Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"

Ministru kabineta rīkojums Nr. 345 Rīgā 2020. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 41 54. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"

Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska (Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojums Nr. 345) Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā"

SATURS SAĪSINĀJUMI TERMINI KOPSAVILKUMS IEVADS 1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 1.1. Augstskolas pētnieciskā un akadēmiskā kapacitāte 1.2. Doktorantūras finansējums 1.3. Promocijas process 1.4. Pēcdoktorantūra 2. JAUNS DOKTORANTŪRAS MODELIS 2.1. Augstskolas pētnieciskā kapacitāte 2.2. Jaunas doktora studiju programmas licencēšana un akreditācija 2.3. Doktorantūras skolu izveide 2.3.1. Uzņemšana doktorantūrā 2.3.2. Zināšanu un prasmju apguve 2.4. Doktora studiju programmu atbilstība labai starptautiskai praksei 2.4.1. Doktora studiju programmas ar starpsektoru mobilitāti 2.4.2. Doktorantūras ilgums 2.5. Doktora studiju programmu kvalitātes iekšējā novērtēšana 2.6. Pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšana 2.7. Jauns doktora grāda piešķiršanas process 2.7.1. Promocijas padome 2.7.2. Promocijas darbs 2.8. Akadēmiskā ētika doktorantūras kontekstā 2.9. Doktorantūras finansēšana 2.9.1. Doktoranta atalgojums vai doktorantūras grants pētniecības veikšanai 2.9.2. Doktoranta atalgojuma vai doktorantūras granta un doktorantūras vietas piešķiršana 2.9.3. Nepieciešamais valsts budžeta finansējums 2.10. Pēcdoktorantūra 3. JAUNĀ DOKTORANTŪRAS MODEĻA IETEKMES IZVĒRTĒJUMS 3.1. Riski, ja situācija nemainās 3.2. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā 4. PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU 5. TURPMĀKĀS RĪCĪBAS INDIKATĪVAIS PLĀNS SAĪSINĀJUMI AIKA - Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra DSP - doktora studiju programma EK - Eiropas Komisija ES - Eiropas Savienība IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KM - Kultūras ministrija LZP - Latvijas Zinātnes padome Ministrija - Izglītības un zinātnes ministrija OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija P&A - pētniecība un attīstība Pasaules Banka - Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības banka PLE - pilna darba laika ekvivalents VB - valsts budžets VIAA - Valsts izglītības attīstības aģentūra VM - Veselības ministrija VZKK - Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija ZM - Zemkopības ministrija TERMINI Konceptuālajā ziņojumā lietotie termini:

Doktorantūras skolas darbībā iesaista citas augstskolas un zinātniskos institūtus, un inovatīvos uzņēmumus vai uzņēmumu asociācijas. Šīs puses savstarpēji vienojas par doktorantūras skolas pārvaldības modeli un pārvaldībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem;

Katrā mākslinieciskās darbības jomā veido atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju, ievērojot kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās".7 Kopsavilkums Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) paredz Valdības rīcības plāna8 60.5. pasākuma izpildi, kas nosaka, ka valdība izstrādās un ieviesīs jaunu, Zalcburgas principiem (2005) un rekomendācijām (2010)9 atbilstošu doktorantūras10 modeli.

Konceptuālajā ziņojumā tiek ņemts vērā, ka Latvijā kopš 2018. gada 1. aprīļa ir divu veidu DSP, proti, pēc akadēmiskās DSP apguves iespējams iegūt doktora diplomu un zinātnisko doktora grādu, savukārt pēc profesionālās DSP mākslās apguves - profesionālā doktora diplomu mākslās un profesionālo doktora grādu mākslās.11 Konceptuālajā ziņojumā ietvertais risinājums attiecas uz abu veidu DSP. Gadījumos, kad attiecībā uz profesionālajām DSP mākslās risinājums ir atšķirīgs, tas tiek norādīts.

Konceptuālais ziņojums paredz noteikt lielāku atbildību augstskolām par DSP kvalitātes nodrošināšanu. Konceptuālajā ziņojumā ietvertais risinājums izvirza jaunu doktorantūras finansēšanas modeli, stiprinot DSP ciešāku sasaisti ar pētniecību un sekmējot doktora grāda iegūšanu optimālā laikā (trīs līdz četros gados), jaunu doktora grāda piešķiršanas jeb promocijas procesu, kā arī citus priekšnosacījumus DSP īstenošanai, tostarp par augstskolas pētniecisko kapacitāti, doktorantūras skolu izveidi, DSP licencēšanu un akreditāciju, DSP atbilstību Zalcburgas principiem un rekomendācijām.

Lai nodrošinātu DSP kvalitāti:

Augstskolu konsorcija16 īstenotas DSP pārvaldību doktorantūras skola nodrošina sadarbībā ar sadarbības partneriem (veicot konsultācijas un saskaņojot lēmumus);

617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās".18

Jaunais promocijas process paredz, ka:

Jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas pārejas periodā (līdz 2023. gada beigām) tiek nodrošināts Eiropas Sociālā fonda finansējums 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros24 doktorantūras grantiem, paredzot iespēju segt doktoranta atalgojuma, kā arī pētniecības un mobilitātes izmaksas;

Jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas grafiks (skat. 1. attēlu) paredz, ka:

Konceptuālais ziņojums sagatavots, izvirzot kritērijus konkurētspējīgai un uz inovācijām orientētai doktorantūrai:

Zalcburgas principiem un rekomendācijām) (uzņemšana, DSP saturs);

Minētos kritērijus un priekšlikumus sagatavoja ar Ministrijas 2019. gada 22. marta rīkojumu Nr. 1-2e/19/125 "Par doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas pilnveides darba grupas izveidi" izveidota darba grupa (turpmāk - darba grupa), kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Zinātnes padomes, Rektoru padomes, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības, Valsts Zinātnisko institūtu asociācijas un Latvijas Studentu apvienības. Darba grupas uzdevums bija sagatavot un iesniegt Ministrijā priekšlikumus konceptuāli jaunas Zalcburgas principiem un rekomendācijām atbilstošas doktorantūras nodrošināšanai Latvijā, tostarp, priekšlikumus tiesību iegūšanai īstenot DSP. Priekšlikumu izstrādē nozīmīga loma bija Ministrijas, valsts dibināto augstskolu un Pasaules Bankas sadarbībai 2016.-2018. gadā, īstenojot pētījumu par augstākās izglītības pārvaldību, kā arī šīs sadarbības rezultātā Pasaules Bankas izstrādātājiem ieteikumiem.31 Par šajā konceptuālajā ziņojumā ietverto jauno doktorantūras finansēšanas modeli tika diskutēts 2020. gada 31. martā.

Tiešsaistes diskusijā piedalījās augstskolu un ministriju pārstāvji. Diskusijas rezultāti tika izmantoti, papildinot un precizējot konceptuālā ziņojuma projektu.

Vienlaikus šis konceptuālais ziņojums ietver papildinājumus un precizējumus, kas pamatojas līdz 2019. gada decembra vidum saņemtajos viedokļos. Viedokli sniedza augstskolu prorektori, pētnieki, zinātnes nozaru eksperti individuāli, Daugavpils Universitāte, Kultūras ministrija, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Lietišķās valodniecības asociācija un tās domubiedri, Latvijas Neatkarīgā izglītības un zinātnes apvienība, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Universitāšu asociācija, Latvijas Universitātes Arodbiedrības organizācija, Latvijas Universitātes humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji, Latvijas Zinātnes padomes Sociālo zinātņu ekspertu komisija un citas Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas un to locekļi, Latvijas Zinātņu akadēmija, Liepājas Universitāte, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas starpaugstskolu doktora studiju programmas "Valodniecība" padome, Pārresoru koordinācijas centrs, Pasaules Banka, Rektoru padome, Valsts zinātnisko institūtu asociācija.

Par konceptuālā ziņojuma sākotnējā projektā (12.11.2019. redakcija) izteiktajiem priekšlikumiem tika diskutēts 2019. gada 21. novembra publiskajā diskusijā "Virzība uz inovatīvu doktorantūru un pētniecības izcilību". Pasākumā piedalījās darba grupa kā priekšlikumu izstrādātāji, Pasaules Bankas eksperti, kas sniedza rekomendācijas doktorantūrai, Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis 2020 Politikas atbalsta instrumenta eksperti un augstākās izglītības un zinātnes nozares pārstāvji.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktora līmeņa izglītība attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē, pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm.

Nacionālie tiesību akti precīzi nosaka promocijas procesu,33 kam salīdzinājumā ar doktora zinātniskā grāda piešķiršanu citās valstīs piemīt vairākas unikālas iezīmes, tomēr tie neregulē vai arī regulē nepietiekamā apmērā daudz būtisku aspektu, kas attiecas uz doktorantūras kvalitāti. Tāpēc doktorantūras saturs, procedūras un kvalitāte dažādās augstskolās var krasi atšķirties.

1.1. Augstskolas pētnieciskā un akadēmiskā kapacitāte Prasība augstskolām, kas īsteno DSP, demonstrēt ilgtspējīgu augstskolas attīstības stratēģijai atbilstošu zinātnisko darbību, faktiski neeksistē.

Augstskolām trūkst aktīvu pētnieku34 kritiskās masas: finansējuma trūkuma dēļ īstenoto zinātnisko pētniecības projektu apjoms nav pietiekams. Tā rezultātā augstskolas nevar nodrošināt pilnvērtīgu pieredzes apmaiņu starp pētniekiem un doktorantiem, kā arī doktorantu zinātniski pētnieciskā darba kritisko analīzi. Vienlaikus zinātnisko pētniecības projektu trūkuma dēļ augstskolas nespēj piesaistīt un nodarbināt ārvalstu doktorantus, tādējādi ierobežojot doktorantu sadarbības tīklu veidošanos, starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju sagatavošanu un pieredzes apmaiņu. Saskaņā ar OECD datiem, 2016. gadā Latvijā starptautisko studentu īpatsvars doktorantūras programmās bija 11 %35, savukārt 2017. gadā - 10 %.36 OECD uzsver, ka labāko doktorantu piesaistīšana no visas pasaules dod iespēju valstīm iegūt vadošo lomu pētniecībā un inovācijās.

DSP akreditācija notiek, akreditējot studiju virzienu. Tas neatbilst DSP specifikai - pētniecība faktiski netiek izvērtēta. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu eksistē tādas augstskolas, kas uzņem doktorantus, bet nespēj nodrošināt iespēju veikt zinātnisko pētījumu izvēlētajā zinātnes nozarē.37 DSP kvalitātes ārējās novērtēšanas nepilnības negatīvi ietekmē DSP kvalitātes iekšējo novērtēšanu.

Tā nenotiek pietiekamā apmērā, kļūstot formāla.

Vairākās augstskolās darbojas projekti, iniciatīvas, kas tiek sauktas par doktorantūras skolām, tomēr tās neīsteno visa doktorantūras posma pārvaldības un uzraudzības funkcijas (piemēram, uzņemšana, promocijas darba izstrāde, grāda piešķiršana). Doktorantūras skolas veic tikai atsevišķas no minētajām funkcijām.

Tas, ka doktora grādu drīkst piešķirt tikai noteiktas zinātnes nozares promocijas padome, neveicina starpnozaru zinātnisko pētījumu veikšanu.

Nav modeļa, kas veicinātu starpinstitucionālas DSP.

Īstenojot kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP, šobrīd tiek akreditēta tikai tā kopīgās DSP daļa, ko īsteno konkrētā augstskola. Starptautisku kopīgu DSP gadījumā grūtības sagādā arī DSP kredītpunktu apjomu salāgošana, jautājums par diploma saturu un parakstītāju, zinātnes nozaru sadalījums un atšķirīgi doktora zinātniskā grāda piešķiršanas jeb promocijas procesi.

Šobrīd promocijas darba izstrāde lielākoties notiek viena profesora vadībā. Nereti vērojama vāja saikne ar doktora darba vadītāju. Promocijas darba vadītājiem pietiek ar doktora zinātnisko grādu. Turklāt tas, vai promocijas darba vadītājs ir aktīvs zinātnieks (proti, publicējas), ir sekundāri.

Promocijas darbu vadītājiem dažreiz pietrūkst vadīšanas prasmes38, tāpēc bieži vien nav skaidra promocijas darba vadītāja un doktoranta atbildība promocijas darba izstrādes procesā.

Augstskolas nepietiekami piedāvā studiju kursus plaši izmantojamo prasmju apguvei, piemēram, ne visu augstskolu doktorantiem ir iespēja apgūt pētniecības metodoloģiju.

Pasaules Bankas eksperti novērojuši, ka dažas DSP veicina akadēmisko prasmju attīstību kā daļu no DSP programmā apgūstamajām zināšanām un prasmēm, savukārt citas augstskolas uzskata, ka doktorantu vai grāda pretendentu39 iesaiste pētnieciskajā darbā ir pietiekama, lai iegūtu šīs prasmes. Šādas atšķirības var novērot DSP arī vienā augstskolā, ja tai ir decentralizēta pieeja doktora līmeņa studijām. Tikai dažās augstskolās lekcijas/ semināri par zinātnisko ētiku un akadēmisko/ zinātnisko godīgumu veido daļu no studiju kursu satura.40 Šobrīd trūkst izvērsta, pilnīga, visām valstī īstenotajām DSP saistoša dokumenta par doktora grāda ieguvēja zināšanām un prasmēm. Īss, pašreizējā tiesību aktu regulējumā noteiktais doktora zināšanu un prasmju raksturojums sniegts Rektoru padomes darba grupas izstrādātajā dokumentā "Ciklu noslēguma prasību apraksti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai". Šis dokuments galvenokārt izriet no Profesiju klasifikatora un attiecas uz zinātnieka profesiju. Atsevišķās DSP ir iekļauts sasniedzamo studiju rezultātu raksturojums - doktora zināšanas un prasmes. Laba starptautiskā prakse rāda, ka šādu dokumentu izstrādā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra vai universitāšu asociācija, piemēram, Apvienotajā Karalistē - Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra, Īrijā - Universitāšu asociācija.42 2018. gadā valsts dibinātajās augstskolās bija 1944 doktorantu (sk. 1. tabulu).

Stipendijas niecīgais apmērs (DSP apguvei - 113,83 euro mēnesī) vai tās neesamība neļauj doktorantiem un grāda pretendentiem pilnībā koncentrēties uz DSP apgūšanu un promocijas darba izstrādi, jo viņiem ir paralēli jāstrādā citur, lai segtu savus izdevumus. Šī iemesla dēļ doktoranti un grāda pretendenti faktiski pārsvarā ir nepilna laika studējošie (lai arī formāli DSP ir pilna laika studijas), nevis pilna laika pētnieki augstskolā vai zinātniskajā institūtā, kā tam būtu jābūt saskaņā ar labu starptautisko praksi. Saskaņā ar Rīgas Tehniskās universitātes 2018./19. gada doktorantu aptaujas rezultātiem, laika trūkums ar DSP un promocijas darbu nesaistītu iemeslu dēļ ir uzskatāms par galveno šķērsli, kādēļ netiek sasniegts vēlamais progress DSP apguvē un promocijas darba izstrādē. Gandrīz divas trešdaļas respondentu (64,8 %) norādīja, ka galvenais šķērslis ir laika trūkums darba dēļ. Liela daļa doktorantu ir nodarbināti pilnas slodzes darbā, kas nav saistīts ar viņu zinātniski pētniecisko darbu.44 Ministrijas bāzes finansējuma aprēķinam izmantotie dati liecina, ka pēdējos trijos gados 34 jeb 15 % no aizstāvētajiem promocijas darbiem bija izstrādāti valsts zinātniskajos institūtos, kas apliecina šo pētniecības organizāciju potenciālu doktorantu sagatavošanā, it īpaši nodrošinot pētniecības procesu un darba zinātnisko vadību. Promocijas darbu izstrādes laikā doktoranti bija darba tiesiskajās attiecībās un saņēma atalgojumu zinātnisko institūciju pētniecības projektu ietvaros. Tomēr jāsecina, ka patlaban īstenotā doktorantūras kārtība neveicina universitāšu un valsts zinātnisko institūtu sadarbību, jo VB finansējums DSP apguvei pilnībā nonāk universitāšu rīcībā neatkarīgi no pētniecības īstenošanas vietas.

Pašreizējais doktorantūras modelis neveicina doktorantu un grāda pretendentu studiju un pētniecības mobilitāti. Rīgas Tehniskās universitātes aptauja rāda, ka tikai 14 % doktorantu 2018./2019. studiju gadā ir piedalījušies kādā doktora studiju apmaiņas programmā un veikuši zinātniskos pētījumus promocijas darba ietvaros ārpus Latvijas.45 Latvijas finansiālais ieguldījums zinātnē nav pietiekams. Saskaņā ar jaunākajiem EUROSTAT datiem, 2018. gadā Latvija ierindojas ceturtajā vietā no beigām starp ES valstīm, apsteidzot Maltu, Kipru un Rumāniju, pētniecības un attīstības izdevumos sasniedzot 0,64 % no iekšzemes kopprodukta pieauguma, kas ir labākais rezultāts kopš 2012. gada.46 Atsevišķas zinātnes nozares (medicīna un veselības zinātnes; inženierzinātnes un tehnoloģijas) spēj atbalstīt doktorantus labāk nekā citas (sociālās zinātnes; humanitārās un mākslas zinātnes). Tikai ļoti ierobežots doktorantu skaits spēj veltīt pietiekamu laiku pētnieciskā darba izstrādei un uz šīs pētniecības pamata sagatavot DSP prasībām atbilstoša skaita starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas un promocijas darbu.

Pašreiz VB finansējums vienai doktorantūras VB studiju vietai ir no ~ 4500 līdz ~ 16 000 euro gadā, ņemot vērā minimālos studiju vietas izmaksas koeficientus un studiju vietas bāzes izmaksas 1518,98 euro apmērā.47 2019. gadā visu iesaistīto ministriju VB finansētās pilna laika doktorantūras studiju vietās studē 1226 doktorantu, un finansējums VB studiju vietām ir 11 313 078 euro.48 Normatīvajā regulējumā noteiktā augstākās izglītības finansēšanas formula49 paredz standarta piešķīrumu par katru studentu atkarībā no zinātnes nozares.

Katrai zinātnes nozarei ir noteikta minimālā un optimālā summa.

Pašlaik augstskolās tiek nodrošināts minimālais apjoms, bet ar to nepietiek, lai visos gadījumos nosegtu visas izmaksas, piemēram, doktoranta stipendiju, publicēšanās izdevumus, materiāltehniskās bāzes izmaksas, mobilitāti, studiju kursu izmaksas, promocijas darba vadītāja atalgojumu u.c.

Pasaules Bankas ziņojumā norādīts, ka dažās augstskolās VB finansējums doktorantūras studiju nodrošināšanai ticis novirzīts cita līmeņa studijām (maģistra un bakalaura studiju programmām), jo arī to finansējums nav pietiekams.50 Saskaņā ar OECD 2017. gada datiem Latvijā ir ļoti zems doktora grādu ieguvušo īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu (Latvijā 0,3 %, citās OECD valstīs vidēji 1,1 %)51. Mazo doktora grādu ieguvušo skaitu izskaidro vairāki faktori - ierobežotais zinātnes finansējums, doktora līmeņa augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas neparedz adekvātu doktoranta pētniecības un mobilitātes nodrošinājumu un sasaisti ar tautsaimniecības nozarēm, kā arī globālā konkurence par talantiem, piedāvājot pilnībā finansētas doktorantūras studijas ar konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā.52 Lai arī liela daļa ES fondu līdzekļu ir ieguldīti aktivitātēs pētniecībā nodarbināto skaita palielināšanai, kopš 2014. gada zinātnē nodarbināto skaits (PLE) ir tikai nedaudz palielinājies - no 5739 uz 6039 zinātniskajiem darbiniekiem.

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem rādītājiem zinātnē nodarbināto īpatsvarā no kopējā valsts darbaspēka skaita (0,62 %), salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu vidējo rādītāju - 1,39 % (Lietuvā - 0,88 %, Igaunijā - 0,97 %). Nepietiekamais zinātnisko darbinieku skaits ir tiešā veidā saistīts arī ar doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaita dinamiku. Šo rādītāju nepalielinot, netiks nodrošināti būtiski cilvēkresursi Latvijas tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotas vērtības produktiem un pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai (RIS3).

Mazā doktoru skaita dēļ augstākās izglītības un zinātnes sistēma nevar nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēkresursu bāzi inovācijām.

1.3. Promocijas process Lielākajā daļā augstskolu DSP ir nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa (promocijas procesa).53 Šobrīd doktoranti var pabeigt DSP, bet neiegūt grādu. Tā iegūšanai ir paredzēts atsevišķs process. Lai virzītu promocijas darbu aizstāvēšanai, doktorantam vispirms sekmīgi jāpabeidz akreditēta DSP, tostarp jānokārto DSP paredzētie eksāmeni atbilstošajā zinātnes nozarē / apakšnozarē.

Doktora zinātniskā grāda saņemšanai grāda pretendents iesniedz savu promocijas darbu augstskolā, kurai ir deleģētas promocijas tiesības attiecīgajā zinātnes nozarē.

Augstskola nodod iesniegto promocijas darbu izskatīšanai promocijas padomē. Turpmākajā promocijas procesā iesaistīta ne tikai augstskolas veidotā promocijas padome un tās noteiktie trīs promocijas darba recenzenti, bet arī Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija (VZKK).54 Augstskola izveido promocijas padomes zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Katras promocijas padomes sastāvā tiek iekļauti vismaz pieci zinātnieki, kuriem ir LZP eksperta tiesības zinātnes nozarē55, no tiem diviem - zinātnes apakšnozarē, kurā tiek aizstāvēts promocijas darbs. Promocijas padomē drīkst iekļaut ārvalstu zinātniekus, ja saņemta VZKK piekrišana. Promocijas padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus. Promocijas padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu, kuru apstiprina augstskola. Pasaules Bankas pētījumā norādīts, ka lielās augstskolas spēj izveidot promocijas padomi, kas atbilst promocijas darba nozarei, bet to nav iespējams realizēt visās DSP, jo to realizācijā ir iesaistīti tikai daži LZP eksperti.56 Promocijas padome izvērtē iesniegto promocijas darbu un lemj par tā pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai. Pieņemot promocijas darbu aizstāvēšanai, promocijas padome nosaka darbam trīs recenzentus, no kuriem viens ir šīs promocijas padomes eksperts atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, bet divi - apakšnozares eksperti no citām augstskolām vai organizācijām (vēlams ārpus Latvijas), kā arī nedēļas laikā promocijas darbu un ar to saistītos dokumentus nosūta VZKK. VZKK izvēlas anonīmu recenzentu, kas izvērtē promocijas darbu. Anonīmais recenzents sniedz atzinumu par to, vai darbs satura un metodoloģijas ziņā atbilst vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem. Ja šī pirmā recenzenta ieskatā promocijas darbs neatbilst minētajiem standartiem, darbs tiek dots vērtēšanai otram recenzentam. Ja arī otrs recenzents novērtē promocijas darbu negatīvi, tad darbs jāpārstrādā, un pēc uzlabojumu veikšanas to atkal var virzīt VZKK. Pasaules Banka uzsver, ka šī procesa daļa ir novecojusi, un tas ir birokrātisks kontroles elements bez faktiskas zinātniskās vērtības.57 Promocijas padomes izvirzītie recenzenti pilnībā izlasa promocijas darbu, bet lēmums par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu nosaka promocijas padomes locekļu balsojums.

Pasaules Banka pauž bažas, ka praksē promocijas padomju locekļi reizēm neizlasa promocijas darbu tik rūpīgi, kā to izlasa recenzenti. Tā kā recenzentu ietekme balsojumā ir atkarīga no padomes locekļu skaita, tad viņu ietekme akadēmiskās diskusijas vērtējumā ir mainīga.58 Par pieņemto lēmumu promocijas padome nedēļas laikā rakstiski informē pretendentu, augstskolu un VZKK. Visiem minētajiem ir tiesības apstrīdēt gala lēmumu.

Kopumā esošais promocijas process aizņem no 6 līdz 12 mēnešiem no darba iesniegšanas līdz diploma saņemšanai, atsevišķos gadījumos pat ilgāk.

1.4. Pēcdoktorantūra Normatīvais regulējums nesniedz skaidru priekšstatu par pēcdoktoranta statusu, tikai to, ka jaunais zinātnieks ir persona, kura veic zinātnisko darbību un zinātnisko kvalifikāciju ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā (Zinātniskās darbības likuma 5. panta ceturtā daļa). Pirmo reizi pēcdoktoranta statuss definēts valsts atbalsta programmā pēcdoktorantiem, kas tiek finansēta no ES fondiem:

Latvijas vai ārvalsts zinātnieks, kas doktora grādu ieguvis ne agrāk kā piecus gadus (pirmajā un otrajā pētniecības pieteikumu atlases kārtā) vai ne agrāk kā 10 gadus (trešajā un turpmākajās pētniecības pieteikumu atlases kārtās) pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas termiņa.59 Šobrīd pēcdoktorants īsteno savu projektu un veido savu grupu, nevis iekļaujas vadošā pētnieka grupā, lai pārņemtu viņa pieredzi. Atbilstoši projekta nosacījumiem, pēcdoktorantam ir zinātniskais vadītājs. Latvijas akadēmiskās karjeras sistēma neparedz pēcdoktoranta statusu kā mobilitātes iespēju.

Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu tas var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas jauno zinātnieku, kā arī ārvalstu jauno zinātnieku, kas meklē mobilitātes iespējas, izredzes starptautiska līmeņa konkursos.60 2. Jauns doktorantūras modelis Turpmākajās sadaļās sniegti priekšlikumi prasībām, kas jāievieš, lai Latvijas augstskolas spētu piedāvāt Zalcburgas principiem un rekomendācijām atbilstošu un uz inovācijām orientētu doktorantūru. Plānotās doktorantūras izmaiņas ir Latvijas augstākās izglītības sektora un Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva, balstītas darba grupas ieteikumos.

2.1. Augstskolas pētnieciskā kapacitāte DSP īsteno pilna cikla augstskolas: universitātes, akadēmijas un augstskolas. Augstskolai vai augstskolu konsorcijam61(turpmāk attiecībā uz abiem - augstskola), kas vēlas īstenot DSP un piešķirt doktora grādu, jādemonstrē ilgtspējīga, tās attīstības stratēģijai atbilstoša zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darbība, kā arī jāīsteno bakalaura un maģistra studiju programmas.

Ilgtspējīgu zinātnisko darbību apliecina starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaits, patentu skaits, pētniecības projektos un līgum-pētījumos piesaistītais finansējums, aizstāvēto promocijas darbu skaits, akadēmiskā personāla ar zinātnisko doktora grādu skaits, Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti u.tml.

Promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu aizstāvēšana DSP notiek katru gadu. Neietverot studējošos, universitātēs doktora zinātniskais grāds ir vismaz 65 %, augstskolās vismaz 50 %, akadēmijās vismaz 20 % no akadēmiska personāla amatos ievēlētajām personām.62 Augstskolas pētniecisko kapacitāti nosaka tās vērtējums Zinātniskās darbības likumā noteiktajā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējamā.63 Sākot ar 2026. gadu, augstskola iegūs tiesības izveidot jaunas DSP, īstenot esošās DSP, kā arī tai tiks piešķirtas promocijas tiesības, ja: a. tā būs piedalījusies 2025. gadā plānotajā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā64un b. augstskolas un tās DSP īstenošanas sadarbības partnera - zinātniskās institūcijas (ja attiecināms) - vērtējums visos kritērijos būs vismaz trīs65 punkti;66 c. augstskolai, kura vēlas īstenot profesionālo DSP mākslās, būs jāatbilst mākslas un kultūras augstskolas veidam un tam noteiktajiem kritērijiem.

Esošo DSP īstenošana būs apturama, atņemot licenci, ja to īstenotāju-institūciju novērtējums būs divi punkti vai zemāks.67 Augstskolai jānodrošina, ka piedāvātā DSP ir saistīta ar augstskolā īstenoto pētniecību un aktuālajiem izaicinājumiem zinātnē, un ir vērsta uz doktorantu karjeras attīstības iespējām.

Augstskolai jāizstrādā vidēja termiņa (līdz septiņiem gadiem)68 DSP attīstības plāns, kas ir daļa no kopējā augstskolas pētniecības plāna, īpašu uzmanību pievēršot spēcīgas pētniecības vides veidošanai un mehānismiem, kas uzlabo DSP kvalitāti. DSP attīstības plānā jāietver atsevišķa sadaļa par doktorantu karjeras attīstības iespējām, cita starpā ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora nelielo izmēru.69 Augstskolai jābūt izstrādātam un apstiprinātam dokumentam, kas raksturo labu doktorantūras īstenošanas praksi, tostarp, par finansēšanu, trīspusēju līgumu starp doktorantu, promocijas darba vai doktora zinātniskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras skolu, recenzentu izvēli u.tml. Jāņem vērā, ka dažādās zinātnes nozarēs šī dokumenta saturs var nedaudz atšķirties. Šim dokumentam jābūt publiski pieejamam (tiešsaistē) gan latviešu, gan angļu valodā (pieejams gan ārvalstu ekspertiem, kas vērtēs augstskolas pētniecisko kapacitāti, gan promocijas darbu ārvalstu recenzentiem).70 Visām augstskolām, kas īsteno DSP, jāievēro Zalcburgas principi un rekomendācijas, lai nodrošinātu doktorantūras kvalitāti. Mākslas un kultūras augstskolām, kas īsteno profesionālās DSP mākslās, ieteikums izmantot arī Florences principus.71 Doktorantu iesaiste pētniecībā ir noteicošais doktorantūras īstenošanas nosacījums. Lai to īstenotu, augstskolai jānodrošina motivējoša pētniecības vide ar atbilstošu, modernu infrastruktūru.72 Minētie aspekti tiek novērtēti Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā.

Veidojot DSP, augstskolām jāapzina ārpus tām esošā pētniecības infrastruktūra un jāpiesaista sadarbības partneri - valsts zinātniskie institūti vai citas pētniecības organizācijas, lai ar sadarbības līgumiem nodrošinātu motivējošu pētniecības vidi ar atbilstošu, modernu infrastruktūru, vienlaikus mazinot Latvijas pētniecības telpas sadrumstalotību.

Saskaņā ar Pasaules Bankas ieteikumu augstskolām, lai mazinātu augstākās izglītības sistēmas sadrumstalotību, ir savstarpēji jāsadarbojas dažādu pakalpojumu sniegšanā: attiecībā uz bibliotēkām, plaši izmantojamo prasmju studiju kursiem, pētniecības metodoloģiju (parasti vienas zinātnes nozares ietvaros) utt.73 Tas ļautu palielināt doktorantūras produktivitāti (sasniedzamie rezultāti) un efektivitāti (process, kas sniedz vajadzīgos rezultātus) un vajadzības gadījumā radīt doktorantu kritisko masu.

Ņemot vērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora nelielo izmēru, Pasaules Banka rekomendē doktorantūras kvalitātes nodrošināšanai īstenot internacionalizāciju: doktorantu un mācībspēku apmaiņa, starptautisku kopīgu DSP izveide.74 Doktorantūrā internacionalizācija tiek īstenota dažādos veidos:

DSP attīstības plānā jāietver tādi internacionalizācijas instrumenti, kas palielina doktorantūras kvalitāti un institūcijas pētniecisko kapacitāti.

Augstskolai jābūt kvalitātes nodrošināšanas politikai, kas atbilst standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā.75 DSP nolikumiem, vadlīnijām, prakses kodeksiem u. tml. regulējošiem dokumentiem jābūt izstrādātiem institūcijas līmenī. Augstskola ir atbildīga par DSP izstrādi, struktūru un organizāciju. Nolikumiem jāregulē doktorantu atlase un uzņemšana, promocijas darba vai doktora zinātniskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadība, eksāmeni, novērtēšana un uzraudzība, kā arī promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba aizstāvēšana visā augstskolā centralizēti.

Informācijai par visām DSP un regulējumu jābūt pieejamai augstskolas tīmekļa vietnē. Augstskolai jānodrošina katra doktoranta studiju un pētnieciskā darba regulāra uzraudzība, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas kvalitāte, augsti promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vērtēšanas un aizstāvēšanas procesa standarti, kā arī jāievieš sistēma vai mehānismi, kuru mērķis ir pārraudzīt doktora grāda iegūšanai veltīto laiku un absolventu skaitu, kā arī noskaidrot doktoru turpmākās gaitas.

Augstskolai jāpiedāvā doktorantiem tāds karjeras atbalsts, kas ņem vērā viņu individuālos mērķus un motivāciju, kā arī plašās doktoru karjeras izvēles iespējas. Lai arī doktorants ir atbildīgs par savas karjeras izvēli, saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām, ņemot vērā situāciju darba tirgū, augstskolas pienākums ir nodrošināt atbalstu doktorantu profesionālajai attīstībai. Visas augstskolas, kas piedāvā doktorantūru, var iesaistīties starptautiskos karjeras atbalsta centros doktorantiem un pēcdoktorantiem.76 Arī Pasaules Banka rekomendē sniegt karjeras atbalstu doktorantiem.77 2.2. Jaunas doktora studiju programmas licencēšana un akreditācija Doktorantūras galvenais elements ir oriģināls zinātnisks pētījums vai doktora teorētiskais pētījums78un mākslinieciskās jaunrades darbs (profesionālās DSP mākslās), kas jāveic katram doktorantam, tāpēc DSP nevar pielīdzināt bakalaura un maģistra studiju programmām un izvērtēt tās līdzīgi. DSP kvalitātes novērtēšana - akreditācijas process - jānodala no citu studiju programmu izvērtēšanas.

Sākot no 2026. gada, DSP akreditācija tiks īstenota doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātus. Ministrija 2020. gadā ir uzsākusi darbu pie akreditācijas sistēmas pilnveidošanas, paredzot augstskolu cikliskas institucionālās akreditācijas sistēmas un tās normatīvā regulējuma izveidi, līdztekus izstrādājot arī doktorantūras skolas akreditācijas normatīvo regulējumu. Šāds risinājums ļaus vienlaikus veikt ārējo novērtēšanu visām doktorantūras skolā īstenotajām DSP, un būs iespējams šo procesu koordinēt ar Zinātniskās darbības likumā noteikto Zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu. Proti, jaunas DSP akreditāciju doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros veiks AIKA, ņemot vērā 2025. gadā plānotā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātā sniegto atzinumu par augstskolu un tās sadarbības partneri - zinātnisko institūciju.

Būtiski, lai minētais atzinums AIKA ir pieejams pilnā apjomā.

DSP licencēšanas procesa normatīvo regulējumu līdz 2021. gada jūlijam un doktorantūras skolas akreditācijas procesa normatīvo regulējumu līdz 2024. gada jūlijam pilnveido Ministrija sadarbībā ar AIKA un LZP, samazinot administratīvo slogu augstskolām, nosakot katras procesā iesaistītās institūcijas kompetenci un uzdevumus, kā arī uzlabojot informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām institūcijām.

Plānots, ka normatīvais regulējums jaunas DSP licencēšanai ārpus studiju virziena un doktorantūras skolas ietvarā stāsies spēkā no 2022. gada, savukārt normatīvais regulējums doktorantūras skolas akreditācijai - no 2025. gada. DSP licencēšanu saskaņā ar jaunajiem kritērijiem plānots uzsākt no 2022. gada, savukārt doktorantūras skolas akreditāciju - no 2026. gada, ņemot vērā 2025. gadā notikušā Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātus.

Visas esošās DSP, kas ir akreditētas/licencētas vai tiks akreditētas aktuālajā akreditācijas ciklā (2019.-2024), tiks īstenotas līdz to akreditācijas beigām, tādējādi nodrošinot saprātīgu pārejas posmu, lai augstskolas, kam šobrīd ir tiesības īstenot DSP, varētu pielāgoties jaunajam doktorantūras modelim. Līdz 2030. gadam līdzās pastāvēs gan tādas DSP, kas būs akreditētas studiju virziena ietvaros, gan arī jaunas DSP, kuru akreditācija būs notikusi doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros.

Tāpat kā šobrīd, licencēšana tiks veikta uz nenoteiktu laiku, savukārt akreditācija uz noteiktu laiku.79Līdz ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu doktorantūras skolas akreditācijas periodam turpmāk būs jābūt saskaņotam ar nākamo Zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu.

Attiecībā uz kopīgu DSP, tostarp starptautisku kopīgu DSP akreditāciju, jaunajā normatīvajā regulējumā, atrodot risinājumu, kā to veikt doktorantūras skolas akreditācijas ietvaros, jāiestrādā Eiropas vienotas pieejas novērtēšanas princips, kas paredz, ka kopīga DSP tiek vērtēta kā viens veselums (nevis tikai tā daļa, ko īsteno konkrētā augstskola, kā tas ir šobrīd).80 Ja, ievērojot noslēgto līgumu, Latvijas augstskola/-s īsteno kopīgu DSP ar citā valstī atzītu augstskolu vai vairākām atzītām augstskolām, visas iesaistītās institūcijas vienojas par to, ka kopīgās DSP novērtēšanu organizē Eiropas uzticamo kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistrā iekļauta augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra. Pēc novērtēšanas aģentūras lēmums ir saistošs visām DSP īstenošanā iesaistītajām augstskolām un valstīm.81 Vienlaikus jaunajā normatīvajā regulējumā jāparedz iespēja augstskolām ļaut izsniegt kopīgu diplomu doktora grāda ieguvējam, pamatojoties uz līgumu par kopīgi vadītu promocijas darbu vai doktora zinātnisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu (co-tutelle). Turklāt jānosaka, ka kopīgās vadīšanas, kopīgo DSP un kopīgo diplomu DSP gadījumos82 doktorantam nav nepieciešams veikt aizstāvēšanās procedūru divas vai vairākas reizes jeb katrā DSP īstenotāju-institūcijā atsevišķi. Šādos gadījumos aizstāvēšana veicama atbilstoši DSP vai noslēgtajam līgumam par kopīgo vadīšanu. Piešķirtais doktora diploms ir automātiski derīgs abās vai vairākās valstīs, ja šādu iespēju atbalsta attiecīgo valstu normatīvie akti.

2.3. Doktorantūras skolu izveide Ikvienai augstskolai doktora līmeņa studijas jāorganizē centralizēti izveidotās struktūrvienībās - doktorantūras skolās. Doktorantūras institucionalizēšanas mērķis ir veidot atbalstošu vidi. Doktorantūras skolas izveide nozīmē uzņemties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām. Doktorantūras institucionalizēšanas rezultātam jāgarantē daudzveidīga un iekļaujoša pētniecības vide kā doktorantūras pamats, kas ietver:

Pasaules Banka rekomendē doktorantūras skolām uzticēt izstrādāt doktorantūras iekšējo kvalitātes vadības sistēmu kā daļu no visas augstskolas iekšējās kvalitātes vadības sistēmas.83 Šī kvalitātes sistēma nodrošinātu visu doktorantūras posmu (uzņemšana doktorantūrā, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas un vērtēšanas u. tml.) veselumu. Īpaša uzmanība tiktu pievērsta promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju atlasei un kontrolei, jo tieši viņi galvenokārt nodrošina doktorantu pieredzes kvalitāti.84 Doktorantūras skolu veido, lai organizētu promocijas procesu, finansējuma sadali un kursus plaši izmantojamo prasmju apguvei vairākām DSP, vienlaikus neierobežojot sadarbības iespējas ar citām doktorantūras skolām. Augstskolā veido vienu vai vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk par vienu doktorantūras skolu katrā zinātņu nozaru grupā. Nozarei specifiskus doktorantūras jautājumus risina konkrētās DSP līmenī.

Tā kā būtiska doktorantūras daļa ir arī studiju kursi, doktorantūras skolai jābūt augstskolas struktūrvienībai, kuras pārvaldībā iesaistās konkrētās zinātnes nozares pārstāvji, piemēram, citas augstskolas, zinātniskie institūti u. tml.

DSP institucionalizēšana doktorantūras skolās nozīmē arī elastīgu struktūrvienību ieviešanu, lai agrīnā posma pētniekam radītu visplašāko iespēju loku, tādējādi nodrošinot personīgo un profesionālo attīstību un sniedzot institucionālo atbalstu karjeras attīstībai un mobilitātei ar mērķi pētīt vai studēt.

2.3.1. Uzņemšana doktorantūrā Doktorantūras skolas saskaņā ar DSP noteiktajiem kritērijiem izstrādā nosacījumus uzņemšanai DSP un organizē uzņemšanas procesu.

Doktorantūras skola var lemt par jaunu vai papildu doktorantu vakanču izsludināšanu, kas ir saistīta ar konkrētām tēmām un promocijas darbu vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem. Uz visām doktorantu vakancēm tiek izsludināts atklāts konkurss.

Uzņemšana doktorantūrā nav sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu. Augstskolas doktorantūras skola var izsludināt konkursu uz noteiktu skaitu doktorantu vakanču atbilstoši akadēmiskajam studiju kalendāram. Ja doktorants ir pieņemts darbā konkursa kārtībā iegūtā pētniecības projektā, piemēram, viņa promocijas darba vadītājs ir uzvarējis zinātnisko vai mākslinieciskās jaunrades projektu konkursā ar garantētu doktoranta pozīciju, persona var tikt imatrikulēta DSP neatkarīgi no akadēmiskā studiju kalendāra.

Atklāta konkursa kārtībā uzņemts doktorants vienlaikus ir nevēlētā pētniecības amatā atbilstošajā augstskolā vai sadarbības partnera zinātniskajā institūcijā, kurā tiek izstrādāts promocijas darbs vai doktora teorētiskais pētījums un mākslinieciskās jaunrades darbs, uz noteiktu laiku. Ievērojot pasaulē vispār pieņemto praksi, ne doktorantus, ne zemāka līmeņa studējošos nav nepieciešams vēlēt pētniecības amatos, jo darba attiecības ar viņiem ir uz noteiktu laiku. Doktorantu ieguldījumu kopējam pētniecības personāla skaitam novērtē, atzīstot nevēlētu amatu kā daļu no pētniecības personāla.

Studiju procesa pamatā jābūt doktoranta individuālajam studiju plānam, kurā doktorantam katrā posmā (semestrī vai gadā) varētu būt atšķirīgs kredītpunktu skaits, īpaši attiecībā uz zinātniski pētniecisko darbu. Individuālo studiju plānu doktorants sagatavo sadarbībā ar sava darba vadītāju un doktorantūras skolu, ņemot vērā DSP iespējas un sadarbības tīklus.

2.3.2. Zināšanu un prasmju apguve Lai gan oriģināla zinātniska pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba veikšana ir doktorantūras galvenais elements, aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta tam, lai visi doktoranti apgūtu gan promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba tēmai atbilstošas zināšanas un prasmes, gan arī plaši izmantojamas prasmes.

Dažādām tautsaimniecības nozarēm ir nepieciešams darbaspēks, kas ir izcils konkrētajā zinātnes nozarē un kam ir plaši izmantojamas prasmes. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām, lai reaģētu uz darba tirgus izaicinājumiem un vajadzībām, plaši izmantojamo prasmju apguvei jākļūst par DSP studiju procesa neatņemamu sastāvdaļu. Ikvienai DSP jāpiedāvā studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei, kā arī par zinātnisko ētiku vai akadēmisko/zinātnisko godīgumu. Būtiski attīstīt arī doktorantu uzņēmējdarbības prasmes. Doktorantu spēja pašiem veidot savu karjeru un nodrošināt nodarbinātību kļūst arvien svarīgāka. Šo prasmju apguve jānodrošina studiju kursu formā. Studiju kursi jāuztver kā atbalsts doktorantu individuālajai profesionālajai attīstībai.

Tā kā katra doktoranta pētnieciskā darba tēma parasti ir ļoti specifiska, DSP ir salīdzinoši grūti veidot tematiskos studiju kursus, kas būtu piemēroti lielam doktorantu skaitam. Tomēr, lai latviešu valodā varētu pastāvēt un attīstīties terminoloģija un doktoranti izprastu terminrades procesu, attiecīgās zinātnes nozares terminoloģijas stāvokli un problēmas, visām DSP jānodrošina zinātnes un mākslinieciskās jaunrades terminoloģijas kurss vai seminārs. Šo procesu var atbalstīt, veidojot glosāriju85 ar terminiem latviešu valodā digitālā vidē, ko var papildināt DSP doktoranti, akadēmiskais personāls un pētnieki.

Tāpat kā daudzviet Eiropā, ar promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāja piekrišanu doktorantiem būtu jāļauj apgūt iepriekš neapmeklēti maģistra un bakalaura studiju programmu kursi, kas ir nepieciešami viņu izvēlētā pētījuma īstenošanai. Tematisko zināšanu apguvei jānodrošina iespēja apmeklēt starptautiskas vasaras/ ziemas skolas un darbnīcas. DSP jāparedz resursi šādām papildus aktivitātēm, veidojot individuālo plānu un to atzīšanas kārtību.

Vienlaikus DSP jāveicina un jāstiprina doktorantu izpratne par to, cik būtiski ir pilnveidot jauniegūtās prasmes, lai uzlabotu savas izredzes atrast darbu un veidot karjeru gan akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās. Ja arvien vairāk doktoru vēlēsies strādāt ārpus akadēmiskās vides, viņu prasmēm jāspēj attaisnot darba devēju cerības. Tiek lēsts, ka aptuveni 50 % pašreizējo zinātņu doktoru ir nodarbināti ārpus akadēmiskās vides

Zalcburgas principi un rekomendācijas uzsver, ka DSP jāietver mobilitātes iespēja. Doktoranta mobilitātes virzienus nosaka atbilstoši promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba tēmai. Mobilitāte var attiekties gan uz pētniecību, māksliniecisko jaunradi, gan uz studiju kursiem. Mobilitāte ar mērķi pētīt vai studēt var būt īstermiņa vai ilgtermiņa, un tā var būt starptautiska, starpinstitūciju vai starp akadēmisko vidi un saistīto uzņēmumu vai institūciju. Mobilitātes mērķis ir paplašināt doktoranta zināšanas un prasmes, kā arī veidot profesionālo saikni ar atbilstošiem speciālistiem ārpus savas institūcijas.

Atbilstoši Zalcburgas principiem un rekomendācijām DSP jātiecas sasniegt gan doktorantu, gan zinātnieku un pētniecībā aktīva akadēmiskā personāla kritisko masu. Šī mērķa sasniegšanai Eiropas universitātēs ir ieviestas dažādas inovatīvas pieejas un risinājumi: no doktorantūras skolu veidošanas lielās universitātēs līdz starptautiskai, vietēja mēroga vai reģionālai universitāšu sadarbībai DSP īstenošanā. DSP jānodrošina iespēja doktorantiem strādāt pētniecības grupās un dažādās pētniecības vidēs, tostarp virtuālos pētniecības tīklos.

Kredītpunkti akadēmiskajās DSP jāpiešķir par pētniecībai veltīto laiku, doktorantam izstrādājot promocijas darbu un starptautiski atpazīstamas zinātniskas publikācijas (~ 70 % laika no pilna laika studijām), un par studiju kursu apguvei veltīto laiku (~ 30 %). Savukārt profesionālajās DSP mākslās kredītpunktu sadalījumam jāatbilst Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās", kuros ir regulējums par kredītpunktu sadalījumu.88 DSP studiju kursiem jāatbilst DSP zinātnes nozares un tajā īstenoto promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu tematikai un specifikai, jānodrošina plaši izmantojamo prasmju apguve, kā arī akadēmiskās/ zinātniskās/ profesionālās ētikas studijas.

Daļa pētniecībai un studiju kursiem veltītā laika iespēju robežās jāpavada citas valsts atzītā augstskolā.

Augstskola nosaka doktoranta starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaitu, ņemot vērā DSP veidu (akadēmiskā vai profesionālā DSP mākslās), zinātnes nozari un pētnieciskā darba tēmas specifiku.

DSP, kas tiek īstenota sadarbībā ar citām zinātniskajām institūcijām un/ vai uzņēmumiem, jāizstrādā: (1) vienošanās par finansēšanas modeli; (2) sadarbības līgums starp augstskolu un zinātnisko institūciju, un uzņēmumu. Visiem sadarbības partneriem ir saistoši augstskolas izstrādātie un pieņemtie labas doktorantūras principi. Doktora grādu piešķir augstskolas promocijas padome. Profesionālajās DSP mākslās doktora grādu piešķir augstskolas valsts pārbaudījumu komisija.89 Par pētniecības īstenošanu pie sadarbības partnera, partnerinstitūcijai tiek piešķirts finansējums atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam.

Ja kopīgu DSP īsteno divas vai vairākas augstskolas, kas ir akreditētas piešķirt doktora grādu, tad abas vai vairākas augstskolas var piešķirt kopīgu doktora grādu un kopīgu diplomu.

Šim procesam nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu.

Gan augstskolas, kas nesasniedz minimālos kritērijus DSP īstenošanai, gan arī augstskolas, kas ir akreditētas piešķirt doktora grādu, var īstenot kopīgas DSP ar citā valstī atzītu augstskolu. Studējot starptautiskā kopīgā DSP, doktora grādu var saņemt, ja tiek izpildītas minimālās prasības doktora grāda piešķiršanai, proti, doktorantam ir noteikts skaits starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju; to skaitu nosaka DSP īstenojošā augstskola, ņemot vērā promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba zinātnes nozari un tēmas specifiku.

Ņemot vērā, ka promocijas padomes locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumi tiek segti no doktorantūras skolas līdzekļiem, šie izdevumi jāiekļauj DSP finansējumā no VB dotācijas.

2.4.1. Doktora studiju programmas ar starpsektoru mobilitāti Palielinoties ārpus akadēmiskās karjeras nodarbināto DSP absolventu skaitam, arvien plašāk tiek piedāvātas DSP, kuru īstenošanā tiek iesaistīti uzņēmumi ar ievērojamu pētniecības un attīstības potenciālu (angļu industrial doctorate). Šāda DSP ļauj strādājošajiem, jo īpaši konkrētu profesiju pārstāvjiem, iegūt doktora grādu, veicot pētniecību savā profesionālajā jomā.

DSP, kuru pamatā ir sadarbība ar citām jomām ārpus akadēmiskās vides, ir lielisks veids, kā uzlabot doktorantu spēju saistīt abstrakto domāšanu ar praktisku lietojumu un otrādi. Tas nepieciešams, lai radītu jaunas zināšanas, produktus vai pakalpojumus.90 Arī šo doktorantūru galvenais elements ir oriģināls zinātnisks pētījums. Pasaules Banka iesaka partnerību doktorantūras jomā regulēt ar vispārīgām pamatnostādnēm un ar speciāliem individuāliem līgumiem katram doktorantam. Augstskolai jāizveido partnerības plāns doktora līmeņa studiju jomā, tostarp lūdzot doktorantūras skolai izvirzīt stratēģiskos partnerus - dažādu tautsaimniecības nozaru institūcijas un organizācijas, kā arī citas augstskolas, ar kurām veidot partnerību. Šai doktorantūras formai var būt atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz studiju slodzi un studiju ilgumu.

Augstskolai jāizstrādā vadlīnijas par doktorantūras īstenošanu un kopīgu promocijas darbu vadīšanu sadarbībā ar dažādu tautsaimniecības nozaru institūcijām un organizācijām, kā arī jāsniedz atbalsts doktorantūras skolai, sagatavojot līgumus ar ārējiem sadarbības partneriem. Šīs partnerības jāuzrauga doktorantūras skolai.91 2.4.2. Doktorantūras ilgums Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām doktorantūras optimālais ilgums ir līdz četriem gadiem, neskaitot akadēmisko atvaļinājumu. Nopietnu zinātnisku iemeslu, piemēram, sarežģījumi pētījuma norisē, un personīgu iemeslu, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, šis laiks var tikt pagarināts no viena līdz diviem gadiem. Šo iemeslu dēļ jāsaglabā doktorantūras studiju ilguma elastība, taču kopējam pilna laika studiju ilgumam jābūt līdz četriem gadiem, neskaitot akadēmisko atvaļinājumu. Attiecīgajā pilna laika studiju periodā doktorants saņem valsts doktoranta atalgojumu, finansējumu no pētniecības projektiem vai privātiem līdzekļiem.

2.5. Doktora studiju programmu kvalitātes iekšējā novērtēšana Ikvienas augstskolas uzdevums ir izvērtēt savus iekšējos kvalitātes procesus un mehānismus, ņemot vērā savu īpašo misiju, mērķus un pētniecības plānu, nevis paļauties tikai uz ārējiem standartiem vai kvantitatīvām metodēm un kontrolsarakstiem, neņemot vērā organizatorisko modeļu atšķirības un specializāciju. Pasaules Banka rekomendē augstskolām izstrādāt iekšējo regulējumu iekšējās kvalitātes mehānismiem.92 DSP iekšējās kvalitātes izvērtējumā jāiekļauj informācija par pētniecības rādītājiem (doktora grāda ieguvēju skaits, starptautiski atpazīstamu zinātnisku publikāciju skaits/citējamība, piesaistītais pētniecības projektu finansējums, promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadītāju kvalifikācija un pieejamā infrastruktūra) un studiju programmas rādītājiem (ārvalstu studējošie, kas ieguvuši doktora grādu, mobilitātes daļa, studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei).

Priekšnosacījumi akadēmiskās DSP kvalitātes nodrošināšanai Lai nodrošinātu kvalitāti, DSP izpilda šādus priekšnosacījumus:

Priekšnosacījumi profesionālās DSP mākslās kvalitātes nodrošināšanai Lai nodrošinātu kvalitāti, profesionālā DSP mākslās izpilda šādus priekšnosacījumus:

Ikvienai augstskolai jānodrošina doktorantu sūdzību izskatīšanas un apelāciju procedūra, jābūt pieņemtam un jāievēro akadēmiskā godīguma kodekss93un intelektuālā īpašuma politika.

2.6. Pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšana Pētniecības iemaņu apguves procesā un pozitīvas doktorantūras pieredzes radīšanā izšķiroša loma ir promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājam un sadarbībai starp vadītāju un doktorantu. DSP jāpiedāvā skaidrs apraksts par atbildību sadalījumu starp promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un doktorantu, šo darbu izstrādes progresa vērtēšanas mehānismiem un doktorantūras skolas nodrošinātajiem pakalpojumiem katram doktorantam.

Pasaules Banka rekomendē regulēt promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu ar noteikumu un procedūru kopumu. DSP jābūt skaidrai procedūrai, kas nodrošina promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas nepārtrauktību.

Jāizstrādā procedūra promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju vadīšanas prasmju pilnveidei, atbalstam un uzraudzībai. Studentiem jānodrošina pieeja konsultantam, lai varētu apspriest jebkuru ar promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanu saistītu problēmu.94 Promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājs ir veiksmīgas akadēmiskās pieredzes pamats, tāpēc augstskolām būtiski ieviest šo darbu vadīšanas standartus, kas nosaka laba vadītāja un labas vadības iezīmes.

Augstskola izvērtē potenciālos promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājus pirms to apstiprināšanas. Apstiprinot vadītāju, ņem vērā šī pienākuma pildīšanas ilgumu, pieejamo brīvo darba slodzi, kā arī pārrauga jebkādu interešu konfliktu vai priviliģētu attiecību iespējamību.

Augstskola nodrošina, ka promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju pienākumi ir dokumentēti un viegli pieejami, un tie tiek izskaidroti gan vadītājiem, gan doktorantiem.

Augstskola nodrošina promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju vadīšanas prasmju pilnveidi un atbalsta vadītāju dalību internacionalizācijas pasākumos, kā arī studiju, pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades mobilitātē.

Augstskola nodrošina, ka promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem ir pietiekami daudz laika, lai kvalitatīvi veiktu savus pienākumus: darba vadīšana tiek atzīta par specializētu akadēmisko funkciju ar darba slodzi. Slodzes lieluma noteikšana ir augstskolas kompetence.

2.7. Jauns doktora grāda piešķiršanas process Studijām doktorantūrā un doktora grāda piešķiršanai jābūt vienotam procesam. Ieviešot jaunu doktorantūras modeli, augstskolām tiek uzticēta pilna atbildība par doktorantūras kvalitāti: DSP kvalitāti, doktorantu pētnieciskā un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāti un to vadības kvalitāti, kā arī darba rezultātā izstrādāto promocijas darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu.

Ņemot vērā, ka profesionālajās DSP mākslās profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršana notiek saskaņā ar kārtību, kas noteikta Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr.

617 "Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās", sekojošās sadaļas par promocijas padomi un promocijas darbu attiecas uz akadēmiskajām DSP.

2.7.1. Promocijas padome Jaunajā promocijas procesā pašreizējās promocijas padomes un VZKK tiek aizvietotas ar katram promocijas darbam individuāli izveidotu promocijas padomi.

Promocijas padomes locekļi apstiprina interešu konflikta neesamību un savā darbā ievēro zinātniskās ētikas principus.

Promocijas padomes locekļu ekspertīzei jāatbilst promocijas darba tēmai, tās locekļi veic promocijas darba vērtēšanu. Ja promocijas darbs ir starpnozaru, promocijas padomē iesaista locekļus atbilstoši zinātnes nozarēm.

Promocijas padome tiek izveidota pēc promocijas darba iesniegšanas doktorantūras skolā. Promocijas padomi apstiprina atbilstoši augstskolas95noteiktajai kārtībai.

Lai kvalitatīvi izvērtētu promocijas darbu, DSP nodrošina ārvalstu recenzentiem iespēju iepazīties ar promocijas darbu pilnā apmērā, kā arī iespēju pilnvērtīgi piedalīties aizstāvēšanās procedūrā.

Augstskolai jāparedz līdzekļi promocijas darba tulkošanai, kā arī aizstāvēšanās procedūras tulkošanai, ja tas nepieciešams.

Promocijas padome tiek sasaukta uz promocijas darba aizstāvēšanas procedūru, un to organizē attiecīgās augstskolas doktorantūras skola.

Lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu promocijas padome pieņem atklātā balsojumā, tādējādi nodrošinot gan promocijas procesa caurspīdīgumu, gan arī iespēju balsot attālināti.96 Promocijas darba vērtēšanu veic trīs promocijas padomes locekļi - recenzenti. Katram recenzentam jāparaksta apliecinājums par interešu konflikta neesamību attiecībā uz grāda pretendentu un viņa promocijas darba vadītāju. Katram recenzentam jāsagatavo individuāla recenzija, ar kuru tiek novērtēts promocijas darbs.

Promocijas darba vērtēšanu veic, balstoties procedūrā, kas tiek stingri un konsekventi piemērota. Procedūras aprakstā jānorāda, ka aizstāvēšanās ir publiska, aptuvenais norises ilgums, kā arī atbildība par aizstāvēšanai piemērota laika un telpu organizēšanu.

Recenzentu nozīmēšanas un promocijas darba izvērtēšanas procedūrām jābūt izstrādātām un ieviestām doktorantūras skolā, kur tiek organizēta promocijas padome. Doktorants, konsultējoties ar sava promocijas darba vadītāju/-iem, var ierosināt potenciālos promocijas padomes locekļus. Doktorants jāinformē par potenciālajiem recenzentiem pirms viņu nozīmēšanu, lai viņš/-a varētu izmantot savas tiesības izteikt pamatotu viedokli par promocijas padomes kandidātu atbilstību. Doktorantūras skolai atbilstoši apstiprinātajai kārtībai jāizvērtē izteiktais viedoklis un jālemj par to, vai tās var būt par pamatu konkrētā recenzenta vai konkrēto recenzentu maiņai. Promocijas darba vadītājs/-i var piedalīties aizstāvēšanā kā novērotājs/-i, viņa viedokli promocijas padome uzklausa vērtēšanas laikā, bet viņam nav balsstiesības vērtēt promocijas darbu.

2.7.2. Promocijas darbs Ja DSP tiek īstenota kādā citā ES oficiālajā valodā, promocijas darba kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Prasība par kopsavilkumu latviešu valodā attiecas arī uz ārvalstu doktorantiem. Promocijas darbs ietver kopsavilkumu latviešu valodā: doktorantam nav jāiesniedz atsevišķi publicēts promocijas darba kopsavilkums.

Latviešu valodā uzrakstīts promocijas darbs ietver glosāriju - terminu skaidrojumu un tulkojumu sarakstu - latviešu valodā un vienā no ES oficiālajām valodām. Kādā citā ES oficiālajā valodā uzrakstīts promocijas darbs ietver glosāriju attiecīgajā svešvalodā un latviešu valodā.

Doktorantūras skola nodrošina, ka promocijas darbam tiek piešķirts ISBN numurs.

Promocijas darbs ietver lakonisku populārzinātnisku skaidrojumu par promocijas darba tēmu un tās aktualitāti, promocijas darba zinātnisko un sabiedrisko ietekmi, latviešu un citā ES oficiālajā valodā.

2.8. Akadēmiskā ētika doktorantūras kontekstā DSP studiju kursiem jāietver lekcijas/semināri, tiešsaistes studiju formas u.tml. par zinātnisko ētiku vai akadēmisko/zinātnisko godīgumu.

Normatīvajos aktos nepieciešams iestrādāt normu, ka lēmuma par doktora grāda piešķiršanu atcelšanai nav noilguma, ja tiek atklāti akadēmiskā godīguma pārkāpumi.

Ikviens promocijas darbs vai doktora teorētiskais pētījums jāievieto visiem brīvi pieejamā augstskolas tīmekļa vietnē97, izņemot gadījumus, ja promocijas darbs vai tiek doktora teorētiskais pētījums klasificēts kā ierobežotas pieejamības darbs (kritēriji tiks iekļauti attiecīgos Ministru kabineta noteikumos). Promocijas darbam vai doktora teorētiskajam pētījumam var būt pielikumi ar ierobežotas pieejamības informāciju, kas netiek publiskoti.

2.9. Doktorantūras finansēšana Doktorantūra ir agrīna posma pētnieku karjeras pirmā daļa.

Persona stājas darba attiecībās līdz ar imatrikulāciju DSP.

Doktorantus kā pētniecības personālu jāiesaista visos iekšējās pārvaldības līmeņos un tiem jāpiedalās lēmumu pieņemšanā analogi zinātniskajam personālam. Doktorantu tiesībām un pienākumiem jābūt skaidri definētiem rakstveida trīspusējos līgumos starp doktorantu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras skolu. Saskaņā ar Zalcburgas principiem un rekomendācijām doktoranta tiesībām jāgarantē adekvāti sociālā nodrošinājuma standarti neatkarīgi no nodarbinātības nosacījumu juridiskā rakstura (veselības aprūpe, bērna kopšanas atvaļinājums, bezdarbnieka pabalsts, iemaksas pensiju fondā, nelaimes gadījumu apdrošināšana u. tml.). Tādējādi iestāšanās doktorantūrā vairs nebūs saistīta ar sociālās maznodrošinātības risku, kā tas konstatējams pašreizējā stipendiju modelī.

Ar jauno doktorantūras finansēšanas modeli tiek skaidri noteikts, ka doktorantūras VB finansējums sastāv no doktorantā atalgojuma katrai doktorantūras VB studiju vietai, kā arī doktorantūras studiju vietas bāzes finansējuma (sk. 2. attēlu).

Izņēmuma kārtā tas var nebūt pētniecības projekts, bet cita ar doktorantūras studijām saturiski saistīta nodarbinātība.

Profesionālajās DSP mākslās augstskolai nav jāfinansē doktoranta radoši mākslinieciskās darbības daļa, tomēr augstskolai ir jāveicina doktoranta iniciatīva izstrādāt un īstenot radoši mākslinieciskos projektus un iesaiste radoši mākslinieciskajos projektos, kā arī līdzekļus, kuri ir piesaistīti īstenojot šos projektus, augstskolas izmanto daudzveidīgiem doktorantu radoši mākslinieciskās darbības atbalsta mehānismiem.

Lai nodrošinātu lielāku doktorantu noslodzi, doktorantūras skolām ir iespēja iekšēji pārdalīt VB atlīdzībai paredzēto finansējumu starp doktorantiem, ņemot vērā citu finansējumu iespējas99, ar nosacījumu, ka katra doktoranta atalgojumam tiek izmantoti vismaz 12 000 euro un, saņemot atalgojumu, tiek pieņemts, ka doktorants ne mazāk kā 20 stundas nedēļā velta studijām un pētnieciskajam darbam doktorantūrā. Šāda pieeja mazinātu doktorantu atbirumu, jo iztikas nodrošināšanai doktorants paralēli studijām nemeklētu ar doktorantūru bieži vien maz saistītu darbu, bet veidotu akadēmisko un zinātnisko karjeru saskaņā ar labu starptautisko praksi un atbilstošu pētnieciskā darba apmaksu.

Jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa pakāpeniska ieviešana un aprobācija plānota ar Eiropas Sociālā fonda investīciju atbalstu 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, paredzot doktorantiem iespēju konkursa kārtībā iegūt grantus pētniecības veikšanai, kas saistīta ar promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi (turpmāk - doktorantūras grants).

Doktorantūras granta apmērs plānots 1000 euro mēnesī par 0,5 slodzi zinātniskajā institūcijā, kur tiek veikta pētniecība, papildus nodrošinot arī pētniecības un mobilitātes izmaksas. Doktorantūras grants iekļauj visus nodokļus un sociālās garantijas. Priekšnoteikums doktorantūras grantu piesaistei ir ar IZM saskaņots augstskolas vai augstskolu konsorcija vidēja termiņa DSP attīstības plāns jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai, kas ietver pamatojumu un aprakstu (saskaņā ar noteikumu projekta ""Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 25 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

8.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) 2. punktā izteikto 2.10. apakšpunkta reakciju):

Sasniedzamos rezultātus granta saņēmējam profesionālajās DSP mākslās nosaka pašas augstskolas atbilstoši īstenoto profesionālo DSP mākslās specifikai.

Augstskola slēdz doktorantūras granta līgumu ar doktorantu vai doktorantu un zinātnisko institūciju, kurā doktorants izstrādās promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, tostarp nosakot termiņu šo darbu izstrādei un iesniegšanai promocijas padomē vai profesionālās DSP mākslās gadījumā - valsts pārbaudījumu komisijā, ņemot vērā doktorantūras studiju ilgumu un Eiropas Sociālā fonda finansējuma nosacījumus 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros.

2.9.2. Doktoranta atalgojuma vai doktorantūras granta un doktorantūras vietas piešķiršana Vērtēšanas kritērijus un sasniedzamos rezultātus doktorantūras granta saņemšanai ietver doktorantu atlases nolikumā. Atlases nolikumu izstrādā doktorantūras skola, kas īsteno DSP sadarbībā ar visiem DSP īstenošanā iesaistītajiem partneriem (augstskola, zinātniskais institūts, uzņēmums, cita augstskola), kā arī konsultējoties ar studentus pārstāvošajām organizācijām.

Zalcburgas principi un rekomendācijas uzsver ilgtspējīga finansējuma nozīmi. Kvalitatīvas doktorantūras īstenošanai nepieciešamas adekvātas, ilgtspējīgas un uz doktora grāda specifiku (vai zinātnisko virzienu) vērstas finansēšanas iespējas. Kvalitatīvas DSP izveidošanai nepieciešams finansējums ne tikai doktoranta atalgojumam, docētāju algām un pētniecības resursiem, bet arī doktorantūras skolas efektīvai darbībai.

Finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums doktorantūras pievilcībai, konkurētspējai un attīstībai.

Šobrīd doktorantūras finansēšana101 no valsts puses notiek, piešķirot valsts finansētas studiju vietas. Studiju vietas aprēķinā ņem vērā katras studiju vietas bāzes izmaksas un dažādu nozaru diferencētus studiju izmaksu koeficientus. Lai pilnvērtīgi un ilgtspējīgi nodrošinātu līdzekļus stratēģiskai DSP vadībai, atbalsta struktūrām un karjeras attīstībai, jāveic būtiskas izmaiņas valsts finansējuma nodrošināšanā doktorantūras studiju vietām. Pirmkārt, jāizstrādā vienots normatīvais regulējums doktorantūras studiju finansēšanai, īstenošanai, promocijas kārtībai un kritērijiem, kā arī promocijas tiesību deleģēšanai (esošais normatīvais regulējums par studiju finansēšanu102 un stipendijām103 aptver visus studiju līmeņus, savukārt promocijas kārtība, kritēriji un promocijas tiesību deleģēšana ir reglamentēta dažādos MK noteikumos).

Jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa priekšlikums paredz, ka turpmāk doktorantūras finansējumu veidos trīs galvenās komponentes:

Doktorantūras finansēšanai tiek slēgti izpildes līgumi starp Ministriju (vai ministrijām) un augstskolām. Izpildes līgumā valsts ar augstskolu vienojas par:

Piedāvātais jaunais finansēšanas modelis nodrošina doktorantūras ciešāku sasaisti ar pētniecību, ievieš doktoranta atalgojuma komponenti, padara doktorantūras finansēšanas sistēmu taisnīgāku, vienkāršāku, pielāgojamāku un vērstu uz ilgtspēju, uzlabojot savlaicīgas doktora grāda iegūšanas rādītājus un samazinot doktorantu atbiruma rādītājus.

Doktoranta atalgojuma nodrošināšanā nozīmīgu ieguldījumu var sniegt tādas P&A programmas kā Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma, Tirgus orientētie pētījumi, 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi", Valsts pētījumu programmas, zinātnes bāzes finansējums, kā arī augstskolu snieguma finansējums.

Jauno finansēšanas modeli plānots ieviest pakāpeniski, sākot ar 2022. gada jauno uzņemšanu.

2.9.3. Nepieciešamais valsts budžeta finansējums Jaunais finansēšanas modelis paredz būtisku finansējuma palielinājumu vienai doktorantūras studiju vietai, lai nosegtu studiju faktiskās izmaksas. Nepieciešamais VB finansējums ir atkarīgs no tā, cik lielu doktora grāda ieguvēju skaitu jaunā finansēšanas modeļa ietvaros ir plānots sasniegt.

Pieejamais VB finansējums doktorantūrai 2020. gadā ir 11 940 774 euro (to veido 6 876 128 euro IZM augstskolām, 2 499 636 euro VM augstskolai, 1 566 662 euro ZM augstskolai un 998 348 euro KM augstskolām). MK atbalstītajā Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam projektā (25.02.2020, prot. Nr. 8 33.§) doktorantūras grantiem paredzēts 18 milj. euro finansējuma (22 milj. euro doktorantūras un maģistrantūras grantiem kopā). Ņemot vērā esošo VB bāzes finansējumu doktorantūrai gadā (11 940 774 euro) un plānoto papildu attīstības finansējumu doktorantūrai 2021.-2027. gadā (18 milj. euro), no 2025. gada iespējamas 802 valsts finansētās studiju vietas doktorantūrā.

Tām indikatīvi būtu ievērojami lielāka efektivitāte (absolventu īpatsvars). Ministrija piedāvā, ka vienlaikus ar studiju vietas bāzes izmaksas būtisku pieaugumu un doktoranta atalgojuma ieviešanu, tiktu ieviesta prasība, ka vismaz 75 % VB doktorantu savlaicīgi doktorantūru absolvē un iegūst doktora grādu. Vismaz 75 % absolvēšanas un doktora grāda iegūšanas intensitāte doktorantiem šajās VB studiju vietās ir noteikta, balstoties uz prasībām, kādas tika noteiktas 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātē "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai", proti, ka vismaz 80 % šo atbalstu saņēmušo doktorantu līdz noteiktam laikam ir ieguvuši doktora grādu. Nedaudz mazāku (75 %) absolvēšanas un doktora grāda iegūšanas intensitāti ir plānots ieviest attiecībā uz šīm valsts finansētajām studiju vietām, pamatojoties uz to, ka atbalsta apmērs, kas būtu pieejams katrai doktorantūras studiju vietai ir mazāks nekā augstākminētajā 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātē. To doktorantu gadījumā, kuri konkrētā laikā nebūs absolvējuši DSP un nebūs sekmīgi ieguvuši doktora grādu, piešķirtā finansējuma izmantošanas efektivitāte tiks nodrošināta attiecībā pret laika periodu, kurā tiek sniegts atbalsts, pamatojoties šajā periodā sasniegtajos rezultātos, kuru izpilde ir atrunāta rakstveida trīspusējos līgumos starp doktorantu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju/-iem un doktorantūras skolu.

Īstenojot šādu finansēšanas modeli esošā finansējuma ietvaros (1. risinājums), tas ļautu nodrošināt aptuveni 172 doktora grāda ieguvējus gadā. Šāds apmērs ir nepietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni un pieaugumu, kam ir nepieciešami vismaz 200 doktora grāda ieguvēji gadā. Lai būtu iespējams nodrošināt vismaz 200 doktora grāda ieguvēju, sākot no 2027. gada un turpmāk, papildu nepieciešami vismaz 2,7 milj. euro VB finansējuma doktorantūrai (2. risinājums), sākot no 2024. gada. Lai nodrošinātu 250 doktora grāda ieguvēju katru gadu, nepieciešams nodrošināt 7,5 milj. euro lielu papildu finansējumu doktorantūrai (3. risinājums) (sk. 2. tabulu).

Piedāvāto risinājumu nepieciešamā finansējuma un nodrošināto VB studiju vietu skaita aprēķins (sk. 2. tabulu) balstās uz pieņēmumu, ka esošā modeļa vidējās vienas studiju vietas izmaksas 9707,95 euro apmērā gadā paliek nemainīgas pakāpeniski četru gadu laikā, ieviešot jauno doktorantūras finansēšanas modeli, kas 2022. gadā tiktu attiecināts uz 2 985 194 euro VB finansējuma, 2023. gadā uz -5 970 387 euro, 2024. gadā uz - 8 955 581 euro un 2025. gadā tiktu ieviests pilnībā ar 11 940 774 euro lielu finansējumu.

Jaunā modeļa aprēķins rēķināts uz vidēji 20 500 euro izmaksām gadā vienai studiju vietai, kur doktoranta atalgojuma komponentes izmaksas daļēji nosegtu pieejamais ES fondu finansējums. Šāds aprēķins ļautu ieviest 1. risinājumu, kas rezultētos ar 172 doktora grāda ieguvējiem, kuru indikatīvais skaits ir aprēķināts, pieņemot, ka puse VB studiju vietu skaits vienlīdzīgi sadalās starp trīs un četru gadu ilgajām DSP un 75 %107 no studējošajiem šajās VB studiju vietās iegūtu doktora grādu. 2. risinājuma aprēķinā pieņēmumi attiecībā uz doktora grāda ieguvēju īpatsvaru un proporciju starp trīs un četru gadu ilgajām DSP nav mainīti, mainoties tikai finansējuma apmēram, kas ir nepieciešams attiecīgi 200 (2. risinājums) vai 250 (3. risinājums) ikgadējo doktora grāda ieguvēju skaita nodrošināšanai.

Doktorantūrai pieejamais VB finansējums 11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 11,940,774 1. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa 1230 922 615 307 0 0 0 1. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais VB finansējums) 0 146 291 437 582 582 582 1. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu nepieciešamais VB finansējums) 0 0 73 146 220 220 220 1. risinājumā kopējais finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits 1230 1068 979 891 802 802 802 Doktorantūrai nepieciešamais papildu VB109 0 0 1,500,000 3,000,000 4,500,000 4,500,000 4,500,000 2. risinājums.

Papildu nepieciešamais VB finansējums 200 doktora grāda ieguvēju gadā nodrošināšanai 0 0 1,500,000 5,692,559 7,192,559 7,192,559 7,192,559 2. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa 1230 922 615 307 0 0 0 2. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais VB finansējums) 0 146 291 437 582 582 582 2. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu nepieciešamais VB finansējums) 0 0 73 278 351 351 351 2. risinājumā kopējais finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits 1230 1068 979 1022 933 933 933 3. risinājums.

Papildu nepieciešamais VB finansējums 250 doktora grāda ieguvēju gadā nodrošināšanai 0 0 1,500,000 10,475,892 11,975,892 11,975,892 11,975,892 3. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc vecā finansēšanas modeļa 1230 922 615 307 0 0 0 3. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (esošais VB finansējums) 0 146 291 437 582 582 582 3. risinājuma doktorantūras studiju vietu skaits pēc jaunā finansēšanas modeļa (papildu nepieciešamais VB finansējums) 0 0 73 511 585 585 585 3. risinājumā kopējais finansēto VB doktorantūras studiju vietu skaits 1230 1068 979 1255 1167 1167 1167 Ņemot vērā pašreizējo situāciju un VB finansiālās iespējas, Ministrija jaunā doktorantūras finansēšanas modeļa ieviešanai izvēlas 1. risinājumu, proti, jaunais modelis tiks īstenots piešķirto VB līdzekļu ietvaros. Vienlaikus Ministrija uzskata, ka tas ir konservatīvs doktorantūras attīstības scenārijs un 2022. gadā būtu jāizvērtē nepieciešamību pāriet uz straujākas pārmaiņas veicinošu 2. vai 3. risinājumu.

2.10. Pēcdoktorantūra Normatīvajos aktos jāiestrādā, ka pēcdoktorantūra ir jaunā zinātnieka (cf. angļu a postdoc, a postdoctoral researcher - pēcdoktorants jeb pēcdoktorantūras pētnieks) karjeras posms līdz desmit (10) gadiem pēc doktora grāda iegūšanas, kurā iespējams gan veikt individuāla pētījuma projektu, gan arī iekļauties vadošā pētnieka veikta pētījuma projekta grupā, lai pārņemtu viņa pieredzi. Pēcdoktorantūra ir mobilitātes iespēja, nevis obligāts posms akadēmiskajā karjerā.

Pēcdoktorants nezaudē pēcdoktoranta statusu, iegūstot patstāvīgu amata vietu. Atklāta konkursa kārtībā izvēlēts pēcdoktorants ir nevēlētā pētniecības amatā atbilstošajā augstskolā vai sadarbības partnera zinātniskajā institūcijā, kurā tiek izstrādāts pētījums, uz noteiktu laiku. Pēcdoktorantūras laikā jaunajiem zinātniekiem var tikt piešķirti arī ar studiju darbu saistīti pienākumi, tie var strādāt kā mācībspēki, arī bakalaura, maģistra un doktorantu pētnieciskā darba vadītāji vai līdzvadītāji.110 Eiropas pētnieku harta un Uzvedības kodekss pētnieka pieņemšanai darbā111 rekomendē skaidrus noteikumus un precīzas vadlīnijas pēcdoktorantūrā esošo zinātnieku pieņemšanai darbā un iecelšanai amatos, tostarp nosakot maksimālo ilgumu un uzdevumus.

Nemainoties situācijai, Latvijas doktorantūra turpinās stagnēt, un doktorantūras saturs, norise un kvalitāte dažādās augstskolās krasi atšķirsies. DSP turpinās piedāvāt arī tādas augstskolas, kam trūkst pētnieciskās kapacitātes attiecīgajā zinātnes nozarē un kas nevar nodrošināt doktorantiem iespēju veikt zinātnisku darbību izvēlētajā zinātnes nozarē.

Turpinot DSP akreditāciju studiju virziena ietvaros, DSP pētniecība netiks atbilstoši novērtēta.

Atkarībā no augstskolas individuālās pieejas DSP pārvaldība un uzraudzība notiks vai nu augstskolas līmenī vai arī atsevišķā DSP. Decentralizētās pieejas dēļ būs vērojamas dažādas atšķirības DSP īstenošanas pārvaldībā, uzraudzībā un tātad arī kvalitātē pat vienā augstskolā.

DSP īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis dažādās augstskolās turpinās atšķirties.

Doktorantūras līmenī netiks veicināta plaši izmantojamo prasmju apguve, kas secīgi turpinās ietekmēt doktora izredzes darba tirgū. Valstī nebūs vienotas izpratnes par doktora zināšanām, prasmēm un kompetenci.

Tā kā doktoranta stipendijas apmērs saglabāsies ļoti zems, tas turpinās negatīvi ietekmēt gan laiku, ko doktorants var veltīt doktorantūras studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi - augstākās izglītības un zinātnes sistēmas akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni.

Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides kārtība turpinās kavēt starpnozaru zinātniskos pētījumus, īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicinās pētniecības izcilību, kā arī kavēs starptautisku kopīgu DSP izveidi un īstenošanu, ņemot vērā, ka to ir grūti pielīdzināt doktora grāda piešķiršanas procesam citās valstīs.

Saglabāsies būtiskas atšķirības starp doktoriem zināšanu un prasmju ziņā atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas doktorantūras studijas un iegūts doktora grāds. Attiecīgi atšķirsies arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte.

Nekvalitatīvas DSP negatīvi ietekmēs ne tikai doktora grādu ieguvušo akadēmiskās karjeras kvalitāti, bet arī zinātnes un augstākās izglītības sistēmas kvalitāti kopumā. Ņemot vērā, ka daudzi doktori vēlāk ieņem nozīmīgus amatus sabiedrībā vai ekonomikas nozarē, nekvalitatīvas doktora līmeņa studijas var būtiski ietekmēt visas valsts attīstību.

Nemainot doktorantūras finansēšanas modeli, netiks nodrošināts konkurētspējīgs un faktiskās izmaksas sedzošs finansējuma modelis, tādējādi turpinot apdraudēt doktorantūras ilgtspēju un nestimulējot kvalitātes pieaugumu.

3.2. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā Lai nodrošinātu konceptuāli jauna doktorantūras modeļa ieviešanu, nepieciešams izvērtēt un veikt grozījumus un papildinājumus šādos normatīvajos aktos, kā arī izdot jaunu tiesību aktu:

Ievērojot minēto, ir izstrādājams jauns (1) Ministru kabineta noteikumu projekts par doktorantūras finansēšanas kārtību un ieviešanu, kā arī jauns (2) Ministru kabineta noteikumu projekts par MK noteikumu projektu par kopīgu doktora grādu un kopīgu diplomu piešķiršanu.

Atbilstoši grozījumiem minētajos likumos, vērtējama jaunu MK noteikumu izstrāde vai grozījumu veikšana saistītajos MK noteikumos, tostarp, ja nepieciešams, iestrādājot noslēguma noteikumus, kas svarīgi pašreizējiem doktorantiem un grāda pretendentiem, kā arī, paredzot tiem tiesības pabeigt studijas un aizstāvēt promociju darbus pēc esošā normatīva regulējuma:

1001 "Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji";

795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi";

793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi"

Izskatot grozījumus Zinātniskās darbības likumā par zinātniskā doktora grāda piešķiršanu (promociju) un promociju tiesību deleģējumu augstskolām, ja tiks atzīta nepieciešamība veikt tajā arī norādi, ka zinātniskā doktora grādu piešķir zinātnes nozarēs, kas noteiktas normatīvajā regulējumā par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm, tādā gadījumā tiks vērtēts Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1000 "Noteikumi par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām"" atdzīšana par spēku zaudējušiem vai tomēr veikt tajos grozījumus.

11 940 774 11 940 774 11 940 774 0 0 1 500 000 3 000 000 2024. gadā, 4 500 000 2025.gadā un turpmāk IZM 03.01.00 Augstskolas 6 876 128 6 876 128 6 876 128 0 0 863 779 1 727 558 2024.gadā un 2 591 338 2025.gadā un turpmāk ZM 22.02.00 Augstākā izglītība 1 566 662 1 566 662 1 566 662 0 0 196 804 393 608 2024. gadā un 590 412 2025.gadā un turpmāk KM 20.00.00 Kultūrizglītība 998 348 998 348 998 348 0 0 125 413 250 825 2024. gadā un 376 237 2025.gadā un turpmāk VM 02.03.00 Augstākā medicīnas izglītība 2 499 636 2 499 636 2 499 636 0 0 314 004 628 009 2024. gadā un 942 013 2025.gadā un turpmāk Konceptuālajā ziņojumā paredzētā jaunā doktorantūras modeļa ieviešana Latvijā 2.115 KOPĀ, tai skaitā:

11 940 774 11 940 774 11 940 774 0 0 1 500 000 5 692 559 2024.gadā, 7 192 559 2025.gadā un turpmāk IZM 03.01.00 Augstskolas 6 876 128 6 876 128 6 876 128 0 0 863 779 3 278 076 2024.gadā 4 141 855 2025.gadā un turpmāk ZM 22.02.00 Augstākā izglītība 1 566 662 1 566 662 1 566 662 0 0 196 804 746 879 2024.gadā un 943 683 2025.gadā un turpmāk KM 20.00.00 Kultūrizglītība 998 348 998 348 998 348 0 0 125 413 475 945 2024.gadā un 601 358 2025.gadā un turpmāk VM 02.03.00 Augstākā medicīnas izglītība 2 499 636 2 499 636 2 499 636 0 0 314 004 1 191 659 2024.gadā un 1 505 663 2025.gadā un turpmāk Konceptuālajā ziņojumā paredzētā jaunā doktorantūras modeļa ieviešana Latvijā 3.116 KOPĀ, tai skaitā:

11 940 774 11 940 774 11 940 774 0 0 1 500 000 10 475 892 2024.gadā un 11 975 892 2025.gadā un turpmāk IZM 03.01.00 Augstskolas 6 876 128 6 876 128 6 876 128 0 0 863 779 6 032 572 2024.gadā un 6 896 351 2025.gadā un turpmāk ZM 22.02.00 Augstākā izglītība 1 566 662 1 566 662 1 566 662 0 0 196 804 1 374 466 2024.gadā un 1 571 270 2025.gadā un turpmāk KM 20.00.00 Kultūrizglītība 998 348 998 348 998 348 0 0 125 413 875 872 2024.gadā un 1 001 284 2025.gadā un turpmāk VM 02.03.00 Augstākā medicīnas izglītība 2 499 636 2 499 636 2 499 636 0 0 314 004 2 192 983 2024.gadā un 2 506 988 2025.gadā un turpmāk *Nepieciešamā papildu finansējuma aprēķins ir noteikts, balstoties uz 2.9.3. apakšnodaļā "Nepieciešamais valsts budžeta finansējums" veiktajiem indikatīvajiem aprēķiniem, kas pieņem pakāpenisku jaunā modeļa ieviešanu, sākot no 2022. gada (nosakot, ka 2022. gada jaunajam modelim būs pieejami atbilstoši 2. tabulai no VB 2 985 194 euro, 2023. gadā 5 970 387 euro, 2024.gadā 8 955 581 euro un 2025. gadā un turpmāk 11 940 774 euro). Tas pie vienas doktorantūras VB studiju vietas izmaksām (20 500 euro gadā) ļautu nodrošināt no VB līdzekļiem jaunajā doktorantūras modelī 146 VB vietu 2022. gadā, 291 vietu 2023. gadā, 437 vietas 2024. gadā un 582 vietas 2025. gadā un turpmāk. Papildu nepieciešamais finansējums no ES fondiem, ļautu nodrošināt jaunajā doktorantūras modelī 264 vietas 2023. gadā, 583 vietas 2024 .gadā un 802 vietas 2025. gadā un turpmāk. Šāds finansējums 1. risinājumā ļautu jaunajam doktorantūras modelim, to pilnībā ieviešot, nodrošināt 16 440 774 euro lielu finansējumu, kurš no 2027. gada nodrošinātu gan 802 VB studiju vietas (16 440 774 euro/20 500 euro) gan ~ 172 (tālāko aprēķinu ietvaros, 171,85) doktora grāda ieguvējus gadā (1. risinājums). Doktora grāda ieguvēju skaits ir aprēķināts, pirmkārt, balstoties uz to, ka pirmie absolventi parādīsies trīs gadus iepriekš (2024. gadā uzņemtie doktoranti) un 1. risinājuma aprēķinā ir indikatīvi paredzēts, ka šo doktorantu sadalījums starp trīs un četru gadu DSP ir vienāds un ir noteikts 75 % doktora grāda iegūšanas līmenis šajās VB studiju vietās studējošajiem ((802 VB studiju vietas/3,5 gadu vidējais DSP ilgumu)*0,75 (grāda iegūšanas līmenis)).

Veicamais uzdevums Laika grafiks 1.

IZM izvērtēt, sagatavot un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus:

Līdz 2021. gada 31. decembrim 2.

IZM izvērtēt, sagatavot un izglītības un zinātnes ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus: