📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi
Nr.141
Rīgā 2009.gada 17.februārī (prot.
Nr.13 13 .§)
Grozījumi Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas
pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas
noteikumi"
Izdoti saskaņā
ar Valsts statistikas likuma 5.panta otrās daļas 3.punktu
Izdarīt Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas
pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi"
(Latvijas Vēstnesis, 2006, 181.nr.; 2007, 28.nr.; 2008, 59.nr.)
šādus grozījumus:
1. Svītrot 2.1.1. un
2.1.3.apakšpunktu.
2. Izteikt 2.1.6.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.1.6. veidlapa
Nr.1-dzelzceļš "Pārskats par dzelzceļa transportu 20__.gadā",
kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada
16.decembra Regulas Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta
statistiku prasību piemērošanu (6.pielikums);".
3. Svītrot 2.1.10.apakšpunktu.
4. Izteikt 2.1.11.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.1.11. veidlapa
Nr.5-iepirkums "Pārskats par linu produkcijas iepirkumu", kura
nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 5.decembra
Regulas (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas
lauksaimniecībā (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula
Nr. 138/2004), Komisijas 2005.gada 24.februāra Regulas (EK)
Nr. 306/2005, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulai (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem
Kopienas lauksaimniecībā (turpmāk - Komisijas Regula
Nr. 306/2005), un Komisijas 2006.gada 20.jūnija Regulas (EK)
Nr. 909/2006, ar ko groza I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulai (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem
Kopienas lauksaimniecībā (turpmāk - Komisijas Regula
Nr. 909/2006), prasību piemērošanu (11.pielikums);".
5. Izteikt 2.1.13.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.1.13. veidlapa
Nr.1-puķes/stādi "Pārskats par puķkopību un stādu audzēšanu",
kura nodrošina arī Padomes 1993.gada 5.aprīļa Regulas (EEK)
Nr. 959/93 par statistiskas informāciju, kas dalībvalstīm
jāiesniedz attiecībā uz augkopības produktiem, kas nav labības
produkti (turpmāk - Padomes Regula Nr. 959/93), Komisijas
1995.gada 18.septembra Regulas (EK) Nr. 2197/95, ar kuru groza
pielikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 837/90 par statistisko
informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz labības
audzēšanu, un Padomes Regulai (EEK) Nr. 959/93 par statistisko
informāciju, kas dalībvalstīm jāpiegādā par augkopības kultūru
produktiem, izņemot labību (turpmāk - Komisijas Regula
Nr. 2197/95), Komisijas 2003.gada 17.februāra Regulas (EK)
Nr. 296/2003, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 959/93 par
statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz
augkopības produktiem, kas nav labības produkti (turpmāk -
Komisijas Regula Nr. 296/2003), Komisijas Regulas Nr. 306/2005,
Komisijas Regulas Nr. 909/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulas Nr. 138/2004 prasību piemērošanu (13.pielikums);".
6. Svītrot 2.1.20.apakšpunktu.
7. Izteikt 2.1.22.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.1.22. veidlapa Nr.1-VA
"Pārskats par līdzekļu izlietojumu dabas resursu un vides
aizsardzībai", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes
2008.gada 11.marta Regulas (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības
strukturālo statistiku (pārstrādāta versija) (turpmāk - Eiropas
Parlamenta un Padomes Regula Nr. 295/2008) un Komisijas 2003.gada
1.septembra Regulas (EK) Nr. 1669/2003, ar ko Padomes Regulu (EK,
Euratom) Nr. 58/97 īsteno attiecībā uz datu sērijām, kuras
jāizveido uzņēmumu gada statistikai, un ar ko groza Komisijas
Regulu (EK) Nr. 2701/98 par datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar
uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, prasību piemērošanu
(22.pielikums);".
8. Izteikt 2.1.24.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.1.24. veidlapa Nr.1-gāze
"Pārskats par dabasgāzes izmantošanu" (24.pielikums);".
9. Izteikt 2.1.42.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.1.42. veidlapa
Nr.1-e-komercija "Pārskats par informācijas tehnoloģiju
izmantošanu uzņēmumos 2009.gadā", kura nodrošina arī Komisijas
2007.gada 18.jūlija Regulas (EK) Nr. 847/2007, ar ko īsteno
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 808/2004 attiecībā uz
Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (turpmāk -
Komisijas Regula Nr. 847/2007), prasību piemērošanu
(93.pielikums);".
10. Izteikt 2.1.44. un
2.1.45.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.1.44. veidlapa Nr.1-gada
"Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", kura nodrošina arī
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 un Padomes
Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (95.pielikums);
2.1.45. veidlapa Nr.1-gada
(saīsinātais) "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", kura
nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008
un Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu
(96.pielikums);".
11. Svītrot
2.1.49.apakšpunktu.
12. Izteikt 2.1.55.apakšpunktu
šādā redakcijā:
"2.1.55. veidlapa
Nr.1-e-komercija (finanses) "Pārskats par informācijas
tehnoloģiju izmantošanu finanšu sektora uzņēmumos 2009.gadā",
kura nodrošina arī Komisijas Regulas Nr. 847/2007 prasību
piemērošanu (119.pielikums);".
13. Papildināt noteikumus ar
2.1.64., 2.1.65., 2.1.66., 2.1.67., 2.1.68., 2.1.69., 2.1.70.,
2.1.71., 2.1.72. un 2.1.73.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.1.64. veidlapa
Nr.6-tirdzniecība "Pārskats par vairumtirdzniecības apgrozījumu
sadalījumā pa preču grupām", kura nodrošina arī Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu
(157.pielikums);
2.1.65. veidlapa
Nr.1-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura
nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008
prasību piemērošanu (158.pielikums);
2.1.66. veidlapa
Nr.2-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura
nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008
prasību piemērošanu (159.pielikums);
2.1.67. veidlapa
Nr.3-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura
nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008
prasību piemērošanu (160.pielikums);
2.1.68. veidlapa
Nr.4-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura
nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008
prasību piemērošanu (161.pielikums);
2.1.69. veidlapa
Nr.8-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura
nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008
prasību piemērošanu (162.pielikums);
2.1.70. veidlapa
Nr.9-pakalpojumi "Pārskats par pakalpojumiem 20__.gadā", kura
nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008
prasību piemērošanu (163.pielikums);
2.1.71. veidlapa
Nr.1-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumu kustību 20__.gadā",
kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 un Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu
(164.pielikums);
2.1.72. veidlapa
Nr.2-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumu kustību 20__.gadā",
kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 un Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu
(165.pielikums);
2.1.73. veidlapa
Nr.5-ieguldījumi "Pārskats par ieguldījumu kustību 20__.gadā",
kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 un Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 295/2008 prasību piemērošanu
(166.pielikums);".
14. Svītrot 2.2.2., 2.3.4. un
2.3.9.apakšpunktu.
15. Izteikt 2.3.13.apakšpunktu
šādā redakcijā:
"2.3.13. veidlapa
Nr.3-apgrozījums "Pārskats par apgrozījumu", kura nodrošina arī
Padomes Regulas Nr. 1165/98, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas
Nr. 1158/2005 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada
20.decembra Regulas (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red.
saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza
Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām
statistikas jomām (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula
Nr. 1893/2006), prasību piemērošanu (42.pielikums);".
16. Izteikt 2.4.4.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.4.4. veidlapa Nr.12-r
"Pārskats par rūpniecisko darbību un jauno pasūtījumu apjomu
rūpniecībā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 1165/98,
Komisijas Regulas Nr. 586/2001, Komisijas Regulas Nr. 588/2001 un
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 prasību
piemērošanu (49.pielikums);".
17. Svītrot
2.4.12.apakšpunktu.
18. Izteikt 2.4.16.apakšpunktu
šādā redakcijā:
"2.4.16. veidlapa
Nr.2-apgrozījums "Pārskats par apgrozījumu", kura nodrošina arī
Padomes Regulas Nr. 1165/98, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas
Nr. 1158/2005 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas
Nr. 1893/2006 prasību piemērošanu (61.pielikums);".
19. Izteikt 2.5.4.apakšpunktu šādā
redakcijā:
"2.5.4. veidlapa "Lauku
saimniecību augkopības apsekojums 20__.gadā", kura nodrošina arī
Padomes 1990.gada 26.marta Regulas (EEK) Nr. 837/90 par
statistikas informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz attiecībā uz
graudaugu ražošanu (turpmāk - Padomes Regula Nr. 837/90), Padomes
Regulas Nr. 959/93, Komisijas Regulas Nr. 296/2003, Komisijas
Regulas Nr. 2197/95, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas
Nr. 138/2004, Komisijas Regulas Nr. 306/2005 un Komisijas Regulas
Nr. 909/2006 prasību piemērošanu (71.pielikums);".
20. Izteikt
2.112.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.1 12. veidlapa
Nr.C-1 "Iedzīvotāju apsekojums par ceļojumiem 20__.gadā"
(143.pielikums);".
21. Papildināt noteikumus ar
2.1 26., 2.1 27. un 2.1
28.apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.1 26. veidlapa
Nr.1-pārvietošanās (mājsaimniecības) "Apsekojums par iedzīvotāju
pārvietošanos Latvijā" (167.pielikums);
2.1 27. veidlapa
Nr.1-pārvietošanās (personas) "Apsekojums par iedzīvotāju
pārvietošanos Latvijā" (168.pielikums);
2.1 28. veidlapa
Nr.1-EIVA "Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums"
(169.pielikums);".
22. Papildināt informatīvo
atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12.punktu šādā
redakcijā:
"12) Padomes 1989.gada
13.februāra Direktīvas 89/130/EEK par to, kā saskaņot nacionālā
kopprodukta noteikšanu pēc tirgus cenām."
23. Svītrot 1. un 3.pielikumu.
24. Izteikt 4.pielikumu jaunā
redakcijā (1.pielikums).
25. Izteikt 6.pielikumu jaunā
redakcijā (2.pielikums).
26. Svītrot 10.pielikumu.
27. Izteikt 17.pielikumu jaunā
redakcijā (3.pielikums).
28. Svītrot 20.pielikumu.
29. Izteikt 24.pielikumu jaunā
redakcijā (4.pielikums).
30. Svītrot 26.pielikumu.
31. Izteikt 27.pielikumu jaunā
redakcijā (5.pielikums).
32. Izteikt 30.pielikumu jaunā
redakcijā (6.pielikums).
33. Izteikt 31.pielikumu jaunā
redakcijā (7.pielikums).
34. Izteikt 32.pielikumu jaunā
redakcijā (8.pielikums).
35. Svītrot 33.pielikumu.
36. Izteikt 34.pielikumu jaunā
redakcijā (9.pielikums).
37. Izteikt 35.pielikumu jaunā
redakcijā (10.pielikums).
38. Izteikt 37.pielikumu jaunā
redakcijā (11.pielikums).
39. Svītrot 38.pielikumu.
40. Izteikt 40.pielikumu jaunā
redakcijā (12.pielikums).
41. Izteikt 42.pielikumu jaunā
redakcijā (13.pielikums).
42. Izteikt 48.pielikumu jaunā
redakcijā (14.pielikums).
43. Izteikt 49.pielikumu jaunā
redakcijā (15.pielikums).
44. Izteikt 56.pielikumu jaunā
redakcijā (16.pielikums).
45. Svītrot 57.pielikumu.
46. Izteikt 59.pielikumu jaunā
redakcijā (17.pielikums).
47. Izteikt 61.pielikumu jaunā
redakcijā (18.pielikums).
48. Izteikt 68.pielikumu jaunā
redakcijā (19.pielikums).
49. Izteikt 92.pielikumu jaunā
redakcijā (20.pielikums).
50. Izteikt 93.pielikumu jaunā
redakcijā (21.pielikums).
51. Izteikt 94.pielikumu jaunā
redakcijā (22.pielikums).
52. Izteikt 95.pielikumu jaunā
redakcijā (23.pielikums).
53. Izteikt 96.pielikumu jaunā
redakcijā (24.pielikums).
54. Izteikt 97.pielikumu jaunā
redakcijā (25.pielikums).
55. Izteikt 98.pielikumu jaunā
redakcijā (26.pielikums).
56. Izteikt 99.pielikumu jaunā
redakcijā (27.pielikums).
57. Svītrot 100.pielikumu.
58. Izteikt 102.pielikumu jaunā
redakcijā (28.pielikums).
59. Izteikt 105.pielikumu jaunā
redakcijā (29.pielikums).
60. Izteikt 106.pielikumu jaunā
redakcijā (30.pielikums).
61. Izteikt 107.pielikumu jaunā
redakcijā (31.pielikums).
62. Izteikt 108.pielikumu jaunā
redakcijā (32.pielikums).
63. Izteikt 109.pielikumu jaunā
redakcijā (33.pielikums).
64. Izteikt 113.pielikumu jaunā
redakcijā (34.pielikums).
65. Izteikt 119.pielikumu jaunā
redakcijā (35.pielikums).
66. Izteikt 135.pielikumu jaunā
redakcijā (36.pielikums).
67. Izteikt 136.pielikumu jaunā
redakcijā (37.pielikums).
68. Izteikt 143.pielikumu jaunā
redakcijā (38.pielikums).
69. Izteikt 150.pielikumu jaunā
redakcijā (39.pielikums).
70. Izteikt 151.pielikumu jaunā
redakcijā (40.pielikums).
71. Izteikt 152.pielikumu jaunā
redakcijā (41.pielikums).
72. Papildināt noteikumus ar
157.pielikumu šādā redakcijā (42.pielikums).
73. Papildināt noteikumus ar
158.pielikumu šādā redakcijā (43.pielikums).
74. Papildināt noteikumus ar
159.pielikumu šādā redakcijā (44.pielikums).
75. Papildināt noteikumus ar
160.pielikumu šādā redakcijā (45.pielikums).
76. Papildināt noteikumus ar
161.pielikumu šādā redakcijā (46.pielikums).
77. Papildināt noteikumus ar
162.pielikumu šādā redakcijā (47.pielikums).
78. Papildināt noteikumus ar
163.pielikumu šādā redakcijā (48.pielikums).
79. Papildināt noteikumus ar
164.pielikumu šādā redakcijā (49.pielikums).
80. Papildināt noteikumus ar
165.pielikumu šādā redakcijā (50.pielikums).
81. Papildināt noteikumus ar
166.pielikumu šādā redakcijā (51.pielikums).
82. Papildināt noteikumus ar
167.pielikumu šādā redakcijā (52.pielikums).
83. Papildināt noteikumus ar
168.pielikumu šādā redakcijā (53.pielikums).
84. Papildināt noteikumus ar
169.pielikumu šādā redakcijā (54.pielikums).
Ministru prezidenta vietā -
vides ministrs R.Vējonis
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
Redakcijas
piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 25.februāri.
pielikumi
1-54
ZIP 1.3mb
Ekonomikas
ministrijas iesniegtajā redakcijā
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem
Nr.141
"4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem
Nr.922
Veidlapas Nr. 2
- EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu"
aizpildīšanas norādījumi.
Vēlams, lai pārskatu aizpilda
darbinieks, kas atbild par energoresursu izlietojumu
uzņēmumā.
1. 1.ailē "Atlikumi pārskata
perioda sākumā" un 11.ailē "Atlikumi pārskata perioda beigās"
uzrāda energoresursu daudzumu visās uzņēmuma noliktavās, cehos,
katlu mājās, stacionārās un pārvietojamās tilpnēs, celtniecības
laukumos un citās glabāšanas vietās, uz kuģiem, kuri pārskata
aizpildīšanas dienā atrodas ostās un piestātnēs, lokomotīvēs,
kuras atrodas depo, automobiļu bākās. Šķidro naftas produktu
atlikumos (mazuta, dīzeļdegvielas, benzīna) iekļauj visu
daudzumu, kas ir tvertnēs, ieskaitot to, kuru nevar noliet
("neizmantojamie atlikumi"). Uzrāda arī uzņēmumam piederošos
energoresursus, kurus uzglabā citā uzņēmumā. Uzņēmums, kurā
pārskata perioda beigās glabāšanā atrodas energoresursi, kas
pieder citiem uzņēmumiem, savā pārskatā šos energoresursus
neietver.
2. 3a.ailē uzrāda saņemto
energoresursu izmaksas latos (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksas uzrāda pēc
piegādātāju rēķiniem.
3. 4.ailē uzrāda importētos
energoresursus, kas ir ievesti Latvijā (no ārvalstīm un Eiropas
Savienības dalībvalstīm) pašpatēriņam vai realizācijai iekšējā
tirgū (ieskaitot ievesto no muitas noliktavām). Importā ieskaita
arī energoresursus, ko uzņēmums iepircis ārzemēs un patērējis
savām vajadzībām ārpus Latvijas robežām. Šajā ailē neuzrāda
importētos energoresursus ar muitas procedūru "7" (izņemot
importu bunkurēšanas vajadzībām. Šinī gadījuma uzrāda arī importu
"7").
4. 5.ailē uzrāda visu atskaites
perioda laikā faktiski izlietoto kurināmo, degvielu,
siltumenerģiju, elektroenerģiju, ieskaitot patēriņu ražošanas,
celtniecības, transporta, lauksaimniecības un citām vajadzībām.
Šeit ieskaita arī visus siltumenerģijas, elektroenerģijas,
kurināmā, degvielas zudumus un iztrūkumus, kas rodas tos
transportējot un uzglabājot. Šajā ailē uzrāda arī energoresursus,
kas izlietoti neenerģētiskām vajadzībām (piemēram, izlietotais
kūdras daudzums kūdras brikešu ražošanai).
5. Ja energoresursi ir izlietoti
transporta vajadzībām vai arī ir bijuši tā zudumi, tad 5.aile ir
lielāka par 6. un 7.ailes summu.
6. 6.ailē uzrāda visu kurināmā
daudzumu, kas izlietots koģenerācijas stacijās, lai ražotu
elektroenerģiju, un tikai to kurināmā daudzumu katlumājās
(katlos) un koģenerācijas stacijās, kas izlietots siltumenerģijas
ražošanai tālākai realizācijai patērētājiem.
7. 7.ailē uzrāda siltumenerģijas,
elektroenerģijas, kurināmā, degvielas daudzumu, kas izlietots
apgaismošanai, apkurei un ražošanas vajadzībām. Tie ir
energoresursi, kuru patēriņš saistīts ar ražotās produkcijas
izlaidi vai pakalpojumu izpildi. Šeit uzrāda:
7.1. degvielu, kas izlietota
traktoru, lauksaimniecības, mežsaimniecības, meliorācijas mašīnu,
šķeldotāju un zvejas kuģu vajadzībām (izlietojumu transporta
vajadzībām uzrāda 1.iedaļas 5.ailē un 2.iedaļā);
7.2. kurināmā, siltumenerģijas un
elektroenerģijas patēriņu rūpniecības un apkures krāsnīs,
aparātos un citās tehnoloģiskajās iekārtās, spēka dzinējos, kas
darbina darba mašīnas, mehānismus;
7.3. kurināmā, siltumenerģijas un
elektroenerģijas patēriņu apkurei, apgaismošanai, ventilācijai,
karstā ūdens piegādei ražošanas un administratīvajās ēkās.
Elektroenerģijas ražotāji šeit uzrāda elektroenerģijas patēriņu
savām ražošanas vajadzībām.
8. 7.a.ailē uzrāda to
siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā un degvielas
patēriņu, kas izlietots produkcijas ražošanai un pakalpojumu
izpildei un tā ir mazāka vai vienāda ar 7.aili.
9. 8.ailē uzrāda visu
energoresursu daudzumu (siltumenerģija, elektroenerģija,
kurināmais un degviela), kas ir pārdots vai piegādāts uzņēmumiem
un iedzīvotājiem Latvijas teritorijā. Šajā ailē uzrāda arī
uzņēmumiem piegādātos energoresursus to tālākai piegādei
degvielas uzpildes stacijām, malkas un ogļu laukumiem, noliktavām
un citām tirdzniecības vietām.
10. 10.ailē uzrāda eksportu un
izvedumu uz ārvalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Neuzrāda kuģiem piegādāto degvielu (bunkurēšanu) - to uzrāda
izziņā Nr.1.
11. 1000.rindas 3.ailē uzrāda no
ārienes saņemto siltumenerģiju. Ja maksa par siltumenerģiju
iekļauta īres līgumā, tad 3.aili neaizpilda.
12. 1000.rindas 2.aili aizpilda
komersanti, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai un aizpilda
veidlapu nr. 1 - enerģija (gada) "Pārskats par siltumenerģijas un
elektroenerģijas ražošanu". Ja kurināmo izlieto sava uzņēmuma
vajadzībām un tā patēriņu rāda 7.ailē, tad 2.ailē saražoto
siltumenerģiju nerāda.
13. 1010.rindas 3.ailē uzrāda
saņemto aktīvo enerģiju - tūkst.kWh un 3a.ailē tai atbilstošo
summu latos (ieskaitot abonēšanas maksu, maksu par
ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksu par atļauto
slodzi un maksu par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu);
4.aili aizpilda tikai tiešais importētājs; 8. un 9.aili (pārdots)
un 10.aili (eksports) aizpilda tikai elektroenerģijas
ražotāji.
14. 1030.rindā uzrāda visu marku
autobenzīnu, motorbenzīnu (šeit neuzrāda speciālos benzīnus, kas
iegūti un izlietoti kā šķīdinātāji).
15. 1034.rinda: biobenzīns E5
(pievienots etilspirts līdz 5%) - produkts, kas iegūts no
lauksaimniecības izejvielām un kas ir dehidratēts (ar spirta
saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) un denaturēts - no 4,5 līdz
5,0 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma vai
etilspirta atvasinājums ETBE (atsevišķi vai kopā ar etilspirtu) -
līdz 12 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma.
16. Benzīna, dīzeļdegvielas,
sadzīves krāšņu kurināmā, sašķidrinātās naftas gāzes un
petrolejas daudzumu uzrāda tonnās. Ja pirmatnējā uzskaite ir
litros, pārrēķina tonnās, daudzumu litros reizina ar koeficientu
un rezultātu dala ar 1000. Koeficienti:
16.1. benzīnam - 0,74;
16.2. dīzeļdegvielai - 0,84;
16.3. biodīzeļdegvielai -
0,89;
16.3. bioetanolam - 0,77;
16.4. petrolejai - 0,81;
16.5. sadzīves krāšņu kurināmajam
- 0,80;
16.6. sašķidrinātajai naftas gāzei
- 0,53;
16.7. smērvielām un smēreļļām
(uzrāda kilogramos) - 0,9.
17. 1062.rinda: biodīzeļdegviela
(bio no 5 līdz 30%) - biodīzeļdegviela vai augu (rapšu sēklu)
eļļa veido no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocentiem no kopējā
naftas produktu daudzuma.
18. 1063.rinda: biodīzeļdegviela
(bio no 30% un vairāk) - biodīzeļdegviela vai augu (rapšu sēklu)
eļļa veido 30 un vairāk tilpumprocentus no kopējā naftas produktu
daudzuma.
19. 1070.rindā uzrāda sadzīves
krāšņu kurināmo. Tas ir šķidrais kurināmais, ko sadzīvē sauc par
destilātu.
20. 1110.rindā uzrāda sašķidrināto
naftas gāzi (propāns, butāns, izobutāns, propāns - butāns).
21. 1125.rindā uzrāda atstrādātas
eļļas tikai tad, ja tās tika lietotas kā kurināmais.
22. 1131.rindā rāda naftas
bitumenus. Bitumens (naftas asfalts) - brūns vai melns, iegūts kā
jēlnaftas destilācijas atliekas. Izmanto galvenokārt ceļu
būvniecībā. Dabisko asfaltu neieskaita.
23. 1132.rindas rādītājā ieskaita
motoreļļas, kompresoru un turbīnu smēreļļas, šķidrumus
hidrauliskajām iekārtām, baltās eļļas, šķidro parafīnu, mehānismu
zobratu pārnesumu eļļas, pārējās smēreļļas un pārējās eļļas. Ņem
vērā, ka šajā rindā 5.aile ir vienāda ar 7.aili.
24. 1133.rinda: biodīzeļdegviela
(tīrā augu (rapšu sēklu) eļļa) - biodīzeļdegviela, kas pilnībā
iegūta no augu (rapšu sēklu) eļļas un augu (rapšu sēklu) eļļa,
kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu.
25. 1135.rinda: bioetanols
(denaturēts spirts) - etanols, ko iegūst no biomasas vai
bioloģiski noārdamas atkritumu frakcijas, lai izmantotu kā
biodegvielu.
26. 1171., 1172., 1173.rindā
uzrāda tikai kurināmo kūdru tonnās, nepārrēķinot svaru nosacītajā
mitrumā. Lauksaimniecisko kūdru pārskatā neiekļauj.
27. 1175.rindā uzrāda salmus. Šeit
uzrāda arī linu spaļus.
28. 1200.rindā uzrāda domnu un
metālliešanas koksu, kura gabalu izmērs ir 25 mm un vairāk.
Metalurģisko koksu, koksa riekstus, koksa smalkumus uzrāda
sausajā svarā. Piemēram, ja koksa smalkumu mitrums ir 10%, tad to
naturālo svaru reizina ar 0,9, t.i. tās sausais svars, kuru
uzrāda atskaitē, būs 90% no naturālā.
29. No 1230. līdz 1270.rindai
koksnes daudzumu uzrāda norādītajās mērvienībās. Pārrēķiniem
izmanto šādus vidējus koeficientus:
29.1. 1 sters = 0,65m3
(ciešmetri);
29.2. 1 m3 = 2.5
beramais m3;
29.3. 1 m3 (w=40%, kur
w ir mitrums) = 0.625-0.75 t;
29.4. 1 ber.m3 = 280
kg.
30. 1230.rindā uzrāda kurināmo
malku.
31. 1240.rindā uzrāda koksnes
atlikumus (zāģskaidas, skaidas). Šeit uzrāda arī to zāģskaidu vai
frēzskaidu daudzumu, ko izlieto koksnes brikešu, granulu un
kokogļu ražošanai.
32. 1250.rindā uzrāda tikai
kurināmā šķeldas. Celulozes šķeldas neuzrāda.
33. 1260.rindā uzrāda kokskaidu
briketes.
34. 1270.rindā uzrāda kokskaidu
granulas.
35. 1280.rindā uzrāda
kokogles.
36. 2034.rinda: biobenzīns (ar
etilspirta piejaukumu) - uzrāda visu biobenzīnu transporta
vajadzībām.
37. 2062.rinda: biodīzeļdegviela
(bio no 5% un vairāk) - uzrāda visu biodīzeļdegvielu transporta
vajadzībām (biodegviela no 5 tilpumprocentiem un vairāk no kopējā
naftas produktu daudzuma)."
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
Ekonomikas
ministrijas iesniegtajā redakcijā
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem
Nr.141
"6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem
Nr.922
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
Ekonomikas
ministrijas iesniegtajā redakcijā
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem
Nr.141
"17.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem
Nr.922
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
Ekonomikas
ministrijas iesniegtajā redakcijā
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem
Nr.141
"24.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem
Nr.922
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
Ekonomikas
ministrijas iesniegtajā redakcijā
5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem
Nr.141
"27.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem
Nr.922
Veidlapas Nr. 1
- EK "Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu"
aizpildīšanas norādījumi.
Pārskatu iesniedz par katru
pusgadu atsevišķi: par janvāri - jūniju un jūliju - decembri.
Ja, aizpildot pārskatu par
2.pusgadu, konstatē kļūdas 1.pusgada datos, tad labojumus paziņo
Centrālajai statistikas pārvaldei.
Vēlams, lai pārskatu aizpilda
darbinieks, kas atbild par energoresursu izlietojumu
uzņēmumā.
1. 1.ailē "Atlikumi pārskata
perioda sākumā" un 11.ailē "Atlikumi pārskata perioda beigās"
uzrāda energoresursu daudzumu visās uzņēmuma noliktavās, cehos,
katlu mājās, stacionārās un pārvietojamās tilpnēs, celtniecības
laukumos un citās glabāšanas vietās, uz kuģiem, kuri pārskata
aizpildīšanas dienā atrodas ostās un piestātnēs, lokomotīvēs,
kuras atrodas depo, automobiļu bākās. Šķidro naftas produktu
atlikumos (mazuta, dīzeļdegvielas, benzīna) iekļauj visu
daudzumu, kas ir tvertnēs, ieskaitot to, kuru nevar noliet
("neizmantojamie atlikumi"). Uzrāda arī uzņēmumam piederošos
energoresursus, kurus uzglabā citā uzņēmumā. Uzņēmums, kurā
pārskata perioda beigās glabāšanā atrodas energoresursi, kas
pieder citiem uzņēmumiem, savā pārskatā šos energoresursus
neietver.
2. 3a.ailē uzrāda saņemto
energoresursu izmaksas latos (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksas uzrāda pēc
piegādātāju rēķiniem.
3. 4.ailē uzrāda importētos
energoresursus, kas ir ievesti Latvijā (no ārvalstīm un Eiropas
Savienības dalībvalstīm) pašpatēriņam vai realizācijai iekšējā
tirgū (ieskaitot ievesto no muitas noliktavām). Importā ieskaita
arī energoresursus, ko uzņēmums iepircis ārzemēs un patērējis
savām vajadzībām ārpus Latvijas robežām. Šajā ailē neuzrāda
importētos energoresursus ar muitas procedūru "7" (izņemot
importu bunkurēšanas vajadzībām. Šinī gadījuma uzrāda arī importu
"7").
4. 5.ailē uzrāda visu atskaites
perioda laikā faktiski izlietoto kurināmo, degvielu,
siltumenerģiju, elektroenerģiju, ieskaitot patēriņu ražošanas,
celtniecības, transporta, lauksaimniecības un citām vajadzībām.
Šeit ieskaita arī visus siltumenerģijas, elektroenerģijas,
kurināmā, degvielas zudumus un iztrūkumus, kas rodas tos
transportējot un uzglabājot. Šajā ailē uzrāda arī energoresursus,
kas izlietoti neenerģētiskām vajadzībām (piemēram, izlietotais
kūdras daudzums kūdras brikešu ražošanai).
5. Ja energoresursi ir izlietoti
transporta vajadzībām vai arī ir bijuši tā zudumi, tad 5.aile ir
lielāka par 6. un 7.ailes summu.
6. 6.ailē uzrāda visu kurināmā
daudzumu, kas izlietots koģenerācijas stacijās, lai ražotu
elektroenerģiju, un tikai to kurināmā daudzumu katlumājās
(katlos) un koģenerācijas stacijās, kas izlietots siltumenerģijas
ražošanai tālākai realizācijai patērētājiem.
7. 7.ailē uzrāda siltumenerģijas,
elektroenerģijas, kurināmā, degvielas daudzumu, kas izlietots
apgaismošanai, apkurei un ražošanas vajadzībām. Tie ir
energoresursi, kuru patēriņš saistīts ar ražotās produkcijas
izlaidi vai pakalpojumu izpildi. Šeit uzrāda:
7.1. degvielu, kas izlietota
traktoru, lauksaimniecības, mežsaimniecības, meliorācijas mašīnu,
šķeldotāju un zvejas kuģu vajadzībām (izlietojumu transporta
vajadzībām uzrāda 1.iedaļas 5.ailē un 2.iedaļā);
7.2. kurināmā, siltumenerģijas un
elektroenerģijas patēriņu rūpniecības un apkures krāsnīs,
aparātos un citās tehnoloģiskajās iekārtās, spēka dzinējos, kas
darbina darba mašīnas, mehānismus;
7.3. kurināmā, siltumenerģijas un
elektroenerģijas patēriņu apkurei, apgaismošanai, ventilācijai,
karstā ūdens piegādei ražošanas un administratīvajās ēkās.
Elektroenerģijas ražotāji šeit uzrāda elektroenerģijas patēriņu
savām ražošanas vajadzībām.
8. 7.a.ailē uzrāda to
siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā un degvielas
patēriņu, kas izlietots produkcijas ražošanai un pakalpojumu
izpildei un tā ir mazāka vai vienāda ar 7.aili.
9. 8.ailē uzrāda visu
energoresursu daudzumu (siltumenerģija, elektroenerģija,
kurināmais un degviela), kas ir pārdots vai piegādāts uzņēmumiem
un iedzīvotājiem Latvijas teritorijā. Šajā ailē uzrāda arī
uzņēmumiem piegādātos energoresursus to tālākai piegādei
degvielas uzpildes stacijām, malkas un ogļu laukumiem, noliktavām
un citām tirdzniecības vietām.
10. 10.ailē uzrāda eksportu un
izvedumu uz ārvalstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Neuzrāda kuģiem piegādāto degvielu (bunkurēšanu) - to uzrāda
izziņā Nr.1.
11. 1000.rindas 3.ailē uzrāda no
ārienes saņemto siltumenerģiju. Ja maksa par siltumenerģiju
iekļauta īres līgumā, tad 3.aili neaizpilda.
12. 1000.rindas 2.aili aizpilda
komersanti, kas ražo siltumenerģiju pārdošanai un aizpilda
veidlapu nr. 1 - enerģija (gada) "Pārskats par siltumenerģijas un
elektroenerģijas ražošanu". Ja kurināmo izlieto sava uzņēmuma
vajadzībām un tā patēriņu rāda 7.ailē, tad 2.ailē saražoto
siltumenerģiju nerāda.
13. 1010.rindas 3.ailē uzrāda
saņemto aktīvo enerģiju - tūkst.kWh un 3a.ailē tai atbilstošo
summu latos (ieskaitot abonēšanas maksu, maksu par
ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksu par atļauto
slodzi un maksu par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu);
4.aili aizpilda tikai tiešais importētājs; 8. un 9.aili (pārdots)
un 10.aili (eksports) aizpilda tikai elektroenerģijas
ražotāji.
14. 1030.rindā uzrāda visu marku
autobenzīnu, motorbenzīnu (šeit neuzrāda speciālos benzīnus, kas
iegūti un izlietoti kā šķīdinātāji).
15. 1034.rinda: biobenzīns E5
(pievienots etilspirts līdz 5%) - produkts, kas iegūts no
lauksaimniecības izejvielām un kas ir dehidratēts (ar spirta
saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) un denaturēts - no 4,5 līdz
5,0 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma vai
etilspirta atvasinājums ETBE (atsevišķi vai kopā ar etilspirtu) -
līdz 12 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma.
16. Benzīna, dīzeļdegvielas,
sadzīves krāšņu kurināmā, sašķidrinātās naftas gāzes un
petrolejas daudzumu uzrāda tonnās. Ja pirmatnējā uzskaite ir
litros, pārrēķina tonnās, daudzumu litros reizina ar koeficientu
un rezultātu dala ar 1000. Koeficienti:
16.1. benzīnam - 0,74;
16.2. dīzeļdegvielai - 0,84;
16.3. biodīzeļdegvielai -
0,89;
16.3. bioetanolam - 0,77;
16.4. petrolejai - 0,81;
16.5. sadzīves krāšņu
kurināmajam - 0,80;
16.6. sašķidrinātajai naftas gāzei
- 0,53;
16.7. smērvielām un smēreļļām
(uzrāda kilogramos) - 0,9.
17. 1062.rinda: biodīzeļdegviela
(bio no 5 līdz 30%) - biodīzeļdegviela vai augu (rapša sēklu)
eļļa veido no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocentiem no kopējā
naftas produktu daudzuma.
18. 1063.rinda: biodīzeļdegviela
(bio no 30% un vairāk) - biodīzeļdegviela vai augu (rapša sēklu)
eļļa veido 30 un vairāk tilpumprocentus no kopējā naftas produktu
daudzuma.
19. 1070.rindā uzrāda sadzīves
krāšņu kurināmo. Tas ir šķidrais kurināmais, ko sadzīvē sauc par
destilātu.
20. 1110.rindā uzrāda sašķidrināto
naftas gāzi (propāns, butāns, izobutāns, propāns - butāns).
21. 1125.rindā uzrāda atstrādātas
eļļas tikai tad, ja tās tika lietotas kā kurināmais.
22. 1131.rindā rāda naftas
bitumenus. Bitumens (naftas asfalts) - brūns vai melns, iegūts kā
jēlnaftas destilācijas atliekas. Izmanto galvenokārt ceļu
būvniecībā. Dabisko asfaltu neieskaita.
23. 1132.rindas rādītājā ieskaita
motoreļļas, kompresoru un turbīnu smēreļļas, šķidrumus
hidrauliskajām iekārtām, baltās eļļas, šķidro parafīnu, mehānismu
zobratu pārnesumu eļļas, pārējās smēreļļas un pārējās eļļas. Ņem
vērā, ka šajā rindā 5.aile ir vienāda ar 7.aili.
24. 1133.rinda: biodīzeļdegviela
(tīrā augu (rapšu sēklu) eļļa) - biodīzeļdegviela, kas pilnībā
iegūta no augu (rapša sēklu) eļļas un augu (rapšu sēklu) eļļa,
kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu.
25. 1135.rinda: bioetanols
(denaturēts spirts) - etanols, ko iegūst no biomasas vai
bioloģiski noārdamas atkritumu frakcijas, lai izmantotu kā
biodegvielu.
26. 1171., 1172., 1173.rindā
uzrāda tikai kurināmo kūdru tonnās, nepārrēķinot svaru nosacītajā
mitrumā. Lauksaimniecisko kūdru pārskatā neiekļauj.
27. 1175.rindā uzrāda salmus. Šeit
uzrāda arī linu spaļus.
28. 1200.rindā uzrāda domnu un
metālliešanas koksu, kura gabalu izmērs ir 25 mm un vairāk.
Metalurģisko koksu, koksa riekstus, koksa smalkumus uzrāda
sausajā svarā. Piemēram, ja koksa smalkumu mitrums ir 10%, tad to
naturālo svaru reizina ar 0,9, t.i. tās sausais svars, kuru
uzrāda atskaitē, būs 90% no naturālā.
29. No 1230. līdz 1270.rindai
koksnes daudzumu uzrāda norādītajās mērvienībās. Pārrēķiniem
izmanto šādus vidējus koeficientus:
29.1. 1 sters = 0,65m3
(ciešmetri);
29.2. 1 m3 = 2.5
beramais m3;
29.3. 1 m3 (w=40%, kur
w ir mitrums) = 0.625-0.75 t;
29.4. 1 ber.m3 = 280
kg.
30. 1230.rindā uzrāda kurināmo
malku.
31. 1240.rindā uzrāda koksnes
atlikumus (zāģskaidas, skaidas). Šeit uzrāda arī to zāģskaidu vai
frēzskaidu daudzumu, ko izlieto koksnes brikešu, granulu un
kokogļu ražošanai.
32. 1250.rindā uzrāda tikai
kurināmā šķeldas. Celulozes šķeldas neuzrāda.
33. 1260.rindā uzrāda kokskaidu
briketes.
34. 1270.rindā uzrāda kokskaidu
granulas.
35. 1280.rindā uzrāda
kokogles.
36. 2034.rinda: biobenzīns (ar
etilspirta piejaukumu) - uzrāda visu biobenzīnu transporta
vajadzībām.
37. 2062.rinda: biodīzeļdegviela
(bio no 5% un vairāk) - uzrāda visu biodīzeļdegvielu transporta
vajadzībām (biodegviela no 5 tilpumprocentiem un vairāk no kopējā
naftas produktu daudzuma)."
Ekonomikas ministrs
K.Gerhards
Ekonomikas
ministrijas iesniegtajā redakcijā
6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem
Nr.141
"30.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem
Nr.922
Veidlapas Nr.
2-darbs "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi
1. Vispārīgie
norādījumi
1. Respondents ir komercreģistrā
vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai
individuālais komersants, vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība,
vai iestāde, vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas
sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās
statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) pieprasījuma.
2. Sakarā ar to, ka ik mēnesi
darbību uzsāk jaunas komercsabiedrības vai individuālie
komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, iestādes,
nodibinājumi, biedrības un fondi vai arī darbojošies, kuri nav
respondenti, ievērojami paplašina savu darbību, CSP katru
ceturksni papildina respondentu sarakstu ar jauniem
respondentiem. Tas nepieciešams, lai notiekošās izmaiņas
tautsaimniecībā atspoguļotos kopsavilkumu datos.
3. Ja jebkurā iesniegtajā kārtējā
gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad
labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem kārtējā gada ceturkšņa
pārskatiem.
4. Budžeta iestāžu centralizētās
grāmatvedības (rajona, pagastu padomes, pilsētu un novadu domes
u.c.) datus par katru nozari iesniedz atsevišķā veidlapā.
Noteiktais nozaru skaits uzrādīts 93.punktā.
5. Darbinieks šī pārskata ietvaros
ir fiziska persona, kura uz darba līguma vai uzņēmuma līguma, vai
līguma par profesionālo militāro dienestu pamata par nolīgto
darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā ietver arī
ievēlētas ieceltas un apstiprinātas valsts amatpersonas.
Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem aprēķina darba
samaksu.
6. Veidlapā darbinieku ietver kā
vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus,
gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.
7. Darba devējs šī pārskata
ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu
darbinieku.
8. Bruto darba samaksa vai citas
veidlapā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai
citas veidlapā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba
ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
9. Neto darba samaksa - bruto
darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja
valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
10. Veidlapā visus rādītājus
uzrāda veselos skaitļos.
2. 1.iedaļas
"Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite"
aizpildīšanas norādījumi
11. 1.iedaļas visās sadaļās (no
1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem,
saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba
laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir
uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par
pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.
12. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav
zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski
strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.
13. 2.aili "Pilns darba laiks"
aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo
darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas
slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem,
kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.
14. Pieļaujams, ka pie pilna darba
laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz 10% mazāk par
koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.
15. 3.aili "Nepilns darba laiks"
aizpilda, ja:
15.1. darbiniekam darba vai
uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks
(nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba
nedēļa);
15.2. darbinieks faktiski strādā
nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas
nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba
devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai
darba apjoma trūkumu.
16. Darbinieku sadalījumu pilna un
nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka
darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (lapas
A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka
darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai
atlaišanu no darba.
17. Ja darbiniekam pilns un
nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, tad
viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem
sekojoši:
17.1. aizpildot 1140.rindu - pie
tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā
kalendārajā darba dienā;
17.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas
rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.
2.1.
1.1.sadaļas "Darbinieku skaits darba attiecībās (ieskaitot
nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi
18. 1110.rindā uzrāda darbinieku
skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba
dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā
(neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba
samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez
darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B),
bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas
atvaļinājumā.
19. 1140.rindā uzrāda darbinieku
skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba
dienā.
20. 1140.rindā uzrādīto darbinieku
skaitu sadala pa darbiniekiem pamatdarbā - ar algas nodokļa
grāmatiņām (1141.rindā), un pa darbiniekiem blakus darbā - bez
algas nodokļa grāmatiņām (1142.rindā).
21. 1144.rindā
(no 1140.rindas) uzrāda darbiniekus, kuri bija bērna
kopšanas atvaļinājumā. Šeit neietver darbiniekus, kuriem bija
darbnespējas lapa slima bērna kopšanai.
22. 1145.rindā
(no 1140.rindas) uzrāda nerezidentu skaitu. Pārskatā par
nerezidentiem uzskata ārvalstniekus, kuriem ir darba atļauja un
kuri strādā Latvijā mazāk par vienu gadu.
2.2.
1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas
norādījumi
23. No 1310. līdz 1330.rindai
uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru
pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem. Ietver
arī nostrādātās virsstundas.
24. Nostrādātajās stundās ietver
arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs,
darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba
vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba
vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst
darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.
25. Katru stundu, ko nostrādā
papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes
stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu
stundu.
26. Faktiski nostrādāto stundu
skaitā neietver:
26.1. nenostrādātās, bet
apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);
26.2. normatīvajos aktos noteikto
pārtraukumu atpūtai un ēšanai;
26.3. laiku, ko pavada ceļā no
mājām uz darbu un atpakaļ.
27. Ja darbinieks apvieno
pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un
darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad
faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam,
neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par
to ir papildu samaksa.
28. No 1340. līdz 1360.rindai
uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par
katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem.
29. 28.punktā minētās stundas
aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet
darbinieks nav strādājis:
29.1. faktiski bijis ikgadējais
atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums, kā arī mācību
atvaļinājums;
29.2. bijusi darbnespējas lapa
A;
29.3. bijušas apmaksātas
dīkstāves;
29.4. bijušas citas apmaksātas,
bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, asins
donoriem, kā arī sakarā ar kāzām vai bērēm).
30. 29.punktā minētās dienas
pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma
vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.
31. Darbnespējas lapu A apmaksātās
dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi
atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja
darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).
32. No 1340. līdz 1360.rindai
neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par
neizmantoto atvaļinājumu.
2.3.
1.4.sadaļas "Darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi
33. No 1410. līdz 1430.rindai
ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par
vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā
ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.
34. No 1440. līdz 1460.rindai
ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru
pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi,
kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.
35. 1470.rindā uzrāda aprēķināto
bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa
atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1477.rindai.
36. 1470.rindas dati visās ailēs
ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī
1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1477.rindas
datu summu.
37. Katra mēneša darba samaksā
ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas
tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās
atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no
15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju
ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju -
jūnija mēnesī.
38. Ja darbinieks saņem arī
autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.
39. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā
mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos
mēnešos arī par iepriekšējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:
39.1. aprēķināto darba samaksu
ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;
39.2. ja darba samaksa aprēķināta
par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē
iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.
40. Ja darba samaksa paaugstināta
par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad
kārtējā ceturkšņa pārskatā ietver tikai to summu, kas attiecas uz
kārtējā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo
papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta,
un iesniedz labojumus.
41. Darba samaksā ietver 42., 44.,
45., 46. un 47.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu
finansēšanas avota.
42. 1471.rindā uzrāda regulāro
darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko
gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:
42.1. mēneša algu, mēneša amata
algu;
42.2. darba algu, ko aprēķina,
pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un
ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;
42.3. atlīdzību un papildu samaksu
par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās,
darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;
42.4. autoratlīdzību (honorāru)
par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav
pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;
42.5. prēmijas un piemaksas, ko
regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku,
smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un
darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu,
produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti,
kvalifikāciju un īpašām zināšanām;
42.6. samaksu par vienā un tajā
pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;
42.7. par uz laiku promesoša
nodarbinātā pienākumu pildīšanu;
42.8. par profesiju, amatu
savienošanu.
43. Ja prēmijas un piemaksas
aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var
būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām
un ietver 1471.rindā.
44. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un
papildu atvaļinājuma samaksu, samaksu par dīkstāvēm, kā arī
samaksu par citām dienām, kurās nestrādā (mācību atvaļinājumi,
kāzas, bēres, asins donoru dienas). Pārskata ceturksnī ietver
atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem (skatīt arī
37.punktu).
45. 1474.rindā uzrāda neregulāro
darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot
prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis
regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli
vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas -
ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas
svētkos; 13. un 14.algu. Šajā rindā iekļauj arī piemaksas pie
atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu, kā arī kompensāciju par
neizmantoto atvaļinājumu.
46. Pie neregulārām izmaksām
pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru
radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro
mēnesi.
47. 1477.rindā uzrāda darbnespējas
lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver pārskatā tajā
mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir
darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par
kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A
apmaksu ietver 1477.rindā 2.cetuksnī, kā arī aprīļa mēnesī
(1410.rinda).
48. Darba samaksā neiekļauj:
48.1. 3.iedaļas 310. līdz
390.rindā uzrādītās naudas summas;
48.2. citus izdevumus, kas
nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;
48.3. darbnespējas lapu B samaksu
(nemaksā darba devējs, bet sociālās apdrošināšanas iestāde);
48.4. izmaksātās dividendes (tā
nav darba samaksa, bet ienākums no īpašuma).
49. 1480.rindā uzrāda aprēķināto
neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba
samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
50. 1490.rindā uzrāda
nerezidentiem aprēķināto bruto darba samaksu (no 1470.rindas).
Nerezidentu definīciju skatīt 22.punktā.
51. 1499.rindā uzrāda darba
samaksas subsīdijas (valsts kompensētās darba devēja izmaksas) -
valsts budžeta vai Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums
darba devējam algotos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku
darba samaksai, invalīdu nodarbināšanai u.c. Uzrāda tikai tās
subsīdijas, kuras ietvertas aprēķinātajā bruto darba samaksā
1470.rindas 1.ailē.
2.4.
1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba
attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi
52. No 1510. līdz 1530.rindai
2.ailē uzrāda pilna darba laika darbiniekus, kuriem aprēķināta
darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā
ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.
Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ,
šajā sadaļā neuzrāda. Sadaļā datus uzrāda tikai par pilna darba
laika darbiniekiem (2.aile), neaizpildot 1. un 3.aili.
2.5.
1.6.sadaļas "Dati par sievietēm" aizpildīšanas norādījumi
53. Sadaļu aizpilda par
1.ceturksni. Par 2., 3. un 4.ceturksni šo sadaļu neaizpilda.
54. 1610.rindā ietver faktiski
nostrādātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no
ietvertajām 1310., 1320. un 1330.rindā.
55. 1620.rindā ietver
nenostrādātās, bet apmaksātās stundas sievietēm kopā par
1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1340., 1350. un
1360.rindā.
56. 1630., 1640. un 1650.rindā
ietver sieviešu skaitu, kam aprēķināta darba samaksa attiecīgajā
mēnesī - attiecīgi no 1410., 1420. un 1430.rindas.
57. 1660.rindā ietver aprēķināto
bruto darba samaksu sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no
1470.rindas.
3. 2.iedaļas
"Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi
58. Katru no nodarbinātajiem, kuru
uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no
minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos
neietver 1.iedaļā.
3.1.
2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu"
aizpildīšanas norādījumi
59. Sadaļas 1., 2. un 3.ailē
uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa
vismaz par vienu dienu attiecīgajā mēnesī.
60. Sadaļas 4.ailē uzrāda
aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem
nodarbinātajiem, kuri ietverti no 1. līdz 3.ailei.
61. 2130.rindā uzrāda datus par
pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu
dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri
uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (4.ailē) ietver iedzīvotāju
ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.
3.2.
2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas"
aizpildīšanas norādījumi
62. Sadaļā ietver sekojošu
kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba
devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un
personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.
4. 3.iedaļas
"Citas darba devēja izmaksas" aizpildīšanas norādījumi
63. No 310. līdz 390.rindai
uzrādītos datus neietver 1. un 2.iedaļā pie darba samaksas
rādītājiem.
64. 310.rindā uzrāda bruto darba
samaksu natūrā. Tā sastāv no precēm un pakalpojumiem, ko darba
devējs dara pieejamus darbiniekiem par brīvu, par pazeminātām
cenām vai par cenām, ko darba devējs faktiski samaksājis pārskata
ceturkšņa mēnešos. Šīs preces un pakalpojumi nav nepieciešami
darba devēja ražošanas vai darbības procesam. Darbiniekiem tas ir
papildu ienākums: viņi maksātu tirgus cenu, ja šīs preces vai
pakalpojumus pirktu paši.
65. Preces un pakalpojumus vērtē
bāzes cenās (t.i., bez transporta un tirdzniecības uzcenojuma),
ja darba devējs tās saražojis, un pircēju cenās (t.i., cenās, ko
darba devējs faktiski samaksājis), ja darba devējs tās
nopircis.
66. Sniedzot bez maksas, kopējo
darba samaksas natūrā vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo preču
un pakalpojumu bāzes cenām (vai darba devēja pircēju cenām, ja
viņš tās pircis). Sniedzot par pazeminātām cenām, vērtību iegūst
kā starpību starp iepriekš izskaidroto aprēķinu un darbinieka
samaksāto summu.
67. Darba samaksa natūrā ir:
67.1. darba devēja ražošanas
procesu rezultātā saražotās preces un pakalpojumi, kas sniegti
darbiniekiem. Piemēram, bez maksas vai par pazeminātām cenām
izsniegtā pārtika pārtikas ražošanas uzņēmumā (izņemot
67.5.punktā minēto); datori - datoru ražošanas firmā; apģērbs -
apģērbu ražošanas uzņēmumā (izņemot darba apģērbu); bezmaksas
ceļošana dzelzceļa vai aviokompāniju darbiniekiem;
67.2. darba devēja izdevumi
darbinieku nodrošināšanā ar mājokli vai dzīvojamo platību,
ieskaitot izdevumus par respondenta īpašumā esošo dzīvojamo
platību (izdevumi tās uzturēšanai un administrēšanai, nodokļu
samaksai un apdrošināšanai, atskaitot darbinieku samaksāto
summu). Uzrāda arī darba devēja samaksāto darbinieku dzīvojamo
telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī
neatmaksājamos aizdevumus vai aizdevumus ar samazinātām procentu
likmēm mājokļa vai dzīvojamās platības iegādei vai celtniecībai.
Neietver pabalstu nodarbinātā pārcelšanās gadījumā;
67.3. darba devēja izdevumi
transportlīdzekļu (automobiļu) lietošanai personīgajām
vajadzībām. Tajos ieskaita ekspluatācijas neto izmaksas, ko sedz
respondents (ikgadējās līzinga izmaksas un procentu maksājumus -
amortizāciju, apdrošināšanu, uzturēšanu un remontu, kā arī
turēšanu autostāvvietā). Neieskaita kapitālizmaksas, kas
saistītas ar transportlīdzekļu iegādi, nekādus ienākumus, ko
gūst, transportlīdzekļus pārdodot tālāk, vai izmaksu daļu, kas
attiecas uz lietošanu, kas saistīta ar darbu. Datus aprēķina,
balstoties uz pieejamo informāciju, piemēram, ierakstiem par
attiecīgā veida transportlīdzekļu parku, vidējās
transportlīdzekļa vērtības novērtējumu un novērtējumu par daļu,
kas attiecas uz gadījumiem, kad transportlīdzekļus privāti lieto
darbinieki;
67.4. darba devēja pirktās preces
vai pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem (saražotās minētas
67.1.punktā);
67.5. darba devēja cenu
samazinājumi, kas iegūti brīvās vai subsidētās ēdnīcās vai par
ēdināšanas taloniem; uzturdevas kompensācija Iekšlietu
ministrijas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes
sistēmas darbiniekiem;
67.6. izdevumi kultūras, atpūtas,
sporta pakalpojumu sniegšanai darbiniekiem, tai skaitā tūrisma
ceļazīmju izdevumi, dažādu abonementu apmaksa; izdevumi vasarnīcu
un brīvdienu pavadīšanas telpu nodrošināšanai darbiniekiem un
viņu ģimenēm;
67.7. izmaksas, kas saistītas ar
mazbērnu novietnes, bērnudārza nodrošināšanu darbinieku
bērniem;
67.8. darbinieku apkalpošanai
paredzēto veikalu uzturēšanas izmaksas (amortizācija, sīki
remonti, ēku un iekārtu regulāra uzturēšana bez darba algas
personālam);
67.9. transporta izdevumu no mājām
uz darba vietu un atpakaļ segšana;
67.10. mobilā tālruņa, ko lieto
gan darbam gan privāti, rēķina tās daļas, kuru sedz darba devējs,
apmaksa;
67.11. darbiniekiem piešķirtās
prēmijas;
67.12. darba devēja pārņemtā
procentu daļa, ja viņš piešķir aizdevumus darbiniekiem par
samazinātām procentu likmēm vai bez procentiem. Šo vērtību
nosaka, atņemot faktiski samaksātos procentus no summas, kas
darbiniekam jāmaksā, ja kredītam piemēro tirgus likmes. Aizdevumi
mājas vai dzīvokļa pirkšanai attiecas uz 67.2.punktu;
67.13. maksājumi darbinieku
noguldījumu projektiem (uzrāda arī atsevišķi 311.rindā katru
ceturto gadu: par 2012., 2016.gada ceturkšņiem utt.). Tās ir
summas, ko iemaksā darbinieku noguldījumu projektiem (noguldījumu
projektiem, akciju iegādes projektiem u.c.). Maksājumus, ko veic,
lai izveidotu īpašu fondu komersanta akciju vai citu finanšu
aktīvu iegādei darbiniekiem, pat ja tiem nav tiešas pieejas šiem
aktīviem, samazina par jebkuru nodokļu atvieglojuma summu, ko
tiem var piemērot. Akciju izplatīšanu personālam vai īpašajiem
fondiem bez maksas vai to pārdošanu par pazeminātu cenu uzskata
par izdevumiem tikai tad, ja attiecīgās akcijas pērk tirgū.
Pašizmaksu nosaka pēc starpības starp iepirkuma cenu un
pārdošanas vai transferta cenu;
67.14. darba devēja maksājumi
arodbiedrību fondos.
68. 320.rindā uzrāda normatīvajos
aktos noteiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas, kas aprēķinātas par attiecīgā ceturkšņa
mēnešiem tiem darbiniekiem, kuri ietverti 1.iedaļā.
69. 320.rindā neieskaita darba
ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,
neskatoties uz to, ka tās ietur un nodarbinātā vārdā samaksā
darba devējs.
70. 330.rindā uzrāda darba devēja
brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas paredzētas
kolektīvajos līgumos, vai citādi, un par darbiniekiem samaksātas
pārskata ceturkšņa mēnešos. Tie ir visi maksājumi, ko darba
devējs maksā papildu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas
obligātajām iemaksām. Pie šiem maksājumiem pieder papildu pensiju
apdrošināšana, pensijas uzkrājuma veidošana, veselības un
dzīvības apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma
veidošanu, nelaimes gadījumu apdrošināšana, papildu apdrošināšana
bezdarba gadījumā, visi pārējie neobligātie sociālās
apdrošināšanas papildu veidi, kas nav minēti citur.
71. 330.rindā iekļaujamo maksājumu
pilnas summas uzrāda tajā ceturksnī, kad tās samaksātas,
neskatoties uz to, ka tie var būt maksājumi par vairākiem
mēnešiem vai gadu.
72. 340.rindā uzrāda darba devēja
pabalstus, kas izmaksāti pārskata ceturkšņa mēnešos darbiniekiem,
kā arī bijušajiem darbiniekiem:
72.1. izmaksas jubileju, kāzu,
bērna dzimšanas, apbedīšanas gadījumā u.c. materiālie
pabalsti;
72.2. mantas un naudas balvas,
dāvanas;
72.3. pabalsti veselības aprūpei,
briļļu iegādes apmaksa;
72.4. izmaksātā atlīdzība par
darbā gūto kaitējumu veselībai (sakropļojums, arodslimība). Šeit
neietver darbnespējas lapu samaksu. Darbinieka nāves gadījumā
uzrāda darba devēja izmaksāto atlīdzību darbinieka apgādībā
bijušām personām;
72.5. stipendijas, mācību maksa
darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri studē augstskolā vai
koledžā, kā arī mācās tehnikumā vai arodskolā;
72.6. citas labklājības un sociālo
pakalpojumu izmaksas, kas nav minētas citur.
73. Pabalstus uzrāda, ieskaitot
iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja normatīvajos aktos tās ir
paredzētas.
74. 350.rindā uzrāda aprēķināto
bruto atlaišanas pabalstu pārskata ceturksnī darbiniekiem,
izbeidzot darba līgumu jebkurā no likumdošanā noteiktajiem
gadījumiem, kad atlaišanas pabalsts ir paredzēts.
75. 380. un 390.rindu veidlapā
iekļauj katru ceturto gadu: par 2012., 2016.gada ceturkšņiem
utt.
76. 380.rindā uzrāda darba devēja
profesionālās apmācības izmaksas. Tie ir izdevumi par
profesionālās izglītības pakalpojumiem (kursiem, samaksa
profesionālās izglītības mācību iestādēm); par mācību līdzekļiem
un instrumentiem, ko izmanto mācībām; samaksa pasniedzējiem, kas
nav uzņēmuma darbinieki; mācību ēku/telpu un ierīču uzturēšanas,
kā arī sīku remontdarbu izdevumi. Jāatskaita subsīdijas, kas
saistītas ar profesionālo izglītību. Neuzrāda mācību stipendijas
un mācību maksu, ko sedz darba devējs tiem darbiniekiem, kuri
studē augstskolā vai koledžā, kā arī mācās tehnikumā vai
arodskolā. Tā jāuzrāda 340.rindā.
77. 390.rindā uzrāda pārējās,
iepriekš neuzskaitītas, darba devēja izmaksas (darbā pieņemšanas
izmaksas; darba apģērba izmaksas; darba dēļ nepieciešamo
medicīnisko pārbaužu veikšanas, vakcīnu izmaksas; speciālu
ēdienu/dzērienu, kas tiek nodrošināti darbiniekiem, kas strādā
kaitīgos darba apstākļos, izmaksas u.c.)
5. 4.iedaļas
"Darbinieku skaits un brīvo darbvietu skaits pa profesiju
pamatgrupām" aizpildīšanas norādījumi
78. Gan darbinieku skaita, gan
brīvo darbvietu skaita sadalījums pa prof …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.