Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Par tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr. 10 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2022. gada 14. jūnijā (prot. Nr. 29 , 2. §) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lietā Nr. KL\2.2-4.1\22\2 Par AS "AB CITY" izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Olainfarm" Satura rādītājs I Ievads II Apvienošanās dalībnieki 1. AS "AB CITY" 2. AS "Olainfarm" III Apvienošanās veids IV Administratīvais process iestādē V Konkrētie tirgi un apvienošanās rezultātā ietekmētie tirgi 3. Medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus Latvijas teritorijā 4. Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus 5. Veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus 6. Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus 7. Uztura bagātinātāju ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā 8. Kosmētikas līdzekļu ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā VI Apvienošanās ietekmes izvērtējums 9. Vispārīgie apsvērumi 10. Medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus Latvijas teritorijā 10.1. Tirgus koncentrācija 10.2. Koordinēta ietekme 10.3. Nekoordinēta ietekme 11. Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā 12. Vertikālā apvienošanās medikamentu (zāļu) tirgū (vertikālā integrācija) 13. Veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus Rīgas reģionā 14. Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus Rīgas reģionā 15. Uztura bagātinātāju ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā 16. Kosmētikas līdzekļu ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā VII Secinājumi VIII Apvienošanās dalībnieka piedāvājums SIA "Latvijas aptieka" kapitāldaļu atsavināšanai I Ievads 1 Konkurences padomē (turpmāk - KP) 07.10.2021. saņemts AS "AB CITY" ziņojums par apvienošanos (turpmāk - Ziņojums), AS "AB CITY" iegūstot vienpersonisku ietekmi pār AS "Olainfarm". Atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr. 800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk - Noteikumi Nr. 800) 4. punktam par pilna Ziņojuma iesniegšanas dienu ir uzskatāms 14.02.2022. 2 Apvienošanās dalībnieku kopējais neto apgrozījums Latvijas teritorijā pārsniedz Konkurences likuma (turpmāk - KL) 15. panta otrajā daļā noteikto slieksni 30 000 000 euro, kā arī vairāk nekā diviem no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums nav bijis mazāks par 1 500 000 euro katram. Līdz ar to konkrētā apvienošanās ir paziņojama KP. II Apvienošanās dalībnieki 1. AS "AB CITY" 3 Holdingkompānija AS "AB CITY" (turpmāk - AB CITY) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40203174414, tās juridiskā adrese ir Ganību dambis 24D, Rīga, Latvija. 4 AB CITY ir AS "Repharm" mātes kompānija un tās uzņēmumu grupas darbība saistīta ar farmaceitisko izstrādājumu un medikamentu ražošanu un tirdzniecību, kosmētikas preču ražošanu un tirdzniecību, uztura bagātinātāju ražošanu un tirdzniecību, aptieku darbību, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanu, medicīnas preču un piederumu tirdzniecību, u.c.. AB CITY pamatkapitāla daļas 100 % apmērā pieder fiziskām personām (*). 5 Ziņojumā norādīts, ka AB CITY tieši vai netieši caur citiem grupas uzņēmumiem ir vienpersoniska izšķiroša ietekme turpmāk uzskaitītajos Latvijas uzņēmumos. 6 "Repharm" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103195532, tās juridiskā adrese - Mūkusalas iela 41B, Rīga, LV-1004. AS "Repharm" veic holdingkompānijas darbību. 7 "RECIPE PLUS" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003234547, tās juridiskā adrese - Mūkusalas iela 41B, Rīga, LV-1004. AS "RECIPE PLUS" nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību. 8 "SENTOR FARM APTIEKAS" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 55403012521, tās juridiskā adrese - Mūkusalas iela 41B, Rīga, LV-1004. AS "SENTOR FARM APTIEKAS" nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. 9 "RPH MARKETING LATVIA" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40203063890, tās juridiskā adrese - Mūkusalas iela 41B, Rīga, LV-1004. AS "RPH MARKETING LATVIA" nodarbojas ar tirgus un sabiedriskās domas izpēti. 10 "RĪGAS FARMACEITISKĀ FABRIKA" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003000765, tās juridiskā adrese - Ozolu iela 10, Rīga, LV-1005. AS "RĪGAS FARMACEITISKĀ FABRIKA" nodarbojas ar farmaceitisko preparātu ražošanu. 11 "FARMA FUND" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40203216347, tās juridiskā adrese - Ozolu iela 10, Rīga, LV-1005. SIA "FARMA FUND" veic holdingkompānijas darbību un citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu. 12 "JONNEX-FARMA" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003607468, tās juridiskā adrese - Stabu iela 47/2, Rīga, LV-1011. SIA "JONNEX-FARMA" nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos, farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību. 13 "Veselības centru apvienība" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103464662, tās juridiskā adrese - Andreja Saharova iela 16, Rīga, LV-1021. AS "Veselības centru apvienība" veic vispārējas ārstu prakses darbību. 14 "VIA UNA" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003120404, juridiskā adrese - Katrīnas dambis 10, Rīga, LV-1045. SIA "VIA UNA" veic vispārējas ārstu prakses darbību. 15 "KLĪNIKA EGV" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 50003393261, tās juridiskā adrese - Lāčplēša iela 38, Rīga. SIA "KLĪNIKA EGV" nodarbojas ar specializētas ārstu prakses darbību. 16 "DZELZCEĻA VESELĪBAS CENTRS" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003292259, tās juridiskā adrese - Andreja Saharova iela 16, Rīga, LV-1021. SIA "DZELZCEĻA VESELĪBAS CENTRS" nodarbojas ar vispārējas ārstu prakses darbību. 17 "RĪGAS ZOBĀRSTNIECĪBA" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003157695, tās juridiskā adrese - Blaumaņa iela 17, Rīga, LV-1011. SIA "RĪGAS ZOBĀRSTNIECĪBA" nodarbojas ar zobārstu prakses darbību. 18 "TALSU VESELĪBAS CENTRS" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 41203018735, tās juridiskā adrese - Lāčplēša iela 38, Rīga, LV-1011. SIA "TALSU VESELĪBAS CENTRS" nodarbojas ar vispārējas ārstu prakses darbību. 19 "APRŪPES BIROJS" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003295804, tās juridiskā adrese - Ūnijas iela 40, Rīga, LV-1084. AS "APRŪPES BIROJS" nodarbojas ar veco ļaužu un invalīdu sociālo aprūpi bez izmitināšanas. 20 "CENTRĀLĀ LABORATORIJA" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003210801, tās juridiskā adrese - Šarlotes iela 1B, Rīga, LV-1001. SIA "CENTRĀLĀ LABORATORIJA" veic darbību veselības aizsardzības jomā. 21 "NIPO" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003759935, tās juridiskā adrese - Mūkusalas iela 41B, Rīga, LV-1004. AS "NIPO" nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. 22 "RPH Business Support" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003673143, tās juridiskā adrese - Grēdu iela 4A, Rīga, LV-1019. AS "RPH Business Support" sniedz datoriekārtu darbības pārvaldīšanas pakalpojumus. 23 "NTP" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003420661, tās juridiskā adrese - Ganību dambis 24D, Rīga, LV-1005. SIA "NTP" veic sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, sauszemes transporta palīgdarbības. 24 "Prane un partneri" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003635635, tās juridiskā adrese - Ganību dambis 24D, Rīga, LV-1005. SIA "Prane un partneri" nodarbojas ar sava nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, starpniecības darbībām ar nekustamo īpašumu. 25 "AB Celtnieks" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003569715, tās juridiskā adrese - Ganību dambis 24D, Rīga, LV-1005. SIA "AB Celtnieks" nodarbojas ar sava nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. 26 "VITRUM MT" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003390846, tās juridiskā adrese - Stabu iela 47-27, Rīga, LV-1011. SIA "VITRUM MT" nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. 27 "ROMB" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003749443, tās juridiskā adrese - Ganību dambis 24D, Rīga, LV-1005. AS "ROMB" nodarbojas ar sava nekustama īpašuma pirkšanu un pārdošanu, starpniecību darbībā ar nekustamo īpašumu. 28 "AB concilio" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003595703, tās juridiskā adrese - Ganību dambis 24D, Rīga, LV-1005. SIA "AB concilio" nodarbojas ar uzskaites grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšanu, konsultēšanu nodokļu jautājumos. 29 "24D" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103346929, tās juridiskā adrese - Ganību dambis 24D, Rīga, LV-1005. SIA "24D" nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. 30 Ziņojumā iekļautā informācija liecina, ka AB CITYAB CITY ir izšķiroša ietekme arī vairākos uzņēmumos, kas reģistrēti Lietuvas Republikā1, kas tālāk uzskaitīti netiek. 2. AS "Olainfarm" 31 AS "Olainfarm" (turpmāk - Olainfarm) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003007246, tās juridiskā adrese ir Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114. Galvenais darbības veids - farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana. 32 Ziņojumā norādīts, ka Olainfarm tieši vai netieši caur citiem grupas uzņēmumiem ir vienpersoniska izšķiroša ietekme turpmāk uzskaitītajos Latvijas uzņēmumos. 33 "Kiwi Cosmetics" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 50103399561, tās juridiskā adrese - Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114. SIA "Kiwi Cosmetics" nodarbojas ar smaržu un kosmētikas līdzekļu ražošanu. 34 "SILVANOLS" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003233170, tās juridiskā adrese - Kurbada iela 2A, Rīga, LV - 1009. SIA "SIVLANOLS" nodarbojas ar farmaceitisko preparātu ražošanu. 35 "OlainMed" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003122655, tās juridiskā adrese - Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114. SIA "OlainMed" nodarbojas ar vispārējas ārstu prakses darbību. 36 "Global Lux" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40203048800, tās juridiskā adrese - Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114. SIA "Global Lux" nodarbojas ar parfimērijas, kosmētikas tirdzniecību, kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos, smaržu un kosmētikas līdzekļu vairumtirdzniecību. 37 "Klīnika DiaMed" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003873785, tās juridiskā adrese - Brīvības gatve 214, Rīga, LV-1039. SIA "Klīnika DiaMed" reģistrētā darbība ir pārējā darbība veselības aizsardzības jomā. 38 "FIRST CLASS LOUNGE" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103433291, tās juridiskā adrese - Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114. SIA "FIRST CLAS LOUNGE" nodarbojas ar ceļojumu biroju pakalpojumu sniegšanu. 39 "OZOLS JDR" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103117383, tās juridiskā adrese - Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114. SIA "OZOLS JDR" reģistrētā darbība ir cita izklaides un atpūtas darbība. 40 "TONUS ELAST" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003264768, tās juridiskā adrese - "Pilskalni", Grīnvalti, Nīcas pagasts, Dienvidkurzemes novads, LV-3473. SIA "TONUS ELAST" darbība ir medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana. 41 "Latvijas Aptieka" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003094510, tās juridiskā adrese - Rūpnīcu iela 5, Olaine, Olaines novads, LV-2114. SIA "Latvijas Aptieka" nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. III Apvienošanās veids 42 Atbilstoši KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem tirgus dalībnieku apvienošanās ir tāds stāvoklis, kad viens tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku. 43 Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai2 14.10.2021. Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu par Olainfarm akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. 44 Atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta ceturtās daļas 2. punktam3 AB CITYAB CITY izpildīja pienākumu izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāru vārdā, kuri Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē balsoja par Olainfarm akciju izslēgšanu no regulētā tirgus un pilnvaroja AB CITYAB CITY izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. 45 Olainfarm obligātais akciju atpirkums noslēdzās 07.12.2021., un Olainfarm mazākuma akcionāri pārdeva AB CITYAB CITY kopumā 383 076 akcijas. Papildus AB CITY veica Olainfarm akciju pirkšanu biržā, ievietojot rīkojuma orderi Olainfarm akciju pirkšanai, lai stabilizētu tirgu. 46 Piedāvājuma izpildes rezultātā AB CITY ieguva 3 748 669 akcijas jeb 26,62 % no Olainfarm balsstiesīgo akciju kopskaita, kā arī uz netieši iegūtās līdzdalības pamata ieguva no Olainfarm akcijām izrietošās 69,48 % balsstiesības no Olainfarm balsstiesīgo akciju kopskaita, kas kopā veidoja 96,1 % no Olainfarm balsstiesīgā pamatkapitāla. 47 Atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 81. panta pirmajai daļai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) 28.12.2021. lēmumu Nr. 185 (prot. Nr. 58 10.p.) AB CITY tika atļauts veikt Olainfarm galīgo akciju atpirkšanu un atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 83. panta noteikumiem kopumā galīgās akciju atpirkšanas rezultātā tika atsavinātas 549 837 Olainfarm akcijas, kuras AB CITY īpašumā ieguva 04.01.2022. 48 Pēc galīgās akciju atpirkšanas izpildes AB CITY tiešā veidā pieder 4 298 506 akcijas (30,52 %) un uz netieši iegūtās līdzdalības pamata iegūtas no Olainfarm akcijām izrietošās balsstiesības uz 9 786 572 Olainfarm akcijām (69,48 %), kas kopā veido 100,00 % no Olainfarm balsstiesīgo akciju skaita, t.i., 14 085 078 akcijas. 49 Ņemot vērā minēto, paziņotā apvienošanās ir uzskatāma par apvienošanos KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē, kad viens tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku. IV Administratīvais process iestādē 50 KP 07.10.2021. saņemts AB CITY Ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos, AB CITY iegūstot izšķirošu ietekmi pār Olainfarm. Papildus KP 12.11.2021. saņemta AB CITY vēstule, kurā norādīts, ka uz 09.11.2021. plkst. 16.00 AB CITY pieder 2 829 349 Olainfarm akcijas (20,09 %), savukārt uz netieši iegūtas līdzdalības pamata AB CITY ir tiesīga īstenot no 4 344 869 Olainfarm akcijām (30,84 %) izrietošās balsstiesības. Līdz ar to AB CITY tieši un netieši kontrolē 50,93 % Olainfarm akcijas. 51 KP 14.02.2022. saņēma Olainfarm vēstuli4, kurā norādīts, ka Olainfarm plāno atsavināt visas tai piederošās SIA "LATVIJAS APTIEKA" kapitāla daļas personai vai personām, kurās AB CITY pati vai ar to saistītas personas un saistītās sabiedrības neīsteno izšķirošu ietekmi. Ņemot vērā, ka Olainfarm plāno atsavināt visas tai piederošās SIA "LATVIJAS APTIEKA" kapitāla daļas, KP konstatēja, ka tā rezultātā pirmšķietami apvienošanās neietekmēs konkurences situāciju farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības tirgū. 52 Ņemot vērā Olainfarm apņemšanos, darījuma specifiku, kas turpmāk aprakstīta Lēmuma IV nodaļā, un Ziņojuma saturu, KP nav veikusi apvienošanās ietekmes izvērtējumu farmaceitisko izstrādājumu specializējos veikalos mazumtirdzniecības tirgū, jo KP nav paziņota AB CITY kontroles iegūšana pār SIA "LATVIJAS APTIEKA". 53 To ņemot vērā, kā arī apvienošanās dalībnieku papildu iesniegto informāciju 17.11.2021., 26.11.2021., 29.12.2021., 07.01.2022., KP 14.02.2022. atbilstoši Noteikumu Nr. 800 4. punktam Ziņojumu atzina par pilnīgu un uzsāka paziņotās apvienošanās izvērtēšanu lietas Nr. KL\2.2-4.1\22\2 "Par AS "AB CITY" izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Olainfarm"" (turpmāk - Lieta) ietvaros. 54 KP saskaņā ar KL 16. panta pirmo daļu 10.03.2022. pieņēma lēmumu uzsākt papildu izpēti Lietā. 55 Lietas izpētes ietvaros KP ieguva informāciju no Zāļu valsts aģentūras un farmācijas, kosmētikas līdzekļu un uztura bagātinātāju tirgus dalībniekiem. 56 Papildus KP 23.05.2022. un 03.06.2022. saņēma Olainfarm vēstules, kurās skaidrots process, kādā plānots īstenot Olainfarm 14.02.2022. vēstulē paziņoto SIA "LATVIJAS APTIEKA" visu kapitāldaļu atsavināšanu, kas novērš riskus, kas veidotos farmaceitisko izstrādājumu specializētajos veikalos (aptiekās) mazumtirdzniecības tirgū, ja AB CITY īstenotu kontroli pār SIA "LATVIJAS APTIEKA" kapitāldaļām. V Konkrētie tirgi un apvienošanās rezultātā ietekmētie tirgi 57 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts nosaka, ka "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 58 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam apvienošanās rezultātā ietekmētais tirgus ir: (1) konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki; (2) ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks. 59 Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju konkrētie tirgi, kuri var tikt ietekmēti apvienošanās rezultātā, ir medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus Latvijas teritorijā, farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā, veselības aprūpes pakalpojumu tirgus (primārā un sekundārā veselības aprūpe) Rīgas reģionā, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus Rīgas reģionā, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegādes tirgus Latvijas teritorijā, uztura bagātinātāju ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā, kosmētikas līdzekļu ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā. 60 Ziņojumā sniegta informācija arī par farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības specializētajos veikalos (aptiekās) tirgu. Tomēr, ņemot vērā šī lēmuma 51. rindkopā norādīto, konkrētās apvienošanās ietvaros farmaceitisko izstrādājumu specializētajos veikalos (aptiekās) mazumtirdzniecības tirgus netiek padziļināti tālāk vērtēts kā ietekmētais tirgus. 3. Medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus Latvijas teritorijā 61 Ziņojumā kā viens no ietekmētajiem tirgiem norādīts medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus.5 62 KP 2009. gada zāļu izplatīšanas tirgus uzraudzībā6 secināja, ka, vērtējot konkrēto tirgu zāļu ražotāju līmenī, jāņem vērā zāļu iespējamie aizvietotāji. Lai noteiktu preču tirgus robežas konkrētām zālēm, jāņem vērā, vai tām noteiktā teritorijā ir pieejami aizvietotāji, ekvivalentas ģenēriskās vai oriģinālās zāles, cita sastāva zāles, kas atrodas tajā pašā anatomiski terapeitiski ķīmisko (turpmāk - ATĶ)7 klasifikācijas kodu līmenī (parasti uzskata par savstarpēji aizvietojamām zālēs, kuras ir vienā ATĶ trešajā līmenī). Nosakot kādu zāļu konkrēto preču tirgu, var vērtēt to aizstājamību arī pēc citiem kritērijiem: zāļu cenas, lietošanas tradīcijas, recepšu vai bezrecepšu u.c. 63 ATĶ sistēmā medikamenti sadalīti grupās atkarībā no orgāna vai orgānu sistēmas, uz kuru tie iedarbojas, un pēc medikamentu ķīmiskajām, farmakoloģiskajām un terapeitiskajām īpašībām. ATĶ sistēma ir orientēta uz zāļu vispārīgiem nepatentētiem nosaukumiem (international nonproprietary name). Katram farmaceitiskam preparātam tiek piešķirts tikai viens ATĶ kods. Dažāda stipruma vai atšķirīgas lietošanas substancēm var piešķirt dažādus ATĶ kodus. ATĶ kods ir 7 zīmju kods, kas sastāv no burtiem un cipariem. Tam izšķir 5 līmeņus: 1 - galvenā anatomiskā grupa, 2 - galvenā terapeitiskā grupa (2 zīmes), 3 - farmakoloģiski/terapeitiskā apakšgrupa, 4 - ķīmiski/farmakoloģiski/terapeitiskā apakšgrupa, 5 - ķīmiskā substance (2 zīmes)8. 64 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē ir norādījusi, ka zāles var iedalīt terapeitiskās klasēs, pamatojoties uz ATĶ9. EK norāda ATĶ trešo līmeni kā sākumpunktu, definējot konkrēto preču tirgu10. 65 EK ir arī konstatējusi, ka atsevišķos gadījumos ATĶ trešā līmeņa klasifikācija var nesniegt atbilstošu tirgus definīciju. Pārklāšanās terapeitiskā izmantošanā ne vienmēr norāda uz tendenci, ka produkti ir ekonomiski aizstājami. EK ir atzinusi, ka zāles atšķiras ne tikai pēc to aktīvās sastāvdaļas, bet arī pēc to devas, zāļu formas un lietošanas veida, kas var ierobežot to aizstājamību11. 66 KP, izvērtējot Lietā esošo informāciju, konstatē, ka AB CITY grupā esošie uzņēmumi un Olainfarm ražo zāles, kas neietilpst vienā ATĶ medikamentu sistēmas grupas trešajā līmenī. Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas tikai C01E grupas medikamentu ražošanā, kas ir iedalīti kā "citi sirds līdzekļi". 67 Izvērtējot EK praksi un Lietā esošo informāciju, ka bez C01E grupā esošajiem medikamentiem (zālēm) apvienošanās dalībnieki neražo citus medikamentus (zāles), kas būtu uzskatāmas par savstarpēji aizvietojamām (t.i., ražotie medikamenti (zāles) neietilpst vienā ATĶ klasifikācijas kodu 3 līmenī), un Zāļu valsts aģentūras (turpmāk - ZVA) zāļu reģistrā12 pieejamo informāciju, ka C01E grupā Latvijā ir reģistrēti vairāki konkurējoši medikamenti, KP secina, ka nav pamata konkrētās preces tirgus Lietas ietvaros noteikt šaurāk kā medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus. 68 Attiecībā uz konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežu EK savā praksē ir konsekventi norādījusi, ka medikamentu (zāļu) ražošanas ģeogrāfiskais tirgus ir nacionāls.13 Šāds apsvērums izriet no tā, ka katrā valstī ir savs normatīvais regulējums, kas nosaka zāļu ražotāju darbību un zāļu kompensācijas mehānismus, līdz ar to konkurence starp zāļu ražotājiem galvenokārt notiek valstiskā līmenī. 69 Ievērojot iepriekš minēto, konkrētās apvienošanās ietvaros ietekmētais tirgus nosakāms medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus Latvijas teritorijā. 4. Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus 70 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās dalībnieka (ieguvēja) AB CITY saistītā sabiedrība AS "RECIPE PLUS" un Olainfarm nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību visā Latvijas teritorijā, darbojoties kā zāļu lieltirgotavas.14 71 Ziņojumā sniegta informācija, ka ar AB CITY saistītā sabiedrība AS "SENTOR FARM APTIEKAS" (turpmāk - SFA) arī ir ieguvusi speciālo atļauju (licenci) zāļu lieltirgotavas (zāļu izplatīšanai vairumtirdzniecībā) darbībai, taču SFA pamatdarbība ir farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecība aptiekās15. 72 KP lēmumā16 ir konstatējusi, ka farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus var tikt segmentēts atsevišķos segmentos, t.i., pārdošana vispārējā tipa aptiekām, zāļu realizācija ārstniecības iestādēm. Minēto segmentācijas iespējamību nosaka tas, ka katrā no minētajiem segmentiem ir atšķirīgi piegādes noteikumi. 73 Līdzīgi konkrēto preces tirgu savos lēmumos ir definējusi EK, konstatējot, ka farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgu var segmentēt, pamatojoties uz 1) zāļu vairumtirgotāju kategorijām ("full line"17 un "short line"18 vairumtirgotāji, jo var atšķirties piedāvātais preču klāsts, cena un piegāžu skaits), 2) klientu kategorijām (aptiekas, slimnīcās u.c.) un 3) piedāvāto produktu kategorijām (recepšu vai bezrecepšu zāles, oriģinālpreparāti vai ģenēriskās zāles)19. 74 KP konstatē, ka apvienošanās dalībnieku uzņēmumi, kas darbojas farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgū, apkalpo Latvijā esošās aptiekas, t.sk. primāri apkalpo apvienošanās dalībnieku grupā ietilpstošās aptiekas, turklāt apvienošanās dalībnieku produktu kategorijas, kuras tie pārdod, ir plašas un tajās ietilpst gan recepšu, gan bezrecepšu zāles. 75 Papildus normatīvais regulējums20 zāļu vairumtirgotājiem uzliek pienākumu nodrošināt pienācīgu un nepārtrauktu zāļu piegādi aptiekām, kuras saņēmušas speciālu atļauju (licenci) aptiekas atvēršanai (darbībai), un personām, kurām ir atļauts piegādāt zāles, lai nodrošinātu pacientu vajadzības, kā arī, izpildot sabiedriskā pakalpojuma saistības, pastāvīgi jāgarantē pietiekama zāļu klāsta pieejamība un jebkura pasūtītā zāļu daudzuma piegāde atbilstoši pieprasījumam īsā laikposmā. 76 Līdz ar to nav nepieciešams ietekmēto konkrēto tirgu dalīt sīkāk un tas ir nosakāms kā farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus. 77 EK savā praksē ir konstatējusi, ka farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus ir reģionāls vai nacionāls, ņemot vērā konkrētā tirgus pieprasījuma pusi21. 78 Ņemot vērā nelielo Latvijas teritoriju, spēkā esošo regulējumu, tai skaitā zāļu vairumtirgotāju pienākumu nodrošināt zāļu piegādi visā Latvijas teritorijā esošajām aptiekām, KP secina, ka ģeogrāfiskais tirgus definējams kā Latvijas teritorija. 79 Ņemot vērā iepriekš minēto, šīs apvienošanās ietvaros ietekmētais tirgus nosakāms kā farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā. 5. Veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus 80 Ziņojumā kā ietekmētais tirgus ir norādīts veselības aprūpes pakalpojumu tirgus (primārā un sekundārā veselības aprūpe)22. 81 Ziņojumā minēts, ka ietekmētajā tirgū darbojas AB CITY saistītā sabiedrība AS "Veselības centru apvienība" un tās meitas sabiedrības SIA "KLĪNIKA EGV", SIA "Dzelzceļa veselības centrs", SIA "RĪGAS ZOBĀRSTNIECĪBA" (sniedz tikai zobārstniecības pakalpojumus), SIA "Talsu veselības centrs", AS "APRŪPES BIROJS" un Olainfarm sabiedrības SIA "Klīnika DiaMed", kas savu darbību veic Rīgā un SIA "OlainMed", kas savu darbību veic Olainē. 82 KP praksē23 ir konstatēts, ka veselības aprūpes pakalpojumu tirgus ietver plašu pakalpojumu spektru un to iedala, t. sk., primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumos. 83 Primārā veselības aprūpe ir ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē (valsts un pašvaldības medicīnas iestādes (slimnīcas, poliklīnikas) un privātās medicīnas iestādes) vai tās dzīves vietā sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji. Tas ir pirmais saskarsmes posms starp pacientu un primārās aprūpes pakalpojumu sniedzēju (ģimenes ārsti, ārstu palīgi, māsas, vecmātes, zobārsti, higiēnisti), kas risina iedzīvotāju veselības problēmas, lietojot vienkāršas un izmaksu ziņā efektīvas medicīnas tehnoloģijas. 84 Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona. Sekundārās veselības aprūpes pakalpojumi ietver arī laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus, tos sniedz ambulatori. 85 Veselības aprūpes (ārstēšana, neiekļaujot laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus) pakalpojumu tirgus ir saistīts ar laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgu, jo veselības aprūpes (gan primārā, gan sekundārā, gan terciārā veselības aprūpe ambulatori un/vai stacionāri) pakalpojumu ietvaros tiek izmantoti laboratorisko izmeklējumu pakalpojumi. 86 No pieprasījuma puses dažāda veida veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir nepieciešami dažāda veida laboratorisko izmeklējumu pakalpojumi, līdz ar to pastāv iespēja, kā konkrētās preces tirgus definēt šaurāk atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu veidu vai jau konkrētu pakalpojumu ietvaros. Tomēr no piedāvājuma puses veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji parasti nodrošina vairāku pakalpojumu kopumu, t.i., piedāvā dažādus ārstēšanas pakalpojumus vienuviet un, ja rodas pieprasījums, spēj piedāvāt jaunus dažāda veida veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumus vietā, kur jau darbojas attiecīgā veselības aprūpes iestāde. 87 Tāpat veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams nošķirt arī pēc to apmaksas veida - maksas pakalpojumi un valsts apmaksātie pakalpojumi -, kur pacients piedalās ar pacienta iemaksu. Pacienta iemaksas apmēru valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai nosaka valsts, un tā ir vienāda visās Latvijas ambulatorajās ārstniecības iestādēs. Vienlaikus konstatējams, ka lielākoties veselības aprūpes centri nodrošina gan valsts finansētos, gan maksas veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumus. 88 Ņemot vērā Ziņojumā sniegto informāciju, Lietas ietvaros konkrētās preces tirgus nosakāms kā veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus, un nav nepieciešams sašaurināt konkrētās preces tirgu līdz atsevišķiem veselības aprūpes pakalpojumiem vai nodalot tos pēc apmaksas veida, jo šaurāks konkrētās preces tirgus dalījums neietekmē tirgus koncentrācijas izvērtējumu Lietas ietvaros. 89 Ziņojumā sniegta informācija24, ka Olainfarm grupā esošais uzņēmums SIA "Klīnika DiaMed" savu darbību veic Rīgā, bet SIA "OlainMed", kas ir vienīgais veselības centrs Olainē, veic savu darbību Olaines novadā, kas veselības aprūpes finansējuma plānošanā ietilpst Rīgas reģionā. Tādējādi ir pamatoti konkrēto ģeogrāfisko tirgu definēt kā Rīgas reģionu, un šāda ģeogrāfiskā tirgus definēšana ļauj objektīvi novērtēt apvienošanās dalībnieku apgrozījumu un tirgus daļas veselības aprūpes pakalpojumu tirgū Rīgas reģionā, jo Nacionālais veselības dienests (turpmāk - NVD) apkopo datus sadalījumā pa reģioniem, kā arī apvienošanās dalībnieki NVD administrēto finansējumu iegūst atsevišķi katrā reģionā. 90 EK definējusi, ka konkrēto ģeogrāfisko tirgu nosaka, galvenokārt pamatojoties uz patērētāju viedokli par dažādos reģionos pārdoto preču savstarpējo aizstājamību. Ja patērētāji uzskata, ka vienā reģionā pārdodamā prece aizstāj citā reģionā pārdodamo preci, šie abi reģioni ir konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. Nosakot minēto tirgu, būtiski ir arī citi faktori, tajā skaitā pieprasījuma īpatnības (patērētāju izvēles reģionālās atšķirības, kultūra, valoda un dzīves stils) un šķēršļi, kas ierobežo patērētāju iespējas iegādāties preces (ekonomiskie, tehnoloģiskie, administratīvie un citi šķēršļi)25. 91 KP praksē26 ir konstatēts, ka pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem veidojas visā Latvijas teritorijā, un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji attiecīgi šos pakalpojumus nodrošina dažādās vietās visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus, ņemot vērā Lietā iegūto informāciju, konstatējams, ka teritorija, kurā pārklājas apvienošanās dalībnieku darbība, ir Rīgas reģions, kas ir atbilstošs NVD veselības aprūpes finansējuma sadalījumam27. 92 Tāpat KP konstatē, ka Rīgā ir plaša pakalpojumu sniedzēju izvēle, kuri sniedz plašu pakalpojumu spektru, un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir daudz plašāka nekā citās apdzīvotās vietās Latvijā. Lai arī pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem veidojas visā Latvijas teritorijā, KP ieskatā, Olaines novada iedzīvotāji, visticamāk, saņem veselības aprūpes pakalpojumus Olaines novadā vai Rīgā, līdz ar to apvienošanās rezultātā ietekmētais veselības aprūpes (ārstēšanas) ģeogrāfiskais tirgus nosakāms kā Rīgas reģions. 93 Šīs apvienošanās ietvaros ietekmētais tirgus nosakāms kā veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgus Rīgas reģionā. 6. Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus 94 Ziņojumā kā atsevišķs ietekmētais tirgus izdalīts laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus Rīgas reģionā28. 95 Ziņojumā sniegta informācija, ka AB CITY saistītā sabiedrība SIA "CENTRĀLĀ LABORATORIJA" sniedz laboratorisko, histoloģisko izmeklējumu un analīžu materiālu pieņemšanas un analīzes pakalpojumus, bet mērķsabiedrības meitas uzņēmums SIA "OlainMed" pieņem materiālu analīžu veikšanai un pati izmeklējumus neveic.29 96 KP savā praksē30 ir konstatējusi, ka laboratorisko izmeklējumu pakalpojumi nav aizvietojami ar citiem veselības aprūpes pakalpojumiem, līdz ar to ir pamats nodalīt laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgu kā atsevišķu konkrētās preces tirgu. 97 Laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu spektrs ir plašs, dažādi laboratorisko izmeklējumu pakalpojumi būtiski atšķiras un var būt neaizstājami gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Laboratoriskos izmeklējumus izmanto slimību diagnostikai un veselības stāvokļa novērtēšanai, un ārstniecībā laboratorijas veic ķīmiskus, hematoloģiskus, imūnhematoloģiskus, imunoloģiskus, koaguloģiskus, klīniskus, citoloģiskus, mikrobioloģiskus, molekulāri bioloģiskus izmeklējumus. Līdz ar to laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus varētu tikt definēts šaurāk, kā konkrētās preces tirgu nosakot katru laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veidu. 98 Tomēr, ņemot vērā Ziņojumā iekļauto informāciju, ka SIA "OlainMed" pieņem tikai materiālu analīžu veikšanai, bet izmeklējumus neveic31, KP ieskatā, apvienošanās dalībnieki nav uzskatāmi par konkurentiem laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgū kopumā, to darbība pārklājas tikai materiāla analīžu veikšanai pieņemšanā. Tāpat nav nepieciešams sašaurināt konkrēti tirgus definīciju līdz laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veidam, jo laboratorisko izmeklējumu tirgū darbojas konkurenti, kas arī piedāvā plašu izmeklējumu pakalpojumu klāstu. 99 KP praksē32 arī konstatēts, ka tirgus dalībnieki, kas sniedz šos pakalpojumus, spēj nodrošināt plašu laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu klāstu, un ietekmes uz laboratorisko pakalpojumu tirgus izvērtēšanai nav nepieciešams sašaurināt konkrētās preces tirgu līdz konkrētam laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veidam. (*). Līdz ar to apvienošanās lietas ietvaros nav nepieciešams laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus iedalīt sīkāk un vērtēt katru pakalpojumu vai pakalpojumu grupu atsevišķi. 100 KP praksē33 ir konstatēts, ka neatkarīgās laboratorijas un lielākās ārstniecības iestādes, kas piedāvā laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu citām ārstniecības iestādēm, konkurē visā Latvijas teritorijā. Papildus tika konstatēts, ka spēcīgākā konkurence veidojas Rīgā un tās apkārtnē, savukārt, citos reģionos tā nav tik spēcīga, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc laboratorisko izmeklējumu pakalpojumiem citos reģionos ir ievērojami mazāks. 101 Saskaņā ar Ziņojumā34 sniegto informāciju Olainē nav neviens cits materiāla analīžu pieņemšanas punkts vai laboratorijas, kas var sniegt līdzīgus pakalpojumus, kurus sniedz apvienošanās dalībnieki. Tuvākās vietas, kurās darbojas konkurenti, ir Ķekava, Rīga, Iecava un Jelgava. 102 Ziņojumā35 ir norādīts, ka saskaņā ar NVD mājaslapā publicēto informāciju valsts finansējums tiek piešķirts sadalījumā pa teritoriālajām nodaļām (Rīgas, Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes), savukārt abu apvienošanās dalībnieku saistīto sabiedrību darbība pārklājas tikai Rīgas reģionā (un iegūstamā sabiedrība darbojas tikai Olainē, kas pieder pie Rīgas reģiona), un šīs apvienošanās ietvaros kā ietekmētais tirgus nosakāms laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus Rīgas reģionā. Piebilstams, ka arī no pieprasījuma puses patērētāji, visdrīzāk, izmantos tuvāko laboratorijas punktu, kas atrodas Rīgā vai Olainē. 103 Ievērojot minēto, šīs apvienošanās ietvaros ietekmētais tirgus nosakāms kā laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgus Rīgas reģionā. 7. Uztura bagātinātāju ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā 104 Ziņojumā36 kā viens no ietekmētajiem tirgiem norādīts uztura bagātinātāju tirgus Latvijas teritorijā. 105 Saskaņā ar Ziņojumā37 sniegto informāciju AB CITY uzņēmumi veic šādas darbības uzturu bagātinātāju tirgū: ‒ AS "RĪGAS FARMACEITISKĀ FABRIKA" (turpmāk - RFF) ražo uztura bagātinātājus; ‒ SIA "JONNEX-FARMA" ir reģistrēts kā uztura bagātinātāju ražotājs, bet pasūta uztura bagātinātāju ražošanu citiem ražošanas uzņēmumiem un vairumtirdzniecības līmenī pārdod uztura bagātinātājus AS "RECIPE PLUS"; ‒ AS "RECIPE PLUS" ir uztura bagātinātāju vairumtirgotājs; ‒ AS "SENTOR FARM APTIEKAS" ir uztura bagātinātāju mazumtirgotājs. 106 Saskaņā ar Ziņojumā38 sniegto informāciju Olainfarm uzņēmumi veic šādas darbības uzturu bagātinātāju tirgū: ‒ Olainfarm ražo uztura bagātinātājus un ir to vairumtirgotājs; ‒ SIA "SILVANOLS" (turpmāk - Silvanols) ražo uztura bagātinātājus, ir to vairumtirgotājs un mazumtirgotājs; ‒ SIA "LATVIJAS APTIEKA" ir reģistrēta kā uztura bagātinātāju ražotājs, bet pasūta uztura bagātinātāju ražošanu citiem ražošanas uzņēmumiem un ir uztura bagātinātāju mazumtirgotājs. 107 Izvērtējot Lietā esošo informāciju, KP konstatē, ka apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas uztura bagātinātāju ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. 108 Latvijas teritorijā ir pieejami dažādu ražotāju un dažādu veidu uztura bagātinātāji. Uztura bagātinātāji Latvijā tiek gan ražoti, gan importēti, gan arī eksportēti. 109 Latvijas teritorijā atļauts tirgot uztura bagātinātājus, ja tie ir paziņoti Pārtikas un veterinārajam dienestam (turpmāk - PVD) un iekļauti uztura bagātinātāju reģistrā (pieejams PVD mājaslapas sadaļā "Reģistri").39 Ja konkrēts uztura bagātinātājs vairs netiek tirgots, atbilstoši Ministru kabineta 01.12.2015. noteikumu Nr. 685 "Prasības uztura bagātinātājiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 685) 20. punktā noteiktajam, atbildīgajam uzņēmumam par to ir jāpaziņo PVD, uz kā pamata dienests izslēdz to no reģistra. Dažādas prasības uztura bagātinātājiem noteiktas Noteikumos Nr. 685. 110 Uztura bagātinātāji uzskatāmi par pārtikas produktiem, un PVD to reģistrāciju veic, pildot pārtikas produktu uzraudzības funkciju. Arī uzņēmums, kurš piedalās uztura bagātinātāju izplatīšanā, uzskatāms par iesaistīto pārtikas apritē, tāpēc tam ir jābūt reģistrētam un atzītam par pārtikas aprites uzņēmumu. 111 Ziņojumā40 norādīts, ka uztura bagātinātāji bieži tiek jaukti ar medikamentiem fasējuma līdzības dēļ, kā arī tie, tāpat kā bezrecepšu zāles, ir nopērkami aptiekās. Uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā un reklāmā nedrīkst norādīt, ka uztura bagātinātājs novērš, ārstē vai izārstē slimības. Savukārt obligāta norāde ir, ka "Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu".41 112 Ziņojumā42 norādīts, ka nav pamata atsevišķi izdalīt trīs ietekmētos tirgus - uztura bagātinātāju ražošanu, uztura bagātinātāju vairumtirdzniecību un uztura bagātinātāju mazumtirdzniecību, jo ražošana pati par sevi nevar būt atsevišķs ietekmētais tirgus ar izdalāmu apgrozījumu tāpēc, ka ražošana pati par sevi neveido apgrozījumu. Savukārt uztura bagātinātāju realizācija mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības līmenī ir divi to izplatīšanas kanāli, un ražotājs ir tas, kurš izvēlas, kā uztura bagātinātāju izplatīt, savukārt klientu pieprasījums nosaka to, kādus uztura bagātinātājus savā sortimentā iekļaus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi. 113 EK savā praksē43, vērtējot apvienošanās ietekmi, kura skāra multivitamīnu saturošus produktus, konstatēja, ka uzturu bagātinātāji var atšķirties pēc to formas un lietošanas veida un ir iespējams tos dalīt arī sīkāk, izmantojot, piemēram, ATĶ klasifikatoru, ko uztur Eiropas Farmācijas mārketinga pētījumu asociācija (European Pharmaceutical Marketing Research Association), "Midas" starpkontinentālās medicīnas statistikas datu bāzi u.c. EK lēmumā44 netika atsevišķi vērtēta produktu ražošanu un vairumtirdzniecība, bet tika vērtēts ietekmēto uztura bagātinātāju tirgus kopumā. Konkrētā tirgus definīcija tika atstāta atvērta, jo tika konstatēts, ka neatkarīgi no tirgus definīcijas, visticamāk, neradīsies konkurences ierobežojumi. 114 Izvērtējot apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju par apvienošanās dalībnieku uzņēmumu darbību, kā arī iepriekš minēto, KP secina, ka Lietā izdalāmi 2 atsevišķi konkrētās preces tirgi: ‒ uztura bagātinātāju ražošana un vairumtirdzniecība; ‒ uztura bagātinātāju mazumtirdzniecība. 115 AB CITY norāda, ka apvienošanās dalībnieku tirgus daļas ir nelielas, tādēļ apvienošanās rezultātā ietekmētais tirgus definējams kā Latvijas teritorija. KP paskaidro, ka, definējot konkrēto tirgu, izšķirošais nav apvienošanās dalībnieku tirgus daļu lielums. Vienlaikus KP secina, ka Lietas ietvaros nav nepieciešams veikt konkrētās preces tirgu novērtējumu šaurāk ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī, ņemot vērā, ka uztura bagātinātāji Latvijā uzskatāmi par pārtikas produktiem un apvienošanās dalībniekiem nav pieejami produkti, kas uzskatāmi par unikāliem vai neaizvietojamiem. 116 Vienlaikus, arī vērtējot uztura bagātinātāju izplatīšanu ražošanas un vairumtirdzniecības līmenī un mazumtirdzniecībā, konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas būtu vērtējamas abos gadījumos kā nacionālas. Šāds apsvērums izriet no tā, ka katrā valstī ir savs normatīvais regulējums uztura bagātinātāju reģistrēšanai un izplatīšanai, un Latvijā drīkst izplatīt tikai PVD uzturu bagātinātāju reģistrā iekļautus produktus, līdz ar to konkurence starp uztura bagātinātāju ražotājiem un tirgotājiem galvenokārt notiek valstiskā līmenī. 117 Ievērojot iepriekš minēto, apvienošanās Lietas ietvaros ietekmētais tirgus nosakāms kā uztura bagātinātāju ražošanas un vairumtirdzniecības Latvijā un uztura bagātinātāju mazumtirdzniecības tirgus Latvijā. 8. Kosmētikas līdzekļu ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā 118 Ziņojumā45 kā viens no ietekmētajiem tirgiem norādīts kosmētikas līdzekļu tirgus Latvijas teritorijā. 119 Saskaņā ar Ziņojumā46 sniegto informāciju AB CITY uzņēmumi veic šādas darbības kosmētikas līdzekļu tirgū: ‒ RFF ražo kosmētikas līdzekļu un ir to vairumtirgotājs; ‒ SIA "JONNEX-FARMA" pasūta kosmētikas līdzekļu ražošanu citiem ražošanas uzņēmumiem un mazumtirdzniecības līmenī pārdod kosmētikas līdzekļus AS "SENTOR FARM APTIEKAS" aptiekās; ‒ AS "RECIPE PLUS" ir kosmētikas līdzekļu vairumtirgotājs; ‒ AS "SENTOR FARM APTIEKAS" ir kosmētikas līdzekļu mazumtirgotājs. 120 Saskaņā ar Ziņojumā47 sniegto informāciju Olainfarm uzņēmumi veic šādas darbības kosmētikas līdzekļu tirgū: ‒ Olainfarm ražo kosmētikas līdzekļus un ir to vairumtirgotājs; ‒ Silvanols ražo kosmētikas līdzekļus, ir to vairumtirgotājs un mazumtirgotājs; ‒ SIA "LATVIJAS APTIEKA" ir kosmētikas līdzekļu mazumtirgotājs; ‒ SIA "Global Lux" ir kosmētikas līdzekļu vairumtirgotājs un mazumtirgotājs; ‒ SIA "Kiwi Cosmetics" ražo kosmētikas līdzekļus (2021. gadā uzsākts likvidācijas process). 121 Izvērtējot Lietā esošo informāciju, KP konstatē, ka apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas kosmētikas līdzekļu ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. 122 AB CITY norāda48, ka Latvijā ir pieejami dažādu ražotāju un dažādu veidu un iedarbības kosmētikas līdzekļi. Kosmētikas līdzekļu cenu līmenis ir ļoti atšķirīgs, produkti atšķiras gan pēc lietojuma mērķa, gan pēc sastāva. Vienlaikus neviens no apvienošanās dalībnieku ražotajiem vai realizētajiem kosmētikas līdzekļiem nav unikāls. 123 Ziņojumā49 norādīts, ka kosmētikas līdzekļu ražošana neveido uzņēmuma apgrozījumu, bet apgrozījums veidojas, kad saražotās preces tiek realizētas klientiem uzreiz mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības līmenī. Kosmētikas līdzekļu ražošana un izplatīšana veido 1 % no visa apvienošanās dalībnieku neto apgrozījuma, un lielāko daļu apgrozījuma veido mazumtirdzniecība aptiekās50. 124 EK praksē konstatēts51, ka kosmētikas līdzekļus var dalīt atsevišķos konkrētās preces tirgos, kā 1) matu kopšanas līdzekļu tirgus, 2) krāsu kosmētikas tirgus, 3) ķermeņa kopšanas līdzekļu tirgus, (4) roku kopšanas līdzekļu tirgus, 5) vannas un dušas produktu tirgus 5) vīriešu kopšanas līdzekļu tirgus. Katru no ietekmētajiem tirgiem var dalīt arī sīkāk, piemēram, matu kopšanas līdzekļus var dalīt sīkākās produktu grupās: šampūni, kondicionieri, matu veidošanas līdzekļi u.c. Papildus EK praksē52, bez iepriekš aprakstītā iedalījuma, ir izdalījusi tādus ietekmētos konkrētās preces tirgus kā sejas kopšanas līdzekļu, ziepju, saules kopšanas līdzekļu, dezodorantu un smaržu tirgus. 125 EK praksē53 tika izvērtēta arī iespēja konkrētās preces tirgu iedalīt atbilstoši tirdzniecības kanāliem, t.i., tirdzniecība veikalos, tirdzniecība internetā vai tiešā pārdošana. Taču EK konstatējusi arī, ka konkrētās preces tirgus dalīšana pa tirdzniecības kanāliem var arī nebūt nepieciešama, īpaši ņemot vērā, ka lielākā daļa konkurentu minētajos tirgos savu produkciju piedāvā tiešsaistē. 126 KP, izvērtējot Lietā esošo informāciju, tajā skaitā sniegto informāciju par apvienošanās dalībnieku pieprasījuma piedāvājuma struktūru, saņemto informāciju par apvienošanās dalībnieku izplatītajiem un ražotajiem produktiem, to izplatīšanas kanāliem, secina, ka Lietā izdalāmi 2 atsevišķi konkrētās preces tirgi: ‒ kosmētikas līdzekļu ražošana un vairumtirdzniecība; ‒ kosmētikas līdzekļu mazumtirdzniecība. 127 Lietas ietvaros nav nepieciešams noteikt šaurāku konkrētas preces tirgu kā kosmētikas līdzekļu ražošana un vairumtirdzniecība un kosmētikas līdzekļu mazumtirdzniecība, jo nerodas bažas par konkurences ierobežojumiem, segmentējot tirgu atsevišķās preču grupās. 128 Ģeogrāfiskais tirgus, vērtējot kosmētikas līdzekļu ražošanu un vairumtirdzniecību un kosmētikas līdzekļu mazumtirdzniecību (kosmētikas līdzekļu tirgus), būtu vērtējams kā Latvijas teritorija. Šādu apsvērumu pamato Latvijas nelielā teritorija, vienādie pieprasījuma un piedāvājuma apstākļi visā Latvijas teritorijā kopumā, t. i., visā valsts teritorijā ir vienādi tirgus darbības priekšnosacījumi (tostarp normatīvais regulējums), un komersantu iespējas sniegt savus pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. 129 Ievērojot iepriekš minēto, apvienošanās Lietas ietvaros konkrētais tirgus nosakāms kā kosmētikas līdzekļu ražošana un vairumtirdzniecība Latvijā un kosmētikas līdzekļu mazumtirdzniecība Latvijā, jo nerodas bažas par konkurences ierobežojumiem, segmentējot tirgu atsevišķās preču grupās. VI Apvienošanās ietekmes izvērtējums 9. Vispārīgie apsvērumi 130 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanas risks vai arī būtisks konkurences samazinājums jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā.54 131 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem secinājumiem, to vispārējs apkopojums ir atrodams EK pamatnostādnēs, atbilstoši kurām var vadīties, aprakstot apvienošanās sekas uz konkurenci55. Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem, analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram, šķēršļi ienākšanai tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko piedāvā puses.56 Ņemot vērā, ka Lietā konstatējama gan horizontāla, gan arī nehorizontāla apvienošanās, ņemot vērā apvienošanās ietekmi uz vertikāli saistīto tirgu, apvienošanās ietekmes novērtējumā ņemami vērā apsvērumi, kas attiecas uz abiem minētajiem apvienošanās veidiem. 132 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošo stāvokli: (i) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme); (ii) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei.57 133 Ir jāņem vērā ikviens būtisks šķērslis, ko koncentrācija varētu radīt efektīvai konkurencei. Dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās ir galvenais šāda konkurences traucējuma veids.58 KP skaidro, ka tas, ka apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās viena uzņēmuma dominējošais stāvoklis, ir visbiežākais cēlonis konstatējumam, ka koncentrācija varētu izraisīt ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu. Turklāt dominējošā stāvokļa jēdzienu piemēro arī oligopoliskā vidē kolektīvā dominējošā stāvokļa gadījumos. Tāpēc ir paredzams, ka vairums gadījumu, kad koncentrāciju atzīs par nesaderīgu ar kopējo tirgu, arī turpmāk balstīsies uz dominējošā stāvokļa konstatāciju. Tāpēc šis jēdziens ir ļoti svarīgs kritērijs konkurencei nodarītā kaitējuma noteikšanai, kas piemērojams, nosakot, vai koncentrācija var ievērojami kavēt efektīvu konkurenci, un nosakot iejaukšanās varbūtību.59 134 Vistiešākā jebkuras horizontālās apvienošanās ietekme ir konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas apvienojas. Kā norādīts Horizontālo apvienošanos vadlīnijās (27. punkts) (turpmāk - Pamatnostādnes), jo lielāka tirgus dalībnieka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka tam ir spēja izmantot savu varu tirgū. Un jo lielāks tirgus daļas papildinājums, jo lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski palielinās tirgus varu, tai skaitā ietekmēs pakalpojumu cenu.60 135 Papildus apvienošanās dalībnieku starpā konstatējamas arī nehorizontālas attiecības. [..] Apvienošanās, kuras dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos, var būtiski kavēt efektīvu konkurenci, veidojot nekoordinētu ietekmi un koordinētu ietekmi.61 Pastāv divi galvenie veidi, kā nehorizontāla apvienošanās var būtiski kavēt efektīvu konkurenci: nekoordinēta ietekme un koordinēta ietekme.62 136 Nekoordinēta ietekme pamatā var rasties tādā gadījumā, ja nehorizontāla apvienošanās izraisa norobežošanu, kad apvienošanās rezultātā faktiskajiem vai potenciālajiem konkurentiem tiek apgrūtināta vai liegta pieeja piegādēm vai tirgiem, tādējādi samazinot uzņēmuma spēju un/vai stimulu konkurēt. Tādas norobežošanas rezultātā uzņēmumi, kas apvienojas, un, iespējams, arī daži to konkurenti var izdevīgi paaugstināt patērētājiem prasīto cenu. Koordinēta ietekme rodas tādā gadījumā, ja apvienošanās maina konkurences raksturu tā, ka uzņēmumi, kas iepriekš savu rīcību nesaskaņoja, tagad, visdrīzāk, saskaņos cenu paaugstināšanu vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei.63 137 Vērtējot konkurences ierobežošanas risku, nepieciešams noskaidrot, vai apvienošanās dalībniekiem faktiski būtu gan spēja, gan stimuls paaugstināt lejupejošā - mazumtirdzniecības tirgū esošo konkurentu izmaksas, un vai tam ir kaitīga ietekme uz konkurenci. Izpildoties šiem trim nosacījumiem, var tikt secināts, ka pieaugs risks pret konkurenci vērstiem ierobežojumiem64. 10. Medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus Latvijas teritorijā 10.1. Tirgus koncentrācija 138 Saskaņā ar ZVA Farmaceitiskās darbības uzņēmumu reģistrā (turpmāk - FDUR) pieejamajiem datiem Latvijā kopumā ir reģistrēti 29 zāļu ražošanas uzņēmumi, kuri ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) zāļu ražošanai vai importēšanai (turpmāk - licence zāļu ražošanai)65. Tomēr izsniegtās zāļu ražošanas licences neliecina par to, ka tirgū darbojas 29 konkurenti, kuri ražo medikamentus (zāles). Atbilstoši normatīvajiem aktiem66 licence zāļu ražošanai ir jāiegūst, arī ja uzņēmums veic zāļu daļējas ražošanas darbības (fasēšana, iepakošana un galaprodukta noformēšana). Līdz ar to KP pieļauj, ka tiešo konkurentu skaits varētu būt mazāks. 139 Apvienošanās dalībnieku uzņēmumi, kuriem ir izsniegta licence zāļu ražošanai, ir RFF, AS "RECIPE PLUS", Silvanols un Olainfarm. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju medikamentu (zāļu) ražošanu veic RFF, AS "RECIPE PLUS" un Silvanols. 140 Atbilstoši ZVA mājas lapā pieejamai informācija vietējo ražotāju kopējais zāļu apgrozījums, kas realizēts Latvijā 2021. gadā, bija 28,20 milj. euro, 2020. gadā bija 32,58 milj. euro, 2019. gadā bija 58,18 milj. euro. Vietējo ražotāju zāļu īpatsvars tirgū procentos attiecīgi bija 5 % no visām tirgū pārdotajām zālēm, kas liecina, ka vietējo ražotāju zāļu īpatsvars tirgū ir neliels un 95 % tirgus Latvijas teritorijā ir ārvalstu zāļu ražotāju zāles. 141 Vērtējot apvienošanās ietekmi medikamentu (zāļu) ražošanas tirgū, ir ņemams vērā, ka zāļu un farmaceitisko produktu ražošanas tirgus ir specifisks. Tāpat, lai arī tirgus ģeogrāfiskās robežas EK praksē tiek definētas kā lokālas, katras valsts specifiskā normatīvā regulējuma dēļ, kas regulē zāļu ražotāju darbību un zāļu izplatīšanu, Latvijas zāļu ražošanas tirgus novērtējumā ir iekļaujami apsvērumi par Latvijas tirgū reģistrētiem produktiem (zālēm), jo atbilstoši Farmācijas likuma 17. panta pirmajai daļai Latvijā atļauts izplatīt tikai Latvijas Republikā reģistrētās un Latvijas zāļu reģistrā iekļautās zāles, izņemot Farmācijas likumā norādītos izņēmuma gadījumos. Tas nozīmē, ka ZVA zāļu reģistrā iekļauto zāļu apliecības īpašnieki (ražotāji vai pārstāvji) ir izpildījuši Ministru kabineta 09.05.2006. noteikumu Nr. 376 "Zāļu reģistrēšanas kārtība" un citu normatīvo aktu prasības. Papildus Latvijā atbilstoši Ministru kabineta 26.06.2007. noteikumu Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 416) 11. punktam zāļu ražotāji, kas ieguvuši speciālo atļauju (licenci) zāļu ražošanai vai importēšanai drīkst izplatīt savas ražotās zāles vairumtirdzniecībā. Kā arī Noteikumu Nr. 416 izpratnē zāļu ražotāji ir arī zāļu vairumtirgotāji. 142 Līdzīgus secinājumus savā lēmumā67 izdarīja Bulgārija konkurences aizsardzības iestāde (Комисия за защита на конкуренцията), secinot, ka barjeras ienākšanai zāļu ražošanas tirgū ir vienādas visiem tirgus dalībniekiem gan vietējiem, gan ārvalstu ražotājiem un importētājiem. Papildus Bulgārijas konkurences aizsardzības padome lēmumā izmantoja ārvalstu ražotāju tirgus daļas, lai izvērtētu medikamentu (zāļu) ražošanas tirgus koncentrāciju68. 143 Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz medikamentu (zāļu) ražošanas tirgu Latvijā, KP izmanto pieejamos datus par Latvijas zāļu ražotāju apgrozījumu, izplatot medikamentus (zāļu) ražošanas tirgū Latvijā, kā arī ņem vērā, ka Latvijā ražoto medikamentu īpatsvars attiecībā pret pieejamajiem medikamentiem Latvijas tirgū ir 5 %. 144 ZVA mājas lapā ir pieejama informācija, ka 2021. gadā Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas (medikamenti un citas preces) realizācijas apgrozījums bija 321,4 milj. euro (bez PVN), kas ir par 43 % vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu69. 145 Latvijā realizēto medikamentu apjoms 2021. gadā ir samazinājies par 13 % un ir 28,2 milj. euro (bez PVN). Salīdzinot ar 2020. gadu, samazinājums medikamentu apgrozījumā vērojams visām patērētāju grupām, t.i. gan zāļu lieltirgotavām - 2 %, gan citiem ražotājiem - 27 %, gan pārējiem (ārstniecības iestādēm, aptiekām, citiem) - 69 %.70 146 2021. gadā līdera pozīciju pēc pārdoto medikamentu apgrozījuma Latvijā ieņēmusi AS "KALCEKS", nākamie ir AS "Grindeks" un Olainfarm. KP norāda, ka AS "Grindeks" un AS "KALCEKS" ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku medikamentu (zāļu) ražošanas tirgū, jo ir strukturāli saistīti (AS "Grindeks" ir mātes uzņēmums AS "KALCEKS"). 147 2021. gadā pirmo vietu starp zāļu ražotājiem pēc kopējā preču realizācijas apjoma nemainīgi ieņem AS "Grindeks", kam salīdzinājumā ar 2020. gadu kopējais preču realizācijas apjoms ir palielinājies par 48 %. Otro vietu ieņem AS "KALCEKS", trešais Olainfarm71. 148 2020. gadā pirmo vietu starp zāļu ražotājiem pēc kopējā preču realizācijas apjoma ieņēma AS "Grindeks", kaut gan salīdzinājumā ar 2019. gadu kopējais preču realizācijas apjoms bija samazinājies par 15 %. Otro vietu ieņēma Olainfarm, aiz sevis atstājot AS "KALCEKS". 149 AS "Grindeks" 2020. gadā saglabāja līdera pozīciju pēc pārdoto medikamentu apgrozījuma Latvijā, atstājot aiz sevis Olainfarm, abiem ražotājiem realizācijas apjoms samazinājās. Trešo vietu ieņēma AS "KALCEKS", kas savu realizācijas apjomu bija palielinājis par 126 %.72 150 Ziņojumā ir sniegta informācija par apvienošanās dalībnieku iespējamajām tirgus daļām pēc apgrozījuma 2018. -2020. gadā, kas ir apkopota Tabulā Nr. 1. Tabula Nr. 1 Apgrozījums (euro) un tirgus daļas Nosaukums 2018 Tirgus daļa % 2019 Tirgus daļa % 2020 Tirgus daļa % RFF (*) [1-10] (*) [1-10] (*) [1-10] Olainfarm (*) [30-40] (*) [30-40] (*) [30-40] Silvanols (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] Avots: AB CITY iesniegtie dati 151 Lai iegūtu informāciju med …