Par konceptuālo ziņojumu "Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4. specif

Par konceptuālo ziņojumu "Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ieviešanu" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 286 Rīgā 2016. gada 5. maijā (prot. Nr. 21 34. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ieviešanu" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ieviešanu" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu minētā specifiskā atbalsta mērķa ieviešanai, tai skaitā noteikt, ka šī mērķa ietvaros plānoto projektu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests. 2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanā. 3. Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā ziņojumā paredzētos pasākumus īstenot līdz 2022. gada 31. decembrim. 4. Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt konceptuālā ziņojuma ietekmi Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam ietekmes izvērtējuma ietvaros. Ministru prezidents Māris Kučinskis Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Ministru kabineta 2016. gada 5. maija rīkojums Nr. 286) KONCEPTUĀLS ZIŅOJUMS Par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, lai nodrošinātu 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ieviešanu Izglītības un zinātnes ministrija 2016 Satura rādītājs 1. Kopsavilkums 2. Problēmas vai situācijas apraksts 2.1. Stratēģiskais ietvars 2.2. Datu uzskaites problemātika 2.3. Veiktie pētījumi ex-ante nosacījuma izpildes nodrošināšanai 2.3.1. Jaunu izaicinājumu un to risināšanas iespēju identificēšana un analīze, kas ietekmē pieaugušo (18-24) iesaistīšanos (atgriešanos) mācīšanās mūža garumā. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 2014. 2.3.2. Pētījums par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem. Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014. 2.3.3. Pētījums par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai. SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015. 2.3.4. Secinājumi par pētījumu rezultātiem 2.4. Līdz šim īstenotie pasākumi PMP riska grupas izglītojamiem 2.5. Citu ES valstu pieredze PMP risku prevencijā 2.6. Teritoriālā vajadzību analīze 3. Risinājums 3.1. Politikas alternatīvas 3.2. Datu ieguve, uzskaite un analīze 3.3. Priekšlikums 8.3.4.SAM ieviešanai 3.3.1. Pieejamais finansējums 8.3.4.SAM ietvaros 3.3.2. Atbalstāmās darbības 3.3.3. Mērķa grupa 3.3.4. Sasniedzamie rezultāti 3.3.5. Ieviešanas shēma 3.3.6. Laika grafiks un projekta vadības nodrošināšanai nepieciešamie resursi 3.4. Papildinātība ar citiem atbalsta pasākumiem attiecīgajai mērķa grupai 4. Ietekme uz problēmas risināšanu 5. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu LIETOTIE SAĪSINĀJUMI CSP - Centrālā statistikas pārvalde Darbības programma - Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" DPP - Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājums Eiropa 2020 - Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei ES - Eiropas Savienība ESF - Eiropas Sociālais fonds Ex-ante nosacījums - 10.1.ex-ante nosacījums "Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus" IAP 2020 - Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam IKVD - Izglītības kvalitātes valsts dienests IZM - Izglītības un zinātnes ministrija NEET jaunietis - jaunietis, kas nav iesaistīts ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - nevalstiskās organizācijas NRP - Nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai Partnerības līgums - Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam1 PMP - priekšlaicīga mācību pārtraukšana PMP jaunieši - izglītību priekšlaicīgi pametušie jaunieši (no angļu val. - early school leavers2) SAM - specifiskais atbalsta mērķis VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra VIIS - Valsts izglītības informācijas sistēma VISC - Valsts izglītības satura centrs 8.3.4.SAM - 8.3.4.specifiskais atbalsta mērķis "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" 1. Kopsavilkums Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu, kurā tiek aprakstīta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas situācija Latvijā, t.sk. stratēģiskais ietvars, pieejamie dati, veiktie uzlabojumi Valsts izglītības informācijas sistēmā, galvenās priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas un iemesli, kā arī nepieciešamie uzlabojumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai, tāpat arī sniegts priekšlikums Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" ietvaros atbalstāmajām darbībām, sasniedzamajiem rezultātiem un ieviešanas shēmai. Konceptuālais ziņojums ir sagatavots, lai nodrošinātu Partnerības līguma Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam 1.pielikumā "Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi nacionālā līmenī" noteiktā 10.1.ex-ante nosacījuma "Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165.pantā noteiktos ierobežojumus" izpildi. Ex-ante nosacījums paredz izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus preventīviem pasākumiem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai, kā arī veikt uzlabojumus Valsts izglītības informācijas sistēmā. Lai nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi un sagatavotu pierādījumos balstītus priekšlikumus 8.3.4.SAM atbalstāmajām darbībām, tika analizēta pieejamā informācija par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu Latvijā (galvenokārt, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes dati), kā arī veikti vairāki pētījumi, kas ļāva identificēt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas jautājumā iesaistīto pušu viedokli: • 18-24 gadus vecu jauniešu, kas pēc mācību pārtraukšanas ir atgriezušies izglītības sistēmā, viedokli par mācību pārtraukšanas iemesliem un ar atgriešanos izglītībā saistītiem jautājumiem3; • izglītības iestāžu darbinieku aptauja par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā 13-18 gadi4; • 15-20 gadus vecu jauniešu, kuri priekšlaicīgi pametuši mācības, aptauja par mācību pārtraukšanas iemesliem un lēmuma pārtraukt mācības ietekmējošiem faktoriem, kā arī intervijas ar nozares ekspertiem par priekšlikumiem politikas alternatīvām priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas jomā5. Konceptuālajā ziņojumā ir aprakstītas divas grupas, kas ir saistītas ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu: 1) obligātā izglītības vecumā esoši bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē; 2) izglītojamie, kuri ir reģistrēti izglītības iestādēs, taču neattaisnotu iemeslu dēļ kavē mācības. Ņemot vērā veikto pētījumu rezultātus un ekspertu vērtējumu, pēdējie minētie ir augsta priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupa. Attiecīgi ziņojumā ir ietverti galvenie pētījumu rezultāti, secinājumi, kā arī sniegti priekšlikumi gan sistēmiskām, gan tiešām uz mērķa grupu vērstām preventīvām un intervences darbībām, lai samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskus. Lielākā daļa atbalstāmo darbību tiek plānotas piesaistot 8.3.4.SAM finansējumu, kas sastāda 39 812 375 euro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums 33 840 518 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums - 5 971 856 euro apmērā. Balstoties uz konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu 8.3.4.SAM atbalstāmajām darbībām, Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumu grozījumiem Darbības programmā attiecībā uz 8.3.4.SAM. Pēc grozījumu apstiprināšanas Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Eiropas Savienības fondu Izglītības, prasmju un mūžizglītības prioritārā virziena apakškomitejā 8.3.4.SAM ieviešanas uzsākšanai nepieciešamos dokumentus (projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un Ministru kabineta noteikumus par 8.3.4.SAM ieviešanu) (indikatīvi 2016.gada aprīlis). Indikatīvais 8.3.4.SAM projekta uzsākšanas termiņš ir 2017.gada 1.ceturksnis. 2. Problēmas vai situācijas apraksts 2.1. Stratēģiskais ietvars Augsti PMP rādītāji ir šķērslis gudrai un integrējošai izaugsmei. Tie nelabvēlīgi ietekmē jauniešu nodarbinātību un palielina nabadzības un sociālās atstumtības risku. PMP jauniešiem nozīmē iespēju samazināšanos, kā arī sociālā un ekonomiskā potenciāla zaudēšanu. Krass to jauniešu skaita samazinājums, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, ir galvenais ieguldījums ES turpmākajā labklājībā un sociālajā kohēzijā6. Līdz ar to, mērķi un pasākumi PMP novēršanai ir iekļauti gan ES līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, gan arī nacionāla līmeņa dokumentos. "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" tika apstiprināta Eiropadomē 2010.gada 17.jūnijā. 2010.gada jūnijā Viens no stratēģijas "Eiropa 2020" pieciem pamatmērķiem ir līdz 2020.gadam samazināt PMP līmeni ES līdz mazāk nekā 10%. Virzība uz šī mērķa sasniegšanu tiek atspoguļota nacionālajās reformu programmās "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai, ko dalībvalstis ik gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai. Latvijas Nacionālajā reformu programmā noteiktais mērķis skolu nepabeigušo jauniešu (18-24 gadu vecumā) īpatsvaram ir 13,4% 2020.gadā. Ņemot vērā līdzšinējo mērķa rādītāja sasniegšanas progresu (no 15,5% 2008.gadā līdz 8,5% 2014.gadā), Latvija 2015.gada Nacionālajā reformu programmā izvirzīja jaunu mērķi 2020.gadam - 10%. Tomēr Latvijas Nacionālajā reformu programmā ir norādīts, ka pastāv vērojamas atšķirības reģionālajā griezumā, kā arī atšķirības dzimumu dalījumā. "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" (apstiprināts Saeimā 2005.gada 26.oktobrī) ir ilgtermiņa konceptuālais dokuments, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmes modeli, uzsverot zināšanas, gudrību un prasmi un to izmantošanu kā izaugsmes resursu. Prioritārais ilgtermiņa uzdevums ir uzlabojumi izglītības sistēmā, t.sk. nodrošinot ikvienam garantētu iespēju iegūt vidējo izglītību. "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam" (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) kā hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments ietver atziņu par paradigmas maiņas nepieciešamību izglītībā un uzsver nepieciešamību samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, nosakot mērķi līdz 2030.gadam samazināt "pirms laika skolu pametušo īpatsvaru" līdz mazāk nekā 10%. "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam" (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas nosaka vidēja termiņa prioritātes arī izglītības jomā, t.sk. mērķi skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvaram 18-24 gadus vecu iedzīvotāju vidū 2020.gadā - 10%. "Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" (apstiprināts Saeimā 2014.gada 22.maijā) ir hierarhisi augstākais izglītības nozares attīstības plānošanas dokuments. Lai īstenotu praksē iekļaujošas izglītības pamatprincipus, IAP 2020 rīcības virziens "1.4. Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana" paredz cita starpā aktivitātes, kas ir vērstas uz sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu apzināšanu izglītības iestādēs, kā arī ārpus tām, izglītības neapguves cēloņu identificēšanu, kā arī pasākumu izstrādi identificēto cēloņu novēršanai vai mazināšanai, t.sk. ar ES fondu atbalstu. IAP 2020 tiek uzsvērts, ka veicams nopietns darbs, lai līdz 2020.gadam nodrošinātu prevencijas pasākumus tiem izglītojamajiem, kam draud izglītību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks, kā arī turpinātu kompensējošo pasākumu kā otrās iespējas izglītības piedāvājuma īstenošanu. Viens no plānotajiem instrumentiem IAP 2020 noteikto uzdevumu izpildē ir ESF atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai, ko plānots sniegt Darbības programmas 8.3.4.SAM ietvaros. Lai nodrošinātu minētā atbalsta ieviešanu, IZM jānodrošina Partnerības līguma 1.pielikumā "Kopsavilkums par ex-ante nosacījumu izpildi nacionālā līmenī" ietvertā 10.1.ex-ante nosacījuma izpildi, kas paredz izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus PMP preventīviem pasākumiem, kā arī veikt uzlabojumus VIIS. Ex-ante nosacījuma izpilde nodrošinās iespēju piesaistīt ESF finansējumu 33 840 518 euro apmērā. Ja IZM neizpildīs ex-ante nosacījumu, pastāv risks nenodrošināt atbalstu preventīvaiem pasākumiem PMP samazināšanai. Papildus šim, ex-ante nosacījuma neizpildes gadījumā Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu par minētā finansējuma novirzīšanu citiem Darbības programmas specifiskajiem atbalsta mērķiem. 2.2. Datu uzskaites problemātika Saistībā ar PMP definīciju ES dalībvalstu vidū nav vispārējas vienprātības. Daļa ES valstu minētās problēmas raksturošanai lieto terminu "agrīna izstāšanās no izglītības un apmācības", ar agrīnu izstāšanos saprotot izglītības ieguves pārtraukšanu pirms vidējās izglītības ieguves. Ar terminu "priekšlaicīga mācību pārtraukšana" savukārt tiek raksturota iesāktās izglītības programmas pārtraukšana, piemēram, skolas pamešana semestra vidū.7 Saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana - būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020) termins "priekšlaicīga mācību pārtraukšana" ietver visas mācību un apmācības pārtraukšanas formas, pirms ir pabeigta augstākā līmeņa vidusskolas izglītība vai tai līdzvērtīga profesionālā izglītība vai apmācība. Vairākums ES valstu, t.sk. Latvija, izmanto Eurostat definīciju, kur minēti 18-24 gadus veci jaunieši, kuri ir pabeiguši pamatizglītību vai ieguvuši zemāka līmeņa izglītību un kuri pēc tam vairs nemācās un neapgūst profesiju.8 Vienlaikus, Izglītības likuma 4.pantā ir minēts, ka obligāta ir bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Latvijā pastāv divas ar PMP risku saistītas mērķa grupas: 1) obligātajā izglītības vecumā esoši bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē; starp tiem ir arī bērni un jaunieši, kuri beiguši sākumskolu, bet neturpina pamatizglītību, arī jaunieši, kuri ieguvuši pamatizglītību, bet neturpina vidējās izglītības ieguvi; bērni, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, ir priekšlaicīgi mācības pametušie līdz brīdim, kad tiek saņemtas ziņas, ka viņi reģistrēti izglītības iestādē; šie ir NEET jaunieši, kam nepieciešami kompensējoši atbalsta pasākumi; 2) izglītojamie, kuri ir reģistrēti izglītības iestādēs, bet neattaisnotu iemeslu dēļ kavē mācības; šie izglītojamie, ņemot vērā pētījumu9, 10 rezultātus, ir augsta PMP riska grupa un tiem plānojami preventīvi un intervences pasākumi. 1.1) Informāciju par obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, apkopo IKVD atbilstoši Ministru kabineta 23.04.2012. noteikumu Nr.225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 4.2.punktā noteiktajam uzdevumam un saskaņā ar Ministru kabineta 04.08.2009. noteikumos Nr.871 "Obligātā izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr.871) noteikto. Datu ievadīšana un informācijas apkopošana notiek VIIS. Pildot noteikumu Nr.871 4.punktā noteikto un pamatojoties uz IKVD rakstisku iesniegumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde reizi ceturksnī (līdz 1.janvārim, 1.aprīlim, 1.jūlijam, 1.oktobrim) elektroniski sniedz informāciju IKVD par visiem bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. IKVD no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes saņemto informāciju importē VIIS, salīdzina ar VIIS pieejamo izglītojamo sarakstu un informē pašvaldības par datu aktualizācijas nepieciešamību. Savukārt pašvaldību atbildīgie darbinieki sadarbībā ar izglītības iestādēm, bāriņtiesām, pašvaldību sociālajiem dienestiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēm, dzimtsarakstu nodaļām, valsts un pašvaldības policiju, apsekojot bērna dzīvesvietu klātienē, telefoniski un pa pastu, iegūstot informāciju no bērna vecākiem, radiniekiem, kaimiņiem un citiem sabiedrības locekļiem, noskaidro iemeslus, kādēļ konkrētais bērns nav reģistrēts izglītības iestādē, un ievada šo informāciju VIIS sadaļā "bērna individuālie dati". Nepieciešamības gadījumā notiek sazināšanās arī ar ārvalstu institūcijām vai ārvalstīs dzīvojošiem bērna radiniekiem. Pēc bērna atrašanās vietas noskaidrošanas pašvaldības kārto jautājumu par viņa mācībām izglītības iestādē vai veic citas darbības obligātās izglītības ieguves nodrošināšanai. Informācija par veiktajām darbībām obligātās izglītības ieguves nodrošināšanai tiek uzkrāta VIIS. Gada nogalē IKVD apkopo pašvaldību VIIS sniegto informāciju un sagatavo ikgadējo ziņojumu par obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā. Ziņojums tiek iesniegts IZM, kā arī nosūtīts CSP un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, vispārēja rakstura informācija tiek sniegta arī plašsaziņas līdzekļiem. Saskaņā ar IKVD ziņojumu11, 2014./2015.mācību gadā 15 693 bērni nebija reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, t.sk. 12 948 bērni bija izbraukuši no valsts. 1.attēls Avots: IKVD 2.attēls Avots: IKVD 3.attēls Avots: IKVD 1.tabula Obligātā izglītības vecuma bērni, kuri 2014./2015.mācību gadā nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā Statuss (pašvaldību sniegtā informācija) Skaits Izbraucis no valsts 12 948 Pašvaldībai nav informācijas 427 Uzturēšanās atļauja, citas valsts pilsonis 1655 Anulēta deklarētā dzīvesvieta 186 Citu iemeslu dēļ neapmeklē izglītības iestādi 70 Invalīds 13 Bezvēsts prombūtnē 44 Adoptēts (uz ārzemēm) 46 Ilgstoši slimojošs 1 Pašvaldība nav norādījusi statusu 92 Iebraucis no ārvalstīm 0 Pašvaldība noskaidro situāciju 211 Kopā 15 693 Avots: IKVD, 08.01.2015. IKVD analīze liecina, ka kopējais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits palielinās (1.attēls), īpaši pieaugot to bērnu skaitam, kuri pēc pašvaldību rīcībā esošās informācijas ir izbraukuši no valsts (2.attēls). Tomēr šādu pieaugumu noteicis arī fakts, ka vairākas pašvaldības šogad ir noskaidrojušas informāciju par bērniem, kuriem iepriekšējos gados bijis norādīts statuss "Pašvaldībai nav informācijas" vai arī iepriekšējos gados pašvaldība bērna statusu nebija norādījusi vispār (3.attēls). Tādējādi, faktiski valstī ir nepilni 800 bērni, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs un par kuriem pašvaldībām nav informācijas vai tās šādu informāciju nav norādījušas (1.tabula). Papildus tam vēl 70 bērni nav reģistrēti izglītības iestādēs "citu iemeslu dēļ", par ko informācijas trūkuma dēļ nav iespējams spriest. 1.2) 2014. un 2015.gadā IKVD apkopoja arī datus par izglītojamiem, kuri ir reģistrēti izglītības iestādēs, bet kuri neattaisnotu iemeslu dēļ kavē vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī. Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi" (turpmāk - noteikumi Nr.89) 7.punktā noteikts, ka izglītības iestādei nekavējoties rakstiski jāinformē par izglītību atbildīgā institūcija pašvaldībā, ja izglītojamais vairāk kā trīs mācību dienas nav apmeklējis pirmsskolas izglītības iestādi vai vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī vispārējās vai profesionālās izglītības iestādi, un izglītības iestādei nav informācijas par neierašanās iemeslu vai iemesls nav uzskatāms par attaisnojošu. Pašvaldības institūcijas atbilstoši kompetencei noskaidro izglītības iestādes neapmeklēšanas cēloņus, koordinē to novēršanu un, ja nepieciešams, nosūta attiecīgo informāciju sociālajam dienestam, bāriņtiesai un citām institūcijām. Tomēr informācija par neattaisnotiem kavējumiem un pašvaldības darbībām kavējumu novēršanai netiek ievadīta VIIS, tādēļ atbildīgajām valsts institūcijām tā ikdienā nav pieejama. Turklāt OECD ziņojumā norādīts, ka vairāk kā 60% izglītojamo neattaisnoti kavē stundas, līdz ar to Latvija ir 1.vietā pētījumā iesaistīto valstu vidū šajā jomā. Neattaisnotiem kavējumiem ir korelācija ar izglītības kvalitāti.12 Lai izpētītu neattaisnoto kavējumu daudzumu, cēloņus un iespējamo PMP risku, IKVD 2014. un 2015.gadā veica datu analīzi "Vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo kavējumi un rīcība to novēršanai" un "Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kavējumi un rīcība to novēršanai", aptaujājot izglītības iestāžu vadītājus un izglītojamos, noskaidrojot pašvaldību rīcību neattaisnotu mācību stundu kavējumu novēršanai, apzinot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un VISC rīcībā esošo informāciju par veikto darbu (tostarp atbalstu izglītības iestādēm) neattaisnotu mācību stundu kavējumu novēršanā. Katras izpētes gaitā tika apkopoti iegūtie dati un sagatavots ziņojums, izstrādājot priekšlikumus valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu darbības pilnveidei. 2.tabula Neattaisnoti kavējumi Latvijas izglītības iestādēs 2013./2014. mācību gada 2.semestrī un 2014/2015. mācību gadā līdz 1.martam(dati no 119 pašvaldībām) Avots: IKVD IKVD apkopotie dati liecina, ka kopumā izglītojamo skaits, kas neapmeklēja izglītības iestādi 2014./2015.mācību gada 1.semestrī salīdzinājumā ar 2013./2014.mācību gada 2.semestri, samazinājās. Šo var skaidrot ar skolēnu tendenci vairāk kavēt stundas 2.mācību semestrī. Vienlaikus nevar novērtēt abu mācību gadu 2.semestra statistiku, ņemot vērā, ka 2014./2015.mācību gada dati ir uz 1.martu. IKVD situāciju apkopoja arī reģionālajā griezumā. 3.tabula Neattaisnoti kavējumi Latvijas izglītības iestādēs 2013./2014.mācību gada 2.semestrī un 2014./2015.mācību gadā līdz 1.martam plānošanas reģionos(dati no 119 pašvaldībām) Avots: IKVD 1.* 2013./2014. mācību gada 2.semestris 2.* 2014./2015. mācību gada 1.semestris 3.* 2014./2015. mācību gada 2.semestris (līdz 1.martam) PR* - plānošanas reģions K* - Kurzemes plānošanas reģionā kopā - 3292 L* - Latgales plānošanas reģionā kopā - 1765 R* - Rīgā kopā - 1031 RR* - Rīgas plānošanas reģionā kopā - 2105 V* - Vidzemes plānošanas reģions - 2401 Z* - Zemgales plānošanas reģions - 1891 Apkopojot IKVD ziņojumā sniegto informācija par pašvaldību viedokli par problēmām kavējumu uzskaitē, tika identificēti šādi iemesli: 1) Lielākā grupa pašvaldību neattaisnoto kavējumu esamību saista ar izglītojamā ģimeni. Pirmkārt, vairāk nekā puse pašvaldību (81) kā lielāko problēmu min vecāku neprasmi panākt, ka bērni regulāri apmeklē skolu, problēmas noliegšanu un nevēlēšanos sadarboties ar izglītības iestādi, kā arī vecāku bezatbildību, un neieinteresētību tajā, lai bērns iegūtu izglītību. Arī IZM pasūtītā un Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktā "Pētījuma par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem" pētījuma rezultāti liecina, ka izglītības iestāžu atbildīgo darbinieku vērtējumā dominējošs priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks un neattaisnotu kavējumu iemesls visos izglītības līmeņos ir nepietiekama vecāku iesaiste un kontrole pār bērnu izglītošanās procesu13. 2) Otra problēmu grupa saistīta ar pašiem izglītojamiem. Pēc pašvaldību sniegtās informācijas ir izglītojamie, kuri, vēl nesasnieguši pilngadību, dzīvo atsevišķi no vecākiem, strādā vai jau izveidojuši ģimeni un audzina savus bērnus. Vairākas pašvaldības uzsvērušas, ka izglītojamiem, kuri neattaisnoti kavē stundas, trūkst motivācijas mācīties un samazināt kavējumu skaitu, viņiem ir dažādas atkarības, uzvedības traucējumi. Dažas pašvaldības kā problēmu minējušas pirmo (aizgulēšanās) un pēdējo stundu kavēšanu, taču to drīzāk jāvērtē kā nosaukto iemeslu sekas. 5 pašvaldības informē, ka novadā neattaisnoti kavē stundas galvenokārt vakara (maiņu) skolu, bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra vai dažāda veida internātskolu audzēkņi, no kuriem daļa ir deklarēti citās pašvaldībās. Jau minētajā Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumā atklāts, ka motivācijas trūkums mācīties ir viens no galvenajiem mācību stundu neattaisnotas kavēšanas iemesliem un līdz ar to PMP riskiem.14 3) Trešā problēmu grupa saistīta ar: a) nepilnībām normatīvajos aktos un b) valsts un pašvaldības finansējuma trūkumu. Vairākas pašvaldības kā būtisku problēmu min sankciju trūkumu pret vecākiem un izglītojamiem, lai panāktu, ka izglītojamie regulāri apmeklē skolu, bet vecāki savlaicīgi informē izglītības iestādi par kavējumiem un seko līdzi savu bērnu izglītības procesam. Tiek norādīts, ka noteikumi Nr.89 neattiecas uz 18 gadu vecumu sasniegušiem jauniešiem. Tāpat pašvaldības par problēmu uzskata to, ka normatīvajos aktos nav noteikts pieļaujamais vecāku attaisnoto mācību stundu skaits, tādējādi norādot uz normatīvo aktu ievērošanu praksē. 7 pašvaldības atsaucas uz finansējuma trūkumu atbalsta personāla algošanai un samaksai par audzināšanas darbu izglītības iestādēs, jo gan atbalsta personāls, gan klašu audzinātāji varētu nodrošināt tūlītēju, regulāru un mērķtiecīgu darbu ar kavētājiem. Resursu (cilvēku, finanšu, laika) nepietiekamība pēc pašvaldību sniegtās informācijas arī traucē īstenot preventīvus pasākumus izglītojamo kavējumu uzskaitē un novēršanā. Vairākas pašvaldības atsaucas uz skolu tīkla optimizācijas rezultātiem - ja skola ir tālu no mājām, to biežāk kavē. Viena pašvaldība minējusi, ka audzēkņu nokļūšanai līdz pirmsskolas iestādei traucē tas, ka skolēnu brīvdienu laikā pagastu pārvaldes nenodrošina transportu pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu pārvadāšanai. 4) Ceturtā pašvaldību minēto iemeslu grupa attiecas uz sadarbības trūkumu starp izglītības iestādi, ģimeni un pašvaldību atbildīgajiem dienestiem, starp vairākām pašvaldībām un to dienestiem, ja izglītojamais mācās un/vai dzīvo ārpus savas deklarētās dzīves vietas. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par izglītojamā neattaisnotiem kavējumiem un to iemesliem, ikgadēju monitoringu PMP mazināšanas politikas rezultātu analīzei un izstrādātu preventīvu pasākumu PMP riska mazināšanai plānus, nepieciešama attiecīgu datu nodrošināšana VIIS. Izvērtējot datu analīzi par tipiskākajiem neattaisnoto kavējumu iemesliem, 2015.gada septembrī tika veikts VIIS papildinājums neattaisnoto kavējumu monitoringam. Papildinājumu rezultātā ar jauniem aizpildāmajiem laukiem tika pilnveidota jau esošā VIIS sadaļa "Ilgstoši neattaisnotie kavējumi", nodrošinot iespēju atzīmēt neattaisnoto kavējumu ilgumu, pamatiemeslus un atvasinātos jeb apakšiemeslus: - veselības problēmu dēļ, kas nav apliecinātas ar ārsta/vecāku zīmi: ∙ slikta pašsajūta; ∙ nogurums; - iesaiste ārpusstundu aktivitātēs: ∙ sports; ∙ māksla; ∙ hobijs; - ģimenes apstākļu dēļ: ∙ problēmas ģimenē; ∙ dzīves vietas maiņa; ∙ vecāku atbalsta trūkuma dēļ; ∙ nodibināta sava ģimene; ∙ auklē bērnu; - nepietiekama mācību motivācija: ∙ nav mācību sasniegumu vērtējuma vai tas ir nepietiekams; ∙ nav sagatavots mājas darbs; ∙ nav sagatavojies kontroldarbam; ∙ iestādes mikroklimats - konflikts ar klases vai skolasbiedriem, skolotājiem; ∙ aizgulēšanās; ∙ klaiņošana; ∙ slinkums; ∙ cits; - izglītības iestādes nepieejamība infrastruktūras dēļ: ∙ transports kavē/ salūzis; ∙ sastrēgumi; ∙ dzīvo tālu no skolas; - materiālu apstākļu dēļ; - uzsāktas darba tiesiskās attiecības ārpus izglītības programma. Papildus minētajiem iemesliem VIIS iespējams brīvā formā norādīt citus iemeslus, ja tie atšķiras no piedāvātajiem variantiem. Taču jāatzīmē, ka šobrīd nedz pašvaldībām, nedz izglītības iestādēm nav normatīvajos aktos uzdots pienākums minēto informāciju regulāri un precīzi ievadīt VIIS, kā arī valstī nav atbildīgās institūcijas, kuras kompetencē būtu neattaisnoto kavējumu monitorings un regulāra darbība kavējumu novēršanai. 2.3. Veiktie pētījumi ex-ante nosacījuma izpildes nodrošināšanai Lai nodrošinātu ex-ante nosacījuma izpildi, IZM veica arī padziļinātus pētījumus: 2.3.1. Jaunu izaicinājumu un to risināšanas iespēju identificēšana un analīze, kas ietekmē pieaugušo (18-24) iesaistīšanos (atgriešanos) mācīšanās mūža garumā15. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskais institūts, 201416. Pētījums tika veikts ar mērķi sniegt rekomendācijas sistēmas izveidei, kas veicinātu mūžizglītību un samazinātu PMP risku. Pētījuma ietvaros tika konstatēti vairāki PMP iemesli, kuri dažādiem jauniešiem var izpausties atšķirīgās kombinācijās: grūtības darba un mācību apvienošanā, ierobežota piekļuve izglītības iestādei, finansiālās problēmas, negatīva mācību pieredze, mācību organizācija, nepieciešamība mācīties savā tempā un vietā, nepieciešamība mācīties kā pieaugušajiem, vēlme mācīties darbavietā un darbavietai, nepietiekami attīstītas mūžizglītības prasmes. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, reģionālajā griezumā tika identificētas dažādas PMP problēmas - Vidzemē aptaujātie jaunieši kā galvenos iemeslus, kāpēc ir pametuši mācības, minēja grūtības apvienot mācības ar darbu un augstas transporta izmaksas. Rīgas reģionā jaunieši kā PMP galvenos iemeslus minēja nespēju apvienot mācības ar darbu, atbildību pret ģimeni, hobijus. Rīgas reģionā jaunieši labprāt izvēlas vakarskolas, jo vēlas mācīties "kā pieaugušie, nevis kā bērni". Pētījumā secināts, ka Rīgas izglītība iestādēm ir īpaši raksturīgi, ka pedagogi vairāk strādā ar talantīgajiem izglītojamiem, līdz ar to novārtā paliek izglītojamie, kuriem nepieciešama individuāla pieeja. Kurzemē un Zemgalē kā galvenais PMP iemesls norādīts nespēja savienot darbu ar mācībām, īpaši akcentējot darbu ārzemēs. PMP iemesli Latgalē, ir saistīti ar dzīves apstākļiem un ekonomisko situāciju līdzīgi kā Vidzemē (Gulbenes un Madonas pašvaldības) un akadēmiskiem iemesliem (satura neapgūšana), kas ir saistīti ar neregulāru skolas nodarbību apmeklēšanu un fiziskām mācību vietas piekļuves grūtībām (liels attālums, veselības problēmas, slikta emocionālā pašsajūta). Šādi iemesli norāda uz vispārīgu nepieciešamību izstrādāt integrētu sociālās un izglītības politikas stratēģiju, ņemot vērā, ka katrā atsevišķā PMP gadījumā ir dažādi iemesli, kas veido dažādas kombinācijas, ieskaitot garīgo veselību, attiecības ar skolotājiem un vienaudžiem, personas adekvātumu, emocijas u.c., taču ne vienmēr šiem iemesliem ir akadēmisks raksturs. Pētījuma rezultātā secināts, ka PMP nosaka dažādu iemeslu daudzveidīgas kombinācijas, un tām ne vienmēr ir ar izglītību un mācībām saistīts raksturs. Tāpat arī secināts, ka PMP novēršana prasa uzlabojumus ne tikai izglītības, bet arī sociāli ekonomiskajā politikā (ekonomikas izaugsme, pasākumi, lai cīnītos pret nabadzību un uzlabotu veselību, un nodrošinātu efektīvu imigrantu un minoritāšu integrāciju sabiedrībā). Pētījuma rekomendācijās ir uzsvērts, ka ir nepieciešams atrast līdzsvaru starp pasākumiem, balstoties uz izglītības sistēmu un tās prasībām. Jāveicina sadarbība starp izglītības iestādēm, pašvaldībām, valsts institūcijām. Jauniešiem, kas ir PMP riska grupā vai jau ir pametuši mācības, jānodrošina pieeju alternatīviem izglītības veidiem (piemēram, elastīgam mācību veidam), kā arī citu nepieciešamo atbalstu. Pētnieki uzskata, ka ieviešot PMP preventīvus un kompensējošus pasākumus, jāpieturas pie šādiem principiem: individuālo spēju un talantu attīstība, labvēlīgas mācību vides nodrošināšana, atbalstošs pedagoģiskais personāls ar vēlmi nepieļaut, ka jaunietis priekšlaicīgi pārtrauc mācībās. Jāatzīmē, ka atbalsts individuālo spēju un talantu attīstībai ir plānots 8.3.2.2.pasākuma "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros. 2.3.2. Pētījums par priekšlaicīgas mācību pamešanas iemesliem un riskiem jauniešiem vecuma grupā no 13 līdz 18 gadiem17. Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014. Pētījuma mērķis: balstoties uz oriģināliem kvantitatīviem datiem, sagatavot PMP riska grupas jauniešu vecumā no 13 līdz 18 gadiem raksturojumu un identificēt PMP iemeslus un riskus, lai ieviestu jaunus un pilnveidotu esošos atbalsta pasākumus šādu risku mazināšanai un novēršanai. Pētījuma ietvaros tika veiktas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu darbinieku kvantitatīvās elektroniskās aptaujas. Mērķa grupa: vispārējās un profesionālās dienas izglītības iestādes, kur mācās jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem (7.-9.klase, 10.-12.klase, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi). Pētījuma ietvaros tika atklāts, ka starp biežāk minētajiem PMP riska faktoriem izglītības iestāžu pārstāvji norāda regulārus mācību kavējumus (7.-9.klase - 86%, 10.-12.klase - 83%, profesionālās izglītības iestādes - 92%), zemu vecāku iesaistes līmeni bērnu audzināšanā (7.-9.klase - 87%; 10.-12.klase - 67%; profesionālās izglītības iestādes - 96%), ekonomiskos faktorus, t.sk. zemu ģimenes ienākumu un materiālo stāvokli un nepieciešamību savienot mācības ar darbu (7.-9.klase - 48%; 10.-12.klase - 67%; profesionālās izglītības iestādes - 92%), kā arī mācīšanās grūtības jeb zemu sekmju līmeni (7.-9.klase un 10.-12.klase - 74%; profesionālās izglītības iestādes - 83%). Citi PMP riska faktori tiek minēti arī atkarības vielu lietošana (īpaši vidējās izglītības pakāpē), nelabvēlīga sociālā vide, kā arī fakts, ka Latvijā vidējās izglītības ieguve nav obligāta. Balstoties uz izglītības iestāžu pārstāvju viedokli, var secināt, ka dažādām mērķa grupām nepieciešami atšķirīgi atbalsta pasākumi PMP problēmas mazināšanai un novēršanai. 4.attēls Atbalsta pasākumi PMP problēmas mazināšanai un novēršanai Atbildes "ļoti būtisks". Ar *) atzīmētie atbalsta pasākumi iekļauti anketā tikai vidusskolām un profesionālajām izglītības iestādēm Avots: BSZI pētījums Attēls parāda, ka pēc izglītības iestāžu pārstāvju domām, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem un 10.-12.klašu skolēniem vissvarīgāk būtu nodrošināt mācību stipendijas, ceļa izdevumus nokļūšanai līdz skolai, kā arī ēdināšanas un internāta izdevumus. Savukārt 7.-9.klašu skolēnu PMP risku prevencijai jānodrošina pašvaldības atbalsta personāla iesaistīšanās problēmu situācijas gadījumos, svarīgi būtu nodrošināt ceļa izdevumu un ēdināšanas izdevumu segšanu, kā arī uzlabot skolas vidi, sniedzot atbalsta pasākumus skolas atbalsta personālam konfliktējošu attiecību risināšanai, un nodrošinot papildu darbu ar skolēnu mācību vielas apguvei. Pētījuma secinājumos tika atzīmēts: 1. PMP risks augstāks ir zēniem, jauniešiem vecumā no 16-18 gadiem, pilsētas skolu, īpaši Rīgas, skolēniem. PMP riska grupas jauniešiem ir raksturīgs nepietiekams sekmju līmenis (zem 4 ballēm vidēji), lielākā daļa šo jauniešu nāk no nepilnām (viena vecāka) vai maznodrošinātām ģimenēm. Lielākā daļa no PMP jauniešiem ir ieguvuši pamatizglītību, par ko liecina strauji augošie atbiruma rādītāji vidusskolas klasēs, kā arī vecumā pēc 15 gadiem. 2. Galvenie mācību kavējumu iemesli PMP jauniešiem ir mācīšanās motivācijas trūkums un vecāku vienaldzīga un bezatbildīga attieksme pret skolas apmeklēšanu. Vecākajās klasēs un profesionālo skolu audzēkņiem nedaudz nozīmīgāks mācību kavējumu iemesls ir nepieciešamība strādāt un grūtības savienot darbu ar mācībām. Savukārt 7.-9.klašu skolēniem salīdzinoši nozīmīgāki mācību kavējumu iemesli ir vecāku ilgstoša prombūtne un nesaskaņas ar klases vai skolas biedriem. 3. Kopumā visām pētījumā aptvertajām izglītojamo grupām dominējošie PMP riska faktori ir līdzīgi - regulāri mācību kavējumi, nepietiekama vecāku iesaiste un kontrole pār bērnu izglītošanās procesu (zems vecāku līdzdalības līmenis bērnu audzināšanā un vecāku emigrācija uz ārzemēm), zemas skolēna akadēmiskās spējas un sasniegumi, kā arī ekonomiskie faktori (zems ģimenes materiālais stāvoklis un nepieciešamība jauniešiem savienot mācības ar darbu). 4. PMP riski 13 - 18 gadu vecuma grupā ir kompleksi. 5. Mazāka nozīme ir piešķirta veselības problēmu izraisītajiem PMP riskiem un sociālo attiecību riskiem - sliktām jauniešu attiecībām ar vienaudžiem, vecākiem un pedagogiem. Arī Rīgas domes Labklājības departamenta pasūtītajā pētījumā "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū"(2014) 18 20% aptaujāto 15 un 16 gadīgo jauniešu atbildējuši, ka kavējuši skolu "nobastojot", savukārt citu iemeslu dēļ skolu ir kavējuši 56% 9.-10.klašu audzēkņi. Tas nozīmē, ka neattaisnotu kavējumu ikgadējs monitorings un šo kavējumu iemeslu apzināšana ir nepieciešama, lai, tostarp, novērstu PMP. 2.3.3. Pētījums par politikas alternatīvu veidošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas problēmas risināšanai. SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015. Pētījuma mērķis bija, balstoties uz oriģināliem kvantitatīvajiem (PMP jauniešu aptaujas) un kvalitatīvajiem (ekspertu intervijas) datiem, kā arī uz iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem, identificēt PMP iemeslus, riskus un noteikt nepieciešamos preventīvos pasākumus PMP risku mazināšanai jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Pētījuma ietvaros tika veiktas 5 ekspertu intervijas un aptaujāti 318 PMP jaunieši. Pētījuma ietvaros apstiprinājās iepriekšējos pētījumos izvirzītais secinājums, ka PMP iemesli nav skatāmi atrauti viens no otra, tos veido dažādu, vairāku faktoru kopas, kur kāds no iemesliem var būt būtiskāks, bet tikai retos gadījumos - vienīgais. Kā četrus biežāk identificētos un tādējādi par galvenajiem interpretējamos PMP iemeslus jāmin - motivācijas trūkums mācīties (15%), vēlme sākt strādāt algotu darbu (13%), grūtniecība un/vai laulības (12%), nepatika mācīties (12%). Šie dati liecina, ka PMP problemātiku veido plašs saistītu tēmu loks - gan izglītības kvalitāte, gan ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis, gan jauniešu vērtīborientācija u.c.. Tas savukārt nosaka nepieciešamību PMP problēmas risinājumus izstrādāt un īstenot kā kompleksas un kontekstuālas aktivitātes. Visus aptaujas anketā iekļautos PMP iemeslus iespējams grupēt noteiktās tematiskajās faktoru grupās un analizēt plašāku tēmu kontekstā. Veicot šādu apkopojošu datu analīzi, secināms, ka vairākums jauniešu (65%) kā PMP iemeslus norāda dažādus faktorus, kas saistīti ar mācību darbu (piem., motivācijas trūkums mācīties, nepatika pret konkrētiem mācību priekšmetiem, daudz mācību kavējumu/ daudz mācību parādu, pārāk liela slodze skolā), skolas vidi. Salīdzinoši bieži tiek minēti arī dažādi sociālās vides un veselības faktori (39%), kā arī ekonomiskie apsvērumi (38%). Katrs ceturtais PMP jaunietis norādījis uz sociālo attiecību iemesliem. Ar vecākiem saistītus iemeslus min tikai 3% aptaujāto. Būtiski pieminēt, ka no 68% PMP jauniešu savu lēmumu pārtraukt mācības ir ar kādu apsprieduši, turklāt 56% no viņiem - ar vecākiem. 5.attēls PMP iemesli kopumā - riska faktoru kopas (%) Kas bija tie iemesli, kādēļ neturpināji mācības pamatskolā vai pēc pamatskolas? Atzīmē visas Tev atbilstošās atbildes! Avots: SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia" pētījums Ekspertu intervijas rezultāti parāda, ka lielākā daļa intervēto ekspertu tieši vai netieši norāda, ka PMP ir korelācija ar sociāli ekonomisko situāciju ģimenēs un valstī kopumā. Tāpat gandrīz visi intervētie eksperti norāda uz dažādiem faktoriem, kas saistīti ar skolas un mācību vidi. Mācību motivācijas trūkums jauniešiem ir viens no iemesliem, ko kā būtisku identificē eksperti, tomēr vienlaikus arī norādot, ka motivācijas trūkums ir sekas, nevis iemesls, un PMP iemeslus būtiski analizēt padziļināti, meklējot motivācijas trūkuma cēloņus. Visbiežāk kā šādus cēloņus eksperti min - pedagogu darba kvalitāte, izglītības satura atrautība no ikdienas, praktiskās dzīves, bērnu un jauniešu neziņu un nepārliecinātība par to, ko vēlas savā dzīvē darīt. Gandrīz visi intervētie šādā aspektā arī uzsver skolas un skolotāju izšķirošo lomu, norādot, ka ne vienmēr pedagogi spēj ieinteresēt jauniešus mācībās. Pētījuma rezultāti kopumā liecina, ka PMP galvenās riska grupas ir 8.-9.klašu skolēni, 17-19 gadīgie jaunieši, zēni, tie, kas iegūst pamatizglītību, bet neturpina mācības tālāk, tie, kuriem ir vidējas vai sliktas sekmes, tie, kuriem ir kavējumi mācībās, tie, kuri saskaras ar veselības problēmām, agru grūtniecību, kā arī tie, kuri vēlas agrāk uzsākt darba gaitas. Mācību motivācijas trūkums ir vienojošs PMP iemesls visām minētajām PMP riska grupām. PMP iemesli nosacīti grupējami tādos, kas attiecas uz individuāliem faktoriem, un tādos, kas attiecas uz institucionāliem, sistēmiskiem faktoriem. Attiecīgi definējami un īstenojami arī atbalsta un prevencijas pasākumi. Šādu dalījumu var saukt arī par tiešo un netiešo PMP riska faktoru grupu pieeju - strukturālie un institucionālie risinājumi un pasākumi PMP problēmjautājumu ietekmē netieši (uzlabojot izglītības sistēmu, saturu, institucionālo struktūru kopumā, netieši tiek veikts arī PMP prevencijas darbs, uzlabojot jauniešu motivāciju mācīties, iespējas saņemt palīdzību problēmsituācijās utt.), savukārt individuālie risinājumi novērš konkrētus, praktiskus šķēršļus mācību turpināšanai. Pētījumā secināts, ka starp institucionāliem atbalsta pasākumiem būtiskākie ir: (1) iesaistīto institūciju sadarbības modeļa izveide un ieviešana, tā darbības nepārtrauktības nodrošināšana, (2) PMP jauniešu reģistra un statistikas datu sistēmas izveide, regulāra aktualizācija un uzturēšana, kas ļauj identificēt individuālā (personas) līmenī PMP iemeslus, jauniešu sociāli ekonomisko stāvokli un citus rādītājus, (3) izglītības satura un pasniegšanas veida pilnveide, (4) skolas personāla (pedagogu, atbalsta personāla) kapacitātes celšana PMP prevencijā, (5) jauniešu NVO, jaunatnes centru, jauniešu klubu un citu līdzīgu organizāciju (arī jauniešu līderu) plašāka iesaiste PMP jautājumu apzināšanā un risināšanā, (6) karjeras izglītības attīstīšana, (7) vidējās izglītības kā obligātas ieviešana. Starp individuāliem atbalsta pasākumiem būtiskākie ir: (1) vecāku informēšana, izglītošana un iesaiste PMP jautājumu risināšanā, (2) individuālu PMP riska prevencijas un novēršanas programmu/plānu izstrāde (individuāla pieeja PMP jautājumu risināšanai konkrēta bērna un jauniešu gadījumā), (3) finansiāla atbalsta sniegšana (transportam, pārtikai, individuālam mācību aprīkojumam, stipendijas u.c.), (4) individuāls, papildu darbs ar PMP riska jauniešiem (pedagogi, psihologi, karjeras konsultanti u.c.). Pētījumā ir izdalītas trīs politikas veidošanas alternatīvas: 1.alternatīva - PMP riska faktoru mazināšana, uzlabojot uzskaiti un PMP risku agrīnas identificēšanas iespējas; 2.alternatīva - PMP risku mazināšana, sniedzot materiālu atbalstu un palīdzību; 3.alternatīva - PMP risku mazināšana, izstrādājot individuālus atbalsta pasākumus. Katra no piedāvātajām alternatīvām un tajās iekļautās aktivitātes (preventīvie un atbalsta pasākumi) risina kādu no būtiskiem PMP problemātikas aspektiem (datu apkopošana un uzskaite, finansiālais atbalsts, individuālas pieejas nepieciešamība), tādēļ pētījuma autori norāda, ka nevienu no tām nevar identificēt kā prioritāru. Pētījuma autori, balstoties uz pētījuma ietvaros intervēto ekspertu vērtējumu, iesaka īstenot visas alternatīvas un tajos iekļautos atbalsta pasākumus, to ieviešanu veicot paralēli - 1. alternatīvas īstenošana ļauj pilnveidot bāzes nepieciešamības efektīvai PMP prevencijas sistēmai (datu apkopošana un uzskaite, PMP risku agrīnas identificēšanas nodrošināšana, pašvaldību un atbalsta personāla kapacitātes celšana), 2. alternatīvas ieviešana nodrošina PMP negatīvo jau esošo seku mazināšanu un PMP potenciālo risku mazināšanu, savukārt 3. alternatīva vērsta uz ilgtspējīga PMP riska prevencijas modeļa ieviešanu, kas balstīts individuālā pieejā konkrētu PMP riska situāciju vai PMP seku identificēšanā un risināšanā. 2.3.4. Secinājumi par pētījumu rezultātiem Salīdzinot visu aprakstīto pētījumu rezultātus, konstatējams, ka izglītības iestāžu pārstāvju un PMP jauniešu viedokļi atšķiras - ja pirmie kopumā kā būtiskāku PMP riska faktoru minēja vecāku lomu un iesaisti bērnu audzināšanā, tad PMP jauniešu vērtējumā lielāka nozīme priekšlaicīgā mācību pārtraukšanā ir faktoriem, kas saistīti ar mācību un skolas vidi. Tomēr abu - gan izglītības iestāžu pārstāvju, gan PMP jauniešu, skatījumā sociāli ekonomiskie faktori ir pietiekami nozīmīgi PMP aspektā. Visu augstāk minēto pētījumu rezultāti liecina, ka kopumā PMP problemātiku veido plašs saistīto tēmu loks - gan izglītības kvalitāte, ģimeņu sociāli ekonomiskais stāvoklis, gan jauniešu un viņu vecāku vērtīborientācija u.c. Nepieciešams veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm, pašvaldībām, valsts institūcijām19, kā arī nepieciešams nodrošināt jauniešiem pieeju alternatīviem izglītības veidiem. Plānojot atbalstu PMP mazināšanai, jāievēro vairāki principi: individuālo spēju un talantu attīstība, labvēlīgas mācību vides nodrošināšana, atbalstošs pedagoģiskais personāls ar vēlmi nepieļaut, ka jaunietis priekšlaicīgi pārtrauc mācībās. Turklāt, izglītības iestāžu pārstāvju vērtējumā (Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2014) attiecībā uz nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem PMP problēmas mazināšanā un novēršanā, papildus ekonomiska rakstura atbalstam (mācību stipendijas, ceļa izdevumu segšana, ēdināšana) minēta arī atbalsta pasākumu nepieciešamība skolas atbalsta personālam konfliktējošu attiecību risināšanai skolēnu starpā, starp skolēniem un skolotājiem (attiecībā uz 7.-9.klašu grupu - 40%; 10.-12.klašu grupu - 29%, uz profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem - 38%). Papildus tam, izglītības iestāžu pārstāvji minējuši arī nepieciešamību pašvaldības atbalsta personāla iesaistei problēmusituāciju (mācību pamešanas riska) gadījumos - kā ļoti būtisku šo pasākumu minējuši 47% gadījumu attiecībā uz 7.-9.klašu grupu, attiecībā uz 10.-12.klašu grupu un profesionālās izglītības iestādēm attiecīgi 26% un 33%. Ievērojot pētījumā par politikas alternatīvu veidošanu secināto20, ka salīdzinoši bieži kā PMP riski tiek minēti dažādi sociālās vides faktori, starp būtiskākajiem ieteicamajiem institucionāliem atbalsta pasākumiem tiek minēta jauniešu NVO, jaunatnes centru, jauniešu klubu un citu līdzīgu organizāciju (arī jauniešu līderu) plašāka iesaiste PMP jautājumu apzināšanā un risināšanā. Minētais sasaucas ar pieminētā Latvijas Universitātes veiktā pētījuma secinājumu par nepieciešamību nodrošināt jauniešiem pieeju alternatīviem izglītības veidiem. Jauniešu iesaistīšanās ārpus formālās izglītības aktivitātēs, t.sk. jauniešu NVO un to NVO, kas veic darbu ar jaunatni, organizētajās aktivitātēs, pamatojama arī ar promocijas darba "Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori" (Ieva Kārkliņa, Rīgas Stradiņa Universitāte, 2013; darba zinātniskais vadītājs: Dr.oec., prof. Andrejs Geske) ietvaros veiktā pētījuma rezultātiem, kur konstatēts, ka izšķiramas "divu veidu trūcīgās ģimenes, kuras vieno līdzīgā ekonomiskā situācija, kamēr ģimenes sociālais, kultūras un cilvēkkapitāls, kā arī spējas tos konvertēt ir pilnīgi atšķirīgas" (I.Kārkliņa, 2013, 198.lpp.). Trūcīgo ģimeņu, kas veicina bērnu sociālo elastīgumu, pārstāvjiem piemīt t.s. "nemateriālie resursi un raksturīgas daudzveidīgas sociālā, kultūras un cilvēkkapitāla izpausmes, kuras (…) kompensē nepietiekama ekonomiskā kapitāla radītos ierobežojumus" (I.Kārkliņa, 2013, 198.lpp.). Otrā veida ģimenēm, kas neveicina bērnu sociālo elastīgumu, nepiemīt spējas, intereses vai motivācija dzīves kvalitātes uzlabošanai izmantot tās rīcībā esošos nemateriālos resursus. Promocijas darbā arī konstatēts, ka "līdz ar vairāku ģimenes kapitāla veidu apzināšanos un mijiedarbību indivīdu iespējas piepildīt savus mērķus paaugstinās." (I.Kārkliņa, 2013, 198.lpp.). Pētījumā arī secināts, ka ieguldījumi kultūras, cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā, t.sk. interešu izglītības aktivitāšu izmantošana, intereses radīšana par tīklošanos jeb kontaktu dibināšanu ne tikai savas kopienas ietvaros, bet arī ārpus tās, veicina bērnos tieksmi domāt par tālākizglītības iespējām, motivē izglītības ieguvei, iesaistei sabiedriskajā dzīvē. Tādējādi, secināms, ka 8.3.4.SAM atbalsts plānojams daudzveidīgs - gan PMP riska grupas sociāli ekonomisko faktoru ietekmes mazināšanai, gan veicot uzlabojumus skolas/ mācību vidē un sniedzot audzēkņiem nepieciešamo individuālo atbalstu mācību vielas apguvē, kā arī sniedzot iespēju un motivējot iesaistīties jauniešu (NVO) iniciatīvās, gan veicot sistēmiskus uzlabojumus datu par PMP riskiem uzkrāšanā un attiecīgās informācijas apmaiņā skolas, pašvaldības un valsts līmenī. 8.3.4.SAM atbalsts vērsts uz PMP riska grupas izglītojamiem PMP riska mazināšanai (izvērstāka informācija šī ziņojuma 3.3.3.sadaļā "Mērķa grupa" un 3.pielikumā), tādejādi nošķirot un vienlaikus papildinot citu ES fondu specifisko atbalsta mērķu, piemēram, 8.3.2.SAM, 8.3.3.SAM un 8.3.5.SAM ietvaros, plānoto atbalstu. 2.4. Līdz šim īstenotie pasākumi PMP riska grupas izglītojamiem Lai veicinātu PMP samazināšanu, ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā DPP ietvaros atbalsts sniegts šādu apakšaktivitāšu īstenošanai: 1) 1.2.1.1.4.apakšaktivitāte "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" (DPP pieejamais finansējums 40 314 346 euro, t.sk., 34 374 308 euro ESF finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums 5 940 038 euro); Apakšaktivitātes īstenošana ir veicinājusi profesionālajās skolās uzņemto audzēkņu skaita pieaugumu pēc 9.klases, piemēram, 2011./2012.m.g. profesionālajās izglītības iestādēs iestājušies 33,9% no kopējā pamatskolu absolventu skaita. Pirms projekta īstenošanas uzsākšanas 2009.gadā tie bija 28,1%. Pamatskolu absolventi labprāt izvēlas profesionālās izglītības iestādes, jo tur var reizē iegūt vidējo izglītību, apgūt profesiju un ir arī iespēja saņemt stipendiju. 2) 1.2.1.1.3.apakšaktivitāte "Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai" (DPP pieejamais finansējums 14 337 199 euro, t.sk., 12 591 671 euro ESF finansējums, valsts budžeta līdzfinansējums 1 728 710 euro un 16 818 euro privātais līdzfinansējums); Apakšaktivitātes īstenošanas ietvaros viengadīgajās un pusotrgadīgajās grupās līdz 2015.gada 31.augustam profesionālo kvalifikāciju iegūs 4000 audzēkņu. 3) 1.2.2.4.1.apakšaktivitāte "Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana" (DPP pieejamais finansējums 6 000 000 euro, t.sk., 5 100 000 euro ESF finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums 900 000 euro). Apakšaktivitātes ietvaros 25 izglītības iestādēs izstrādāta un aprobēta sociālās atstumtības riska mazināšanas programma, kā arī 8 pašvaldībās izveidoti iekļaujošas izglītības atbalsta centri, kas nodrošina izglītības atbalsta sistēmas funkciju īstenošanu savā teritorijā. Minētie centri nodrošina atbalsta sniegšanu divos aspektos - individuālo atbalstu (ietver izglītojamo spēju un attīstības līmeņa diagnosticēšanu, atbalsta pasākumu izvēli, individuālo izglītības plānu mērķu izstrādi, speciālistu konsultācijas individuālam izglītojamam par attīstības traucējuma kompensācijas stratēģijām u.c.) izglītojamam ar speciālām vajadzībām un institucionālo atbalstu izglītības iestādēm, aprūpes centriem, pašvaldību iestādēm (ietver palīdzības pasākumus, kā strādāt ar konkrētiem izglītojamiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi un rodas problēmas izglītības procesā). 4) 1.2.2.4.2.apakšaktivitāte "Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā" (DPP pieejamais kopējais finansējums ir 8 127 786 euro, kuru nodrošināja ESF); Apakšaktivitātes ietvaros nodrošināts mācību atbalsts 24 386 jauniešiem ar mācīšanās problēmām, veicinot piemērotu izglītības un tālākizglītības ceļu piedāvājumus jauniešiem obligātajā izglītības vecumā ar zemām pamatprasmēm, jauniešiem sociālās korekcijas izglītības iestādēs un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. Papildus DPP ietvaros sniegtajam atbalstam, valsts budžeta ietvaros netika īstenoti preventīvi, intervences un kompensējoši pasākumi PMP riska grupas samazināšanai, kas ir vērsi tieši uz mērķa grupu. 2.5. Citu ES valstu pieredze PMP risku prevencijā Pēc Eurostat datiem21, Eiropas valstīs PMP vidējais rādītājs 2014.gadā bija 11,3%, bet 27 ES valstīs identificētas būtiskas atšķirības gan rādītājos kopumā, gan arī PMP procentuālajā sadalījumā pēc dzimuma. Lai gan kopš 2000.gada PMP līmenis gandrīz visās ES dalībvalstīs ir samazinājies, atsevišķās valstīs šis rādītājs ir palielinājies. 2014.gada statistikas dati liecina, ka PMP rādītāji svārstījās no 2,7% Horvātijā un 4,4% Slovēnijā līdz 20,3% Maltā, 19% Īrijā un 21,9% Spānijā. PMP rādītāji dzimumu salīdzinājumā konsekventi ir augstāki jauniem vīriešiem (izņemot Rumāniju un Bulgāriju), un dzimumu grupu atšķirība ir diezgan nemainīga kopš 2000.gada. 27 ES valstīs vidēji ir tikai 76 meitenes uz katriem 100 zēniem, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši mācības. Vislielākā atšķirība ir Kiprā, Latvijā, Luksemburgā un Polijā, kur jaunie vīrieši pat divas reizes biežāk nekā jaunās sievietes pārtrauc mācības. Eiropas valstis ir apņēmušās priekšlaicīgi mācības pārtraukušo jauniešu proporciju līdz 2020. gadam samazināt līdz mazāk nekā 10%.22 PMP risku prevencijas jomā Eiropas Komisijas pētījumos tiek uzsvērta nepieciešamība īstenot visaptverošu stratēģiju, tajā skaitā profilakses, iesaistes un kompensācijas pasākumus.23 Profilakse Viens no pamatjautājumiem ir PMP problēmas pārraudzība, koordinācija un starpsektorālā sadarbība. Nīderlandē PMP samazināšanas programmā sākot no 2008.gada ik pēc četriem gadiem tiek slēgti līgumi starp Izglītības ministriju un reģionu pašvaldībām par PMP samazināšanu un mērķfinansējumu. Katrs reģions, pilsēta, skola paši izvēlas pasākumus, kurus vēlas ieviest, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Programmas kopējais mērķis ir novērst PMP jau agrīnā stadijā kopīgā valsts, pašvaldības un skolas sadarbībā. PMP samazināšanas programmas pārraudzību Nīderlandē īsteno Izglītības ministrijas struktūrvienība. Savukārt Austrijā 2012.gadā uzsāka īstenot nacionālo stratēģiju PMP jomā. Tā ir mērķēta uz savstarpēji saistītiem pasākumiem strukturālā līmenī (reformas un uzlabojumi skolu izglītības sistēmā), pasākumiem skolu līmenī (iniciatīvas skolu kvalitātes, kā arī mācīšanas un mācīšanās vides uzlabošanai), kā arī pasākumiem, kas atbalsta riska grupas jauniešus (apmācības/treniņi kā jauns valsts pasākums).24 Līdzīgi arī Luksemburgā un Francijā PMP problēmas profilaksei ir likts uzsvars uz starpinstitucionālo sadarbību, lai apkopotu un nodrošinātu PMP riska grupas jauniešiem nepieciešamo atbalstu. PMP risku prevencijas jomā mērķorientētu pasākumu īstenošanai būtiski ir ticami un aktuāli dati par PMP riskam pakļautiem jauniešiem. Datu bāzes par PMP riskam pakļautiem jauniešiem ir izveidotas vairākās ES valstīs, bet tās atšķiras pēc datu apkopošanas, daudzveidības un pieejamības. Piemēram, Portugālē darbojas nacionāla datu bāze, kurā regulāri tiek apkopota skolu un sociālo dienestu informācija, kas ietver plašas ziņas par jaunieša vecumu, izglītības kvalitāti (kavējumi, vērtējumi, utt.), īpašām vajadzībām un prasmēm, sniegto sociālo atbalstu, informāciju par jaunieša vecāku profesiju, nodarbošanos un izglītības līmeni. Nīderlandē katram jaunietim tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs, pēc kura jaunietim var sekot visa izglītības procesa laikā neatkarīgi no tā, vai tiek mainīta skola, pašvaldība vai reģions. Šī sistēma tiek administrēta valsts mērogā, tiek izmantota skolu finansējuma aprēķinam. Jaunieši, kuri ir reģistrēti Izglītības pamatdatu datubāzē (The Basic Record Database for Education (BRON)) kā skolas vecuma jaunieši, bet kuri neapmeklē izglītības iestādi vai profesionālos kursus un kuriem nav pamatkvalifikācijas, tiek identificēti kā PMP riska grupa. Igaunijā darbojas nacionālais reģistrs - Izglītības informācijas sistēma (EEIS), kur apkopota informācija par izglītības iestādēm, skolotājiem, skolēniem, iegūtajiem izglītības dokumentiem (atestātiem) un mācību grafiku. Pašvaldības var izmantot šo sistēmu, lai piekļūtu informācijai par savas teritorijas iedzīvotājiem un tiem bērniem un jauniešiem, kuri mācās citu pašvaldību skolās. Izglītības iestādēm ir pienākums ievadīt informāciju EEIS, kā arī precizitātes nolūkos regulāri pārbaudīt un atjaunot to. Reģistrs dod iespēju izsekot katra skolēna izglītības karjerai, profesijas iegūšanai un iesaistei darba tirgū.25 Lai identificētu PMP riska grupas un savlaicīgi uzsāktu preventīvās aktivitātes, virknē valstu tiek īstenoti "agrīnās brīdinājuma sistēmas" (early warning systems) pasākumi. Beļģijā kopš 2012.gada īsteno darbības plānu "Kavējumi un citas antisociālas uzvedības formas" (Truancy and other forms of anti-social behaviour), kā mērķis ir identificēt bērnus vecumā no 6 līdz 18 gadiem, kuri nepilda obligāto pienākumu apmeklēt mācību iestādi, pārbaudīt skolu apmeklējumu, lai identificētu PMP riska grupu. Ja vecāki nereaģē uz skolas aicinājumu nodrošināt bērna iekļaušanos izglītības sistēmā, tiek nodrošināts papildu sociālais atbalsts, lai atjaunotu saikni starp skolēnu, skolu un ģimeni. Ar līdzīgu mērķi Islandē Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija ir izstrādājusi "riska detektoru", lai novērstu PMP vidusskolās. Tā mērķis ir nodrošināt skolu …