Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves n

Īsumā

Šis dokuments nosaka Talsu novada pašvaldības teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kas ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām.

Ko tas regulē

Talsu novada administratīvās teritorijas funkcionālo zonējumu.
Teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas.
Prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.
Spēku zaudējušus iepriekšējos saistošos noteikumus par lokālplānojumiem un detālplānojumiem.

Kam tas attiecas

Fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem.
Talsu, Valdemārpils, Stendes, Sabiles pilsētu un Abavas, Ārlavas, Balgales, Īves, Ģibuļu, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Vandzenes, Valdgales un Virbu pagastu teritorijām.

Galvenie punkti

Noteikumi ir saistoši, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, saimniecisko darbību, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu izstrādāšanu.
Tie attiecas arī uz zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu, kā arī ēku un inženierbūvju projektēšanu un būvniecību.
Noteikumi nosaka funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un pašvaldības kompetencē esošās aizsargjoslas.
Ar šiem noteikumiem tiek atzīti par spēku zaudējušiem vairāki iepriekšējie Talsu novada domes saistošie noteikumi par lokālplānojumiem un detālplānojumiem.

Likuma teksts

Attēlotā redakcija Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 14 Talsos

gada
aprīlī Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem Apstiprināti ar Talsu novada domes 14.05.
lēmumu Nr.232 "Par Talsu novada teritorijas plānojuma apstiprināšanu" (prot. Nr. 12,
p.) Apstiprināti ar Talsu novada domes 28.04.
lēmumu Nr. 178 "Par Talsu novada (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu apstiprināšanu" (prot. Nr. 10,
p.) Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
panta pirmās daļas
punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
panta pirmo daļu
Saistošie noteikumi nosaka Talsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā ietilpstošo teritoriālo iedalījumu vienību – Talsu, Valdemārpils, Stendes, Sabiles pilsētu un Abavas, Ārlavas, Balgales, Īves, Ģibuļu, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Vandzenes, Valdgales un Virbu pagastu teritoriju funkcionālo zonējumu, teritorijas ar īpašiem noteikumiem, aizsargjoslas, kuru noteikšana ir pašvaldības kompetencē, un prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, atbilstoši Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grozījumu 3.1 redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskajai daļai (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23604). 2
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
aprīļa saistošos noteikumus Nr. 5 "Lokālplānojums Vandzenes pagastā, Talsu novadā, nekustamā īpašuma "Krokusiņi" ar kadastra Nr.8894 010 0487 zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8894 010 0479". (Latvijas Vēstnesis,
gada
aprīlis Nr. 84, oficiālās publikācijas Nr. 2020/84.TP1). 3
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 14 "Par detālplānojuma zemes vienībām Ģibuļu pagasta "Teikas" (kadastra Nr. 8854 013 0035), "Baravikas" (kadastra Nr. 8854 013 0104), "Kartupeļi" (kadastra Nr. 8854 013 0084), "Lāčpurni" (kadastra Nr. 8854 013 0036), "Lēpes" (kadastra Nr. 8854 013 0089), "Miedziņi" (kadastra Nr. 8854 013 0034), "Piekūni" (kadastra Nr. 8854 013 0107), "Runcīši" (kadastra Nr. 8854 013 0106), "Stigas" (kadastra Nr. 8854 013 0102), "Zintis" (kadastra Nr. 8854 013 0103), "Zīdastes" (kadastra Nr. 8854 013 0105), "Zuši" (kadastra Nr. 8854 013 0081) grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 4
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 16 "Par detālplānojuma Ģibuļu pagasta nekustamajam īpašumam "Zvaguļi" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr.155). 5
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 18 "Par detālplānojuma zemes vienībai Ģibuļu pagasta "Krūkļi" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 6
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 19 "Par detālplānojuma zemes vienībai Ģibuļu pagasta "Bukrags" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 7
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 20 "Par detālplānojuma nekustamam īpašumam Ģibuļu pagasta "Mācību centrs "Mordanga"" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 8
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
aprīļa saistošos noteikumus Nr. 18 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamam īpašumam "Dzelmes" Ģibuļu pagastā, Talsu novadā" (Latvijas Vēstnesis,
gada
maijs Nr. 76). 9
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
marta saistošos noteikumus Nr. 10 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamam īpašumam "Latviešlauki" Laucienes pagastā, Talsu novadā" (Latvijas Vēstnesis,
gada
marts Nr. 51). 10
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 23 "Par detālplānojumu nekustamajam īpašumam "Kursēji" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 11
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 27 "Par detālplānojuma nekustamajam īpašumam "Rozītes"-1 grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 12
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 31 "Par detālplānojuma nekustamajam īpašumam "Kokaudzētava Mazsili" grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 13
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 32 "Par Talsu pilsētas K.Valdemāra ielas 44, 46, Stacijas ielas 3 un Jaunās ielas 21, 23 detālo plānojumu (kods 09-1)" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 14
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 33 "Par Talsu pilsētas Fabrikas ielas 7, Fabrikas ielas 5 un Fabrikas ielas 3 detālo plānojumu (kods 08-2)" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 15
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 36 "Par detālplānojumu Talsu pilsētas Dundagas ielā Nr. 13 un 11 (kods 09-4)" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 16
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 37 "Par detālplānojumu zemesgabalam Talsos, Raiņa ielā 12A (kods 09-5)" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 17
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 38 "Par detālplānojumu zemesgabalam Talsos, A.Lerha-Puškaiša ielā 6 (kods 09-6)" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr.155). 18
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 44 "Par detālplānojumu (kods 03-1) zemesgabalam A.Lerha-Puškaiša ielā 20 un 20A" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 19
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
septembra saistošos noteikumus Nr. 46 "Par detālplānojumu zemesgabalam Talsos Rīgas ielā 8, Rīgas ielā 12 un Rīgas ielā 14" (Latvijas Vēstnesis,
gada
septembris Nr. 155). 20
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
jūlija saistošos noteikumus Nr. 34 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamajam īpašumam "Ozolāji", Dižliepu ciemā, Ārlavas pagastā, Talsu novadā" (Latvijas Vēstnesis,
gada
augusts Nr. 130). 21
Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes
gada
jūlija saistošos noteikumus Nr. 21 "Par detālplānojuma apstiprināšanu nekustamajam īpašumam Ezera ielā 11, Valdemārpilī, Talsu novadā" (Latvijas Vēstnesis,
gada
augusts Nr. 120). 22 Talsu novada domes priekšsēdētāja S. Pētersone Talsu novada domes
gada
aprīļa saistošie noteikumi Nr. 14(Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21; 07.07.
saistošajiem noteikumiem Nr. 18) Talsu novada pašvaldībaReģistrācijas Nr. 90009113532Kareivju iela 7, Talsi, Talsu nov., LV-3201pasts@talsi.lv http://www.talsunovads.lvTalsu novada (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grozījumiRedakcija 3.1.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiSaturs
Noteikumu lietošana un definīcijas1.
Noteikumu lietošana1.
Definīcijas
Prasības visas teritorijas izmantošanai2.
Visā teritorijā atļautā izmantošana2.
Visā teritorijā aizliegtā izmantošana2.
Jaunu zemes vienību veidošana2.
Prasības piekļūšanai zemes vienībai2.
Prasības vides pieejamības nodrošināšanai
Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei3.
Prasības transporta infrastruktūrai3.
Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem3.
Prasības apbūvei3.
Prasības teritorijas labiekārtojumam3.
Prasības vides risku samazināšanai
Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā4.
Savrupmāju apbūves teritorija4.
Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija4.
Publiskās apbūves teritorija4.
Jauktas centra apbūves teritorija4.
Rūpnieciskās apbūves teritorija4.
Transporta infrastruktūras teritorija4.
Tehniskās apbūves teritorija4.
Dabas un apstādījumu teritorija4.
Mežu teritorija4.
Lauksaimniecības teritorija4.
Ūdeņu teritorija
Teritorijas ar īpašiem noteikumiem5.
Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem5.
Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums5.
Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums5.
Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija5.
Ainaviski vērtīga teritorija5.
Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija5.
Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija5.
Degradēta teritorija
Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
Citi nosacījumi/prasības7.
Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas7.
Kultūras pieminekļu un dabas teritoriju un pieminekļu aizsardzība7.
Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju aizsardzībai7.
Prasības detālplānojumu izstrādeiPielikumi1.pielikums. Pašvaldības ceļi, to aizsargjoslas un sarkano līniju platumi2.pielikums. Raksturlielumi minimālo autonovietņu skaita noteikšanai3.pielikums. Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti4.pielikums. Virszemes ūdensobjekti un aizsargjoslas5.pielikums. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un aizsargjoslas (aizsardzības zonas)6.pielikums. Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas un to aizsargjoslas7.pielikums. Kapsētas un to aizsargjoslas8.pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises un to aizsargjoslas9.pielikums. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tai piegulošajā teritorijā esošās ielas, kurās saglabājams akmens bruģa segums10.pielikums. Fasāžu krāsas11.pielikums. Iekšlogs un ārlogs pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā
NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS1.
NOTEIKUMU LIETOŠANA
Talsu novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Talsu novada Talsu, Sabiles, Stendes, Valdemārpils pilsētu un Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes, Virbu pagastu teritorijās un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, saimniecisko darbību, lokālplānojumu, detālplānojumu un tematisko plānojumu izstrādāšanu, zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju projektēšanu un būvniecību.
Apbūves noteikumi lietojami kopā ar vispārīgajām prasībām teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kas noteikti Ministru kabineta 30.04.
noteikumos Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk tekstā – Vispārīgie apbūves noteikumi).
Apbūves noteikumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošām tiesību normām.1.
DEFINĪCIJAS
Apbūves noteikumos lietotie termini:4.
eksterjera kopija – būvapjoms kopā ar ēkas fasādi jeb ēkas ārējais veidols;4.
jumtu ainava – pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijas viena no nozīmīgām kultūrvēsturiskām vērtībām. Ainavas kvalitāti raksturo jumtu formas un lietoto materiālu atbilstība ēkas arhitektūras stilam, vēsturiskam ēku būvniecības laikam, kolorīts un dažādu vizuāli uztveramu tehnisko iekārtu veids un daudzums uz ēku jumtiem;4.
mezonīns – jumta izbūve, stāvs, kas atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu. Sastopams
gs. mazstāvu koka vai mūra apbūvē;4.
kultūrvēsturiski vērtīga ēka – dažādas nozīmes vēsturiskās ēkas, kas saglabājušās atbilstoši būvperiodam un nosaka pilsēttelpas (dažādas nozīmes ielu un laukumu) raksturu;4.
robdēlis – jumta apakšmalas aizsargdēļi ar ornamentāliem izzāģējumiem;4.
skvērs – publiska ārtelpa, ko veido neliels laukums, ar vai bez apstādījumiem, kas paredzēts galvenokārt gājējiem un to īslaicīgai atpūtai un ko neizmanto brauktuvēm;4.
vēsturisks – visas detaļas, logi, durvis, slēģi, kāpnes, skursteņi, dekori u.c., kas izveidotas vai uzstādītas laikā pēc ēkas celtniecības līdz
gadam;4.
vecpilsēta – valsts aizsardzības pilsētbūvniecības pieminekļi – Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7449), Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7450) un Valdemārpils vēsturiskais centrs (valsts aizsardzības Nr. 7451);4.
vēsturiska apbūve vai vēsturiskās pilsētvides apbūve – apbūve, kas veidojusies līdz
gadam;4.
vēsturiska ēka – ēka, kas celta līdz
gadam, t.sk. kultūras pieminekļi, kā arī vēlāk celtas ēkas, ja tām noteikta īpaša mākslinieciska vai kultūrvēsturiska vērtība;4.
vizuālās komunikācijas objekti – reklāmas, izkārtnes, norādes un citi vizuālās informācijas objekti (brīvi stāvošas reklāmas, piloni utt.), kas informē par iestādes nosaukumu, atrašanās vietu, darba laiku, aktuālās izpārdošanas utt.
PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI2.
VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
Ja tas nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām, papildus Vispārīgajiem apbūves noteikumiem, visā teritorijā atļauta:5.
palīgēku būvniecība zemes vienībā izvietoto ēku funkcionēšanas nodrošināšanai, kuru atļauts būvēt, nodot ekspluatācijā un izmantot paredzētajam zemes vienības izmantošanas veidam pirms galvenās ēkas nodošanas ekspluatācijā un atļauts paredzēt kā vienīgo zemes vienības izmantošanu;5.
(svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21).2.
VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
Aizliegta tāda zemes un ēku, būvju izmantošana, kas neatbilst spēkā esošu normatīvo aktu prasībām, tai skaitā prasību izpildei attiecībā uz vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī attiecībā uz apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai.
Visā teritorijā aizliegts:7.
ekspluatēt ēkas, kas atrodas avārijas stāvoklī;7.
novietot, savākt vai glabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota autokapsēta vai nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;7.
uzkrāt metāllūžņus, būvgružus un citus atkritumus vai piesārņotu grunti, ja vien izmantotā teritorija vai ēka nav noteiktā kārtībā projektēta un izbūvēta šādu funkciju nodrošināšanai;7.
izmantot kā ēkas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja objekta vizuālais risinājums ir izveidots atbilstoši apkārtējai apbūvei un saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai, ja objekts tiek izvietots būvlaukumā vai speciāli labiekārtotā kempingā;7.
kā noliktavu ēkas un garāžu novietnes izmantot vagonus, konteinerus un vidi degradējošas saliekamas konstrukcijas;7.
veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus ražošanas un sadzīves atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.2.
JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA
Atļauts veidot jaunu zemes vienību:8.
ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot
punktā,
punktā. punktā noteiktos izņēmumus, kā arī Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus;8.
ievērojot blakus esošo zemes vienību robežu struktūru un dabisko robežu elementus;8.
(svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21);8.
kurā, ņemot vērā esošo teritorijas izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no ēkas vai būves līdz zemes vienības robežām.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, veicot zemes vienību sadalīšanu, ievēro Aizsargjoslu likumā un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, ierobežojumus un aizliegumus.
Sadalot vai veidojot jaunu zemes vienību, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības ne vairāk kā 5 %. Veicot zemes vienību reālu sadalīšanu pašvaldībai katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Ja zemes vienībai ir noteiktas vairākas funkcionālās zonas, tad veicot zemes vienības sadali ir jāpiemēro tās funkcionālās zonas minimālā jaunizveidojamās zemes vienības platība, kas zemes vienībā aizņem lielāko platību un ir saistīta ar apbūvi, kurai funkcionālā zonā ir noteikta minimālā jaunizveidojamā zemes vienības platība.
Sadalīt zemes vienību vai pārkārtot tās robežas, ja zemes vienībā atrodas cita īpašnieka īpašumā esoša ēka un plānotā robežu maiņa skar ēkas uzturēšanai nepieciešamo teritoriju un ēkas uzturēšanai nepieciešamā platība ir reģistrēta zemesgrāmatā, atļauts, ja saņemts attiecīgās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Dvīņu māju un rindu māju sadali drīkst veikt pēc ēkas būvniecības pabeigšanas, tas ir, pēc ēkas pieņemšanas ekspluatācijā.2.
PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBAI
Zemes vienību drīkst izveidot, apbūvēt vai izmantot tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:14.
zemes vienībai ir esošs vai teritorijas plānojumā vai detālplānojumā noteikts pievienojums valsts autoceļam un pievienojuma kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;14.
zemes vienībai ir esošs, teritorijas plānojumā vai detālplānojumā noteikts pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai, vismaz 4,5 m gara robeža ar pašvaldības ceļu, ielu vai laukumu, koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam, ielai vai laukumam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;14.
zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts), zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.
Ielu, ceļu vai piebrauktuvi, kas paredzēta piekļūšanas nodrošināšanai zemes vienībai, nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve. Prasību nepiemēro, ja ceļš vai piebrauktuve paredzēta piekļūšanai apbūvei vienā zemes vienībā.2.
PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI
Projektējot transporta infrastruktūru vai publiskās ārtelpas teritorijas, būvējot jaunas un pārbūvējot esošās publiskās un dzīvojamās ēkas, paredz speciālus pasākumus un aprīkojumu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI3.
PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI3.1.
Prasības ielām
Esošo un plānoto ielu sarkanās līnijas platums noteikts Apbūves noteikumu 1.pielikumā. Pašvaldības ceļi, to aizsargjoslas un sarkano līniju platumi.
Ielas šķērsprofilu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības.3.1.
Prasības autonovietņu skaitam un izvietojumam
Minimālais nepieciešamo autonovietņu skaits noteikts Apbūves noteikumu 2.pielikumā. Raksturlielumi minimālo autonovietņu skaita noteikšanai.
Esošām ēkām autonovietņu normatīvu pārskata gadījumos, ja:20.
tiek mainīta ēkas vai zemes vienības izmantošana;20.
tiek palielināta ēkas platība;20.
pārbūvējot dzīvojamo māju, palielinās dzīvokļu skaits.
Autonovietnes izvieto tajā pašā ēkā vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, vai būvniecības ieceres dokumentāciju transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā.
Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autonovietņu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, ja tās nav maģistrālās ielas.
Vairākām viena kvartāla ēkām vai objektiem var veidot vienu kopīgu autonovietni, paredzot katrai ēkai vai objektam nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu.
Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai ēka vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katram mērķim vai katram ēkā esošajam objektam atsevišķi un summē.
Nepieciešamo autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitu un to izvietojumu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija.3.
PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM3.2.
Ūdensapgāde un kanalizācija
Jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas pilsētu un ciemu teritorijās, kā arī teritorijā ar īpašiem nosacījumiem TIN11, kas robežojas ar ielu vai ceļu, kurā pie attiecīgās zemes vienības izbūvēti centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas tīkli, pieslēdzami centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai.3.2.
Alternatīvā energoapgāde
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās, kā arī kultūrvēsturiskajā teritorijā "Abavas ieleja" nav atļauts būvēt vēja elektrostacijas un vēja parkus, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, koģenerācijas stacijas un biogāzes ražotnes.
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)3.
PRASĪBAS APBŪVEI3.3.
Pagalma noteikumi
Pilsētā un ciemā galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā atkarībā no apbūves veida nosaka pagalmus – priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu.
Vienas zemes vienības pagalmu vai tā daļu nevar uzskatīt par citas zemes vienības pagalmu vai tā daļu.
Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir vienāds ar normatīvajos aktos noteikto būvlaides platumu.
Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts veidot zālienu, dekoratīvos stādījumus, ierīkot iesegtus celiņus, laukumus, piebraucamos ceļus, apgaismes ķermeņus un citus labiekārtojuma elementus.
Aizmugures pagalmā vai iekšējā sānpagalmā atļauts izvietot:37.
atkritumu konteineru novietnes, bērnu rotaļu laukumus un autonovietnes;37.
palīgēku;37.
funkcionālus un dekoratīvus mazās arhitektūras elementus.
Iekškvartāla brīvstāvošā apbūvē pagalmu platību nosaka saskaņā ar insolācijas un ugunsdrošības normām.3.3.
Būvlaide
Pilsētas un ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, tiek noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas – 6 m. Lokālplānojumā, detālplānojumā un būvniecības ieceres dokumentācijā var noteikt lielāku būvlaides platumu.
Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu ēku, būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas vai ceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja aizsargjoslas un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts
punktā.
Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju ceļus un piebrauktuves pie ēku ieejām, autonovietnes, velonovietnes.3.3.
Prasības žogiem
Žogus drīkst ierīkot:42.
vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;42.
ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu;42.
stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;42.
gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm – ne tuvāk kā 10 m no virszemes ūdensobjekta krasta līnijas augšmalas (krotes) vai normālās krasta līnijas. Applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas);42.
funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.
Prasības žogiem pilsētās un ciemos:43.
žogus ielas pusē viena kvartāla robežās pēc iespējām būvē uz vienas līnijas, izņemot 43.
apakšpunktā nosacījumu;43.
žogiem gar ielām un ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,75 m (bez pasētas) un vismaz 20% caurredzamiem;43.
(svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21);43.
ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojas, robežžogus atļauts būvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,80 m;43.
žogus Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) atļauts būvēt līdz 2,0 m augstus. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas vai tehniskās zonas nodrošināšanai;43.
zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,0 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu. Augstāku dzīvžogu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju). Dzīvžogu nedrīkst izvietot uz inženiertīkliem;43.
gar ielām un ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;43.
lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos veido "kabatas";43.
žogu stabu atbalstus nav atļauts izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā;43.
dzeloņstiepļu vai dažādu surogātmateriālu (piemēram, metāla un skārda lūžņi un to atgriezumi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana nav atļauta žoga būvniecībā;43.
aizliegts nožogot un sadalīt ar žogu publiskās ārtelpas teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai, drošības prasību nodrošināšanai;43.
(svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21).
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
Gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem žogu var izvietot 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamiem un nojaucamiem, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
Pilsētā un ciemā prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato tehniskajā projektā. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa sienas, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R, R1), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR).3.3.
Attālumi starp ēkām
Attālumi starp ēkām paredzami atbilstoši ugunsdrošības būvnormatīviem.
Attālumi starp ēkām, kā arī no ēkām, būvēm, inženiertīkliem un labiekārtojuma elementiem līdz kokiem un krūmiem jāparedz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības.3.3.
Prasības ēkām lauksaimniecības dzīvniekiem
Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.
Jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas ēkas vai esošo paplašināšana funkcionālā zonā Lauksaimniecības teritorija (L1, L3), Savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) atļauta, ievērojot šādus nosacījumus:51.
(svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21);51.
bišu saimes lauku teritorijā var novietot – vismaz 15 m, bet pilsētās un ciemos – vismaz 25 m no autoceļiem vai kaimiņu zemes vienības robežas, skaitot šo atstatumu no stropa vidus līdz autoceļa malai vai robežai, ja drava iežogota, uz laukiem lauku teritorijā vismaz ar 2,0 m, bet pilsētās un ciemos – 2,5 m augstu ciešu žogu vai dzīvžogu, tad bišu saimes var novietot neatkarīgi no minētiem atstatumiem;51.
zemes vienības robežās veicami pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus.
Maksimāli vienlaikus pieļaujamo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētā ēkā nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atkarībā no pieejamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ganībām un kūtsmēslu iestrādei, nepieciešamās lauksaimniecības zemes platības atkarībā no lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas.
Mēslu krātuves glabātuves un vircas bedres jāizbūvē un jāekspluatē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Minimālais attālums no tuvākās dzīvojamās mājas līdz mēslu krātuves glabātuves un vircas bedrei – 100 m.3.3.
Prasības peldbūvēm
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)3.
PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM
Publiskajā ārtelpā mazo arhitektūras formu un citu labiekārtošanas elementu izvietojumu nosaka attiecīgās teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veidojot harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu un noformējumu, un to izvietojumu pirms uzstādīšanas saskaņo Būvvaldē.
Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.
Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas vai ceļa teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.3.
PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI3.5.
Prasības derīgo izrakteņu ieguvei
Derīgo izrakteņu ieguve atļauta šādās funkcionālās zonās:59.
Mežu teritorija (M);59.
Lauksaimniecības teritorija (L);59.
Ūdeņu teritorija (Ū).
Derīgo izrakteņu ieguve atļauta teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurai izsniegta zemes dzīļu licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja" (TIN1).
Derīgo izrakteņu ieguves vietas izvēli pamato ar ģeoloģiskās izpētes rezultātiem un veicot sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu, ja to nosaka normatīvie akti.
Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi no jaunas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves licences laukuma teritorijas robežas vai esošas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijas, kurai beidzies atļaujas vai licences termiņš, paplašināšanas, līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:62.
(svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21);62.
tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;62.
(svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21);62.
valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot gadījumu, ja saņemts par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas rakstisks saskaņojums;62.
teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5, TIN51, TIN52);62.
teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija – poldera teritorija" (TIN13);62.
(svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21).
Pirms bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas uzsākšanas un atļaujas vai licences saņemšanas zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs slēdz līgumu ar pašvaldību, vienojoties par:63.
derīgo izrakteņu transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks pašvaldības ceļu uzturēšana un atjaunošana;63.
risinājumiem derīgo izrakteņu transportēšanas negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi.
Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijās (atradnēs) nav atļauta atkritumu noglabāšana.
Pēc rekultivācijas teritorijas izmantošana atļauta atbilstoši funkcionālo zonu Mežu teritorija (M), Lauksaimniecības teritorija (L), Ūdeņu teritorija (Ū) un Publiskās apbūves teritorija (P) noteikumiem.3.5.
Riska teritorijas un piesārņotās teritorijas
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)3.5.
Aizsardzība pret troksni
Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
(Svītrots ar Talsu novada domes 25.08.
saistošajiem noteikumiem Nr. 21)
PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀJa pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.
noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"4.
SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA4.1.
Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)4.1.1.
Pamatinformācija
Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.4.1.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Savrupmāju apbūve

(11001).75. Vasarnīcu apbūve

(11002).4.1.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Dārza māju apbūve

(11003): Apbūve, ko veido sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, ar būvēm, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai77. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali ar platību 150 m2, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)78. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm79. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve

(12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestāžu vai grupu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra80. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra81. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12009): Apbūve, ko veido dienas centri, krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra82. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve

(12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas83. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos

(22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību līdz 60 m2 pilsētā, izņemot pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju84. Labiekārtota ārtelpa

(24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai85. Ārtelpa bez labiekārtojuma

(24002).4.1.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)86.Savrupmāju apbūve1200 m230 līdz 10līdz 3 2387.Vasarnīcu apbūve1200 m230 līdz 10līdz 3 2388.Dārza māju apbūve1200 m230 līdz 6līdz 1389.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m240 1līdz 360 490.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 491.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 492.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 493.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 494.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m240 1līdz 360 495.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 396.Labiekārtota ārtelpa 397.Ārtelpa bez labiekārtojuma
netiek noteikts, ievērot stāvu skaitu
2 stāvi – palīgēkai
netiek noteikts
atsevišķā zemes vienībā, ievērot Publiskās apbūves teritorijas (P) rādītāju4.1.1.
Citi noteikumi
Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), kas ir nepieciešama teritorijas apkalpei un izvietojama atsevišķā zemes vienībā vai esošā dzīvojamā ēkā vai palīgēkā, atļauta, ja šo objektu ekspluatācija nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta pašapkalpošanās automazgātuves izveide.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļauta siltumnīca ar kopējo platību līdz 20 m2.
Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte – 14 m.
Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja un viena publiskās apbūves ēka. Palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauti kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.
Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30% pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.4.1.
Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)4.1.2.
Pamatinformācija
Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona vasarnīcu ciemos (Ieleja, Plēsums un Lejaslabiņi), kas noteikta, lai nodrošinātu sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas otrā mājokļa funkcijas savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir vasarnīcu apbūve.4.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Vasarnīcu apbūve

(11002).4.1.2.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Dārza māju apbūve

(11003): Apbūve, ko veido sakņu un augļu dārziņi mājsaimniecību vajadzībām, ar būvēm, kas paredzētas tikai sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai109. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos

(22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi110. Labiekārtota ārtelpa

(24001): Apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai111. Ārtelpa bez labiekārtojuma

(24002).4.1.2.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
600 m215 5 līdz 7līdz 2
apbūves laukums – 60 m24.1.2.
Citi noteikumi
Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1) ievērojami normatīvie akti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībā un izmantošanā.
Esošās vasarnīcu un dārza māju apbūves teritorijas aizliegts pārveidot par pastāvīgi dzīvojamām apbūves teritorijām, saglabājama sezonas rakstura apbūve un teritorijas izmantošana.4.
MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.2.
Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)4.2.1.
Pamatinformācija
Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus (apbūve, kurā virszemes stāvu skaits nepārsniedz trīs stāvus). To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.2.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Savrupmāju apbūve

(11001).117. Rindu māju apbūve

(11005).118. Daudzdzīvokļu māju apbūve

(11006).4.2.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Biroju ēku apbūve

(12001).120. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali ar platību 250 m2, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirgi, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)121. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu objekti, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra123. Sporta būvju apbūve

(12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta zāles), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi)124. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve

(12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestāžu vai grupu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra125. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra126. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, dienas centri, krīzes centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra127. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve

(12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas128. Reliģisko organizāciju ēku apbūve

(12011).129. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos

(24002).4.2.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)132.Savrupmāju apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 36133.Rindu māju apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 36134.Daudzdzīvokļu māju apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 36135.Biroju ēku apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340136.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340137.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340138.Kultūras iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340139.Sporta būvju apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340140.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340141.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340142.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340143.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m250līdz 130līdz 12līdz 340144.Reliģisko organizāciju ēku apbūve1200 m250 40145.Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos 6146.Labiekārtota ārtelpa 6147.Ārtelpa bez labiekārtojuma
nenosaka4.2.1.
Citi noteikumi
Prasības autonovietnēm:148.
uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vienai automašīnai zemes vienības teritorijā;148.
citai atļautai izmantošanai – ievērojot normatīvās prasības, nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.
Attālumi starp daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām:149.
izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 15 m;149.
izvietojot pretī vienas mājas garākajai fasādei otras mājas gala fasādi ar logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m;149.
izvietojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas blakus Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS) vai savrupmājai, tās ir jāizvieto tā, lai netiktu noēnotas savrupmājas, ievērojot insolācijas prasības un ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes vienības robežas.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta pašapkalpošanās automazgātuves izveide.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļauta siltumnīca ar kopējo platību līdz 20 m2.
Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30 % pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.4.
DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA4.3.
Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)4.3.1.
Pamatinformācija
Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.3.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Daudzdzīvokļu māju apbūve

(11006).4.3.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Rindu māju apbūve

(11005).157. Biroju ēku apbūve

(12001).158. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirgi, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)159. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12004): Apbūve, ko veido muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra161. Sporta būvju apbūve

(12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem – sporta zāles, sporta laukumi162. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve

(12007): Apbūve, ko veido pirmsskolas izglītības iestādes vai grupu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra163. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra164. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas166. Reliģisko organizāciju ēku apbūve

(12011): Apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas167. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos

(22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību līdz 60 m2 pilsētā168. Labiekārtota ārtelpa

(24002).4.3.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
1200 m2 750līdz 300 līdz 6
rindu mājas sekcijai – pēc nepieciešamības
t.sk. izbūvēti bēniņi, mansards, mezonīns, cokols4.3.1.
Citi noteikumi
Prasības autonovietnēm:171.
uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vienai automašīnai zemes vienības teritorijā;171.
ierīkojot publisku apbūvi un teritorijas izmantošanu dzīvojamās mājās, nodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādei, nesamazinot mājas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu skaitu un minimālo brīvo zaļo teritoriju.
Attālumi starp daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām:172.
izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 20 m;172.
izvietojot pretī vienas mājas garākajai fasādei otras mājas gala fasādi ar logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m;172.
izvietojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas blakus Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS) vai savrupmājai, tās ir jāizvieto tā, lai netiktu noēnotas savrupmājas, ievērojot insolācijas prasības un ne tuvāk par 10 m no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes vienības robežas.
Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanu ir 30% pilsētas teritorijā apbūves kvartāla ietvaros, bet ciemu teritorijā – atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotai daļai.4.
PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.4.
Publiskās apbūves teritorija (P)4.4.1.
Pamatinformācija
Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.4.4.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Biroju ēku apbūve

(12001).176. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).177. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003).178. Kultūras iestāžu apbūve

(12004).179. Sporta būvju apbūve

(12005): nav atļautas trases ar cieto segumu pilsētā180. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

(12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves181. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve

(12007).182. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008).183. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12009).184. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve

(12010).185. Reliģisko organizāciju ēku apbūve

(12011).186. Labiekārtota ārtelpa

(11005): Nav atļauta pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.188. Daudzdzīvokļu māju apbūve

(11006): Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā atļautas esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un jaunbūvējamas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 2 stāviem un bēniņu izbūvi.4.4.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)189.Biroju ēku apbūve1200 m260 9līdz 330190.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1200 m260 9līdz 330191.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330192.Kultūras iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330193.Sporta būvju apbūve1200 m260 9līdz 330194.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330195.Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330196.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330197.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330198.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve1200 m260 9līdz 330199.Reliģisko organizāciju ēku apbūve1200 m260 9 30200.Rindu māju apbūve1200 m260 līdz 12līdz 330201.Daudzdzīvokļu māju apbūve1200 m260 līdz
pēc funkcionālās nepieciešamības4.4.1.
Citi noteikumi
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauta degvielas uzpildes stacija, pašapkalpošanās automazgātavas.
Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām jāveido publiski pieejama ārtelpa vismaz 20 % no teritorijas kopējās platības.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauti kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.
(Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.
saistošajiem noteikumiem Nr. 18)4.4.
Publiskās apbūves teritorija (P1)4.4.2.
Pamatinformācija
Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru un kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā.4.4.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Biroju ēku apbūve

(12001).209. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas210. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003): apbūve, ko veido viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra211. Kultūras iestāžu apbūve

(12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra212. Sporta būvju apbūve

(12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves213. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve

(12007).214. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008).215. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12009).216. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve

(12010).217. Reliģisko organizāciju ēku apbūve

(12011).218. Labiekārtota ārtelpa

(24001): labiekārtoti parki (atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.4.4.2.

Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.4.2.
Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
60 līdz 10līdz 2304.4.2.
Citi noteikumi
Publiskās apbūves teritorijā (P1) nav atļauts veikt zemes vienību sadalīšanu.4.
JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA4.5.
Jauktas centra apbūves teritorija (JC)4.5.1.
Pamatinformācija
Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.4.5.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Savrupmāju apbūve

(11001).223. Daudzdzīvokļu māju apbūve

(12001).225. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri ar platību 700 m2, tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, elektromobiļu uzlādes stacijas)226. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003): Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauts izvietot lauku tūrismam izmantojamas mājas un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, kas ietver kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm227. Kultūras iestāžu apbūve

(12004).228. Sporta būvju apbūve

(12005): nav atļautas trases ar cieto un mīksto segumu229. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

(12007).231. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008).232. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12009).233. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve

(12010).234. Reliģisko organizāciju ēku apbūve

(12011).235. Labiekārtota ārtelpa

(13001): Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra237. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003): Būves sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u.tml.4.5.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
1200 m260līdz 250 līdz 5
t.sk. izbūvēti bēniņi, mansards, mezonīns, cokols 2 stāvi un bēniņu izbūve – pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā4.5.1.
Citi noteikumi
Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa Talsu viduslaiku pils (Dzirnavkalns) (aizsardzības Nr.2267) teritorijā pieļaujama tikai esošo ēku pārbūve un jaunu ēku būvniecība bijušo ēku vietās un apjomos.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļauts tirdzniecības centrs (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), degvielas uzpildes stacija, riepu maiņas vietas un pašapkalpošanās automazgātavas.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā nav atļautas atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas un garāžas.
(Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.
saistošajiem noteikumiem Nr. 18)4.
RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.6.
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)4.6.1.
Pamatinformācija
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.4.6.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

(13001).246. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve

(13003).247. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve

(13005): Atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas vietu apbūve248. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).249. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002).250. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14004).252. Energoapgādes uzņēmumu apbūve

(14006): saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.

apakšnodaļas prasībām4.6.1.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
Biroju ēku apbūve

(12001).254. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)255. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)256.Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve1180 121210257.Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve1180 121210258.Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve1180 121210259.Inženiertehniskā infrastruktūra1180 121210260.Transporta lineārā infrastruktūra1180 131310261.Transporta apkalpojošā infrastruktūra1180 121210262.Noliktavu apbūve1180 121210263.Energoapgādes uzņēmumu apbūve1180 121210264.Biroju ēku apbūve1180 līdz 12līdz 310265.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1180 līdz 12līdz 310266.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve1180 līdz 12līdz
pēc funkcionālās nepieciešamības
atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām
nenosaka4.6.1.
Citi noteikumi
Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta zemes vienības priekšpagalmā.
Detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, ja nepieciešams.
Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar citām funkcionālā zonējuma teritorijām, izņemot Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R, R1), Tehniskās apbūves teritoriju (TA) un Transporta infrastruktūras teritoriju (TR), operators sev piederošajā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā gar zemes vienības/u robežu ierīko buferzonu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no rūpnieciskā uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.
Ēku vai būvju, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, izvietojuma attālums no zemes vienības robežām ar dzīvojamo apbūvi nedrīkst būt mazāks nekā 50 m, izņemot inženiertīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā tiek saglabāta esoša rūpnieciskās apbūves teritorija un ievērojami Rūpnieciskās apbūves teritorijas (R) noteiktie apbūves parametri.4.6.
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)4.6.2.
Pamatinformācija
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.4.6.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

(13001).274. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve

(13002).275. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve

(13003).276. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve

(13005): Atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas vietu apbūve277. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).278. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002).279. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14004).281. Energoapgādes uzņēmumu apbūve

(14006): saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.2.apakšnodaļu4.6.2.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Biroju ēku apbūve

(12001).283. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)284. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)285.Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve1480 161610286.Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve1480 161610287.Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve1480 161610288.Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve1480 161610289.Inženiertehniskā infrastruktūra1480 161610290.Transporta lineārā infrastruktūra1480 171710291.Transporta apkalpojošā infrastruktūra1480 161610292.Noliktavu apbūve1480 161610293.Energoapgādes uzņēmumu apbūve1480 161610294.Biroju ēku apbūve1480 15līdz 310295.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve1480 15līdz 310296.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve1480 15līdz
pēc funkcionālās nepieciešamības
atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām
nenosaka4.6.2.
Citi noteikumi
Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta zemes vienības priekšpagalmā.
Detālplānojumā un/vai būvniecības ieceres dokumentācijā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, ja nepieciešams.
Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar citām funkcionālā zonējuma teritorijām, izņemot Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R, R1), Tehniskās apbūves teritoriju (TA) un Transporta infrastruktūras teritoriju (TR), operators sev piederošajā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā gar zemes vienības/u robežu ierīko buferzonu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no rūpnieciskā uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.
Ēku vai būvju, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, izvietojuma attālums no zemes vienības robežām ar dzīvojamo apbūvi nedrīkst būt mazāks nekā 50 m, izņemot inženiertīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.4.6.
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)4.6.3.
Pamatinformācija
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai, kas paredzēts sprāgstvielu ražotnes un glabātuves būvniecībai un tās nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.4.6.3.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

(13001).303. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve

(13002).304. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).305. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002).306. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003).307. Noliktavu apbūve

(14004).4.6.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Biroju ēku apbūve

(12001).4.6.3.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
1880
pēc funkcionālās nepieciešamības
rūpnieciskām un tehniskām būvēm: atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām, 12 m – publiskām būvēm
rūpnieciskām un tehniskās apbūves būvēm: atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām, 3 – publiskai apbūvei4.6.3.
Citi noteikumiNenosaka4.
TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA4.7.
Transporta infrastruktūras teritorija (TR)4.7.1.
Pamatinformācija
Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.4.7.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).312. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002).313. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003).4.7.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Biroju ēku apbūve

(12001).315. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)316. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

(14004).4.7.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)318.Inženiertehniskā infrastruktūra2124 222324319.Transporta lineārā infrastruktūra2124 222224320.Transporta apkalpojošā infrastruktūra2124 222324321.Biroju ēku apbūve2124 līdz 12līdz 324322.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve2124 līdz 12līdz 324323.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve2124 līdz 12līdz 324324.Noliktavu apbūve2124
pēc funkcionālās nepieciešamības
nenosaka
atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām
Apbūves noteikumos netiek noteikts vai nosakāmi lokālplānojumā, detālplānojumā, būvniecības ieceres dokumentācijā4.7.1.
Citi noteikumiNenosaka4.7.
Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)4.7.2.
Pamatinformācija
Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona, kurā galvenā izmantošana saistīta ar esošu mazās aviācijas lidlauku turpmāko izmantošanu un plānošanu mazās aviācijas attīstībai.4.7.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).327. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003).328. Lidostu un ostu apbūve

(14005): civilās aviācijas lidlauku apbūve4.7.2.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)4.7.2.

Apbūves parametriNenosaka4.7.2.
Citi noteikumiNenosaka4.
TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA4.8.
Tehniskās apbūves teritorija (TA)4.8.1.
Pamatinformācija
Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.4.8.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve

(13005).332. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).333. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002).334. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003).335. Noliktavu apbūve

(14004).336. Energoapgādes uzņēmumu apbūve

(14006): saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.2.apakšnodaļu4.8.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Biroju ēku apbūve

(12001).338. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas)339. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)340.Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve2580 272810341.Inženiertehniskā infrastruktūra2526 272826342.Transporta lineārā infrastruktūra2526 262626343.Transporta apkalpojošā infrastruktūra2526 272810344.Noliktavu apbūve2526 272810345.Energoapgādes uzņēmumu apbūve2526 272810346.Biroju ēku apbūve2580 līdz 12līdz 310347.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve2580 līdz 12līdz 310348.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve2580 līdz 12līdz
atbilstoši tehnoloģiskai vai funkcionālai nepieciešamībai
nenosaka
atbilstoši tehnoloģiskai nepieciešamībai un normatīvo aktu prasībām
atbilstoši tehnoloģiskai nepieciešamībai4.8.1.
Citi noteikumi
Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā ir aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju un apraides raidītāju ierīkošana.4.
DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA4.9.
Dabas un apstādījumu teritorija (DA)4.9.1.
Pamatinformācija
Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.4.9.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

(21002).352. Labiekārtota ārtelpa

(24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai353. Ārtelpa bez labiekārtojuma

(24002).4.9.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ar apbūves laukumu 60 m2355. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003): Apbūve, ko veido izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm356. Kultūras iestāžu apbūve

(12004): Apbūve, ko veido apjumtas vasaras estrādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra357. Sporta būvju apbūve

(12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves, ietverot molus, peldošās piestātnes, konteinerus ūdens sporta inventāram)358. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos

(22002): Sakņu un augļu dārzi bez apbūves4.9.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
2910 līdz 6līdz
pēc funkcionālās nepieciešamības4.9.1.
Citi noteikumiNenosaka4.9.
Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)4.9.2.
Pamatinformācija
Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.4.9.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Labiekārtota ārtelpa

(24002).4.9.2.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ar apbūves laukumu līdz 60 m2364. Sporta būvju apbūve

(12005): Atklāti sporta un atpūtas laukumi (bez ēkām)4.9.2.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
3010 līdz 6līdz
pēc funkcionālās nepieciešamības4.9.2.
Citi noteikumi
Teritorijas izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības un saskaņā ar Apbūves noteikumu 7.
apakšnodaļu Kultūras pieminekļu un dabas teritoriju un pieminekļu aizsardzība un 7.3.apakšnodaļu Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju aizsardzībai.
Teritorijas labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti un saskaņā ar Apbūves noteikumu 7.
apakšnodaļu Kultūras pieminekļu un dabas teritoriju un pieminekļu aizsardzība un 7.3.apakšnodaļu Prasības pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju aizsardzībai.4.9.
Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)4.9.3.
Pamatinformācija
Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās nodrošinātu publiski pieejamas teritorijas, kuru izmantošanas veidi ir saistīti ar brīvdabas atpūtu, teritorijas vizuālās kvalitātes un mikroklimata uzlabošanu.4.9.3.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

(21002).370. Labiekārtota ārtelpa

(24002).4.9.3.

Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.9.3.
Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
31
pēc funkcionālās nepieciešamības4.9.3.
Citi noteikumiNenosaka4.9.
Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)4.9.4.
Pamatinformācija
Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir saistīta ar apbedījumu veikšanu un ar to saistītu būvju izvietošanu.4.9.4.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Labiekārtota ārtelpa

(24001): kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), apstādījumi un kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamā labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi375. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti – tirdzniecības kioski vai stendi4.9.4.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
32 līdz 8 33līdz 1
pēc funkcionālās nepieciešamības
augstumā neieskaitot arhitektoniskos elementus4.9.4.
Citi noteikumiNenosaka4.9.
Dabas un apstādījumu teritorija (DA4)4.9.5.
Pamatinformācija
Dabas un apstādījumu teritorija (DA4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa teritorijā, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.4.9.5.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

(21002).379. Labiekārtota ārtelpa

(24001): Labiekārtoti muižu apbūves kompleksa parki, zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai380. Ārtelpa bez labiekārtojuma

(24002).4.9.5.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, mazēka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai382. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003): Apbūve, ko veido laukums atpūtas transportlīdzekļiem4.9.5.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
3410 līdz 6līdz
pēc funkcionālās nepieciešamības4.9.5.
Citi noteikumi
Izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības. Atļautas būves, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus tā ietverošajai ainavai.
Labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti. Plānoto ēku iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi, saskaņojot ar kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgo institūciju un Būvvaldi.
Kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kā arī reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai labiekārtojuma projektu vēsturiskam muižas apbūves kompleksa parkam tiek noteikts, ka:387.
plānošanas dokuments vai labiekārtojuma projekts jāizstrādā visai parka teritorijai;387.
nav atļauta zemes vienību sadalīšana;387.
jāsaglabā kultūrvēsturiskās vides raksturs, plānojuma struktūra, sugu daudzveidība un ainavas arhitektūras detaļas.
Dabas un apstādījumu teritorijā (DA4) nav atļauts veikt zemes vienību sadalīšanu.4.
MEŽU TERITORIJA4.10.
Mežu teritorija (M)4.10.1.
Pamatinformācija
Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.4.10.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Mežsaimnieciska izmantošana

(21001).391. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

(21002).392. Labiekārtota ārtelpa

(24001).393. Ārtelpa bez labiekārtojuma

(24002).4.10.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Viensētu apbūve

(11004): ja vienas viensētas izveidei paredzētās zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un vidi un dabas aizsardzību vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi395. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002).396. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003).397. Sporta būvju apbūve

(12005).398. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

(12006).399. Derīgo izrakteņu ieguve

(13004).400. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).401. Lauksaimnieciska izmantošana

(22001): Augkopība, dārzeņkopība (ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus ar būvēm to darbības nodrošināšanai), dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība un cita lauksaimnieciskā darbība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms un viensētas lauku teritorijā)4.10.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
2 ha 355 līdz 10līdz 2 36
izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus; īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – saskaņā ar šīs teritorijas izmantošanas noteikumiem; 5000 m2 – pilsētas, ciema teritorijā
t.sk. izbūvēti bēniņi, mansards, mezonīns, cokols4.10.1.
Citi noteikumi
Viensētu apbūve pilsētas vai ciema teritorijā atļauta, ja zemes vienības platība nav mazāka par 5000 m2 un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība.
Teritoriju, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja. Publiskās apbūves ēku un palīgēku skaits nav ierobežots, ievēro apbūves parametrus, būvlaidi un minimālos attālumus starp būvēm un no zemes vienības robežas.
(Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.
saistošajiem noteikumiem Nr. 18)4.10.
Mežu teritorija (M1)4.10.2.
Pamatinformācija
Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.4.10.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Mežsaimnieciska izmantošana

(21001).409. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

(21002).410. Labiekārtota ārtelpa

(24001): zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai411. Ārtelpa bez labiekārtojuma

(24002).4.10.2.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Viensētu apbūve

(12003): laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm414. Sporta būvju apbūve

(12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves415. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).4.10.2.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
2 ha 375 līdz 10līdz 2
izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus; īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – saskaņā ar šīs teritorijas izmantošanas noteikumiem4.10.2.
Citi noteikumi
Teritoriju, kas atrodas aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā un īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvie akti.
Maksimālais ēku skaits vienā zemes vienībā – viena dzīvojamā māja.4.
LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA4.11.
Lauksaimniecības teritorija (L)4.11.1.
Pamatinformācija
Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.4.11.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Viensētu apbūve

(11004).421. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve

(13003).422. Lauksaimnieciska izmantošana

(22001).423. Labiekārtota ārtelpa

(24002).425. Ūdens telpas publiskā izmantošana

(24003).4.11.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Vasarnīcu apbūve

(11002).427. Dārza māju apbūve

(11003).428. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002).429. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003).430. Kultūras iestāžu apbūve

(12004).431. Sporta būvju apbūve

(12005).432. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

(12006).433. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008).434. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12009).435. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve

(12010).436. Reliģisko organizāciju ēku apbūve

(12011).437. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

(13001).438. Derīgo izrakteņu ieguve

(13004).439. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve

(13005).440. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).441. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002).442. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003).443. Noliktavu apbūve

(14004).444. Energoapgādes uzņēmumu apbūve

(14006): saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.2.apakšnodaļas prasībām445. Mežsaimnieciska izmantošana

(21001).446. Ūdenssaimnieciska izmantošana

(23001).4.11.1.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)447.Viensētu apbūve2 ha 383940līdz 10līdz 3 4443448.Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve2 ha 383940414643449.Lauksaimnieciska izmantošana2 ha 383940424243450.Labiekārtota ārtelpa2 ha 383940414243451.Ārtelpa bez labiekārtojuma2 ha 383940424243452.Ūdens telpas publiskā izmantošana2 ha 383940414643453.Vasarnīcu apbūve2 ha 383940līdz 10līdz 3 4443454.Dārza māju apbūve2 ha 383940līdz 10līdz 243455.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve2 ha 383940414543456.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve2 ha 383940414543457.Kultūras iestāžu apbūve2 ha 383940414543458.Sporta būvju apbūve2 ha 383940414543459.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve2 ha 383940414543460.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve2 ha 383940414543461.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve2 ha 383940414543462.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve2 ha 383940414543463.Reliģisko organizāciju ēku apbūve2 ha 383940414543464.Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve2 ha 383940414643465.Derīgo izrakteņu ieguve2 ha 383940414643466.Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve2 ha 383940414643467.Inženiertehniskā infrastruktūra2 ha 383940414643468.Transporta lineārā infrastruktūra2 ha 383940424243469.Transporta apkalpojošā infrastruktūra2 ha 383940414643470.Noliktavu apbūve2 ha 383940414643471.Energoapgādes uzņēmumu apbūve2 ha 383940414643472.Mežsaimnieciska izmantošana2 ha 383940424243473.Ūdenssaimnieciska izmantošana2 ha
izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus; īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – saskaņā ar šīs teritorijas izmantošanas noteikumiem
Viensētu apbūvei: 10 % – zemes vienībās ar platību līdz 1 ha; 5 % – zemes vienībās ar platību virs 1 ha; pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem – pēc funkcionālās nepieciešamības
netiek noteikts, ievērojams maksimālais būvju augstums un stāvu skaits
pēc funkcionālās nepieciešamības
nenosaka
netiek noteikts, ievērojams maksimālais apbūves blīvums
t.sk. izbūvēti bēniņi, mansards, mezonīns, cokols
atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai
atbilstoši funkcionālai un tehnoloģiskai nepieciešamībai4.11.1.
Citi noteikumi
Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:474.
divas dzīvojamās ēkas, ja tiek saglabātas zemes vienības sadales iespējas, ievērojot jaunveidojamas zemes vienības minimālo platību un atļautos apbūves parametrus;474.
pārējām ēkām – ievērojot atļautos apbūves parametrus.
Lauksaimniecībā izmantojamo zemju lietošanas kategoriju maiņu veic zem ēkām, būvēm, pagalmiem un ceļiem, ievērojot atbilstošos normatīvos aktus.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņai prioritāri paredz teritorijās:476.
ar zemāko zemes kvalitātes novērtējumu;476.
kas novietojuma un konfigurācijas dēļ nav piemērotas izmantošanai lauksaimniecībā;476.
kurām nav nodrošināta piekļuve;476.
kurām ir starpgabala statuss.
Meža ieaudzēšana nav atļauta:477.
ja lauksaimniecības zeme atrodas pilsētas vai ciema teritorijā;477.
ja meliorācijas sistēmu uzturētājs nesaskaņo meliorēto zemju apmežošanu;477.
ja visapkārt esošās lauksaimniecības zemes plānotajam apmežošanas nogabalam tiek apsaimniekotas un izmantotas lauksaimniecībā.
Lauksaimniecības zemē kokaugu stādījumu ierīkošana nav atļauta:478.
ja lauksaimniecības zeme atrodas pilsētas vai ciema teritorijā;478.
ja meliorācijas sistēmu uzturētājs nesaskaņo meliorēto zemju apmežošanu;
Lauksaimniecības teritorijas (L), kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju individuālie vai vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte – 30 m.
Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

(13001)un Lauksaimnieciskās izmantošanas

(22001)teritorijas izmantošanas veids specializēts lopkopības komplekss robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.482. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi

(13001)un Lauksaimnieciskā izmantošana

(22001)ar teritorijas izmantošanas veidu specializēts lopkopības komplekss vismaz 5% no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.4.11.

Lauksaimniecības teritorija (L1)4.11.2.
Pamatinformācija
Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona pilsētu un ciemu teritorijā, kas noteikta, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama teritorijas kā apbūves zemes izmantošana, kur galvenā izmantošana ir viensētu vai publiskā apbūve.4.11.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Viensētu apbūve

(11004).485. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve

(13003).486. Lauksaimnieciska izmantošana

(22001): Augkopība, lopkopība (specializētie lopkopības kompleksi atļauti ciemos, kur visai ciema teritorijai noteikta funkcionālā zona Lauksaimniecības teritorija (L1), t.i., Aklaisciems, Arkliņi, Bungciems, Dreimaņciems, Dzedri, Ezerciems, Gailīšciems, Gaviļnieki, Gravas, Ģibzde, Iliņi, Kaleši, Kraujas, Ķurbe, Linejciems, Mazvirbi, Mordanga, Odre, Purgalciems, Putniņciems, bet pārējos ciemos, pilsētās tikai būves dzīvniekiem individuālai vajadzībai), dārzeņkopība (ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus ar būvēm to darbības nodrošināšanai), dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms un viensētas lauku teritorijā)487. Labiekārtota ārtelpa

(24002).489. Ūdens telpas publiskā izmantošana

(24003).4.11.2.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Vasarnīcu apbūve

(11002).491. Dārza māju apbūve

(11003).492. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002).493. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003).494. Kultūras iestāžu apbūve

(12004).495. Sporta būvju apbūve

(12005): apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves496. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

(12006).497. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008).498. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12009).499. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve

(12010).500. Reliģisko organizāciju ēku apbūve

(12011).501. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

(13001).502. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).503. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002).504. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003): Būves sauszeme un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u.tml.505. Noliktavu apbūve

(14004).506. Energoapgādes uzņēmumu apbūve

(14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (hidroelektrostacija, koģenerācijas stacija, ciemu teritorijā vēja elektrostacija ar jaudu līdz 20 kW) apbūve507. Mežsaimnieciska izmantošana

(21001).508. Ūdenssaimnieciska izmantošana

(23001).4.11.2.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)509.Viensētu apbūve3000 m210 līdz 10līdz 2 49 510.Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve3000 m247 līdz 1047 511.Lauksaimnieciska izmantošana3000 m247 līdz 1048 512.Labiekārtota ārtelpa3000 m247 līdz 1047 513.Ārtelpa bez labiekārtojuma3000 m247 līdz 1048 514.Ūdens telpas publiskā izmantošana3000 m248 līdz 1047 515.Vasarnīcu apbūve3000 m210 līdz 10līdz 2 49 516.Dārza māju apbūve3000 m210 līdz 10līdz 2 49 517.Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 518.Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 519.Kultūras iestāžu apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 520.Sporta būvju apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 521.Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 522.Veselības aizsardzības iestāžu apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 523.Sociālās aprūpes iestāžu apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 524.Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 525.Reliģisko organizāciju ēku apbūve3000 m215 līdz 10līdz 3 526.Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve3000 m247 līdz 1047 527.Inženiertehniskā infrastruktūra3000 m247 līdz 1047 528.Transporta lineārā infrastruktūra3000 m247 līdz 1048 529.Transporta apkalpojošā infrastruktūra3000 m247 līdz 1047 530.Noliktavu apbūve3000 m247 līdz 1047 531.Energoapgādes uzņēmumu apbūve3000 m247 līdz 1047 532.Mežsaimnieciska izmantošana3000 m247 līdz 1048 533.Ūdenssaimnieciska izmantošana3000 m247 līdz 1048
pēc funkcionālās nepieciešamības
nenosaka
t.sk. izbūvēti bēniņi, mansards, mezonīns, cokols4.11.2.
Citi noteikumi
Maksimālais ēku skaits zemes vienībā:534.
divas dzīvojamās ēkas, ja tiek saglabātas zemes vienības sadales iespējas, ievērojot jaunveidojamas zemes vienības minimālo platību un atļautos apbūves parametrus;534.
pārējām ēkām – ievērojot atļautos apbūves parametrus.
Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte – 20 m.
Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

(13001)un Lauksaimnieciskās izmantošanas

(22001)teritorijas izmantošanas veids specializēts lopkopības komplekss robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.537. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi

(13001)un Lauksaimnieciskā izmantošana

(Svītrots ar Talsu novada domes 07.07.
saistošajiem noteikumiem Nr. 18)4.11.
Lauksaimniecības teritorija (L2)4.11.3.
Pamatinformācija
Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona pilsētās un ciemos, kur galvenā izmantošana ir lauksaimnieciskā izmantošana – augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība (tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārziņi).4.11.3.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Lauksaimnieciska izmantošana

Teritorijas papildizmantošanas veidiNenosaka4.11.3.
Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
600 m250
apbūves laukums 25 m24.11.3.
Citi noteikumiNenosaka4.11.
Lauksaimniecības teritorija (L3)4.11.4.
Pamatinformācija
Lauksaimniecības teritorija (L3) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas, kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu, nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību un ainavas aizsardzību un kas atrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā vai to aizsardzības zonā.4.11.4.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Viensētu apbūve

(11004).544. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve

(13003).545. Lauksaimnieciska izmantošana

(22001): Augkopība, dārzkopība (tai skaitā sakņu un augļu dārzi bez apbūves), dīķsaimniecība, kā arī alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana, akvakultūru audzēšana, enerģētisko kultūru audzēšana, lauku tūrisms un viensētas lauku teritorijā)546. Labiekārtota ārtelpa

(24002).548. Ūdens telpas publiskā izmantošana

(24003).4.11.4.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Vasarnīcu apbūve

(11002).550. Dārza māju apbūve

(11003).551. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

(12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirgi, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, spēļu nami, kazino, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, elektromobiļu uzlādes stacijas)552. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve

(12003).553. Kultūras iestāžu apbūve

(12004): Apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra554. Sporta būvju apbūve

(12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves555. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve

(12006).556. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve

(12008).557. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve

(12009).558. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve

(12010).559. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

(13001): Tekstilizstrādājumu, apģērbu izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra560. Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).561. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002).562. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003).563. Mežsaimnieciska izmantošana

(21001).564. Ūdenssaimnieciska izmantošana

(23001).4.11.4.

Apbūves parametriNr.Teritorijas izmantošanas veidsMinimālā jaunizv. zemes gabala platībaMaksimālais apbūves blīvums (%)Apbūves intensitāte (%)Apbūves augstums (m)Apbūves augstums (stāvu skaits)Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
2 ha 5115 līdz 10līdz 2
lauku teritorijā; ciemu teritorijā – 3000 m24.11.4.
Citi noteikumiNenosaka4.
ŪDEŅU TERITORIJA4.12.
Ūdeņu teritorija (Ū)4.12.1.
Pamatinformācija
Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.4.12.1.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
Inženiertehniskā infrastruktūra

(14001).568. Transporta lineārā infrastruktūra

(14002): Tilti, gājēju tilti, estakādes un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru569. Transporta apkalpojošā infrastruktūra

(14003): Būves ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai570. Energoapgādes uzņēmumu apbūve

(14006): Hidroelektrostacijas571. Ūdenssaimnieciska izmantošana

(23001).572. Ūdens telpas publiskā izmantošana

(24003).4.12.1.

Teritorijas papildizmantošanas veidi
Dzīvojamā apbūve uz ūdens

(11007): atļauta tikai privātajos ūdensobjektos574. Derīgo izrakteņu ieguve

(13004).4.12.1.

Apbūves parametriNenosaka4.12.1.
Citi noteikumi
Ūdeņu teritorijās (Ū), kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, saimnieciskā darbība veicama saskaņā ar šo teritoriju vispārējiem vai individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Nav atļauta patvaļīga dabīgi veidojušos ūdensobjektu iztaisnošana, aizbēršana, gultnes padziļināšana, mākslīgu salu veidošana.
Ūdensobjekta krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez žogiem un citām būvēm, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m platumā, bet gar privāto ūdeņu krastiem – 4 m.
Ūdensobjektu krastu un ēku, būvju aizsardzībai pret eroziju atļauts veikt krastu nostiprināšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Ūdensobjektu krastu joslā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijās, erozijas skartajās vietās atļauts būvēt jaunus un atjaunot esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, būvniecības ieceres dokumentācijā izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām.
TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM5.
CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM5.1.
Teritorija, kurai izsniegta zemes dzīļu licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja (TIN1)5.1.1.
PamatinformācijaNenosaka5.1.1.
Apbūves parametriNenosaka5.1.1.
Citi noteikumi
Ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves teritorijai līdz šo Apbūves noteikumu ar grozījumiem spēkā stāšanās dienai ir bijusi izsniegta licence vai atļauja, un licences vai atļaujas termiņš ir beidzies, un atbildīgā institūcija ir pagarinājusi vai atjaunojusi derīgo izrakteņu ieguves limitu, un derīgo izrakteņu ieguves teritorijā nav pilnībā veikta atradnes izstrāde, lai turpinātu atradnes izstrādi un veiktu rekultivāciju, tad nepiemēro Apbūves noteikumu
punktu. Šajā gadījumā atbildīgā institūcija izsniedz jaunu ieguves atļauju.5.1.
Centralizētās ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN11)5.1.2.
Pamatinformācija
Grafiskās daļas kartē attēlotajā Centralizētās ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN11) nodrošina ēku pieslēgumus centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai.5.1.2.
Apbūves parametriNenosaka5.1.2.
Citi noteikumi
Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.5.1.
Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN12)5.1.3.
Pamatinformācija
Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar īpašiem noteikumiem Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija – polderi (TIN12) – Ķūļciema un Spāres polderi, kuru izmantošanu nosaka normatīvie akti par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām.5.1.3.
Apbūves parametriNenosaka5.1.3.
Citi noteikumi
Apbūves parametri nosakāmi atbilstoši konkrētai funkcionālajai zonai TIN12 teritorijā.5.
TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMSNenosaka5.
TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMSNenosaka5.
VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA5.4.
Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (TIN4)5.4.1.
Pamatinformācija
Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskās daļas kartēs attēloti Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (TIN4), kas atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.5.4.1.
Apbūves parametriNenosaka5.4.1.
Citi noteikumi
Teritorijas plānojumā noteiktas un Grafiskajā daļā attēlotas pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijās esoši novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti (ēkas) (3.pielikums Novada nozīmes kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti). Šo objektu (ēku) aizsardzības prasības noteiktas Apbūves noteikumu 7.3.apakšnodaļā.5.
AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA5.5.
Vērtīgā ainavu telpa (TIN5)5.5.1.
Pamatinformācija
Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar īpašiem noteikumiem Vērtīgā ainavu telpa (TIN5) dabas parka "Talsu pauguraine" teritorijā, lai saglabātu un aizsargātu reģionam un novadam raksturīgās ainavas ar dabas un kultūrvēsturiskajiem elementiem kā nozīmīgu pašvaldības dabas un sociālekonomisko resursu.5.5.1.
Apbūves parametriNenosaka5.5.1.
Citi noteikumi
Pašvaldībai ir tiesības prasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas ietvaros. Ainavas izvērtējuma ietvaros izvērtē plānotā objekta vizuālās uztveres zonas, vizuāli vērtīgus skatu punktus, vietas vai līnijas un to skatu koridoru saglabāšanas iespējas, pēc iespējas saglabājot raksturīgo ainavu.
Ierīkojot atpūtas vietas ūdenstilpju aizsargjoslā, jāsaglabā dabiskā zemsedze un reljefs (izņemot smilšu uzbēršanu peldvietās vai peldēšanas vietās), drīkst veikt krastu kopšanu, saglabājot lielos kokus, izpļaujot niedres un izcērtot krūmus.
Tehniskās apbūves, kas augstāka par 15 m un rūpnieciskās apbūves izvietošanai Vērtīgā ainavu telpas teritorijā (TIN5) nepieciešams ainavu arhitekta atzinums par plānotā objekta ietekmi uz ainavu un ieteikumi tās mazināšanai.
Nav atļauts veikt derīgo izrakteņu ieguvi.
Lai nesadrumstalotu ainaviski vērtīgo teritoriju nav atļauta mežu ieaudzēšana/apmežošana.5.5.
Augstvērtīgā ainavu telpas (TIN51)5.5.2.
Pamatinformācija
Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar īpašiem noteikumiem Augstvērtīgā ainavu telpa (TIN51) dabas parka "Talsu pauguraine" teritorijā, lai saglabātu un aizsargātu reģionam un novadam raksturīg

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.