās izglītības iestāžu dibinātājs. Savukārt vairums profesionālās izglītības iestāžu atrodas IZM un citu ministriju padotībā un to izglītojamo loku veido izglītojamie praktiski no visām pašvaldībām. Vienlaikus šobrīd tiek stiprināta pašvaldību iesaiste un atbildība par profesionālo izglītību.

Pašvaldības ir 675 vispārējās izglītības iestāžu dibinātājs un pašvaldību padotībā ir 7 profesionālās izglītības iestādes. IZM padotībā ir 25 profesionālās izglītības iestādes, KM padotībā ir 14 profesionālās izglītības iestādes, LM - 1 (skatīt 1.pielikumu).

Pašvaldību funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, līdz ar to pašvaldībai ir jābūt vadošajai ieinteresētajai pusei, lai tās dibinātajās un teritorijā izvietotajās izglītības iestādēs tiktu īstenots rezultatīvs izglītības process, kā arī, lai tās teritorijā deklarētie obligātās izglītības vecumposma izglītojamie iegūtu izglītību. Tādejādi nepieciešams izveidot PMP gadījumu skaita mazināšanas pasākumu koordinētu sistēmu, kur centrālā loma ir pašvaldībai, kas nodrošina citu institūciju, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, t.sk. reģionāla un nacionāla līmeņa jauniešu NVO, NVO, kas strādā ar jauniešiem, atbalsta/krīzes NVO iesaistīšanu sistēmas darbībā.

3.3.6. Laika grafiks un projekta vadības nodrošināšanai nepieciešamie resursi 8.3.4.SAM plānots īstenot no 2017.gada 1.ceturkšņa līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta ieviešana notiks pakāpeniski, sagatavojot Vadlīnijas pašvaldībām, kas ietvers PMP jauniešu identificēšanas kritērijus, PMP mazināšanas plānu, atbalsta piešķiršanas metodiku.

Lai nodrošinātu savlaicīgu 8.3.4.SAM atbalstu PMP riska grupas jauniešiem, tādējādi nodrošinātu augustu projekta gatavības pakāpi, vairākas projekta darbības nepieciešams uzsākt pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tādējādi 2016.gada septembrī plānots uzsākt darbu pie speciālistu piesaistes tehnisko specifikāciju un iepirkumu dokumentācijas izstrādei šādām projekta aktivitātēm:

5.tabula 8.3.4.SAM projekta īstenošanas laika grafiks līdz 2018.gadam (indikatīvs) 2017.gada janvāris-jūnijs 2017.gada septembris-decembris 2018.gada janvāris-jūnijs Kopā periodam Atbalsts mācību pieejamībai (iesk. transports, dzīvošana, ēdināšana, mācību līdzekļi) 613 249 1 043 249 1 656 498 Individuālais atbalsts (t.sk.

PMP plāna izstrāde, konsultācijas, mentoru programma) 30 000 1 000 000 1 822 926 2 852 926 Atbalsts pozitīvai mācību videi (t.sk. konsultēšanas vadlīnijas, A programmas, supervīzijas) 41 000 98 200 87 000 226 200 Sistēmiskais atbalsts (t.sk. datu bāze, semināri, vadlīnijas, komunikācija) 139 000 105 000 105 000 349 000 Jauniešu (NVO) iniciatīvu projekti 30 000 50 000 80 000 Projekta vadība un administrēšana 315 967 (līdz 2017.gada augustam) 231 565 259 699 807 232 5 971 856 Detalizētāks projekta indikatīvais ieviešanas laika grafiks līdz 2022.gada 31.decembrim pievienots 2.pielikumā.

Ņemot vērā to, ka pētījumos tika uzsvērta jauniešu organizāciju būtiskā loma darbā ar jaunatni, t.sk. arī PMP riska samazināšanā, jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem, iesaiste ir paredzēta kā ārpus formālās izglītības aktivitāšu nodrošinātājiem visa gada garumā, it īpaši mācību brīvlaikos.

Jauniešu NVO un NVO, kas strādā ar jauniešiem, piedāvās aktivitātes, kas atbildīs katras pašvaldības noteiktajām prioritātēm darbā ar PMP jauniešiem, un savu iniciatīvu realizēšanai saņems finansējumu grantu veidā. Paredzēts, ka jauniešu iniciatīvu projektus apstiprinās pašvaldībās. Jauniešu NVO iniciatīvu realizēšanai plānots novirzīt 3,29 milj. euro, t.sk. ESF līdzfinansējumu 2,8 milj. euro apmērā.

8.3.4.SAM projekta īstenošanas uzraudzībai IZM izveidos uzraudzības komiteju, kurā tiks iekļauts finansējuma saņēmējs (IKVD), Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Jaunatnes padomes pārstāvji. Uzraudzības komitejas sastāvā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no Finanšu ministrijas novērotāju statusā. Uzraudzības komiteja darbosies saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.

3.4. Papildinātība ar citiem atbalsta pasākumiem attiecīgajai mērķa grupai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" (turpmāk - 8.3.3.SAM) ietvaros atbalsts paredzēts jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu, un nav reģistrēti NVA kā bezdarbnieki. 8.3.3.SAM mērķis ir veicināt šo jauniešu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē, NVA vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos, NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai nodarbinātībā, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. 8.3.3.SAM ietvaros paredzēts sniegt atbalstu 5262 mērķa grupas jauniešiem. 8.3.3.SAM tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, kas, savukārt, veidos stratēģiskās partnerības ar valsts vai pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kuras veic darbu ar jauniešiem. Ir izstrādātas metodoloģiskās vadlīnijas darbam ar mērķa grupas jauniešiem, kas palīdzēs visās projektā iesaistītajās pašvaldībās sniegt mērķa grupas jauniešiem kvalitatīvu un uz rezultātu orientētu atbalstu atbilstoši vienotai metodoloģijai. Iesaistītajās pašvaldībās tiks piemērota kompleksa pieeja darbā ar jauniešiem, lai viņi saņemtu pēc iespējas vispusīgāku un viņu individuālajām vajadzībām piemērotāku atbalstu, noteikto projekta un personīgās izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Kopējais 8.3.3.SAM finansējums ir 9 000 000 euro, t.sk.

ESF līdzfinansējums 7 650 000 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 1 350 000 euro.

Par PMP risku mazināšanas kompensējošo pasākumu, var uzskatīti Darbības programmas 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" 7.2.1.2.pasākumu "Sākotnējās