📄 Likuma teksts
Tiesu izpildītāju likums
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Tiesu izpildītāju likums
I sadaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Šis likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību.
2
2.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības.
3
3.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
4
4.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.
5
5.pants. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.
6
6.pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz sešdesmit piecu gadu vecumam; šo termiņu pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma tieslietu ministrs var pagarināt līdz septiņdesmit gadiem.
7
7.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu nosaka Ministru kabinets.
8
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
8.pants. Zvērinātus tiesu izpildītājus ieceļ un zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstu ved tieslietu ministrs.
9
9.pants. (1) Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(2) Informāciju par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome publicē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā triju dienu laikā pēc tam, kad izdots rīkojums par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu.
(3) Informāciju par zvērinātu tiesu izpildītāju iecelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu Tieslietu ministrija nosūta Valsts kasei.
10
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 14.04.2011. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
10.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.
(2) Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.
11
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
11.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.
12
12.pants. (1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras:
1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;
2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;
3) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;
4) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:
a) pēc akreditētas studiju programmas apguves ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,
b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;
5) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:
a) tiesneša amatā, zvērināta advokāta amatā, zvērināta notāra amatā, prokurora amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā,
b) vismaz divus gadus — zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā,
c) vismaz piecus gadus pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas — citā juridiskās specialitātes amatā;
6) nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.
(2) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)
13
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004., 22.12.2005., 27.01.2011. un 26.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2015.)
13.pants. Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:
1) kuras neatbilst šā likuma 12.panta prasībām;
2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;
3) kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;
4) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
5) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;
6) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata, atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora amata, kamēr no attiecīgajā disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;
7) kuras atrodas aizgādnībā;
8) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu;
9) kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.
14
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
14.pants. Uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.
15
15.pants. Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.
16
II sadaļa
Eksaminācija
16.pants. Personas, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, pārbauda īpaša eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugoties pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
17
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
17.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pamatojoties uz tieslietu ministra lēmumu, personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta tiesu izpildītāja amatu, rīko zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.
(2) Pie zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 12.panta 1. — 5.punkta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.
(3) Persona kārto daļēju zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu, rakstveidā atrisinot vienu juridisku uzdevumu, ja tā no zvērināta tiesu izpildītāja amata atbrīvota saskaņā ar šā likuma 90.pantu un no dienas, kad attiecīgā persona atbrīvota no zvērināta tiesu izpildītāja amata, pagājuši ne vairāk kā divi gadi un kopš zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena vai zvērināta tiesu izpildītāja regulārā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas — ne vairāk kā pieci gadi.
18
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)
18.pants. (1) Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma nosaka eksaminācijas komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.
(2) Eksaminācijas komisija pēc tieslietu ministra rīkojuma pieņem arī zvērinātu tiesu izpildītāju regulāro kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - kvalifikācijas eksāmens) (32.1 pants) un ārkārtas kvalifikācijas eksāmenu (70.pants).
(3) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu nosaka Ministru kabinets.
19
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
19.pants. (1) Eksaminācijas komisija pārbauda personas zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta tiesu izpildītāja profesionālajā darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā.
(2) Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.
20
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
20.pants. (1) Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmena rīkošanu un eksāmena dienu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena.
(2) Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.
21
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004., 22.12.2005. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
21.pants. Iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kvīts, kas apliecina eksāmena naudas nomaksu. Eksāmena naudu atpakaļ neizmaksā.
22
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
22.pants. Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vismaz piecas dienas pirms eksāmena paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.
23
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)
23.pants. (1) Personām, kuras eksāmenu nokārtojušas, par to izsniedz apliecību.
(2) Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatu.
24
23.1pants. Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenti ir personas, kuras nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu un kuru zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecībām nav beidzies derīguma termiņš. Šo personu uzskaiti veic tieslietu ministrs.
25
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
III sadaļa
Uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos tiesu izpildītājos
Pirmā nodaļa
Pretendentu pieteikšanās un pretendentu izvērtēšana
24.pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.
(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome divu nedēļu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta tiesu izpildītāja pārcelšanu uz vakanto amata vietu. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, tieslietu ministrs nosūta pretendentiem uzaicinājumu pieteikties uz šo amata vietu.
26
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
25.pants. (1) Pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina viņa atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka pretendenta uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no šā likuma 13.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem. Uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu nevar pieteikties pretendents, kurš ieguvis parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.
(2) Pretendents uzrāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei atsauksmes par savu profesionālo darbību, kā arī derīgu zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecību.
(3) Ja uz vakanto zvērināta tiesu izpildītāja amata vietu pieteicies pretendents, kura nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem, viņam ir atļauts zvērēt tikai pēc tam, kad šis pretendents izbeidzis minēto nodarbošanos.
(4) Ja uz vakanto amata vietu pieteikušies vairāki pretendenti, priekšrocība tikt ieceltam amatā ir tam pretendentam, kurš pildījis zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus vai kurš tieši pirms pieteikšanās uz vakanto amata vietu ir nostrādājis bez pārtraukuma zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā vismaz divus gadus. Ja uz vakanto amata vietu vienlaikus pieteikušies vairāki pretendenti, kuriem ir priekšrocība tikt ieceltiem amatā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome katrā konkrētajā gadījumā izvērtē, kurš no viņiem virzāms iecelšanai amatā.
27
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)
26.pants. To pretendentu sarakstu, kuri iesnieguši nepieciešamos dokumentus uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās.
28
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)
27.pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinumu par viņa uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā.
29
Otrā nodaļa
Iecelšana, pārcelšana un aizvietošana
28.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu vai pārcelšanu, ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi.
30
29.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš ir apdrošinājis profesionālās darbības risku (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) (33. un 35.pants) un devis Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:
"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."
(2) Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmi. Zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
31
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
30.pants. Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu amata vietu pēc viņa lūguma, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta.
32
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
31.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot praksi (profesionālo darbību), paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām un tieslietu ministram prakses vietas adresi, bet Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei — prakses vietas adresi un prakses saimnieciskās darbības tiesisko formu. Šādu paziņojumu sniedz arī tad, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta vai saimnieciskās darbības tiesiskā forma. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome triju dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas nodrošina tās publicēšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā.
33
(27.01.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.01.2013. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
32.pants. (1) Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs saziņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ieceļ zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veiks amata pienākumus prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā. Zvērināta tiesu izpildītāja aizstāšana viņa atvaļinājuma laikā tiek saskaņota Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam uzdots veikt amata pienākumus vakantā iecirknī vai citā iecirknī prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā, zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina šā iecirkņa atsevišķas lietvedības kārtošanu un depozīta summu uzskaiti.
(3) Izbeidzot pildīt amata pienākumus vakantā iecirknī vai citā iecirknī prombūtnē esošā zvērināta tiesu izpildītāja vietā, zvērināts tiesu izpildītājs nodod visas iecirkņa lietvedībā esošās lietas un grāmatas zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš iecelts amatā vakantā iecirknī vai kurš atradās prombūtnē, kā arī nodrošina iecirknim piekritīgā depozīta konta pārņemšanu.
34
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)
Trešā nodaļa
Zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmens(Nodaļa 20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008. Nodaļas normas piemērojamas no 01.07.2008. Sk. pārejas noteikumus.)
32.1 pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi piecos gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu.
(2) Pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja motivētu iesniegumu, tieslietu ministrs var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņa pagarināšanu uz laiku līdz nākamajai kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizei. Kvalifikācijas eksāmena kārtošanas termiņu nevar pagarināt vairāk kā divas reizes.
35
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)
32.2 pants. Kvalifikācijas eksāmenā eksaminācijas komisija pārbauda zvērināta tiesu izpildītāja teorētiskās zināšanas (arī normatīvo aktu pārzināšanu), kas nepieciešamas, lai veiktu zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus, kā arī šo zināšanu piemērošanas prasmi.
36
32.3 pants. Tieslietu ministrs pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un eksāmena kārtošanas dienu. Informāciju par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un eksāmena kārtošanas dienu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome publicē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā vismaz mēnesi pirms eksāmena.
37
(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011.)
32.4 pants. Kvalifikācijas eksāmenu rīko ne retāk kā reizi gadā. Lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu un tā norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma. Kvalifikācijas eksāmenu organizē un tā norisi nodrošina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
38
32.5 pants. Par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu nav jāmaksā.
39
32.6 pants. (1) Kvalifikācijas eksāmena kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas zvērināta tiesu izpildītāja zināšanas un prasmes, kā arī vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome sagatavo priekšlikumus kvalifikācijas eksāmena jautājumiem. Pirms kvalifikācijas eksāmena tieslietu ministrs no iesniegtajiem priekšlikumiem izvēlas kvalifikācijas eksāmena jautājumus un tos apstiprina.
40
32.7 pants. (1) Eksaminācijas komisijas lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram.
(11) Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš kārtojis kvalifikācijas eksāmenu, divu nedēļu laikā pēc šā eksāmena norises dienas, iesniedzot pamatotu iesniegumu tieslietu ministram, var informēt par eksāmena laikā pieļautiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas viņa ieskatā varēja ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.
(12) Tieslietu ministrs eksaminācijas komisijas lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rezultātiem apstiprina divu nedēļu laikā pēc šā panta 1.1 daļā noteiktā iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām. Eksaminācijas komisijas lēmums stājas spēkā dienā, kad tieslietu ministrs to apstiprinājis.
(2) Konstatējot kvalifikācijas eksāmena kārtības pārkāpumus, tieslietu ministrs neapstiprina eksaminācijas komisijas lēmumu, bet nekavējoties pieņem lēmumu par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu. Atkārtoti kvalifikācijas eksāmenu rīko ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par jauna kvalifikācijas eksāmena rīkošanu.
41
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
32.8 pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, kurš nenokārto kvalifikācijas eksāmenu, atkārtoti to kārto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā (skaitot no sākotnējā kvalifikācijas eksāmena rezultātu apstiprināšanas dienas), bet, ja šajā laikā tieslietu ministrs nepieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena rīkošanu, - nākamajā kvalifikācijas eksāmena rīkošanas reizē.
(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, atkārtoti kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, iegūst negatīvu vērtējumu, tieslietu ministrs pieņem lēmumu saskaņā ar šā likuma 92.panta pirmās daļas 6.punktu.
42
32.9 pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs laikposmā pēc zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas ir cēlis savu profesionālo vai akadēmisko kvalifikāciju, ieguvis nepieciešamo kredītpunktu skaitu par aktivitātēm zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās kvalifikācijas celšanai un par to ir saņemts pamatots Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinums, tieslietu ministrs pilnīgi vai daļēji atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas. Tieslietu ministra lēmums nav pārsūdzams.
(2) Nosacījumus, ar kādiem zvērināts tiesu izpildītājs tiek pilnīgi vai daļēji atbrīvots no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, un atbrīvošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
43
(27.01.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2011. Pants stājas spēkā 01.06.2011. Sk. pārejas noteikumu 26.punktu)
IV sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšana
33.pants. (1) Ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.
(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu par sevi un par savu palīgu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).
(3) Zvērināts tiesu izpildītājs var neslēgt individuālo profesionālās darbības riska apdrošināšanas līgumu par sevi vai par savu palīgu uz laiku, kamēr zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgs atrodas iepriekš plānotā ilgstošā prombūtnē.
(4) Zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina, ka līdz ar profesionālās darbības atsākšanu ir spēkā viņa vai viņa palīga (ja ilgstošā prombūtnē ir bijis viņa palīgs) individuālais profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgums.
44
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)
34.pants. Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību.
45
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
35.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš sācis pildīt savus pienākumus.
(2) Apdrošināšanas līgums uzturams spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības laiku. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums vismaz 10 dienas pirms individuālā apdrošināšanas līguma darbības termiņa beigām iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei uz nākamo termiņu noslēgtā individuālā apdrošināšanas līguma kopiju.
46
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
36.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.
47
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
37.pants. (1) Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša tiesu izpildītāja risku.
(2) Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.
(3) Minimālo apdrošinājuma summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos noteikumus pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma, kas saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, nosaka Ministru kabinets.
48
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.10.2004.)
38.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei maksājuma uzdevuma kopiju.
(2) Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums neatbilst normatīvo aktu prasībām vai ir izbeigts, zvērināts tiesu izpildītājs atstādināms vai atceļams no amata.
49
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
39.pants. (1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs vai zvērināta tiesu izpildītāja palīgs, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.
(2) Prasības par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga profesionālo darbību, iesniedzamas pilsētas (rajona) tiesai atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāja amata vietai.
(3) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)
(4) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu.)
50
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 27.01.2011. un 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)
V sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi, tiesības un atbildība
Pirmā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju tiesības
40.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja izvirzītās prasības un dotie rīkojumi, veicot amata darbības, ir saistoši visām personām valsts teritorijā.
(2) Ja zvērināta tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi, veicot mantojuma apsardzību, mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu mantojuma lietā vai darbības lietā par bezmantinieku mantu, netiek izpildīti, viņš par to sastāda aktu un iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc sava amata vietas, lai tiesa izlemtu jautājumu par konkrētās personas atbildību un naudas soda uzlikšanu. Jautājumu par personas atbildību un naudas soda apmēru tiesa izlemj kārtībā, kāda Civilprocesa likumā noteikta attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja prasību un rīkojumu neizpildi tiesas spriedumu un citu nolēmumu izpildes procesā.
51
(26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)
41.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju motivēti pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas.
52
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
42.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot amata darbības sakarā ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, ir tiesības atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet parādniekam piederošās telpās, kā arī telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas parādniekam piederošas mantas, un citās glabātavās saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.
(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot darbības ar bezmantinieku mantu, ir tiesības, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet bezmantinieku mantā ietilpstošajā nekustamajā īpašumā, kā arī citās telpās un glabātavās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bezmantinieku manta.
(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam, veicot mantojuma apsardzību, ir tiesības, ievērojot šā likuma VI sadaļas Pirmās A nodaļas normas, atvērt un bez valdītāja piekrišanas ieiet mirušajai personai piederošās telpās, kā arī citās telpās un glabātavās, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumā norādīto informāciju atrodas mirušajai personai piederošās mantas.
53
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2015.)
43.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs pārbauda amata darbībās klātesošo personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.
54
44.pants. Lai nodrošinātu savu amata pienākumu izpildi, zvērināts tiesu izpildītājs var pieprasīt policijas palīdzību, un tās pienākums ir šo palīdzību sniegt.
55
Otrā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju pienākumi
45.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības.
(2) Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.
56
46.pants. Zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, nedrīkst veikt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.
57
47.pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos pienākumus (73. un 74.pants).
58
48.pants. Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši veicamajai amata darbībai izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus pušu procesuālo tiesību labticīgai īstenošanai.
59
(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
49. pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt amata darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas, vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē zvērināts tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti.
60
(14.10.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
50.pants. (1) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajos aktos viņa paša vai šā likuma 49.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.
(2) Zvērināta tiesu izpildītāja sastādītā akta spēkā esamību neietekmē šā panta pirmajā daļā norādīto rīkojumu spēkā neesamība.
61
51.pants. Veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un nēsā amata zīmi.
62
52.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.
(2) Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā:
1) tiesai, prokuroram un izmeklēšanas iestādēm — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;
2) citām valsts iestādēm vai amatpersonām, kā arī privātpersonām — ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstveida atļauju;
3) Tieslietu ministrijai - tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;
4) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei - tai normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.
(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība.
(4) Zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus (to skaitā dokumentus, kas sastādīti, veicot šā likuma 74. un 75.pantā norādītās darbības) nedrīkst izdot ārpus prakses telpām, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto gadījumu.
(5) Ja uzsākts kriminālprocess, ekspertīzes izdarīšanai krimināllietā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, var izņemt attiecīgus zvērināta tiesu izpildītāja dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta tiesu izpildītāja apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti nekavējoties atdodami atpakaļ zvērinātam tiesu izpildītājam.
(6) Pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai disciplinārlietas ietvaros pēc tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pilnvarota pārstāvja pieprasījuma zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums izsniegt apliecinātas dokumentu kopijas no viņa lietvedībā esošajām lietām, depozītu un dokumentu grāmatām. Šis noteikums attiecas arī uz tiem zvērināta tiesu izpildītāja sastādītajiem dokumentiem un sarakstiem, kuri tiek glabāti elektroniskā formā.
63
(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
Trešā nodaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārā atbildība(Nodaļa 22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
53.pants. (1) Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc paša iniciatīvas par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.
(2) Vienlaikus ar disciplinārlietas ierosināšanu tieslietu ministram ir tiesības atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.
64
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
54.pants. (1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personas sūdzības vai pēc pašas iniciatīvas par:
1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu;
2) profesionālās ētikas normu pārkāpšanu;
3) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu;
4) citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.
(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesības, bet, saņemot šā likuma 65.panta 4.punktā minēto disciplinārlietu komisijas lēmumu, - pienākums izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.
(3) Ierosinātās disciplinārlietas materiālus septiņu dienu laikā nosūta tieslietu ministram ar lūgumu nodot tos izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.
(4) Nosūtot disciplinārlietas materiālus tieslietu ministram, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir tiesīga lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz disciplinārlietas izlemšanai.
65
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
55.pants. (1) Ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības kriminālprocesā par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ar nodomu (tīši), jautājuma izlemšana par disciplinārlietas ierosināšanu un tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības tiek atlikta līdz brīdim, kad likumīgā spēkā stājas procesa virzītāja galīgais nolēmums šajā kriminālprocesā.
(2) No brīža, kad tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome no procesa virzītāja saņēmusi informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos, šā likuma 56.panta trešajā daļā un 65.pantā noteiktā termiņa skaitījums tiek apturēts.
66
(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)
56.pants. (1) Tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pirms disciplinārlietas ierosināšanas pieprasa no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojumus.
(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumus 15 dienu laikā no paskaidrojumu pieprasījuma saņemšanas dienas.
(3) Tieslietu ministrs vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome 30 dienu laikā no zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojuma saņemšanas dienas vai rakstveida paskaidrojuma sniegšanas termiņa beigām izlemj jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.
67
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
57.pants. (1) Ja persona par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām iesniegusi sūdzību tiesā, jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu par prettiesisku.
(2) No brīža, kad tieslietu ministrs, viņa pilnvarota persona vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome no tiesas saņēmusi informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanos, šā likuma 56.panta trešajā daļā un 65.pantā noteiktā termiņa skaitījums tiek apturēts.
68
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 14.10.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021.)
58.pants. (1) Tiesa paziņo tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei par sūdzībām, kas iesniegtas saistībā ar zvērināta tiesu izpildītāja darbībām, elektroniski nosūtot uz Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes oficiālo elektroniskā pasta adresi šo sūdzību lietās taisīto spēkā stājušos nolēmumu norakstus. Kriminālprocesa virzītājs informē tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi par gadījumiem, kad kriminālprocess uzsākts pret zvērinātu tiesu izpildītāju un tas ieguvis procesuālās tiesības uz aizstāvību, zvērināts tiesu izpildītājs atzīts par aizdomās turēto vai saukts pie kriminālatbildības, vai tam piemērots drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums.
(2) Zvērināta tiesu izpildītāja procesuālo lēmumu vai darbības atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu zvērināta tiesu izpildītāja disciplinārajai atbildībai, ja vien šis tiesu izpildītājs nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai rupju neuzmanību.
69
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)
59.pants. (1) Tieslietu ministra vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes ierosinātās disciplinārlietas materiālus tieslietu ministrs nodod izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.
(2) Tieslietu ministrija nodrošina disciplinārlietu komisijas darbu.
70
60.pants. (1) Disciplinārlietu komisijas sastāvā, kuru apstiprina tieslietu ministrs, ir:
1) divi tieslietu ministrijas pārstāvji;
2) divi zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē ievēlēti pārstāvji;
3) viens Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkots Augstākās tiesas tiesnesis.
(2) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.
(3) Disciplinārlietu komisijas sastāvu apstiprina uz trim gadiem.
(4) Disciplinārlietu komisijas pārstāvjus, kurus ievēlē zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē, var apstiprināt disciplinārlietu komisijas sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
71
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)
61.pants. (1) Disciplinārlietu komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse locekļu.
(2) Disciplinārlietu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs. Protokola oriģināls glabājas Tieslietu ministrijā.
(3) Disciplinārlietu komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja kādam no disciplinārlietu komisijas locekļiem ir atšķirīgas domas, tās ieraksta protokolā.
(4) Disciplinārlietu komisijas lēmumu paraksta disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs.
72
62.pants. (1) Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzaicināt zvērinātu tiesu izpildītāju mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai vai, ja nepieciešams, sniegt rakstveida paskaidrojumus.
(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs disciplinārlietu komisijas noteiktajā termiņā nesniedz rakstveida paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinārlietu komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un tās rīcībā esošajām ziņām.
73
63.pants. Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības:
1) uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām privāto tiesību juridiskajām personām un to amatpersonām;
2) pieaicināt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvi vai pārstāvi no tās rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas, kuras darbības teritorijā praktizē zvērināts tiesu izpildītājs, kura darbības tiek izvērtētas;
3) lūgt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi veikt zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudi.
74
64.pants. Ja disciplinārlietas izskatīšanas gaitā disciplinārlietu komisijai rodas pārliecība, ka pārkāpums, par kura pazīmēm zvērināta tiesu izpildītāja darbībā ir ierosināta disciplinārlieta, nav savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu pildīšanu, disciplinārlietu komisija var lūgt tieslietu ministru atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no amata darbību veikšanas līdz lietas izskatīšanai.
75
65.pants. (1) Disciplinārlietu komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai Tieslietu ministrija saņēmusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, pieņem šādu lēmumu:
1) uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šā likuma 66.panta pirmajā daļā paredzētajiem disciplinārsodiem;
2) ierosināt tieslietu ministram, ka zvērināts tiesu izpildītājs atceļams no amata;
3) izbeigt disciplinārlietu;
4) nepiemērot disciplinārsodu un lēmumu nosūtīt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību.
(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, disciplinārlietu komisija lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.
76
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)
66.pants. (1) Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam vienu no šādiem disciplinārsodiem:
1) izteikt piezīmi;
2) izteikt rājienu;
3) uzlikt naudas sodu no 150 līdz 5000 euro apmērā.
(2) Tieslietu ministram divu nedēļu laikā no disciplinārlietu komisijas lēmuma saņemšanas dienas ir tiesības uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam disciplinārsodu — atcelšanu no amata vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms.
(3) Tieslietu ministrs šā panta otrajā daļā minēto disciplinārsodu var piemērot uz disciplinārlietu komisijas lēmuma pamata:
1) ja disciplinārlietu komisija, izvērtējot izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu un sekas, zvērināta tiesu izpildītāja vainas pakāpi nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams disciplinārsods - atcelšana no amata;
2) (izslēgts ar 20.12.2007. likumu);
3) ja zvērināts tiesu izpildītājs nepilda šā panta pirmās daļas 3.punktā uzlikto disciplinārsodu.
(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, ir pienākums triju mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iemaksāt naudas sodu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes kontā.
(5) Disciplinārlietu komisija attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram ir uzlikts šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais disciplinārsods, pēc viņa motivēta lūguma var pieņemt lēmumu par uzliktā naudas soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.
77
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 12.09.2013. un 12.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2018.)
67.pants. (1) Disciplinārlieta nav ierosināma un disciplinārsods nav uzliekams, ja pagājuši divi gadi pēc pārkāpuma izdarīšanas.
(2) Šā likuma 57.pantā noteiktajā gadījumā disciplināratbildības noilgums skaitāms no dienas, kad likumīgā spēkā stājies attiecīgs tiesas spriedums.
78
68.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu vai disciplinārlietas izbeigšanu paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un zvērinātam tiesu izpildītājam.
79
69.pants. Disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu disciplināri sodītais zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību.
80
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)
69.1 pants. (1) Disciplinārlietā pieņemto lēmumu vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome triju dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi attiecīgu informāciju no Tieslietu ministrijas, publicē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā internetā, aizsedzot to informācijas daļu, kura atklāj personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts.
(2) Ja zvērināts tiesu izpildītājs disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu ir pārsūdzējis, attiecīgo lēmumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā publicē triju dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome saņēmusi no Tieslietu ministrijas informāciju par to, ka stājies spēkā galīgais tiesas nolēmums, ar kuru pieteikums noraidīts.
(3) Publicēto lēmumu no mājaslapas internetā dzēš pēc viena gada no tā publicēšanas dienas triju dienu laikā.
81
(12.04.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2018.)
70.pants. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, tieslietu ministrs sešu mēnešu laikā no atkārtotā disciplinārsoda uzlikšanas dienas izdod rīkojumu par ārkārtas kvalifikācijas eksāmena noteikšanu šim zvērinātam tiesu izpildītājam. Ārkārtas kvalifikācijas eksāmena kārtošana neatbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākuma kārtot šā likuma 32.1 pantā noteikto kvalifikācijas eksāmenu.
82
(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
VI sadaļa
Zvērinātu tiesu izpildītāju darbības
Pirmā nodaļa
Vispārīgie noteikumi
71.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv.
(2) Personai ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus.
(3) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei izpildu dokumentu, notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu izrakstu vai zvērināta notāra aicinājumu par mantojuma apsardzību, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu vai šo likumu ir piekritīgs viņa iecirknim.
(4) Zvērinātam tiesu izpildītājam viena kalendāra gada laikā ir tiesības pieņemt izpildei ierobežotu skaitu izpildu dokumentu par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro. Šādu izpildu dokumentu skaitu, kuru atļauts pieņemt izpildei, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome līdz katra kārtējā gada 15. janvārim attiecībā uz katras apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem iecirkņiem aprēķina atsevišķi, izmantojot šādu formulu:
(X: iecirkņu skaits) + P = Y, kur
X — Izpildu lietu reģistrā iepriekšējā kalendāra gada laikā attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajos iecirkņos kopā izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro;
P — 10 procentu no rezultāta, kas iegūts, X izdalot ar apgabaltiesas darbības teritorijā esošo iecirkņu skaitu;
Y — izpildu dokumentu skaits par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro, kādu vienā attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajā iecirknī atļauts pieņemt izpildei kārtējā kalendāra gada ietvaros.
(5) Ja kārtējā kalendāra gada ietvaros mainās attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošo iecirkņu skaits, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pārrēķina izpildu dokumentu skaitu, kuru atļauts pieņemt izpildei, izmantojot šā panta ceturtajā daļā noteikto formulu.
(6) Ja kārtējā kalendāra gada laikā visos attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajos iecirkņos izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 000 euro, kopā sasniedz 80 procentus no šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātā izpildu dokumentu skaita, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pārrēķina izpildu dokumentu skaitu, kuru attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem iecirkņiem atļauts pieņemt izpildei kārtējā kalendāra gada ietvaros, izmantojot šā panta ceturtajā daļā noteikto formulu, kur P ir 20 procentu no rezultāta, kas iegūts, X izdalot ar apgabaltiesas darbības teritorijā esošo iecirkņu skaitu.
(7) Šā panta ceturtajā un sestajā daļā noteiktajā kārtībā iegūto aritmētisko rezultātu, ja nepieciešams, noapaļo uz augšu līdz veselam skaitlim. Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts ir nulle, izpildu dokumentu skaitu, kuru apgabaltiesas darbības teritorijā esošajos iecirkņos atļauts pieņemt izpildei kārtējā kalendāra gada laikā, nosaka atbilstoši attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem iecirkņiem iepriekšējā kalendāra gadā noteiktajam šādu izpildu dokumentu skaitam.
83
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.01.2013., 26.11.2015. un 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019. Ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 44. un 45. punktu)
72.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs par amata darbībām, ko viņš veicis ārpus savas amata vietas iecirkņa vai arī veicis attiecībā uz parādnieku, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta vai juridiskā adrese ir cita iecirkņa teritorijā, paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas vai juridiskās adreses.
(2) Izpildes gaitā saņemtās naudas summas starp piedzinējiem sadala atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai, ņemot vērā visus izpildei iesniegtos izpildu dokumentus.
(3) (Izslēgta ar 20.12.2007. likumu.)
84
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)
73.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus:
1) par piedziņu;
2) par prasības nodrošinājumu;
3) par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);
4) par ievešanu valdījumā;
5) par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu;
6) par saistību piespiedu izpildi;
7) par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;
8) par mantas konfiskāciju;
9) (izslēgts no 01.03.2016. ar 04.02.2016. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 34. punktu).
(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt arī citus tiesas dotus uzdevumus, kas saistīti ar tiesas nolēmumu izpildi, un arī citas likumos noteiktās darbības.
(3) Zvērināts tiesu izpildītājs pārņem mantu, kas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam atzīta par bezmantinieku mantu un ir piekritīga valstij vai pašvaldībai, nodrošina tās pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu un apmierināšanu. Kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju pamatotības atzīšanu un apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai to ieskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžetā, kā arī noteic drošības naudas apmēru, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets noteic tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu arī gadījumā, ja bezmantinieku manta netiek atsavināta.
(4) Zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, veic mantojuma apsardzību šajā likumā noteiktajā kārtībā.
85
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 17.01.2013., 26.11.2015., 04.02.2016. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
74.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma veic šādas amata darbības:
1) piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus;
2) fiksē faktus;
3) veic mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;
4) rīko publiskās izsoles;
5) vada mediāciju kā sertificēts mediators atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus.
(21) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, kā arī pēc mantojuma aizgādņa lūguma, sastāda mantojuma inventāra sarakstu.
(22) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma fiksē faktus.
(3) Izdevumos, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto amata darbību veikšanu, ietilpst zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi. Amata darbības veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem.
(4) Zvērināts tiesu izpildītājs veic tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā saskaņā ar Hāgas 1965. gada konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās un Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra regulu (ES) 2020/1784 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2020/1784).
(5) Izdevumus, kas saistīti ar tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos, veido zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā, zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izdevumi, kas saistīti ar dokumentu saņēmējas iestādes funkcijas veikšanu un nedrīkst pārsniegt ar funkcijas veikšanu saistīto administratīvo izdevumu apmēru. Zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēti ārvalsts kompetentās iestādes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2020/1784 un Hāgas 1965. gada konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās iesniegtie lūgumi par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu, kārtību, kādā, pamatojoties uz šādu ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu, personai, kuras deklarētā dzīvesvieta, dzīvesvieta, atrašanās vieta vai juridiskā adrese ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiek izsniegti tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumenti, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izdevumu apmēru, to segšanas kārtību un ar lūguma izpildi saistīto izdevumu segšanas kārtību.
86
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2011., 26.11.2015., 12.04.2018., 07.03.2019., 14.10.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
75.pants. (1) Zvērinātam tiesu izpildītājam pēc vienošanās ar ieinteresēto personu atļauts:
1) sagādāt no valsts, pašvaldību vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātpersonām dokumentus, kas viņam vajadzīgi profesionālās darbības veikšanai;
2) sastādīt izlīgumu tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes stadijā;
3) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu);
4) sniegt juridisko palīdzību, sagatavojot dokumentus un konsultējot jautājumos, kas saistīti ar tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi.
(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts sniegt juridisko palīdzību saistībā ar lietām, kurās viņš veicis šā likuma 73. un 74.pantā minētās amata darbības.
87
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 27.01.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2011.)
76.pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina atlīdzību par amata darbībām un ar tām saistītos izdevumus un iekasē aprēķinātās summas.
(2) Zvērināts tiesu izpildītājs dod norēķinu par naudas summām, kas izlietotas ar amata darbībām saistītiem izdevumiem.
88
77.pants. Ja zvērināts tiesu izpildītājs, veikdams amata darbību, konstatē rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, viņš nosūta attiecīgu iesniegumu prokuroram.
89
Pirmā A nodaļa
Mantojuma apsardzība(Nodaļa 26.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2015.)
77.1 pants. (1) Zvērināts tiesu izpildītājs veic mantojuma apsardzību, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu.
(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildei zvērināta notāra aicinājumu, ja tajā norādītās mantas atrašanās vieta ir zvērināta tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).
(3) Persona, kura lūgusi mantojuma apsardzību, pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā norādīto summu, kas nepieciešama mantojuma apsardzības darbību uzsākšanai. Lietas gaitā pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma persona, kura lūgusi mantojuma apsardzību, iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā papildu summu, lai segtu ar mantojuma apsardzību saistītos izdevumus. Zvērināta tiesu izpildītāja norādītās summas nesamaksāšana ir pamats mantojuma apsardzības izbeigšanai.
(4) Tiesības saņemt ziņas un iepazīties ar mantojuma apsardzības lietas dokumentiem ir personai, kura lūgusi mantojuma apsardzību, zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību, mantiniekiem un mantojuma aizgādnim, ja tāds ir iecelts.
90
77.2 pants. (1) Mantojuma apsardzība uzsākama bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Paziņojums par mantojuma apsardzības uzsākšanu netiek sūtīts.
(2) Ja pilngadīga persona atsakās zvērinātu tiesu izpildītāju, kas veic mantojuma apsardzības darbības, ielaist nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas apsargājamā manta, zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē iekļūst nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās un veic mantojuma apsardzības darbības.
(3) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nekustamais īpašums, telpas vai citas glabātavas, kurās saskaņā ar zvērināta notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas apsargājamā manta, ir slēgtas vai tajās netiek sastapta pilngadīga persona, zvērināts tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai citām glabātavām atstāj paziņojumu par mantojuma apsardzības darbību veikšanas datumu un laiku, norādot, ka ga …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.