Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija

Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt 24.10.2017 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija Rīga - 2017.gads Satura rādītājs 1. Ievads 2. Pārskats par valsts ēku fondu 2.1. Pārskatā apzinātās galveno ēku kategorijas 2.2. Apzināto ēku vecuma grupas 2.3. Klimatiskās zonas 2.4. Iedalījums pēc atrašanās vietas 2.5. Enerģijas izmantošanas un lietderības raksturlielumi katrai ēku kombinācijai 2.5.1. Ēkas galveno elementu izbūves veids un U vērtība 2.5.2. Uzturēšanas režīmi (obligātās ikgadējās drošības pārbaudes/apkopes) 2.5.3. Enerģijas patēriņš ēkās 2.5.4. Enerģijas nesēji 2.5.4.1. Energoresursi 2.5.4.2. Atjaunojamie energoresursi 3. Rentabla pieeja ēku atjaunošanai 3.1. Izmaksu ziņā optimāls minimālo energoefektivitātes prasību līmenis 3.2. Minimālās energoefektivitātes prasības šobrīd 3.3. Plānotās prasību izmaiņas nākotnē 4. Politika un pasākumi ēku atjaunošanas stimulēšanai 4.1. Ēku energoefektivitātes politikas plānošanas dokumenti 4.2. Pieejamais finansējums no fondiem un finanšu instrumentiem 4.2.1. Eiropas Savienības fondu izmantošana 4.2.2. Eiropas Savienības fondu izmantošanas apkopojums 4.3. Valsts un pašvaldības tiešais atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai 4.4. Atbalsts ar nodokļu atvieglojumiem 4.5. Informācijas kampaņas 4.5.1. Informatīvā kampaņa "Dzīvo siltāk!" 4.5.2. AS "Latvenergo" Energoefektivitātes centrs 4.5.3. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkurss "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" (I un II kārta) 4.5.4. Sabiedrības iesaiste ēku ilgtermiņa atjaunošanas izstrādē 4.6. Marķēšana 5. Ilgtermiņa perspektīvas ēku atjaunošanā, kas veicinātu pieņemt lēmumu par ieguldījumiem 5.1. Iespējamie avoti ēku atjaunošanai 5.1.1. Īpašnieku privātais kapitāls 5.1.2. Valsts līdzekļi (ieskaitot Eiropas Savienības struktūrfondus un inovāciju fondus) 5.1.3. Bankas un citi privātpersonu ieguldījuma fondi 5.1.3.1. Latvijas kredītiestāžu finanšu produkti 5.1.3.2. Starptautiskās bankas 5.1.4. Pašvaldības energoservisa uzņēmums (PESKO) 5.1.5. Energoservisa pakalpojumi (ESKO) 5.2. Ēku atjaunošanas šķēršļu analīze 5.2.1. ES fondu aktivitāšu šķēršļi 5.2.2. Ieguldījumu šķēršļu analīze 6. Latvijas ēku energoefektivitātes ilgtermiņa mērķi un paredzētie enerģijas ietaupījumi 6.1. Latvijas ēku energoefektivitātes plānotās saistības 6.1.1. Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 6.1.2. Stratēģijā iekļaujamie un izvirzāmie mērķi 2030.gadam un 2050.gadam 6.2. Latvijas ēku energoefektivitātes aktuālie mērķi un saistības 7. Pielikumi 1. Ievads Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/27/ES (2012.gada 25.oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk- Direktīvā 2012/27/ES) 4.pantu, Latvijai kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstij ir jāizstrādā ēku ilgtermiņa stratēģiju, lai mobilizētu ieguldījumus gan valsts, gan privāto dzīvojamo ēku un komercplatību fonda atjaunošanā (turpmāk-Stratēģija). Direktīvas 2012/27/ES 4. pants nosaka ka Stratēģijā jāiekļauj: • Pārskatu par valsts ēku fondu, kura pamatā attiecīgos gadījumos ir statistiska izlase; • Rentablu atjaunošanas pieeju noteikšanu atkarībā no ēku veida un klimatiskās joslas; • Politikas jomas un pasākumus, lai veicinātu ēku rentablu pilnīgu atjaunošanu, tostarp pakāpenisku pilnīgu atjaunošanu; • Ilgtermiņa perspektīvas, kas privātpersonām, būvniecības nozarei un finanšu iestādēm palīdzētu pieņemt lēmumus par ieguldījumiem; • Ar pierādījumiem pamatotas aplēses par paredzēto enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem. Stratēģijas pirmo versiju dalībvalstis publicē līdz 2014. gada 30. aprīlim. Pēc tam ik pēc trim gadiem dalībvalstis stratēģiju atjaunina un katru versiju iesniedz Komisijai kā daļu no valstu energoefektivitātes rīcības plāniem. 2014.gada 26.maija Ministru kabineta sēdē tikai apstiprināts Informatīvais ziņojums "Par virzību uz indikatīvo valsts energoefektivitātes mērķi 2014. - 2016. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK", kam kā 2.pilikums tika pievienota Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģija. Turpmākajās sadaļās aktualizēta Stratēģijas otrā versija. 2. Pārskats par valsts ēku fondu 2.1. Pārskatā apzinātās galveno ēku kategorijas Ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 40% no visas energobilances, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - NĪVK IS) reģistrētas 1,36 miljoni ēkas, kuru kopējā platība ir 204,74 milj. m2, t.sk. dažāda tipa palīgēkas. No kopējā ēku skaita aptuveni 400 tūkstošos ēkās enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai (tiek apsildītas), no tām 361,8 tūkstoši ar kopējo platību 90,1 milj. m2 ir dzīvojamās mājas. Pēc skaita visvairāk - 85% - ir viena dzīvokļa ēkas (307.8 tūkstoši), taču pēc platības viena dzīvokļa ēku īpatsvars ir tikai 39,7% un lielāko īpatsvaru - 59,3% - veido daudzdzīvokļu (triju un vairāku dzīvokļu) ēkas (53.4 milj. m2), kaut arī to skaits veido tikai 14,7% (53,3 tūkstoši). Saskaņā ar NĪVK IS2 datiem Latvijā ir 361 tūkstotis dzīvojamo māju, no kurām 53 tūkstoši ir daudzdzīvokļu mājas, 307 tūkstoši ir individuālās mājās un 663 ir dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas. Ēku energoefektivitātes kontekstā izdalāmas 30 tūkstoši nedzīvojamās ēkas ar kopējo platību 26,4 milj. m2, kurās enerģija nepieciešama telpu mikroklimata uzturēšanai, kā arī 32,9 tūkstoši rūpnieciskās ražošanas ēkas ar kopējo platību 18,1 milj. m2, kurās arī tiek patērēta enerģija, vienlaikus šajās ēkās raksturīgas būtiskas enerģijas patēriņa atšķirības, ko ietekmē dažādās ražošanas procesu tehnoloģijas. Enerģiju patērējošo dzīvojamo un nedzīvojamo ēku skaits un platība apkopota 1.tabulā.1 1.tabula. Enerģiju patērējošu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku skaits un platība 2 Galvenais lietošanas veids Skaits Platība, milj. m2 Dzīvojamās ēkas Viena dzīvokļa māja 307 861 35.82 Divu dzīvokļu 13 861 2.17 Triju un vairāku dzīvokļu 39 504 51.26 Dažādu sociālo grupu 663 0.85 kopā 361 889 90.10 Nedzīvojamās ēkas Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas 8 097 4.92 Biroju ēkas 7 144 6.51 Viesnīcu ēkas 2 878 2.31 Citas īslaicīgas apmešanās ēkas 2 655 0.38 Skolas, universitātes un zinātniskās pētniecības ēkas 3 830 6.94 Sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tām saistītās ēkas 2 661 0.89 Ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas 1 344 2.02 Plašizklaides pasākumu ēkas 1 216 1.16 Sporta ēkas 1 047 1.20 Muzeji un bibliotēkas2 574 0.49 Kulta ēkas 1 329 0.43 Kultūrvēsturiskie objekti 50 0.04 Garāžu ēkas 11 666 4.04 Rūpnieciskās ražošanas ēkās 32 983 18.10 Rezervuāri, bunkuri, silosi un noliktavas 17 328 8.93 Lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas 84 706 22.98 Citas, iepriekš neklasificētas ēkas 827 670 33.29 kopā 1 007 178 114.64 2.2. Apzināto ēku vecuma grupas Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku vecums var tikt iedalīts periodos atbilstoši to siltumtehniskajam raksturojumam. Dažādu ēkas būvniecības periodu raksturojums apkopots 2.tabulā. 2.tabula. Ēku būvniecības periods un siltumtehniskais raksturojums2 Ēkas būvniecības periods Ēkas siltumtehniskais raksturojums līdz 1940. gadam Pirmskara laika apbūve, pārsvarā no koka lauku teritorijās, ķieģeļu mūra - pilsētās. Vairums ēku ir līdz diviem stāviem. 1941. - 1960.g. Pēckara laika apbūve, periodam raksturīga laba kvalitāte, pārsvarā ķieģeļu ēkas, dzīvojamo sektoru raksturo pēc Staļina laika tipveida projektiem būvētās ķieģeļu ēkas. 1961. - 1979.g. Plaši uzsākta tipveida būvniecība, dzīvojamo ēku sektorā uzsākti 316. un 318. sērijas projekti (tā sauktās "Hruščovkas"), 464. sērija, uzsākta arī 467., 103. un 104. sērijas ēku būvniecība, perioda beigās 602. sērija. Kā ārsienu materiāls plaši izmantoti māla ķieģeli, gāzbetons, keramzītbetons, 1980. - 1991.g. Jaunas prasības projektēšanā noteiktas PSRS būvnormatīvā "Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"3. Uzsākta 119. sērijas ēku būvniecība, kā arī realizēta virkne specprojektu, dominē dzelzsbetona un keramzītbetona lielpaneļu ēku būvniecība. 1992. - 2002.g. Tipveida ēku būvniecība praktiski pārtraukta. Ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1991. gada 12. septembra pavēli Nr.68 būtiski paaugstinātas prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. 2003. - 2014.g. Stājas spēkā LBN 002-014 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ar kuru noteiktas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. Šajā periodā parādās ēkas ar lielām stiklotām virsmām, kādēļ attiecīgajām ēkām LBN prasību izpilde parasti netiek nodrošināta, tiesa, dzīvojamo ēku sektorā dominējoša stikloto virsmu pielietošana ēkas arhitektūrā nav raksturīga. no 2015.g. Stājas spēkā LBN 002-15 (LBN 002-01 grozījumi) Ar grozījumiem noteiktas stingrākas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. 2015.gada 11.novembrī veikti grozījumi 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", kur noteikts minimāli pieļaujamais līmenis apkurei gan atjaunojamām/pārbūvējamām ēkām, gan jaunbūvēm, kā arī prasības pakāpeniskai jaunbūvju pārejai uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. no 2019.g. No 2019.gada visām valsts un pašvaldību īpašuma jaunbūvēm un no 2021.gada visām jaunbūvēm jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. Uzbūvēto jauno daudzdzīvokļu ēku sadalījums pēc skaita atkarībā no to būvniecības perioda parādīts 1.a un 1.b attēlos. Apskatot statistiku laika periodam no 1980.gada secināms, ka lielākā daļa no daudzdzīvokļu ēkām pēc platības ir būvētas no 2004.gada līdz 2009.gadam (36%), kad tika uzbūvēti 2480 tūkst. m² kopējās platības, otrs aktīvākais laika periods jauno daudzdzīvokļu ēku būvniecībai bija no 1990.gada līdz 1995.gadam, kad tika uzbūvēti 23% jeb 1640 tūkst. m² kopējās platības. Uzbūvētās jaunās daudzdzīvokļu ēkas (tūkst. m² kopējās platības)5 1.a attēls 1.b. attēls Uzbūvēto dzīvokļu skaits daudzīvokļu dzīvojamās ēkās5 2.a attēls 2.b attēls 2.3. Klimatiskās zonas Latvijas Būvnormatīvā LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" noteikti klimatoloģiskie rādītāji, kas piemērojami būvniecībā, ietverot inženierizpētē, būvprojektēšanā, būvdarbu veikšanā, arī būvju remontā, atjaunošanā un rekonstrukcijā izmantojamos klimatiskos rādītājus. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" klimatoloģiskie rādītāji noteikti šādām apdzīvotām vietām: Ainaži, Alūksne, Daugavpils, Dobele, Liepāja, Mērsrags, Priekuļi, Rīga, Stende, Zīlāni5. 2.4. Iedalījums pēc atrašanās vietas Dzīvojamais fonds statistiskajos reģionos apkopots 3. un 4. tabulā, savukārt 5. tabulā apkopota informācija par uzbūvētām jaunām dzīvojamām ēkām statistiskajos reģionos un republikas pilsētās. Apskatot dzīvojamo fondu statistiskajos reģionos saskaņā ar 4.tabulu, redzams, ka kopējā dzīvojamā fonda platība uz 2015.gadu Latvijā ir 74670 tūkst.m2, savukārt 49,8% no kopējās dzīvojamo māju platības ir Rīgas reģionā (25,9%, 19350 tūkst.m2) un Pierīgā (23,9%, 17835 tūkst.m2). Savukārt dzīvojamā fonda lielākā kopējā platība uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju ir novērojama Pierīgas reģionā (49 m2) un Vidzemes reģionā (41 m2) Arī apskatot uzbūvēto jauno dzīvojamo ēku kopējo platību statistiskajos reģionos 2016.gadā redzams, ka vislielākā mājokļu būvniecības aktivitāte bijusi Pierīgas reģionā, kur uzbūvēti 62,9% (234,7 tūkst.m2) no visiem Latvijā uzbūvētajiem mājokļiem - 66,4% (164,1 tūkst.m2) no uzbūvētajām viena dzīvokļa mājām un 56,2% (70,6 tūkst.m2) no uzbūvētajām daudzdzīvokļa mājām. 3. tabula. Dzīvojamais fonds statistiskajos reģionos gada beigās (tūkst. m² kopējās platības)5 2010 2011 2012 2013 2014 2015 LATVIJA 67926 69066 70349 72077 73939 74670 Rīgas reģions 17636 17875 18267 18853 19241 19350 Pierīgas reģions 15622 16059 16432 16917 17481 17835 Vidzemes reģions 7658 7743 7831 7963 8100 8130 Kurzemes reģions 9036 9168 9284 9483 9691 9723 Zemgales reģions 8137 8234 8409 8551 8743 8798 Latgales reģions 9837 9987 10127 10309 10682 10834 4.tabula. Dzīvojamais fonds statistiskajos reģionos gada beigās (Kopējā platība uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju, m²)5 2010 2011 2012 2013 2014 2015 LATVIJA 33 34 35 36 37 38 Rīgas reģions 27 28 28 29 30 30 Pierīgas reģions 42 43 44 46 48 49 Vidzemes reģions 36 37 38 39 41 41 Kurzemes reģions 33 34 35 37 38 39 Zemgales reģions 32 33 34 35 36 37 Latgales reģions 32 33 35 36 38 39 5.tabula. Uzbūvētās jaunās dzīvojamās ēkas statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (tūkst. m² kopējās platības), 2016.g.5 Viena dzīvokļa mājas Daudzdzīvokļu mājas Pavisam uzbūvēts Latvija LATVIJA 247,3 125,6 372,9 Reģioni Rīgas reģions 14 54,7 68,7 Pierīgas reģions 164,1 70,6 234,7 Vidzemes reģions 13,1 0 13,1 Kurzemes reģions 13,4 0 13,4 Zemgales reģions 31,4 0,3 31,7 Latgales reģions 11,3 0 11,3 Republikas nozīmes pilsētas Rīga 14 54,7 68,7 Daugavpils 0,6 0 0,6 Jelgava 11,6 0 11,6 Jūrmala 14 8,4 22,4 Liepāja 0,6 0 0,6 Rēzekne 0,8 0 0,8 Ventspils 3,6 0 3,6 Jēkabpils 1,9 0 1,9 Valmiera 1,3 0 1,3 2.5. Enerģijas izmantošanas un lietderības raksturlielumi katrai ēku kombinācijai 2.5.1. Ēkas galveno elementu izbūves veids un U vērtība Raksturojot un analizējot dažādu ēkas parametru kombinācijas būvniecības laikā, ir svarīgi ņemt vērā Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasības un to izmaiņas. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasību izmaiņas kopš 1980. gada norādītas 6. tabulā, kā arī atsevišķu prasību salīdzinājums apkopots - 3. attēlā. 6.tabula. Siltuma caurlaidības koeficientu U normatīvās vērtības dzīvojamo ēku norobežojošām konstrukcijām un enerģijas patēriņš apkurei atbilstoši normatīvam uzbūvētās ēkās. Būvelementi 1980 1992 2003 2015 Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu W/(m2∙K) 0.90 0.25 - 0.40 0.2 k* 0.15 k Grīdas uz grunts - 0.5 0.25 k 0.15 k Ārsienas ar masu mazāku nekā 100 kg/m2 1.1 0.33 - 0.50 0.25 k 0.18 k Ārsienas ar masu 100 kg/m2 un vairāk 0.3 k Logi 2.4 1.9 - 2.4 1.8 k 1.30 k Durvis 2.4 1.9 - 2.4 1.8 k 1.80 k Termiskie tilti - - 0.2 k 0.10 k *Temperatūras faktors k = 19/(Tiekš. - Tār.), atkarībā no klimata zonas dzīvojamām mājām k ir no 0,95 (Liepājā) līdz 1,09 (Alūksnē) Enerģijas patēriņš apkurei kWh/m2 gadā 150 - 200 100 - 130 70 - 90 60 - 85 3.attēls. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko normatīvo prasību izmaiņas kopš 1980. gada. Gan pirms, gan pēc kara būvētajām ēkām norobežojošo konstrukciju īpašības parasti pamatotas ar būvfizikas aprēķiniem, kas veikti ar mērķi novērst mitruma veidošanos uz ārsienu iekšējās virsmas, lai nepieļautu ārsienu caursalšanu. Pareizi uzbūvētām ēkām siltuma caurlaidības koeficientu U vērtība parasti nav zemāka par 1.3 [W/(m2 K)]. Pētījumi liecina, ka Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) laikā uzbūvēto tipveida ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie rādītāji parasti ir robežās no 0.8 līdz 1.2, taču ir gadījumi, kad ārsienām U faktiskās vērtības ir līdz 2.0 [W/(m2 K)6. Ņemot vērā klimatiskos apstākļus, ēku vajadzības apkurei Latvijā (4035 apkures grādu dienas) ir būtiski lielāka nekā vidēji Eiropā (3067 apkures grādu dienas)7. Tikai ēkas, kas uzbūvētas pēc 2015. gada var tikt uzskatītas par atbilstošām šobrīd spēkā esošām siltumtehniskām prasībām. Tikai nedaudz zemākas siltumtehniskās īpašības ir ēkām, kuras būvētas no 2003. līdz 2015. gadam. Vienlaikus jānorāda, ka normatīvo siltumtehnisko prasību izpilde ne vienmēr tiek nodrošināta gan zemās būvdarbu kvalitātes dēļ, gan arī būvprojektos pieļauto kļūdu dēļ. Analizējot uzbūvētos mājokļus mājas pēc to ārsienu materiāla veida 2015.gadā, visvairāk ir uzbūvētas betona, dzelzsbetona ēkas (33,6%) un ķieģeļu mūra ēkas (33%). Tikmēr mājokļi, kuru ārsienu materiālam izmantots koks ir tikai 15,5%. (4.attēls). Viens no iemesliem šādai statistikai ir saistāms ar to, ka līdz šim tika ļoti ierobežota iespēja izmantot koksnes būvizstrādājumu izmantošanu jaunu ēku būvniecībā, taču no 2017 gada 1.maija stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"", kas paredz, ka turpmāk Latvijā izmantojot koksnes būvizstrādājumus būs atļauts būvēt līdz pat 18 m (iepriekš līdz 8 m) un līdz pat 6 stāvu (iepriekš līdz 3 stāviem) augstas jaunas dzīvojamās un publiskas ēkas (piemēram, viesnīcas, viesu mājas, birojus, administratīvās ēkas). 4.attēls. Mājokļu sadalījums pēc ēkas ārsienu materiāla veida (%) 2.5.2. Uzturēšanas režīmi (obligātās ikgadējās drošības pārbaudes/apkopes) Atbilstoši 2013.gada 9.jūlija noteikumi Ministru kabineta noteikumiem Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" IV daļas prasībām ēkas īpašniekiem regulāri jānodrošina apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes. Apkures sistēmu pārbaudi veic ēku apkures sistēmu pieejamām daļām (piemēram, siltuma ģeneratoram, kontroles sistēmai un cirkulācijas sūknim vai sūkņiem), ja šo sistēmu apkures katlu lietderīgā nominālā jauda telpu apkures mērķim ir vairāk nekā 20 kilovati. Apkures sistēmas pārbaude ietver apkures katla efektivitātes novērtējumu un apkures katla Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2009L "Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana". Par apkures sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda: • apkures sistēmas apkures katlu pārbaudes aktus saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009L D pielikumu; • apkures sistēmas pārbaudes aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009L K pielikumu. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi veic gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamām daļām, ja gaisa kondicionēšanas sistēmas faktiskā nominālā jauda pārsniedz 12 kilovatus. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2009 L "Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas". Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi tiek sastādīts atbilstošs akts Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda: • vismaz reizi sešos gados - ja gaisa kondicionēšanas sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisko sistēmu uzraudzību un kontroli; • vismaz reizi četros gados - citos gadījumos. 2.5.3. Enerģijas patēriņš ēkās Latvijas Republikā lielākais enerģijas galapatērētājs ir mājsaimniecību sektors, kas 2015.gadā patērēja 28,3% no kopējā energoresursu galapatēriņa, bet 66,8% no kopējā siltumenerģijas gala patēriņa un 27,2% no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa. No mājsaimniecību enerģijas patēriņa apmēram 49,4% ir kurināmā koksne un 830,5% ir siltumenerģija. 5.attēls. Silumnerģijas patēriņa apkurei indikators mājsaimniecībās (koriģēts ar klimata faktoru), kWh/m2/gadā Enerģijas patēriņa apkurei indikatora vērtība, kas aprēķināta, pamatojoties uz enerģijas patēriņu un kopējo dzīvojamo platību mājsaimniecībās, 10 gadu laikā uzrāda pozitīvu attīstības tendenci. Ieguldījumu šai pozitīvajai tendencei dod veiktie energoefektivitātes pasākumi, kas īstenoti gan ar iedzīvotāju finanšu līdzekļiem, gan dažādām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmām. Tomēr nenoliedzami, ka enerģijas patēriņu apkurei samazina arī iedzīvotāju veiktā siltumenerģijas patēriņa ierobežošana, kas saistīta ar zemo maksātspēju un komforta līmeņa pazemināšanos dzīvokļos. Kopš 2014.gada atbilstoši 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 16.punkta prasībām Ekonomikas ministrija (no 2017.gada - Būvniecības valsts kontroles birojs) reizi gadā līdz 1.martam nodrošina statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņa noteikšanu un publicēšanu mājaslapā vismaz šādiem ēku veidiem: • daudzdzīvokļu ēkām; • biroju ēkām; • izglītības iestāžu ēkām. Dati iegūti, izmantojot AS "Rīgas siltums" sniegto informāciju un valsts ēku saraksta datus. Apkopotie rezultāti norādīti 6.attēlā. 6.attēls. Vidējais īpatnējais apkures patēriņš ēkās, kWh/m2 gadā Rezultātiem vērojama tendence nelielā apjomā pakāpeniski samazināties. Šie apkopotie dati tiek izmantoti ēkas energosertifikātos kā atsauces rādītāji, rezultātā ēkas īpašniekiem, energosertifikāta saņēmējiem ir iespējams novērtēt ne tikai ēkas novērtējumu, bet arī konkrētās ēkas atšķirības pret vidējo ēkas patēriņu valstī. Kopš 2016.gada Latvijā ieviesta Būvniecības informācijas sistēma (BIS)9 ar diviem jauniem reģistriem: ēku energosertifikātu reģistrs un neatkarīgu ekspertu reģistrs. Ēku energosertifikātu reģistrā līdz 1.martam 2017.gadā reģistrēti 3003 dokumenti (energosertifikāti, pagaidu energosertifikāti, apkures katlu, gaisa kondicionēšanas sistēmu un apkures sistēmu pārbaudes akti). Tai skaitā 676 ēkas energosertifikāti, no kuriem iespējams uzkrāt statistiskos datus par ēku energoefektivitātes novērtējumu. Rezultāti apkopoti 7.tabulā. 7.tabula. Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēto jauno energosertifikātu skaits Dati apstrādāti 24.02.2017. 2016 2016 2017 (līdz 24.02.2017.) 2017 (līdz 24.02.2017.) Energosertifikātu skaits Vidējais patēriņa novērtējums apkurei (kWh/m² gadā) Energosertifikātu skaits Vidējais patēriņa novērtējums apkurei (kWh/m² gadā) visi ēku tipi 676 157 200 140 dažāda tipa viendzīvokļa ēka vai divdzīvokļu ēka 3 172 4 174 daudzdzīvokļu māja 259 137 117 140 biroju ēka 100 172 21 116 izglītības iestāžu ēka 128 160 18 122 ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēka 42 163 4 186 viesnīcu un restorānu ēka 30 114 7 108 sporta iestāžu ēka 6 161 2 140 vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu ēka 4 172 9 71 cita tipa ēka, kurā tiek patērēta enerģija 104 198 18 215 BIS sistēmas dati, pieaugot spēkā esošu ēku energosertifikātu skaitam nākotnē, var kļūt par nozīmīgu statistikas datu avotu. Pašreiz apkopoto rezultātu (ēku daudzuma) skaits nav pietiekošs, lai pilnvērtīgi atainotu situāciju valstī. Kaut arī statistiskie dati norāda uz tendenci samazināties enerģijas patēriņa rādītājiem, ir skaidrs, ka politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanai samazinājuma temps ir nepietiekams, tādēļ ir nepieciešami papildu stimuli, kas veicinātu dzīvojamā fonda energoefektivitātes uzlabošanu. 2.5.4. Enerģijas nesēji 2.5.4.1. Energoresursi Stratēģijas 8. un 9. tabulā norādīti dati par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās 1996., 2001., 2006. 2010.un 2015.gadā. Analizējot apkopotos datus par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās, var novērot ievērojamu kritumu kopējā energoresursu patēriņā, kas 2015.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, ir samazinājies par 13498 TJ. Tāpat var secināt, ka plašāk izmantotie enerģijas resursi pēc CSP datiem 2015.gadā ir malka, kuras patēriņš sasniedz 35,4% no visiem energoresursiem (16355 TJ) un siltumenerģija (apkurei un karstajam ūdenim), kuras patēriņš ir 30,5% no visiem energoresursiem (14101 TJ). Savukārt trešajā vietā ir elektroenerģija (6332 TJ, 13,7%). 8.tabula. Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās, ieskaitot patēriņu lauku saimniecībās un citās ekonomiskās aktivitātēs (TJ)10 1996 2001 2006 2010 2015 Elektroenerģija 3935 4460 6221 6977 6332 Dabasgāze 4180 3334 4807 5219 4116 Sašķidrinātā naftas gāze 1230 1139 1230 911 773 Naftas produkti apkurei un karstajam ūdenim 42 170 127 79 89 Akmeņogles 1964 1338 813 1049 501 Malka 31349 23388 27986 23256 16355 Koksnes briketes … 69 187 340 375 Koksnes granulas … … 36 252 2052 Koksnes atlikumi … 7062 2956 1126 348 Kokogles … … 30 60 60 Cits ciets kurināmais 241 17 7 35 … Naftas produkti citām vajadzībām (izņemot transportu) … 1087 2701 2825 1151 Siltumenerģija (apkurei un karstajam ūdenim) 28310 19627 17816 17622 14101 Energoresursi pavisam 71251 61691 64917 59751 46253 9.tabula. Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās, ieskaitot patēriņu lauku saimniecībās un citās ekonomiskās aktivitātēs (naturālās mērvienībās)11 1996 2001 2006 2010 2015 Elektroenerģija (MWh) 1093112 1238669 1727979 1938167 1758800 Dabasgāze (tūkst.m3) 112503 89401 128957 155019 118040 Sašķidrinātā naftas gāze (t) 27300,0 25066,5 26879,0 19995,0 16617,1 Naftas produkti apkurei un karstajam ūdenim (t) 942,1 3675,5 3389,7 1889,3 2093,3 Akmeņogles (t) 69016,0 47287,0 31164,5 40022,8 20900,7 Malka (tūkst.cieš.m3) 4678,7 3485,8 4176,7 3471,0 2440,7 Koksnes briketes (t) … 10318,4 11719,4 19972,2 23337,4 Koksnes granulas (t) … … 2217,1 13973,4 115011,7 Koksnes atlikumi (t) … 737749,8 309236,2 117600,0 36253,9 Kokogles (t) … … 538,1 1985,4 1516,7 Cits ciets kurināmais (t) 16652,7 1092,2 426,7 2438,2 … Naftas produkti citām vajadzībām (izņemot transportu) (t) … 25453,6 63471,4 66331,9 27157,5 Siltumenerģija (apkurei un karstajam ūdenim) (GWh) 7864 5452 4949 4895 3917 Mājokļu skaits, kas izmanto kurināmo koksni patērējošās iekārtas, un iekārtu vidējais vecums (% no koksni patērējošo mājokļu skaita; gadi) apskatāms 1.pielikumā12 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/27/ES par energoefektivitāti 5.panta 5.punkta prasībām Ekonomikas ministrijā (turpmāk - EM) ik gadu sagatavoto valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietojumā esošajām ēkām ar kopējo platību virs 250 m2. Aktuālais valsts ēku sarakts pieejams šeit13. Dati par izmantotajiem enerģijas nesējiem 1274 valsts ēkās apkopoti 14.tabulā, kur redzams, ka 649 valsts ēkās ar kopējo platību virs 250 m2 siltumapgāde tiek nodrošināta centralizēti, neidentificējot kurināmā veidu, taču no pārējām valsts ēkām ar kopējo platību virs 250 m2 populārākais kurināmais ir dabasgāze, kas tiek izmantota 269 valsts ēkās, tālāk seko koksne, kas tiek izmantota 185 ēkās, dīzeļdegviela - 38 ēkās, jauktais kurināmais (akmeņogles, koksne) - 47 ēkās. 10.tabula. Siltumenerģijas avots valsts ēkās ar kopējo platību virs 500 m2 14 Siltumenerģijas avots Ēku skaits Fosilie resursi Dabasgāze 269 Akmeņogles 17 Dīzeļdegviela 48 Naftas gāze 6 Dabasgāze, Dīzeļdegviela 1 Atjaunojamie resursi Koksne (malka, granulas, briketes, šķelda) 185 Graudi, pelavas 1 Jauktais kurināmais (atjaunojamie un fosilie resursi) Akmeņogles, koksne 47 Akmeņogles, koksne, dabasgāze 2 Dabasgāze, graudi 2 Dabasgāze, koksne 11 Dīzeļdegviela, koksne 4 Citi siltumenerģijas avoti Centralizētā siltumapgāde (neidentificējot kurināmā veidu, lokāli vai centralizēti ēkai piegādāta siltumenerģija) 649 Elektriskā apkure 23 Siltumsūknis 3 Siltumsūknis, saules kolektors 1 Centralizētā siltumapgāde, sašķidrinātā gāze 1 Centralizētā siltumapgāde, dabasgāze 2 Siltumsūknis, saules kolektors, dīzeļdegviela 1 Koksne, elektriskā apkure 1 Pavisam kopā ēkas 1274 Latvijā nav apkopoti statistikas dati enerģijas nesēju patēriņam nedzīvojamās ēkās (izņemot valsts ēkās). Valsts ēku fonds attiecībā uz enerģijas patēriņiem, darbības sfēru un atrašanās reģionu padziļinātāk izvērtēts 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" sākotnējā novērtējumā15. 2.5.4.2. Atjaunojamie energoresursi Stratēģijas 8. un 9. tabulā apkopota informācija par energoresursu patēriņu mājsaimniecībās, no kā secināms, ka atjaunojamo energoresursu (malka, koksnes briketes, granulas, atlikumi) patēriņš 2015.gadā sastādīja 19130 TJ, jeb 41,4% no visiem patērētajiem energoresursiem, kas kopā sastāda 2440 tūkstošu m3 malkas un 174602 tonnas koksnes brikešu, granulu un koksnes atlikumu. Lielākās izmaiņas novērojams koksnes atlikumu un koka granulu izmantošanai, koksnes atlikumu izmantošana samazinājusies par 101 tūkstoti tonnu, bet koka granulu izmantošana pieaugusi par 101 tūkstoti tonnu. Saskaņā ar Valsts ēku saraksta datiem, apkopotie rezultāti parāda, ka kopumā no 904 valsts ēkām 258 no tām apkurei tiek izmantoti atjaunojamie enerģijas resursi (turpmāk-AER). 11. tabulā apkopota informācija par AER veidiem, kas tiek izmantoti apkurei valsts ēkās ar kopējo platību virs 250 m2. 11.tabula. Vismaz daļēja AER izmantošana siltumenerģijā valsts ēkās ar kopējo platību virs 250 m2 16 AER kurināmā veids Ēku skaits Akmeņogles / koksne 47 Akmeņogles, koksne, dabasgāze 2 Dabasgāze, graudi 2 Dabasgāze, koksne 11 Dīzeļdegviela, koksne 4 Graudi, pelavas 1 Koksne (malka, granulas, briketes, šķelda) 185 Koksne, elektriskā apkure 1 Siltumsūknis 3 Siltumsūknis, saules kolektors, dīzeļdegviela 1 Siltumsūknis, saules kolektors 1 Kopā 258 3. Rentabla pieeja ēku atjaunošanai 3.1. Izmaksu ziņā optimāls minimālo energoefektivitātes prasību līmenis Prasība par izmaksu ziņā optimāla minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķinu veikšanu un Ziņojuma iesniegšanu Eiropas Komisijai (turpmāk - EK) ir noteikta Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantā, kas nosaka, ka dalībvalstis aprēķina izmaksu ziņā optimālo minimālo energoefektivitātes prasību līmeni jaunām un esošām ēkām un salīdzina aprēķinu rezultātus ar esošajām minimālajām energoefektivitātes prasībām. Tajā skaitā Direktīvas 2010/31/ES 5.punkts nosaka, ka ES dalībvalstis ziņo EK par visiem ievades datiem un pieņēmumiem, kas tiek izmantoti optimālā minimālo energoefektivitātes prasību līmeņa aprēķiniem, kā arī par šo aprēķinu rezultātiem. Dalībvalstis šādus Ziņojumus iesniedz regulāros laikposmos, kas nav ilgāki par pieciem gadiem. EM 2013.gada 17.decembrī sagatavoja un nosūtīja EK ziņojumu par energoefektivitātes prasībām Latvijā jaunām un rekonstruējamām ēkām atbilstoši optimālo izmaksu līmenim, kur apkopoti pētījuma rezultāti šādām ēku kategorijām: daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, vienģimenes mājas, biroji, bērnudārzi, skolas, slimnīcas un biroju ēkas. Ziņojums par energoefektivitātes prasībām Latvijā jaunām un rekonstruējamām ēkām atbilstoši optimālo izmaksu līmenim (Cost optimal)) saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 5.pantu pieejams EM mājas lapā16. 3.2. Minimālās energoefektivitātes prasības šobrīd Ziņojumā ietvertie aprēķini parādīja, ka esošās minimālās energoefektivitātes prasības daļā no ēkām un būves elementiem nesasniedza optimālas minimālās energoefektivitātes prasības, kā rezultātā tika 2014.gada 8.aprīlī tika grozīti 2011.gada 27.novembra MK noteikumi Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". Atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam, šie noteikumi tika pārizdoti17, saglabājot noteiktos izmaksu optimālās prasības. Prasību izmaiņas attēlotas 12.tabulā. 12.tabula. Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN un URM W/(m2 x K), un ψRN un ψRM W/(m x K) normatīvās un maksimālo vērtību salīdzinājums ņemot vērā prasības 2003. gadā un prasības 2015.gadā, ņemot vērā izmaksu optimālos līmeņus. Nr. p.k. Būvelementi Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas un bērnudārzi Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnudārzus Ražošanas ēkas 2003 2015 2003 2015 2003 2015 URN URM URN URM URN URM URN URM URN URM URN URM 1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu 0.20 k 0.25 k 0.15 k 0.20 k 0.25 k 0.35 k 0.20 k 0.25 k 0.35 k 0.50 k 0.25 k 0.35 k 2. Grīdas uz grunts 0.25 k 0.35 k 0.15 k 0.20 k 0.35 k 0.50 k 0.20 k 0.25 k 0.50 k 0.70 k 0.30 k 0.40 k 3. Sienas 3.1. ar masu, mazāku nekā 100 kg/m2 0.25 k 0.30 k 0.18 k 0.23 k 0.35 k 0.40 k 0.20 k 0.25 k 0.45 k 0.50 k 0.25 k 0.30 k 3.2. ar masu 100 kg/m2 un vairāk 0.30 k 0.40 k 0.40 k 0.50 k 0.50 k 0.60 k 3.3. Sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā 0.65 k 0.65 k 0.30 k 4. Logi, durvis un citas stiklotās konstrukcijas: 1.80 k 2.70 k 1.30 k 1.80 k 2.20 k 2.90 k 1.40 k 1.80 k 2.40 k 2.90 k 1.60 k 1.80 k 5. ēku ārdurvis 1.80 k 2.30 k 2.00 k 2.50 k 2.20 k 2.70 k ψRN ψRM ψRN ψRM ψRN ψRM ψRN ψRM ψRN ψRM ψRN ψRM 6. Termiskie tilti 0.20 k 0.25 k 0.10 k 0.15 k 0.25 k 0.35 k 0.15 k 0.20 k 0.35 k 0.50 k 0.30 k 0.35 k Ņemot vērā, ka būvnormatīvs LBN 002-15 nenosaka precīzu enerģijas novērtējuma vērtību, un katrai būvei atkarībā no tās formas, būvelementiem un projektētās ventilācijas sistēmas veidojas citādāks energoefektivitātes novērtējums, 2015. gada beigās tika noteiktas jaunas prasības 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", kur ne tikai tika precizēta klasifikācijas sistēma, bet arī noteikts ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis. 13.tabulā apkopoti noteiktie minimālie prasību līmeņi gan atjaunošanām/pārbūvēm, gan prasības jaunbūvēm. 13.tabula. Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis atjaunošanām, pārbūvēm un jaunbūvēm Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, energoefektivitātes rādītājs apkurei, kWh/m2 gadā Atjaunošanas vai pārbūves Prasību piemērošanas periods Dzīvojamām ēkām Nedzīvojamām ēkām Daudzdzīvokļu mājām Dažādu veidu viendzīvokļa un daudzīvokļu ēkām Ēkas, kuras ir valsts īpašumā un institūciju valdījumā un kurās atrodas valsts institūcijas Pārējās nedzīvojamās ēkas No 21.11.2015. un turpmāk ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā ≤ 110 kWh/m2 gadā Jaunbūves No 21.11.2015. līdz 31.12.2016. ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 80 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā ≤ 100 kWh/m2 gadā No 01.01.2017. līdz 31.12.2017. ≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā No 01.01.2018. līdz 31.12.2018. ≤ 60 kWh/m2 gadā ≤ 70 kWh/m2 gadā ≤ 65 kWh/m2 gadā ≤ 90 kWh/m2 gadā No 01.01.2019. līdz 31.12.2020. ≤ 50 kWh/m2 gadā ≤ 60 kWh/m2 gadā Gandrīz nulles enerģijas ēka, ≤ 45 kWh/m2 gadā ≤ 65 kWh/m2 gadā No 01.01.2021. un turpmāk Gandrīz nulles enerģijas ēka, ≤ 40 kWh/m2 gadā Gandrīz nulles enerģijas ēka, ≤ 40 kWh/m2 gadā Gandrīz nulles enerģijas ēka, ≤ 45 kWh/m2 gadā Gandrīz nulles enerģijas ēka, ≤ 45 kWh/m2 gadā LBN 002-15 prasības 13.tabulā paredz prasību piemērošanu atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem (temperatūras faktors k, kas atkarīgs no iekštelpu vides temperatūras un ārējās vides temperatūras). Tādā veidā paredzot stingrākas prasības bargāka klimata zonai un maigākas prasības siltāka klimata zonām. Ārējās vides temperatūras noteiktas LBN 003-15 "Būvklimatoloģija". Ņemot vērā pakāpeniskas klimata pārmaiņas (pēdējos gados ziemas ir kļuvušas siltākas), šajā būvnormatīvā noteiktie dati būtu periodiski jāpārskata. 3.3. Plānotās prasību izmaiņas nākotnē Atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES 5.panta 2.punkta otrās daļas prasībām, dalībvalstis iesniedz komisijai ziņojumus regulāros laikposmos, kas nav ilgāki par pieciem gadiem. Latvijai nākamais ziņojums atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajai informācijai būtu jāizstrādā līdz 2018.gada martam. 2016.gada 30.novembrī Eiropas Komisija publicēja preses relīzi "Clean Energy for All Europeans"18. Šīs ziemas dokumentu pakotnes sastāvā iekļauti arī priekšlikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti grozījumiem19, kas paredz dažādu prasību izmaiņas. Ņemot vērā, ka prasību izmaiņās iekļautas tādas prasības, kas ietekmē ēkas energoefektivitātes aprēķina metodiku, un, lai netiktu lieki tērēti valsts finanšu resursi šāda ziņojuma izstrādei, izmaksu optimālu līmeņu ziņojums būtu jāizstrādā līdz ar metodoloģijas izmaiņām, vai arī pēc tām, nevis līdz noteiktajam termiņam. Ziemas dokumentu pakotnes sastāvā iekļautie priekšlikumi plašāk izklāstīti stratēģijas 5.daļā. 4. Politika un pasākumi ēku atjaunošanas stimulēšanai 4.1. Ēku energoefektivitātes politikas plānošanas dokumenti Ēku energoefektivitātes politikas plānošanas dokumenti ir noteikti šādos politikas plānošanas dokumentos: • Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam (turpmāk - NAP) (apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu); • Latvijas nacionālā reformu programma stratēģijas "ES 2020" īstenošanai (turpmāk - NRP) (apstiprināta ar Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa rīkojumu, (protokols Nr. 27 34.§)); • Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2013. gada 28. maija rīkojumu (prot. Nr.32 59.§)); • Partnerības līgums Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2014. gada 2. janvāra rīkojumu Nr. 1); • Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" 2014. - 2020.gada plānošanas periodam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2014. gada 17. februāra rīkojumu Nr. 71); • "Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES, un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587); • Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013. - 2019.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr. 496). No minētajiem plānošanas dokumentiem izriet turpmākajās sadaļās īstenotie un plānotie ēku energoefektivitātes politikas pasākumi. 4.2. Pieejamais finansējums no fondiem un finanšu instrumentiem 4.2.1. Eiropas Savienības fondu izmantošana ES fondi ir uzskatāmi par apjomīgāko finansējuma piesaistes avotu no 2009. gada. Atbalsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai ir bijis pieejams, gan 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF), gan 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā (ERAF un Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) finansējums). 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periods 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4. pasākuma "Mājokļu energoefektivitāte" ietvaros EM administrēja divas aktivitātes, kuru ieviešanu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA): • 3.4.4.1. aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" (turpmāk - 3.4.4.1.aktivitāte). • 3.4.4.2. aktivitāte "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" (turpmāk - 3.4.4.2.aktivitāte). 3.4.4.1. aktivitāte "Dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi". 3.4.4.1. aktivitātes ietvaros atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai tika sniegts kopš 2009. gada. Šīs aktivitātes mērķis bija mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Kopš 3.4.4.1. aktivitātes uzsākšanas 2009. gada 14. aprīlī tika iesniegti 1440 projektu iesniegumi. Lai gan sākotnēji 3.4.4.1. aktivitātē iesniegto projektu skaits bija neliels - 117 2009. gadā, tomēr jau 2011. gadā iesniegto projektu skaits bija četras reizes lielāks - 470 (skatīt 7.attēlu). 7.attēls. 3.4.4.1. aktivitātē iesniegto projektu skaits pa gadiem no 2009. līdz 2013.gadam. Piezīme: Kopējais 3.4.4.1.aktivitātes ietvaros iesniegto projektu skaits ir 1 440. 3.4.4.1. aktivitātes ietvaros ir pabeigta 741 energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošana par kopējo investīciju apjomu 149 miljonu euro apmērā - ERAF finansējums 63 miljoni euro un privātais līdzfinansējums 86 miljoni euro. Pabeigto projektu ietvaros sasniegts siltumenerģijas ietaupījums ir 30-60% no iepriekš patērētā siltumenerģijas apjoma (vidēji 43%). (skatīt 14. tabulu) 14.tabula. 3.4.4.1.aktivitātes ietvaros īstenoto un īstenošanā esošo projektu skaits un finansējums 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā. Projekta statuss Projektu skaits ERAF finansējums (EUR) Privātais attiecināmais finansējums (EUR) Neattiecināmās izmaksas (EUR) Kopējās investīcijas (EUR)20 Pabeigts 741 63 219 895,92 63 024 534,16 23 478 465,53 149 722 895,61 Kopš 3.4.4.1. aktivitātes uzsākšanas visaktīvāk ES fondu atbalstu dzīvojamo māju atjaunošanai ir izmantojuši Kurzemes reģiona iedzīvotāji. Kurzemes reģionā kopumā tika īstenoti 232 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti. Liels atjaunoto ēku skaits arī ir no Rīgas reģiona (163 projekti) un Vidzemē (168 projekti). Vismazāk daudzdzīvokļu māju īpašnieku iespēju paaugstināt māju energoefektivitāti ir izmantojuši Rīgā un Latgalē (skatīt 15. tabulu). 15.tabula. 3.4.4.1. aktivitātes ietvaros īstenoto un īstenošanā esošo projektu skaits pa reģioniem. Projekta statuss Kurzeme Rīgas reģions Vidzeme Zemgale Rīga Latgale Kopā Pabeigts 232 163 168 102 46 30 741 Saskaņā ar 16.tabulā norādītajiem datiem Kurzemē vislielāko atjaunoto ēku skaitu (167 projekti) nodrošinās Liepājā un Ventspilī īstenotie projekti. Savukārt ņemot vērā kopējo ēku skaitu pilsētā, Valmiera 3.4.4.1. aktivitātes ietvaros ir nodrošinājusi vislielāko dzīvojamā fonda atjaunošanu, izmantojot ES fondu atbalstu. Neskatoties uz Rīgas lielo potenciālu ēku energoefektivitātes paaugstināšanā, šajā periodā tās iedzīvotāji kūtri izmatojoši ES fondu un pašvaldības sniegto atbalstu. 16.tabula. 3.4.4.1. aktivitātes ietvaros aktīvākajās pašvaldībās atjaunoto ēku īpatsvars attiecībā pret to kopējo dzīvojamo ēku skaitu. Projekta statuss Rīga Valmiera Liepāja Ventspils Cēsis Pabeigts 46 60 110 57 28 Ēkas kopā (Valsts zemes dienesta dati) 11 913 453 2 117 828 432 Siltinātas no kopējā ēku skaita, % 0,39% 13,25% 5,2% 6,88% 6,48% 3.4.4.2. aktivitāte "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi". 3.4.4.2. aktivitāte "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" tika uzsākta 2008. gada maijā. Aktivitātes mērķis ir palielināt pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, vienlaikus ceļot tā kvalitāti un ilgtspēju un nodrošinot sociāli mazaizsargātas personu grupas ar adekvātu mājokli. Projektu iesniegumus finansējuma saņemšanai varēja iesniegt par sociālām dzīvojamām mājām, kas ir pašvaldības īpašumā un kurām ar pašvaldības lēmumu ir noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss. Pēc atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu veikšanas jāsasniedz vismaz 20% siltumenerģijas patēriņa ietaupījums. Aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamā ERAF finansējuma intensitāte noteikta 75% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Vienam projekta iesniegumam aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs ir 200 000 euro. Aktivitātes ietvaros pieejamais ERAF finansējums ir 6,9 miljoni euro. Aktivitātes ietvaros ir pabeigti 55 projekti, izmantojot 5,1 milj. euro ERAF finansējuma un nodrošinot aptuveni 50% pašvaldībām piederošu sociālo māju atjaunošanu. 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods Saskaņā ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas dokumentiem: Partnerības līgumu un DP no 2014.-2020. gadam Latvijā ēku energoefektivitātei un AER izmantošanai plānoti indikatīvi 322,97 milj. euro, tajā skaitā: • industriālo ēku energoefektivitātei un AER izmantošanai- 32,56 milj. euro (atbildīgā ministrija - EM); • energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās un AER izmantošanai- 97,86 milj. euro; • dzīvojamo ēku energoefektivitātei un AER izmantošanai - 150 milj. euro (atbildīgā ministrija - EM); • energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldību ēkās - 46,9 milj. euro apmērā (atbildīgā ministrija - VARAM). 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā EM nodrošina trīs atbalsta programmu īstenošanu: • 4.1.1.specifiskais atbalsta mērķis "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē"; • 4.2.1.1.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās"; • 4.2.1.2.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās". Šajā periodā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā administrē vienu atbalsta programmu: • 4.2.2. specifisko atbalsta mērķi "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās"". Kohēzijas fonda 4.1.1.specifiskais atbalsta mērķis "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" (turpmāk - 4.1.1.SAM). 4.1.1.SAM mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu apstrādes rūpniecības ražošanas ēkās. 4.1.1.SAM īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 32,55 milj. euro, kas grantu veidā tiek piešķirts 65 sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, kas saimniecisko darbību veic apstrādes rūpniecības nozarēs. Vienam projekta iesniegumam minimāli pieejamais publiskā finansējuma apmērs ir 50 000 euro un maksimālais - 600 000 euro. Tādējādi maksimāli vienam projektam pieļaujamais attiecināmo izmaksu apmērs ir 2 000 000 euro. 4.1.1. SAM Projektu iesniegumu atlase tiek organizētas periodā no 13.12.2016. līdz 12.05.2017, savukārt projektu īstenošanas notiks līdz 2020.gada 31.decembrim. 4.1.1.SAM ietvaros atbalstāmās izmaksas: • Ēku energoefektivitātes paaugstināšana. • Energoefektivitātes paaugstināšana esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās. • Ieguldījumi pārejai no fosilām uz biomasas izmantojošām siltumenerģijas ražošanas iekārtām. • Energopārvaldības sistēmas ieviešana (attiecināms tikai MVU). • Tehniskās dokumentācijas sagatavošana. • Vadības un uzraudzības nodrošināšana. 4.1.1. SAM galvenie nosacījumi: • Projekta iesniegumam ir pievienots energosertifikāts vai uzņēmuma energoaudita pārskats. • Projekta iesniedzēja pašu kapitāls vismaz 25% no projekta attiecināmajām izmaksām. • Projekta īstenošanas rezultātā jāsasniedz vismaz 15% enerģijas ietaupījums gadā konkrētajā ražošanas procesā vai ēkas enerģijas patēriņā. • Plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz 110kWh/m2 gadā (ja attiecināms). • Vismaz 5 gadus pēc projekta pabeigšanas: • Ražošanas ēku izmanto ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības nozarē. • Ik gadu iesniedz pārskatu par enerģijas patēriņu ēkā vai konkrētajā ražošanas procesā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda 4.2.1.1.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" (turpmāk - 4.2.1.1.pasākums). 4.2.1.1.pasākuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Kopējais pieejamais publiskais finansējums 4.2.1.1.pasākuma īstenošanai ir 176 milj. euro - 150 milj. eiro ERAF finansējums un 26 milj. eiro valsts budžeta finansējums. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - Altum). Projektu iesniegšana tika uzsākta 2016. gada septembrī un to īstenošana tiks nodrošināta līdz 2022. gada 31. decembrim. Nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem, lai pretendētu uz šo atbalstu būs šādi: • vienam īpašniekam nepieder vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļa īpašumu vai dzīvojamo telpu grupu skaita (ierobežojums neattiecas uz pašvaldībām); • siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā; • mājas parādsaistību apjoms par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas, siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi), pēdējā gada laikā ir mazāks par 10% no kopējā šo pakalpojumu rēķinu summas; • investīcijām ir jābūt ekonomiski pamatotām - projekta iekšējās atdeves koeficients (IRR) ir lielāks par 0, rēķinot 20 gadu periodā. 4.2.1.1.pasākuma ietvaros atbalsta veidi ir: • grants; • garantijas; • tiešais Altum aizdevums; • tehniskās konsultācijas, lai mazinātu riskus energoefektivitātes paaugstināšanas projektu sagatavošanas un īstenošanas stadijā. Granta apmērs tiek noteikts balstoties gan uz projekta finansēšanas avotu, gan plānoto energoefektivitātes līmeni pēc projekta īstenošanas. Ja projekta īstenošanai tiks piesaistīts komercbankas vai cits privātā investora finansējums, granta apmērs no kopējām projekta izmaksām būs: • 36%, ja plānotais patēriņš apkurei pēc atjaunošanas līdz 89 - 90 kWh/m2 gadā; • 43%, ja plānotais patēriņš apkurei pēc atjaunošanas līdz 71- 80 kWh/m2 gadā; • 50%, ja plānotais patēriņš apkurei pēc atjaunošanas līdz 70 kWh/m2 gadā. Savukārt, gadījumos, kad komercbanka projekta īstenošanai aizdevumu neizsniegs, būs iespēja saņemt Altum aizdevumu ar samazinātām procentu likmēm (plānots, 2% + EURIBOR), bet arī ar samazinātu granta apmēru. Šajā gadījumā granta apmērs no kopējām projekta izmaksām būs: • 25%, ja plānotais patēriņš apkurei pēc atjaunošanas līdz 89 - 90 kWh/m2 gadā; • 30%, ja plānotais patēriņš apkurei pēc atjaunošanas līdz 71- 80 kWh/m2 gadā; • 35%, ja plānotais patēriņš apkurei pēc atjaunošanas līdz 70 -79 kWh/m2 gadā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda 4.2.1.2.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (turpmāk - 4.2.1.2. pasākums). 4.2.1.2.pasākuma mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, vai valsts deleģētās funkcijas veicošas atvasinātas publiskas personas īpašumā vai lietošanā esošajās ēkā. 4.2.1.2. pasākums tiks īstenots divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai tiks novirzīts tāds 4.2.1.2.pasākuma finansējums, lai ik gadu no 2017.-2025.gadam atjaunotu 3% valstij piederošo ēku platības. Pirmajā ierobežotā projektu iesnieguma atlase Projektu iesniegšana no 2016 .gada 19. septembra - 2018. gada 31.decembrim. 4.2.1.2. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais kopējais publiskais finansējums ir 82,61 milj. euro - ERAF finansējums - 70,22 milj. euro, valsts budžeta finansējums - 12,39 milj. euro. Maksimālā ERAF atbalsta intensitāte ir 85%, valsts budžeta finansējums - 15%. Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanai pieejamais publiskais finansējums ir 32 507 612 euro, tajā skaitā ERAF finansējums - 27 631 470 euro un valsts budžeta finansējums - 4 876 142 euro, kas tiks piešķirts valsts kapitālsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem. 4.2.1.2.pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu īstenošanas rezultātā 4.2.1.2. pasākuma ietvaros ir jāsasniedz šādi rādītāji: • siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā; • primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās 36 347 000 kwh/gadā; • no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda 4,8 MW; • aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums 22 039 CO2 ekvivalenta tonnas. 4.2.1.2. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektu iesniedzēji ir: • tiešās valsts pārvaldes iestāde; • tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde; • valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā; • valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus: • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"; • VAS "Tiesu namu aģentūra"; • VSIA "Šampētera nams"; • VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". 4.2.1.2. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtā atbalstāmās darbības: • ēkas energoefektivitātes paaugstināšana: • būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās; • ēku inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide; • atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana; • ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegāde un uzstādīšana. • projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana; • ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi; • projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana; • publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu. 4.2.2. specifiskais atbalsta mērķis "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" VARAM administrē 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda 4.2.2. specifisko atbalsta mērķi "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (turpmāk - 4.2.2. SAM). 4.2.2. SAM mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu un pašvaldību izdevumu samazināšanos par siltumapgādi un veicot ieguldījumus pašvaldību ēkās atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm. Par 4.2.2. SAM plānoto finansējumu 55 289 876 euro apmērā (tai skaitā ERAF finansējums - 46 996 394 euro (tai skaitā virssaistību finansējums - 15 602 736 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) - vismaz 8 293 482 euro) īstenotajos projektos līdz 2023. gada 31. decembrim plānots sasniegt šādus rādītājus: • primārās enerģijas patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās - vismaz 20 536 239 kilovatstundas gadā; • aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums - vismaz 5 180 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas gadā; • no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda - vismaz 1,8 megavati; • vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei - ne vairāk kā 120 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. 4.2.2. Eiropas Savienības fondu izmantošanas apkopojums 17.tabula "Ēku sektorā īstenotie un plānotie projektu iesniegumu konkursi energoefektivitātes pasākumu īstenošanai" Projektu iesniegumu konkursa nosaukums Mērķauditorija Projektu īstenošanas termiņš Sasniedzamie rādītāji Pieejamais ES fondu finansējums, milj. euro 2007.-2013.gada plānošanas periodā 3.4.4.1. aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" Dzīvokļu īpašnieki · Ēkas būvniecība ir uzsākta pirms 1993.gada un tā nodota ekspluatācijā līdz 2002.gadam. • Ēka ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam nepieder vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu skaita (šis ierobežojums neattiecas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļu īpašumiem). • Ēkas neapdzīvojamās platības nepārsniedz 25% no ēkas kopējās platības. • Minimālais siltumenerģijas ietaupījums 20% apmērā. Siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc atjaunošanas nedrīkst pārsniegt 100 kWh/m2 gadā (ja ēkai ir trīs vai vairāk stāvu) vai 120 kWh/m2 gadā (ja ēkai ir viens vai divi stāvi). 81,2 3.4.4.2. aktivitāte "Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" Pašvaldības Pēc atjaunošanas vai rekonstrukcijas darbu veikšanas jāsasniedz vismaz 20% siltumenerģijas patēriņa ietaupījums. 6,9 2014. - 2020. gada plānošanas periodā 4.2.1.1.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" Dzīvojamo māju īpašnieki Līdz 2022.gada 31. decembrim. Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas kalendāra gada griezumā nepārsniedz 90 kWh/m2. No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda - 2,90 MW. Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā - 13 338 CO2 ekvivalenta tonnas. 150 4.1.1.specifiskais atbalsta mērķis "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" Sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs Līdz 2020. gada 31. decembrim. Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā - 263,9 kg naftas ekvivalenta uz 1 000 euro. Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā - 51 %. Komersantu skaits, kas saņēmuši atbalstu, - 65. Enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušiem komersantiem - 4 395 MWh/gadā. No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda - 5,4 MW. aprēķinātais Siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā - 6 757 CO2 ekvivalenta tonnas. 32,5 4.2.1.2.pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" Valsts ēku īpašnieki un lietotāji. Līdz 2020. gada 31. decembrim. Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās- vismaz 36 347 000 kWh/gadā. No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda 4,8 MW. Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums - vismaz 22 039 CO2 ekvivalenta tonnas gadā. 70,2 4.2.2. specifiskais atbalsta mērķis "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" Pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības Līdz 2022. gada 31. decembrim. • Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei - ne vairāk kā 120 kWh/m2 gadā (patēriņš 2012.gadā - 150) • Primārās enerģijas patēriņa samazinājums publiskajās ēkās - vismaz 20 536 239 kilovatstundas gadā • No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda - 1,8 MW 47 4.3. Valsts un pašvaldības tiešais atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai Latvijā līdz šim valsts vai pašvaldību budžeta finansējuma piesaiste ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai bijusi salīdzinoši nelielos apjomos. Iemesli šādai praksei ir ierobežotās budžeta iespējas, kā arī fakts, ka valsts un pašvaldību budžets tiek plānots termiņos līdz 3 gadiem. Pašvaldības atbalstu ēku energoefektivitāte …