Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"

Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 345 Rīgā 2020. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 41 54. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu. 2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanā. 3. Izglītības un zinātnes ministrijai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā ietvertajam rīcības plānam līdz 2025. gada 31. decembrim veikt nepieciešamos pasākumus jauna doktorantūras modeļa ieviešanai. 4. Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus un izglītības un zinātnes ministram rīcības plānā norādītajos termiņos iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. 5. Noteikt, ka priekšnosacījums, lai pretendētu uz Eiropas Sociālā fonda finansējumu 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā, ir augstskolas izstrādāts un ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņots rīcības plāns pārejai uz konceptuāli jaunu doktora studiju programmas īstenošanu. 6. Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietvertajā risinājumā iekļautos pasākumus, kas saistīti ar jauna doktorantūras modeļa ieviešanu, īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros (finansēšanas modeļa pirmais risinājums) un 2022. gadā izvērtēt nepieciešamību pāriet uz straujākas pārmaiņas veicinošu modeli (finansēšanas modeļa otrais vai trešais risinājums). 7. Jautājumu par jauna doktorantūras modeļa ieviešanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2024. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska (Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojums Nr. 345) Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" SATURS SAĪSINĀJUMI TERMINI KOPSAVILKUMS IEVADS 1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 1.1. Augstskolas pētnieciskā un akadēmiskā kapacitāte 1.2. Doktorantūras finansējums 1.3. Promocijas process 1.4. Pēcdoktorantūra 2. JAUNS DOKTORANTŪRAS MODELIS 2.1. Augstskolas pētnieciskā kapacitāte 2.2. Jaunas doktora studiju programmas licencēšana un akreditācija 2.3. Doktorantūras skolu izveide 2.3.1. Uzņemšana doktorantūrā 2.3.2. Zināšanu un prasmju apguve 2.4. Doktora studiju programmu atbilstība labai starptautiskai praksei 2.4.1. Doktora studiju programmas ar starpsektoru mobilitāti 2.4.2. Doktorantūras ilgums 2.5. Doktora studiju programmu kvalitātes iekšējā novērtēšana 2.6. Pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšana 2.7. Jauns doktora grāda piešķiršanas process 2.7.1. Promocijas padome 2.7.2. Promocijas darbs 2.8. Akadēmiskā ētika doktorantūras kontekstā 2.9. Doktorantūras finansēšana 2.9.1. Doktoranta atalgojums vai doktorantūras grants pētniecības veikšanai 2.9.2. Doktoranta atalgojuma vai doktorantūras granta un doktorantūras vietas piešķiršana 2.9.3. Nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2.10. Pēcdoktorantūra 3. JAUNĀ DOKTORANTŪRAS MODEĻA IETEKMES IZVĒRTĒJUMS 3.1. Riski, ja situācija nemainās 3.2. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā 4. PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU 5. TURPMĀKĀS RĪCĪBAS INDIKATĪVAIS PLĀNS SAĪSINĀJUMI AIKA - Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra DSP - doktora studiju programma EK - Eiropas Komisija ES - Eiropas Savienība IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KM - Kultūras ministrija LZP - Latvijas Zinātnes padome Ministrija - Izglītības un zinātnes ministrija OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija P&A - pētniecība un attīstība Pasaules Banka - Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības banka PLE - pilna darba laika ekvivalents VB - valsts budžets VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra VM - Veselības ministrija VZKK - Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija ZM - Zemkopības ministrija TERMINI Konceptuālajā ziņojumā lietotie termini: 1) augstskolu konsorcijs - apvienība, ko veido akreditētas Latvijas augstskolas (universitātes, akadēmijas, augstskolas), citā valstī atzītas augstskolas, kas atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajam regulējumam ir saņēmušas DSP licenci, kas apliecina, ka katrs augstskolu konsorcija dalībnieks ir kopīgās DSP īstenotājs. Profesionālās DSP mākslās īstenošanai vismaz vienam no konsorcija dalībniekiem jābūt akreditētai Latvijas vai citā valstī atzītai augstskolai, kura atbilst mākslas un kultūras augstskolas veidam. Augstskolu konsorcijā kā sadarbības partneri var piedalīties - (a) akreditētas Latvijas augstskolas, (b) citā valstī atzītas augstskolas, (c) Latvijas un ārvalstu zinātniskās institūcijas, (d) uzņēmumi1, kā arī (e) dažādu tautsaimniecības nozaru institūcijas un organizācijas. Augstskolu konsorcija mērķis ir piedāvāt pēc iespējas kvalitatīvāku pētniecībā balstītu DSP, tās īstenošanā iesaistot sadarbības partnerus - valsts zinātniskos institūtus vai citas pētniecības organizācijas, lai ar sadarbības līgumiem nodrošinātu motivējošu pētniecības vidi ar atbilstošu, modernu infrastruktūru, vienlaikus mazinot Latvijas pētniecības telpas sadrumstalotību; 2) doktora grāds - zinātniskais doktora grāds, profesionālais doktora grāds mākslās; 3) doktora teorētiskais pētījums - profesora vai asociētā profesora vadībā patstāvīgi izstrādāts oriģināls pētījums, kas satur oriģinālus pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas mākslinieciskās darbības jomā. Prasības doktora teorētiskā pētījuma apjomam, struktūrai un noformējumam nosaka attiecīgā profesionālā DSP mākslās. Doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšana un aizstāvēšana mākslinieciskās darbības jomā ir profesionālās DSP mākslās obligātā satura daļa;2 4) doktorants - persona, kas imatrikulēta un apgūst DSP, kā arī grāda pretendents; 5) doktorantūra - vienota DSP apguves, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un promocijas procesa īstenošana, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu; 6) doktorantūras skola - vienas vai vairāku akreditētu augstskolu, tostarp ārvalstu, struktūrvienība (nodaļa, departaments vai fakultāte), kas nodrošina šādas funkcijas: a. piesaista doktorantus un organizē caurskatāmas uzņemšanas procedūras (atklātus konkursus) licencētās un akreditētās DSP uz doktorantu studiju vietām/ vakancēm, b. nodrošina DSP īstenošanu (tostarp sadarbībā ar citām doktorantūras skolām) un to pārraudzību, c. uzrauga promocijas darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadības kvalitāti, d. organizē promocijas procesu, e. veicina starpnozaru zinātniskos pētījumus un nodrošina doktorantu3, zinātnieku un akadēmiskā personāla kritisko masu4, nodrošina un atbalsta doktorantu mobilitāti, f. izstrādā doktorantūras skolas darbības dokumentus; g. veicina zinātniskās darbības ētikas principu ievērošanu. Doktorantūras skolas darbībā iesaista citas augstskolas un zinātniskos institūtus, un inovatīvos uzņēmumus vai uzņēmumu asociācijas. Šīs puses savstarpēji vienojas par doktorantūras skolas pārvaldības modeli un pārvaldībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem; 7) doktors - persona, kas pēc akadēmiskās DSP apguves ieguvusi zinātniskā doktora grādu vai pēc profesionālās DSP apguves mākslās - profesionālā doktora grādu mākslās; 8) kopīgais diploms - DSP īstenojošo augstskolu kopīgi izsniegts diploms par iegūtu doktora grādu absolventam; 9) grāda pretendents - doktorants, par kura promocijas darbu promocijas padome ir pieņēmusi lēmumu par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai; 10) kopīgais grāds - DSP īstenojošo augstskolu kopīgi piešķirts doktora grāds absolventam; 11) kritiskā masa - akadēmisko un pētniecisko vidi raksturojošo rādītāju kopums (piemēram, studentu skaits, akadēmiskais personāls ar doktora grādu, pētnieku skaits, īstenoto pētniecības un attīstības projektu apjoms un skaits), kas ir pietiekams, lai nodrošinātu ar augstāko izglītību, zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi saistītas darbības pašpietiekamību, starptautisko atpazīstamību, noteiktus rezultātus un turpmāku izaugsmi; 12) pētnieks - Zinātniskās darbības likumā noteiktais (a) zinātnieks, (b) zinātniskais darbinieks, kurš ieņem akadēmisko amatu (vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents), (c) zinātnes tehniskais personāls, (d) zinātni apkalpojošais personāls, (e) ārvalsts pētnieks (zinātņu  doktors), kā arī Augstskolu likumā noteiktais (f) akadēmiskais personāls, (g) viesprofesors, viesdocents, vieslektors, vadošais viespētnieks, viespētnieks, viesasistents, (h) augstskolas absolvents, (i) studējošais (tostarp arī ārzemnieks), (j) doktora zinātniskā grāda pretendents. 13) plaši izmantojamas prasmes - zināšanas, prasmes un kompetence, kas doktoram sniedz iespēju īstenot gan akadēmisko karjeru, gan karjeru ārpus akadēmiskās vides (piemēram, digitālās prasmes, pētniecības metodoloģija, pedagoģija, vadība, tostarp projekta pieteikumu sagatavošana un projektu vadība, akadēmiskā valoda un zinātnes komunikācija, iemaņas uzņēmējdarbībā, krīzes situāciju, konfliktu, stresa vadības un laika plānošanas, kā arī citas prasmes, kas būtiskas karjerai visdažādākajos sektoros); 14) promocijas darbs - disertācija; tematiski vienota zinātnisku publikāciju kopa; monogrāfija; 15) promocijas padome - doktora zinātniskā grāda piešķiršanas padome piecu locekļu sastāvā, kas tiek izveidota katram promocijas darbam individuāli, ievērojot šādas prasības: a. trīs promocijas padomes locekļi ir recenzenti, t.sk., vismaz viens recenzents ir starptautiska mēroga ārvalsts zinātnieks5; b. ne vairāk kā divi promocijas padomes locekļi ir darba attiecībās ar doktoranta pārstāvēto institūciju (iekšējie locekļi) un ne vairāk kā viens no tiem var būt darba recenzents; c. visu promocijas padomes locekļu kvalifikācijai jāatbilst vismaz LZP ekspertu kvalifikācijas kritērijiem; 16) valsts pārbaudījums - profesionālās DSP mākslās obligātā satura daļa, kura sastāvdaļa ir doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšana un aizstāvēšana mākslinieciskās darbības jomā. Profesionālās DSP mākslās apguve noslēdzas ar valsts pārbaudījumu;6 17) valsts pārbaudījumu komisija - profesionālās DSP mākslās augstskola izveido valsts pārbaudījumu komisiju, kas vērtē valsts pārbaudījumus un piešķir doktora grādu mākslās. Katrā mākslinieciskās darbības jomā veido atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju, ievērojot kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās".7 Kopsavilkums Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) paredz Valdības rīcības plāna8 60.5. pasākuma izpildi, kas nosaka, ka valdība izstrādās un ieviesīs jaunu, Zalcburgas principiem (2005) un rekomendācijām (2010)9 atbilstošu doktorantūras10 modeli. Konceptuālajā ziņojumā tiek ņemts vērā, ka Latvijā kopš 2018. gada 1. aprīļa ir divu veidu DSP, proti, pēc akadēmiskās DSP apguves iespējams iegūt doktora diplomu un zinātnisko doktora grādu, savukārt pēc profesionālās DSP mākslās apguves - profesionālā doktora diplomu mākslās un profesionālo doktora grādu mākslās.11 Konceptuālajā ziņojumā ietvertais risinājums attiecas uz abu veidu DSP. Gadījumos, kad attiecībā uz profesionālajām DSP mākslās risinājums ir atšķirīgs, tas tiek norādīts. Konceptuālais ziņojums paredz noteikt lielāku atbildību augstskolām par DSP kvalitātes nodrošināšanu. Konceptuālajā ziņojumā ietvertais risinājums izvirza jaunu doktorantūras finansēšanas modeli, stiprinot DSP ciešāku sasaisti ar pētniecību un sekmējot doktora grāda iegūšanu optimālā laikā (trīs līdz četros gados), jaunu doktora grāda piešķiršanas jeb promocijas procesu, kā arī citus priekšnosacījumus DSP īstenošanai, tostarp par augstskolas pētniecisko kapacitāti, doktorantūras skolu izveidi, DSP licencēšanu un akreditāciju, DSP atbilstību Zalcburgas principiem un rekomendācijām. Lai nodrošinātu DSP kvalitāti: 1) augstskolai, kas vēlas īstenot DSP un piešķirt doktora grādu12, jādemonstrē ilgtspējīga, tās attīstības stratēģijai atbilstoša zinātniskā darbība, kā arī jāīsteno bakalaura un maģistra studiju programmas. Sākot no 2026. gada, augstskolas tiesības izveidot jaunas DSP, īstenot esošās DSP, kā arī piešķirt doktora grādu būs atkarīgas no augstskolas un tās sadarbības partnera - zinātniskā institūta - vērtējuma Zinātniskās darbības likumā noteiktajā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā13; 2) veidojot DSP, jāparedz partnerība ar visām attiecīgās zinātnes nozares zinātniskajām institūcijām, kas izpilda iepriekšējā punktā noteiktos kritērijus un izsaka vēlēšanos piedalīties DSP veidošanā un īstenošanā; 3) DSP licencēšanas un akreditācijas process jānodala no citu studiju programmu izvērtēšanas, jaunu DSP licencēšana jāveic doktorantūras skolu ietvarā, savukārt jaunu DSP akreditācija - doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros. Sākot ar 2026. gadu, veicot jaunas DSP licencēšanu un akreditāciju, jāņem vērā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums par augstskolu un tās DSP īstenošanas sadarbības partneri - zinātnisko institūciju. Normatīvajā regulējumā jāiestrādā arī Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips, kas paredz, ka kopīgās DSP tiek vērtētas kā viens veselums; 4) jāparedz iespēja augstskolām izsniegt kopīgu doktora diplomu doktora grāda ieguvējam, pamatojoties uz līgumu par kopīgi vadītu promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu14 un mākslinieciskās jaunrades darbu (co-tutelle) līguma pamata. Ja īsteno kopīgu DSP vai darbs izstrādāts uz co-tutelle līguma pamata, doktorantam nav nepieciešams veikt aizstāvēšanās procedūru katrā augstskolā; 5) DSP īstenošana augstskolām jāorganizē centralizēti - doktorantūras skolās15. Doktorantūras skolas no valsts vai augstskolas sadarbības partneriem saņemtos finanšu līdzekļus drīkst izmantot vienīgi doktorantūras īstenošanai. Uzņemšanai doktorantūrā nav jābūt sinhronizētai ar akadēmiskā gada sākumu. Doktorantūras skola var izsludināt atklātus konkursus uz jaunām vai papildu doktorantu vakancēm. Augstskolu konsorcija16 īstenotas DSP pārvaldību doktorantūras skola nodrošina sadarbībā ar sadarbības partneriem (veicot konsultācijas un saskaņojot lēmumus); 6) kredītpunktiem akadēmiskās DSP jāatspoguļo zinātniskajai pētniecībai (~70%) un studiju kursu apguvei atvēlētais laiks (~30 %). DSP studiju kursiem jāatbilst DSP zinātnes nozares un tajā īstenoto promocijas darbu tematikai un specifikai, jānodrošina plaši izmantojamo prasmju17 apguve, kā arī akadēmiskās/ zinātniskās/ profesionālās ētikas studijas; 7) profesionālās DSP mākslās apjoms ir vismaz 132 kredītpunkti atbilstoši obligātajam pamatsaturam, kas noteikts Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās".18 8) DSP jāparedz laiks un resursi, lai doktorants iesaistītos starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju19 sagatavošanā; 9) īstenojot DSP sadarbībā ar zinātnisko institūtu kā augstskolas sadarbības partneri, zinātniskais institūts saņem VB finansējumu par doktorantiem, kuru promocijas darbi tiek izstrādāti zinātniskajā institūtā. Finansējuma saņemšanas kārtība tiek noteikta sadarbības līgumā; 10) īstenojot DSP sadarbībā ar tautsaimniecības nozari pārstāvošu institūciju un organizāciju, augstskolai jāizstrādā vadlīnijas par DSP īstenošanu un kopīgu promocijas darbu vadīšanu; 11) pilna laika DSP ilgums doktorantūrā nepārsniedz četrus gadus, neskaitot akadēmisko atvaļinājumu vai citus atsevišķus, pamatotus gadījumus; 12) DSP iekšējās kvalitātes izvērtējumam jāaptver gan pētniecības un studiju kursu kvalitāte, gan doktorantu studiju un pētniecības mobilitātes iespējas un kvalitāte; 13) visam akadēmiskās DSP akadēmiskajam personālam jābūt ar doktora grādu, izņemot atsevišķus, pamatotus gadījumus; 14) profesionālās DSP mākslās īstenošanā piedalās ne mazāk kā piecas personas, kurām ir doktora grāds;20 15) promocijas darba vadīšana vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšana ir akadēmiska funkcija, kam piemēro noteiktu darba slodzi. Jaunais promocijas process paredz, ka: 1) augstskolas uzņemas pilnu atbildību par doktorantūras kvalitāti, doktorantu pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāti un tā vadību, kā arī darba rezultātā izstrādāto promocijas darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu; 2) katram promocijas darbam izveido promocijas padomi21, kuru sasauc uz promocijas darba aizstāvēšanas procedūru. Aizstāvēšanās procedūru organizē attiecīgās augstskolas doktorantūras skola; 3) ja DSP tiek īstenota kādā citā ES oficiālajā valodā, promocijas darba kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Prasība par kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz ārvalstu doktorantiem; 4) augstskolai jānodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj kvalitatīvi izvērtēt visu promocijas darbu un spēj pilnvērtīgi piedalīties aizstāvēšanās procedūrā; 5) profesionālās DSP mākslās augstskola izveido valsts pārbaudījumu komisiju, kas vērtē valsts pārbaudījumus (doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu mākslinieciskās darbības jomā) un piešķir doktora grādu mākslās. Katrā mākslinieciskās darbības jomā veido atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju, ievērojot kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās".22 Jaunais doktorantūras finansēšanas modelis paredz, ka: 1) doktoranti ir topošie jaunie zinātnieki, partneri pētniecībā un profesionāļi, kuri sniedz būtisku ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā. Doktorantūras laikā doktoranti ieņem nevēlēta pētniecības personāla pozīciju uz noteiktu laiku;23 2) doktoranti saņem doktoranta atalgojumu augstskolā vai sadarbības partnera zinātniskajā institūcijā, kur tiek īstenota promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde, pamatojoties uz līgumu par DSP apguvi un promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi, ievērojot šādus nosacījumus: a. katrai doktorantūras VB studiju vietai ir paredzēts atalgojums ir 12 000 euro gadā (iekļaujot visus nodokļus un sociālās garantijas) trīs līdz četru gadu studijām DSP, b. augstskola vai sadarbības partneris - zinātniskā institūcija - savu resursu ietvaros doktorantam var piedāvāt arī citus materiālos stimulus doktora grāda iegūšanai optimālā laikā (trīs līdz četros gados). Jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas pārejas periodā (līdz 2023. gada beigām) tiek nodrošināts Eiropas Sociālā fonda finansējums 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros24 doktorantūras grantiem, paredzot iespēju segt doktoranta atalgojuma, kā arī pētniecības un mobilitātes izmaksas; 3) piešķirot VB finansējumu augstskolām DSP īstenošanai, tiek ņemts vērā augstskolas doktoru25 un doktorantu skaits, kā arī augstskolas pētnieciskais sniegums. VB finansējums jānodrošina tādā apmērā, lai tostarp varētu pilnvērtīgi segt šādas izmaksas26: a. doktoranta atalgojumu (katrai VB studiju vietai 12 000 euro gadā); b. publicēšanas izdevumi; c. doktoranta pētniecības, mobilitātes un citas saistītās izmaksas; d. profesionālās DSP mākslās gadījumā, vismaz daļēji, arī mākslinieciski radošās darbības izmaksas. Jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas grafiks (skat. 1. attēlu) paredz, ka: 1) 2020.-2024. gadā notiks normatīvā regulējuma pilnveide; 2) 2020. gadā tiks apstiprināti Eiropas Sociālā fonda 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas nosacījumi jeb doktorantūras grantu programma un īstenota trešās kārtas projektu iesniegumu atlase, lai 2021.-2023. gadā izmēģinājuma projektu veidā īstenotu jauno doktorantūras modeli (ES fondu doktorantūras granti); 3) no 2022. gada tiek īstenota pakāpeniska jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa ieviešana. Jauno finansēšanas modeli var ieviest arī esošā VB ietvaros, tomēr, lai nodrošinātu pietiekamu doktora grāda ieguvēju skaitu, no 2024. gada būs nepieciešams papildu VB finansējuma palielinājums doktorantūras VB studiju vietu skaita palielinājumam; 4) normatīvais regulējums par doktorantūras skolu izveidi un darbību stāsiet spēkā līdz 2021. gada decembrim, tādējādi 2022. gadā tiks uzsākta doktorantūras skolu izveide; 5) vienlaikus no 2022. gada tiks uzsākta jaunu DSP licencēšanu doktorantūras skolas ietvarā; 6) no 2026. gada jaunu DSP akreditācija tiks veikta doktorantūras skolas akreditācijas ietvarā, ņemot vērā 2025. gada Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātus. Esošās DSP būs akreditētas studiju virziena ietvaros līdz studiju virziena akreditācijas termiņa beigām; 7) jaunais doktorantūras modelis tiks pilnībā ieviests līdz 2026. gada beigām. 1. attēls. Jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas grafiks Ievads Latvijas valdība ir noteikusi jauna doktorantūras modeļa izstrādi par vienu no valsts prioritātēm augstākās izglītības jomā. Jaunais doktorantūras modelis sekmēs pietiekama doktora grāda ieguvēju skaita ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un kompetenci sagatavošanu, lai īstenotu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietverto koncepciju un nodrošinātu tajā definēto specializācijas jomu attīstību. No pētniecībā nodarbināto skaita un kompetences ir tieši atkarīga Latvijas konkurētspēja un dalība ES inovāciju procesos un programmās, kā arī jaunu zināšanu radīšana, to tālāknodošana un attīstība. Lai uzņēmumi radītu jaunus augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības un inovāciju spējām. Konceptuālais ziņojums sagatavots, izvirzot kritērijus konkurētspējīgai un uz inovācijām orientētai doktorantūrai: 1) pētniecības izcilība, ņemot vērā Zalcburgas principus un rekomendācijas, piemēram, doktorantūras administratīvā kvalitāte, iesaistītais akadēmiskais personāls, oriģināls un kvalitatīvs zinātniskais pētījums vai mākslinieciskās jaunrades darbs, atbilstošas recenzēšanas procedūras; 2) pievilcīga institucionālā vide, kas ietver darba apstākļus un karjeras izaugsmes iespējas saskaņā ar Eiropas pētnieku hartu un Uzvedības kodeksu pētnieka pieņemšanai darbā27; 3) iespēja veikt starpnozaru zinātniskos pētījumus, nodrošinot, ka doktorantūra balstās atvērtā zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades vidē un kultūrā; 4) pētījumu ietekme uz tautsaimniecības nozarēm un citiem ar nodarbinātību saistītiem sektoriem; 5) starptautiskā sadarbība, t. sk. kopīgi zinātniskie pētījumi un mākslinieciskās jaunrades darbi, co-tutelle promocijas darbi, kopīgie diplomi28 un kopīgie grādi,29 studiju un pētniecības mobilitāte; 6) plaši izmantojamo prasmju studiju kursi; 7) kvalitātes nodrošināšana uzņemšanai doktorantūrā un promocijas darbu, kā arī doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadībā.30 Pamatojoties minētajos kritērijos, konceptuālais ziņojums izvirza priekšlikumus jaunam, uz inovācijām orientētam doktorantūras modelim un tā ieviešanai. Priekšlikumi ietver prasības: 1) augstskolām, lai iegūtu tiesības izveidot jaunas DSP, īstenot esošās DSP, kā arī lai tām tiktu piešķirtas promocijas tiesības; 2) jaunas DSP licencēšanai un akreditācijai; 3) doktorantūras skolu izveidei, ņemot vērā Eiropas un citu valstu pieredzi; 4) DSP atbilstībai labai starptautiskai praksei (t. sk. Zalcburgas principiem un rekomendācijām) (uzņemšana, DSP saturs); 5) DSP kvalitātes iekšējai novērtēšanai; 6) DSP akadēmiskajam personālam, promocijas darba vadītājiem un recenzentiem; 7) jaunam promocijas procesam; 8) akadēmiskās ētikas ievērošanai doktorantūras kontekstā; 9) DSP finansēšanai, tostarp doktoranta atalgojumam; 10) pēcdoktorantūrai. Minētos kritērijus un priekšlikumus sagatavoja ar Ministrijas 2019. gada 22. marta rīkojumu Nr. 1-2e/19/125 "Par doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas pilnveides darba grupas izveidi" izveidota darba grupa (turpmāk - darba grupa), kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Zinātnes padomes, Rektoru padomes, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības, Valsts Zinātnisko institūtu asociācijas un Latvijas Studentu apvienības. Darba grupas uzdevums bija sagatavot un iesniegt Ministrijā priekšlikumus konceptuāli jaunas Zalcburgas principiem un rekomendācijām atbilstošas doktorantūras nodrošināšanai Latvijā, tostarp, priekšlikumus tiesību iegūšanai īstenot DSP. Priekšlikumu izstrādē nozīmīga loma bija Ministrijas, valsts dibināto augstskolu un Pasaules Bankas sadarbībai 2016.-2018. gadā, īstenojot pētījumu par augstākās izglītības pārvaldību, kā arī šīs sadarbības rezultātā Pasaules Bankas izstrādātājiem ieteikumiem.31 Par šajā konceptuālajā ziņojumā ietverto jauno doktorantūras finansēšanas modeli tika diskutēts 2020. gada 31. martā. Tiešsaistes diskusijā piedalījās augstskolu un ministriju pārstāvji. Diskusijas rezultāti tika izmantoti, papildinot un precizējot konceptuālā ziņojuma projektu. Vienlaikus šis konceptuālais ziņojums ietver papildinājumus un precizējumus, kas pamatojas līdz 2019. gada decembra vidum saņemtajos viedokļos. Viedokli sniedza augstskolu prorektori, pētnieki, zinātnes nozaru eksperti individuāli, Daugavpils Universitāte, Kultūras ministrija, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija un tās domubiedri, Latvijas Neatkarīgā izglītības un zinātnes apvienība, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Universitāšu asociācija, Latvijas Universitātes Arodbiedrības organizācija, Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, Latvijas Zinātnes padomes Sociālo zinātņu ekspertu komisija un citas Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas un to locekļi, Latvijas Zinātņu akadēmija, Liepājas Universitāte, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas starpaugstskolu doktora studiju programmas "Valodniecība" padome, Pārresoru koordinācijas centrs, Pasaules Banka, Rektoru padome, Valsts zinātnisko institūtu asociācija. Par konceptuālā ziņojuma sākotnējā projektā (12.11.2019. redakcija) izteiktajiem priekšlikumiem tika diskutēts 2019. gada 21. novembra publiskajā diskusijā "Virzība uz inovatīvu doktorantūru un pētniecības izcilību". Pasākumā piedalījās darba grupa kā priekšlikumu izstrādātāji, Pasaules Bankas eksperti, kas sniedza rekomendācijas doktorantūrai, Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis 2020 Politikas atbalsta instrumenta eksperti un augstākās izglītības un zinātnes nozares pārstāvji. 1. Pašreizējās situācijas raksturojums Detalizēta pašreizējās situācijas analīze par doktorantūru Latvijā sniegta Pasaules Bankas izstrādātajos 2016. un 2018. gada ziņojumos.32Konceptuālā ziņojuma nodaļā ietvertas būtiskākās Pasaules Bankas pētījuma rezultātā konstatētās problēmas, kam nepieciešams rast risinājumu 2021.-2024. gadā. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktora līmeņa izglītība attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē, pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm. Nacionālie tiesību akti precīzi nosaka promocijas procesu,33 kam salīdzinājumā ar doktora zinātniskā grāda piešķiršanu citās valstīs piemīt vairākas unikālas iezīmes, tomēr tie neregulē vai arī regulē nepietiekamā apmērā daudz būtisku aspektu, kas attiecas uz doktorantūras kvalitāti. Tāpēc doktorantūras saturs, procedūras un kvalitāte dažādās augstskolās var krasi atšķirties. 1.1. Augstskolas pētnieciskā un akadēmiskā kapacitāte Prasība augstskolām, kas īsteno DSP, demonstrēt ilgtspējīgu augstskolas attīstības stratēģijai atbilstošu zinātnisko darbību, faktiski neeksistē. Augstskolām trūkst aktīvu pētnieku34 kritiskās masas: finansējuma trūkuma dēļ īstenoto zinātnisko pētniecības projektu apjoms nav pietiekams. Tā rezultātā augstskolas nevar nodrošināt pilnvērtīgu pieredzes apmaiņu starp pētniekiem un doktorantiem, kā arī doktorantu zinātniski pētnieciskā darba kritisko analīzi. Vienlaikus zinātnisko pētniecības projektu trūkuma dēļ augstskolas nespēj piesaistīt un nodarbināt ārvalstu doktorantus, tādējādi ierobežojot doktorantu sadarbības tīklu veidošanos, starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju sagatavošanu un pieredzes apmaiņu. Saskaņā ar OECD datiem, 2016. gadā Latvijā starptautisko studentu īpatsvars doktorantūras programmās bija 11 %35, savukārt 2017. gadā - 10 %.36 OECD uzsver, ka labāko doktorantu piesaistīšana no visas pasaules dod iespēju valstīm iegūt vadošo lomu pētniecībā un inovācijās. DSP akreditācija notiek, akreditējot studiju virzienu. Tas neatbilst DSP specifikai - pētniecība faktiski netiek izvērtēta. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu eksistē tādas augstskolas, kas uzņem doktorantus, bet nespēj nodrošināt iespēju veikt zinātnisko pētījumu izvēlētajā zinātnes nozarē.37 DSP kvalitātes ārējās novērtēšanas nepilnības negatīvi ietekmē DSP kvalitātes iekšējo novērtēšanu. Tā nenotiek pietiekamā apmērā, kļūstot formāla. Vairākās augstskolās darbojas projekti, iniciatīvas, kas tiek sauktas par doktorantūras skolām, tomēr tās neīsteno visa doktorantūras posma pārvaldības un uzraudzības funkcijas (piemēram, uzņemšana, promocijas darba izstrāde, grāda piešķiršana). Doktorantūras skolas veic tikai atsevišķas no minētajām funkcijām. Tas, ka doktora grādu drīkst piešķirt tikai noteiktas zinātnes nozares promocijas padome, neveicina starpnozaru zinātnisko pētījumu veikšanu. Nav modeļa, kas veicinātu starpinstitucionālas DSP. Īstenojot kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP, šobrīd tiek akreditēta tikai tā kopīgās DSP daļa, ko īsteno konkrētā augstskola. Starptautisku kopīgu DSP gadījumā grūtības sagādā arī DSP kredītpunktu apjomu salāgošana, jautājums par diploma saturu un parakstītāju, zinātnes nozaru sadalījums un atšķirīgi doktora zinātniskā grāda piešķiršanas jeb promocijas procesi. Šobrīd promocijas darba izstrāde lielākoties notiek viena profesora vadībā. Nereti vērojama vāja saikne ar doktora darba vadītāju. Promocijas darba vadītājiem pietiek ar doktora zinātnisko grādu. Turklāt tas, vai promocijas darba vadītājs ir aktīvs zinātnieks (proti, publicējas), ir sekundāri. Promocijas darbu vadītājiem dažreiz pietrūkst vadīšanas prasmes38, tāpēc bieži vien nav skaidra promocijas darba vadītāja un doktoranta atbildība promocijas darba izstrādes procesā. Augstskolas nepietiekami piedāvā studiju kursus plaši izmantojamo prasmju apguvei, piemēram, ne visu augstskolu doktorantiem ir iespēja apgūt pētniecības metodoloģiju. Pasaules Bankas eksperti novērojuši, ka dažas DSP veicina akadēmisko prasmju attīstību kā daļu no DSP programmā apgūstamajām zināšanām un prasmēm, savukārt citas augstskolas uzskata, ka doktorantu vai grāda pretendentu39 iesaiste pētnieciskajā darbā ir pietiekama, lai iegūtu šīs prasmes. Šādas atšķirības var novērot DSP arī vienā augstskolā, ja tai ir decentralizēta pieeja doktora līmeņa studijām. Tikai dažās augstskolās lekcijas/ semināri par zinātnisko ētiku un akadēmisko/ zinātnisko godīgumu veido daļu no studiju kursu satura.40 Šobrīd trūkst izvērsta, pilnīga, visām valstī īstenotajām DSP saistoša dokumenta par doktora grāda ieguvēja zināšanām un prasmēm. Īss, pašreizējā tiesību aktu regulējumā noteiktais doktora zināšanu un prasmju raksturojums sniegts Rektoru padomes darba grupas izstrādātajā dokumentā "Ciklu noslēguma prasību apraksti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai". Šis dokuments galvenokārt izriet no Profesiju klasifikatora un attiecas uz zinātnieka profesiju. Atsevišķās DSP ir iekļauts sasniedzamo studiju rezultātu raksturojums - doktora zināšanas un prasmes. Laba starptautiskā prakse rāda, ka šādu dokumentu izstrādā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra vai universitāšu asociācija, piemēram, Apvienotajā Karalistē - Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra, Īrijā - Universitāšu asociācija.42 2018. gadā valsts dibinātajās augstskolās bija 1944 doktorantu (sk. 1. tabulu). 1. tabula. Doktorantu skaits valsts dibinātajās augstskolās 2018. gadā Valsts augstskolas Doktorantu skaits DSP Latvijas Universitāte 653 Rīgas Tehniskā universitāte 572 Rīgas Stradiņa universitāte 227 Latvijas Lauksaimniecības universitāte 154 Daugavpils Universitāte 112 Latvijas Mākslas akadēmija 48 Banku augstskola 47 Liepājas Universitāte 28 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 23 Latvijas Kultūras akadēmija 21 Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola 21 Ventspils Augstskola 20 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 11 Vidzemes Augstskola 7 Kopā 1944 Avots: Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2018. gadā.43 1.2. Doktorantūras finansējums Augstskolas stipendiju fondu izveido, katrai pilna laika doktorantūras VB studiju vietai paredzot dotāciju 990,32 euro gadā jeb 99,03 euro mēnesī saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumu Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" 6. punktu. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu, doktorantam DSP apguvei minimālā stipendija ir 113,83 euro mēnesī. Tas nozīmē, ka faktiski no VB tiek piešķirts finansējums ne visām doktorantūras VB studiju vietām, bet tikai aptuveni 80 % no tām. Grāda pretendentam, saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 25. marta noteikumiem Nr. 107 "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" zinātniskā doktora grāda ieguvei stipendija vairs nav paredzēta. Stipendijas niecīgais apmērs (DSP apguvei - 113,83 euro mēnesī) vai tās neesamība neļauj doktorantiem un grāda pretendentiem pilnībā koncentrēties uz DSP apgūšanu un promocijas darba izstrādi, jo viņiem ir paralēli jāstrādā citur, lai segtu savus izdevumus. Šī iemesla dēļ doktoranti un grāda pretendenti faktiski pārsvarā ir nepilna laika studējošie (lai arī formāli DSP ir pilna laika studijas), nevis pilna laika pētnieki augstskolā vai zinātniskajā institūtā, kā tam būtu jābūt saskaņā ar labu starptautisko praksi. Saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes 2018./19. gada doktorantu aptaujas rezultātiem, laika trūkums ar DSP un promocijas darbu nesaistītu iemeslu dēļ ir uzskatāms par galveno šķērsli, kādēļ netiek sasniegts vēlamais progress DSP apguvē un promocijas darba izstrādē. Gandrīz divas trešdaļas respondentu (64,8 %) norādīja, ka galvenais šķērslis ir laika trūkums darba dēļ. Liela daļa doktorantu ir nodarbināti pilnas slodzes darbā, kas nav saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu.44 Ministrijas bāzes finansējuma aprēķinam izmantotie dati liecina, ka pēdējos trijos gados 34 jeb 15 % no aizstāvētajiem promocijas darbiem bija izstrādāti valsts zinātniskajos institūtos, kas apliecina šo pētniecības organizāciju potenciālu doktorantu sagatavošanā, it īpaši nodrošinot pētniecības procesu un darba zinātnisko vadību. Promocijas darbu izstrādes laikā doktoranti bija darba tiesiskajās attiecībās un saņēma atalgojumu zinātnisko institūciju pētniecības projektu ietvaros. Tomēr jāsecina, ka patlaban īstenotā doktorantūras kārtība neveicina universitāšu un valsts zinātnisko institūtu sadarbību, jo VB finansējums DSP apguvei pilnībā nonāk universitāšu rīcībā neatkarīgi no pētniecības īstenošanas vietas. Pašreizējais doktorantūras modelis neveicina doktorantu un grāda pretendentu studiju un pētniecības mobilitāti. Rīgas Tehniskās universitātes aptauja rāda, ka tikai 14 % doktorantu 2018./2019. studiju gadā ir piedalījušies kādā doktora studiju apmaiņas programmā un veikuši zinātniskos pētījumus promocijas darba ietvaros ārpus Latvijas.45 Latvijas finansiālais ieguldījums zinātnē nav pietiekams. Saskaņā ar jaunākajiem EUROSTAT datiem, 2018. gadā Latvija ierindojas ceturtajā vietā no beigām starp ES valstīm, apsteidzot Maltu, Kipru un Rumāniju, pētniecības un attīstības izdevumos sasniedzot 0,64 % no iekšzemes kopprodukta pieauguma, kas ir labākais rezultāts kopš 2012. gada.46 Atsevišķas zinātnes nozares (medicīna un veselības zinātnes; inženierzinātnes un tehnoloģijas) spēj atbalstīt doktorantus labāk nekā citas (sociālās zinātnes; humanitārās un mākslas zinātnes). Tikai ļoti ierobežots doktorantu skaits spēj veltīt pietiekamu laiku pētnieciskā darba izstrādei un uz šīs pētniecības pamata sagatavot DSP prasībām atbilstoša skaita starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas un promocijas darbu. Pašreiz VB finansējums vienai doktorantūras VB studiju vietai ir no ~ 4500 līdz ~ 16 000 euro gadā, ņemot vērā minimālos studiju vietas izmaksas koeficientus un studiju vietas bāzes izmaksas 1518,98 euro apmērā.47 2019. gadā visu iesaistīto ministriju VB finansētās pilna laika doktorantūras studiju vietās studē 1226 doktorantu, un finansējums VB studiju vietām ir 11 313 078 euro.48 Normatīvajā regulējumā noteiktā augstākās izglītības finansēšanas formula49 paredz standarta piešķīrumu par katru studentu atkarībā no zinātnes nozares. Katrai zinātnes nozarei ir noteikta minimālā un optimālā summa. Pašlaik augstskolās tiek nodrošināts minimālais apjoms, bet ar to nepietiek, lai visos gadījumos nosegtu visas izmaksas, piemēram, doktoranta stipendiju, publicēšanās izdevumus, materiāltehniskās bāzes izmaksas, mobilitāti, studiju kursu izmaksas, promocijas darba vadītāja atalgojumu u.c. Pasaules Bankas ziņojumā norādīts, ka dažās augstskolās VB finansējums doktorantūras studiju nodrošināšanai ticis novirzīts cita līmeņa studijām (maģistra un bakalaura studiju programmām), jo arī to finansējums nav pietiekams.50 Saskaņā ar OECD 2017. gada datiem Latvijā ir ļoti zems doktora grādu ieguvušo īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu (Latvijā 0,3 %, citās OECD valstīs vidēji 1,1 %)51. Mazo doktora grādu ieguvušo skaitu izskaidro vairāki faktori - ierobežotais zinātnes finansējums, doktora līmeņa augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas neparedz adekvātu doktoranta pētniecības un mobilitātes nodrošinājumu un sasaisti ar tautsaimniecības nozarēm, kā arī globālā konkurence par talantiem, piedāvājot pilnībā finansētas doktorantūras studijas ar konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā.52 Lai arī liela daļa ES fondu līdzekļu ir ieguldīti aktivitātēs pētniecībā nodarbināto skaita palielināšanai, kopš 2014. gada zinātnē nodarbināto skaits (PLE) ir tikai nedaudz palielinājies - no 5739 uz 6039 zinātniskajiem darbiniekiem. Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem zinātnē nodarbināto īpatsvarā no kopējā valsts darbaspēka skaita (0,62 %), salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu vidējo rādītāju - 1,39 % (Lietuvā - 0,88 %, Igaunijā - 0,97 %). Nepietiekamais zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku. Šo rādītāju nepalielinot, netiks nodrošināti būtiski cilvēkresursi Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotas vērtības produktiem un pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3). Mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu bāzi inovācijām. 1.3. Promocijas process Lielākajā daļā augstskolu DSP ir nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa (promocijas procesa).53 Šobrīd doktoranti var pabeigt DSP, bet neiegūt grādu. Tā iegūšanai ir paredzēts atsevišķs process. Lai virzītu promocijas darbu aizstāvēšanai, doktorantam vispirms sekmīgi jāpabeidz akreditēta DSP, tostarp jānokārto DSP paredzētie eksāmeni atbilstošajā zinātnes nozarē / apakšnozarē. Doktora zinātniskā grāda saņemšanai grāda pretendents iesniedz savu promocijas darbu augstskolā, kurai ir deleģētas promocijas tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē. Augstskola nodod iesniegto promocijas darbu izskatīšanai promocijas padomē. Turpmākajā promocijas procesā iesaistīta ne tikai augstskolas veidotā promocijas padome un tās noteiktie trīs promocijas darba recenzenti, bet arī Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK).54 Augstskola izveido promocijas padomes zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Katras promocijas padomes sastāvā tiek iekļauti vismaz pieci zinātnieki, kuriem ir LZP eksperta tiesības zinātnes nozarē55, no tiem diviem - zinātnes apakšnozarē, kurā tiek aizstāvēts promocijas darbs. Promocijas padomē drīkst iekļaut ārvalstu zinātniekus, ja saņemta VZKK piekrišana. Promocijas padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Promocijas padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina augstskola. Pasaules Bankas pētījumā norādīts, ka lielās augstskolas spēj izveidot promocijas padomi, kas atbilst promocijas darba nozarei, bet to nav iespējams realizēt visās DSP, jo to realizācijā ir iesaistīti tikai daži LZP eksperti.56 Promocijas padome izvērtē iesniegto promocijas darbu un lemj par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Pieņemot promocijas darbu aizstāvēšanai, promocijas padome nosaka darbam trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs promocijas padomes eksperts atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, bet divi - apakšnozares eksperti no citām augstskolām vai organizācijām (vēlams ārpus Latvijas), kā arī nedēļas laikā promocijas darbu un ar to saistītos dokumentus nosūta VZKK. VZKK izvēlas anonīmu recenzentu, kas izvērtē promocijas darbu. Anonīmais recenzents sniedz atzinumu par to, vai darbs satura un metodoloģijas ziņā atbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem. Ja šī pirmā recenzenta ieskatā promocijas darbs neatbilst minētajiem standartiem, darbs tiek dots vērtēšanai otram recenzentam. Ja arī otrs recenzents novērtē promocijas darbu negatīvi, tad darbs jāpārstrādā, un pēc uzlabojumu veikšanas to atkal var virzīt VZKK. Pasaules Banka uzsver, ka šī procesa daļa ir novecojusi, un tas ir birokrātisks kontroles elements bez faktiskas zinātniskās vērtības.57 Promocijas padomes izvirzītie recenzenti pilnībā izlasa promocijas darbu, bet lēmums par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu nosaka promocijas padomes locekļu balsojums. Pasaules Banka pauž bažas, ka praksē promocijas padomju locekļi reizēm neizlasa promocijas darbu tik rūpīgi, kā to izlasa recenzenti. Tā kā recenzentu ietekme balsojumā ir atkarīga no padomes locekļu skaita, tad viņu ietekme akadēmiskās diskusijas vērtējumā ir mainīga.58 Par pieņemto lēmumu promocijas padome nedēļas laikā rakstiski informē pretendentu, augstskolu un VZKK. Visiem minētajiem ir tiesības apstrīdēt gala lēmumu. Kopumā esošais promocijas process aizņem no 6 līdz 12 mēnešiem no darba iesniegšanas līdz diploma saņemšanai, atsevišķos gadījumos pat ilgāk. 1.4. Pēcdoktorantūra Normatīvais regulējums nesniedz skaidru priekšstatu par pēcdoktoranta statusu, tikai to, ka jaunais zinātnieks ir persona, kura veic zinātnisko darbību un zinātnisko kvalifikāciju ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā (Zinātniskās darbības likuma 5. panta ceturtā daļa). Pirmo reizi pēcdoktoranta statuss definēts valsts atbalsta programmā pēcdoktorantiem, kas tiek finansēta no ES fondiem: Latvijas vai ārvalsts zinātnieks, kas doktora grādu ieguvis ne agrāk kā piecus gadus (pirmajā un otrajā pētniecības pieteikumu atlases kārtā) vai ne agrāk kā 10 gadus (trešajā un turpmākajās pētniecības pieteikumu atlases kārtās) pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas termiņa.59 Šobrīd pēcdoktorants īsteno savu projektu un veido savu grupu, nevis iekļaujas vadošā pētnieka grupā, lai pārņemtu viņa pieredzi. Atbilstoši projekta nosacījumiem, pēcdoktorantam ir zinātniskais vadītājs. Latvijas akadēmiskās karjeras sistēma neparedz pēcdoktoranta statusu kā mobilitātes iespēju. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu tas var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas jauno zinātnieku, kā arī ārvalstu jauno zinātnieku, kas meklē mobilitātes iespējas, izredzes starptautiska līmeņa konkursos.60 2. Jauns doktorantūras modelis Turpmākajās sadaļās sniegti priekšlikumi prasībām, kas jāievieš, lai Latvijas augstskolas spētu piedāvāt Zalcburgas principiem un rekomendācijām atbilstošu un uz inovācijām orientētu doktorantūru. Plānotās doktorantūras izmaiņas ir Latvijas augstākās izglītības sektora un Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva, balstītas darba grupas ieteikumos. 2.1. Augstskolas pētnieciskā kapacitāte DSP īsteno pilna cikla augstskolas: universitātes, akadēmijas un augstskolas. Augstskolai vai augstskolu konsorcijam61(turpmāk attiecībā uz abiem - augstskola), kas vēlas īstenot DSP un piešķirt doktora grādu, jādemonstrē ilgtspējīga, tās attīstības stratēģijai atbilstoša zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darbība, kā arī jāīsteno bakalaura un maģistra studiju programmas. Ilgtspējīgu zinātnisko darbību apliecina starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaits, patentu skaits, pētniecības projektos un līgum-pētījumos piesaistītais finansējums, aizstāvēto promocijas darbu skaits, akadēmiskā personāla ar zinātnisko doktora grādu skaits, Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti u.tml. Promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu aizstāvēšana DSP notiek katru gadu. Neietverot studējošos, universitātēs doktora zinātniskais grāds ir vismaz 65 %, augstskolās vismaz 50 %, akadēmijās vismaz 20 % no akadēmiska personāla amatos ievēlētajām personām.62 Augstskolas pētniecisko kapacitāti nosaka tās vērtējums Zinātniskās darbības likumā noteiktajā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējamā.63 Sākot ar 2026. gadu, augstskola iegūs tiesības izveidot jaunas DSP, īstenot esošās DSP, kā arī tai tiks piešķirtas promocijas tiesības, ja: a. tā būs piedalījusies 2025. gadā plānotajā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā64un b. augstskolas un tās DSP īstenošanas sadarbības partnera - zinātniskās institūcijas (ja attiecināms) - vērtējums visos kritērijos būs vismaz trīs65 punkti;66 c. augstskolai, kura vēlas īstenot profesionālo DSP mākslās, būs jāatbilst mākslas un kultūras augstskolas veidam un tam noteiktajiem kritērijiem. Esošo DSP īstenošana būs apturama, atņemot licenci, ja to īstenotāju-institūciju novērtējums būs divi punkti vai zemāks.67 Augstskolai jānodrošina, ka piedāvātā DSP ir saistīta ar augstskolā īstenoto pētniecību un aktuālajiem izaicinājumiem zinātnē, un ir vērsta uz doktorantu karjeras attīstības iespējām. Augstskolai jāizstrādā vidēja termiņa (līdz septiņiem gadiem)68 DSP attīstības plāns, kas ir daļa no kopējā augstskolas pētniecības plāna, īpašu uzmanību pievēršot spēcīgas pētniecības vides veidošanai un mehānismiem, kas uzlabo DSP kvalitāti. DSP attīstības plānā jāietver atsevišķa sadaļa par doktorantu karjeras attīstības iespējām, cita starpā ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora nelielo izmēru.69 Augstskolai jābūt izstrādātam un apstiprinātam dokumentam, kas raksturo labu doktorantūras īstenošanas praksi, tostarp, par finansēšanu, trīspusēju līgumu starp doktorantu, promocijas darba vai doktora zinātniskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras skolu, recenzentu izvēli u.tml. Jāņem vērā, ka dažādās zinātnes nozarēs šī dokumenta saturs var nedaudz atšķirties. Šim dokumentam jābūt publiski pieejamam (tiešsaistē) gan latviešu, gan angļu valodā (pieejams gan ārvalstu ekspertiem, kas vērtēs augstskolas pētniecisko kapacitāti, gan promocijas darbu ārvalstu recenzentiem).70 Visām augstskolām, kas īsteno DSP, jāievēro Zalcburgas principi un rekomendācijas, lai nodrošinātu doktorantūras kvalitāti. Mākslas un kultūras augstskolām, kas īsteno profesionālās DSP mākslās, ieteikums izmantot arī Florences principus.71 Doktorantu iesaiste pētniecībā ir noteicošais doktorantūras īstenošanas nosacījums. Lai to īstenotu, augstskolai jānodrošina motivējoša pētniecības vide ar atbilstošu, modernu infrastruktūru.72 Minētie aspekti tiek novērtēti Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā. Veidojot DSP, augstskolām jāapzina ārpus tām esošā pētniecības infrastruktūra un jāpiesaista sadarbības partneri - valsts zinātniskie institūti vai citas pētniecības organizācijas, lai ar sadarbības līgumiem nodrošinātu motivējošu pētniecības vidi ar atbilstošu, modernu infrastruktūru, vienlaikus mazinot Latvijas pētniecības telpas sadrumstalotību. Saskaņā ar Pasaules Bankas ieteikumu augstskolām, lai mazinātu augstākās izglītības sistēmas sadrumstalotību, ir savstarpēji jāsadarbojas dažādu pakalpojumu sniegšanā: attiecībā uz bibliotēkām, plaši izmantojamo prasmju studiju kursiem, pētniecības metodoloģiju (parasti vienas zinātnes nozares ietvaros) utt.73 Tas ļautu palielināt doktorantūras produktivitāti (sasniedzamie rezultāti) un efektivitāti (process, kas sniedz vajadzīgos rezultātus) un vajadzības gadījumā radīt doktorantu kritisko masu. Ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora nelielo izmēru, Pasaules Banka rekomendē doktorantūras kvalitātes nodrošināšanai īstenot internacionalizāciju: doktorantu un mācībspēku apmaiņa, starptautisku kopīgu DSP izveide.74 Doktorantūrā internacionalizācija tiek īstenota dažādos veidos: a) nodrošinot starptautiski atvērtu vidi augstskolā - piesaistot ārvalstu doktorantus un mācībspēkus, īstenojot starptautiskus pētniecības pasākumus, nodrošinot kopīgi vadītus promocijas darbus vai doktora teorētiskos pētījumus un mākslinieciskās jaunrades darbus (co-tutelle), atbalstot individuālas studiju un pētniecības mobilitātes; b) īstenojot starptautiskas kopīgas DSP (kopīgas, integrētas studiju programmas, apvienotas promocijas jeb doktora grāda piešķiršanas padomes un kopīgs doktora grāds). DSP attīstības plānā jāietver tādi internacionalizācijas instrumenti, kas palielina doktorantūras kvalitāti un institūcijas pētniecisko kapacitāti. Augstskolai jābūt kvalitātes nodrošināšanas politikai, kas atbilst standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā.75 DSP nolikumiem, vadlīnijām, prakses kodeksiem u. tml. regulējošiem dokumentiem jābūt izstrādātiem institūcijas līmenī. Augstskola ir atbildīga par DSP izstrādi, struktūru un organizāciju. Nolikumiem jāregulē doktorantu atlase un uzņemšana, promocijas darba vai doktora zinātniskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadība, eksāmeni, novērtēšana un uzraudzība, kā arī promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba aizstāvēšana visā augstskolā centralizēti. Informācijai par visām DSP un regulējumu jābūt pieejamai augstskolas tīmekļa vietnē. Augstskolai jānodrošina katra doktoranta studiju un pētnieciskā darba regulāra uzraudzība, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas kvalitāte, augsti promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vērtēšanas un aizstāvēšanas procesa standarti, kā arī jāievieš sistēma vai mehānismi, kuru mērķis ir pārraudzīt doktora grāda iegūšanai veltīto laiku un absolventu skaitu, kā arī noskaidrot doktoru turpmākās gaitas. Augstskolai jāpiedāvā doktorantiem tāds karjeras atbalsts, kas ņem vērā viņu individuālos mērķus un motivāciju, kā arī plašās doktoru karjeras izvēles iespējas. Lai arī doktorants ir atbildīgs par savas karjeras izvēli, saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām, ņemot vērā situāciju darba tirgū, augstskolas pienākums ir nodrošināt atbalstu doktorantu profesionālajai attīstībai. Visas augstskolas, kas piedāvā doktorantūru, var iesaistīties starptautiskos karjeras atbalsta centros doktorantiem un pēcdoktorantiem.76 Arī Pasaules Banka rekomendē sniegt karjeras atbalstu doktorantiem.77 2.2. Jaunas doktora studiju programmas licencēšana un akreditācija Doktorantūras galvenais elements ir oriģināls zinātnisks pētījums vai doktora teorētiskais pētījums78un mākslinieciskās jaunrades darbs (profesionālās DSP mākslās), kas jāveic katram doktorantam, tāpēc DSP nevar pielīdzināt bakalaura un maģistra studiju programmām un izvērtēt tās līdzīgi. DSP kvalitātes novērtēšana - akreditācijas process - jānodala no citu studiju programmu izvērtēšanas. Sākot no 2026. gada, DSP akreditācija tiks īstenota doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātus. Ministrija 2020. gadā ir uzsākusi darbu pie akreditācijas sistēmas pilnveidošanas, paredzot augstskolu cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas un tās normatīvā regulējuma izveidi, līdztekus izstrādājot arī doktorantūras skolas akreditācijas normatīvo regulējumu. Šāds risinājums ļaus vienlaikus veikt ārējo novērtēšanu visām doktorantūras skolā īstenotajām DSP, un būs iespējams šo procesu koordinēt ar Zinātniskās darbības likumā noteikto Zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu. Proti, jaunas DSP akreditāciju doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros veiks AIKA, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātā sniegto atzinumu par augstskolu un tās sadarbības partneri - zinātnisko institūciju. Būtiski, lai minētais atzinums AIKA ir pieejams pilnā apjomā. DSP licencēšanas procesa normatīvo regulējumu līdz 2021. gada jūlijam un doktorantūras skolas akreditācijas procesa normatīvo regulējumu līdz 2024. gada jūlijam pilnveido Ministrija sadarbībā ar AIKA un LZP, samazinot administratīvo slogu augstskolām, nosakot katras procesā iesaistītās institūcijas kompetenci un uzdevumus, kā arī uzlabojot informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām institūcijām. Plānots, ka normatīvais regulējums jaunas DSP licencēšanai ārpus studiju virziena un doktorantūras skolas ietvarā stāsies spēkā no 2022. gada, savukārt normatīvais regulējums doktorantūras skolas akreditācijai - no 2025. gada. DSP licencēšanu saskaņā ar jaunajiem kritērijiem plānots uzsākt no 2022. gada, savukārt doktorantūras skolas akreditāciju - no 2026. gada, ņemot vērā 2025. gadā notikušā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātus. Visas esošās DSP, kas ir akreditētas/licencētas vai tiks akreditētas aktuālajā akreditācijas ciklā (2019.-2024), tiks īstenotas līdz to akreditācijas beigām, tādējādi nodrošinot saprātīgu pārejas posmu, lai augstskolas, kam šobrīd ir tiesības īstenot DSP, varētu pielāgoties jaunajam doktorantūras modelim. Līdz 2030. gadam līdzās pastāvēs gan tādas DSP, kas būs akreditētas studiju virziena ietvaros, gan arī jaunas DSP, kuru akreditācija būs notikusi doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros. Tāpat kā šobrīd, licencēšana tiks veikta uz nenoteiktu laiku, savukārt akreditācija uz noteiktu laiku.79Līdz ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu doktorantūras skolas akreditācijas periodam turpmāk būs jābūt saskaņotam ar nākamo Zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu. Attiecībā uz kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP akreditāciju, jaunajā normatīvajā regulējumā, atrodot risinājumu, kā to veikt doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips, kas paredz, ka kopīga DSP tiek vērtēta kā viens veselums (nevis tikai tā daļa, ko īsteno konkrētā augstskola, kā tas ir šobrīd).80 Ja, ievērojot noslēgto līgumu, Latvijas augstskola/-s īsteno kopīgu DSP ar citā valstī atzītu augstskolu vai vairākām atzītām augstskolām, visas iesaistītās institūcijas vienojas par to, ka kopīgās DSP novērtēšanu organizē Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā iekļauta augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra. Pēc novērtēšanas aģentūras lēmums ir saistošs visām DSP īstenošanā iesaistītajām augstskolām un valstīm.81 Vienlaikus jaunajā normatīvajā regulējumā jāparedz iespēja augstskolām ļaut izsniegt kopīgu diplomu doktora grāda ieguvējam, pamatojoties uz līgumu par kopīgi vadītu promocijas darbu vai doktora zinātnisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu (co-tutelle). Turklāt jānosaka, ka kopīgās vadīšanas, kopīgo DSP un kopīgo diplomu DSP gadījumos82 doktorantam nav nepieciešams veikt aizstāvēšanās procedūru divas vai vairākas reizes jeb katrā DSP īstenotāju-institūcijā atsevišķi. Šādos gadījumos aizstāvēšana veicama atbilstoši DSP vai noslēgtajam līgumam par kopīgo vadīšanu. Piešķirtais doktora diploms ir automātiski derīgs abās vai vairākās valstīs, ja šādu iespēju atbalsta attiecīgo valstu normatīvie akti. 2.3. Doktorantūras skolu izveide Ikvienai augstskolai doktora līmeņa studijas jāorganizē centralizēti izveidotās struktūrvienībās - doktorantūras skolās. Doktorantūras institucionalizēšanas mērķis ir veidot atbalstošu vidi. Doktorantūras skolas izveide nozīmē uzņemties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām. Doktorantūras institucionalizēšanas rezultātam jāgarantē daudzveidīga un iekļaujoša pētniecības vide kā doktorantūras pamats, kas ietver: a) caurskatāmas uzņemšanas procedūru, b) augstu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadības kvalitāti, c) akadēmiskās un pētnieciskās vides kritisko masu, d) daudzveidīgu un darba tirgus prasībām atbilstošu plaši izmantojamo prasmju apguvi, e) vienotu doktora grāda piešķiršanas procesu nodrošināšanu. Pasaules Banka rekomendē doktorantūras skolām uzticēt izstrādāt dokto …