Zaudējis spēku - Latvijas Darba likumu kodekss

Zaudējis spēku - Latvijas Darba likumu kodekss Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlota vēsturiskā redakcija: 26.03.1997.-31.05.2002.  Kodeksa pamatredakcija pieejama šeit. Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2001. gada 20. jūnija likumu: Darba likums. LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Latvijas Darba likumu kodekss Pirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1.pants. Darbinieku līdztiesība Latvijas Republikā Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa. 2 (14.03.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 2.pants. Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi Darbiniekiem, noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, tiesības apvienoties arodu organizācijās, tiesības uz materiālo nodrošinājumu valsts sociālās apdrošināšanas kārtībā no valsts līdzekļiem vecumā, kā arī slimības vai pilnīgas vai daļējas darbaspēju zaudēšanas gadījumā. Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus, iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu. 3 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 3.pants. Kolhozu un citu kooperatīvo organizāciju biedru darba regulēšana 4 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 4.pants. Latvijas Republikas darba likumdošanas akti Latvijas Republikas darba likumdošanas akti ir šis kodekss, Latvijas Republikas likumi un likumpamatotie akti, kas regulē darba attiecības. 5 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 5.pants. Latvijas Republikas darba likumdošanas aktu piemērošana Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata (14.pants). 6 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 6.pants. Ārvalstu darba likumdošanas aktu piemērošana Latvijas Republikas teritorijā Ārvalstu pilsoņu darba tiesiskās attiecības nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starpvalstu līgumiem. 7 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 7.pants. Darbinieku stāvokli pasliktinošu darba līgumu nosacījumu spēkā neesamība Nav spēkā darba līgumu nosacījumi, kas salīdzinājumā ar Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli. Darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir tiesīgs no paša līdzekļiem noteikt darbiniekiem darba, sociālos un sadzīves atvieglojumus papildus likumdošanas aktos paredzētajiem atvieglojumiem. 8 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) Otrā nodaļa DARBA KOPLĪGUMS(Nodaļas nosaukums 17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 8.pants. Darba koplīguma puses un tā noslēgšana Darba koplīgums ir vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja šādas organizācijas nav, slēdz ar darba devēju par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem. Darba devējs nav tiesīgs atteikties slēgt saskaņotu darba koplīgumu. Darba koplīgumu noslēdz rakstveidā vai nu uz noteiktu laiku, ko nosaka, pusēm vienojoties, vai konkrēta darba veikšanai. Darba koplīgumā ietvertās saistības attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem, ja darba koplīgumā nav paredzēts citādi. Darba devējam ar darba koplīgumu jāiepazīstina visi darbinieki, kas ar to ir darba attiecībās uz darba līguma pamata. Darba koplīgumā nedrīkst paredzēt mazākas darbinieku tiesību garantijas, nekā noteikts Latvijas Republikas likumdošanas aktos. Darba koplīguma saturu, noslēgšanas un izpildes nodrošināšanas, kā arī darba strīdu izskatīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums "Par darba koplīgumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 21./22.nr.). 9 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 9.pants. Kolektīvā līguma saturs 10 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 10.pants. Kolektīvo līgumu noslēdzot un grozot radušos domstarpību izšķiršana 11 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 11.pants. Kolektīvā līguma grozīšana un papildināšana 12 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 12.pants. Kolektīvā līguma izpildes kontrole un pārskati par tā izpildi 13 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 13.pants. Arodbiedrību atbrīvošana no mantiskās atbildības pēc kolektīvā līguma 14 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) Trešā nodaļa DARBA LĪGUMA NOSLĒGŠANAS, GROZĪŠANAS UN IZBEIGŠANAS KĀRTĪBA(Nodaļas nosaukums 06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 14.pants. Darba līguma puses un saturs Darba līgums ir tāda rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju, saskaņā ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai vai darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu un darba apstākļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīgumā un pusēm vienojoties. Darbinieks ir tiesīgs slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumiem, darba koplīgumu un pušu vienošanos. 15 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 15.pants. Garantijas, pieņemot darbā Pieņemot darbā, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana, kā arī tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa, izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko nosaka likumi un citi normatīvie akti. 16 (14.03.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 16.pants. Darba līguma termiņš Darba līgumus noslēdz: 1) uz nenoteiktu laiku; 2) uz noteiktu laiku; 3) uz noteikta darba izpildīšanas laiku. Pēc darbinieka pieprasījuma par darba līgumu uz nenoteiktu laiku uzskatāms darba līgums uz noteiktu laiku, ja šis ir pēc kārtas jau trešais darba līgums uz noteiktu laiku, ko attiecīgais darbinieks noslēdzis ar vienu un to pašu darba devēju, - bet tikai tad, ja laika posmā no dienas, kad noslēgts pirmais līgums uz noteiktu laiku, līdz šā trešā līguma noslēgšanas dienai darba tiesiskās attiecības starp minētajām personām nav bijušas pārtrauktas ilgāk kā 30 dienas pēc kārtas. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 17.pants. Darba līguma termiņa pagarināšana Pēc darba līguma termiņa notecēšanas to pēc pušu vienošanās var pagarināt uz jaunu termiņu. Ja pēc darba līguma termiņa notecēšanas ne viena no pusēm nav pieprasījusi līgumu izbeigt un darba attiecības faktiski turpinās, līgums atzīstams par pagarinātu uz nenoteiktu laiku. 18 18.pants. Darba līguma forma 19 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 19.pants. Darba līguma noslēgšana Pieņemšana darbā notiek, noslēdzot rakstveida darba līgumu. Darba līgumu sastāda divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darba devēja, otrs - pie darbinieka. Darba līgumu darba devējs ir tiesīgs slēgt ar Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar noslēgto darba līgumu darba devējs var izdot saviem dienestiem saistošu rīkojumu. Ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, darba līgumu var noslēgt tikai tad, ja viņam ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības strādāt. Ar darbinieku, kas pārcelšanas kārtībā uzaicināts darbā no cita uzņēmuma, iestādes vai organizācijas pēc uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītāju savstarpējas vienošanās, nedrīkst atteikties noslēgt darba līgumu. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 20.pants. Darba ierobežojumi radiniekiem kopējā darba vietā valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās Vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā aizliegts par kalpotājiem strādāt kopā personām, kas savā starpā ir tuvi radinieki vai arī laulātā radinieki (vecāki, laulātais, brāļi, māsas, dēli, meitas, kā arī laulātā brāļi, māsas, vecāki un bērni), ja viņi kopējā darbā tieši pakļauti viens otram vai tieši kontrolē viens otru. Šā noteikuma izņēmumus var noteikt Ministru kabinets. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 21.pants. Dokumenti, pieņemot darbā Stājoties darbā, darbiniekiem: 1) jāuzrāda pase saskaņā ar likumdošanas aktiem par pasēm vai, ja darbinieks nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, dzimšanas apliecība; 2) jāiesniedz darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa). Pieņemot darbā, kur nepieciešamas speciālas zināšanas, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai darbinieks uzrāda diplomu vai citu dokumentu par izglītību vai profesionālo sagatavotību. 22 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 22.pants. Pārbaude, pieņemot darbā Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētajam darbam. Pārbaudes noteikšana jānorāda darba līgumā. Pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem. Pārbaudes laikā uz darbiniekiem pilnīgi attiecas darba likumdošana. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 23.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot darbā Pārbaudes termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Pārbaudes termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav bijis darbā attaisnojošu iemeslu dēļ. 24 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 24.pants. Pārbaudes rezultāti, pieņemot darbā Ja pārbaudes termiņš izbeidzies, bet darbinieks turpina darbu, atzīstams, ka viņš ir izturējis pārbaudi. Turpmāka darba līguma laušana šai gadījumā pieļaujama tikai pēc vispārīgiem noteikumiem. Ja pārbaudes rezultāts ir neapmierinošs, darba devējs atlaiž darbinieku no darba, neizmaksājot atlaišanas pabalstu. Šādu atlaišanu no darba darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 25.pants. Aizliegums prasīt darba līgumā neparedzēta darba izpildīšanu Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darbinieks izpildītu darba līgumā neparedzētu darbu. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 26.pants. Pārcelšana citā darbā. Būtisku darba līguma nosacījumu grozīšana Pārcelšana citā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, kā arī pārcelšana darbā citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā vai uz citu apvidu, kaut arī kopā ar uzņēmumu, iestādi vai organizāciju, atļauta tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 27. un 28.pantā. Nav atzīstama par pārcelšanu citā darbā un nav vajadzīga darbinieka piekrišana viņa pārvietošanai uz citu darba vietu tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, uz citu struktūrvienību tai pašā apvidū, norīkošanai darbā uz cita mehānisma vai agregāta, ja saglabājas specialitāte, kvalifikācija vai darba līgumā paredzētais amats. Darba devējs nav tiesīgs pārvietot darbinieku darbā, ko viņš nevar veikt sava veselības stāvokļa dēļ. Ja darbiniekiem viņu veselības stāvokļa dēļ nepieciešams dot vieglāku darbu, darba devējam ar viņu piekrišanu tie jāpārceļ šādā darbā atbilstoši medicīniskajam atzinumam uz laiku vai bez termiņa noteikšanas. Sakarā ar izmaiņām ražošanas un darba organizācijā pieļaujama būtisku darba līguma nosacījumu grozīšana, ja darbs turpinās tai pašā specialitātē, kvalifikācijā vai amatā. Par būtisku darba līguma nosacījumu - darba samaksas sistēmu un apmēru, atvieglojumu un darba režīma grozīšanu, nepilna darba laika un profesiju apvienošanas noteikšanu vai atcelšanu, kategoriju un amatu nosaukumu izmainīšanu un citu būtisku darba līguma nosacījumu grozīšanu darbiniekam jāpaziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš. Ja iepriekšējos būtiskos darba līguma nosacījumus nevar saglabāt un darbinieks nepiekrīt turpināt darbu jaunajos apstākļos, tad darba līgumu izbeidz saskaņā ar šā kodeksa 30.panta 6.punktu. 27 (AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 27.pants. Pagaidu pārcelšana citā darbā sakarā ar ražošanas nepieciešamību Ja uzņēmuma, iestādes vai organizācijas ražošanas interesēs nepieciešams, darba devējam ir tiesības uz laiku līdz vienam mēnesim pārcelt darbiniekus darba līgumā neparedzētajā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā vai citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, taču tai pašā apvidū, maksājot izpildāmajam darbam atbilstošu algu, bet ne mazāku par vidējo izpeļņu iepriekšējā darbā. Šāda pārcelšana atļauta, lai novērstu vai likvidētu dabas katastrofu, kā arī avāriju ražošanā vai nekavējoties novērstu to sekas; lai novērstu nelaimes gadījumus, valsts vai sabiedriskās mantas bojāeju vai bojāšanos un citos ārkārtējos gadījumos, kā arī lai aizstātu promesošu darbinieku. Pārcelt citā darbā, lai aizstātu promesošu darbinieku, var uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi kalendāra gadā. 28 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 28.pants. Pagaidu pārcelšana citā darbā sakarā ar dīkstāvi Dīkstāves gadījumā darbinieku pārceļ citā darbā uz laiku līdz diviem mēnešiem kalendāra gadā, maksājot izpildāmajam darbam atbilstošu algu, bet ne mazāku par 99.pantā noteikto. Dīkstāves laika izmantošanas kārtību nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai darba koplīgums. 29 (06.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 29.pants. Ierobežojums pagaidu pārcelšanai nekvalificētos darbos 30 (Izslēgts ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 30.pants. Darba līguma izbeigšanas pamats Darba līguma izbeigšanas pamats ir: 1) pušu vienošanās; 2) termiņa notecējums (16.panta otrais un trešais punkts), izņemot gadījumus, kad darba attiecības faktiski turpinās un neviena puse nav pieprasījusi tās izbeigt; 3) darbinieka iesaukšana (iestāšanās) obligātajā valsts dienestā, iekšlietu iestāžu dienestā, Nacionālajos bruņotajos spēkos vai iestāšanās civildienestā; 4) darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma (31.pants), pēc darba devēja iniciatīvas (33., 254.pants) vai pēc to institūciju pieprasījuma, kuras nav darba līguma puses (38.pants); 5) darbinieka pārcelšana uz citu uzņēmumu, iestādi vai organizāciju ar viņa piekrišanu vai pāriešana vēlētā amatā; 6) darbinieka atteikšanās no pārcelšanas citā darbā uz citu apvidu kopā ar darba devēju, atteikšanās turpināt darbu sakarā ar būtisku darba līguma nosacījumu grozīšanu vai neievēlēšana amatā (arī konkursa kārtībā) uz jaunu termiņu; 7) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru darbinieks notiesāts (izņemot nosacītu notiesāšanu un sprieduma izpildīšanas atlikšanu) ar brīvības atņemšanu vai citu sodu, kas izslēdz iespēju turpināt attiecīgo darbu; 8) Latvijas Republikas likumu pārkāpumi, noslēdzot darba līgumu, vai darba līguma neatbilstība likumu prasībām; 9) darbinieka nāve. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas nodošana no vienas iestādes pakļautības citas iestādes pakļautībā, kā arī īpašnieka maiņa neizbeidz darba līgumu. Ja apvieno, sadala vai pievieno uzņēmumus, iestādes vai organizācijas, izbeigt darba līgumu pēc darba devēja iniciatīvas iespējams tikai tad, ja samazina darbinieku skaitu. 31 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.12.1980., 24.11.1983., 08.04.1988. dekrētiem un 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 31.pants. Darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma Darbinieks ir tiesīgs lauzt darba līgumu, vienu kalendāra mēnesi iepriekš rakstveidā uzsakot darba devējam. Uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku. Iespēju atsaukt uzteikumu nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Ja darbinieks un darba devējs savstarpēji vienojas, darba līgumu var lauzt arī pirms minētā termiņa. 32 (17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 32.pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma laušana pēc strādnieka vai kalpotāja iniciatīvas 33 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 33.pants. Darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas Uz nenoteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, kā arī uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pirms tā termiņa notecēšanas darba devējs var lauzt tikai šādos gadījumos: 1) ja uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē; 11) (izslēgts ar 14.03.1996. likumu); 12) ja samazina darbinieku skaitu; 2) ja konstatē, ka darbiniekam ir nepietiekamas profesionālās iemaņas vai veselības stāvokļa dēļ viņš nevar turpināt attiecīgo darbu; 3) ja darbinieks bez attaisnojošiem iemesliem neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums vai iekšējs darba kārtības noteikumi; 4) (izslēgts ar 06.04.1993. likumu) 5) ja pārejošas darba nespējas dēļ neierodas darbā vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas, neskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, - ja likumdošana nenosaka ilgāku darba vietas (amata) saglabāšanas laiku noteiktos saslimšanas gadījumos. Darbiniekiem, kas sakarā ar darbā iegūto sakropļojumu vai arodslimību zaudējuši darbaspējas, saglabā darba vietu (amatu) līdz darbaspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai; 6) ja atjauno darbā darbinieku, kas agrāk izpildījis šo darbu; 7) ja atrodas darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī; 8) ja izdarīta darba devēja mantas izlaupīšana (arī sīkos apmēros), kas atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu vai ar tādas institūcijas lēmumu, kas tiesīga izskatīt šo lietu. Atlaišana šā panta 1.2, 2. un 6.punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauta, ja nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu pārcelt citā darbā. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.11.1983., 20.06.1986., 08.04.1988. dekrētiem un 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā12.04.1996.) 34.pants. Ierobežojumi darbinieku atlaišanai pēc darba devēja iniciatīvas Nav atļauts atlaist darbinieku pēc darba devēja iniciatīvas pārejošas darba nespējas laikā (izņemot pēc 33.panta piektā punkta), kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 34.1 pants. Darba līguma laušanas īpatnības ar pensijas vecumu sasniegušajiem darbiniekiem 36 (Izslēgts ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 35.pants. Garantijas darbiniekiem, ar kuriem darba devējs lauž darba līgumu Par gaidāmo darba līguma laušanu, izbeidzot darba līgumu šā kodeksa 33.panta 1., 1.2., 2., 5. un 6.punktā minēto iemeslu dēļ, darbiniekiem tiek personiski rakstveidā paziņots ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš. Uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku izņemot atlaišanu pēc 33.panta 5. punkta. Ja samazina darbinieku skaitu, priekšrocības palikt darbā ir darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja darba ražīgums un kvalifikācija ir vienādi, priekšrocība palikt darbā ir: 1) sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns - invalīds līdz 16 gadu vecumam), vai darbiniekiem, kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie; 2) darbiniekiem, kuru ģimenē nav citu darbinieku ar patstāvīgu izpeļņu; 3) darbiniekiem, kuriem attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā ir ilgs nepārtraukta darba stāžs; 4) invalīdiem, kā arī darbiniekiem, kuri slimo ar staru slimību; 5) darbiniekiem, kas, nepārtraucot darbu, iesaistījušies arodapmācībā ražošanā (apgūst arodu); 6) darbiniekiem, kuri darbā attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā sakropļoti vai saslimuši ar arodslimību; 7) darbiniekiem, kas piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos; 8) darbiniekiem, kam līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par 5 gadiem. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992., 06.04.1993., 01.06.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 36.pants. Aizliegums lauzt darba līgumu pēc darba devēja iniciatīvas bez aroda organizācijas piekrišanas Pēc darba devēja iniciatīvas lauzt darba līgumu ar aroda organizācijas biedru nav atļauts bez attiecīgās aroda organizācijas institūcijas iepriekšējas piekrišanas, izņemot šādus gadījumus: 1) ja darbinieku atlaiž sakarā ar uzņēmuma, iestādes vai organizācijas likvidāciju; 2) ja darbinieku atlaiž saskaņā ar disciplinārajiem nolikumiem, kuros nav paredzēta atlaišanas saskaņošana ar aroda organizāciju; 3) ja atlaiž darbinieku, kurš strādā pie vairākiem darba devējiem - no savienojamā amata vai darba (blakus darba); 4) ja darbinieku atlaiž sakarā ar neapmierinošiem pārbaudes rezultātiem; 5) ja darbinieku atlaiž par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī; 6) ja atlaiž darbinieku, kurš izdarījis darba devēja mantas izlaupīšanu (arī sīkos apmēros), kas atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu vai ar tādas institūcijas lēmumu, kas tiesīga izskatīt šo lietu. Darba devējs ir tiesīgs lauzt darba līgumu uz likumā paredzētajiem pamatiem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemta aroda organizācijas institūcijas piekrišana atlaist darbinieku. 38 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 37.pants. Atlaišanas pabalsts Izbeidzot darba līgumu šā kodeksa 30.panta 3. un 6.punktā un 33.panta 1., 1.2., 2. un 6.punktā minēto iemeslu dēļ, darbiniekam izmaksājams atlaišanas pabalsts ne mazāk kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā vai tādā apmērā, kāds paredzēts darba koplīgumā vai darba līgumā, pusēm vienojoties. Izbeidzot darba līgumu sakarā ar darba līguma neatbilstību darba aizsardzības likumdošanas aktu prasībām (30. panta 8. punkts) - ne mazāk kā sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. 39 (17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993., 15.06.1994. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 38.pants. Darba līguma laušana pēc to institūciju pieprasījuma, kuras nav darba līguma puses Pēc darbinieku nozaru un teritoriālo arodu organizāciju, darba devēju konfederācijas, Valsts kontroles, Valsts darba inspekcijas un Valsts valodas centra pieprasījuma darba devējam valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jālauž darba līgums ar vadītāju (viņa vietnieku), ja viņš pārkāpj darba likumdošanas aktus, tīši kavē darba koplīguma noslēgšanu vai neizpilda darba koplīguma saistības. 40 (14.03.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 39.pants. Atstādināšana no darba Darbiniekus atstādināt no darba (amata), izbeidzot maksāt darba algu, var tikai pēc attiecīgi pilnvarotu orgānu priekšlikuma likumdošanā paredzētajos gadījumos. Darbinieku, kas ieradies darbā dzēruma stāvoklī, narkotiska vai toksiska reibuma stāvoklī, darba devējs darbā šajā dienā (maiņā) nepielaiž. 41 (AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 40.pants. Darba grāmatiņas (darba līguma grāmatiņas) Darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa) ir pamatdokuments par darbinieka darbu, tā apliecina viņa darba stāžu. Katram darbiniekam var būt tikai viena darba grāmatiņa. Darba grāmatiņas (darba līguma grāmatiņas) aizpilda visiem darbiniekiem, kas uzņēmumā, iestādē vai organizācijā strādā ilgāk par piecām dienām. Darba grāmatiņā ieraksta ziņas par darbinieku, par darbu, ko viņš izpilda, kā arī par viņam izmaksāto atlīdzību un citas ziņas saskaņā ar noteikumiem par darba grāmatiņām un noteikumiem par darba līguma grāmatiņām, ko nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Sodus darba grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā) neieraksta. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 41.pants. Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējums Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējumam jāatbilst līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem un darba likumdošanai. Ieraksti par darba līguma izbeigšanas iemesliem darba grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā) izdarāmi precīzi saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas formulējumiem un norādot attiecīgu šā kodeksa vai cita likumdošanas akta pantu un punktu. Ja lauž darba līgumu pēc darbinieka iniciatīvas viņa slimības vai invaliditātes dēļ vai sakarā ar aiziešanu vecuma pensijā, kā arī sakarā ar uzņemšanu augstākajā vai vidējā speciālajā mācību iestādē vai aspirantūrā un citiem iemesliem, kuru dēļ likumdošana paredz piešķirt noteiktus atvieglojumus un priekšrocības, darba grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā), izdarot ierakstu par darba līguma laušanu, norāda šos iemeslus. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 42.pants. Darba devēja pienākums, atlaižot darbinieku, izsniegt viņam darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu) Atlaižot darbinieku, darba devējam atlaišanas dienā jāizsniedz viņam darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa) ar ierakstu par atlaišanu. Ja darba devēja vainas dēļ darba grāmatiņas (darba līguma grāmatiņas) izsniegšana tiek aizkavēta, darbiniekam samaksā vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku. 44 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 43.pants. Izziņas par darbu un darba algu izsniegšana Darba devējam jāizsniedz darbiniekam pēc viņa lūguma izziņa par darbu attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, izziņā jānorāda viņa specialitāte, kvalifikācija, amats, nostrādātais laiks un darba algas apmērs. 45 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) Trešā-A nodaļa IZBRĪVĒTO DARBINIEKU NODARBINĀTĪBAS NODROŠINĀŠANA(Nodaļa izslēgta ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 43.1 pants. Garantijas izbrīvētajiem darbiniekiem, nodrošinot viņu tiesības uz darbu 46 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 43.2 pants. Darbinieku izbrīvēšanas kārtība 47 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 43.3 pants. Atvieglojumi un kompensācijas izbrīvētajiem darbiniekiem 48 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) Ceturtā nodaļa DARBA LAIKS 44.pants. Darba laika normēšana 49 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 45.pants. Normālais darba laiks Darbinieku normālais darba laiks uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā. Viss darba laiks jāizmanto tiešo pienākumu veikšanai. Darbiniekus atraut no darba pienākumu pildīšanas drīkst tikai likumā paredzētajos gadījumos. 50 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.1990. un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 46.pants. Saīsinātais darba laiks Saīsinātais darba laiks tiek noteikts: 1) darbiniekiem no 16 līdz 18 gadu vecumam - 35 stundas nedēļā, bet personām līdz 16 gadu vecumam (180.pants) - 24 stundas nedēļā; 2) darbiniekiem, kuri strādā kaitīgos vai smagos darba apstākļos, - ne vairāk par 35 stundām nedēļā; 3) sievietēm, kurām ir bērni līdz triju gadu vecumam, - 35 stundas nedēļā. To darbu veidu, profesiju un amatu sarakstus, kuros ir kaitīgi un smagi darba apstākļi, kas dod tiesības uz saīsinātu darba laiku un papildatvaļinājumu, pēc saskaņošanas ar attiecīgajām republikāniskajām darbinieku arodu organizācijām, apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets. Bez tam likumdošana nosaka saīsinātu darba laiku atsevišķu kategoriju darbiniekiem (skolotājiem, ārstiem un citiem). 51 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.1990., 07.05.1991., 17.03.1992., 01.06.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 47.pants. Piecu un sešu dienu darba nedēļa un darbadienas ilgums Darbiniekiem noteikta piecu dienu darba nedēļa ar divām brīvdienām. Ja ir piecu dienu darba nedēļa, darbadienas (maiņas) ilgumu nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai maiņu grafiki, ko apstiprina darba devējs pēc saskaņošanas ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām, ievērojot noteikto darba nedēļas ilgumu (45. un 46.pants). Ja ražošanas rakstura un darba apstākļu dēļ nav lietderīgi ieviest piecu dienu darba nedēļu, darba devējs nosaka sešu dienu darba nedēļu ar vienu brīvdienu. Strādājot sešas dienas nedēļā, darbadienas ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas, ja nedēļas norma ir 40 stundas; nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ja nedēļas norma ir 35 stundas, un nedrīkst pārsniegt četras stundas, ja nedēļas norma ir 24 stundas. 52 (AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.1990. un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 48.pants. Piecu dienu vai sešu dienu darba nedēļas noteikšanas kārtība Piecu vai sešu dienu darba nedēļu nosaka darba devējs kopīgi ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām, ievērojot darba specifiku. 53 (AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 49.pants. Darbadienas ilgums pirms svētku dienām un brīvdienām Pirms svētku dienām (68.pants) darbadienas ilgumu darbiniekiem, izņemot tos darbiniekus, kas minēti šā kodeksa 46.pantā, saīsina par vienu stundu, ja darba koplīgumā vai darba līgumā darba devējs un darbinieki nav vienojušies par īsāku darba dienu. Pirms brīvdienām darbadienas ilgums, ja ir sešu dienu darba nedēļa, nedrīkst pārsniegt 6 stundas. 54 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 50.pants. Darba ilgums nakts laikā Ja strādā naktī, noteikto darba laiku (maiņu) saīsina par vienu stundu. Šis noteikums nav piemērojams tiem darbiniekiem, kam jau saīsināts darba laiks (46.panta pirmās daļas otrais punkts un trešā daļa). Nakts darba ilgums ir vienāds ar darba ilgumu dienā tad, ja tas nepieciešams ražošanas apstākļu dēļ, it īpaši nepārtrauktos ražošanas procesos, kā arī maiņu darbā, ja ir sešu dienu darba nedēļa ar vienu brīvdienu. Par nakts laiku atzīstams laiks no pulksten 10 vakarā līdz pulksten 6 rītā. 55 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 51.pants. Nakts darba ierobežojumi dažu kategoriju darbiniekiem Nodarbināt naktī nav atļauts: 1) darbiniekus, kas jaunāki par 18 gadiem; 2) grūtnieces, sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus; 3) citu kategoriju darbiniekus saskaņā ar likumiem un darba koplīgumu. 56 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 52.pants. Nepilns darba laiks Ja darbinieks vienojas ar darba devēju, tad pieņemot darbā, kā arī vēlāk viņam var noteikt nepilnu darba dienu vai darba nedēļu. Ja to lūdz grūtniece, viens no laulātajiem, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam, vai tēvs, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam (bērnu - invalīdu līdz 16 gadu vecumam), minētā vecuma bērna aizbildnis vai persona, kas saskaņā ar medicīnisko atzinumu kopj slimu ģimenes locekli, darba devējs nosaka viņiem nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu. Darba samaksa šajos gadījumos ir proporcionāla nostrādātajam laikam vai atkarīga no izstrādes. Darbs pēc nepilna darba laika noteikumiem nevar būt par pamatu nekādiem darbinieku ikgadējā atvaļinājuma ilguma, darba stāža aprēķināšanas un citu darba tiesību ierobežojumiem. 57 (AP Prezidija 09.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 53.pants. Darbadienas sākums un beigas Darbadienas (maiņas) sākumu un beigas nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi un maiņu grafiki saskaņā ar likumdošanu. 58 54.pants. Darbs maiņās Ja strādā maiņās, katrai darbinieku grupai jāstrādā noteiktais darba stundu skaits, ievērojot likumdošanā noteikto vispārējo darba laika ilgumu. Viena maiņa nomaina otru maiņu laikā, kāds paredzēts grafikā, ko apstiprina darba devējs, saskaņojot ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām. Ar maiņu grafikiem darbiniekus iepazīstina ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā. Pa maiņām darbinieki mainās vienmērīgi pēc kārtas. Pāreja no vienas maiņas uz otru parasti organizējama ik pēc nedēļas. Aizliegts norīkot darbinieku darbā divās maiņās pēc kārtas. 59 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.12.1980., 29.09.1982. dekrētiem un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 55.pants. Summēta darba laika uzskaite Nepārtraukti strādājošos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kā arī atsevišķās ražošanas nozarēs, cehos, iecirkņos, nodaļās un dažu veidu darbos, kur ražošanas (darba) apstākļu dēļ nevar ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto darbadienas vai darba nedēļas ilgumu, pieļauts pēc saskaņošanas ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām ieviest summētu darba laika uzskaiti tā, lai darba laiks uzskaites periodā nepārsniegtu normālo darba stundu skaitu (45. un 46.pants). 60 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 29.09.1982. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 56.pants. Darbadienas sadalīšana Darbos, kur tas nepieciešams sakarā ar īpašo darba raksturu, darbadienu likumdošanā paredzētajā kārtībā var sadalīt daļās tā, lai kopējais darba laika ilgums nepārsniegtu noteikto darbadienas ilgumu. 61 57.pants. Virsstundu darba ierobežošana Virsstundu darbs ir darbs, ko veic virs noteiktā darba laika (45., 46., 47., 48., 55. pants). Tas pieļaujams tikai tad, ja ir darbinieka rakstveida piekrišana darba devēja rīkojumam. (Otrā daļa izslēgta ar 01.06.1993. likumu) 62 (17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.) 58.pants. Izņēmuma gadījumi, kad atļauts virsstundu darbs 63 (Izslēgts ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 59.pants. Maksimālais virsstundu skaits Virsstundu darba ilgums katram darbiniekam nedrīkst pārsniegt četras stundas divās dienās pēc kārtas un 120 stundas gadā. Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās virsstundas. 64 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) Piektā nodaļa ATPŪTAS LAIKS 60.pants. Pārtraukums atpūtai un ēšanai Darbiniekiem dod pārtraukumu atpūtai un ēšanai, ne ilgāku par divām stundām. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. Pārtraukums atpūtai un ēšanai parasti jādod ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma sākumu un beigas nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi. Darbinieks izmanto pārtraukumu pēc saviem ieskatiem. Šajā laikā viņam ir tiesības atstāt darba izpildīšanas vietu. Tajos darbos, kur ražošanas apstākļu dēļ pārtraukumu noteikt nevar, darbiniekam jādod iespēja paēst darba laikā. Šādu darbu sarakstu un ēšanas kārtību un vietu nosaka darba devējs pēc saskaņošanas ar darbinieku aroda organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām. 65 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 60.1 pants. Pārtraukumi, kas ieskaitāmi darba laikā Darbiniekiem, kas aukstā gadalaikā strādā ārā vai neapkurinātās telpās, krāvējiem, kas veic iekraušanas vai izkraušanas darbus, kā arī citu kategoriju darbiniekiem likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos piešķir speciālus pārtraukumus, lai viņi varētu sasildīties un atpūsties, un šie pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā. Darba devējam ir pienākums iekārtot telpas, kur darbinieki varētu sasildīties un atpūsties. 66 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 61.pants. Brīvdienas Ja ir piecu dienu darba nedēļa, darbiniekiem piešķir divas brīvdienas nedēļā, bet, ja ir sešu dienu darba nedēļa, - vienu brīvdienu. Vispārēja brīvdiena ir svētdiena. Ja ir piecu dienu darba nedēļa, otru brīvdienu, ja tā nav noteikta ar likumdošanu, nosaka uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darba grafiks. Abas brīvdienas parasti piešķir pēc kārtas. 67 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 62.pants. Brīvdienas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu Darbos, kuri sakarā ar nepieciešamību apkalpot iedzīvotājus nav pārtraucami vispārējā brīvdienā (sadzīves pakalpojumu uzņēmumi, veikali, teātri, muzeji u.c.), iknedēļas atpūta darbiniekiem tiek dota citā nedēļas dienā. 68 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 63.pants. Brīvdienas darbos, kurus nav iespējams pārtraukt Darbos, kurus nav iespējams pārtraukt ražošanas un tehnisku apstākļu dēļ (nepārtraukti strādājošie uzņēmumi, iestādes un organizācijas) vai sakarā ar nepieciešamību pastāvīgi, nepārtraukti apkalpot iedzīvotājus, brīvdienas katrai darbinieku grupai piešķir pēc kārtas dažādās nedēļas dienās saskaņā ar maiņu grafiku, ko apstiprinājis darba devējs, saskaņojot ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām. 69 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 64.pants. Brīvdienas, ja ir summēta darba laika uzskaite Ja ir summēta darba laika uzskaite, atpūtas dienas darbiniekiem piešķir saskaņā ar darba grafiku (sarakstu). 70 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 65.pants. Iknedēļas nepārtrauktās atpūtas ilgums Nepārtrauktai iknedēļas atpūtai jāilgst vismaz četrdesmit divas stundas. 71 66.pants. Izņēmuma gadījumi, kad atsevišķus darbiniekus iesaista darbā brīvdienās Atsevišķus darbiniekus iesaistīt darbā brīvdienās pieļauts ar darbinieku aroda organizācijas vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgo institūciju atļauju un vienīgi likumdošanā un šā panta otrajā daļā noteiktajos izņēmuma gadījumos. Atsevišķus darbiniekus iesaistīt darbā šajās dienās pieļauts šādos izņēmuma gadījumos: 1) lai novērstu vai likvidētu dabas katastrofu, avāriju ražošanā vai lai nekavējoties likvidētu to sekas; 2) lai novērstu nelaimes gadījumus, mantas bojājumus vai bojāeju; 3) lai veiktu neatliekamus, iepriekš neparedzētus darbus, no kuru steidzamas izpildes turpmāk atkarīgs visa uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vai arī atsevišķu to apakšvienību normāls darbs; 4) lai veiktu neatliekamus iekraušanas un izkraušanas darbus, kā arī ar tiem saistītus transporta darbus, tādējādi novēršot vai likvidējot transporta līdzekļu dīkstāvi un kravas uzkrāšanos nosūtīšanas un galapunktos. Atsevišķus darbiniekus brīvdienās darbā iesaista ar darba devēja rakstisku rīkojumu, ievērojot šā kodeksa 170. un 186.pantā paredzētos ierobežojumus. 72 (AP Prezidija 25.12.1980. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 67.pants. Kompensācija par darbu brīvdienā Darbu brīvdienā var kompensēt, pēc pušu vienošanās piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot divkāršā apmērā. 73 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 08.04.1988. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 68.pants. Svētku dienas Uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nestrādā šādās svētku dienās: 1. janvārī - Jaungada dienā; Lielajā piektdienā, pirmajās Lieldienās (svētdienā) un otrajās Lieldienās (pirmdienā); 1. maijā - Darba svētkos, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā; maija otrajā svētdienā - Mātes dienā; Vasarsvētkos (svētdienā); 23. jūnijā - Līgo dienā; 24. jūnijā - Jāņu dienā (vasaras saulgriežos); 18. novembrī - Latvijas Republikas proklamēšanas dienā; 25. un 26. decembrī - Ziemassvētkos (ziemas saulgriežos); 31. decembrī - Vecgada dienā. Svētku dienās atļauti darbi, kuru pārtraukšana nav iespējama ražošanas un tehnisku apstākļu dēļ (nepārtraukti strādājoši uzņēmumi, iestādes un organizācijas), darbi, kas nepieciešami, lai apkalpotu iedzīvotājus, kā arī neatliekami remonta, iekraušanas un izkraušanas darbi. Kārtību, kādā kompensējams darbs svētku dienās, nosaka saskaņā ar šā kodeksa 94.pantu. 74 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.10.1990., 07.05.1991., 14.03.1996. un 13.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 26.03.1997.) 69.pants. Ikgadējie atvaļinājumi Visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus, saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu (72., 73. un 78. pants). 75 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 70.pants. Atvaļinājumu piešķiršanas secība Atvaļinājumu piešķir visa kalendāra gada laikā. Atvaļinājumu piešķiršanas secību nosaka darba devējs, saskaņojot ar darbinieku aroda organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām. Nosakot atvaļinājumu secību, jāņem vērā darbinieku vēlēšanās un uzņēmuma, iestādes vai organizācijas intereses nodrošināt normālu darbu. Atvaļinājumu grafiku darba devējs sastāda katram kalendāra gadam ne vēlāk kā līdz 15.janvārim un iepazīstina ar to visus darbiniekus. Darba devējs pēc darbinieka lūguma ir tiesīgs sadalīt atvaļinājumu daļās. 76 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 71.pants. Aizliegums atvaļinājumu kompensēt naudā Nav atļauts atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atlaiž darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumu. 77 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 72.pants. Atvaļinājuma ilgums Darbiniekiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir ne mazāku par četrām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas. Ikgadējā atvaļinājuma aprēķināšanas un samaksas kārtību nosaka likumdošana. 78 (07.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.1991.) 73.pants. Ikgadējā atvaļinājuma ilgums darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem Darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, piešķir vienu kalendāra mēnesi ilgu ikgadējo atvaļinājumu. 79 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 74.pants. Atvaļinājumu piešķiršanas kārtība Atvaļinājumu par pirmo darba gadu darbiniekiem piešķir, kad tie attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā nepārtraukti nostrādājuši sešus mēnešus. Atvaļinājumu par pirmo darba gadu, ja nav nepārtraukti nostrādāti seši mēneši, var piešķirt: 1) sievietēm - pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā, kā arī sievietēm, kurām ir bērni līdz divpadsmit gadu vecumam; 2) darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem; 3) personām, kas nepamatoti politiski represētas; 4) citos likumā paredzētajos gadījumos. Par otro un turpmākajiem darba gadiem atvaļinājumu var piešķirt jebkurā darba gada laikā atbilstoši atvaļinājumu piešķiršanas secībai. Nepamatoti politiski represētajiem darbiniekiem ikgadējos atvaļinājumus piešķir vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā gadalaikā. 80 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.1990., 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 75.pants. Tiesību saglabāšana uz atvaļinājumu, ja darbinieku pārceļ citā darbā 81 (Izslēgts ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.) 76.pants. Kā aprēķināms darba stāžs, kas dod tiesības uz atvaļinājumu Darba stāžā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, ieskaita: 1) faktiski nostrādāto laiku; 2) laiku, kad darbinieks faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un pilnīgi vai daļēji saglabāta darba alga (arī apmaksātu darba piespiedu kavējumu, ja viņš nepareizi atlaists vai pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots darbā); 3) laiku, ko darbinieks faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un viņš saņēmis valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, izņemot apmaksāto atvaļinājumu, kas piešķirts bērna kopšanai uz laiku, līdz bērns būs sasniedzis triju gadu vecumu; 4) citu likumā paredzēto laiku. 82 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 77.pants. Atvaļinājuma ikgadējā piešķiršana. Izņēmuma gadījumi, kad atvaļinājums pārnesams Atvaļinājums jāpiešķir katru gadu noteiktā laikā. Ikgadējais atvaļinājums jāpārnes vai jāpagarina: 1) darbinieka pārejošas darba nespējas gadījumā; 2) ja darbinieku iesaista valsts vai sabiedrisko pienākumu izpildē; 3) citos likumdošanā paredzētajos gadījumos. Izņēmuma gadījumos, kad atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma, iestādes vai organizācijas normālu darba gaitu, pieļaujams ar darbinieka piekrišanu un pēc saskaņošanas ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām pārnest atvaļinājumu uz nākošo gadu. Pārnesto atvaļinājumu var savienot ar nākošā darba gada atvaļinājumu. Aizliegts nepiešķirt ikgadējo atvaļinājumu divus gadus pēc kārtas, kā arī nepiešķirt atvaļinājumu darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, kā arī darbiniekiem, kam ir tiesības uz papildatvaļinājumu sakarā ar kaitīgiem darba apstākļiem. 83 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 78.pants. Papildatvaļinājumi Ikgadējie papildatvaļinājumi jāpiešķir: 1) darbiniekiem, kuri strādā kaitīgos vai smagos darba apstākļos (46.panta otrā daļa), - saskaņā ar likumdošanu un darba koplīgumiem; 2) sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz sešpadsmit gadiem vai bērns invalīds, - trīs darbadienas. Ikgadējos papildatvaļinājumus var piešķirt darbiniekiem, kuri ilgstoši strādā pie darba devēja, darbiniekiem ar nenormētu darbadienu, darbiniekiem, kuri strādā nakts laikā, maiņās, kā arī citos gadījumos. Šo papildatvaļinājumu ilgumu un piešķiršanas kārtību nosaka darba koplīgums (ja darba koplīgumu neslēdz, - rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodu organizāciju vai darba devēju un darbinieku gadījumos, kad arodu organizācijas nav). 84 (07.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.1991.) 79.pants. Papildatvaļinājumi, ko piešķir kā atzinību par valsts vai sabiedrisko pienākumu pildīšanu 85 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 80.pants. Pārejošas darba nespējas vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu neieskaitīšana ikgadējos atvaļinājumos Atvaļinājumus, kuri noteiktā kārtībā piešķirti sakarā ar pārejošu darba nespēju vai grūtniecību un dzemdībām, ikgadējos atvaļinājumos neieskaita. 86 81.pants. Atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas Ģimenes apstākļu vai citu darbiniekam svarīgu iemeslu dēļ darba devējs var piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas. 87 (06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.) Sestā nodaļa DARBA SAMAKSA(Nodaļas nosaukums 17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 82.pants. Samaksa pēc padarītā darba 88 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 83.pants. Minimālā darba samaksa Minimālā mēneša darba samaksa normāla darba laika ietvaros (45.pants) pamatdarbā nedrīkst būt mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts noteikto iztikas minimumu. 89 (07.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.1991.) 84.pants. Minimālās darba algas noteikšana Darbinieku minimālās algas (stundas tarifa likmes, mēneša algas un mēneša amatalgas) nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Minimālās algas nedrīkst būt mazākas par valsts noteikto iztikas minimumu. 90 (07.05.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 85.pants. Darba samaksas organizācija valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās Darbu tarifikāciju, amatu un profesiju kvalifikācijas pamata (minimālās) prasības, to nosaukumus un sadalījumu pa strādājošo kategorijām nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Konkrētas valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieku stundas (dienas) tarifa likmes, mēnešalgas un amatalgas, darba samaksas noteikumus un darba normas nosaka darba koplīgumos vai darba līguma pusēm vienojoties uzņēmuma, iestādes un organizācijas līdzekļu ietvaros. Darba devējs amatu, arodu, profesiju un specialitāšu nosaukumus izraugās atbilstoši Profesiju klasifikatoram, bet kvalifikācijas kategorijas darbiniekiem piešķir atbilstoši izpildāmajam darbam. Darba samaksu valsts uzņēmumu vadītājiem nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets vai tās institūcijas. 91 (17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 86.pants. Valsts pārvaldes institūciju darbinieku darba samaksa Valsts pārvaldes institūciju aparāta darbinieku darba samaksas noteikumus nosaka Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Republikas Ministru kabinets. Darba samaksas noteikumus citu no budžeta līdzekļiem finansējamo organizāciju un iestāžu darbiniekiem nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. 92 (17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 87.pants. Samaksa par darbu, ko veic īpašos apstākļos Par smagu darbu un par darbu kaitīgos darba apstākļos nosaka palielinātu darba samaksu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un darba koplīgumu. 93 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 88.pants. Darba samaksas un materiālās stimulēšanas sistēmas noteikšana Darba samaksas (laika vai gabaldarba algas) un materiālās stimulēšanas sistēmu nosaka darba devējs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un darba koplīgumu. Darba samaksas maksimālais apmērs netiek noteikts. 94 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 89.pants. Darba samaksas sistēmu un materiālās stimulēšanas formu noteikšana 95 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 90.pants. Darbinieku informēšana par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu un grozījumiem tajos Par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu vai par grozījumiem spēkā esošajos noteikumos darba devējam jāinformē darbinieki ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to ieviešanas vai grozījumu izdarīšanas tajos. 96 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.12.1980. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 91.pants. Samaksa par darbu, ja izpilda dažādas kvalifikācijas darbus 97 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 92.pants. Samaksa par papildu darbu Darbiniekiem, kuri pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, izpilda papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesoša darbinieka pienākumus), samaksā arī par papildu darbu. Samaksu par papildu darbu nosaka saskaņā ar darba koplīgumu un darba līguma pusēm vienojoties. 98 (14.03.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 93.pants. Samaksa par virsstundu darbu Par virsstundām samaksā ne mazāk kā divkāršā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā. Konkrēto virsstundu darba samaksu nosaka darba koplīgumā vai darba līguma pusēm vienojoties. 99 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 94.pants. Samaksa par darbu vai dežūrām svētku dienās Par darbu svētku dienās (68. panta otrā daļa) darbiniekam samaksā divkāršā viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā. Darbiniekiem par darbu svētku dienā pēc viņa vēlēšanās var piešķirt citu atpūtas dienu. Dežūru, kas nav saistīta ar tiešo darba pienākumu veikšanu, darbiniekam kompensē pēc pušu vienošanās, piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot divkāršā vidējās izpeļņas apmērā. 100 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 95.pants. Samaksa par nakts darbu Par nakts darbu (50.pants) samaksā ne mazāk kā pusotrkārtīgā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā saskaņā ar likumdošanas aktiem un darba koplīgumu. 101 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 96.pants. Darba samaksas kārtība, ja nav izpildītas izstrādes normas, izgatavots brāķis, un samaksa par dīkstāvi, kā arī par jaunu ražošanas veidu (produkcijas) apgūšanu 102 (Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 97.pants. Darba samaksa, ja nav izpildītas izstrādes normas Ja darbinieks nav vainīgs darba normu neizpildē, viņam samaksā kā par izpildītu darba normu. Mēneša darba samaksa šādā gadījumā nedrīkst būt mazāka par minimālo darba samaksu (83.pants). Ja darbinieks ir vainīgs darba normu neizpildē, viņam samaksā atbilstoši paveiktajam darbam. 103 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 98.pants. Darba samaksa, ja izgatavota brāķa produkcija Ja darbinieks nav vainīgs brāķa produkcijas izgatavošanā, viņam par tās izgatavošanu samaksā vidējās izpeļņas apmērā. Darbinieka mēneša darba samaksa šādā gadījumā nedrīkst būt mazāka par minimālo darba samaksu (83.pants). Par pilnīgu brāķi, kurā vainojams darbinieks, nav jāmaksā. Par daļēju brāķi, kas radies darbinieka dēļ, samaksā pēc izcenojumiem atkarībā no produkcijas derīguma. 104 (AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 99.pants. Samaksa par dīkstāvi Ja darbinieks nav vainīgs dīkstāvē un ja darbinieks ir brīdinājis darba devēju par dīkstāves sākšanos, viņam par tās laiku samaksā stundas vai dienas algas likmes apmērā. Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņam nemaksā. 105 (17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 100.pants. Darba algas saglabāšana, pārceļot citā pastāvīgā mazāk atalgotā darbā un pārvietojot Ja darbinieku pārceļ citā pastāvīgā mazāk atalgotā darbā, viņam saglabā iepriekšējo vidējo izpeļņu divas nedēļas pēc pārcelšanas dienas. Ja darbiniekam pārvietošanas rezultātā (26. panta otrā daļa) no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ samazinās izpeļņa, viņam izdara piemaksu līdz iepriekšējai vidējai izpeļņai divus mēnešus pēc pārvietošanas dienas. Ja darbiniekus veselības stāvokļa dēļ pārceļ vieglākā, taču mazāk atalgotā darbā, viņiem divas nedēļas, skaitot no pārcelšanas dienas, saglabā iepriekšējo vidējo izpeļņu, bet likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos iepriekšējo vidējo izpeļņu saglabā visu mazāk atalgotā darba izpildes laiku vai izmaksā valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu. Darbiniekiem, kurus uz laiku pārceļ citā mazāk atalgotā darbā tāpēc, ka viņi saslimuši ar tuberkulozi vai arodslimību, uz visu pārcelšanas laiku, bet ne ilgāku par diviem mēnešiem pēc slimības lapas, izmaksā pabalstu tādā apmērā, lai kopā ar izpeļņu jaunajā darbā tas nepārsniegtu vidējo izpeļņu iepriekšējā darbā. Darbiniekiem, kurus uz laiku pārceļ mazāk atalgotā darbā sakropļojuma vai cita veselības bojājuma dēļ, kas darba devēja vainas dēļ gūts, pildot darba pienākumus, darba devējs izmaksā starpību starp iepriekšējo izpeļņu un izpeļņu jaunajā darbā. Šāda starpība maksājama līdz darbaspēju atgūšanai vai darbaspēju pastāvīga zuduma vai invaliditātes noteikšanai. 106 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 08.04.1988. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 101.pants. Darba algas izmaksas termiņi Darba algu izmaksā ne retāk kā katru pusmēnesi. Par darbu, kas ildzis mazāk nekā divas nedēļas, darba algu izmaksā tūlīt pēc darba pabeigšanas. Dažām darbinieku kategorijām likumdošanas aktos var noteikt citus darba algas izmaksas termiņus. Ja darba algas izmaksas diena sakrīt ar brīvdienu vai svētku dienu, darba algu izmaksā pirms šīm dienām. Darba algu par atvaļinājuma laiku un līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Darbinieki ir tiesīgi iepazīties ar to, kā aprēķināta darba alga. Visiem darba devējiem, izmaksājot darbiniekam laikā neizmaksāto darba samaksu, jāņem vērā Latvijas Valsts statistikas komitejas ik mēnesi aprēķinātie patēriņa cenu pieauguma indeksi salīdzinājumā ar patēriņa cenām iepriekšējā mēnesī, kas publicēti par visiem mēnešiem pirms faktiskās darba samaksas izmaksāšanas dienas, ieskaitot to mēnesi, kad bija jāizmaksā darba samaksa. Darbinieku darba samaksa un darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzība ir pirmās kārtas maksājumi, kas jāizdara darba devējam. 107 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 102.pants. Aprēķina termiņi, atlaižot no darba Ja darbinieku atlaiž, visas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav strādājis, attiecīgās summas izmaksājamas ne vēlāk kā nākošajā dienā pēc tam, kad atlaistais darbinieks pieprasījis aprēķinu. Ja, darbinieku atlaižot, radies strīds par viņam pienākošos summu apmēru, darba devējam šajā pantā norādītajā termiņā jāizmaksā summa, kuru tas neapstrīd. Ja darba attiecības izbeigušās un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav savlaicīgi izdarīta, radušies materiālie zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar Civillikumu. 108 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) 103.pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar šo kodeksu saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no izpeļņas par pēdējiem diviem kalendāra mēnešiem. Mēneša vidējo izpeļņu par diviem kalendāra mēnešiem nosaka, izpeļņas kopsummu dalot ar divi. Ja darbinieks nostrādājis mazāk par diviem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina par pēdējo kalendāra mēnesi, dalot ar nostrādāto darba dienu skaitu. Dienas vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai aprēķina, mēneša vidējo izpeļņu dalot ar 25,4, bet pārējos gadījumos - ar vidējo darbadienu skaitu mēnesī. Saglabājamās izpeļņas summu nosaka, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar dienu skaitu, par kurām darbiniekiem izmaksājama vidējā izpeļņa, bet atvaļinājuma samaksas summu nosaka, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar atvaļinājuma darbadienu skaitu pēc kalendāra, ieskaitot sestdienas. Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību slimības vai maternitātes pabalsta, kā arī valsts pensijas piešķiršanai nosaka īpaši likumi. 109 (07.05.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.) Septītā nodaļa DARBA NORMAS(Nodaļas nosaukums 17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 104.pants. Darba normas Darba normas darbiniekiem nosaka atbilstoši ražošanas un darba organizācijas līmenim. Darba normas 6 mēnešus nav pārskatāmas, ja darbinieks vai brigāde palielinājuši darba ražīgumu, pēc savas iniciatīvas lietojot jaunus darba paņēmienus vai pašu spēkiem pilnveidojot darba vietas. 110 (AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 105.pants. Darba normu ieviešana, aizstāšana un pārskatīšana Darba normas ievieš, aizstāj un pārskata darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu. 111 (AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.) 106.pants. Darbinieku informēšana par spēkā esošajām darba normām, jaunu darba normu ieviešanu, aizstāšanu un pārskatīšanu Par jaunu darba normu ieviešanu, kā arī par spēkā esošo darba normu aizstāšanu un pārskatīšanu jāpaziņo darbiniekiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā …