← Latvija

Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves n

Īsumā

Šis dokuments nosaka Talsu novada pašvaldības teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kas ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām.

Ko tas regulē

Kam tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 14 Talsos 2022. gada 28. aprīlī Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem Apstiprināti ar Talsu novada domes 14.05.2015. lēmumu Nr.232 "Par Talsu novada teritorijas plānojuma apstiprināšanu" (prot. Nr. 12, 12. p.) Apstiprināti ar Talsu novada domes 28.04.2022. lēmumu Nr. 178 "Par Talsu novada (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu apstiprināšanu" (prot. Nr. 10, 34. p.) Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 41. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu 1. Saistošie noteikumi nosaka Talsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā ietilpstošo teritoriālo iedalījumu vienību – Talsu, Valdemārpils, Stendes, Sabiles pilsētu un Abavas, Ārlavas, Balgales, Īves, Ģibuļu, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Vandzenes, Valdgales un Virbu pagastu teritoriju funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas, kuru noteikšana ir pašvaldības kompetencē, un prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, atbilstoši Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grozījumu 3.1 redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskajai daļai (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23604). 2 2. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2020. gada 16. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 5 "Lokālplānojums Vandzenes pagastā, Talsu novadā, nekustamā īpašuma "Krokusiņi" ar kadastra Nr.8894 010 0487 zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8894 010 0479". (Latvijas Vēstnesis, 2020. gada 30. aprīlis Nr. 84, oficiālās publikācijas Nr. 2020/84.TP1). 3 3. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 14 "Par detālplānojuma zemes vienībām Ģibuļu pagasta "Teikas" (kadastra Nr. 8854 013 0035), "Baravikas" (kadastra Nr. 8854 013 0104), "Kartupeļi" (kadastra Nr. 8854 013 0084), "Lāčpurni" (kadastra Nr. 8854 013 0036), "Lēpes" (kadastra Nr. 8854 013 0089), "Miedziņi" (kadastra Nr. 8854 013 0034), "Piekūni" (kadastra Nr. 8854 013 0107), "Runcīši" (kadastra Nr. 8854 013 0106), "Stigas" (kadastra Nr. 8854 013 0102), "Zintis" (kadastra Nr. 8854 013 0103), "Zīdastes" (kadastra Nr. 8854 013 0105), "Zuši" (kadastra Nr. 8854 013 0081) grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 4 4. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 16 "Par detālplānojuma Ģibuļu pagasta nekustamajam īpašumam "Zvaguļi" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr.155). 5 5. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 18 "Par detālplānojuma zemes vienībai Ģibuļu pagasta "Krūkļi" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 6 6. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 19 "Par detālplānojuma zemes vienībai Ģibuļu pagasta "Bukrags" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 7 7. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 20 "Par detālplānojuma nekustamam īpašumam Ģibuļu pagasta "Mācību centrs "Mordanga"" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 8 8. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2010. gada 29. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 18 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamam īpašumam "Dzelmes" Ģibuļu pagastā, Talsu novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2010. gada 14. maijs Nr. 76). 9 9. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2011. gada 17. marta saistošos noteikumus Nr. 10 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamam īpašumam "Latviešlauki" Laucienes pagastā, Talsu novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2011. gada 31. marts Nr. 51). 10 10. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 23 "Par detālplānojumu nekustamajam īpašumam "Kursēji" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 11 11. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 27 "Par detālplānojuma nekustamajam īpašumam "Rozītes"-1 grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 12 12. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 31 "Par detālplānojuma nekustamajam īpašumam "Kokaudzētava Mazsili" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 13 13. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 32 "Par Talsu pilsētas K.Valdemāra ielas 44, 46, Stacijas ielas 3 un Jaunās ielas 21, 23 detālo plānojumu (kods 09-1)" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 14 14. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 33 "Par Talsu pilsētas Fabrikas ielas 7, Fabrikas ielas 5 un Fabrikas ielas 3 detālo plānojumu (kods 08-2)" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 15 15. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 36 "Par detālplānojumu Talsu pilsētas Dundagas ielā Nr. 13 un 11 (kods 09-4)" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 16 16. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 37 "Par detālplānojumu zemesgabalam Talsos, Raiņa ielā 12A (kods 09-5)" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 17 17. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 38 "Par detālplānojumu zemesgabalam Talsos, A.Lerha-Puškaiša ielā 6 (kods 09-6)" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr.155). 18 18. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 44 "Par detālplānojumu (kods 03-1) zemesgabalam A.Lerha-Puškaiša ielā 20 un 20A" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 19 19. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 46 "Par detālplānojumu zemesgabalam Talsos Rīgas ielā 8, Rīgas ielā 12 un Rīgas ielā 14" (Latvijas Vēstnesis, 2009. gada 30. septembris Nr. 155). 20 20. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2010. gada 29. jūlija saistošos noteikumus Nr. 34 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamajam īpašumam "Ozolāji", Dižliepu ciemā, Ārlavas pagastā, Talsu novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2010. gada 18. augusts Nr. 130). 21 21. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2011. gada 14. jūlija saistošos noteikumus Nr. 21 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamajam īpašumam Ezera ielā 11, Valdemārpilī, Talsu novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2011. gada 3. augusts Nr. 120). 22 Talsu novada domes priekšsēdētāja S. Pētersone Talsu novada domes 2022. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 14(Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21; 07.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 18) Talsu novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90009113532Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201pasts@talsi.lv http://www.talsunovads.lvTalsu novada (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grozījumiRedakcija 3.1.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs1. Noteikumu lietošana un definīcijas1.1. Noteikumu lietošana1.2. Definīcijas2. Prasības visas teritorijas izmantošanai2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.3. Jaunu zemes vienību veidošana2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībai2.5. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.1. Prasības transporta infrastruktūrai3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.3. Prasības apbūvei3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam3.5. Prasības vides risku samazināšanai4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.1. Savrupmāju apbūves teritorija4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.4. Publiskās apbūves teritorija4.5. Jauktas centra apbūves teritorija4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija4.7. Transporta infrastruktūras teritorija4.8. Tehniskās apbūves teritorija4.9. Dabas un apstādījumu teritorija4.10. Mežu teritorija4.11. Lauksaimniecības teritorija4.12. Ūdeņu teritorija5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.5. Ainaviski vērtīga teritorija5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.8. Degradēta teritorija6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība7. Citi nosacījumi/prasības7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas7.2. Kultūras pieminekļu un dabas teritoriju un pieminekļu aizsardzība7.3. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju aizsardzībai7.4. Prasības detālplānojumu izstrādeiPielikumi1.pielikums. Pašvaldības ceļi, to aizsargjoslas un sarkano līniju platumi2.pielikums. Raksturlielumi minimālo autonovietņu skaita noteikšanai3.pielikums. Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti4.pielikums. Virszemes ūdensobjekti un aizsargjoslas5.pielikums. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un aizsargjoslas (aizsardzības zonas)6.pielikums. Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas un to aizsargjoslas7.pielikums. Kapsētas un to aizsargjoslas8.pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises un to aizsargjoslas9.pielikums. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tai piegulošajā teritorijā esošās ielas, kurās saglabājams akmens bruģa segums10.pielikums. Fasāžu krāsas11.pielikums. Iekšlogs un ārlogs pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA1. Talsu novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Talsu novada Talsu, Sabiles, Stendes, Valdemārpils pilsētu un Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes, Virbu pagastu teritorijās un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, saimniecisko darbību, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu izstrādāšanu, zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju projektēšanu un būvniecību.2. Apbūves noteikumi lietojami kopā ar vispārīgajām prasībām teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kas noteikti Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk tekstā – Vispārīgie apbūves noteikumi).3. Apbūves noteikumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošām tiesību normām.1.2. DEFINĪCIJAS4. Apbūves noteikumos lietotie termini:4.1. eksterjera kopija – būvapjoms kopā ar ēkas fasādi jeb ēkas ārējais veidols;4.2. jumtu ainava – pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas viena no nozīmīgām kultūrvēsturiskām vērtībām. Ainavas kvalitāti raksturo jumtu formas un lietoto materiālu atbilstība ēkas arhitektūras stilam, vēsturiskam ēku būvniecības laikam, kolorīts un dažādu vizuāli uztveramu tehnisko iekārtu veids un daudzums uz ēku jumtiem;4.3. mezonīns – jumta izbūve, stāvs, kas atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu. Sastopams 19. gs. mazstāvu koka vai mūra apbūvē;4.4. kultūrvēsturiski vērtīga ēka – dažādas nozīmes vēsturiskās ēkas, kas saglabājušās atbilstoši būvperiodam un nosaka pilsēttelpas (dažādas nozīmes ielu un laukumu) raksturu;4.5. robdēlis – jumta apakšmalas aizsargdēļi ar ornamentāliem izzāģējumiem;4.6. skvērs – publiska ārtelpa, ko veido neliels laukums, ar vai bez apstādījumiem, kas paredzēts galvenokārt gājējiem un to īslaicīgai atpūtai un ko neizmanto brauktuvēm;4.7. vēsturisks – visas detaļas, logi, durvis, slēģi, kāpnes, skursteņi, dekori u.c., kas izveidotas vai uzstādītas laikā pēc ēkas celtniecības līdz 1940. gadam;4.8. vecpilsēta – valsts aizsardzības pilsētbūvniecības pieminekļi – Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7449), Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7450) un Valdemārpils vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7451);4.9. vēsturiska apbūve vai vēsturiskās pilsētvides apbūve – apbūve, kas veidojusies līdz 1940. gadam;4.10. vēsturiska ēka – ēka, kas celta līdz 1940. gadam, t.sk. kultūras pieminekļi, kā arī vēlāk celtas ēkas, ja tām noteikta īpaša mākslinieciska vai kultūrvēsturiska vērtība;4.11. vizuālās komunikācijas objekti – reklāmas, izkārtnes, norādes un citi vizuālās informācijas objekti (brīvi stāvošas reklāmas, piloni utt.), kas informē par iestādes nosaukumu, atrašanās vietu, darba laiku, aktuālās izpārdošanas utt.2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA5. Ja tas nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām, papildus Vispārīgajiem apbūves noteikumiem, visā teritorijā atļauta:5.1. palīgēku būvniecība zemes vienībā izvietoto ēku funkcionēšanas nodrošināšanai, kuru atļauts būvēt, nodot ekspluatācijā un izmantot paredzētajam zemes vienības izmantošanas veidam pirms galvenās ēkas nodošanas ekspluatācijā un atļauts paredzēt kā vienīgo zemes vienības izmantošanu;5.2. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21).2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA6. Aizliegta tāda zemes un ēku, būvju izmantošana, kas neatbilst spēkā esošu normatīvo aktu prasībām, tai skaitā prasību izpildei attiecībā uz vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī attiecībā uz apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai.7. Visā teritorijā aizliegts:7.1. ekspluatēt ēkas, kas atrodas avārijas stāvoklī;7.2. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;7.3. uzkrāt metāllūžņus, būvgružus un citus atkritumus vai piesārņotu grunti, ja vien izmantotā teritorija vai ēka nav noteiktā kārtībā projektēta un izbūvēta šādu funkciju nodrošināšanai;7.4. izmantot kā ēkas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais risinājums ir izveidots atbilstoši apkārtējai apbūvei un saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;7.5. kā noliktavu ēkas un garāžu novietnes izmantot vagonus, konteinerus un vidi degradējošas saliekamas konstrukcijas;7.6. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus ražošanas un sadzīves atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA8. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:8.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 10. punktā, 10. punktā. punktā noteiktos izņēmumus, kā arī Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus;8.2. ievērojot blakus esošo zemes vienību robežu struktūru un dabisko robežu elementus;8.3. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);8.4. kurā, ņemot vērā esošo teritorijas izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no ēkas vai būves līdz zemes vienības robežām.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, veicot zemes vienību sadalīšanu, ievēro Aizsargjoslu likumā un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, ierobežojumus un aizliegumus.10. Sadalot vai veidojot jaunu zemes vienību, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības ne vairāk kā 5 %. Veicot zemes vienību reālu sadalīšanu pašvaldībai katrs gadījums jāvērtē individuāli.11. Ja zemes vienībai ir noteiktas vairākas funkcionālās zonas, tad veicot zemes vienības sadali ir jāpiemēro tās funkcionālās zonas minimālā jaunizveidojamās zemes vienības platība, kas zemes vienībā aizņem lielāko platību un ir saistīta ar apbūvi, kurai funkcionālā zonā ir noteikta minimālā jaunizveidojamā zemes vienības platība.12. Sadalīt zemes vienību vai pārkārtot tās robežas, ja zemes vienībā atrodas cita īpašnieka īpašumā esoša ēka un plānotā robežu maiņa skar ēkas uzturēšanai nepieciešamo teritoriju un ēkas uzturēšanai nepieciešamā platība ir reģistrēta zemesgrāmatā, atļauts, ja saņemts attiecīgās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.13. Dvīņu māju un rindu māju sadali drīkst veikt pēc ēkas būvniecības pabeigšanas, tas ir, pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā.2.4. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBAI14. Zemes vienību drīkst izveidot, apbūvēt vai izmantot tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:14.1. zemes vienībai ir esošs vai teritorijas plānojumā vai detālplānojumā noteikts pievienojums valsts autoceļam un pievienojuma kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;14.2. zemes vienībai ir esošs, teritorijas plānojumā vai detālplānojumā noteikts pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai, vismaz 4,5 m gara robeža ar pašvaldības ceļu, ielu vai laukumu, koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam, ielai vai laukumam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;14.3. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts), zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.15. Ielu, ceļu vai piebrauktuvi, kas paredzēta piekļūšanas nodrošināšanai zemes vienībai, nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve. Prasību nepiemēro, ja ceļš vai piebrauktuve paredzēta piekļūšanai apbūvei vienā zemes vienībā.2.5. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI16. Projektējot transporta infrastruktūru vai publiskās ārtelpas teritorijas, būvējot jaunas un pārbūvējot esošās publiskās un dzīvojamās ēkas, paredz speciālus pasākumus un aprīkojumu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.1. Prasības ielām17. Esošo un plānoto ielu sarkanās līnijas platums noteikts Apbūves noteikumu 1.pielikumā. Pašvaldības ceļi, to aizsargjoslas un sarkano līniju platumi.18. Ielas šķērsprofilu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības.3.1.2. Prasības autonovietņu skaitam un izvietojumam19. Minimālais nepieciešamo autonovietņu skaits noteikts Apbūves noteikumu 2.pielikumā. Raksturlielumi minimālo autonovietņu skaita noteikšanai.20. Esošām ēkām autonovietņu normatīvu pārskata gadījumos, ja:20.1. tiek mainīta ēkas vai zemes vienības izmantošana;20.2. tiek palielināta ēkas platība;20.3. pārbūvējot dzīvojamo māju, palielinās dzīvokļu skaits.21. Autonovietnes izvieto tajā pašā ēkā vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, vai būvniecības ieceres dokumentāciju transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā.22. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autonovietņu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, ja tās nav maģistrālās ielas.23. Vairākām viena kvartāla ēkām vai objektiem var veidot vienu kopīgu autonovietni, paredzot katrai ēkai vai objektam nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu.24. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai ēka vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katram mērķim vai katram ēkā esošajam objektam atsevišķi un summē.25. Nepieciešamo autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitu un to izvietojumu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija.3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.1. Ūdensapgāde un kanalizācija26. Jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas pilsētu un ciemu teritorijās, kā arī teritorijā ar īpašiem nosacījumiem TIN11, kas robežojas ar ielu vai ceļu, kurā pie attiecīgās zemes vienības izbūvēti centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkli, pieslēdzami centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai.3.2.2. Alternatīvā energoapgāde27. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)28. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)29. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)30. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās, kā arī kultūrvēsturiskajā teritorijā "Abavas ieleja" nav atļauts būvēt vēja elektrostacijas un vēja parkus, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, koģenerācijas stacijas un biogāzes ražotnes.31. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)32. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)3.3. PRASĪBAS APBŪVEI3.3.1. Pagalma noteikumi33. Pilsētā un ciemā galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā atkarībā no apbūves veida nosaka pagalmus – priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu.34. Vienas zemes vienības pagalmu vai tā daļu nevar uzskatīt par citas zemes vienības pagalmu vai tā daļu.35. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir vienāds ar normatīvajos aktos noteikto būvlaides platumu.36. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts veidot zālienu, dekoratīvos stādījumus, ierīkot iesegtus celiņus, laukumus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma elementus.37. Aizmugures pagalmā vai iekšējā sānpagalmā atļauts izvietot:37.1. atkritumu konteineru novietnes, bērnu rotaļu laukumus un autonovietnes;37.2. palīgēku;37.3. funkcionālus un dekoratīvus mazās arhitektūras elementus.38. Iekškvartāla brīvstāvošā apbūvē pagalmu platību nosaka saskaņā ar insolācijas un ugunsdrošības normām.3.3.2. Būvlaide39. Pilsētas un ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, tiek noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas – 6 m. Lokālplānojumā, detālplānojumā un būvniecības ieceres dokumentācijā var noteikt lielāku būvlaides platumu.40. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu ēku, būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas vai ceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja aizsargjoslas un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 39. punktā.41. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju ceļus un piebrauktuves pie ēku ieejām, autonovietnes, velonovietnes.3.3.3. Prasības žogiem42. Žogus drīkst ierīkot:42.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;42.2. ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;42.3. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;42.4. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – ne tuvāk kā 10 m no virszemes ūdensobjekta krasta līnijas augšmalas (krotes) vai normālās krasta līnijas. Applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas);42.5. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.43. Prasības žogiem pilsētās un ciemos:43.1. žogus ielas pusē viena kvartāla robežās pēc iespējām būvē uz vienas līnijas, izņemot 43.7. apakšpunktā nosacījumu;43.2. žogiem gar ielām un ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,75 m (bez pasētas) un vismaz 20% caurredzamiem;43.3. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);43.4. ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojas, robežžogus atļauts būvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,80 m;43.5. žogus Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) atļauts būvēt līdz 2,0 m augstus. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas vai tehniskās zonas nodrošināšanai;43.6. zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,0 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu. Augstāku dzīvžogu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju). Dzīvžogu nedrīkst izvietot uz inženiertīkliem;43.7. gar ielām un ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;43.8. lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos veido "kabatas";43.9. žogu stabu atbalstus nav atļauts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā;43.10. dzeloņstiepļu vai dažādu surogātmateriālu (piemēram, metāla un skārda lūžņi un to atgriezumi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana nav atļauta žoga būvniecībā;43.11. aizliegts nožogot un sadalīt ar žogu publiskās ārtelpas teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai, drošības prasību nodrošināšanai;43.12. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21).44. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)45. Gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem žogu var izvietot 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamiem un nojaucamiem, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.46. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)47. Pilsētā un ciemā prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato tehniskajā projektā. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa sienas, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR).3.3.4. Attālumi starp ēkām48. Attālumi starp ēkām paredzami atbilstoši ugunsdrošības būvnormatīviem.49. Attālumi starp ēkām, kā arī no ēkām, būvēm, inženiertīkliem un labiekārtojuma elementiem līdz kokiem un krūmiem jāparedz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības.3.3.5. Prasības ēkām lauksaimniecības dzīvniekiem50. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.51. Jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas ēkas vai esošo paplašināšana funkcionālā zonā Lauksaimniecības teritorija (L1, L3), Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) atļauta, ievērojot šādus nosacījumus:51.1. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);51.2. bišu saimes lauku teritorijā var novietot – vismaz 15 m, bet pilsētās un ciemos – vismaz 25 m no autoceļiem vai kaimiņu zemes vienības robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz autoceļa malai vai robežai, ja drava iežogota, uz laukiem lauku teritorijā vismaz ar 2,0 m, bet pilsētās un ciemos – 2,5 m augstu ciešu žogu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem;51.3. zemes vienības robežās veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus.52. Maksimāli vienlaikus pieļaujamo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētā ēkā nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atkarībā no pieejamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ganībām un kūtsmēslu iestrādei, nepieciešamās lauksaimniecības zemes platības atkarībā no lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas.53. Mēslu krātuves glabātuves un vircas bedres jāizbūvē un jāekspluatē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.54. Minimālais attālums no tuvākās dzīvojamās mājas līdz mēslu krātuves glabātuves un vircas bedrei – 100 m.3.3.6. Prasības peldbūvēm55. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM56. Publiskajā ārtelpā mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu nosaka attiecīgās teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veidojot harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu un noformējumu, un to izvietojumu pirms uzstādīšanas saskaņo Būvvaldē.57. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.58. Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas vai ceļa teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI3.5.1. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei59. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta šādās funkcionālās zonās:59.1. Mežu teritorija (M);59.2. Lauksaimniecības teritorija (L);59.3. Ūdeņu teritorija (Ū).60. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurai izsniegta zemes dzīļu licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja" (TIN1).61. Derīgo izrakteņu ieguves vietas izvēli pamato ar ģeoloģiskās izpētes rezultātiem un veicot sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu, ja to nosaka normatīvie akti.62. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no jaunas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma teritorijas robežas vai esošas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijas, kurai beidzies atļaujas vai licences termiņš, paplašināšanas, līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:62.1. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);62.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;62.3. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21);62.4. valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot gadījumu, ja saņemts par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas rakstisks saskaņojums;62.5. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5, TIN51, TIN52);62.6. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija – poldera teritorija" (TIN13);62.7. (svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21).63. Pirms bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas uzsākšanas un atļaujas vai licences saņemšanas zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs slēdz līgumu ar pašvaldību, vienojoties par:63.1. derīgo izrakteņu transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks pašvaldības ceļu uzturēšana un atjaunošana;63.2. risinājumiem derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi.64. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijās (atradnēs) nav atļauta atkritumu noglabāšana.65. Pēc rekultivācijas teritorijas izmantošana atļauta atbilstoši funkcionālo zonu Mežu teritorija (M), Lauksaimniecības teritorija (L), Ūdeņu teritorija (Ū) un Publiskās apbūves teritorija (P) noteikumiem.3.5.2. Riska teritorijas un piesārņotās teritorijas66. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)67. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)68. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)69. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)3.5.3. Aizsardzība pret troksni70. Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.71. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)72. (Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀJa pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.1. Pamatinformācija73. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi74. Savrupmāju apbūve (11001).75. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi76. Dārza māju apbūve (11003): Apbūve, ko veido sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, ar būvēm, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai77. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali ar platību 150 m2, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)78. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm79. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestāžu vai grupu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra80. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra81. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido dienas centri, krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra82. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas83. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību līdz 60 m2 pilsētā, izņemot pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju84. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai85. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)86.Savrupmāju apbūve1200 m230 līdz 10līdz 3 2387.Vasarnīcu apbūve1200 m230 līdz 10līdz 3 2388.Dārza māju apbūve1200 m230 līdz 6līdz 1389.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m240 1līdz 360 490.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 491.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 492.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 493.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 494.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 495.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos     396.Labiekārtota ārtelpa     397.Ārtelpa bez labiekārtojuma     31. netiek noteikts, ievērot stāvu skaitu2. 2 stāvi – palīgēkai3. netiek noteikts4. atsevišķā zemes vienībā, ievērot Publiskās apbūves teritorijas (P) rādītāju4.1.1.5. Citi noteikumi98. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), kas ir nepieciešama teritorijas apkalpei un izvietojama atsevišķā zemes vienībā vai esošā dzīvojamā ēkā vai palīgēkā, atļauta, ja šo objektu ekspluatācija nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.99. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.100. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta pašapkalpošanās automazgātuves izveide.101. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļauta siltumnīca ar kopējo platību līdz 20 m2.102. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte – 14 m.103. Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.104. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauti kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.105. Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30% pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)4.1.2.1. Pamatinformācija106. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona vasarnīcu ciemos (Ieleja, Plēsums un Lejaslabiņi), kas noteikta, lai nodrošinātu sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas otrā mājokļa funkcijas savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir vasarnīcu apbūve.4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi107. Vasarnīcu apbūve (11002).4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi108. Dārza māju apbūve (11003): Apbūve, ko veido sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, ar būvēm, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai109. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi110. Labiekārtota ārtelpa (24001): Apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai111. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.1.2.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)112. 600 m215 5 līdz 7līdz 2 5. apbūves laukums – 60 m24.1.2.5. Citi noteikumi113. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1) ievērojami normatīvie akti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībā un izmantošanā.114. Esošās vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas aizliegts pārveidot par pastāvīgi dzīvojamām apbūves teritorijām, saglabājama sezonas rakstura apbūve un teritorijas izmantošana.4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)4.2.1.1. Pamatinformācija115. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus (apbūve, kurā virszemes stāvu skaits nepārsniedz trīs stāvus). To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi116. Savrupmāju apbūve (11001).117. Rindu māju apbūve (11005).118. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi119. Biroju ēku apbūve (12001).120. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali ar platību 250 m2, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirgi, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)121. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm122. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu objekti, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra123. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi)124. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestāžu vai grupu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra125. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra126. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, dienas centri, krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra127. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas128. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).129. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību līdz 60 m2 pilsētā, izņemot pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju130. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai131. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.2.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)132.Savrupmāju apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 36133.Rindu māju apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 36134.Daudzdzīvokļu māju apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 36135.Biroju ēku apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340136.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340137.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340138.Kultūras iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340139.Sporta būvju apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340140.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340141.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340142.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340143.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340144.Reliģisko organizāciju ēku apbūve1200 m250   40145.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos     6146.Labiekārtota ārtelpa     6147.Ārtelpa bez labiekārtojuma     66. nenosaka4.2.1.5. Citi noteikumi148. Prasības autonovietnēm:148.1. uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vienai automašīnai zemes vienības teritorijā;148.2. citai atļautai izmantošanai – ievērojot normatīvās prasības, nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.149. Attālumi starp daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām:149.1. izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 15 m;149.2. izvietojot pretī vienas mājas garākajai fasādei otras mājas gala fasādi ar logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m;149.3. izvietojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas blakus Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS) vai savrupmājai, tās ir jāizvieto tā, lai netiktu noēnotas savrupmājas, ievērojot insolācijas prasības un ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes vienības robežas.150. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.151. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta pašapkalpošanās automazgātuves izveide.152. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļauta siltumnīca ar kopējo platību līdz 20 m2.153. Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30 % pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)4.3.1.1. Pamatinformācija154. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi155. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi156. Rindu māju apbūve (11005).157. Biroju ēku apbūve (12001).158. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirgi, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)159. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm160. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra161. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem – sporta zāles, sporta laukumi162. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestādes vai grupu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra163. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra164. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, dienas centri, krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra165. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas166. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): Apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas167. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību līdz 60 m2 pilsētā168. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai169. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).4.3.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)170. 1200 m2 750līdz 300 līdz 6 8307. rindu mājas sekcijai – pēc nepieciešamības8. t.sk. izbūvēti bēniņi, mansards, mezonīns, cokols4.3.1.5. Citi noteikumi171. Prasības autonovietnēm:171.1. uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vienai automašīnai zemes vienības teritorijā;171.2. ierīkojot publisku apbūvi un teritorijas izmantošanu dzīvojamās mājās, nodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādei, nesamazinot mājas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu skaitu un minimālo brīvo zaļo teritoriju.172. Attālumi starp daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām:172.1. izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 20 m;172.2. izvietojot pretī vienas mājas garākajai fasādei otras mājas gala fasādi ar logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m;172.3. izvietojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas blakus Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS) vai savrupmājai, tās ir jāizvieto tā, lai netiktu noēnotas savrupmājas, ievērojot insolācijas prasības un ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes vienības robežas.173. Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30% pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)4.4.1.1. Pamatinformācija174. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi175. Biroju ēku apbūve (12001).176. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).177. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).178. Kultūras iestāžu apbūve (12004).179. Sporta būvju apbūve (12005): nav atļautas trases ar cieto segumu pilsētā180. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves181. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).182. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).183. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).184. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).185. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).186. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi187. Rindu māju apbūve (11005): Nav atļauta pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.188. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļautas esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un jaunbūvējamas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 2 stāviem un bēniņu izbūvi.4.4.1.4. Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)189.Biroju ēku apbūve1200 m260 9līdz 330190.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m260 9līdz 330191.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330192.Kultūras iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330193.Sporta būvju apbūve1200 m260 9līdz 330194.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330195.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330196.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330197.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330198.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330199.Reliģisko organizāciju ēku apbūve1200 m260 9 30200.Rindu māju apbūve1200 m260 līdz 12līdz 330201.Daudzdzīvokļu māju apbūve1200 m260  līdz 5309. pēc funkcionālās nepieciešamības4.4.1.5. Citi noteikumi202. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.203. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta degvielas uzpildes stacija, pašapkalpošanās automazgātavas.204. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām jāveido publiski pieejama ārtelpa vismaz 20 % no teritorijas kopējās platības.205. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauti kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.206. (Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)4.4.2.1. Pamatinformācija207. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru un kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā.4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi208. Biroju ēku apbūve (12001).209. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas210. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra211. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra212. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves213. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).214. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).215. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).216. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).217. Rel …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.