Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" koncepcija

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" koncepcijas projektu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 185 Rīgā 2019. gada 16. aprīlī (prot. Nr. 20 24. §) Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" koncepcijas projektu 1. Atbalstīt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" koncepcijas projektu (turpmāk - programma). 2. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesniegšanu Eiropas Ekonomikas zonas Finanšu instrumenta komitejā. 3. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā. Ministru prezidenta vietā - finanšu ministrs J. Reirs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce  (Ministru kabineta 2019. gada 16. aprīļa rīkojums Nr. 185) PROGRAMMAS KONCEPCIJAS PROJEKTS Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments 2014.-2021.gadam Dokumenta datums: 15/03/2018 Versijas numurs: 5/ Atjaunināts: 23/01/2019 Pamatinformācija Programmas nosaukums: Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība Programmas joma: Vietējā attīstība un nabadzības mazināšana (PJ 10) vadošā joma Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība (PJ 14) Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums (PJ 16) Atbalsta joma(-as): PJ 10: Vietējā attīstība un nabadzības mazināšana • Sociālā un ekonomiskā attīstība konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos • Darbības darba iespēju palielināšanai • Tīklošanās un politikas apmaiņa starp pašvaldībām PJ 14: Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība • Kultūras, radošās un mākslas aktivitātes, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju • Auditorijas attīstīšana, iekļaujot cilvēkus mākslas dažādībā, informēšanas un izglītošanas aktivitātes • Tīklošanās un starptautiskā kultūras sadarbība/apmaiņa PJ 16: Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums • Institucionālā kapacitātes celšana • Publisko pakalpojumu sniegšana, pieejamība un kvalitāte • Atbildīga, iekļaujoša un caurredzama valdība • Sadarbība starp valdību un pilsonisko sabiedrību Īpašas intereses saprašanās memorandā: Īpaša uzmanība programmā tiks pievērsta Latgales reģiona attīstības veicināšanai. Programma veicina komercdarbības atbalsta pasākumus reģionālā un vietējā līmenī un sadarbību starp pašvaldībām. Ne vairāk kā 3 000 000 € no programmas finansējuma tiek paredzēti programmas jomai "Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība". Tās mērķis ir uzlabot mākslas un kultūras pieejamību un paaugstināt iesaisti mākslā un kultūrā. Latvijas Republikas Kultūras ministrija pildīs Programmas partnera funkciju. Norvēģijas Mākslas padome aktīvi iesaistīsies tās programmas izstrādē, kas saistīta ar programmas jomu "Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība". Iepriekš noteiktie projekti Projekta nosaukums: Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos Apraksts: Projekts veicinās ar integrāciju saistītus pasākumus Muceniekos un tur esošajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Projekts veicinās starpkultūru dialogu un paplašinās sadarbību starp kopienām attiecīgajā pašvaldībā. Projekta iesniedzējs: Ropažu novada dome Maksimālā piešķīruma summa: 750 000 € Programmas piešķīrums: Kopā €10 000 000 EEZ piešķīrumi €10 000 000 Norvēģijas piešķīrumi €0 Programmas apsaimniekotājs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Donoru programmas partneris (DPP): Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija Cits programmas partneris: Latvijas Republikas Kultūras ministrija Programmas apraksts un pamatojums Programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" (Programma) galvenais mērķis ir stiprināta sociālā un ekonomiskā kohēzija reģionālā un vietējā līmenī. Programmā plānots sasniegt trīs rezultātus, kuru mērķis ir: (1) veicināt uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus reģionālā un vietējā līmenī, saskaņā ar kuriem visi pieci Latvijas plānošanas reģioni saņems finansējumu kapacitātes stiprināšanai un veicinās uzņēmējdarbības iespējas, jauniešu uzņēmējdarbību un darba vietas, īstenojot piecus iepriekš noteiktos projektus. Šī rezultāta ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta Latgales reģionam, paredzot lielāku finansējuma piešķīrumu nekā citiem Latvijas reģioniem un īstenojot neliela apjoma grantu shēmu uzņēmējdarbības atbalstam; (2) palielināt profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamību, kur projekti tiks atlasīti atklātajā konkursā; un (3) publiskās pārvaldes integritātes un atbildības uzlabošanu vietējā līmenī un sociālo iekļaušanu divu iepriekš noteikto projektu veidā, no kuriem viens projekts veicinās pašvaldību sadarbību un labas pārvaldības principu ieviešanu un otrs iekļaus multikulturālā dialoga un integrācijas aktivitātes vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem Muceniekos. Programmas mērķis ir sasniegt šādus rezultātu rādītājus: 5 plānošanas reģioniem stiprināta uzņēmējdarbības atbalsta kapacitāte; atbalstīti 200 uzņēmumi, kuriem ir palielinājusies operacionālā kapacitāte; visos Latvijas reģionos apmācīti 100 speciālisti uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās; īstenotas 5 jaunas idejas (reģioniem specifiski risinājumi), lai palielinātu reģiona konkurētspēju un nodarbinātību; Latgales reģionā radītas 40 jaunas darba vietas; izstrādāti 40 jauni produkti/pakalpojumi; divpusējā sadarbībā īstenoti 15 projekti auditorijas attīstībai un radīti 15 kultūras produkti, iesaistot mērķa grupas un sabiedrību kopumā; uzlabota 75 kultūras speciālistu kapacitāte auditorijas attīstības jomā; kultūras produktu radīšanā iesaistīti 30 mērķa grupu1 pārstāvji; divpusējā sadarbībā radīti 15 kultūras produkti; vietējām pašvaldībām izstrādātas 2 pārvaldības vadlīnijas un rīki; apmācīti 200 pašvaldības speciālisti; publicēts pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti; patvēruma meklētāju veiksmīgai integrācijai sabiedrībā noorganizēti 10 sporta un kultūras pasākumi un uzlabota sporta un brīvā laika infrastruktūra. 1. Identificētās vajadzības un izaicinājumi 1.1. Vietējā attīstība un nabadzības mazināšana Pirmā rezultāta ietvaros Latvijā šobrīd ir jārisina vairāki reģionāli izaicinājumi, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās, ievērojamas reģionālas atšķirības un vāja reģionu starptautiskā konkurētspēja. Pozitīva iedzīvotāju skaita dinamika ir novērojama tikai Rīgas tuvākajā apkārtnē, kamēr citās pašvaldībās, tajā skaitā arī Rīgā, iedzīvotāju skaits samazinās. Visstraujākā iedzīvotāju skaita samazināšanās ir novērojama Latgales reģionā. Ievērojamu reģionālo atšķirību mazināšana joprojām ir galvenais reģionālās attīstības izaicinājums Latvijā. Saskaņā ar Eurostat datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā Latvijā bija 36% zem vidējā ES-28 valstu rādītāja2. Tajā pašā laikā ir novērojamas lielas atšķirības starp pieciem reģioniem - Pierīgā 80%, Vidzemē 65%, Kurzemē 73%, Zemgalē 59% un Latgalē 55% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā (2015.gadā) 3. Latgales plānošanas reģionu raksturo arī zems nodarbinātības līmenis. 2017.gadā Latgales plānošanas reģiona bezdarba līmenis bija augstāks nekā citos plānošanas reģionos. Augsts bezdarba līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem nabadzībai. Nabadzības riska indekss 2016.gadā bija no 14,5% Rīgā līdz 37,7% Latgales reģionā (Pierīgā- 16,7%, Kurzemē - 23,3%, Zemgalē - 26,6% un Vidzemē - 28,6%). Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam kā vienas no būtiskākajām aktivitātēm definē plānošanas reģionu un pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus reģionālās attīstības izaicinājumu risināšanai. Latvijas uzņēmēju zemā finansiālā kapacitāte mazina nodarbinātības iespējas. Uzņēmējiem ir ierobežotas finansiālās iespējas modernizēt uzņēmējdarbību, ieguldot augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanā, kas tādējādi sagādā grūtības ražīguma palielināšanā, un augsti kvalificētu darbinieku piesaistē. Pašvaldībām ir ierobežots finansējums gan uzņēmēju atbalstam, gan kompetentu speciālistu piesaistei pašvaldībā. IKP atšķirības un vājā privātā sektora kapacitāte piesaistīt privātās investīcijas un piedāvāt darba iespējas, norāda uz nozīmīgām tirgus atšķirībām reģionālajā ekonomikā. Tāpēc ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbības centrus, kas ir izveidoti kā piecu plānošanas reģionu struktūrvienības. Plānošanas reģioni saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu ir atvasinātas publiskas personas, kuru kompetencē ietilpst reģionālās attīstības plānošana, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbības koordinācija, kā arī saimnieciskās darbības veicināšana reģiona teritorijā. Jānorāda, ka plānošanas reģionus vada attiecīgajā reģionā ietilpstošo pašvaldību izveidota padome. Plānošanas reģioni ir uzskatāmi par svarīgāko pašvaldību sadarbības platformu un tiem ir īpaša nozīme uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu īstenošanā, sadarbojoties ar savā teritorijā ietilpstošām pašvaldībām un pārstāvot to intereses reģionāla mēroga pasākumu īstenošanā. Plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšana un uzņēmējdarbību veicinošu pasākumu īstenošana palielinās motivāciju un attīstības iespējas privātajam sektoram, īpaši Latgales reģionā, kurā ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju. 1.2. Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība Otrā Programmas joma ir "Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un kultūras sadarbība", kuras mērķis ir uzlabot pieejamību profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai visos Latvijas reģionos. UNESCO 2015.gada Kultūras un attīstības indikatoru metodoloģiskajā rokasgrāmatā4 sociālā līdzdalība ir identificēta kā viena no septiņām dimensijām, kas akcentē kultūras ieguldījumu, uzsverot, ka līdzdalība kultūras pasākumos veido iekļaujošu sabiedrību, kā arī uzlabo indivīdu un sabiedrības dzīves kvalitāti. Programmas kultūras aktivitātes risina vajadzības, kas iekļautas Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014-2020 "Radošā Latvija"5 - nodrošināt pieejamību profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai un kultūras produktiem6 un stiprināt saikni starp kultūras un izglītības procesiem. Pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai ir būtisks aspekts, lai nodrošinātu reģionālo konkurētspēju un sociālo saliedētību, kā arī personīgo izaugsmi, kritisko domāšanu, līdzdalību un demokrātiskās vērtības. Pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai, kā arī līdzdalība radošajos procesos veicinās izpratni par starpkultūru kompetencēm un viedokļu daudzveidību, tādējādi cīnoties ar neiecietību un diskrimināciju. 1.3. Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums Trešā Programmas joma ir "Laba pārvaldība, atbildīgas institūcijas, caurspīdīgums". Lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanu, papildus ir nepieciešama pārvaldības labās prakses pārnešana, īpaši reģionālā un vietējā līmenī. Pēdējo četru gadu laikā ievērojami palielinājies patvēruma meklētāju skaits, tāpēc patvēruma meklētāju integrācija Latvijā kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu. Integrācijas pasākumi pašvaldībām kļūst nozīmīgāki, lai tās pilnībā ievērotu vispārējās demokrātijas vērtības un labas pārvaldības principus. Īpaši nozīmīgs šis jautājums ir Muceniekos, Ropažu novadā, kur atrodas vienīgais patvēruma meklētāju centrs Latvijā. Saskaņā ar Saprašanās memorandā noteikto, Ropažu pašvaldība īstenos iepriekš noteikto projektu patvēruma meklētāju un vietējo iedzīvotāju integrācijai. Programmā ir plānoti labas pārvaldības stiprināšanas pasākumi pašvaldībās, kas ir nozīmīga vietējās un reģionālās attīstības sastāvdaļa. Iepriekš minētie reģionālās attīstības izaicinājumi, t.i., iedzīvotāju skaita samazināšanās un reģionālās atšķirības, ietekmē arī pašvaldību nodrošināto publisko pakalpojumu kapacitāti, kvalitāti un pieejamību. Nepieciešams arī uzlabot pašvaldību sadarbību, lai efektīvi un racionāli izmantotu pašvaldības administratīvos resursus pašvaldību funkciju īstenošanai. 2. Programmas izstrāde Programmas sagatavošanas posmā, 2018.gada 20.februārī, tika organizētas ieinteresēto pušu diskusijas, lai identificētu vajadzības un izaicinājumus visās trīs Programmas jomās. Diskusijās kopā piedalījās 48 Programmas jomā nozīmīgas organizācijas. Tās pārstāvēja eksperti no valsts un pašvaldību institūcijām, privātā, izglītības un pētniecības sektora, kā arī starptautiskām un nevalstiskām organizācijām (NVO). Ieinteresēto pušu diskusijas identificēja tādas vajadzības kā (1) atbalsts jaunām uzņēmējdarbības idejām, atbalsts pašvaldību un uzņēmēju mārketinga pasākumiem, lai veicinātu eksporta tirgu apgūšanu un piesaistītu investīcijas, nepieciešamība pēc plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitātes stiprināšanas uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos, finansiāls atbalsts uzņēmējdarbības attīstīšanai (uzņēmējdarbības atbalsta granti) u.c. pasākumi. Kultūras jomā ir (2) nepietiekams kultūras produktu piedāvājums skolēniem, nepieciešamība stiprināt kultūras pieejamību visām sabiedrības grupām, nepietiekama kultūras pieejamība Latvijas reģionos, nepieciešamība veicināt izpratni par kultūru un nepieciešamība veicināt kultūras jomas speciālistu kapacitāti. Labas pārvaldības jomā (3) nepieciešams īstenot apmācības un stiprināt pašvaldību ekspertu kapacitāti, izstrādāt attīstības stratēģijas, veicināt pašvaldību sadarbību un uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti. Koncepcija ir izstrādāta, pamatojoties uz saņemto ieinteresēto pušu diskusiju ieguldījumu. To izstrādāja Programmas apsaimniekotājs sadarbībā ar Kultūras ministriju kā Programmas partneri, Finanšu instrumenta biroju, Donorvalsts programmas partneri (DPP), Norvēģijas Mākslas padomi un Norvēģijas Karalistes vēstniecību Rīgā. Projektu īstenotāji aktīvi tika iesaistīti pielikuma nr. 1 iepriekš noteikto projektu plānoto aktivitāšu izstrādē. Izstrādes procesā tika organizētas vairākas sanāksmes, tai skaitā Programmas Sadarbības komitejas un koncepcijas izstrādes sanāksmes. Sadarbības partneri izstrādāja piecas koncepcijas projekta versijas līdz panāca vienošanos par gala versiju. 3. Finansējuma trūkums un sinerģija Vairāki no iepriekš minētajiem izaicinājumiem tiek risināti, izmantojot nacionālo un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Piemēram, dažas no reģionālajām aktivitātēm jau pašlaik tiek finansētas no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī kultūras aktivitātes jauniešu iesaistei tiek finansētas no valsts budžeta. Šie ieguldījumi tika ņemti vērā, lai izvairītos no finansējuma un aktivitāšu satura pārklāšanās, kā arī, lai veicinātu dažādu finanšu avotu ieguldījumu papildināmību un sinerģiju. Piemēram, ar ERAF atbalstu ir attīstīta infrastruktūra un inženiertehniskās komunikācijas pašvaldībās (stingrie pasākumi), kas veicina uzņēmumu pieejamību un loģistiku. Programma veicinās uzņēmējdarbības attīstību, īstenojot apmācības, atpazīstamības veicināšanas aktivitātes un veicinot biznesa ideju attīstību (mīkstie pasākumi). Tāpat jāņem vērā, ka Programma koncentrējas uz reģionālo aktivitāšu īstenošanu visa reģiona attīstībai, nevis tikai uz veiksmīgāko reģionu un uzņēmēju atbalstu. Papildus ieguvums ir tas, ka Programmas aktivitātes tiks uzsāktas laikā, kad notiks jaunās reģionālās attīstības stratēģijas (reģionālās politikas vadlīnijas) izstrāde pēc 2020.gada, kā arī ES daudzgadu finanšu ietvara plānošana nacionālajā līmenī. Tādējādi Programmas aktivitātes palīdzēs identificēt nozīmīgākos reģionu izaicinājumus un vajadzības, un piedāvās iespējamos risinājumus, veidojot sinerģiju ar nacionālo un ES fondu ieguldījumiem. Pašvaldību kapacitātes celšanas un uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes būs iespējams turpināt īstenot un pilnveidot arī no ES un nacionālajiem fondiem. Nesen tika uzsākta Latvijas simtgades iniciatīva Latvijas skolas soma7. Latvijas skolas somas mērķis ir valsts garantētās izglītības ieguves sistēmas ietvaros nodrošināt iespēju skolas vecuma bērniem un jauniešiem izpētīt un iepazīties ar Latvijas vērtībām un tās kultūras telpu, tādējādi stiprinot piederības sajūtu un nacionālo identitāti. Šajā iniciatīvas sākumposmā pašvaldībām tiek piešķirts finansējums, lai segtu tikai ieejas biļetes, transporta izdevumus un dalības maksu kultūras pasākumos. Programmas ietvaros šīs darbības tiks papildinātas ar koprades aktivitātēm jauniešiem saskaņā ar Programmas 2.rezultātu "Uzlabota pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai". Attiecībā uz integrācijas politiku Latvijā patvēruma meklētājiem tiek nodrošinātas apmācības: valodu kursi, kursi vispārējo zināšanu palielināšanai par Latviju, kā arī darba tirgus ievadkursi. Programmas aktivitātes papildinās jau esošās valsts integrācijas aktivitātes un veicinās apmācībās iegūto zināšanu praktisku pielietojumu, mijiedarbojoties ar vietējo kopienu. Programma nodrošinās 2009.-2014.gada perioda Norvēģijas finanšu instrumenta (FI) programmas "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm" (Programma LV07) un Eiropas Ekonomikas zonas FI 2009.-2014.gada perioda programmas "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" rezultātu un iegūtās pieredzes pēctecību. Programmas uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes Latvijas plānošanas reģionos balstās uz iepriekšējā perioda pieredzi Latgales Uzņēmējdarbības centra (LUC) kapacitātes stiprināšanā un uzņēmējdarbības atbalstu reģionā. Tāpat tiks turpināta un stiprināta sadarbība izveidotajos pašvaldību sadarbības tīklos. Kultūras aktivitāšu ietvaros tiks turpinātas neliela apjoma grantu shēmas kultūras apmaiņas aktivitātes ar donorvalsts organizācijām, uzsvaru liekot ne tikai uz donorvalsts ekspertu zināšanām, bet arī uz iesaisti kopīgu kultūras un mākslas produktu radīšanā. 4. Risinājumi izaicinājumiem un vajadzībām Programma tiks ieviesta šādā veidā: • 5 iepriekš noteiktie projekti uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Latvijas plānošanas reģionos; • 1 neliela apjoma grantu shēma jaunu biznesa ideju īstenošanai Latgalē; • 2 atklātie konkursi mākslas un kultūras pieejamības uzlabošanai; • 1 iepriekš noteiktais projekts pašvaldību sadarbības veicināšanai un labas pārvaldības uzlabošanai; • 1 iepriekš noteiktais projekts integrācijas pasākumu veicināšanai Muceniekos. 4.1. Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi reģionālā un vietējā līmenī (1.rezultāts) Lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību tajās teritorijās, kurās tas ir visvairāk nepieciešams, Programma palielinās atbalstu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem reģionos. Atbalsts būs pieejams visiem pieciem Latvijas plānošanas reģioniem iepriekš noteikto projektu veidā, veidojot partnerību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju8 (VARAM) un nacionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām, t.i., lielajām pilsētām9. 4.1.1. Iepriekš noteiktie projekti uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Latvijas plānošanas reģionos Memorandā definētā īpašā interese "komercdarbības atbalsta pasākumu veicināšana reģionālā un vietējā līmenī" tiks nodrošināta, īstenojot iepriekš noteiktos projektus plānošanas reģionos, kuri ietvers plānošanas reģionu un pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta kapacitātes stiprināšanu, kā arī pasākumus, kas vērsti uz jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, reģionālo mārketingu un nodarbinātības veicināšanu. Iepriekš noteikto projektu ietvaros plānošanas reģioni īstenos pasākumus plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, zināšanu un pieredzes iegūšanai, kā arī pasākumus, kas vērsti uz reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātēm, reģionālās jauniešu uzņēmējdarbības mentoringu, atbalstu uzņēmējiem jaunu ideju īstenošanai un atbalstu nodarbinātības veicināšanai saskaņā ar specifiskiem plānošanas reģionu izvēlētajiem risinājumiem. Atbalsta pasākumos lielāka uzmanība tiks veltīta jaunu talantu un jauniešu atbalstīšanai (tostarp to, kuri pakļauti nabadzības riskam), īstenojot jaunas uzņēmēju idejas un jaunus specifiskus risinājumus ar mērķi veicināt nodarbinātību. Iepriekš noteikto projektu aktivitātes galvenokārt pamatojas uz Programmas LV07 rezultātiem, kuri tika atbalstīti Norvēģijas FI 2009.-2014.gada periodā. Programmā LV07 tika īstenoti divi šādi projekti: - 1.projekts "Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde". Projekta mērķis bija stiprināt Latvijas pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitāti un sniegt atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos. - 2.projekts "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana". Projekta mērķis bija palielināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti un izstrādāt reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Kā daļa no Programmas LV07 1.projekta bija iekļauta pilotaktivitāte, kuras laikā Latgales plānošanas reģionā tika nodibināts LUC. Pirms Programmas LV07 īstenošanas plānošanas reģionos nebija uzņēmējdarbības centru. Sekmīgas LUC darbības rezultātā tika veicināta Latgales reģiona pieredze, kā rezultātā LUC pieredze tika kopēta pārējos četros plānošanas reģionos, un ārpus Programmas LV07 darbības jomas tika nodibināti vēl četri uzņēmējdarbības centri, pa vienam katrā no pārējiem Latvijas plānošanas reģioniem. 2016.gadā tika veikti grozījumi Reģionālās attīstības likumā, nosakot jaunu kompetenci "veicināt saimniecisko darbību plānošanas reģiona teritorijā" ar mērķi stiprināt plānošanas reģionu kompetenci saimnieciskās darbības veicināšanā. Pamatojoties uz sociālekonomiskās situācijas problēmām Latgales reģionā, 1.projekta ietvaros tika īstenota īpaša aktivitāte "Atbalsta pasākumu izstrāde attāliem un mazattīstītiem reģioniem kvalificēta darbaspēka un uzņēmēju piesaistei", kuras galvenais mērķis bija sagatavot priekšlikumus atbalsta pasākumiem, lai piesaistītu uzņēmējdarbības un publisko pakalpojumu ekspertus Latvijas mazattīstītajiem reģioniem un pašvaldībām. 2.projekts iekļāva aktivitāti, kuras laikā četri plānošanas reģioni (izņemot Latgali, kurai jau bija ilgtspējīgas attīstības stratēģija) izstrādāja savas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2015.-2030.gadam. Aktivitātes rezultātā tika veiktas darbības saskaņā ar plānošanas dokumentiem, tādiem kā katra reģiona ilgtermiņa stratēģiskajiem uzstādījumiem, piemēram, saimnieciskās specializācijas virzienam. Pieci Programmā paredzētie iepriekš noteiktie plānošanas reģionu projekti tiks veidoti uz šo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju pamata, un stratēģijas tiks īstenotas praksē reģionālajās aktivitātēs. Projekti tiks īstenoti piecos plānošanas reģionos - Latgales, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Rīgas, kuri būs projektu īstenotāji. Saskaņā ar Latvijas Reģionālās attīstības likumu plānošanas reģioni nodrošina valsts attiecīgo reģionu attīstības plānošanu un koordinēšanu. Piecos iepriekš noteiktajos projektos plānošanas reģioni ieviesīs reģioniem specifiskus risinājumus. Visu piecu plānošanas reģionu iepriekš noteikto projektu finansējums noteikts atbilstoši bezdarba līmenim10. Plānošanas reģioni ir ierosinājuši projektu aktivitātes un finansējuma apmēru katrai aktivitātei, lai nodrošinātu efektīvāku reģionu vajadzībām un attīstības potenciālam piemērotu rezultātu sasniegšanu. Papildu uzmanība tiks pievērsta uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem Latgales reģionā. Finansējuma apmērs Latgales plānošanas reģiona iepriekš noteiktajam projektam tādēļ būs divreiz lielāks nekā finansējums iepriekš noteiktajam projektam, ko īstenos Rīgas plānošanas reģions, kur bezdarba līmenis ir zemāks. Šī pieeja nodrošinās augstākus rezultātus Latgales reģionā, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Visos plānošanas reģionos notika konsultācijas ar attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldībām par iepriekš noteiktajos projektos plānotajām aktivitātēm - Rīgas plānošanas reģionā Reģionālās attīstības padomes11 sanāksme notika 2018.gada 15.jūnijā; Latgales plānošanas reģionā Reģionālās attīstības padomes sanāksme notika 2018.gada 2.martā; Vidzemes plānošanas reģionā 2018.gada 17.maijā tika noturētas galveno reģiona attīstības centru konsultācijas; Kurzemes plānošanas reģionā 2018.gada maijā notika individuālas konsultācijas ar visām pašvaldībām; Zemgales plānošanas reģionā Reģionālās attīstības padomes sanāksme notika 2018.gada 19.jūnijā. Kurzemes un Zemgales plānošanas reģioni konsultācijās ar vietējām pašvaldībām pieņēma lēmumu iesaistīt projektu aktivitāšu īstenošanā arī lielākās pilsētas. Pamatojums pilsētu iesaistīšanai ir to īpašā kompetence kā attiecīgo reģionu attīstības centriem. Reģioniem specifiskus risinājumus Kurzemes reģionā un Zemgales reģionā īstenos pilsētas - valsts nozīmes attīstības centri (Ventspils un Liepāja kā partneri Kurzemes reģionā, Jelgava un Jēkabpils - Zemgales reģionā). Pilsētu iesaiste iepriekš noteikto projektu īstenošanā sniegs lielu ieguldījumu visa reģiona attīstības stiprināšanā, veicinot zināšanu un kompetences pārnesi, kā arī kopīgojot priekšrocības. Iepriekš noteikto projektu mērķa grupas ir plānošanas reģioni, pašvaldības, uzņēmēji12, nevalstiskās organizācijas, tostarp organizācijas, kas pārstāv darba ņēmējus, arodbiedrības, jaunieši13 un fiziskās personas. Lai nodrošinātu vissvarīgāko un efektīvāko reģionālo un vietējo risinājumu īstenošanu, projekta izstrādes un īstenošanas procesā tiks nodrošināta reģionāla līmeņa ieinteresēto pušu iesaiste. Tā kā plānošanas reģioni pārstāv to teritorijā iekļauto pašvaldību intereses, tie nodrošinās augšupēju pieeju. Tiks nodrošināta starpinstitūciju sadarbība ar attiecīgajām Latvijas valsts iestādēm. Konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanā plānošanas reģioni konsultēsies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un piesaistīs to. LIAA ir valsts aģentūra, kuras mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību, veicinot vairāk ārvalstu investīcijas, paralēli palielinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. LIAA ir reģionāli biznesa inkubatori, kas nodrošina atbalstu jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu attīstībai. Šajos inkubatoros privātpersonām un uzņēmumiem tiek nodrošināta darba vide, konsultācijas, pasākumi un apmācības par vispārējiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai vai attīstībai. Organizācijai ir pieejami noderīgi kontakti un pastāvīgās pārstāvniecības daudzās valstīs ES un ārpus ES. Programmas aktivitātes papildina LIAA aktivitātes - Programmas īstenošanas posmā ir plānota sadarbība starp LIAA, plānošanas reģioniem un pašvaldībām, tostarp LIAA tīkla izmantošana ārzemju tirdzniecības misiju organizēšanai (ciktāl LIAA kapacitāte var to atbalstīt). Lai nedublētu LIAA aktivitātes, Programmā uzsvars tiks likts uz vietēja un reģionāla mēroga specifiku, esošās sadarbības izmantošanu un komercializēšanu starp pašvaldībām un reģioniem, sasniedzot tās potenciālu. Programmas apsaimniekotājs un plānošanas reģioni nodrošinās, ka Programmas aktivitātes tematiski vai laika plānošanas ziņā nesakrīt ar LIAA aktivitātēm, ko finansē EEZ/Norvēģijas FI un ES atbalsta instrumenti. Programmas apsaimniekotājs un LIAA tiksies vismaz reizi gadā, lai apspriestu plānotās projekta aktivitātes, lai izvairītos no aktivitāšu pārklāšanās un dublēšanās. Programmas ietvaros tiks izpētīta arī sinerģija ar programmu "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi", kuras apsaimniekotājs ir LIAA un ko atbalsta Norvēģijas FI 2014.-2021.gadam Latvijā. Programmas apsaimniekotājs sadarbosies ar LIAA un pārrunās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" plānotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aktivitātes papildina cita citu un nepārklājas. 4.1.2. Neliela apjoma grantu shēma nodarbinātības veicināšanai Latgales reģionā, atbalstot uzņēmējus jaunu ideju īstenošanai Tā kā Latgales reģionā ir visizteiktākās bezdarba problēmas, ir plānots īstenot īpašus risinājumus Latgales reģionam - neliela apjoma grantu shēmu nodarbinātības veicināšanai, atbalstot uzņēmējus jaunu ideju īstenošanai14. Nelielas apjoma grantu shēmas ietvaros būs pieejami 540 000 euro. Apsaimniekotājs neliela apjoma grantu shēmas vadībai un īstenošanai tiks izvēlēts saskaņā ar Publiskā iepirkuma likumu un Noteikumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta īstenošanu 2014.-2021.gada periodā 6.5.5.pantu. Neliela apjoma grantu shēmas apsaimniekotāja pretendentiem tiks noteiktas prasības, kas ietvers pieredzi un kompetences uzņēmējdarbības veicināšanas jomā, kā arī administratīvajā un finanšu pārvaldībā. Pretendēt uz neliela apjoma grantu shēmas atbalstu varēs mikro un mazie komersanti, tai skaitā pašnodarbinātas personas. Atbalsts paredzēts jaunu ideju īstenošanai, lai veicinātu vietējās uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu radīšanu (līdz EUR 10 000 EEZ finansējums par katru jaunu radītu darba vietu). 4.2. Uzlabota pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai (2.rezultāts) Rezultāts tiks īstenots divu atklāto konkursu veidā. Pirmā atklātā konkursa ietvaros būs pieejami EUR 1,915,412 un otrā atklātā konkursa ietvaros būs pieejami EUR 1,276,941. Katrs atklātais konkurss sastāvēs no divām komponentēm - koprade un auditorijas attīstība. 1) Koprade Finansiāls atbalsts profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras produktu radīšanai15 visos Latvijas reģionos. Jauna satura/jaunu produktu radīšana kopradē ar donorvalstu projektu partneriem, iesaistot arī mērķa grupu. Programmā paredzēta plašākas sabiedrības - vietējās kopienas, izglītības iestāžu, pašvaldību darbinieku un NVO - iesaiste. Aktīvi iesaistot mērķa grupu un veicinot mērķa grupas sadarbību ar radošajiem profesionāļiem, tiks radīti jauni kultūras produkti, veicināta plašāka kultūras pieejamība visos Latvijas reģionos. Projekti tiks īstenoti sadarbībā ar kultūras organizācijām, vietējām pašvaldībām, izglītības iestādēm un NVO. Tās fokusēsies uz izpratnes veidošanu par kultūras procesiem, zināšanu palielināšanu un kompetences celšanas aktivitātēm. Atbalstāmās aktivitātes: Lai nodrošinātu jauna mākslas un kultūras satura radīšanu kopradē sadarbībā ar donorvalstu projektu partneriem tiks atbalstītas tādas aktivitātes kā jaunu kultūras produktu (piemēram, izrādes, uzvedumi, koncerti, prozas un dzejas lasījumi, izstādes, meistarklases, darbnīcas u.c.) radīšana. Plānots, ka mijiedarbība ar mērķa grupu var tikt organizēta dažādās formās un dažādos projekta posmos, ņemot vērā projekta specifiku, piemēram, diskusijas, darbnīcas u.c. Projekta īstenotājam ir ieteicama mērķa grupas vajadzību un specifikas apzināšana gan projekta sagatavošanas, gan projekta īstenošanas posmā. Programmai vajadzētu ietvert visus žanrus, ieskaitot skatuves mākslu, mūziku, kino, dizainu, arhitektūru, kur tiek izmantota žanru un multivides uzdevumu sintēze. Izglītības iestāžu (skolu) iesaiste projekta īstenošanā ir mērķa grupas iesaisti veicinošs faktors. 2) Auditorijas attīstība Auditorijas attīstības komponente ietver auditorijas iesaisti un koprades izmantošanu kā metodi, nevis fokusējas tikai uz auditorijas skaita paplašināšanu. Tam nepieciešamas profesionāļu zināšanas un metodoloģiju izstrāde. Auditorijas attīstības un kultūras izpratnes un izpausmju kompetenču uzlabošana16, īstenojot mērķa grupas vajadzībām atbilstošus pasākumus un aktivitātes. Auditorijas attīstības pasākumu ietvaros īstenotās aktivitātes stiprinās kvalitatīvu mākslas pieredzi iedzīvotājiem, kuriem nav regulāras pieejas profesionālai mākslai, radot sinerģiju starp profesionālās mākslas organizācijām, pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem (kopienām), kas ir būtiski nākotnes vietējo māksliniecisko intervenču ilgtspējībai. Veicinot jaunu (inovatīvu) metožu un paņēmienu izmantošanu auditorijas attīstības aktivitātēs, tiks uzlabotas dažādas mākslas un kultūras formas un kategorijas, kā arī kultūras izpratne, tiks uzlabota kultūras prasme un pieredze. Atbalstāmās aktivitātes: Lai veicinātu auditorijas attīstību tiks atbalstītas tādas aktivitātes kā diskusijas, semināri, mācības, t.sk. izglītības un kultūras jomas speciālistiem, pielietojot jaunas un inovatīvas metodes un tehnikas. Tapāt tiks atbalstītas aktivitātes kultūras jomas speciālistiem, lai uzlabotu kapacitāti un zināšanas plašākas mērķauditorijas sasniegšanā. Programmas jomas ietvaros netiek paredzētas investīcijas infrastruktūrā - stingrie pasākumi. Projektu īstenošanā iesaistīto organizāciju loma: Projektu īstenotāji ir Latvijā dibinātas kultūras organizācijas, pašvaldības un NVO. Kultūras organizācijām un NVO ir jādarbojas profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras jomā, tās ir atbildīgas par jauna, kvalitatīva mākslas satura radīšanu, par vispārējo projekta vadību, visu iesaistīto pušu (partneru) iesaisti, projekta aktivitāšu īstenošanu un sagaidāmo rezultātu sasniegšanu. Projekta rezultātu ilgtspēja jānodrošina sadarbībā ar izglītības iestādēm un pašvaldībām. Ja projekta īstenotājs ir pašvaldība, tad tai būs obligāta prasība izveidot partnerību ar kultūras organizāciju, kura darbojas profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras jomā. Otrā rezultāta atklātā konkursa "Uzlabota profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība" ietvaros projektu līmenī partnerība ar donorvalstu institūcijām būs obligāta (100%). Donorvalstu projektu partneri aktīvi piedalīsies projektu īstenošanā, piemēram, piedaloties kultūras produktu radīšanā (kopražojumā/kopradē), sniedzot pieredzes un zināšanu apmaiņu. Projektu īstenotāji var iesaistīt izglītības iestādes kā kontaktpunktu starp projekta īstenotāju un mērķauditoriju, ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu, izprast mērķa grupas vajadzības un specifiku. Projektu īstenotāji projekta īstenošanas gaitā var iesaistīt pašvaldības. Pašvaldības var sniegt atbalstu dažādos veidos - sniedzot līdzfinansējumu, savstarpēji sadarbojoties, nodrošinot infrastruktūru, t.i., nodrošinot pasākumu norises vietas pēc iespējas tuvāk mērķauditorijas dzīvesvietai, tādējādi panākot jaunradīto kultūras produktu mobilitāti. Pašvaldības var būt projekta rezultātu ilgtspējas veicinātājas, radot kultūras pasākumu kalendārus un iekļaujot jaunradītos kultūras produktus to iestāžu repertuāros. 4.3. Uzlabota publiskās pārvaldes integritāte un atbildība vietējā līmenī (3.rezultāts) Programma uzlabos publiskās pārvaldes integritāti un atbildību vietējā līmenī, īstenojot divus iepriekš noteiktos projektus: 1) Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana Projekts nodrošinās padziļinātu analīzi par pašreizējo pašvaldību sadarbības praksi Latvijā, kā arī donorvalstu pieredzi pilotprojektu īstenošanā un pieredzes nodošanā. Pasākumu mērķis būs uzlabot jau funkcionējošas starppašvaldību sadarbības formas vai ieviest jaunas. Labas pārvaldības galvenās komponentes - atbildība, zināšanas, prasmes un vadības attieksme - nodrošina vietējo pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Projektu īstenos Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. Detalizēts plānoto projekta aktivitāšu apraksts un to rezultāti ir ietverti I pielikumā. 2) Ar integrāciju saistītie pasākumi Muceniekos Projekts veicinās ar integrāciju saistītos pasākumus Muceniekos, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, veicinot starpkultūru dialogu un paplašinot sadarbību starp kopienām attiecīgajā pašvaldībā. Projektu īstenos Ropažu novada pašvaldība. Detalizēts plānoto projekta aktivitāšu un to rezultātu apraksts ir ietverts I pielikumā. 5. Ieguldījums rezultātu un mērķu sasniegšanā Vispārējie Programmas mērķi ir palielināt uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus reģionālā un vietējā līmenī, veicināt sadarbību starp pašvaldībām, kā arī uzlabot pieejamību mākslai un kultūrai un palielināt dalību mākslā un kultūrā, un veicināt integrācijas pasākumus bēgļiem, attīstot apkārtējo infrastruktūru, lai nodrošinātu iespēju organizēt dažādus pasākumus integrācijas procesa veicināšanai. Programmas sasniegumi un panākumi tiks mērīti ar iznākumu rādītājiem, uzskaitot projektu rezultātus un attiecīgās mērķgrupas. Informācija tiks iegūta tieši no projektiem. Tiek paredzēts veikt vispārējo Programmas izvērtējumu, lai novērtētu Programmas rezultātus un īstenoto aktivitāšu ietekmi uz konkrēto sektoru vispārējo situāciju - uzņēmējdarbība un nodarbinātība reģionos, līdzdalība mākslā un kultūrā un to pieejamība, kā arī pašvaldību sadarbība un sniegtie pakalpojumi un patvēruma meklētāju integrācija. 6. Rezultātu ilgtspēja Ir paredzams, ka Programmas rezultātiem būs ilgstoša ietekme, it īpaši attiecībā uz jomām, kas ir paredzētas iepriekš noteiktajos projektos, tādām kā atbalsts un palielināta uzņēmējdarbības sektora kapacitāte reģionos, kas palīdzēs nodrošināt veselīgāku uzņēmējdarbības vidi, tādējādi arī augstāku nodarbinātības līmeni un samazinātus nabadzības riskus. Tāpat arī ieinteresētās puses tieši risinās vajadzību pēc izmaiņām politikā un reģionālās attīstības pieejā, kas tiks iestrādāti likumdošanas un stratēģiskajos ierosinājumos. To būs vieglāk paveikt, pateicoties tam, ka valsts politikas veidošanas līmenī - VARAM - ir tieši iesaistīts projekta aktivitātēs un gūst ieskatu izaicinājumos, kā arī spēj ietekmēt izmaiņas. Ar kultūru saistītās Programmas aktivitātes sniegs ilgstošas ietekmes ieguldījumu uz kultūras perspektīvu, ietekmējot mākslas un kultūras kvalitāti un to pieejamību, un jaunie izstrādātie kultūras produkti bagātinās valsts mākslas un kultūras mantojumu, ko varēs lietot pēc Programmas beigām. 7. Valsts atbalsts Programmas aktivitātēs ir noteikta valsts atbalsta piemērošana. Ja projekta aktivitātes tiek noteiktas kā tādas, uz kurām attiecas valsts atbalsts, tad tiks piemēroti tiesību akti par valsts atbalstu. 8. Divpusējās sadarbības mērķi Programma stiprinās divpusējās attiecības, izmantojot sadarbības projektus, pieredzes un labās prakses apmaiņu, sasniedzot kopējus rezultātus un lielāku savstarpēju sapratni starp donorvalstīm un Latviju. Visas vietējās attīstības un nabadzības mazināšanas aktivitātes, kā arī labas pārvaldības un kultūras aktivitātes ietvers divpusējās sadarbības iespējas. 8.1. Divpusējā sadarbība Programmas līmenī Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju kā DPP bija iesaistīts Norvēģijas FI 2009.-2014.gada Programmas LV07 ieviešanā un sadarbība starp DPP un Programmas apsaimniekotāju bija ļoti veiksmīga. Programmā tiks turpinātas iepriekš izveidotās divpusējās attiecības un rezultāti, tai skaitā Norvēģijas ekspertu sagatavotajā ziņojumā sniegtie ieteikumi aktivitātē "Atbalsta pasākumu izstrāde attāliem un mazattīstītiem reģioniem kvalificēta darbaspēka un uzņēmu piesaistei", kas bija daļa no projekta (LV07 - 0001) šajā Programmā. DPP ir cieši iesaistījies Programmas izstrādē, piedalījies Programmas plānošanas sanāksmēs un ieinteresēto pušu diskusijā, Programmas izstrādes sanāksmē, kā arī Programmas koncepcijas izstrādē, sniedzot ieteikumus plānotajām Programmas aktivitātēm. Plānots, ka DPP piedalīsies projektu vērtēšanas komisijas darbā ar balsošanas tiesībām. Programmas kultūras jomas līmenī Norvēģijas Mākslas padome aktīvi jāiesaista Programmas kultūras jomas sagatavošanā, kā tas ir noteikts Saprašanās memorandā, ar tā sauktā pagaidu partnera lomu. Norvēģijas Mākslas padomei ir piešķirts papildus finansējums, lai turpinātu īstenot tās pagaidu partnera lomu un varētu piedalīties Programmas kultūras jomas sagatavošanā un ieviešanā. Tādējādi Norvēģijas Mākslas padome apņemas: • piedalīties partneru meklēšanā un palīdzēt atrast projektiem Norvēģijas partnerus; • veicināt un informēt par pieejamo finansējumu divpusējām vizītēm un partnerības veidošanas semināriem; • izplatīt informāciju par Programmu, atklātajiem konkursiem un citām partnerības iespējām atbilstošās vietās, sanāksmēs un Norvēģijas sociālajos medijos; • sniegt atbalstu Norvēģijas partneriem, kas iesaistīti projektos. Abas puses uzskata sadarbību par nozīmīgu un vēlas to turpināt līdz Programmas īstenošanas beigām, ar nosacījumu, ja šim mērķim tiek atrasts papildu finansējums. Norvēģijas Mākslas padomei ir bijusi nozīmīga loma Programmas koncepcijas izstrādē, daloties ar Norvēģijas Kultūras skolas somas pieredzi EEZ FI 2009.-2014.gada perioda programmas "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" ietvaros. Saprašanās memorandā Programmai paredzētais finansējums no Divpusējās sadarbības fonda - 125 000 euro galvenokārt tiks izmantots, lai veicinātu divpusējo sadarbību starp institūcijām Latvijā un donorvalstīs, par prioritātēm nosakot aktivitātes donorvalsts partneru meklēšanai, pieredzes un labās prakses apmaiņai, mācību vizīšu īstenošanu, partnerības pasākumu un praktisko apmācību braucienu projekta aktivitāšu dalībniekiem rīkošanu. Pirms kultūras jomas projektu atklātajiem konkursiem tiks organizētas mācību vizītes un partneru meklēšanas aktivitātes, lai veicinātu divpusējo sadarbību un partnerību attīstību. Informācija par Programmu un atklātajiem konkursiem tiks izplatīta caur esošajiem sadarbības kanāliem. Partnerības, kas jau ir izveidojušās programmas Radošā Eiropa ietvaros, kā arī citas ES iniciatīvas un organizāciju tīkli, varēs pieteikties Divpusējās sadarbības fondam, lai stiprinātu divpusējo sadarbību un attīstītu idejas/aktivitātes, kam plānots piesaistīt arī citu atbilstošu programmu finansējumu. Programmas sadarbības komiteja būs atbildīga par priekšlikumu apstiprināšanu un līdzekļu piešķiršanu no Divpusējās sadarbības fonda. Augstas intereses gadījumā ir plānots iesniegt priekšlikumu par papildu finansējumu no Divpusējās sadarbības fonda apvienotās komitejas, lai īstenotu papildus aktivitātes. 8.2. Divpusējā sadarbība projektu līmenī Sadarbību projektu līmenī veicinās partnerības meklēšanas pasākumi, pieredzes apmaiņas pasākumi starp ekspertiem un apmācības dažādās vietējās attīstības, labas pārvaldības un kultūras jomās, kas ir nozīmīgas Programmai. Iepriekš noteiktais projekts "Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana" tiks īstenots sadarbībā ar Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju kā DPP. Iepriekš noteiktā projekta "Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos" ietvaros, Ropažu novada pašvaldība sadarbosies ar Norvēģijas pašvaldību (tiks nolemts), lai apmainītos pieredzē par patvēruma meklētāju integrāciju. Iepriekš noteikto projektu īstenotāji izmantos Divpusējās sadarbības fonda finansējumu, lai īstenotu pieredzes apmaiņas pasākumus ar atbilstošām organizācijām Norvēģijā. Iepriekš noteiktie projekti biznesa atbalsta pasākumiem Latvijas plānošanas reģionos arī tiks īstenoti sadarbībā ar dažādām reģionālajām padomēm un pašvaldībām donorvalstīs. Partnerība ar donorvalstu organizācijām būs obligāts nosacījums projektu atklātā konkursa rezultāta Nr.2 "Uzlabota pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai visos reģionos" ietvaros. Donorvalstu projektu partneri būs jebkura kultūras sektora organizācija, kuras loma būs aktīva līdzdalība jaunu kultūras un mākslas produktu radīšanā sadarbībā ar projekta aktivitātēs iesaistītajām mērķa grupām Latvijā. Lai stiprinātu divpusējo sadarbību, būtu jāīsteno tādas aktivitātes kā divpusējās sadarbības veicināšana, sadarbības tīklu attīstīšana, zināšanu apmaiņa kultūras un māksliniecisko produktu radīšanā, pieredzes apmaiņa un kultūras organizāciju kapacitātes celšana. 9. Programmas ieviešanas metodes Programma tiks ieviesta šādā veidā: Plānotais skaits: atklātais(-ie) konkurss (-i)/ neliela apjoma grantu shēma(-as)/ iepriekš noteiktais(-ie) projekts(-i)/finanšu instruments(-i) Plānotā summa (€) (katram atklātajam konkursam, katrai neliela apjoma grantu shēmai, iepriekš noteiktajiem projektiem, finanšu instrumentam) Projekta piešķīruma daļa (%) Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties Programmā Partneri, kam ir tiesības piedalīties Programmā Rezultāts 1 Iepriekš noteiktais projekts 1 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā 1 405 964 100 Latgales plānošanas reģions Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Eustagderes apgabals Iepriekš noteiktais projekts 2 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā 974 133 100 Vidzemes plānošanas reģions Dienvidu Esterdālas reģionālā padome Iepriekš noteiktais projekts 3 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Zemgales plānošanas reģionā 933 962 9617 Zemgales plānošanas reģions NVO Innovation Circle Network, Jelgavas pilsēta, Jēkabpils pilsēta Iepriekš noteiktais projekts 4 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā 883 749 9218 Kurzemes plānošanas reģions Liepājas pilsēta, Ventspils pilsēta Rūgallanes apgabals (tiks nolemts) Iepriekš noteiktais projekts 5 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Rīgas plānošanas reģionā 711 016 100 Rīgas plānošanas reģions Hordalannes apgabals (tiks nolemts) 1 neliela apjoma grantu shēma Atbalsts biznesa ideju īstenošanai Latgalē 540 000 5519 Mikro un mazie uzņēmumi, tajā skaitā pašnodarbinātās personas Saskaņā ar Noteikumu 7.2.panta 2.punktu Rezultāts 2 Atklātais konkurss 1 3 192 353 85 (līdz 100 saskaņā ar Noteikumu 6.4. panta 3.punktu)20 Jebkura publiska vai privāta, komerciāla vai nekomerciāla organizācija, kā arī NVO, kas dibinātas kā juridiskas personas Latvijā un kuru pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē saskaņā ar ES Regulu Nr. 1295/2013 ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa", kā arī pašvaldības21. Jebkura publiska vai privāta, komerciāla vai nekomerciāla organizācija, kā arī NVO, kas dibinātas kā juridiskas personas vienā no donorvalstīm un kuru pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē saskaņā ar ES Regulu Nr. 1295/2013 ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa", kā arī fiziskas personas, kas ir Lihtenšteinas likumīgie rezidenti. Atklātais konkurss 1 (60%) 1 915 412 Rezultāts 2 Atklātais konkurss 2 Atklātais konkurss 2 (40%) 1 276 941 Rezultāts 3 Iepriekš noteiktais projekts 6 Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana 1 250 000 100 Latvijas Pašvaldību savienība Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija Iepriekš noteiktais projekts 7 Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos 750 000 100 Ropažu novada pašvaldība Trēgstadas pašvaldība (tiks nolemts) Programmas mērķi un rādītāji Apraksts Rādītāji Bāzes līnija Uzdevums MĒRĶIS Stiprināta sociālā un ekonomiskā kohēzija 1. rezultāts (PJ10) Stiprināta ekonomiskā attīstība vietējā un reģionālā līmenī Atbalstīto uzņēmumu skaits, kuriem ir palielinājusies operacionālā kapacitāte 22 0 200 Izstrādāto jaunu produktu/pakalpojumu skaits 0 40 Radīto darba vietu skaits (sadalījumā pēc dzimuma, vecuma) 0 40 Uzņēmējdarbības centru skaits plānošanas reģionos23 ar stiprinātu kapacitāti nodrošināt atbalstu uzņēmējdarbībai 0 5 Ar pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstu apmierināto uzņēmēju daļa Tiks nolemts (+10%) 1.1. iznākums Atbalstīta vietējā un reģionālā līmeņa attīstības aģentu kapacitātes attīstība Apmācīto speciālistu skaits (uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomā) (sadalījumā pēc dzimuma) 24 0 100 Latvijas pašvaldību daļa, kuras piedalās kapacitātes attīstības iniciatīvās,25 ar mērķi veicināt uzņēmējdarbību 0 50% 1.2. iznākums Atbalstīta uzņēmējdarbības attīstība reģionos, ieskaitot Latgales reģionu Atbalstīto personu skaits26 vietējās uzņēmējdarbības attīstībai (sadalījumā pēc dzimuma, vecuma) 0 50 Īstenoto jaunu reģionam specifisku risinājumu skaits reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības palielināšanai 0 5 2. rezultāts (PJ14) Uzlabota pieejamība profesionālajai laikmetīgajai mākslai un kultūrai visos reģionos Cilvēku skaits, kuri apmeklējuši atbalstītos kultūras pasākumus 0 1500 2.1. iznākums Atbalstīta auditorijas attīstība visos reģionos Divpusējā sadarbībā īstenoto projektu skaits auditorijas attīstības jomā (bilaterāls) 0 15 Pielietoto inovatīvo auditorijas attīstības metožu un paņēmienu skaits 0 5 Auditorijas attīstības jomā apmācīto speciālistu skaits 0 75 2.2.iznākums Nodrošināts atbalsts profesionālajai laikmetīgajai mākslai visos reģionos Kultūras produktu skaits27, kas radīti iesaistot mērķa grupu28 0 15 Mērķa grupas pārstāvju skaits, kas piedalījušies kultūras produktu radīšanā 0 30 Divpusējā sadarbībā radīto kultūras produktu skaits (bilaterāls) 0 15 3. rezultāts (PJ16) Uzlabota publiskās pārvaldes integritāte un atbildība vietējā līmenī (Lietotāju) apmierinātības līmenis ar pašvaldības būvvalžu pakalpojumiem29 Tiks nolemts30 (+5%) (Lietotāju) apmierinātības līmenis ar pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem29 Tiks nolemts30 (+5%) (Lietotāju) apmierinātības līmenis ar pašvaldības policijas darbu29 Tiks nolemts30 (+5%) (Patvēruma meklētāju un vietējo iedzīvotāju) apmierinātības līmenis ar Programmā paredzēto integrācijas pakalpojumu kvalitāti (skalā no 1 līdz 5) Tiks nolemts31 ≥4 pieaugums attiecībā pret bāzes līniju Ietekmēto valsts tiesību aktu un politiku skaits 0 2 3.1. iznākums Īstenoti pasākumi publiskās pārvaldes integritātes uzlabošanai vietējā līmenī Izstrādāto labas pārvaldības vadlīniju un rīku skaits vietējām pašvaldībām 0 2 Apmācīto speciālistu skaits (sadalījumā pēc dzimuma) 0 200 Publicēts pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti Nē Jā Vietējo pašvaldību tīklu ietvaros īstenoto pašvaldību pilot aktivitāšu skaits 0 5 Izstrādāti ieteikumi par pašvaldību sadarbības tālāku attīstību Latvijā Nē Jā 3.2. iznākums Atbalstīta patvēruma meklētāju integrācija Rīkoto sporta un kultūras pasākumu skaits ar mērķi veicināt patvēruma meklētāju veiksmīgu integrāciju 0 10 Uzlabota sporta un brīvā laika infrastruktūra Muceniekos (Ropažu novadā) Nē Jā Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabojusies sadarbība starp programmā iesaistītajām Saņēmējvalsts un donorvalstu organizācijām Pieaugusi uzticība starp sadarbības organizācijām saņēmējvalstī un donorvalstī Tiks nolemts ≥4,5 pieaugums attiecībā pret bāzes līniju Apmierinātības līmenis ar izveidoto partnerību Tiks nolemts ≥4,5 pieaugums attiecībā pret bāzes līniju Sadarbībā iesaistīto organizāciju daļa, kuras pielieto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas N/A 65% 1. divpusējās sadarbības iznākums Atbalstītās partnerības starp Saņēmējvalsts un donorvalstu organizācijām Donorvalsts un Saņēmējvalsts organizāciju kopīgi organizēto mācību vizīšu skaits 0 12 Projektu skaits, kas ietver sadarbību ar donoru projekta partneri 0 21 Piešķīruma daļa un budžets Attiecināmie programmas izdevumi €11,764, 706 Programmas piešķīruma daļa 85.00% Kopējais programmas piešķīrums €10, 000, 000 Programmas piešķīrums - EEZ piešķīrumi (€) €10, 000, 000 Programmas piešķīrums - Norvēģijas piešķīrumi (€) € 0.00 Budžeta pozīcija EEZ piešķīrumi Norvēģijas piešķīrumi Kopējais piešķīrums Programmas piešķīruma daļa Attiecināmie programmas izdevumi PV Programmas administrēšanas izmaksas 955 000 € 0 € 955 000 € 85.00% 1 123 529 € PJ10 1.rezultāts 4 631 500 € 0 € 4 631 500 € 85.00% 5 448 824 € PJ14 2.rezultāts 2 713 500 € 0 € 2 713 500 € 85.00% 3 192 353 € PJ16 3.rezultāts 1 700 000 € 0 € 1 700 000 € 85.00% 2 000 000 € Kopā 10 000 000 € 0 € 10 000 000 € 85.00% 11 764 706 € Pielikums I Iepriekš noteiktais projekts 1 Projekta nosaukums: Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā Projekta iesniedzējs: Latgales plānošanas reģions Projekta partneris(i): VARAM Donoru projekta partneris(i): Eustagderes reģions Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: 1 405 964 € Projekta piešķīruma daļa: 100% Projekta piešķīruma summa*: 1 405 964 € Plānotais ilgums: 48 mēneši *Maksimālais finansējums no programmas budžeta Projekta mērķis Vietējās attīstības veicināšana Latgales plānošanas reģionā (LPR), stiprinot LPR un tajā ietilpstošo pašvaldību kapacitāti uzņēmējdarbības jautājumos un īstenojot pasākumus nodarbinātības un uzņēmējspēju veicināšanai. Pamatojums LPR ietilpst 21 pašvaldība, no kurām 19 ir novadu pašvaldības un 2 ir lielās pilsētas. Latgalē ilgstoši ir zemākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā un 2015.gadā tie ir tikai 33% no reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat Latgales reģionā 2017.gadā saglabājās augstākais bezdarba līmenis - 14,0% salīdzinot ar vidējo 8,7% bezdarba līmeni Latvijā.32 LPR pašvaldības raksturo zems iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja iedzīvotāju aizplūšana. LPR pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču 2017.gadā tajās dzīvoja tikai 14,0% Latvijas iedzīvotāju33. No 2009. līdz 2017.gadam iedzīvotāju skaits LPR pašvaldībās sarucis par 16,4%34. Pastāv arī būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp reģioniem - LPR 2016.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un sastādīja tikai 69% no valsts vidējā rādītāja, kas nozīmē zemāku labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā 2016.gadā variēja no 14,5% Rīgā līdz 37,7% Latgales reģionā. Tāpat, salīdzinot tirgus sektora ekonomiski aktīvos uzņēmumus statistiskajos reģionos uz 1000 iedzīvotājiem 2016.gadā, Latgales reģionā vērojams viszemākais rādītājs 69, savukārt Latvijas vidējais rādītājs ir 91. Šie dati norāda, ka nepieciešami papildu stimuli darbavietu radīšanai LPR. Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības aktivitāte valsts teritorijā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos izaicinājumus. Ņemot vērā bezdarba tendences un nodarbinātības iespējas, kā arī Latgales sociālekonomiskās attīstības rādītājus, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus LPR. Lai sekmētu ekonomisko aktivitāšu uzlabošanos un palielinātu darba iespējas, jāstiprina pašvaldību sadarbības tīkls un jāveicina starpvalstu pieredzes apmaiņa nabadzības novēršanas un sociālās atstumtības mazināšanai. Lai risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu, jau tiek veiktas mērķtiecīgas darbības situācijas uzlabošanai uzņēmējdarbības aktivizēšanas jomā, ko veic LPR struktūrvienība - Latgales Uzņēmējdarbības centrs (LUC). LPR pašvaldību iesaiste projekta aktivitātēs notiks pēc brīvprātības principa, ar LPR uzaicinājuma vēstuli dodot iespēju ikvienai pašvaldībai pieteikties dalībai projekta aktivitātēs. Pašvaldības LPR iesniegs sadarbības apliecinājumus par līdzdalību projektā un individuālajās pašvaldības aktivitātēs. Tiešs finansējums pašvaldībām netiek plānots, bet aktivitāšu ietvaros pašvaldības kā viena no mērķa grupām varēs saņemt kvalificētu komercdarbības konsultantu pakalpojumus, piedalīties semināros, diskusijās un apmācībās pašvaldību teritorijās, tiks stiprināta pašvaldību darbinieku kapacitāte uzņēmējdarbības veicināšanas jomā. Izvēloties pašvaldības, kuras piedalīsies konkrētās aktivitātēs, tiks ņemtas vērā arī sociālekonomiskās attīstības tendences un specifiskie teritoriju izaicinājumi, jo LPR ir pašvaldības ar īpaši atšķirīgiem nelabvēlīgiem ekonomiskajiem, depopulācijas un bezdarba rādītājiem. Projekta ietvaros īstenojot mērķtiecīgus pasākumus uzņēmējdarbības aktivizēšanai, jauniešu iesaistes palielināšanai teritorijās ar zemiem demogrāfiskajiem un teritorijas attīstības rādītājiem, būs radīti apstākļi attīstības rādītāju līdzsvarošanai, iesaistīti vismaz 15 jaunieši, apmācītas 29 personas uzņēmējdarbības veicināšanas un pašvaldību sadarbības jomās, izstrādāts reģionā veikto pasākumu sociālekonomisks izvērtējums, noorganizēti 3 biznesa ideju konkursi. Projekta partneri Projekts tiks īstenots sadarbībā ar partneriem Latvijā un Norvēģijā. Latvijas projekta partneris būs VARAM, kas ir arī Programmas apsaimniekotājs, un Norvēģijas projekta partneris būs Eustagderes reģionāla līmeņa pašvaldība. VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas, pašvaldību attīstības, pārraudzības un valsts investīciju un citās jomās. VARAM reģionālās attīstības jomā nodrošina reģionālās politikas izstrādi, ieviešanas uzraudzību un ietekmes novērtēšanu, piedalās reģionālās attīstības pasākumu un teritoriālās sadarbības atbalsta pasākumu ierosināšanā, vadībā un koordinācijā. Ņemot vērā VARAM kompetenci un lomu reģionālās politikas izstrādē un īstenošanā, tā piedalīsies aktivitātēs, kas saistītas ar reģiona ekonomiskā potenciāla izvērtējumu un priekšlikumu izstrādi politikas uzlabošanai Latgales reģionam. Tā kā Programmas ietvaros īpaša uzmanība tiek vērsta Latgales reģiona attīstības veicināšanai, ir būtiski arī nacionālā līmenī veidot un īstenot pasākumus attiecībā uz risinājumiem, kas tiek iekļauti vietējā līmenī un kas radīs priekšnoteikumus straujākai un ilgtspējīgai Latgales reģiona attīstībai. Divpusējā sadarbība Norvēģijas projekta partneris būs Eustagderes reģionāla līmeņa pašvaldība, kuras apdzīvotības struktūra ir līdzīga Latgales reģionam - iedzīvotāji galvenokārt dzīvo mazās pilsētās un ciemos. Eustagderes reģionam ir kompetence nodarbinātības un ekonomiskās attīstības veicināšanā. Norvēģijas statistikas dati par migrāciju liecina, ka reģions ir pievilcīga Norvēģijas daļa, kuru kā dzīvesvietu izvēlas arī citu reģionu iedzīvotāji, veidojot pozitīvu migrācijas saldo. Eustagderes reģions piesaistīs reģiona pārvaldes speciālistus, kas dalīsies pieredzē un zināšanās par reģiona nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un jauniešu uzņēmējspēju attīstību. Aktivitātes, finansējums un rezultāti Aktivitāte Nr.0 Projekta administrēšana un publicitāte (177 200 EUR). Aktivitāte Nr.1. LPR uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšana (585 000 EUR). Aktivitātes mērķis ir aktivizēt vietējos resursus un vietējās partnerības starp uzņēmējiem, pašvaldību iestādēm, finanšu sektoru un nevalstisko s …