Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Par tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.83 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2010.gada 13.novembrī (prot. Nr.50, 2.§) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.1492/10/03.01.-01./13 "Par Baltkom grupas, Izzi grupas un SIA "EST Risinājumi" apvienošanos" Konkurences padome 2010.gada 30.jūnijā saņēma sabiedrības Mackonar Impex Limited un sabiedrības Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. ziņojumu par BALTKOM grupas, IZZI grupas, kā arī SIA "EST Risinājumi" apvienošanos (turpmāk - Ziņojums). Iepazīstoties ar Ziņojumu un tam pievienotajiem dokumentiem, tika secināts, ka Ziņojums neatbilst Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk - Noteikumi) prasībām, un tika pieprasīta trūkstošā informācija. Konkurences padome 2010.gada 15.jūlijā saņēma trūkstošo informāciju un secināja, ka Ziņojuma saņemšanas diena Konkurences padomē ir 2010.gada 15.jūlijs. Sabiedrība Mackonar Impex Limited ir reģistrēta Kipras Republikā ar reģistrācijas (*), juridiskā adrese: 55 Ptolemaion Street, Office 1, Zenon Court, Limassol, 3041, Kipra. AS "New Life Holding" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 40103234558, juridiskā adrese: Rīga, Maskavas iela 322, LV-1063. SIA "Baltkom TV SIA" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003005264, juridiskā adrese: Rīga, Maskavas 322, LV-1063. AS "TV LATVIJA" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003892235, juridiskā adrese: Rīga, Vecpilsētas iela 19, LV-1050. SIA "Aldems" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.43603015111, juridiskā adrese: Jelgava, Lielā iela 7, LV-3001. SIA "Baltinet Data" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003626473, juridiskā adrese: Rīga, Anniņmuižas bulvāris 43-170, LV-1067. SIA "MFL Serviss" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003553095, juridiskā adrese: Rīga, Mazā Nometņu iela 47, LV-1002. SIA "LV DATS" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003526449, juridiskā adrese: Limbažu nov., Limbaži, Cēsu iela 5, LV-4001. SIA "TV 24" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003756835, juridiskā adrese: Rīga, Vecpilsētas iela 19, LV-1050. SIA "TELEVIDEOTĪKLS" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003069941, juridiskā adrese: Rīga, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, LV-1050. SIA "Technonet" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.45403012869, juridiskā adrese: Jēkabpils, Čiekuru iela 6, LV-5202. SIA "Multitone Balt" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003075810, juridiskā adrese: Jelgava, Loka maģistrāle 17, LV-3004. SIA "Neonets" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003148103, juridiskā adrese: Rīga, Maskavas iela 322, LV-1063. SIA "IZZI" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003215809, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "IZZI COM" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003403962, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "IZZI Ethernet" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 40003650899, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "COM4TEL Sakari" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.50003293171, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. AS "IZZI FAO" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40103061592, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "IZZI Ultracom" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003668458 juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "DT Komunikācijas" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003481897, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "MAKSINETS" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003535085, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "FASTNETS" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003488645, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "LCOM" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.42403016628, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "A Technologies" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.42403015162, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "Intentus Inkaso" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.45403016540, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "Tella Capital" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40003676597, juridiskā adrese: Rīga, Ieriķu iela 67a, LV-1084. SIA "Contaq Latvian Cable" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40103177804, juridiskā adrese: Rīga, Lāčplēša iela 20A, LV-1011. SIA "Contaq Latvian Participation" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40103186169, juridiskā adrese: Rīga, Lāčplēša iela 20A, LV-1011. Sabiedrība Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. ir Luksemburgā reģistrēta kapitālsabiedrība ar reģistrācijas Nr.RCS 413.141, juridiskā adrese: 412F route d'Esch, L-1030, Luksemburga. SIA "EST Risinājumi" ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.40103226122, juridiskā adrese: Rīga, Maskavas iela 322, LV-1063. Izvērtējot Ziņojumā ietverto informāciju, apvienošanās dalībnieku papildus sniegto informāciju, vairāku tirgus dalībnieku, sabiedrisko organizāciju, valsts iestāžu sniegto u.c. informāciju, Konkurences padome k o n s t a t ē j a: 1. Apvienošanās dalībnieki 1.1. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju (*) īsteno izšķirošu ietekmi (pieder 100% pamatkapitāla) pār sabiedrību Mackonar Impex Limited, kā arī pār AS "New Life Holding" (100%). Savukārt AS "New Life Holding" īsteno izšķirošu ietekmi (pieder 99,92% kapitāla daļu) pār SIA "Baltkom TV SIA". SIA "Baltkom TV SIA" (turpmāk - BALTKOM) ir tieša izšķiroša ietekme pār: AS "TV Latvija" (100%); SIA "Aldems" (100%); SIA "Baltinet Data" (100%); SIA "MFL Serviss" (100%); SIA "LV DATS" (100%); kopīga izšķiroša ietekme pār SIA "TV 24" (50%). BALTKOM šobrīd realizē izšķirošu ietekmi arī sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "TELEVIDEOTĪKLS". SIA "TELEVIDEOTĪKLS" īsteno tiešu izšķirošu ietekmi pār: SIA "Technonet" (100%); SIA "Multitone Balt" (100%); SIA "Neonets" (100%). Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš uzskaitītās komercsabiedrības ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku (BALTKOM grupa). BALTKOM ir saņēmusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) speciālo atļauju (licenci) Nr.K-002 kabeļtelevīzijas darbībai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - SPRK) publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālo licenci Nr.T10092 telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai Rīgā, Rīgas rajonā, Jūrmalā, Jelgavā, Jelgavas rajonā, Gulbenē, Balvos, Limbažu rajonā, Bauskā, Bauskas rajonā, Aizkraukles rajonā, Ogrē, Ogres rajonā, Tukuma rajonā. BALTKOM darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības kvalifikācijas un sabiedrības statūtiem ir kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (61.1 NACE 2.red), kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu izplatīšana (59.13 NACE 2.red), citi telekomunikāciju pakalpojumi (61.9 NACE 2.red), televīzijas programmu izstrāde un apraide (60.2 NACE 2.red). 2005.gada 15.novembrī SPRK individuālo licenci pārreģistrēja par elektrisko sakaru komersanta reģistrācijas apliecību Nr.S10268 ar tiesībām sniegt sekojošus elektronisko sakaru pakalpojumus: fiksētas vietējās balss telefonijas pakalpojumi, datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, interneta piekļuves pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi, mobilo balss telefonijas pakalpojumi. NEPLP izsniegtā speciālā atļauja (licence) Nr.K-002 kabeļtelevīzijas darbībai, 2007.gada 4.jūlijā ir pārreģistrēta uz nākamo 10 gadu termiņu. 1.2. SIA "IZZI COM" dalībnieks ir SIA "Tella Capital" (100%), savukārt SIA "Tella Capital" dalībnieks SIA "Contaq Latvian Cable" (100%). SIA "Contaq Latvian Cable" dalībnieks SIA "Contaq Latvian Participation" (100%), kurā, savukārt, izšķirošu ietekmi īsteno sabiedrība "Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l." ar 100% no pamatkapitāla. Sabiedrības "Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l." dalībnieki ir (*). SIA "IZZI COM" dalībnieks SIA "IZZI" (turpmāk - IZZI) (100%). IZZI ir izšķiroša ietekme pār: SIA "IZZI Ethernet (100%); SIA "COM4TEL Sakari" (100%); AS "IZZI FAO" (100%); SIA "IZZI Ultracom" (100%); SIA "DT Komunikācijas" (100%); SIA "MAKSINETS" (100%); SIA "FASTNETS" (100%); SIA "LCOM" (100%); SIA "A Technologies" (100%); SIA "Intentus Inkaso" (100%). Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē visas iepriekš 1.2.punktā uzskaitītās komercsabiedrības ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku (IZZI grupa). IZZI 2003.gada 19.februārī ir saņēmusi no SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālo licenci Nr.T10066 publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla izveidošanai, attīstīšanai un ekspluatēšanai un publisko telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā. 2006.gada 9.janvārī SPRK ir izsniegusi IZZI elektronisko sakaru komersanta reģistrācijas apliecību Nr.S10291 ar tiesībām sniegt sekojošus elektronisko sakaru pakalpojumus: televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumi publiskajos elektronisko sakaru tīklos, publiskos interneta piekļuves pakalpojumos, balss telefonijas pakalpojumos, datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi. 1997.gada 3.jūlijā IZZI ir saņēmusi NEPLP speciālo atļauju (licenci) Nr.K-019 kabeļtelevīzijas darbībai, kura 2007.gada 5.jūlijā ir pārreģistrēta uz nākamo 10 gadu termiņu, saskaņā ar NEPLP lēmumu Nr.62. IZZI darbības veidi pēc Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas ir: - Telekomunikācijas (64.20 NACE 1.1 red); - Kabeļu telekomunikācijas pakalpojumi (6.10 NACE 2.0 red). 1.3. SIA "EST Risinājumi" dalībnieki pirms apvienošanās ir fiziskas personas I.J. un A.K. attiecīgi ar 51% un 49% no pamatkapitāla. SIA "EST Risinājumi" galvenais darbības veids saskaņā ar sabiedrības statūtiem ir televīzijas un interneta tīklu celtniecība un apkalpošana. SIA "EST Risinājumi" nav plānojusi mainīt darbības veidu. Ievērojot Ziņojumā norādīto apvienošanās darījumu, par tiešajiem apvienošanās dalībniekiem ir uzskatāmas sabiedrības Mackonar Impex Limited un Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l., kā arī SIA "EST Risinājumi". 2. Apvienošanās veids Saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto: "Tirgus dalībnieku apvienošanās ir: (..) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst (..) tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem". Apvienošanos paredzēts īstenot, sabiedrībai (*) kontroli pār holdinga sabiedrību (uz Ziņojuma iesniegšanas brīdi šī sabiedrība vēl nav izveidota), kas, savukārt, kļūs par BALTKOM grupas, IZZI grupas, kā arī SIA "EST Risinājumi" kapitāla daļu turētāju. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konstatē, ka sabiedrības Mackonar Impex Limited un sabiedrības Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l., kā arī SIA "EST Risinājumi" darījums ir uzskatāms par apvienošanos atbilstoši Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktam. 3. Paziņošanas pienākums Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikts: Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: 1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu; 2) apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju, BALTKOM grupas, IZZI grupas un SIA "EST Risinājumi" kopējais apgrozījums pārsniedz Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā noteikto kritēriju - 25 miljonu latu slieksni. Vienlaicīgi Ziņojuma iesniedzēji norāda, ka BALTKOM grupas tirgus daļa vienā no elektronisko sakaru pakalpojumu tirgiem - maksas televīzijas pakalpojumu tirgū - Rīgas pilsētā varētu būt (*) % un Jelgavas pilsētā varētu būt (*) %. Savukārt, IZZI grupas tirgus daļa maksas televīzijas pakalpojumu tirgū pārsniedz (*) %, Ludzas pilsētā - tā varētu būt (*) %. Līdz ar to izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1. un 2.punktā paredzētie kritēriji un sabiedrībām pirms apvienošanās bija pienākums iesniegt Ziņojumu Konkurences padomē. Vienlaikus, Konkurences padome, ņemot vērā, ka tiešie apvienošanās dalībnieki ir trīs: Mackonar Impex Limited un Contaq Latvian Cable Holding I S.a.r.l. un SIA "EST Risinājumi", secina, ka šajā lietā nav piemērojams Konkurences likuma 15.panta otrajā prim daļā noteiktais 1,5 miljonu latu kritērijs. 4. Konkrētie tirgi Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam "konkrētās preces tirgus - noteiktās preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". Saskaņā ar apvienošanās dalībnieku sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās var ietekmēt trīs konkrētos tirgus, proti, Ziņojumā norādīti šādi ietekmētie konkrētie tirgi: maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas pilsētā, interneta piekļuves pakalpojuma tirgus un datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzā un Rīgā. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 9.punktu "elektronisko sakaru pakalpojums ir pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos", piemēram, interneta piekļuves pakalpojumi, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, fiksētās telefonijas pakalpojumi, televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumi, mobilās telefonijas pakalpojumi u.c. Elektronisko sakaru pakalpojumi pēc to raksturojošām īpašībām un pielietojuma iespējām nav savstarpēji aizvietojami no pieprasījuma viedokļa (apmierina dažādas patērētāja vajadzības), bet daļēji ir aizvietojami no piedāvājuma puses. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā ir pamatoti elektronisko sakaru pakalpojumus sadalīt sīkākos konkrētās preces tirgos un izvērtējot konkrēto preču aizvietojamības iespēju par primāro atzīt pieprasījuma pusi. Vienlaikus Konkurences padome konstatē, ka šajā lietā ir pamatoti izvērtēt apvienošanos šādos ietekmētajos konkrētajos tirgos: 1) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā, Balvos, Ludzā, Jēkabpilī; 2) maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā; 3) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgā, Ludzā; 4) balss telefonijas pakalpojuma tirgus Latvijas teritorijā. Konkurences padome secina, ka SIA "EST Risinājumi" nedarbojas nevienā no ietekmētajiem konkrētajiem tirgiem. SIA "EST Risinājumi" pievienošana BALTKOM un IZZI grupai būtiski nestiprinās apvienošanās dalībnieku pozīcijas nevienā no konkrētajiem tirgiem. 4.1. Maksas televīzijas pakalpojuma tirgus 4.1.1. Konkrētas preces tirgus Konkurences padome izvērtēja televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 18.punkts nosaka, ka programmu izplatīšana ir programmu nogādāšana līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem un raidīšana publiskai uztveršanai atklāta vai aizsargāta pakalpojuma veidā, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus. Savukārt raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai uztveršanai (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 23.punkts). Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju televīzijas un skaņas izplatīšanā pastāv šādas tehnoloģijas jeb platformas: 1) kabeļtelevīzija (kabeļtelevīzijas pakalpojumi); 2) individuālo mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēma (MMDS jeb TV dekodera pakalpojumi); 3) virszemes ciparu televīzijas sistēma (DVB-T)1 (virszemes ciparu televīzijas pakalpojumi); 4) satelīta signālu uztveršanas iekārta tieši pakalpojuma saņēmējam (satelīttelevīzijas pakalpojumi); 5) Interneta Protokola tehnoloģija, kas nosacīti var tikt pieskaitīta pie pārraides, izmantojot kabeļtīklu. 1) "Kabeļtelevīzija (..) programmu un raidījumu izplatīšana, izmantojot galvenokārt kabeli" (Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 12.punkts). Kabeļtelevīzijas pakalpojuma nodrošināšanai ir nepieciešams kabeļtīkls. Kabeļtīkla iekārtošana ir saistīta ar projektēšanas un izbūves izmaksām. Elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā - kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā, dekodē signālu un pārraida to pa elektronisko sakaru tīklu pieslēgtajiem abonentiem (individuālām mājsaimniecībām, juridisko personu pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcām, kafejnīcām utt.). Šajā gadījumā abonentam nav nepieciešamas iekārtas, lai dekodētu signālu, kā arī papildu iekārtas signāla uztveršanai. Kabeļtelevīzijas tīklā, ņemot vērā noteiktus kabeļtīkla tehniskos parametrus, var izplatīt analogu un ciparu televīzijas signālu. Vienlaikus ar kabeļtelevīzijas pakalpojumu ir iespējams sniegt arī interneta pieslēguma pakalpojumu. Rīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas lielākās komercsabiedrības: BALTKOM, IZZI, SIA "MiTS", SIA "TELEVIDEOTĪKLS" (turpmāk tekstā - TVT), SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T." u.c. Ludzā kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: IZZI, TVT. Balvos kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: IZZI, BALTKOM. Jēkabpilī kabeļtelevīzijas pakalpojumus sniedz šādas komercsabiedrības: IZZI, BALTKOM. 2) MMDS sistēmas darbība ir līdzīga ciparu televīzijas sistēmas (DVB-T) darbībai. Galvenā atšķirība it tāda, ka MMDS ir analogā sistēma, bet DVB-T - ciparu. MMDS tiek nodrošināts sekojošā veidā: elektronisko sakaru komersants (šajā gadījumā - MMDS vai ciparu televīzijas pakalpojumu sniedzējs) saņem kodēto satelīta signālu savā uztveršanas punktā (televīzijas tornī) un pārraida to pieslēgtajiem abonentiem ar uztverošās antenas un konvertora palīdzību, kuri tiek uzstādīti pie abonenta. Signāla dekodēšana notiek pie abonenta ar dekodera palīdzību. Saskaņā ar SPRK 2007.gada 19.decembra lēmumu Nr.607 "Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām" BALTKOM tiek piešķirtas radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2692MHz lietošanas tiesības ar darbības termiņu līdz 2013.gada 31.decembrim izmantošanai MMDS sistēmā. Saskaņā ar Ministra kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmās, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)" radiofrekvenču spektra joslas 2500MHz - 2690MHz iedalījums MMDS sistēmām ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka BALTKOM 2014.gada 1.janvārī būs jāpārtrauc signāla pārraidi, izmantojot MMDS tehnoloģiju. Izņemot BALTKOM, nav zināmi citi tirgus dalībnieki, kas sniedz televīzijas pakalpojumus, izmantojot MMDS tehnoloģiju. BALTKOM MMDS pakalpojumus sniedz Rīgā. 3) Virszemes ciparu televīzija - virszemes signāla raidīšanai (kā analogā formātā, tā arī ciparu formātā) ir nepieciešamas radiofrekvences. Virszemes ciparu televīzijas priekšrocības, salīdzinot ar virszemes analogo televīziju, ir nemainīgi augsta attēla kvalitāte, neatkarīgi no uztveršanas apstākļiem (kamēr vien ir signāls), kā arī tas, ka vienā frekvenču joslā ir iespējams izvietot vairākus kanālus. Ministru kabinets 2009.gada 17.februārī izdeva rīkojumu Nr.115 "Par elektronisko sakaru komersanta apstiprināšanu televīzijas programmu zemes apraidei ciparformātā", ar kuru SIA "Lattelecom" tika apstiprināta par komersantu, kurš nodrošinās televīzijas programmu apraidi ciparformātā. Pēc analogās televīzijas raidīšanas pilnīgas pārtraukšanas, kad tiks atbrīvotas radiofrekvences, SIA "Lattelecom" būs iespēja paplašināt ciparu virszemes televīzijas kanālu klāstu līdz pat 70 kanāliem2. Saskaņā ar pieejamo informāciju uz 2010.gada oktobri maksas virszemes ciparu televīziju skatās jau vairāk nekā (*) abonentu un no tiem ap 30 000 ir mājsaimniecības, kas skatās bezmaksas virszemes ciparu televīziju. 4) Satelīttelevīzijas pakalpojumus nodrošina sekojoši: abonents saņem kodēto signālu tieši no satelīta ar individuālo satelītuztvērēja un tas tiek atkodēts ar dekodera palīdzību. Papildus programmu atkodēšanai ir nepieciešams dekodējošais līdzeklis - karte, ko var nopirkt no plašsaziņas līdzekļiem (raidorganizācijām). Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju šādu satelīta televīzijas pakalpojumu (tehnoloģisks risinājums un programmu dekodēšana) abonentiem Latvijā sniedz komercsabiedrība VIASAT. 5) Interneta protokola televīzija (turpmāk - IPTV)3- televīzijas signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu. Tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājās nav jāvelk atsevišķi papildus kabeļi, tāpat arī mājas ārpusē nav jāuzstāda satelītuztvērēji. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju interneta protokola televīzijas pakalpojumus sniedz sekojošas komercsabiedrības: SIA "Lattelecom" Latvijā un SIA "Livas KTV", kā arī citi mazie IPTV operatori Rīgā. Pašlaik IPTV piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem piedāvājumiem nākotnē maksas televīzijas tirgū, daudzas mājsaimniecības izvēlas tieši šo pakalpojumu, jo tas ir ļoti ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai lietotu gan internetu, gan skatītos televīziju, kā arī lietotājiem papildus ir iespējas lietot televīzijas gidu, videonomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus augstās kvalitātes grafiskus pielikumus u.c. pakalpojumus. Galvenie faktori, kas jāņem vērā, nosakot konkrētās preces tirgus robežas, ir patērētāju un piegādātāju viedoklis par preču aizstājamību. No patērētāju puses galvenais aizvietojamību noteicošais faktors ir dažādu tehnoloģiju izmantošanas izmaksas atšķirības, kā arī t.s. "pārslēgšanas izmaksas" (t.i., resursi (arī naudas ziņā), kas nepieciešami, lai pārslēgtos no vienas tehnoloģijas izmantošanas un citas tehnoloģijas izmantošanu), jo to apmērs var atturēt patērētājus no pārslēgšanās uz citas tehnoloģijas izmantošanu. No piegādātāju viedokļa ir vērtējams, cik viegli tie var pārorientēties uz pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citas tehnoloģijas. Lietas ietvaros dažādu tirgus dalībnieku-televīzijas operatoru 4sniegtā informācija liecina, ka pārorientēties uz televīzijas pakalpojuma sniegšanu, izmantojot citu tehnoloģiju, ir iespējams tikai teorētiski, bet praktiski neiespējams, jo: - nepieciešamas lielas investīcijas; - tirgus ir piesātināts; - nav ekonomiski pamatoti dublēt infrastruktūru (piemēram, ja teritoriju jau pārklāj kāds televīzijas tīkls, tad būvēt šajā teritorijā kabeļtīklu ir ekonomiski nepamatoti, vai arī atdeve nebūs pietiekama, lai segtu izmaksas samērīgā periodā)5. Ņemot vērā minēto, secināms, ka no piegādātāja viedokļa starp dažādām tehnoloģijām, kas nodrošina televīzijas signāla raidīšanu, pastāv būtiski aizvietojamības šķēršļi. Attiecībā par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību, nodrošinot televīzijas signāla raidīšanu, no patērētāju viedokļa Konkurences padome uzskata, ka patērētājiem ir svarīgi, kāda ir maksa par pakalpojumu (ņemot vērā arī kvalitāti un apjomu), salīdzinoši svarīgi, ar kādas tehnoloģijas palīdzību pakalpojums tiks nodrošināts. Šis viedoklis papildus ir pamatojams ar notikumiem, kas ir vērojami maksas televīzijas tirgū kopš brīža, kad SIA "Lattelecom" sāka aktīvi piedāvāt patērētājiem virszemes ciparu televīzijas pakalpojumus un interneta protokola televīzijas pakalpojumus - ir redzams, ka tirgū saasinājās konkurence un arī citi maksas televīzijas operatori ir kļuvuši aktīvi savu pakalpojumu piedāvāšanā. Tabula Nr.1. Dažādu televīzijas operatoru maksas televīzijas piedāvājumu patērētājiem salīdzinošā tabula6, kurā iekļauts lētākais televīzijas kanālu paku piedāvājums operatora piedāvātajā attiecīgajā tehnoloģijā atsevišķi Balvos, Jēkabpilī, Ludzā, Rīgā Pakalpojuma sniedzējs Kanālu skaits Abonēšanas maksa mēnesī (lētākā) Papildus izmaksas patērētājam IZZI grupa : 1) BALVOS 11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)7 4,50 Ls 14,90 Ls (pieslēguma maksa) 2) JĒKABPILĪ 11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)8 4,50 Ls 14,90 Ls (pieslēguma maksa) 3) LUDZĀ 11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)9 4,50 Ls 14,90 Ls (pieslēguma maksa) 4) RĪGĀ 13 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)10 5,50 Ls 14,90 Ls (pieslēguma maksa) 28 (ciparu kabeļtelevīzija, (Bāzes paka))11 6,00 Ls 3 Ls/mēn. par dekodera īri BALTKOM grupa: 1) BALVOS 11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)12 3,50 Ls 9,99 Ls vienreizējs maksājums par pieslēgumu 2) JĒKABPILĪ 11 (Ētera plus paka, kabeļtelevīzija)13 4,50 Ls 9,99 Ls vienreizējs maksājums par pieslēgumu 16 (Sociālais bloks)14 2,99 Ls/24 mēneši 4,49 Ls Fiziskām personām bezmaksas 3) LUDZĀ 14 (kabeļtelevīzija)15 5,49 Ls 9,99 Ls vienreizējs maksājums par pieslēgumu 4) RĪGĀ 21 (MMDS tehnoloģija)16 8,51 Ls 35,00 Ls (dekoders) SIA "Lattelecom" 18 kanāli (virszemes ciparu televīzija) Ekonomiskā paka17 3,50 Ls 44,50 Ls (dekoders) "VIASAT AS Latvia filiāle" 20 (DVB - S)18 5,90 Ls 16,60 Ls (pieslēgums) SIA "Livas KTV": RĪGĀ 11 (kabeļtelevīzija (Ētera bloks))19 4,50 Ls 48 (ciparu kabeļtelevīzija)20 6,00 Ls 35,00 Ls (dekoders) Atšķirības pakalpojumu cenās: 1) kabeļtelevīzijas (t.sk., MMDS) pakalpojumu ikmēneša (turpmāk - abonēšanas) maksas svārstās no Ls 2,99 līdz Ls 8,51 atkarībā no tirgus dalībnieka, pakalpojuma sniegšanas vietas un TV kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. Abonēšanas maksā nav iekļauta maksa par pieslēgumu un dekoderu. 2) ciparu kabeļtelevīzijas abonēšanas maksa svārstās no Ls 3,50 līdz Ls 12,60 atkarībā no komersanta pakalpojuma sniegšanas vietas un TV kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. Šajā cenā nav iekļauta maksa par dekodera iegādi Ls 35,00. 3) SIA "Lattelecom" piedāvā saviem klientiem pakalpojumu Bezmaksas paku21, kā arī virszemes maksas televīzijas paku, kas sevī ietver 18 kanālus un cena par šo pakalpojumu ir Ls 3,50. Šajā cenā nav iekļauta maksa par dekodera un viedkartes iegādi aptuveni Ls 44,50. 4) satelīttelevīzijas pakalpojumu abonēšanas maksa svārstās atkarībā no komersanta televīzijas kanālu pakā iekļauto kanālu skaita. VIASAT piedāvājumā abonēšanas maksa svārstās robežās no Ls 5,90 līdz Ls 15,50. Piedāvājumā nav iekļautas maksas par pieslēgumu un karti. Tā kā kopējos maksājumus par televīzijas pakalpojumu patērētājam veido gan abonēšanas maksa, gan pieslēguma maksa vai maksa par dekoderu (viedkarti (atkarībā no tehnoloģijas)), kas tiek maksāta vienu reizi atšķirībā no abonēšanas maksas, tad salīdzinājumam Konkurences padome aprēķināja patērētāja maksājumu par televīzijas pakalpojumiem, iekļaujot arī televīzijas operatoru norādītos vienreizējos maksājumus. Objektīvākam salīdzinājumam, aprēķinot patērētāja kopējo gala maksājumu, ir pamatoti attiecināt vienreizējas maksas uz ilgstošāku nekā viens mēnesis periodu, t.i., uz vienu gadu (neiekļaujot līgumsodus par līguma laušanu u.tml.). Tabula Nr.2. Dažādu televīzijas operatoru piedāvājumu salīdzinošā tabula (apkopotie dati), par Balviem, Jēkabpili, Ludzu un Rīgu Platforma Operators Pilsēta Kanālu skaits Gada maksa, Ls Kabeļtelevīzija IZZI grupa Balvi Jēkabpils Ludza Rīga 11 11 11 13 68,90 68,90 68,90 80,90 BALTKOM grupa Balvi Jēkabpils Ludza Rīga 11 11 16 14 51,99 63,99 35,88-53,88 75,87 SIA "Livas KTV" Rīga 11 54,00 MMDS BALTKOM grupa Rīga 21 137,12 Virszemes ciparu televīzija SIA "Lattelecom" Balvi Jēkabpils Ludza Rīga 5 39,00 18 86,5 Satelīttelevīzija VIASAT Balvi Jēkabpils Ludza Rīga 20 87,4 No minētā konstatējams, ka: 1) kabeļtelevīzijas (analogās un ciparu) piedāvājumi atšķiras cenu un kanālu skaita ziņā. Nepastāv korelācija starp kanālu skaitu un cenas lielumu: par līdzīgu (kanālu skaita ziņā) piedāvājumu cena var būtiski atšķirties. Kopējā tendence tomēr ir tāda, ka jo vairāk piedāvājumā iekļautu televīzijas kanālu, jo augstāka ir cena; 2) kabeļtelevīzijas piedāvājumi kopumā ir lētāki par satelīttelevīzijas un virszemes televīzijas piedāvājumiem, tomēr jāņem vērā televīzijas kanālu skaits pakās, kuru cenas salīdzina; 3) satelīttelevīzijas pakalpojuma piedāvājums cenas un satura ziņā ir aizvietojams ar virszemes ciparu televīzijas piedāvājumu (maksas paku); 4) atšķirības saturā un apjomā: - kabeļtelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas dažādas pēc kanāla skaita televīzijas kanālu pakas. BALTKOM grupa: Balvos piedāvā vienu televīzijas kanālu paku - 11; Jēkabpilī piedāvā divas televīzijas kanālu paku - 11, 28; Ludzā piedāvā vienu televīzijas kanālu paku - 16; Rīgā piedāvā trīs televīzijas kanālu pakas - 14, 59, 38. IZZI grupa: Balvos, Jēkabpilī un Ludzā piedāvā divas televīzijas kanālu pakas - 11, 31; Rīgā piedāvā četras televīzijas kanālu pakas - 13, 21, 29, 52. SIA "Livas KTV": Rīgā piedāvā četras televīziju kanālu pakas - 11, 19, 38, 63. - DVB-T pakalpojumu saņēmējiem tiek piedāvātas dažādas pēc kanāla skaita TV kanālu pakas: Baltkom grupa: Balvos, Jēkabpilī, Ludzā un Rīgā piedāvā trīs televīziju programmu pakas - 21, 68, 94, kā arī četrus izvēles blokus; IZZI grupa: Rīgā piedāvā vienu bāzes paku ar 28 kanāliem un divpadsmit izvēlēs blokiem; SIA "Lattelecom" piedāvā četras televīziju programmu pakas - 4, 5, 18, 32. SIA "Livas KTV" piedāvā Rīgā vienu televīzijas kanālu bāzes paku ar 49 kanāliem un četriem papildu blokiem. - satelīttelevīzijas pakalpojumu saņēmējiem ir iespējas skatīties visus kanālus, kurus uztver satelītuztvērējs un atkodē dekoders. Parasti tie ir vairāki desmiti kanālu. Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka kabeļtelevīzijas pakalpojumi Latvijā ir aizvietojami ar citu maksas televīzijas operatoru sniegtajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tehnoloģiskās platformas, ar kādu televīzijas pakalpojums tiek nodrošināts, piemēram, virszemes digitālās (ciparu) televīzijas, IPTV vai satelīttelevīzijas sistēmu izmantošanas. Digitālās (ciparu) televīzijas sistēmas, IPTV un satelīttelevīzija patērētājiem šobrīd ir aizvietojamas ar kabeļtelevīzijas pakalpojumiem un otrādi ar piedāvāto televīzijas programmu klāstu un cenas ziņā, jo televīzijas programmu paketes ar līdzīgu skaitu ir līdzīgās cenās. Kabeļtelevīzijas pakalpojumu var aizvietot ar virszemes digitālo (ciparu) televīziju, IPTV televīziju un satelīta televīziju, savukārt ciparu televīziju un satelīttelevīziju ar kabeļtelevīziju ir aizvietojama tikai kabeļtelevīzijas un IPTV tīklu pārklājuma zonās. Televīzijas operatori piedāvā arī dažādas atlaides, piemēram, pirmajiem diviem pakalpojuma izmantošanas mēnešiem, vai samazinātu cenu, gadījumā, ja pakalpojums tiks nodrošināts ne mazāk kā divus gadus. Šāda rīcība liecina par savstarpējo konkurenci (klientu piesaistīšanā), kā arī par dažādu tehnoloģiju savstarpējo aizvietojamību no patērētāju viedokļa. Ievērojot minēto, šajā apvienošanās lietā Konkurences padome nosaka maksas televīzijas tirgu kā ietekmēto konkrētās preces tirgu, kurā ietverti visi maksas televīzijas pakalpojumu veidi, neatkarīgi no tehnoloģijas (kabeļtelevīzijas (t.sk. MMDS), ciparu virszemes maksas televīzija, satelīttelevīzija), ar kuru tie tiek nodrošināti (ar nosacījumu, ka šo aizvietojamību vienīgi tehniski ierobežo tīklu pārklājuma neesamība). 4.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, tiek ņemta vērā teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus papildu izdevumus; preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt uz ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem. Ziņojuma iesniedzēji saistībā ar maksas televīzijas tirgu norāda, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai elektronisko sakaru tīkli pārklājas Ludzā, Jēkabpilī, Balvos un Rīgā. Konkurences padome norāda, ka konkrētās preces - maksas televīzijas - tirgū dažādi operatori darbojas dažādos konkurences apstākļos dažādās teritorijās. Tā, piemēram, SIA "Lattelecom" konkurē visā Latvijas teritorijā, jo virszemes ciparu televīzijas signāls tiek izplatīts visā Latvijā. Visā Latvijas teritorijā konkurē arī VIASAT, bet kabeļtelevīzijas operatori konkurē ierobežotās teritorijās - kurās ir izbūvēts kabeļtelevīzijas tīkls. Konkurences padome iepriekšējos savos lēmumos ir konstatējusi, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kabeļtelevīzijas pakalpojumiem ir pilsētas, kurā izbūvēts tīkls, teritorija22. Ievērojot potenciālo konkurenci un tīkla paplašināšanas iespējas, nav pamata sašaurināt konkrēto ģeogrāfisko tirgu līdz vienas ielas robežām, ne paplašināt to, nosakot to robežās plašākās par pilsētas teritoriju. Arī šajā lietā Konkurences padome pieturas pie minētā viedokļa, t.i., kabeļtelevīzijas pakalpojumu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir pilsētas, kurā sniegts attiecīgs maksas televīzijas pakalpojums. Vienlaikus Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ņēma vērā, ka tas ietver arī tādus maksas televīzijas operatorus, kuri nav ierobežoti infrastruktūras tehnoloģiskā risinājuma ziņā un spēj piedāvāt savu maksas televīzijas pakalpojumu plašākā teritorijā kā pilsēta. Šis viedoklis ir pamatojams ar to, ka kabeļtelevīzijas operatori konkurē konkrētā pilsētā ne tikai ar citiem kabeļtelevīzijas operatoriem, t.i., kabeļtelevīzijas platformas ietvaros, bet arī ar maksas televīzijas operatoriem, kas darbojas citās platformās. Ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieku maksas televīzijas infrastruktūras tīkli pārklājas Rīgā, Ludzā, Jēkabpilī un Balvos, ievērojot iepriekšējo praksi un pamatojoties uz Konkurences likuma 1.panta 3.punktu, Konkurences padome definē konkrēto ģeogrāfisko tirgu maksas televīzijas pakalpojumam kā Ludzas, Jēkabpils, Balvu un Rīgas teritoriju. Papildus jau iepriekš definētajiem maksas televīzijas konkrētajiem ģeogrāfiskajiem tirgiem, kā arī ņemot vērā, ka SIA "Lattelecom" un "VIASAT AS Latvia filiāle" televīzijas pakalpojumi konkurē savā starpā visā Latvijas teritorijā, kā arī ņemot vērā, ka BALTKOM grupa un IZZI grupa sniedz maksas televīzijas pakalpojumus vairākās Latvijas pilsētās (BALTKOM grupa Bauskā, Iecavā, Jelgavā, Koknesē, Ogrē, Salacgrīvā, Salaspilī, Saulkalnē, Skrīveros, Skultē, Vangažos, Gulbenē, Zilupē un IZZI grupa Aiviekste, Aizkraukle, Alūksne, Bauska, Birzgale, Dobele, Druva, Ikšķile, Kalnciems, Kuldīga, Lielvārde, Liepa, Ludza, Madona, Pļaviņas, Preiļi, Rēzekne, Ropaži, Sigulda, Skrunda, Talsi, Tukums, Valdlauči, Valmiera, Viesīte, Viļaka, Žīguri u.c. apdzīvotās vietās), Konkurences padome uzskata, ka nav pamats šajā lietā kā atsevišķu ģeogrāfisko tirgu noteikt visu Latvijas teritoriju, bet ir vērtējamas arī apvienošanās ietekmes tendences, kas ietekmēs maksas televīzijas tirgu visā Latvijas teritorijā. Ņemot vērā, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas maksas televīzijas tirgi pārklājas tikai Rīgā, Balvos, Ludzā un Jēkabpilī, lietā par konkrētajiem tirgiem tiek noteikti: 1) maksas televīzijas pakalpojuma tirgus Rīgā; 2) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Balvos; 3) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Ludzā; 4) maksas televīzijas pakalpojumu tirgus Jēkabpilī. 4.2. Maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgus Latvijas teritorijā Konkurences padome norāda, ka faktiski visi maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēji Latvijā ir noslēguši līgumus ar lielākajiem TV programmdevējiem (NTV, MTV, Pirmais Baltijas kanāls, Eurosport, Pro 7, RTL utt.)23, tādējādi retranslējamo kanālu saraksts abonentiem ir līdzīgs. Var droši apgalvot, ka abonentu pieprasītākos televīzijas kanālus retranslē visi maksas televīzijas operatori. Analizējot maksas televīzijas piedāvājumus, jāsecina, ka visiem maksas televīzijas operatoriem TV programmu piedāvājums abonentiem Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā ir līdzīgs, bet TV kanālu pakā iekļauto "noteicošo" jeb "pieprasītāko" TV kanālu ziņā ir vienāds. Nosakot konkrēto preces tirgu kā maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu, Konkurences padome uzskata par pamatotu atsaukties uz tās 18.06.2009. lēmumu Nr.E02-19 lietā Nr.2164/08/10/8 "Par Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu "VIASAT AS" (Igaunija) un SIA "TV3 Latvia" darbībās"24. Norādītā lēmuma 1.punktā tika konstatēts, ka maksas televīzijas kanāli ir nodalāmi no brīvas pieejas kanāliem (1.1.2.), kā arī ir nodalāmi nespecializētu tēmu kanāli ("general interest") un specializētu tēmu kanāli ("special interest") (1.1.3.). Turpat - norādītajā lēmumā, Konkurences padome secināja, ka TV3 kanāls kā nespecializētu tēmu komerctelevīzijas kanāls veido atsevišķu konkrēto tirgu un TV3 kanāls no maksas televīzijas operatoru viedokļa nav aizvietojams ar tādu nespecializētu tēmu kanālu kā LNT (1.1.4.). Vienlaikus Konkurences padome ņem vērā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sesto un septīto daļu, kas pēc būtības nosaka, ka kabeļtelevīziju operatori nodrošina nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas, pievadīšanu saviem abonentiem nemainītā veidā. Tāpat minētās normas nosaka, ka ne kabeļtelevīzijas operators, ne elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas tiek retranslētas, viens no otra neiekasē maksu par minēto programmu retranslēšanu. Apvienošanās dalībnieki-elektronisko pakalpojumu komersanti darbojas pieprasījuma jeb iepirkuma pusē maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū. Tie veic maksas televīzijas kanālu iepirkumu, lai retranslētu šos kanālus visos savos tīklos. Pēc apvienošanās tās dalībnieku pozīcija tirgū kļūs stiprāka. Tāpēc apvienošanās var ietekmēt konkurences situāciju šajā tirgū. Ievērojot iepriekš minēto, Konkurences padome šajā lietā kā konkrēto tirgu nosaka maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā. 4.3. Interneta piekļuves un publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumu tirgus 4.3.1. Konkrētās preces tirgus Saskaņā ar SPRK 12.11.2008. apstiprinātiem noteikumiem Nr.425 "Par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu" publiskais interneta piekļuves pakalpojums ir definēts kā "publiskais elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina pieeju nacionāliem un starptautiskajiem interneta resursiem". Tādējādi interneta piekļuves pakalpojums dod lietotājam iespēju piekļūt jebkuram punktam globālajā tīklā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem interneta piekļuves pakalpojums tiek detalizētāk definēts kā: 1) platjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes un lejupielādes ātruma starp elektronisko sakaru tīkla punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu ne mazāk kā 144 kilobiti sekundē"; 2) šaurjoslas interneta piekļuves pakalpojums, tas ir: "publiskais interneta piekļuves pakalpojums ar datu augšupielādes vai lejupielādes ātrumu starp elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu līdz 144 kilobiti sekundē". Publiskie interneta piekļuves pakalpojumi saskaņā ar SPRK 26.01.2005. noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp gala iekārtu un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu pārraides tīklā. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 11.punkta a) apakšpunktu, interneta piekļuves pakalpojumi var tikt nodrošināti: - fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos); - mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos; - tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; - kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos; - elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantojamas, lai pārraidītu signālus. Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt interneta vietējās piekļuves pakalpojumu tirgū un interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma tirgū. Papildus, Konkurences padome, tāpat kā savos iepriekšējos lēmumos25, kuros bija izvērtēti konkurences apstākļi interneta pieslēguma pakalpojumu tirgū, uzskata, ka pašreiz interneta pieslēgumi, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu, nav savstarpēji aizvietojami ar interneta pieslēguma pakalpojumiem, izmantojot mobilo elektronisko sakaru tīklu. Kā viens no galvenajiem argumentiem, ka pašlaik mobilais internets nevar sasniegt tādu ātrumu kā fiksētais internets (pašlaik fiksētais internets ir pieejams ar maksimālo ātrumu līdz 200 Mbit/s, bet mobilā interneta lejupielādes ātrums ir ap 3 MB/s). BALTKOM grupas uzņēmumi - SIA "Baltinet Data", SIA "MFL Serviss", SIA "LV Dats", SIA "Aldems", SIA "Multitone Balt", SIA "Neonets", SIA "Technonet" darbojas interneta vietējā piekļuves pakalpojumu tirgū, t.i., pakalpojumi tiek sniegti galalietotājiem. IZZI grupa interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz Rīgā un Rēzeknē savos elektronisko sakaru tīklos. IZZI grupa sniedz interneta piekļuves pakalpojumus arī Ludzā (SIA "LCOM"), Rēzeknē (SIA "A Technologies"), izmantojot saistīto tirgus dalībnieku elektronisko sakaru tīklus. Publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi ir "publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, izņemot publiskos interneta piekļuves, balss telefonijas, radio un televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumus publiskajos elektronisko sakaru tīklos". Datu pārraides pakalpojums ir tehnoloģiski vienkāršākais un plašāk izmantotais pakalpojuma veids. Datu pārraides pakalpojums nodrošina ātru un drošu vietējā mēroga vai starptautisku datu pārraidi. Ņemot vērā abu pakalpojumu tehnisko risinājumu, nav iespējams strikti nošķirt datu pārraides pakalpojumus no interneta piekļuves pakalpojumiem. Datu pārraides gadījumā līgums tiek slēgts ar klientu (parasti tie ir lielie vai vidēji uzņēmumi), kurš pieprasa saslēgt datu pārsūtīšanas punktus, t.i., Virtual Private Network ("Virtuālais privātais tīkls", turpmāk tekstā - VPT). VPT ir publiska datora tīkla kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai datu pārsūtīšanas videi izmantotu interneta tīklu. Šīs sistēmas izmanto šifrēšanu un citus drošības pasākumus, lai piekļuve tīklam būtu nodrošināta tikai autorizētiem lietotājiem. Par papildu samaksu klients var saņemt interneta piekļuves pakalpojumu. Interneta piekļuves pakalpojumu parasti izmanto nelielie klienti un privātpersonas, taču tas nenozīmē, ka klienti nevar saņemt arī datu pārraides pakalpojumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome šīs lietas ietvaros nenodala interneta piekļuves un datu pārraides pakalpojumus. Tādējādi konkrētās preces tirgus atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam ir interneta vietējā pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus. 4.3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus BALTKOM grupa sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumus Rīgas teritorijā, Salaspilī un Ludzā, izmantojot savus elektroniskos tīklus. Citās Latvijas pilsētās un rajonos BALTKOM grupa interneta pakalpojumus nesniedz, izņemot pilsētas, kurās interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz saistītie tirgus dalībnieki - Jelgavā (SIA "Aldems", SIA "Multitone Balt"), Limbažos, Salacgrīvā, Valmierā un Viļķenē (SIA "LV Dats"), Jūrmalā (SIA "Baltinet Data"), Jēkabpilī (SIA "Technonet"). IZZI grupa interneta vietējās piekļuves pakalpojumus sniedz Rīgā un Rēzeknē savos elektronisko sakaru tīklos. IZZI grupa sniedz interneta piekļuves pakalpojumus arī Ludzā (SIA "LCOM"), Rēzeknē (SIA "A Technologies"). Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumu tirgū darbojas: SIA "Lattelecom", kas savu pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem. BALTKOM grupa un IZZI grupa nesniedz starptautiskās interneta piekļuves pakalpojumus un izmanto to elektronisko sakaru komersantu pakalpojumus, kuri to nodrošina. Ņemot vērā minēto, apvienošanās dalībnieku darbība pārklājās Rīgas teritorijā un Ludzas teritorijā. Ietekmētais tirgus līdz ar to būtu vērtējams kā vietējais tirgus, t.i., teritorijas, kurās pārklājās apvienošanās dalībnieku elektronisko sakaru tīkli, kas to klientiem nodrošina interneta pieslēgumu. Tādējādi Konkurences padome secina, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam ir Rīga un Ludza. Šajā lietā Konkurences padome uzskata, ka BALTKOM grupas un IZZI grupas apvienošanās rezultātā to tīkla pārklājumi nevar radīt ietekmi uz vietējā interneta pieslēguma pakalpojuma tirgu visā Latvijas teritorijā kopumā, tāpēc nav pamats kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt kā visu Latvijas teritoriju. Ņemot vērā minēto, par konkrētajiem tirgiem tiek definēti: 1) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Rīgā; 2) vietējā interneta pieslēguma un datu pārraides pakalpojumu tirgus Ludzā. 4.4. Balss telefonijas pakalpojuma tirgus Balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālajā laikā. Atkarībā no tā, kāds elektronisko sakaru tīkls tiek izmantots balss telefonijas pakalpojumu sniegšanai, ir iespējams izdalīt balss telefoniju fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un balss telefoniju mobilajā elektronisko sakaru tīklā. Līdz šim, vērtējot balss telefonijas mazumtirdzniecības pakalpojumu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā un mobilajā elektronisko sakaru tīklā savstarpēju aizvietojamību, Konkurences padome ir secinājusi, ka minētie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju BALTKOM grupa un IZZI grupa sniedz fiksētās balss telefonijas pakalpojumus (BALTKOM grupa tikai Rīgā un Salaspilī), kā arī balss telefonijas pakalpojumus mobilajā elektronisko sakaru tīklā Latvijā. Izvērtējot Ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome secina, ka apvienošanās ietekme uz balss telefonijas tirgu (gan fiksētās, gan mobilās telefonijas pakalpojumu tirgū) ir niecīga un nav pamatoti vērtēt konkrēto tirgu un apvienošanās ietekmi uz to. 5. Apvienošanās ietekmes izvērtējums 5.1. Apvienošanās ietekmes izvērtējums maksas televīzijas tirgos Rīgā, Balvos, Jēkabpilī, Ludzā un Latvijā 5.1.1. Barjeras komercdarbības uzsākšanai un paplašināšanai Lai uzsāktu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, komercsabiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāsaņem NEPLP licence kabeļtelevīzijas darbībai un SPRK publiskā fiksētā telekomunikācijas tīkla operatora individuālā licence telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Elektronisko sakaru likuma 16.panta otrajā daļā ir noteikts, ka "elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (..) valsts, pašvaldības un privātajā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai vadītāju". Elektronisko komunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.256 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība". No iepriekš minētā var secināt, ka nepieciešamo dokumentu izstrādāšana, saskaņošana un atļauju saņemšana kabeļtīklu ierīkošanai var tikt uzskatīti par šķēršļiem kabeļtelevīzijas pakalpojuma attīstībai. Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem jānorāda, ka kabeļtīkla izbūvēšanai ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi. Turklāt komercsabiedrībai ienākot jaunajā teritorijā, kur jau darbojas viens vai vairāki kabeļtelevīzijas pakalpojuma sniedzēji, ir jārēķinās ar to, ka, lai piesaistītu potenciālo abonentu uzmanību, tai skaitā to, kas jau izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, jāpiedāvā akcijas vai jārīko cenu atlaižu pasākumi, kas savukārt samazina sagaidāmo ienākumu līmeni un var palielināt ieguldījumu atgūšanas laiku. Jāpiemin arī, ka šķēršļi kabeļtelevīzijas infrastruktūras izbūvei dzīvojamās mājās var veidot nama apsaimniekotāja rīcība, ierobežojot operatoriem tīkla izbūves iespējas. Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā tirgū pastāv barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. 5.1.2. Lai izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurences apstākļiem, t.sk., vai apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence maksas televīzijas pakalpojumu tirgū, Konkurences padome pieprasīja informāciju no vairākiem tirgus dalībniekiem. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, Konkurences padome izvērtēja maksas televīzijas pakalpojuma sniedzēja ekonomisko stāvokli Rīgā, Balvos, Jēkabpilī un Ludzā, ņemot vērā abonentu skaitu, apgrozījumu un tirgus daļas, kas norādītas tabulās Nr. 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10.26. Tirgus daļas maksas televīzijas pakalpojumu tirgū var tikt aprēķinātas pēc tirgus dalībnieku apgrozījumiem no maksas televīzijas pakalpojumu sniegšanas un pēc tirgus dalībnieku abonentu skaita. Ņemot vērā to, ka katram tirgus dalībniekam pakalpojumu cenas atšķiras, Konkurences padome uzskata, ka tirgus daļu atspoguļojums pēc abonentu skaita šajā lietā sniedz objektīvāku ainu par tirgus struktūru. Rīga Maksas televīzijas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā bez apvienošanās dalībniekiem - BALTKOM grupas un IZZI grupas - sniedz arī šādi lielākie tirgus dalībnieki: SIA "Lattelecom", VIASAT, SIA "Livas KTV", SIA "L.A.T." u.c. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Rīgā 2009.gadā ir (*) %, pēc abonentu skaita, bet pēc apgrozījuma (*) %. Tabula Nr.3. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Rīgā 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Rīgā Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (<30) Baltkom 2 MMDS 3 (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) TVT 4 (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) KOPĀ 1+2+3+4 (*) (>50) (<40) IZZI 5 (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) IZZI FAO 6 (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) KOPĀ 5+6 (*) (<20) (*) (<20) IZZI grupa un Baltkom grupa KOPĀ 1+2+3+4+5+6 (*) (>70) (*) (>50) Livas (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) L.A.T. (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom interaktīvā TV 7 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) Lattelecom virszemes TV - maksas 8 _ _ _ _ (*) (*) (<10) (*) (*) (<30) KOPĀ 7+8 (*) (<20) (*) (<40) Citi IPTV pakalpojuma sniedzēji (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Pārējie kabeļu televīzijas operatori (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.4. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Rīgā 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Rīgā Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Apgrozījums, Ls Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) Baltkom MMDS 2 (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) TVT 3 (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<10) KOPĀ 1+2+3 (*) (>60) (*) (>50) IZZI 4 (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) IZZI FAO 5 (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) KOPĀ 4+5 (*) (<30) (*) (<30) IZZI grupa un Baltkom grupa KOPĀ 1+2+3+4+5 (*) (>80) (*) (>70) Livas (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) L.A.T. (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom Interaktīvā TV (6) (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Lattelecom Virszemes TV - maksas (7) _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) KOPĀ 6+7 (*) (<10) (*) (<10) Citi IPTV pakalpojuma sniedzēji (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) Pārējie Kabeļu televīzijas operatori (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) (*) (*) (<10) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Konkurences padome secina, ka Rīgā 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bija BALTKOM grupa, kuras tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (>50) %, otrs lielākais uzņēmums, ņemot vērā tirgus daļu pēc abonenta skaita, bija IZZI grupa ar (*) (<20) %. Kā trešais pēc abonentu skaita ir SIA "Lattelecom", kura tirgus daļa pēc abonentu skaita bija (*) (<20) %, kas ir gandrīz četras reizes mazāka nekā tirgus līderim BALTKOM grupai. Analizējot datus par 2010.gada 1.ceturksni, secināms, ka BALTKOM grupas tirgus daļa pēc abonentu skaita ir (*) (<40) %, IZZI grupas - (*) (<20) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<40) % . Apskatot datus par tirgus daļām pēc apgrozījuma, secināms, ka 2009.gadā BALTKOM grupai ir (*) (>60) %, IZZI grupai - (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<10) %. 2010.gada 1.cetruksnī BALTKOM grupai tirgus daļa pēc apgrozījuma bija (*) (>50) %, IZZI grupai - (*) (<30) %, bet SIA "Lattelecom" - (*) (<10) %. Izvērtējot kopējos BALTKOM grupas un IZZI grupas datus par tirgus daļām Rīgā, Konkurences padome konstatē, ka BALTKOM grupai un IZZI grupai 2009.gadā kopēja tirgus daļa Rīgā: pēc abonentu skaita - (*) (>70) %, pēc apgrozījuma - (*)(>80) %. Analizējot aktuālos datus par 2010.gada 1.ceturksni BALTKOM grupai un IZZI grupai, kopējā tirgus daļa ir: pēc abonentu skaita - (*) (>50) %, pēc apgrozījuma - (*) (>70) %. Salīdzinot aktuālos datus par 2010.gadu 1.ceturksni, Konkurences padome secina, ka pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas, salīdzinot ar 2009.gadu, ir pieaugušas minimāli, izņemot SIA "Lattelecom" - tās tirgus daļa palielinājās par (*) % pēc abonenta skaita un (*) % pēc apgrozījuma, salīdzinot ar 2009.gada kopējo tirgus daļu. Pašreiz SIA "Lattelecom" tirgus daļas Rīgā pēc abonentu skaita ir (*) (<40) %, bet pēc apgrozījuma - (*) (<10)%. Apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa 2009.gada-2010.gada 1.ceturksnī pēc abonentu skaita samazinājās straujāk nekā tirgus daļa pēc apgrozījuma. SIA "Lattelecom" tirgus daļa palielinājās ievērojami. Analizējot tirgus daļas par Rīgu, Konkurences padome norāda, ka aprēķinu tabulās nav norādīti dati par VIASAT tirgus daļām, jo VIASAT neveic abonentu uzskaiti atsevišķi par pilsētām, bet 04.10.2010 saņemtā informācija no SIA "TNS Latvia" liecina, ka saskaņā ar Establishment Survey datiem šī gada aprīlī, maijā un jūnijā VIASAT tirgus daļa Rīgā ir aptuveni 3,6%. Balvi Balvos maksas televīzijas pakalpojumus sniedz sekojoši tirgus dalībnieki27: BALTKOM grupa, IZZI grupa, SIA "Lattelecom". Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju BALTKOM grupas un IZZI grupas kopējā tirgus daļa Balvos 2009.gadā ir (*) % pēc abonenta skaita, bet pēc apgrozījuma (*) %. Tabula Nr.5. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc abonentu skaita Balvos 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc abonentu skaita Balvos Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Abonentu skaits Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (>40) (*) (*) (>40) (*) (*) (<40) (*) (*) (<40) IZZI 2 (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) (*) (*) (>40) kopā 1+2 (*) (>80) (*) (>70) Lattelecom Interaktīvā TV3 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas4 _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<20) kopā 3+4 (*) (<20) (*) (<30) PAVISAM KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Tabula Nr.6. Maksas televīzijas pakalpojumu tirgus lielums un sadalījums pēc apgrozījuma Balvos 2007.-2010.gada 1.ceturksnim TV pakalpojumu tirgus lielums pēc apgrozījuma Balvos Operators 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gada 1.ceturksnis Apgrozī-jums, Ls Tirgus daļa % Apgrozī-jums, Ls Tirgus daļa % Apgrozī-jums, Ls Tirgus daļa % Apgrozīj-ums, Ls Tirgus daļa % Baltkom 1 (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) (*) (*) (<30) IZZI 2 (*) (*) (>70) (*) (*) (>70) (*) (*) (>50) (*) (*) (>50) KOPĀ 1+2 (*) (>80) (*) (>80) Lattelecom Interaktīvā TV3 (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) (*) (*) (<20) (*) (*) (<20) Lattelecom Virszemes TV - maksas4 _ _ _ _ (*) (*) (<1) (*) (*) (<10) KOPĀ 3+4 (*) (<20) (*) (<20) KOPĀ (*) 100% (*) 100% (*) 100% (*) 100% Konkurences padome secina, ka Balvos 2009.gadā tirgus līderis pēc abonentu skaita bij …