Par Būvniecības nacionālo programmu

Par Būvniecības nacionālo programmu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.478 Rīgā 2002.gada 30.augustā (prot. Nr.35 55.§) Par Būvniecības nacionālo programmu 1. Akceptēt Būvniecības nacionālo programmu (turpmāk – programma). 2 2. Noteikt, ka par programmas aktualizāciju un izpildi ir atbildīga Ekonomikas ministrija. 3 (MK 17.09.2003. rīkojuma Nr.584 redakcijā) 3. Programmas īstenošanas pasākumu plānā 2002.–2012.gadam noteiktajām ministrijām iekļaut paredzētos pasākumus attiecīgo ministriju rīcības plānos. 4 4. Ekonomikas ministram aktualizētu programmas īstenošanas pasākumu plānu katru gadu līdz 30.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. 5 (MK 17.09.2003. rīkojuma Nr.584 redakcijā) Ministru prezidents A.Bērziņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs Būvniecības nacionālā programma SatursIevads1.Vispārējs situācijas būvniecībā raksturojums2. Būvniecības nacionālās programmas mērķi un uzdevumi3. Būvniecības nacionālās programmas struktūras pamatojums4. Būvniecības nacionālās programmas apakšprogrammas4.1. Tiesiskā un informatīvā bāze būvniecībā4.2. Būvuzņēmējdarbība4.3. Būvizstrādājumi4.4. Mājokļu būve un atjaunošana4.5. Ēku siltumnoturības paaugstināšana4.6. Izglītība un būvzinātne5. Būvniecības nacionālās programmas īstenošanai paredzamie resursi6. Būvniecības nacionālās programmas izmaksas un finansēšanas avoti7. Pēc Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas paredzamais ekonomiskais un sociālais efekts8. Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas vadībaPielikumi:1.pielikums – Pasākumu plāns Būvniecības nacionālās programmas īstenošanai 2002.–2012.gadam2.pielikums – Būvniecības nacionālās programmas struktūra3.pielikums – Esošo institūciju funkciju mijiedarbība mājokļu jautājumos4.pielikums – Tabulas par siltināšanas efektivitāti publiskajās ēkās5.pielikums – Būvniecības apjomi Latvijas rajonos un pilsētās (karte)6.pielikums – Būvniecības nacionālās programmas vadība un finansēšanas avoti7.pielikums – Būvniecības procesa shēma8.pielikums – Būvniecības nacionālās programmas izstrādē lietotās literatūras sarakstsProgrammā lietotie saīsinājumiĀIPĀrvalstu investoru padomes plānsĀTPĀrvalstu tehniskā palīdzībaAVSArodvidusskolaBAFBūvniecības attīstības fondsBNPBūvniecības nacionālā programmaBSTKBūvmateriālu standartizācijas tehniskā komitejaCENEiropas Standartizācijas organizācijasCSPCentrālā Statistikas pārvaldeEMEkonomikas ministrijaENEiropas standartsENVEiropas priekšstandartsESEiropas SavienībaFMFinansu ministrijaIKPIekšzemes kopproduktsIPSOIeinteresētās profesionālās sabiedriskās organizācijas:Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība,Latvijas Arhitektu savienība u.c.IZMIzglītības un zinātnes ministrijaLAALatvijas Attīstības aģentūraLASLatvijas Arhitektu savienībaLBNLatvijas būvnormatīvsLBRALatvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijaLBSLatvijas Būvnieku savienībaLHZBLatvijas Hipotēku un zemes bankaLLULatvijas Lauksaimniecības universitāteLPSLatvijas Pašvaldību savienībaLRLatvijas RepublikaLZALatvijas Zinātņu akadēmijaMKMinistru kabinetsMVUMazie un vidējie uzņēmumiNAPNacionālais attīstības plānsRTURīgas Tehniskā universitāteSGŪTISSiltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienībaSMSatiksmes ministrijaSNiPBijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumiSTKStandartizācijas tehniskā komitejaTMTieslietu ministrijaVARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVARAM BDVARAM Būvniecības departamentsVBValsts budžetsVBIValsts BūvinspekcijaVIPValsts investīciju programmaVĪPValsts īpašuma privatizācijas fonda līdz. programmaVPRSIR plānsValsts pārvaldes reformas stratēģijas ieviešanas rīcības plāns (2001–2006)VUGDValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsZMZemkopības ministrijaIevadsBūvniecības attīstības procesā no ieceres līdz pabeigtai būvei ir iesaistīti kā garīgā, tā fiziskā darba veicēji, kā būvniecības speciālisti un pasūtītāji, tā iedzīvotāji vai strādājošie, kuri izmantos šī procesa galarezultātu – būvi.Būvniecības produkcijas apjoms un tirgus struktūra ir atkarīga no tautsaimniecības attīstības. Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, nekavējoties samazinās mājokļu būvniecība, tai seko komerciālo, ražošanas un infrastruktūras objektu būvniecības samazinājums. Savukārt, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pirmās būvniecības aktivitātes ir jūtamas komerciālos uzņēmumos, tad ražošanas uzņēmumos un vienlaicīgi valsts un pašvaldību finansētās infrastruktūras objektos un, palielinoties ienākumiem, sāk paplašināties arī mājokļu būvniecība. Šāda attīstības secība ir konstatēta Eiropas Savienības valstīs un citur pasaulē [7], [11]*.Eiropas komisijas ziņojumā par “Būvniecības nozares konkurētspēju” būvniecības nozare kopumā raksturota kā Eiropas Savienības tautsaimniecības būtiska sastāvdaļa – stabila nozare, kas veido 11% no eiropas savienības kopprodukta un ir noteicošā investīcijās, piesaistot 58% no kopējā pamatkapitāla veidošanas izmaksām, nodarbinot būvniecībā 8% no darbaspējīgo iedzīvotāju skaita un līdz 16% strādājošo ar būvniecības procesu saistītās citās nozarēs [11]. Latvijā būvniecība 2000.gadā deva 6,8% no IKP. Pašreiz tajā strādā ~6,5% no tautsaimniecībā nodarbinātiem un vēl ~ 13% ar būvniecību saistītajās nozarēs [18], [20].Lai veicinātu straujāku ekonomikas attīstību valstī, attīstītajās valstīs Rietumeiropā, ASV, Japānā u.c vairākkārtīgi ir veikti valsts ieguldījumi būvniecības nozarē, jo būvniecības attīstības rezultātā palielinās pieprasījums arī citās tautsaimniecības nozarēs.Lai Latvija integrētos Eiropā un sekmīgi risinātu būvniecības nozares problēmas, mērķtiecīgi paaugstinātu būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu kvalitāti un konkurētspēju, vienlaicīgi stimulētu valsts ekonomikas attīstību, ir nepieciešama kompleksa ilgtermiņa mērķprogramma būvniecības nozarē laikposmam no 2002.–2012.gadam.Pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta izstrādāto “Koncepciju valsts stratēģijai būvniecībā”, “Būvniecības nacionālā programma” (turpmāk tekstā – Programma) ir iekļauta nacionālo programmu sarakstā (Ministru kabineta 24.03.1999. rīkojums Nr.146 “Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai” p.1.9.).Programma ir izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 9.maija noteikumiem nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība”. Programma nosaka būvniecības attīstības galveno mērķi, apakšmērķus, šo mērķu sasniegšanas stratēģiskos pamatvirzienus un taktisko darbību. Tā sastāv no 6 apakšprogrammām.Programmas izstrādes darbā tika iesaistīti dažādu ar būvniecību saistītu nozaru speciālisti no valsts un sabiedriskajām institūcijām. Laikā no 1997.–2001.gadam tika izstrādātas 6 programmas, 9 koncepcijas, veikti 4 zinātniskie pētījumi, veiktas aptaujas, sagatavotas vairākas metodikas, dokumenti un apkopojumi. Darbā izmantoti arī Latvijas un ārvalstu statistikas dati un VARAM Būvniecības departamenta nepublicētie materiāli. Programmas izstrāde veikta saistībā ar likumiem un citiem normatīviem aktiem, ar citām nacionālajām un valsts programmām (skat.2.pielikumu).Programmā nav ietverti jautājumi, kas izskatīti Transporta attīstības nacionālā programma (Satiksmes ministrija) un Latvijas enerģētikas nacionālā programma (Ekonomikas ministrija).Programmas saturā iekļauta apakšprogramma “Būvizstrādājumi”.Jēdziens “būvniecība” programmā lietots, galvenokārt, tautsaimniecības nozares nozīmē, neizslēdzot tā lietojumu sašaurinātā nozīmē – kā būvprojektēšanu un būvdarbu veikšanu.Jēdziens “būvprojektēšana” ietver būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo dokumentu, rasējumu un tehnisko materiālu izstrādi.Ar jēdzienu “būvizstrādājums” atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 11) punktam jāsaprot ikviens materiāls, detaļa vai konstrukcija, kura pastāvīgi vai uz laiku tiek iestrādāta būvē vai kuru paredzēts izmantot būvniecībā.______________* Iekavās norādītais cipars nozīmē izmantotās literatūras nosaukumu atbilstoši 8.pielikumā dotajam literatūras sarakstam.1. Vispārējs situācijas būvniecībā raksturojumsBūvniecības nozare ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību. Lai analizētu tās struktūru un attīstības tendences, notiekošais būvniecības nozarē jāpēta uz valstī notiekošo ekonomisko procesu vispārējā fona.Būvniecības nozare visjūtīgāk reaģē uz ekonomiskās situācijas izmaiņām valstī. Ekonomiskās krīzes apstākļos būvniecības produkcija samazinās visstraujāk. Latvijā no 1990.–1993.gadam iekšzemes kopprodukts samazinājās 2 reizes, bet būvniecības izlaide – gandrīz 8 reizes. Ar 1994.gadu sākās būvniecības pieaugums. 2000.gadā būvprodukcijas apjoma pieaugums bija 8,4 %, salīdzinot ar 1995.gadu, tas bija pieaudzis 1,5 reizes un veidoja 6,8 % no IKP [5, 6.].Radikālās izmaiņas ekonomikā ietekmējušas arī darbības specifiku būvniecībā: salīdzinot ar 1990.gadu, vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars (sastāda 2/3 no apjoma), kā arī jaunu individuālo dzīvojamo māju būvniecība, bet strauji samazinājusies daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība. Kopš 1995.gada pieaug inženierbūvju celtniecības apjomi (komunikācijas, ostas, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli).Vienu no problēmām rada 80–tajos gados nepabeigtie būvniecības objekti. Šo būvju likteni izšķir galvenokārt teritoriju plānojumi, apbūves noteikumi un tehniski ekonomiskie apsvērumi. Visvairāk nepabeigtās būvniecības objektu ir Rīgas (12%) un Liepājas (9%) rajonos, kā arī Dobeles rajonā [5]. Finansu līdzekļu pietrūkst skolām, kur ieguldīta vidēji tikai 1/10 daļa no nepieciešamā apjoma. Nepieciešams apzināt un izvērtēt veicamos pasākumus nepabeigtajos valsts un pašvaldību būvobjektos, lai minimalizētu zaudējumus kā no tehniski – ekonomiskajiem aspektiem, tā arī no estētiskā viedokļa.Joprojām pastāv problēma par teritoriju nelikumīgu apbūvi, jo vairumā gadījumu līdzekļu trūkuma dēļ pašvaldības nav izstrādājušas teritorijas plānojumu, ko nosaka MK 24.02.1998. noteikumu nr.62 27.punkts.Reģionālā griezumā būvniecības apjomi Latvijas teritorijā ir krasi atšķirīgi. To nosaka vispārējie ekonomiskie procesi valstī, investīcijas un reālajās attīstības iespējas attiecīgajā reģionā (skatīt 5.pielikumu).Ja līdz 2000.gadam būvdarbu importa–eksporta bilance bija negatīva, tad 2001.gada pirmajos 9 mēnešos situācija izmainījās uz pretējo. Ārpus Latvijas veikto būvdarbu apjoms sastādīja – 5,0 milj. Ls, kas ir 4,2 reizes vairāk nekā 2000.gada 9 mēnešos. Visvairāk būvdarbu Latvijas būvnieki veikuši:NVS valstīs3,4 milj.Ls, jeb8,5 reizes vairāk nekā 2000.gadā,Igaunijā0,6 milj.Ls1,5 reizes vairāk,Lietuvā0,6 milj.Ls6 reizes vairāk.Citu valstu būvnieki Latvijā veikuši būvdarbus gandrīz 3 reizes mazāk – 1,7 milj.Ls. Aktīvākie bijuši Igaunijas – 0,7 milj.Ls un ES būvnieki – 0,3 milj.Ls. Tomēr sagaidāms, ka jau tuvākajos 3–5 gados pieaugs ES valstu (arī Igaunijas) būvniecības pakalpojumu, būvdarbu un būvizstrādājumu eksports, jo aktivizēsies brīva pakalpojumu, darbaspēka, produkcijas un kapitāla kustība, ko lielā mērā stimulēs likumdošanas sakārtošana arī Latvijā.Turpinās Latvijas būvtirgus internacionalizācija. Tāpēc svarīgi, lai tiktu radīti vienlīdzīgi tirgus nosacījumi, lai ES prasību ievērošana neradītu Latvijas būvfirmu konkurētspējas potenciāla samazināšanos. Piemēram, ES tirgos var pastiprināties antidempinga politika, kas nozīmē, ka Latvijas firmas nevarēs piedāvāt lētākus pakalpojumus pat tad, ja tās spētu to nodrošināt. Lai netiktu radīta vienvirziena preču un pakalpojumu kustība būvniecībā, atbilstoši Eiropas integrācijas idejai katrai valstij ir tiesības aizstāvēt savas intereses. Tādēļ starpvalstu vienošanās ceļā laikus jāpanāk, lai Latvijas būvniecības tirgus internacionalizācija būtu atkarīga no produkcijas konkurētspējas, ko nosaka vienīgi cena un kvalitāte.[7].ES valstīs ir augsti attīstīta būvuzņēmumu specializācija. Latvijā tā ir pilnveidošanās stadijā un turpmākajos 3–5 gados pastiprināsies. Procesa rezultātā specializētie uzņēmumi, īpaši mazie un daļēji vidējie uzņēmumi, spēs veiksmīgāk piedāvāt savus darbus un pakalpojumus konkurētspējīgā tirgū.Būvniecības attīstību efektīvi ietekmē dažādi stimuli, ko valsts īsteno attiecībā uz izglītību un zinātni, attiecībā pret būvniecības produkcijas patērētājiem, mājokļu attīstības politikā kā arī pilnveidojot likumdošanu. Svarīgi, lai būvniecības tirgus veicināšanas pasākumi būtu saskaņoti ar ES valstīs pastāvošajiem tā, lai neradītu konkurētspējas pasliktinājumu Latvijas būvniecības uzņēmumiem [7].Kopumā situācija būvniecības nozarē valstī ir sekojoša:1. Samērā strauji pieaug būvniecības apjomi;2. Aktīvi noris būvniecības procesa internacionalizācija;3. Pilnveidojas normatīvā bāze būvniecībā, bet tās harmonizācija ar ES nav pietiekoši ātra;4. Strauji pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem būvniecībā, taču pilnībā tas netiek apmierināts;5. Pagaidām lēni attīstās būvizstrādājumu ražošana, izmantojot progresīvas ārvalstu tehnoloģijas iekārtas;6. Salīdzinot ar 90–to gadu sākumu, vairākkārt samazinājusies dzīvojamo māju, publisko un ražošanas ēku būvniecība, ir liels skaits nepabeigto būvju, īpaši Rīgā;7. Sāk attīstīties ilgtermiņa kreditēšanas sistēma un hipotekārā kreditēšana, kuras tempus kavē iedzīvotāju zemā maksātspēja un nepilnības likumdošanā;8. Līdzekļu trūkuma dēļ katastrofāli zemi ir zinātniskā potenciāla attīstības tempi būvniecībā;9. Pastāv dažādi pārkāpumu veidi būvniecībā pirmsprojektēšanas stadijā, valsts pasūtījumu iepirkšanas procesā, kā arī būvniecības un ēku ekspluatācijas laikā (piemēram, nenotiek saskaņošana ar vides aizsardzības prasībām) u.c.;10. Ļoti atšķirīgs (nevienmērīgs) ir investīciju un būvniecības aktivitātes teritoriālais sadalījums valstī;11. Aktualizējusies nepieciešamība pilnveidot uzņēmējdarbības būvniecībā licencēšanas kārtību;12. Nepieciešams uzlabot būvniecības dalībnieku atbildību, pilnveidot normatīvo sistēmu un samazināt nelikumīgās būvniecības gadījumus.LZA Ekonomikas institūta zinātniskajā pētījumā [7] ir konstatēts, ka, ja tuvākajos gados netiks veikti vispusīgi pasākumi būvniecības nozares attīstības veicināšanai, tad vietējie uzņēmumi nespēs konkurēt ar ārvalstu būvuzņēmumiem, jo nevarēs nodrošināt nepieciešamo kvalitāti un tehnoloģisko efektivitāti. Situācija kļūs arvien labvēlīgāka citu valstu būvfirmu ienākšanai Latvijas būvtirgū, un tautsaimniecības attīstībai būtiskā nozare – vietējā būvniecība strauji novājināsies.Būvniecības īpatsvaru iekšzemes kopproduktā ir iespējams palielināt, aktivizējot darbību ārējā tirgū. Ārējā tirgus attīstība būtiski ietekmē arī būvniecības konkurētspēju. Realizējot programmā noteiktos pasākumus, būvniecības pieauguma tempi ietekmēs arī citu nozaru attīstību, vispārējo nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi valstī.Iepriekš minētais prasa izstrādāt un realizēt konkrētu ilglaicīgu valsts politiku un stratēģiju būvniecības nozarē, nodrošinot likumdošanas, izglītības un pētniecības, energoefektīvas būvniecības un stabilas būvuzņēmējdarbības jautājumu risināšanu.Būvniecības nacionālā programma ir izstrādāta 10 gadus ilgam periodam, jo:1. Programmu sāka izstrādāt jau 1997.gadā, pamatojoties uz 10.11.1995. MK akceptēto “Koncepciju valsts stratēģijai būvniecībā” un atbilstoši 09.05.1995. MK noteikumiem “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība”, kur nacionālajām programmām bija paredzēta ilgtermiņa darbība (10 un vairāk gadi);2. Apakšprogrammas 4.1.Tiesiskā un informatīvā bāze būvniecībā īstenošana Latvijai kā ES dalībvalstij ir cieši saistīta ar Eiropas savienības normatīvās bāzes izstrādes termiņiem un tempiem, kā arī šīs bāzes ieviešanu. Šī iemesla dēļ 28.09.1999. MK akceptēja “Bijušo PSRS būvniecības tehnisko normatīvu pārstrādes termiņu un finansēšanas stratēģijas koncepciju”, kuras īstenošanai saskaņā ar Programmas pasākumu plāna 1.1.–1.3.punktu (1.pielikums) vajadzīgi 10 gadi.3. Saskaņā ar apakšprogrammu 4.4. Mājokļu būve un atjaunošana, lai sasniegtu citu Baltijas jūras valstu līmeni, papildus jāuzbūvē 49600 dzīvokļu par 450–675 milj.Ls (31.lpp.) kas ir gan finansu, gan darba, gan arī laikietilpīgs process. Lai aktivizētos būvniecība, traucē iedzīvotāju zemā maksātspēja. Tā bremzē arī kreditēšanas sistēmas attīstību un nav novēršama īsā laika periodā. Situācijas uzlabošanai izstrādājamas un ieviešamas atbalsta programmas mērķgrupām mājokļu būvniecībai, un iegādei Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (akceptēta Ministru kabinetā 13.06.2000.) ietvaros. Ir jāizveido un jānostiprina institucionālā sistēma, jāievieš finansiālie un tehniskie līdzekļi Programmas mērķu sasniegšanai.4. 57% no mājokļu kopuma atrodas dzelzsbetona konstrukciju daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Šo ēku sakārtošana atbilstoši mūsdienu prasībām nav iespējama īsā laika periodā. Saskaņā ar apakšprogrammu 4.5. Ēku siltumnoturības paaugstināšana ēku energoaudita sistēmas ieviešana, pilotprojektu rezultātu monitorings, izvērtēšana un optimālāko variantu plaša ieviešana prasa ilgāku laika patēriņu, un vispārējs rezultāts valstī iegūstams aptuveni 10 gados.2. Būvniecības nacionālās programmas mērķi un uzdevumi“Būvniecības nacionālās programmas” galvenais mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgas būvniecības attīstību.Konkurētspējas būtība ir tautsaimniecības pieprasījuma apmierināšanā ar videi draudzīgu, veselībai nekaitīgu, enerģiju un resursus taupošu, estētisku un mūsdienīgu būvprodukciju daudzveidīgā modernu zināšanu, inovāciju un tehnoloģiju ekonomiskajā vidē.Konkurētspējīgas būvniecības nodrošināšanā akcentējami četri galvenie mērķi:1. nodrošināt Latvijas būvniecības tehnisko un organizatorisko normu saskaņošanu ar ES atbilstošu likumdošanu,2. sekmēt kvalitatīvu un energoefektīvu būvniecību,3. sagatavot konkurētspējīgus būvniecības speciālistus,4. attīstīt konkurētspējīgu būvzinātni.Mērķu sasniegšanas galvenie uzdevumi:1. Nodrošināt Latvijas būvniecības tehnisko un organizatorisko normu saskaņošanu ar ES atbilstošu likumdošanu:1.1. Pilnveidot būvniecības normatīvo bāzi un kontroles sistēmu;1.2. Pilnveidot būvniecības statistiku;1.3. Izveidot būvniecības zinātniski – tehniskās informācijas centru;1.4. Izveidot valsts informācijas sistēmu būvniecības jomā;1.5. Pilnveidot būvniecības dalībnieku tiesiskās attiecības.2. Sekmēt kvalitatīvu un energoefektīvu būvniecību:2.1. Nodrošināt būvju atbilstību tehnisko normatīvu un arhitektūras (estētikas) prasībām;2.2. Pilnveidot hipotekārās kreditēšanas sistēmu būvniecībā;2.3. Adaptēt CEN standartus būvniecības reglamentētajā sfērā;2.4. Pilnveidot būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas, uzraudzības un inspekcijas sistēmas, veicināt modernu kvalitātes kontroles un vadības sistēmu ieviešanu;2.5. Veicināt vietējo būvizstrādājumu ražošanu un pielietošanu;2.6. Veicināt investīciju pieaugumu būvniecībā;2.7. Veicināt energoresursu taupības un vides aizsardzības politikas realizāciju būvniecībā.3. Sagatavot konkurētspējīgus būvniecības speciālistus:3.1. Sekmēt augstskolu būvniecības studiju programmu akreditāciju;3.2. Izstrādāt kvalifikācijas standartus un mācību programmas būvniecības specialitātēm;3.3. Sekmēt būvspeciālistu zināšanu pilnveidošanu atbilstoši ES līmenim;3.4. Sekmēt būvuzņēmēju dalību profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo un studējošo būvprakses nodrošināšanā.4. Attīstīt konkurētspējīgu būvzinātni:4.1. Veicināt vietējo resursu un darbaspēka izmantošanu būvniecībā un būvizstrādājumu ražošanā;4.2. Noskaidrot resursu izmantošanas iespējas būvizstrādājumu ražošanā un jaunu materiālu radīšanā;4.3. Pagarināt būvju un konstrukciju kalpošanas laiku, izstrādājot zinātniski pamatotas tehnoloģijas;4.4. Sekmēt privātuzņēmēju dalību būvzinātnes finansēšanā.3. Būvniecības nacionālās programmas struktūras pamatojumsBūvniecības produkts – būves – dalās ēkās (dzīvojamās, publiskās, ražošanas) un inženierbūvēs (ceļi tilti, tuneļi, hidrotehniskās u.tml.). Saskaņā ar likumdošanu inženierbūves kā specializētā būvniecība ir attiecīgu ministriju kompetencē un ietvertas attiecīgās nacionālajās programmās, kā, piemēram, Transporta attīstības nacionālā programma, Latvijas Enerģētikas attīstības nacionālā programma. Tāpēc Būvniecības nacionālajā programmā apskatīta galvenokārt vispārējā būvniecība.Būvniecības nacionālā programma nosaka veicamo pasākumu kopumu būvniecības nozarē – dzīvojamo un publisko ēku būvniecībā, būvizstrādājumu ražošanā, kuru īstenošana ir būtiski nepieciešama Latvijas tautsaimniecības attīstībai.Būvniecības nacionālā programma ir kompleksa mērķprogramma, kas:• satur vienā sistēmā tiesiskos, ekonomiskos, tehniskos un ar tiem saistītos pasākumus būvniecībā;• nosaka mērķus un uzdevumus būvniecības nozares stratēģijas un taktikas īstenošanā;• dod investoriem, uzņēmējiem un bankām informatīvo materiālu par iespējamām tendencēm būvniecībā.Programmas struktūra ietver 6 apakšprogrammas (skat.2.pielikumu):1. Tiesiskā un informatīvā bāze būvniecībā2. Būvuzņēmējdarbība3. Mājokļu būvniecība un atjaunošana4. Ēku siltumnoturības paaugstināšana5. Būvizstrādājumi6. Izglītība un būvzinātneSaskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto Latvijas Rūpniecības stratēģiju Programmas struktūrā ir iekļauta apakšprogramma “Būvizstrādājumi”.4. Būvniecības nacionālās programmas apakšprogrammas4.1. Tiesiskā un informatīvā bāze būvniecībā4.1.1. Tiesiskā bāze būvniecībāViens no svarīgākiem līdzekļiem valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai būvniecībā ir sakārtota normatīvo aktu bāze, kas harmonizēta ar ES direktīvām. Būvniecības tiesisko bāzi pašreiz veido dažādos laika posmos pieņemtie normatīvie akti.Būvniecības nozares tiesiskais pamats Latvijas Republikā ir 1995.gada 10.augustā pieņemtais Būvniecības likums. Tas nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīlī izdotie noteikumi Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, savukārt, detālāk reglamentē būvniecības procesuālo kārtību.Būvniecības nozari (situācija līdz š.g. 1.janvārim) reglamentē 32 Latvijas būvnormatīvi (LBN) un 13 Ministru kabineta noteikumi (vai ieteikumi), tai skaitā 7 MK noteikumi, kas regulē īpašu kārtību dažās būvniecības apkšjomās. Joprojām tiek piemēroti vēl 160 SNiP – bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi un citi padomju laika būvniecības tehniskie normatīvi.Eiropas savienībā būvniecības jomā pašreiz tieši darbojas trīs direktīvas:1. Eiropas Būvizstrādājumu direktīva 89/106;2. Direktīva 92/57 par minimālām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām būvlaukumos.3. Direktīvas 93/76 par oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu (SAVE direktīva) atsevišķi punkti.Eiropas būvizstrādājumu direktīvu 89/106 Latvijas normatīvo aktu sistēmā sāka ieviest 1997.gadā ar Ministru kabineta 1997.gada 5.augusta noteikumiem Nr.295. Pašreiz šī direktīva ir transponēta Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” un Latvijas būvnormatīvā LBN 006–01 “Būtiskās prasības būvēm”. 1998.gadā tika izveidoti divi būvizstrādājumu sertifikācijas centri, pilnvarotas 12 testēšanas laboratorijas un reāli sāka darboties būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas sistēma. Pašreiz notiek sistēmas pilnveidošana un institucionālā nostiprināšana. Nepieciešams turpināt paaugstināt sistēmā strādājošo speciālistu kvalifikācija un jāpabeidz iesaistīto institūciju (sertifikācijas centru un testēšanas laboratoriju) akreditācija.Lai pilnībā uzņemtos ES dalībvalsts funkcijas, nepieciešams izveidot Tehniskā apstiprinājuma biroju, kas sadarbībā ar Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizāciju Eiropas Komisijas uzdevumā veiktu tehnisko apstiprinājumu projektu izstrādi un ekspertīzi tiem būvizstrādājumiem, kuriem nav un pārredzamā nākotnē netiks izstrādāti harmonizētie standarti. Tehniskā apstiprinājuma biroja izveidošanai nepieciešams valsts budžeta finansējums 52,5 tūkst. Ls. Valsts dotācija birojam būs nepieciešama pirmos četrus gados, jo birojs, sniedzot pakalpojumus, pakāpeniski pāries uz pašfinansēšanos.Direktīva 92/57 ir Labklājības ministrijas kompetencē. Tā transponēta Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.318 “Noteikumi par darba drošības un veselības aizsardzības organizēšanas un darba vietu iekārtošanas prasībām būvlaukumos”. Lai saskaņotu būvnormatīvu prasības ar šīs direktīvas (noteikumu) prasībām, pašreiz tiek gatavots iesniegšanai Ministru kabinetā grozījumu projekts Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”.SAVE direktīvas 93/76 5.panta prasības ir ieviestas būvnormatīvā LBN 002–01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”. Šīs direktīvas 2.panta prasības tiek iestrādātas Latvijas nacionālā standartā un Ministru kabineta noteikumu projektā.4.1.2. Latvijas būvnormatīvu sistēmas sakārtošana un harmonizēšana ar ES normāmLai īstenotu LR Saeimas 1998.gada oktobrī pieņemto likumu “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”, kā arī, lai izpildītu 1999.gada 15.jūlija Deklarācijā par MK darbību izvirzīto uzdevumu (4.2.8.), 1999.gada 28.septembrī MK akceptēja (prot.Nr.51 §15) VARAM izstrādāto “Bijušo PSRS būvniecības tehnisko normatīvu pārstrādes termiņu un finansēšanas stratēģijas koncepciju”. Tās mērķis ir rast optimālu risinājumu bijušās PSRS SNiP nomaiņai ar Latvijas būvnormatīviem, kas harmonizēti ar ES likumdošanu [4]. Normatīvu izstrādes un ieviešanas rezultātā ieguvēji būs gan būvuzņēmēji, jo uzlabosies būvizstrādājumu drošums un uzņēmējdarbības vide, gan patērētājs sakarā ar būvju drošuma uzlabošanos un sniegto pakalpojumu uzticamību būvniecības procesā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka ES direktīvu ieviešana sadārdzinās atsevišķus būvniecības izmaksu posteņus.Periodu no 1991. līdz 1998.gadam var uzskatīt par Latvijas būvnormatīvu sistēmas attīstības pirmo fāzi, kad Saeimā pieņēma Būvniecības likumu, Ministru kabinets izdeva Vispārīgos būvnoteikumus un citus Būvniecības likumā noteiktos normatīvos aktus. Lai pāreju no SNiP uz LBN veiktu pakāpeniski, 1992.gada maijā toreizējā Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrija apstiprināja LBN 000 “Būvnormatīvu saraksts”, ietverot tajā 188 būvniecībā piemērojamos SNiP (no bijušās PSRS spēkā bijušajiem ~1200) un nosakot, ka tie saistoši piemērošanai būvniecībā visā valsts teritorijā.Pašlaik atbilstoši MK 1999.gada 28.septembrī akceptētajai “Bijušo PSRS būvniecības tehnisko normatīvu pārstrādes termiņu un finansēšanas stratēģijas koncepcijai” [4] noris LBN sistēmas attīstības otrā fāze, kurā notiek pilnīga pāreja no padomju laika SniP uz būvnormatīviem, kas harmonizēti ar ES likumdošanu. Lai paātrinātu ES tehnisko normatīvu ieviešanu būvniecības nozarē, nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Būvniecības likumā un Vispārīgos būvnoteikumos, lai situācijās, ko neregulē LBN vai Latvijā adaptēts CEN (Eiropas Standartizācijas organizācijas) standarts, varētu piemērot kādas Skandināvijas valsts nacionālos standartus.Baltijas valstu Ministru padomes Celtniecības komitejas darba ietvaros notiek sadarbība starp Baltijas valstīm būvnormatīvu jomā, kas galvenokārt izpaužas konsultāciju un informācijas apmaiņā. Baltijas valstu būvnormatīvu sistēmas tiek harmonizētas netiešā veidā, orientējot tās uz saskaņošanu ar ES likumdošanu, izstrādes balstot uz CEN standartiem. Izstrādes gaitā savstarpēji tiek saskaņotas atsevišķu būvnormatīvu koncepcijas, piemēram, siltumtehnikas jomā. Vienota būvnormatīvu izstrāde pagaidām nav iespējama, jo ievērojami atšķiras Baltijas valstu likumdošana kā būvnormatīvu struktūras, tā izpildvaras institūciju kompetences jomā.Eiropas savienībā nav kopējas likumdošanas attiecībā uz būvkonstrukciju projektēšanu. Bet Eiropas standartizācijas organizācija CEN izstrādā būvkonstrukciju projektēšanas standartu paketi kā EN 1990 saimes standartus. Pašreiz tie ir priekšstandartu (ENV) statusā, respektīvi, tie nav obligāti ieviešami ES dalībvalstu nacionālo standartu statusā. Latvijā ir aizsākts darbs pie šo standartu adaptācijas Nacionālajā standartizācijas sistēmā. Tiek plānots, ka tuvāko 2–3 gadu laikā šie standarti tiks ieviesti Latvijas būvnormatīvu sistēmā.4.1.3. Īpaši gadījumi būvniecības regulēšanas kārtībāNo visiem pagaidām vēl piemērojamiem SNiP, kas ietverti Latvijas būvnormatīvā – LBN 000 “Būvnormatīvu saraksts”, 53 attiecas uz īpašiem būvniecības gadījumiem – transporta, hidrotehniskajām, ar valsts aizsardzību saistītās un citas būves, kurām jāpiemēro īpašas prasības un dažkārt arī to būvniecības administrēšana atšķiras no Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās kārtības. To izvērtēšana un pārstrāde saskaņā ar koncepciju [4] jāuzņemas ministrijām, kuru pārraudzībā ir šādas specializētās būvniecības jomas, kurām nepieciešama īpaša regulēšana. Būvniecības departaments veic koordinējošo un apkopojošo funkciju, kā arī to iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. Sadarbību Būvniecības departamenta un šo īpašo būvniecību pārraugošo ministriju starpā lietderīgi organizēt Eiropas integrācijas darba grupās, tādējādi panākot ne tikai veco normatīvu revīziju, bet arī to saskaņošanu ar Eiropas Savienības nozaru direktīvām.Būvnormatīvu pārstrādes procesa vienu daļu no SNiP–iem var pārstrādāt par Latvijas Nacionālajiem standartiem, ko veiktu atbilstošās standartizācijas tehniskās komitejas. Saskaņā ar Standartizācijas likuma 17.panta 1.daļas 3.punktu reglamentētajā sfērā nepieciešamo standartu izstrādi jāfinansē no valsts budžeta.Ar 2002.gada 1.janvāri stājās spēkā Darba aizsardzības likums. Labklājības ministrija, kas MK uzdevumā veic valsts pārvaldi darba aizsardzības jomā, pašreiz izstrādā virkni MK noteikumu, kas nosaka darba aizsardzības organizatorisko struktūru, darba aizsardzības prasības konkrētās darba vietās, nodarbināto apmācību u.c., arī būvniecības jomā. Saskaņā ar šo likumu kompetentu institūciju (kura ir pilnvarota veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kuras kompetence darba aizsardzības jautājumos noteikta MK noteiktā kārtībā) piesaistīšana būvniecības procesam prasīs zināmas izmaiņas pašreizējā būvniecības administrēšanā. Sākumā šīs izmaiņas būvnieki varētu uztvert arī kā jaunu administratīvu šķērsli. Šā likuma prasības paredzēts iestrādāt Vispārīgo būvnoteikumu grozījumos un citos normatīvajos aktos saskaņā ar pasākumu plāna 1.2. punktu.4.1.4. Būvnormatīvu pārstrādes finansējumsŅemot vērā LBN harmonizēšanas iespējas ar ES likumdošanu, kā arī jau izstrādātos LBN, šobrīd vēl atlikušos piemērojamos 160 SNiP atkarībā no to specifikas saskaņā ar koncepcijā [4] ieteikto sadalījumu var izstrādāt atbilstoši pa grupām:1.grupa – SNiP, kuru pārstrāde Latvijas būvnormatīvos veicama par valsts budžeta un starptautiskās tehniskās palīdzības līdzekļiem;2.grupa – SNiP, kuriem atbilstošu Latvijas būvnormatīvu vai standartu izstrāde veicama par ieinteresēto profesionālo sabiedrisko organizāciju (IPSO) vai ieinteresēto būvniecības dalībnieku līdzekļiem.Pirmajā grupā ieskaitāmi tie vispārīgo un speciālo būvniecību regulējošie normatīvi, kuri ir aktuāli būvniecībā valstij kopumā. Tādēļ to pārstrāde iekļaujama ministriju kompetencē ar atbilstošu valsts budžeta un starpvalstu tehniskās palīdzības finansējumu.Pēc pārstrādes tehniskajām iespējām šīs grupas normatīvus var iedalīt:• SNiP, kurus var nomainīt ar analogiem regulējošiem ES normatīviem aktiem, tos tieši vai ar nelielām korekcijām, adaptējot Latvijas normatīvo aktu sistēmā;• SNiP, kas nepieciešami būvniecības procesa reglamentēšanai, bet kuriem pagaidām nav analogu normatīvu ES normatīvo aktu sistēmā.Lai atvieglotu būvnormatīvu izstrādi un apstiprināšanu, būvnormatīvos iekļaujami tikai administratīvie noteikumi, kā arī būtiskās tehniskā drošuma un ugunsdrošības, higiēnas un vides aizsardzības prasības un ierobežojumi. Šīs prasības, līdzīgi kā ES “jaunās pieejas” direktīvās, uzstādāmas kā funkcionālās, nevis tehniskā izpildījuma prasības. Konkrēti risinājumi un detalizētas tehniskās prasības nosakāmas Latvijas Nacionālajā standartizācijas sistēmā adaptētajos CEN standartos (LVS–EN). Šādi pārstrādājami 8 būvnormatīvi, tai skaitā 4 SniP. To pārstrāde, ieskaitot CEN standartu tulkošanu (~2500 lpp.), iespējama 2 – 3 gadu laikā, izmaksas – Ls 35 tūkst. Optimāli tas būtu jāveic PHARE tehniskās palīdzības projekta ietvaros. Šāds projekts tika akceptēts 2000.gadā, un 2002.gadā tas reāli sāks darboties.Nomainot tos SNiP, kuriem pašreiz nav tieša analoga ES normatīvo aktu sistēmā, tie jāpārstrādā, izveidojot oriģinālus Latvijas būvnormatīvus, par prototipu izmantojot kādas Skandināvijas valsts nacionālos normatīvus. Šādi nomaināmi SniP, kas regulē būvniecības vispārīgos jautājumus, ir 19. To pārstrādei nepieciešami 4 līdz 5 gadi pie kopējā finansējuma 99 tūkst.Ls [4].Otrajā grupā – ietverti tie SNiP, kuriem nav būtiska loma valsts regulējošās darbības nodrošināšanai pašreizējos tirgus ekonomikas apstākļos. Tiem nav analogu ES likumdošanā un nav paredzams, ka šos objektus nākotnē reglamentēs kopēji ES normatīvie akti. Šie SNiP pārstrādājami standartos par ieinteresēto pušu (uzņēmējsabiedrību, profesionālo savienību un asociāciju) līdzekļiem. Lai attiecīgie objekti nepaliek bez regulācijas vispār, šie SNiP pagaidām iekļaujami piemērojamo būvnormatīvu sarakstā un nosakāma to piemērošana.Pēdējo četru gadu laikā LBN u.c. normatīvo aktu projektu izstrādei no valsts budžeta tiek izdalīti vidēji 30 tūkst.Ls gadā, tai skaitā ~20 tūkst.Ls SNiP nomaiņai. Par šiem līdzekļiem ik gadus MK apstiprināšanai tiek iesniegti vidēji 5 līdz 7 LBN projekti.Ņemot vērā, ka kopš pirmo LBN izdošanas pagājuši jau 10 gadi, un to prasības ne vienmēr tika harmonizētas ar ES likumdošanu, kā arī dažos LBN pieredzes trūkuma dēļ nav ietverti vajadzīgie regulējumi vai arī uzstādītas nevajadzīgas prasības, jāparedz līdzekļi dažu LBN revīzijai vai pat pārstrādei. Vidēji tam nepieciešami 2 līdz 3 tūkst Ls gadā. Saskaņā ar koncepciju [4] pirmajā grupā ietilpstošo to bijušo PSRS normatīvu pārstrādei, kas ir VARAM kompetencē, nepieciešami aptuveni Ls145 tūkst.4.1.4.1.tabulaBūvnormatīvu pārstrādei nepieciešamais finansējums [4]GrupaNormatīvu skaits, raksturojumsIzstrādes laiksFinansēšanas avots1.4 gab. – SNiP, kurus var nomainīt ar analogiem regulējošiem ES normatīviem aktiem2–3 gadiPHARE tehniskā palīdzība19 gab. – SNiP, kuriem nav tieša analoga ES normatīvo aktu sistēmā4–5 gadiVARAM budžets1.46 gab. – SniP, kuri saistīti ar īpašiem būvniecības gadījumiem*5 gadiAtbildīgo ministriju līdzekļi2.89 gab. – SNiP, kuriem nav būtiska loma valsts regulējošās darbības nodrošināšanaiNav noteiktsIPSO līdzekļi*) Šo būvnormatīvu izstrādes finansēšanas avoti ir attiecīgo nozaru ministriju budžeta līdzekļi un ārvalstu finansiālā palīdzība, tai skaitā PHARE un citas ES programmas.4.1.5. Problēmas risinājumiLai paātrinātu ar ES likumdošanu harmonizētu būvnormatīvu ieviešanu Latvijā un atteiktos no padomju laika tehnisko normatīvu piemērošanas būvniecībā, jāveic šādi pasākumi [4]:1. Būvniecības likumā un Vispārīgos būvnoteikumos jāizdara grozījumi, kas jomās, ko nereglamentē Latvijas būvnormatīvi un Eiropas standarti, atļauj piemērot kādas Skandināvijas valsts attiecīgu būvnormatīvu tehniskās prasības un nacionālos standartus.2. Ministrijām, kuru pārziņā saskaņā ar likumiem ir būvniecība, kas prasa īpašu kārtību, jāveic savā kompetencē esošo SNiP nomaiņu un jāizstrādā LBN, iekļaujot tos vienotā Latvijas būvnormatīvu sistēmā.3. Lai atvieglotu pāreju, efektīvāk izmantotu ES dalībvalstu tehnisko palīdzību likumdošanas sakārtošanai ES pievienošanās procesā un taupītu finansiālos resursus, VARAM Būvniecības departamentam atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumiem Nr.120 pēc saskaņošanas ar ieinteresētajām ministrijām laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” jāpublicē vēl piemērojamo PSRS celtniecības normu saraksts, kas aizvietos Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1992.gada maijā izdoto Latvijas būvnormatīvu LBN 000–99 “Būvnormatīvu saraksts”.4.1.6. Informatīvās bāzes raksturojumsBūvniecības nozares attīstības prognozēšana, iekšējā un ārējā tirgus analīze un nozares kvalitatīva darbība cieši saistīta ar aktuālās ekonomiska, tehniska un sociāla rakstura informācijas nodrošinājumu. Informatīvo pakalpojumu serviss būvniecībā pagaidām vēl nav pietiekoši attīstīts. Būvniecībā ieinteresētie dalībnieki nepieciešamo informāciju var saņemt no dažādām institūcijām.Pašreiz plašāko statistisko informāciju vāc, apstrādā un izdod LR Centrālā statistikas pārvalde, kas dod iespēju ieskatīties nozares attīstības makroekonomiskajos rādītājos tautsaimniecības attīstības kontekstā. Daļa šīs informācijas vēl ir jāpilnveido.Trūkst informācijas par ārvalstu būvfirmu konkurences ietekmi uz vietējo būvnieku konkurētspēju, par būvniecību pašvaldībās, par tehnisko aprīkojumu, darbu tehnoloģijām, darba tirgu, u.c.Oficiālu informāciju par normatīvajiem aktiem var iegūt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; Tiesiskās informācijas centrā; A/S “DATI” datorizētajā normatīvo aktu informācijas sistēmā “NAIS”, institūciju mājas lapās u.c. internetā. Ar normatīvo aktu izdošanu nodarbojas arī dažādas privātas uzņēmējsabiedrības.Informāciju par komercpiedāvājumiem izsniedz Pasaules tirdzniecības kameru tīkls (LTRK), dažādas kontaktu biržas, tai skaitā Pasaules tirdzniecības centra biznesa kontaktu birža, Pasaules tirdzniecības centrs (WTC tīkls), Finansu ministrija u.c. Taču ir nepieciešama komercpiedāvājumu informācijas apstrāde un piemērošana būvniecības nozares vajadzībām.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir uzņēmējdarbībai būvniecībā licencēto uzņēmumu datu bāze, kā arī ir izveidots normatīvos aktos noteiktais būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs.Valsts nodarbinātības dienesta struktūras sniedz informāciju par reģionāliem darba tirgiem. Ir nepieciešams izveidot kooperētu informācijas sistēmu, kas ļautu viegli atrast sev nepieciešamos speciālistus, bet speciālistiem – atrast sev piemērotu darba vietu. Šai informācijai pārredzami jāiekļauj ziņas par speciālistu sagatavošanu profesionālās apmācības sistēmā (arodskola – tehnikums – augstskola).Valstī nav informācijas sistēmas par būvniecību pašvaldībās: izsniegtās būvatļaujas, būvju nodošanas – pieņemšanas ekspluatācijā akti.Informatīvo pakalpojumu serviss būvniecības jomā pagaidām vēl ir vāji attīstīts. Esošie informatīvie avoti darbojas patstāvīgi, bet neviens no tiem nesniedz visaptverošu informāciju. Plašāko būvniecības informāciju nodrošina:– Centrālās Statistikas pārvaldes periodiskie biļeteni;– SIA “Latvijas Tālrunis” ikgadējais katalogs ABC;– vairāki periodiskie izdevumi (avīzes, žurnāli);– SIA “Celtinfo” būvniecības informācijas kartotēka;– 1998.gadā dibinātais Būvniecības informācijas centrs;– Internetā pieejamā VARAM Būvniecības departamenta mājas lapa(www.varam.gov.lv/bd/), “ZL HOTLINE” datu bāze “Būvniecība on–line”, u.c.4.1.7. Būvniecības informācijas sistēmas pilnveidošanaIepriekšminēto informācijas avotu saturs tikai daļēji apmierina prasības, kādas nepieciešamas pilnveidojot ar būvniecības nozari saistīto normatīvo bāzi jautājumos par izglītību un apmācību, būvzinātni, ekonomiskiem un tehniskiem aspektiem. Tāpēc nepieciešams attīstīt tādu būvniecības informācijas sistēmu, kas ļautu saņemt operatīvu informāciju visiem interesentiem un būvniecības dalībniekiem: valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, uzņēmumiem un fiziskām personām. Pilnveidojot būvniecības informācijas sistēmu, jāizmanto iespējas, ko dod Ekonomikas, Satiksmes un Finansu ministrijas datu bāzes; Centrālā statistikas pārvalde; Eiropas informācijas korespondētājcentrs; Biznesa sadarbības tīkls (BRE); LAA biznesa informācijas centrs; Internets u.c.Būvniecības informācijas sistēmas pilnveidošanā jāveic sekojošais:1. Pašreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta resursi nevar nodrošināt nozares informācijas pilnveidošanas prasības, jo tajā strādā tikai 18 darbinieki. Būvniecības departamentā ir jāizveido Būvniecības informācijas nodaļa ar sekojošām funkcijām būvniecības nozarei trūkstošās tehniskās informācijas jomā:– būvniecības nozares likumdošanas, uzņēmējdarbības un būvizstrādājumu ražošanas attīstības izpēte;– iekšējā un ārējā būvtirgū notiekošo procesu apzināšana un analīze;– būvuzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru izpēte un procedūru vienkāršošana;– informatīvās bāzes (būvuzņēmumu licencēšana, būvvaldes, būvniecība pašvaldībās, būvinspekcijas darbība) pilnveidošana un aktualizēšana;– pieprasītās informācijas publicēšana Internetā.– būvniecības nozares statistisko pārskatu harmonizēšana ar ES prasībām par būvprojektēšanu, būvdarbiem, būvuzņēmumiem, būvizstrādājumiem, un citu ar būvniecību saistīto informāciju;– apmācību un informatīvo semināru organizēšana.2. Valsts nozīmes būvniecības informācijas nozīmīgums jāpiešķir pašvaldību būvniecības informācijai – jāizveido vienota valsts informācijas sistēma, kas apvienotu informāciju par būvēm to tapšanas gaitā un ekspluatācijas laikā, ietverot informāciju par izdotajām būvatļaujām, būvekspertīzes slēdzieniem, būvju pieņemšanas ekspluatācijā aktiem, tiesību aktu pārkāpumiem un negadījumiem būvniecībā un citu informāciju.3. Jāizveido valsts zinātniski – tehniskās informācijas centrs būvniecībā (piemēram, uz RTU zinātniskās bibliotēkas bāzes), kurā sakopotu starptautiska mēroga vadošos zinātniski – tehniskos žurnālus un citu literatūru, kas saistīta ar būvmateriālu un būvizstrādājumu zinātni, vai ražošanu. Šādas centralizētas zinātniski – tehniskās informācijas pieejamība plašam ieinteresēto speciālistu un studentu lokam veicinās būvzinātnes un ražošanas attīstību Latvijā atbilstoši starptautiskajam līmenim. Valsts interesēs ir popularizēt jauninājumus būvmateriālu jomā, jaunākās un progresīvākās tehnoloģijas, metodes un attīstītāko valstu sasniegumus projektēšanā, būvniecībā, kā arī būvju ekspluatācijā, jo jaunāko tehnoloģiju izmantošana bieži ir saistīta ar resursu ekonomiju un kvalitātes paaugstināšanu būvniecības un būves ekspluatācijas laikā. Centra izveidei jāpiesaista ieinteresēto uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju līdzekļus.4.2. Būvuzņēmējdarbība4.2.1. Būvuzņēmumu struktūraBūvniecības nozarē darbojas uzņēmumi, kas ir dažādi pēc lieluma (strādājošo skaita ziņā), pēc specializācijas, pēc būvdarbu apjoma u.tml. Būvniecības nozarē privatizācija ir praktiski beigusies un valsts uzņēmumu īpatsvars ir palicis niecīgs. 1999.gadā valsts vai pašvaldības uzņēmumi bija tikai 9, tajos strādāja 2,2% strādājošie. No visa valstī izpildīto būvdarbu apjoma šie uzņēmumi veica 1,6%. Lielāko daļu Latvijas būvuzņēmumu veido privāti uzņēmumi ar nelielu strādājošo skaitu.Būvniecības nozarē strādā 6% no valstī nodarbinātajiem. Būvniecība ir nozare ar raksturīgu lielu zemas kvalifikācijas strādājošo īpatsvaru. Atsevišķu darbu daļu veic tā saucamie “līgumstrādnieki”, kas nav uzņēmuma štata darbinieki un tāpēc oficiālajā statistikā neparādās.4.2.1.1. tabulaBūvuzņēmumu dalījums pēc uzņēmumu un strādājošo skaita [18]GadsRādītājsKopā0 – 1920 – 4950 – 199> par 2001995.g.Uzņēmumu skaits16231139272196161996.g.18131365273164111997.g.17111241279175161998.g.19321489266162151999.g.21111631302158202000.g.21101549388151221995.g.Strādājošo skaits38112739786951726947511996.g.34747796785401500632341997.g.36838768684181540753271998.g.412791313782101495649761999.g.400351070286501430963742000.g.416261007110719140826754Kā redzams, 3.grupas uzņēmumu (ar 50–199 strādniekiem) skaits samazinās un arī strādājošo skaits tajos samazinās, bet lielāko un mazāko uzņēmumu skaits palielinās. Pašreiz Latvijā 74 % no visiem būvuzņēmumiem ir uzņēmumi ar strādājošo skaitu līdz 19, un tam ir tendence pieaugt, līdzīgi kā tas ir atsevišķās Eiropas valstīs.4.2.1.2. tabulaBūvuzņēmumu grupējums pēc strādājošo skaita atsevišķās ES valstīs 1995. gadā [32]* Ietver visus uzņēmumus, kur strādājošo skaits ir virs 100Salīdzinot būvuzņēmumus pēc izpildīto darbu apjoma, uzņēmumiem ar strādājošo skaitu līdz 19 neto apgrozījuma pieaugums 1997.–1999.gadam bija augstākais no visām uzņēmumu grupām – 403% (skat. tabulu 4.2.1.1.). Tie pārsvarā darbojas dzīvojamo māju un dzīvokļu celtniecības un remonta sektorā, kur nepieciešamie kapitālieguldījumi ir salīdzinoši nelieli. Taču daļa ir specializējušies īpašu, augsti atalgotu darbu veikšanā, kas dod ievērojamu apjomu. Arī uzņēmumos ar strādājošo skaitu virs 200 neto apgrozījuma pieaugums bija pat 450% [18].4.2.2. Imports un eksports2001.gadā ārpus Latvijas veikto būvdarbu apjoms bija 9,8 milj.Ls, (tas ir 3,8 reizes vairāk nekā šajā pat laikā 2000.gadā), bet ārvalstu būvnieku paveiktais Latvijā bija 3 reizes mazāks, tikai 2,7 milj.Ls (CSP nepublicētie dati). Taču līdz 2001.gadam būvniecībā eksporta – importa bilance bija negatīva (skat. zīmējumu 4.2.2.1.).4.2.2.1. zīmējumsLielākais īpatsvars ir būvdarbu importam no ES valstīm un Igaunijas. Mūsu būvnieki darbus veic visvairāk NVS valstīs, it īpaši 2001.gadā, kad darbu apjoms pieauga 5 reizes un sastādīja 76% no visiem eksporta darbiem.4.2.3. Būvuzņēmējdarbību ietekmējošie faktori, to izraisītās sekasKopumā Latvijas būvfirmu potenciāls netiek pilnībā izmantots, jo pasūtījumus varētu izpildīt vēl par ~1/3 vairāk. Bet šo potenciālu izmantot kavē vairāki faktori.1) Pašlaik vislielāko nozīmi būvuzņēmēji piešķir pieprasījuma nodrošinājumam – 70%, konkurencei – 42% un kvalificēta darbaspēka trūkumam – 9%. Šo faktoru ietekme joprojām pieaug. Tas saistīts ar būvfirmu noslāņošanos spēcīgajās un mazāk spēcīgās, kā arī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu un ar konkurējošu būvfirmu ienākšanu Latvijas būvtirgū no ES valstīm, it īpaši kopš 1998.gada. Attēlā redzams, ka tādu ierobežojošo faktoru, kā finansiālās grūtības un neskaidrības likumdošanā ietekme uz būvuzņēmējdarbību 1995.–2001.gadam ir samazinājusies. Pārējo būvuzņēmējdarbību kavējošo faktoru īpatsvars samazinās, nav dominējošs [16].2) Joprojām ir jūtams sertificētu speciālistu trūkums, jauno speciālistu kvalifikācija atpaliek no mūsdienu prasībām, būvniecības dalībniekiem nav pietiekama informācijas pieejamība, salīdzinot ar ES būvfirmām. Kā pozitīvs ir tas, ka daudzām lielajām būvfirmām ražošanas menedžmenta līmenis ir strauji pieaudzis.3) Būvniecības konkursi. Pēc Latvijas Būvnieku asociācijas datiem no būvniecībā strādājošiem uzņēmumiem 20 lielākās būvfirmas (jeb 1% no kopējā skaita) 2000.gadā veica 165,52 milj.Ls, jeb 38,6% no kopējā būvapjoma, (t.sk. pašu spēkiem izpildītie darbi bija tikai ~ 60%), taču šajos uzņēmumos strādā tikai 12% no būvniecībā nodarbinātajiem [18]. Šie uzņēmumi arī pārsvarā uzvar valsts un pašvaldību rīkotajos konkursos. Arvien biežāk, lai uzvarētu konkursos, tiek nosauktas nepamatoti zemas cenas. Darbu izpildīšanā galvenais būvuzņēmējs piesaista mazās būvfirmas kā darbuzņēmējus (apakšuzņēmējus), taču būvuzraudzību bieži veic pavirši. Būvniecības laikā tiek palielinātas arī “neparedzētās izmaksas”. Lai attaisnotu konkursa būtību, nodrošinātu iespēju pārbaudīt un atvieglot izvērtēšanas darbu piedāvājuma izmaksu sadaļā, nepieciešams izstrādāt būvniecības izmaksu katalogu, kurā būtu apkopotas būvizstrādājumu (materiālu), darbaspēka un transporta izmaksas dažādiem darbu veidiem.4.2.3.1.zīmējums4) Pastāv problēmas būvniecības procedūras jautājumos pašvaldību līmenī. Kopš 1999.gada situācija nav daudz uzlabojusies. 50% ārvalstu būvuzņēmēji atzīst, ka noteikumi un procedūras būvatļauju saņemšanā nav skaidras, it īpaši Rīgā. Apmēram 60% gadījumu būvatļauju saņemšanai nepieciešami gandrīz 6 mēneši, pārējos gadījumos – līdz 3 mēneši [1]. Situācija ir pasliktinājusies kapitālo remontdarbu atļaujas saņemšanā. Būvuzņēmējiem nav skaidrības arī par pašvaldības iestāžu piemērotajiem tarifiem un maksas pakalpojumiem. Gandrīz puse būvuzņēmēju atzīst, ka esošās būvvalžu prasības būvniecības procesā traucē uzņēmējdarbības veikšanu. Ne visas pašvaldības ir izstrādājušas saistošos noteikumus, ne visur ir izveidotas efektīvi strādājošas būvvaldes ar atbilstošu amatpersonu zināšanu līmeni, nav nodrošināta informācijas pieejamība būvvaldēs. Vāja darbība nelikumīgās būvniecības gadījumu atklāšanā. Tāpēc jāveic darbs ar pašvaldībām būvvalžu darba uzlabošanā, būvatļaujas saņemšanas kārtības, kā arī autoruzraudzības, būvuzraudzības pilnveidošanā atbilstoši ekonomiski attīstīto valstu pieredzei. Šīs problēmas ir tieši saistītas arī ar investīcijām labvēlīgas vides radīšanu Latvijā.Pašlaik strauji notiek Latvijas būvtirgus internacionalizācija. Tāpēc svarīgas zināšanas un prasme piedalīties un uzvarēt starptautisku būvniecības konkursu gadījumos. Atbilstoša izglītība un apmācība nepieciešama jau koledžās un augstskolās par iepirkumu kārtību un līgumu veidiem, to noteikumiem. Šīs tēmas ir nozīmīgas arī patstāvīgi praktizējošiem sertificētiem speciālistiem. Būvniecības internacionalizācijas aspektā nepieciešams pilnveidot normatīvās prasības, nosakot tā saucamās “ātrās” būvniecības iespējas, kad būvatļauja saņemama uz skiču projekta pamata. Bet tas nozīmē ievērojami paaugstināt arī būvvalžu amatpersonu zināšanas un atbildību.Būvuzņēmumu darbības finansiāli – analītiskie rādītāji liecina, ka pieaug neto apgrozījums, bet uzrādītās peļņas % ar katru gadu samazinās. Tā, piemēram, 1999.gadā, salīdzinot ar 1997.gadu, peļņas % samazinājies 2 reizes (no 4,6% uz 2,3%), privātajos uzņēmumos tas samazinājies pat 2,7 reizes. Vienlaicīgi nodokļu apjoms pirms peļņas pieaug. Acīmredzot, pieaug slēptās peļņas apjomi, jo būvniecībā ar tik zemiem peļņas rādītājiem nav izdevīgi strādāt. Līdzīga tendence ir arī Igaunijā u.c. kaimiņvalstīs. Arī ar peļņu saistītie rādītāji, kā rentabilitāte, maksātspēja, likviditātes koeficienti u.c., kopš 1997.gada strauji krītas un 2000.gadā jau bija ļoti zemā līmenī. CSP veiktajā konjunktūras apsekojumā norādīts, ka arī plānoto investīciju apjoms nākošajiem gadiem kopš 1999.gada kopumā krītas [18].Būvniecība ir viens no tiem tautsaimniecības sektoriem, kur vairāku iemeslu dēļ darbojas “ēnu ekonomika”, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem. It īpaši tā ir izplatīta ģimenes māju būvniecības sektorā (40–50% no darbu kopapjoma šai sektorā) [7], jo šie darbi pārsvarā netiek saskaņoti ar valsts pārvaldes instancēm, to realizācijai parasti nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un stabilas būvfirmas pakalpojumi. Bet pasūtītāji ir ieinteresēti samazināt izmaksas uz nodokļu rēķina, tādejādi veicinot būvuzņēmumu nelegālu darbību. Tāpēc ir jāpanāk nelegālās algas maksājumu gadījumu samazināšana, lai strādājošajiem paaugstinātu nodokļu ieņēmumu līmeni un līdzsvarotu valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu struktūru.4.2.4. Būvuzņēmumu specializācija un sadarbībaLatvijā attīstās būvuzņēmumu specializācija. Specializācija raksturīga tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar konkrētu ražotāju būvizstrādājumu iebūvēšanu vai īpašu tehnoloģiju objektos. Pasaules praksē ir augsti specializētas meistaru un amatnieku firmas uz vienu produkciju vai tehniku, kas nodarbina tikai dažas personas un ir aktīvas, piemēram, privātajā mājokļu būvniecības sektorā. No otras puses ir inženierbūvju uzņēmumi. Kooperējoties ar vairākiem citiem uzņēmumiem, parasti tie strādā ar lieliem projektiem sabiedriskajam sektoram vai lielām privātfirmām un tādejādi nodrošina augstu kvalitāti.Pašreizējā rūpniecības attīstība ES ved uz dziļāku integrāciju starp uzņēmumiem dažādās produkta ražošanas pakāpēs. Jo vairāk ir labi attīstītu un objektīvu saišu starp uzņēmumiem, jo vairāk ekonomika iegūst no augsta līmeņa integrācijas. Savstarpējās sadarbības saišu vājums var radīt nopietnus kavējumus attiecīgajā tautsaimniecības sektorā. Šajā sakarā piegādātāja un viņa partnera kvalitāte ir izšķirošais faktors sadarbības veidošanā. Ir sarežģīti novērtēt precīzu savstarpējo līgumu izplatību un nozīmi ES ekonomikā. Taču pētījumi rāda, ka savstarpējā sadarbība ir izplatīta rūpniecības un būvniecības nozarēs [11]. Minēto aspektu sakarībā ļoti aktuāli ir semināri, konferences, izstādes, informātika un informācija.Būvniecībā sadarbība ir nozīmīga divos virzienos:1) vertikālā – piemēram, starp būvizstrādājumu ražotājiem un būvdarbu veicējiem vai starp materiālu izejvielu ieguvējiem un būvmateriālu ražotājiem u.tml.;2) horizontālā – piemēram, starp dažādas specializācijas un lieluma būvuzņēmumiem.Latvijā sadarbība starp dažādas specializācijas būvuzņēmumiem attīstās lēni, piemēram, ievērojami jāpilnveido sadarbība starp projektētājiem un būvdarbu veicējiem. Galvenokārt, pieprasījumu trūkuma dēļ būvuzņēmumi parasti cenšas iegūt pēc iespējas lielāku līgumdarbu apjomu, iesaistot ierobežotu skaitu citu uzņēmumu. Taču no tā parasti cieš būvniecības kvalitāte un pazeminās būvnieku konkurētspēja. Lai uzlabotu stāvokli, jāpārstrādā autoruzraudzības, būvuzraudzības, būvekspertīzes noteikumi, jāpaplašina pakalpojumu sniedzēju loks būvniecībā, iesaistot konsultantus par juridiskiem, plānošanas, apdrošināšanas u.c. jautājumiem.4.2.5. Apakšprogrammas mērķi un uzdevumiApakšprogrammas mērķis: ievērojot būvtirgus internacionalizāciju, izstrādāt pasākumu plānu un rekomendācijas būvprojektēšanas un būvniecības uzņēmumu konkurētspējas un attīstības veicināšanai.Saskaņā ar zinātnisko pētījumu “Būvniecības nozares attīstības perspektīvas sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā” (SIA ZA Ekonomikas institūts, Rīga, 1998.) galvenie konkurētspējas paaugstināšanas uzdevumi ir:1. uzlabot būvniecības nozares darbību regulējošo vidi;2. uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti atbilstoši pieprasījumam;3. nodrošināt godīgu konkurenci;4. pilnveidot valsts un pašvaldību lomu nozares procesos;5. paaugstināt būvju kvalitāti:– veicot tehnisko kontroli un atbilstības novērtēšanu standartiem un normām;– nodrošinot būvniecības speciālistu apmācību;– nodrošinot pašu uzņēmumu darbībā kvalitāti un ieviešot kvalitātes vadības sistēmu.Pretkorupcijas pasākumi optimālu lēmumu pieņemšanā ir sekojoši:– kontrolējošo valsts institūciju darbības pilnveidošana;– normatīvās bāzes pilnveidošana un būvniecības procesa vienkāršošana, lai sekmētu uzņēmējdarbību un investīciju attīstību būvniecībā;– godīgas, atklātas un nediskriminējošas valsts un pašvaldību iepirkumu norises procedūras nodrošināšana būvniecībā.Viens no veicamajiem pasākumiem ir speciālistu reģistrācijas un kvalitātes sistēmu ieviešana. Būtiski, lai būvfirmu veikto darbu kvalitāte atbilstu specializācijai. Pašlaik darbojas vairāk nekā 2000 licencēti būvuzņēmumi. Lai varētu saņemt licenci būvniecībā, būvuzņēmumā jābūt sertificētiem speciālistiem. Lai saņemtu licenci restaurācijas darbiem, nepieciešams atzinums no Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas. Tas var novērst gadījumus, kad valsts nozīmes kultūras pieminekļi cieš no nekvalitatīvi izpildītiem restaurācijas darbiem. Nosakot licences darbības termiņu, tiek ņemts vērā uzrādītais algu lielums uzņēmumā salīdzinājumā ar vidējām algām nozarē, kā arī citi rādītāji. Būvniecības nozarē 2001.gada pirmajos 9 mēnešos vidējā mēnešalga bija 136,65 Ls. Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Celtnieku arodbiedrība 1998.gada 24.aprīlī ir noslēgusi Ģenerālvienošanos par darba samaksu – būvniecībā nodarbināto speciālistu un kvalificēto strādnieku minimālā stundas tarifa likme ir 1,00 (viens) lats.Būvniecībā notiek būvnormatīvu un noteikumu ieviešana un pilnveidošana, harmonizējot tos ar Eiropas Savienības direktīvām un pasaules praksi, t.sk. dažāda veida brīvprātīgas vai obligātas apdrošināšanas ieviešana. Apdrošināšana būvniecībā ir komplicēts uzdevums, jo katra objekta būvniecībā (projektēšanā, būvniecībā, rekonstrukcijā, renovācijā, būvju nojaukšanā) ir iesaistītas vairākas puses, kas uzņemas zināmas saistības un līdz ar to ir pakļautas riskam. 2002.gada februārī Saeimā tiks pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kur 9.nodaļas 33.pantā paredzēts: “(1) Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošina to zaudējumu atlīdzību, kuri var rasties trešajām – būvniecībā neiesaistītajām personām. (5) Būvniecības dalībnieku obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets.”. Likuma 33. pants būs spēkā ar 2005. gada 1. janvāri. Līdz šim termiņam ir jāizstrādā MK noteikumi par civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas limitu noteikšanu būvniecībā.4.2.6. Būvniecības kvalitātes nodrošināšana LatvijāLatvijā būvniecības kvalitātes paaugstināšana ir īpaši svarīga, jo nozare atpaliek no kvalitātes līmeņa, kāds pastāv ES tirgū būvprocesa kārtībā, darbu izpildē, īpaši būvprojektu kvalitātē.Būvniecībā svarīgi ir trīs kvalitātes aspekti:• priekšizpēte un būvprojekta kvalitāte;• ražošanas procesa kvalitāte (būvizstrādājumu kvalitāte, būvniecības tehnoloģijas kvalitāte);• vispārīgā kvalitātes vadība (finansu vadība, tirgus vadība, ražošanas vadība, personāla vadība, kas noved pie kvalitatīva gala produkta).Jābūt izveidotai sistēmai, kurā kontrole ir samērīga valsts, pašvaldību un atsevišķa uzņēmuma līmenī, uzņēmējiem ir pietiekama tehnoloģiju pieejamības un attīstības brīvība, izpratne par saviem pienākumiem un atbildību.Lai palielinātu investīcijas būvniecībā un vienkāršotu būvatļauju saņemšanu tiem investoriem un būvuzņēmējiem, kuriem ir profesionāla un moderna kvalitātes vadības sistēma, un lai paaugstinātu būvuzņēmēju atbildību, nepieciešams:1. Sakārtot kvalitātes vadības sistēmu sertifikācijas procedūru būvniecībā;2. izstrādāt normatīvos aktus jaunās kvalitātes vadības un būvkontroles sistēmas realizācijai;3. izstrādāt instrukciju (ieteikumus) pašvaldību būvinspekciju darbībai jaunajā sistēmā un veikt pašvaldību būvvalžu darbinieku (arī būvinspektoru) apmācības.Latvijas būvuzņēmumu konkurētspēju paaugstināšanā nepieciešamas lielas investīcijas kvalitātes standartu un jaunu tehnoloģiju ieviešanai, reklāmai un tirgzinībai. Valsts uzdevums ir radīt galvenos priekšnoteikumus uzņēmējdarbības stabilai attīstībai būvniecībā.4.3. Būvizstrādājumi4.3.1. Vispārējā situācija būvizstrādājumu ražošanāStraujā būvniecības apjomu krišanās deviņdesmito gadu sākumā un tam sekojošā importa būvizstrādājumu ražojumu iespiešanās Latvijas tirgū, kā arī energoresursu cenu celšanās un lielais patēriņš ražošanā, vietējo būvizstrādājumu neatbilstošā kvalitāte un pieprasījuma straujā krišanās izsauca būvizstrādājumu ražošanas samazināšanos valstī. Atsevišķu būvizstrādājumu grupu ražošanas samazinājums laika posmā no 1990.– 1996.gadam dots tabulā.4.3.1.1.tabulaBūvizstrādājumu ražošanas kritums(Latvijas Būvmateriālu asociācijas dati)Būvmateriāls, būvizstrādājumsRažošanas apjoma samazinājums1996.gadāRažošana 2001.gadāPortlandcements2,8 reizesRažošana stabilizējusiesMāla ķieģeļi12 reizesRažošana stabilizējusies, pieaug par ~6% gadāŠīferis (lokšņu plātnes)80 reizesRažošana samazināsSaliekamās dzelzsbetona konstrukcijas106 reizesRažošana pieaugusi 2x pret 1996.gaduStiklsRažošana pārtraukta vispārRažošana nenotiekMinerālā vateRažošana pārtraukta vispārRažošana nenotiekPerlitsRažošana pārtraukta vispārRažošana nenotiekBūvizstrādājumu ražošanas krituma rezultātā jau pirms 1994.gada vietās, kurās bija izvietoti būvizstrādājumu ražošanas uzņēmumi, jūtami samazinājās iedzīvotāju nodarbinātība. CSP dati liecina, ka arī pēdējos gados būvizstrādājumu realizācija samazinās.4.3.1.1.zīmējumsTajā pašā laikā Latvijā ir pietiekoši lieli zemes dzīļu resursi pl …