Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums A sadaļa Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi. 2 (16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 2.pants. Likuma piemērošana (1) Likumu, ja tajā nav noteikts citādi, piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, ārvalsts karoga kuģošanas līdzekļiem, kuri atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi), ostām, ostu iekārtām un visām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī citiem tiesību subjektiem saistībā ar jūras drošību, kas garantējama atbilstoši starptautisko līgumu prasībām un ietver personāla, kravas, kuģošanas un kuģu drošību. (2) Likums neattiecas uz Nacionālo bruņoto spēku kuģiem un to personālu, ja likumā nav noteikts citādi, kā arī uz citu valstu karakuģiem un to personālu. (3) Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" reģistrā reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem piemēro šā likuma 7. panta otro daļu, 26. panta ceturto daļu, 42., 43., 48.1 pantu un IX nodaļu. (4) Kuģošanas līdzekļiem, kuri saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē vai kuru reģistrācija ir brīvprātīga, piemēro šā likuma 7. panta otro daļu, 48.1 pantu un IX nodaļu. Peldošajām konstrukcijām, kuru reģistrācija Kuģu reģistrā ir brīvprātīga, piemēro šā likuma 48.1 pantu un IX nodaļu. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004., 16.06.2011., 30.04.2015., 14.05.2020. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2022.) 3.pants. Starptautiskās tiesību normas Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijai, paredz citādus noteikumus nekā tie, kuri ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskās tiesību normas. 4 B sadaļa Jūrlietu pārvalde 4.pants. Jūrlietu pārvaldes institūcijas (1) Vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija). (2) Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk — Krasta apsardze), Valsts vides dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 10.05.2007., 16.06.2011., 04.10.2018. un 20.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2022.) 5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei jūrlietās: 1) īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju; 2) nodrošina normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās Darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktiem; 3) pārstāv valsti Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā, Starptautiskajā Hidrogrāfijas organizācijā, Eiropas Savienības institūcijās un citās institūcijās un piedalās Helsinku komisijas darbā kuģošanas drošības jautājumos; 31) ne retāk kā reizi septiņos gados nodrošina tāda Starptautiskās Jūrniecības organizācijas audita norisi Latvijā, kura veikšanai Starptautiskā Jūrniecības organizācija ir piekritusi, kā arī nodrošina audita rezultātu vispārpieejamās informācijas publicēšanu; 4) nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu un citu starptautisko tiesību normu ievērošanu; 5) nodrošina Latvijas Jūras administrācijai nodoto funkciju izpildes uzraudzību un kontroli; 6) šajā likumā paredzētajos gadījumos nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību; 61) pilda Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) pārziņa funkcijas. Par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu pārvaldību Satiksmes ministrija slēdz deleģēšanas līgumu ar Latvijas Jūras administrāciju; 62) pilda valsts Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides (EMSWe) koordinatora funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulu (ES)  2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ direktīvu 2010/65/ES (turpmāk — regula Nr.  2019/1239); 7) izsniedz un anulē atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām; 8) (izslēgts ar 16.06.2011. likumu); 9) (izslēgts ar 22.10.2009. likumu); 10) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu); 11) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu); 12) (izslēgts ar 16.06.2011. likumu); 121) apstiprina jūrnieku profesionālās kompetences vērtētāju sarakstu un ostu vērtēšanas komisijas; 122) (izslēgts ar 16.06.2011. likumu); 13) attīsta un koordinē starptautiskos sakarus; 14) veic citas funkcijas, kas saistītas ar drošību jūrā. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 15.06.2006., 10.05.2007., 19.06.2008., 22.10.2009., 16.06.2011., 04.10.2018. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.) 6.pants. Latvijas Jūras administrācijas kompetence (1) Latvijas Jūras administrācija: 1) veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus; 2) uztur Kuģu reģistra datu bāzes; 3) uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā: a) veic kuģu pārbaudes, b) izsniedz kuģu sertifikātus, c) apstiprina kuģa būves un modernizācijas projektus, dokumentāciju par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatas un citu kuģa dokumentāciju, kā arī izdod un reģistrē kuģa žurnālus, d) uzrauga Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (turpmāk — ISM kodekss) izpildi attiecībā uz Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem, e) izsniedz emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļauju Kuģu reģistrā iekļautajiem kuģiem; f) pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra regulā (ES) Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza regulu (EK) Nr. 1013/2006 un direktīvu 2009/16/EK minētos administrācijas pienākumus; 4) veic Kuģu reģistrā iekļauto kuģu tilpības mērīšanu un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus; 5) uzrauga klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) darbību; 6) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes; 7) izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) komersantiem, kas veic kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu; 71) piešķir vienoto ražotāja kodu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas Latvijā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus; 8) veic ostas valsts kontroli; 9) uzrauga beramkravu kuģu drošas kraušanas prasību ievērošanu uz kuģiem un termināļos, kā arī veic beramkravu termināļu atbilstības pārbaudes; 10) kontrolē bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās kuģa un krasta mijiedarbības ietvaros; 11) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos tiek ievērota kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām; 12) pārbauda, kā tiek ievērota to personu reģistrācijas kārtība, kuras atrodas uz pasažieru kuģa; 121) saskaņā ar deleģēšanas līgumu, kas noslēgts atbilstoši šā likuma 5. panta 6.1 punktam, pilda deleģētos pārvaldes uzdevumus, tai skaitā uztur Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk — SafeSeaNet sistēma); 13) sadarbībā ar Krasta apsardzi koordinē Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) attīstību un lietošanu; 131) sadarbībā ar Krasta apsardzi nodrošina Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas darbību; 14) uzrauga bāku, boju un citu kuģošanas drošībai nepieciešamo navigācijas tehnisko līdzekļu (turpmāk — navigācijas tehniskie līdzekļi), kā arī to sistēmas izveidošanu un darbību Latvijas ūdeņos; 15) kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos; 151) atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģeotelpisko informāciju iegūst, apkopo un uztur Latvijas ūdeņu (jūras un ostu) ģeotelpiskos datus un pamatdatus (turpmāk — jūras ģeotelpiskā informācija); 16) organizē navigācijas publikāciju sagatavošanu, iespiešanu un izplatīšanu; 17) publicē un izplata navigācijas brīdinājumus un paziņojumus, kā arī veic kuģošanas drošības informācijas analīzes un izziņošanas nacionālā koordinatora pienākumus; 18) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo kravu operācijas no kuģa uz kuģi Latvijas ūdeņos; 19) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo Latvijas ūdeņos nogrimušas mantas izcelšanu; 20) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvprojekta dokumentāciju (tai skaitā paskaidrojuma rakstu un būvprojektu minimālā sastāvā), ja būvniecība paredzēta ostas teritorijā, un sniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai, ja tā atrodas ostas teritorijā; 201) no kuģošanas drošības viedokļa atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam izvērtē atbildīgās ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu par konkrētas jūras teritorijas (atļaujas vai licences laukuma jūrā) noteikšanu, lai Latvijas jūras ūdeņos ierīkotu elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektronisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu; 202) no kuģošanas drošības viedokļa saskaņo būvju (mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu) būvniecību Latvijas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā tas noteikts atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam un Būvniecības likumam; 21) no kuģošanas drošības un kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības viedokļa saskaņo ostu noteikumus un kontrolē to ievērošanu; 211) no kuģošanas drošības viedokļa ostās kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvajos aktos noteiktie pienākumi par konteineru drošu ekspluatāciju un apriti ostās un normatīvajos aktos noteiktās prasības par konteineru verificēto bruto masu; 212) pamatojoties uz atzinumu par vides risku, ko sniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, piešķir 2004. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību pielikuma A-4. noteikumā minētos atbrīvojumus; 22) koordinē un sadarbībā ar citām kompetentajām iestādēm veic kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību ieviešanu un uzraudzību; 23) sertificē atzītās aizsardzības organizācijas un uzrauga to darbību; 24) apstiprina kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu atbilstību kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasībām; 25) saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un uzrauga šo programmu īstenošanu; 26) organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem; 27) izsniedz sertifikātus ločiem, kā arī uzrauga loču apmācības un kvalifikācijas pārbaudes; 28) izsniedz sertifikātus kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoriem, kā arī uzrauga kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības un kvalifikācijas pārbaudes; 29) uztur jūrnieku sertificēšanas datu bāzi; 30) noformē, izsniedz, apmaina, aiztur, anulē, atzīst par nederīgām jūrnieku grāmatiņas un veic to uzskaiti; 31) izvērtē jūrnieku profesionālās kvalifikācijas atbilstību, ja saņemts ziņojums par to, ka Latvijā sertificēts jūrnieks neizpilda profesionālos pienākumus; 32) izsniedz jūrnieku profesionālās apmācības instruktoriem un jūrnieku profesionālās kvalifikācijas vērtētājiem sertifikātus, kuri apliecina viņu atbilstību prasībām, kas noteiktas 1978.gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumos (turpmāk — STCW konvencija); 33) izsniedz speciālo atļauju (licenci) komersantiem, kas sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, un uzrauga šo komersantu atbilstību STCW konvencijā, un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās noteiktajām prasībām; 34) atzīst ārstus, kuri ir tiesīgi sniegt atzinumu par jūrnieku veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa atbilstoši STCW konvencijā noteiktajām prasībām (turpmāk — jūrnieku ārsts); 35) piedalās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas, Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un citu starptautisko organizāciju darbā; 36) sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādei. (11) Personai ir pienākums sniegt informāciju, tai skaitā atbildi uz Latvijas Jūras administrācijas pieprasījumu Latvijas Jūras administrācijas norādītajā termiņā jautājumos, kas saistīti ar šā panta pirmajā daļā noteiktās Latvijas Jūras administrācijas kompetences nodrošināšanu. (2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem. (3) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, Latvijas Jūras administrācija nodrošina Jūrnieku reģistra, Kuģu reģistra, Kuģošanas drošības inspekcijas un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas, kā arī Hidrogrāfijas dienesta darbību. (31) Ja normatīvajos aktos nav noteikta konkrēta Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienība vai tās amatpersona, kas pieņem lēmumu šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai, šādu lēmumu Latvijas Jūras administrācijas vārdā pieņem Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs. Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtos Latvijas Jūras administrācijas lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt šādā kārtībā: 1) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, kurus sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas struktūrvienības vai to amatpersonas, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājam. Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā; 2) Latvijas Jūras administrācijas lēmumus, kurus sākotnēji pieņem Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā. (4) Šā panta pirmajā daļā minēto funkciju īstenošanai pieņemtie Latvijas Jūras administrācijas lēmumi par kuģu atbilstību drošības prasībām, kuri pieņemti kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles procesā, lēmumi par kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi, lēmumi par kuģošanas drošības prasību ievērošanu pasažieru pārvadāšanā un kravas operāciju izpildē, kā arī lēmumi par jūrnieka kvalifikācijas dokumenta aizturēšanu, anulēšanu vai atzīšanu par nederīgu un lēmumi par emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmēģinājumu atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt šādu atļauju izpildāmi ar to spēkā stāšanās dienu. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 15.06.2006., 10.05.2007., 19.06.2008., 11.12.2008., 22.10.2009., 17.06.2010., 16.06.2011., 29.03.2012., 30.04.2015., 16.06.2016., 04.10.2018.,  14.02.2019., 14.05.2020. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025. Piektā daļa tiks iekļauta likuma redakcijā uz Publisko pakalpojumu likuma spēkā stāšanās dienu. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu) 7.pants. Krasta apsardzes kompetence (1) Krasta apsardze atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Šai nolūkā Krasta apsardze veic šādas funkcijas: 1) sadarbībā ar Valsts vides dienestu kontrolē vides aizsardzību un zvejniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un aiztur kuģus Latvijas ūdeņos saskaņā ar šā likuma 44.pantu; 2) likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam Nacionālajam gatavības plānam naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā un operatīvās rīcības plāniem; 3) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā [Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (turpmāk — Koordinācijas centrs (MRCC)) darbību] Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā (turpmāk — Latvijas atbildības rajons) atbilstoši 1979.gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu jūrā (turpmāk — SAR konvencija), citiem normatīvajiem aktiem un operatīvās rīcības plāniem, kā arī veic palīdzības dienesta funkcijas (MAS funkcijas) un piešķir patvēruma vietu kuģiem; 4) nodrošina Globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk — GMDSS) darbību un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) krasta sakaru tīkla darbību; 41) pilda Nacionālās kompetentās iestādes funkcijas Tālās darbības identifikācijas un sekošanas (LRIT) sistēmas ietvaros un sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju nodrošina tās darbību; 42) saskaņā ar 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu prasībām ziņo Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai par visiem tai zināmajiem incidentiem, kas saistīti ar bezbiļetniekiem jeb personām, kuras nokļuvušas un uzturas uz kuģa nelegāli; 5) sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju kontrolē kuģošanas režīma ievērošanu; 6) (izslēgts no 01.01.2019. ar 04.10.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu); 7) kontrolē Latvijas valsts karoga lietošanu uz kuģiem; 8) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbauda, vai jūrnieks, atrodoties uz kuģa Latvijas ūdeņos (jūras), ir lietojis alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas. (11) Lai nodrošinātu GMDSS un Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) darbību, Krasta apsardze izveido un uztur sakaru tīklu, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīklu, datu centru, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centru. Krasta apsardzei ir tiesības deleģēt sakaru tīkla, raidītāju, uztvērēju un infrastruktūras tīkla, datu centra, skaitļošanas sistēmas un koordinācijas centra izveidošanu un uzturēšanu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", noslēdzot deleģēšanas līgumu. (2) Ministru kabinets nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos. (3) Ministru kabinets nosaka kuģa aizsardzības trauksmes signālu sakaru tīkla darbības nodrošināšanas kārtību. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 15.06.2006., 11.12.2008., 22.10.2009., 16.06.2011., 13.06.2013., 30.04.2015., 04.10.2018. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.) 8.pants. Valsts vides dienesta kompetence (1) Valsts vides dienests atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka jūras vides aizsardzību. Šai nolūkā Valsts vides dienests veic šādas funkcijas: 1) kontrolē vides aizsardzību Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās; 2) izsniedz komercsabiedrībām speciālu atļauju (licenci) kuģu atkritumu uzņemšanai un utilizācijai ostās; 3) izsniedz hidrotehnisko būvju tehniskos noteikumus un saskaņo projektus vides aizsardzības jomā; 4) saskaņo jūras ūdeņos un ostās veicamo padziļināšanas un grunts apglabāšanas darbu projektus un izsniedz atļauju šo darbu veikšanai; 5) koordinē Nacionālā gatavības plāna naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu; 6) izstrādā ostām, piestātnēm un termināliem tipveida prasības attiecībā uz naftas avāriju seku likvidācijas plāniem; 7) izstrādā naftas produktu savākšanas pamatnostādnes; 8) apstiprina ostām, piestātnēm un termināliem naftas avāriju seku likvidācijas plānus un kontrolē to ieviešanu un izpildi; 9) organizē vides piesārņojuma gadījumu izmeklēšanu; 10) izstrādā ieteikumus piesārņojuma likvidācijas procesā savāktās naftas galīgai izvietošanai (utilizācijai); 11) piedalās Starptautiskās Jūrniecības organizācijas, Helsinku komisijas un 1992.gada Starptautiskā naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fonda darbā jūras vides aizsardzības jautājumos un koordinē Helsinku komisijas rekomendāciju ieviešanu jūrlietās; 12) apkopo datus par jūras vides piesārņošanu; 13) kontrolē, kā Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās tiek ievēroti zvejniecību reglamentējošie normatīvie akti; 14) kontrolē dabas resursu izmantošanu Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās; 15) kontrolē kuģu radīto atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās; 151) kontrolē kuģu balasta ūdens nosēdumu pieņemšanu un apsaimniekošanu ostās un termināļos; 16) saskaņo ostu noteikumus vides aizsardzības jomā un kontrolē to ievērošanu; 17) ir kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas (ES) 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK 17. panta, 20. panta 4. punkta, 22. panta 2. un 5. punkta, 23. panta 2., 3. un 5. punkta un 25. panta 3. punkta izpratnē. (2) Ministru kabinets Valsts vides dienestam var noteikt papildu funkcijas. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005., 16.06.2011., 14.02.2019. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.) 8.1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence (1) Jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanu kuģošanas drošības jomā veic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Šā biroja izmeklētājam, veicot attiecīgās izmeklēšanas darbības, nepieciešama dienesta apliecība. Dienesta apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka un tās paraugu apstiprina Ministru kabinets. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbību finansē no Latvijas Jūras administrācijas līdzekļiem, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem izcenojumiem gūti par valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem, un citiem pašu ieņēmumiem. Latvijas Jūras administrācija katra mēneša pirmajā darbdienā pārskaita Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kontā Valsts kasē vienu divpadsmito daļu no finansējuma, kas jūras negadījumu izmeklēšanai paredzēts Ministru kabineta kārtējam gadam apstiprinātajā budžetā. (3) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājus apdrošina pret nelaimes gadījumiem, kas var notikt dienesta pienākumu veikšanas laikā jūras negadījuma vai incidenta izmeklēšanas vietā. 10 (16.06.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2012.) 9.pants. Ostu pārvalžu kompetence Ostu pārvalžu kompetenci kuģošanas drošības un vides aizsardzības jomā nosaka šis likums, Ostu likums un attiecīgās ostas noteikumi. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.) C sadaļa Jūras drošība I nodaļa Kuģu drošība un kuģu drošības uzraudzība 10.pants. Kuģu reģistrācijas kārtība Kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Jūras kodekss. 12 11.pants. Kuģu drošības prasības (1) Kuģu drošības prasības un kuģu drošības uzraudzības kārtību, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, nosaka šis likums un Latvijai saistošie starptautiskie līgumi ar turpmākajiem grozījumiem, to skaitā: 1) 1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku un tās 1988.gada protokols; 2) 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) un tās 1988.gada protokols; 3) 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols un 1997. gada protokols (turpmāk — MARPOL konvencija); 4) 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk — Helsinku konvencija); 5) 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk — COLREG konvencija); 6) 1969.gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu (turpmāk — Tilpības konvencija); 7) Starptautiskās Darba organizācijas 1976.gada Konvencija par minimālajām normām tirdzniecības kuģiem un tās 1996.gada protokols; 8) STCW konvencija; 9) 2005.gada Pasaules veselības organizācijas Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi; 10) 2001.gada Starptautiskā konvencija par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sis­tēmu kontroli; 11) 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (turpmāk — MLC konvencija); 12) 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (turpmāk — STCW-F konvencija); 13) 2004. gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. (2) Nosakot kuģu drošības prasību piemērošanu un kuģu drošības uzraudzības kārtību, tiek ņemtas vērā starptautisko normatīvo aktu prasības attiecībā uz: 1) pasažieru kuģu drošību un standartiem; 2) obligāto pārbaužu sistēmu, lai nodrošinātu kuģu ar horizontālu un vertikālu kravas apstrādi (turpmāk — ro-ro kuģi) un ātrgaitas pasažieru kuģu drošu darbību; 3) ro-ro pasažieru kuģu drošu pārvaldi; 4) kuģu inspekcijas un uzraudzības organizāciju, kā arī valsts administrācijas darbību; 5) ostu un kuģu drošību; 6) zvejas kuģu reģistrāciju; 7) darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimumu darbā uz kuģiem; 8) jūrnieku apmācību, sertifikāciju un sardzes pildīšanu; 9) citiem jautājumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību, vides piesārņojuma novēršanu un personu apmācību, kvalifikāciju un sertifikāciju; 10) kuģa konstrukciju un mehānismiem; 11) kuģa sistēmām un aprīkojumu; 12) kuģa ugunsdrošību; 13) vides piesārņojuma novēršanu; 14) kuģa stabilitāti, arī avārijas stabilitāti; 15) kuģa apkalpes praktisko apmācību rīcībai avārijas situācijā; 16) ISM kodeksa un 2004.gada Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk — ISPS kodekss) piemērošanu; 17) kuģa tilpību; 18) kuģa kravas zīmi; 19) kravas iekraušanu, izvietošanu un nostiprināšanu uz kuģa, kā arī balasta operācijām; 20) pasažieru kuģu, ro-ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošību, kā arī pasažieru drošību; 21) kuģu, terminālu un jūrā nostiprinātu platformu drošību; 22) loču un kuģu satiksmes vadības (VTS)operatoru apmācību, sertifikāciju un kvalifikācijas pārbaudēm; 23) kuģa navigācijas kartēm, dokumentāciju un informatīvajiem materiāliem; 24) kuģa īpašnieka atbildību par kuģa atbilstību drošības normām; 25) jūras komunikācijas un sakaru sistēmām; 26) kuģa radio un navigācijas aprīkojuma drošību; 27) jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanu. (3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto starptautisko normatīvo aktu izpildes kārtību. (4) Ministru kabinets var noteikt drošības un aizsardzības prasību piemērošanu kuģiem, uz kuriem, ievērojot to tilpību, garumu, kuģa tipu, uzbūvēšanas gadu un kuģošanas rajonu, neattiecas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. (5) Ministru kabinets var noteikt kārtību, kādā tiek izpildītas prasības, ko Helsinku konvencija vides piesārņojuma novēršanas jomā izvirza komercsabiedrībām, kuru darbība nav saistīta ar jūras transportu. (6) Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) apliecina Latvijas kuģu būves un modernizācijas projektu dokumentācijas un kuģu aprīkojuma atbilstību starptautiskajām prasībām. Kuģu būvi, modernizāciju un remontu uzrauga Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija). (7) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt dokumentācijai par kuģa stabilitāti, tilpības un kravas zīmes aprēķiniem, rīcības plāniem piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām rokasgrāmatām un citiem dokumentiem, kuru atbilstību starptautiskajām prasībām apliecinājusi Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota kuģu klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija). (8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā mēra kuģa tilpību un izsniedz tilpību apliecinošus dokumentus. (9) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka īpašas stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem. (10) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka prasības kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanai un apkalpošanai. (11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts vienotais ražotāja kods fiziskajai vai juridiskajai personai, kas Latvijā būvē atpūtas kuģus vai ūdens motociklus. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 15.06.2006., 10.05.2007., 19.06.2008., 11.12.2008., 16.06.2011., 13.06.2013., 30.04.2015., 16.06.2016., 14.02.2019. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.) 12.pants. Kuģu karoga valsts uzraudzība (1) Kuģu karoga valsts uzraudzība šā likuma izpratnē ir kontrole attiecībā uz kuģu atbilstību normatīvo aktu prasībām, to skaitā prasībām, kas noteiktas šā likuma 11.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā. (2) Kuģu karoga valsts uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas kuģu konstrukcija, tehniskais stāvoklis, aprīkojums un apkalpe garantētu cilvēku dzīvības un veselības, vides un kravas aizsardzību, kā arī nepieļautu starptautiskajiem standartiem neatbilstošu kuģu izmantošanu kuģošanā. (3) Lai īstenotu kuģu karoga valsts uzraudzību, Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka kārtību attiecībā uz: 1) kuģu pārbaudēm un to termiņiem; 2) izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai sertifikātu anulēšanu; 3) ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu; 4) kuģu klases pārbaudēm. 14 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2008.) 13.pants. Kuģu apskates un sertifikāti (1) Kuģiem, kuriem to tilpības, garuma, tipa, uzbūvēšanas gada un kuģošanas rajona dēļ ir nepieciešami starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktie kuģu sertifikāti, tos izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) un atzītā aizsardzības organizācija. (2) Kuģiem, kuri neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām, tiek izdots nacionālais kuģa sertifikāts. (3) (Izslēgta ar 30.10.2003. likumu.) (4) Latvijas Jūras administrācija var veikt ārvalstu kuģu apskates un izdot tiem attiecīgajā starptautiskajā līgumā paredzētos kuģu sertifikātus, ja to lūdz attiecīgā kuģa īpašnieks un apstiprina kompetenta attiecīgās karoga valsts jūrlietu pārvaldes institūcija. Katrā šādā sertifikātā jāieraksta, ka tas izsniegts pēc tās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kurā kuģis reģistrēts. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.) 14.pants. Pienākums uzturēt kuģi atbilstoši drošības prasībām (1) Kuģa īpašnieka un kapteiņa pienākums ir uzturēt kuģa korpusu, mehānismus, iekārtas un aprīkojumu, kā arī nodrošināt, lai kravas iekraušana, izvietošana, nostiprināšana uz kuģa un balasta operācijas tiktu veiktas, ievērojot drošības normas atbilstoši šā likuma 11., 12. un 13.panta prasībām. (2) Par jebkurām kuģa korpusā, mehānismos, iekārtās un aprīkojumā veiktajām pārmaiņām, kas neatbilst kuģim izdotajos sertifikātos norādītajam, kā arī par bojājumiem, kuri radušies kuģa avārijas gadījumā un kuru dēļ nav nodrošināta kuģa jūrasspēja, Latvijas kuģa īpašnieks ziņo Latvijas Jūras administrācijai. (3) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. Sk. Pārejas noteikumu 43. punktu) 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020.) 15.pants. Ostas valsts kontrole (1) Ostas valsts kontrole šā likuma izpratnē ir ārvalstu kuģu kontrole Latvijas ostās. (2) Ostas valsts kontroles mērķis ir nepieļaut starptautiskajiem standartiem neatbilstošu ārvalstu kuģu izmantošanu kuģošanā. (3) Ostas valsts kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets, ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un citu starptautisko organizāciju normatīvo aktu prasības. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 16.pants. Kuģa aprīkojums (1) Uz Latvijas kuģiem drīkst izmantot tikai tādu aprīkojumu, kas ir sertificēts un atbilst kuģošanas drošības, cilvēku dzīvības un veselības, kā arī vides aizsardzības prasībām. (2) Kuģa drošības aprīkojuma pārbaudes veikšanai Latvijas Jūras administrācija izsniedz atbilstības apliecību (sertifikātu) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.) 17.pants. Kuģu un ostu kontroles inspektori (1) Kuģu karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli veic Latvijas Jūras administrācijas inspektori. (11) Lai veiktu kuģa karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli, Latvijas Jūras administrācijas inspektoriem, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības ierasties Latvijas ostas teritorijā un pie ostas teritorijā esošajiem komersantiem. (2) Veicot kuģu karoga valsts uzraudzības un ostas valsts kontroles pienākumus, kuģu kontroles inspektoriem ir tiesības aizturēt kuģi ostā vai apturēt tā operācijas ostā, ja konstatēta kuģa neatbilstība šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. (3) Kuģu kontroles inspektors atceļ lēmumu par kuģa aizturēšanu vai tā operāciju apturēšanu ostā tikai pēc to trūkumu novēršanas, kuri bija par pamatu kuģa aizturēšanai vai tā operāciju apturēšanai. (4) Kuģu un ostu kontroles inspektoru funkcijas un tiesības nosaka Ministru kabinets. (5) Visos gadījumos, kad saistībā ar kuģu karoga valsts uzraudzību vai ostas valsts kontroli tiek minēta kuģa aizturēšanas vai aizkavēšanas nepamatotība, pierādīšanas pienākums ir kuģa īpašniekam, berbouta fraktētājam vai operatoram. 19 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 15.06.2006. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 18.pants. Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) un atzītās aizsardzības organizācijas (1) Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) ir komercsabiedrības, kas veic kuģu tehnisko uzraudzību atbilstoši ar Latvijas Jūras administrāciju noslēgtajam pilnvarojuma līgumam. Latvijas Jūras administrācija pilnvarojuma līgumus slēdz tikai ar Eiropas Savienībā atzītajām klasifikācijas sabiedrībām atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību. Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) sarakstu publicē Latvijas Jūras administrācijas tīmekļa vietnē (www.lja.lv). (2) Ostu pārvaldes nodrošina klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju), kā arī atzīto aizsardzības organizāciju pārstāvju brīvu piekļūšanu inspicējamajiem kuģiem. (3) Atzītā aizsardzības organizācija ir definēta SOLAS konvencijas XI-2 nodaļā. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka: 1) aizsardzības organizāciju atzīšanas, sertificēšanas un darbības uzraudzības prasības un kārtību; 2) prasības atzītās aizsardzības organizācijas atbilstības sertifikāta saņemšanai, kā arī tā izsniegšanas un anulēšanas kārtību. (4) Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 16.06.2011. un 30.04.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2015.) 18.1 pants. Klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) finansiālās atbildības ierobežošana Klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) var ierobežot maksimālo summu, ko tās izmaksā Latvijas Jūras administrācijai saskaņā ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas lēmumu, bet šī summa nedrīkst būt mazāka par: 1) 4 miljoniem eiro prasībās, kas saistītas ar cilvēku traumām vai nāvi; 2) 2 miljoniem eiro prasībās, kas saistītas ar īpašuma zaudējumu vai tam nodarītajiem bojājumiem. 21 (15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2006.) 19.pants. ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošana (1) Uz Latvijas kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijas IX nodaļa un XI-2 nodaļa, ir jāievēro šajās nodaļās minēto kodeksu prasības. (2) ISM kodeksā noteikto atbilstības dokumentu kuģošanas sabiedrībām, kas pārvalda Latvijas kuģi, un drošības vadības sertifikātu Latvijas kuģim izdod Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarota klasifikācijas sabiedrība (atzītā organizācija) pēc attiecīgās kuģošanas sabiedrības un kuģa audita veikšanas. (3) Latvijas Jūras administrācija veic vispārēju ISM kodeksa un ISPS kodeksa prasību ievērošanas uzraudzību. (4) Latvijas Jūras administrācija sadarbībā ar Valsts drošības dienestu, Valsts robežsardzi, Krasta apsardzi un citām Latvijas Republikas institūcijām atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem veic pasākumus, lai nodrošinātu ISPS kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktās kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildi. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Krasta apsardze nodrošina lēmuma par kuģa izraidīšanu no ostas izpildi. (5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka: 1) starptautiskajās tiesību normās noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildes kārtību un uzraudzību; 2) Latvijas Jūras administrācijas kuģu un ostu aizsardzības inspektoru tiesības un pienākumus; 3) prasības starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta, starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma saņemšanai, kā arī šo sertifikātu un apstiprinājuma izsniegšanas un anulēšanas kārtību; 4) prasības ostas vai ostas iekārtas personāla apmācības programmu apstiprināšanai un to apstiprināšanas kārtību; 5) pamatprasības kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības apmācībai, vingrinājumiem un mācībām; 6) prasības kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības prasību izpildē iesaistīto institūciju sadarbībai un informācijas apmaiņai, kā arī sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību. (6) Informācija, kas saistīta ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, ir ierobežotas pieejamības informācija. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 16.06.2011., 30.04.2015., 16.06.2016., 20.10.2022. un 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) 20.pants. Radiosakari Visus Latvijas kuģus aprīko ar normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām atbilstošām radioierīcēm, to skaitā ar ierīcēm radiosakaru nodrošināšanai kuģa avārijas un glābšanas gadījumos. 23 21.pants. Kuģa žurnāli (1) Uz komercdarbībā iesaistītiem Latvijas karoga kuģiem, izņemot zvejas laivas, kuģus bez apkalpes un stāvkuģus, ir šādi kuģa žurnāli: 1) (izslēgts ar 30.04.2025. likumu); 2) Kuģa žurnāls un Kuģa mašīnžurnāls. Uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, šo žurnālu vietā var izmantot Apvienoto kuģa žurnālu; 3) citi kuģa žurnāli (piemēram, GMDSS radio žurnāls, Naftas operāciju žurnāls, Atkritumu reģistrācijas žurnāls, Kravas operāciju žurnāls, ja kuģis pārvadā kaitīgo šķidro vielu lejamkravas). (2) Šā panta pirmajā daļā minētos kuģa žurnālus iegādājas Latvijas Jūras administrācijā. (3) Latvijas Jūras administrācija reģistrē šā panta pirmās daļas 2.punktā minētos kuģa žurnālus. (4) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto kuģa žurnālu vietā atļauts lietot kuģa žurnālus, kas nav iegādāti Latvijas Jūras administrācijā, ja tie atbilst starptautisko tiesību aktu prasībām. (5) Ierakstus kuģa žurnālos izdara sistemātiski un iespējami drīzāk pēc veiktās darbības vai notikuma, atspoguļojot veikto darbību vai notikumu norisi un precīzi formulējot faktus. (6) Aizpildītus kuģa žurnālus glabā uz kuģa divus gadus, ja starptautiskajos tiesību aktos nav noteikts citādi. Pēc tam kuģa žurnālus nodod glabāšanā kuģa īpašniekam vai kuģa menedžmenta kompānijai, kura tos glabā vēl vismaz četrus gadus. (7) Kuģa žurnālu lietošana, kas neatbilst šā panta prasībām, ir aizliegta. 24 (30.04.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.) 22.pants. Rīcības plāni avārijas gadījumam un trauksmju saraksts (1) Uz Latvijas kuģiem ir jābūt trauksmju sarakstam, kurā ir šādi ieraksti: "Kuģa kopējā trauksme!", "Cīņa ar uguni!", "Cilvēks aiz borta!", "Atstāt kuģi!", kā arī katra apkalpes locekļa pienākumu aprakstam trauksmes gadījumiem, rīcības plāniem avārijas gadījumam un avārijas situācijas vadības dokumentiem atbilstoši SOLAS konvencijas un MARPOL konvencijas prasībām. (2) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt prasības attiecībā uz rīcības plāniem avārijas gadījumam un trauksmju sarakstu. 25 II nodaļa Kuģa apkalpe un jūrnieku darba aizsardzība 23.pants. Kuģa apkalpe un kuģa kapteinis (1) Kuģa kapteinis ir kuģa īpašnieka pilnvarota persona, kas atbild par kuģa vispārējo vadību, kā arī kuģošanas drošību un aizsardzību. Kapteiņa rīkojumi atbilstoši viņa pilnvarām ir obligāti visām personām, kas atrodas uz kuģa. (2) Kuģa apkalpes sastāvā ir virsnieki, ierindas jūrnieki un praktikanti. (3) Praktikants ir persona, kas saskaņā ar jūrnieku profesionālās izglītības programmu atrodas mācību praksē uz kuģa. (4) Kuģa apkalpes sastāvā nevar būt persona, kura ir sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu. (5) Uz kuģa nedrīkst strādāt persona, kura nav apmācīta un kurai nav attiecīgo darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās kvalifikācijas apliecinoša dokumenta atbilstoši normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām. Kvalifikāciju apliecinoša dokumenta oriģinālam jābūt pieejamam uz kuģa, uz kura persona strādā. (6) Kvalifikāciju apliecinošu dokumentu tā īpašniekam ir aizliegts nodot citai personai, izņemot kuģa kapteini un normatīvajos aktos paredzētos gadījumus. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004., 22.10.2009. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2013.) 24.pants. Kuģa apkalpes komplektēšana (1) Latvijas kuģi nokomplektē ar piemērotu kuģa apkalpi, kas garantē drošību un aizsardzību jūrā un ostā, ņemot vērā SOLAS konvencijas, STCW konvencijas, STCW-F konvencijas un Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju prasības. (2) Komplektējot kuģa apkalpi, ievēro prasības, kas nav zemākas par prasībām, kuras noteiktas apliecībā par kuģa apkalpes minimālo sastāvu. Šo apliecību Latvijas kuģiem izdod Latvijas Jūras administrācija. (3) Par apkalpes komplektēšanu atbild kuģa īpašnieks. Kuģa apkalpi komplektē ar kuģa kapteiņa piekrišanu. (4) Jūrniekiem un citām personām, kuras veic noteiktus uzdevumus saistībā ar Latvijas kuģu ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, ir jābūt normatīvajiem aktiem un STCW konvencijai, kā arī STCW-F konvencijai atbilstošiem profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem. (5) Ar darbiekārtošanas pakalpojumiem kuģa apkalpes komplektēšanā atļauts nodarboties komersantiem, kuri saņēmuši Latvijas Jūras administrācijas speciālo atļauju (licenci). Šī prasība neattiecas uz Kuģu reģistrā iekļauto kuģu īpašniekiem, kuri iekārto personas darbā uz savā īpašumā esošajiem SOLAS konvencijai nepakļautajiem kuģiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek šādu komersantu licencēšana un viņiem izsniegtās speciālās atļaujas (licences) noteikumu izpildes uzraudzība. (51) (Izslēgta ar 17.06.2010. likumu) (6) Ministru kabinets nosaka to komersantu tiesības, pienākumus un atbildību, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā. (7) Par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu kuģa apkalpes komplektēšanā no jūrnieka netiek pieprasīta un saņemta atlīdzība. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.05.2007., 22.10.2009., 17.06.2010., 16.06.2011. un 30.04.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2015.) 25.pants. Kuģa sardzes dienests un kuģa ekspluatācija (1) Lai garantētu cilvēku, kuģu, kravas, kuģošanas un vides drošību, kapteinis uz Latvijas kuģiem organizē šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām atbilstošu sardzes dienestu un kuģa ekspluatāciju. (2) Latvijas kuģu īpašnieku pienākums ir nodrošināt uz saviem kuģiem drošu navigācijas un mašīntelpas sardzi un kuģa ekspluatāciju, izdodot atbilstošas instrukcijas katram sava kuģa kapteinim, navigācijas sardzes virsniekiem, vecākajam mehāniķim, mašīnas sardzes virsniekiem un ierindas jūrniekiem. Šīs instrukcijas paredz pasākumus, kas nepieciešami kuģa drošai ekspluatācijai, vides aizsardzībai no piesārņojuma, jūrnieku kvalifikācijas un veselības stāvokļa atbilstībai drošas sardzes nosacījumiem. 28 26.pants. Jūrnieku un kuģošanas līdzekļu vadītāju sagatavošana (1) Satiksmes ministrija izsniedz atbilstības sertifikātu jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmām, kuru atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās sagatavošanas īstenošanu uzrauga Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek atbilstības sertifikātu izsniegšana un anulēšana un jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu uzraudzība, kā arī jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu īstenošanas nosacījumus. (2) Jūrnieku sertificēšanu veic Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un kritērijiem. (3) Satiksmes ministrs ir tiesīgs noteikt STCW un citu Latvijai saistošu starptautisko normatīvo aktu piemērošanas procedūras un kārtību. (4) Atpūtas kuģu vadītāju apmācības, sertificēšanas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. (5) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu) (6) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu) (7) (Izslēgta ar 16.06.2011. likumu) 29 (28.10.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005., 10.05.2007., 19.06.2008., 17.06.2010., 16.06.2011. un 30.04.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2015. Grozījums pirmajā daļā stājas spēkā 31.12.2015. Sk. pārejas noteikumu 33.punktu) 27.pants. Jūrnieka grāmatiņa (1) Jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka identifikācijas un ceļošanas dokuments atbilstoši prasībām, kas noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas 1958.gada Konvencijā par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām. (2) Jūrnieka grāmatiņu izsniedz Jūrnieku reģistra sertificēšanas datu bāzē reģistrētiem jūrniekiem, kuri norīkoti darbā uz starptautiskajā kuģošanā nodarbinātiem kuģiem un kuriem ir Latvijas kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments, ārvalstniekiem — ārvalsts kompetento iestāžu izsniegts personu apliecinošs dokuments un Latvijas kompetento iestāžu izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Jūrnieka grāmatiņu izsniedz arī personām, kas mācās Latvijas jūrnieku izglītības iestādēs un atrodas mācību praksē uz kuģiem. (3) (Izslēgta ar 10.11.2005. likumu.) (4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku grāmatiņā iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku grāmatiņu noformēšanu, izsniegšanu, apmaiņu, aizturēšanu, anulēšanu, atzīšanu par nederīgām un uzskaiti. (5) Ziņas par nederīgām jūrnieka grāmatiņām un to veidlapām iekļauj nederīgo dokumentu reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 10.11.2005. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 28.pants. Darba aizsardzības prasību nodrošināšana uz kuģiem (1) Uz Latvijas kuģiem ievēro darba aizsardzības prasības, kuģa darbības specifiku un labu kuģošanas praksi. (2) Par darba aizsardzības un drošības prasību ievērošanu uz kuģa atbild kuģa kapteinis. Par atsevišķu kuģa operāciju drošību atbild kuģa kapteiņa norīkots kuģa apkalpes loceklis. (3) Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa kapteini ar darba drošības instrukcijām, kuras izstrādātas, ievērojot Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju, Darba aizsardzības likuma un citu normatīvo aktu prasības. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 29.pants. Jūrnieku veselības atbilstība darbam uz kuģa (1) Jūrniekam, kurš gatavojas iegūt profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu vai kurš ir nodarbināts vai vēlas sākt darbu uz kuģa, ir jābūt derīgam ārsta izsniegtam atzinumam par veselības atbilstību darbam uz kuģa. (11) Personai pirms ieskaitīšanas vai imatrikulācijas profesionālās izglītības programmā, pēc kuras apgūšanas var saņemt jūrnieka kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (turpmāk — jūrnieka kvalifikācijas pretendents), jābūt derīgam jūrnieku ārsta izsniegtam atzinumam par personas veselības stāvokļa atbilstību darbam uz kuģa izraudzītajā specialitātē. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicamas veselības pārbaudes jūrniekiem un jūrnieka kvalifikācijas pretendentiem, kā arī kārtību, kādā izsniedzams ārsta atzinums par jūrnieka veselības atbilstību darbam uz kuģa. (3) Kritērijus, pēc kādiem jūrnieku veselības pārbaudē konstatējama jūrnieku un jūrnieka kvalifikācijas pretendentu veselības atbilstība darbam uz kuģa, nosaka Ministru kabinets. (31) Izdevumus par atzīta jūrnieku ārsta veiktu veselības pārbaudi jūrniekam, kurš ir nodarbināts uz Latvijas kuģa, sedz attiecīgā kuģa īpašnieks. (4) Ministru kabinets nosaka jūrnieku ārstu atzīšanas kritērijus un kārtību, jūrnieku ārstu atzīšanas anulēšanas kārtību, kā arī jūrnieku ārstu pienākumus. Lēmumā par jūrnieku ārsta atzīšanas anulēšanu Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistram ir tiesības noteikt liegumu uz laiku līdz trim gadiem ārstam atkārtoti pretendēt uz jūrnieku ārsta atzīšanu. 32 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004., 16.06.2011., 30.04.2015. un 16.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2016. 1.1 daļa, grozījumi otrajā un trešajā daļā, kā arī ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu) 30.pants. Kuģa apkalpes darba un atpūtas telpas (1) Kuģu īpašnieki nodrošina Latvijas kuģu apkalpju darba un atpūtas telpu atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju un citu starptautisko normatīvo aktu prasībām attiecībā uz: 1) katram cilvēkam paredzēto minimālo platību jūrnieku guļamtelpās un maksimālo cilvēku skaitu tajās; 2) jūrnieku guļamtelpu, ēdamtelpu, sanitāro mezglu un virtuves aprīkojumu; 3) kuģa apkalpes aizsardzību pret traumām, mitrumu, karstumu, aukstumu un troksni; 4) kuģa apgādi ar ūdeni un apkures, apgaismojuma, ventilācijas un labierīcību aprīkojumu. (2) Kuģa virsnieks, kuru kuģa kapteinis šim nolūkam pilnvarojis, regulāri pārbauda kuģa apkalpes telpas un rezultātus ieraksta kuģa žurnālā. (3) Ministru kabinets nosaka piemērojamās MLC konvencijas prasības attiecībā uz dzīvojamām telpām un atpūtai paredzēto aprīkojumu uz kuģa un šo prasību ievērošanas nosacījumus. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2013.) 31.pants. Alkohola lietošanas ierobežojums, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas aizliegums (1) Jūrniekiem, atrodoties uz kuģa, alkohola koncentrācija asinīs (BAC) nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles. (2) Jūrnieki atturas no alkohola lietošanas ne mazāk kā četras stundas pirms sardzes vai citu darba pienākumu izpildes uzsākšanas un nedrīkst to lietot sardzes vai citu darba pienākumu veikšanas laikā. (3) Jūrnieki uz kuģiem nedrīkst atrasties narkotisko un psihotropo vielu iespaidā. (4) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas kuģu īpašniekiem noteikt uz saviem kuģiem stingrākas prasības jūrniekiem attiecībā uz pieļaujamajām alkohola lietošanas normām. (5) Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījumu izmeklēšanas inspektors pieaicina policiju vai Krasta apsardzes dienestu (jūrā), vai Valsts robežsardzi (jūrā un ostā), lai tā jūras negadījumā vai incidentā iesaistītajām personām veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai nosūta šīs personas analīzes veikšanai, ja ir pamats aizdomām, ka tās lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas. (6) Ostas kapteinis ir tiesīgs pieaicināt policiju vai Valsts robežsardzi, lai tā personām veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai nosūta šīs personas analīzes veikšanai, ja ir pamats aizdomām, ka tās lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 10.11.2005., 13.06.2013., 16.06.2016. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. Grozījumi otrajā daļā par vārda "dienesta" aizstāšanu ar vārdu "darba" stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu) 32.pants. Veselības aizsardzības prasības uz kuģa (1) Ministru kabinets nosaka minimālās darba drošības un veselības aizsardzības prasības medicīniskās palīdzības sniegšanai uz kuģa. (2) Uz katra Latvijas kuģa ir jābūt īpaši apmācītam virsniekam, kas ir pastāvīgi atbildīgs par pirmās palīdzības sniegšanu un zāļu lietošanu. 35 III nodaļa Kuģošanas drošība un aizsardzība ostās(Nodaļas nosaukums 28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.) 33.pants. Ostas kapteinis (1) Ostas kapteinis ir ostas pārvaldes amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijas un Helsinku komisijas rekomendāciju prasībām organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un terminālos. Noteikumus par ostas kapteini var izdot Ministru kabinets. (2) Ostas pārvalde var izveidot šādus kuģošanas drošībai nepieciešamos dienestus, kurus vada ostas kapteinis: kuģu satiksmes dienestu, loču dienestu un citus ostas dienestus. (3) Ja šā panta otrajā daļā minētie dienesti netiek izveidoti, ostas kapteiņa pienākumus var pildīt ostas pārvaldnieks vai cita ostas pārvaldnieka norīkota atbilstoši sertificēta persona. (4) Ostas kapteinis vada ledlauža darbu ostas pievedceļos ledus navigācijas periodā. (5) Ostas kapteinis vada ostā notikušo avāriju seku likvidācijas darbus un cilvēku glābšanas darbus, ja to nosaka operatīvās rīcības plāni. (6) Ja ostā vai pieejā ostai noticis jūras negadījums, ostas kapteinis par to ziņo Krasta apsardzei, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam un Latvijas Jūras administrācijai, bet piesārņojuma gadījumā — arī Valsts vides dienestam un nekavējoties uzsāk negadījuma izmeklēšanai nepieciešamo liecību un dokumentu vākšanu. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 28.10.2004., 10.11.2005., 10.05.2007. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 34.pants. Loči un kuģu satiksmes vadības (VTS) operatori (1) Locis ir attiecīgās ostas pārvaldes darbinieks, kas saņēmis attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Locis veic kuģa kapteiņa padomdevēja funkcijas kuģa manevros, kuģim ienākot ostā, izejot no tās vai pārvietojoties tajā. Par drošu kuģa navigāciju loča darbības laikā uz kuģa atbild kuģa kapteinis. (2) Loči var sniegt loču pakalpojumus arī ūdeņos ārpus ostas. (3) Ministru kabinets, ņemot vērā starptautisko normatīvo aktu prasības, nosaka loču darbības rajonus, kārtību, kādā uz kuģiem izmantojami loči, kā arī loču apmācības, sertifikācijas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību. (4) Kuģa kapteinis, kuram ir izņēmuma sertifikāts, atbrīvojams no pienākuma loču darbības rajonā izmantot loci, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (5) Ministru kabinets nosaka kuģu satiksmes vadības (VTS) operatoru apmācības, sertificēšanas un kvalifikācijas pārbaužu kārtību. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. un 10.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.) 35. pants. Uz pasažieru kuģa esošo personu reģistrācija (1) Kuģošanas kompānija nodrošina uz pasažieru kuģa esošo personu reģistrāciju, ja pasažieru kuģis: 1) iziet no Latvijas ostas; 2) kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, iziet no ostas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, un tā reisa nākamā osta ir Latvijā; 3) kas kuģo ar Latvijas karogu, iziet no ostas, kura atrodas ārpus Eiropas Savienības, un tā reisa nākamā osta ir Eiropas Savienībā. (2) Uz pasažieru kuģa esošo personu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 13.06.2013. un 30.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 29.05.2025.) 36.pants. Ziņojums par bīstamu un piesārņojošu kravu 39 (Izslēgts ar 29.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2012.) 37.pants. Kuģu kravas operācijas (1) Kravas iekraušanas un izkraušanas operācijas ostās veic saskaņā ar kuģa kravas plānu, kuru saskaņo ar stividorkompāniju un par kuru ir atbildīgs kuģa kapteinis. Kuģa kravas plāns nodrošina drošu kuģa stāvēšanu ostā un kuģa drošību jūrā. (2) Kravas operācijas uz kuģa veic un kravu uz tā izvieto un nostiprina, ievērojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas prasības attiecībā uz konkrēto kravas veidu (kokmateriāli, kravas, ko pārvadā uz klāja, graudu kravas, beramkravas ar lielu blīvumu un citas kravas, kuru pārvadāšanu regulē īpaši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas kodeksi). (3) Persona, kurai ostā radušās aizdomas par šā panta otrajā daļā noteikto prasību neievērošanu, par to ziņo ostas kapteinim. Ja nepieciešams, ostas kapteinis šīs ziņas nodod Latvijas Jūras administrācijai. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.) 37.1 pants. SOLAS konvencijas prasību par konteineru verificētās bruto masas noteikšanu ievērošana (1) Kravas nosūtītājs ir atbildīgs par to, ka kravas transporta dokumentu, kurā norādīta konteinera verificētā bruto masa, atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām ir parakstījusi kravas nosūtītāja pilnvarota persona, kā arī par to, ka šāds kravas transporta dokuments laikus pirms kuģa iekraušanas plāna sagatavošanas tiek iesniegts kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim un termināļa pārstāvim. (2) Ja kravas transporta dokumentā nav norādīta konteinera verificētā bruto masa un kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis un termināļa pārstāvis laikus pirms kuģa iekraušanas nav ieguvuši informāciju par konteinera verificēto bruto masu, šādu konteineru nedrīkst uzkraut uz kuģa. (3) Ministru kabinets nosaka konteineru verificētās bruto masas noteikšanas, paziņošanas un kontroles kārtību. (4) Šis pants neattiecas uz konteineriem, kas tiek pārvadāti uz šasijas vai piekabes ar ro-ro kuģiem īsos starptautiskos reisos (starptautisks reiss, kura laikā kuģis nav tālāk par 200 jūras jūdzēm no ostas vai vietas, kur pasažieri un apkalpe var tikt nogādāti drošībā, un attālums starp pēdējo ostu valstī, kurā reiss sākās, un galamērķa ostu, kā arī atpakaļceļš nepārsniedz 600 jūras jūdzes …