Zaudējis spēku - Mārupes pagasta apbūves noteikumi 2002.-2014.gadam

Zaudējis spēku - Mārupes pagasta apbūves noteikumi 2002.-2014.gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Mārupes pagasta padomes saistošie noteikumi Nr.16 (prot.Nr.11, punkts 2) 2003.gada 10.septembrī Mārupes pagasta apbūves noteikumi 2002.-2014.gadam Izdoti saskaņā ar LR likumu "Par pašvaldībām" 14., 15., 21.pantiem,LR Teritorijas plānošanas likumu LR MK 05.12.2000. noteikumiem Nr.423 "Noteikumi par teritoriju plānojumiem" Apstiprināt Mārupes pagasta apbūves noteikumus 2002.-2014.gadam 1.redakciju, kā galīgo. Mārupes pagasta padomes priekšsēdētājs M.Bojārs SATURS Atļauto izmantošanu definīcijas un jēdzienu skaidrojums I DAĻA APBŪVES NOTEIKUMI 1. VISPĀRĒJIE SKAIDROJUMI 2. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM PAGASTĀ 2.1. PIELIETOJUMS 2.2. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES ZONĀS ATĻAUTS 2.3. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES TERITORIJĀS (ZONĀS) AIZLIEGTS 2.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI 2.5. Prasības zemes gabalu dalīšanai un apvienošanai 2.6. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM 2.7. REZERVES TERITORIJA 2.8. NEATBILSTOŠA IZMANTOŠANA 2.9. PALĪGIZMANTOŠANA 2.10. ESOŠIE ZEMESGABALI 2.11. ESOŠĀS ĒKAS UN BŪVES UN UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA 2.12. PAGALMA NOTEIKUMI 2.13. IEDIBINĀTA BŪVLAIDE 2.14. ĀRPUSTELPU UZGLABĀŠANA kā palīgizmantošana 2.15. AUGSTUMA IEROBEŽOJUMI 2.16. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM 2.17. ATTĀLUMI NO INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM līdz ēkām un būvēm un attālumi starp inženierkomunikācijām 2.18. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI 2.19. PAZEMES TELPA 2.20. SPECIĀLI PASĀKUMI INVALĪDIEM 2.21. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM 2.22. Ūdensnoteku (GRĀVJU) SAGLABĀŠANA 2.23. PRASĪBAS ĒKU ELEMENTIEM 2.24. PRASĪBAS IEEJAS MEZGLIEM 2.25. PRASĪBAS PAGASTA ĀRTELPAS ELEMENTIEM 2.26. PRASĪBAS BŪVĒM 2.27. PRASĪBAS APSTĀDĪJUMU, MEŽU, ATSEVIŠĶU KOKU UN AUGU AIZSARDZĪBAI 2.28. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBA 2.29. INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES NODROŠINĀJUMS 3. MĀRUPES PAGASTA TERITORIJAS ZONĒJUMS 3.1. ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDI UN TO APZĪMĒJUMI 3.2. IZŅĒMUMI 3.3. ROBEŽAS 3.4. MĀRUPES PAGASTA TERITORIJAS BILANCE 4. APBŪVES NOTEIKUMI ZONĒJUMĀ NOTEIKTAJĀM TERITORIJĀM 4.1. SAVRUPMĀJU teritoijas (SDZ) 4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS teritorijas (MDZ) 4.3 DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS teritorijas (DDZ) 4.4. SABIEDRISKO OBJEKTU TERITORIJAS (S) 4.5. Mazsaimniecību teritorijas (MS) 4.6. DARĪJUMU TERITORIJAS (D) 4.7. JAUKTAS DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU TERITORIJAS (J) 4.8. RAŽOŠANAS TERITORIJAS (R) 4.9. NOLIKTAVU UN KOMUNĀLĀS TERITORIJAS (N) 4.10 LĪNIJBŪVJU IZBŪVES TERITORIJA (T) 4.11. Lidostas teritorija (LO) 4.12. REKREĀCIJAS TERITORIJAS (A) 4.13. MEŽI (M) 4.14. DABAS PAMATNES TERITORIJAS (Z) 4.15. ŪdensTILPNES (Ū) 4.16. Purvi (P) 4.17. KAPSĒTAS (K) 4.18. LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS TERITORIJAS (L) 4.19. VASARNĪCU TERITORIJAS (V) 4.20. Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas (C) 4.21. Valsts nozīmes stratēģisko objektu teritorijas (VS) II DAĻA BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 1. PROJEKTĒŠANAS ATĻAUJA, TĀS SAŅEMŠANAS KARTĪBA 2. BŪVPROJEKTA IZSTRĀDĀŠANA, SASKAŅOŠANA UN AKCEPTĒŠANA 3. BŪVATĻAUJAS SAŅEMŠANA UN BŪVNIECĪBAS GAITA 4. MĀRUPES PAGASTA APBŪVES NOTEIKUMU STĀŠANĀS SPĒKĀ, GROZĪŠANAS UN PAPILDINĀŠANAS NOTEIKUMI 5. ATBILDĪBA PAR APBŪVES NOTEIKUMU NEIEVĒROŠANU Kartoshēma Mārupes pagasta apbūves noteikumi ATĻAUTO IZMANTOŠANU DEFINĪCIJAS UN JĒDZIENU SKAIDROJUMS Šajā nodaļā definētas ar apbūves noteikumiem atļautās izmantošanas Mārupes pagasta attiecīgajā teritorijā, kā arī dots svarīgāko pielietoto jēdzienu skaidrojums. Aizsargjoslas - ar likumu noteiktas teritorijas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabīgus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējas iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēkus no kāda objekta kaitīgas ietekmes, un kas tiek nodrošināts ar īpašiem noteikumiem. Aka - līdz gruntsūdenim vertikālas šahtas veidā izrakta un nostiprināta būve vai speciāli aprīkots urbums pazemes ūdeņu ņemšanai. Apbūve - tādu plānotu vai nodomātu ēku un citu būvju, inženiertehnisko komunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur ēka ir primārais elements. Apbūves blīvums - apbūves laukuma procents no zemesgabala platības. Apbūves laukums - šo saistošo noteikumu nozīmē - visu ēku un citu telpisku būvju platību summa. Apbūves noteikumi - pašvaldības pieņemti saistoši noteikumi - būvnoteikumi, kas juridiski nodrošina un aizsargā fizisko un juridisko personu zemes izmantošanas un būvtiesības, nosakot konkrētas prasības zemesgabaliem, ēkām un citām būvēm. Apbūves teritorija - teritorija, kas attīstības plānā noteikta apbūvei. Apstādījumi - visas ar augiem apaudzētas un koptas dabas pamatnes teritorijas, kur neiegūst produkciju: parks, dārzs, skvērs, aleja, ielu un ceļu stādījumi, kapsētas un nogāzes, kas ir brīvi pieejami sabiedrībai, un var ietvert arī ar rekreāciju saistītas ēkas un būves. Apstāšanās redzamības attālums - attālums, kurā transporta vadītājs spēj apturēt ar atļauto ātrumu braucošu transportlīdzekli līdz izraudzītajam objektam, kas atrodas uz brauktuves. Ārstniecības iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta veselības nolūkiem un var ietvert poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, vai līdzīgu iestādi. Atklāta (ārpustelpu) uzglabāšana - zemes, ēkas un būves vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču uzglabāšanai brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un nav autostāvvietas. Atļautā izmantošana - zemes, ēkas un būves vai tās daļas izmantošana, kas plānota, izmantota, vai nodomāta saskaņā ar attīstības plānu (ģenerālplānu). Atmata - visas neapbūvētās un pamestās neapsaimniekotās teritorijas, ko attīstības plānā paredzēts apbūvēt vai rekultivēt. Augļkopība - augļkopības nozare, kuras uzdevums ražot augļus, ogas, riekstus. Automašīnu novietošana - visi automašīnu novietošanas veidi to lietošanas laikā, neatkarīgi no novietošanas ilguma un citiem apstākļiem, izņemot novietošanu apkopei un remontam. Autostāvvieta - zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta vienas vai vairāku automašīnu novietošanai uz laiku un ietver stāvvietas, piebrauktuves, arī vertikālās komunikācijas. Bērnu un jaunatnes iestāde - zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota vai nodomāta mazbērnu novietnei, bērnudārzam vai citai bērnu un jaunatnes specializētai iestādei. Biškopība - mājas bišu audzēšana, kopšana un izmantošana kultūraugu ziedu apputeksnēšanai, kā arī medus u.c. biškopības produktu (vaska, propolisa, bišu indes, ziedputekšņu u.c.) ieguvei. Brīvā (zaļā) teritorija - zemesgabala neapbūvētā platība, kurā neietilpst stāvvietu, piebraucamo ceļu, baseinu, terašu u.c. labiekārtojuma elementu platības, ja tās veidotas no vienlaidus ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem. To raksturo ar brīvās teritorijas procentu no zemesgabala platības. Būtisks piesārņojums - valsts kompetentu iestāžu noteikta jebkādas kaitīgas vielas maksimāla koncentrācija gaisā, augsnē vai ūdenī, ko aizliegts pārsniegt vispār vai kādā konkrētā teritorijā. Būve - arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, arī ēkas vai ēku kopums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas. Būvētājs - fiziska vai juridiska persona (nekustāmā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību. Būvlaide - līnija zemesgabala iekšpusē, kas parasti noteikta paralēli ielas sarkanajai līnijai un kas nosaka minimālo attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei. Būvnormatīvi - būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējoši un visiem būvniecības dalībniekiem saistošu normu un noteikumu kopums. Būvprojekts - būvniecības iecerei nepieciešamo dokumentu, rasējumu un tekstu materiālu kopums. Ceļu un ielu fronte - ainavas apbūves un labiekārtojuma daļa, kas vērsta pret ceļu vai ielu. Darījumu iestāde - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, moteļu, biroju, kantoru, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošanai, bet neietver ražošanu vai vairumtirdzniecību. Dabas pamatnes teritorija - kopējs nosaukums mežu, parku, skvēru, pļavu, purvu dabīgo upju atteku, upju, ezeru un citu ūdenstilpju teritorijām, kur izbūvēm ir sekundāra nozīme. Daudzstāvu daudzdzīvokļu nams - 3 un vairāk stāvu (neskaitot pagrabu) dzīvojamā māja, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un , kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalms. Degvielas uzpildes stacija - zeme, ēka vai cita būve uz zemesgabala, kas plānota, izmantota vai nodomāta degvielas, eļļas un smērvielu pārdošanai, kā arī citai tirdzniecībai un automašīnu mazgāšanai kā palīgizmantošanai. Divu ģimeņu dzīvojamā māja - zeme vai ēka, kas plānota, izmantota vai nodomāta divu ģimeņu dzīvošanai (divām mājturībām). Drošības aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap paaugstināta riska objektiem. To galvenais uzdevums ir nodrošināt šo telpu, kā arī vides un cilvēku drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā. Dvīņu māja - divas bloķētas ģimeņu dzīvojamās mājas pārsvarā katra uz sava zemesgabala. Dzelzceļa stacija - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta dzelzceļa satiksmes pasažieru apkalpošanai. Dzelzceļš - zeme (zemes josla) un būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas dzelzceļa darbības nodrošināšanai, arī pieturvietas, izņemot dzelzceļa pasažieru stacijas. Dzīvoklis, kā palīgizmantošana - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota, vai nodomāta kā atsevišķa norobežota dzīvojamā platība, kas sastāv no istabas vai istabām, virtuves un palīgtelpām uz zemesgabala, kur dzīvojamā māja nav galvenais atļautais zemes izmantošanas veids. Ēka - atsevišķs arhitektonisks, konstruktīvs vai tehnisks virszemes, arī daļēji pazemes darinājums. Ekspluatācijas aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā aizsargjosla ap transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī objektiem, kas nodrošina šo komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespēju. Garāža - ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pastāvīgai automašīnas vai automašīnu novietošanai, kas var būt gan privātā, gan sabiedriskā garāža. Šajos apbūves noteikumos garāža privātas garāžas nozīmē netiek lietota, ja ir ietverta dzīvojamā vai saimniecības ēkā. Graudkopība - augkopības (laukkopības) pamatnozare: pārtikai, sēklai, lopkopībai, rūpnieciskām izejvielām nepieciešamo graudu ražošana. Ģimenes dārziņš - teritorija, kur pagaidu lietošanā uz līgumā noteiktu termiņu ir sakņu dārza ierīkošana ģimenes vajadzībām ar vai bez pagaidu būvēm (dārza inventāra noliktavām). Ģimenes māja - ēka vai cita būve, kas ietver sevī dzīvojamo māju (1 - 2 ģimenēm) ar vai bez saimniecības ēkas un inženierbūves. Iedibināta būvlaide - esošās apbūves frontes veidotā līnija. Iela - zeme un būve vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta ciematu un to apkārtnes apkalpošanai un vietējās satiksmes pievadīšanai pagasta ceļiem un lielceļiem. Iela ietver teritoriju ielu sarkanajās līnijās un krustojumus ar piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar pagasta ceļiem un lielceļiem. Individuālais darbs - individuālā darba veidi, kā arī darbība dzīves vietā radošajās profesijās. Inženiertehnisko komunikāciju objekts - zeme, būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta valsts vai pagasta inženiertehniskās apgādes (infrastruktūras) objektu, arī elektroapakšstacijas, katlu mājas, gāzes sadales stacijas, automātiskās telefonu stacijas, kanalizācijas un lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un transporta sistēmu (ceļu, ielu un dzelzsceļa) objektu izvietošanai. Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves - zeme, būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta virszemes un pazemes inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu (ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde u.c.) izvietošanai, lai pieslēgtu izbūves teritorijas vietējo inženiertehnisko sistēmu maģistrālajām inženierkomunikācijām un to objektiem. Izbūve - kopīgs nosaukums plānotai, izmantotai vai nodomātai visu veidu teritorijas izmantošanai, un attīstības pasākumiem, apbūvei, labiekārtojumam un ainavu veidošanai. Izglītības iestāde - ēka, vai tās daļa, kas plānota, izmantota, vai nodomāta pamata, vidus un/vai augstākai izglītībai, arī speciālajai un profesionālajai izglītībai. Jāšanas skola - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta zirgu turēšanai, izrādīšanai, trenēšanai, jāšanai, izbraukšanai un kur apmeklētājiem tiek dotas instrukcijas par jāšanu un citām zirgaudzēšanas darbībām. Kabeļu līnijas ass - nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu. Kapsēta - zeme, kas plānota, izmantota vai nodomāta mirušo apbedīšanai un ar to saistītiem pasākumiem un var ietvert arī ēkas un citas būves. Karjers - derīgo izrakteņu (kūdras, būvmateriālu) ieguves vieta ar atklāto paņēmienu. Klēts - saimniecības ēka saimniecības produktu, augļu, apģērba, saimniecības inventāra, sadzīves priekšmetu glabāšanai. Kokaudzētava - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta augļu koku, ogu krūmu, dekoratīvo augu un meža koku stādu audzēšanai vai selekcijai Koplietošanas meliorācijas sistēmu būves u ierīces - būves un ierīces, kas regulē vairāku īpašnieku (lietotāju) zemes ūdens režīmu. Kravas termināls - zemes, ēku vai būvju vai to daļu izmantošana, kur transporta līdzekļi tiek uzglabāti, rentēti, līzēti, turēti priekš īres vai parkoti par samaksu, vai no kuras kravas mašīnas vai transporta līdzekļi tiek nosūtīti kā kopīgi pārvadātāji, vai, kur preces tiek pagaidām uzglabātas vēlākai nosūtīšanai. Krāvums - laukums, vieta, kur saved, sakrauj tālākai izmantošanai dažādus materiālus (būvmateriālus u.c.). Kultūras iestāde - zeme, ēka vai būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta kultūras centram, teātrim, kinoteātrim, koncertzālei, universālas izmantošanas zālei, muzejam, bibliotēkai, mēdiju centram vai līdzīgai iestādei. Kūts - saimniecības ēka mājlopu un putnu izmitināšanai (aitu, cūku, govju, teļu, putnu kūtis un zirgu stallis) zemnieku saimniecībās Kūtsmēslu glabātava - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kūtsmēslu savākšanai, uzkrāšanai, kompostēšanai, biotermiskai un bioloģiskai apstrādei. Lauksaimnieciska lietošana - zemes apstrāde, lai ražotu neierobežotā daudzumā graudkopības, sakņkopības, biškopības, lopkopības un citus pārtikas produktus, pārdotu tos ārpus ieguves vietas neapstrādātā vai daļēji apstrādātā veidā, bet neietver lopkopības fermu. Lecekts - iedziļināta dobe ar koka vai betona malām un noņemamiem caurspīdīga materiāla pārsegiem. Lidosta - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta lidaparātu pacelšanās, nolaišanās, pārvietošanās, stāvēšanas, tehniskās apkopes un lidojuma drošības nodrošināšanai, pasažieru un kravas apkalpošanai. Lielceļš - zeme un būve vai tās daļa teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta starppilsētu un tranzīta galveno autotransporta plūsmu nodrošināšanai. Lielceļš ietver teritoriju tā sarkanajās līnijās un krustojumus ar pagasta ceļiem un vietējām ielām un piebrauktuvēm. Lopkopība - lauksaimnieciskās ražošanas nozare, lai apgādātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem (pienu, gaļu), vieglo rūpniecību ar izejvielām (vilnu, ādām), vilcējspēku (zirgiem) un lopkopības ražošanas atkritumiem (kūtsmēsli, virca) zemes auglības palielināšanai un ietver sevī cūkkopību, zirgkopību, govju turēšanu u.c. Lopkopības ferma - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecībai, un ietver sevī ganības. Mazstāvu daudzdzīvokļu nams - dzīvojamā māja ar ne vairāk par četriem stāviem (neskaitot pagrabu), kas plānota, izmantota vai nodomāta dzīvokļiem ar kopīgu ieeju no zemes līmeņa, un, kur iedzīvotājiem ir tiesības kopīgi lietot priekštelpas, kāpnes, palīgtelpas, kas neatrodas dzīvoklī, un pagalmus. Meliorācijas sistēma - būvju un ierīču komplekss meliorējamās zemes ūdens režīma regulēšanai. Mežs - sabiedriski pieejama, ar kokiem apaugusi liela zemes teritorija, kurai svarīga nozīme vides optimizācijā, ekoloģisko nišu daudzveidošanā un kuras pašatjaunošanās process notiek dabiski vai mākslīgi. Neatbilstoša izmantojuma statuss - zemesgabala izmantošana, kas likumīgi iesākta pirms attīstības plānā (ģenerālplānā) noteikts cits izmantojums. Nebūtisks piesārņojums - piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa, ūdens un augsnes spēju to absorbēt un pārstrādāt. Nojume - vieta, ko sedz jumts uz stabiem vai cita veida balstiem. Noliktava - zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai paredzēta materiālu, vielu un preču uzkrāšanai, glabāšanai vai saglabāšanai (saldēšanai). Paaugstināta riska objekts - objekts ar paaugstinātu iespējamību radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai, vai īpašumam. Pagaidu būve - tāda ēka vai cita būve: kas plānota, izmantota vai nodomāta uz noteiktu, t. i. , tai ir pagaidu statuss, kuras būvkonstrukcijas atbilst pagaidu statusam, kas jānojauc līdz ar pagaidu statusa izbeigšanos un nojaukšana netiek kompensēta. Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums. Pagasta ceļš - zeme un būve, vai tās daļa izbūves teritorijā, kas plānota, izmantota vai nodomāta ciemata ielu, atsevišķu ēku un zemnieku saimniecību savienošanai ar apdzīvotām vietām, kā arī iekšējiem pagasta autotransporta sakariem. Pagasta ceļš ietver teritoriju tā sarkanajās līnijās un krustojumus ar blīvi apdzīvotu vietu ielām un piebrauktuvēm, bet neietver krustojumus ar valsts autoceļiem. Pagrabs - brīvstāvoša būve vai zem ēkas vai citas būves 1. stāvā izvietota telpa vai telpu kopums pagrabstāvā. Pagrabstāvs - zem ēkas vai citas būves 1. stāva izveidota telpa, telpu kopums, kuru griesti atrodas ne vairāk kā 1 m virs zemes līmeņa. Palīgizmantošana (papildizmantošana) - atļautā izmantošana, kas papildina, uzlabo vai veicina primāro izmantošanu un tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana. Parcele - detaļplānojuma vai zemes ierīcības projektā noteikta zemesgabala daļa, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā. Parks - dabiskas un/vai cilvēka veidotas teritorijas, kuras veido dabas elementu, ēku un citu būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība, kurām ir liela estētiska, sanitāri higiēniska un rekreācijas nozīme un kuru uzturēšanai nepieciešams augsts labiekārtojuma līmenis, mākslīga audžu kopšana un atjaunošana. Pārvaldes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta nekomerciāliem nolūkiem un ietver valsts, pašvaldības un tās dienestu, pārvaldes, militāro un sabiedrisko organizāciju, biedrību, vēstniecību, prokuratūras, tiesu, policijas, ugunsdzēsības un pasta iestādes. Patvaļīga būvniecība - būvdarbi, kas tiek veikti bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas, vai neatbilst būvprojektam. Piebraucamais ceļš - jebkādas izbūves teritorijas daļa piekļūšanai pie zemesgabala vai atsevišķiem objektiem, arī servitūts vai apgrūtinājums. Pilns stāvu skaits - ēkas un citas būves visu virszemes stāvu skaits kuram pieskaita: pagrabstāvu, ja tā griesti atrodas vairāk kā 1 m virs zemes līmeņa; jumta izbūvi, ja tās platība 2,5 m vai lielākā augstumā ir 66% vai vairāk no ēkas pirmā stāva platības. Pirmskolas bērnu iestāde - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta mazbērnu novietnei, bērnu dārzam vai citai specializētai bērnu iestādei, bet neietver privātu bērnudārzu. Pirts - zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ķermeņa mazgāšanai un citai sanitārai apkopei. Pļava - zeme, uz kuras aug pļaujama zāle. Priekšdārzs - zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz jebkurai galvenās ēkas galvenās fasādes sienai pret ielu vai ceļu. Priekšpagalms - zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz jebkurai galvenās ēkas galvenās fasādes sienai. Privāts mājas bērnudārzs - īslaicīgas aprūpes un uzraudzības nodrošināšana par atalgojumu vai atlīdzību ar pašvaldības piekrišanu dzīvoklī vai dzīvojamā mājā uz laika periodu ne ilgāku par 24 stundām, ne vairāk par pieciem bērniem (neskaitot aprūpētāja bērnus) vecumā līdz 10 gadiem. Puķkopība - augkopības nozare, kuras uzdevums ir apgādāt iedzīvotājus un organizācijas ar grieztiem ziediem, podpuķēm, telpaugiem, stādāmo materiālu apzaļumošanai. Purvi - ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem. Putnkopība - dzīvniekkopības nozare mājputnu (vistu, pīļu, zosu, tītaru, fazānu, paipalu) audzēšanai, lai apgādātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem (olas, gaļa), kā arī vieglo rūpniecību ar izejvielām (dūnām, spalvām). Reliģiska iestāde - zeme, ēka vai būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta jebkuras reliģiskas kopienas nolūkiem un var ietvert kulta celtni, reliģijas izglītības iestādi vai draudzes bērnudārzu. Ja šī ēka piebūvēta vai iebūvēta galvenajā būvē, tā jāuzskata par daļu no galvenās būves, nevis par saimniecības ēku. Rindu māja - zeme un vertikāli sadalīta ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta trīs vai vairāk dzīvokļiem uz kopīgas vai katrs uz sava zemesgabala ar neatkarīgām ieejām uz priekšnamiem un/vai aizmugures pagalmiem, kas cieši piekļaujas katra dzīvokļa priekš un aizmugures sienām. Sabiedriska garāža - zeme, kooperatīva vai privāta ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta pastāvīgai automašīnu novietošanai, kā arī apkopšanai. Saimniecības ēka - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta kādai saimnieciskai vajadzībai (šķūnis, klēts, kūts utt.). Sakņkopība - augkopības nozare un ietver sakņu audzēšanu pārtikai, lopkopībai un rūpnieciskām izejvielām. Sanitārā aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā josla ap objektiem ar paaugstinātām sanitārām prasībām. Tās galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana. Sānpagalms - zemesgabala daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam un no zemesgabala sānu robežas līdz jebkuras galvenās ēkas sānu fasādes sienai. Sarkanā līnija - juridiski noteikta vai projektēta , detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta, maģistrāles, ielas, piebrauktuves, laukuma un/vai inženiertehnisko komunikāciju koridora robeža. Ja sarkanā līnija atdala zemesgabala daļu, tad pašvaldība ielā iekļauto daļu var atsavināt likumā noteiktā kārtībā. Savrupmāja - brīvstāvoša vienas vai divu ģimeņu dzīvojamā māja. Siltumnīca - segta (stikla, polietilēna vai cita sintētiska materiāla) virszemes būve vai tās daļa ar dabīgu vai mākslīgu mikroklimatu, kas plānota, izmantota vai plānota galvenokārt dārzeņu, puķu vai to dēstu un sēklas materiālu audzēšanai Sociālās aprūpes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sociālās aprūpes nolūkiem, un var ietvert sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu, invalīdu namu vai citu iestādi šiem vai līdzīgiem nolūkiem. Specializēta lopkopības ferma - Šo saistošo noteikumu nozīmē zeme, ēka un būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta atsevišķai specializētai, rūpnieciska tipa, lopkopības (govju, cūku, zirgu, putnu u.c.) saimniecībai, neietver sevī ganības bet tikai pastaigu laukumus. Sporta būve - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta primāri sporta spēļu vai fizisko nodarbību nolūkam un ar to saistītās sēdvietas skatītājiem, kā arī sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kur tās kalpo kā palīgizmantošana. Stāvu platība - zemesgabala visas apbūves kopējās platības, izņemot pagrabstāvu, summa. Stāvu platību mēra pa ēkas ārējo kontūru, ietverot ēkas iekšējās un ārējās sienas. Šķūnis - ēka vai būve, kas plānota, izmantota vai nodomāta lopbarības, darbarīku un citu saimniecības materiālu novietošanai. Tauvas josla - sauszemes josla gar visu dabīgo ūdeņu (upju, ezeru, kanālu) krastiem, kas paredzēta zvejas, rekreācijas vajadzībām un kur jānodrošina piekļūšana ūdenim neatkarīgi no zemes piederības. Tehniskās apkopes stacija - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa(skaidri definēta telpa), kas izmantota vai nodomāta satiksmes līdzekļu labošanai un apkopei, ietverot to korpusa, rāmja, motora vai apriepojuma remontu, krāsošanu, mazgāšanu un tīrīšanu, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, akumulatoru un rezerves daļu pārdošanu. Telpas individuālā darba vajadzībām - savrupmājas vai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa daļa, kur nodarbojas ar individuālo darbu un kuras platība nav lielāka par 25% no savrupmājas vai dzīvokļa platības. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču pirkšanai vai pārdošanai tieši patērētājam (tirdzniecības centrs, universālveikals, veikals, salons aptieka u.c.) vai banku, viesnīcu, restorānu, bāru, kafejnīcu, izstāžu un konferenču, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, bet nenozīmē minēto kā palīgizmantošanu un neietver nekādu ražošanu vai vairumtirdzniecību. Turpmākas izpētes un projektēšanas rajoni - teritorijas, kurās jāizdara nepieciešamās izpētes un jāpieņem lēmumi par šo teritoriju izmantošanu. Tūrisms - jebkāda veida darbība un aktivitāte, kas nodrošina vai ir saistīta ar cilvēku pagaidu (ne īsāku par 24 stundām un ne ilgāku par 1 gadu) ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar algotu darbu apmeklējuma vietā. Ūdensnoteka - dabiska, regulēta vai ierīkota ūdenstece virsūdens uztveršanai un novadīšanai, iekļaujoties vienotā noteces sistēmā. Ūdenstece - dabīga vai mākslīga (upe, kanāls, strauts) gultne ar plūstošu ūdens straumi, kas rodas kādā apvidū zemes virsmas slīpuma dēļ. Ūdenstilpe - dabīgs vai mākslīgs (jūra, ezers, dīķis) zemes virsmas pazeminājums - ieplaka, kur uzkrājas ūdens. Valsts meliorācijas sistēmas būves un ierīces - ūdensnotekas, dambji, sūkņu stacijas, ūdenstilpes, slūžas un citas nozīmīgas meliorācijas sistēmas būves un ierīces, kas nodotas valsts meliorācijas dienesta pārziņā. Vairumtirdzniecības iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta materiālu, vielu, lietu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, uzkrāšanai un/vai glabāšanai vairumā, izslēdzot jebkādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādāšanu. Vides un dabas resursu aizsargjosla - teritorija, kas noteikta kā aizsargjosla ap objektiem, kas nozīmīgi no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. Tās galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst negatīvas antropogēnās iedarbības ietekmi uz šiem objektiem to saglabāšanas nolūkā. Vieglās ražošanas uzņēmums - zeme, ēka un cita būve, vai tās daļa, kas izmantota vai nodomāta sastāvdaļu ražošanai vai montēšanai, lai iegūtu mazumtirdzniecībai, vairumtirdzniecībai vai pakalpojumiem derīgus galaproduktus, un jebkuru preču, vielu vai lietu komplektēšanai un iesaiņošanai, izņemot jebkādu darbību, kas rada būtisku piesārņojumu, kā rezultātā ķīmiskie, fiziskie, radioloģiskie un bakterioloģiskie faktori pārsniedz pieļaujamos higiēnas normatīvus. Vircas (šķidro kūtsmēslu glabātuve) - iedziļinātas (2-3 m dziļumā) taisnstūrveida vai cilindriskas formas ūdensnecaurlaidīgas betona vai dzelzsbetona tvertnes, kur kūtsmēslus novada ar pneimatiskām iekārtām, sūkņiem vai pašteces ceļā no savākšanas kolektoriem. Vispārīgās ražošanas uzņēmums - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta ražošanas, montāžas, pārstrādāšanas, remontēšanas, materiālu un iekārtu, kā arī jebkādu citu preču, vielu vai lietu glabāšanas, uzkrāšanas, komplektēšanas un iesaiņošanas nolūkos. Zemnieku sēta - zeme, ēka vai būves, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas zemnieku saimniecībai un ietver vienas ģimenes dzīvojamo māju ar citām saimniecības uzturēšanai nepieciešamām ēkām. Zemesgabala fronte - horizontāls attālums starp zemesgabala sānu robežām pret ielu vai ceļu. Zemesgabals - juridiski noteikta, tas ir, zemesgrāmatā ierakstīta teritorijas pamatvienība. Zemes izmantošanas veidi - pagasta teritorijas dalījums pēc zemes izmantošanas, kas noteikta attīstības plānā. Zinātnes iestāde - zeme, ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta zinātniskās pētniecības vai līdzīgai iestādei. Zirgu jāšanas skola - zeme, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta zirgu turēšanai, izrādīšanai, trenēšanai, jāšanai, izbraukšanai un kur apmeklētājiem tiek dotas instrukcijas par jāšanu un citām zirgaudzēšanas darbībām. Zvērkopība - dzīvniekkopības nozare, kažokzvēru audzēšana ādu ieguvei (nutrijas, polārlapsas, sudrablapsas, ūdeles, sabuļi). I DAĻA. APBŪVES NOTEIKUMI 1. nodaļa. VISPĀRĒJIE SKAIDROJUMI 1. "Mārupes pagasta vispārīgie apbūves noteikumi" turpmāk tekstā lietots - "apbūves noteikumi" attiecas uz visu pagasta teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem un lietotājiem. Apbūves noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un normatīvo aktu prasības. 2. Apbūves noteikumi ir līdzeklis Mārupes pagasta pašvaldības mērķu sasniegšanai atbilstoši Mārupes teritorijas plānojumam, nosakot zemes īpašnieku un lietotāju būvtiesības un pienākumus, lai veicinātu pagasta iedzīvotāju veselību, drošību, ērtības un vispārīgu labklājību. 3. Zemes drīkst izmantot un ēku vai būvi drīkst būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot atbilstoši apbūves noteikumiem. 4. Pašvaldības institūciju atļaujas vai licences nodomātai zemes izmantošanai vai nodomātai ēkas vai būves būvēšanai rekonstrukcijai, restaurācijai vai citai izmantošanai drīkst izsniegt atbilstoši apbūves noteikumiem. 5. Gadījumi, kad nepieciešams iepazīties ar apbūves noteikumiem: 5.1. Zemes īpašnieks vai valdītājs vēlas noskaidrot, kādiem nolūkiem drīkst izmantot zemi un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz tās, 5.2. Potenciālais būvētājs kādai noteiktai izmantošanai vēlas atrast zemesgabalu. 6. PĀRKĀPUMI UN SODI. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kura pārkāpj apbūves noteikumus, ir vainīga pārkāpumā un sodāma saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu: 6.1. Fiziskajai vai juridiskajai personai pirmajā reizē var uzlikt naudas sodu vai izteikt brīdinājumu, 6.2. Vainīgajai personai ir pienākums pārkāpumu novērst, 6.3. Ja fiziska vai juridiska persona, kura ir vainīga apbūves noteikumu pārkāpumā, to nenovērš, tad nākamajā reizē fiziskajai personai var uzlikt naudas sodu vai atkārtotu naudas sodu, 6.4. Ja pārkāpums vēl netiek novērsts, iestājas kriminālatbildība. 7. SPĒKĀ STĀŠANĀS. Apbūves noteikumi stājas spēkā pēc to pieņemšanas Mārupes pagasta padomē kā saistošos noteikumus un 2 nedēļas pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis": 7.1. Ja tiesa kādu apbūves noteikumu nodaļu, punktu vai noteikumu atzīst par spēkā neesošu, pārējā šo apbūves noteikumu daļa saglabā spēku, 7.2. Ar šo apbūves noteikumu stāšanos spēkā, spēku zaudē iepriekšējie saistošie pagasta apbūves noteikumi. 8. GROZĪŠANA: 8.1. Apbūves noteikumu grozījumi sagatavojami vienlaikus ar pagasta teritorijas plānojuma izstrādāšanu vai grozījumu sagatavošanu, 8.2. Apbūves noteikumu grozīšanu var pamatot arī ar detālplānojumu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru, 8.3. Īpašos gadījumos - neizstrādājot attiecīgu teritorijas plānojumu, pieļaujama apbūves noteikumu grozīšana ar pagasta pašvaldības lēmumu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru, 8.4. Grozījumi nedrīkst grozīt valsts likumu un valsts normatīvo aktu noteiktos noteikumus un radīt attiecīgo likumu vai aktu pārkāpumus. 9. PAPILDINĀŠANA. Apbūves noteikumi regulāri ir papildināmi ar noteikumiem, kas izriet no izstrādātajiem teritorijas plānojuma grozījumiem un detālplānojumiem. 10. PUBLISKUMS. Šie apbūves noteikumi ir brīvi pieejami visiem interesentiem. Tādēļ Mārupes pagasta padome regulāri informē par pieņemtajiem grozījumiem un izdarītajiem papildinājumiem. 2. nodaļa. NOTEIKUMI VISĀM TERITORIJĀM PAGASTĀ 2.1. PIELIETOJUMS Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visām apbūves zonām un visiem būvniecības un zemes lietošanas, sadalīšanas un apvienošanas gadījumiem, izņemot konkrētus gadījumus, kad apbūves noteikumos noteikts savādāk. 2.2. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES ZONĀS ATĻAUTS Ja vien apbūves noteikumos nav norādīts savādāk, jebkuru teritoriju atļauts izmantot, ievērojot apbūves noteikumus: a) apbūvei, b) sabiedriskas lietošanas apzaļumotu teritoriju ierīkošanai, c) inženiertehnisko būvju un inženierkomunikāciju (tīklu) izvietošanai, ja to paredz teritorijas plānojums, detālplānojums (vai inženierapgādes shēma) vai būvprojekts, d) palīgizmantošanai, kas nav pretrunā ar apbūves noteikumiem un ir: - pakārtota galvenajai izmantošanai, ēkai vai būvei un papildina tās, - izvietota tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana, ēka vai būve, - neizmantojama cilvēku dzīvošanai, ja apbūves noteikumos nav noteikts savādāk. 2.3. VISĀS APBŪVES UN IZBŪVES TERITORIJĀS (ZONĀS) AIZLIEGTS Ja vien apbūves noteikumos nav noteikts savādāk, nevienu apbūves zonu vai citu izbūves teritoriju nedrīkst izmantot sekojošiem nolūkiem: a) izvietot ēkas un būves aizsardzības zonās, kur nav pieļauta nekāda veida apbūve, izņemot, ja būve nepieciešama objekta ekspluatācijai, b) novietot, savākt, glabāt pamestus, nelietojamus satiksmes līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņu savāktuvei un ietverta ēkā, c) vākt, uzkrāt vai glabāt kaudzē un laukumos atkritumus, metāllūžņus un būvgružus, d) pielietot apbūves noteikumos atļautām izmantošanām (palīgizmantošanām) kravas mašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas, e) izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā patstāvīgas dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss. 2.4. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI Zemes gabali ir nodalāmi un ēkas vai būves ir izvietojamas, lai nodrošinātu piekļūšanu jebkuram zemes gabalam. Tiem ir jāpieguļ ielai vai piebrauktuvei, vai jāierīko piebrauktuves atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2.5. PRASĪBAS ZEMES GABALU DALĪŠANAI UN APVIENOŠANAI 2.5.1. Zemesgabalus drīkst sadalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu, tikai izstrādājot detālplānojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai, vienkāršā situācijā, ja zemes gabali atrodas pie esoša piebraucama ceļa un nav sadalāmi vairāk kā trīs daļās, ar Mārupes pagasta padomes lēmumu. 2.5.2. Nav atļauta zemesgabala sadalīšana, ja pret to iebilst kāds no līdzīpašniekiem un, ja nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās ēkas reālās daļās. 2.5.3. Nav pieļaujams nodalīt zemes gabalus, kam nav iespējams nodrošināt piekļūšanu kādai zemes gabala daļai. 2.5.4. Zemes gabalus drīkst sadalīt daļās, kuru platība ir ne mazāka par 600m2, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāka par 500m2. Zemes gabala platums gar ielas fronti nedrīkst būt mazāks par 15m, rindu un grupu ēku apbūvei ne mazāks par 8m uz vienu sekciju. Izņēmuma kārtā zemes gabala lielums var tikt samazināts, ja to pieļauj detālplānojums. Samazinātus zemes gabalus iespējams nodalīt īpašiem inženierapgādes infrastruktūras elementiem (elektro transformatori, gāzes regulēšanas punkti, sūkņu stacijas un tamlīdzīgi). 2.6. APBŪVES ATBILSTĪBA ZEMESGABALA ROBEŽĀM Jebkurai ēkai un visām tās daļām ir jāatrodas zemesgabala robežās. Nevienas ēkas ne viena daļa ne uz viena zemesgabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežas, izņemot gadījumus, ja ir kaimiņu zemesgabalu īpašnieka rakstisks saskaņojums. 2.7. REZERVES TERITORIJA Apbūves zonas rezerves teritorijas paredzētā izmantošana ir pagaidu izmantošana līdz brīdim, kad šai teritorijai, saskaņā ar detālplānojumu būs noteikts pamatizmantošanas statuss, un tās izmantošana noteikta ar apbūves noteikumiem. 2.8. NEATBILSTOŠA IZMANTOŠANA 2.8.1. Ja kāda zemesgabala izmantošana likumīgi iesākta pirms pieņemti šie apbūves noteikumi, kas nosaka tam citu izmantošanas veidu, tad šim zemesgabalam ir likumīgi neatbilstošas izmantošanas statuss. 2.8.2. Šāda zemesgabala īpašnieks ir tiesīgs turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkuras ēkas vai būves būvēšanu, restaurāciju, rekonstrukciju, paplašināšanu, nojaukšanu jāveic atbilstoši apbūves noteikumiem. 2.8.3. Ja kāda zemesgabala īpašniekam līdz šo apbūves noteikumu pieņemšanas dienai izsniegta ēku vai būvju projektēšanas vai būvēšanas atļauja un nav beidzies tās derīguma termiņš, tad zemesgabalam ir likumīgi neatbilstošas izmantošanas statuss un īpašnieks ir tiesīgs turpināt iesākto darbību. 2.8.4. Zemesgabala īpašnieka nomaiņa pārtrauc likumīgi neatbilstošas izmantošanas statusu un jaunajam īpašniekam jāievēro apbūves noteikumi. 2.9. PALĪGIZMANTOŠANA Katrai palīgizmantošanai, arī dzīvoklim, jānodrošina atsevišķa piekļūšana no citām izmantošanām. 2.10. ESOŠIE ZEMESGABALI Neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumu nosacījumiem, esošus zemesgabalus ar mazāku nekā noteikts platību, zemesgabala, fronti vai zemesgabala dziļumu vai esošus zemesgabalus, kuru platība pārsniedz maksimālo zemesgabala platību, var izmantot un būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas un būves atbilstoši attiecīgās apbūves zonas vai citas izbūves teritorijas noteikumiem, pie sekojošiem nosacījumiem: a) ja būve ir inženiertehniskā būve, b) ja zemes gabalam ir vēsturiski izveidojušās robežas. 2.11. ESOŠĀS ĒKAS UN BŪVES UN UZSĀKTĀ PROJEKTĒŠANA UN BŪVNIECĪBA Ja esošās ēkas un būves ir likumīgi uzbūvētas vai tiek likumīgi projektētas, būvētas, pārbūvētas vai ierīkotas šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, kā rezultātā daži ēku vai būvju raksturlielumi neatbilst, bet esošais zemesgabala zemes izmantošanas veids atbilst apbūves noteikumiem, tad: a) esošās ēkas un būves drīkst pārbūvēt vai rekonstruēt ar noteikumu, ka tās atbildīs apbūves noteikumiem, ievērojot, ka nekādas pārbūves nedrīkst palielināt neatbilstību noteikumiem, b) esošās ēkas un būves drīkst paplašināt pie nosacījuma, ka: - jebkura ēkas vai būves paplašināšana atbilst šiem apbūves noteikumiem, - paplašināšana, ievērojot visas citas ēkas, būves un zemesgabala izmantošanu, nepalielina neatbilstību noteikumiem. 2.12. PAGALMA NOTEIKUMI Nekādu pagalmu vai citas brīvas telpas daļu, kas saskaņā ar apbūves noteikumiem, nepieciešama jebkurai ēkai vai būvei, nedrīkst uzskatīt par citai ēkai vai būvei līdzīgi nepieciešama pagalma vai brīvas telpas daļu. 2.12.1. Nekādu daļu no jebkura nepieciešama pagalma nedrīkst aizņemt kāda ēka vai būve vai tās daļa izņemot: a) palīgēkas vai būves, ja tās attiecīgajā apbūves zonā vai izbūves teritorijā atļautas, b) arhitektoniskas detaļas vai veidojums, arī sliekšņus, skursteņus, karnīzes, jumta dzegas, renes, pilastrus un jumta balstus, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 0,6m, c) funkcionālas un dekoratīvas būves, ieskaitot nolaižamus saulessargus, dekoratīvas strūklakas, piemiņas plāksnes un žogus, d) atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kurām kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām, un kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1,5m, e) saulessargus, erkerus, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 1m, f) balkonus, segtas un nesegtas terases, kas projicējas jebkurā nepieciešamajā pagalmā ne vairāk par 2,5m. 2.12.2. Priekšpagalms, izņemot esošas apbūves gadījumus, nedrīkst būt mazāks par 3m, ja ar detālplānojumu nav noteikts savādāk, ja priekšpagalms veidojas gar piebraucamajiem ceļiem un vietējas nozīmes ielām. Gar sadalījuma ielām, 2.šķiras autoceļu sarkanajām līnijām ielām priekšpagalmam jābūt ne mazākam kā 6m. 2.12.3. Attālums no aizmugures robežas līdz ēkas tuvākajai ārsienai, nedrīkst būt mazāks par 3 m. 2.12.4. Ar aizmugures un sānu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures un sānu pagalma minimālo dziļumu var samazināt vai būvēt uz robežas. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris. 2.12.5. Apbūvēt daudzstāvu dzīvojamo ēku koplietošanas pagalmus atļauts ar īpašnieku vai namu apsaimniekotāju un Mārupes pagasta padomes piekrišanu. Koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai un īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem. 2.13. IEDIBINĀTA BŪVLAIDE Šo apbūves noteikumu spēkā stāšanās brīdī, iedibinātas (esošas) būvlaides gadījumā, neskatoties uz jebkādiem citiem apbūves noteikumu nosacījumiem galvenās ēkas novietnei, tā jānovieto, ievērojot šo iedibināto būvlaidi. 2.14. ĀRPUSTELPU UZGLABĀŠANA kā palīgizmantošana 2.14.1. Nav atļauta priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā. 2.14.2. Nav atļauta tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas. 2.14.3. Nav atļauta nevienā nepieciešamajā autostāvvietā. 2.15. AUGSTUMA IEROBEŽOJUMI 2.15.1. Nevienā mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (1/2) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņa zemesgabalu. 2.15.2. Ja ēka vai būve izvietota mazākā attālumā kā 3 m no kaimiņa zemesgabala robežām, tad ēkas kopējais augstums un no ēkas kopējā būvapjoma izvirzījumi ir īpaši saskaņojami ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku, ko apstiprina ar rakstisku saskaņojumu būvprojektā. 2.15.3. Apbūves noteikumos noteiktie ēku un būvju augstumi nav attiecināmi uz jebkādu arhitektonisku izbūvi, virsgaismu, skursteni, torni, karoga mastu, radio vai televīziju uztverošu vai pārraidošu iekārtu, vējrādītāju, zibens novadītāju, baznīcas torni vai kupolu. 2.16. ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM Jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem ievērojot ugunsdrošības, insolācijas prasības un apgaismojuma prasības. 2.16.1. ATTĀLUMI NO LOPKOPĪBAS FERMĀM: - līdz dzelzceļa līnijām - 300m, - līdz valsts galvenajiem autoceļiem - 300m, - līdz 1. un 2. šķiras autoceļiem - 150m, - līdz pagasta ceļiem - 50 m, - līdz dzīvojamai apbūvei atkarībā no attiecīgās fermas ietekmes uz apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti, ne mazāk par 100m. Fermas zemes gabala robežās ir jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte (pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētisko ainavu nosegšanai). 2.16.2. ATTĀLUMI NO CEĻIEM: Dzīvojamās ēkas un citas būves apbūves līnija no ceļa ass ne tuvāk par: - I tehniskās kategorijas autoceļiem - 115m, - II tehniskās kategorijas autoceļiem - 60m, - III tehniskās kategorijas autoceļiem - 60m, - IV tehniskās kategorijas autoceļiem - 30m, - V tehniskās kategorijas autoceļiem - 30m. 2.17. ATTĀLUMI NO INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM LĪDZ ĒKĀM UN BŪVĒM UN ATTĀLUMI STARP INŽENIERKOMUNIKĀCIJĀM Jāveido atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2.18. REDZAMĪBAS TRĪSSTŪRI 2.18.1. Krustojums ar dzelzceļu vienā līmenī: a) Visās apbūves un izbūves teritorijās (zonās) uz zemesgabala, kas piekļaujas dzelzceļam, un to šķērsojošai ielai nekādu ēku vai būvi nedrīkst būvēt, pārbūvēt vai ierīkot tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0.6m un 3.0m līmeņiem virs ielas viduslīnijas līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo dzelzceļa piederības robeža un sarkanā līnija, un līnija, kas savieno punktus, kas atrodas uz šādas piederības līnijas un sarkanās līnijas 50m attālumā no šo līniju krustpunkta, b) Ja dzelzceļa un ielas krustojumā ir pārbrauktuve bez aizsargaprīkojuma, tad krustojuma redzamības trīsstūris jāpalielina līdz 400m gar dzelzceļa piederības robežu un 90m gar ielas līniju vai līdz attālumam, c) Ielu un ceļu krustojumu vienā līmenī veido atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot redzamības trijstūru nodrošināšanu, d) redzamības trīsstūru robežās nedrīkst atrasties nekādas ēkas un būves, kā arī mobilie objekti (kioski, furgoni, reklāmas stendi, mazās arhitektūras formas), koki un krūmi augstāki par 0,5m, e) ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un kustības drošību jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm. 2.19. PAZEMES TELPA Vietās, kur vietējo apstākļu un ekonomisko apsvērumu dēļ ir lietderīgi izmantot pazemes telpu (pazemi), var paredzēt tās kompleksu izmantošanu, izvietojot pazemes būves saskaņā ar sanitārajām un ugunsdrošības prasībām. 2.20. SPECIĀLI PASĀKUMI INVALĪDIEM Projektējot pagasta teritoriju izbūvi, jāparedz speciāli pasākumi, lai invalīdu pārvietošanās būtu iespējami netraucēta un droša. Jānodrošina invalīdu piekļūšanas iespējas sabiedriskiem objektiem. 2.21. AIZSARDZĪBA PRET TROKŠŅIEM 2.21.1. Jānodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem. 2.21.2. Gadījumos, kad valsts normatīvie akti nereglamentē pasākumus trokšņa aizsardzībai, dzīvojamām ēkām, ražošanas ēkām, sabiedriskām būvēm, kas atrodas lidostas paaugstināta trokšņa režīma teritorijās, ēku apdarē ir jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli, jāpielieto pakešlogi ar papildus trokšņu slāpējošu efektu. Nepieciešamības gadījumos jāveido papildus individuālā trokšņa aizsardzība katrā dzīvoklī vai telpā atkarībā no tās paredzētās izmantošanas. 2.22. ŪDENSNOTEKU (GRĀVJU) SAGLABĀŠANA 2.22.1. Lai novērstu pārpurvošanos un gruntsūdeņu līmeņa celšanos, esošās ūdensnotekas jāsaglabā. Ja, teritoriju apbūvējot, tās jāaizber, tad gar paredzēto ielu trasēm tās jāatjauno vai jāpārkārto. 2.22.2. Ēkas un būves drīkst izvietot: a) ne tuvāk kā 10 m no valsts meliorācijas sistēmu būvēm vai ierīcēm, b) ne tuvāk kā 10 m no koplietošanas ūdensnotekas, c) ne tuvāk kā 10 m uz abām pusēm no segtām ūdensnotekām ar diametru 200mm un lielākām. 2.22.3. Uzsākot jaunu būvniecību, ir nepieciešams veikt teritorijas inženiersagatavošanu ieskaitot virszemes ūdeņu savākšanas sistēmas. Jebkuras neapbūvētas teritorijas apbūves vai labiekārtošanas gadījumā ir jāizveido teritorijas ūdensnoteču sistēma, kas jāpieslēdz koplietošanas sistēmai vai valsts ūdensnoteces sistēmai. Pirms izbūves ir obligāti izstrādājams ūdensnoteču sistēmas projekts pēc nosacījumiem, kas izsniegti Mārupes pagasta padomē. 2.23. PRASĪBAS ĒKU ELEMENTIEM 2.23.1. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens teknei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules beidzas ne augstāk par 0,15 m virs zemes atzīmes. 2.23.2. Ja ēka tiek izbūvēta uz zemes gabala robežas, ir jāveido ugunsdrošs mūris. 2.23.3. Specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm jāsaskaņo Būvvaldē, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai valdītāja piekrišanai. 2.23.4. Prasības logiem, skatlogiem, vizuāliem informatīviem materiāliem un marķīzēm: Jaunu skatlogu un durvju ierīkošanu esošajās ēkās jāveic saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu. 2.24. PRASĪBAS IEEJAS MEZGLIEM 2.24.1. Darījumu iestāžu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu. 2.24.2. Sezonas apkalpes objektus (kafejnīcas un tamlīdzīgus) drīkst ierīkot saskaņā ar Būvvaldē akceptētu projektu. Aizliegts ierīkot ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvs platums paliek vismaz 2,5m. Nojumes drīkst veidot ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa. 2.24.3. Bankomāti un cita veida apkalpes ietaises ir izvietojami neizvirzot no ēkas fasādes vairāk kā 0,7m. Tos iespējams ierīkot vietās, kur izveidojams vismaz 3m2 laukums, vai brīvs ietves platums paliek vismaz 2,5m. 2.25. PRASĪBAS PAGASTA ĀRTELPAS ELEMENTIEM 2.25.1. Žogs ir uzskatāms par būvi, tā novietojums un vizuālais risinājums ir jāsaskaņo Mārupes Pagasta Būvvaldē: a) Žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesgabalu žogu arhitektūru; b) Žogus drīkst veidot pa zemes gabalu robežām, pa ielu sarkanajām līnijām, vai pa noteiktajām būvlaidēm, ievērojot apbūves noteikumos noteiktās prasības redzamības trijstūru nodrošināšana; c) Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam; d) Starp zemesgabaliem žogus būvē īpašniekiem savstarpēji vienojoties. Zemesgabala īpašnieks ceļ un uztur žogu gar ielas malu un tā žoga puse, kas, skatoties no pagalma uz kaimiņu pusi, atrodas labajā pusē; e) Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju, jābūt ne augstākiem par 1,5m, ar caurredzamību ne mazāku kā 50%; f) Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu un laukumu teritorijā; g) Reklāmu un sludinājumu izvietošana uz žogiem ir pieļaujama tikai īpašos gadījumos, tā ir jāsaskaņo Mārupes Pagasta būvvaldē. 2.25.2. PRASĪBAS APGAISMES ĶERMEŅIEM a) Ielu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās; b) 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus; c) Obligāti ir jāveic daudzdzīvokļu ēku koplietošanas pagalmu izgaismošanu; d) Jebkuras būves vai labiekārtošanas gadījumos ir jāparedz gaismas ķermeņu izvietojums apgūstamajā teritorijā; e) Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens). 2.25.3. PRASĪBAS ĀRTELPAS ELEMENTIEM a) Atkritumu tvertnes ir jānovieto šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi uz atkritumu tvertnēm un jānodrošina to apkalpošana; b) Tiem zemesgabalu vai ēku īpašniekiem vai valdītājiem, kuriem uz zemesgabala ir izvietots mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts, sabiedriska iestāde, darījumu iestāde vai daudzdzīvokļu nams, jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā ēkā būtu uzstādīta ar ēkas fasādi saskanīgā formā veidota metāla atkritumu urna un tā būtu uzturēta ekspluatācijas kārtībā. c) Zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt karoga turētāju vai uzstādīt brīvi stāvošu karoga mastu valsts karoga uzvilkšanai. d) Zemesgabala vai ēkas īpašnieka vai valdītāja pienākums ir pie būves ielas fasādes piestiprināt noteikta parauga adreses plāksnīti. Adreses plāksnīte ir izvietojama pie ielas fasādes labā stūra (skatoties no ielas) 2m augstumā un ne mazāk kā 0,3m no stūra. 2.26. PRASĪBAS BŪVĒM 2.26.1. PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM a) Atļauts būvēt tikai stacionāra tipa degvielas un gāzes uzpildes stacijas, kas izvietojamas speciālos laukumos; b) Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka valsts normatīvie akti, bez tam jāievēro sekojoši attālumi: - 30 m no skuju koku mežu masīviem, - 25 m no lapu koku masīviem; c) Degvielas uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar izstrādātās degvielas un lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām, kā arī ar gruntsūdens novērošanas aku tīklu pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām. 2.26.2. PRASĪBAS AUTOSTĀVVIETĀM a) Autostāvvietas jāizvieto uz tā paša zemesgabala vai tajā pašā būvē, kuras izmantošanai stāvvietas nepieciešamas, izņemot gadījumus, ko nosaka detālplānojumā. Ietverot autostāvvietas citās būvēs, jāievēro Latvijas būvnormatīvi attiecīgo būvju projektēšanai; b) Autostāvvietas viena objekta apkalpošanai nedrīkst uzskatīt par autostāvvietām citam objektam, izņemot, ja kādam no objektiem nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un lietošanas laiku iespējams savietot. Ja būve vai zemesgabals ietver vairāk nekā vienu izmantošanu un katrai izmantošanai noteikts savs autostāvvietu normatīvs, tad nepieciešamo automašīnu autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai atsevišķi un skaitu summē; c) Nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 stāvu platības vai: - tirdzniecības objektos katriem 10 m2 tirdzniecības zāles vai izstāžu platības - 1, - restorānos, kafejnīcās katrām 100 vietām - 15, - sporta būvēs katrām 20 skatītāju vietām - 1, - kultūras iestādēs katrām 100 skatītāju vietām vai katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus - 15, - objektiem atklāto telpu izbūves teritorijās katriem 100 apmeklētājiem vienlaikus: 1) pludmalēs un atpūtas zonā - 20, 2) mežaparkos - 10, 3) īslaicīgas atpūtas objektos - 15, 4) tirgos katrām 2 tirdzniecības vietām - 1; d) Nepieciešamo stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionēšanas tehnoloģija; e) Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6,0 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību - 12 m plats priekšlaukums; f) Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām vai sabiedriskām teritorijām, ap tām ir jāveido apzaļumotas teritorijas. Ja autostāvvietas robežojas ar dzīvojamām teritorijām, ir jāveido aprīkojums (dekoratīvi ārtelpas elementi), kas skaidri norāda autostāvvietu teritorijas; g) Visām autostāvvietām virs 40 automašīnām jāparedz lietus ūdens savākšana un attīrīšana no naftas produktiem pirms lietus notekūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā. 2.26.3. PRASĪBAS SAIMNIECĪBAS BŪVĒM Saimniecības ēkas un būves mājlopiem drīkst ierīkot: a) Ne tuvāk par 3,0 m no zemesgabala iekšējās sānu vai aizmugures robežas. Saskaņojot ar kaimiņu zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem, ko apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, minimālo attālumu līdz zemesgabala robežām drīkst samazināt vai būvēt uz robežas; b) Attālumam no mājlopiem paredzētas būves līdz dzīvojamo telpu logiem kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 15 m; c) Saimniecības ēkas mājlopiem drīkst izvietot mazsaimniecību, lauksaimniecības teritorijās. Saimniecības ēkas neierīkot tuvāk par 50m no savrupmāju teritorijas, vai teritorijas, kur mājlopu turēšana aizliegta; d) Saimniecības ēkas jāizvieto atkāpjoties no galvenās ēkas būvlaides, tās nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; e) Mājlopiem paredzētu saimniecības ēku nedrīkst ierīkot tuvāk par 15m no kaimiņu dzīvojamo telpu logiem, apbūves teritorijās, kur mājlopu turēšana atļauta; f) Attālumi no lauksaimnieciskās ražošanas objektiem, kur iespējama to kaitīgā ietekme: 1. specializētu mājlopu fermām: - cūku fermām ar gada apgrozību līdz 12 tūkst. cūku gadā - 500 m, - 12-54 tūkst. cūku gadā - 1500 m, - govju fermām no 40 govīm un vairāk - 300 m, - aitu fermām no 100 aitām un vairāk - 300 m, - specializētām kažokzvēru fermām - 300 m, - specializētām putnu fermām - 300 m, - zirgu fermām no 20 zirgiem un vairāk - 100 m, 2. karantīnas telpas: - no mājdzīvnieku novietnēm - 200 m, - no putnu novietnēm - 500 m. 3. mājdzīvnieku kūtīm zemnieku saimniecībās 50-100 m; 4. vircas bedrēm 50-100 m t.i. pie mājdzīvnieku kūtīm; 5. kūtsmēslu glabātuvēm 50-100 m, parasti atrodas pie mājdzīvnieku kūtīm; 6. kūtsmēslu kompostēšanas laukuma 100 m. g) Vēlamie attālumi starp specializētām fermām: 1. govju fermas - līdz putnu fermai - 200 m, - līdz govju, zirgu fermai - 150 m, - līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai - 1500 m, 2) cūku fermas - līdz putnu fermai - 200 m, - līdz govju, zirgu fermai - 150 m, - līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai - 1500 m, 3) aitu fermas - līdz putnu fermai - 200 m, - līdz govju, cūku, zirgu fermai - 150 m, - līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai - 1500m, 4) zirgu fermas - līdz putnu fermai - 200 m, - līdz govju, cūku fermai - 150 m, - līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai - 1500 m, 5) putnu fermas - līdz putnu fermai - 200 m, - līdz govju, zirgu fermai - 150 m, - līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai - 1500 m, 6) kažokzvēru un trušu fermas - - līdz putnu fermai - 1500 m, - līdz govju, zirgu fermai - 1500 m, - līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai - 1000 m, 7) lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi (piena, gaļas, putnu), kuri nav tieši saistīti ar fermām: - līdz putnu fermai - 200 m, - līdz govju, zirgu fermai - 150 m, - līdz kažokzvēru fermai un trušu fermai - 1500m, 8) attālums starp atsevišķām nesabloķētām dzīvnieku mītnēm nedrīkst būt mazāks par - 30 m, 9) attālums starp veterināro objektu un fermām, ne mazāks par ugunsdzēsībā pieļaujamajiem vai - 30 m; f) Mājlopiem paredzētās saimniecības ēkas un citas būves drīkst izvietot tikai teritorijās, kur mājlopu turēšana atļauta, ievērojot veterinārās prasības; h) Vircas bedrēm jābūt betonētām, tās jānosedz; i) Kūtsmēslu glabātuvēm jābūt betonētiem pamatiem ar 0,8 - 1,0 m augstām malām, apkārt jābūt nobetonētam grāvītim uz vircas bedres pusi. Kūtsmēslu glabātuvēm jābūt valdošo vēju virzienā no fermas, kūts un dzīvojamām ēkām un zemākā reljefa vietā. Nokrišņu ūdens un vircas uztveršanai apkārt krātuvei jāizveido 0,3 - 0,4 m plats un 0,3m dziļš grāvītis. Mēslu krātuves abos galos jāizveido cieta seguma iebrauktuves; j) Zemes gabalu, uz kura atrodas saimniecības ēka vai ferma lopu turēšanai, robežās jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte. Zemes gabala robežās ir jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskām ainavām. Ja to nav iespējams realizēt zemes gabala robežās, ir jāveic blakus zemes gabalu pirkšana vai nomāšana līdz ir iespējama pasākumu nodrošināšana. 2.26.4. PRASĪBAS SABIEDRISKAJIEM OBJEKTIEM a) Apdzīvoto vietu centra teritorijās nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Arhitektoniskajam veidolam un pielietojamiem būvmateriāliem ir jābūt atbilstošiem apkārtējai videi; b) Mobilo sakaru un satelīttelevīzijas komunikāciju būves drīkst izvietot Pagasta neapbūvētajās teritorijās. 2.27. PRASĪBAS APSTĀDĪJUMU, MEŽU, ATSE …