Par Rucavas novada domes 2009.gada 3.novembra saistošo noteikumu Nr.27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas note

Par Rucavas novada domes 2009.gada 3.novembra saistošo noteikumu Nr.27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr.6452 012 0156, kad. Nr.6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr.6452 012 0007)" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Par Rucavas novada domes 2009.gada 3.novembra saistošo noteikumu Nr.27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr.6452 012 0156, kad. Nr.6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr.6452 012 0007)" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2011.gada 24.februārī lietā Nr.2010-48-03 Latvijas Republikas Satversmes tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Viktors Skudra, tiesneši Kaspars Balodis un Vineta Muižniece, pēc Initas Vecbaštikas, Vilmas Dobeles, Kristīnes Preisas, Vilmas Varnas, Ilmara Varnas, Armanda Varnas, Annas Sedolas, Sandras Beņušes, Miķeļa Sīkļa, Mareka Mihailova, Spodras Mudītes Kundziņas, Indras Vadeiķītes, Jāņa Kundziņa, Ilgvara Sīkļa, Martas Mames, Elmāra Kārļa Mamja, Gata Mamja, Jāņa Kūmas, Ausmas Līnas Balodes un Irmas Alvīnes Kapilinskas konstitucionālās sūdzības un Initas Vecbaštikas konstitucionālās sūdzības, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 3. punktu, 17. panta pirmās daļas 11. punktu, kā arī 19.2 un 28.1 pantu, rakstveida procesā 2011. gada 25. janvārī tiesas sēdē izskatīja lietu "Par Rucavas novada domes 2009.gada 3.novembra saistošo noteikumu Nr.27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009.gada 17.decembra saistošo noteikumu Nr.41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr.6452 012 0156, kad. Nr.6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr.6452 012 0007)" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115.pantam". Konstatējošā daļa 1. 2004. gada 28. jūlijā Dunikas pagasta padome pieņēma lēmumu "Par Dunikas pagasta teritorijas plānojuma izstrādi" (protokola Nr. 51 4. punkts), ar kuru nolēma uzsākt Dunikas pagasta teritorijas plānojuma izstrādi un apstiprināja darba uzdevumu. Šajā laikā bija spēkā Ministru kabineta 2004. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 34 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 34). 2004. gada 4. novembrī stājās spēkā Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 883). 2005. gada 27. jūlijā Dunikas pagasta padome pieņēma lēmumu "Par precizēto darba uzdevumu apstiprināšanu" (protokola Nr. 8 1.1. punkts), kurā citastarp bija paredzēts, ka teritorijas plānojums izstrādājams atbilstoši Noteikumiem Nr. 883. 2005. gada 25. oktobrī Dunikas pagasta padome nosūtīja iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk arī - Birojs). 2005. gada 14. novembrī Birojs ar lēmumu Nr. 175-p nolēma nepiemērot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - stratēģiskais novērtējums) Dunikas pagasta teritorijas plānojumam. 2006. gada 10. novembrī Dunikas pagasta padome pieņēma lēmumu "Par teritorijas plānojuma galīgo redakciju" (protokola Nr. 13 3. punkts; turpmāk - Dunikas pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmums) un izdeva attiecīgus saistošos noteikumus. Vēja enerģijas ieguves zona šajā teritorijas plānojuma redakcijā nebija paredzēta. 2007. gada 11. janvārī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk arī - RAPLM) atzinumā Nr. 1-22/14074226 norādīja uz trūkumiem minētajā teritorijas plānojumā, kuru novēršanai Dunikas pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmums ir jāatceļ un Dunikas pagasta teritorijas plānojuma galīgā redakcija jāizstrādā no jauna, nodrošinot arī atkārtotu tās sabiedrisko apspriešanu. 2007. gada 26. janvārī Dunikas pagasta padome atcēla savu 2006. gada 10. novembra lēmumu un paredzēja līdz 2007. gada 28. februārim "izstrādāt Dunikas pagasta teritorijas plānojuma galīgo redakciju, ņemot vērā RAPLM atzinumā norādītās iebildes". 2007. gada 21. jūnijā Dunikas pagasta padome pieņēma lēmumu "Par Dunikas pagasta teritorijas plānojuma apstiprināšanu un saistošo noteikumu izdošanu" (protokola Nr. 7 3. punkts), ar kuru nolēma izdot teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus kā pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 3 "Liepājas rajona Dunikas pagasta teritorijas plānojums" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 3). Saistošo noteikumu Nr. 3 grafiskajā daļā "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" paredzēta "Plānotā vēja enerģijas ieguves zona", savukārt daļas "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" 3.15.5.1. un 3.15.5.2. punkts paredz: "3.15.5.1. Definīcija Plānotā vēja enerģijas ieguves zona Dunikas pagasta teritorijas plānojumā noteikta ar mērķi norādīt vēja enerģijas ieguvei atbilstošās un paredzētās teritorijas. Plānotā vēja enerģijas ieguves zona noteikta, pamatojoties uz Latvijas Ornitoloģijas biedrības novērtējumu vēja enerģijas ieguves parku izvietošanai Dunikas pagasta teritorijā, kurā ņemts vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izvietojums un novērojumi par putnu migrāciju. 3.15.5.2. Atļautā izmantošana Plānotās vēja enerģijas ieguves zonā ir atļauta vēja enerģijas ieguves parku būvniecība, ievērojot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Veicot vēja enerģijas ieguves parku projektēšanu, jānodrošina saskaņojumi ar atbildīgajām vides institūcijām un Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Ievērot šādus priekšnoteikumus, kas ļauj samazināt putnu sadursmju iespējas ar vēja ģeneratoru konstrukcijām: (1) vēja ģeneratora konstrukcijas daļām (tornim un rotora spārniem) ir jābūt gaišā krāsā; (2) jānodrošina iespēja ģeneratora konstrukcijas nakts laikā apgaismot no zemes ar izkliedētu apgaismojumu." Teritorijas plānojuma paskaidrojuma raksta 3.1. nodaļā "Nākotnes vīzija" norādīts, ka viena no pagasta nākotnes vīzijām ir vēja enerģijas ražošana, bet nodaļā "Attīstības mērķi" citastarp norādīts mērķis "attīstīt vēja enerģijas ieguvi". 2007. gada 11. oktobrī RAPLM vēstulē Nr. 1-22/11436/8106 informēja Dunikas pagasta padomi, ka Saistošos noteikumus Nr. 3 pieņem zināšanai. 2008. gada 22. decembrī Dunikas pagasta padome pieņēma lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr. 6452 012 0007) (protokola Nr. 13 1.7. punkts; turpmāk arī - Detālplānojums). 2009. gada 9. martā Dunikas pagasta padome nolēma nodot Detālplānojuma 1. redakciju sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai (protokola Nr. 3 1.6. punkts). 2009. gada 19. martā notika "Dunikas pagasta Vēja parka detālplānojumu 1. redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksme". Sanāksmes protokolam pievienotajā dalībnieku sarakstā minētas 38 personas. 2009. gada 14. aprīlī Dunikas pagasta padomei tika iesniegta vēstule ar 182 parakstiem, kurā citastarp tika apgalvots, ka "zinātnieki un pētnieki jau sen pierādījuši, ka tuvāk par 2000 metriem no vēja ģeneratoriem nedrīkst atrasties neviena apdzīvota vieta, to pat atzīst vēja ģeneratoru pārdevēji, kuri rekomendē to ievērot, pirms pārdod vēja ģeneratorus", norādīts, ka dokumentu parakstījušās personas ir "pret jebkuru vēja ģeneratoru uzstādīšanu Dunikas pagastā, kura jauda lielāka par 20 kilovatiem", un pieprasīts pārtraukt "jebkādas atļaujas izsniegšanu vēja ģeneratoru būvniecībai Dunikas pagastā" (lietas materiālu 3. sēj. 23.-25. lpp.). 2009. gada 17. aprīlī notika "Dunikas pagasta Vēja parka informatīvā sanāksme", kuras protokolam pievienotajā dalībnieku sarakstā minēta 61 persona. 2009. gada 22. aprīlī Dunikas pagasta padome, citastarp atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas 2009. gada 14. aprīļa vēstuli Nr. 422-4-3764, pieņēma lēmumu pilnveidot Detālplānojuma 1. redakciju. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Dunikas pagasts iekļāvās Rucavas novadā un Rucavas novada dome kļuva par Dunikas pagasta padomes tiesību pārņēmēju. 2009. gada 27. augustā, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas 2009. gada 15. jūlija vēstuli Nr. 422-2-7573, 2009. gada 22. aprīļa lēmums tika atcelts un Rucavas novada dome pieņēma zināšanai "iedzīvotāju atsauksmes par detālplānojumu pilnveidotajām redakcijām". 2009. gada 3. septembrī Birojs pieņēma lēmumu Nr. 395 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu vēja elektrostaciju parka būvniecībai, tostarp teritorijā, uz kuru attiecas Detālplānojums. 2009. gada 15. septembrī notika "Dunikas pagasta Vēja parka pilnveidoto redakciju sanāksme". Pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu 13. punktā paredzēto, ka triju mēnešu laikā pēc jaunizveidotās novada domes pirmās sēdes novada dome apstiprina ar saistošajiem noteikumiem novada pašvaldības teritorijā ietilpstošo bijušo vietējo pašvaldību (novada teritoriālo vienību) teritorijas plānojumus un detālplānojumus, Rucavas novada dome 2009. gada 3. novembrī pieņēma saistošos noteikumus Nr. 27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem". 2009. gada 17. decembrī Rucavas novada dome apstiprināja vairākus detālplānojumus un izdeva attiecīgus saistošos noteikumus. Tostarp tika pieņemti arī saistošie noteikumi Nr. 41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr. 6452 012 0007)". Detālplānojuma paskaidrojuma rakstā norādīts, ka tā "priekšlikums paredz uz zemes gabaliem "Šuķi" un "Skrandas" izvietot "trīs vēja ģeneratorus (torņa augstums līdz asij - 108 m, kopējais augstums - 149 m)", proti, "3 vēja enerģijas ģeneratoru (ENERCON 82 vai tamlīdzīgu) uzstādīšanu (jauda katram - 2MW)". Detālplānojums tika izstrādāts pēc attiecīgo nekustamo īpašumu īpašnieku un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Energo Wind" (turpmāk - "Energo Wind") iesniegumiem, slēdzot līgumu par tā finansēšanas kārtību starp Dunikas pagasta padomi, Detālplānojuma ierosinātāju "Energo Wind" un Detālplānojuma izstrādātāju arhitekti Inetu Butāni. 2. Ar tiesneša V. Skudras 2010. gada 23. septembra lēmumu izskatāmajā lietā ir apvienotas lietas, kas ierosinātas pēc divām konstitucionālajām sūdzībām: 1) Inita Vecbaštika, Vilma Dobele, Kristīne Preisa, Vilma Varna, Ilmars Varna, Armands Varna, Anna Sedola, Sandra Beņuše, Miķelis Sīklis, Mareks Mihailovs, Spodra Mudīte Kundziņa, Indra Vadeiķīte, Jānis Kundziņš, Ilgvars Sīklis, Marta Mame, Elmārs Kārlis Mamis, Gatis Mamis, Jānis Kūma, Ausma Līna Balode un Irma Alvīne Kapilinska (turpmāk arī - Pirmā pieteikuma iesniedzēji, Pieteikuma iesniedzēji) apstrīd Rucavas novada domes 2009. gada 3. novembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā (turpmāk arī - Apstrīdētais teritorijas plānojums) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. un 109. pantam; 2) Inita Vecbaštika (turpmāk arī - Otrā pieteikuma iesniedzēja, Pieteikuma iesniedzēja) apstrīd Rucavas novada domes 2009. gada 17. decembra saistošo noteikumu Nr. 41 "Detālplānojums nekustamajam īpašumam "Šuķi" (kad. Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), "Skrandas" (kad. Nr. 6452 012 0007)" (turpmāk arī - Detālplānojums) atbilstību Satversmes 105. un 115. pantam. 2.1. Pirmā pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viņi ir personas, kurām pieder nekustamais īpašums Dunikas pagastā, vai arī personas, kuras šajā pagastā dzīvo. Pēc viņu ieskata, Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšanas procesā pieļauti būtiski materiālo un procesuālo normu pārkāpumi un tā rezultātā ar Apstrīdēto teritorijas plānojumu tiekot nodarīts neatgriezenisks kaitējums videi. Pirmajā pieteikumā lūgts atzīt Apstrīdēto teritorijas plānojumu par neatbilstošu Satversmes 105. un 115. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka vēja enerģijas ieguves zona, kas ir konceptuāls pagasta attīstības jautājums, Apstrīdētajā teritorijas plānojumā ietverta plānošanas stadijā, kad būtiskas izmaiņas vairs nedrīkstēja veikt. Līdz ar to savu viedokli un nosacījumus neesot izteikušas ne institūcijas, ne arī iedzīvotāji un neesot veikts stratēģiskais novērtējums. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - Novērtējuma likums) 2. pielikuma 3. punkta 8. apakšpunktu Apstrīdētajam teritorijas plānojumam būtu bijis veicams stratēģiskais novērtējums. Turklāt vēja enerģijas ieguves zona noteikta Dunikas pagasta vidienē, ļoti plašā apdzīvotā teritorijā, blakus vairākām Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000, turpmāk - Natura 2000 teritorijas), tātad tā varot būtiski ietekmēt vidi. Tāpat pašvaldība neesot vērtējusi vēja enerģijas ieguves vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu, ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku neatgriezeniskumu, draudus cilvēku veselībai vai videi, ietekmes apjomu un izplatību un citus faktorus. Līdz ar to Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšana esot pretrunā ar piesardzības principu. Pieteikumā izteikts viedoklis, ka nedz Latvijā, nedz arī citās valstīs neesot pieejami plaši pētījumi un informācija par vēja elektrostaciju (turpmāk - VES) ietekmi uz cilvēku. Citās valstīs VES tiekot ierīkotas ārpus apdzīvotām vietām. Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšanas gaitā būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības uz līdzdalību. Procesuāli pārkāpumi esot pieļauti visos teritorijas plānošanas ietvaros notikušās sabiedriskās apspriešanas posmos. Pieteikumā uzsvērts, ka nevienā no pirmajiem sabiedriskās apspriešanas posmiem neesot diskutēts par vēja enerģijas ieguves zonu Dunikas pagastā, jo tāda teritorijas plānojumā nemaz neesot bijusi paredzēta. Paziņojumos par teritorijas plānojuma pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu esot bijis norādīts, ka teritorijas plānojums tiek pilnveidots atbilstoši RAPLM atzinumā minētajiem iebildumiem, taču esot noklusēts, ka tiek paredzēts teritorijas plānojumu papildināt ar vēja enerģijas ieguves zonu. Ar šādiem sludinājumiem pagasta padome maldinājusi sabiedrību, liedzot tai pilnvērtīgi iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, Dunikas pagasta padomei vajadzējis individuāli vērsties pie iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli un nodrošinātu viņu interešu aizsardzību. Pieteikumā secināts, ka Dunikas pagasta teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski pārkāpumi: neesot veikts stratēģiskais novērtējums, neesot ievēroti ilgtspējīgas attīstības un piesardzības principi, esot pārkāptas sabiedrības tiesības uz līdzdalību. Šo pārkāpumu rezultātā esot pieņemts citāds lēmums, nevis tāds, kāds būtu pieņemts gadījumā, ja minētie pārkāpumi netiktu pieļauti. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Dunikas pagasta teritorijas plānojumā esot saskatāmas iekšējas pretrunas: vēja enerģijas zona, kas tajā paredzēta vēlāk, nonākot pretrunā ar citām teritorijas plānojuma daļām, tostarp teritorijas plānojumā norādīto mērķi - iedzīvotājiem labvēlīgas vides saglabāšanu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar Apstrīdēto teritorijas plānojumu tiek aizskartas viņiem Satversmes 105. pantā paredzētās tiesības uz īpašumu. Vēja parka būvniecības rezultātā neesot iespējama, piemēram, īpašuma izmantošana rekreācijai vai tūrisma biznesa uzsākšanai, neesot iespējama arī jaunu dzīvojamo māju būvniecība teritorijās, kur trokšņa robežlielums tikšot pārsniegts. Industriālā apbūve būtiski ierobežojot arī Pieteikuma iesniedzēju iespēju nodarboties ar lopkopību un bioloģisko lauksaimniecību, bet paaugstinātais trokšņa līmenis, vibrācija un izbūvētā infrastruktūra samazinot lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju. Nenoliedzot to, ka tiesībām uz īpašumu iespējams noteikt ierobežojumus, Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka viņu tiesībām uz īpašumu ierobežojums noteikts ar normatīvo aktu, kas neesot pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā jau iepriekš izklāstīto apstākļu dēļ. Šim ierobežojumam neesot leģitīma mērķa, jo tas nekalpojot citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Ierobežojums esot vērsts tikai uz atsevišķu komersantu un zemes gabalu īpašnieku interešu nodrošināšanu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, ierobežojums neesot arī samērīgs, jo netiekot ievērots saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un personas interesēm. Pašvaldība nemaz neesot vērtējusi alternatīvus pagasta attīstības risinājumus, tā neesot arī vērtējusi, vai vēja ģeneratorus nevar izvietot tā, lai tie atrastos pēc iespējas tālāk no to iedzīvotāju mājām, kuri nav apmierināti ar projektu. Sabiedrības ieguvums no Apstrīdētā teritorijas plānojuma esot ievērojami mazāks par zaudējumiem, kas tiekot nodarīti Pieteikuma iesniedzēju tiesībām un interesēm. 2.2. Otrā pieteikuma iesniedzējai pieder nekustamais īpašums, kas robežojas ar teritoriju, kurai izstrādāts Detālplānojums un kurā Apstrīdētais teritorijas plānojums paredz vēja enerģijas ieguves zonu. Pieteikumā lūgts atzīt Detālplānojumu par neatbilstošu Satversmes 105. un 115. pantam un par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Detālplānojums neatbilst Satversmes 105. un 115. pantam jau tāpēc vien, ka tas izdots, pamatojoties uz Apstrīdēto teritorijas plānojumu, kas neatbilstot augstāka juridiskā spēka tiesību normām pirmajā pieteikumā norādīto apstākļu dēļ. Detālplānojums, kas balstoties uz prettiesisku teritorijas plānojumu, nevarot būt tiesisks. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Detālplānojumā paredzētās VES atradīsies pārāk tuvu viņas dzīvesvietai un līdz ar to negatīvi ietekmēs viņas dzīves kvalitāti, veselību un īpašuma vērtību. Pieteikumā norādīts, ka Detālplānojuma pieņemšanas gaitā pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi un neesot ievēroti piesardzības un ilgtspējīgas attīstības principi. Detālplānojumā paredzētajai darbībai esot bijis nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, taču tāds neesot veikts. Ja būtu veikts šāds novērtējums, Detālplānojums nebūtu pieņemts. Detālplānojuma pieņemšanas gaitā esot pieļauti arī būtiski procesuāli pārkāpumi attiecībā uz sabiedrības līdzdalību. Tā sabiedriskā apspriešana notikusi vienlaikus ar citu detālplānojumu apspriešanu, tās gaitā neesot sniegta pilnvērtīga informācija, piemēram, neesot bijis iespējams iepazīties ar vēja ģeneratoru tehniskajiem datiem un saprast, kur tieši atradīsies katrs iecerētais vēja ģenerators. Sabiedrības viedoklis esot noraidīts bez pietiekama pamatojuma. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas procesa pārkāpumi vērtējami kā būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums un nepamatots Satversmes 115. pantā noteikto sabiedrības pamattiesību aizskārums. Pieteikumā norādīts, ka vēja ģeneratori neesot videi nekaitīgi. Tie radot uztveramas pārmaiņas apkārtējā ainavā, to ekspluatācija esot saistīta ar troksni, apēnojumu un zibšņiem, iespējamām zemas frekvences skaņām, vibrācijām, elektromagnētisko starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām, kas nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan dabu, gan arī cilvēka veselību. Pieteikuma iesniedzējas dzīvesvieta un īpašums bez viņas piekrišanas tiekot pakļauti šai nelabvēlīgajai iedarbībai. Pieteikuma iesniedzēja vairs nevarot brīvi rīkoties ar savu īpašumu, piemēram, izmantot to rekreācijai vai tūrisma biznesa uzsākšanai. Arī īpašuma tirgus vērtība vēja parka dēļ vairākkārt pazeminoties. Līdz ar to tiekot ierobežotas gan viņai Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi, gan arī Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzēja nenoliedz, ka gan Satversmes 105. pantā, gan arī Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības var ierobežot. Taču konkrētajā gadījumā ierobežojumi neatbilstot nepieciešamajiem kritērijiem: tie neesot noteikti ar likumu, tiem neesot leģitīma mērķa, un tie neatbilstot samērīguma principam. Proti, attiecīgie pamattiesību ierobežojumi noteikti ar normatīvo aktu, kas jau iepriekš izklāstīto apsvērumu dēļ neesot pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā. Ierobežojumiem neesot leģitīma mērķa, jo tie nekalpojot citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai. Tie esot vērsti vienīgi uz attiecīgo komersantu peļņas nodrošināšanu. Naudas summas, kas tiekot piedāvātas kā kompensācija par zemes apgrūtināšanu, esot niecīgas salīdzinājumā ar peļņu, kādu ilgtermiņā plānojot gūt komersanti. Ierobežojumi neatbilstot samērīguma principam, jo pašvaldība neesot vērtējusi alternatīvus līdzekļus pagasta attīstīšanai un iecerētā projekta realizācijai. Neesot ievērots saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un personas interesēm. 2.3. Viedoklī un paskaidrojumos, ko pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem iesniegusi Inita Vecbaštika attiecībā uz abos pieteikumos ietvertajiem prasījumiem, viņa nepiekrīt atbildes rakstos sniegtajam viedoklim, ka, pamatojoties uz Apstrīdēto teritorijas plānojumu, jau esot izdoti administratīvi akti un to adresāti vairumā gadījumu sākuši izmantot tajos piešķirtās tiesības un būvēt vēja ģeneratorus. Būvatļauja attiecībā uz Detālplānojuma teritorijā paredzētajām VES esot apturēta sakarā ar Pieteikuma iesniedzējas uzsākto administratīvo tiesvedību, savukārt no šīs tiesvedības gaitā sniegtajiem paskaidrojumiem izrietot, ka "Energo Wind" vēl tikai uzsākusi sarunas par VES piegādi. Pieteikuma iesniedzēja vērš Satversmes tiesas uzmanību uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 23. decembra lēmumu lietā Nr. SKA-1064, uzskatot, ka minētajā lēmumā izteiktās atziņas attiecināmas arī uz izskatāmās lietas apstākļiem. 3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rucavas dome - iesniegusi Satversmes tiesai divus atbildes rakstus. Tajos izteikts viedoklis, ka Apstrīdētais teritorijas plānojums un Detālplānojums (turpmāk - apstrīdētie akti) nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām, un lūdz atzīt tos par atbilstošiem Satversmes 105. un 115. pantam. Atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (turpmāk - Direktīva 2009/28/EK), atbildes rakstos uzsvērts, ka vēja enerģija esot viens no atjaunojamās enerģijas resursu veidiem. Tai neesot būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi salīdzinājumā ar fosilajiem enerģijas avotiem. Atsaucoties uz Enerģētikas politikas pamatnostādnēm 2007.-2016. gadam, atbildes rakstos norādīts, ka enerģijas izmantošanas palielināšana esot viens no enerģētikas politikas stratēģiskajiem mērķiem. VES tiekot uzstādītas, īstenojot ne tikai atsevišķas personu grupas ekonomiskās intereses, bet arī visas valsts iedzīvotāju intereses. Tās nodrošinot gan enerģētisko neatkarību no citām valstīm, gan arī vides uzlabošanu, jo tiekot samazināta fosilo enerģijas resursu izmantošana un līdz ar to siltumnīcefekta gāzu emisija atmosfērā. Ietverot Pieteikuma iesniedzēju īpašumus vēja enerģijas ieguves zonā, tiem netiekot uzlikti nekādi papildu ierobežojumi. Bez īpašnieka piekrišanas neesot iespējams nedz attiecīgajā īpašumā izvietot VES, nedz arī apgrūtināt īpašumu ar vēja ģeneratora aizsargjoslu. VES izvietošana neietekmējot iespēju nodarboties ar lauksaimniecību un lopkopību, bet tikai paredzot vēl vienu, papildu iespēju izmantot savu īpašumu. Pieteikuma iesniedzēji vēloties saglabāt apkārtējo vidi nemainīgu un liegt blakus esošo īpašumu īpašniekiem izmantot tiem piederošos nekustamos īpašumus atbilstoši viņu interesēm. Atbilstoši Satversmes tiesas praksei Satversmes 115. pants a priori neparedzot pastāvošās vides saglabāšanu un neliedzot īstenot ar ekonomiskajām interesēm saistītus projektus. Ilgtspējības princips neprasot, lai teritorijas plānošanā vides intereses tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām interesēm, taču prasot, lai visas šīs intereses tiktu ņemtas vērā kā vienlīdz svarīgas. 3.1. Pēc Rucavas novada domes ieskata, pirmais pieteikums neatbilstot Satversmes tiesas likuma prasībām, jo tajā kā pieteikuma iesniedzēji norādītas 20 personas, taču sniegts pamatojums tikai tam, ka I. Vecbaštikai, iespējams, ir aizskartas pamattiesības, kas paredzētas Satversmes 105. un 115. pantā. Rucavas novada dome nenoliedz, ka Apstrīdētais teritorijas plānojums varētu skart arī pārējiem Pieteikuma iesniedzējiem Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības, taču nepiekrīt, ka viņiem varētu būt aizskārums daļā par Satversmes 105. pantā paredzētajām pamattiesībām. Atbildes rakstā izteikts viedoklis, ka teritorijas plānojuma izstrādes procesā neesot pieļauti būtiski pārkāpumi. Trūkumi, kas saskaņā ar RAPLM atzinumu pieļauti teritorijas plānojuma izstrādāšanā līdz Dunikas pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmuma pieņemšanai, esot novērsti, to atceļot un sarīkojot atkārtotu teritorijas plānojuma galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu. Pēc šā lēmuma atcelšanas pašvaldība nevis izdarījusi izmaiņas apstiprinātajā teritorijas plānojumā, bet sagatavojusi teritorijas plānojuma galīgo redakciju no jauna Noteikumu Nr. 883 43. punktā noteiktajā kārtībā. Noteikumi Nr. 883 neesot lieguši pēc institūciju atzinumu saņemšanas un sabiedriskās apspriešanas izdarīt izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā, taču prasījuši šādā gadījumā informēt sabiedrību un iepazīstināt to ar galīgo redakciju. Atbilstoši Noteikumu Nr. 833 43. punktam visas institūcijas esot informētas par jauno galīgo plānojuma redakciju un tām nodrošināta iespēja ar to iepazīties. Atbildes rakstā uzsvērts, ka, iezīmējot teritorijas plānojumā vēja enerģijas zonu, ņemts vērā Latvijas Ornitoloģijas biedrības 2005. gada 31. oktobra atzinums Nr. LOB2005/100 par iespējami labāko vietu, kur pagastā var izvietot vēja enerģijas ieguves parku. Minētā teritorija esot iezīmēta Dunikas pagasta centrālajā daļā, neskarot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Liepājas reģionālā vides pārvalde esot bijusi informēta par teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā paredzēto vēja enerģijas ieguvi. Iedzīvotājiem esot bijusi nodrošināta iespēja iepazīties ar jauno teritorijas plānojuma risinājumu. Pēc Rucavas domes ieskata, Novērtējuma likuma 4. panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem neesot imperatīva rakstura attiecībā uz stratēģiskā novērtējuma piemērošanu. Birojam pirms lēmuma pieņemšanas esot jāvērtē Novērtējuma likuma 23.1 pantā noteiktie kritēriji. Nepamatots esot pieteikumā ietvertais salīdzinājums ar Medzes pagasta teritorijas plānojumu, jo Medzes pagastā plānotās vēja ģeneratoru apbūves teritorijas tuvumā atrodoties Natura 2000 teritorija - dabas liegums "Tāšu ezers" un tāpēc bijusi nepieciešamība izvērtēt plānotās darbības ietekmi uz to. Atbildes rakstā norādīts, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - Direktīva 2001/42/EK) gadījumos, kad paredzēts izmantot nelielas teritorijas vietējā līmenī, novērtējums jāveic tikai tad, ja dalībvalsts konstatē, ka šie plāni un programmas varētu būtiski ietekmēt vidi. Konkrētais gadījums atbilstot minētajam kritērijam: esot paredzēta salīdzinoši neliela teritorija tikai vienas saimnieciskās darbības veikšanai. Tā kā stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošana vai nepiemērošana konkrētajā gadījumā esot atkarīga no Biroja lēmuma, stratēģiskā novērtējuma neveikšana teritorijas plānojumam neradot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) normu pārkāpumu. Atbildes rakstā uzsvērts, ka pēc Apstrīdētā teritorijas plānojuma spēkā stāšanās Rucavas novada dome izstrādāja un apstiprināja 23 detālplānojumus, kuros paredzēta vēja ģeneratoru būvniecība. Birojs ar 2009. gada 1. jūnija lēmumu Nr. 277, 2009. gada 2. jūlija lēmumu Nr. 333, 2009. gada 3. septembra lēmumu Nr. 395 un 2010. gada 4. jūnija lēmumu Nr. 153 nolēma nepiemērot stratēģiskā novērtējuma procedūru paredzētajām darbībām - VES būvei. Ņemot vērā, ka Dunikas pagasta teritorijā plānots izvietot 39 VES un sakarā ar sākotnēji plānotās 41 VES izvietošanu Birojs nav konstatējis būtisku ietekmi uz vidi, Dunikas pagasta teritorijas plānojumam neesot bijis nepieciešams piemērot stratēģisko novērtējumu. Rucavas novada dome vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka attiecīgajā teritorijā ir apstiprināti 23 detālplānojumi un līdz pirmā atbildes raksta iesniegšanas brīdim būvvalde izsniegusi 21 būvatļauju 26 vēja ģeneratoru būvniecībai. Apstrīdētā teritorijas plānojuma atzīšana par spēkā neesošu nonāktu pretrunā ar tiesiskās stabilitātes, tiesiskās paļāvības un lietderības principiem. 3.2. Rucavas novada dome izsaka viedokli, ka Detālplānojums izstrādāts, ievērojot tobrīd spēkā bijušo normatīvo aktu prasības, arī prasības par skarto nekustamo īpašumu īpašnieku tiesību ievērošanu, skartās sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu, kā arī ietekmes uz vidi izvērtējumu. Tā Pieteikuma iesniedzējai un citiem ar Detālplānojuma risinājumu saistīto nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) pēc tam, kad 2009. gada 9. martā Dunikas pagasta padome nolēma nodot Detālplānojuma 1. redakciju sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai, esot nosūtīts rakstveida paziņojums par sabiedrisko apspriešanu. Pieteikuma iesniedzēja esot īpaši informēta par Detālplānojumā paredzēto aizsargjoslu un aicināta slēgt vienošanos par kompensācijas apmēru un Detālplānojuma saskaņošanu. Paziņojumam esot pievienotas kartes, un tajā norādītas platības, kurās plānots izvietot vēja ģeneratorus. Notikušas ne vien Detālplānojuma pirmās un otrās kārtas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, bet arī vēl papildu informatīvā sanāksme, kuru apmeklējuši 62 iedzīvotāji. Pieteikuma iesniedzēja esot piedalījusies visos minētajos pasākumos, kā arī izmantojusi savas tiesības vērsties ar iesniegumiem pašvaldībā. Normatīvie akti neliedzot vienlaikus veikt vairāku detālplānojumu sabiedrisko apspriešanu, ja tiekot ievērotas citas normatīvo aktu prasības. Konkrētajā gadījumā, organizējot kopējās sanāksmes par visiem detālplānojumiem, iedzīvotājiem esot nodrošināta iespēja vispusīgi iepazīties ar vēja parka apbūves ieceri un saņemt informāciju par to. Ja detālplānojumi tiktu apspriesti atsevišķi, iedzīvotājiem varētu rasties maldīgs priekšstats par šo ieceri. Tas, ka Pieteikuma iesniedzējas viedoklis nav ņemts vērā, nenozīmē, ka sabiedriskā apspriešana un sabiedrības viedokļa izvērtēšana bijusi formāla. Pieteikuma iesniedzējas prasības nebūvēt VES tuvāk kā 2 kilometrus no dzīvojamām mājām neesot pamatotas nedz ar normatīvajiem aktiem, nedz arī zinātniskiem pētījumiem. Ja pašvaldība būtu pieņēmusi šīs prasības, tā nelikumīgi un nesamērīgi ierobežotu to nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības, kuri vēlējās savus zemes gabalus izmantot VES izvietošanai. Atbildes rakstā uzsvērts, ka visas institūcijas par Detālplānojuma 1. redakciju sniegušas atzinumus bez iebildumiem. Pēc Rucavas domes ieskata, Novērtējuma likuma prasības Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā esot izpildītas. Šā likuma 2. pielikumā uzskaitītas darbības, kurām nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu (turpmāk - sākotnējais izvērtējums), nevis ietverta obligāta prasība pēc stratēģiskā novērtējuma procedūras. Sākotnējais izvērtējums paredzētajai darbībai esot veikts. Pamatojoties uz to, Birojs pieņēmis lēmumu nepiemērot ietekmes novērtējuma procedūru. Pieteikuma iesniedzēja Dunikas pagasta gadījumu nepamatoti salīdzinot ar Liepājas pilsētas teritorijas gadījumu. Dunikas pagasts esot viena no tām Latvijas teritorijām, kurās apdzīvojuma blīvums ir vismazākais, savukārt Liepāja - republikas nozīmes pilsēta ar augstu apdzīvojuma blīvumu. Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā vairākkārt mainījies atbildīgo institūciju viedoklis par vēja ģeneratora aizsargjoslu. Sakarā ar Ekonomikas ministrijas 2009. gada 14. aprīļa vēstulē Nr. 422-43764 (sk. lietas materiālu 4. sēj. 58. lpp.) ietverto skaidrojumu par vēja ģeneratora aizsargjoslas platumu Dunikas pagasta padome pieņēmusi lēmumu par Detālplānojuma pilnveidošanu. Pēc tam šis lēmums atcelts. Detālplānojumā esot noteikts plānotais vēja ģeneratora izvietojums ar visām aizsargjoslām. Aizsargjoslas neapgrūtinot Pieteikuma iesniedzējas nekustamo īpašumu. RAPLM 2010. gada 21. maija vēstulē rakstīto Pieteikuma iesniedzēja esot "izrāvusi no konteksta" (lietas materiālu 4. sēj. 8. lpp.), jo vēstule attiecoties uz iespējamo vēja ģeneratoru aizsargjoslu paplašināšanu. Nepamatots esot apgalvojums par Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību aizskārumu. Ar Detālplānojumu Pieteikuma iesniedzējas nekustamajam īpašumam netiekot uzlikti nekādi ierobežojumi, un Detālplānojums neskarot Pieteikuma iesniedzējas nekustamo īpašumu. 4. Par pieaicinātajām personām lietā atzītas RAPLM, Ekonomikas ministrija, Vides ministrija, Birojs un biedrība "Vēja enerģijas asociācija". 4.1. Pieaicinātā persona - RAPLM - norāda, ka Saistošie noteikumi Nr. 27 izdoti, pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumu 13. punktu. Par sākotnēji apstiprināto Dunikas pagasta teritorijas plānojumu RAPLM 2007. gada 11. janvārī esot sniegusi atzinumu Nr. 1-22/14074/226, kurā lūgusi veikt nepieciešamos labojumus. 2007. gada 13. jūnijā RAPLM sniegusi atzinumu par teritorijas plānojuma galīgo redakciju, norādot, ka pēc redakcionālu precizējumu veikšanas teritorijas plānojums ir apstiprināms un tā grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi izdodami kā pašvaldības saistošie noteikumi. RAPLM esot izskatījusi 2007. gada 21. jūnijā pieņemto teritorijas plānojumu, neesot konstatējusi būtiskus pārkāpumus un 2007. gada 11. oktobrī informējusi Dunikas pagasta padomi, ka Saistošie noteikumi Nr. 3 pieņemti zināšanai. Izskatot Detālplānojumu, RAPLM tā izstrādes procedūras pārkāpumus neesot konstatējusi. 4.2. Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - norāda, ka Direktīva 2009/28/EK nosaka obligātus mērķus ES dalībvalstīm un Latvijai paredz mērķi līdz 2020. gadam paaugstināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto enerģijas patēriņā līdz 40 procentiem. Latvijas enerģijas apgādē atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvars tradicionāli esot bijis nozīmīgs un 2008. gadā sastādījis 29,9 procentus. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016. gadam esot paredzēts palielināt atjaunojamo enerģijas resursu efektīvu izmantošanu. Tomēr neviens normatīvais akts neuzliekot pašvaldībām pienākumu teritorijas plānošanas procesā apsvērt no atjaunojamiem enerģijas resursiem ražotas enerģijas ieguves iespēju savā teritorijā, jo neesot visaptverošu pētījumu par to, kuras teritorijas šim nolūkam būtu vispiemērotākās. Taču Fizikālās enerģētikas institūts esot veicis vēja mērījumus visā Latvijas teritorijā, izņemot jūru, un izveidojis karti, kur redzams gada vidējais vēja ātrums 10, 50 un 100 metru augstumā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu izdotie Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika" (turpmāk - Noteikumi Nr. 982) nosakot drošības aizsargjoslas ap VES, bet neizvirzot nosacījumus VES maksimālā augstuma noteikšanai. Ekonomikas ministrija 2009. gadā esot sniegusi vairākus pretrunīgus skaidrojumus par Aizsargjoslu likuma 32.1 pantā ietvertajiem vārdiem "vēja ģeneratora maksimālais augstums". Praksē šis termins tiekot saprasts dažādi. Tolaik tāda detālplānojuma apstiprināšana, kurā aizsargjoslas platums vēja ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi ir 1,5 reizes lielāks nekā augstums no zemes virsmas līdz ģeneratora rotācijas asij, esot bijusi iespējama. 2010. gada 22. aprīlī valsts sekretāru sanāksmē esot izsludināts Noteikumu Nr. 982 grozījumu projekts, kas paredzēja noteikt, ka vēja ģeneratora ar horizontālo rotācijas asi maksimālais augstums mērāms kā augstums no zemes līdz vēja ģeneratora rotācijas asij. Ievērojot saskaņošanas gaitā radušos iebildumus, Ekonomikas ministrija šo projektu atsaukusi. 2010. gada 5. augustā valsts sekretāru sanāksmē esot izsludināts likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", kurā paredzēts definēt aizsargjoslu platumu ap vēja ģeneratoriem ar horizontālo rotācijas asi kā augstumu no zemes virsmas līdz vēja ģeneratora rotācijas asij. Ņemot vērā Vides ministrijas iebildumus, likumprojektā paredzēts noteikt, ka aizsargjoslas platums ap VES ir 1,5 reizes lielāks nekā VES augstums no zemes virsmas līdz būves augstākajam punktam, kuru sasniedz VES rotora spārns. Pret šādu redakciju iebilstot Latvijas Pašvaldību savienība. 4.3. Pieaicinātā persona - Vides ministrija - piekrīt no atbildes raksta izrietošajam viedoklim, ka vēja enerģijas ražošanas attīstība (salīdzinot ar enerģiju, kas netiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem) ir vērsta uz vides kvalitātes uzlabošanu un līdz ar to uz Satversmes 115. pantā paredzēto pamattiesību nodrošināšanu sabiedrībai kopumā. Zinātniskie pētījumi liecinot, ka VES var negatīvi ietekmēt vidi un iedzīvotājus. VES ekspluatācija esot saistīta ar troksni, apēnojumu, zibšņiem, zemas frekvences skaņām, vibrācijām, elektromagnētisko starojumu, negadījumu risku un citām pārmaiņām, kas nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā varot ietekmēt gan dabu, gan arī cilvēku - viņa veselību un drošību. Lai novērtētu un novērstu iepriekš minētos negatīvos aspektus VES būvniecības gaitā, kā arī saskaņotu dažādas intereses, Novērtējuma likumā noteikts pienākums veikt sākotnējo izvērtējumu par 20 metriem augstākām VES. Vides ministrija uzskata, ka sabiedrības labums no vēja enerģijas ražošanas atsverot iespējamo lokālo vides pasliktināšanos, ja teritorijas plānošanas procesā tiek pienācīgi saskaņotas iesaistīto pušu intereses, veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kā arī tiek ievēroti atbilstošie normatīvi, projektējot, būvējot un ekspluatējot VES. Lai izvērtētu Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību ierobežojumu, esot jāņem vērā, kā noteikta VES aizsargjosla. Ja aizsargjosla noteikta, ņemot vērā vēja ģeneratora augstumu līdz rotora asij, tad, pēc Vides ministrijas ieskata, aizsargjosla noteikta mazākā platībā, nekā prasa Aizsargjoslu likuma 32.1 pants. Termins "maksimālais augstums" Aizsargjoslu likuma 32.1 panta pirmajā daļā interpretējams, ņemot vērā aizsargjoslas noteikšanas mērķi - garantēt cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. Iespējamā VES avārija, līdzīgi kā citām vertikālām būvēm, esot tās nogāšanās. Tāpēc aizsargjoslai esot jānodrošina, lai iespējamās VES nogāšanās laukumā netiktu izvietoti objekti, kurus šī avārija varētu skart. Turklāt rotējošām detaļām esot tāda īpatnība, ka sadursmes brīdī tās saglabā inerces kustību, tāpēc iespējamās avārijas zona esot vēl lielāka par būves maksimālā augstuma pusotrkāršu horizontālu projekciju. Vides ministrija norāda, ka ES tiesību normu pārkāpumu radot tas, ka nav pareizi pieņemts lēmums par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību. Ja, izvērtējot normatīvo aktu prasības vai teritorijas plānojuma projektā plānoto teritorijas izmantošanu, trūkst pilnīgas informācijas, tad lēmums par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību varot būt kļūdains un varot tikt pārkāptas ES tiesību normas. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra neesot salīdzināma ar stratēģiskā novērtējuma procedūru, tāpēc neesot pamatots atbildes rakstos paustais viedoklis, ka Birojs neesot saskatījis nepieciešamību piemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru un tādēļ nebijis arī pamata veikt teritorijas plānojumam stratēģisko novērtējumu. 4.4. Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts birojs - norāda, ka laikā, kad tas pieņēma 2005. gada 9. novembra lēmumu Nr. 175-p par stratēģiskā novērtējuma procedūras nepiemērošanu, teritorijas plānojumā vēja enerģijas ieguves zona nebija paredzēta. Tā kā, izstrādājot atkārtoto pilnveidoto teritorijas plānojuma redakciju, Dunikas pagasta padome paredzēja tajā vēja enerģijas zonu, vajadzējis ņemt vērā Novērtējuma likuma 4. panta trešās daļas 5. punktu, kas noteic, ka nelieliem šā panta trešās daļas 1. punktā minēto dokumentu grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. Pēc Biroja ieskata, vēja enerģijas ieguves zonas paredzēšana teritorijas plānojumā tobrīd varēja tikt kvalificēta kā būtiska ietekme, ņemot vērā, ka pašvaldība izvēlējusies noteikt vēja enerģijas ieguvi par atļauto papildu izmantošanu visā iezīmētajā laukumā, kā arī šā laukuma platību, to, ka netiek paredzēti citi regulējoši priekšnosacījumi attiecībā uz šādas darbības realizēšanas apjomiem un iespējām, un to, ka VES būvniecība, ja būves augstums pārsniedz 20 metrus, ir Novērtējuma likuma 2. pielikumā minētā darbība. Tātad 2007. gadā bijis pamats pieņemt lēmumu par stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu. Birojs vērš Satversmes tiesas uzmanību uz stratēģiskā novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma atšķirīgo detalizāciju, struktūru un mērķiem. Jautājums par darbībai piemēroto ietekmes uz vidi novērtējumu neesot tieši saistāms ar teritorijas plānojumam piemērojamo stratēģisko novērtējumu. Birojs nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim par to, ka paredzētajai darbībai - VES parka būvei - bijis jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču tāds neesot veikts. Birojs norāda, ka bija veikts sākotnējais izvērtējums. Sākotnējais izvērtējums esot viena no ietekmes uz vidi novērtējuma pieejas procedūrām, kas veicama Novērtējuma likuma 2. pielikumā paredzētajām darbībām. Tādu VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, esot minētajā pielikumā norādīta darbība. Atbilstoši Novērtējuma likuma 8. panta nosacījumiem konkrētajā gadījumā darbība pieteikta reģionālajā vides pārvaldē. Pārvalde veikusi Novērtējuma likuma prasībām atbilstošu ietekmju būtiskuma novērtējumu pēc minētā likuma 11. panta kritērijiem, un rezultātā Birojs esot konstatējis, ka nepastāv objektīvi kritēriji, lai papildus sākotnējam izvērtējumam vēl veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu. Ietekmes novērtējums esot veikts un ietekmes novērtētas atbilstoši Novērtējuma likuma 8., 10. un 11. pantam. Novērtējuma likuma 14. panta pirmās daļas, IV nodaļas un 1. pielikuma prasībām atbilstoša papildu vērtējuma piemērošanai neesot objektīva pamata. 4.5. Pieaicinātā persona - biedrība "Vēja enerģijas asociācija" (turpmāk arī - Asociācija) - norāda, ka darbojas jau 15 gadus. Tā kā Eiropas Vēja enerģijas asociācijas biedrs regulāri saņemot plašu informāciju par attīstību vēja enerģijas jomā. Asociācija sniegusi simtiem individuālu bezmaksas konsultāciju jautājumos, kas saistīti ar VES ietekmi un darbību. Neviens no Pieteikuma iesniedzējiem šādu konsultāciju neesot lūdzis. Pieteikumā ietvertie apgalvojumi par vēja turbīnu un lauksaimniecības nesavietojamību esot nepatiesi. Ar vēja turbīnas darbību saistītos riskus izvērtējot reģionālā vides pārvalde. Attiecībā uz aizsargjoslas lielumu Asociācija atbalstot viedokli par tās noteikšanu 1,5 rādiusa aplī vēja turbīnas ass augstuma robežās. Tikai tornis esot būve, savukārt gondola un tās sastāvdaļas (spārni, pārvadi, ģenerators u.c.) esot iekārtas. Pārmērīgi lielas aizsargjoslas noteikšana liedzot izmantot attiecīgo zemi dažām citām saimnieciskām vajadzībām. Secinājumu daļa 5. Pieteikuma iesniedzēji lūdz izvērtēt divu savstarpēji saistītu teritorijas plānošanas dokumentu - Apstrīdētā teritorijas plānojuma un Detālplānojuma - atbilstību gan Satversmes 115. pantam, gan arī Satversmes 105. pantam. Līdzšinējos Satversmes tiesas spriedumos galvenokārt ir nostiprināta prakse teritorijas plānojuma atbilstības Satversmes 115. pantam izvērtēšanā pēc tādiem pieteikumiem, kuru iesniedzēji vērsušies pret teritorijas plānojumu, kas atļauj saimniecisku darbību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra spriedumu lietā Nr. 2007-11-03), kā arī teritorijas plānojuma atbilstības Satversmes 105. pantam izvērtēšanā pēc tādiem pieteikumiem, kuru iesniedzēji vērsušies pret teritorijas plānojumu, kas saimniecisku darbību liedz (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2008-05-03). Konkrētās lietas ietvaros Pieteikuma iesniedzēji apstrīd aktus sakarā ar tajos atļauto saimniecisko darbību, lūdzot izvērtēt vienlaikus gan to atbilstību Satversmes 115. pantam, gan arī Satversmes 105. pantam. Līdz ar to noskaidrojams, vai šajos pantos minētās pamattiesības ierobežotas Pieteikuma iesniedzējiem, proti, kuri pieteikumos minētie aspekti ietilpst attiecīgi Satversmes 115. vai 105. panta tvērumā. 6. Satversmes 115. pants paredz, ka "valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu". 6.1. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē citastarp ietver indivīda (personas) kā sabiedrības locekļa tiesības uz to, lai ikviena publiskā persona lēmumu, kas ir saistīts ar vides izmantošanu, pieņemtu un īstenotu efektīvas vides aizsardzības (pārvaldības) sistēmas ietvaros. Attiecībā uz teritorijas attīstības plānošanu tas nozīmē, ka pašvaldības pieņemtajam attīstības risinājumam jābūt ilgtspējīgam (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.2. punktu). Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu, kā arīSaeimas 2010. gada 10. jūnijā apstiprināto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam http://www.latvija2030.lv). 1992. gadā Riodežaneiro Latvija bija to valstu vidū, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) konferencē parakstīja deklarāciju "Par vidi un attīstību" un ANO vispārējās konvencijas par bioloģisko daudzveidību un par klimata pārmaiņām. ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām preambulā citastarp atzīts, ka Zemes klimata pārmaiņas un to nelabvēlīgās sekas ir cilvēces kopējā problēma. Cilvēka darbība ievērojami palielinājusi siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, šis pieaugums pastiprina dabisko siltumnīcas efektu. Tas izraisa Zemes virsmas un atmosfēras papildu sasilšanu, kas var nevēlami ietekmēt dabiskās ekosistēmas un cilvēci. ANO Vides aizsardzības programmas ietvaros klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par mūsdienu svarīgāko visaptverošo vides jautājumu un lielāko izaicinājumu vides jomā (sk. http://www.unep.org/climatechange/Introduction/tabid/233/Default.aspx). Starptautiski pazīstamā nevalstiskā organizācija "Greenpeace" norāda, ka vēja enerģijas izmantošanas straujā attīstība saistīta ar neatliekamu nepieciešamību apkarot klimata pārmaiņas, kas pasaules mērogā tiek uzskatītas par lielākajiem draudiem videi(sk., piemēram, Global Windenergy Outlook 2006 http://www.greenpeace.org/international/Global/international/planet-2/report/2006/10/globalwindenergyoutlook.pdf). Arī starptautiskā nevalstiskā organizācija "BirdLife International" klimata pārmaiņas uzskata par lielāko draudu cilvēcei un globālajai bioloģiskajai daudzveidībai (sk., piemēram, BirdLife International Position Statement on Wind Farms and Birds http://www.birdlife.org/eu/pdfs/Nature_Directives_material/BHDTF_Position_Wind_farms_and_birds_2005_12_09.pdf). Konkretizējot no Satversmes 115. panta valstij un pašvaldībām izrietošos pienākumus ilgtspējīgas attīstības jomā, jāņem vērā, ka ar klimata pārmaiņām saistītie jautājumi ir būtiska ilgtspējības sastāvdaļa. 6.1.1. Ilgtspējībai ir trīs savstarpēji saistīti aspekti: ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā ilgtspējība. ANO deklarācijas "Par vidi un attīstību" 1. principā uzsvērts, ka ilgtspējīgas attīstības centieni ir vērsti uz cilvēkiem un viņu tiesībām dzīvot veselīgu un produktīvu dzīvi saskaņā ar dabu. Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka vidi likumdevējs definē kā dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopumu. Likumdevējs uz vidi raugās no "antropocentriska" viedokļa, proti, kā uz cilvēka vidi, tādu vidi, kas nepieciešama cilvēka izdzīvošanai un vajadzību apmierināšanai (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.1. punktu). Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības nav iztulkojamas kā personas pamattiesības dzīvot absolūti neskartā vidē vai valsts pienākums personai šādu vidi nodrošināt. Darbības, kas vērstas uz dabiskās vai esošās vides pārveidošanu, pašas par sevi nav uzskatāmas par Satversmes 115. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka gan atsevišķu privātpersonu, gan visas sabiedrības ekonomiskās intereses bieži vien prasa pārveidot apkārtējo vidi, tostarp kultūrvidi un dabu. Satversmes 115. pants a priori neparedz pastāvošās vides nemainību un neliedz īstenot ar ekonomiskajām interesēm saistītus projektus. Satversmes 115. pants, tieši pretēji, prasa līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības labklājības nodrošināšanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13. punktu). 6.1.2. Satversmes 115. pantā lietotais jēdziens "ikviens" aptver ne vien tagadējās paaudzes, bet arī nākamo paaudžu intereses dzīvot labvēlīgā vidē. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka no Satversmes 115. panta izriet prasība visos ar vidi saistītajos jautājumos ņemt vērā ne vien tagadējās paaudzes, bet arī nākamo paaudžu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.1. punktu). Pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir daudzējādā ziņā atkarīgas no valstu gatavības īstenot ilgtspējīgu attīstību, aizsargājot Zemes klimata sistēmu, paredzot un novēršot vai neitralizējot klimata pārmaiņu cēloņus un mazinot to kaitīgo ietekmi. Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības, interpretējot tās kopsakarā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, uzliek valstij pienākumu sekmēt procesus, kas saistīti ar globālo klimata pārmaiņu novēršanu. Ratificējot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un šīs konvencijas Kioto protokolu, Latvija ir iesaistījusies pasaules valstu kopīgajos centienos panākt siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Satversmes 115. pantā pamattiesību līmenī ir nostiprināti valsts pienākumi vides jomā. Proti, valstij ir pienākums aizsargāt cilvēka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: 1) sniedzot informāciju par vides stāvokli; 2) rūpējoties par vides saglabāšanu; 3) rūpējoties par vides uzlabošanu. Lai arī Latvijas tiesību zinātnē sākotnēji tika izteikts viedoklis, ka Satversmes 115. pantā noteiktās pamattiesības ir "avangardiskas tiesības" (sk.: Levits E. Piezīmes par Satversmes 8. nodaļu - Cilvēka pamattiesības. Cilvēktiesību žurnāls, 1999, Nr.9-12, 37. lpp.), tomēr līdzīgas tiesības konstitucionālā līmenī ir nostiprinātas arī citās valstīs, piemēram, Beļģijā. Beļģijas Konstitūcijas 23. panta trešās daļas 4. punkts paredz tiesības dzīvot veselīgā vidē. Beļģijas Konstitucionālā tiesa secinājusi, ka šī norma galvenokārt paredz likumdevēja pienākumu noteikt šo tiesību realizācijas ietvarus, kā arī nepasliktināt jau sasniegto tiesisko stāvokli šajā jomā, ja tam nav pietiekama pamatojuma (sk. Beļģijas Konstitucionālās tiesas 2003. gada 26. novembra sprieduma Nr. 151/2003 lietā Nr. 2502 B.16.3.punktu un 2006. gada 14. septembra sprieduma Nr. 137/2006 lietā Nr. 3764 B.7.1. punktu). Satversmes 115. pantā paredzētās pamattiesības interpretējamas, ņemot vērā pastāvošās realitātes, konkrētajā gadījumā to, ka šobrīd civilizācija nav iespējama bez enerģijas ražošanas, savukārt jebkurš enerģijas iegūšanas veids ietekmē vidi. Vēja enerģijas ražošanas attīstība Satversmes 115. panta ietvaros aplūkojama galvenokārt kā viena no alternatīvām enerģijas ražošanai no fosilajiem enerģijas resursiem un līdz ar to kā uz vides stāvokļa uzlabošanu vērsta pasākumu kopuma sastāvdaļa. Ņemot vērā Satversmes vienotības principu, Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības nav interpretējamas atrauti no citām Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām, tostarp sociālekonomiskajām tiesībām un attiecīgajām starptautiskajām saistībām. Latvijai ir jāizpilda divi vienlīdz svarīgi un ļoti sarežģīti uzdevumi: jāveicina ekonomiskā izaugsme un līdz ar to - sociālā labklājība, bet tajā pašā laikā jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieviešot energoefektivitātes pasākumus, videi draudzīgas tehnoloģijas, aizstājot fosilo kurināmo ar atjaunojamiem energoresursiem (sk. ar Ministru kabineta 2009. gada 31. jūlija rīkojumu Nr. 517 apstiprinātās "Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015. gadam"). 6.1.3. Vides ministrija, atsaucoties uz Latvijai saistošiem starptautiskiem dokumentiem, norāda, ka vēja enerģija ir viens no atjaunojamo enerģijas resursu veidiem. Elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās aizstāj elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem energoresursiem (akmeņoglēm, dabasgāzes, naftas produktiem u. c.), rezultātā tiek samazināta siltumnīcefekta gāzu un citu gaisu piesārņojošo vielu emisija, kas ietekmē gan dabu, gan cilvēka veselību. Turklāt elektroenerģijas ražošana vēja elektrostacijās salīdzinājumā ar elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem energoresursiem nerada būtisku materiālo piesārņojumu, piemēram, atkritumus un notekūdeņus, līdz ar to netiek radīts papildu slogs videi un nav nepieciešami papildu finanšu resursi materiālā piesārņojuma samazināšanai (apglabāšanai, pārstrādei vai attīrīšanai). Savukārt pieteikumos, atsaucoties uz atsevišķu personu viedokli, norādīts, ka "vēja enerģija neesot pastāvīga, tā prasot balansējošas jaudas, kas pārsvarā tiekot nodrošinātas ar fosilajiem resursiem. Rezultātā šī enerģija nemaz tik "zaļa" neesot" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 45. lpp.). Pieteikumā ietvertas atsauces uz organizācijas "Eiropas platforma pret vēja parkiem" (European Platform Against Windfarms, turpmāk arī - EPAW) viedokli. Pēc šīs organizācijas ieskata, "vienīgais, ko vēja turbīnas dara, ir ievērojams ļaunums cilvēkiem, ekonomikai, nacionālajiem budžetiem un videi" (sk. http://www.epaw.org/about_us.php?lang=en). EPAW ir izteikusi savu viedokli Eiropas Komisijai. Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta atbildē EPAW citastarp norādīts, ka 2008. gada decembrī 27 ES valstu vadītāji un valdības, kā arī Eiropas Parlaments apstiprināja dokumentu paketi, kas vērsta uz to, lai sekmētu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem. Vēja enerģijas ražošana skatāma šajā kontekstā. Eiropas Komisijas un citu Eiropas institūciju politiskais atbalsts saskan ar eiropiešu vairākuma viedokli: lielais vairums Eiropas pilsoņu ir ne vien ieinteresēti samazināt klimata pārmaiņu sekas, bet arī atbalsta enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem enerģijas resursiem, īpaši vēja enerģijas iegūšanu [sk. Commission Européenne Direction Generale de l'Energie et des Transports, 07.07.2009, D1/NL/gdc D(2009) 57427, http://www.epaw.org/documents/4388-57427_signed_MR.pdf]. Satversmes tiesas uzdevums nav argumentēti iesaistīties diskusijā par minēto EPAW viedokli pēc būtības. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības un pienākumi jāinterpretē atbilstoši Latvijas Republikai saistošajām starptautisko tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 12. punktu). Tātad šīs tiesības ir interpretējamas atbilstoši starptautiskajos dokumentos izstrādātajam viedoklim par to, ka vēja enerģijas iegūšana uzskatāma par videi relatīvi draudzīgāku un sekmējamu pasākumu. Direktīvas 2009/28/EK preambulas 42. daļā norādīts: "lai ātri attīstītu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ņemot vērā tās vispārējo augsto lietderību no ilgtspējas un vides aizsardzības viedokļa, dalībvalstīm [..] būtu jāņem vērā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas devums vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā, jo īpaši salīdzinājumā ar neatjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtām." Saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK I pielikumu Latvijas vispārējais mērķis ir panākt, lai no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā 2020. gadā būtu vismaz 40 procenti. Katras dalībvalsts ziņā ir noteikt piemērotus līdzekļus un pasākumus, ar kādiem panākams paredzētais no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars. Vides ministrija norāda, ka izvēle starp dažādiem enerģijas ražošanai izmantojamiem atjaunojamiem energoresursiem ir politisks jautājums, kas galvenokārt tiek risināts, lemjot par obligāto elektroenerģijas iepirkumu. Lēmuma pieņemšanā tiekot ņemti vērā tādi apsvērumi kā attiecīgo atjaunojamo resursu pieejamība Latvijā, mērķa sasniegšanai nepieciešamais no katra atjaunojamo energoresursu veida saražojamās enerģijas daudzums, kā arī nepieciešamie veicināšanas instrumenti. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu izdotie Ministru kabineta 2010. gada 16. marta "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" regulē no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligāti iepērkamo apjomu, tā noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, kā arī cenas noteikšanas kārtību atkarībā no energoresursu veida. Savukārt pieteikumam pievienots pētījums "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru", kurā izdarīts secinājums, ka "Latvijas enerģētikas politikas un jo sevišķi - atbalsta mehānismu AER [atjaunojamo enerģijas resursu] jomā veidošana un īstenošana ir bijusi pretrunīga un - par spīti sabiedrības interesei un ES normatīvajai klātbūtnei - politisko interešu ietekmēta" (sk.: Autoru kolektīvs Dr. Andra Sprūda vadībā. Pētījums "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru". Rīga, Sorosa fonds Latvija, 6. lpp.). Satversmes tiesas kompetencē nav politiska rakstura jautājumu risināšana. Kon …