Zaudējis spēku - Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā

Zaudējis spēku - Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Latvijas kriminālprocesa kodeksā Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus: 1. Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem iekļaujamas vienotajā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." 2. Papildināt kodeksu ar 5.4 pantu šādā redakcijā: "5.4 pants. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus. Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllieta nav izbeigta, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors. Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem. Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu: 1) atvainoties cietušajam; 2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu; 3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā; 4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem; 5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai citas atkarības. Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības." 3. 8.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "prokurors" ar vārdiem "prokurors vai izziņas izdarītājs ar prokurora piekrišanu"; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Nosūtīt materiālus tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai var arī gadījumos, kad Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi persona, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi 14 gadu vecumu." 4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā: "14.pants. Tiesas sastāvs Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. Rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis un divi piesēdētāji koleģiāli izskata krimināllietas: 1) par sevišķi smagu noziegumu; 2) par smagu noziegumu, ja tiesājamais ir nepilngadīgs, izņemot šā kodeksa 406.pantā paredzētos gadījumus; 3) par smagu noziegumu, ja prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu; 4) par smagu noziegumu, ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma koleģiāli; 5) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu. Apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji. Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata trīs tiesneši. Jautājumus, kas rodas, izskatot krimināllietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu. Tiesnesim un tiesas piesēdētājiem, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības. Neviens nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktās administratīvās atbildības." 5. Izslēgt 23., 23.2, 23.3, 23.4, 23.5 un 23.6 pantu. 6. Izslēgt 27.panta pirmās daļas 5.punktu. 7. Izteikt 30.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "Ja krimināllietu izskata vienpersoniski, pret tiesnesi pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis. Ja krimināllietu izskata koleģiāli, pret tiesnesi, piesēdētāju vai visu tiesas sastāvu pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā." 8. 41.panta trešajā daļā: aizstāt vārdu "policijai" ar vārdiem "izziņas iestādei"; papildināt tekstu pēc vārdiem "virza lietu izskatīšanai tiesā" ar vārdiem "likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu". 9. Papildināt 49.panta otro daļu pēc vārda "protokoliem" ar vārdiem "kā arī ziņām par faktiem, kas iegūtas un likumā noteiktajā kārtībā fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem". 10. Papildināt kodeksu ar 50.1 pantu šādā redakcijā: "50.1 pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums Izziņas iestāde vai prokurors var ierosināt tiesai uzdot masu informācijas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt informācijas avotu. Izziņas iestādes vai prokurora ierosinājumu izlemj rajona tiesas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, masu informācijas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem. Lēmumu par informācijas avota norādīšanu tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajā kārtībā." 11. Izslēgt 61.panta pirmās daļas 3. "a" punktu. 12. Izteikt 69.panta 7.punktu šādā redakcijā: "7) karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā;". 13. Papildināt 76.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "Apcietinātās personas tiek turētas izmeklēšanas cietumā vai izmeklēšanas cietuma nodaļā, kas izveidota cita veida cietumā. Apcietinātos karavīrus var turēt virssardzē. Apcietināto ievietošanas un izvietošanas kārtību, dienas kārtību, tiesības un pienākumus, medicīnisko aprūpi un materiālo nodrošinājumu, drošības pasākumus, kārtību, kādā apcietinātie tiek atbrīvoti no izmeklēšanas cietuma vai pārcelti uz citu brīvības atņemšanas iestādi, nosaka Ministru kabinets." 14. Papildināt 77.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "No dienas, kad lieta saņemta tiesā, līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai pirmās instances tiesā drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņš apcietinātajai personai nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu un sešiem mēnešiem. Pēc tā izbeigšanās drošības līdzeklis - apcietinājums jāatceļ un apcietinātā persona nekavējoties jāatbrīvo no apcietinājuma. Izņēmuma gadījumos krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem, ja tie saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, drošības līdzekļa - apcietinājuma termiņu virs sešiem mēnešiem var pagarināt Augstākās tiesas Senāts." 15. Izteikt 81.1 pantu šādā redakcijā: "81.1 pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā nozīmē, ka vienības komandierim (priekšniekam) tiek uzlikts par pienākumu saskaņā ar izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmumu nodrošināt, lai aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais karavīrs ierastos pēc minēto personu aicinājuma, netraucētu patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinātu izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) lēmuma norakstu par drošības līdzekļa piemērošanu un informē viņu par lietu, sakarā ar kuru izraudzīts drošības līdzeklis." 16. Izteikt septītās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Protokoli un citi fiksēšanas līdzekļi". 17. 85.pantā: izslēgt ceturtajā daļā vārdu "pieaicinātie"; izslēgt piektajā daļā vārdu "nopratināšanas". 18. Izteikt 85.1 pantu šādā redakcijā: "85.1 pants. Skaņu un video ieraksta pielietošana Procesa virzītājs izmeklēšanas darbības gaitu var fiksēt skaņu vai video ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā. Ierakstā jābūt fiksētām šā kodeksa 85.panta otrajā daļā norādītajām ziņām, kā arī visai izmeklēšanas darbības gaitai. Nav pieļaujams izdarīt daļēju izmeklēšanas darbības ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākuma laiku un pēc pārtraukuma - izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku. Par izmeklēšanas darbību, kurā pielieto skaņu vai video ierakstu, sastāda izmeklēšanas darbības protokolu, kurā norāda: 1) izmeklēšanas darbības vietu un datumu; 2) laiku, kad tā sākta un pabeigta; 3) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu; 4) katras personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja nepieciešams, - arī adresi; 5) atzīmi par skaņu vai video ieraksta pielietošanu; 6) ziņas par ieraksta tehniskajiem līdzekļiem, ieraksta apstākļiem un pārtraukumiem; 7) izmeklēšanas darbības gaitu un tās laikā atklātos faktus, kurus personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, uzskata par īpaši būtiskiem un fiksējamiem protokolā. Sastādot protokolu, ievēro šā kodeksa 85.panta trešās un ceturtās daļas prasības. Izmeklēšanas darbības skaņu vai video ierakstu uzglabā kopā ar lietu." 19. Papildināt kodeksu ar 85.2 pantu šādā redakcijā: "85.2 pants. Procesuālo darbību veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu (telefonkonference, videokonference) starpniecību, ja to prasa tiesvedības intereses. Procesuālās darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, savstarpēji cita citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt - videokonferences laikā. Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs informē par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku; procesa virzītāja amatu un uzvārdu; procesa virzītāja pilnvarotas personas, kas atrodas otrā procesuālās darbības norises vietā, amatu un uzvārdu; procesuālās darbības saturu un tās veikšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Pēc uzaicinājuma personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā. Procesa virzītājs informē personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību. Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku; savu amatu un uzvārdu; katras šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteiktos brīdinājumus, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklēšanas darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē šā kodeksa 85.1 pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības - šā kodeksa 85.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē tiesas sēdes protokolā." 20. Izslēgt 92.panta 1.punktā vārdu "pieaicinātajiem". 21. 93.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "un pieaicinātajam"; papildināt otro daļu pēc vārda "atlīdzību" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". 22. Aizstāt 95.panta trešajā daļā vārdus "šajā kodeksā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā". 23. Papildināt kodeksu ar 95.1 pantu šādā redakcijā: "95.1 pants. Advokāts kriminālprocesā Ikvienai personai kriminālprocesā ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai aicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina pati persona, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus. Advokātam, kurš sniedz palīdzību personai kriminālprocesā, ir tiesības no procesa virzītāja saņemt informāciju par krimināllietas būtību un tās virzību, kā arī kopā ar personu piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras notiek ar šīs personas līdzdalību, sniegt tai juridisko palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt lūgumus un iesniegt pierādījumus." 24. 97.pantā: papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Lietās, kas norādītas šā kodeksa 98.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, aizstāvim ir tiesības pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu."; papildināt ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: "Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar aizdomās turētā un apsūdzētā nopratināšanas protokoliem, visiem izmeklēšanas darbību protokoliem, kurās piedalījies aizdomās turētais un apsūdzētais, lēmumiem par ekspertīzes noteikšanu un eksperta atzinumiem."; izslēgt piektajā daļā vārdus "un pieaicinātajam". 25. 129.pantā: izslēgt otro daļu; aizstāt līdzšinējās ceturtās daļas otrajā teikumā vārdu "prokurors" ar vārdu "virsprokurors"; uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par otro, trešo un ceturto daļu. 26. Izslēgt 130.panta otrajā daļā vārdu "pieaicinātos". 27. 134.1 pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Ja pierādījumu atklāšanai, nostiprināšanai vai izņemšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un iemaņas, procesa virzītājam ir tiesības izsaukt speciālistu, kas nav ieinteresēts lietas iznākumā, piedalīties izmeklēšanas darbībā. Procesa virzītāja prasība izsaukt speciālistu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā speciālists strādā."; aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu "prokurors" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "procesa virzītājs" (attiecīgā locījumā). 28. Izslēgt 138. un 139.pantu. 29. 153.pantā: papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "85." ar skaitli "85.1"; aizstāt pirmajā daļā vārdu "tautība" ar vārdu "pilsonība"; papildināt otro daļu pēc vārdiem "vārdu pa vārdam" ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad izdara skaņu vai video ierakstu". 30. Aizstāt 155.panta pirmajā daļā vārdu "amatpersonu" ar vārdu "personu". 31. 160.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "vai psihologu" ar vārdiem "psihologu vai speciālistu, kas apmācīts psiholoģiskajam darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk - speciālists psihologs)"; izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā: "Ja speciālists psihologs uzskata, ka 14 gadu vecumu nesasnieguša liecinieka psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai ar tiesneša atļauju, piedaloties speciālistam psihologam. Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, un uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas." 32. Papildināt kodeksu ar 160.1 pantu šādā redakcijā: "160.1 pants. Nepilngadīgā nopratināšana ar speciālista psihologa starpniecību Ja speciālists psihologs uzskata, ka 14 gadu vecumu nesasnieguša liecinieka vai cietušā vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt procesa virzītāja veikta tieša nopratināšana, šo nopratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un speciālista psihologa starpniecību. Ja izziņas izdarītājs vai prokurors tam nepiekrīt, tiešu nopratināšanu var izdarīt tikai ar tiesneša atļauju. Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā vai citā ēkā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina iespēju redzēt un dzirdēt nopratināmo personu. Procesa virzītājs nopratina šādu liecinieku vai cietušo un nodrošina pratināšanas gaitas fiksēšanu protokolā un videoierakstā šā kodeksa 85.1 pantā noteiktajā kārtībā. Nepilngadīgais nopratināmais kopā ar speciālistu psihologu atrodas telpā, kura ir piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, lai procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzirdētu tikai speciālists psihologs. Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, speciālists psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, izskaidro nepilngadīgajam notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi; noskaidro personas datus; noformulē nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; informē procesa virzītāju par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu. Nopratinot personu, kas ir sasniegusi 14 gadu vecumu, ar speciālista psihologa starpniecību to informē par veicamās izmeklēšanas darbības būtību; noskaidro personas datus; izskaidro nopratināmā tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu; noformulē nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; informē procesa virzītāju par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu. Izmeklēšanas darbības gaita tiek fiksēta saskaņā ar šā kodeksa 85.1 panta prasībām. Nopratināmā persona protokolu neparaksta." 33. 161.pantā: papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "85." ar skaitli "85.1"; papildināt otro daļu pēc vārdiem "vārdu pa vārdam" ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad izdara skaņu vai video ierakstu". 34. 166.pantā: izslēgt otrās daļas pēdējo teikumu; izslēgt piekto daļu. 35. Izteikt 167.panta pirmo teikumu šādā redakcijā: "Par uzrādīšanu atpazīšanai sastāda protokolu, un tās norisi pēc iespējas fotografē vai fiksē videoierakstā." 36. Izteikt 170.panta tekstu šādā redakcijā: "Kratīšanu vai izņemšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras notiek kratīšana vai izņemšana, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja minētās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļauto telpu valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē. Juridisko personu telpās kratīšanu vai izņemšanu veic attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, to veic vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē. Personām, kuras atrodas kratīšanas izdarīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu procesa virzītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par šīm darbībām. Šīs piezīmes ieraksta protokolā." 37. Izslēgt 172.panta trešajā daļā vārdus "pieaicinātajiem un citām". 38. Izslēgt 173.panta trešajā daļā vārdus "un tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē". 39. Izslēgt 175.panta ceturtajā daļā vārdus "pieaicinātajiem un citām". 40. Izteikt 178.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Protokola un mantu saraksta norakstu izsniedz pret parakstu personai, pie kuras notikusi kratīšana, aresta uzlikšana mantai vai mantas izņemšana, vai citai personai, kuras klātbūtnē izdarīta izmeklēšanas darbība." 41. Izslēgt 180.panta pirmās daļas pirmo teikumu. 42. 181.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "pieaicināto klātbūtnē un"; izslēgt otrajā daļā vārdu "pieaicināto". 43. 182.pantā: izslēgt otrās daļas pēdējo teikumu; izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "Aplūkošanu veic izziņas izdarītājs vai prokurors, ja nepieciešams, piedaloties ārstam. Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas miesas atsegšanu, aplūkošanu izdara tā paša dzimuma izziņas izdarītājs vai prokurors. Aplūkošanā nav pieļaujamas darbības, kas pazemo aplūkojamās personas cieņu vai ir bīstamas tās veselībai." 44. Izteikt 184.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Izmeklēšanas eksperimentu, ja nepieciešams, izdara, piedaloties aizdomās turētajam, apsūdzētajam, cietušajam, lieciniekam un speciālistam." 45. 185.pantā: izslēgt trešo daļu; uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu. 46. Izteikt 203.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Pēc tam, kad apsūdzētā iepazīstināšana ar lietu pabeigta, prokurors jautā apsūdzētajam, vai viņam nav kāds lūgums izmeklēšanas papildināšanai un kāds īsti, kā arī noskaidro, vai apsūdzētais pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu šā kodeksa 14.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos un vai vēlas aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā. Pēc iepazīstināšanas ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais var vienoties par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā." 47. Papildināt 205.panta otro daļu pēc vārdiem "viņi iesnieguši" ar vārdiem "kā arī apsūdzētā viedoklis par šā kodeksa 14.panta otrajā daļā paredzēto lietu vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu, par aizstāvja nepieciešamību lietas iztiesāšanā un par vienošanos par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā". 48. 209.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdu "tautība"; aizstāt trešajā daļā vārdus "pierādījumu analīzes" ar vārdiem "pierādījumu uzskaitījuma"; izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu uzskaitījums, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85.panta sestās daļas prasības." 49. 211.pantā: papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Vienlaikus ar paziņojumu prokurors informē apsūdzēto par viņa tiesībām ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieprasīt tiesai, lai tā nodrošina aizstāvja piedalīšanos lietas iztiesāšanā, pieprasīt, lai krimināllieta par smagu noziegumu tiktu izskatīta koleģiāli, kā arī pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā."; uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu. 50. Papildināt kodeksu ar 212.1 un 212.2 pantu šādā redakcijā:  "212.1 pants. Lēmums par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors papildus šā kodeksa 212.pantā paredzētajam norāda arī nosacītas atbrīvošanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī institūciju, kurai uzdots kontrolēt personas uzvedību. Apsūdzēto, pret kuru izbeidz krimināllietu, iepazīstina ar lietas materiāliem un lēmumu šā kodeksa 203.- 205.pantā paredzētajā kārtībā un protokolā atspoguļo, vai viņš piekrīt celtajai apsūdzībai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus, kā arī izskaidro viņam sekas, kādas ir krimināllietas izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kādas sekas iestāsies, ja viņš pārbaudes laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu vai neizpildīs uzliktos pienākumus. Pēc apsūdzētā piekrišanas saņemšanas prokurors paziņo cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam par tiesībām desmit dienu laikā iepazīties ar lietas materiāliem un lēmumu un to pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram. Lēmums daļā par nosacījumiem un drošības līdzekļa atcelšanu stājas spēkā, ja šā panta trešajā daļā minētie procesa dalībnieki desmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav iesnieguši sūdzību vai arī pēc sūdzības izskatīšanas un lēmuma atstāšanas spēkā. Pilnā apjomā lēmums stājas spēkā pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes. Prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, uzrauga tā izpildi un: 1) pēc pārbaudes termiņa notecēšanas izdara uz šā lēmuma atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā; 2) atceļ lēmumu un atsāk kriminālvajāšanu, ja nosacījumi pārkāpti vai konstatēti šā kodeksa 212.2 panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi.  212.2 pants. Krimināllietas izbeigšanas, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, sekas Ja persona izpilda nosacījumus, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, krimināllietu par to pašu nodarījumu pret šo personu var atjaunot vienīgi šādos gadījumos: 1) prokurors lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā; 2) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi lieciniekus, lai tie sniegtu nepatiesas liecības, vai citādi viltojusi pierādījumus; 3) atklāti jauni apstākļi, kuri nebija zināmi prokuroram lēmuma pieņemšanas brīdī un kuri apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas dēļ kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums. Ja lēmums pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālvajāšana nav atjaunota šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, informācija tiek saglabāta Sodu reģistrā. Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, nav izpildījusi uzliktos pienākumus vai izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu pārbaudes laikā, process notiek vispārējā kārtībā." 51. Izslēgt 220.panta pirmajā daļā vārdu "pieaicinātie". 52. Izteikt 221.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Prokurors, kas uzrauga izziņas izdarīšanu, sūdzību izšķir desmit dienu laikā pēc tās saņemšanas. Amatā augstāks prokurors izšķir sūdzību desmit dienu laikā, bet, ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, - trīsdesmit dienu laikā. Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem paziņo sūdzības iesniedzējam. Ja sūdzību noraida, prokurors paziņo motīvus, kuru dēļ sūdzība atzīta par nepamatotu, un izskaidro lēmuma pārsūdzēšanas kārtību." 53. Izteikt 223.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "Lieta izskatāma rīcības sēdē, ja: 1) tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem; 2) tiesnesis uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā; 3) nepieciešams izlemt jautājumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu apsūdzētajam. Rīcības sēdē tiesnesis pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai vai lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai vai lietu izbeidz, kā arī izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Ja apsūdzēto nodod tiesai, tiesnesis rīcības sēdē var izslēgt no apsūdzības raksta atsevišķus apsūdzības punktus vai piemērot krimināllikumu par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, negrozot apsūdzības formulējumu." 54. 225.pantā: izslēgt ievaddaļā vārdus "vai tiesai rīcības sēdē"; izslēgt 3., 4., 5. un 7.punktu. 55. Izteikt 226.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim jāizskata lietā esošie lūgumi par piedalīšanos lietā, par lietas koleģiālu izskatīšanu, par lietas tālāko virzienu. Atzinis lūgumu grozīt drošības līdzekli par dibinātu, tiesnesis šo jautājumu izlemj rīcības sēdē. Tiesnesis var aicināt lūguma iesniedzēju paskaidrojuma došanai." 56. Izteikt 227.panta tekstu šādā redakcijā: "Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tiesnesim jāizšķir šādi jautājumi: 1) par aizstāvja aicināšanu; 2) par personām, kas aicināmas kā cietušie, civilprasītāji, civilatbildētāji, viņu pārstāvji, liecinieki, eksperti un speciālisti; 3) par tulka pieaicināšanu; 4) par iztiesāšanas laiku un vietu; 5) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē; 6) par lietas izskatīšanu vienpersoniski vai koleģiāli; 7) par lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes. Tiesnesis var grozīt apsūdzības rakstam pievienoto uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu." 57. Izteikt 228.panta tekstu šādā redakcijā: "Lēmumā par apsūdzētā nodošanu tiesai jānorāda: tiesas nosaukums, tiesneša uzvārds, piedalījušās personas; lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; precīzs tiesai nodoto personu uzskaitījums; krimināllikums, uz kura pamata apsūdzētie nodoti tiesai; kā izšķirti jautājumi par lietas sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē. Lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai paraksta tiesnesis." 58. 229.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "Ja, izskatot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesis noskaidro, ka apsūdzētais slēpjas un tā atrašanās vieta nav zināma, viņš pieņem lēmumu par lietas apturēšanu līdz apsūdzētā atrašanai un izziņo tā meklēšanu. Lēmumu nosūta policijai apsūdzētā meklēšanai."; izslēgt otrajā daļā vārdus "vai tiesa rīcības sēdē"; izslēgt ceturtajā daļā vārdus "vai tiesa". 59. Izslēgt 230.pantā vārdus "vai tiesa". 60. Izslēgt 231.pantu. 61. Izteikt 233.panta tekstu šādā redakcijā: "Rīcības sēde iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās aicināto personu paskaidrojumus un prokurora viedokli. Rīcības sēdes lēmumu tiesnesis pieņem apspriežu istabā un paraksta to." 62. Aizstāt 234.pantā vārdu "tiesa" ar vārdu "tiesnesis". 63. 235.pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "tiesas" ar vārdu "tiesnesis"; izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā: "3) ja ir pamats bez jau agrāk celtās apsūdzības celt pret apsūdzēto jaunu apsūdzību vai grozīt apsūdzību uz smagāku vai tādu, kas pēc faktiskajiem apstākļiem atšķiras no sākotnējās, ja to lūdz prokurors;"; papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārda "iztiesāt" ar vārdiem "ja to lūdz prokurors"; izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: "Lietu papildizmeklēšanai nosūta prokuroram. Ja tiesnesis atzīst par pamatotu lūgumu par civilprasības vai mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumu veikšanu, viņš, nenosūtot lietu papildizmeklēšanai, ar savu lēmumu uzdod prokuroram vai izziņas iestādei veikt attiecīgus nodrošināšanas pasākumus." 64. Izteikt 236.panta tekstu šādā redakcijā: "Ja ir šā kodeksa 5.pantā un Krimināllikuma 58.pantā norādītie apstākļi, kā arī tad, ja krimināllietā, kas izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā, tiesnesis rīcības sēdē izbeidz lietu. Turklāt tiesnesis atceļ pielietotos drošības līdzekļus, mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumus un izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem. Civilprasības nodrošināšanas līdzekļus atceļ tikai pēc lēmuma spēkā stāšanās. Lēmuma par lietas izbeigšanu noraksts izsniedzams apsūdzētajam un cietušajam. Lietu, kas izbeigta, uz protesta vai sūdzības pamata var izskatīt augstākas instances tiesa. To var atjaunot arī sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem." 65. Izslēgt 239.panta pirmajā daļā vārdus "tiesas vai". 66. Izslēgt 240.pantā vārdus "vai tiesas". 67. 242.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Tiesas sēde katrā lietā notiek pēc iespējas nepārtraukti, izņemot laiku, kas paredzēts atpūtai. Tiem pašiem tiesnešiem nav atļauts izskatīt citas lietas, iekams uzsāktās lietas izmeklēšana nav pabeigta, izņemot gadījumus, kad iztiesāšana lietā atlikta vai apturēta."; papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: "Tiesas sēdes pārtraukumos tiesa var izskatīt lietas par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, lietas par Operatīvās darbības likumā paredzēto operatīvās darbības pasākumu akceptu un administratīvo pārkāpumu lietas. Tiesas sēdes pārtraukumos, kas ilgāki par vienu dienu, kā arī laikā, kad iztiesāšana lietā ir apturēta, tiesa var izskatīt citas krimināllietas." 68. Papildināt 258.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā: "Pēc iztiesāšanas atlikšanas vai apturēšanas iemeslu novēršanas tiesa turpina iztiesāšanu tajā pašā sastāvā." 69. 260.pantā: papildināt pantu pēc skaitļiem un vārda "5.-10.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "5.3 panta pirmās daļas 2.punktā"; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Lietu izbeidz tiesas sēdē arī gadījumā, ja tā tika izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā." 70. Papildināt 275.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Ja procesa dalībnieka lūgums iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa, tiesa izvērtē termiņa pārkāpšanas iemeslus, lūguma pamatojumu un lemj par tā apmierināšanu vai noraidīšanu." 71. Aizstāt 276.panta pirmajā daļā vārdus "pierādījumu analīzei" ar vārdiem "pierādījumu uzskaitījumam". 72. Papildināt kodeksu ar 276.1 pantu šādā redakcijā: "276.1 pants. Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana tiesas izmeklēšanā Lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem noziegumiem un smagiem noziegumiem tiesnesis (tiesa) var pieņemt lēmumu - neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis (tiesa) ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais ir izteicis lūgumu par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi. Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo. Pieņēmis lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, tiesnesis (tiesa) noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu. Ja pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, spriedumā norāda, ka tiesājamā vaina pierādīta. Tādā gadījumā pierādījumu analīze nav nepieciešama." 73. Papildināt 277.pantu pēc vārdiem "citi pierādījumi lietā" ar vārdiem "kā arī viedokli par procesuālo darbību izdarīšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību". 74. Izteikt 279.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "Pirmstiesas izmeklēšanā dotās tiesājamā liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:". 75. Papildināt 284.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "Ja nepieciešams, liecinieku vai cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai no seksuālās izmantošanas, tiesa var nopratināt ar tehnisko līdzekļu starpniecību, ievērojot šā kodeksa 160.1 pantā noteikto kārtību. Pirms šā kodeksa 160.panta piektajā un sestajā daļā minēto personu nopratināšanas tiesa uzklausa speciālista psihologa vai eksperta viedokli par attiecīgās personas iespēju piedalīties vai tikt nopratinātai tiesas sēdē." 76. 285.pantā: izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "Pirmstiesas izmeklēšanā dotās cietušā vai liecinieka liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:"; papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem "tiesas sēdē" ar vārdiem "vai nopratinātas ar speciālista psihologa starpniecību". 77. Papildināt 293.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa bez tiesas izmeklēšanas atsākšanas var pieņemt lēmumus, kas vērsti uz tiesas procesa nodrošināšanu un nav saistīti ar pierādījumu pārbaudi vai jaunu pierādījumu pievienošanu." 78. Papildināt 300.panta pirmo daļu ar 4."a" punktu šādā redakcijā: "4a) vai pastāv šā kodeksa 212.1 panta piektajā daļā paredzētie apstākļi, ja krimināllieta izbeigta, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un tiesvedība tajā atjaunota;". 79. Izteikt 304.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim noskaidrots, ka persona gan izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar to nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu." 80. Izslēgt 312.panta 3.punktā vārdus "kā arī civilprasītājs, civilatbildētājs, cietušais un viņa pārstāvji". 81. Izteikt 372.panta tekstu šādā redakcijā: "Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, tad pēc sprieduma izpildes iestādes iesnieguma vai prokurora iesnieguma tiesā pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par soda noteikšanu notiesātajam pēc šo spriedumu kopības. Šis lēmums ir pārsūdzams desmit dienu laikā augstākas instances tiesā, kuras lēmums ir galīgs." 82. Izteikt 374.panta tekstu šādā redakcijā: "Ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus izlemj vienpersoniski vai koleģiāli - atkarībā no tā, kādā sastāvā tiesa taisījusi spriedumu. Tiesas sēdē piedalās prokurors. Uz tiesas sēdi aicina notiesāto, bet pēc viņa lūguma - arī aizstāvi. Ja jautājums skar sprieduma izpildīšanu civilprasības daļā, aicina arī civilprasītāju. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai. Lietas izskatīšana sākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās tiesas sēdē ieradušos personu paskaidrojumus, prokurora atzinumu un apspriežu istabā pieņem lēmumu." 83. Papildināt 388.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) ar Satversmes tiesas nolēmumu atzīts par spēkā neesošu normatīvais akts, uz kuru pamatots tiesas nolēmums." 84. Papildināt kodeksu ar trīsdesmit otro A nodaļu šādā redakcijā:  "Trīsdesmit otrā A nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem 393.1 pants. Nolēmumi, kurus var izskatīt no jauna Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna, ja tie nav skatīti kasācijas kārtībā, pēc šā kodeksa 393.2 pantā minēto personu pieteikuma vai protesta. Jebkuru likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna, ja starptautiska tiesas institūcija tiesas nolēmumu atzinusi par neatbilstošu Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna krimināllietās, kurās piemērojams likums "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju".  393.2 pants. Personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu Pieteikumu par sprieduma vai lēmuma izskatīšanu no jauna notiesātās personas, attaisnotās personas interesēs vai tās personas interesēs, pret kuru ar tiesas lēmumu krimināllieta izbeigta, var iesniegt zvērināts advokāts. Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas. Ģenerālprokurors var iesniegt protestu gadījumos, kas norādīti šā kodeksa 393.1 panta otrajā daļā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki var iesniegt protestu šā kodeksa 393.1 panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos. Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz lietas izskatīšanas sākumam. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.  393.3 pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas pamats Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas pieteikumu vai protestu var iesniegt, ja: 1) nolēmumu taisījis nelikumīgs tiesas sastāvs vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa un tādējādi ir taisīts nelikumīgs spriedums; 2) dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktajā kārtībā nav piedalījies nolēmuma taisīšanā; 3) šā kodeksa 450. vai 451.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie nelikumīgas tiesājamā stāvokļa pasliktināšanas.  393.4 pants. Pieteikuma un protesta forma Pieteikums vai protests iesniedzams rakstveidā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam. Pieteikumā vai protestā jānorāda un jāmotivē sprieduma vai lēmuma pārsūdzēšanas pamats, kas minēts šā kodeksa 393.3 pantā.   393.5 pants. Pieteikuma vai protesta iesniegšanas termiņi Pieteikuma vai protesta iesniegšanai atbilstoši šā kodeksa 393.3 panta nosacījumiem termiņa ierobežojumu nav.  393.6 pants. Krimināllietas izprasīšana pārbaudei Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatori var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma vai prokurora protesta izskatīšanu. Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par protesta iesniegšanu. Šā kodeksa 393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un to intereses pārstāvošajam zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.  393.7 pants. Nolēmumu izpildes apturēšana Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, ja tas pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, var atlikt un apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz to jaunai izskatīšanai.  393.8 pants. Nolēmumu jauna izskatīšana tiesā Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šā kodeksa 456. - 460.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot 458.panta sestās daļas nosacījumu. Gadījumos, kas minēti šā kodeksa 393.1 panta otrajā daļā, ja nolēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, lietu izskata Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai kāds no viņa vietniekiem, kurš agrāk nav piedalījies lietas izskatīšanā.  393.9 pants. Nolēmumu jaunas izskatīšanas robežas Tiesa, izskatot pieteikumu vai protestu, pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā. Tiesa var pārbaudīt spriedumu un lēmumu arī pilnā apjomā un attiecībā uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.  393.10 pants. Lēmumi, kas pieņemti pieteikumu un protestu izskatīšanas rezultātā Pieteikuma vai protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti šā kodeksa 461.pantā. Lēmuma saturam jāatbilst šā kodeksa 462.panta prasībām." 85. Izslēgt 406.panta otrajā daļā vārdus "Personai, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai". 86. 413.pantā: papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais var vienoties par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā."; uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu. 87. Izteikt 416.panta tekstu šādā redakcijā: "Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts. Krimināllietu iztiesā šā kodeksa 14.pantā noteiktajā tiesas sastāvā. Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas izbeigšanai. Tiesnesis var pieņemt lēmumu - neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu. Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo. Pieņēmis lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesnesis pārbauda šā panta piektajā daļā minētos pierādījumus, noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu. Ja pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, spriedumā norādāms, ka tiesājamā vaina ir pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama." 88. Izslēgt 466.pantā skaitļus un vārdu "23.6 pantu". 89. Papildināt kodeksu ar divpadsmito sadaļu šādā redakcijā: "Divpadsmitā sadaļa Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā Trīsdesmit devītā nodaļa Starptautiskās sadarbības krimināltiesiskajā jomā vispārīgie noteikumi 471.pants. Starptautiskās sadarbības veidi Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk - krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina: 1) personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai; 2) kriminālprocesa nodošanā; 3) notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei; 4) procesuālās darbības izpildē; 5) sprieduma atzīšanā un izpildē; 6) citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos. Krimināltiesiskā sadarbība ar starptautiskajām tiesām un starptautisko organizāciju izveidotajām tiesām un tribunāliem (turpmāk - starptautiskā tiesa) paredz personu nodošanu starptautiskajām tiesām, procesuālo palīdzību tām un starptautisko tiesu nolēmumu izpildi.  472.pants. Krimināltiesiskās sadarbības tiesiskais pamats Krimināltiesisko sadarbību regulē starptautiskie līgumi, Latvijas Republikas Satversme un likumos noteiktā kriminālprocesuālā kārtība. Citas valsts kriminālprocesuālo kārtību var piemērot, ja tāda nepieciešamība pamatota krimināltiesiskās sadarbības lūgumā un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem. Latvija var lūgt ārvalsti, izpildot krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, piemērot Latvijā noteikto kriminālprocesuālo kārtību vai atsevišķus tās principus.  473.pants. Krimināltiesiskās sadarbības kompetentās iestādes Krimināltiesiskās sadarbības lūgumus nosūta un saņem kompetentās iestādes, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē starptautisko sadarbību. Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par tiešu sazināšanos starp tiesu, prokuratūras un izziņas iestādēm. Ja ar ārvalsti nav līguma par krimināltiesisko sadarbību, tiesības iesniegt ārvalstij krimināltiesiskās sadarbības lūgumu vai saņemt ārvalsts krimināltiesiskās sadarbības lūgumu ir tieslietu ministram un ģenerālprokuroram. Šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka krimināltiesiskajā sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.  474.pants. Pierādījumu pieļaujamība Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie pierādījumi.  475.pants. Advokāta piedalīšanās Veicot krimināltiesisko sadarbību, Latvijas advokāts tiek aicināts personai sniegt juridisko palīdzību vai šajā sadaļā paredzētajos gadījumos veikt aizstāvību. Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta, vai citos šajā sadaļā paredzētajos gadījumos. Sniedzot juridisko palīdzību, advokātam ir tiesības: 1) tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti; 2) iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus; 3) piedalīties krimināltiesiskās sadarbības ietvaros veiktajās darbībās ar personas piedalīšanos; 4) iesniegt sūdzības, ja advokāts piedalās šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos. Advokāta piedalīšanās ir obligāta, ja: 1) persona ir nepilngadīga; 2) persona ir kurla, mēma, akla vai savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pati izmantot savas tiesības. Procesa virzītājs, tiesa vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, izvērtējot personas mantisko stāvokli, var personu pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.  476.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma forma un saturs Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts citādi. Lūgumā norāda: 1) lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu; 2) lūguma priekšmetu un būtību; 3) noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju; 4) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu. Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas nepieciešama tā izpildei.  477.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma valoda Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu sastāda un iesniedz valsts valodā. Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, ko valstis izvēlējušās par sazināšanās valodu. Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt, nepievienojot tulkojumu. Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu attiecīgās valsts valodā. Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.  478.pants. Izdevumi Latvija sedz izdevumus, kas rodas, veicot krimināltiesisko sadarbību tās teritorijā un sakarā ar personas tranzītu uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, ja vien šajā sadaļā vai citā normatīvajā aktā vai arī valstīm savstarpēji vienojoties nav noteikts citādi.  479.pants. Personas tranzīts Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde, ja nepieciešams, lūdz tai tranzīta atļauju. Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, Latvijas kompetentā iestāde tranzīta lūgumu neiesniedz, bet starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos trešo valsti tikai informē par to. Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītās personas tranzītu caur Latvijas teritoriju. Tranzīta lūgumu var noraidīt, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa tranzīts. Tranzīta lūgumu sastāda tāpat kā konkrēta veida krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.  Četrdesmitā nodaļa Personas izdošana Latvijai 480.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas nosacījumi Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas: 1) apsūdzētais vai tiesājamais, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, ja starptautiskais līgums neparedz citu termiņu; 2) notiesātais, kas Latvijā notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu vai arestu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem. Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu. Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.   481.pants. Personas izdošanas lūguma iesniegšanas kārtība Ja konstatēti šā kodeksa 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs vēršas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu. Ierosinājumā norāda šā kodeksa 476.pantā minēto informāciju un tam pievieno 482.pantā minētos pielikumus. Ierosinājumu izskata desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas Ģenerālprokuratūrā un par rezultātiem informē procesa virzītāju. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, un par to tiek informēts procesa virzītājs. Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij. Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu arī pēc savas iniciatīvas. 482.pants. Personas izdošanas lūgums Personas izdošanas lūgumu sastāda atbilstoši šā kodeksa 476.panta prasībām un tam pievieno: 1) lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai tā apliecinātu kopiju; 2) lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības vai tā apliecinātu kopiju; 3) likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta, kā arī likuma pantu tekstus, kuri regulē noilgumu un noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju; 4) rīkojumu par sprieduma izpildi vai tā apliecinātu kopiju; 5) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu; 6) citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.  483.pants. Personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanas pamats un kārtība Ja konstatēti šā kodeksa 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi un ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas teritoriju un tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs lūdz Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu, lūgumam pievienojot šā kodeksa 482.pantā minētos dokumentus. Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu un nosūta to izpildei. 484.pants. Pagaidu apcietinājuma lūgums Pirms izdošanas lūguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti piemērot izdodamai personai pagaidu apcietinājumu. Lūgumu par pagaidu apcietinājumu sastāda, ievērojot šā kodeksa 476.panta prasības. Tajā norāda arī tiesas lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, kā arī informē par Latvijas nodomu iesniegt personas izdošanas lūgumu. Ja iesniegts personas pagaidu apcietinājuma lūgums, izdošanas lūgumu nosūta iespējami ātrāk, ņemot vērā starptautiskajos līgumos noteiktos pagaidu apcietinājuma termiņus.  485.pants. Ārvalsts izdotās personas pārņemšana Izdotās personas pārņemšanu veic Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde starptautiskajos līgumos noteiktajos termiņos. Par personas nogādāšanu Latvijā paziņo Ģenerālprokuratūrai 24 stundu laikā. Ja personu izdod pirmstiesas izmeklēšanas laikā, prokuroram vai amatā augstākam prokuroram izdotajai personai 48 stundu laikā pēc tās nogādāšanas Latvijā jāuzrāda apsūdzība, bet, ja apsūdzība uzrādīta, - jāizskaidro personai tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības. Ja personu izdod iztiesāšanas laikā, Ģenerālprokuratūra par to, ka izdotā persona nogādāta Latvijā, triju dienu laikā paziņo procesa virzītājam. Ja izdotās personas pārņemšana saistīta ar tranzītu, Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde vēršas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu saņemt trešās valsts atļauju izdotās personas tranzītam.  486.pants. Personas izdošana no ārvalstīm uz laiku Ja ārvalsts atlikusi izdodamās personas nodošanu un tas Latvijā var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti izdot šo personu uz laiku. Lūgumu par personas izdošanu uz laiku sastāda tāpat kā izdošanas lūgumu.  487.pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes robežas Personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota. Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad: 1) saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem; 2) nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai; 3) persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju, lai gan šāda iespēja tai bija; 4) persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies. Personu var izdot trešajai valstij tikai ar izdevējas valsts piekrišanu. Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto piekrišanu lūdz tādā pašā veidā kā izdošanu. Ja personai galīgais sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības vai pēc vairākiem spriedumiem, bet tā izdota tikai par daļu no tiem, tiesa, kas noteikusi galējo sodu, šā kodeksa trīsdesmitajā nodaļā paredzētajā kārtībā nosaka soda izpildāmo daļu.  488.pants. Ārvalstīs apcietinājumā pavadītā termiņa ieskaitīšana Apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas brīža. Laiku, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita soda termiņā.  Četrdesmit pirmā nodaļa Personas izdošana ārvalstij 489.pants. Personas izdošanas pamats Personu, kura atrodas Latvijas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kurš saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs. Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods. Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura spriedumu taisījusi un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku, ne mazāku par četriem mēnešiem. Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgo nodarījumu.   490.pants. Personas izdošanas atteikuma iemesli Personas izdošanu var atteikt, ja: 1) noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā; 2) persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgo nodarījumu; 3) Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālvajāšanu par to pašu noziedzīgo nodarījumu; 4) izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem; 5) ārvalsts lūdz personu izdot aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas tam, ka izdotajai personai būs tiesības pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu; 6) izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu. Personas izdošana nav pieļaujama, ja: 1) persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis - likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts (turpmāk - Latvijas pilsonis); 2) personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi uzsākt personas kriminālvajāšanu vai sodīt personu rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ vai ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas tiesības var tikt pārkāptas minēto iemeslu dēļ; 3) attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgo nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums; 4) saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, n …