Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā"

Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 780 Rīgā 2025. gada 27. novembrī (prot. Nr. 49 42. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) piedāvāto akadēmiskās karjeras ietvaru (turpmāk – akadēmiskās karjeras ietvars) un sākt tā ieviešanu 2025. gadā. 2 2. Nodrošināt akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 3 3. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanā. 4 4. Izglītības un zinātnes ministrijai: 4.1. izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.1.1. līdz 2025. gada 31. decembrim – likumprojektu  par grozījumiem Augstskolu likumā, likumprojektu par grozījumiem Zinātniskās darbības likumā un likumprojektu par grozījumiem Profesionālās izglītības likumā; 4.1.2. līdz 2026. gada 31. decembrim – tiesību aktu projektus par grozījumiem: 4.1.2.1. Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 129 "Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta un amatā esoša profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtība"; 4.1.2.2. Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību"; 4.1.2.3. Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumos Nr. 505 "Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi"; 4.1.2.4. Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 381 "Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas noteikumi"; 4.1.2.5. Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 692 "Valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanas kārtība"; 4.1.2.6. Ministru kabineta 2008. gada 21. jūlija noteikumos Nr. 568 "Noteikumi par kārtību, kādā zinātniska institūcija noslēdz un izbeidz darba līgumu ar ārvalsts pētnieku"; 4.2. sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram līdz 2026. gada 31. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību aktu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām". 5 Ministru prezidente E. Siliņa Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens (Ministru kabineta 2025. gada 27. novembra rīkojums Nr. 780) KONCEPTUĀLAIS ZIŅOJUMS "PAR JAUNA AKADĒMISKĀS KARJERAS IETVARA IEVIEŠANU LATVIJĀ" 2025SATURA RĀDĪTĀJSTERMINIKOPSAVILKUMSIEVADS1. SITUĀCIJAS APRAKSTS1.1. DARBA PIENĀKUMI, DARBA LAIKS UN DARBA LĪGUMI1.2. DZIMUMU ĪPATSVARS1.3. IZAICINĀJUMI UN RISINĀJUMI AKADĒMISKĀS KARJERAS SISTĒMAS PĀRVEIDĒ2. RISINĀJUMS2.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KARJERAS ATTĪSTĪBAS POSMI UN AMATI2.2. TENŪRAS SISTĒMA2.3. DARBA LĪGUMI2.4. KVALIFIKĀCIJA2.5. DARBA SNIEGUMA NOVĒRTĒŠANA2.5.1. PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE2.6. AKADĒMISKĀ AMATA PRETENDENTA KOMPETENCES ATZĪŠANA2.7. ATLASE, DARBĀ PIEŅEMŠANA UN PAAUGSTINĀŠANA AMATĀ2.8. TENŪRKOMISIJA2.9. DARBA LAIKS2.10. AKADĒMISKĀ DARBA JOMAS UN PIENĀKUMI2.11. AKADĒMISKAIS ATVAĻINĀJUMS2.12. AKADĒMISKĀS KARJERAS PĀRTRAUKUMS2.13. PENSIONĒŠANĀS2.14. EMERITUS STATUSS3. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU3.1. RISKI, JA SITUĀCIJA NEMAINĀS3.2. NEPIECIEŠAMĀS IZMAIŅAS NORMATĪVAJĀ REGULĒJUMĀ3.3. PĀREJAS MEHĀNISMI UZ JAUNO AKADĒMISKĀS KARJERAS IETVARU4. IETEKME UZ VALSTS BUDŽETU5. TURPMĀKĀS RĪCĪBAS INDIKATĪVAIS PLĀNSTERMINI1akadēmiskā darba2 jomas – zinātniskā darbība, tostarp zinātnisko pētījumu veikšana un radoša darbība, kas ietver inovācijas, mākslinieciskās jaunrades darba veikšana, studējošo izglītošana un sabiedrības izglītošana (mūžizglītība), organizatoriskais darbs, piemēram, līdzdalības vai vadības pieredze redkolēģijās, ekspertu grupās, padomēs, projektu izvērtēšanā u. tml., trešā misija, piemēram, studiju programmu izstrāde sadarbībā ar zinātniskajiem institūtiem, kultūras un tautsaimniecības nozaru pārstāvjiemakadēmiskā karjera – akadēmisko amatu struktūra, kā arī principi, nosacījumi un prakse, kas attiecas uz akadēmiskajos amatos nodarbināto atlasi, pieņemšanu darbā vai ievēlēšanu amatā, darba snieguma regulāru novērtēšanu, akadēmiskā personāla karjeras attīstības jeb individuālās akadēmiskās karjeras posmiem, tostarp paaugstināšanu amatā vai prognozējamu virzību no zemāka uz augstāku akadēmisko amatu noteiktu kritēriju izpildes rezultātā (tenūras sistēma), darba laiku, akadēmiskā darba jomām un darba pienākumiem, kas no tām izriet, darba samaksu, nodarbinātības akadēmiskajā amatā izbeigšanuakadēmiskā personāla karjeras attīstība jeb individuālā akadēmiskā karjera – pieredze, kas rodas akadēmiskajā amatā nodarbinātajam, virzoties no zemāka uz augstāku akadēmisko amatu pa individuālās akadēmiskās karjeras posmiem noteiktu kritēriju izpildes rezultātā, piemēram tenūras sistēmā docenta amats ir pirmā pakāpe virzībā uz profesora amatujaunais akadēmiskās karjeras ietvars (turpmāk – jaunais ietvars) – akadēmisko amatu struktūras, kā arī principu, nosacījumu un prakses, kas attiecas uz akadēmiskajos amatos nodarbināto atlasi, pieņemšanu darbā, darba snieguma rezultātu regulāru novērtēšanu, akadēmiskā personāla karjeras attīstības jeb individuālās akadēmiskās karjeras posmiem, tostarp paaugstināšanu amatā vai prognozējamu virzību no zemāka uz augstāku akadēmisko amatu noteiktu kritēriju izpildes rezultātā (tenūras sistēma), darba laiku, akadēmiskā darba jomām un darba pienākumiem, kas no tām izriet, nodarbinātības akadēmiskajā amatā izbeigšanu, realizēšanās robežasakadēmiskais personāls – darbinieki, kuri augstākās izglītības institūcijās vai zinātniskajās institūcijās ievēlētas vai pieņemtas darbā akadēmiskajos amatosakadēmiskais personāls atbilstoši 2025. gadā spēkā esošajam normatīvajam regulējumam – darbinieki, kuri ievēlēti akadēmiskajos amatos – profesori, asociētie profesori, vadošie pētnieki, docenti, pētnieki, lektori, asistenti un zinātniskie asistenti – atbilstoši Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam un Zinātniskās darbības likumamakadēmiskais personāls jaunajā akadēmiskās karjeras ietvarā – darbinieki, kuri ievēlēti vai pieņemti darbā akadēmiskajos amatos atbilstoši kādam no četriem akadēmiskās karjeras posmiem.jaunā akadēmiskās karjeras ietvara akadēmisko personālu veido četras kategorijas:1) pamata akadēmiskais personāls, kas ievēlēts vai pieņemts darbā pamata akadēmiskajos amatos: profesors, asociētais profesors vadošais pētnieks, docents, pētnieks, lektors, zinātniskais asistents, asistents studiju darbā32) akadēmisko amatu pienākumu izpildītāji, kas pieņemti darbā kā vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji3) viesakadēmiskais personāls, kas pieņemts darbā viesakadēmiskā personāla amatos: viesprofesors, asociētais viesprofesors, vadošais viespētnieks, viesdocents, viespētnieks, vieslektors, viesasistents studējošo izglītošanā4) uz praksi orientētais akadēmiskais personāls, kas pieņemts darbā uz praksi orientētā akadēmiskā personāla amatos (attiecīgo amatu nosaukumi ir institūciju atbildība)akadēmiskās tenūras sistēma4 (turpmāk – tenūras sistēma) – prognozējamas akadēmiskās karjeras sistēma, kas padara akadēmisko karjeru pievilcīgāku, sekmē konkurenci uz vakantajām pamata akadēmisko amatu vietām un sniedz zinātniskajām institūcijām iespēju piesaistīt labāko akadēmisko personālu. Tās virsmērķis ir celt augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, veicināt izcilību un stiprināt akadēmisko brīvību. Tenūras sistēma parasti aptver individuālās akadēmiskās karjeras otro, trešo un ceturto posmu un paredz akadēmiskā personāla nodarbinātību pamata akadēmiskajos amatos ar tenūrgaitas vai tenūras statusu (turpmāk – tenūrgaitas amati vai tenūramati). Zinātniskās institūcijas izstrādā prasības tenūrgaitas amatu un tenūramatu iegūšanai, paaugstināšanai amatā un darba snieguma novērtēšanai.tenūramats5 – pamata akadēmiskais amats ar tenūras statusu, ko zinātniskā institūcija tenūras sistēmas ietvaros var piemērot individuālās akadēmiskās karjeras trešā un ceturtā posma pamata akadēmiskajiem amatiem. Zinātniskā institūcija ar tenūramatā nodarbināto personu slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku.tenūrgaitas amats6 – pamata akadēmiskais amats ar tenūrgaitas statusu, ko zinātniskā institūcija tenūras sistēmas ietvaros var piemērot individuālās akadēmiskās karjeras otrā posma un atsevišķos gadījumos arī trešā un ceturtā posma pamata akadēmiskajiem amatiem. Zinātniskā institūcija ar tenūrgaitas amatā nodarbināto personu slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku.KOPSAVILKUMSKonceptuālais ziņojums "Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) paredz izpildīt vidējā termiņa plānošanas dokumenta "Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam" 1.1. Rīcības virziena "P&A cilvēkkapitāla attīstība" 1.1.1. uzdevumu par jauna akadēmiskās karjeras ietvara izveidi.Augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, kā arī institūciju konkurētspēju būtiski ietekmē kārtība, kas valstī, kā arī augstskolās, koledžās un zinātniskajos institūtos (turpmāk – institūcijas) nosaka akadēmiskā personāla darba līguma nosacījumus, individuālas akadēmiskās karjeras plānošanas un virzības iespējas no zemāka uz augstāku akadēmisko amatu, darba laiku, akadēmiskā darba jomas un no tām izrietošo darba pienākumu proporcijas, darba samaksu, kā arī augstākajai izglītībai un zinātnei pieejamā valsts budžeta finansējuma apmērs.Šajā ziņojumā paredzētās reformas tiks īstenotas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais jaunais akadēmiskās karjeras ietvars:1) pilnveido pašreizējo akadēmisko amatu struktūru (kas atbilst 2025. gadā spēkā esošajam normatīvajam regulējumam), pamatojoties Eiropas Pētnieka karjeras četru posmu ietvarstruktūrā, kā arī rada iespēju institūcijām ieviest jaunus uz praksi orientētus akadēmiskos amatus augsta līmeņa profesionāļiem no zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm iesaistei akadēmiskajā darbā;2) zinātniskajām institūcijām sniedz iespēju ieviest tenūras sistēmu: pamata akadēmiskos amatus ar tenūras un tenūrgaitas statusu, kā arī tenūras sistēmai specifiskas pamata akadēmiskā personāla nodarbinātības prasības;3) ievieš akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanu, ko veiks institūcija vismaz reizi sešos gados, aptverot visas akadēmiskā personāla akadēmiskā darba jomas;4) pilnveido akadēmiskā personāla atlases un darbā pieņemšanas procedūru, kā arī ievieš iespēju paaugstināt amatā;5) ievērojot Darba likumu, ievieš jaunus akadēmiskā personāla nodarbinātības principus, kas tostarp paredz līdzsvarot augstskolās un koledžās (turpmāk – augstākās izglītības institūcijas) pedagogu akadēmiskā darba jomas, kā arī paredz sekmēt zinātnieku iesaisti studējošo zinātniski pētniecisko darbu izstrādē un vadībā, t. sk. promocijas darbu vadībā;6) piedāvā risinājumus individuālās akadēmiskās karjeras noslēgšanai, sniedzot institūcijām iespēju stratēģiski plānot cilvēkresursus, tostarp jaunākā akadēmiskā personāla indikatīvo individuālās akadēmiskās karjeras virzību uz profesora amatu.Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars cels individuālās akadēmiskās karjeras pievilcību un veicinās labākā akadēmiskā personāla un zinātnieku, t. sk. no Latvijas diasporas un ārvalstu, piesaistīšanu darbam Latvijas institūcijās, kā arī Latvijas akadēmiskā personāla savstarpējo sadarbību un integrāciju starptautiska mēroga zinātnes norisēs.Jaunu uz praksi orientētu akadēmisko amatu izveide sekmēs institūciju sadarbību ar augsta līmeņa profesionāļiem no dažādām zinātnes, kultūras un tautsaimniecības nozarēm, kuriem būs iespēja iesaistīties studiju procesā, zinātniskajā darbībā vai mākslinieciskajā jaunradē un pārnest savu praktisko pieredzi un zināšanas par aktuālo nozarē uz akadēmisko vidi. Akadēmiskā personāla kvalitāte, kā arī institūciju sadarbība ar kultūras un tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem cels ne tikai augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, bet arī veicinās cilvēkkapitāla, valsts, zinātnes, kultūras un tautsaimniecības attīstību.Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanas laika grafiks (sk. 1. attēlu "Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešana") paredz pakāpenisku būtisku pārmaiņu īstenošanu esošajā akadēmiskās karjeras sistēmā (turpmāk – akadēmiskās karjeras sistēmas reforma), tostarp laiku un resursus esošajam akadēmiskajam personālam, lai tas varētu kvalificēties jaunā akadēmiskās karjeras ietvara prasībām, kā arī institūcijām, lai tās spētu ieviest savai stratēģiskai specializācijai un attīstībai piemērotākos risinājumus. 2023. gada beigās, izmantojot papildus piešķirto 3 miljonu euro valsts budžeta finansējumu, zinātnes universitātes uzsāka tenūras sistēmas ieviešanu, proti, profesora amatu ar tenūras statusu izveidi. Minētais papildu valsts budžeta finansējums tiks piešķirts arī turpmāk. Darbu pie izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas paredz jaunā ietvara ieviešanu, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) uzsāks 2025. gada otrajā pusē. Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās Izglītības likumā stāsies spēkā līdz 2026. gada 31. augustam, savukārt grozījumi saistītajos Ministru kabineta noteikumos, kā arī jauni Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā vai tiks noteikti pakāpeniski 2027. gadā. Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu institūcijās plānots uzsākt līdz ar grozījumu Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās Izglītības likumā stāšanos spēkā un pabeigt līdz 2030. gada beigām.Valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu kapacitāti un efektivitāti, ieviešot jauno akadēmiskās karjeras ietvaru, ar IZM īstenotā Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības projekta REFORM/IM2023/007 (23LV24) "Atbalsts jauna akadēmiskās karjeras ietvara institucionālai ieviešanai Latvijā" (Support for Institutionalising the New Academic Careers Framework in Latvia) atbalstu stiprinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Development (OECD)) augstākās izglītības un zinātnes eksperti.Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai tiks izmantots augstākajai izglītībai un zinātnei piešķirtais valsts budžeta finansējums, kā arī Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanās fonds) investīcijas.1. attēls. Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanaIEVADSZinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam 1.1. Rīcības virziena "P&A cilvēkkapitāla attīstība" 1.1.1. uzdevums paredz:Izveidot jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, kas skaidri definē nacionālā mērogā vienotu akadēmisko amatu struktūru un karjeras izvēles ceļus, nodrošina profesionālās izaugsmes iespējas un sekmē kvalitatīvu pedagoģiskā un pētnieciskā darba un mākslinieciskās jaunrades attīstību un zināšanu radīšanas nepārtrauktību ilgtermiņā.7Konceptuālajā ziņojumā ietverti priekšlikumi par jauna, labai starptautiskai praksei atbilstoša akadēmiskās karjeras ietvara8, kas pamatojas Eiropas Pētnieka karjeras četru posmu ietvarstruktūrā (2011)9, ieviešanu visu tipu augstskolās10, koledžās un zinātniskajos institūtos (turpmāk visas kopā – institūcijas). Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara virsmērķis ir celt augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, pilnveidojot akadēmisko amatu struktūru11, kā arī principus, nosacījumus un praksi, kas attiecas uz:1) iespēju zinātniskajām institūcijām ieviest akadēmiskās tenūras sistēmu12;2) akadēmiskā personāla13 atlasi, ievēlēšanu amatā vai pieņemšanu darbā, kā arī paaugstināšanu amatā;3) akadēmiskā personāla darba sniegumu novērtēšanu;4) darba laiku un akadēmiskā darba jomu14 līdzsvarošanu;5) individuālās akadēmiskās karjeras noslēgšanu.Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars cels individuālās akadēmiskās karjeras pievilcību un veicinās labākā akadēmiskā personāla un zinātnieku, t. sk. no Latvijas diasporas un ārvalstu, piesaisti darbam Latvijas institūcijās. Akadēmiskā personāla kompetence ietekmē ne tikai augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, bet arī valsts starptautisko konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi:Izglītības iestādes ir nozīmīgas zināšanu radīšanas vietas, kuru veiktspēju veido tajās strādājošie, it īpaši pedagogi un akadēmiskais personāls. Viņu kompetence un kapacitāte būtiski ietekmē izglītības kvalitāti un attiecīgi arī indivīda, valsts un tautsaimniecības attīstību.15Lai sasniegtu jaunā akadēmiskās karjeras ietvara virsmērķi, konceptuālajā ziņojumā sniegti priekšlikumi par:1) individuālās akadēmiskās karjeras četriem posmiem, kas nosaka akadēmiskā personāla karjeras attīstības prognozējamību;2) akadēmisko amatu struktūras pilnveidi, tostarp pamata akadēmiskajiem amatiem, viesakadēmiskajiem amatiem un uz praksi orientētajiem akadēmiskajiem amatiem augsta līmeņa profesionāļu iesaistei akadēmiskajā darbā;3) iespēju zinātniskajām institūcijām ieviest labai starptautiskai praksei atbilstošu tenūras sistēmu;4) akadēmiskā personāla darba snieguma regulāru novērtēšanu;5) akadēmiskā personāla atlases, ievēlēšanas amatā vai pieņemšanas darbā un paaugstināšanas amatā procedūrām;6) akadēmiskā personāla nodarbinātības principiem, tostarp akadēmiskā darba jomu (studējošo izglītošana un sabiedrības izglītošana (mūžizglītība)), zinātniskā darbība, mākslinieciskā jaunrade) līdzsvarošanu augstākās izglītības institūcijās un zinātnieku iesaistes stiprināšanu studējošo pētnieciskajā darbā zinātniskajās institūcijās;7) cilvēkresursu stratēģisku plānošanu institūcijās, t. sk. par individuālās akadēmiskās karjeras noslēgšanu.Reformas finansiāli ietilpīgo risinājumu ieviešanas termiņi ir tieši atkarīgi no valsts saistību izpildes par augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējuma pakāpenisku palielināšanu atbilstoši apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem. Ja plānotais finansējuma pieaugums nenotiek prognozētajā apmērā, šo risinājumu īstenošanas termiņi tiek Ministru kabinetā pārskatīti un proporcionāli pagarināti, konsultējoties ar nozares partneriem. Šāda pieeja nodrošina, ka atbildība par reformas īstenošanas tempu dalās starp institūcijām un valsti, padarot valsti par tiešu līdzatbildīgo reformas norises gaitā.Konceptuālajā ziņojumā ietverts arī pārskats par jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanas gaitu. Jau 2023. gada beigās, prioritārā pasākuma "Augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana un kvalitatīvu pedagogu sagatavošana" ietvaros, kas tika atbalstīts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, izmantojot papildus piešķirto valsts budžeta finansējumu 3 miljonu euro apmērā,16 zinātnes universitātes uzsāka tenūras sistēmas – būtiskas jaunā akadēmiskās karjeras ietvara komponentes – ieviešanu, proti, profesora amatu ar tenūras statusu izveidi. Minētais papildu valsts budžeta finansējums tiks piešķirts arī turpmāk. Darbu pie izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas paredz jaunā ietvara ieviešanu, IZM uzsāks 2025. gada otrajā pusē. Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās Izglītības likumā stāsies spēkā līdz 2026. gada 31. augustam, savukārt grozījumi saistītajos Ministru kabineta noteikumos, kā arī jauni Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā vai tiks noteikti pakāpeniski 2027. gadā. Jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu institūcijās plānots uzsākt līdz ar grozījumu Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās Izglītības likumā stāšanos spēkā un pabeigt līdz 2030. gada beigām.Konceptuālajā ziņojumā sniegtos priekšlikumus sagatavoja IZM veidota atvērta darba grupa (turpmāk – darba grupa), kurā piedalījās pārstāvji no Biznesa augstskolas "Turība", Elektronikas un datorzinātņu institūta, SIA "Fontes Vadības konsultācijas", Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības, Latvijas Koledžu asociācijas, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Universitātes, Rektoru padomes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Valsts zinātnisko institūtu asociācijas, Ventspils Augstskolas, kā arī neatkarīga personālvadības un darba samaksas konsultante – jomas eksperte.Priekšlikumos ietvertais risinājums ņem vērā jaunā akadēmiskās karjeras ietvara izstrādē iesaistīto Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk – Pasaules Bankas) ekspertu iestrādes, problēmu risinājuma alternatīvas un ieteikumus EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirekcija (Directorate-General for Structural Reform Support) finansētajā projektā "Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai" ("Latvia: Academic Career Model"), Nr. SRSP2020/13 (20LV20))17, kā arī rekomendācijas, kas sniegtas vairākos aktuālos starptautiskos un nacionālajos ziņojumos par augstākās izglītības un zinātnes sistēmu Latvijā.18 Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars pamatojas arī priekšlikumos un risinājumos, kas ietverti aktuālos valsts politikas dokumentos.19 Par konceptuālajā ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem tika diskutēts projekta "Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai" ("Latvia: Academic Career Model") noslēguma konferencē "Virzība uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā: sasniegt izcilību, nodrošinot profesionālo izaugsmi un labu cilvēkresursu pārvaldību", kas notika 2022. gada 5. maijā.20 Pasākumā piedalījās Pasaules Bankas ekspertu komanda, kas īstenoja projektu, Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirekcijas (Directorate-General for Structural Reform Support) eksperti, darba grupas, ministriju, 13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, augstākās izglītības institūciju, zinātnisko institūciju, kā arī ar augstāko izglītību un zinātni saistīto organizāciju pārstāvji. Diskusijas rezultāti tika izmantoti, papildinot un precizējot konceptuālā ziņojuma projektu. Vienlaikus šis konceptuālais ziņojums ietver secīgus papildinājumus un precizējumus, kas pamatojas tā izstrādes gaitā notikušajās regulārajās darba grupas sanāksmēs, kā arī diskusijās, semināros un konsultācijās ar Pasaules Bankas ekspertu komandu un pieredzē, kas gūta projekta "Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai" ("Latvia: Academic Career Model") ietvaros organizētajās virtuālajās ārvalstu vizītēs.1. SITUĀCIJAS APRAKSTSIZM kopš 2014. gada īsteno būtiskas reformas, lai modernizētu augstākās izglītības un zinātnes sistēmu:1) izstrādāts un ieviests trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modelis;212) sekmēta pētniecības attīstība visās zinātnes nozarēs;3) nodrošinot ES fondu investīcijas, veicināta augstskolu sadarbību ar citām izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām resursu un infrastruktūras koplietošanā, kā arī ar tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem zināšanu komercializācijā un pasūtījuma pētījumu īstenošanā.Nozīmīgi soļi sperti, lai uzlabotu augstākās izglītības pārvaldību, nodrošinātu akadēmiskā personāla atjaunotni un celtu augstākās izglītības kvalitāti:1) 2021. gadā tika mainīts augstskolu iekšējās pārvaldības modelis, nosakot četrus augstskolu tipus un valsts dibinātajās augstskolās ieviešot jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi;222) 2024. gadā ar Atveseļošanās fonda atbalstu tika uzsākta augstskolu un zinātnisko institūtu reorganizācija un konsolidācija, uzlabojot studiju un pētniecības kvalitāti, veicinot inovācijas un akadēmiskā personāla attīstību, kā arī optimizējot resursu pārvaldību;233) 2024. gadā sāka darboties jaunais doktorantūras modelis, kura ietvaros doktorantūras studijas tiek organizētas centralizēti – doktorantūras skolās, kas veicina augstskolu sadarbību zinātniskajiem institūtiem, kultūras un tautsaimniecības nozaru institūcijām, nodrošina kvalitatīvāku studiju procesu un garantētus ienākumus doktorantiem, sekmējot pētniecības attīstību un cilvēkkapitāla atjaunotni. jaunā doktorantūras modeļa ieviešana pilnībā tiks pabeigta 2027. gada sākumā;244) 2024. gadā, attīstot trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeli, tika uzsākta pāreja uz augstskolu institucionālu finansēšanu. Institucionālas finansēšanas modelis nodrošinās augstskolām lielāku autonomiju un elastību, piešķirot finansējumu, kas balstīts uz rezultātiem, nevis studiju vietu skaitu;255) 2025. gada sākumā tika uzsākta pāreja uz augstskolu un koledžu ciklisku institucionālu akreditāciju.26Vienlaikus pēdējo gadu laikā aktualizējusies nepieciešamība modernizēt un pilnveidot akadēmiskā personāla piesaistes un atlases procedūru, nodarbinātības nosacījumus, kā arī ieviest regulāru darba snieguma novērtēšanu. Jārisina jautājumi, kas saistīti ar akadēmiskā personāla paaugstināšanu vai pazemināšanu amatā, darba laiku, akadēmiskā darba jomām, no tām izrietošajiem darba pienākumiem un to proporcijām, darba samaksu, dažāda veida mobilitāti un individuālās akadēmiskās karjeras noslēgšanu.Detalizēta situācijas analīze par akadēmisko karjeru Latvijā sniegta Pasaules Bankas izstrādātajā 2018. gada ziņojumā27 un Eiropas Komisijas Politikas atbalsta vienības (Policy Support Facility) sagatavotajā 2020. gada ziņojumā par pētniecības un inovāciju cilvēkkapitāla attīstību Latvijā.28 Akadēmiskā personāla statistisks raksturojums sniegts pamatnostādņu 2. pielikumā, savukārt dati par pētniecībā nodarbinātajiem zinātniskajiem darbiniekiem sniegti Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 3. pielikumā.Konceptuālajā ziņojumā raksturotas tikai būtiskākās Pasaules Bankas izstrādātajā 2018. gada ziņojumā un Eiropas Komisijas Politikas atbalsta vienības sagatavotajā 2020. gada ziņojumā iztirzātās, kā arī projekta "Akadēmiskās karjeras modelis Latvijai" ("Latvia: Academic Career Model") īstenošanas laikā konstatētās problēmas, kas jārisina pakāpeniski līdz 2027. gada beigām, ieviešot turpmākajās konceptuālā ziņojuma nodaļās ietvertos priekšlikumus:1) akadēmiskās karjeras dalījums divās atšķirīgās trajektorijās – uz studējošo izglītošanu orientētā un uz zinātnisko darbību orientētā –, kas balstās atšķirīgā normatīvajā regulējumā29 un nošķirtā augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmā, turklāt abās jomās trūkst nepieciešamā finansējuma;2) nemotivējoši nodarbinātības apstākļi – nepilns darba laiks kā dominējoša prakse;3) nodarbinātība galvenokārt uz noteiktu laiku, kas mazina stabilitāti un ilgtermiņa iesaisti akadēmiskajā darbā;4) ierobežota akadēmiskā personāla mobilitāte augstākās izglītības un zinātnes darba tirgū.1.1. Darba pienākumi, darba laiks un darba līgumiDarba pienākumiAugstskolu akadēmiskā personāla pamata darba pienākumi – zinātnisko pētījumu veikšana, mākslinieciskās jaunrades darba veikšana un studējošo izglītošana30 – valstī tiek finansēts no diviem avotiem – studiju bāzes finansējuma un zinātniskās darbības bāzes finansējuma. Šāds akadēmiskā darba valsts līmeņa finansēšanas modelis augstskolās rada atšķirīgas pieejas, kā tiek risināti ar akadēmiskā personāla darba līgumiem, darba pienākumiem, darba laiku un darba samaksu saistītie jautājumi. Akadēmiskā personāla veiktais organizatoriskais darbs, piemēram, līdzdalības vai vadības pieredze redkolēģijās, ekspertu grupās, padomēs, projektu izvērtēšanā u.tml., netiek apmaksāts vai tiek apmaksāts daļēji. Bet tā dēvētā trešā misija31 akadēmiskā personāla darba laikā visbiežāk netiek ietverta vispār. Akadēmiskā personāla iesaistīšanās trešās misijas aktivitātēs tiek segta, pamatojoties individuālos līgumos ar aktivitāti finansējošo institūciju.Darba laiksAugstskolu akadēmiskajam personālam parasti mēdz būt vairāki darba līgumi ne tikai vienā institūcijā, bet vairākās. Tas saistīts gan ar iepriekš minēto augstskolu akadēmiskā personāla veikto darbu nošķirtību, gan arī ar to, ka valstī noteiktās augstskolu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes ir zemas. Augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla darba samaksu Latvijā reglamentē Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi". Šie noteikumi nosaka zemākās likmes augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla mēneša darba algai atkarībā no ieņemamā akadēmiskā amata.32Viens no būtiskākajiem cēloņiem līdzšinējai augstskolu pedagoģisko un pētniecības akadēmisko amatu nošķirtībai, kā arī akadēmisko slodžu sadrumstalotībai ir ilgstoši nepietiekamais bāzes finansējums augstākajai izglītībai. Šis finansējuma deficīts strukturāli ir noteicis situāciju, kurā akadēmiskajam personālam ir bijis nepieciešams vienlaikus kombinēt vairākus amatus, bieži vien par nepilnu darba laiku, dažādās institūcijās. Tā rezultātā ir ierobežotas arī iespējas plānot konsekventu un prognozējamu akadēmisko karjeru vienā institūcijā.Zinātniskajos institūtos lielāka daļa pētnieku33 ir nodarbināti nepilnu darba laiku. Pētniecības un attīstības finansējums un pieejamo resursu apjoms Latvijā ES valstu mērogā ir kritiski zems (33 % apmērā no ES vidējā līmeņa).34Darba līgumiAkadēmiskās karjeras pievilcības trūkumu ietekmē arī Latvijas akadēmiskajā vidē prevalējošie akadēmiskajos amatos nodarbināto darba līgumi uz noteiktu laiku. Viens no lielākajiem salīdzinošajiem pētījumiem par akadēmisko personālu Eiropā (turpmāk – Eurydice pētījums)35 atklāj, ka līdz pat 2016. gadam Latvija līdzās Slovākijai bija vienīgās valstis Eiropā, kurās akadēmiskā personāla, tostarp augstākajos akadēmiskajos amatos, darba līgumi tika noslēgti tikai uz noteiktu laiku, pastāvīgu darba līgumu noslēgšana nebija iespējama.36Studējošo skatījumā nestabila akadēmiskā personāla nodarbinātība un slodžu sadrumstalotība rada riskus studiju procesa kvalitātei un pētniecisko darbu vadības pēctecībai. Studiju procesa stabilitāte un akadēmiskā personāla pieejamība ir būtiski priekšnoteikumi kvalitatīvai studiju kursu nodrošināšanai, kā arī maģistra un promocijas darbu ilgtermiņa vadībai.Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu 2019. gadā, kas atcēla Augstskolu likumā noteikto37, proti, ka asociētais profesors un profesors tiek ievēlēts uz sešiem gadiem un attiecīgi tiek slēgts viņa darba līgums, augstskolām ir radusies iespēja noslēgt darba līgumus uz nenoteiktu laiku ar profesoriem un asociētajiem profesoriem. Tomēr zemākos akadēmiskā personāla amatus augstākās izglītības institūcijās, kā arī akadēmiskos amatus zinātniskajos institūtos joprojām iespējams ieņemt vienīgi uz sešiem gadiem, neatkarīgi no tā, cik ilgi konkrēto darba pienākumu veikšana būtu faktiski nepieciešama. Darba līgumam izbeidzoties, tiek izsludināts atklāts konkurss uz vakanto akadēmiskā amata vietu, un tā tiek atkal aizpildīta, īstenojot ievēlēšanas procedūru, kurā netiek iesaistīti ārēji eksperti. Ja uz vakanci piesakās tikai viens pretendents – visbiežāk tā ir persona, kura jau iepriekš ieņēma attiecīgo akadēmisko amatu, tad institūcijai tiek radīts lieks administratīvais slogs. Akadēmiskā personāla paaugstināšana akadēmiskajā amatā noteiktu kritēriju izpildes rezultātā nav iespējama.Augstskolu akadēmiskā personāla, kā arī citu darbinieku, kas izglīto studējošos (piemēram, pasniedzēji), akadēmiskā darba apmaksa var tikt veikta par nostrādātajām kontaktstundām, kā arī uzņēmuma līguma un autoratlīdzības līguma ietvaros.Lai arī zinātnes universitātes tām pieejamā augstākās izglītības un zinātnes valsts budžeta finansējuma ietvaros ir uzsākušas daļēju tenūras sistēmas, proti, profesora amata ar tenūras statusu (turpmāk – tenūrprofesora amats) ieviešanu, valsts līmenī šādas sistēmas ieviešana un attīstīšana tiek atbalstīta tikai kopš 2023. gada beigām. Tenūras sistēma sekmīgi darbojas citās Eiropas valstīs, to kā vienu no risinājumiem cilvēkkapitāla attīstībai augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās Latvijā iesaka gan Pasaules Bankas eksperti, gan arī Eiropas Komisijas Politikas atbalsta vienība.38Ieviešot akadēmiskā personāla darba līgumus uz nenoteiktu laiku un tenūras sistēmu, nepieciešams rast risinājumu nenoteiktībai, kas saistīta ar akadēmiskā personāla pensionēšanās vecumu. Lai gan akadēmiskajai karjerai Latvijā ir noteikts sākumpunkts – doktorantūra un vakants akadēmiskais amats, tās noslēgums ir neskaidrs. Kopš 2003. gada Satversmes tiesas sprieduma39 personām, kas augstskolās ievēlētas profesora vai asociētā profesora amatā, nepastāv obligātais pensionēšanās vecums, līdz ar to akadēmiskā personāla, kas ievēlēti augstākajos akadēmiskā personāla amatos, mainība nav paredzama. Šajā situācijā institūcijām ir grūti stratēģiski plānot cilvēkresursus, tostarp jaunākā akadēmiskā personāla indikatīvo individuālās akadēmiskās karjeras virzību uz profesora amatu. Arī Pasaules Bankas eksperti vairākkārt pamatoti norādījuši, ka nepieciešams risināt šo jautājumu.401.2. Dzimumu īpatsvarsEurydice pētījums izgaismo vēl vienu Latvijas augstākās izglītības un pētniecības vides īpatnību, kas attiecas uz dzimumu īpatsvaru un līdztiesību: Latvijā augstākajos vēlētajos akadēmiskajos amatos (profesors, vadošais pētnieks) sieviešu īpatsvars ir mazāks nekā vīriešu.41 Kopumā dzimumu īpatsvars Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektorā ir samērīgs, sieviešu skaits pat ir nedaudz lielāks nekā vīriešu. 2019. gadā veiktais pārvaldes pētījums42 liecina, ka 51 % no kopējā doktora grāda ieguvēju skaita Latvijā ir sievietes. Kopš 2010. gada vērojama tendence, ka doktoru kopējā skaitā sieviešu īpatsvars pieaug. Valsts izglītības informācijas sistēmas dati par vēlēto akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijās 2021. gada nogalē atklāj, ka sieviešu īpatsvars veido 54,8 %. Šajā ziņā Latvija ir līdere ES jau 10 gadus. No vienas puses šādas tendences skaidrojamas ar sabiedrībā pastāvošajām vērtībām un to vēsturisko attīstību, tomēr, no otras puses, augstāks sieviešu īpatsvars bieži vien vērojams tajos amatos, kas nav labi apmaksāti. Šo aspektu apstiprina arī Valsts izglītības informācijas sistēmas 2021. gada dati: sievietes augstākā īpatsvarā ir zemākajos akadēmiskajos amatos, piemēram, 65,6 % no lektora amatā strādājošajiem ir sievietes, savukārt augstākajos akadēmiskajos amatos sieviešu īpatsvars ir zemāks nekā vīriešu: sievietes ieņem 44,4 % no profesora un 46,3 % no vadošā pētnieka amatiem. Jāsecina, ka augstākajos akadēmiskajos amatos sievietes nav pietiekami pārstāvētas. Vienlaikus jau šobrīd Latvijā augstākajos akadēmiskajos amatos strādājošajiem tiek nodrošināta lielāka nodarbinātības stabilitāte un augstāks mēneša darba samaksas līmenis.1.3. Izaicinājumi un risinājumi akadēmiskās karjeras sistēmas pārveidēReformējot esošo akadēmiskās karjeras sistēmu, galvenais izaicinājums ir izveidot visaptverošā stratēģiskā modelī (vai ietvarā) valstī vienotu un efektīvu pieeju akadēmiskās karjeras jautājumu risināšanai indivīda, institūciju un valsts līmenī.Indivīda līmenī tas nozīmētu pārorientēties no vairākiem atsevišķiem darba līgumiem par nepilnu darba laiku uz vienu darba līgumu, kas ir vērsts uz individuālās akadēmiskās karjeras attīstību un kura ietvaros darba laika veids (normālais vai nepilns), tajā iekļautās akadēmiskā darba jomas un no tām izrietošo darba pienākumu proporcijas tiek pārskatītas un aktualizētas katram akadēmiskajam gadam.Institūciju līmenī akadēmiskā personāla pieņemšana darbā un attīstība jāsasaista ar institūciju un attiecīgo struktūrvienību cilvēkresursu attīstības politiku un stratēģiskajiem mērķiem.Savukārt valsts līmenī, nodrošinot atbilstošu atbalstu, augstākās izglītības institūcijās, jālīdzsvaro pedagogu akadēmiskā darba jomas, kā arī zinātniskajās institūcijās, tostarp zinātniskajos institūtos, cik iespējams, jāveicina zinātnieku iesaiste studējošo zinātniski pētniecisko darbu izstrādē un vadībā, tostarp promocijas darbu vadībā, kā arī jāveicina akadēmiskā personāla mobilitāte darba tirgū, tostarp no augstākās izglītības jomas uz zinātnes nozari un otrādi.Paredzams darba laiks, līdzsvarotas no akadēmiskā personāla akadēmiskā darba jomām izrietošo darba pienākumu proporcijas, institūcijām iespēja plānot cilvēkresursu, tostarp akadēmiskā personāla, attīstību un jaunākā akadēmiskā personāla indikatīvo individuālās akadēmiskās karjeras virzību uz profesora amatu, pārdomāts, taču tiesību aktos saprātīgi regulēts akadēmiskās karjeras ietvars ilgtermiņā stiprinās Latvijas augstākās izglītības jomas un zinātnes nozares efektivitāti, cels augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti, kā arī institūciju konkurētspēju.2. RISINĀJUMS2.1. Akadēmiskā personāla karjeras attīstības posmi un amatiJaunais akadēmiskās karjeras ietvars aptver četrus akadēmiskā personāla karjeras attīstības jeb individuālās akadēmiskās karjeras posmus (turpmāk – akadēmiskās karjeras posms). Akadēmiskās karjeras četri posmi pamatojas Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūrā (2011). Ņemot vērā, ka individuālā akadēmiskā karjera attiecas ne tikai uz pētniekiem, bet arī uz darbiniekiem, kas strādā citos akadēmiskajos amatos, izstrādājot Latvijas jaunā akadēmiskās karjeras ietvara akadēmiskās karjeras posmus, ņemts vērā arī Eurydice pētījumā ietvertais Eiropas valstu augstākās izglītības sistēmās izplatītāko akadēmisko amatu iedalījums atbilstoši trīs akadēmiskās karjeras attīstības posmiem, proti: jaunākais, vidējais un vecākais akadēmiskais personāls43. Secīgi, Eiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūras un Latvijas jaunā ietvara akadēmiskās karjeras otrais un trešais posms atbilst Eurydice pētījumā izdalītajam vidējam akadēmiskās karjeras posmam.Četri akadēmiskās karjeras posmi strukturēti pēc pieaugošas akadēmiskā personāla profesionālās kompetences, atbildības un neatkarības līmeņa:1. P144 – akadēmiskās karjeras sākotnējais posms, kurā ietilpst jaunākais akadēmiskais personāls bez doktora grāda. Šis personāls izglīto studējošos, veic zinātnisko darbību (tostarp pētniecību) un mākslinieciskās jaunrades darbu augsti kvalificēta (P3) vai vecākā akadēmiskā personāla (P4) uzraudzībā, un tam var būt nodoms turpināt un attīstīt individuālo akadēmisko karjeru.2. P2 – akadēmiskās karjeras vidējais posms, kurā ietilpst kvalificēts akadēmiskais personāls ar doktora grādu vai līdzvērtīgu pieredzi. Šis personāls izglīto studējošos, veic zinātnisko darbību un mākslinieciskās jaunrades darbu un tam ir nodoms turpināt akadēmisko karjeru, bet tas vēl nav sasniedzis noteiktu kompetences līmeni studējošo izglītošanā, zinātniskajā darbībā un mākslinieciskajā jaunradē.3. P3 – akadēmiskās karjeras vidējais posms, kurā ietilpst augsti kvalificēts akadēmiskais personāls ar doktora grādu vai līdzvērtīgu pieredzi. Šim personālam ir noteikts kompetences līmenis, tostarp ievērojama pieredze studējošo izglītošanā, zinātniskajā darbā un mākslinieciskajā jaunradē.4. P4 – akadēmiskās karjeras augstākais posms, kurā ietilpst vadošais akadēmiskais personāls ar doktora grādu vai līdzvērtīgu pieredzi. Šis personāls izglīto studējošos un vada savu pētniecības darbu zinātnes apakšnozarē vai māksliniecisko jaunradi nozarē, strādājot individuāli vai vadot pētniecības grupas un attīstības laboratorijas.Uz koledžām profesionālo studiju programmu kontekstā attiecināmi akadēmiskās karjeras pirmais un otrais posms (P1–P2) un tam atbilstošie akadēmiskie amati.Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars paredz, ka augstākminētie četri akadēmiskās karjeras posmi (P1–P4) attiecināmi uz visu akadēmisko personālu, kas veido četras akadēmiskā personāla kategorijas. Tālāk sniegts katras akadēmiskā personāla kategorijas konceptuāls raksturojums:1. Pamata akadēmiskais personālsJaunais akadēmiskās karjeras ietvars paredz, ka par pamata akadēmisko personālu tiek uzskatīti šobrīd:1) ievērojot Augstskolu likumu, attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki – profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti;2) Ievērojot Profesionālās izglītības likumu, attiecīgās koledžas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki – docenti, lektori, asistenti;3) ievērojot Zinātniskās darbības likumu, attiecīgās zinātniskās institūcijas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki – vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti.Jaunajā ietvarā attiecīgie akadēmiskie amati tiek saukti par pamata akadēmiskajiem amatiem. Jaunajā ietvarā līdzšinējie vēlētie akadēmiskie amati tiek pārstrukturēti, sasaistot tos ar četriem akadēmiskās karjeras posmiem (P1–P4), taču vienlaikus tiek saglabāta šo akadēmisko amatu nozīme: šajos amatos pieņemtie darbā darbinieki nodrošina institūciju pamatfunkcijas. Jaunā ietvara pamata akadēmisko amatu loks kopumā atbilst Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības likumā un Zinātniskās darbības likumā noteiktajam, taču to klasifikācija tiek precizēta, iekļaujot šos amatus akadēmiskās karjeras posmu sistēmā, ka arī nosakot tiem atbilstošas kvalifikācijas prasības un paredzot saikni ar tenūras sistēmu.Jaunais ietvars paredz atteikšanos no līdzšinējā asistenta amata ar doktora grādu, kā arī precizē asistenta akadēmiskā amata nosaukumu – "asistents studiju darbā". Priekšlikums par atteikšanos no līdzšinējā asistenta amata ar doktora grādu balstīts gan starptautiskajā praksē, gan jaunā akadēmiskās karjeras ietvara iekšējā loģikā. Starptautiski asistenta amats visbiežāk tiek uzskatīts par akadēmiskās karjeras sākotnējā posma akadēmisko amatu, kas paredzēts personālam bez doktora grāda. Arī Latvijas jaunajā akadēmiskās karjeras ietvarā asistents tiek klasificēts kā jaunākais akadēmiskais personāls (P1). Līdz ar to, pat ja asistenta amats ar doktora grādu tiktu saglabāts, tas konceptuāli atrastos akadēmiskās karjeras sākotnējā posmā, kas savukārt būtu pretrunā ar doktora grāda kā augstāka akadēmiskās karjeras posma kvalifikācijas prasību. Šīs pretrunas dēļ attiecīgais amats jaunajā akadēmiskās karjeras ietvarā netiek paredzēts.Zinātniskās institūcijas akadēmiskās karjeras otrajā posmā (P2) kā pētnieka amata paveidu var izveidot pēcdoktorantūras pētnieka amatu.45 Šo amata paveidu var ieņemt personas, kuras ir ieguvušas doktora grādu un īsteno pētniecību noteikta termiņa pēcdoktorantūras projektā.Zinātniskās institūcijas akadēmiskās karjeras ceturtajā posmā (P4) kā profesora amata paveidu var izveidot izcilības profesora akadēmisko amatu. Šāda akadēmiskā amata paveida izveide veicinās labākā akadēmiskā personāla, tostarp no Latvijas diasporas un ārvalstīm, piesaisti darbam Latvijā.Sākot no akadēmiskās karjeras otrā posma (P2) pamata akadēmiskajiem amatiem (izņemot lektora amatu) zinātniskā institūcija var noteikt tenūrgaitas amata (docenta vai pētnieka akadēmiskā amata gadījumā) vai tenūras amata statusu (asociētā profesora, vadošā pētnieka vai profesora akadēmiskā amata gadījumā). Tenūras sistēmas ietvaros ieviesto akadēmisko amatu diferenciācijai zinātniskā institūcija akadēmiskā amata nosaukumam var pievienot atzīmi par amata statusu – "tenūramats" vai "tenūrgaitas amats" (piemēram, "profesors (tenūramats)", "docents (tenūrgaitas amats)", "asociētais profesors (tenūrgaitas amats)") –, lai iekšējām un ārējām vajadzībām (statistikas, finanšu pārraudzības un darba tiesisko attiecību nolūkos) skaidri nošķirtu personālu ar tenūras sistēmas statusu. Šāda atzīme atspoguļo statusu esošajiem pamata akadēmiskajiem amatiem; jauni amati netiek veidoti. Sk. konceptuālā ziņojuma sadaļu "Tenūras sistēma".2. Viesakadēmiskais personālsJaunais ietvars nemaina viesakadēmiskā personāla (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors un viesasistents studējošo izglītošanā (atbilstoši 2025.gadā spēkā esošajam regulējumam – viesasistents), kā arī vadošais viespētnieks un viespētnieks) tiesisko statusu, t. sk. pieņemšanas darbā kārtību, kas noteikta Augstskolu likumā. Tāpat kā līdz šim viesakadēmiskā personāla amati tiek uzskatīti par akadēmiskajiem amatiem, un uz tiem attiecas visas ar augstākās izglītības institūcijas akadēmisko personālu saistītās tiesības un pienākumi atbilstoši spēkā esošajām Augstskolu likuma un Profesionālās izglītības likuma normām.3. Uz praksi orientētais akadēmiskais personālsJaunais ietvars paredz dot iespēju institūcijām izveidot uz praksi orientētus akadēmiskos amatus, kuru mērķis ir stiprināt augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades sasaisti ar tautsaimniecības un kultūras nozarēm. Šajos amatos tiek nodarbināti profesionāļi ar augstu praktisko kompetenci, kas iesaistās akadēmiskajā darbā atbilstoši institūcijas vajadzībām – studiju darbā, zinātniskajā darbībā vai mākslinieciskajā jaunradē. Šīs akadēmiskā personāla kategorijas piemērošana atšķiras atkarībā no institūcijas veida – augstākās izglītības institūcijās tā galvenokārt nodrošina praktiskās pieredzes nodošanu studējošajiem, savukārt zinātniskajos institūtos – pētniecības rezultātu sasaisti ar nozares vajadzībām un inovāciju pārnesi uz nozari.Darba attiecības ar uz praksi orientēto akadēmisko personālu tiek nodibinātas ar darba līgumu uz noteiktu vai nenoteiktu laiku bez ievēlēšanas procedūras.Ņemot vērā, ka uz praksi orientētā akadēmiskā personāla kvalifikācija var tikt atzīta kā līdzvērtīga pamata akadēmiskā personāla kvalifikācijai (sk. arī sadaļu "Kvalifikācija"), šiem personāla pārstāvjiem ir iespēja pretendēt arī uz vakantiem pamata akadēmiskajiem amatiem, ievērojot tiesību aktos noteikto par kvalifikācijas un kompetences atzīšanu (sk. arī sadaļu "Akadēmiskā amata pretendenta kompetences atzīšana"). Tādā veidā tiek nodrošināta atvērta un uz sasniegumiem balstīta akadēmiskā karjera arī profesionāļiem no nozarēm.Augstākās izglītības institūcijās šie amati ir būtiski studiju jomās, kurās nepieciešama profesionālās prakses integrācija, piemēram, medicīnā, inženierzinātnēs, arhitektūrā, jurisprudencē, mākslās un uzņēmējdarbībā. Atkarībā no akadēmiskās karjeras posma un pēc analoģijas ar pamata akadēmisko amatu nosaukumiem var tikt noteikti šo akadēmisko amatu nosaukumi, piemēram, prakses vai klīniskais profesors, prakses docents, prakses lektors. Zinātniskajos institūtos uz praksi orientētais akadēmiskais personāls piedalās zinātniskās darbības rezultātu ieviešanā praksē, tehnoloģiju pārneses procesā un inovatīvu risinājumu izstrādē, īpaši lietišķos pētījumos un starpdisciplināros projektos. Šo amatu nosaukumi var būt, piemēram, prakses pētnieks vai profesionālās ievirzes pētnieks.Uz praksi orientētā akadēmiskā personāla amatu nosaukumu izvēle ir katras institūcijas atbildība. Tie var tikt pielāgoti attiecīgajai nozares specifikai, piemēram, prakses profesors jurisprudencē, prakses docents būvniecības inženierijā, prakses lektors mūzikā vai klīniskais profesors (medicīnas studijās). Šādi tiek nodrošināta augsti kvalificētu profesionāļu iesaiste akadēmiskajā darbā un aktuālo nozares zināšanu pārnese uz akadēmisko vidi.Augstākās izglītības institūciju akreditācijas procesā gadījumos, kad studiju kursu docēšanai piesaistīts viesakadēmiskais personāls, akadēmisko amatu pienākumu izpildītāji vai uz praksi orientētais akadēmiskais personāls, šis personāls jānorāda kā akadēmiskais personāls.Pārskats par akadēmiskās karjeras posmiem un tiem atbilstošajām akadēmiskā personāla kategorijām, kā arī to akadēmiskajiem amatiem sniegts "Tabula 1. Akadēmiskās karjeras posmi, atbilstošās akadēmiskā personāla kategorijas un akadēmiskie amati".Tabula 1. Akadēmiskās karjeras posmi, atbilstošās akadēmiskā personāla kategorijas un akadēmiskie amatiEiropas Pētnieka karjeras ietvarstruktūraAkadēmiskā personāla iedalījums Eurydice pētījumāJaunais akadēmiskās karjeras ietvars LatvijāAkadēmiskās karjeras posmiPamata akadēmiskā personāla amatiViesakadēmiskā personāla amatiUz praksi orientētā akadēmiskā personāla amatiPirmā posma pētnieks (P1)First Stage Researcher (R1)Jaunākais akadēmiskais personālsJaunākais akadēmiskais personāls (P1)zinātniskais asistents,asistents studiju darbā, lektorsviesasistents studējošo izglītošanā,vieslektors*prakses/klīniskais lektorsAtzīts pētnieks (P2)Recognised Researcher (R2)Vidējais akadēmiskais personālsKvalificēts akadēmiskais personāls (P2)lektorsvieslektors,viesdocents,viespētnieks*prakses/klīniskais docents/prakses pētnieks/profesionālās ievirzes pētnieksdocents,pētniekspēcdoktorantūras pētnieksAugsti kvalificēts pētnieks (P3)Established Researcher (R3)Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls (P3)asociētais profesors,vadošais pētnieksasociētais viesprofesors,vadošais viespētnieks*prakses/klīniskais asociētais profesorsVadošais pētnieks (P4)Leading Reasearcher (R4)Vadošais akadēmiskais personālsVadošais akadēmiskais personāls (P4)profesorsviesprofesors*prakses/klīniskais profesorsizcilības profesors*Uz praksi orientētā akadēmiskā personāla amatu nosaukumi ir augstākās izglītības institūciju atbildība.2.2. Tenūras sistēmaJaunais akadēmiskās karjeras ietvars sniedz iespēju zinātniskajām institūcijām ieviest labai starptautiskai praksei atbilstošu46 trīs pakāpju tenūras sistēmu. Tenūras sistēma ir starptautiski atzīts institucionāls akadēmiskās karjeras modelis, kas paredz akadēmiskā personāla amata vietu izveidi ar īpašiem nosacījumiem. Atsevišķu vai visu tenūras sistēmas pakāpju ieviešana ir pamatota tikai tad, ja zinātniskajai institūcijai ir stratēģiska iecere stiprināt akadēmisko izcilību un starptautisko konkurētspēju.Tenūras sistēmas akadēmiskā amata vietas izveide ir cieši saistīta ar pārliecību, ka konkrētais akadēmiskā personāla loceklis ar savu kompetenci un darba sniegumu spēs būtiski veicināt studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba kvalitāti, piesaistīt ārējo finansējumu, kā arī stiprināt zinātniskās institūcijas starptautisko reputāciju, tādejādi sniedzot būtisku pienesumu institūcijai, tostarp arī tādu, kas sniedz finansiālu ieguvumu ilgtermiņā – pēc konkrētās tenūras sistēmas akadēmiskās amata vietas izveides un uzturēšanas izmaksu atskaitīšanas.Tenūras sistēmas ietvaros nodarbinātajam akadēmiskajam personālam jāpiemēro augstāki zinātniskās institūcijas noteiktie darba snieguma novērtēšanas kritēriji (tostarp kritērijs par ārējā finansējuma piesaisti) nekā pārējam akadēmiskajam personālam, un atbilstoši jāparedz arī augstāka darba samaksa.Tenūras sistēmas akadēmiskā amata vietas izveides mērķis ir nodrošināt zinātniskās institūcijas ilgtermiņa attīstību, panākot, ka šāda amata vieta visās tenūras sistēmas pakāpēs sniedz pievienoto vērtību akadēmiskajai videi un rada pozitīvu ietekmi uz institūcijas resursiem ilgtermiņā.Tenūras sistēmas ieviešana cels augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti un veicinās izcilību, piedāvājot prognozējamas un pievilcīgākas individuālās akadēmiskās karjeras veidošanas iespējas. Tenūras sistēma sekmēs lielāku konkurenci uz vakantajām pamata akadēmisko amatu vietām, sniedzot zinātniskajām institūcijām iespēju piesaistīt un motivēt akadēmiskajā darbā gan labāko Latvijas akadēmisko personālu un zinātniekus, gan arī akadēmisko personālu un zinātniekus no Latvijas diasporas un ārvalstīm.Tenūras sistēma veicina akadēmisko brīvību, tostarp nodrošina akadēmiskajam personālam iespēju brīvi paust pētniecībā balstītus uzskatus bez bailēm no sankcijām. Nodarbinātības nosacījumi tenūras sistēmā saskan ar Limas deklarācijā (1988) un UNESCO 1997. gada Rekomendācijā par augstākās izglītības mācībspēku statusu (Recommendation Concerning the Status of Higher-Education Teaching Personnel) uzsvērto nepieciešamību stiprināt akadēmiskās brīvības un darba attiecību stabilitātes saikni.Zinātniskās institūcijas atkarībā no savas cilvēkresursu attīstības politikas un pieejamajiem resursiem, akadēmiskās karjeras otrā posma (P2) pamata akadēmiskajiem amatiem var piešķirt tenūrgaitas statusu (tenūrgaitas amati); akadēmiskās karjeras trešā un ceturtā posma (P3–P4) pamata akadēmiskajiem amatiem var piešķirt tenūras statusu (tenūramati) vai, atsevišķos gadījumos, tenūrgaitas statusu (tenūrgaitas amati). Pamata akadēmiskā amata tenūrgaitas vai tenūras statuss tiek norādīts darba līgumā. Zinātniskās institūcijas, veidojot savu iekšējo tenūras sistēmas modeli, tajā var ietvert tādus pamata akadēmiskos amatus kā profesora, asociētā profesora, vadošā pētnieka, docenta un pētnieka amatu (sk. 2. attēlu "Tenūras sistēma").2. attēls. Tenūras sistēmaLai nodrošinātu sabalansētu pieeju un prognozējamību tenūras sistēmas ietvaros, zinātniskajām institūcijām ieteicams izstrādāt atbalsta pasākumus pamata akadēmiskajam personālam ar tenūrgaitas statusu, t. sk. mentoringa programmas, individuālos akadēmiskās karjeras attīstības plānus un iespējas darba snieguma uzlabošanai.Zinātniskā institūcija regulāri novērtē tenūrgaitas vai tenūramatā nodarbinātā akadēmiskā personāla darba sniegumu. Tenūrgaitas periodā zinātniskajām institūcijām ieteicams veikt starpposma darba snieguma novērtējumu (piemēram, pēc 3–4 gadiem), lai laikus identificētu akadēmiskā personāla attīstības vajadzības un nodrošinātu mērķtiecīgu atbalstu. Negatīva darba snieguma gala novērtējuma gadījumā zinātniskā institūcija kā pamatotu izņēmumu var paredzēt iespēju piedāvāt vēl papildu tenūrgaitas termiņu, kas nepārsniedz divus gadus.Būtiski, lai tenūras sistēmas akadēmiskā personāla, kas nodarbināts augstskolā, akadēmiskajā darbā ietilptu ne tikai zinātniskās darbības vai mākslinieciskās jaunrades darba veikšana, bet arī studējošo izglītošana.Darba līgums ar tenūramatā nodarbināto akadēmisko personālu izbeidzas saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto un savstarpēju vienošanos, tai skaitā, ja tiek noslēgta savstarpēja vienošanās par akadēmiskās karjeras noslēguma plānu, kā aprakstīts konceptuālā ziņojuma sadaļā "Pensionēšanās", vai arī personai atkāpjoties no amata. Zinātniskā institūcija var izbeigt darba attiecības ar tenūramatā nodarbināto akadēmisko personālu, ja darba snieguma rezultāti atkārtoti tiek novērtēti kā neatbilstoši, rupju pārkāpumu, tostarp akadēmiskā godīguma pārkāpumu, gadījumā vai arī, ja tiek pārtraukta zinātniskā virziena turpināšana un attīstīšana, vai studiju programmas īstenošana un nav iespējams vienoties par akadēmiskā personāla iesaisti citā zinātniskajā virzienā vai studiju programmā.Zinātniskajām institūcijām, ieviešot tenūras sistēmu, jāizstrādā plāns par ilgtermiņā nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu. Tenūras sistēmas ieviešana ir institūcijas stratēģiska izvēle nevis obligāts pienākums. Institūcijas tenūras sistēmas akadēmiskos amatus veido atbilstoši savai stratēģijai un finansiālajām iespējām, ņemot vērā dažādus finanšu avotus un ilgtermiņa budžeta prognozi. Zinātniskās institūcijas plāno nepieciešamos resursus tenūras sistēmas ieviešanai savās attīstības stratēģijās, tostarp paredzot finansējumu ar administratīvās kapacitātes nodrošināšanu saistītajiem pasākumiem. Papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršana tenūras sistēmas pilnvērtīgai ieviešanai zinātniskajās institūcijās tiks vērtēta atkarībā no valsts budžeta iespējām un politikas prioritātēm.Pirmā tenūras sistēmas pakāpeSaskaņā ar labo starptautisko praksi akadēmiskās karjeras otrā posma (P2) tenūrgaitas amati (docenta vai pētnieka amats ar tenūrgaitas statusu) ir pirmā tenūras sistēmas pakāpe virzībā uz tenūrprofesora amatu. Tas rada iespēju uz tenūrgaitas amatu pretendēt uzreiz pēc doktora grāda iegūšanas, padara individuālo akadēmisko karjeru pievilcīgāku un veicina pamata akadēmiskā personāla atjaunotni.Docenti ar tenūrgaitas statusu izglīto studējošos un veic zinātnisko darbību vai mākslinieciskās jaunrades darbu. Pētnieki ar tenūrgaitas statusu veic zinātnisko darbību, kā arī augstskolas noteiktajā apjomā piedalās studējošo izglītošanā, tostarp iesaistoties zinātniski pētniecisko darbu izstrādē un vadībā (piemēram, promocijas darbu vadībā), tādējādi ceļot studiju procesa kvalitāti. Gan docenti, gan pētnieki ar tenūrgaitas statusu veic akadēmisko darbu, lai sasniegtu tādus darba snieguma rezultātus, kas ļauj pretendēt uz tenūramatu.47Pirmā tenūras sistēmas pakāpe var sastāvēt no viena vai diviem darba līguma, kas tiek slēgts uz noteiktu laiku, termiņiem. Katrs termiņš var ilgt no diviem līdz četriem gadiem. Katra darba līguma termiņš beidzas vēlākais gadu pēc darba snieguma rezultātu novērtēšanas.48Ja darba snieguma rezultāti tiek novērtēti kā lielā mērā, bet ne pilnībā atbilstoši prasībām, kas izvirzītas nākamā jeb otrā tenūras sistēmas posma pamata akadēmiskajam amatam ar tenūras statusu, docents vai pētnieks ar tenūrgaitas statusu, kurš nostrādājis vienu termiņu, var tikt pieņemts darbā par docentu vai pētnieku ar tenūrgaitas statusu uz otro termiņu, vai arī tikt pieņemts darbā tenūras sistēmas otrās pakāpes pamata akadēmiskajā amatā (proti, asociētā profesora vai vadošā pētnieka amatā) ar tenūrgaitas statusu.Ja darba snieguma rezultāti tiek novērtēti kā atbilstoši, docents vai pētnieks ar tenūrgaitas statusu, kurš nostrādājis vismaz vienu tenūras sistēmas pirmās pakāpes termiņu, tiek pieņemts darbā par asociēto profesoru vai vadošo pētnieku ar tenūras statusu.Atkārtota iecelšana uz tenūras sistēmas pirmās pakāpes pirmo termiņu vai otro termiņu nav iespējama.Ja darba snieguma rezultāti tiek novērtēti kā neatbilstoši, zinātniskā institūcija kā pamatotu izņēmumu var paredzēt iespēju piedāvāt papildu tenūrgaitas termiņu, kas nepārsniedz divus gadus. Pilns docenta vai pētnieka amata ar tenūrgaitas statusu jeb tenūras sistēmas pirmās pakāpes ilgums ir no diviem līdz 10 gadiem.Otrā tenūras sistēmas pakāpeAkadēmiskās karjeras trešā posma (P3) tenūramati un, atsevišķos gadījumos, tenūrgaitas amati (asociētā profesora vai vadošā pētnieka amats ar tenūras vai tenūrgaitas statusu) ir otrā tenūras sistēmas pakāpe virzībā uz tenūrprofesora amatu. Tenūras sistēmas otrās pakāpes pamata akadēmiskajiem amatiem parasti tiek piešķirts tenūras statuss (nodarbinātība uz nenoteiktu laiku).Lai pretendentu ieceltu tenūras sistēmas otrās pakāpes pamata akadēmiskajā amatā ar tenūras statusu, viņam jādemonstrē darba snieguma rezultāti zinātniskajā darbībā vai mākslinieciskās jaunrades darbā un / vai jāizglīto studējošos. Tiek sagaidīts, ka darba snieguma rezultāti sasniedz starptautiskas izcilības līmeni49 vienā no minētajām akadēmiskā darba jomām un augstas kvalitātes līmeni otrā jomā.Tenūrgaitas statuss tenūras sistēmas otrās pakāpes pamata akadēmiskajiem amatiem var tikt piešķirts, ja pretendentu pieņem darbā tenūras sistēmas asociētā profesora vai vadošā pētnieka amatā pirmo reizi un pretendenta darba snieguma rezultāti lielā mērā, bet ne pilnībā atbilst amatam izvirzītajām prasībām. Šādā gadījumā darba līgums tiek slēgts uz noteiktu laiku no diviem līdz četriem gadiem. Noteiktais darba līguma termiņš beidzas vēlākais gadu pēc darba snieguma rezultātu novērtēšanas. Ja darba snieguma rezultāti tiek novērtēti kā atbilstoši, asociētais profesors vai vadošais pētnieks ar tenūrgaitas statusu tiek pieņemts darbā par asociēto profesoru vai vadošo pētnieku ar tenūras statusu uz nenoteiktu laiku. Ja asociētā profesora vai vadošā pētnieka ar tenūrgaitas statusu darba snieguma rezultāti tiek novērtēti kā neatbilstoši, zinātniskā institūcija kā pamatotu izņēmumu var paredzēt iespēju piedāvāt papildu tenūrgaitas termiņu, kas nepārsniedz divus gadus. Pilns asociētā profesora vai …