Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam

Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeimas paziņojums Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.decembra sēdē apstiprinājusi Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam. Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa Rīgā 2012.gada 20.decembrī Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam Satura rādītājs Ievads Redzējums par Latviju 2020. gadā "Ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam!" Galvenie vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības šķēršļi un prognozes NAP2020 struktūra NAP2020 stratēģiskie rādītāji Prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi" Rīcības virziens "Izcila uzņēmējdarbības vide" Rīcības virziens "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" Rīcības virziens "Energoefektivitāte un enerģijas ražošana" Prioritāte "Cilvēka drošumspēja" Rīcības virziens "Cienīgs darbs" Rīcības virziens "Stabili pamati tautas ataudzei" Rīcības virziens "Kompetenču attīstība" Rīcības virziens "Vesels un darbspējīgs cilvēks" Rīcības virziens "Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats" Prioritāte "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" Rīcības virziens "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju potenciāla izmantošana" Rīcības virziens "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai" Rīcības virziens "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" NAP2020 finansēšanas kārtība Nacionālā attīstības plāna īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas process Izmantotie saīsinājumi Ievads [1] "Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam" (NAP2020) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments. NAP2020 ir cieši saistīts ar "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam" (Latvija2030) un "Nacionālo reformu programmu stratēģijas "ES2020" īstenošanai" (NRP). [2] NAP2020 mērķis ir vienoties par būtiskākajām vidēja termiņa prioritātēm, to rīcības virzieniem, mērķiem, kā arī to sasniegšanas rādītājiem. NAP2020 ir tapis, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ekspertiem sadarbojoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, ministrijām, plānošanas reģioniem un pašvaldībām. [3] Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Nacionālais attīstības plāns nosaka attīstības budžeta sadali, nevis bāzes budžetu, un tā ieviešanas instruments ir valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, Kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas fondi, citu Eiropas Savienības budžeta instrumentu investīcijas, kā arī Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti un privātais finansējums. [4] NAP2020 ir veidots atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 816 "Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un publiskās apspriešanas kārtība" prasībām. Redzējums par Latviju 2020. gadā "Ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam!" [5] Latvijas valsts ir dibināta latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību īstenošanai. Latvija ir atvērta un draudzīga visu tautību iedzīvotājiem, kas pieņem Latvijas pastāvēšanas jēgu - latviešu tautas, tās valodas un kultūras attīstību savā zemē. Latvija 2020. gadā būs latviska un pašapzinīga, droša un iedzīvotājiem draudzīga, zaļa un sakopta, pārtikusi, efektīva un konkurētspējīga valsts, kurā dzīvo čakli, izglītoti, radoši, veseli un laimīgi cilvēki. Kopīgiem spēkiem mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, šo mērķi varam padarīt par īstenību. [6] Mēs, Latvijas iedzīvotāji, jau daudzkārt esam pierādījuši gan sev, gan citiem, ka varam paveikt pat šķietami neiespējamo, kad vienojamies kopīgiem mērķiem. Mums ir un būs, par ko lepoties! [7] Šī pārliecība un redzējums balstās uz Latvijas ilgtermiņa mērķi, kas kalpo kā orientieris šajā problēmu un iespēju pārbagātajā nenoteiktības laikmetā: [8] 2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, katrs šeit varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. [9] Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Baltijas jūras reģiona centrā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā. [10] Latvija - mūsu vienīgās mājas - ir zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs visi un katrs no mums esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.1 [11] Vai Tu esi padomājis, cik Tev būs gadu 2020.gadā? Latvijai - Tavai Tēvzemei - būs jau vairāk nekā simt gadu. Tikai retais cilvēks spēj sasniegt šādu vecumu un, atskatoties uz nodzīvoto, izvērtēt sasniegtos mērķus, priecāties par mazbērniem un paveiktā darba augļiem, kas paliks pēc viņa. Savukārt valstij simt gadu ir vecums, kad beidzies vien mācību posms un tagad, balstoties uz iekrātajām zināšanām, tā ir gatava uzplaukt kā puķe, parādot savu skaistumu un varēšanu visai pasaulei! [12] Ko Tu personīgi esi darījis, lai Latvija kļūtu bagātāka un labāka? Pārāk bieži runājam un sūkstāmies par to, ko valsts mums nav devusi, vienlaikus aizmirstot, ka valsti taču veidojam mēs paši. Mums pašiem arī ir jāatbild: ko mēs esam darījuši, lai valsts kaut par vienu soli tuvotos tam ideālam, kādu esam iztēlojušies. Vai esam izveidojuši kādu uzņēmumu un godīgi maksājuši nodokļus? Vai esam piedalījušies talkās, sakopuši teritoriju ārpus sava žoga un saimniekojuši videi draudzīgi? Vai esam palīdzējuši līdzcilvēkiem? Vai esam līdztiesīgi? Vai esam mācījušies? Vai esam dzīvojuši aktīvu un veselīgu dzīvi? Ir ļoti daudz mazu darbu, ko varam saviem spēkiem bez priekšā teikšanas un pamudināšanas paveikt kopīgam valsts un sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumam. Galvenais ir spert pirmo soli un saprast, ka atbildība par savu valsti sākas no atbildības par savu rīcību un savu dzīvi, kā arī no cieņas pret citiem un atšķirīgo! [13] Palūkojies visapkārt - vai Latvija ir visskaistākā zeme uz pasaules? Mums ik dienu ir jārūpējas par to, lai arī mūsu bērni un mazbērni varētu priecāties par dzimtās zemes krāšņumu. Tieši tikpat svarīgi ir kopt arī mūsu gadsimtos radītās tradīcijas un saglabāt kultūras vērtības. Tieši tās padara Latvijas pilsētas un ciemus tik neatkārtojamus un mūs - pamatoti lepnus. [14] Lai šo nākotnes redzējumu īstenotu un sasniegtu izvirzītos mērķus, ikvienam no mums būs pašaizliedzīgi jāstrādā neatkarīgi no nodarbošanās un mērogiem. Atbildība par lauku sētu, par pagastu, par savu individuālo uzņēmumu valstiski ir tikpat svarīga kā atbildība par veselu nozari. Kārtību nevar radīt mākslīgi no augšas. Tā sākas no mazām lietām, gluži tāpat kā bagātīgas, medus pilnas kāres izveidojas no atsevišķām, pilnvērtīgām šūnām. [15] Lai 2020.gadā mēs kopīgi varētu atskatīties uz paveikto, novērtēt sasniegto un izvirzīt mērķus turpmākajam darba cēlienam, NAP2020 esam nosaukuši konkrētus rādītājus un uzdevumus, kas strukturēti 12 savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos. Tos īstenojot, mēs panāksim "ekonomikas izrāvienu" katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības interesēs. *** Konkurētspēja un produktivitāte [16] Latvijas ekonomikas pamats ir efektīva, pārdomāta un koncentrēta resursu izmantošana, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību valstī. Nozīmīgākie ir tie uzņēmumi (lielie, vidējie un mazie), kas rada produktus un pakalpojumus eksportam. Īpaši tiek sekmēta radošu un augstu pievienoto vērtību veidojošu uzņēmumu dibināšana un attīstība. Jebkuram publiskajam finanšu ieguldījumam ir jābūt vērstam uz efektivitātes un resursu ekonomiskās atdeves palielināšanu. [17] Augstas kvalitātes nodrošināšana un darba ražīguma kāpināšana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem mūsu uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanai, tādēļ uzņēmēji tiek mudināti regulāri vērtēt savu resursu izmantošanas efektivitāti, darbinieku darba ražīgumu un inovāciju potenciālu, lai Latvija eksportētu iespējami pārstrādātus produktus un pakalpojumus ar palielinātu vērtību. Aizvien mazāk mūsu resursu tiek eksportēts izejmateriālu veidā. Uzņēmējdarbības vide [18] Lai panāktu būtisku tautsaimniecības uzplaukumu, valsts un iedzīvotāji rūpējas par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu, investīciju piesaisti un efektīviem pasākumiem nodarbinātības stimulēšanai, iedzīvotāju kompetenču attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Nodokļu sistēma ir vidējā termiņā prognozējama un konkurētspējīga, salīdzinot ar citām reģiona valstīm. [19] Valsts sadarbībā ar privāto sektoru investē uzņēmējdarbībai nacionāli un starptautiski svarīgajā transporta infrastruktūrā, lai ne tikai racionāli izmantotu valsts izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, bet arī sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu piegādei ārvalstu tirgiem. Arvien lielāku lomu tranzītā ieņem multimodālie tranzīta koridori, kurus veido tranzītceļi, dzelzceļš un ostas. Tranzīta koridoru elektrifikācija un modernizācija ļauj arvien palielināt pa tranzīta koridoriem pārvadāto preču apjomu un sekmē jaunu apstrādes un pakalpojumu industriju veidošanos Latvijā, valstij un iedzīvotājiem gūstot arvien lielāku labumu no valsts izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma. [20] Valsts pārvalde ir mazinājusi administratīvo slogu un pārskatījusi funkcijas, lai nodrošinātu vienkāršu, pārskatāmu un ērtu minimāli nepieciešamo procedūru kopumu, kas uzņēmējdarbības aktivitāti atbalsta, nevis bremzē. Tiesiskuma un efektīvas likumu piemērošanas nodrošināšana ikvienā darbības jomā ir svarīgākais princips. [21] Latvijā 2020.gadā ir par pusi sarucis ēnu ekonomikas īpatsvars, un nodokļu nemaksāšana kļuvusi ne vien nevajadzīgi riskanta, bet arī neizdevīga, jo valsts pakalpojumi daudzās jomās ir tieši saistīti ar nodokļu nomaksu. Pētniecība un inovācija [22] Latvijā ir starptautiski konkurētspējīgas augstskolas, kurās strādā starptautiski novērtēts un kvalificēts akadēmiskais personāls. Augstākā izglītība kļuvusi par plaši pieprasītu Latvijas eksporta pakalpojumu. Studiju programmas tiek nodrošinātas saskaņā ar Latvijas kā nacionālas valsts valodas politiku - galvenokārt latviešu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Latvijas augstskolu absolventi ir konkurētspējīgi gan vietējā darba tirgū, gan ārvalstīs. Tāpat augstskolās būtiski pieaudzis to absolventu skaits, kas savu karjeru turpina zinātnē Latvijā. [23] Latvijas zinātne ir koncentrēta zinātniskajos institūtos, kas ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Būtisku daļu no pētījumiem līdzfinansē privāti uzņēmumi, akadēmiskā vide un privātais sektors strādā, lai radītu jaunus, globāli konkurētspējīgus produktus. Tieši zinātnes un uzņēmēju kopdarbs turpina radīt aizvien jaunus inovatīvus un radošus, globālajā tirgū konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Energoefektivitāte [24] Visaptveroša energoefektivitāte ir kļuvusi par valsts enerģētiskās neatkarības stūrakmeni. Ražošanas un pakalpojumu sektora energoefektivitātes uzlabošana ir gan konkurētspējas, gan darba un vides kvalitātes jautājums. Mājokļu un sabiedrisko būvju energoefektivitāte tiek uzlabota plānveidīgi, rēķinoties ar būvniecības jaudām, pašvaldību energoplāniem, vienlaikus pārejot uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem. Zemas enerģijas ēku projektēšana un būvniecība, kā arī konsultāciju pakalpojumi kļūst par nozīmīgu eksporta virzienu. [25] Latvijā ir izveidota labvēlīga, ilgtermiņā paredzama un ekonomiski pamatota vide investīcijām zaļajā enerģētikā, kas nerada pārmērīgu slogu sabiedrībai un valsts budžetam. Latvijas energosistēma veidojas stabila un elastīga, sekmīgi iekļaujoties Eiropas enerģētikas sistēmās, kombinējot efektīvu lielas jaudas enerģijas ražošanu ar neliela mēroga izkliedēto enerģijas ražošanu, ko atbalsta viedo tīklu attīstība. Darbs [26] Sabiedrība apzinās, ka sociālo, reģionālo un iespēju nevienlīdzību var mazināt augsts kopējais nodarbinātības līmenis, kurā ikkatrs cilvēks tiecas uz produktivitāti. Tāpēc iekļaujošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas ekonomikas attīstības pamatā ir sabalansēta dažādu ekonomikas sektoru izaugsme, kas reizē nodrošina pietiekamā skaitā darba vietas atbilstoši iedzīvotāju esošajām prasmēm, gan arī piedāvā jaunas - ar augstāku pievienoto vērtību un atalgojumu. [27] Tiem, kas zaudējuši darbu, pieejams īss, koncentrēts un stimulējošs valsts atbalsts, kas motivē izglītoties un iespējami drīzāk atgriezties darba tirgū. Valsts atbalsts vērsts uz nediskriminējošu attieksmi darba tirgū, jaunu kompetenču un prasmju iegūšanu un attīstīšanu, kvalifikācijas celšanu vai maiņu. [28] Darbā cilvēki īsteno savas intereses un prasmes, pilnveidojas profesionāli. Darbs tos saista ar valsti, kurā tie dzīvo, un citiem tās iedzīvotājiem. Darbs ir ne tikai līdzeklis ikdienas iztikas ieguvei, bet arī Latvijas iedzīvotāju pašrealizācijas veids, sociālo un pilsonisko saišu veidotājs un uzturētājs. Kompetences [29] Latvijas iedzīvotāji ir apzinājušies patiesību, ka, tikai mērķtiecīgi un gudri ieguldot savā un savu bērnu izglītībā, tiem ir iespēja nodrošināt personīgo konkurētspēju darba tirgū un kopējo valsts izaugsmi ilgtermiņā. [30] Moderni iekārtotas Latvijas skolas visas valsts mērogā piedāvā pārdomātu mācību satura kodolu, kas kalpo kā pamats jauno cilvēku kompetenču un prasmju attīstībai. Skolas visā Latvijas teritorijā ir pieejamas ikvienam bērnam, jo valsts ir īstenojusi īpašu mazo lauku skolu attīstības programmu, līdz ar bibliotēkām un citām kultūras un izglītības iestādēm, tās veidojot par daudzfunkcionāliem vietējo kopienu centriem. [31] Obligāta vidējā izglītība - gan vispārējā, gan profesionālā - ir svarīga, lai sasniegtu "ekonomikas izrāvienu" un augstu kopējās labklājības līmeni 2020.gadā. Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta augstā līmenī, un jau ar pirmajām skolas dienām atraisa spējas un prasmes, gatavo jauno paaudzi nākotnē būt konkurētspējīgiem darba tirgū. Intensīva latviešu valodas, svešvalodu un informācijas tehnoloģiju apguve ir izglītības sistēmas pīlāri. [32] Ikviena skola ir ieinteresēta pilnveidot savu mācību vidi un tiekties uz labiem rezultātiem, jo skolēnu vecāki ir kļuvuši par aktīviem un atbildīgiem izglītības procesa dalībniekiem. Līdztekus formālajai izglītībai visiem bērniem ir pieejams Latvijas kultūras piedāvājums, ikviens tiek mudināts iesaistīties visdažādākajās nodarbībās un aktivitātēs ārpus formālās izglītības. [33] Profesionālās izglītības centri ar saviem izcilajiem mācībspēkiem, programmām un aprīkojumu, kas izveidoti sadarbībā ar darba devējiem, vēruši durvis arī pieaugušajiem. Iespēju iegūt augstāku kvalifikāciju ceļā uz labāku darbu izmanto arī cilvēki pusmūžā un ikviens, kam tā ir nepieciešamība. Veselība [34] Vesels un darbspējīgs cilvēks ir ilgtspējīgas Latvijas attīstības pamatā. Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir apzinājušies, ka par savu veselību, pirmkārt, ir atbildīgi viņi paši. Rūpēties par veselību ir svarīgi, lai varētu nodzīvot ilgus, darbīgus un veselīgas aktivitātes pilnus dzīves gadus. [35] Aktīvu dzīvesveidu un veselīgus paradumus ievēro vairākums cilvēku. Tas ir cilvēku ieguldījums viņu pašu aktīvā mūža pagarināšanai un labklājībai. Tas lielā mērā panākts, pateicoties valsts politikai, kas informē sabiedrību par veselīgas ēšanas paradumiem, sportisku aktivitāšu nepieciešamību, alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošu vielu kaitējumu veselībai. Valsts, lai rastu lielāku iespēju cilvēkam būt aktīvam, atbalsta interešu izglītību, nodrošina sabiedrībai pieejamu sporta infrastruktūru un atbalsta atkarību mazināšanu. [36] Sabiedrības veselības jomas prioritāte ir veselības veicināšana un profilakses pasākumi, kas vērsti uz veselīgu dzīvesveidu, kā arī alkoholisma, smēķēšanas un citu kaitīgu ieradumu mazināšanu. Iedzīvotāji ir labi informēti un izglītoti par dažādu faktoru ietekmi uz veselību, dzīves kvalitāti un mūža ilgumu. Neveselīgi ieradumi netiek reklamēti kā moderna dzīvesveida sastāvdaļa. Veselības izglītība tiek nodrošināta visās vecuma grupās, akcentējot tās nozīmi skolās, tādējādi sniedzot arī ieguldījumu ar dzimumu saistītās vardarbības novēršanā. [37] Vienlaikus ir uzlabota veselības aprūpes pieejamība. Pastiprinās ģimenes ārstu loma slimību profilaksē un uzraudzībā. Ģimenes ārsts palīdz rūpēties par veselīgu dzīvesveida paradumu nostiprināšanos, uzlabo veselību un nodrošina savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu. Ir labi attīstīts ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu tīkls, kas strādā ciešā sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir pieejama visiem un savlaicīgi. [38] Veselības aprūpes kvalitāte ir augusi, nodrošinot sistēmisku pieeju slimību profilaksei, savlaicīgai diagnostikai un kvalitatīvai ārstēšanai, īpaši sirds un asinsvadu, onkoloģisko, psihiatrisko slimību gadījumos, kā arī perinatālai aprūpei. Ir veiktas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas menedžmentā, lai cilvēks laicīgi saņemtu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu. Demogrāfija [39] Pateicoties plašām atbalsta programmām, atbildības par savu veselību uzņemšanās ir pozitīvi ietekmējusi arī demogrāfiskos rādītājus, palielinoties iedzīvotāju veselīgi nodzīvotajiem mūža gadiem, būtiski samazinoties priekšlaicīgai mirstībai, uzlabojoties reproduktīvajai veselībai, palielinoties piedzimušo bērnu skaitam un samazinoties mākslīgi pārtraukto grūtniecību skaitam līdz vidējam Eiropas līmenim. [40] Latvijā ir nodrošināta bērniem izteikti draudzīga vide. Radīt bērnus Latvijā - tagad tas nozīmē ļaut tiem dzīvot veselīgā un drošā vidē. Pārliecība par savu un valsts nākotni Latvijā ir veicinājusi dzimstību, ļaujot valstij uzlabot bēdīgo demogrāfisko situāciju un nodrošināt tautas ataudzi. [41] Atbalsta pasākumi darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, dažādas bērnu pieskatīšanas iespējas, kā arī motivējoši atvieglojumi un iespējas vecākiem ar bērniem iedrošina ģimenes laist pasaulē ne tikai vienu, bet divus un vairāk bērnu. Valsts sadarbībā ar pašvaldībām radījusi atbalstu ģimenēm arī krīzes situācijās, lai bērni augtu stabilā un emocionāli drošā vidē. Bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tiek nodrošināta iekļaušana uzticamās un atbildīgās ģimenēs. Bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām piedalās izglītības sistēmā kopā ar saviem vienaudžiem. [42] Pirmsskolas izglītības iestādes ir pieejamas ikvienam no pusotra gada vecuma. Radošo un kognitīvo spēju attīstību veicinoša, vērtībās balstīta izglītība tiek nodrošināta jau no pusotra gada vecuma, savukārt, uzsākot skolas gaitas, bērniem ir likti pamati atbildīgai rīcībai, radošai un attīstītai loģiskai domāšanai un vismaz vienas svešvalodas prasmei. Pateicoties pilnīgotam "nauda seko skolēnam" principam, vecāki var izvēlēties savam bērnam piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi plašā, daudzpusīgā un kvalitatīvā piedāvājumu klāstā. Sadarbība, līdzdalība un kultūra [43] Valsts pievērš īpašu uzmanību Latvijas kultūras mantojuma pamatvērtību saglabāšanai, uzturēšanai un popularizēšanai. Šo mērķu sasniegšanai valsts pilnveido sadarbību ar pašvaldībām, uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām un starptautiskajām institūcijām. Latvijas kultūras kanons ir valsts kultūras, izglītības, nacionālās vienotības un sabiedrības saliedētības, kā arī Latvijas tēla veidošanas politikas instruments. [44] Valsts pamatvērtības ir tās nacionālā kultūra un latviešu valoda. Kultūras radīšanā un uzturēšanā aktīvi līdzdarbojas visas Latvijā dzīvojošās etniskās grupas, tā sekmējot sabiedrības saliedētību. Gan gadsimtos veidojusies un mantotā, gan arī jaunradītā kultūra - unikāls un ilgtspējīgs resurss, kas, prasmīgi izmantots, veido Latvijas atpazīstamību pasaulē. [45] Globalizētajā un digitalizētajā pasaulē, kurā valstu konkurētspēju arvien vairāk nosaka radošas idejas, kas pārnestas inovatīvos produktos un pakalpojumos, Latvijas iedzīvotāji, pateicoties plaši pieejamām jaunajām tehnoloģijām un pieaugušo izglītības programmām, ir attīstījuši radošo uzņēmējdarbību. Viņi nodrošina darbu sev un citiem un spēj ar saviem produktiem un pakalpojumiem sekmīgi konkurēt pasaules tirgū. [46] Sadarbība kultūras vērtību kopšanā stiprinājusi arī iedzīvotāju vēlmi un prasmes līdzdarboties citu jautājumu risināšanā. Tostarp izdevies palielināt iedzīvotāju līdzdalību valsts attīstībai būtisku lēmumu pieņemšanā. Gan līdzdarbības iespējas, gan arī uzlabotā komunikācija ar iedzīvotājiem vairojusi cilvēku uzticību savai valstij. [47] Latvijas sabiedrībai kopumā un dažādām tās grupām ir iespēja gūt informāciju vienotā, savstarpēji saistītā un uzticamā informācijas telpā. Tas panākts, koncentrējot resursus sabiedriskā medija attīstīšanai un uzturēšanai. Nodrošinot iedzīvotājiem interesantu, analītisku, uzticamu un Latvijā veidotu informācijas piedāvājumu, tiek panākts, ka tas ir saistošs visiem valsts iedzīvotājiem - arī tiem, kas uz laiku devušies dzīvot un strādāt ārpus valsts. [48] Ārvalstīs dzīvojošajiem ir iespēja uzturēt latvisko identitāti un līdzdarboties lēmumu pieņemšanā par Latvijas attīstību. Produktu un pakalpojumu eksportu nodrošina ne tikai uzņēmumu aktīva darbība ārvalstu tirgos, bet arī sadarbība ar iedzīvotājiem, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas - viņi ir kā aktīva un daudzskaitlīga mūsu valsts pārstāvniecība. Atgriežoties Latvijā, viņi atved jaunas zināšanas un prasmes, kā arī nestandarta skatījumu dažādu problēmu risināšanā. [49] Valsts pamatuzdevums ir atbildēt par iedzīvotāju fizisko drošību un tiesisko aizsardzību, ievērojot principu "viens likums, viena taisnība visiem". Par drošības un tiesību aizsardzības iestāžu uzturēšanu un profesionalitāti rūpējas valsts, nodrošinot izglītību un mūsdienīgas karjeras iespējas darbiniekiem. Tām ir plašs sabiedrības atbalsts, jo to pienākumi tiek pildīti, nodrošinot iedzīvotāju izpratni un līdzdalību. Dabas kapitāls [50] Latvija joprojām ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, kas saista gan pašmāju, gan citu valstu ceļotājus. Zaļā potenciāla efektīva un pareiza izmantošana ļauj to uzturēt, saglabāt un vairot peļņu nesošā veidā. Rūpes par vidi vairs nav kavēklis un slogs ekonomikas attīstībai, bet gan ienākumu avots valstij un iedzīvotājiem. [51] Pasaules un Eiropas mērogā mēs varam lepoties ar to, ka atbildīgi un ilgtspējīgi apsaimniekojam dabas bagātības - meža un lauksaimniecības zemi, ūdens resursus un zemes dzīles - un saglabājam Latvijas dabas daudzveidību. Teritoriju potenciāls [52] Augot ekonomikai un attīstoties cilvēku radošajai un uzņēmējdarbības aktivitātei, ir uzplaukuši arī Latvijas reģioni - katrs savdabīgs, taču visi spēcīgi un nozīmīgi. Teritoriālā potenciāla paaugstināšanai ir veicināma pārrobežu (valstu) sadarbība - ekonomikas, tūrisma, vides aizsardzības, kultūras, izglītības, sporta u.c. jomās. Rīga ir atzīts Baltijas reģiona kultūras un biznesa centrs. Izmantojot savas teritoriālās un cilvēkresursu priekšrocības un būdama Baltijas reģiona metropole, Rīga ir atvērta sadarbībai ar citām reģiona pilsētām. [53] Reģionu attīstības pamatā ir bijusi ekonomiskās aktivitātes atraisīšana, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu sektorā. Tā nodrošinājusi reģionu iedzīvotājus ar darba vietām. Nacionālas nozīmes attīstības centros koncentrēti lielie uzņēmumi, kurus piesaistījusi attīstīta industriālo zonu infrastruktūra. Savukārt laukos ir uzplaukusi kooperācija. Daudzi lauksaimniecības uzņēmumi ir saņēmuši valsts atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu izveidei un tālākai saimniecību specializācijai. Pakalpojumu pieejamība [54] Lai gan uzņēmējdarbības aktivitāte koncentrējas pārsvarā nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā ir pieejami valsts un pašvaldību pakalpojumi elektroniskā veidā, kā arī vienotajos klientu apkalpošanas centros. Iedzīvotāji par šīm iespējām ir labi informēti. [55] 2020. gadā Latvijā ir pārdomāta un attīstīta ceļu infrastruktūra. Kvalitatīvi ceļi savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, kuros koncentrēta ražošana un pakalpojumi. Pateicoties mērķtiecīgām investīcijām, reģionālajos attīstības centros ir radītas jaunas darba vietas, un daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas dzīvot reģionu centriem tuvējās teritorijās. Nobeiguma vietā [56] Līdz 2020. gadam Latvija ir izveidojusies par aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsti, kurā cilvēki gribēs un spēs rūpēties ne vien par sevi un saviem tuvākajiem, bet arī par pārējiem līdzcilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Ilgtspējīgai attīstībai nav nedz vecuma barjeru, nedz arī teritoriālu ierobežojumu. Uz ilgtspējīgu attīstību vērsts "ekonomikas izrāviens" nevienu nediskriminē un neizslēdz. Tieši pretēji - tas iezīmē pozitīvu virzību un aicina pilnveidoties. Par sevi pārliecināta, izaicinājumiem gatava, uz sadarbību vērsta un labestīga sabiedrība spēs radīt un uzlabot dzīves kvalitāti visā Latvijā. [57] Kopīgi strādājot, Latvija atklāsies skaista. Aicināts ir ikviens: Nāc talkā! Galvenie vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības šķēršļi un prognozes [58] Strauji mainīgajā ekonomikas un sociālajā vidē ir nepieciešams skaidri definēt koncentrētus izaugsmes virzienus un mērķtiecīgi strādāt, lai valsts stiprinātu un uzlabotu savas pozīcijas reģionālā, Eiropas un globālā kontekstā, nodrošinātu iedzīvotāju labklājību un valsts fiskālo ilgtspēju. Balstoties uz makroekonomisko tendenču analīzi un apzinoties iespēju samērojamību ar vēlmēm, NAP2020 ir noteikti skaidri mērķi un to sasniegšanas veidi, lai izaugsmē ieguldītais finansējums būtu produktīvs un izaugsmi veicinošs. [59] PKC 2012. gada marta "Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam prioritāšu pamatojuma ziņojums" (PPZ) sniedz makroekonomiskās attīstības šķēršļu un prognožu analīzi, kurā, balstoties uz dažādiem valsts un starptautiski pieejamiem statistikas datiem un dažādu nozaru pētījumiem, tika izvērtēta esošā situācija Latvija2030 mērķu sasniegšanā, Saeimas apstiprinātā ilgtermiņa konceptuālā dokumenta "Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā" īstenošanā un NRP ieviešanā. Būtisku ieguldījumu mērķu izvirzīšanā deva 2012. gada aprīlī publicētais "Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011" (LKN2011), kurā sniegts vispusīgs valsts tautsaimniecības konkurētspējas novērtējums un piedāvāti risinājumi situācijas uzlabošanai. [60] PPZ un LKN2011 norāda uz Latvijas spēju makroekonomiski atgūties pēc nesenās ekonomikas un finanšu krīzes un radīt priekšnoteikumus tālākai attīstībai, atzīstot, ka valsts konkurētspēja ir nesaraujami saistīta ar valsts iedzīvotāju dzīves kvalitāti. [61] Ekonomikas un finanšu krīze ir radījusi pietiekami daudz sarežģījumu, daļa no kuriem nav pilnībā atrisināti, - Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, ir pieaudzis bezdarbs (lai gan samazinājies no absolūtā maksimālā līmeņa 20,7% apmērā), nabadzības līmenis ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), no ienākuma līmeņa Latvija ir visnevienlīdzīgākā valsts ES, un ekonomikas glābšanas programmas rezultātā ir būtiski pieaudzis vispārējās valdības parāds, kuru no 2012. gada jāsāk atmaksāt vai pārfinansēt. Fiskālās krīzes sekas ir palielinājušas sociālo plaisu, pieaugusi ēnu ekonomika, samazinājusies inovāciju attīstība. [62] Papildus jāizvērtē Latviju ietekmējošās globālās tendences. Pasaules attīstītās, tai skaitā Eirozonas, valstis krīzi pārvar neviendabīgi, daudzviet vērojama augsta finansiālā ievainojamība. Pastāvošās problēmas var ietekmēt Latviju, samazinot izaugsmi un palielinot kapitāla aizplūšanu, kā arī sarežģīt valstij nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaisti starptautiskajos finanšu tirgos. Signāli par Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomisko nākotni ir dažādi - gan pesimistiski, gan optimistiski. Tāpat papildu uzkrājumu veidošana tautsaimniecībā bremzē ekonomikas izaugsmi, un pieaugošas izejvielu cenas samazina pirktspēju un veicina nepietiekamu patēriņu. [63] Ņemot vērā situāciju Latvijā un globāli, PPZ secināts, ka Latvijas fiskālā un nodokļu politika kopumā ir starptautiski konkurētspējīga, darbaspēka, kapitāla un patēriņa netiešajām nodokļa likmēm esot zemākajām starp Baltijas valstīm, tomēr nepieciešama valsts parāda apjoma mazināšana vidējā termiņā un darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšana. LKN2011 kā galveno ieteikumu izvirza nepieciešamību pārorientēties no efektivitātes virzītas ekonomikas uz inovāciju virzītu ekonomiku. Tādējādi kā būtiskākais vidēja termiņa mērķis tautas saimniecības izaugsmes stimulēšanai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam NAP2020 kontekstā ir izvirzīts "ekonomikas izrāviens". [64] NAP2020 ir vērsts uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu ciešā sasaistē ar Latvijas Konverģences programmu un Latvijas nacionālo reformu programmu, kā arī Fiskālās disciplīnas likumu. Finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana ir svarīgs nosacījums ekonomikas izaugsmei. [65] Raugoties uz tautas saimniecības attīstību pēdējos 10 gados, bija redzami grandiozi tautas saimniecības kāpuma tempi, diemžēl šī izaugsme nebija ilgtspējīga un beidzās ar strauju kritumu. Par to liecina nesamērīgā ārējās tirdzniecības bilance, valdības finanšu procikliskums, relatīvi mazs eksportspējīgo nozaru īpatsvars IKP u.c. faktori. Latvijas IKP dominē pakalpojumi, turklāt liela daļa pakalpojumu tiek sniegti tikai valsts ietvaros, jo nav starptautiski konkurētspējīgi. Latvija Eiropas Savienībā tiek vērtēta kā "pieticīgs novators", valstī ir zemi rādītāji inovāciju jomā, lai gan izaugsmes rādītāji pārsniedz Eiropas Savienības vidējos. [66] PPZ konstatē, ka 2011. gadā Latvijas eksporta izaugsme un rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi Latvijā bija vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā, kas parāda, ka Latvija, pat tirgum sašaurinoties, var būt starptautiski konkurētspējīga. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, būtiski ir samazinājies tirdzniecības deficīts un kopš 2010. gada II ceturkšņa vērojamas stabilas un zemas starpbanku procentu likmes, kas liecina par uzticības pieaugumu tautas saimniecībai. Tajā pašā laikā turpmākais eksporta pieaugums ir jābalsta ne tikai uz cenu samazināšanu, bet uz produktivitātes paaugstināšanu, kas arī ir būtisks konkurētspējas mērs. LKN2011 norāda uz augsto sākumposma uzņēmējdarbības aktivitāti, kas galvenokārt radusies nodarbinātības iespēju sabrukuma dēļ, un vienlaikus aicina kā otru no trim prioritārajām darbībām īstenot ēnu ekonomikas apmēra radikālu samazināšanu, lai nekropļotu ekonomiku, veicinātu ilgtermiņa investīcijas produktivitātes paaugstināšanā un nesamazinātu valdības politikas ietekmi. [67] NAP2020 prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" atbilst makroekonomiskajiem izaicinājumiem un izmanto iespējas, lai nodrošinātu augstražīgas un starptautiski konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstību dažādās teritorijās, kā arī jaunas, progresīvas, pētniecībā un inovācijās balstītas darba vietas. Īpaši uzmanība jāpievērš izcilas uzņēmējdarbības vides radīšanai. [68] PPZ liecina, ka dzīves kvalitātes indekss Latvijā (kopš mērījumu uzsākšanas 2003. gadā) savu maksimumu sasniedza 2007. gadā, bet mazāko rādītāju jau divus gadus vēlāk - 2009. gadā. Būtisks faktors ir iedzīvotāju skaita izmaiņas - kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 309 tūkstošiem jeb 13%. Vidējais ienākums uz vienu mājsaimniecību Latvijā ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, iedzīvotāju veselības kvalitāte ir zema, nepietiekamā apjomā notiek iedzīvotāju pārkvalificēšanās atbilstoši darba pieejamībai - darbaroku trūkst, tomēr bezdarbs nesamazinās. Arī LKN2011 viens no trim galvenajiem ieteikumiem ir izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošana. [69] PPZ secināts, ka ekonomikas un finanšu problēmu rezultātā būtiski pasliktinājusies iedzīvotāju rīcībspēja, tāpēc individuālie risinājumi (emigrācija, ēnu ekonomika) prevalē pār kolektīvajiem risinājumiem (nodokļu nomaksa, līdzdalība, sociāli atbildīga uzņēmējdarbība), vēl vairāk padziļinot krīzi sabiedrībā. Tādēļ otra NAP2020 prioritāte ir "Cilvēka drošumspējas stiprināšana". Veselīga sabiedrība ar augstu labklājību ir droša garā un spējīga rīkoties ne tikai savās, bet arī sabiedrības kopējās interesēs. [70] Latvijai ir ievērojami meža, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursi, kuru ilgtspējīga izmantošana var ievērojami uzlabot tautas saimniecības stāvokli. Vienlaikus jāsecina, ka liela daļa šo potenciālo resursu netiek izmantoti, piemēram, aizvien pieaug lauksaimniecībā neizmantotās zemes apjoms. Samazinās pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā, kas atspoguļo iedzīvotāju skaita samazinājumu, to pirktspējas samazināšanos un šo pakalpojumu optimizēšanas sekas. LKN2011 kā pēdējo no trim prioritārās darbības virzieniem ierosina satiksmes infrastruktūras uzlabošanu. [71] NAP2020 trešā prioritāte "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" nozīmē efektīvi izmantotus un mērķtiecīgi attīstītus ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citus resursus, telpiskās struktūras sasaisti ar ilgtspējīgas tautas saimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu investīciju piesaisti. [72] Ņemot vērā visaptverošo analīzi, Ministru kabinets par NAP2020 vadmotīvu ir noteicis "ekonomikas izrāvienu" un izvirzījis trīs prioritātes - tautas saimniecības izaugsmi, cilvēka drošumspēju un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Neatlaidīgi un sistēmiski īstenojot minētās prioritātes, Latvija īstenos "ekonomikas izrāvienu", ierobežotos darbaspēka, finanšu un dabas resursus produktīvi pārvēršot konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos, lai sasniegtu galveno mērķi - dzīves kvalitātes pieaugumu ikvienam no mums. NAP2020 struktūra [73] Ministru kabineta apstiprinātais vadmotīvs "Ekonomikas izrāviens" un trīs prioritātes - "Tautas saimniecības izaugsme", "Cilvēka drošumspēja" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" - veido savstarpēji iedarbīgu un vienotu sistēmu, kas atbilst gan ilgtspējīgas plānošanas pieejai, gan arī Latvija2030 un NRP noteiktajai struktūrai. Visas trīs prioritātes atbalsta viena otru, un, tikai realizējot tās savstarpējā sasaitē, ir iespējams panākt Ministru kabineta izvirzīto NAP2020 vadmotīvu - "Ekonomikas izrāviens". [74] Katrā no NAP2020 prioritātēm ir identificēti būtiskākie rīcības virzieni, to mērķi, kā arī rādītāji, lai noteiktu mērķu sasniegšanas pakāpi un varētu novērtēt, cik atbilstīgi un efektīvi ir risinātas identificētās problēmas un novērsti šķēršļi. NAP2020 detalizētākā daļa ir uzdevumu līmenis, kas iezīmē tās darbības, kas jāveic, lai sasniegtu mērķus. [75] Bez cilvēka radošajām spējām un iniciatīvas nav iespējama ne tautas saimniecības izaugsme, ne reģionu attīstība. Vienlaikus, lai cilvēks varētu attīstīties, ir nepieciešama ilgtspējīga tautas saimniecība, kas rada aizvien jaunas darba vietas un attīstības iespējas, kā arī kvalitatīva dzīves vide, kurā patīkami un saturīgi pavadīt no darba brīvo laiku. Savukārt reģionu attīstība ir cieši saistīta ar tur dzīvojošajiem cilvēkiem, viņu ekonomisko aktivitāti un infrastruktūras attīstību. NAP2020 stratēģiskie rādītāji [76] NAP2020 stratēģiskie rādītāji sniedz nepieciešamos datus regulārai plāna ieviešanas un ietekmes novērtēšanai. Tie palīdz lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai sekot līdzi "ekonomikas izrāviena" sasniegšanā. Visi izvēlētie rādītāji saistīti ar NAP2020 vērtībām, ir maksimāli koncentrēti, savstarpēji saistīti un pakārtoti, kā arī vispusīgi raksturo mērķa īstenošanas pakāpi: IKP uz vienu iedzīvotāju, summārais ienākumu nevienlīdzības koeficients un iedzīvotāju skaita izmaiņas - dabiskais pieaugums. [77] IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes līmeņa ir rādītājs, ar ko salīdzina dažādu valstu iedzīvotāju reālo labklājības līmeni un ekonomikas izaugsmes ātrumu. Datu avots: CSP Prognozes: PKC, izmantojot datu interpolācijas metodes un EM informāciju [78] Summārais ienākumu nevienlīdzības S80/S20 kvintiļu attiecības indekss raksturo ienākumu nevienlīdzību un sabiedrības noslāņošanos. Tas izsaka ienākumu attiecību, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem, attiecībā pret 80% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem, un ir skatāms kontekstā ar citiem rādītājiem, kas palīdz saprast vidusšķiras veidošanās avotus. Datu avots: CSP Prognozes: PKC [79] Iedzīvotāju skaita izmaiņas - dabiskais pieaugums ir starpība starp gada laikā dzimušo un mirušo skaitu, neiekļaujot tajā izmaiņas, kas saistītas ar iedzīvotāju emigrāciju un imigrāciju. Dzimstības palielināšana ir svarīga latviešu tautas pastāvēšanai. Neveicot atbilstošus pasākumus, dabiskais pieaugums turpmākos gados var būtiski samazināties, kas saistīts ar straujo dzimstības samazināšanos deviņdesmito gadu sākumā un iepriekšējo gadu emigrāciju. Datu avots: CSP Prognozes: PKC, EM Prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" Kādēļ "Tautas saimniecības izaugsme"? [80] Tautas saimniecības izaugsmes prioritāte ir kā degviela Latvijas "ekonomikas izrāviena" dzinējā. Prioritātes mērķis ir Latvijas tautas saimniecības struktūras sabalansēšana, uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru darbības paplašināšana, mērķtiecīgs atbalsts ražošanas sektora uzņēmumiem un starptautiski konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzējiem. [81] Izaugsmei nepieciešama konkurētspējīgāka tautas saimniecības struktūra, kas sekmē vietējo resursu racionālu un efektīvu izmantošanu. Augstražīgi, eksportējoši uzņēmumi un to skaita pieaugums nodrošina attiecīgo ekonomikas nozaru attīstību visos vērtības ķēdes posmos - resursu, ražošanas (produkcijas), pārdošanas, pakalpojumu u.c. sfērās. [82] Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešams: ● produktivitātes pieaugums (resursu izmantošanas efektivitātes pieaugums); ● cieša, komerciāla sadarbība ar zinātni, veicinot privātā sektora interesi ieguldīt pētniecībā un inovācijā; ● izcila uzņēmējdarbības vide - prognozējama, saprātīga un atbalstoša jebkuram uzņēmējam; ● ilgtspējīga transporta infrastruktūra, kas nodrošina mobilitāti iekšzemē un starptautisko sasniedzamību; ● energoresursu efektīva un vieda izmantošana un enerģijas ražošana. [83] Prioritātes mērķis [84] Mērķis 1 Ilgtspējīga Latvijas ekonomikas izaugsme ar pieaugošu valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos [85] Prioritātes rīcības virzieni Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi" Rīcības virziens "Izcila uzņēmējdarbības vide" Rīcības virziens "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" Rīcības virziens "Energoefektivitāte un enerģijas ražošana" [86] Prioritātes mērķa sasniegšanas rādītāji [87] Rādītājs 1 Apstrādes rūpniecības ieguldījuma daļa IKP (%) [88] Apstrādes rūpniecība ir process, kurā materiālu, vielu vai citu sastāvdaļu fiziskā vai ķīmiskā pārveidē tiek radīti jauni produkti. Šis rādītājs atklāj, cik lielu daļu iekšzemes kopprodukta ik gadu aizņem apstrādes rūpniecība. Datu avots: CSP Prognozes: PKC [89] Rādītājs 2 Preču un pakalpojumu eksports (% no IKP) [90] Parasti ar eksportu tiek saprasta produktu pārdošana uz ārvalstīm. Taču arī pakalpojumus ir iespējams pārdot uz ārvalstīm. Šis rādītājs ataino kopējā preču un pakalpojumu eksporta īpatsvaru no IKP. Datu avots: Latvijas Banka Prognoze: PKC [91] Rādītājs 3 Produktivitāte apstrādes rūpniecībā [92] Produktivitāte apstrādes rūpniecībā ir būtiskākais kritērijs, kas nosaka apstrādes rūpniecības starptautisko konkurētspēju. Paaugstinot apstrādes rūpniecībā kapitālieguldījumu apjomu iekārtu iegādei un apmācību veikšanai, iespējams būtiski kāpināt arī nodarbināto produktivitāti, kā arī paaugstināt saražoto produktu konkurētspēju, neietekmējot pārējos ražošanas faktorus. Datu avots: EM, CSP Prognoze: PKC [93] Rādītājs 4 Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā % no IKP [94] Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir starptautiski pieņemts pētniecības un inovācijas attīstības un tās potenciāla novērtēšanas mērs. Šis rādītājs demonstrē, kāds kopējais finansējuma apjoms gada laikā ir novirzīts investīcijām pētniecībā un attīstībā. Paaugstinoties šiem ieguldījumiem, paaugstinās valsts inovācijas spēja un attiecīgi spēja radīt jaunus produktus un pakalpojumus. Datu avots: EM, CSP Prognozes: PKC [95] Rādītājs 5 Dabas resursu izmantošanas produktivitāte [96] Dabas resursu izmantošanas produktivitāte parāda, cik lielu izlaides (produkcijas) apjomu (mērot EUR) ir iespējams radīt, izmantojot vienu nosacīto dabas resursu tonnu. Jo vairāk izlaides EUR tiek saražots no ikkatras resursu tonnas, jo efektīvāk tiek izmantoti dabas resursi. Datu avots: EUROSTAT Prognozes: PKC [97] Mērķa sasniegšanas rādītāji Bāzes vērtība (gads) 2014 2017 2020 2030 [98] Apstrādes rūpniecības ieguldījuma daļa IKP (%) 14,1 (2011) 16 18 20 26 [99] Preču un pakalpojumu eksports (% no IKP) 59,3 (2011) 63 66 70 78 [100] Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (pievienotā vērtība 2000.gada salīdzināmās cenās latos uz 1 nodarbināto) 7 595 (2011) 8 640 9 780 11 100 16 200 [101] Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no IKP) 0,6 (2010) 0,8 1,2 1,5 3 [102] Dabas resursu izmantošanas produktivitāte (EUR uz vienu resursu tonnu) 373 (2010) 480 540 600 710 Datu avots: EM, CSP Prognozes: PKC Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi" [103] Lai būtu iespējama augstražīga un starptautiski konkurētspējīga ražošana un pakalpojumi, ir jāceļ produktivitāte un jānodrošina kvalitatīva satiksmes infrastruktūra. [104] Latvijas ekonomiku raksturo mazs eksportspējīgo nozaru īpatsvars tautas saimniecībā un zema apstrādes rūpniecības produktivitāte (ES dalībvalstu vidējais līmenis ir 4 reizes augstāks nekā Latvijā). Šāda situācija Latvijas ekonomiku padara jutīgu pret ārējās vides izmaiņām, nesniedz nepieciešamo stabilitāti un ilgtspēju, kā arī neļauj sasniegt valsts tautas saimniecības iespējamā potenciāla maksimumu. Tikai darba ražīguma pieaugums var nodrošināt vidējā dzīves līmeņa tuvināšanos vidējam ES rādītājam. [105] Valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu var nodrošināt kapitāla un investīciju (gan iekšējo, gan ārējo) piesaiste eksportspējīgajiem ražojošajiem un pakalpojumu sniedzošajiem sektoriem, ražošanas modernizācija un eksporta pieaugums. Pieaugot ražošanai, kas spēs radīt augstu pievienoto vērtību, augs ar to tieši un pakārtoti saistītās nozares. Arī darba vietu pieaugumu galvenokārt radīs nevis ražīga (modernizēta un automatizēta) rūpniecība, bet to atbalstošie uzņēmumi. Pakalpojumu sektorā jāsekmē tā eksportspēja un starptautiskā konkurētspēja, kā arī jāizmanto iegūtās zināšanas un prasmes tajos sektoros, kas jau dod nozīmīgu pienesumu IKP. Finanšu apkalpošana, loģistika un tranzīts ir nozares, kurās ir uzkrātas zināšanas un atbilstošs potenciāls cilvēkkapitālam, kā arī ir ģeogrāfiskie un citi priekšnosacījumi, kas tieši Latvijā ļauj šīm nozarēm saglabāt eksportspēju un turpināt attīstīties. [106] Tāpat ir nepieciešams atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi samazinot piesārņojošo vielu emisiju enerģētikas, rūpniecības, transporta un lauksaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās. [107] Rīcības virziena mērķi un rādītāji [108] Mērķis 1 2020. gadā vismaz 35% investīciju tiek novirzītas produktīvā kapitāla veidošanai (bruto pamatkapitāla veidošanai) eksportspējīgās nozarēs [109] Mērķa sasniegšanas rādītāji Bāzes vērtība (gads) 2014 2017 2020 2030 [110] Bruto pamatkapitāla veidošana apstrādes rūpniecībā (nefinanšu investīcijas gadā, milj./ LVL) 281 (2010) 350 450 650 950 [111] Ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā (% no visām ienākošajām ārvalstu tiešajām investīcijām) 14 (2011) 15 17 20 26 Datu avots: EM, CSP Prognozes: PKC [112] Mērķis 2 Pateicoties ārvalstu tiešo investīciju koncentrācijai "tirgojamās" (preces un pakalpojumi) nozarēs, eksporta pieaugums periodā no 2014. līdz 2020. gadam ir vismaz 40% apmērā [113] Mērķa sasniegšanas rādītāji Bāzes vērtība (gads) 2014 2017 2020 2030 [114] Ārvalstu tiešās investīcijas "tirgojamās" nozarēs (% no visām ienākošajām ārvalstu tiešajām investīcijām) 59,3 (2011) 62 64 66 >75 [115] Augsto tehnoloģiju nozaru eksporta īpatsvars no visa eksporta gadā (%) 4,2 (2006) 6 8 11 >15 Datu avots: EM, CSP Prognozes: PKC [116] Mērķis 3 Komercializējamu radošo industriju attīstība [117] Mērķa sasniegšanas rādītāji Bāzes vērtība (gads) 2014 2017 2020 2030 [118] Radošo industriju eksporta īpatsvars no kopējā eksporta (%) 1,09 (2009) 1,2 1,4 1,6 3 [119] Kultūras un radošo industriju jomā strādājošo uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem (%) 6 6,5 7 7,5 12 Datu avots: KM, EM, CSP Prognozes: PKC [120] Mērķis 4 Nepārsniegt ilgtermiņa attīstību nodrošinošu vidē nonākošā piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu apjomus (samazinot enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības un mājsaimniecību radītās piesārņojošo vielu emisijas un radīto atkritumu daudzumu) [121] Mērķa sasniegšanas rādītāji Gaisu piesārņojošā viela Bāzes vērtība (2010.gads) 2014 2017 2020 2030 [122] Valsts kopējās gaisu piesārņojošo vielu emisijas apjoms slāpekļa oksīdam, amonjakam, gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un cietajām daļiņām NOX 34 32 29 25 20 SO2 3,1 3,5 4,8 6,2 7,1 PM2,5 27 26 25 23 20 GOS 65 62 58 53 49 NH3 17 17 16,5 16 15 Datu avots: VARAM, CSP Prognozes: VARAM [123] Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi Nr.p.k. Uzdevuma formulējums Atbildīgās institūcijas Indikatīvie finansējuma avoti 1. [124] Pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju piesaisti uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai, t.sk. veicinot uzņēmējdarbību speciālo ekonomisko zonu un brīvostu teritorijās [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] FM (SM, EM, pašvaldības) Kohēzijas politikas fondu, valsts budžeta un privātais finansējums 2. [125] Atbalsts eksportējošiem ražojošiem un eksportējošiem pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem iekārtu iegādei un modernizācijai eksportējamo preču vai pakalpojumu radīšanai, kā arī jaunu produktu izpētei un attīstībai - iekārtu iegādei, telpu rekonstrukcijai un būvniecībai u.tml. [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] ZM (VM, EM, KM, VARAM) Kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas fondu un privātais finansējums 3. [126] Atbalsts ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] EM (ZM, KM) Kohēzijas politikas fondu, valsts budžeta finansējums 4. [127] Valsts un pašvaldību infrastruktūras (industriālās infrastruktūras pieslēgumi) sakārtošanas programma privāto lielo investīciju piesaistei. [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] EM (SM, VARAM, ZM, pašvaldības) Kohēzijas politikas fondu un privātais finansējums 5. [128] Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveidošana, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus (jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanas finansēšanai, valsts eksporta garantiju nodrošināšanai, riska kapitāla nodrošināšanai, investīciju projektiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmējiem, mikro, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, t.sk. ieguldījumiem izpētē un attīstībā, lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanai, vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai u.c.) [Aptveramā teritorija: Rīga, ar darbību visā Latvijā] FM (EM, VARAM, ZM) Kohēzijas politikas fondu, valsts budžeta un privātais finansējums 6. [129] Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam, atbalsts eksporta apjomu kāpināšanai [Aptveramā teritorija: visa pasaule] ĀM (EM, ZM) Kohēzijas politikas fondu, valsts budžeta un privātais finansējums 7. [130] Pastāvīgas apmācības uzņēmējiem par iespējām celt uzņēmumu konkurētspēju (īpaši par procesu optimizāciju, resursu efektīvu izmantošanu, IKT izmantošanu), kā arī lai paaugstinātu uzņēmumu vadības un darbinieku kvalifikāciju un veicinātu efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] EM (ĀM, ZM, SM, VM, IZM, KM, sociālie partneri, NVO) Kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas fondu, valsts budžeta un privātais finansējums 8. [131] Pastāvīgas apmācības un konsultācijas par jaunu uzņēmumu radīšanas iespējām un procedūrām ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] EM (ZM, KM, sociālie partneri, NVO) Kohēzijas fondu un kopējās lauksaimniecības politikas fondu un valsts budžeta finansējums 9. [132] Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] EM (ZM, KM, VM, IZM, VARAM, pašvaldības) Kohēzijas politikas fondu, valsts budžeta un privātais finansējums 10. [133] Veidojot specifisku atbalsta instrumentu, atbalstīt radošo industriju, lai attīstītu kultūrā bāzētas inovācijas un veicinātu kultūras, zinātnes un uzņēmēju sadarbību, atbalstot radošo industriju uzņēmējdarbības eksportspēju (t.sk. audiovizuālā sektora) un valsts starptautisko konkurētspēju [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] KM (EM, VARAM, NVO) Kohēzijas politikas fondu un valsts budžeta finansējums 11. [134] Atbalsts radošo industriju dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] KM (EM) Kohēzijas politikas fondu un valsts budžeta finansējums Rīcības virziena īstenošanai indikatīvi pieejamais kopējais finansējuma apjoms miljonos LVL: 766.7 Rīcības virziens "Izcila uzņēmējdarbības vide" [135] Izcila uzņēmējdarbības vide nozīmē sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz uzņēmēju vajadzībām orientētus valsts pārvaldes pakalpojumus, kā arī skaidrus un konkurētspējīgus pamatnosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, lai katrs, kurš vēlas, varētu veidot uzņēmējdarbību, strādāt un dzīvot Latvijā. [136] Izcila uzņēmējdarbības vide stimulē uzņēmumu attīstību, veicina jaunu uzņēmumu un investīciju piesaisti un iedzīvotāju kā darbaspēka un kā jaunu darba devēju piesaisti. Skaidra un saprotama uzņēmējdarbības vide ir garantija katra iedzīvotāja godīgi nopelnītās algas saņemšanai un ienākumiem valstij. Šādos apstākļos uzņēmumi apzinās korporatīvās sociālās atbildības nozīmi un darbojas atbildīgi pret sabiedrību un apkārtējo vidi. [137] Pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, un aizvien izšķirošāka loma lēmuma pieņemšanā ir vienlīdzīgas konkurences uzņēmējdarbības videi, kurā ēnu ekonomikas un korupcijas ietekme ir minimāla. Izcilai uzņēmējdarbības videi ir jābūt starptautiski sasniedzamai. [138] Rīcības virziena mērķi un rādītāji [139] Mērķis 1 Izveidot izcilu uzņēmējdarbības vidi, optimāli samazinot administratīvo slogu, ēnu ekonomikas īpatsvaru tautas saimniecībā, kā arī korupciju, nodrošinot prognozējamu nodokļu politiku, uzlabojot tieslietu sistēmas darbību, kā arī paaugstinot valsts pārvaldes darbības efektivitāti [140] Mērķa sasniegšanas rādītāji Bāzes vērtība (gads) 2014 2017 2020 2030 [141] Ekonomiski aktīvo komercsabiedrību skaits 65 629 (2010) 67 000 75 000 80 000 90 000 [142] Prasības kārtībā izskatāmo civillietu izskatīšanas ilgums līdz 12 mēnešu laikā visās 1.instances tiesās (% no visām lietām) 73,2 (2011) 80 85 92 96 [143] Latvijas vieta "Doing Business" indeksā 21 (2011) 20 17 13 11 [144] Latvijas vieta Globālās konkurētspējas indeksā 64 (2011) 60 53 45 <40 [145] Latvijas publiskās pārvaldes darbības efektivitāte pēc GRICS indeksa (%) 71,5 (2011) 75 80 85 >95 [146] Latvijas korupcijas uztveres indekss 4,2 (2011) 4,6 5,2 5,8 6,2 Informācijas avots: TM, KNAB, CSP Prognozes: PKC [147] Mērķis 2 Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību [148] Mērķa sasniegšanas rādītāji Bāzes vērtība (gads) 2014 2017 2020 2030 [149] Kravu apgrozījums Latvijas lielajās ostās (Rīga, Ventspils, Liepāja) milj. t gadā 67,4 (2011) 80 98 116 >140 [150] Apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaits gadā lidostā "Rīga" (milj. gadā) 5,10 (2011) 5,9 7,3 8,5 12 [151] Pasažieru skaits starptautiskajā dzelzceļa transportā (tūkst. pasažieru gadā) 338 (2010) 347 353 360 2 308 [152] Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas ostā (tūkst. gadā) 764 (2010) 900 1 050 1 150 >1 500 Datu avots: SM, CSP Prognozes: PKC [153] Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi Nr.p.k. Uzdevuma formulējums Atbildīgās institūcijas Indikatīvie finansējuma avoti 1. [154] Plānveidīga, vispusīga un kvalitatīva cilvēkresursu un valsts sniegto pakalpojumu attīstība, nodrošinot nepieciešamo kompetenču un sadarbības mehānismu pilnveidi publiskās pārvaldes darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, normatīvo aktu kvalitātes uzlabošana un prasību pārbaude, novēršot iespējas neadekvāti striktu prasību noteikšanai un pārņemšanai nacionālajā likumdošanā, maksimāli samazinot administratīvo slogu [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] VK, TM (visas ministrijas, PKC, pašvaldības, sociālie partneri, NVO) Kohēzijas politikas fondu un valsts budžeta finansējums 2. [155] Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem, vienkāršojot administratīvās prasības, novēršot dublēšanos, t.sk. ieviešot vienas pieturas aģentūras principu apkalpošanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas attālinātu pakalpojumu sniegšanā [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] EM (VARAM, VK, TM, SM, pašvaldības, sociālie partneri, NVO) Kohēzijas politikas fondu un valsts budžeta finansējums 3. [156] Pakāpeniska nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un pakāpeniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam grafikam [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] FM Valsts budžeta finansējums 4. [157] Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā - kontrolējošo iestāžu sadarbības uzlabošana, tostarp publisko iepirkumu jomā, kapacitātes stiprināšana un operatīva rīcība jaunu ēnu ekonomikas risku identificēšanā un novēršanā, sabiedrības izpratnes palielināšana par ēnu ekonomikas ietekmi uz dzīves kvalitāti [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] FM (VM, LM, IZM, ZM, IeM, sociālie partneri, NVO, pašvaldības) Valsts budžeta finansējums 5. [158] Tiesu sistēmas un tiesībsargājošo institūciju (prokuratūra, KNAB) darbības un procesu uzlabošana un kapacitātes stiprināšana, t.sk. nodrošinot uzņēmējdarbību atbalstošas un investīcijām labvēlīgas tiesiskās vides izveidi Latvijā. Izmeklēšanas un operatīvo darbību veicošo institūciju materiāli tehniskās un analītiskās bāzes uzlabošana, starptautiskās sadarbības kapacitātes veicināšana [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] TM (EM, sociālie partneri, NVO) Kohēzijas politikas fondu un valsts budžeta finansējums 6. [159] Šķīrējtiesu sistēmas reorganizācija ar mērķi nodrošināt starptautiski atzītu, uzticamu un efektīvu saimniecisko strīdu risināšanas mehānismu, nosakot noteiktas kvalifikācijas prasības šķīrējtiesas dibinātājiem un šķīrējtiesnešiem, kā arī paredzot atbildību par šķīrējtiesas procesa tiesisku norisi un uzraudzības kārtību [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] TM Pakalpojumu saņēmēju finansējums 7. [160] Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošana [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] TM (KM, EM, IeM, ZM, IZM, FM, sociālie partneri, NVO) Kohēzijas politikas fondu un valsts budžeta finansējums 8. [161] Izveidot vienotu valsts tēla popularizēšanas sistēmu, novēršot funkciju dublēšanos [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] VK (EM, ĀM) Valsts institūciju bāzes budžeta finansējums 9. [162] Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepājas) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T nodrošināšana) [Aptveramā teritorija: Rīga, Ventspils, Liepāja] SM (EM, FM, ZM, AizM, pašvaldības) Kohēzijas politikas un kopējās zivsaimniecības politikas fondu, valsts budžeta un privātais finansējums 10. [163] Rail Baltica Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves uzsākšana, iekļaujoties kopējā Rail Baltica projektā (TEN-T nodrošināšana) [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] SM Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta finansējums 11. [164] Austrumu-rietumu dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana un modernizācija (TEN-T nodrošināšana) [Aptveramā teritorija: Visa Latvija] SM Kohēzijas politikas fondu, Eiropas Savienības budžeta instrumentu un valsts budžeta finansējums 12. [165] Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstība, lai nodrošinātu esošo un paredzamo gaisa kravu un pasažieru pārvadājumu apjoma pieaugumu un pieaugošo tranzīta plūsmu (TEN-T nodrošināšana) [Aptveramā teritorija: Rīgas reģions] SM Kohēzijas politikas fondu un valsts budžeta finansējums Rīcības virziena īstenošanai indikatīvi pieejamais kopējais finansējuma apjoms miljonos LVL: 1236.24 Rīcības virziens "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" [166] Attīstīta pētniecība un inovācija, kas tiek sekmīgi komercializēta, dod iespēju valstij ražot eksportējamus produktus un sniegt starptautiski konkurētspējīgus pakalpojumus. Pētniecība un inovācija var kalpot produktivitātes celšanai, kas nav saistīta ar darbaspēka izmaksu samazināšanu. [167] Galvenie izaicinājumi ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un attīstībā ir nepietiekams nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā, vāji attīstīta un sadrumstalota zinātnes un pētniecības infrastruktūra, mazs moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls un neapmierinoša sadarbība starp zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem, t.sk. starp Balt …