Preču zīmju likums

Preču zīmju likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Preču zīmju likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Eiropas Savienības birojs — Eiropas Savienības aģentūra, kas veic Eiropas Savienības preču zīmju un Kopienas dizainparaugu reģistrāciju, kā arī pilda citas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītas funkcijas Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulai (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (turpmāk — regula (ES) 2017/1001) un citiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem; 2) Eiropas Savienības preču zīme — preču zīme, kas reģistrēta attiecībā uz Eiropas Savienību saskaņā ar regulu (ES) 2017/1001 vai saskaņā ar agrāk spēkā bijušo Eiropas Savienības regulējumu par Kopienas preču zīmēm; 3) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde — aizsargāts lauksaimniecības produkta, pārtikas, vīna, stipro alkoholisko dzērienu, amatniecības vai rūpniecības ražojuma nosaukums, kas apzīmē produktu, kura kvalitāte, reputācija vai citas īpašības saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; 4) kolektīvā zīme — preču zīme, kuru lieto ražošanas, tirdzniecības vai pakalpojumu komersantu un saimnieciskās darbības veicēju apvienības, asociācijas vai tamlīdzīgas organizācijas preču vai pakalpojumu apzīmēšanai un atšķiršanai; 5) Parīzes konvencija — 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību; 6) Parīzes savienība — Parīzes konvencijas dalībvalstu savienība; 7) Preču un pakalpojumu starptautiskā klasifikācija (turpmāk — Nicas klasifikācija) — klasifikācija, kas iedibināta ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām; 8) preču zīme — apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem; 9) preču zīmes īpašnieks — persona, kurai ir tiesības uz preču zīmi un kura iekļauta preču zīmju reģistra datos kā šo tiesību īpašnieks; 10) preču zīmes pieteicējs — persona, kas iesniedz pieteikumu preču zīmes reģistrācijai, pretendējot kļūt par preču zīmes īpašnieku; 11) preču zīmes starptautiskā reģistrācija — preču zīmes reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1891. gada 14. aprīļa Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju vai saskaņā ar Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju 1989. gada 27. jūnija protokolu; 12) Starptautiskais birojs — Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic preču zīmju starptautisko reģistrāciju un kārto preču zīmju starptautisko reģistru; 13) TRIPS līgums — 1994. gada 15. aprīļa Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (Marakešas līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1. C pielikums). 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2025.) 2. pants. Likuma mērķis un darbības joma (1) Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. (2) Likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju, kolektīvo zīmju un sertifikācijas zīmju reģistrācijas un aizsardzības, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā. (3) Preču zīmju, kolektīvo zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanu papildus šā likuma noteikumiem regulē arī citi normatīvie akti. Vispārīgo regulējumu, kas attiecas uz reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām Patentu valdē, nosaka Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums. 3 3. pants. Teritorialitātes un prioritātes principi (1) Ar preču zīmi saistītās tiesības aizsargā, ievērojot teritorialitātes un prioritātes principus. (2) Ar preču zīmes reģistrāciju preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi tajā jurisdikcijā, kurā vai attiecībā uz kuru tiek veikta preču zīmes reģistrācija (teritorialitātes princips). (3) Salīdzinot tiesības uz preču zīmi savstarpēji vai ar citām tiesībām, kuras var pretstatīt preču zīmes reģistrācijai, ņem vērā to, kuras no šīm tiesībām ir agrākas (prioritātes princips). Prioritātes pierādīšana ir agrāko tiesību īpašnieka pienākums. 4 II nodaļa Preču zīmes un to reģistrācijas ierobežojumi 4. pants. Apzīmējums, kas var veidot preču zīmi (1) Preču zīmi var veidot apzīmējums, kas atbilst šādām prasībām: 1) tam piemīt atšķirtspēja — tāds raksturīgo īpašību kopums, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu patērētājiem nodrošina iespēju atšķirt ar šo preču zīmi marķētās preces vai pakalpojumus no tādiem, kuriem ir cita izcelsme. Apzīmējuma atšķirtspēja ir atkarīga no apzīmējuma rakstura, no attiecīgo preču vai pakalpojumu rakstura, saimnieciskās darbības nozares īpatnībām, kā arī no šo preču vai pakalpojumu patērētāja uztveres; 2) to preču zīmju reģistrā var atveidot tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets. (2) Preču zīme it īpaši var būt šāda veida apzīmējums: 1) vārdiska zīme, ja to veido tikai vārdi vai burti, cipari vai citas standarta tipogrāfiskās zīmes vai to kombinācija; 2) figurāla zīme, ja tajā izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija vai izkārtojums, vai grafisks elements vai krāsa. Šajā kategorijā ietilpst zīmes, kas sastāv tikai no grafiskiem elementiem, un zīmes, kas sastāv no vārdiskiem un grafiskiem elementiem; 3) telpiska zīme, ja to veido telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma vai tā šādu objektu ietver; 4) novietojuma zīme, ja to veido īpašais veids, kādā tā novietota uz preces vai piestiprināta pie tās; 5) ornamenta zīme, ja to veido tikai regulāri atkārtoti elementi; 6) krāsu zīme, ja to veido tikai viena noteikta krāsa bez kontūrām (krāsa pati par sevi) vai krāsu salikums bez kontūrām; 7) skaņu zīme, ja to veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija; 8) kustību zīme, ja to veido tās elementu kustība vai stāvokļa maiņa vai tā šādus elementus ietver; 9) multivides zīme, ja to veido attēla un skaņas kombinācija vai tā šādus elementus ietver; 10) hologrāfiska zīme, ja to veido elementi ar hologrāfiskām pazīmēm. 5 5. pants. Preču zīmes reģistrācijas atteikums vai atzīšana par spēkā neesošu (1) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties uz absolūtajiem vai relatīvajiem pamatiem. (2) Absolūtais pamats preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu aizsargā sabiedrības, valsts un starptautiskās intereses un ir piemērojams neatkarīgi no citu personu tiesiskajām interesēm un iniciatīvas. (3) Relatīvais pamats preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu aizsargā citu personu tiesības un tiesiskās intereses un, izņemot šajā likumā īpaši norādītos gadījumus, ir piemērojams pēc ieinteresēto personu pieprasījuma. 6 6. pants. Absolūtie pamati preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu (1) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju atzīst par spēkā neesošu, ja reģistrācijai pieteiktais apzīmējums: 1) neatbilst šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām; 2) ir tāds, kam trūkst jebkādas atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem; 3) sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm, ko var izmantot saimnieciskajā apritē, lai apzīmētu attiecīgo preču vai pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības; 4) sastāv vienīgi no tādiem apzīmējumiem vai norādēm (vispārīgiem apzīmējumiem), kas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem ir kļuvuši vispārpieņemti ikdienas valodā, ikdienas lietojumā vai godprātīgās un vispāratzītās saimnieciskās darbības paražās; 5) sastāv tikai no preču formas vai citām īpašībām, kuras: a) tieši izriet no attiecīgo preču rakstura, b) vajadzīgas kāda tehniska efekta sasniegšanai, c) piešķir precēm būtisku vērtību; 6) ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai vispārpieņemtajiem morāles principiem; 7) maldina vai varētu maldināt patērētājus, tostarp par preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi; 8) ietver apzīmējumu, kura reģistrācija noraidāma vai atzīstama par spēkā neesošu saskaņā ar Parīzes konvencijas 6. ter pantu, tostarp bez attiecīgas atļaujas ietver Parīzes savienības dalībvalsts ģerboni, karogu, oficiālu raudzes (proves), kontroles vai garantijas zīmi vai arī starptautiskas organizācijas emblēmu, karogu, nosaukumu vai tā saīsinājumu; 9) bez attiecīgas atļaujas ietver sabiedrībai nozīmīgu simbolu, emblēmu vai heraldiku, valsts apbalvojuma vai valsts dienesta atšķirības zīmes attēlu vai arī oficiālu kontroles, kvalitātes, garantijas vai preču lietošanas drošuma apzīmējumu, kuru attiecībā uz tām pašām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem lieto Latvijā vai Eiropas Savienībā; 10) ietver citu apzīmējumu ar augstu simbolisku vērtību, tostarp reliģisku simbolu, ja tam ir nozīme Latvijas sabiedrībā; 11) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība; 12) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta vīnu tradicionālo apzīmējumu aizsardzība; 13) nav reģistrējams kā preču zīme saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu vai starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija un kurā paredzēta garantētu tradicionālo īpatnību aizsardzība; 14) sastāv no agrāka augu šķirnes nosaukuma vai savos būtiskajos elementos atveido agrāku augu šķirnes nosaukumu, kurš ir reģistrēts saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvo aktu par augu šķirņu aizsardzību vai aizsargāts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība vai Latvija, ja pieteiktās preču zīmes aizsardzība attiecas uz tās pašas vai tuvu radniecīgas augu sugas šķirni. (2) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preču zīmes pieteicējs (preču zīmes īpašnieks) neatbilst šā likuma 13. panta prasībām. (3) Preču zīmi nereģistrē, bet, ja tā reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku. (4) Preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta pamata, ja pieteiktais apzīmējums tā lietošanas rezultātā attiecīgo patērētāju uztverē ir ieguvis atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem pirms preču zīmes reģistrācijas datuma. (5) Preču zīmes reģistrāciju nevar atzīt par spēkā neesošu uz šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punkta pamata, ja pirms attiecīga iesnieguma Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikuma tiesā iesniegšanas datuma preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. 7 7. pants. Agrāka preču zīme kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu (1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja: 1) šī preču zīme ir identiska citas personas agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kuriem tā reģistrēta, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme; 2) sakarā ar šīs preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās preču zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas. (2) Agrāka preču zīme šā panta pirmās daļas izpratnē ir: 1) preču zīme, kas reģistrēta Latvijā vai attiecībā uz Latviju reģistrēta starptautiskās reģistrācijas procedūrā, vai Eiropas Savienības preču zīme, ja tās reģistrācijas pieteikuma datums ir agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ņemot vērā arī šīm preču zīmēm pamatoti pieprasīto prioritāti; 2) Eiropas Savienības preču zīme, kuras reģistrācijas pieteikuma datums ir vēlāks, bet senioritātes datums — agrāks par apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumu, ja tās senioritāte no preču zīmes, kas reģistrēta Latvijā, vai no preču zīmes, kura attiecībā uz Latviju reģistrēta starptautiskās reģistrācijas procedūrā, pieprasīta pamatoti, pat ja tās preču zīmes reģistrācija, no kuras pieprasīta senioritāte, ir dzēsta pēc īpašnieka iniciatīvas vai sakarā ar tās spēkā esības termiņa izbeigšanos; 3) šā panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minētā reģistrācijai pieteiktā preču zīme (iesniegtais preču zīmes reģistrācijas pieteikums), ja tā tiek reģistrēta. 8 8. pants. Plaši pazīstama preču zīme kā absolūtais un relatīvais pamats reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu (1) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt, bet, ja preču zīme ir reģistrēta, šo reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja šajā preču zīmē sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta tāda preču zīme, kas pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ir bijusi Latvijā plaši pazīstama preču zīme attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Plaši pazīstama preču zīme var arī nebūt reģistrēta. (2) Preču zīmes reģistrāciju var atteikt vai atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja preces vai pakalpojumi, kuriem pieteikta šīs zīmes reģistrācija, nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lietota Latvijā plaši pazīstama preču zīme, bet ar nosacījumu, ka pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes lietošanu saistībā ar minētajām precēm vai pakalpojumiem patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm. (3) Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, ņem vērā šīs preču zīmes pazīstamību attiecīgajā patērētāju lokā Latvijā, tostarp tādu pazīstamību, kas radusies reklāmas pasākumu vai citu tās popularitāti veicinošu apstākļu rezultātā. (4) Nosakot, kādos gadījumos reģistrācijai pieteiktam apzīmējumam vai reģistrētai preču zīmei piemērojami šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, ņem vērā Parīzes konvencijas 6. bis panta noteikumus par plaši pazīstamu preču zīmi, arī noteikumu, kas paredz nepieļaut plaši pazīstamas preču zīmes atveidošanu vai imitēšanu citas preču zīmes būtiskā daļā, un ar nepieciešamajām izmaiņām šos noteikumus piemēro arī preču zīmēm, kas attiecas uz pakalpojumiem. (5) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus par reģistrācijas atteikumu ekspertīzes procedūrā nepiemēro, ja preču zīme pieteikta reģistrācijai ar plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka atļauju. 9 9. pants. Preču zīme ar reputāciju kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai un reģistrētai preču zīmei šā likuma 7. panta otrās daļas izpratnē, neatkarīgi no tā, vai preces vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir veikta apstrīdētās preču zīmes reģistrācija, ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta agrāka preču zīme, ja agrākai preču zīmei pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ir bijusi reputācija Latvijā vai — agrākas Eiropas Savienības preču zīmes gadījumā — reputācija Eiropas Savienībā un vēlākās preču zīmes lietotājs bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no minētās agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitēt agrākas preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai. 10 10. pants. Citas agrākas tiesības kā relatīvais pamats reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu (1) Preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties arī uz to, ka cita persona pirms pieteiktās (apstrīdētās) preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja tai pamatoti pieprasīta prioritāte, ieguvusi kādas citas tiesības, kuras ļauj aizliegt šīs preču zīmes lietošanu. Reģistrāciju var apstrīdēt, ciktāl tā ir pretrunā ar šādām tiesībām: 1) tiesībām, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamas personas vārdu, uzvārdu, pseidonīmu, jebkuras personas portretu, paraksta atveidojumu, izņemot gadījumu, kad šī persona mirusi pirms 50 gadiem vai agrāk; 2) autortiesībām; 3) tiesībām, kas saistītas ar identiskā vai līdzīgā saimnieciskās darbības nozarē lietotu firmu, preču vai pakalpojumu komercapzīmējumu, plašsaziņas līdzekļa nosaukumu vai citu tamlīdzīgu apzīmējumu, ja firmas, preču vai pakalpojumu komercapzīmējuma, plašsaziņas līdzekļa nosaukuma vai cita tamlīdzīga apzīmējuma godprātīga un likumīga lietošana saimnieciskajā apritē Latvijā uzsākta pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma; 4) tiesībām, kas saistītas ar jau pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma Latvijā plaši pazīstamu Latvijas vai ārvalsts firmu, komercapzīmējumu, plašsaziņas līdzekļa nosaukumu vai citu tamlīdzīgu apzīmējumu, arī tad, ja tie lietoti atšķirīgā saimnieciskās darbības nozarē; 5) tiesībām, kas saistītas ar nereģistrētu preču zīmi vai citu apzīmējumu, kas lietots preču vai pakalpojumu atšķiršanai, tostarp ar domēna vārdu, ja nereģistrētā preču zīme, cits minētais apzīmējums vai domēna vārds pirms reģistrētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma godprātīgi lietots Latvijā saimnieciskajā apritē saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem tik ilgi un tādā apjomā, ka reģistrētās preču zīmes lietošana var maldināt patērētājus par attiecīgo preču vai pakalpojumu izcelsmi; 6) tiesībām, kas saistītas ar agrāku un reģistrētu Latvijas vai Kopienas dizainparaugu vai nereģistrētu Kopienas dizainparaugu; 7) tiesībām, kas saistītas ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja reģistrācijas pieteikums šo tiesību reģistrācijai Patentu valdē vai kompetentajā Eiropas Savienības institūcijā iesniegts pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma, ar nosacījumu, ka cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tikusi reģistrēta, vai arī ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta Eiropas Savienībā vai Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu jau pirms minētā datuma; 8) tiesībām, kas saistītas ar Eiropas Savienībā vai Latvijā aizsargātu garantētu tradicionālo īpatnību vai vīnu tradicionālo apzīmējumu, ja garantēta tradicionālā īpatnība vai vīnu tradicionālais apzīmējums ir pieteikts aizsardzībai Eiropas Savienībā pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma vai arī ja garantēta tradicionālā īpatnība vai vīnu tradicionālais apzīmējums ir aizsargāts Eiropas Savienībā vai Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu jau pirms minētā datuma; 9) tiesībām, kas saistītas ar Eiropas Savienībā vai Latvijā aizsargātu augu šķirnes nosaukumu, ja augu šķirnes nosaukums ir pieteikts aizsardzībai Eiropas Savienībā vai Latvijā pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma vai arī ja augu šķirnes nosaukums ir aizsargāts Eiropas Savienībā vai Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgumu jau pirms minētā datuma; 10) citām agrākām un spēkā esošām intelektuālā īpašuma tiesībām. (2) Preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu ir tiesīga prasīt arī persona, kas ir šīs preču zīmes īpašnieks kādā no Parīzes savienības vai TRIPS līguma dalībvalstīm, ja Latvijā šo zīmi uz sava vārda reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis bez īpašnieka piekrišanas, izņemot gadījumu, kad pārstāvja vai aģenta rīcībai ir pienācīgs attaisnojums. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2025.) 11. pants. Ierobežojumi reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu (1) Attiecīgais iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikums tiesā par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, kas pamatots ar agrāku preču zīmi, netiek apmierināts, ja tas netiktu apmierināts vēlākās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumā vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datumā, jo: 1) agrākās preču zīmes īpašnieks nav pierādījis, ka viņa preču zīme, kuru sākotnēji varētu atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 6. panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktu, minētajā datumā tās lietošanas rezultātā bija ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem; 2) agrākās preču zīmes īpašnieks pamatojas uz šā likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktu, bet nav pierādījis, ka viņa preču zīme minētajā datumā tās lietošanas rezultātā bija ieguvusi pietiekamu atšķirtspēju, lai būtu pamats atzīt preču zīmju sajaukšanas vai savstarpējās saistības iespēju; 3) agrākās preču zīmes īpašnieks pamatojas uz šā likuma 8. panta noteikumiem, bet nav pierādījis, ka viņa preču zīme minētajā datumā bija ieguvusi plašu pazīstamību Latvijā; 4) agrākās preču zīmes īpašnieks pamatojas uz šā likuma 9. panta noteikumiem, bet nav pierādījis, ka viņa preču zīme minētajā datumā bija ieguvusi pietiekamu reputāciju. (2) Tiesa šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktu piemēro pēc vēlākās preču zīmes īpašnieka motivētas rakstveida ierunas. 12 12. pants. Tiesību ierobežojumi (tiesību zaudēšana) samierināšanās dēļ (1) Ja šā likuma 7., 8., 9. vai 10. pantā minēto agrāko tiesību īpašnieks piecu secīgu gadu laikā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nav apstrīdējis vēlākas Latvijā vai attiecībā uz Latviju reģistrētas preču zīmes lietošanu, kaut arī zinājis vai tam vajadzēja zināt par šo lietošanu, viņš vairs nav tiesīgs, pamatojoties uz savām agrākajām tiesībām, pieprasīt vēlākās preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā tikusi lietota, izņemot gadījumu, kad vēlākā preču zīme tikusi pieteikta reģistrācijai ar negodprātīgu nolūku. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā vēlākās preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs iebilst pret agrāko tiesību izmantošanu, pat ja šīs agrākās tiesības vairs nevar vērst pret vēlāko preču zīmi. 13 III nodaļa Tiesības, kas saistītas ar preču zīmi 13. pants. Tiesību uz preču zīmi subjekts Preču zīmes īpašnieks var būt: 1) fiziskā persona; 2) juridiskā persona; 3) personu apvienība, ja tā spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tostarp slēgt darījumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā. 14 14. pants. Preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības (1) Neskarot citu personu agrākas tiesības, kas noteiktas šā likuma 7., 8., 9. un 10. pantā un kas godprātīgi un likumīgi iegūtas pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai — attiecīgā gadījumā — prioritātes datuma, reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē izmantot jebkuru šādu apzīmējumu: 1) preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme; 2) apzīmējumu, sakarā ar kura identiskumu vai līdzību preču zīmei un to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un saistībā ar kuriem minēto apzīmējumu lieto, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi. (2) Atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem attiecībā uz tajā norādītajiem apzīmējumiem var aizliegt jo īpaši šādas darbības: 1) apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma; 2) preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar tiem; 3) pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu saistībā ar tiem; 4) preču importu vai eksportu saistībā ar tiem; 5) apzīmējumu lietošanu firmā, komercapzīmējumā vai citā apzīmējumā, ko lieto preču vai pakalpojumu atšķiršanai tirgū; 6) apzīmējumu izmantošanu domēna vārdā, ja attiecīgā tīmekļvietne tiek izmantota saistībā ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu; 7) apzīmējumu izmantošanu ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītos lietišķajos dokumentos un reklāmā; 8) apzīmējumu lietošanu reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā ar spēkā esošo salīdzinošās reklāmas regulējumu. (3) Reģistrētas preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt citām personām lietot arī apzīmējumu, kurš ir identisks reģistrētajai preču zīmei vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes un kurš tiešā veidā netiek izmantots preču vai pakalpojumu atšķiršanai tirgū (preču marķēšanai, preču vai pakalpojumu izcelsmes identifikācijai), ja tiek pierādīts, ka šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada negodīgas priekšrocības izmantot reģistrētās preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodara kaitējumu reģistrētās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai. 15 15. pants. Izņēmuma tiesības aizliegt sagatavošanas darbības attiecībā uz iepakojuma vai citu līdzekļu lietošanu Ja pastāv risks, ka iepakojums, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementi vai ierīces vai citi līdzekļi, kuri ir marķēti ar preču zīmi, tiks lietoti saimnieciskajā apritē saistībā ar precēm vai pakalpojumiem un šāds lietojums būs pretrunā ar preču zīmes īpašnieka tiesībām, kas minētas šā likuma 14. panta pirmajā un otrajā daļā, reģistrētas preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt arī šādas darbības: 1) marķēt ar apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei, iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces vai jebkādus citus līdzekļus, kurus iespējams marķēt ar preču zīmi; 2) piedāvāt, laist tirgū, uzglabāt šādiem nolūkiem, importēt vai eksportēt iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces vai jebkādus citus līdzekļus, kuri ir marķēti ar šādu apzīmējumu. 16 16. pants. Izņēmuma tiesības attiecībā uz precēm, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā (1) Neskarot citu personu agrākas tiesības, kas noteiktas šā likuma 7., 8., 9. un 10. pantā un iegūtas pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai prioritātes datuma, ja prioritāte pieprasīta pamatoti, reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut citām personām saimnieciskajā apritē Latvijā ievest arī preces, kas netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp to iepakojums, ir ievestas no trešajām valstīm un ir bez preču zīmes īpašnieka atļaujas marķētas ar apzīmējumu, kurš ir identisks preču zīmei, kas reģistrēta tā paša veida precēm, vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes. (2) Preču zīmes īpašnieka tiesības atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja procedūrā, kurā noskaidro, vai preces nav viltotas, un kura ir ierosināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulu Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1383/2003, preču deklarētājs vai valdītājs sniedz pierādījumus, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt šīs preces laist tirgū to galamērķa valstī. 17 17. pants. Izņēmuma tiesību spēkā stāšanās Preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības attiecībā pret citām personām stājas spēkā ar dienu, kad oficiālais paziņojums par preču zīmes reģistrāciju publicēts Patentu valdes oficiālajā izdevumā. 18 18. pants. Preču zīmes ar reputāciju īpašnieka izņēmuma tiesības (1) Tādas reģistrētas preču zīmes īpašniekam, kurai ir reputācija Latvijā, papildus šā likuma 14. pantā noteiktajām tiesībām ir arī tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot jebkuru preču zīmei identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu neatkarīgi no tā, vai to lieto saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski, līdzīgi vai nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja šāda apzīmējuma lietošana bez pienācīga attaisnojuma rada negodīgas priekšrocības izmantot preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju vai nodara kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai. (2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, kas paredz iespēju vērsties pret apzīmējumu lietošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kuriem ir reģistrēta preču zīme ar reputāciju, šīs preču zīmes īpašnieks nevar vērst pret citu personu tiesībām, kas godprātīgi un likumīgi iegūtas, pirms viņa preču zīme bija ieguvusi attiecīgu reputāciju. 19 19. pants. Plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības (1) Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot jebkuru apzīmējumu, kurā sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas plaši pazīstama preču zīme. (2) Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē lietot apzīmējumu, kurā atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme, arī saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas plaši pazīstama preču zīme, ja minētā apzīmējuma lietošanu patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku un šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm. (3) Plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieks šā panta otrajā daļā paredzētās tiesības nevar vērst pret citu personu tiesībām, kas godprātīgi un likumīgi iegūtas, pirms viņa preču zīme bija kļuvusi Latvijā plaši pazīstama. 20 20. pants. Preču zīmes atveidošana uzziņu krājumos (1) Ja reģistrētas un spēkā esošas preču zīmes atveidojums vārdnīcā, enciklopēdijā vai citā drukātā vai elektroniskā uzziņu krājumā rada iespaidu, ka tas ir sugasvārds (vispārīgs jēdziens) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem preču zīme reģistrēta, pēc preču zīmes īpašnieka pieprasījuma uzziņu krājuma izdevējs (publicētājs) nodrošina, lai preču zīmes atveidojumam elektroniskā uzziņu krājumā nekavējoties, bet drukātā materiālā — ne vēlāk kā nākamajā krājuma izdevumā būtu pievienota norāde, ka tā ir reģistrēta preču zīme. (2) Ja izdevējs šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā minēto norādi nepievieno, to var atzīt par personu, kuras pakalpojumi tiek izmantoti, lai pārkāptu tiesības uz preču zīmi. 21 21. pants. Brīdināšana par tiesībām uz preču zīmi (1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības blakus spēkā esošai reģistrētai preču zīmei likt apzīmējumu — aplī ietvertu burtu R vai tekstu, kas brīdina par preču zīmes reģistrāciju. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā apzīmējuma pievienošana tādai preču zīmei, kura nav reģistrēta Latvijā vai ārpus tās, nav pieļaujama. (3) Ja preču zīmes īpašniekam ir pamats uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj vai drīzumā pārkāps viņa tiesības, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs brīdināt šo personu par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu. 22 22. pants. Preču zīme, kas reģistrēta uz īpašnieka aģenta vai pārstāvja vārda (1) Ja preču zīmi uz sava vārda bez tās īpašnieka atļaujas ir reģistrējis īpašnieka aģents vai pārstāvis, preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs: 1) aizliegt savam aģentam vai pārstāvim lietot preču zīmi; 2) pieprasīt, lai preču zīme tiktu nodota viņam. (2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja aģenta vai pārstāvja rīcībai ir pienācīgs attaisnojums. 23 23. pants. Nereģistrēta preču zīme (1) Saimnieciskajā apritē var lietot nereģistrētas preču zīmes. (2) Personai, kas lieto nereģistrētu preču zīmi, tās aizsardzības nolūkiem ir tiesības: 1) apstrīdēt citas personas preču zīmes reģistrāciju atbilstoši šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktam; 2) atsaukties uz plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka tiesībām, ja ir pierādījumi par preču zīmes plašu pazīstamību Latvijā. 24 24. pants. Tiesību uz preču zīmi ierobežojumi (1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt citai personai saimnieciskajā apritē lietot šādas ziņas vai apzīmējumus: 1) šīs personas pašas vārdu, uzvārdu un adresi; 2) apzīmējumus vai norādes, kam nav atšķirtspējas; 3) ziņas un norādes par šīs personas preču un pakalpojumu veidu, kvalitāti, daudzumu, lietojumu (funkcionālo uzdevumu), vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču izgatavošanas vai pakalpojumu sniegšanas laiku vai citām preču un pakalpojumu īpašībām; 4) preču zīmi, lai identificētu preces vai pakalpojumus, kas pieder minētās preču zīmes īpašniekam, vai norādītu uz tiem, īpaši tad, ja preču zīmes lietošana ir vajadzīga, lai norādītu paredzēto preces vai pakalpojuma izmantošanas nolūku, jo īpaši piederumu vai rezerves daļu veidā. (2) Tiesību uz preču zīmi ierobežojumi piemērojami, ja attiecīgo ziņu vai apzīmējumu lietošana atbilst godprātīgai saimnieciskās darbības praksei. 25 25. pants. Tiesību izsmelšana (1) Preču zīmes īpašnieks nav tiesīgs aizliegt lietot savu preču zīmi saistībā ar precēm, kuras tirgū Eiropas Ekonomikas zonā ar šo preču zīmi laidis viņš pats vai cita persona ar viņa piekrišanu. (2) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro, ja preču zīmes īpašniekam ir pamatoti iemesli nepieļaut minēto preču tālāku apriti peļņas nolūkos, īpaši tad, ja šo preču kvalitāte pēc to laišanas tirgū ir mainījusies vai preces ir bojātas, vai tālākpārdevējs rada iespaidu, ka tas un preču zīmes īpašnieks ir ekonomiski saistīti, vai ja preču zīmes izmantošana nopietni apdraud tās reputāciju. 26 26. pants. Tiesību ierobežojumi saistībā ar preču zīmes neizmantošanu (1) Ja piecu gadu laikā no preču zīmes reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas šīs preču zīmes īpašnieks nav uzsācis tās faktisku izmantošanu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana reģistrācijas spēkā esības laikā tika pārtraukta vismaz uz piecu secīgu gadu laikposmu, uz preču zīmi attiecas šā likuma 43. panta piektajā daļā, 61. panta piektajā daļā un 63. pantā paredzētās sankcijas un ierobežojumi, ja vien šai neizmantošanai nav bijis pienācīga attaisnojuma. (2) Piecu gadu laikposmu pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas skaita no dienas, kad pret attiecīgo preču zīmi vairs nevar iesniegt iebilduma iesniegumu, vai, ja iebilduma iesniegums ir saņemts, no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu stājies spēkā vai kad iebilduma iesniegums ticis atsaukts. (3) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citām personām saimnieciskajā apritē izmantot noteiktus apzīmējumus tikai tad, ja dienā, kad iesniegta prasība par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu, nav pamata atcelt preču zīmes reģistrāciju preču zīmes faktiskas neizmantošanas dēļ. Ja šāda cita persona iebilst ar motivētu rakstveida ierunu pret preču zīmes īpašnieka tiesībām, tad viņam ir pienākums pierādīt, ka preču zīme ir faktiski izmantota piecu gadu laikposmā pirms prasības iesniegšanas dienas saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta un uz kuriem ir atsauce prasībā, vai ka pastāv pienācīgs attaisnojums preču zīmes neizmantošanai, bet ņemot vērā nosacījumu, ka prasības celšanas dienā preču zīmes reģistrācijas procedūra ir bijusi pabeigta ne mazāk kā pirms pieciem gadiem. (4) Par preču zīmes faktisku izmantošanu uzskata preču zīmes lietošanu uz precēm, to iesaiņojuma, preču vai pakalpojumu pavaddokumentācijā, preču vai pakalpojumu piedāvājumā, reklāmā un citā saimnieciskā apritē, kuras mērķis ir iegūt vai uzturēt tirgū noteiktu vietu attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem. (5) Par preču zīmes faktisku izmantošanu uzskata arī šādas darbības: 1) tādas preču zīmes lietošanu, kura atsevišķos nebūtiskos elementos atšķiras no reģistrētās preču zīmes, ja zīmes formā pieļautās izmaiņas neiespaido preču zīmes atšķirīgo raksturu un atšķirtspēju, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā preču zīme tādā formā, kādā tā lietota, arī ir reģistrēta uz šā īpašnieka vārda; 2) preču zīmes lietošanu Latvijā uz tikai eksportam paredzētām precēm vai to iepakojuma. (6) Vērtējot tiesību ierobežojumus, kas izriet no preču zīmes neizmantošanas, uzskata, ka preču zīmi lieto tās īpašnieks arī tad, ja preču zīmi lieto cita persona ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu. 27 IV nodaļa Tiesības uz preču zīmi kā mantas objekts 27. pants. Tiesību uz preču zīmi raksturs (1) Tiesības uz preču zīmi, kas pamatotas uz reģistrāciju vai reģistrācijas pieteikumu, ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas kustamajai mantai Civillikuma izpratnē. Tās, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, var atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā, un uz tām var vērst piedziņu. (2) Tiesības uz preču zīmi vienlaikus var piederēt arī divām vai vairākām personām — katrai noteiktas domājamās daļas apmērā. Divām vai vairākām personām kopīgi piederošajām tiesībām uz preču zīmi ar nepieciešamajām izmaiņām piemērojami Civillikuma noteikumi par kopīpašumu, ciktāl šis likums neparedz citādi. Ja kāda no šīm personām atsavina savu domājamo daļu par labu trešajai personai, pārējām tiesīgajām personām ir pirmpirkuma tiesības, bet, ja tās nav bijis iespējams izlietot daļas pārdevēja vainas dēļ, — izpirkuma tiesības, kurām attiecīgi piemērojami Civillikuma noteikumi par izpirkumu. Pirmpirkuma tiesību izlietošanas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņojums par daļas pārdošanu nosūtīts visām tiesīgajām personām. (3) Ja preču zīmes īpašniekam ir pasludināts tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process, kā arī tad, ja tiesības uz reģistrētu preču zīmi ar kompetentas institūcijas vai amatpersonas aktu ir apķīlātas vai uz tām vērš piedziņu, Patentu valde, saņemot tiesas nolēmumu vai atbildīgās amatpersonas iesniegumu, izdara attiecīgu atzīmi Patentu valdes Preču zīmju reģistrā (turpmāk — Reģistrs). Ziņas par izdarīto atzīmi rakstveidā paziņo iesniedzējam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. (4) Ja tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process ir pasludināts preču zīmes pieteicējam laikā, kad preču zīme vēl nav reģistrēta, tiesas nolēmumu vai atbildīgās amatpersonas iesniegumu saglabā reģistrācijas pieteikuma lietā un ziņas par to ietver Reģistrā. Ja tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process turpinās arī laikposmā pēc preču zīmes reģistrācijas, ziņas par to publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā vienlaikus ar reģistrāciju vai iespējami īsā laikā pēc tam. (5) Tiesības uz Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā reģistrētu preču zīmi ieķīlā saskaņā ar Komercķīlas likuma noteikumiem. Ieinteresētā persona samaksā maksu par komercķīlas atzīmes izdarīšanu Reģistrā. Patentu valde ieraksta Reģistrā komercķīlas atzīmi, pamatojoties uz komercķīlu reģistra turētāja paziņojumu. Ziņas par izdarīto atzīmi paziņo preču zīmes īpašniekam un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2025.) 28. pants. Tiesību uz preču zīmi pāreja (1) Tiesības uz preču zīmi var pāriet, tostarp var tikt nodotas citai personai, attiecībā uz visu preču un pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmantoja šo preču zīmi, vai neatkarīgi no šā uzņēmuma. (2) Ja citai personai pāriet uzņēmums vai tā daļa, tiesības uz preču zīmi, kas tieši saistīta ar šā uzņēmuma vai tā daļas darbību, uzskatāmas par pārgājušām līdz ar uzņēmumu vai tā daļu, ja, pusēm vienojoties, nav noteikts citādi vai ja apstākļi acīmredzami nenosaka citādi. (3) Ziņas par reģistrētas preču zīmes īpašnieka maiņu pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās maksas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta esošajam un iepriekšējam īpašniekam paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. (4) Ja preču zīmes īpašnieka maiņa neattiecas uz visu preču un pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, Patentu valde šo reģistrāciju sadala, piemērojot šā likuma 44. panta noteikumus ar nepieciešamajām izmaiņām un izveidojot jaunu reģistrāciju precēm un pakalpojumiem, kuriem mainījies īpašnieks. (5) Preču zīmes ieguvējs kā īpašnieks var rīkoties ar tiesībām uz preču zīmi ar dienu, kad ziņas par īpašnieka maiņu iekļautas Reģistrā. Izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas, preču zīmes ieguvējs var izmantot pret citām personām ar dienu, kad ziņas par īpašnieka maiņu publicētas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. (6) Ja citai personai pāriet reģistrācijas pieteikums, pirms Patentu valde ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgās preču zīmes reģistrāciju, tad pēc attiecīga iesnieguma, tiesību pāreju apliecinoša dokumenta un noteiktās maksas saņemšanas Patentu valde preču zīmes pieteicēja maiņu ņem vērā kā grozījumu reģistrācijas pieteikumā šā likuma 38. panta attiecīgo noteikumu izpratnē un reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu turpina attiecībā uz jauno pieteicēju. Ziņas par tiesību pāreju ietver Reģistrā. (7) Ja reģistrācijas pieteikuma pāreja citai personai (preču zīmes pieteicēja maiņa) neattiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kam preču zīme pieteikta, Patentu valde šo pieteikumu sadala, piemērojot šā likuma 39. panta noteikumus ar nepieciešamajām izmaiņām un izveidojot jaunu reģistrācijas pieteikumu precēm un pakalpojumiem, kam mainījies preču zīmes pieteicējs. (8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā preču zīmes reģistrācijas un reģistrācijas pieteikuma pāreja izskatāma un reģistrējama Patentu valdē. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2025.) 29. pants. Preču zīmes licencēšana (1) Preču zīmes īpašniekam ir tiesības ar licences līgumu piešķirt citai personai savas preču zīmes izmantošanas tiesības attiecībā uz visu preču vai pakalpojumu sarakstu, kuram preču zīme reģistrēta, vai tā daļu. Atbilstoši licences līguma raksturam (izņēmuma licence vai vienkārša licence) preču zīmes tiesību izdevējpuse (licenciārs), kā arī saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un pienākumus. (2) Licenci atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts vienīgais iegūst tiesības uz preču zīmes izmantošanu saskaņā ar licences līguma noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot preču zīmi tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam. (3) Licenci atzīst par vienkāršu licenci, ja licenciārs, piešķirot citai personai preču zīmes izmantošanas tiesības, saglabā sev tiesības izmantot šo preču zīmi, kā arī tiesības piešķirt licenci tās pašas preču zīmes izmantošanai trešajām personām. (4) Ja licences līgumā nav noteikts citādi, piešķirto licenci nedrīkst nodot trešajām personām un licenciāts nav tiesīgs izdot apakšlicenci. (5) Ziņas par reģistrētas preču zīmes licences līgumu pēc licenciāra vai licenciāta iesnieguma, Reģistrā iekļaujamo ziņu apliecinoša dokumenta un noteiktās maksas saņemšanas Patentu valde iekļauj Reģistrā un publicē savā oficiālajā izdevumā, kā arī nosūta licenciāram un licenciātam paziņojumu par Reģistrā izdarīto ierakstu. Šādā kārtībā Reģistrā iekļauj un publicē arī ziņas par licences līguma darbības izbeigšanos vai grozījumiem licences līgumā. (6) Šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā Patentu valde izskata arī licences līgumu, kas attiecas uz preču zīmi, kura vēl nav reģistrēta. Iesniegumu un licences līgumu saglabā reģistrācijas pieteikuma lietā un ziņas iekļauj Reģistrā. Ja licences līgums attiecas arī uz laikposmu pēc preču zīmes reģistrācijas, ziņas par to publicē vienlaikus ar reģistrāciju vai iespējami īsā laikā pēc tam. (7) Preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs izmantot savas izņēmuma tiesības pret licenciātu, kas pārkāpj licences līguma noteikumus par: 1) licences termiņu; 2) formu, kādā preču zīmi var lietot saskaņā ar reģistrāciju; 3) to preču un pakalpojumu sarakstu un raksturu, kuriem licence izdota; 4) teritoriju, kurā preču zīmi atļauts lietot; 5) licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti. (8) Ja reģistrētā preču zīme vai preču zīmes reģistrācijas pieteikums pāriet citai personai, tiesību uz preču zīmi ieguvējam ir saistoša tikai iepriekš piešķirtā licence, kura reģistrēta Patentu valdē un kuras darbības termiņš atbilstoši Patentu valdes rīcībā esošajiem datiem nav beidzies. Bet, ja persona ceļ tiesā prasību par preču zīmes nodošanu tai, tā var prasīt, lai iepriekš piešķirtā licence tiktu atzīta par spēku zaudējušu, ciktāl tā tiesību pārņēmējam uzliek nepamatotus pienākumus. (9) Ja ziņas par licences līgumu nav iekļautas Reģistrā vai nav publicētas, tas nevar būt par pamatu tam, lai saskaņā ar šā likuma 61. vai 63. panta noteikumiem apstrīdētu preču zīmes reģistrācijas spēkā esību vai lai piemērotu šā likuma 26. pantā noteiktos ierobežojumus sakarā ar preču zīmes neizmantošanu, vai lai iebilstu pret šā likuma 51. panta trešajā daļā paredzētajām licenciāta tiesībām iestāties lietā, ja prasību tiesā par preču zīmes pārkāpumu ceļ preču zīmes īpašnieks, vai licenciāta tiesībām saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. (10) Tas, ka licenciāts uz precēm vai to iepakojuma, saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem vai reklāmā, kas uz šīm precēm vai pakalpojumiem attiecas, nav sniedzis norādi par preču zīmes lietošanu pēc licences vai šo norādi sniedzis neprecīzi, nevar būt par pamatu tam, lai apstrīdētu preču zīmes reģistrācijas spēkā esību, šā likuma 26. panta sestās daļas piemērošanu un šā panta devītajā daļā minētās licenciāta tiesības. (11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā licences līgumus, grozījumus tajos un licences līgumu darbības izbeigšanu izskata un reģistrē Patentu valdē. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2025.) V nodaļa Preču zīmes reģistrācijas procedūra 30. pants. Reģistrācijas pieteikums (1) Persona, kas vēlas reģistrēt preču zīmi Latvijā, iesniedz Patentu valdē rakstveidā preču zīmes reģistrācijas pieteikumu (turpmāk — reģistrācijas pieteikums). (2) Reģistrācijas pieteikumā ietver: 1) lūgumu reģistrēt preču zīmi; 2) ziņas par preču zīmes pieteicēju: a) fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un saziņas adresi, b) juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi un saziņas adresi; 21) ziņas par pārstāvi (ja tāds ir) — vārdu, uzvārdu un saziņas adresi; 3) reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atveidojumu atbilstoši šā likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta prasībām; 4) to preču un pakalpojumu sarakstu, kuram pieprasīta preču zīmes reģistrācija. (3) Vienā reģistrācijas pieteikumā var pieprasīt tikai vienas preču zīmes reģistrāciju. (4) Reģistrācijas pieteikumu iesniedz un visas preču zīmes reģistrācijas procedūras un saraksti veic latviešu valodā. Dokumentus svešvalodā iesniedz kopā ar noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. (5) Reģistrācijas pieteikumā ietver norādi par pieteiktā apzīmējuma veidu atbilstoši šā likuma 4. panta otrās daļas noteikumiem. Reģistrācijas pieteikumā var iekļaut arī īsu apzīmējuma aprakstu, svešvalodā veidota vārdiska apzīmējuma tulkojumu un citus paskaidrojumus par pieteikto apzīmējumu, kurus preču zīmes pieteicējs uzskata par nepieciešamiem. (6) Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz preču zīmju veidu reģistrācijas pieteikumiem. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2025.) 31. pants. Reģistrācijas pieteikuma datums (1) Par reģistrācijas pieteikuma datumu uzskata datumu, kad Patentu valdē saņemts reģistrācijas pieteikums, kas atbilst šā likuma 30. panta otrās daļas noteikumiem, ja likumā noteiktajā termiņā samaksāta reģistrācijas pieteikuma maksa. (2) Reģistrācijas pieteikuma maksu un, ja reģistrācijas pieteikums aptver vairāk nekā vienu preču vai pakalpojumu klasi, arī papildmaksu samaksā mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas. (3) Ja samaksas termiņš nokavēts, bet reģistrācijas pieteikums atbilst šā likuma 30. panta otrās daļas noteikumiem, par reģistrācijas pieteikuma datumu uzskata datumu, kad ir saņemta reģistrācijas pieteikuma maksa un, ja nepieciešams, arī papildmaksa. 32 32. pants. Preču un pakalpojumu saraksts (1) Vienā reģistrācijas pieteikumā var pieprasīt preču zīmes reģistrāciju vienai vai vairākām precēm vai pakalpojumiem, kā arī vienlaikus precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar Nicas klasifikāciju tie pieder pie vienas vai vairākām preču vai pakalpojumu klasēm. Preču zīmes pieteicējs preču un pakalpojumu sarakstu sagrupē pa klasēm atbilstoši minētajai klasifikācijai. (2) Preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa aizsardzību, identificē pietiekami skaidri un precīzi, lai kompetentās institūcijas un sabiedrība no preču un pakalpojumu saraksta varētu nepārprotami secināt preču zīmes aizsardzības apjomu. (3) Preču un pakalpojumu identifikācijai var izmantot vispārīgus terminus, tostarp Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos ietvertos apzīmējumus, ja tie atbilst šā panta otrās daļas noteikumiem par skaidrību un precizitāti. (4) Patentu valde ir tiesīga noraidīt reģistrācijas pieteikumu, ja preču vai pakalpojumu apzīmējumi neatbilst šā panta otrās daļas noteikumiem un pieteicējs nav Patentu valdes noteiktajā termiņā iesniedzis pieņemamus attiecīgo preču vai pakalpojumu apzīmējumus. (5) Preču zīmes aizsardzības apjomu nosaka atbilstoši preču un pakalpojumu sarakstā ietverto apzīmējumu vai terminu burtiskajai nozīmei. (6) Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties tikai uz to, ka tie ietverti vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas klasē. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji atšķirīgiem, pamatojoties tikai uz to, ka tie ietverti dažādās Nicas klasifikācijas klasēs. 33 33. pants. Konvencijprioritāte (1) Personai, kas noteiktā kārtībā iesniegusi reģistrācijas pieteikumu jebkurā Parīzes savienības vai TRIPS līguma dalībvalstī vai jebkurā citā valstī vai valstu savienībā, ar kuru Latvija ir noslēgusi vienošanos par prioritātes tiesību atzīšanu, vai šīs personas tiesību pārņēmējam sešu mēnešu laikā no šā reģistrācijas pieteikuma datuma ir prioritātes tiesības, iesniedzot Latvijā šīs pašas reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir identiski precēm un pakalpojumiem vai arī ietilpst precēs vai pakalpojumos, attiecībā uz kuriem bija iesniegts agrākais reģistrācijas pieteikums. (2) Preču zīmes pieteicējs, kas vēlas izmantot prioritātes tiesības, kas izriet no agrākā reģistrācijas pieteikuma (konvencijprioritāti), konvencijprioritātes prasību iesniedz vienlaikus ar vēlāko reģistrācijas pieteikumu, norādot agrākā reģistrācijas pieteikuma datumu un valsti vai reģionālo preču zīmju reģistrācijas iestādi, kurā tas iesniegts, kā arī reģistrācijas pieteikuma numuru, ja tas vēlākā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī zināms. (3) Izmantojot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, pieteicējs triju mēnešu laikā no preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas iesniedz dokumentu, kurš apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, agrākā reģistrācijas pieteikuma kopiju (atvasinājumu), kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo reģistrācijas pieteikumu pieņēmusi, vai arī pievieno norādi uz datiem par šo agrāko reģistrācijas pieteikumu, kas atrodami vispārpieejamā datubāzē. Vienlaikus pieteicējs iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu agrākā reģistrācijas pieteikuma preču un pakalpojumu saraksta tulkojumu latviešu valodā. (4) Ja pieteicējs, izmantojot šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības, ir iesniedzis norādi uz datiem par šo agrāko reģistrācijas pieteikumu, kas atrodami vispārpieejamā datubāzē, bet Patentu valdei ir pamats apšaubīt norādīto datu ticamību, tā ir tiesīga pieprasīt, lai pieteicējs iesniedz dokumentu, kas apliecina tiesības uz prioritāti, tas ir, agrākā reģistrācijas pieteikuma kopiju (atvasinājumu), kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo reģistrācijas pieteikumu pieņēmusi, vai citus pierādījumus. (5) Ja strīda iznākumu var izšķirt lietā iesaistītas konvencijprioritātes tiesību esība un šie apstākļi nav pārbaudīti preču zīmes reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas laikā tās reģistrācijas iestādē (prioritāte ir pieprasīta, bet attiecīgie dati nav pārbaudīti), agrākās preču zīmes īpašnieka pienākums ir iesniegt savas preču zīmes agrākā reģistrācijas pieteikuma kopiju (atvasinājumu), kuru apliecinājusi iestāde, kas šo reģistrācijas pieteikumu pieņēmusi. 34 34. pants. Izstādes prioritāte (1) Preču zīmes pieteicējam, kas oficiālā vai oficiāli atzītā starptautiskā izstādē Latvijā vai jebkurā Parīzes savienības vai TRIPS līguma dalībvalstī saistībā ar preču zīmi ir demonstrējis preces vai pakalpojumus, kuriem tiek pieprasīta preču zīmes reģistrācija, ir prioritātes tiesības no pirmās dienas, kad šīs preces vai pakalpojumi demonstrēti minētajā izstādē, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts sešu mēnešu laikā no šīs dienas. (2) Preču zīmes pieteicējs, kas vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības (izstādes prioritāti), izstādes prioritātes prasību iesniedz vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu, norādot izstādi un dienu, kad preces vai pakalpojumi pirmoreiz demonstrēti šajā izstādē. Dokumentu vai tā kopiju (atvasinājumu), kas apliecina tiesības uz izstādes prioritāti, tas ir, pierāda izstādē demonstrēto materiālu identitāti un to pirmās demonstrēšanas (saistībā ar preču zīmi) datumu, un ko izdevusi kompetenta izstādes institūcija, iesniedz vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu vai pievieno tam triju mēnešu laikā no šā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas. (3) Izstādes prioritāte nepagarina šā likuma 33. panta pirmajā daļā noteikto termiņu. 35 35. pants. Reģistrācijas pieteikuma iepriekšējā izskatīšana (1) Iespējami īsā laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas Patentu valde veic reģistrācijas pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu, pārbaudot tā atbilstību šā likuma 30., 31. un 32. panta prasībām un nosakot reģistrācijas pieteikuma datumu (formālo prasību pārbaude). Ja preču zīmes pieteicējs saskaņā ar šā likuma 33. vai 34. panta noteikumiem pretendē uz prioritāti, Patentu valde izvērtē iesniegtās ziņas un nosaka prioritātes datumu. (2) Ja reģistrācijas pieteikums neatbilst vai tikai daļēji atbilst šā likuma 30. un 32. panta prasībām, Patentu valde preču zīmes pieteicējam paziņo par to rakstveidā, pamatojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu atbildes sniegšanai (trūkumu novēršanai). Laiku no Patentu valdes paziņojuma nosūtīšanas dienas līdz atbildes saņemšanas dienai reģistrācijas pieteikuma izskatīšanas laikā neieskaita. (3) Ja reģistrācijas pieteikums sākotnēji neatbilst šā likuma 30. panta otrās daļas prasībām, kas attiecas uz reģistrācijas pieteikuma datuma noteikšanai nepieciešamajiem dokumentiem, bet Patentu valdes noteiktajā termiņā preču zīmes pieteicējs šos trūkumus novērš, par reģistrācijas pieteikuma datumu nosaka dienu, kad Patentu valdē saņemti visi minētie dokumenti. Ja pēc Patentu valdes pieprasījuma preču zīmes pieteicējs nav novērsis reģistrācijas pieteikumā konstatētos trūkumus, reģistrācijas pieteikumu uzskata par neiesniegtu un pieteicējam par to paziņo rakstveidā. (4) Ja preču zīmes pieteicējs nav izpildījis prioritātes tiesību iegūšanai noteiktās prasības, prioritāti neakceptē. (5) Ja reģistrācijas pieteikumā ir citi būtiski trūkumi (neatbilstības šā likuma prasībām) un pēc attiecīgā pieprasījuma preču zīmes pieteicējs tos nenovērš, reģistrācijas pieteikumu noraida un pieteicējam par to paziņo rakstveidā. (6) Ja reģistrācijas pieteikums atbilst šā likuma 30. un 32. panta prasībām vai sākotnēji konstatētie trūkumi ir novērsti, Patentu valde pieņem lēmumu par reģistrācijas pieteikuma pieņemšanu ekspertīzei (pieteikuma akceptu) un pieteicējam par to paziņo rakstveidā. 36 36. pants. Preču zīmes ekspertīze (1) Patentu valde pārbauda pieteiktā apzīmējuma atbilstību šā likuma 4. un 6. panta prasībām sešu mēnešu laikā no reģistrācijas pieteikuma datuma. Patentu valde ir tiesīga ekspertīzes gaitā pieprasīt no preču zīmes pieteicēja papildu materiālus un dokumentus, kas nepieciešami ekspertīzei, nosakot to iesniegšanai triju mēnešu termiņu. Pieprasījuma nosūtīšanas brīdī ekspertīzes termiņa skaitījumu aptur, un tas turpinās ar dienu, kad Patentu valdes noteiktajā termiņā saņemta preču zīmes pieteicēja atbilde vai izbeidzies tās sniegšanai noteiktais termiņš. (2) Ekspertīzes ietvaros Patentu valde nesalīdzina reģistrācijai pieteikto apzīmējumu ar citu personu agrākām tiesībām. Citu personu agrākās tiesības pārbauda preču zīmes pieteicējs. Ja Patentu valdes rīcībā ir ziņas, ka reģistrācijai pieteikto apzīmējumu vai tā daļu patērētāji var uztvert kā Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes atveidojumu, bet nav ziņu par konkrētā preču zīmes pieteicēja saistību ar plaši pazīstamu preču zīmi, Patentu valde ar attiecīgu rakstveida pieprasījumu preču zīmes pieteicējam pārbauda, vai ir pamats piemērot šā likuma 8. panta noteikumus. (3) Ja ekspertīzes gaitā tiek konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama vai tā ir reģistrējama ar šā panta sestajā vai septītajā daļā paredzētajiem ierobežojumiem, Patentu valde par to rakstveidā informē preču zīmes pieteicēju, nosakot viņam triju mēnešu termiņu paskaidrojumu (argumenti pret iespējamo reģistrācijas atteikumu vai ierobežojumiem) iesniegšanai. (4) Iespējami drīz pēc preču zīmes pieteicēja paskaidrojumu saņemšanas vai paskaidrojumu iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu. Lēmumu rakstveidā paziņo pieteicējam. (5) Ja ekspertīzes gaitā nav konstatēts preču zīmes reģistrācijas atteikuma iemesls vai tas ir novērsts, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju, uzaicinot preču zīmes pieteicēju ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas samaksāt noteikto maksu par preču zīmes reģistrāciju un oficiālo publikāciju. (6) Ja konstatēts, ka preču zīme nav reģistrējama kādām noteiktām precēm vai pakalpojumiem, Patentu valde pieņem lēmumu par preču zīmes reģistrāciju pārējām sarakstā ietvertajām precēm un pakalpojumiem (ierobežotam preču un pakalpojumu sarakstam). (7) (Izslēgta ar 09.02.2023. likumu) 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 07.03.2023.) 37. pants. Reģistrācijas pieteikuma paātrināta izskatīšana Ja preču zīmes pieteicējs iesniedz lūgumu par reģistrācijas pieteikuma paātrinātu izskatīšanu un ir samaksājis attiecīgu papildmaksu, Patentu valde šā likuma 35. un 36. pantā noteiktās darbības ar reģistrācijas pieteikumu izpilda ārpus kārtas. 38 38. pants. Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana, ierobežošana un grozīšana (1) Preču zīmes pieteicējs ir tiesīgs atsaukt visu reģistrācijas pieteikumu vai svītrot preces un pakalpojumus no pieteiktā preču un pakalpojumu saraksta. Samaksātā maksa netiek atmaksāta, izņemot reģistrācijas pieteikuma maksu un — attiecīgā gadījumā — papildmaksu par preču vai pakalpojumu papildu klasi vai klasēm, ja reģistrācijas pieteikumu atsauc piecu dienu laikā no tā iesniegšanas dienas. (2) Reģistrācijas pieteikumā var izdarīt tikai tādus grozījumus, precizējumus vai labojumus, kas nepaplašina pieteikto preču u …