📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas realizēšanu 2004.gadā
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Zemkopības ministrijas
rīkojums Nr.101
Rīgā 2004.gada 8.martā
Par Lauksaimniecības
subsīdiju valsts programmas realizēšanu
2004.gadā
Lai sekmētu lauksaimnieciskās
ražošanas efektivitāti, piešķirot finanšu līdzekļus noteiktiem
pasākumiem, un lai nodrošinātu lauksaimniekiem atbalsta
nepārtrauktību un pakāpenisku pāreju uz ES maksājumu sistēmu,
pamatojoties uz Lauksaimniecības likuma 16.panta piekto daļu,
Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra rīkojumu Nr.19 "Par
Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2004.gadam":
1. Apstiprināt subsīdiju nolikumus
(1.-11.pielikums) un šādu Lauksaimniecības subsīdiju valsts
programmai piešķirtā valsts finansējuma 2004.gadam Ls 27 507 722
sadalījumu:
Nr.
Programma, pasākums
Ls
1.1.
Lauksaimniecības zemes
ielabošana
434 000
1.2.
Lopkopības attīstība
4 826 000
1.3.
Augkopības attīstība
997 000
1.4.
Izglītība, zinātne un
informācijas izplatīšana
798 000
1.5.
Latvijas un ārvalstu
kopprojektu līdzfinansējums
110 000
1.6.
Investīciju veicināšana
lauksaimniecībā
1 400 000
1.7.
Lauksaimniecības nevalstisko
organizāciju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo
sabiedrību attīstībai
461 000
1.8.
Bioloģiskās lauksaimniecības
attīstībai
200 000
1.9.
Tirgus veicināšana
555 750
1.10.
Lauksaimniecības nozares
stabilizācija
400 000
1.11.
Pagaidu atbalsta maksājumi
saskaņā ar ES līgumu
3 786 232
1.12.
Līdzfinansējums SAPARD
programmai
8 887 578
1.13.
Pārejošie maksājumi par
2003. gadu
2 520 000
1.14.
Daļējs ES fondu
līdzfinansējums
2 132 162
2. Noteikt par konkrēto subsīdiju
nolikumu izstrādi, to izpildes uzraudzību un nepieciešamo
grozījumu priekšlikumiem šādas departamentu atbildīgās
amatpersonas:
Nr.
Programma, pasākums
Atbildīgā persona
2.1.
Nolikums Nr.1
"Lauksaimniecības zemes ielabošana"
Lauku attīstības
departamenta direktore Ņ.Rakstiņa
2.2.
Nolikums Nr.2 "Lopkopības
attīstība"
Lauksaimniecības
departamenta direktore Z.Bērziņa
Veterinārā un pārtikas
departamenta direktors V.Grapmanis
2.3.
Nolikums Nr.3
"Augkopības
attīstība"
Lauksaimniecības
departamenta direktore
Z.Bērziņa
2.4.
Nolikums Nr.4 "Izglītība,
zinātne un informācijas izplatīšana"
Lauku attīstības
departamenta direktore Ņ.Rakstiņa
Lauksaimniecības
departamenta direktore Z.Bērziņa
2.5.
Nolikums Nr.5 "Latvijas un
ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums"
Starptautisko lietu
departamenta direktors J.Briedis
2.6.
Nolikums Nr.6 "Investīciju
veicināšana lauksaimniecībā"
Lauksaimniecības
departamenta direktore Z.Bērziņa
2.7.
Nolikums Nr.7
"Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību
attīstībai"
Lauku attīstības
departamenta direktore Ņ.Rakstiņa
Lauksaimniecības
departamenta direktore Z.Bērziņa
2.8.
Nolikums Nr.8 "Bioloģiskās
lauksaimniecības attīstībai"
Lauku attīstības
departamenta direktore Ņ.Rakstiņa
2.9.
Nolikums Nr.9 "Tirgus
veicināšana"
Kopējās lauksaimniecības
politikas departamenta direktore R.Lerhe
2.10.
Nolikums Nr.10
"Lauksaimniecības nozares stabilizācija"
Lauksaimniecības
departamenta direktore Z.Bērziņa
2.11.
Nolikums Nr.11 "Pagaidu
atbalsta maksājumi saskaņā ar ES līgumu"
Lauksaimniecības
departamenta direktore Z.Bērziņa
2.12.
Līdzfinansējums SAPARD
programmai
Lauku attīstības
departamenta direktore Ņ.Rakstiņa
2.13.
Pārejošie maksājumi par
2003. gadu
Lauksaimniecības
departamenta direktore Z.Bērziņa
2.14.
Daļējs ES fondu
līdzfinansējums
Kopējās lauksaimniecības
politikas departamenta direktore R.Lerhe
3. Atsevišķos nolikumos
paredzētajos gadījumos un Phare projektu līdzfinansēšanai
līgumā ar subsīdiju saņēmēju var paredzēt subsīdiju
priekšapmaksu.
4. Atsevišķos nolikumā
paredzētajos gadījumos lēmumu par subsīdiju piešķiršanu pieņem ar
Zemkopības ministrijas vai ministra rīkojumu izveidotā
komisija.
5. Lauku atbalsta dienestam:
5.1. veikt subsīdiju
administrēšanu, sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes iestādēm
un resoriem;
5.2. nodrošināt subsīdiju
pretendentam informācijas pieejamību par subsīdiju piešķiršanas
un izmaksas kārtību un pieņemt pieteikumus saskaņā ar konkrēto
nolikumu prasībām, izvērtēt un pieņemt lēmumu par subsīdiju
pieteikumu atbilstību subsīdiju nolikumu nosacījumiem;
5.3. par subsīdiju piešķiršanu vai
atteikumu pieņemt motivētu lēmumu, kurā norādīta šī lēmuma
pārsūdzēšanas kārtība. Subsīdiju atteikuma gadījumā 15 darba
dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža pretendentam izsniegt
rakstisku lēmumu;
5.4. subsīdijas aprēķināt un
izmaksāt bez pievienotās vērtības nodokļa, ja nolikumā nav
paredzēta cita kārtība;
5.5. nolikumos paredzētajos
gadījumos noslēgt līgumu ar subsīdiju pretendentu par subsīdiju
piešķiršanu, paredzot līgumā pušu saistības un atbildību;
5.6. kontrolēt darījumu un samaksu
apliecinošo dokumentu vai to kopsavilkumu kopiju iesniegšanu un
izvērtēt šo dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem gadījumos,
kad subsīdiju pretendents ir veicis darījumus ar citām
juridiskajām personām;
5.7. izlases veidā pārbaudīt ne
mazāk kā 5% no katrā nolikumu sadaļā pieņemto lēmumu skaita;
5.8. iesniegt Zemkopības
ministrijā subsīdiju pieteikumu kopsavilkumus līdz katra mēneša
5. un 20.datumam, norādot izmaksātās summas pa reģioniem, pa
nolikumiem un nolikumu sadaļām;
5.9. saskaņojot ar Zemkopības
ministriju, pārtraukt subsīdiju pieteikumu pieņemšanu un līgumu
slēgšanu vai proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju summu
šī rīkojuma 6.punktā noteiktajos gadījumos;
5.10. nodrošināt iesniegtās
informācijas kontroli un izstrādāt kontroles procedūras, lai
novērstu nepatiesu ziņu sniegšanu un nolikumu nosacījumu
pārkāpumus;
5.11. iesniegt nepieciešamo
informāciju Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta
auditoriem par subsīdiju piešķiršanu un piedalīties apvienotajos
subsīdiju atbilstības auditos;
5.12. nepieciešamības gadījumā
pieaicināt kompetentus speciālistus subsīdiju pieteikumu
atbilstības izvērtēšanai;
5.13. pieprasīt subsīdiju atmaksu
gadījumos, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai
pārkāpis nolikuma nosacījumus, un uz 3 gadiem izslēgt pretendentu
no subsīdiju saņēmēju loka;
5.14. izmaksāt subsīdijas 10 darba
dienu laikā pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties
uz iesniegtajiem kopsavilkumiem un atbilstoši nolikumos
paredzētajai kārtībai bezskaidras naudas norēķinu veidā.
6. Ja saņemtajos pieteikumos
pieprasītā kopsumma pārsniedz attiecīgajai programmai vai sadaļai
paredzētos līdzekļus (ja nolikumā nav noteikta cita kārtība),
subsīdiju pieteikumu pieņemšanu pārtrauc un proporcionāli
samazina izmaksājamo subsīdiju summu.
7. Iekšējā audita departamenta
direktoram nodrošināt, ka auditori izlases veidā izdara audita
pārbaudes par subsīdiju piešķiršanas atbilstību.
8. Noteikt, ka 2003.gadā noslēgtie
līgumi par subsīdiju piešķiršanu starp Lauku atbalsta dienestu un
subsīdiju pretendentu, kā arī 2003.gada pārejošie maksājumi ir
spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei saskaņā ar 2003.gada
nolikumu nosacījumiem.
9. Šajā rīkojumā nepieciešamos
grozījumus sagatavot un to publikāciju laikrakstā "Latvijas
Vēstnesis" nodrošināt Lauksaimniecības departamentam.
10. Rīkojums stājas spēkā nākamajā
dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ir
spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.
Zemkopības ministrs M.
Roze
1.pielikums
Nolikums Nr.1.
Lauksaimniecības zemes ielabošana
I. Vispārīgie
noteikumi
1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt
meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju, skābo augšņu
kaļķošanu un augšņu agroķīmisko izpēti, lai, optimizējot augsnes
mitruma režīmu, augsnes reakciju (pH) un izmantojot datus par
augsnes agroķīmiskajām īpašībām, veicinātu konkurētspējīgas un
kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanu.
2. Augsnes ielabošanai paredzēts
finansējums Ls 434 000 tūkst., no kuriem:
2.1. meliorācijas sistēmu
būvdarbiem - Ls 100 tūkst.;
2.2. augšņu agroķīmiskajai izpētei
- Ls100 tūkst.;
2.3. skābo augšņu kaļķošanai - Ls
234 tūkst.
3. Subsīdiju apmērs ir 55% no
meliorācijas sistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas un augšņu
agroķīmiskās izpētes darbu izmaksām.
4. Subsīdiju apmērs tiek
palielināts:
4.1. par 10%, ja saimniecība
atrodas teritorijā, kurai ar 28.06.2001. Ministru kabineta
rīkojumu Nr.325 "Par īpaši atbalstāmā reģiona statusa
piešķiršanu" piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss;
4.2. par 5%, ja pretendents nav
vecāks par 40 gadiem.
5. Subsīdijas tiesīga saņemt
persona:
5.1. kurai ir zeme īpašumā,
lietošanā vai nomā;
5.2. kura uztur meliorācijas
sistēmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
6. Lai saņemtu subsīdijas,
pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības
pārvaldē līdz 1.martam iesniedz pieteikumu saskaņā ar
1.pielikumu.
7. Prioritāti subsīdiju saņemšanai
nosaka pieteikumu iesniegšanas secība.
8. Lauku atbalsta dienestam ir
tiesības veikt finanšu pārdali starp reģioniem, ja atbalstāmā
pasākuma realizēšanai netiek izlietota nolikumā noteiktā
subsīdiju summa.
9. Lauku atbalsta dienesta
reģionālā lauksaimniecības pārvalde reģistrācijas žurnālā
ieraksta visus nolikuma prasībām atbilstošos pretendentu
pieteikumus to iesniegšanas secībā.
10. Lauku atbalsta dienesta
reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Madonas rajonā - kopā ar
Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi) līdz
1.aprīlim:
10.1. izvēlas darbu izpildītājus
atbilstoši likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību
vajadzībām" prasībām;
10.2. slēdz līgumus ar subsīdiju
saņēmējiem un darbu izpildītājiem par meliorācijas sistēmu
būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas vai augšņu agroķīmiskās izpētes
darbu izpildi un samaksu (t.sk. PVN), paredzot, ka Lauku atbalsta
dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde līdz 1.maijam veic
subsīdiju priekšapmaksu darbu izpildītājam. Līgumā paredz
termiņu, kurā pretendents darbu izpildītājam par darbu izpildi
samaksā savu daļu.
11. Gadījumā, ja darbu izpildītājs
nav veicis līgumā paredzētos meliorācijas sistēmu būvdarbus,
skābo augšņu kaļķošanas vai augšņu agroķīmiskās izpētes darbus,
tad darbu izpildītājs atmaksā Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei naudu 100% apmērā. Ja
darbu izpildītājs iepriekšminētos darbus veicis daļēji vai
nekvalitatīvi, tad tas atmaksā naudu 25% apmērā. Darbu izpildes
kvalitāti kontrolē pretendents.
12. Skābo augšņu kaļķošanu var
aizstāt ar ģipšošanu, ja ģipša izmantošanas mērķtiecību augsnes
skābuma samazināšanai attiecīgajā saimniecībā apliecina
pretendenta iesniegtais Latvijas Universitātes Bioloģijas
institūta atzinums.
II. Meliorācijas
sistēmu būvdarbi
1. No subsīdijām finansē esošo
meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu
izmaksas.
2. Pasākumiem piešķirto
finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona
meliorētajai platībai.
3. Maksimālais iespējamais
subsīdiju lielums meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas vai
renovācijas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls
10 000.
4. Meliorācijas sistēmu
būvprojektēšanu un būvdarbus atļauts veikt hidromelioratīvo
būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.
5. Lai saņemtu subsīdijas
meliorācijas sistēmu būvniecībai, pretendents Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā struktūrvienībā papildus pieteikumam
iesniedz meliorācijas sistēmu būvniecības tehnisko dokumentāciju
vai tehnisko projektu.
6. Lauku atbalsta dienesta
reģionālā struktūrvienība (Madonas rajonā - kopā ar Aiviekstes
meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi) izvērtē un pieņem paveiktos
darbus hidromelioratīvo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu
noteiktajā kārtībā.
III. Augšņu
agroķīmiskā izpēte
1. No subsīdijām finansē augsnes
paraugu noņemšanas, augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāju
(augsnes skābuma, organisko vielu, kustīgā fosfora, kālija un
apmaiņas magnija satura) noteikšanas, analīžu rezultātu
izvērtēšanas, augšņu agroķīmiskās kartes sagatavošanas un
ieteikumu sniegšanas izmaksas saskaņā ar 2.pielikumu.
2. Maksimālais iespējamais
subsīdiju lielums augšņu agroķīmiskās izpētes pasākumam viena
gada laikā vienam pretendentam ir Ls 600.
3. Pasākumiem piešķirto
finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona
lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai.
4. Lai saņemtu subsīdijas augšņu
agroķīmiskai izpētei, pretendents Lauku atbalsta dienesta
teritoriālajā struktūrvienībā papildus pieteikumam iesniedz zemes
robežu plāna kopiju ar iezīmētu augšņu agroķīmiskajai izpētei
paredzētās platības kontūru.
5. Lauku atbalsta dienesta
teritoriālā struktūrvienība izvērtē un pieņem paveiktos darbus,
sastādot darbu nodošanas-pieņemšanas aktu.
IV. Skābo augšņu
kaļķošana
1. No subsīdijām finansē skābo
augšņu kaļķošanas izmaksas.
2. Maksimālais iespējamais
subsīdiju lielums skābo augšņu kaļķošanas pasākumam viena gada
laikā vienam pretendentam ir Ls10 000.
3. Uz subsīdiju saņemšanu var
pretendēt personas:
3.1. kuru saimniecībās veikta
augšņu agroķīmiskā izpēte (ģipšošanas gadījumā - Latvijas
Universitātes Bioloģijas institūta atzinums) un izpētes analīzes
rezultāti nav vecāki par pieciem gadiem;
3.2. kuru saimniecībai ir
izstrādāta augšņu tehniskā dokumentācija (agroķīmiskā karte,
aprēķins par kaļķu normu un izmaksas konkrētai platībai).
4. Pasākumiem piešķirto
finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona
kaļķojamajai platībai.
5. Lauku atbalsta dienesta
teritoriālajā struktūrvienība izvērtē un pieņem paveiktos darbus,
sastādot darbu nodošanas-pieņemšanas aktu.
Lauku attīstības departamenta
direktore Ņ.Rakstiņa
1. pielikums nolikumam Nr.1
Pieteikums
augsnes ielabošanai par valsts subsīdiju līdzekļiem
Lauku attīstības departamenta
direktore Ņ.Rakstiņa
2.pielikums nolikumam Nr.1
Augšņu
agroķīmiskās izpētes darbu izmaksas
Kartējamā
platība,
ha
Darbu
izmaksas, Ls
(bez 18% PVN)
18% PVN,
Ls
Kopā, Ls
(t.sk.18% PVN)
līdz 4
34,21
6,16
40,37
5…8
50,78
9,14
59,92
9…12
69,38
12,49
81,87
13…16
90,00
16,20
106,20
17…20
106,57
19,18
125,75
21…24
123,13
22,16
145,29
25…28
135,63
24,41
160,04
29…32
150,16
27,03
177,19
33…36
164,69
29,64
194,33
37…40
175,15
31,53
206,68
41…44
189,67
34,14
223,81
45…48
204,22
36,76
240,98
49…52
214,68
38,64
253,32
53…60
243,73
43,87
287,60
61…68
270,75
48,74
319,49
69…76
295,75
53,24
348,99
77…84
324,80
58,46
383,26
85…92
349,79
62,96
412,75
93…100
374,77
76,46
442,23
101…110
407,03
73,27
480,30
111…120
439,28
79,07
518,35
121…130
473,57
85,24
558,81
131…140
507,86
91,41
599,27
141…150
543,17
97,77
640,94
151…160
578,47
104,12
682,59
161…170
613,77
110,47
724,24
171…180
649,09
116,84
765,93
181…190
683,38
123,01
806,39
191…200
717,66
129,18
846,84
201…210
753,98
135,72
889,70
211…220
790,31
142,26
932,57
221…230
825,62
148,61
974,23
231…240
860,92
154,96
1015,88
241…250
895,20
161,14
1056,34
251…260
929,49
167,31
1096,80
Lauku attīstības departamenta
direktore Ņ.Rakstiņa
2.pielikums
Nolikums Nr.2.
Lopkopības attīstība
Vispārīgie
jautājumi
1. Subsīdiju mērķis ir veicināt
lopkopības nozaru ciltsdarba attīstību.
2. Noteikt, ka subsīdijas ir
tiesīga saņemt persona, kura tai piederošos mājlopus, ganāmpulku
un novietnes ir reģistrējusi atbilstoši Ministru kabineta
2003.gada 16.decembra noteikumiem Nr.712 "Dzīvnieku, ganāmpulka
un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība".
I. Atbalsts
ciltsdarbam
un audzēšanai
piensaimniecībā
1. Subsīdiju mērķis ir attīstīt
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas
dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.
2. Subsīdiju programmas ietvaros
piešķirti Ls 3 133 000, tai skaitā:
2.1. par ciltsgrāmatas uzturēšanu
un administratīvo izmaksu segšanu - Ls 7 000;
2.2. par dzīvnieku ģenētiskās
kvalitātes noteikšanu - Ls 3 036 000:
2.2.1. šīs sadaļas 4.1.apakšpunkta
izpildei nepārsniedzot - Ls 2 506 000;
2.2.2. šīs sadaļas 4.2.apakšpunkta
izpildei nepārsniedzot - Ls 30 000;
2.2.3. šīs sadaļas 4.3.apakšpunkta
izpildei nepārsniedzot - Ls 500 000;
2.3. par augstvērtīgu šķirnes
buļļu uzturēšanu - Ls 90 000.
3. Uz subsīdijām var
pretendēt:
3.1. govju ganāmpulka īpašnieks,
kura ganāmpulks atrodas pārraudzībā normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā;
3.2. šķirnes dzīvnieku audzētāju
organizācijas (turpmāk tekstā - organizācija), kuras ir atzītas
atbilstoši 2000.gada 24.oktobra Ministru kabineta noteikumiem
Nr.367 "Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas
atbilstības kritērijiem";
3.3. ciltslietu un mākslīgās
apsēklošanas stacijas (turpmāk tekstā - CMAS), kuras ir atzītas
atbilstoši 2001.gada 16.oktobra Ministru kabineta noteikumiem
Nr.459 "Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju
transplantācijas uzņēmumu atbilstības kritēriji un reģistrēšanas
kārtība";
3.4. valsts SIA "Valsts ciltsdarba
informācijas datu apstrādes centrs" (turpmāk tekstā - VCIDAC) par
pārraudzības programmas izpildi;
3.5. a/s "Kurzemes CMAS" piena
pārraudzības laboratorija, a/s "Siguldas CMAS" piena pārraudzības
laboratorija, a/s "Latgales CMAS" piena pārraudzības
laboratorija, SIA "Piensaimnieku laboratorija" (turpmāk tekstā -
laboratorija) - pēc 2004.gada 1.maija, saskaņā ar 2003.gada
14.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.577 "Govju pārraudzības
kārtība" 30.punktu akreditēta piena laboratorija, par
pārraudzības analīžu veikšanu govju pienam un pārraudzības
informācijas datu (turpmāk tekstā - dati) pirmapstrādi.
4. Subsīdijas ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai piešķir:
4.1. govju ganāmpulka īpašniekam
par pārraudzībā esošu govi, kurai ir aprēķināts ražības indekss
(pirmpienei - bez ražības indeksa) atbilstoši Zemkopības
ministrijas 1999.gada 21.decembra instrukcijai Nr.10 "Par piena
šķirņu govju ciltsvērtības noteikšanu" - vienreizējs maksājums Ls
25;
4.2. govju ganāmpulka īpašniekam
vienu reizi gadā Ls 45 apmērā par katru pārbaudāmā buļļa meitu
(pirmpieni) pēc pirmās laktācijas (240-305 dienas) slēgšanas,
ja:
4.2.1. ganāmpulkā veic plānotu
jaunbuļļu pārbaudi saskaņā ar noslēgto līgumu starp saimniecību
un CMAS;
4.2.2. pārbaudāmā buļļa meitai
(pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, ko apliecina
imunoģenētiskās laboratorijas atzinums;
4.2.3. pārbaudes buļļa meitu
(pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku
vērtēšanas eksperts.
4.3. pārraudzības programmas
nodrošināšanai:
4.3.1. VCIDAC par pārraudzības
informācijas ievadīšanu datorprogrammās, tās analīzi visiem
pārraudzībā reģistrētajiem govju un kazu ganāmpulkiem un regulāru
informācijas piegādi ganāmpulku īpašniekiem atbilstoši
pārraudzības normatīvo aktu prasībām;
4.3.2. laboratorijām par
pārraudzības analīžu veikšanu govju un kazu pienam un datu
pirmapstrādi saskaņā ar noslēgto līgumu ar VCIDAC par
informācijas apmaiņu;
4.3.3. pārraudzības programmas
nodrošināšanai tiek maksāti Ls 0,49 (t.sk.PVN) mēnesī par vienu
pārraudzībā esošu govi vai kazu, tajā skaitā:
4.3.3.1. piena analīžu veikšanai -
Ls 0,24 (t.sk.PVN);
4.3.3.2. datu pirmapstrādei,
ievadīšanai un nosūtīšanai datu apstrādei - Ls 0,08
(t.sk.PVN);
4.3.3.3. datu apstrādei, datu
apmaiņas nodrošināšanai un arhivēšanai - Ls 0,17 (t.sk.PVN).
5. Subsīdijas maksā organizācijām
reizi ceturksnī par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku - Ls 2
ciltsgrāmatas izveidošanas un uzturēšanas administratīvo izmaksu
segšanai, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar Lauku atbalsta
dienestu un iesniegto pārskatu Lauku atbalsta dienestā par
ciltsgrāmatas administratīvajām izmaksām.
6. Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes
buļļu uzturēšanai CMAS maksā, ja bullis ir sasniedzis 12 mēnešu
vecumu un ir sertificēts 2001.gada 22.maija Ministru kabineta
noteikumos Nr.211 "Vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo
embriju sertifikācijas kārtība" noteiktajā kārtībā, - reizi
ceturksnī Ls 75 par katru bulli mēnesī.
7. Piesakoties uz 4.1.apakšpunktā
minētajām subsīdijām, pretendents iesniedz pieteikumu (veidlapa
Nr.2.1.1.) līdz 2004.gada 5.martam Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei. Subsīdijas izmaksā ne
vēlāk kā līdz 2004.gada 1.aprīlim. Lauku atbalsta dienests
subsīdijas izmaksā piešķirtā finansējuma ietvaros, proporcionāli
samazinot vai palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu uz vienu
dzīvnieku.
8. Informāciju par subsidējamām
govīm pēc stāvokļa uz 2004.gada 20.februāri VCIDAC iesniedz Lauku
atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei līdz
2004.gada 25.februārim.
9. Piesakoties uz 4.2.apakšpunktā
minētajām subsīdijām, pretendents iesniedz pieteikumu (veidlapa
Nr.2.1.2.) līdz katra ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.
10. Informāciju par pārbaudes
buļļu meitām (pirmpienēm) pēc stāvokļa uz katra mēneša 20.datumu
VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai
lauksaimniecības pārvaldei līdz katra nākamā ceturkšņa pēdējā
mēneša 25.datumam.
11. Organizācijas iesniedz VCIDAC
līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 20.datumam lineāri novērtēto
pārbaudes buļļu meitu (pirmpieņu) sarakstu un imunoģenētiskās
laboratorijas atzinumu par izcelšanās pārbaudes rezultātiem
(imunoģenētiskā testa rezultāts). VCIDAC sagatavo un iesniedz
Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei
pārbaudes buļļu meitu (pirmpieņu) apkopoto sarakstu.
12. Lauku atbalsta dienests
aprēķina un maksā subsīdijas par šajā sadaļā minētajiem
ganāmpulkiem saskaņā ar VCIDAC sagatavoto informāciju par
subsidējamām govīm ganāmpulka īpašniekiem, kuri iesnieguši Lauku
atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei
pieteikumu (veidlapa Nr.2.1.1., Nr.2.1.2.).
13. Par 4.3.apakšpunktā minēto
darbu izpildi:
13.1. VCIDAC līdz katra mēneša
10.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku
atbalsta dienestā (veidlapa Nr.2.1.4.);
13.2. laboratorijas, kuras
informāciju saskaņojušas ar VCIDAC, līdz katra mēneša 5.datumam
iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei (veidlapa Nr.2.1.4.).
14. Subsīdijas VCIDAC un
laboratorijām maksā katru mēnesi, pamatojoties uz iesniegto
pieteikumu.
15. Lauku atbalsta dienests
noslēdz līgumu ar VCIDAC, un Lauku atbalsta dienesta reģionālās
pārvaldes noslēdz līgumu ar laboratorijām par 4.3.apakšpunktā
minēto darbu izpildi.
16. Piesakoties uz subsīdijām par
5.punktā minēto darbu izpildi, pretendents iesniedz pārskatu par
ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām izmaksām Lauku
atbalsta dienestā līdz katra nākamā ceturkšņa 5.datumam.
17. Piesakoties uz 6.punktā
minētajām subsīdijām, pretendents iesniedz pieteikumu (veidlapa
Nr.2.1.3.) Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības
pārvaldei līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam.
II. Novietņu
reģistra uzturēšana
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
Eiropas Savienības prasību izpildi par novietņu reģistra
izveidošanu un tā uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā.
2. Subsīdijas maksā valsts SIA
"Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" (turpmāk
tekstā VCIDAC):
2.1. novietņu reģistra
izveidošanai un uzturēšanai - Ls 80 000 (t.sk. PVN):
2.1.1. novietņu reģistra
izveidošanai;
2.1.2. ģeogrāfiskās informācijas
sistēmas izveidošanai;
2.1.3. reģistrācijas
dokumentācijas sagatavošanai;
2.1.4. reģistrācijas
dokumentācijas nosūtīšanai ganāmpulku īpašniekiem;
2.1.5. datortehnikas un programmu
iegādei un izstrādei.
3. Subsīdiju saņemšanai
VCIDAC:
3.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu par 2.punktā minēto darbu izpildi;
3.2. līdz katra nākamā mēneša 10.
datumam Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par paveikto
darbu.
4. Lauku atbalsta dienests,
pamatojoties uz iesniegto pārskatu, subsīdijas VCIDAC izmaksā
vienu reizi mēnesī.
III. Ciltsdarba
pasākumiem
liellopu gaļas
ražošanas nozarei
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
ciltsdarba pasākumu veikšanu un selekcijas programmas realizāciju
gaļas šķirņu liellopu audzēšanas nozarē.
2. Ciltsdarba pasākumu veikšanai
liellopu gaļas ražošanas nozarei piešķirti Ls130000, tai
skaitā:
2.1. ciltsgrāmatas izveidošanai un
uzturēšanai - Ls 5 000;
2.2. dzīvnieku ģenētiskās
kvalitātes un ciltsvērtības noteikšanai - Ls 85 000;
2.3. jaunu audzēšanas tehniku un
paņēmienu ieviešanai - Ls 15 000; (t.sk.PVN)
2.4. sertificētu vaislas buļļu
uzturēšanai - Ls 25 000.
3. Subsīdijas maksā:
3.1. normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā atzītai šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai par
gaļas šķirņu liellopu ciltsgrāmatas izveidošanu un uzturēšanu,
par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku - Ls 2,5, un datorizētas
ciltsgrāmatas datu bāzes izveidošanu;
3.2. ganāmpulku īpašniekiem par
ģenētiskās kvalitātes un ciltsvērtības noteikšanu, veicot
dzīvnieku pārraudzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:
3.2.1 par pārraudzībā esošu gaļas
šķirņu tīršķirnes zīdītājgovi šķirnes dzīvnieku audzēšanas
saimniecībā - Ls 60 gadā;
3.2.2. par pārraudzībā esošu gaļas
šķirņu tīršķirnes zīdītājgovi - Ls 45 gadā;
3.2.3. par pārraudzībā esošu
vismaz pirmās pakāpes krustojuma gaļas šķirņu zīdītājgovi - Ls 25
gadā;
3.3. ganāmpulka īpašniekam par
iepirktu dzīvnieku svēršanas iekārtu 40% apmērā no tās vērtības,
nepārsniedzot Ls 1000 uz vienu saņēmēju;
3.4. ganāmpulku īpašniekiem par
sertificētu vaislas bulli, kurš tiek izmantots lecināšanā
pārraudzībā esošā zīdītājgovju ganāmpulkā - Ls 250 gadā.
4. Subsīdijas saņem, ievērojot
šādus nosacījumus:
4.1. par pārraudzībā esošām govīm
šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu ieguvušā
saimniecībā, ja šī saimniecība ieguvusi statusu normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā;
4.2. par 3.2.punktā minētajām
govīm, ja uz pieteikuma iesniegšanas brīdi ganāmpulka īpašnieks
ir noslēdzis līgumu par pārraudzības darba veikšanu un datu
apstrādi, kā arī iesniedzis Datu apstrādes centrā visu
nepieciešamo informāciju dzīvnieku ģenētiskās vērtības
noteikšanai;
4.3. par iepirktām dzīvnieku
svēršanas iekārtām, ja iesniegts pieteikums atzītā šķirnes
dzīvnieku audzēšanas organizācijā līdz 2004.gada 1.maijam.
Pieteikumus izvērtē organizācijas izveidota komisija līdz
2004.gada 1.jūnijam un protokolu iesniedz Lauku atbalsta
dienestam. Vērtēšanas kritērijus organizācija saskaņo ar
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes
attīstības departamentu.
5. Pretendējot uz šīs sadaļas
3.punktā minētajām subsīdijām:
5.1. par ciltsgrāmatas izveidošanu
un uzturēšanu šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija iesniedz
pieteikumu Lauku atbalsta dienestā līdz katra nākamā ceturkšņa
5.datumam. Datorizētās ciltsgrāmatas datu bāzes izveidošanas
grafiku un norēķinu kārtību saskaņo, noslēdzot līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu pirms darbu uzsākšanas;
5.2. par pārraudzībā esošām
3.2.punktā minētajām zīdītājgovīm ganāmpulka īpašnieks iesniedz
pieteikumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības
pārvaldē līdz 2004.gada 5.aprīlim;
5.3. VCIDAC par šīs sadaļas
3.2.punktā minētajām nolikuma prasībām atbilstošajām govīm
sagatavo sarakstu un iesniedz Lauku atbalsta dienestam līdz
2004.gada 25.martam;
5.4. par iepirktām dzīvnieku
svēršanas iekārtām ganāmpulka īpašnieks noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu par svēršanas iekārtu tālāku izmantošanu.
Subsīdijas izmaksā pēc norēķinu dokumentu iesniegšanas Lauku
atbalsta dienestā;
5.5. par sertificētiem vaislas
buļļiem ganāmpulka īpašnieks iesniedz pieteikumu Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz 2004.gada
5.aprīlim;
5.6. šķirnes dzīvnieku audzētāju
organizācija par šīs sadaļas 3.4.punktā minētajiem
sertificētajiem buļļiem sagatavo sarakstu un iesniedz Lauku
atbalsta dienestam līdz 2004.gada 25.martam.
6. Subsīdijas par vairākiem
sertificētiem vaislas buļļiem vienā ganāmpulkā var saņemt, ja
ganāmpulkā uz 2004.gada 25.martu ir vismaz 10 zīdītājgovis vai
teles vecākas par 12 mēnešiem, rēķinot uz vienu vaislas
bulli.
7. Lauku atbalsta dienests 3.2. un
3.4.punktā minētās subsīdijas izmaksā piešķirtā finansējuma
ietvaros, proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo
subsīdiju apjomu uz vienu dzīvnieku.
8. Specializēto gaļas šķirņu
liellopu tīršķirnes dzīvniekiem pieskaita dzīvniekus ar vismaz
III pakāpes šķirnību, kā arī divu tīršķirnes specializēto gaļas
šķirņu liellopu krustojumus.
9. Krustojuma dzīvniekiem
pieskaita I un II pakāpes krustojuma dzīvniekus, kuri iegūti,
krustojot Latvijā audzētās piena šķirņu govis ar specializēto
gaļas šķirņu buļļiem.
IV. Atbalsts
ciltsdarbam un audzēšanai cūkkopības nozarē
1. Subsīdiju mērķis - attīstīt
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas
dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.
2. Uz subsīdijām var
pretendēt:
2.1. šķirnes cūku audzēšanas
saimniecības īpašnieks (turpmāk - saimniecības īpašnieks), ja
saimniecība ir ieguvusi šķirnes audzēšanas saimniecības statusu
atbilstoši 2002.gada 24.oktobra Ministru kabineta noteikumiem
Nr.368 "Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību
atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas
saimniecību statusa piešķiršanas kārtība" un strādā saskaņā ar
Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu;
2.2. šķirnes cūku audzēšanas
organizācija (turpmāk - organizācija), kura ir atzīta atbilstoši
2002.gada 24.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.367
"Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas
atbilstības kritērijiem", kura realizē Latvijā audzēto cūku
selekcijas programmu un Ciltsdarba rezultātu ieviešanas programmu
cūkkopībā;
2.3. mākslīgās apsēklošanas
stacija (turpmāk - stacija), kura ir atzīta 2001.gada 16.oktobra
Ministru kabineta noteikumu Nr.459 "Dzīvnieku mākslīgās
apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu
atbilstības kritēriji un reģistrēšanas kārtība" noteiktā
kārtībā.
3. Subsīdiju programmas ietvaros
piešķirti - Ls 680 000, tai skaitā:
3.1. ģenētiskās kvalitātes
noteikšanai - Ls 607 000;
3.2. ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai - Ls 4000;
3.3. augstvērtīgu šķirnes kuiļu
uzturēšanai - Ls 40 000;
3.4. par ieguldītajām investīcijām
jaunas audzēšanas tehnikas vai paņēmienu ieviešanai - Ls
9000;
3.5. ciltsdarba rezultātu
ieviešanai cūkkopībā par speķa biezuma un ķermeņa liesās gaļas
satura noteikšanu krustojuma cūkai, kas iegūta saskaņā ar Latvijā
audzēto cūku selekcijas programmu - Ls 20 000; (Ls 0,67 par katru
nomērīto cūku).
4. Subsīdijas ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai maksā saimniecības īpašniekam:
4.1. par jauncūku (cūciņu,
kuilīti), kurai ir veikts paša produktivitātes tests, nosakot
speķa biezumu, liesās gaļas īpatsvaru, svaru, ātraudzību,
eksterjeru un kurai veikts ģenētiskās vērtības tests -
vienreizējs maksājums 27 Ls;
4.2. par 2V (vecvecāku) un 3V
(vecvecvecāku) sivēnmāti, kura atražo vaislas cūciņas, ir
novērtēta pēc pienības, eksterjera, auglības un selekcionējamo
pazīmju ģenētisko vērtības (BLUP) indeksu 105 un vairāk, kopumā
subsidējot ne vairāk kā 70% no katrā saimniecībā esošām
sivēnmātēm - Ls 9 mēnesī par katru sivēnmāti;
5. Subsīdijas par ieguldītajām
investīcijām jaunas audzēšanas tehnikas vai paņēmienu ieviešanai
maksā 2.punktā minētajiem pretendentiem, pamatojoties uz
izdevumus un maksājumus apstiprinošiem dokumentiem, atmaksājot
40% no izdevumiem (t.sk. PVN) speķu mērītāju un sivēnmāšu
grūsnības noteicēju iegādei.
6. Subsīdijas, kas minētas 3.2. un
3.5. punktā, maksā organizācijai.
7. Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes
kuiļu uzturēšanai maksā organizācijai un stacijai, ja kuilis ir
sertificēts 2001.gada 22.maija Ministru kabineta noteikumos
Nr.211 "Vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo embriju
sertifikācijas kārtība" noteiktajā kārtībā - Ls 20 mēnesī par
katru kuili.
8. Pretendents, piesakoties uz
4.punktā minētajām subsīdijām, iesniedz Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu (veidlapa
Nr.2.4.1.). līdz katra nākamā ceturkšņa 5.datumam.
9. Pretendents, piesakoties uz
5.punktā minētajām subsīdijām:
9.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
9.2. iesniedz Lauku atbalsta
dienestam izdevumus un maksājumus apstiprinošus dokumentus līdz
2004.gada 1.decembrim.
10. Pretendents, piesakoties uz
3.2.punktā minētajām subsīdijām:
10.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
10.2. iesniedz Lauku atbalsta
dienestam līdz katra nākamā ceturkšņa 5.datumam atskaiti par
administratīvajām izmaksām.
11. Pretendents, piesakoties uz
3.5.punktā minētajām subsīdijām:
11.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
11.2. iesniedz Lauku atbalsta
dienestam līdz katra nākamā ceturkšņa 5.datumam pārskatu
(veidlapa Nr. 2.4.3.)
12. Pretendents, piesakoties uz
7.punktā minētajām subsīdijām, iesniedz Lauku atbalsta dienesta
reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu (veidlapa Nr.
2.4.2.) līdz katra nākamā ceturkšņa 5.datumam.
V. Atbalsts
ciltsdarbam un audzēšanai zirgkopības nozarē
1. Subsīdiju mērķis - attīstīt
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas
dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu Latvijas zirgu
šķirnes ciltsdarba programmas ietvaros.
2. Uz subsīdijām var
pretendēt:
2.1. zirgu audzēšanas saimniecības
īpašnieks (turpmāk - saimniecības īpašnieks), ja zirgu ganāmpulkā
tiek veikta pārraudzība saskaņā ar 2003.gada 24.decembrī
zemkopības ministra apstiprināto "Latvijas zirgu šķirnes
ciltsdarba programmu" un Zemkopības ministrijas 1999.gada
12.decembra instrukciju Nr.8 "Par Latvijā audzējamo šķirnes zirgu
ciltsvērtības noteikšanu";
2.2. šķirnes zirgu audzēšanas
organizācija (turpmāk - organizācija), kura ir atzīta atbilstoši
2000.gada 24.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.367
"Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas
atbilstības kritērijiem" un realizē Latvijas zirgu šķirnes
ciltsdarba programmu.
3. Subsīdiju programmas ietvaros
piešķirti Ls 149 000, tai skaitā:
3.1. ģenētiskās kvalitātes
noteikšanai - Ls 77 000;
3.2. par ieguldītajām investīcijām
jaunas audzēšanas tehnikas vai paņēmienu ieviešanai - Ls 20
000;
3.3. ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai - Ls 4000;
3.4. sertificētai augstvērtīgu
šķirnes vaislas ērzeļa uzturēšanai - Ls 48 000.
4. Subsīdijas ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai maksā saimniecības īpašniekam:
4.1. par sertificētu šķirnes
vaislas ērzeļa uzturēšanu, kuram ir pēcnācēji - Ls 40 katru
mēnesi;
4.2. par vaislas ērzeļa
sagatavošanu sertificēšanai un sertificēšanu - Ls 98;
4.3. par jaunzirga sagatavošanu
darba spēju pārbaudei - Ls 116;
4.4. par kumeļa sagatavošanu
vērtēšanai, novērtēšanu, dokumentu (pases, šķirnes sertifikāta)
sagatavošanu - Ls 66;
4.5. par vaislas ķēvju un vaislas
ērzeļu vērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes - Ls 7.
5. Subsīdijas par ieguldītajām
investīcijām jaunas audzēšanas tehnikas vai paņēmienu ieviešanai
maksā 2.punktā minētajiem pretendentiem, pamatojoties uz
izdevumus un maksājumus apliecinošiem dokumentiem, atmaksājot 40%
(t.sk. PVN) no izdevumiem zirgu soļojamās mašīnas iegādei.
6. Subsīdijas, kas minētas
3.3.punktā, maksā organizācijai ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai, pamatojoties uz Lauku atbalsta
dienestā iesniegto pārskatu par ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvajām izmaksām.
7. Organizācija uz 2004.gada
20.jūniju un 20.novembri iesniedz Lauku atbalsta dienestam šādus
sarakstus:
7.1. pārraudzībā esošās zirgu
audzēšanas saimniecības;
7.2. sertificētie ērzeļi;
7.3. jaunzirgi, kuriem ir
novērtētas darba spējas;
7.4. novērtētie kumeļi.
8. Pretendents piesakoties minēto
subsīdiju saņemšanai līdz 2004.gada 5.jūlijam un 5.decembrim
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
iesniedz pieteikumus 4.punktā minētajām pozīcijām par:
8.1. sertificētu augstvērtīgu
šķirnes vaislas ērzeļa uzturēšanu, kuram ir pēcnācēji, - veidlapu
2.5.1.;
8.2. sertificētiem vaislas
ērzeļiem - veidlapu 2.5.2.;
8.3. jaunzirgiem, kuri sagatavoti
darba spēju pārbaudei, - veidlapu 2.5.3.;
8.4. par novērtētiem kumeļiem -
veidlapu 2.5.4.;
8.5. vaislas ķēvju un vaislas
ērzeļu vērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes - veidlapu 2.5.5.
9. Pretendents, piesakoties uz 5.
un 6.punktā minētajām subsīdijām:
9.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
9.2. iesniedz Lauku atbalsta
dienestam līdz katra nākamā ceturkšņa 5.datumam izdevumus un
maksājumus apstiprinošus dokumentus un/vai pārskatu par
ciltsgrāmatas uzturēšanas administratīvajām izmaksām.
VI. Atbalsts
ciltsdarbam un audzēšanai aitkopības nozarē
1. Subsīdiju mērķis - pilnveidot
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas
dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu, ciltsdarba
programmas aitkopībā ietvaros.
2. Uz subsīdijām var
pretendēt:
2.1. šķirnes aitu audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes
audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši 2000.gada 24.oktobra
Ministru kabineta noteikumiem Nr.368 "Noteikumi par šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un
šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas
kārtību" un strādā saskaņā ar ciltsdarba programmu aitkopībā;
2.2. aitu gaļas ražošanas
saimniecības īpašnieks;
2.3. šķirnes aitu audzēšanas
organizācija (turpmāk - organizācija), kura ir atzīta atbilstoši
2000.gada 24.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.367
"Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas
atbilstības kritērijiem" un kura realizē ciltsdarba programmu
aitkopībā.
3. Subsīdiju programmas ietvaros
piešķirti Ls 55 000, tai skaitā:
3.1. dzīvnieku ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai - Ls 45 000;
3.2. par ieguldītajām investīcijām
jaunu audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai - Ls 3000
(t.sk.PVN);
3.3. ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai - Ls 2000;
3.4. sertificētu augstvērtīgu
šķirnes vaislas teķu uzturēšanai - Ls 5000.
4. Subsīdijas dzīvnieka ģenētiskās
kvalitātes noteikšanai maksā 2.1.apakšpunktā minētajam
pretendentam, ja aitu māšu skaits ganāmpulkā nav mazāks par
30:
4.1. par audzējamo dzīvnieku
(aitiņu, teķīti), kurš ir novērtēts, kopumā subsidējot ne vairāk
kā 25% no saimniecībā esošiem pamatganāmpulka dzīvniekiem -
vienreizējs maksājums Ls 20, un īpašnieks Lauku atbalsta dienesta
reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga
apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka
identitātes numurs un novērtējuma klase;
4.2. par E un I klases vaislas
aitu mātes komplekso novērtēšanu - vienreizējs maksājums Ls 40,
un īpašnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības
pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts
subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma
klase;
4.3. Latvijas Aitu audzētāju
asociācija iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
šķirnes aitu audzēšanas saimniecību novērtēto vaislas aitu māšu
sarakstus līdz 2004.gada 25.martam un audzējamo dzīvnieku
sarakstus līdz 2004.gada 5.jūlijam;
4.4. VCIDAC iesniedz Lauku
atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
informāciju par subsidējamām vaislas aitu mātēm līdz 2004.gada
5.aprīlim un par subsidējamiem audzējamiem dzīvniekiem līdz
2004.gada 15.jūlijam.
5. Subsīdijas par ieguldītajām
investīcijām jaunu audzēšanas tehnoloģiju un paņēmienu ieviešanai
maksā 2.1. un 2.3.apakšpunktā minētajiem pretendentiem,
pamatojoties uz izdevumus un maksājumus apstiprinošiem
dokumentiem, atmaksājot 40% no izdevumiem par grūsnības
noteicēju, elektronisko svaru un datortehnikas iegādi.
6. Subsīdijas maksā organizācijai
par ciltsgrāmatas uzturēšanu, par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku
Ls 2,5, un par datorizētas ciltsgrāmatas datu bāzes
izveidošanu.
7. Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes
teķu uzturēšanai maksā 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem
pretendentiem, ja teķi ir sertificēti 2001.gada 22.maija Ministru
kabineta noteikumos Nr.211 "Vaislinieku, to bioprodukta un
transplantējamo embriju sertifikācijas kārtība" noteiktajā
kārtībā - vienreizējs maksājums Ls 40.
8. Pretendents, piesakoties uz
4.punktā minētajām subsīdijām, Lauku atbalsta dienesta
reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz 2004.gada 5.aprīlim
iesniedz pieteikuma veidlapu Nr.2.6.1. par vaislas aitu mātēm un
līdz 2004.gada 15.jūlijam iesniedz pieteikuma veidlapu Nr.2.6.2.
par audzējamiem dzīvniekiem.
9. Pretendents, kurš 2004.gadā no
jauna ieguvis šķirnes aitu audzēšanas saimniecības statusu,
pieteikumu veidlapu Nr.2.6.1. par vaislas aitu mātēm Lauku
atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz
līdz 2004.gada 15.jūlijam.
10. Pretendents, piesakoties uz
5.punktā minētajām subsīdijām:
10.1. noslēdz līgumu ar Lauku
atbalsta dienestu;
10.2. iesniedz Lauku atbalsta
dienestam līdz katra nākošā ceturkšņa 1.datumam izdevumus un
maksājumus apstiprinošus dokumentus.
11. Pretendents, piesakoties uz
6.punktā minētajām subsīdijām, iesniedz pieteikumu Lauku atbalsta
dienestā līdz katra nākamā ceturkšņa 5.datumam. Datorizētās
ciltsgrāmatas datu bāzes izveidošanas grafiku un norēķinu kārtību
saskaņo, noslēdzot līgumu ar Lauku atbalsta dienestu pirms darbu
uzsākšanas.
12. Pretendents, piesakoties uz
7.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2004.gada 15.jūlijam iesniedz
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
pieteikuma veidlapu Nr.2.6.3.
13. Lauku atbalsta dienests 4. un
7.punktā minētās subsīdijas izmaksā piešķirtā finansējuma
ietvaros, proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo
subsīdiju apjomu uz vienu dzīvnieku.
VII. Atbalsts
ciltsdarbam un audzēšanai kazkopības nozarē
1. Subsīdiju mērķis - attīstīt
ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas
dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu, ciltsdarba
programmas kazkopībā ietvaros.
2. Uz subsīdijām var
pretendēt:
2.1. šķirnes kazu audzēšanas
saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes
audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši 2000.gada 24.oktobra
Ministru kabineta noteikumiem Nr.368 "Noteikumi par šķirnes
dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un
šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas
kārtību" un strādā saskaņā ar ciltsdarba programmu kazkopībā;
2.2. kazu piena ražošanas
saimniecības īpašnieks;
2.3. šķirnes kazu audzēšanas
organizācija (turpmāk - organizācija), kura ir atzīta atbilstoši
2000.gada 24.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.367
"Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas
atbilstības kritērijiem" un kura realizē ciltsdarba programmu
kazkopībā.
3. Subsīdiju programmas ietvaros
piešķirti Ls 25 000, tai skaitā:
3.1. dzīvnieku ciltsvērtības
kvalitātes noteikšanai - Ls 22 500;
3.2. ciltsgrāmatas uzturēšanas
administratīvo izmaksu segšanai - Ls 1000;
3.3. sertificētu augstvērtīgu
šķirnes vaislas āžu uzturēšanai - Ls 1500.
4. Subsīdijas dzīvnieka
ciltsvērtības kvalitātes noteikšanai maksā 2.1. apakšpunktā
minētajam pretendentam, ja kazu māšu skaits ganāmpulkā nav mazāks
par 10 un īpašnieks līdz 2004.gada 3.jūlijam Lauku atbalsta
dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis
pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā
dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase:
4.1. par audzējamo dzīvnieku
(kaziņu, āzīti), kurš ir novērtēts, kopumā subsidējot ne vairāk
kā 25% no katrā saimniecībā esošiem audzējamiem dzīvniekiem, -
vienreizējs maksājums Ls 20;
4.2. par E, I un II klases
pārraudzībā esošas vaislas kazu mātes komplekso novērtēšanu -
vienreizējs maksājums Ls 50;
4.3. Latvijas Kazu audzētāju
apvienība iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
līdz 2004.gada 21.jūnijam šķirnes kazu audzēšanas saimniecību
novērtēto dzīvnieku sarakstus;
4.4. VCIDAC iesniedz Lauku
atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz
2004.gada 3.jūlijam informāciju par šķirnes kazu audzēšanas
saimniecībās subsidējamiem dzīvniekiem.
5. Subsīdijas maksā organizācijai
par ciltsgrāmatas uzturēšanu, par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku
Ls 2,5 un datorizētas ciltsgrāmatas datu bāzes izveidošanu.
6. Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes
āžu uzturēšanai maksā 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem
pretendentiem, ja āži ir sertificēti Ministru kabineta noteikumu
Nr.211 "Vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo embriju
sertifikācijas kārtība" noteiktajā kārtībā - vienreizējs
maksājums Ls 50.
7. Pretendents, piesakoties uz
4.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2004.gada 3.jūlijam Lauku
atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz
pieteikuma veidlapu Nr.2.7.1. un Nr.2.7.2.
8. Pretendents, piesakoties uz
5.punktā minētajām subsīdijām, iesniedz pieteikumu Lauku atbalsta
dienestā līdz katra nākamā ceturkšņa 5.datumam. Datorizētās
ciltsgrāmatas datu bāzes izveidošanas grafiku un norēķinu kārtību
saskaņo, noslēdzot līgumu ar Lauku atbalsta dienestu pirms darbu
uzsākšanas.
9. Pretendents, piesakoties uz
6.punktā minētajām subsīdijām, līdz 2004.gada 3.jūlijam iesniedz
Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
pieteikuma veidlapu Nr.2.7.3.
10. Lauku atbalsta dienests 4. un
6.punktā minētās subsīdijas izmaksā piešķirtā finansējuma
ietvaros, proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo
subsīdiju apjomu uz vienu dzīvnieku.
VIII. Ciltsdarba
dokumentu
izstrādāšanai,
izdošanai, aprobācijai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku
audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
valstī nepieciešamo ciltsdarba dokumentu izstrādi, ieviešanu un
izdošanu, starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu
organizēšanu Latvijā, kā arī dzīvnieku audzēšanas nozaru
pārstāvēšanu (referāts, stenda referāts, publikācija)
starptautiskās nozīmes dzīvnieku audzēšanas konferencēs.
2. Subsīdiju programmas ietvaros
piešķirti - Ls 34 000 (t.sk. PVN).
3. Uz subsīdijām var pretendēt
atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, VCIDAC un
lauksaimniecības mācību, konsultāciju un zinātniskās
iestādes.
4. Pretendenti līdz 2004.gada
1.martam iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības
departamentā izvērtēšanai detalizētu attiecīgā pasākuma darbības
un finansēšanas plānu.
5. Lauksaimniecības departaments
līdz 2004.gada 15.martam organizē iesniegto pasākuma darbības un
finansēšanas plānu izvērtēšanu, sagatavo kopsavilkumu un iesniedz
to Lauku atbalsta dienestā.
6. Darba gaitā var veikt
grozījumus darbības un finansēšanas pasākumu programmā,
saskaņojot tos ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības
departamentu un iesniedzot Lauku atbalsta dienestā.
7. Lauku atbalsta dienests,
slēdzot līgumus ar pretendentu, var paredzēt avansa
maksājumus.
8. Norēķiniem nepieciešamos
dokumentus pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz
2004.gada 1.decembrim.
9. Lauku atbalsta dienests līdz
2004.gada 23.decembrim izmaksā subsīdijas saskaņā ar noslēgto
līgumu un darba nodošanas - pieņemšanas aktu, kuru sastādījis un
apstiprinājis darba izpildītājs un pasūtītājs - Zemkopības
ministrija un subsīdiju saņēmējs.
IX. Vaislas
materiāla iegāde ārvalstīs
1. Mērķis - vaislas materiāla
izmantošana dzīvnieku genofonda uzlabošanā, dažādības uzturēšanā,
lai sekmētu dzīvnieku produktīvo un reproduktīvo īpašību
uzlabošanu.
2. Piešķirtais subsīdiju apjoms -
Ls 100000 (t.sk. PVN).
3. Subsīdijas tiek maksātas par
zvērkopības, truškopības, briežkopības un putnkopības (t.sk.
inkubācijas olas) nozaru vaislas dzīvnieku iegādi ārvalstīs.
4. Pretendentiem subsīdiju
saņemšanai līdz 2004.gada 1.martam attiecīgajā šķirnes dzīvnieku
audzēšanas organizācijā jāiesniedz pieteikums, kuram
pievieno:
4.1. iepirkto dzīvnieku
izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programma;
4.2. pieteikumu, kurā norāda
iepērkamo dzīvnieku:
4.2.1. sugu;
4.2.2. šķirni;
4.2.3. skaitu;
4.2.4. cenu;
4.2.5. valsti, no kuras paredzēts
iepirkt;
4.2.6. sertificētu personu, kura
dzīvniekus piegādās.
5. Priekšlikums subsīdiju apjoma
sadalījumam starp nozarēm tiek noteikts attiecīgo šķirnes
dzīvnieku audzētāju organizāciju kopējā sēdē. Sēdes lēmums tiek
atspoguļots protokolā un tiek iesniegts Zemkopības ministrijas
Lauksaimniecības departamentam. Finansējuma sadali un summas
apstiprina zemkopības ministrs ar rīkojumu.
6. Atbalstāmo pasākumu
finansēšanas kārtība:
6.1. subsīdijas par vaislas
materiāla iegādi tiek maksātas 50% procentu apmērā no to
vērtības, neieskaitot apdrošināšanas, transporta un taras
izdevumus, pēc muitas kravas deklarācijas un pavadzīmes
iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;
6.2. līgumā var paredzēt avansa
maksājumu, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no kopējās
subsīdiju summas.
7. Lai pretendents varētu saņemt
subsīdijas, tiek slēgts trīspusējs līgums ar Lauku atbalsta
dienestu, attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un
subsīdiju pretendentu par vaislas materiāla iegādi un turpmāko
izmantošanu. Līgumā jāiestrādā:
7.1. vaislas materiāla
izmantošanas noteikumi;
7.2. kontroles funkcijas un
atbildība par līguma nosacījumu ievērošanu vai neievērošanu;
7.3. subsīdiju saņemšanas
noteikumi.
8. Saimniecībai pēc šķirnes
dzīvnieku audzētāju organizācijas pieprasījuma jāpiegādā
eksponāti Latvijas lauksaimniecības izstādēm.
9. Uz subsīdiju saņemšanu var
pretendēt, ja darījumi tiek veikti laika posmā no 2004.gada
1.janvāra līdz 2004.gada 1.decembrim.
10. Šķirnes dzīvnieku audzētāju
organizācijas kopējā sēdē vienojas par piešķirtā finansējuma
izlietojumu vaislas materiāla iegādei un finansējuma pārdali
starp organizācijām. Sēdes lēmumu atspoguļo protokolā un iesniedz
Zemkopības ministrijā līdz 2004.gada 20.oktobrim. Finansējuma
pārdali un summas apstiprina zemkopības ministrs ar rīkojumu.
11. Vaislas materiāla iegādi
zvērkopības, truškopības, briežkopības un putnkopības nozarēs
nedrīkst finansēt no citām valsts atbalsta programmām.
Lauksaimniecības departamenta
direktore Z.Bērziņa
X. Dzīvnieku
izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti pārtikā, savākšana,
transportēšana, uzglabāšana,
pārstrāde un
iznīcināšana
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
1.pielikumā minēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav
paredzēti lietošanā pārtikā (turpmāk - blakusprodukti),
savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un
iznīcināšanu, lai nepieļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai
saindēšanos, kā arī cilvēkiem un dzīvniekiem patogēno
mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē.
2. Blakusproduktu savākšanai,
transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai ir
paredzēti Ls 440 000 (t.sk. PVN), tajā skaitā:
2.1. dzīvnieku līķu (izņemot putnu
līķus, kurus uzglabā, pārstrādā un iznīcina uz vietas audzēšanas
uzņēmumā) savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei
un iznīcināšanai Ls 236 300;
2.2. kautuvju un gaļas sadales un
pārstrādes uzņēmumu darbības rezultātā iegūtā specifiskā riska
materiāla (turpmāk - SRM) savākšanai, transportēšanai,
uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai Ls 150 000;
2.3. uz vietas audzēšanas uzņēmumā
uzglabājamu, pārstrādājamu un iznīcināmu putnu līķu uzglabāšanai,
pārstrādei un iznīcināšanai Ls 35 000;
2.4. nogalināto kažokzvēru
blakusproduktu savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai
pārstrādei un iznīcināšanai Ls18700.
3. Subsīdijas maksā:
3.1. par dzīvnieku līķu (izņemot
putnu līķu, kurus uzglabā, pārstrādā un iznīcina uz vietas
audzēšanas uzņēmumā):
3.1.1. savākšanu, transportēšanu
(izņemot 3.1.2.apakšpunktā noteikto gadījumu), uzglabāšanu,
pārstrādi un iznīcināšanu 100% apmērā, bet ne vairāk kā Ls 100
par tonnu;
3.1.2. savākšanu un transportēšanu
ārpus saskaņotā maršruta - Ls 0,35 par kilometru;
3.2. par kautuvju un gaļas sadales
un pārstrādes uzņēmumu darbības rezultātā no Latvijā audzētiem
dzīvniekiem iegūtā SRM savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu,
pārstrādi un iznīcināšanu 40%, bet ne vairāk kā Ls 40 par
tonnu;
3.3. par uz vietas audzēšanas
uzņēmumā uzglabājamu, pārstrādājamu un iznīcināmu putnu līķu
uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu 25%, bet ne vairāk kā Ls
25 par tonnu;
3.4. par nogalināto kažokzvēru
blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi
un iznīcināšanu 25%, bet ne vairāk kā Ls 25 par tonnu.
4. Uz subsīdiju saņemšanu var
pretendēt uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), komercsabiedrība:
4.1. kura nodrošina pakalpojumu -
blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu,
pārstrādāšanu un iznīcināšanu;
4.2. kura nodrošina blakusproduktu
uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu uzņēmumā, kas ir atzīts
Pārtikas un veterinārajā dienestā vai iekļauts Latvijas
Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā līguma 7.sadaļas
"Lauksaimniecība" B daļas "Tiesību akti veterinārijas un
fitosanitārijas jomā" A pielikumā "Uzņēmumu saraksts ar
norādītajām nepilnībām un šo nepilnību novēršanas termiņiem";
4.3. ir noslēgusi līgumu ar
Pārtikas veterinārā dienesta pilnvarotu veterinārārstu par
infekcijas slimību valsts uzraudzības un kontroles veikšanu;
4.4. ir noslēgusi līgumu ar
dzīvnieku īpašnieku, kautuves, gaļas sadales un pārstrādes
uzņēmuma īpašnieku par dzīvnieku līķu un SRM savākšanu,
transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādāšanu un iznīcināšanu;
4.5. ja nav noslēgts
4.4.apakšpunktā noteiktais līgums ar dzīvnieku īpašnieku, 48
stundu laikā pēc informācijas saņemšanas nodrošina dzīvnieku līķu
savākšanu un transportēšanu;
4.6. ir saskaņojusi maršrutu
plānus ar Pārtikas un veterināro dienestu, lai nodrošinātu
blakusproduktu savākšanu un transportēšanu visā Latvijas
Republikas teritorijā.
5. Pārtikas un veterinārais
dienests regulāri informē Lauku atbalsta dienestu par šī nolikuma
4.2.punktā minētajiem uzņēmumiem.
6. Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība),
komercsabiedrība par blakusproduktu savākšanu, transportēšanu,
uzglabāšanu, pārstrādāšanu un iznīcināšanu aizpilda
pavaddokumentu (2.pielikums).
7. Subsīdiju saņemšanai par
blakusproduktu savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu,
pārstrādāšanu un iznīcināšanu uzņēmums (uzņēmējsabiedrība),
komercsabiedrība:
7.1. pēc maršrutu plānu
saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu noslēdz līgumu ar
Lauku atbalsta dienestu par 4.1.apakšpunktā minētā pakalpojuma
izpildi;
7.2. līdz katra mēneša 10.datumam
Lauku atbalsta dienestā iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai
(3.pielikums);
7.3. līdz katra mēneša 10.datumam
Pārtikas un veterinārā dienestā iesniedz informāciju par
savāktajiem, transportētajiem, uzglabātajiem, pārstrādātajiem un
iznīcinātajiem blakusproduktiem saskaņā ar Pārtikas un veterinārā
dienesta noteikto formu.
8. Lauku atbalsta dienests
7.1.punktā minēto līguma kopiju trīs dienu laikā iesniedz
Zemkopības ministrijai, kura publicē informāciju (nosaukums,
adrese, operatora telefona numurs) par uzņēmumu
(uzņēmējsabiedrību), komercsabiedrību oficiālajā laikrakstā
"Latvijas Vēstnesis".
9. Lauku atbalsta dienests
subsīdijas komercsabiedrībai izmaksā reizi mēnesī, pamatojoties
uz iesniegto pieteikumu subsīdiju saņemšanai.
10. Kad aprēķināto subsīdiju
kopsumma ir sasniegusi šajā nolikumā paredzēto līdzekļu apmēru,
Lauku atbalsta dienests pārtrauc līgumu slēgšanu un pieteikumu
pieņemšanu.
Veterinārā un pārtikas departamenta
direktora vietniece I.Sviķe
1.pielikums nolikumam Nr.2
Blakusproduktu
saraksts, par kuriem ir paredzētas subsīdijas
Nr. p.k.
Blakusproduktu nosaukums
Kategorija
1.
Dzīvnieku līķi:
1.1.
Govju sugas dzīvnieks
1
1.2.
Jaunlops līdz gada
vecumam
1
1.3.
Cits nebrīvē audzēts
pārnadzis (piemēram, briedis)
2
1.4.
Savvaļas dzīvnieks
2
1.5.
Aita
1
1.6.
Kaza
1
1.7.
Jaundzīvnieks (jērs,
kazlēns)
1
1.8.
Cūka
2
1.9.
Sivēns līdz piecu mēnešu
vecumam
2
1.10.
Zirgs
2
1.11.
Kumeļš līdz gada vecumam
2
1.12.
Cirka vai zooloģiskā dārza
dzīvnieks
1
1.13.
Putns (vista, paipala, pīle,
zoss, tītars, nebrīvē audzēts savvaļas putns)
2
1.14.
Kažokzvērs
2
1.15.
Trusis
2
2.
Kautuvju un gaļas pārstrādes
uzņēmumu darbības rezultātā iegūtais SRM:
2.1.
Tievās un resnās zarnas,
ieskaitot apzarņa audus, kas iegūtas no jebkura vecuma
govju sugas dzīvniekiem
1
2.2.
Galva, ieskaitot smadzenes,
acis un mandeles (izņemot mēli un ārējo gremošanas muskuli
m.masseter), kas iegūtas no 12 mēnešus un vecākiem
govju sugas dzīvniekiem
1
2.3.
Mugurkauls, ieskaitot
muguras smadzenes, kas iegūtas no 12 mēnešus un vecākiem
govju sugas dzīvniekiem
1
2.4.
Liesa, kas iegūta no jebkura
vecuma aitu un kazu sugas dzīvniekiem
1
2.5.
Galva, ieskaitot smadzenes,
acis un mandeles (izņemot mēli un ārējo gremošanas muskuli
m.masseter), kas iegūtas no 12 mēnešus un
vecākiem aitu un kazu sugas dzīvniekiem vai dzīvniekiem,
kuriem ir nomainījušies priekšzobi
1
2.6.
Mugurkauls, ieskaitot
muguras smadzenes, kas iegūtas no 12 mēnešus un vecākiem
aitu un kazu sugas dzīvniekiem vai dzīvniekiem, kuriem ir
nomainījušies priekšzobi
1
Veterinārā un pārtikas departamenta
direktora vietniece I.Sviķe
2.pielikums nolikumam Nr.2
Veterinārā un pārtikas departamenta
direktora vietniece I.Sviķe
3.pielikums
nolikumam Nr.2
Veterinārā un pārtikas departamenta
direktora vietniece I.Sviķe
3.pielikums
Nolikums Nr.3.
Augkopības attīstība
I. Maksājumi par
sējplatību
1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt
kartupeļu, dārzeņu un ražojošu zemeņu audzētājiem 2004.gadā
atbalsta līmeni, līdzvērtīgu 2003.gadam, kompensējot starpību
starp līdzšinējo nacionālo subsīdiju līmeni par hektāru un
Eiropas Savienībā 2004.gadā paredzēto summu.
2. Uz subsīdiju saņemšanu var
pretendēt persona, kuras īpašumā esošais uzņēmums nav izsludināts
par maksātnespējīgu.
3. Subsīdiju kopējā summa ir Ls
212 000.
3.1. Subsīdijas piešķirt par
kartupeļu, atklātā lauka dārzeņu un ražojošu zemeņu platībām
šādos apjomos:
Kultūraugs
Ls/ha
Summa Ls
Kartupeļi
60
76 000
Atklāta lauka dārzeņi
50
127 400
Ražojošas zemenes
50
8 600
3.2. Ja subsīdiju pieteiktā summa
pārsniedz Ls 212 000, subsīdijas proporcionāli samazina,
nepārsniedzot subsīdiju kopējo summu.
4. Subsīdijas maksāt par platībām,
kas apstādītas (apsētas) 2004.gada pavasarī:
4.1. kartupeļu stādījumiem,
ja:
4.1.1. plānotā platība nav mazāka
par 3 ha;
4.1.2. izmantots sertificēts
sēklas materiāls;
4.1.3. platība nav paredzēta
izlases sēklas ražošanai;
4.1.4. ir preču pavadzīme - rēķins
par sēklas materiāla iegādi sēklas kartupeļu pirkšanas
gadījumā;
4.1.5. ir ievērota sēklu minimālā
izsējas izlietojuma norma - 2000 kg/ha;
4.1.6. pieteikumā uzrādītajās
kartupeļu stādījumu platībās nav iekļautas cietes ražošanai
paredzēto kartupeļu stādījumu platības;
4.1.7. pretendents reģistrējies
Valsts augu aizsardzības dienestā normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā;
4.2. atklātā lauka dārzeņu un
ražojošu zemeņu platībām, ja:
4.2.1. plānotā dārzeņu kopplatība
nav mazāka par 3 ha, ražojošu zemeņu kopplatība nav mazāka par 1
ha;
4.2.2. pieteikumā ir uzrādītas …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.