Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam

Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam  Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 1221 Rīgā 2024. gada 19. decembrī (prot. Nr. 54 38. §) Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam  1. Apstiprināt Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.–2029. gadam  (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3 3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem plāna īstenotājiem (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. 4 4. Plānā iekļautos pasākumus iesaistītās institūcijas 2024. gadā un 2025. gadā īsteno atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 5 5. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei līdz 2027. gada 1. martam iesniegt Labklājības ministrijai plāna īstenošanas vidusposma novērtējumu. 6 6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2027. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas vidusposma novērtējumu. 7 Ministru prezidente E. Siliņa Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒ ekonomikas ministrs V. Valainis (Ministru kabineta 2024. gada 19. decembra rīkojums Nr. 1221) Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam 2024Lietotie saīsinājumi AF - Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisms AiM - Aizsardzības ministrija AIVĢM - Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai BAC - Bērnu aizsardzības centrs BKUS - Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" BM - Bērna māja CSP - Centrālā statistikas pārvalde EK - Eiropas Komisija EP - Eiropas Padome ES - Eiropas Savienība ESF+ - Eiropas Sociālais fonds Plus (Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā) ES fondi - 2021.–2027. gada plānošanas periodā Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Kohēzijas fonds un Taisnīgās pārkārtošanās fonds ĢP - Ģenerālprokuratūra IeM - Iekšlietu ministrija IeM IC - Iekšlietu ministrijas informācijas centrs IeVP - Ieslodzījumu vietu pārvalde IZM - Izglītības un zinātnes ministrija JSPA* - Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra KL - Krimināllikums KM - Kultūras ministrija LBAS - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LBLT - Biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" LDDK - Latvijas Darba devēju konfederācija LM - Labklājības ministrija LIZDA - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība LPS - Latvijas Pašvaldību savienība MK - Ministru kabinets NAP2027 - Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam NBS - Nacionālie bruņotie spēki NVD - Nacionālais veselības dienests NVO - Nevalstiskās organizācijas OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija SPKC - Slimību profilakses un kontroles centrs TA - Tiesu administrācija TIS - Tiesu informatīvā sistēma TM - Tieslietu ministrija UNESCO - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija  VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija VISC* - Valsts izglītības satura centrs VK - Valsts kanceleja VM - Veselības ministrija VP - Valsts policija VPD - Valsts probācijas dienests VPK - Valsts policijas koledža VRP - Valdības rīcības plāns VTMEC - Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs ZM - Zemkopības ministrija* Saistībā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju"- ar 2025. gada 1. janvāri likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Valsts izglītības satura centru – un nodot Valsts izglītības satura centra funkcijas un uzdevumus Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kā arī pārveidot Valsts izglītības attīstības aģentūru, tai skaitā mainot tās nosaukumu (turpmāk – jaunā aģentūra);- ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru – un nodot Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras funkcijas un uzdevumus jaunajai aģentūrai.1. Plāna kopsavilkumsVardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.-2029. gadam (turpmāk – Plāns) mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti četri rīcības virzieni:1) preventīvie pasākumi vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanai;2) vardarbībā cietušo personu aizsardzības un atbalsta pasākumu nodrošināšana un to pilnveide;3) vardarbības veicēja atbildības stiprināšana, atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana;4) vienotas, koordinētas un iekļaujošas politikas un tiesiskā regulējuma izveide attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē jautājumiem.Plāna izstrāde veikta saskaņā ar Valdības rīcības plāna (VRP) Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanas pasākumu 20.1, kurā dotais uzdevums paredz iestāties par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Nacionālā attīstības plāns (NAP) 2021.-2027. gadam rīcības virziena "Psiholoģiskā un emocionāla labklājība" mērķis ir psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšana cilvēku atbalstam krīzes situācijās, individuālā potenciāla attīstībai un deviantas uzvedības veidošanās risku mazināšanai, nostiprinot veselību kā vērtību. Izvirzot sekojošus uzdevumus:- [85] atbalsts vecāku prasmju pilnveidošanai, uzlabojot bērnu psiholoģisko un emocionālo labklājību un mazinot psihiskās veselības un mācīšanās traucējumu veidošanās riskus nākotnē;- [86] vardarbības profilakse un savlaicīga intervence dažādās krīzes situācijas, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu.Reaģējot uz traģiskajiem ar vardarbību saistītajiem notikumiem 2023. gadā, 26. maijā notika Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēde, kurā tika pārrunāti dažādi jautājumi saistībā ar sabiedrības aizsardzību pret vardarbību un starpinstitūciju sadarbību vardarbības gadījumu novēršanai. Ņemot vērā jautājumu smagumu un nozīmīgumu, NNP tika nolemts izstrādāt Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.-2029. gadam, kas paredz dažādu ministriju un kompetento iestāžu iesaisti un sadarbību.Atbilstoši VRP 20.1. uzdevumam tika sagatavots likumprojekts par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija). Saeima Konvenciju ratificēja 2023. gada 30. novembrī, kura stājās spēkā Latvijā 2024. gada 1. maijā. Konvencija paredz dalībvalstīm īstenot pasākumus, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.Papildus Konvencijā noteiktajām prasībām par saskaņotas valsts politikas izstrādi, nepieciešamība pēc Plāna izstrādes izriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1385 (2024. gada 14. maijs) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu1, (turpmāk – Direktīva), paredzot, ka dalībvalstīm ir jāpieņem valsts rīcības plāni.2 Direktīva stājās spēkā 2024. gada 13. jūnijā un tās prasības dalībvalstīm ir jāpārņem līdz 2027. gada 14. jūnijam.Plāna ietvaros tiek izmantoti sekojoši jēdzieni:iedraudzināšana (no angļu valodas – grooming) ir ilgtermiņā veidotas šķietami draudzīgas attiecības, kurās mērķtiecīgi ilgākā laika posmā tiek veidota emocionālā saikne, veicinot bērna uzticēšanos pāridarītājam, kas vēlāk tiek izmantota ļaunprātīgiem nolūkiem;prevence (no angļu valodas – prevention) ir darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu (no angļu valodas – major living problems) rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī;3preventīvie pasākumi ir tādu pasākumu kopums, kuri tiek veikti, lai izglītotu sabiedrību vai konkrētas mērķgrupas par vardarbību kā sociālu problēmu;seksualitāte ir būtiska cilvēka identitātes un dzīves kvalitātes sastāvdaļa, kas aptver un ietekmē visus personības aspektus – jūtas, uzvedību, identitāti un orientāciju. Tā ietver ne tikai fizisko pievilcību un seksuālās attiecības, bet arī emocionālos un psiholoģiskos aspektus, kas saistīti ar personas uzvedību un seksuālo dzīvi. Seksualitāte var izpausties dažādos veidos un ir atkarīga no individuālās pieredzes, kultūras, sabiedrības normām un personīgajām vērtībām;seksuālā izmantošana ir jebkāda veida piespiedu vai nevēlama seksuāla darbība, kas tiek veikta pret personas gribu. Tā var ietvert verbālu pazemošanu, fizisku piespiešanu, draudus, manipulācijas vai jebkādu citu veidu, kā piespiest personu iesaistīties seksuālās aktivitātēs;intīmais partneris ir pašreizējais vai bijušais intīmo attiecību partneris4. Šāda veida partnerattiecības parasti ietver ne tikai romantisku vai seksuālu pievilcību, bet arī dziļāku emocionālo saikni un atbalstu;vardarbība ģimenē ir visi fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības akti, kuri notiek ģimenē vai mājsaimniecībās, neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai noziedzīga nodarījuma izdarītājam ir vai ir bijusi kopīga dzīvesvieta ar cietušo personu;5vardarbība pret sievieti ir ar dzimumu saistīti vardarbības akti, kuri ir vērsti pret sievieti vai meiteni, jo viņa ir sieviete vai meitene, vai kuri nesamērīgi skar sievietes vai meitenes, un tādējādi rada vai var radīt miesas bojājumus, kā arī seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, tostarp draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves laikā.6Situācijas izvērtējums, tostarp informācija par aktuālajiem izaicinājumiem un tendencēm vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē aktualitātes raksturošanai ierobežotā apjomā  iekļauts Labklājības ministrijas izstrādātajās Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam.7 Ņemot vērā, ka situācijas analīze veikta 2020. gadā, kā arī par labklājības jomas aktualitātēm kopumā, šajā Plānā iekļauts esošās situācijas vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē raksturojums, kā arī informācija par Plāna sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un starptautiskajiem līgumiem.Plāns izstrādāts saskaņā ar NAP 2021.-2027. gadam definēto rīcības virzienu vardarbības novēršanai8, Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2024.-2029. gadam, kurā valstis tiek aicinātas izstrādāt rīcības plānus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī apmainīties ar labo praksi, tostarp saistībā ar rehabilitācijas programmām vardarbību veikušām personām, to ietekmi un novērtēšanu.Plāna izstrādē ņemti vērā arī tādi attīstības plānošanas dokumenti, kā Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam, Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam. Seksuālās un reproduktīvās veselības, psihoemocionālās veselības, atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas kontekstā profilakses pasākumi vardarbības risku mazināšanai iekļauti Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025. gadam. Ar Plāna starpniecību tiek risināti visaktuālākie izaicinājumi vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē mazināšanai un novēršanai. Vienlaikus liela uzmanība tiek veltīta valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai, starpinstitūciju sadarbības attīstīšanai un izpratnes par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.Plāna izstrādes procesā tika organizētas vairākas darba grupas sanāksmes, kā arī individuālas klātienes un tiešsaistes tikšanās ar iesaistītajām ministrijām, to padotības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām laika posmā no 2023. gada septembra līdz 2024. gada augustam. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku speciālistu iesaisti Plāna izstrādes procesā, LM laikā no 2024. gada aprīļa līdz jūnijam organizēja reģionālo diskusiju ciklu, kuros piedalījās pārstāvji no sociāliem dienestiem, bāriņtiesām, valsts un pašvaldības policijas, prokuratūras, izglītības pārvaldes, nevalstiskām organizācijām un citām iestādēm. Rezultātā tika apkopoti būtiskākie priekšlikumi Plāna pilnveidei un ar tiem iepazīstināta Plāna izstrādes darba grupa. 2024. gada 1. jūlijā Plāna projekts tika publicēts tiesību aktu portālā, tādējādi nodrošinot sabiedrības līdzdalību dokumenta izstrādes procesā. Publiskajā apspriedē piedalījās viena fiziska persona, biedrība "Centrs MARTA", biedrība "Papardes zieds" un biedrība "Asociācija ģimene", sniedzot priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz Plāna projektā ietvertiem pasākumiem. Būtiskākie priekšlikumi un iebildumi tika sniegti attiecībā uz papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību, lai īstenotu Plānā ietvertos pasākumus, par plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar mācību priekšmetu programmu paraugu pilnveidošanu atbilstoši UNESCO vadlīnijām, kā arī aicināts Plāna pasākumos konkrētāk uzsvērt un paredzēt vispārējas seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības veicināšanu. Plāna aktualizētajā versijā papildināts situācijas apraksts, ņemot vērā publiskajā apspriedē paustos apsvērumus.Plāna pasākumu īstenošanai kā būtiskākais finanšu avots paredzēts ESF+ finansējums 2021.-2027. gada plānošanas periodam. Plānotais finansējuma apjoms norādīts, ievērojot NAP2027 noteikto ESF+ un citu finansējuma avotu apjomu. Plāna pasākumu īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".Daļa Plāna pasākumi tiks īstenoti par valsts budžeta līdzekļiem, t. sk. LM un citu valsts pārvaldes iestāžu līdzekļiem. Pamatojoties uz Ministra kabineta 2024. gada 18.jūnija sēdes protokola Nr. 25 74. § 2. punktu, likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikt valsts drošību. Līdz ar minēto jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.Plāna pasākumu īstenošanai indikatīvais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem Plānā ietverto pasākumu ieviešanai, indikatīvais aprēķins 2026. gadam -   1 427 421 euro, 2027. gadam – 1 641 717 euro, 2028. gadam – 1 745 885 euro, un 2029. gadam –   1 773 254 euro. Pašvaldības Plāna pasākumu ieviešanu īstenos esošo budžetu ietvaros. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, t.i., veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.2. Plāna ietvaros īstenojamie pasākumiPlāna mērķisNodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.Politikas rezultātsPlāna īstenošana sniedz ieguldījumu šādu politikas rezultātu sasniegšanā:1) Plāna īstenošana palielinās sabiedrības zināšanas un izpratni par vardarbības veidiem un formām ģimenē un pret bērnu. Latvijā 2029. gadā 80% sabiedrības uzskata, ka vardarbība ģimenē un pret sievieti nav pieļaujama.92) Tīšu slepkavību skaitu gadījumi, ko izdarīja ģimenes loceklis vai intīmais partneris ir samazinājušies ik gadu līdz 2029. gadam salīdzinājumā ar 2022. gada datiem (35 personas no tiem 13 vīrieši un 22 sievietes).103) Uzlabojies psiholoģiskais klimats ģimenē un samazinājušies psiholoģiskās vardarbības gadījumi no intīmā partnera puses salīdzinājumā ar 2021. gadā veikto Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumu, kur 28,8% sieviešu un 17,1% vīriešu atzinuši, ka dzīves laikā pieredzējuši psiholoģisko vardarbību no intīmā partnera puses.114) Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2029. gada Latvijas vardarbības saliktais rādītājs dzimumu līdztiesības indeksā nav augstāks par 35,0 punktiem 100 punktu skalā.121. Rīcības virziens: Preventīvie pasākumi vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanai.Vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums, kas rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem, un skar visu sabiedrību. Tādēļ valsts un ikviena indivīda atbildība un pienākums ir mazināt un novērst visa veida vardarbību sabiedrībā. Sabiedrības augstais tolerances līmenis pret vardarbību liedz līdzcilvēkiem laicīgi atpazīt un rīkoties vardarbības risku gadījumā. Kā liecina CSP 2021. gada pētījums13 – katra ceturtā sieviete (25,1%) Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Aptaujas dati arī parādīja, ka katra trešā (30,1%) sieviete Latvijā, atrodoties attiecībās, ir piedzīvojusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju. Šie dati uzskatāmi parāda, ka Latvijā joprojām ir augsta vardarbības uz dzimumu un ģimenē izplatība un kopējā tolerance pret vardarbību sabiedrībā ir diezgan augsta.2024. gada 22. maijā LM organizētajā Bērnu lietu sadarbības padomē, Iekšlietu ministrija prezentēja sagatavoto Pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2023. gadā14, kur tika konstatēts, ka laikā no 2020. gada līdz 2023. gadam pieaug bērnu skaits, kuri cietuši noziedzīgos nodarījumos un visvairāk cietušas tieši meitenes. Tajā arī secināts, ka bērni visvairāk cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (50,2%), kā arī no cietsirdības un vardarbības (18,3%). Uz pieaugošo vardarbības problemātiku norāda arī Bērnu aizsardzības centra sniegtā informācija15, t.i., 2023. gadā BAC saņēma par 29% (184) sūdzībām / iesniegumiem par bērnu tiesību pārkāpumiem vairāk nekā 2022. gadā. Aktuālākās tēmas par kurām BAC tika ziņots:- vienaudžu savstarpēja fiziska un emocionāla vardarbība;- pedagogu nepietiekama sadarbība ar izglītojamā vecākiem;- pedagogu fiziska un/vai emocionāla vardarbība pret bērniem;- emocionāla un fiziska vardarbība ģimenēs;- bērnu pamešana novārtā.Kopumā esošā rīcībpolitika Latvijā ir vērtējama kā reaģējoša nevis proaktīva, lielāku uzmanību pievēršot vardarbības atpazīšanas un atklāšanas veicināšanai, kā arī rehabilitācijas sniegšanai, vismazāk - vardarbības prevencei, kam ilgtermiņā ir būtiska loma vardarbības mazināšanai un izskaušanai.Tādēļ Plānā tiek ietverti pasākumi, kuri vērsti uz prevenci ar mērķi izglītot bērnus, vecākus, sabiedrību un speciālistus par dažādām vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē formām un vienlaikus veicinātu izpratni par drošu attiecību veidošanu, vardarbības traumējošo raksturu, ziņošanas iespējām par vardarbības gadījumiem un vardarbības gadījumu atpazīšanu.Svarīgs priekšnoteikums sabiedrības informēšanas pasākumiem, ir to īstenošana visā valsts teritorijā, piemēram, bibliotēkās, kultūras centros, jauniešu centros, biedrībās un citās iestādēs/organizācijās, kā arī izmantojot mērķauditorijai piemērotas informācijas platformas un formātus. Nepieciešams virzīties uz to, ka vardarbības prevence nav tikai kampaņu un citu informatīvo pasākumu kopums, bet arī savlaicīga bērnu izglītošana jau pirmsskolas vecumā. Izglītības iestādes, jauniešu centri, jaunatnes organizācijas un tajās īstenotā neformālā izglītība ir vieta, kur runāt par negatīvu dzimumu stereotipu mazināšanu, kas ir viens no vardarbības preventīviem mehānismiem16. Šāda mērķa sasniegšanai tiks pilnveidotas izglītības mācību programmas (arī neformālā izglītība), iekļaujot mācību vielu par sava ķermeņa robežu atpazīšanu, dzimumu līdztiesību, savstarpēju cieņu, nevardarbīgu konfliktu risināšanu, savstarpējām attiecībām un piekrišanas nepieciešamību, stājoties seksuālās attiecībās, ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un tiesībām uz personas integritāti, kibervardarbību, atbilstoši izglītojamā vecumposmam un spēju attīstības līmenim.Jau šobrīd tiek īstenotas dažādas aktivitātes, lai mazinātu ņirgāšanos izglītības iestādēs. Kā liecina starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA (Programme for International Student Assessment) 2022. gada17 dati, aptuveni 29% meiteņu un 29% zēnu Latvijā ziņoja, ka ir kļuvuši par ņirgāšanās upuriem vismaz dažas reizes mēnesī (OECD vidējais rādītājs: 20% meiteņu un 21% zēnu). Lai mazinātu pusaudžu savstarpējo vardarbību, kā arī veicinātu bērnu un jauniešu, un pedagogu izpratni par vardarbību, pašvaldībām un valstij kā izglītības iestāžu dibinātājam jānodrošina atbalsts, lai pedagogu profesionālās kompetences pilnveides tematikā tiktu iekļautas programmas vardarbības atpazīšanas prasmju un tūlītējas pārtraukšanas prasmju stiprināšanā un vienotas izpratnes, kā mazināt vardarbības izpausmes starp vienaudžiem, pedagogiem, bērniem un jauniešiem, vai izglītības iestāžu kolektīvos, veidošanā un vardarbības mazināšanā vai pārtraukšanā. Izglītības un zinātnes ministrija kā izglītības politikas veidotāja 2018. gada 11. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" sadaļā par pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi iekļauj tēmas, kas atbilst UNESCO tehniskajām vadlīnijām par seksuālo audzināšanu18, atbilstoši izglītojamo vecumposmam un nosaka obligātumu, profesionālās kompetences pilnveides plānošanā ikvienam pedagogam iekļaut šo tēmu apguvi.Vienlaikus, lai būtu iespējams nodrošināt izglītojamajiem, atbilstoši vecumposmam, apgūt obligāto izglītības saturu par seksuālo un reproduktīvo veselību, tai skaitā vardarbību, ir nepieciešama regulāra izglītības satura pilnveide un attīstība. Tādējādi tiek veikta izglītības satura salīdzināšana ar UNESCO vadlīnijām, kuras ietver šādus saturiskos moduļus – attiecības, vērtības, tiesības, kultūra un seksualitāte, izpratne par dzimumu, vardarbība un drošība, veselībai un labklājībai nepieciešamās prasmes, cilvēka ķermenis un attīstība, seksualitāte un seksuālā uzvedība, seksuālā un reproduktīvā veselība.Veiksmīgai vienotas izpratnes veicināšanai speciālistu un darbinieku vidū, ir būtiski īstenot starpdisciplināros pasākumus izglītības, sociālā, veselības aprūpes un tiesībsargājošā jomā, lai ikvienam būtu prasmes un zināšanas atpazīt vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē pazīmes un attiecīgi īstenot vienotu rīcību darbā ar cietušajiem un personām ar vardarbīgu uzvedību. Kā piemēram, plānots īstenot metodiskos seminārus speciālistiem, kuri strādā vai varētu saskarties no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām. Lai veicinātu vienotu praksi visos pašvaldību sociālajos dienestos, LM ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotā projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās"19 ietvaros no 2018. līdz 2020. gadam izstrādāja metodiku par sociālo darbu ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām. Izstrādātā metodika, galvenokārt, sniedz informāciju par sociālā darba veikšanu ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, līdz ar to, lai sociālie dienesti un bāriņtiesas efektīvāk īstenotu savas darbības bērnu tiesību aizsardzībā, plānots veidot atsevišķu metodiku par darbu ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām nepilngadīgām personām.Tāpat plānots pilnveidot NBS personāla zināšanas par vardarbības ģimenē novēršanu un attiecīgo pasākuma nodrošināšanu krīzes situācijā, piemēram ja persona ir cietusi no vardarbības, lai saņemtu savlaicīgu un profesionālu palīdzību.Nr. p.k.Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Iesaistītās institūcijas Izpildes termiņš 1.Sabiedrības izglītošana un izpratnes veicināšana par vardarbību pret sievieti un vardarbību ģimenē1.1. Organizētas informatīvas kampaņas par nulles toleranci pret vardarbību, cietušo tiesībām un citiem ar vardarbības mazināšanu saistītiem jautājumiem.Īstenota ne mazāk kā 1 kampaņa gadā.20LMKM, IeM, TM, VM, IZM, VP, NVOno 2024.gada 4.ceturksni līdz 2028.gada 4.ceturksnim1.2. Īstenoti informatīvi pasākumi (diskusijas, semināri, nodarbības, u.c.) par vardarbības mazināšanas un novēršanas jautājumiem.Īstenoti ne mazāk kā 2 pasākumi gadā (katra atbildīgā institūcija).LM, TM, VM, IZM, KM, VPIeM, NVO, LPS, LBASno 2025.gada 1.ceturksni līdz 2029.gada 4.ceturksnim2.Izglītojoši pasākumi bērniem, jauniešiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem par vardarbības atpazīšanu.2.1. Nodrošināti izglītojoši pasākumi bērniem, jauniešiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem par vardarbību, tās pazīmēm, īpaši seksuālās izmantošanas riskiem, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu un kaitējošu seksuālo uzvedību.Pasākumos piedalījušies vismaz 4500 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni; 600 bērnu un jauniešu likumīgie pārstāvji; 1500 jaunieši katru gadu.LMPašvaldības, NVOno 2024.gada 4.ceturksni līdz2029.gada 4.ceturksnim2.2. Veicinātas ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu un viņu aprūpētāju un likumisko pārstāvju zināšanas par vardarbības traumatisko ietekmi uz bērnu attīstību, piesaistes veidošanu un nevardarbīgām audzināšanas metodēm.Pilotēta izglītojoša programma bērnu un jauniešu likumisko pārstāvju, audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbiniekiem.21LMBAC, NVO, Atbalsta centrino 2025.gada 4.ceturksni līdz 2029.gada 4.ceturksnim2.3. Pilnveidoti mācību priekšmetu programmu paraugi vispārējā izglītībā, saskaņā ar UNESCO tehniskajām vadlīnijām par seksuālo audzināšanu22, atbilstoši izglītojamo vecumposmam.Veikts mācību priekšmetu programmu paraugu izvērtējums.IZM, VISCBAC, LM2024.gada 3.ceturksnisIzstrādāts tematu pārkārtojums, tematu papildināšana vai izkļaušana.IZM, VISCVM2025.gada 4.ceturksnisAktualizēti 3 mācību priekšmetu programmu paraugi.IZM, VISC 2026.gada 4.ceturksnis2.4. Nodrošināta resocializācijas programmas "Vecāku prasmes" īstenošana ieslodzījuma vietās, pilnveidojot zināšanas un kompetences bērna attīstībā, drošībā un audzināšanā. Programmā "Vecāku prasmes" katru gadu iesaistīti 18 dalībnieki.IeVP 2029.gada 4.ceturksnis3.Speciālistu un profesionāļu kompetenču un zināšanu pilnveide un atbilstošu algoritmu, vadlīniju izstrāde vienotas rīcības nodrošināšanai vardarbības mazināšanai.3.1. Nodrošināti pedagogu profesionālās pilnveides kursi (t.sk. vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes pedagogi un personas, kas īsteno profesionālās izglītības programmu) un mācības tehniskajiem darbiniekiem atbilstoši starptautiskām rekomendācijām par vardarbības mazināšanu.Īstenoti kursi un mācības.IZM, KM, LM, IeM, ZM, AiMPašvaldības, Atbildīgo ministriju padotības iestādes, LIZDA2026.gada 4.ceturksni (ik gadu)3.2. Īstenotas konferences par vardarbības ģimenē un vardarbību pret sievieti novēršanas jomas aktualitātēm.Organizētas ikgadējās konferences.23LMIeM, VP, TM, VK, VM, NVO, LBAS, LDDKno 2024.gada 4.ceturksni līdz 2027.gada 4.ceturksnim3.3. Nodrošināts metodiskais atbalsts un mācības bērnu aizsardzības sistēmā iesaistītajiem darbiniekiem.Izstrādāta metodika.24BACLMno 2024.gada 4.ceturksni līdz 2026.gada 4.ceturksnimĪstenotas mācības speciālistiem.25BAC no 2025.gada 4.ceturksni līdz 2026.gada 4.ceturksnim3.4. Nodrošinātas mācības pašvaldību jaunatnes darbiniekiem un jaunatnes lietu speciālistiem, un citiem profesionāļiem, kas saskaras ar bērniem un jauniešiem neformālās izglītības vidē.Vismaz 40 izcilības programmas dalībniekiem pilnveidotas kompetences vardarbības mazināšanai.26IZM, JSPABAC, NVO2025.gada 4.ceturksnis(ik gadu)3.5. Aktualizēt informatīvos materiālus jauniešiem par drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu, t.sk. iedraudzēšanu, drošu interneta lietošanu u.c. vardarbības riskiem, un izplatīts izglītības iestādēs un jauniešu centros.Izstrādāts un izplatīts materiāls izglītības iestādēs un jauniešu centros par veselīgu attiecību veidošanu un intīmo partneru vardarbību jauniešu vidē.VM, SPKCIZM, NVO, Pašvaldības2026.gada 4.ceturksnis3.6. Īstenoti vardarbības riska mazināšanas pasākumi augstākās izglītības iestādēsAugstskolās izveidotas vai aktualizētas esošās vadlīnijas un algoritmi reaģēšanai uz vardarbības, īpaši seksuālās vardarbības, gadījumiem, kā arī ieviests mehānisms kā nodrošināt, ka attiecīgajā augstskolā vadlīnijas tiek ieviestas.IZMLM, KM, VM, ZM, Augstskolasno 2026.gada 4.ceturksni līdz 2029.gada 4.ceturksnimIzstrādāta politika, kā nodrošināt augstskolu akadēmiskā un vispārējā personāla un studējošo informētību par drošu studiju vides izveidi.IZMKM, VM, ZM, IeM, Augstskolasno 2026.gada 4.ceturksni līdz 2029.gada 4.ceturksnim3.7. Izglītības iestādēs ieviestas ņirgāšanās izplatības mazināšanas vadlīnijas vai kāda no visaptverošām vardarbības novēršanas programmām.Veikti grozījumi tiesību aktos, kas nosaka, ka ikvienā izglītības iestādē jābūt ieviestai vardarbības novēršanas programmai.IZMVM, KM, Nozares eksperti2025.gada 4.ceturksnis3.8. Nodrošinātas mācības tiesnešiem, prokuroriem (t.sk. starpdisciplināras mācības) un veicināta izpratne par vardarbību veikušu personu domāšanu, uzvedības īpatnībām, sociālās uzvedības korekciju un cietušo aizsardzību, profesionālu un ētisku sadarbību starp tiesībsargājošām iestādēm, nepieļaujot ex parte sarunasSpecializētās mācībās apmācīti 50 speciālisti gadā (prokurori, tiesneši, izmeklētāji).27TA, ĢPTM, VP, VPK, NVO2026.gada 4.ceturksnis (ik gadu)3.9. Pilnveidotas policijas darbinieku zināšanas par vardarbības ģimenē novēršanu, iekļaujot jautājumus  par cietušo vajadzību identificēšanu, tiesiski un faktiski pieejamajiem atbalsta pasākumiem cietušajiem.Īstenotas mācības Valsts policijas amatpersonām(2024.gadā - 25 amatpersonas, no 2025.gada un turpmāk katru gadu – 100 amatpersonas).VPIeM, VPK2025.gada 3.ceturksnis(ik gadu)Īstenotas mācības pašvaldības policistiem.PašvaldībasPašvaldības policijas, Nozares eksperti2025.gada 3.ceturksnis(ik gadu)3.10. Īstenoti starpdisciplināri izglītojošie un labās prakses popularizēšanas pasākumi, tostarp izstrādāta mācību programma speciālistiem darbam ar personām, kuras cietušas no vardarbības.Īstenoti 20 metodiskie semināri;28Izstrādāta mācību programma, izglītoti 100 speciālisti.LMNozares ekspertino 2025.gada līdz 2028.gada 4.ceturksnim3.11. Pilnveidotas kultūras jomā strādājošo darbinieku zināšanas par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē fenomenu un situācijas atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos.Pilnveidotas kultūras jomā strādājošo darbinieku zināšanas par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē fenomenu.KM 2026.gada 4.ceturksnis (ik gadu)Pilnveidotas mediju nozarē strādājošo darbinieku zināšanas par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē fenomenu un situācijas atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos.KM 2026.gada 4.ceturksnis (ik gadu)3.12. Pilnveidotas veselības aprūpes jomā un multidisciplinārās komandās strādājošo speciālistu zināšanas par vardarbības atpazīšanu un turpmāko rīcību cietušo aizsardzībai.Apmācītas 200 ārstniecības personas un sociālajā jomā strādājošie multidisciplinārās komandas speciālisti.VM 2027.gada 4.ceturksnis3.13. Padziļinātas 120 h apmācības psihologu specializācijai darbā ar seksuālā vardarbībā cietušiem bērniem reģionos.Apmācīti ne mazāk kā 20 speciālisti gadā.BM, BAC 2027.gada 4.ceturksnis3.14. Pilnveidotas speciālistu (t.sk. sociālo darbinieku un bāriņtiesas darbinieku) kompetences darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām nepilngadīgām personāmIzstrādāta metodika un nodrošinātas mācības speciālistiem.29LMNozares ekspertino 2025.gada 4.ceturksni līdz 2028.gada 4. ceturksnim  3.15. Pilnveidotas NBS personāla zināšanas par vardarbības ģimenē novēršanu un atbalsta pasākumiem krīzes situācijā.Izveidotas vadlīnijas reaģēšanai uz NBS personāla emocionālām un uzvedības izmaiņām.NBSAiM2026. gada 4. ceturksnisĪstenotas apmācības NBS vienībās.NBSAiM2025. gada 4. ceturksnis(ik gadu)Sniegts psiholoģiskais atbalsts krīzes situācijās NBS personālam.NBSAiMno 2024.gada 4. ceturksni līdz 2029.gada 4.ceturksnim2. Rīcības virziens. Vardarbībā cietušo personu aizsardzības un atbalsta pasākumu nodrošināšana un pilnveide.Cietušo atbalstam ir jābūt tādam, kas atbilstu cietušās personas individuālajām vajadzībām, izmantojot uz cietušo centrētu pieeju, turklāt pakalpojumiem jābūt kvalitatīviem un pieejamiem visiem, kuriem tie ir nepieciešami, neatkarīgi no cietušās personas dzīvesvietas. Būtiski ir pilnveidot institucionālos mehānismus un stiprināt pašvaldības, lai nacionālā mērogā visā Latvijas teritorijā tiktu nodrošināti pēc iespējas plašāki un uz vienotiem kritērijiem balstīti atbalsta pasākumi un pakalpojumi.Šobrīd no prettiesiskām darbībām cietušai nepilngadīgai personai par valsts budžeta līdzekļiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Pakalpojumu var saņemt dzīvesvietā vai krīzes centrā. Pakalpojumu ir iespējams saņemt gan pirms kriminālprocesa, gan kriminālprocesa laikā, gan pēc kriminālprocesa. Nepilngadīgā persona var saņemt pakalpojumu dzīvesvietā, kas ietver līdz 20 speciālistu konsultācijām, vai īpaši smagos un komplicētos gadījumos līdz 120 konsultācijām. Pēc kriminālprocesa, gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai iestādē vai sociālās rehabilitācijas kursa sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanas, bērns (tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē) var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas bērna sociālās funkcionēšanas uzturēšanai. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā 2020. gadā saņēma 1054 bērni, 2021. gadā - 1049 bērni, 2022. gadā - 1172 bērni.30Nepilngadīgā persona var saņemt arī pakalpojumu 30 dienu vai 60 dienu kursu institūcijā. 2020.gadā 30 dienu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā saņēma 776 bērni, 2021. gadā - 643 bērni, 2022. gadā - 740 bērni. Savukārt 60 dienu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā 2020. gadā saņēma 121 bērns, 2021. - gadā 94 bērni, 2022. gadā - 146 bērni31.Lai būtu iespējams pakalpojumus pilnveidot, būtiski ir veikt pakalpojumu satura un kvalitātes izvērtējumu. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem nodrošināšana prasa nemitīgu pielāgošanos un gatavību reaģēt, kā arī izmantot tādas metodes, lai atbilstoši katra bērna vajadzībām un radītās traumas dziļumam, pielāgotu pakalpojumu un nodrošinātu, lai cietušais bērns varētu novērst vai būtiski mazināt traumatiskās pieredzes radītās sekas un sekmīgi iekļautos sabiedrībā. Regulāra pakalpojuma vērtēšana ir nepieciešama, lai iegūtu pārliecību par nodrošinātā pakalpojuma saturu un kvalitāti, pakalpojuma efektivitāti bērna situācijas uzlabošanā un lai nodrošinātu datus un pierādījumus pakalpojumu pilnveidei, atbilstoši mainīgajām cietušo bērnu vajadzībām. Pilnveidojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pasākumus vardarbībā cietušām personām un viņu tuviniekiem, plānots ieviest jaunas terapijas metodes bērniem, kuri cietuši no vardarbības, izstrādāt priekšlikumus esošo pakalpojumu pilnveidei, kā arī jaunu pakalpojumu izveidei, piemēram, atbalsta centru no seksuālās vardarbības cietušām personām. Veicot pakalpojumu pilnveidi nepieciešams arī aktualizēt vai izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu Nr. 1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām" redakciju, lai noteikumu redakcijā tiktu izmantota atbilstoša terminoloģija un noteikumi atbilstu bērna labākajām interesēm. Tāpat tiks izvērtēta iespēja pilnveidot atskaišu iesniegšanas veidu un formu. Papildus tiks stiprināta cietušo aizsardzība vardarbības gadījumos, paredzot ieviest efektīvus novērošanas instrumentus.Lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, no 2023. gada rudens tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", kuru nodrošina Bērnu aizsardzības centrs32. "Bērna māja" ir izveidota ar mērķi novērst bērnu retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā, uzlabot pierādījumu kvalitāti, veicināt pieeju tiesu sistēmai, kā arī sniegt psihosociālo atbalstu bērna atlabšanai un traumas seku pārvarēšanai. Viens no "Bērna mājas" pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, no bērna noskaidrojot notikušā detaļas tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu gadījumos, kad lietā ir uzsākts kriminālprocess. Lai īstenotu šo uzdevumu, "Bērna māja" piedāvā "viena kontaktpunkta" pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam draudzīgā vidē sadarbojas visas attiecīgās institūcijas (policija, prokurors, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji, psihologi). Lai nodrošinātu "Bērna mājas" labāku pieejamību arī vardarbībā cietušajiem bērniem Latvijas reģionos, plānots, ka 2026. gadā "Bērna māja" sāks darboties kādā no Latvijas reģioniem.Lai sniegtu papildus atbalstu vecākiem, veiktu vecāku izglītošanu un sniegtu viņiem nepieciešamo atbalstu situācijās, kad viņu bērni ir cietuši noziedzīgā nodarījumā vai veikuši noziedzīgu nodarījumu, Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" ietvaros Labklājības ministrija sadarbībā ar SIA "OnPlate" 2024. gada jūlijā uzsāka atbalsta grupu nodrošināšanu vecākiem un personām, kuras aprūpē bērnus, kuri ir cietuši no noziedzīga nodarījuma vai veikuši noziedzīgu nodarījumu. Šo atbalsta grupu mērķis ir stiprināt vecākus vai personas (vecvecākus, audžuvecākus, aizbildņus), lai palīdzētu apzināties notikušo un izvērtēt tā sekas, pārvarēt kauna un pāridarījuma sajūtu, iegūt zināšanas un prasmes, kā nodrošināt bērnam nepieciešamo atbalstu un palīdzību, vienlaikus sniedzot grupas atbalstu notikušajā un līdzsvara atgūšanā.Saskaņā ar LM pieejamo informāciju33 valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām 2021. gadā saņēma 714 personas, no kurām 673 sievietes 2022. gadā – 726 personas, no kurām 689 sievietes, savukārt 2023. gadā - saņēma 952 personas, no kurām 907 personas bija sievietes. Gan biedrība "Centrs MARTA", gan sociālo dienestu , un citi pakalpojuma sniedzēju pārstāvji ir apliecinājuši LM nepieciešamību nodrošināt šādu pakalpojumu arī anonīmi, jo, saņemot pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā dienesta lēmumu, informācija par pakalpojuma saņēmēju un saņemto pakalpojumu var nonākt tādu personu rīcībā, kas nav iesaistīti konkrētā vardarbības gadījuma vadīšanā. Minētā iemesla dēļ cilvēki izvēlas nesaņemt valsts finansēto pakalpojumu. Arī pašvaldībā vai sabiedrībā zināmas personas nevēlas publiski vērsties pēc palīdzības un atbalsta vardarbības gadījumā, līdz ar to plānots izvērtēt iespēju saņemt pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, saglabājot anonimitāti, pakalpojuma sniedzējiem pārskatus par anonīma pakalpojuma nodrošināšanu sniedzot tieši LM, bez pašvaldību sociālo dienestu iesaistes. Plānots vērtēt arī kādos gadījumos pakalpojuma sniedzējs informē sociālo dienestu, pat ja pakalpojums nodrošināts, saglabājot cietušās personas anonimitāti. Papildus plānots veikt izvērtējumu par atbalsta grupu nodrošināšanu cietušajiem no valsts budžeta līdzekļiem, jo šobrīd tikai atsevišķas pašvaldības par pašvaldību budžeta līdzekļiem nodrošina atbalsta grupas. Turklāt atbalsta grupu nodrošināšana iespējams palīdzēs cietušajam atkārtoti nenokļūt vardarbīgās attiecībās, kā arī ar citu cietušo un grupu vadītāju atbalstu varēs saņemt nepieciešamo palīdzību.Valsts sociālais rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām netiek nodrošināts ieslodzījuma vietās, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām, līdz ar to plānots veikt izvērtējumu par minētā pakalpojuma nodrošināšanu arī no vardarbības cietušām pilngadīgām personām ieslodzījuma vietās.Atbilstoši Konvencijas prasībām, dalībvalstīm ir jāizveido pietiekams skaits atbilstošu, viegli pieejamu palīdzības centru izvarošanas un seksuālās vardarbības upuriem, kuros šiem upuriem ir pieejama medicīniskā apskate un tiesu ekspertīze un tiek sniegts atbalsts saistībā ar gūto traumu un konsultācijas.34 Šobrīd Latvijā šādi atbalsta centri nav, līdz ar to ir plānoti pasākumi, kas vērsti uz šādu atbalsta centru izveidi.Attiecībā uz drošības līdzekļu pilnveidi, plānots ieviest elektroniskās uzraudzības instrumentu, kurš sākotnēji tiktu piemērots tikai aizdomās turētām vai apsūdzētām personām kriminālprocesos, kas uzsākti pēc attiecīgiem Krimināllikuma pantiem, kas tiešā veidā saistīti ar vardarbību ģimenē, vienlaikus paredzot, ka Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. decembrim jāizvērtē drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, kā arī piemērošanas paplašināšanas iespējas un tās ietekmi uz valsts budžetu un jāiesniedz par to ziņojumu Saeimai.Nr. p.k.PasākumsDarbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgās institūcijasIzpildes termiņš4.Atbalsta un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pilnveidošana no vardarbības cietušām personām.4.1. Pilnveidots sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, īpaši seksuālās izmantošanas, sarežģītos un komplicētos vardarbības gadījumos.Izstrādāta jauna Ministru kabineta noteikumu redakcija.LMPašvaldības, Nozares eksperti2025.gada 4.ceturksnisVeikts pakalpojuma satura izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi pakalpojuma pilnveidei.LMNVO2025.gada 4.ceturksnisIeviestas jaunas metodes pakalpojuma īstenošanai.35LM no 2025.gada 3.ceturksni līdz 2029.gada 4.ceturksnim4.2. Veikti pasākumi, lai ieviestu bezmaksas atbalsta grupas vecākiem vai personām, kuras aprūpē bērnus, kuri ir cietuši no noziedzīga nodarījuma vai veikuši noziedzīgu nodarījumuIzstrādāta atbalsta programma vecākiem.LMPakalpojuma sniedzēji2024.gada 3.ceturksnisIzstrādāti metodiskie ieteikumi grupu vadītājiem.LM 2024.gada 3.ceturksnisApmācīti atbalsta grupu vadītāji.LM 2024.gada 3.ceturksnisNodrošinātas atbalsta grupas vecākiem.LM 2026.gada 4.ceturksnis (ik gadu)4.3. Ieviesti un pilnveidoti atbalsta pasākumi un pakalpojumi vardarbībā cietušām pilngadīgām personām. Veikts izvērtējums par iespēju  saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu anonīmi.LMTM, NVO, Pašvaldību sociālie dienesti2025.gada 4.ceturksnisVeikts izvērtējums par  valsts finansēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no vardarbības cietušām pilngadīgām personām saņemšanu, atrodoties ieslodzījuma vietā un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un sagatavoti nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumā. LMTM, IeVP, Pašvaldību sociālie dienesti, pakalpojuma sniedzēji2026.gada 4.ceturksnisPārskatīts tiesiskais regulējums par valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, t.sk. izvērtējot gaidīšanas rindas uz pakalpojuma veidošanas nosacījumus.LMPašvaldību sociālie dienesti, pakalpojuma sniedzēji2026.gada 4.ceturksnisSagatavots informatīvais ziņojums par valsts finansētu atbalsta grupu ieviešanu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.LMPašvaldību sociālie dienesti, NVO, pakalpojuma sniedzēji2027.gada 4.ceturksnis  4.4. Veikta jaunu pakalpojumu ieviešana vai pilnveidoti esošie pakalpojumi no vardarbības cietušām personām vai personām, kas pakļautas augstam vardarbības riskam (cilvēki vecumā no 60 gadiem, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēki, kuri cietuši no seksuālas vardarbības un citi cilvēki, kuri pakļauti augstam vardarbības riskam). Īstenoti ne vairāk kā 10 projekti pilnveidojot esošos vai attīstot jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām.36LMNVO2029.gada 4.ceturksnis4.5. Attīstīta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" darbība, nodrošināts atbalsts bērniem, kas cietuši no seksuālās izmantošanas un citiem vardarbības veidiem, un to nevardarbīgajiem vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem.Ikgadēji nodrošināts atbalsts vismaz 100 cietušajiem bērniem un to nevardarbīgajiem tuviniekiem.BACBM, LM, VP, ĢP, VTMEC2027.gada 4.ceturksnis (ik gadu)Notiek izvērsta programmas darbības paplašināšana reģionos. BACBM, LM2027.gada 4.ceturksnisNodrošināta programmas uzraudzība.BACLM, TM. IeM , VM, VP, ĢP, BKUS, LBLT, VTMEC2029.gada 4.ceturksnis4.6. Specializēta atbalsta pakalpojuma izveide seksuālā vardarbībā cietušām personām.Ārzemju labās prakses izzināšana.VM, LMTM, IeM, VP2025.gada 2.ceturksnisSagatavots redzējums par atbalsta centra ieviešanu (vieta, pakalpojuma saturs), t.sk. virzīts informatīvais ziņojums Ministru kabinetam par nepieciešamo finanšu resursu piesaisti centra izveidei un darbībai.VMLM, TM, IeM, VP2026.gada3.ceturksnisIzvērtēta iespēja organizēt pilotprojektu, nepieciešamības gadījumā virzot informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam.VMLM, TM, IeM, VP2026.gada 4.ceturksnis5.Vardarbībā cietušo personu tiesiskās aizsardzības sistēmas pilnveide, lai novērstu turpmāku apdraudējumu personas veselībai un dzīvībai.  5.1. Ieviests elektroniskās uzraudzības instruments, lai nodrošinātu aizsargājamās personas drošību un reaģētu uz personas, kas rada draudus noteikto ierobežojumu pārkāpumiem. Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā Valsts policija veic drošības līdzekļa izpildes elektronisko uzraudzību, datu apstrādi un glabāšanu".VPIeM 2025.gada 2.ceturksnisNodrošināta drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības instrumenta ieviešana un darbība.VPIeMno 2024.gada 4.ceturksni līdz 2029.gada 4.ceturksnim5.2. Izstrādāts instruments augsta vardarbības riska izvērtēšanai vardarbības ģimenē gadījumos.Novērtējuma instrumenta izstrāde.VPIeM2025.gada 2.ceturksnis3. Rīcības virziens. Vardarbības veicēja atbildības stiprināšana, atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana.Lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, nepieciešama ne tikai efektīva sodu politika, bet arī atbalsta instrumenti un pakalpojumi vardarbīgas uzvedības novēršanai. Turklāt atbalsta instrumentiem un pakalpojumiem jābūt uz zināšanām un pierādījumos balstītiem, ņemot vērā cietušo personu un vardarbīgo personu vajadzības.Pēc VP pārskata datiem37 2023. gadā  Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmā  "Elektroniskais notikumu žurnāls" reģistrēti 8234 notikumi "Ģimenes konflikts", no tiem 3705 gadījumos Valsts policijas darbinieks sagatavojis ziņojumu par notikumu, kas nosūtīts sociālajam dienestam.Savukārt 894 gadījumos policijas darbinieks pieņēmis lēmumu par nošķiršanu. Iepriekš minētie dati, salīdzinot ar 2022. gadu ir palielinājušies, izņemot notikuma Ģimenes konflikts skaitu, kas liecina ne tikai par sabiedrības vēršanos pēc palīdzības tiesībsargājošajās iestādēs vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē gadījumos, bet arī vardarbības novēršanas un apkarošanas nepieciešamību gan nodrošinot atbalstu no vardarbības cietušajiem, gan arī personām ar vardarbīgu uzvedību.Saskaņā ar LM pieejamo informāciju38, katru gadu palielinās ne tikai personu skaits, kas saņem valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušajiem, bet arī to personu skaits, kas saņem valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām pilngadīgām personām un sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai (turpmāk – pakalpojumi vardarbīgas uzvedības mazināšanai). Pakalpojums vardarbīgas uzvedības mazināšanai tiek nodrošināts gan pamatojoties uz sociālā darbinieka, gan tiesas vai tiesneša lēmuma pamata. Pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, pamatojoties uz sociālā darbinieka lēmuma pamata, var saņemt persona pret kuru uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vai kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu par kuru valsts vai pašvaldības policijas, sociālā dienesta vai bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka persona izturējusies vardarbīgi vai izteikusi draudus pielietot vardarbību, kura baidās, ka tā varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veikusi vardarbību, kuru vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai nosūtījis VPD. Savukārt, pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, pamatojoties uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata, saņem persona, kurai ar tiesas vai tiesneša lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteikts pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.Kopējais personu skaits, kas saņēma pakalpojumus vardarbīgas uzvedības mazināšanai, 2021. gadā 442 personas, no tām 21 persona ar tiesas vai tiesneša lēmumu, 2022. gadā – 708 personas, no tām 154 personas ar tiesas vai tiesneša lēmumu, savukārt 2023. gadā – 805 personas, no tām 267 personas ar tiesas vai tiesneša lēmumu. No kopējā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņēmēja skaita 2023. gadā 536 personas bija vīrieši, kas galvenokārt, vardarbīgi izturējušies pret intīmajiem partneriem un bērniem.Kaut arī personas, kuras baidās, ka varētu izturēties vardarbīgi vai atzīst, ka ir veikušas vardarbību, var saņemt iepriekš pieminēto pakalpojumu, tomēr šādu iespēju izmanto līdz 65 personām gadā39. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt plašāku atbalsta mehānismu, piemēram, ieviešot un nodrošinot anonīmu atbalsta tālruni un iespēju sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemt, saglabājot anonimitāti. 2023. gada novembrī VPD sadarbībā ar biedrību "Skalbes" izglītojošas sociālās kampaņas ietvaros nodrošināja anonīma konsultatīva tālruņa darbību cilvēkiem, kurus nomāc seksuālas domas un tieksmes pret nepilngadīgām personām. Pēc biedrības "Skalbes" sniegtās informācijas īsajā laika periodā, nodrošinot tālruņa līnijas darbību, kopumā saņemti 20 zvani, no kuriem 3 gadījumos tika sniegtas konsultācijas tiešās mērķa grupas pārstāvjiem.Saskaņā ar IeM sagatavoto pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem40, 2023. gadā 509 nepilngadīgas personas iespējams bija izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, no tiem 65% gadījumu noziedzīgs nodarījums bijis pret īpašumu, savukārt 6% gadījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, un 6,6% gadījumu pret personas veselību. Lai gan proporcionāli noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu nepilngadīgo vidū, nav izplatītākais noziedzīgais nodarījuma veids, būtiski ir jau šobrīd nodrošināt atbalstu un palīdzību nepilngadīgajiem vardarbīgas uzvedības mazināšanai un novēršanai. Līdz ar to plānots no valsts budžeta līdzekļiem ieviest sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepilngadīgām personām ar vardarbīgu uzvedību un jaunas terapijas metodes darbā ar nepilngadīgām personām, kuras veikušas vardarbību. Atbalstam un pakalpojumiem jābūt pieejamiem visām personām ar vardarbīgu uzvedību, neatkarīgi no viņu vecuma, tautības un atrašanās vietas, līdz ar to rehabilitācijas un atbalsta pakalpojumiem jābūt pieejamiem arī personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās. Plānots, ka personām ar vardarbīgu uzvedību tiks nodrošināta iespēja iesaistīties Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodrošinātājā vardarbības mazināšanas programmā, kas paredzēta personām, kuru vispārējā riska līmenis ir novērtēts kā vidējs vai augsts, antisociālas un vardarbīgas uzvedības cēloņu vai to veicinošo faktoru vardarbīgas uzvedības riska mazināšanai nākotnē.Pētījumi un prakse liecina, ka dažādu noziedzīgo nodarījumu riski mēdz būt ļoti atšķirīgi gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā – recidīva biežums un recidīva tips (zādzība, slepkavība, dzimumnoziegums), un to vadībai nepieciešami speciāli pielāgoti riska novērtēšanas instrumenti un atbilstoša intervence. Šādu instrumentu un intervences līdzekļu attīstība paredzēta Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam.41No 2024. gada Ieslodzījumu vietas pārvalde savā praksē ieviesa jaunu specializētu, efektīvu, teorētiski pamatotu un uz pierādījumiem balstītu resocializācijas programmu vardarbīgajiem noziedzniekiem, kas ir fokusēta uz vardarbīgajiem noziedzniekiem nozīmīgām kriminogēnajām vajadzībām, un kuras mērķis ir mazināt vardarbīga nozieguma atkārtošanas risku. Pētījumi, kuros tika pielietots ilgtermiņa tālāknovērošanas (long-term follow-up) eksperimentālais pētījuma dizains ar kontroles grupu, liecina, ka dalība Vardarbības mazināšanas programmā ir saistīta ar vispārējā un vardarbīgo pārkāpumu atkārtošanas riska samazinājumu.42 Ir pierādījumi tam, ka minētā programma ir efektīva arī likumpārkāpējiem ar ievērojamām psihopātijas iezīmēm un ir piemērojama arī likumpārkāpējiem, kuri izcieš sodu pat visstingrākajā soda izciešanas režīma pakāpē.43Īstenojot probācijas klientu uzraudzības procesu, viens no efektīvākajiem darba instrumentiem ir probācijas programmas, kuru piemērošana ir atkarīga no probācijas klienta risku un vajadzību novērtējuma un ir cieši saistīta ar probācijas klienta dzīves aktualitātēm. Probācijas programmu pamatmērķis ir veicināt probācijas klientu domāšanas, attieksmes un uzvedības maiņu, lai viņi spētu veiksmīgi integrēties sabiedrībā un ievērot sabiedrībā vispārpieņemtās normas un likumus. Atsevišķas probācijas programmas ir vērstas tieši uz vardarbīgas uzvedības mazināšanu – "Cieņpilnu attiecību veidošana", "Emociju menedžments", "Pārmaiņu ceļš - 1" – un ir būtiski nodrošināt, ka visiem probācijas klientiem, kuriem ir identificēta vardarbīga uzvedība, tiek nodrošināta iespēja iesaistīties vardarbīgas uzvedības mazināšanas programmā, ja vien probācijas klients atbilst probācijas programmas nosacījumiem.VPD pieejamās probācijas programmas, kas ir vērstas uz vardarbīgas uzvedības mazināšanu, nav piemērotas gadījumos, kad ir izdarīts sevišķi smags ar vardarbību saistīts noziedzīgs nodarījums, piemēram, slepkavība. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams nodrošināt jaunas sabiedrībā īstenojamas resocializācijas programmas vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem izstrādi un ieviešanu.Izmantojot specializētu probācijas programmu kvalitātes novērtēšanas instrumentu, visām probācijas programmām periodiski tiek veikta kvalitātes novērtēšana, lai pārliecinātos, ka probācijas programmas saturs atbilst aktuālākajām korekcijas pieejām darbā ar konkrētu mērķa grupu, piemēram, varmākām ģimenē un partnerattiecībās, un satura pilnveide. Ņemot vērā minēto, Plāna darbības periodā tiks veikta probācijas programmas "Cieņpilnu attiecību veidošana" kvalitātes novērtēšana un tās satura pilnveide atbilstoši novērtējuma rezultātiem.Tieslietu ministrija izstrādāja un Saeima š.g. 6. jūnijā pieņēma likumu "Grozījumi Krimināllikumā"44, kas stājās spēkā š.g. 4. jūlijā. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā gan ekspertu priekšlikumus, gan izvērtējot Krimināllikumā (turpmāk – KL) paredzēto sodu sankcijas, lai sasniegtu mērķi ar krimināltiesiskiem līdzekļiem prioritāri aizsargāt personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu, cīnīties pret visa veida vardarbību, īpaši pret vardarbību tuvās attiecībās un ģimenē.Attiecīgi, lai nodrošinātu nulles toleranci pret vardarbību ģimenē, KL 17. nodaļā ir ietverts atsevišķs pants, kas paredz kriminālatbildību par vardarbību, kas veikta ģimenē vai tuvās attiecībās, proti, KL 174.1 pants (Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku), kas paredz, ka par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, ja ar to minētai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja šīm darbībām nav bijušas šā likuma 125., 126. un 130. pantā paredzētās sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību. Tāpat ar grozījumiem noteikts jauns atbildību pastiprinošs apstāklis KL 48. panta pirmās daļas 18. punktā, ja noziedzīgs nodarījums pret tikumību un dzimumneaizskaramību apdraudējis nepilngadīgā dzīvību.Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma darbību raksturu un kaitīgumu, sabiedriskais darbs kā sods tika izslēgts no KL 119. panta (Jaundzimuša bērna slepkavība), 120. panta (Slepkavība, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī) sankcijām. Kā arī alternatīvais sods "sabiedriskais darbs" un "naudas sods" tika izslēgts no KL 130. panta trešās daļas (Tīšs viegls miesas bojājums), 130.1 panta (Spīdzināšana), 132. panta (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu), 132.1 panta (Vajāšana), 174. panta (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo), 143. panta otrās daļas (Personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšana)."2023. gada 26. maija NNP sēdē tika nolemts, ka izvērtējami vairāki tai iesniegtie institū …