Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumā Nr. 826 "Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.–2027. gadam"

Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumā Nr. 826 "Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.–2027. gadam" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 248 Rīgā 2024. gada 2. aprīlī (prot. Nr. 14 14. §) Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumā Nr. 826 "Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.-2027. gadam" Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumā Nr. 826 "Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.-2027. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 222. nr.) šādu grozījumu: 1. Papildināt ar 9. punktu šādā redakcijā: "9. Atbalstīt Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju." Ministru prezidentes pienākumu izpildītājs ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs ‒ aizsardzības ministrs A. Sprūds (Ministru kabineta 2024. gada 2. aprīļa rīkojums Nr. 248) Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027. gadam Rīga 2021 Satura rādītājs Izmantoto terminu un saīsinājumu skaidrojums 1. Plāna kopsavilkums 2. Esošās situācijas raksturojums 2.1.Sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējums 2.2. Sociālekonomiskās iezīmes un demogrāfiskās tendences Latvijas teritorijā 2.3. Informācija par elektronisko sakaru nozares attīstības tendencēm pasaulē, Eiropā un Latvijā 2.4. Elektronisko sakaru nozares mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības attīstības un politikas plānošanas dokumentiem, t.sk. sociālās un ekonomiskās attīstības mērķiem 2.5. Platjoslas pārklājuma un attīstības uzraudzības mehānismi 3. Plāna mērķi, rīcības virzieni un rezultāti 1. Rīcības virziens - Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana 1.1. pasākums - 5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 1.2. pasākums - 5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Rail Baltica koridorā 1.3. pasākums - "vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana 1.4. pasākums - tehniskās palīdzības mehānismi, tostarp platjoslas kompetences centra darbības attīstība Latvijā, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus 1.5. pasākums - investīciju ieguldījumu progresa izvērtējums un risinājumi nepieciešamā finansējuma piesaistei platjoslas attīstībai 2. Rīcības virziens - Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atvieglošana un izmaksu samazināšana 2.1. pasākums - elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesa atvieglošana 2.2. pasākums - sadarbības veicināšana elektronisko sakaru tīklu būvniecībā, piekļuvē, koplietošanā un citos jautājumos 4. Teritoriālā perspektīva 5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu 6. Saistītie politikas plānošanas dokumenti (ES, Latvijas esošie, topošie) un normatīvie tiesību akti Izmantoto terminu un saīsinājumu skaidrojums Saīsinājums Skaidrojums ANM Atveseļošanās un noturības mehānisms1. ASV Amerikas Savienotās Valstis BEREC (The Body of European Regulators for Electronic Communications) Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde CEF Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments2 (The Connecting Europe Facility (CEF), kas attiecas uz 2021.-2027.gada plānošanas periodu. CSP Centrālā statistikas pārvalde DESI (The Digital Economy and Society Index) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss DSL (Digital Subscriber Line) Ciparu abnentlīnija (datu pārraides vide ir vara dzīslu kabeļu līnija) Eiropas elektronisko sakaru kodekss Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi3 EK Eiropas Komisija ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība ESL Elektronisko sakaru likums ES digitālās desmitgades stratēģiskie mērķi Eiropas Komisijas 2021.gada 9.marta paziņojums COM(2021) 118 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai "Digitālais kompass 2030.gadam: Eiropas ceļš uz digitālo desmitgadi"4 ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīva Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IKP Iekšzemes kopprodukts IoT (Internet of Things) Lietu internets IP Interneta protokols IPv6 Interneta protokola 6.versija Koncepcija 2020 Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam LTE (Long Term Evolution) Ceturtās paaudzes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru tehnoloģija LVDC Loģiski vienotais datu centrs LVRTC Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" Ļoti augstas veiktspējas (platjoslas) tīkls Ļoti augstas veiktspējas (platjoslas) tīkls ir elektronisko sakaru tīkls, kas pilnībā vai daļēji sastāv no optiskās šķiedras elementiem vismaz līdz sadales punktam apkalpojamā vietā, vai arī elektronisko sakaru tīkls, kas spēj maksimālās noslodzes laikā nodrošināt līdzīgu darbspēju kā parastās noslodzes laikā, t.i. līdzīga elektronisko sakaru tīkla darbspēja un attiecīgi pakalpojumu kvalitātes parametri pieejamā lejuplīnijas un augšuplīnijas frekvenču joslas platumā. Datu pārraides ātrums vismaz 100 Mbit/s. Maģistrālais tīkls Elektronisko sakaru tīkla daļa (t.sk., tā iekārtas) ar lielu datu caurlaidspēju, veidota datu pārraidei starp nacionālo transporta tīklu piekļuves punktiem nacionālajam maģistrālajam tīklam. MK Ministru kabinets M2M (Machine-to-Machine) Mašīnas-mašīnas sakari NAP2027 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam5 NGA (Next Generation Access) Nākamās paaudzes piekļuves tīkli OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija Optiskā tīkla uzraudzības komiteja Ar Satiksmes ministrijas 2012.gada 25.maija rīkojumu Nr.01-03/118 "Par Optiskā tīkla uzraudzības komitejas izveidi" izveidota Optiskā tīkla uzraudzības komiteja, kurā ir pārstāvēta Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, elektronisko sakaru nozares asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienība un plānošanas reģioni, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Ar padomdevēja tiesībām piedalās SPRK, Konkurences padome, finansējuma saņēmēja pārstāvis, novērotāja statusā var piedalīties Finanšu ministrijas pārstāvis. Pēdējā jūdze Elektronisko sakaru piekļuves tīkla daļa. Fiksētajās līnijās no pēdējā piekļuves mezgla līdz galalietotāja iekārtai, bezvadu risinājumos no operatora bāzes stacijas līdz galalietotāja iekārtai un fiksētā bezvadu risinājuma gadījumos no pēdējās komersanta bāzes stacijas līdz galalietotāja iekārtai. Pētījums Nr. 1 Satiksmes ministrijas pasūtītais pētījums "Analītiskais materiāls Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.-2027.gadam izstrādei"6. Pētījuma mērķis - izpētīt pieprasījumu, esošo lietojumu, attīstības tendences un perspektīvas pasaulē un Latvijā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras nodrošināšanas kontekstā un sagatavot informāciju par nozarēm, kuru inovatīvo risinājumu attīstībai ir nepieciešams ātrgaitas internets: viedais transports, viedā veselības aprūpe, digitālā satura pakalpojumi (mediji un izklaide), viedā ražošana un viedā izglītība. Pētījums Nr. 2 Satiksmes ministrijas pasūtītais pētījums "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"7. Pētījuma mērķis -izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai. Plāns Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam Rail Baltica Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis - Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu8. SM Satiksmes ministrija Savienojamības paziņojums Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums COM(2016) 587 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai "Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību"9 Sociālekonomiskie virzītājspēki Jēdziena definējums izriet no Savienojamības paziņojumā minētā, proti, tie ir, piemēram, izglītības iestādes, pašvaldību ēkas, augstskolas, pētniecības centri, ārstu prakses, slimnīcas, stadioni u.c. SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija TEN-T (The trans-European transport network) Eiropas transporta tīkls Valsts atbalsts Atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta izpratnē VAS ES Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" VHC (Very High Capacity) Ļoti augsta veiktspēja (ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s) attiecas uz tīkla darbspējas parametriem, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko spēj sniegt uz optiskās šķiedras elementiem balstīts tīkls vismaz līdz sadales punktam pakalpojuma sniegšanas vietā. Fiksētā pieslēgumā tas atbilst tīkla darbspējai, kas līdzvērtīga tādai, kas sasniedzama ar optiskās šķiedras kabeļu ierīkošanu, piemēram, līdz daudzdzīvokļu namam, ko uzskata par pakalpojuma sniegšanas vietu. Bezvadu savienojumā tas atbilst tīkla darbspējai, kas līdzvērtīga tādai, kas sasniedzama, balstoties uz ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz bāzes stacijai, ko uzskata par pakalpojuma sniegšanas vietu. Via Baltica Eiropas autoceļš E67 posmā starp Tallinu un Varšavu Vidējā jūdze (atvilces maršrutēšanas tīkls) Elektronisko sakaru tīkla daļa ar lielu caurlaidspēju, veidota datu pārraides nodrošināšanai starp maģistrālo tīklu un "pēdējo jūdzi". Wi-Fi Bezvadu interneta piekļuves punkti 4G (Fourth Generation) Ceturtās paaudzes mobilo sakaru sistēmas 5G (Fifth Generation) Piektās paaudzes mobilo sakaru sistēmas 5G atbalstošā infrastruktūra Pasīvā elektronisko sakaru infrastruktūra (piemēram, kabeļu kanalizācija, "tumšās" optiskās šķiedras , masti) un energoapgādes tīkli 5G ceļvedis Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā"10. 700 MHz josla 694-790 MHz radiofrekvenču josla 800 MHz josla 790-862 MHz radiofrekvenču josla 1. Plāna kopsavilkums Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (turpmāk - Plāns) ir vidēja termiņa elektronisko sakaru nozares attīstības politikas plānošanas dokuments turpmākajiem septiņiem gadiem, kas izstrādāts, lai atbilstoši nozares attīstībai noteiktu jaunus sasniedzamos mērķus un rezultātus, kā arī attiecīgos rīcības virzienus un pasākumus to sasniegšanai. Plāna mērķis ir veicināt pāreju uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s gan pilsētās, gan lauku teritorijās. Informācija par plānotajiem rezultātiem ir sniegta šī plāna 2.pielikumā, balstoties uz pieejamo finansējumu. Ņemot vērā pieejamā publiskā finansējuma ierobežoto apmēru, būtiski, neaizstājot privātās investīcijas, koncentrēt to teritorijās, kurās ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru vai to dara nepietiekamā apjomā, lai veicinātu Savienojamības paziņojumā un ES digitālās desmitgades paziņojumā noteikto Eiropas Savienības stratēģisko mērķu elektronisko sakaru attīstībai izpildi, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem. Ņemot vērā, ka platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstībai plānā paredzēto uzdevumu īstenošanai ir paredzēta ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste, ar šo plānu tiek nodrošināta 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējā fondu regulā11 noteiktā Politiskā mērķa Nr.3 "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību" ieguldījuma priekšnosacījuma Nr.8 "Valsts vai reģionālais platjoslas plāns" izpilde. Priekšnosacījuma kritēriju izpilde ir balstīta uz divu Satiksmes ministrijas organizēto pētījumu rezultātiem12. Lai izstrādātu nozares interesēm atbilstošu politikas plānošanas dokumentu, Satiksmes ministrija 2019.gada 1.aprīlī aicināja elektronisko sakaru nozares dalībniekus sniegt priekšlikumus, kādi pasākumi būtu iekļaujami Plānā jaunajā 2021.-2027.gada plānošanas periodā. Papildus 2020.gada 6.novembrī Optiskā tīkla uzraudzības komitejā pētījuma veicēji sniedza prezentāciju par piedāvāto valsts atbalsta modeli vidējās un pēdējās jūdzes attīstībai, un Satiksmes ministrija attiecīgi lūdza nozares un pašvaldību viedokli par to. Laikā no 2021.gada 23.februāra līdz 2021.gada 31.aprīlim norisinājās sabiedriskā apspriešana13, kuras laikā komentārus izteica nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Plānā noteikti divi rīcības virzieni: 1. Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana; Elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atvieglošana un izmaksu samazināšana.Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir plānots piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus un nacionālo līdzfinansējumu atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam Rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" [294] mērķa "Eiropas Savienības savienojamības mērķiem atbilstoša platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūra" indikatīvajam finansējumam. Plānā noteikto uzdevumu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, piemēram, ES Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums, kā arī Eiropas infrastrukūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums. Plāna sadaļā "Esošās situācijas raksturojums" ir iekļauts sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējums, sociālekonomiskās iezīmes un demogrāfiskās tendences Latvijas teritorijā, informācija par elektronisko sakaru nozares attīstības tendencēm pasaulē, Eiropā un Latvijā un Elektronisko sakaru nozares mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības attīstības un politikas plānošanas dokumentiem, t.sk. sociālās un ekonomiskās attīstības mērķiem, kā arī apraksts par platjoslas pārklājuma un attīstības uzraudzības mehānismu. Sadaļā "Plāna mērķi, rīcības virzieni un rezultāti" atspoguļotas pastāvošās problēmas, noteikti uzdevumi to risināšanai un plānotie rezultāti. Papildus iekļauta sadaļa par teritoriālo perspektīvu. Pielikumos iekļauts: 1. pielikumā: Informācija par Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.-2020.gadam iekļauto pasākumu izpildi; 2. pielikumā: Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem un informācija par īstenojamo pasākumu rezultātiem. 2. Esošās situācijas raksturojums 2.1.Sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējums Plāns izstrādāts, ņemot vērā, ka 2020.gada 31.decembrī beidzās ar Ministru kabineta 2018.gada 12.marta rīkojumu Nr.102 "Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.-2020.gadam" apstiprinātā Elektronisko sakaru nozares politikas plāna 2018.-2020.gadam un ar Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojumu Nr.589 "Par Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepciju 2013.-2020.gadam" apstiprinātās Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijas 2013.-2020.gadam (turpmāk - platjoslas koncepcija 2020) darbības termiņš. Platjoslas koncepcijā 2020 noteikto uzdevumu izpildes izvērtējums ir sniegts informatīvajā ziņojumā "Par koncepcijas "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam" īstenošanas gaitu"14. Atzīmējams, ka Platjoslas koncepcijas 2020 īstenošanas laikā no 2013.gada līdz 2020.gadam lielākā daļa no plānotajiem uzdevumiem ir izpildīti, daži uzdevumi ir zaudējuši aktualitāti, savukārt uzdevums, kas paredz īstenot Optiskā tīkla VAP Nr.SA.33324 otro kārtu, piesaistot ES fondu līdzekļus, turpinās un tā izpilde ir paredzēta 2021.-2027.gada politikas plānošanas perioda ietvaros. Ministru kabineta 2020.gada 24.marta sēdē (prot. Nr.17, 14. §) ir pieņemti grozījumi VAP Nr.SA.33324 2.kārtas regulējošajos Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumos Nr.664 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi", ar kuriem projekta īstenošanas termiņš noteikts līdz 2023.gada 31.decembrim. 2021.-2027.gada politikas plānošanas perioda ietvaros plānots veikt arī pasākumus platjoslas koncepcijas 2020 uzdevuma "Izstrādāt valsts atbalsta programmu abonentlīniju ("pēdējās jūdzes") izveidei" izpildei. Ievērojot Ministru kabineta 2018.gada 12.marta rīkojuma Nr.102 "Par Elektronisko sakaru nozares politikas plānu 2018.-2020.gadam" 4.punktu, kas paredz Satiksmes ministrijai plāna ietekmes izvērtējumu sagatavot nākamā elektronisko sakaru nozares attīstības plānošanas dokumenta ex-ante izvērtējuma ietvaros, šajā dokumenta sadaļā ir iekļauts Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2020.gadam noteikto rezultātu izvērtējums, savukārt 1.pielikumā ir sniegts iekļauto uzdevumu un to rezultatīvo rādītāju izvērtējums. Elektronisko sakaru nozares politikas plāna 2018.-2020.gadam mērķa - nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā - sasniegšana kopumā vērtējama pozitīvi, par ko liecina progress trijos no četriem rezultāta rādītājiem. Politikas rezultātam "uzlabots publiskā elektronisko sakaru tīkla pārklājums" bija noteikti 2 rādītāji: investīciju apjoms elektronisko sakaru nozarē un DESI indekss savienojamības dimensijā15. Investīciju apjoms elektronisko sakaru nozarē, milj. EUR16 DESI indekss savienojamības dimensijā17 Attēls 1 Investīciju apjoms elektronisko sakaru nozarē, EUR Attēls 2 DESI indekss savienojamības dimensijā gadu dalījumā Attēls 3 DESI indekss savienojamības dimensijā 2020.gadā valstu dalījumā Vērtējot investīciju apjomu elektronisko sakaru nozarē, secināms, ka laikā no 2017.gada līdz 2019.gadam investīciju apjoms saglabājas stabilā līmenī - gan fiksēto elektronisko sakaru tīklos, gan mobilo elektronisko sakaru tīklos, kas ir pozitīvi vērtējams (skat. 1.attēlu). Salīdzinot ar 2015.gada apjomu, tas ir par 23 milj. EUR zemāks. Tas izskaidrojams ar to, ka 2015.gadā tika pabeigts Eiropas Savienības fondu projekts "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos", kas radīja attiecīgu pārsniegumu pār vidējo investīciju līmeni un līdz ar to turpmākajos gados tas saglabājas zemākā apmērā. Latvijas rezultāti attiecībā uz vispārējo savienojamības rādītāju ir virs ES vidējā, ierindojoties 4.vietā (salīdzinājumā ar 2.vietu iepriekšējā gadā), vērojams pastāvīgs progress (skat. 2.attēlu). Analizējot DESI indeksa savienojamības dimensijas sastāvdaļas, kas nosaka augsto vietu, jāsecina, ka valsts stiprā puse ir teju pilnīgs vidējais 4G pārklājums (99 %; ES vidējais rādītājs - 96 %). ES vidējā rādītāja fiksēto platjoslas tīklu izmantošanā Latvija ierindojas 24.vietā; Latvijā šis rādītājs ir 64 %, bet visā ES - 78 %. Fiksēto platjoslas pieslēgumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s izmantošana ir palielinājusies no 32 % 2018.gadā līdz 38 % 2019.gadā, kas ir virs ES vidējā rādītāja, proti, 26 %. Mobilo platjoslas tīklu izmantošana ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju un dažu pēdējo gadu laikā tā palielinājusies vēl vairāk, proti, no 92 abonentiem uz 100 cilvēkiem 2017.gadā līdz 124 abonentiem uz 100 cilvēkiem 2018.gadā, sasniedzot 127 abonentus uz 100 cilvēkiem 2019. gadā. Platjoslas pakalpojumu cenas Latvijā ir zemākas nekā vidēji ES, ierindojot valsti 6. vietā. Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus attiecībā uz valsts platjoslas stratēģijas mērķiem 2013.-2020.gadam, kas ietver Digitālās programmas Eiropai mērķus un Eiropas Gigabitu sabiedrības mērķus. Taču fiksēto platjoslas pieslēgumu ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s izmantošana joprojām ir ievērojami zem uzstādītā mērķa, proti, 50 % mājsaimniecību. Digitālās plaisas starp pilsētām un lauku apgabaliem pārvarēšana ir bijis viens no galvenajiem platjoslas stratēģijas mērķiem. Valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās" ietvaros ir izvērsts "vidējās jūdzes" optiskās šķiedras kabeļu tīkls "baltajās teritorijās". Taču, tā kā lauku apvidos ir zemi ienākumi un tie ir mazapdzīvoti, komerciālā interese par "pēdējās jūdzes" izveidi ir nepietiekama. Vienlaikus problēmas ar pieslēgumu pieejamību ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s ir konstatējamas arī pilsētu un piepilsētu privātmāju apbūves rajonos un ciematos, kur nav vēsturiskās fiksētā tīkla infrastruktūras un jaunas infrastruktūras izbūves izmaksas uz vienu mājsaimniecību ir augstas. 2020.gada 18.februārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai valsts 5G ceļvedi20. Latvijā ir piešķirti 33 % 5G nodrosināšanai nepieciešamā radiofrekvenču spektra. Kopumā Latvija ir piešķīrusi 47% no 2090 MHz joslas spektra, kas ES līmenī harmonizēts bezvadu platjoslas pakalpojumiem21. Daļa no šī spektra ir pieejama arī 5G vajadzībām. No šī spektra jau 2018.gadā visa 3,4-3,8 GHz josla tika piešķirta ar tādiem tehniskiem nosacījumiem, kas piemēroti 5G vajadzībām. Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem,šāds sadalījums saglabājas līdz 2028.gada 31.decembrim. Joslas efektīvākas izmantošanas nolūkā, 2020.gadā starp nozares pārstāvjiem tika parakstīts saprašanās memorands par TDD (laikdales duplekss) tīklu sinhronizāciju 3,4-3,8 GHz radiofrekvenču joslā. Sākotnēji 3,4-3,8 GHz radiofrekvenču josla tika izmantota 4G+ un 4G++ izvēršanai un šobrīd notiek pakāpeniska 5G tīklu attīstība. Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir vienojušās par ceļvedi infrastruktūras attīstības principu noteikšanai projekta "Via Baltica" satvarā. 2018.gada septembrī minētās valstis parakstīja saprašanās memorandu par tīkla pakāpenisku izveidošanu gar Via Baltica (E67) posmu, kas savieno Tallinu (Igaunija) ar Rīgu (Latvija), Kauņu (Lietuva) un Lietuvas-Polijas robežu. 2021.gadā ir plānots rīkot 700 MHz joslas lietošanas tiesību izsoli. Josla būs pieejama bezvadu platjoslas pakalpojumiem, tai skaitā 5G vajadzībām tikai no 2022.gada 1.janvāra. Divu gadu kavēšanās iemesls ir joslas pašreizējā izmantošana TV apraidei līdz 2021.gada decembrim un neatrisinātas frekvenču koordinēšanas problēmas ar Krieviju. Tomēr vidējā līdz ilgtermiņa perspektīvā sarunas ar Krieviju kavē 700 MHz joslas pilnvērtīgu izmantošanu, kas ir būtiska 5G nodrošināšanai un svarīga pārklājumam, tāpēc tas var kavēt 5G izvēršanu. Saistībā ar 26 GHz joslas izmantošanu mobilo sakaru vajadzībām ir pieņemti Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumi Nr.447 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)"", paredzot 1 GHz radiofrekvenču spektra apjoma iedalīšanu mobilo sakaru vajadzībām un līdz 2024.gadam joslas pārplānošanu, nodrošinot aptuveni 3 GHz pieejamību. Politikas rezultātam "uzlabota piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem" noteikti divi rādītāji: interneta pieejamība mājsaimniecībās gada sākumā (% no mājsaimniecību kopskaita) un IPv622 pielāgošanas tendence - IPv6 % no savienojumu kopskaita Latvijā. Interneta pieejamība mājsaimniecībās gada sākumā (% no mājsaimniecību kopskaita)25 IPv6 % no savienojumu kopskaita Latvijā Lai gan kopējā interneta pieejamība mājsaimniecībās katru gadu palielinās un 15 gadu laikā interneta pieejamība mājsaimniecībām pieaugusi gandrīz sešas reizes (skat. 6.attēlu), tomēr lauku teritorijās, īpaši Latgales reģionā, interneta pieejamība mājsaimniecībās joprojām ir zemākā līmenī, nesasniedzot plānoto vērtību un no vidējā rādītāja atpaliekot par 7,6% un 5,2% (skat. 5. attēlu). Vislabākā interneta pieejamība ir Rīgas reģionā un pilsētās, par 4,4% un 2,2% virs vidējā rādītāja, kur ir konkurence starp mobilo un fiksēto tīklu operatoriem. Attēls 4 IPv6 % no savienojumu kopskaita valstī, ES dalībvalstis; Akamai dati 2020.gada septembrī [https://www.akamai.com/us/en/resources/our-thinking/state-of-the-internet-report/state-of-the-internet-ipv6-adoption-visualization.jsp] Attēls 5 Interneta pieejamība mājsaimniecībās gada sākumā (% no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā), datu avots: CSP Analizējot pārskata periodā progresu attiecībā uz IPv6 % no savienojumu kopskaita, secināms, ka tas ievērojami pārsniedzis prognozes. Vienlaikus, salīdzinot panākto progresu ar ES dalībvalstīm, Latvija ir 19.vietā (skat. 6.attēlu). Attēls 6 Interneta pieejamība mājsaimniecībās gada sākumā (% no mājsaimniecību kopskaita), datu avots: CSP Izvērtējot Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.-2020.gadam iekļautos pasākumus, ir secināms, ka lielākā daļa tajā iekļauto uzdevumu ir izpildīti, sasniedzot noteiktos rezultatīvos rādītājus. 2.2.Sociālekonomiskās iezīmes un demogrāfiskās tendences26 Latvijas teritorijā Vērtējot risinājumus ļoti augstas veiktspējas platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstībai, ir ņemtas vērā šādas būtiskas sociālekonomiskās iezīmes un tendences: 1. Iedzīvotāju samazināšanās tendence - pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par vairāk kā 200 tūkstošiem gan negatīva dabiskā pieauguma dēļ (~40%), gan emigrācijas dēļ (~60%), 2019.gadā tas ir 1,9 miljoni (skat. 7.attēlu). Vienlaikus pozitīvi vērtējams, ka 2018.-2020.gada periodā bērnu skaits ir ar pieauguma tendenci un kopumā bērnu īpatsvars pieaudzis iedzīvotāju kopskaitā no 17,1 % 2013.gadā (kad tas bija zemākais) līdz 18,8 % 2020.gada sākumā27. Attēls 7 Iedzīvotāju skaits Latvijā gada sākumā Attēls 8 Iedzīvotāju skaits Latvijā gada sākumā Savukārt, emigrāciju visbūtiskāk ietekmē ekonomiskās situācijas lejupslīde, kā secināms no iedzīvotāju skaita izmaiņām gadu dalījumā (skat. 8.attēlu). Piemēram, 2008.gada krīze palielināja izbraukušo skaitu vairāku gadu periodā. Ņemot vērā, ka ekonomiskās attīstības prognozes ir neskaidras gan Latvijā, gan pasaulē, arī iedzīvotāju skaita izmaiņas prognozēm ir dažādi attīstības varianti. Iespējama iedzīvotāju skaita pozitīvi - stabilizējoša tendence, ja ekonomiskā situācija tuvākajos gados uzlabosies un valdības veiktie pasākumi būs ar pietiekamu atbalstu un efektīvi. Negatīvā scenārija gadījumā iedzīvotāju skaits emigrācijas dēļ var sarukt vēl straujāk. Pēc Eurostat prognozēm Latvijā iedzīvotāju skaits līdz 2030.gadam samazināsies par 10% (skat. 9.attēlu). Prognožu pamatā ir pieņēmumi par nākotnes dzimstības rādītājiem nākotnē, mirstības varbūtībām un neto migrācijas līmeni. Attēls 9 Eurostat prognozes par iedzīvotāju skaitu Latvijā 2. Iedzīvotāju koncentrācija Pierīgā - vērojama tendence, ka no attālākām lauku teritorijām notiek migrācijas process uz teritorijām, kas ir tuvāk Rīgai, ja vien nav ekonomisko attīstību veicinošie faktori konkrētajā teritorijā (skat. 10.attēlu), kā piemēram, Valmierā, kas piesaista un uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni. Attēls 10 Iedzīvotāju iekšzemes migrācija, 2000-2018, datu avots: CSP Attēls 11 Iedzīvotāju blīvums (cilvēki) uz 1 km2; datu avots: CSP 3. Nevienmērīgs iedzīvotāju blīvums - 2019.gada sākumā 1 miljons 315 tūkstoši bija pilsētu iedzīvotāji (68 %) un 605 tūkstoši - lauku iedzīvotāji. Rīgas iedzīvotāji (633 tūkstoši) bija 33 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.28 Kopumā iedzīvotāju blīvums Latvijā 2019.gada sākumā bija 30 cilvēki uz 1 km² (1990.-1992.gadā - 41). Zemākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas novadā - attiecīgi 3 cilvēki uz 1 km². Visblīvāk apdzīvotas ir galvaspilsēta, republikas pilsētas un novadi Rīgas apkaimē. Tā, piemēram, iedzīvotāju blīvums uz 1 km² Rīgā bija 2 081 cilvēki, bet Stopiņu novadā (pēc platības viens no mazākajiem novadiem - 53 km²) - 205 cilvēki uz 1 km². 4. Iedzīvotāju novecošanās tendence - līdzīga kā vidēji attīstītākajās valstīs Eiropā (skat. 12.attēlu), personu skaits virs 65 gadiem ik gadus palielinās. Viszemākā demogrāfiskā slodze bijusi 2009.gadā, pēc tam ik gadu vidēji palielinoties par 2%29. Pēc Eurostat prognozēm tuvāko 10 gadu laikā attiecība starp personām virs 65 gadiem un personām darbspējīgā vecumā palielināsies Latvijā par 30% jeb ~ 10 personām, tas ir, uz 100 personām darbspējīgā vecumā 2030.gadā būs 41 persona virs 65 gadiem (2020.gadā - 32). Attēls 12 Personu virs 65 gadiem skaits uz 100 personām darbspējīgā vecumā, datu avots: Eurostat 2.3.Informācija par elektronisko sakaru nozares attīstības tendencēm pasaulē, Eiropā un Latvijā Latvijā mobilo platjoslas abonentu skaits turpina pieaugt30 (skat. 14.attēlu). Kopš 2010.gada vidējais pieaugums mobilo platjoslas pakalpojumu abonēšanai Latvijā ir 16% gadā un kopš 2016.gada abonentu skaits pārsniedz vidējo OECD dalībvalstu rādītāju. Savukārt, 2019.gada beigās mobilo platjoslas abonentu skaits sasniedza 132,4 abonentus uz 100 iedzīvotājiem, ierindojot valsti 6.vietā starp OECD valstīm. Attēls 13 Astoņas valstis ar vislielāko mobilo datu lietojumu uz 1 abonentu mēnesī; datu avots: OECD Broadband statistics [http://oe.cd/broadband] Attēls 14 Mobilo platjoslas abonentu skaits uz 100 iedzīvotājiem gada beigās; datu avots: OECD Broadband statistics [http://oe.cd/broadband] Mobilo datu izmantošana strauji pieaug OECD teritorijā - 2019.gada laikā tā palielinājās par vairāk nekā 25%. Somija ir līdere starp OECD valstīm ar 23,5 GB ikmēneša mobilo datu izmantošanu uz abonentu, tai sekoja Austrija (20,9 GB), Latvija (16,9 GB), Lietuva (13,6 GB), Igaunija (12,3 GB), Islande (11,3 GB), Čīle ( 9,9 GB) un Dānijā (9,6 GB) (skat. 13.attēlu). Citās valstīs vērojams būtisks pieaugums datu lietojumā - 2018.-2019.gadā par 45% un vairāk (piemēram, Austrālija, Beļģija, Meksika, Islande, Itālija un Slovākijas Republika). Vidēji viens abonents katru mēnesi lejupielādēja 5,8 GB 2019.gadā, salīdzinot ar 4,7 GB 2018.gadā.31 Vienlaikus Latvijā 2019.gada beigās fiksētās platjoslas abonenti uz 100 iedzīvotājiem bija 27, kas ir tuvu OECD vidējam rādītājam - 32. Tomēr, salīdzinot ar OECD vadošajām valstīm fiksētās platjoslas pakalpojumu izplatības ziņā, Šveicē ar 47 un Francijā un Dānijā ar 44 abonentiem uz 100 iedzīvotājiem, Latvija ievērojami atpaliek. Latvijas situācija, ņemot vērā datus par mobilo datu izmantošanu un platjoslas abonentiem, liecina par spēcīgu konkurenci starp fiksētajiem un mobilajiem elektronisko sakaru tīkliem, kas ir pozitīvi vērtējams, nodrošinot patērētājam zemākas izmaksas par pakalpojumu. Savukārt, optisko šķiedru savienojumu īpatsvars kopējā fiksētajā platjoslas tīklā 2019.gada beigās Latvijā sasniedza 69,4%, kas ir daudz vairāk nekā OECD vidējais rādītājs - 28,0% (skat. 15.attēlu). No 2009.gada līdz 2019.gadam optisko šķiedru pieslēgumu abonēšanas īpatsvars kopējā fiksēto platjoslas abonentu apjomā Latvijā ievērojami palielinājās no 5% līdz 69,4%. Latvija 2019.gadā ierindojās 5.vietā starp OECD valstīm pēc optisko šķiedru savienojumu procentuālās daļas no kopējiem fiksētās platjoslas pieslēgumiem - pēc Korejas (82,8%), Japānas (79,9%), Lietuvas (75,3%) un Zviedrijas (71,2%). Attēls 15 Mājsaimniecību īpatsvars ar vismaz 30 Mbit/s fiksēto platjoslas pārklājumu OECD valstīs visā valstī un lauku teritorijās; datu avots: OECD Reviews of Digital Transformation: Going Digital in Latvia, 2020.g., dati uz 2018.gada jūniju Tomēr joprojām pastāv atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām, it īpaši, ja Rīgu pretstata citiem reģioniem. Kamēr Rīgā 80,8% fiksēto platjoslas pieslēgumu balstās uz optisko šķiedru tehnoloģiju, ārpus Rīgas optisko pieslēgumu īpatsvars samazinās līdz 58,2%, kas ir par 20 procentiem mazāk. Šīs reģionālās atšķirības apvienojumā ar faktu, ka gandrīz 20% mājsaimniecību lauku apvidos nav fiksētu platjoslas savienojumu ar ātrumu virs 30 Mbit/s (16.attēls), norāda uz būtisko savienojumu atšķirību, kas joprojām pastāv starp Latvijas pilsētām un laukiem. Balstoties uz Ookla interneta ātruma mērījuma datiem32 par fiksēto platjoslas lejupielādes ātrumu, Latvija ierindojas 32.vietā pasaulē ar vidējo lejupielādes ātrumu 124.26 Mbit/s, salīdzinot ar vidējo lejupielādes ātrumu pasaulē 98,67 Mbit/s. Lietuva ir 30.vietā ar lejupielādes ātrumu 129.43 Mbit/s un Igaunija - 54.vietā ar 79.11 Mbit/s. Savukārt, mobilās interneta piekļuves ātruma ziņā Lietuva ir līdere starp Baltijas valstīm, ierindojoties 30.vietā ar lejupielādes ātrumu 57.66 Mbit/s, Igaunija ir 35.vietā ar lejupielādes ātrumu 51.38 Mbit/s, savukārt, Latvija ir 63.vietā ar lejupielādes ātrumu 35.52 Mbit/s, salīdzinot ar vidējo pasaulē 48.4 Mbit/s. Latvijā ir salīdzinoši liels fiksēto platjoslas abonentu īpatsvars ar līgumā paredzēto datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s. (skat. 17.attēlu). Attēls 16 Optisko šķiedru savienojumu īpatsvars kopējā fiksētajā platjoslas tīklā 2019.gada beigās; datu avots: OECD Broadband statistics [http://oe.cd/broadband] Attēls 17 Fiksētās platjoslas lejupielādes ātrums, Mbit/s; datu avots: Ookla tīmekļa vietne [https://www.speedtest.net/global-index], 2021.gada marts Lietu internets ir nākamais solis IKT, sabiedrības un ekonomikas attīstībā. Būtisks lietu interneta veicināšanas aspekts ir infrastruktūras un labvēlīgas ekosistēmas nodrošināšana, kas spēj atbalstīt liela apjoma datu plūsmu. Latvijā ir trīs mobilie un trīs fiksētie operatori, kas nodrošina "Machine-to-Machine" (M2M) abonēšanu, kas ir lietu internetam pakārtots pakalpojums. 2019.gada beigās attiecībā uz M2M ierīcēm Latvijā bija 19,3 M2M SIM kartes uz 100 iedzīvotājiem (t.i., kopumā 370 000 M2M SIM kartes) (skat. 18. attēlu). Latvijas sniegums M2M izplatības ziņā ir nedaudz zemāks par OECD vidējo rādītāju - 24,2%; kā arī tas atpaliek no OECD līderiem attiecībā uz M2M SIM kartēm uz 100 iedzīvotājiem, piemēram, Zviedrijā (146,0), Austrijā (56,3), Amerikas Savienotajās Valstīs (41,6), Nīderlandē (40,7) un citās (22. attēls). Neskatoties uz to, ir svarīgi atzīmēt, ka M2M dati dažās OECD valstīs, piemēram, Zviedrijā, var ietvert ierīces, kuras var atrasties citās valstīs (piemēram, SIM kartes automašīnās). Latvijā šobrīd neapkopo informāciju par operatoru sniegtām M2M ierīcēm ārvalstu vajadzībām. Attēls 18 M2M mobilo sakaru abonementi 2019.gada decembrī, datu avots: OECD. SM pasūtītajā pētījumā Nr.1 attiecībā uz inovatīvo digitālo pakalpojumu analīzi Latvijā un pasaulē secināts, ka globālais datu patēriņš - inovatīvo pakalpojumu datu pārraides kopējais apjoms, kas tiek pārraidīts caur pamata datu pārraides tīkliem, strauji pieaug un 2019.gadā 19 apsekotajās valstīs sasniedza 1,9 kvadriljonus megabaitu (MB). Vērojams vidējais ikgadējais pieaugums par 31,4% un gandrīz trīs reizes vairāk par 643,0 triljoniem MB 2015.gadā patērēto datu. Visos reģionos ir vērojami strauji izaugsmes tempi un līdzīgas tendences veicina datu pārraides apjoma palielināšanos visā pasaulē. Viedtālruņi kļūst par galvenajiem datu apjoma veidotājiem atkarībā no ierīces veida, apsteidzot fiksētās platjoslas datu pārraides apjomus 2019.gadā. Pētījumā Nr.1 pieejama analīze par piecām Latvijai būtiskākajām nozarēm, kuru inovatīvo risinājumu attīstībai ir nepieciešams ātrgaitas internets: • viedais transports; • viedā veselības aprūpe; • digitālā satura pakalpojumi (mediji un izklaide); • viedā ražošana; • viedā izglītība. Izvērtējot jauno tehnoloģiju tendences elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū, t.sk. jaunākās paaudzes tehnoloģijas 10G fiksētās platjoslas interneta attīstībai sasniedzot ātrumu pat līdz 10 gigabitiem sekundē (Gbit/s), 5G mobilo tīklu un satelīta savienojumu attīstību, noteikti ir novērojama globālo komunikāciju pakalpojumu sniedzēju interese apgūt jaunus tirgus un sniegt datu pārraides pakalpojumus. Būtiska ir arī Covid-19 pandēmijas radītā ilgtermiņa ietekme uz tautsaimniecību, t.sk. izmaiņām attālinātā darba un mācību vidē, tādejādi radot cita līmeņa pieprasījuma izmaiņas elektronisko sakaru kvalitātes, augšupielādes un lejupielādes ātruma un stabilitātes pieprasījumā un vajadzībās. Satiksmes ministrija pozitīvi vērtē šo tehnoloģiju attīstību un konkurences palielināšanās aspektu, kā rezultātā patērētājam palielināsies izvēles iespējas interneta pakalpojuma pieejamībā un līdz ar to izmaksām saglabājoties vismaz līdzšinējā līmenī.Attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu drošības aspektu jāatzīmē, ka jautājumi ir aktuāli gan ES, gan plašākā kontekstā. Domājot par 5G tehnoloģijas drošības aspektiem, Eiropas Komisija 2020.gada 29.janvārī publicēja rīkkopu 5G drošībai33, kurā apraksta gan stratēģiskus, gan tehniskus pasākumus 5G drošības stiprināšanai. Savukārt, 2020.gada 27.februārī Latvija ar ASV parakstīja Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas Republikas kopīgo deklarāciju par 5G tīkla drošību, ņemot vērā, ka piektās paaudzes bezvadu sakaru tīkls būs vitāli svarīgs gan nākotnes labklājībai, gan nacionālajai drošībai, kā arī tas nākotnē veicinās pārrobežu pakalpojumus un tirdzniecību. Ņemot vērā droša piektās paaudzes bezvadu sakaru tīkla lielo nozīmi, ASV un Latvija ir apņemušās stiprināt sadarbību šajā jomā. Mērķis veicināt savienojamību un plašu jaunu lietojumu klāsta attīstību, ieskaitot kritisko infrastruktūru un pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, proti, veicinot pārrobežu pakalpojumus un tirdzniecību, tādejādi pozitīvi ietekmējot abu valstu iedzīvotājus un tautsaimniecības. Kopumā jāsecina, ka kvalitatīvi elektronisko sakaru nozares pakalpojumi ir būtisks pamatnosacījums, kas nodrošina visu valsts tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru attīstību. Ņemot vērā Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) pētījumu34 un tajā modelēto platjoslas pieslēgumu pieejamības ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, platjoslas pieslēgumu pieejamības paaugstināšana par 10% dod ~1.4% IKP pieaugumu valstīs, kurās IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 22 000 ASV dolārus, starp kurām ir arī Latvija. Balstoties uz publiski pieejamajiem datiem, salīdzinot publisko investīciju apmēru starp Baltijas valstīm, secināms, ka Latvijas publisko investīcijas ir 40% no Igaunijas publisko investīciju apmēra un 70% no Lietuvas publisko investīciju apmēra. Līdz ar to ir ārkārtīgi būtiski turpināt investīciju ieguldījumus, ņemot vērā Pētījumā Nr.2 konstatēto investīciju nepietiekamību, t.sk. nepārtraukti turpinot darbu pie finansējuma piesaistes, ņemot vērā Latvijas situāciju elektronisko sakaru nozarē. 2.4.Elektronisko sakaru nozares mērķu sasaiste ar Latvijas un Eiropas Savienības attīstības un politikas plānošanas dokumentiem, t.sk. sociālās un ekonomiskās attīstības mērķiem Starptautiskā kontekstā ir būtiska Latvijas elektronisko sakaru nozares attīstības mērķu saskaņotība ar ES attīstības mērķiem, tas ir, atbilstoši Savienojamības paziņojuma35 un ES digitalās desmitagades36 stratēģiskajiem mērķiem (skat. Plāna kopsavilkumā minēto). Lai sasniegtu Savienojamības paziņojumā noteiktos mērķus un nodrošinātu vienlīdzīgus un kvalitatīvus elektronisko sakaru pakalpojumus visā Latvijas teritorijā visiem iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, ir nepieciešama tālāka platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstība un nepieciešams veicināt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstību teritorijās, kurās ekonomisku apsvērumu dēļ elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti izvērst elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru vai to dara nepietiekamā apjomā. Savukārt, atbalsts pasākumiem, kas vērsti uz pasīvās elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi Via Baltica un Rail Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai, cieši saistīts ar Savienojamības paziņojuma mērķa "lai visām lielām pilsētām ar tām piegulošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums" izpildi. Kopumā visi Plāna pasākumi saistīti un sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam Telpiskās attīstības perspektīvas mērķu sasniegšanai, kas paredz: - "Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus"; - "Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju" sasniegšanā. Plāna pasākumi "5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā" un "5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Rail Baltica koridorā" tieši vērsti uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteikto attīstības virzienu attiecībā uz transporta infrastruktūras plānošanu, kur uzsvērts, ka "Starptautiskas nozīmes transporta koridori, t.sk. TEN-T tīkls, nodrošinās sasaisti starp starptautiskas nozīmes attīstības centriem Latvijā un kaimiņvalstīs". Savukārt, pārējie Plāna pasākumi vērsti uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam minēto prioritāti par datu pārraides tīklu pārklājuma nodrošināšanu, kas rada stabilu un nepārtrauktu piekļuvi internetam un citām informācijas sistēmām visā valsts teritorijā, t.sk. īpaši ātras darbības platjoslas tīklu izveidi, nodrošinot, ka jebkurai mājsaimniecībai ir jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu. Tāpat uzsvērts, ka jānodrošina līdzvērtīga pieeja informācijas un telekomunikāciju pakalpojumiem, t.sk. arī platjoslas internetam, visā valsts teritorijā, primāri attīstot šo pakalpojumu pieejamību lauku teritorijās un attālākos centros ar sliktākām satiksmes iespējām. Tas tieši atbalsta Savienojamības paziņojumā noteiktos mērķus37. NAP2027 digitalizācijas turpmāko attīstību identificē kā caurvijošu elementu attiecībā uz visām nozarēm, īpaši tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe, iekļaujoša sabiedrība un darba tirgus, infrastruktūra, reģionālā attīstība, drošība, kā arī vide un enerģētika, līdz ar to digitālā pārveide mūsdienas ietekmē visas ekonomikas nozares un maina mūsu dzīvi, darbu un saziņu. Plāna mērķi ir cieši saistīti ar NAP2027 noteiktajām prioritātēm "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" un "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" un šajā prioritātē iekļautajiem rīcības virzieniem un uzdevumu Nr.315 Eiropas Savienības savienojamības mērķiem atbilstoša platjoslas elektronisko sakaru tīkla izveidošana, attīstot "vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru un izveidojot platjoslas kartēšanu un sniedz ieguldījumu to īstenošanā, kā arī ar šajā plānā iezīmētajām Latvijas attīstības nākotnes tendencēm un sasniedzamajiem attīstības mērķiem. Plāna izstrāde un tajā iekļautie pasākumi ir saskaņā ar Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību minēto, ka "Balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem, izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentus 2021.-2027.gada periodam (…)", kā arī valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu. Plāna rīcības virziena "Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana" noteiktie pasākumi ir cieši saistīti ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem mērķiem, paredzot detālāku pasākumu definējumu un rezultātus, proti, 1.3.pasākuma "Vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana" rezultāti (skat. plāna 2.pielikumu) sniedz tiešu ieguldījumu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajā rādītājā "Vismaz 100 Mb/s platjoslas tīklu izmantošana (75% no mājsaimniecībām)" un rādītājā "Pilsētu skaits, kur nodrošināts nepārtrauks 5G pārklājums (4 pilsētas)". Savukārt, 1.1. pasākuma "5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā" un 1.2.pasākuma "5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Rail Baltica koridorā" rezultāti (skat. plāna 2.pielikumu) sniedz tiešu ieguldījumu Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam rādītājā "Gar VIA Baltica un Rail Baltica transporta koridoriem nodrošināts nepārtraukts 5G pārklājums (100% no VIA Baltica un Rail Baltica transporta koridora maģistrālēm)", t.sk. šāds rādītājs iekļauts Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam. Vienlaikus plānotās investīcijas papildina un ir ciešā sinerģijā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānotajām darbībām un investīcijām Darbības programmā Latvijai 2021.-2027.gada 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķi "Izmantot digitalizācijas priekšrocības pilsoņiem, uzņēmumiem un valdībām", kura ietvaros plānota plānota publisko informācijas sistēmu atvēršana izmantošanai privātajam sektoram, kā arī pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide u.c. pasākumi. Satiksmes ministrijas plānotās investīcijas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstībā nodrošinās pieejamību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajiem pakalpojumiem, datiem utt. Investīciju demarkācija tiek nodrošināta atbalstāmo darbību plānošanas līmenī. Lai nekavētu elektronisko sakaru nozares attīstību un nodrošinātu tās pieprasījumu pēc attiecīgas kvalifikācijas darbaspēka, būtiska ir sasaiste ar Izglītības un zinātnes plānošanas dokumentiem, t.sk., Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, kur ņemts vērā gan OECD, gan EK pētījumos par nākotnes attīstības virzieniem akcentētais par tehnoloģiju attīstību un digitālo transformāciju, kā arī Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm u. c. aspekti. OECD sniegtās rekomendācijas turpina kalpot par būtisku atbalstu Latvijas nozaru ekspertiem politikas plānošanas dokumentu izstrādē un reformu īstenošanā. OECD sagatavotais ziņojums "Digitālās transformācijas izvērtējums "Going Digital in Latvia""38 ir būtisks diagnostikas materiāls, kas norāda Latvijas digitālo pārmaiņu galvenos izaicinājumus un aktuālos jautājumus, kā arī sniedz rekomendācijas un ieteikumus elektronisko sakaru politikas risinājumiem un prioritātēm: 1) attiecībā uz elektronisko sakaru nozares politikas stratēģiju rekomendēts meklēt ceļus uz iekļaujošu digitālo Latviju, kas ir vērsta uz cilvēku, vienlaikus nodrošinot digitālo drošību un privātumu; 2) infrastruktūras koplietošanas veicināšana; 3) pēdējās jūdzes un pieprasījumu veicinoši pasākumi, t.sk. lietu interneta attīstība. 2.5.Platjoslas pārklājuma un attīstības uzraudzības mehānismi Ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2023.gada 21.decembrim veic elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisku apsekošanu, lai noteiktu teritorijas, kurās neviens komersants nav izvērsis un neplāno izvērst ļoti augstas veiktspējas tīklu vai ievērojami pilnveidot vai paplašināt savu tīklu vismaz līdz 100 Mbit/s lejupielādes ātrumam (Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa 22.pants). Attiecīgi BEREC 2020.gada 5.martā ir apstiprinājusi vadlīnijas BoR (20) 42 Elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfiskai apsekošanai39 ("BEREC Guidelines on Geographical surveys of network deployments"). Minētās BEREC vadlīnijas paredz ģeogrāfiskai elektronisko sakaru tīkla apsekošanai izmantot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un apraksta ieteicamās datu struktūras, lai nodrošinātu harmonisku datu apkopošanu visās ES dalībvalstīs. Lai pārņemtu direktīvu un ieviestu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa prasības Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, tiek izstrādāts jauns Elektronisko sakaru likums un tā sekundārie tiesību akti. Satiksmes ministrijas sagatavotā jaunā Elektronisko sakaru likuma projekta 13.pants nosaka Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas mērķi, tajā iekļaujamos datus un to avotu, kā arī Platjoslas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turētāja tiesības, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas pieejamību. Visas elektronisko sakaru tīklu apsekošanā iesaistītās puses apkopotas attēlā (skatīt 19.attēlu). Attēls 19 Elektronisko sakaru ģeogrāfiskajā apsekošanā iesaistītās puses Platjoslas pārklājumam un attīstības novērtēšanai ir identificēti šādi galvenie uzraudzības rādītāji: 1. mājsaimniecības ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam; 2. uzņēmumi40 ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam; 3. mājsaimniecības, kas abonē platjoslas pieslēgumus ļoti augstas veiktspējas tīklam; 4. uzņēmumi41, kas abonē platjoslas pieslēgumus ļoti augstas veiktspējas tīklam; 5. Fiksētajam tīklam: 5.1. Fiksētā tīkla kopējais pārklājums (adrešu līmenī); 5.2. Pieslēguma maksimālais lejupielādes datu pārraides ātrums42; 5.3. Sagaidāmā lejupielādes ātruma klase pīķa stundās43; 5.4. Pieslēguma maksimālais augšupielādes datu pārraides ātrums44; 5.5. Sagaidāmā augšupielādes ātruma klase pīķa stundās45; 5.6. Pieslēguma tehnoloģija46; 6. Mobilajam tīklam: 6.1. Mobilā tīkla kopējais pārklājums (100x100m režģī); 6.2. Izmantotā tehnoloģija (3G; 4G; 5G non stand-alone; 5G stand-alone); 6.3. Lejupielādes datu pārraides ātrums47; 6.4. Augšupielādes datu pārraides ātrums48; 7. Operatoru skaits administratīvajā teritorijā; 8. SPRK veikto interneta pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultāti. Šie rādītāji iegūstami, izmantojot 2 galvenās pieejas: • elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfiskā apsekošana, par kuru atbildīgs būs Platjoslas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turētājs (VAS "Elektroniskie sakari) un kurai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iesniegs apkopotus no elektronisko sakaru komersantiem saņemtos datus; • informācija no elektronisko sakaru komersanta, kas izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā projektu īstenošanai valsts atbalsta ietvaros (attiecībā uz rādītājiem, kas noteikti ERAF vai ANM projektā, proti, šīs sadaļas 1.-4.punktā minētie rādītāji). Platjoslas pārklājuma (pieejamības) un attīstības uzraudzības mehānisms shematiski sniegts attēlā (skatīt attēlu Nr.20). Attēls 20 Platjoslas pārklājuma (pieejamības) un attīstības uzraudzības mehānisms Vēlākais līdz 2023.gada 21.decembrim jāveic pirmreizējo ģeogrāfisko apsekošanu atbilstoši BEREC vadlīnijām elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfiskai apsekošanai. Pēc minētās ģeogrāfiskās apsekošanas veikšanas būs iespējams aktualizēt valsts atbalstam paredzētās jeb "baltās teritorijas". 3. Plāna mērķi, rīcības virzieni un rezultāti Plāna vīzija (vispārējais mērķis) - veicināt pāreju uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s gan pilsētās, gan lauku teritorijās. Šo mērķi var sasniegt ar jebkuru tehnoloģiju kombināciju, bet galvenā uzmanība jāpievērš ilgtspējīgākiem nākamās paaudzes fiksētajiem, bezvadu, tostarp ar satelītiem nodrošināmiem savienojumiem, izvēršot ļoti augstas veiktspējas nākamās paaudzes fiksētos un 5G tīklus atbilstoši Savienojamības paziņojuma un ES digitālās desmitgades stratēģiskajiem mērķiem. Īstenojot pasākumus, kas vērsti uz investīcijām ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklos, iepirkuma dokumentos tiks paredzētas nediskriminējošas, konkurenci veicinošas, tehnoloģiski neitrālas prasības un salīdzināmi sasniedzamie rādītāji, t.sk. izvērtējot nepieciešamību (lietderību) noteikt lejupielādes datu pārraides ātrumu neatkarīgi no tehnoloģiskā risinājuma, kā arī iekļaut kritērijus gan attiecībā uz lejupielādes datu pārraides ātruma prasībām, kā arī datu pārraides rādītāju stabilitātei neatkarīgi no lietotāju skaita un/vai diennakts laika.Vienlaicīgi, jāņem vērā, ka, lai gan DESI indeksā 2020.gadā Latvijas rezultāti attiecībā uz vispārējo savienojamības rādītāju ir virs ES vidējā, ierindojoties 4.vietā, ir vērojams kritums, salīdzinājumā ar 2.vietu iepriekšējā gadā, kā arī investīcijas elektronisko sakaru nozarē ir zemā līmenī (skat. 1.attēlu 2.sadaļā "Esošās situācijas raksturojums" apakšsadaļā "Sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējums", turklāt papildus jāņem vērā arī krīzes ietekme, līdz ar to publisko investīciju atbalsts nozarei ir ļoti būtisks. Līdz ar to, lai sasniegtu mērķus, ir plānoti šādi galvenie darbības virzieni: I. investīcijas platjoslas infrastruktūras attīstībai; II. izmaiņas likumdošanā, lai samazinātu platjoslas ierīkošanas izmaksas elektronisko sakaru komersantiem un veicinātu platjoslas pieejamību pēc iespējas lielākai iedzīvotāju daļai. Abi darbības virzieni ir vērsti uz infrastruktūras koplietošanas veicināšanu, proti, pirmkārt, publisko investīciju rezultātā izveidotai ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūrai, t.sk. Via Baltica un Rail Baltica koridoriem, jānodrošina piekļuve atbilstoši komercdarbības atbalsta nosacījumiem visiem elektronisko sakaru komersantiem. Papildus, lai veicinātu koplietošanu un veikto investīciju izmantošanu, Satiksmes ministrija saskata iespēju vērtēt šīs infrastruktūras uzturēšanas izmaksu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem, nenosakot nomas maksu elektronisko sakaru operatoriem par tās izmantošanu. Otrkārt, 2.rīcības virziens, īpaši 2.2.pasākums "Sadarbības veicināšana elektronisko sakaru tīklu būvniecībā, ierīkošanā un koplietošanā" ir vērsts uz koplietošanas labās prakses izplatīšanu, vienlaikus papildinot investīciju efektivitāti. Ņemot vērā privāto investīciju un publisko investīciju veikto pasākumu rezultātus elektronisko sakaru nozares attīstībā, plānots līdz 2027.gadam veicināt šādu mērķu sasniegšanu: 1) visu mājsaimniecību piekļuvi interneta savienojamībai, kas nodrošina vismaz 100 Mbit/s; 2) 5G49 pārklājumu četrās lielākajās Latvijas pilsētās (Rīga, Daugavpils, Liepāja Jelgava) un gar sauszemes transporta maģistrālēm. Vairāk informācijas par aktuālo situāciju savienojamībā skatīt 1.3.pasākuma ""Vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana" aprakstā, savukārt, par plānotajiem rezultātiem skatīt plāna 2.pielikumā, bet par investīciju nepietiekamību un tā risinājumiem, lai nodrošinātu augstāk minēto mērķu sasniegšanu, skatīt 1.5.pasākumā "Investīciju ieguldījumu progresa izvērtējums un risinājumi nepieciešamā finansējuma piesaistei platjoslas attīstībai". Ieviešot pasākumus, kuriem publiskā finansējuma piešķīrums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, pasākuma ieviešanā tiks ievērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums, nepieciešamības gadījumā, paredzot paziņojuma iesniegšanu Eiropas Komisijā saskaņojuma saņemšanai par konkrēto komercdarbības atbalsta pasākumu. Veicot sākotnējo komercdarbības atbalsta izvērtējumu attiecībā uz pasākumu 1.1.pasākumu "5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā", 1.2.pasākumu "5G atbalstošās infrastruktūras izbūve Rail Baltica koridorā", kā arī 1.3.pasākuma atbalstu "vidējai jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšanu, secināms, ka Eiropas Komisijai jāiesniedz paziņojumu saskaņā ar LESD 108.panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus. Vienlaikus tiks izskatītas iespējas piemērot Komisijas regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014.gada 17.jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu, grozījumus. Attiecībā uz 1.3.pasākumu tiks ņemti vērā valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 (2011/N) - Latvija "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās" īstenošanas pamatprincipi, tādējādi nodrošinot to pēctecību, bet prioritāri veicinot labu pārvaldību valsts nozīmes IKT projektu īstenošanā, t.sk. attiecībā uz infrastruktūras izbūvi un nodrošināšanu, valsts atbalsts un investīcijas tiks īstenoti ekonomiski pamatoti un efektīvi, projektu īstenotājus jāizvēlas konkurenci veicinošos apstākļos konkursa kārtībā, nodrošinot Eiropas Savienības savienojamības mērķiem un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 (NAP) definēto savienojamības mērķu sasniegšanu. Savukārt, attiecībā uz 1.3.pasākumu "pēdējās jūdzes" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšanu Eiropas Komisijai plānots iesniegt valsts atbalsta programmas paziņojumu saskaņā ar LESD 108.panta 3.punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus, t.sk. 82.-85.punktā minēto. Vienlaikus tiks izvērtētas iespējas piemērot Komisijas regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014.gada 17.jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, grozījumus, bet indikatīvi, balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, ņemot vērā, ka investīcijas 4G teritorijās nav atbalstāmas, nav iespējams piemērot šo regulējumu. Aktuālie digitālās drošības aspekti Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virziens "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" paredz, ka ikvienam elektroniskajam pakalpojumam un risinājumam pirms tā ieviešanas tiks veikts kiberdrošības risku izvērtējums, kā arī uzturēta kiberdrošība visā tā dzīvescikla laikā, lai nodrošinātu pakalpojuma un risinājuma nepārtrauktību, integritāti un datu aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ievērojot iepriekšminēto, drošība tiek izvirzīta, kā pamatvērtība, uzturot un attīstot elektronisko sakaru pakalpojumus un risinājumus. Latvijā ir izveidots normatīvo aktu kopums, kas nosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības prasības, taču ņemot vērā šo tehnoloģiju straujo attīstību, ir nepieciešama pastāvīga tiesiskā regulējuma uzraudzība un pilnveidošana, kas tiks veikta arī šī plāna pārskata periodā. Digitālizācijas nozīme jebkuras valsts attīstībā kļūst arvien būtiskāka, līdz ar to gan Latvijas, gan Eiropas, gan pasaules līmenī aktuāla un īpaši svarīga ir drošības prasību sakārtošana ar mērķi nod …